15.3.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 422/2005

(2005. gada 14. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 94/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2826/2000 3. pants paredz kritērijus to sektoru un produktu noteikšanai, attiecībā uz kuriem var tikt veikti informatīvi un/vai veicināšanas pasākumi iekšējā tirgū. Šīs tēmas un produkti ir uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā (2).

(2)	Regulas (EK) Nr. 2826/2000 4. pantā noteikts, ka ik pēc diviem gadiem Komisija iezīmē tēmu un produktu sarakstu, kas minēti attiecīgās Regulas 3. pantā.

(3)

Kopienas izcelsmes sēklu eļļas, it īpaši rapšu eļļa, kā arī medus un biškopības produkti ir produkti, kam tirgus bilance var tikt uzlabota ar informatīvu un/vai veicināšanas pasākumu palīdzību, it īpaši nodrošinot patērētājiem atbilstošu un visjaunāko informāciju par šo produktu kvalitāti, uzturvērtību, garšu, attiecināmajiem standartiem un marķējumu. Tādā veidā šie produkti jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā.

(4)	Lai veicinātu kvalitatīvu produktu patēriņu gaļas sektorā, ir nepieciešams panākt, lai visa kvalitatīvā gaļa tiek ražota saskaņā ar Kopienas vai nacionālās kvalitātes shēmu, kas atbilst veicināšanas pasākumiem. Tādā veidā šie produkti ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā.

(5)

Skaidrības un vienkāršības labad nepieciešams visas Regulas (EK) Nr. 94/2002 I a) pielikuma tēmas un I b) pielikuma produktus apvienot vienā kopīgā sarakstā, kas atbildīs gan tēmām, gan produktiem, un iekļaut, katram produktam un tēmai atbilstošas prasības attiecībā uz veicināšanas vadlīnijām iekšējā tirgū šīs regulas III pielikumā.

(6)

Produkti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (PDO), ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) vai ar garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG), saskaņā ar 1992. gada 14. jūlija Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3) vai Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (4) un bioloģiskās lauksaimniecības produkti saskaņā ar 1991. gada 24. jūnija Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (5), ir kvalitatīvi produkti, kuru ražošana un patērēšana ir uzskatāma par prioritāti kopīgās lauksaimniecības politikas kontekstā. Tādējādi šie produkti ir jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 94/2002 I pielikumā, lai nodrošinātu, ka tie iegūst no visiem veicināšanas un informatīvajām kampaņām, kas paredzētas iekšējā tirgus veicināšanas režīmā.

(7)

Nepieciešams iezīmēt jaunas vadlīnijas attiecībā uz tikko pievienotajiem produktiem, lai sasniegtu gaidāmos veicināšanas pasākumu rezultātus, un pārskatīt pastāvošās vadlīnijas, lai ņemtu vērā tirgus situācijas un kopīgās lauksaimniecības politikas attīstību, kā arī pieejamo pieredzi no pēdējo veicināšanas un informatīvo pasākumu izvērtēšanas.

(8)	Tādējādi Regula (EK) Nr. 94/2002 ir attiecīgi jāgroza.

(9)

Pēc šo pasākumu pieņemšanas pirmais termiņš, kas jāievēro, iesniedzot Kopienas atbalsta pieteikumus veicināšanas programmu sakarā, ir 31. janvāris. Tādējādi piedāvājumu iesniedzējām organizācijām un valstīm nav daudz laika, lai pielāgotu vai sagatavotu piedāvājumus atbilstīgi noteikumiem no jauna grozītajā regulā. Tāpēc šai regulai ir jāstājas spēkā pēc 31. janvāra.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sanāksmē sniegusi lauksaimniecības produktu veicināšanas apvienotā vadības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regula (EK) Nr. 94/2002 ir jāgroza šādi:

1)	I pielikums ir aizvietojams ar šīs regulas I pielikumu.

2)	III pielikums ir aizvietojams ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šai regulai ir jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā ir piemērojama no 2005. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 14. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(2) OV L 17, 19.1.2002., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1803/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 4. lpp.).

(3) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1215/2004 (OV L 232, 1.7.2004., 21. lpp.).

(4) OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(5) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2254/2004 (OV L 385, 29.12.2004., 20. lpp.).

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PRODUKTU SARAKSTS UN TĒMAS

—	Svaigi augļi un dārzeņi

—	Pārstrādāti augļi un dārzeņi

—	Linšķiedra

—	Dzīvi augi un dekoratīvās dārzkopības produkti

—	Olīveļļa un galda olīvas

—	Sēklu eļļas

—	Piens un piena produkti

—	Svaiga atdzesēta vai saldēta gaļa kas ražota saskaņā ar Kopienas vai nacionālās kvalitātes shēmu

—	Cilvēka patēriņa olu marķēšana

—	Medus un biškopības produkti

—	Kvalitatīvi vīni psr galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

—	Grafiski simboli visattālākajiem reģioniem, kā noteikts lauksaimniecības likumdošanā

—	Aizsargāts preču cilmes vietas nosaukums(-i) (PDO), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde(-s) (PGI) vai garantēta tradicionāla īpatnība(-s) (TSG) saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2081/92 (1) un (EEK) Nr. 2082/92 (2), un produkti, kas reģistrēti šajās shēmās

—	bioloģiska lauksaimniecība saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (3) un produkti kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(1) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

(2) OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp.

(3) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.”

II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

VADLĪNIJAS VIRZĪBAI IEKŠĒJĀ TIRGŪ

Še turpmāk sniegtās vadlīnijas sniedz ievirzi attiecībā uz saturu, mērķa grupām un instrumentiem, pamatojoties uz ko īstenojamas dažādu produktu kategoriju sekmēšanas vai informācijas programmas.

Neskarot prioritātes, kas izvirzītas Regulas (EK) 2826/2000 6. panta 4. punktā programmu priekšlikumi principā sagatavojami, ņemot vērā šādus principus:

—	gadījumā, kad programmas ierosinājušas vairākas dalībvalstis, ir jābūt saskaņotām stratēģijām, darbībām un saturam,

—	labāk, ja ierosinātās programmas ir daudzgadu programmas ar pietiekami plašu darbības jomu, lai jūtami ietekmētu mērķa tirgus. Vajadzības gadījumā tās jāīsteno vairāku dalībvalstu tirgos,

—	programmu saturam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta objektīva informācija par produktu raksturīgajām īpašībām un/vai uzturvērtību kā sabalansētas diētas sastāvdaļu, par to ražošanas metodēm vai nekaitību videi,

—	lai tiktu izvirzītas galvenās idejas, kas var ieinteresēt vairāku dalībvalstu patērētājus, profesionāļus un/vai tirdzniecības nozares pārstāvjus.

Svaigi augļi un dārzeņi

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Lai gan Kopienas augļu un dārzeņu ražošanas apjomi pieaug, to patēriņš visumā ir nemainīgs.

Var konstatēt, ka patērētājiem vecumā līdz 35 gadiem raksturīgs intereses trūkums; un vēl izteiktāks tas ir skolas vecuma bērniem. Tas kaitē sabalansētai diētai.

2. MĒRĶI

Mērķis ir uzlabot produktu tēlu kā “svaigu” un “dabīgu” un samazināt vidējo patērētāju vecumu, galvenokārt mudinot jaunus cilvēkus lietot minētos produktus.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Jaunas ģimenes vecumā līdz 35 gadiem

—	Skolas vecuma bērni, pusaudži un to vecāki

—	Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolas ēdnīcas

—	Ārsti un dietologi.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Veicināt “5 reizes dienā” tipa pieeju (ieteikums ēst vismaz 5 augļu vai dārzeņu porcijas dienā)

—	Dabīgi un svaigi produkti

—	Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, ražošanas metodes, vides aizsardzība, saikne ar produkta izcelsmes vietu)

—

Baudījums

—	Sabalansēta diēta

—	Svaigu produktu apgādes dažādība un sezonas raksturs; informācija par to garšu un izmantojumu

—	Izsekojamība

—	Pieejamība un pagatavošanas vienkāršība: daudziem svaigiem augļiem un dārzeņiem nav nepieciešama gatavošana.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses, kas piedāvā produktus, ar tiešsaistes bērnu spēlēm)

—	Informācijas tālruņa līnija

—	Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, jauniešu žurnāliem un avīzēm)

—	Kontakti ar ārstiem un dietologiem

—	Izglītojoši pasākumi, kas vērsti uz bērniem un pusaudžiem, iesaistot skolotājus un skolas ēdnīcu vadītājus

—	Tirdzniecības vietu informācijas akcijas patērētājiem

—	Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti ar informāciju par produktiem un receptēm, bērnu spēlēm utt.)

—	Vizuālie mediji (kino, specializēti TV kanāli)

—	Radio raidījumi

—	Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Pārstrādāti augļi un dārzeņi

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Nozare saskaras ar pieaugošu konkurenci ar vairākām trešajām valstīm.

Lai gan pieprasījums pakāpeniski pieaug, it īpaši šo produktu patēriņa vienkāršības dēļ, ir svarīgi, lai Kopienas rūpniecības nozare varētu izmantot šā potenciāla priekšrocības. Tāpēc atbalsts informēšanas un sekmēšanas darbībām ir pamatots.

2. MĒRĶI

Produkta tēlu nepieciešams modernizēt, padarīt “jauneklīgāku”, sniedzot patēriņa veicināšanai nepieciešamo informāciju.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—

Ģimenes

—	Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un skolu ēdnīcas

—	Ārsti un dietologi.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, pagatavošanas metodes)

—	Vienkārša izmantošana

—

Baudījums

—	Apgādes dažādība un pieejamība visa gada garumā

—	Sabalansēta diēta

—	Izsekojamība.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses)

—	Informācija tālruņa līnija

—	Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas un profesionālo presi)

—	Prezentācijas tirdzniecības vietās

—	Kontakti ar ārstiem un dietologiem

—	Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti par produktiem un receptēm)

—	Vizuālie mediji

—	Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

2 miljoni EUR.

Linšķiedra

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Starptautiskās tekstila un apģērba tirdzniecības liberalizācijas rezultātā Kopienas linšķiedra nonākusi sīvā sāncensībā ar linšķiedru no Kopienas ārpuses, kas tiek piedāvāta par ļoti pievilcīgām cenām. Tā tas ir arī konkurencē ar citām šķiedrām. Tajā pašā laikā tekstila izstrādājumu patēriņš paliek nemainīgs.

2. MĒRĶI

—	Attīstīt Kopienas linšķiedras tēlu un reputāciju un uzsvērt tai raksturīgās īpašības

—	Palielināt šī produkta patēriņu

—	Informēt patērētājus par jauno, tirgū laisto produktu, īpašībām.

3. MĒRĶA GRUPAS

—	Vadošie profesionāļi nozarē (stilisti, dizaineri, izgatavotāji, redaktori)

—	Izplatītāji

—	Tekstila, modes un interjera dizaina izglītībā iesaistīto loks (skolotāji un studenti)

—	Vadošie speciālisti

—	Patērētāji.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Produkta kvalitāte rodas nosacījumos, kur tiek ražots neapstrādāts materiāls, adekvātu paveidu izmantošanā un prasmē, kas tiek lietota visos ražošanas posmos.

—	Kopienas linšķiedra piedāvā plašu produktu klāstu (apģērbi, rotājumi, mājsaimniecības lini) un lielu kreativitātes un jaunievedumu pārpilnību.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses)

—	Profesionālie šovi un gadatirgi

—	Informatīvi pasākumi, kas paredzēti pārstrādes sektora lietotājiem (dizaineriem, izgatavotājiem, izplatītājiem, redaktoriem)

—	Informācija tirdzniecības vietās

—	Attiecības ar presi speciālistiem

—	Izglītojoši informatīvi pasākumi modes skolās, tekstila apstrādes kursos utt.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Dzīvi augi un dekoratīvās dārzkopības produkti

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Apgādes situācija sektorā raksturojama ar pieaugošu konkurenci starp Kopienas produktiem un produktiem no trešajām valstīm.

Izvērtēšanas pētījumi par virzīšanas kampaņām, kas norosinājās laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam, norāda, ka, lai nodrošinātu Kopienas produkcijas noietu Eiropas Savienībā, visa ražošana – no ražotāja līdz izplatītājam – ir jāorganizē un jāracionalizē labāk, kā arī ir labāk jāinformē patērētāji par Kopienas produktu raksturīgajām īpašībām un dažādību.

2. MĒRĶI

—	Palielināt Kopienas izcelsmes ziedu un augu patēriņu

—	Veicināt prakses, kas uzlabo vidi un paplašina zināšanas par videi draudzīgām metodēm

—	Stiprināt sadarbību starp vairāku dalībvalstu profesionāļiem, pieļaujot, citu starpā, apmaiņu ar visjaunāko informāciju nozarē, un labāk informēt visus ražošanas posmu dalībniekus.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Ražotāji, audzētāji, izplatītāji un citi sektora operatori

—	Studenti un skolēni

—	Vadošie speciālisti: žurnālisti, skolotāji

—	Patērētāji.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Informācija par Kopienas produktu kvalitāti un dažādību

—	Videi draudzīgas ražošanas metodes

—	Tehnika, kas paredzēta izturīgāku produktu ražošanai

—	Optimāls ziedu un augu veidu sajaukums

—	Augu un ziedu loma labklājībā un dzīves kvalitātē.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Kontakti ar medijiem

—	Gadatirgi un izstādes: stendi, kas pārstāv vairāku dalībvalstu produktus

—	Apmācības pasākumi profesionāļiem, patērētājiem un studentiem

—	Akcijas zināšanu apmaiņai par lielāku produktu izturību

—	Patērētāju informēšanas pasākumi ar preses starpniecību, kā arī ar jauniem pasākumiem, piemēram, katalogu publicēšanu, dārznieku kalendāriem un, iespējams, “mēneša auga” kampaņām

—	Palielināts elektronisko mediju izmantojums (internets, CD-ROM utt.)

6. PROGRAMMAS ILGUMS

12 - 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Olīveļļa un galda olīvas

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Lai gan olīveļļas un galda olīvu apgāde atrodas pieauguma stadijā, lai pasargātu Kopienas tirgus līdzsvaru, svarīgs ir noiets iekšējos un starptautiskos tirgos. Situācija vietējā pieprasījuma līmenī šiem produktiem plaši mainās starp tradicionāliem patēriņa tirgiem un tiem, kur tie ir samērā jauna parādība.

“Tradicionālā patēriņa” dalībvalstīs (Spānijā, Itālijā, Grieķijā un Portugālē) minētie produkti ir labi zināmi, un to patēriņa līmenis ir augsts. Šie ir stabili tirgi, kur jebkura vispārīga pieprasījuma pieauguma izredzes ir ierobežotas, taču, ņemot vērā to pašreizējo olīveļļas patēriņa daļu, tie nozarē joprojām izraisa lielu interesi.

“Jauna patēriņa”, dalībvalstīs patēriņš uz cilvēku ir pieaudzis, taču joprojām ir ievērojami zemāks (Kopienā, kas pastāvēja pirms 2004. gada 1. maija) vai minimāls (lielākajā daļā dalībvalstu). Daudzi patērētāji nav informēti par olīveļļas un galda olīvu kvalitātēm un dažādiem pielietojuma veidiem. To izraisa tirgus ar ievērojamu pieprasījuma pieauguma sfēru.

2. MĒRĶI

—	Prioritāte: palielināt patēriņu “jaunā patēriņa” dalībvalstīs, paplašinot iespiešanos tirgū, un pastiprināt izmantošanu, dažādojot šo produktu lietošanu un nodrošinot nepieciešamo informāciju.

—	Nostiprināt un attīstīt patēriņu “tradicionālā patēriņa”, dalībvalstīs, uzlabojot informāciju patērētājiem par mazāk zināmiem aspektiem un iesaistot jaunus cilvēkus produktu pirkšanas ieradumos.

3. MĒRĶA GRUPAS

—	Personas, kas atbildīgas par iepirkumiem “tradicionālā patēriņa”, dalībvalstu gadījumā ir vecumā starp 20 un 40 gadiem

—	Vadošie speciālisti (gastronomi, šefpavāri, restorāni, žurnālisti) un vispārīga, un specializēta prese (gastronomija, sieviešu un dažādu stilu prese)

—	Medicīnas prese

—	Izplatītāji (“jaunā patēriņā” dalībvalstis).

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Neapstrādātas olīveļļas gastronomiskajām kvalitātēm un organoleptiskajām raksturiezīmēm (smarža, krāsa, garša) ir nianses, kas savienotas ar dažādiem veidiem, apvidiem, ražām, PDO/PGI utt. Šī dažādība piedāvā plašu kulinārijas sajūtu un iespēju klāstu

—	Dažādas olīveļļas kategorijas

—	Olīveļļa tās uzturvērtības kvalitāšu dēļ ir svarīga veselīgas un sabalansētas diētas sastāvdaļa: tā veiksmīgi savieno kulinārijas baudījumu ar veselīgas un sabalansētas diētas prasībām

—	Informācija par olīveļļas kontroles, kvalitātes sertifikācijas un marķēšanas noteikumiem

—	Informācija par visām olīveļļām un/vai galda olīvām, kas ir reģistrētas kā PDO/GGI viscaur Kopienai

—	Galda olīvas ir veselīgs un dabīgs produkts, kas pielāgots gan vienkāršam patēriņam, gan dažādu ēdienu pagatavošanai

—	Galda olīvu dažādas raksturiezīmes.

Sevišķi “jaunā patēriņa” dalībvalstīs:

—	Olīveļļa, un it īpaši neapstrādātā augstākās kvalitātes kategorijas eļļa, ir dabīgs produkts, kas radīts saskaņā ar tradīcijām un senām metodēm, kas atbilst smaržu pilnai mūsdienu virtuvei, Olīveļļa viegli var tikt saistīta ne tikai ar Vidusjūras kulināriju, bet arī jebkuru mūsdienu virtuvi.

—	Padomi attiecībā uz pagatavošanu.

Sevišķi “tradicionālā patēriņa” dalībvalstīs:

—	Kondicionētas olīveļļas pirkuma priekšrocības (ar marķējumu, kas satur patērētājam nepieciešamu informāciju)

—	Produkta tēla modernizācija, kam ir gara vēsture un ievērojams vēsturisks apjoms

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par olīveļļas un galda olīvu uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai uz vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK (1) attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem, kas uz tiem šajā sakarā attiecināmi.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Internets un citi elektroniski līdzekļi (CD-ROM, DVD utt.)

—	Virzīšana tirdzniecības vietās (degustācija, receptes, informācija)

—	Attiecības ar presi un sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība komerciālos gadatirgos utt.)

—	Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, sieviešu, gastronomijas, dzīves stila)

—	Kopīgas akcijas ar medicīnas un vidējās klases medicīnas darbiniekiem (medicīnas sabiedriskās attiecības)

—	Audiovizuālie mediji (TV un radio)

—	Dalība tirdzniecības gadatirgos.

6. PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

Prioritātes statuss tiks piešķirts tām programmām, kas paredzētas īstenošanai vismaz divās “jaunā patēriņa” dalībvalstīs.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Sēklu eļļas

Šajā sektorā prioritāte tiks piešķirta programmām, kas koncentrējas uz rapšu eļļu vai iepazīstina ar citām sēklu eļļu īpašībām.

Indikatīvs gada budžets sēkļu eļļu sektoram:

2 miljoni EUR.

A. Rapšu eļļa

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Jaunās kopējās lauksaimniecības politikas rezultātā rapšu ražošana nesaņem īpašu atbalstu un ir orientēta uz tirgu. Pieaugot ražošanas iespējām un pastāvot kā graudu ražošanas alternatīva, ko raksturo strukturāla pārprodukcija, rapšu eļļas virzība veicinās aramzemes tirgus balansu un dažādu augu eļļu patēriņu Kopienā. Kopiena pagaidām ir rapšu eļļas eksportētājs.

Pēdējās desmitgadēs ir selekcionētas augstas uzturvērtības rapšu šķirnes. Tā rezultātā ir uzlabojusies kvalitāte. Ieviesti tādi jauni produkti kā augsti spiestas rapšu eļļas ar riekstu garšu.

Rapšu eļļas uzturvērtības pētījumi veikti pasaules līmenī; rezultāti ir apstiprinājuši šī produkta labās diētiskās un fizioloģiskās raksturiezīmes. Vispārīgiem praktiķiem, dietologiem, kā arī patērētājiem jābūt informētiem par šiem jaunākajiem pētījumu rezultātiem.

2. MĒRĶI

—	Uzlabot informētību par rapšu eļļas īpašībām un to pašreizējo attīstību

—	Palielināt patēriņu, informējot patērētājus un medicīnas speciālistus par rapšu eļļas izmantošanu un uzturvērtību.

3. MĒRĶA GRUPAS

—	Ģimenes, it īpaši personas, kas ir atbildīgas par iepirkumiem

—	Vadošie speciālisti (žurnālisti, šefpavāri, medicīnas un dietoloģijas speciālisti)

—	Izplatītāji

—	Medicīnas prese

—	Lauksaimniecības pārtikas industrija.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Rapšu eļļas uzturvērtība padara to par daļu no sabalansētas un veselīgas diētas

—	Īpašais taukskābju sastāvs rapšu eļļā

—	Padomi pagatavošanai

—	Informācija par produkta attīstību un tā veidiem.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par rapšu eļļas uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem šajā sakarā.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Virzīšana tirdzniecības vietās (degustācija, receptes, informācija)

—	Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, sieviešu, gastronomijas, dzīves stila)

—	Sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība pārtikas gadatirgos)

—	Kopīgas akcijas ar medicīnas profesionāļiem

—	Kopīgas akcijas ar restorāniem, ēdināšanas biznesa pārstāvjiem un šefpavāriem

—	Internets.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši.

B. Saulespuķu eļļa

Saulespuķu eļļas programmām tiks piešķirta prioritāte tikai, ja un kad to pamatos tirgus nosacījumi.

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienā vairāk nekā 2 miljonos hektāru tiek audzētas saulespuķes, un saulespuķu sēklu produkcija pārsniedz 3,5 miljonus tonnu gadā. Kopienā patērētā saulespuķu eļļa galvenokārt ir ražota no Kopienā audzētām sēklām. Tomēr pārstrādes apjomu samazināšanās izraisīs ES saulespuķu eļļas produkcijas samazināšanos 2004./2005. tirdzniecības gadā. Cenām pasaules tirgū pieaugot un ievērojot to, ka apgāde, iespējams, nebūs pietiekama, prioritāte netiek piešķirta programmām, kas koncentrējas vienīgi uz saulespuķu eļļu. Tomēr šīs programmas var prezentēt kā daļu programmu kopumā, kas skar vairākas Kopienas izcelsmes sēklu eļļas.

Saulespuķu eļļai kā produktam piemīt noteiktas priekšrocības noteiktiem nolūkiem, piemēram, cepšanai. Tajā arī ir liels nepiesātināto taukvielu un E vitamīna saturs. Šo kampaņu mērķis ir informēt patērētājus un pārdevējus/izplatītājus par saulespuķu eļļas dažādajiem pielietojumu veidiem, tipiem un īpašībām, kā arī par Kopienas likumdošanu attiecībā uz to kvalitāti. Kampaņai jābūt veidotai tā, lai tā sniegtu objektīvu informāciju.

2. MĒRĶI

Informēt patērētājus un tirdzniecības operatorus par sekojošo:

—	dažādi saulespuķu eļļas pielietojumu veidi, tās īpašības un uzturvērtība,

—	kvalitātes uzraudzības likumdošana un standarti, marķējuma noteikumi.

3. MĒRĶA GRUPAS

—	Ģimenes, it īpaši personas, kas ir atbildīgas par iepirkumiem

—	Vadošie speciālisti (žurnālisti, šefpavāri, medicīnas un dietoloģijas speciālisti)

—	Izplatītāji

—	Lauksaimniecības pārtikas industrija.

4. GALVENĀS TĒMAS

Galvenajām programmās skartajām tēmām jānodrošina informācija par:

—	saulespuķu eļļas atbilstošas izmantošanas priekšrocībām, piemēram, saulespuķu eļļa, kas ražota no eļļas tipa saulespuķu sēklām, satur daudz E vitamīna, salīdzinot ar citām augu eļļām. Saulespuķu eļļa ir labi pazīstama tās vieglās garšas un cepšanas īpašību dēļ,

—	likumiem un standartiem, kas kontrolē saulespuķu eļļas kvalitāti,

—	saulespuķu eļļas taukskābju saturu un uzturvērtību,

—	saulespuķu un citu augu eļļu zinātnisko pētījumu un tehnisko uzlabojumu rezultātiem.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par saulespuķu eļļas uzturvērtības kvalitātēm ir jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem, šajā sakarā.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Informatīvu materiālu izplatīšana tirdzniecības vietās (POS un tirdzniecībai)

—	Reklāma (vai redakcionāla reklāma) presē (vispārīgā, gastronomijas, sieviešu, dzīves stila)

—	Sabiedriskās attiecības (pasākumi, dalība pārtikas gadatirgos)

—	Internets.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 - 36 mēneši.

Piens un piena produkti

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Šķidrā piena patēriņš ir krities, it īpaši galvenajās patēriņa valstīs, lielākoties dēļ konkurences ar jauniešu bezalkoholiskajiem dzērieniem. Dažādi piena aizvietotāji pakāpeniski nomaina šķidrā piena patēriņu. Turpretī pastāv vispārīgs piena produktu pieaugums, kas izteikts piena pretvērtībā.

2. MĒRĶI

—	Palielināt šķidrā piena patēriņu tirgos, kur pastāv pieauguma potenciāls, un saglabāt patēriņa līmeņus piesātinātos tirgos

—	Palielināt piena produktu patēriņu kopumā

—	Veicināt patēriņu jaunu cilvēku vidū, jo viņi ir nākamie pieaugušie patērētāji.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

Patērētāji kopumā, koncentrējoties uz:

—	bērniem un pusaudžiem, it īpaši meitenēm vecumā no 8 līdz 13 gadiem,

—	sievietēm dažādās vecuma grupās,

—	vecāka gada gājuma cilvēkiem.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Piens un piena produkti ir veselīgi un dabīgi, atbilst mūsdienu dzīvei un ir patērētājiem baudāmi.

—	Pienam un piena produktiem ir specifiska, noteiktām vecuma grupām īpaši labvēlīga uzturvērtība.

—	Sniegtajai informācijai ir jābūt pozitīvai, un tajā ir jāņem vērā specifiskas patēriņa īpatnības dažādos tirgos.

—	Pastāv plašs piena produktu klāsts, kas atbilst dažādiem patērētājiem dažādās patēriņa situācijās.

—	Sniedzot informāciju, ir jāpiemin, ka ir pieejama zemāka tauku satura piena un piena produktu izvēle, kas konkrētiem patērētājiem var būt atbilstošāka.

—	Visas programmas laikā jānodrošina secīgums, sniedzot galveno informāciju, lai pārliecinātu patērētājus par regulāra piena un piena produktu patēriņa priekšrocībām.

Neskarot 2. panta 3. punktu, informācijai par piena un piena produktu uzturvērtības kvalitātēm jābūt pamatotai ar vispārīgi pieņemtiem zinātniskiem datiem un jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas marķēšanu, prezentāciju un reklāmu, un jebkuriem specifiskiem noteikumiem šajā sakarā.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie informācijas avoti.

—	Informācijas tālruņa līnija.

—	Kontakti ar medijiem un reklāmu (piemēram, specializētiem žurnāliem, sieviešu un jauniešu presi).

—	Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

—	Kontakti ar skolotājiem un skolām.

—	Citi informācijas avoti (izdales materiāli un prospekti, bērnu spēles utt.).

—	Prezentācijas tirdzniecības vietās.

—	Vizuālie mediji (kino, specializēti TV kanāli).

—	Radio raidījumi.

—	Dalība izstādēs un gadatirgos.

6. PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa, kas ražota saskaņā ar kopienas vai nacionālu kvalitātes shēmu

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Veselības aizsardzības problēmas, kas ietekmējušas daudzus galvenos dzīvnieku izcelsmes produktus, ir nostiprinājušas vajadzību stiprināt patērētāju uzticību Kopienas gaļas produktiem.

Tas aptver vajadzību sniegt objektīvu informāciju par Kopienas un valsts kvalitātes sistēmām un pārbaudēm, kas tajās ir paredzētas papildus vispārējai likumdošanai par pārbaudēm un pārtikas drošumu. Šie noteikumi un pārbaudes ir papildu garantija, ko nodrošina produktu specifikācijas un papildu pārbaudes struktūras.

2. MĒRĶI

—

Šīs informatīvās kampaņas aptver vienīgi tos produktus, ko ražo saskaņā ar Eiropas kvalitātes sistēmu režīmiem (PDO/PFI/TSG un Bioloģiskā lauksaimniecība) un saskaņā ar kvalitātes shēmām, ko dalībvalstis ir atzinušas un kas atbilst kritērijiem, kas definēti Regulas 1257/1999 24.b pantā. Informatīvās kampaņas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nedrīkst finansēt arī saskaņā ar Regulu 1257/1999.

—

To mērķis ir nodrošināt objektīvu un izsmeļošu informāciju par noteikumiem, kas regulē Kopienas un valsts kvalitātes shēmas gaļas produktiem. Tām jāinformē patērētāji, personas, kuru viedoklis ir nozīmīgs citiem, izplatītāji par produkta specifikācijām un faktiskajām pārbaudēm, ko paredz šīs kvalitātes sistēmas.

3. GALVENĀS MĒRĶAUDITORIJAS

—	Patērētāji un to asociācijas.

—	Personas, kas atbildīgas par mājsaimniecības iepirkumiem.

—	Institūcijas (restorāni, slimnīcas, skolas utt.).

—	Izplatītāji un to asociācijas.

—	Prese un vadošie speciālisti.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Kvalitātes režīmi garantē īpašu ražošanas metodi un pārbaudes, kas ir stingrākas par tām, kas paredzētas likumdošanā.

—	Kvalitatīvus gaļas produktus raksturo specifiskas iezīmes vai kvalitāte, kas pārsniedz to, ko nodrošina ierastās tirdzniecības normas.

—	Kopienas un valsts kvalitātes režīmi ir pārskatāmi un nodrošina pilnīgu produktu izsekojamību.

—	Gaļas marķējums ļauj patērētājam identificēt kvalitatīvus produktus, to izcelsmes vietu un īpašības.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI

—	Internets.

—	Sabiedriskās attiecības ar medijiem un reklāmas speciālistiem (zinātniskā un specializētā presē, sieviešu un kulinārijas žurnālos).

—	Kontakti ar patērētāju asociācijām.

—	Audiovizuālie mediji.

—	Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

—	Informācija tirdzniecības vietās.

6. PROGRAMMU ILGUMS UN SFĒRA

Programmām ir jāsedz vismaz nacionālā sfēra vai dažas dalībvalstis.

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadu programmām, kas nosaka pamatotus katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

4 miljoni EUR.

Patēriņam cilvēka uzturā paredzētu olu marķēšana

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

No 2004. gada 1. janvāra kods, kas identificē ražotāju un sistēmu, kas tiek izmantotas vistu audzēšanā, ir jāuzspiež uz katras olas čaulas, kas paredzētas cilvēku patēriņam. Šim kodam ir jāsastāv no skaitļa, kas identificē lauksaimniecības metodi (0 = organiska, 1 = brīva veida, 2 = kūts, 3 = sprosta), tās dalībvalsts ISO koda, kur atrodas ražošana centrs, un numura, ko ražošanas centram piešķir atbilstošā iestāde.

2. MĒRĶI

—	Informēt patērētājus par jaunajiem olu marķēšanas standartiem un pilnībā izskaidrot uz olām uzdrukātā koda nozīmi.

—	Nodrošināt informāciju par olu ražošanas sistēmām ar uz olām uzdrukātā koda palīdzību.

—	Nodrošināt informāciju par pastāvošajām izsekojamības sistēmām.

3. MĒRĶA GRUPAS

—	Patērētāji un izplatītāji.

—	Vadošie speciālisti.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Publicēt un izskaidrot jauno uz olām uzdrukāto kodu saskaņā ar Direktīvu 2002/4/EK (2), un dažādo olu kategoriju īpašības, uz kurām attiecas šis kods.

—	Sniedzot informāciju, nav jāizceļ kāda no ražošanas metodēm un nav jāizsaka pretenzijas attiecībā uz olu patēriņa iedarbību uz uzturvērtību un veselību. Nav pieļaujama nekāda diskriminācija attiecībā uz olām no dažādām dalībvalstīm.

5. GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI

—	Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses utt.).

—	Drukātie materiāli (brošūras, izdales materiāli utt.).

—	Informācija tirdzniecības vietās.

—	Reklāma preses un ēdienu žurnālos, sieviešu žurnālos utt.

—	Attiecības ar medijiem.

6. PROGRAMMAS ILGUMS

12 – 24 mēneši.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

2 miljoni EUR.

Medus un biškopības produkti

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienas kvalitatīvā medus un biškopības produktu nozare, kas saņem ļoti nelielu Kopienas atbalstu, saskaras ar pieaugošu globālu konkurenci. Fakts, ka ražošanas izmaksas Kopienā ir augstas, padara situāciju vēl sarežģītāku.

Kopš 2001. gada nozare attiecas uz Direktīvu Nr. (EK) 2001/110 attiecībā uz medu (3), padarot marķējumu par obligātu nosacījumu, kas apvieno kvalitāti un izcelsmes vietu. Atbalstītajām programmām jākoncentrējas uz Kopienas medus un biškopības produktiem ar papildu norādi attiecībā uz reģionālo, teritoriālo vai topogrāfisko izcelsmes vietu, vai kvalitātes marķējumiem, kas sertificēti vai nu Kopienā (PDO, PGI, TSG vai “bioloģiskās lauksaimniecības produkts”), vai dalībvalstī.

2. MĒRĶI

—	Informēt patērētājus par Kopienas biškopības produktu daudzveidību, organoleptiskajām īpašībām un ražošanas nosacījumiem.

—	Informēt patērētājus par Kopienas nefiltrēto un nepasterizēto medu kvalitātēm.

—	Palīdzēt patērētājiem saprast Kopienas medus marķējumu un mudināt ražotājus attīstīt to marķējumu skaidrību.

—	Virzīt medus patēriņu kvalitatīvu produktu virzienā, pievēršot uzmanību to izsekojamībai.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Patērētāji, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

—	Vecāka gada gājuma cilvēki un bērni.

—	Vadošie speciālisti.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Informācija par Kopienas drošības, ražošanas higiēnas, kvalitātes sertifikācijas un marķējuma likumdošanu.

—	Medus ir dabīgs produkts, kam pamatā ir tradicionālas un iesakņojušās prasmes un kam ir dažāda veida pielietojums mūsdienīgā virtuvē.

—	Dažādu ģeogrāfisku un botānisku izcelsmes vietu un/vai dažādu gadalaiku medu lielā daudzveidība.

—	Padomi lietošanā un uzturvērtība.

—	Apputeksnēšanas aizsardzība ir svarīga bioloģiskās dažādības saglabāšanai.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Reklāma vispārīgajā un specializētājā presē (gastronomija – dzīves stils).

—	Internets, kino un citi audiovizuālie mediji (TV, radio).

—	Tirdzniecības vietas.

—	Dalība izstādēs un gadatirgos.

—	Sabiedriskās attiecības ar sabiedrību, pasākumu organizācija akcijām restorānos un ēdināšanas biznesā.

—	Informācija skolās (instrukcijas skolotājiem un viesnīcu un restorānu skolu studentiem).

6. PROGRAMMAS ILGUMS UN SFĒRA

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Kvalitatīvi vīni PSR, galda vīni ar ģeogrāfisku norādi

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Vīna ražošana ir plaša, taču tā patēriņš ir statisks vai pat samazinās noteiktiem vīnu tipiem, kamēr piegāde no trešajām valstīm pieaug.

2. MĒRĶI

—	Palielināt Kopienas vīnu patēriņu

—	Informēt patērētājus par Kopienas vīnu daudzveidību, kvalitāti un ražošanas apstākļiem, un zinātnisko pētījumu rezultātiem.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Izplatītāji.

—	Patērētāji, izņemot jaunus cilvēkus un pusaudžus, kas minēti 2001. gada 5. jūnija Padomes Rekomendācijā 2001/458/EK (4).

—	Vadošie speciālisti: žurnālisti, gastronomijas eksperti.

—	Viesnīcu un restorānu sektora izglītojošās institūcijas.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Kopienas likumdošana stingri regulē ražošanu, kvalitātes norādes, marķēšanu un tirgvedību, tādā veidā garantējot patērētājiem piedāvāto vīnu kvalitāti un izsekojamību.

—	Piesaiste, ļaujot izvēlēties no ļoti plaša Kopienas vīnu klāsta no dažādām izcelsmes vietām.

—	Informācija par Kopienas vīna darīšanu un tās saistību ar reģionāliem un vietējiem apstākļiem, kultūrām un gaumēm.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

Informatīvie un sabiedrisko attiecību pasākumi:

—	izplatītāju un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmācība,

—	attiecības ar specializētu presi,

—	citi informācijas avoti (interneta lappuses, izdales materiāli un brošūras), lai palīdzētu patērētājiem viņu izvēlē un radītu idejas patēriņam ģimenes un svētku pasākumos,

—	gadatirgi un izstādes: stendi, kas apvieno produktus no vairākām dalībvalstīm.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēnešus, prioritāti piešķirot daudzgadīgām programmām, kas nosaka katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Produkti ar aizsargātiem preču cilmes vietas nosaukumiem (PDO), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (PGI) un garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG)

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Kopienas sistēma produktu nosaukumu aizsardzībai, kas nodrošināta Regulās (EK) Nr. 2081/92 un (EK) Nr. 2082/92, ir prioritāra kopējā lauksaimniecības politikas kvalitātes nodaļas īstenošanai. Tāpēc nepieciešams tupināt iepriekšējos pūliņus kampaņu rīkošanai, kuras aizsargāto nosaukumu produkti un nosaukumi tiek darīti zināmi visām potenciālajām ieinteresētajām personām šo produktu ražošanas, sagatavošanas, tirgošanas un patērēšanas ķēdē.

2. MĒRĶI

Virzības un informācijas kampaņām nav jākoncentrējas uz vienu vai tikai ļoti ierobežotu produktu nosaukumu skaitu, bet gan uz nosaukumu grupām vai nu noteiktās produktu kategorijās, vai produktos, kas ražoti vienā vai vairākos reģionos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Šo kampaņu mērķiem jābūt:

—	nodrošināt aptverošu informāciju par saturu, funkcionēšanu un Kopienas režīmu raksturu, un it īpaši to efektiem uz produktu rūpniecisko vērtību ar aizsargātiem nosaukumiem, kas iegūst no šīs aizsardzības, ko garantē režīmi,

—	uzlabot patērētāju, izplatītāju un pārtikas industrijas profesionāļu zināšanas par Kopienas logotipiem PDO/PGI un TSG produktiem,

—	mudināt ražotāju/pārstrādātāju grupas, kas vēl nepiedalās režīmos, izmantot sistēmu, reģistrējot to produktu nosaukumus, kas atbilst reģistrācijas iegūšanas pamatprasībām,

—	mudināt attiecīgo reģionu ražotājus/pārstrādātājus, kas vēl nepiedalās režīmos, piedalīties produktu ražošanā, kam ir reģistrēti nosaukumi, apstiprinot specifikācijas un inspekcijas prasības, kas noteikti dažādiem aizsargātiem nosaukumiem,

—	stimulēt attiecīgo produktu pieprasījumu, informējot patērētājus un izplatītājus par šo režīmu pastāvēšanu, nozīmību un ieguvumiem, kā arī informējot tos par logotipiem, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti nosaukumi, atbilstošajām pārbaudēm un kontrolēm, izsekojamības sistēmu.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Ražotāji un pārstrādātāji.

—	Izplatītāji (lielveikali, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, ēdināšanas iestādes, ēdnīcas, restorāni).

—	Patērētāji un to asociācijas.

—	Vadošie speciālisti.

4. GALVENĀS TĒMAS

—

Produktiem, kam ir aizsargātie nosaukumi, ir īpašas iezīmes, kas saistās ar ģeogrāfisko izcelsmes vietu; PDO produktu gadījumā produktu kvalitāte un īpašības ir īpaši un ekskluzīvi saistītas ar konkrēto ģeogrāfisko vidi (ar tās raksturīgajiem dabīgajiem un cilvēku faktoriem); PGI produktu gadījumā produktiem ir specifiska kvalitāte vai reputācija, kas var tikt attiecināta uz ģeogrāfisko izcelsmes vietu, un ģeogrāfiskajai saiknei ir jāparādās vismaz vienā no ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas posmā.

—	TSG produktiem ir specifiskas iezīmes, kas asociējas ar to īpašajām tradicionālajām ražošanas metodēm vai ar tradicionālo izejmateriālu izmantošanu.

—	Kopienas PDO, PGI un TSG logotipi ir simboli, kas ir saprotami visā Kopienā kā produkti, kas atbilst īpašiem ražošanas nosacījumiem saistībā ar ģeogrāfisko izcelsmes vietu vai tradīciju, un tie tiek pakļauti kontrolei.

—	Citi attiecīgo produktu kvalitātes aspekti (drošība, uzturvērtība, garša, izsekojamība).

—	Dažu PDO, PGI vai TSG produktu prezentācija kā paraugs potenciāli veiksmīgam produktu komerciālam uzlabojumam, kuru nosaukumi ir reģistrēti saskaņā ar aizsardzības režīmiem.

—	Šie aizsardzības režīmi atbalsta Kopienas kultūras mantojumu un lauksaimnieciskās ražošanas dažādību, kā arī lauku saglabāšanu.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie (interneta lappuses).

—	SA kontakti ar medijiem (specializētu, sieviešu un kulinārijas presi).

—	Kontakti ar patērētāju asociācijām.

—	Informācijas un prezentācijas tirdzniecības vietās.

—	Audiovizuālie mediji (koncentrējoties uz TV raidījumiem).

—	Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

—	Dalība tirdzniecības gadatirgos un šovos.

—	Informatīvie un apmācības semināri/akcijas par Kopienas režīmu PDO, PGI un TSG funkcionēšanu.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši. Prioritāte tiks piešķirta daudzgadu programmām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.

Informācija par visattālāko ŗegionu grafiskajiem simboliem

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Šī pamatnostādne skar visattālākos Kopienas reģionus, kas definēti Līguma 299. panta 2. punktā. Ārējās izvērtēšanas pētījums parāda, ka Kopienas 1998./1999. gada informatīvo kampaņu par grafiskajiem simboliem (logo) visattālākajiem reģioniem šīs nozares uzņēmēji uztvēra ar lielu interesi.

Rezultātā daži ražotāji un pārstrādātāji centās iegūt to kvalitatīvo produktu apstiprinājumu logo izmantošanai.

Ņemot vērā šīs kampaņas īso darbības laiku, ir vēlams turpināt uzlabot dažādu mērķa grupu logo atpazīstamību, turpinot pasākumus, lai informētu tos par tā nozīmi un ieguvumiem.

2. MĒRĶI

—	Reklamēt logo pastāvēšanu, nozīmi un ieguvumus.

—	Mudināt ražotājus un pārstrādātājus attiecīgajos reģionos izmantot logo.

—	Uzlabot logo atpazīstamību izplatītāju un patērētāju vidū.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Vietējie ražotāji un pārstrādātāji.

—	Izplatītāji un patērētāji.

—	Vadošie speciālisti.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Produkts ir raksturīgs un dabīgs.

—	Tā izcelsme ir kādā Kopienas reģionā.

—	Kvalitāte (drošība, uzturvērtība un garša, ražošanas metode, saistība ar izcelsmes vietu).

—	Produkta eksotiskā daba.

—	Apgādes dažādība, ieskaitot ārpus sezonas laikā.

—	Izsekojamība.

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie informācijas avoti (interneta lappuses).

—	Informācija tālruņa līnija.

—	Sabiedriskās attiecības ar medijiem (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas presi).

—	Prezentācijas tirdzniecības vietās, gadatirgos, šovos utt.

—	Kontakti ar ārstiem un dietologiem.

—	Citi informācijas avoti (izdales materiāli, brošūras, receptes utt.).

—	Audiovizuālie mediji.

—	Reklāma specializētā un lokālā presē.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

1 miljons EUR.

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti

1. SITUĀCIJAS PĀRSKATS

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu patēriņš ir īpaši populārs urbanizētās sabiedrības vidū, taču šo produktu tirgus daļa joprojām ir visai ierobežota.

Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metožu atpazīstamības līmenis patērētāju un ieinteresēto grupu vidū pieaug, taču joprojām ir diezgan zems.

Kopienas Bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības darbības plānā virzības un informatīvās akcijas ir uzskatāmas par galveno līdzekli dabīgās pārtikas pieprasījuma tālākattīstībai.

2. MĒRĶI

Virzības un informatīvajām kampaņām nav jākoncentrējas uz vienu vai dažiem atlasītiem produktiem, bet gan uz produktu grupām vai uz bioloģiskās lauksaimniecības režīmiem, kas lietoti vienā vai vairākos reģionos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Šo kampaņu mērķiem ir:

—	jāveicina dabīgās pārtikas patēriņš,

—	jāuzlabo patērētāju zināšanas par marķējumu, ieskaitot Kopienas dabīgo produktu logo,

—	jānodrošina aptveroša informācija un jāpaplašina bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumu atpazīstamība, it īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, dzīvnieku labklājību, lauku saglabāšanu un lauksaimniecības reģionu attīstību,

—	jānodrošina aptveroša informācija par Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības režīma saturu un funkcionēšanu,

—	jāmudina individuālie ražotāji, pārstrādātāji un ražotāju/pārstrādātāju/mazumtirgotāju grupa, kas vel nepiedalās bioloģiskajā lauksaimniecībā, pievērsties šai ražošanas metodei; jāmudina mazumtirgotāji, mazumtirgotāju grupas un restorānus pārdot dabīgus produktus.

3. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS

—	Patērētāji kopumā, patērētāju asociācijas un specifiskas patērētāju apakšgrupas.

—	Viedokļa izplatītāji.

—	Izplatītāji (lielveikali, vairumtirgotāji, specializētie mazumtirgotāji, ēdināšanas iestādes, ēdnīcas, restorāni), pārtikas pārstrādātāji.

—	Skolotāji un skolas.

4. GALVENĀS TĒMAS

—	Dabīgie produkti ir dabīgi, piemēroti mūsdienu ikdienai un ir baudāmi; tie tiek radīti ar tādām ražošanas metodēm, kas īpaši ievēro vides un dzīvnieku labklājību; bioloģiskā lauksaimniecība atbalsta lauksaimnieciskās ražošanas daudzveidību, kā arī lauku saglabāšanos,

—	Produkti tiek pakļauti stingriem ražošanas un pārbaudes noteikumiem, ieskaitot pilnu izsekojamību, lai nodrošinātu, ka produktu izcelsmes vieta ir fermas, kas darbojas saskaņā ar bioloģiskās pārbaudes sistēmu,

—	Vārdu “dabīgs”, “ekoloģisks” un “bioloģisks” un to ekvivalentu citās valodās izmantošana attiecībā uz pārtikas produktiem ir aizsargāta ar likumu,

—	Kopienas logo ir dabīgo produktu simbols, kas ir saprotams visā Kopienā un kas nosaka, ka produkti atbilst stingriem Kopienas ražošanas kritērijiem un ir izturējuši stingras pārbaudes. Informācija par Kopienas logo var tikt papildināta ar informāciju par logotipiem, kas ieviesti dalībvalstīs,

—	Citi attiecīgo produktu kvalitātes aspekti var tikt uzsvērti (drošība, uzturvērtība, garša, izsekojamība).

5. GALVENIE LĪDZEKĻI

—	Elektroniskie (interneta lappuses).

—	Informācijas tālruņa līnijas.

—	Sabiedrisko attiecību kontakti ar medijiem (piemēram, specializētiem žurnālistiem, sieviešu presi, kulinārijas presi, pārtikas industrijas presi).

—	Kontakti ar patērētāju asociācijām.

—	Informācija tirdzniecības vietās.

—	Akcijas skolās.

—	Audiovizuālie mediji (koncentrējoties uz TV raidījumiem).

—	Rakstiska dokumentācija (brošūras, izdales materiāli utt.).

—	Dalība tirdzniecības gadatirgos un šovos.

—	Informatīvie un apmācības semināri/akcijas par Kopienas bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības režīmu funkcionēšanu.

6. PROGRAMMU ILGUMS

12 – 36 mēneši. Prioritāte tiks piešķirta daudzgadīgāmprogrammām, kas piedāvā stratēģiju un rūpīgi pamatotus katra posma mērķus.

7. INDIKATĪVS GADA BUDŽETS KATRAM SEKTORAM

3 miljoni EUR.”

(1) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(2) OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.

(3) OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

(4) OV L 161, 16.6.2001., 38. lpp.

15.3.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/32

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 28. februāris)

par papildprotokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2005/206/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 26. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā apspriest ar Dienvidāfrikas Republiku papildprotokolu Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (1), lai ņemtu vērā desmit jauno dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)	Komisija ir veiksmīgi noslēgusi šīs sarunas.

(3)	Papildprotokola, kas tika apspriests ar Dienvidāfrikas Republiku, 10. panta 2. punkts paredz piemērot papildprotokolu uz laiku līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(4)	Papildprotokols būtu jāparaksta Kopienas vārdā un jāpiemēro uz laiku, ievērojot tā noslēgšanu,

IR NOLĒMUSI TURPMĀKO.

1. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu(-as), kam ir tiesības Kopienas un tās dalībvalstu vārdā parakstīt papildprotokolu Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Papildprotokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Papildprotokolu piemēro provizoriski, ievērojot tā noslēgšanu.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. BODEN

(1) OV L 127, 29.4.2004., 109. lpp.

PAPILDPROTOKOLS

nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk – “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome,

EIROPAS KOPIENA,

še turpmāk – “Kopiena”,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA,

še turpmāk kopā sauktas – “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Nolīgums par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (še turpmāk – “NTAS”), tika parakstīts Pretorijā 1999. gada 11. oktobrī un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu par jauno Līgumslēdzēju pušu pievienošanos NTAS vienojas, noslēdzot protokolu minētajam nolīgumam,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika (še turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) kļūst par NTAS Līgumslēdzējām pusēm un tāpat kā pārējas Kopienas dalībvalstis attiecīgi ņem vērā un pieņem nolīguma un tam pievienoto pielikumu, protokolu un deklarāciju tekstus.

I NODAĻA

GROZĪJUMI NTAS TEKSTĀ, TOSTARP TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS

2. pants

Valodas un oriģināleksemplāru skaits

NTAS 108. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“108. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un Dienvidāfrikas Republikas oficiālajās valodās, izņemot angļu valodu, proti, Sepedi, Sesotho, Setswana, siSwati, Tshivenda, Xitsonga, Afrikaans, isiNdebele, isiXhosa un isiZulu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.”

3. pants

Tarifu kvotas

NTAS IV pielikuma 6. sarakstā tarifu kvotas attiecībā uz “kopējiem gataviem augļiem” un “kopējiem augļu maisījumiem” palielina attiecīgi par 1 225 tonnām un 340 tonnām.

4. pants

Izcelsmes noteikumi

NTAS 1. protokolu groza šādi.

Protokola 16. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Preču pārvadājumu apliecības EUR1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES	“EXPEDIDO A POSTERIORI”
CS	“VYSTAVENO DODATEČNĚ”
DA	“UDSTEDT EFTERFØLGENDE”
DE	“NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”
ET	“TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD”
EL	“ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”
EN	“ISSUED RETROSPECTIVELY”
FR	“DÉLIVRÉ A POSTERIORI”
IT	“RILASCIATO A POSTERIORI”
LV	“IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”
LT	“RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”
HU	“KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”
MT	“MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”
NL	“AFGEGEVEN A POSTERIORI”
PL	“WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”
PT	“EMITIDO A POSTERIORI”
SL	“IZDANO NAKNADNO”
SK	“VYDANÉ DODATOČNE”
FI	“ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”
SV	“UTFÄRDAT I EFTERHAND””

;

Protokola 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Šādā veidā izsniegtie dublikāti jāvizē ar vienu no šīm norādēm:

ES	“DUPLICADO”
CS	“DUPLIKÁT”
DA	“DUPLIKAT”
DE	“DUPLIKAT”
ET	“DUPLIKAAT”
EL	“ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”
EN	“DUPLICATE”
FR	“DUPLICATA”
IT	“DUPLICATO”
LV	“DUBLIKĀTS”
LT	“DUBLIKATAS”
HU	“MÁSODLAT”
MT	“DUPLIKAT”
NL	“DUPLICAAT”
PL	“DUPLIKAT”
PT	“SEGUNDA VIA”
SL	“DVOJNIK”
SK	“DUPLIKÁT”
FI	“KAKSOISKAPPALE”
SV	“DUPLIKAT””

Protokola IV pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“IV PIELIKUMS

FAKTŪRAS DEKLARĀCIJA

Faktūras deklarācija, kuras teksts ir pievienots še turpmāk, jāsastāda saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr nav vajadzības reproducēt zemsvītras piezīmes.

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no … (1).] declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial. … (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ'αριθ … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts franču valodā

L’exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no … (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l’origine préférentielle … (2).

Teksts itāļu valodā

L’esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme no … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hianyában az áruk kedvezményes … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2).

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o … (1)], declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts Dienvidāfrikas valodās

Bagwebi ba go romela ntle ditöweletöwa töeo di akaretöwago ke tokumente ye (Nomoro ya ditöwantle ya tumelelo … (1)) ba ipolela gore ntle le moo go laeditöwego, ditöweletöwa töe ke töa go töwa (2) ka tlhago.

Moromelli wa sehlahiswa ya sireleditsweng ke tokomane ena (tumello ya thepa naheng No … (1)) e hlalosa hore, ka ntle ha eba ho hlalositswe ka tsela e nngwe ka nepo, dihlahiswa tsena ke tsa … tshimoloho e kgethilweng (2).

Moromelantle wa dikuno tse di tlhagelelang mo lokwalong le (lokwalo lwa tumelelo ya kgethiso No … (1)) o tlhomamisa gore, ntle le fa go tlhagisitsweng ka mokgwa mongwe, dikuno tse ke tsa … dinaga tse di thokegang (2).

Umtfumeli ngaphandle walemikhicito lebalwe kulomculu (ngeligunya lalokutfunyelwa ngaphandle Nombolo … (1)) lophakamisa kutsi, ngaphandle kwalapho lekuboniswe khona ngalokucacile, lemikhicito … ngeyendzabuko lebonelelwako (2).

Muvhambadzi wa zwibveledzwa mashangoni a nnda, (zwibveledzwa) zwine zwa vha zwo ambiwaho kha ili linwalo (linwalo la u nea maanda la mithelo ya zwitundwannda kana zwirumelwannda la vhu … (1)), li khou buletshedza uri, nga nnda ha musi zwo ambiwa nga inwe ndila-vho, zwibveledzwa hezwi ndi zwa … vhubwo hune ha khou funeseswa kana u takaleleswa (2).

Muxavisela-vambe wa swikumiwa leswi nga eka tsalwa leri (Xibalo xa switundziwa xa Nomboro … (1)) u boxa leswaku, handle ka laha swi kombisiweke, swikumiwa leswi i swa ntiyiso swa xilaveko xa le henhla swinene (2).

Die uitvoerder van die produkte gedek deur hierdie dokument (doeanemagtiging No … (1)) verklaar dat, uitgesonderd waar andersins duidelik aangedui, hierdie produkte van … voorkeuroorsprong (2) is.

Umthumelli-phandle wemikhiqizo ebalwe kilencwadi (inomboro … (1) egunyaza imikhiqizo ephumako) ubeka uthi, ngaphandle kobana kutjengiswe ngendlela ethileko butjhatjhalazi, lemikhiqizo ine … mwelaphi enconyiswako (2).

Umthumeli weempahla ngaphandle kwelizwe wemveliso equkwa lolu xwebhu (iirhafu zempahla zesigunyaziso Nombolo … (1)) ubhengeza ukuthi, ngaphandle kwalapho kuboniswe ngokucacileyo, ezi mveliso … zezemvelaphi eyamkelekileyo kunezinye (2).

Umthumeli wempahla ebhaliwe kulo mqulu iNombolo … yokugunyaza yentela yempahla … (1) uyamemezela ukuthi, ngaphandle kokuthi kukhonjisiwe ngokusobala, le mikhiqizo iqhamuka … endaweni ekhethekileyo (2).

… (3)

(Vieta un datums)

… (4)

(Eksportētāja paraksts un, skaidri salasāmi, deklarācijas parakstītāja vārds)

II NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

5. pants

Apspriedes

Dienvidāfrikas Republika apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi VVTT XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam saistībā ar Kopienas paplašināšanos. Tomēr līdz 2004. gada jūlija beigām Kopiena gatavojas apsvērt papildu apspriežu organizēšanu saskaņā ar NTAS 22. panta 2. punktu.

6. pants

Preces tranzītā vai pagaidu glabāšanā

1. Nolīguma noteikumi attiecas uz precēm, kas eksportētas no Dienvidāfrikas uz kādu no jaunajām dalībvalstīm vai no kādas jaunās dalībvalsts uz Dienvidāfriku, kas atbilst NTAS 1. protokola noteikumiem un kas pievienošanās dienā ir tranzītā vai pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Dienvidāfrikā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2. Šādos gadījumos piemēro preferenciālu režīmu, ja četru mēnešu laikā pēc pievienošanās dienas importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājvalsts muitas iestādes.

7. pants

2004. gada kvotas

Attiecībā uz 2004. gadu esošo tarifu kvotu apjoma pieaugumu aprēķina proporcionāli pamata daudzumiem, ņemot vērā laikposma daļu, kas pagājusi pirms 2004. gada 1. maija.

III NODAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Šis protokols ir NTAS sastāvdaļa.

9. pants

1. Šo protokolu apstiprina Kopiena, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Dienvidāfrikas Republika saskaņā ar savām procedūrām.

2. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

10. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad deponē pēdējo apstiprināšanas dokumentu.

2. Šo protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

11. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un Dienvidāfrikas Republikas oficiālajās valodās, izņemot angļu valodu, proti, Sepedi, Sesotho, Setswana, siSwati, Tshivenda, Xitsonga, Afrikaans, isiNdebele, isiXhosa un isiZulu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

Dalībvalstu vārdā –

Eiropas Kopienas vārdā –

Dienvidāfrikas Republikas vārdā –

(1) Ja faktūras deklarāciju ir sastādījis atzīts eksportētājs protokola 20. panta nozīmē, tad šeit ir jāuzrāda atzīta eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sastādījis atzīts eksportētājs, tad vārdi iekavās ir jāizlaiž vai arī tiem paredzētā vieta ir jāatstāj tukša.

(2) Ir jānorāda produktu izcelsme. Gadījumā, ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz produktiem, kuru izcelsmes vieta protokola 36. panta nozīmē ir Seūta un Melilja, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda dokumentā, kurā izdara deklarāciju, ar zīmi “CM”.

(3) Šīs norādes var izlaist, ja informācija atrodama pašā dokumentā.

(4) Skatīt protokola 19. panta 5. punktu. Gadījumā, ja eksportētājam nav jāparakstās, atbrīvojums no pienākuma parakstīties nozīmē arī atbrīvojumu no pienākuma norādīt parakstītāja vārdu.”

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu

15.3.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/44

PADOMES LĒMUMS 2005/211/TI

(2005. gada 24. februāris)

par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Spānijas Karalistes iniciatīvu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma, turpmāk tekstā – “SIS”, kas izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (3), turpmāk tekstā – “1990. gada Šengenas Konvencija”, ir svarīgs Šengenas acquis noteikumu īstenošanas instruments, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir atzīts par vajadzīgu izstrādāt jaunu otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu, turpmāk tekstā – “SIS II”, lai sekmētu jaunu funkciju ieviešanu un radītu iespēju efektīvi izmantot jaunākos sasniegumus informācijas tehnoloģiju nozarē, jau veikti pirmie pasākumi jaunās sistēmas izstrādāšanā.

(3)

Dažu esošo noteikumu pielāgošana un dažu jaunu funkciju ieviešana jau īstenojama attiecībā uz SIS pašreizējo versiju, jo īpaši ciktāl tas attiecas uz noteikumiem par piekļuvi dažiem SIS ievadīto datu veidiem amatpersonām, kurām atvieglotu spēju meklēt šos datus uzdevumu pienācīgai veikšanai, tostarp Eiropolam un Eurojust valstu locekļiem, to pazudušu priekšmetu kategoriju paplašināšanu, par kuriem var ievadīt brīdinājuma informāciju, personas datu pārsūtīšanas atzīmēšanu. Katrā dalībvalstī vispirms jāizveido šim nolūkam vajadzīgās tehniskās iekārtas.

(4)

Secinājumi, kas pieņemti Eiropadomes sanāksmē Lākenā 2001. gada 14. un 15. decembrī, jo īpaši 17. secinājums (specializētu pretterorisma iestāžu sadarbība), 43. secinājums (Eurojust un policijas sadarbība attiecībā uz Eiropolu) un 2001. gada 21. septembra pretterorisma rīcības plāns, attiecas uz vajadzību paplašināt SIS un uzlabot tās iespējas.

(5)

Turklāt ir lietderīgi pieņemt noteikumus attiecībā uz papildinformācijas apmaiņu ar visu dalībvalstu tam nolūkam izraudzīto amatpersonu starpniecību (“Supplementary Information Request at National Entry”, SIRENE), kas nodrošina šīm amatpersonām kopīgu tiesisku pamatu 1990. gada Šengenas Konvencijas noteikumu sistēmā un nosaka šo amatpersonu uzglabātu datu dzēšanas noteikumus.

(6)	Šā lēmuma noteikumi par Eiropolu izveido tikai tiesību sistēmu Šengenas Informācijas sistēmas piekļūšanai, neskarot turpmāk vajadzīgos pasākumus, kas nosaka tehnisko risinājumu un tā finansiālās sekas.

(7)	Šā lēmuma noteikumi par Eurojust valsts locekļiem un to asistentiem izveido tikai tiesību sistēmu Šengenas Informācijas sistēmas piekļūšanai, neskarot turpmāk vajadzīgos pasākumus, kas nosaka tehnisko risinājumu un tā finansiālās sekas.

(8)	Noteikumi, kas attiecas uz Eiropola un Eurojust valsts locekļu un to asistentu piekļūšanu SIS datiem, ir tikai pirmā fāze un neierobežo turpmākas sarunas par šā līdzekļa paplašināšanu uz citiem 1990. gada Šengenas Konvencijas noteikumiem.

(9)

Šim nolūkam veiktajiem grozījumiem Šengenas acquis noteikumos, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, ir divas daļas: šis lēmums un Padomes Regula, kas pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu. Saskaņā ar 1990. gada Šengenas Konvencijas 93. pantu tas ir tāpēc, ka Šengenas Informācijas sistēmas mērķis ir uzturēt sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību, ieskaitot valsts drošību, dalībvalstu teritorijā un piemērot minētās Konvencijas noteikumus par personu pārvietošanos šajā teritorijā, izmantojot SIS izplatīto informāciju, saskaņā ar Konvencijas noteikumiem. Tā kā dažus 1990. gada Šengenas Konvencijas noteikumus piemēro abos nolūkos vienlaicīgi, ir lietderīgi grozīt šādus noteikumus vienā un tajā pašā veidā paralēlos aktos, kas pamatojas uz katru Līgumu.

(10)

Šis lēmums neskar turpmāk pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai sīki aprakstītu SIS II tiesisko struktūru, mērķus, darbību un tās izmantošanu, piemēram, papildu noteikumus par sistēmā ievadāmo datu veidiem, mērķiem, kuru dēļ tos ievada, ievadīšanas kritērijiem, noteikumus par SIS datu saturu, atsevišķo brīdinājumu sasaisti un savietojamību, papildu noteikumus par piekļūšanu SIS esošajiem datiem un par personas datu aizsardzību un šo datu kontroli u. c.

(11)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kā tas paredzēts Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (4), kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta G punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu.

(12)

Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma pieņemšanā saskaņā ar 5. pantu Protokolā, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (5).

(13)

Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā saskaņā ar 5. pantu Protokolā, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6).

(14)	Šis lēmums neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis īstenošanā un kuru Padome noteikusi attiecīgi Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(15)	Šis lēmums papildina Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1990. gada Šengenas Konvencijas noteikumus groza šādi:

Konvencijas 92. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Saskaņā ar valstu tiesību aktiem dalībvalstis ar šim nolūkam izraudzīto amatpersonu starpniecību (SIRENE) apmainās ar papildinformāciju, kas vajadzīga saistībā ar brīdinājuma informācijas ievadīšanu sistēmā, kā arī lai veicinātu piemērotu rīcību gadījumā, kad, izmantojot Sistēmas meklēšanas procesu, atrod personas un priekšmetus, par kuriem dati ir ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā. Šo informāciju lieto tikai mērķim, kā dēļ tā pārsūtīta.”

Konvencijas 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	priekšmeti, kas minēti 99. un 100. pantā.”

Konvencijas 94. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“3. Par personām iekļauj vienīgi šādas ziņas:

a)	uzvārds un vārdi, pseidonīmi, kas, iespējams, ievadīti atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

[…];

d)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

f)	pilsonība;

g)	norāde, vai attiecīgās personas ir bruņotas, varmācīgas vai izbēgušas;

h)	brīdinājuma iemesls;

i)	veicamā rīcība;

j)	95. pantā paredzētā brīdinājuma gadījumos: nodarījuma (vai nodarījumu) veids.”

4)	Konvencijas 99. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Datus par personām vai transportlīdzekļiem, laivām, lidmašīnām un konteineriem ievada, ievērojot ziņotājas dalībvalsts tiesību aktus, lai nodrošinātu diskrētu novērošanu vai īpašu kontroli atbilstīgi 5. punktam.”

5)	Konvencijas 99. panta 3. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Ziņotājai dalībvalstij saskaņā ar šo punktu jāinformē pārējās dalībvalstis.”

Konvencijas 99. panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“5. Veicot 1. punktā minēto īpašo kontroli, personas, transportlīdzekļus, laivas, lidmašīnas, konteinerus un transportējamos priekšmetus var pārmeklēt atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai īstenotu 2. un 3. punktā paredzētos mērķus.”

Konvencijas 100. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Iekļauj šādas viegli identificējamu priekšmetu kategorijas:

a)	nozagti, piesavināti vai pazuduši mehāniskie transportlīdzekļi, kuru cilindra tilpums pārsniedz 50 cm3, nozagtas, piesavinātas vai pazudušas laivas un lidmašīnas;

b)	nozagtas, piesavinātas vai pazudušas piekabes, kuru pašsvars pārsniedz 750 kg, dzīvojamās kabīnes, rūpniecības iekārtas, piekaramie motori;

c)	nozagti, piesavināti vai pazuduši šaujamieroči;

d)	nozagtas, piesavinātas vai pazudušas oficiālu dokumentu veidlapas;

e)	nozagti, piesavināti, pazuduši vai anulēti personu apliecinoši dokumenti kā pases, identifikācijas kartes, vadītāja apliecības, uzturēšanās atļaujas un ceļošanas dokumenti;

f)	nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai anulētas transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības un transportlīdzekļu numura zīmes;

g)	banknotes (reģistrētas naudaszīmes);

h)	nozagti, piesavināti vai pazuduši vērtspapīri un maksāšanas līdzekļi kā čeki, kredītkartes, obligācijas un akcijas.”

Konvencijas 101. panta 1. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Tomēr piekļuve Šengenas Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem un tiesības tieši meklēt šos datus var būt arī valstu tiesu iestādēm, cita starpā tām, kas ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, veicot valsts tiesību aktos noteiktos uzdevumus.”

Iekļauj šādus pantus:

“101.A pants

1. Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) savu pilnvaru robežās un par saviem līdzekļiem ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas iekļauti Šengenas Informācijas sistēmā saskaņā ar 95., 99. un 100. pantu.

2. Eiropols var meklēt tikai tos datus, kas ir vajadzīgi tā uzdevumu veikšanai.

3. Ja Eiropola pārbaude Šengenas Informācijas sistēmā atklāj brīdinājuma ziņojumu, Eiropols pa Eiropola Konvencijā noteiktajiem kanāliem informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi.

4. Šengenas Informācijas sistēmā meklēšanā iegūtā informācija var tikt izmantota ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu. Ja dalībvalsts sniedz savu piekrišanu izmantot šādu informāciju, tās apstrādi reglamentē Eiropola Konvencija. Eiropolam ir tiesības sniegt šādu informāciju trešām valstīm un trešām institūcijām tikai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

5. Eiropols attiecīgajai dalībvalstij var lūgt papildinformāciju saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropola Konvencijā.

6. Eiropols:

a)	reģistrē katru sevis veikto meklēšanu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 103. pantā;

neskarot 4. un 5. pantu, nepiesaista Šengenas Informācijas sistēmas daļas un nepārsūta tur iekļautos datus, kuriem tam ir piekļuve, nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu Šengenas Informācijas sistēmu daļu lejupielādi vai cita veida kopēšanu;

c)	tiesības piekļūt Šengenas Informācijas sistēmā ievadītajiem datiem ierobežotā kārtā sniedz tikai īpaši sertificētiem Eiropola darbiniekiem;

d)	pieņem un piemēro pasākumus, kas paredzēti 118. pantā;

e)	sniedz iespēju Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Konvencijas 24. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt un meklēt datus, kas ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā.

101.B pants

1. Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem ir tiesības piekļūt un meklēt datus Šengenas Informācijas sistēmā saskaņā ar 95. un 98. pantu.

2. Eurojust valstu locekļi un viņu asistenti var meklēt tikai tos datus, kas vajadzīgi viņu uzdevumu veikšanai.

3. Ja Eurojust valsts locekļa veikta pārbaude Šengenas Informācijas sistēmā atklāj brīdinājuma ziņojumu, viņš informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi. Šādas meklēšanas rezultātā iegūta informācija var tikt paziņota trešām valstīm un trešām institūcijām ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas ir ziņojusi.

4. Nekas šajā pantā netiek interpretēts tā, lai ietekmētu Padomes lēmumu, ar kuru ir izveidots Eurojust, par datu aizsardzību un Eurojust valstu locekļu un viņu asistentu atbildību par neatļautu vai nepareizu šādu datu apstrādi, vai lai ietekmētu Apvienotās uzraudzības iestādes, kas izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 23. pantu, pilnvaras.

5. Katra Eurojust valsts locekļa vai asistenta veikta meklēšana tiek reģistrēta saskaņā ar 103. panta noteikumiem, un katra to datu, kam viņi ir piekļuvuši, izmantošana tiek reģistrēta.

6. Nekādas Šengenas Informācijas sistēmas daļas netiek piesaistītas, un tajā iekļautie dati, kuriem ir piekļuve valstu locekļiem un viņu asistentiem, netiek pārsūtīta nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei Eirojust pakļautībā vai Eirojust iestādē, kā arī nekādas Šengenas Informācijas sistēmas daļas netiek lejuplādētas.

7. Piekļuve Šengenas Informācijas sistēmas iekļautajiem datiem tiek ierobežotā kārtā sniegta tikai valstu locekļiem un viņu asistentiem un netiek paplašināta līdz Eurojust personāla apjomam.

8. Pieņem un piemēro 118. pantā paredzētos pasākumus.”

10)

Konvencijas 103. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“103. pants

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka iestāde, kas atbild par datu kartotēku, katru personas datu pārsūtīšanu reģistrē Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļā, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav atļauta. Ierakstu lieto vienīgi šādā nolūkā un dzēš agrākais pēc gada un vēlākais pēc trīs gadiem.”

11)

Iekļauj šādu pantu:

“112.A pants

1. Personas dati, kas glabājas to iestāžu datnēs, kas minētas 92. panta 4. punktā, informācijas apmaiņas rezultātā saskaņā ar šo punktu, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie piesūtīti. Jebkurā gadījumā tos dzēš vēlākais vienu gadu pēc tam, kad brīdinājuma ziņojums vai ziņojumi par attiecīgo personu vai priekšmetu ir dzēsti no Šengenas Informācijas sistēmas.

2. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalsts tiesības valsts datnēs glabāt datus, kas attiecas uz konkrētu brīdinājuma ziņojumu, kurus šī dalībvalsts ir sniegusi, vai kas attiecas uz ziņojumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta rīcība. Periodu, kura laikā šādus datus šādās datnēs drīkst glabāt, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.”

12)	Konvencijas 113. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Citi dati, kas nav minēti 112. pantā, tiek glabāti, ilgākais, 10 gadus, bet dati par 99. panta 1. punktā minētajiem priekšmetiem tiek glabāti, ilgākais, piecus gadus.”

13)

Iekļauj šādu pantu:

“113.A pants

1. Cita veida datus, nevis personas datus, kas glabājas to iestāžu datnēs, kas minētas 92. panta 4. punktā, informācijas apmaiņas rezultātā saskaņā ar šo punktu, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie piesūtīti. Jebkurā gadījumā tos dzēš vēlākais vienu gadu pēc tam, kad brīdinājuma ziņojums vai ziņojumi par attiecīgo personu vai priekšmetu ir dzēsti no Šengenas Informācijas sistēmas.

2. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalsts tiesības valsts datnēs glabāt datus, kas attiecas uz konkrētu brīdinājuma ziņojumu, kurus šī dalībvalsts ir sniegusi, vai kas attiecas uz brīdinājuma ziņojumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta rīcība. Periodu, kura laikā šādus datus šādās datnēs drīkst glabāt, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.”

2. pants

1. Šā lēmuma 1. panta 1., 5. un 8. punkts stājas spēkā 90 dienas pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šā lēmuma 1. panta 11. un 13. punkts stājas spēkā 180 dienas pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Šā lēmuma 1. panta 1., 5., 8., 11. un 13. punkts stājas spēkā attiecībā uz Islandi un Norvēģiju 270 diena pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Šā lēmuma 1. panta 2., 3., 4., 6., 7., 9., 10. un 12. punkts stājas spēkā dienā, ko nosaka Padome ar vienprātīgu lēmumu, tiklīdz ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi.

Padome var izlemt noteikt dažādus datumus, kad spēkā stājas:

—	1. panta 2., 4. un 6. punkts,

—	1. panta 3. punkts,

—	1. panta 7. punkts,

—	1. panta 9. punkts, jaunais 101.A pants,

—	1. panta 9. punkts, jaunais 101.B pants,

—	1. panta 12. punkts.

5. Jebkāds Padomes lēmums saskaņā ar 4. punktu tiek publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 24. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) OV C 160, 4.7.2002., 7. lpp.

(2) OV C 31 E, 5.2.2004., 122. lpp.

(3) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(4) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(5) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(6) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

15.3.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/49

PADOMES PAMATLĒMUMS 2005/212/TI

(2005. gada 24. februāris)

par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 29. pantu, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Dānijas Karalistes ierosmi (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Galvenais organizētas pārrobežu noziedzības virzītājspēks ir finansiāli ieguvumi. Tādēļ, lai gūtu rezultātus, visiem mēģinājumiem novērst un apkarot tādus noziegumus jākoncentrējas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Tomēr to inter alia apgrūtina atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kas pieņemti šajā jomā.

(2)	Eiropadomes 1998. gada decembra Vīnes sanāksmes secinājumos Eiropadome aicināja stiprināt ES centienus apkarot starptautisku organizētu noziedzību saskaņā ar rīcības plānu par to, kā vislabāk ieviest Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (2).

(3)	Saskaņā ar Vīnes Rīcības plāna 50. punkta b) apakšpunktu piecos gados kopš Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā, ņemot vērā labticīgu trešo personu tiesības, ir jāuzlabo un vajadzības gadījumā jātuvina valstu tiesību akti, kas reglamentē noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu arestēšanu un konfiskāciju.

(4)

Eiropadomes 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes sanāksmes secinājumu 51. punktā uzsvērts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir organizētās noziedzības kodols, un tā būtu jālikvidē neatkarīgi no tā, kur tā notiek, un Eiropadome ir apņēmusies nodrošināt konkrētus pasākumus, lai meklētu, iesaldētu, arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Eiropadome 55. punktā aicina arī tuvināt krimināllikumus un procedūras saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (t.i., meklējot, iesaldējot, arestējot un konfiscējot līdzekļus).

(5)

Saskaņā ar 19. ieteikumu 2000. gada rīcības plānā “Organizētās noziedzības novēršana un kontrole: Eiropas Savienības stratēģija jaunās tūkstošgades sākumam”, ko Padome pieņēma 2000. gada 27. martā (3), būtu jāapsver, vai nav vajadzīgs kāds instruments, kas, ņemot vērā dalībvalstu labāko pieredzi un pienācīgi ievērojot tiesību pamatprincipus, saskaņā ar krimināltiesībām, civiltiesībām vai nodokļu likumiem attiecīgi ļautu mazināt pierādīšanas pienākumu, kas attiecas uz tādas personas īpašumā esošu aktīvu avotu, kura ir notiesāta par nodarījumu, kas saistīts ar organizētu noziedzību.

(6)

Saskaņā ar 12. pantu par konfiskāciju un arestēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 12. decembra Konvencijā pret starptautisko organizēto noziedzību, valstis, kas tai pievienojušās, var apsvērt iespēju prasīt, lai likumpārkāpējs pierāda, ka ieņēmumiem vai citam īpašumam, par ko ir aizdomas, ka tas iegūts nelikumīgi, un kam draud konfiskācija, ir likumīga izcelsme – ciktāl šāda prasība sader ar attiecīgās valsts tiesību aktu principiem un tiesvedības būtību.

(7)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Dažas dalībvalstis ir iesniegušas deklarācijas par Konvencijas 2. pantu, kas attiecas uz konfiskāciju, tādējādi uzņemoties saistības konfiscēt tikai tos līdzekļus, kas iegūti vairākos īpaši norādītajos noziedzīgos nodarījumos.

(8)

Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumā 2001/500/TI (4) ietverti noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Saskaņā ar šo pamatlēmumu dalībvalstu pienākums ir arī neizdarīt un neatbalstīt atrunas attiecībā uz Eiropas Padomes Konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz konfiskāciju, ciktāl par konkrēto pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu vai aizturēšanu uz laiku, kas maksimāli var pārsniegt vienu gadu.

(9)	Instrumenti, kas pastāv šajā jomā, nav pietiekami nodrošinājuši efektīvu pārrobežu sadarbību attiecībā uz konfiskāciju, jo vairākas dalībvalstis joprojām nevar konfiscēt līdzekļus, kas iegūti no visiem likumpārkāpumiem, par kuriem sods ir brīvības atņemšana uz ilgāku, kas pārsniedz vienu gadu.

(10)

Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, lai visās dalībvalstīs būtu efektīvi likumi, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, inter alia attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, kas attiecas uz tādas personas īpašumā esošu aktīvu avotu, kura ir notiesāta par nodarījumu, kas saistīts ar organizētu noziedzību. Šis pamatlēmums ir saistīts ar Dānijas tajā pašā laikā iesniegtu projektu pamatlēmumam par to, lai Eiropas Savienībā savstarpēji atzītu lēmumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un iegūto aktīvu sadali.

(11)	Šis pamatlēmums neliedz kādai dalībvalstij piemērot tās pamatprincipus, kas saistīti ar atbilstīgu procesu, jo īpaši nevainīguma prezumpciju, īpašuma tiesības, biedrošanās brīvību, preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

—	“noziedzīgi iegūti līdzekļi” ir jebkāds ekonomisks izdevīgums, ko dod noziedzīgi nodarījumi. Tie var sastāvēt no jebkura īpašuma veida, kā noteikts nākamajā ievilkumā,

—	“īpašums” ietver jebkādu īpašumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir ķermenisks vai neķermenisks, kustams vai nekustams, un juridiskus dokumentus vai instrumentus, kas apliecina īpašumtiesības uz tādu īpašumu vai uz peļņu, ko tas dod,

—	“nozieguma rīki” ir jebkāds īpašums, kas jebkā, pilnīgi vai daļēji izmantots vai ko paredzēts izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus nodarījumus,

—	“konfiskācija” ir pēc tiesvedības par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem tiesas uzlikts sods vai pasākums, kas beidzas ar galīgu īpašuma atņemšanu,

—	“juridiska persona” ir jebkura vienība, kam tāds statuss ir saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas valsts struktūras, kuras darbojas, īstenojot valsts varu, un starptautiskas sabiedriskas organizācijas,

2. pants

Konfiskācija

1. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai tā varētu pilnībā vai daļēji konfiscēt nozieguma rīkus un līdzekļus, kas iegūti no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem sods ir brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, vai arī konfiscēt īpašumu, kura vērtība atbilst šādu līdzekļu vērtībai.

2. Attiecībā uz nodarījumiem nodokļu jomā, lai noziegumu izdarītājiem liegtu iespēju izmantot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, dalībvalstis var izmantot procedūras, kas nav kriminālprocesi.

3. pants

Paplašinātas konfiskācijas pilnvaras

1. Katra dalībvalsts paredz vismaz tos pasākumus, kas 2. punktā minētajos apstākļos ir vajadzīgi, lai pilnīgi vai daļēji konfiscētu īpašumu, kas pieder personai, kura notiesāta par nodarījumu:

kas izdarīts kādas noziedzīgas organizācijas sastāvā, kā tas definēts Padomes Vienotā rīcībā 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (5), ja uz nodarījumu attiecas:

—	Padomes Pamatlēmums 2000/383/TI (2000. gada 29. maijs) par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar euro ieviešanu (6),

—	Padomes Pamatlēmums 2001/500/TI (2001. gada 26. jūnijs) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju,

—	Padomes Pamatlēmums 2002/629/TI (2002. gada 19. jūlijs) par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (7),

—	Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (8),

—	Padomes Pamatlēmums 2004/68/TI (2003. gada 22. decembris) par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (9),

—	Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (10);

uz ko attiecas Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (11),

ar nosacījumu, ka saskaņā ar iepriekš minētajiem pamatlēmumiem noziedzīgais nodarījums:

—	attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ir krimināli sodāms maksimāli vismaz ar 5 līdz 10 gadiem cietumsoda,

—	attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir krimināli sodāms maksimāli vismaz ar 4 gadiem cietumsoda,

un noziedzīgais nodarījums pēc būtības ir tāds, kas var dot finansiālu peļņu.

2. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo pantu konfiskāciju darītu iespējamu vismaz šādos gadījumos:

ja kādas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgās darbībās, ko notiesātā persona veikusi laikposmā, pirms tā par 1. punktā minētu likumpārkāpumu notiesāta tā, kā tiesa uzskata par samērīgu, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, vai,

ja kādas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts līdzīgās noziedzīgās darbībās, ko notiesātā persona veikusi laikposmā, pirms tā par 1. punktā minētu likumpārkāpumu notiesāta tā, kā tiesa uzskata par samērīgu, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, vai,

c)	ja ir noskaidrots, ka attiecīgā īpašuma vērtība nav samērīga ar notiesātās personas likumīgiem ienākumiem, un attiecīgas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts notiesātās personas noziedzīgās darbībās.

3. Katra dalībvalsts var arī apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem nosacījumiem tā varētu pilnībā vai daļēji konfiscēt īpašumu, ko ieguvuši attiecīgas personas tuvākie radinieki, kā arī īpašumu, kas nodots kādai juridiskai personai, attiecībā uz kuru attiecīgajai personai – darbojoties vienai vai saziņā ar tuvākajiem radiniekiem - ir kontrolējoša ietekme. Tas pats ir spēkā, ja attiecīgā persona saņem būtisku daļu no tādas juridiskās personas ienākumiem.

4. Dalībvalstis var izmantot procedūras, kas nav kriminālprocesi, lai noziegumu izdarītājiem atņemtu attiecīgo īpašumu.

4. pants

Tiesiskas aizsardzības līdzekļi

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ieinteresētām pusēm, ko skar 2. un 3. pantā paredzētie pasākumi, ir pieejami efektīvi tiesiskas aizsardzības līdzekļi, lai sargātu to tiesības.

5. pants

Aizsardzības pasākumi

Šis pamatlēmums negroza pienākumu ievērot pamattiesības un pamatprincipus, jo īpaši ietverot nevainīguma prezumpciju, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā.

6. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pamatlēmuma prasības līdz 2007. gada 15. martam.

2. Līdz 2007. gada 15. martam dalībvalstis pārsūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai tos tiesību aktus, ar ko tās transponē saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Padome, balstoties uz ziņojumu, kas sastādīts, izmantojot šo informāciju un rakstisku Komisijas ziņojumu, līdz 2007. gada 15. jūnijam izvērtē, ciktāl dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu šo pamatlēmumu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 24. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) OV C 184, 2.8.2002., 3. lpp.

(2) OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

(3) OV C 124, 3.5.2000., 1. lpp.

(4) OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.

(5) OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.

(6) OV L 140, 14.6.2000., 1. lpp.

(7) OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.

(8) OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.

(9) OV L 13, 20.1.2004., 44. lpp.

(10) OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.

(11) OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 420/2005 (2005. gada 14. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 421/2005 (2005. gada 14. marts) par ievešanas atļauju izsniegšanu konkrētiem sagatavotiem vai konservētiem citrusaugļiem (proti, mandarīniem utt.) laikposmā no 2005. gada 11. aprīļa līdz 2006. gada 10. aprīlim	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 422/2005 (2005. gada 14. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 94/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 423/2005 (2005. gada 14. marts), ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Jordānijā	28

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome Komisija
*	2005/205/EK, Euratom:Padomes un Komisijas Lēmums (2005. gada 21. februāris) par Protokola noslēgšanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	30
	Padome
*	2005/206/EK:Padomes Lēmums (2005. gada 28. februāris) par papildprotokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	32
	Papildprotokols nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	33
*	2005/207/EK:Padomes Ieteikums (2005. gada 8. marts) par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu	40
*	2005/208/EK:Eiropas Savienības un Bulgārijas Asociācijas Padomes Lēmums Nr. 1/2004 (2004. gada 28. septembris), ar kuru groza 2. un 3. pantu Papildprotokolā Eiropas Līgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Eiropas Līguma 2. protokola 9. panta 4. punktā paredzētā termiņa pagarinājumu	41
	Komisija
*	2005/209/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 11. marts), ar ko groza Lēmumu 2004/288/EK, pagarinot ar minēto lēmumu Austrālijai un Jaunzēlandei piešķirto pagaidu piekļuvi mutes un nagu sērgas vīrusa antigēnu Kopienas rezervēm (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 561) ( 1 )	42
*	2005/210/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 11. marts), ar ko otro reizi groza Lēmumu 2004/614/EK attiecībā uz to aizsargpasākumu piemērošanas periodu, kuri saistīti ar putnu gripu Dienvidāfrikas Republikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 559) ( 1 )	43

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	114,3
	204	70,1
	212	143,7
	624	193,8
	999	130,5
0707 00 05	052	162,2
	068	170,0
	096	128,5
	204	70,7
	999	132,9
0709 10 00	220	18,4
0709 10 00	999	18,4
0709 90 70	052	164,1
	204	98,1
	999	131,1
0805 10 20	052	54,5
	204	50,9
	212	56,9
	220	47,8
	400	51,1
	624	64,6
	999	54,3
0805 50 10	052	69,2
	220	70,4
	400	67,6
	999	69,1
0808 10 80	388	83,6
	400	96,9
	404	74,7
	508	64,2
	512	75,9
	528	64,0
	720	59,8
	999	74,2
0808 20 50	052	186,2
	388	69,6
	400	92,6
	512	54,2
	528	64,9
	720	42,6
	999	85,0

(EUR/100 gab.)
Laika posms: no 2005. gada 16. līdz 29. martam
Kopienas ražošanas cena	Vienzieda neļķes (standarta)	Daudzziedu neļķes	Lielziedu rozes	Sīkziedu rozes
	20,56	15,02	42,45	19,94
Kopienas importa cena	Vienzieda neļķes (standarta)	Daudzziedu neļķes	Lielziedu rozes	Sīkziedu rozes
Jordánija	—	—	—	—

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 68

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 15. marts

	Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu
*	Padomes Lēmums 2005/211/TI (2005. gada 24. februāris) par dažu jaunu funkciju ieviešanu Šengenas Informācijas sistēmā, tostarp attiecībā uz terorisma apkarošanu	44
*	Padomes Pamatlēmums 2005/212/TI (2005. gada 24. februāris) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju	49


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ