ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 55

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 1. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 342/2005 (2005. gada 28. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 343/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 344/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 345/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko groza labības kompensācijai piemērojamo korektīvo summu

7

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 346/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

9

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 347/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka kompensāciju par konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu

10

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 348/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 174/1999 attiecībā uz derīguma termiņu izvešanas atļaujām ar iepriekš noteiktu kompensāciju piena un piena produktu nozarē

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 349/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 350/2005 (2005. gada 28. februāris) par konkursa atklāšanu nolūkā piešķirt sistēmas A3 izvešanas atļaujas augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

26

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 351/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

29

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 352/2005 (2005. gada 28. februāris), ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. martam

31

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 353/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. marta

32

 

*

Komisijas Direktīva 2005/13/EK (2005. gada 21. februāris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/25/EK saistībā ar gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/37/EK saistībā ar tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem ( 1 )

35

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2005/165/EK:Padomes Lēmums (2005. gada 17. februāris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un vienu komitejas locekļa aizstājēju no Beļģijas

55

 

 

Komisija

 

*

2005/166/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 10. februāris), ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 247)

57

 

*

2005/167/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 28. februāris) par Kopienas finansiālo ieguldījumu, lai CD-ROM formātā publicētu darba materiālus, kas sagatavoti 2004. gada februārī rīkotajā SEB Vispasaules konferencē par dzīvnieku labturību

92

 

*

2005/168/EK:Ar ES un Čīles SPS nolīgumu izveidotās Asociācijas komitejas (Apvienotās pārvaldības komitejas) Lēmums Nr. 1/2003 (2003. gada 24. oktobris) par reglamentu Asociācijas komitejai (Apvienotās pārvaldības komitejai), kas izveidota ar ES un Čīles SPS nolīgumu (turpmāk tekstā – APK)

93

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 342/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

113,3

204

63,7

212

157,6

624

152,4

999

121,8

0707 00 05

052

173,3

068

152,0

204

116,1

220

230,6

999

168,0

0709 10 00

220

36,6

999

36,6

0709 90 70

052

176,0

204

166,7

999

171,4

0805 10 20

052

51,9

204

48,7

212

51,5

220

42,3

421

41,3

624

63,8

999

49,9

0805 50 10

052

52,6

999

52,6

0808 10 80

400

113,1

404

96,0

512

104,8

524

56,8

528

87,2

720

56,4

999

85,7

0808 20 50

388

76,0

400

95,2

512

49,0

528

65,3

999

71,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 343/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1107 10 19 9000

A00

EUR/t

0,00

1107 10 99 9000

A00

EUR/t

0,00

1107 20 00 9000

A00

EUR/t

0,00

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 344/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3)  OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

(EUR/t)

Produktu kods

Galamērķis

Laika posms

3

1. termiņš

4

2. termiņš

5

3. termiņš

6

4. termiņš

7

5. termiņš

8

1107 10 11 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 19 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 91 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 99 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 20 00 9000

A00

0

0

0

0

0

0


(EUR/t)

Produktu kods

Galamērķis

6. termiņš

9

7. termiņš

10

8. termiņš

11

9. termiņš

12

10. termiņš

1

11. termiņš

2

1107 10 11 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 19 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 91 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 10 99 9000

A00

0

0

0

0

0

0

1107 20 00 9000

A00

0

0

0

0

0

0


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 345/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko groza labības kompensācijai piemērojamo korektīvo summu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembrā Regulu (EEK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Labības kompensācijai piemērojamā korektīvā summa ir noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 333/2005 (2).

(2)

Saskaņā ar CIF cenām un pašreizējām CIF iepirkšanas cenām un, ņemot vērā tirgus paredzamo attīstību, jāgroza šobrīd spēkā esošā labības kompensācijas korektīvā summa.

(3)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvo summu iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, groza atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 53, 26.2.2005., 18. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

laikposms

3

1. termiņš

4

2. termiņš

5

3. termiņš

6

4. termiņš

7

5. termiņš

8

6. termiņš

9

1001 10 00 9200

1001 10 00 9400

A00

0

0

0

0

0

1001 90 91 9000

1001 90 99 9000

C01

0

– 0,46

– 0,92

– 0,92

– 10,00

1002 00 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1003 00 10 9000

1003 00 90 9000

C02

0

– 0,46

– 0,92

– 0,92

– 20,00

1004 00 00 9200

1004 00 00 9400

C03

0

– 0,46

– 0,92

– 0,92

– 40,00

1005 10 90 9000

1005 90 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1007 00 90 9000

1008 20 00 9000

1101 00 11 9000

1101 00 15 9100

C01

0

– 0,63

– 1,26

– 1,26

– 15,00

1101 00 15 9130

C01

0

– 0,59

– 1,18

– 1,18

– 15,00

1101 00 15 9150

C01

0

– 0,54

– 1,09

– 1,09

– 15,00

1101 00 15 9170

C01

0

– 0,50

– 1,00

– 1,00

– 15,00

1101 00 15 9180

C01

0

– 0,47

– 0,94

– 0,94

– 15,00

1101 00 15 9190

1101 00 90 9000

1102 10 00 9500

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9700

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9900

1103 11 10 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9400

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9900

1103 11 90 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 90 9800

N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

C01

:

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.

C02

:

Alžīrija, Saūda Arābija, Bahreina, Ēgipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Mauritānija, Omāna, Katara, Sīrija, Tunisija un Jemena.

C03

:

Visas trešās valstis, izņemot Bulgāriju, Norvēġiju, Rumāniju, Šveici un Lihtenšteinu.


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 346/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 19,129 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

(3)  OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 347/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka kompensāciju par konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par taukvielu tirgu kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 20.a pantu,

tā kā:

(1)

Regulas Nr. 136/66/EEK 20.a pants paredz kompensāciju par dažu konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu. Saskaņā ar šā panta 6. punktu, neierobežojot minētā panta 3. punktu, ik pēc diviem mēnešiem Komisija nosaka šīs kompensācijas apjomu.

(2)

Saskaņā ar iepriekšminētās regulas 20.a panta 2. punktu, kompensāciju nosaka, pamatojoties uz atšķirībām starp cenām pasaules tirgū un Kopienas tirgū, ņemot vērā ievedmaksājumus, ko piemēro olīveļļai ar KN kodu 1509 90 00, kā arī faktorus, ko izmanto, nosakot eksporta kompensācijas šai olīveļļai attiecīgajā atskaites periodā. Ir lietderīgi par atskaites periodu pieņemt divu mēnešu periodu pirms ražošanas kompensācijas derīguma termiņa sākuma

(3)

Iepriekšminēto kritēriju piemērošanas rezultātā kompensāciju nosaka atbilstīgi zemāk norādītajam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

2005. gada martā un aprīlī Regulas Nr. 136/66/EEK 20.a panta 2. punktā paredzētās ražošanas kompensācijas apjoms ir 44,00 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp).


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 348/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 174/1999 attiecībā uz derīguma termiņu izvešanas atļaujām ar iepriekš noteiktu kompensāciju piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 31. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 26. janvāra Regulā (EK) Nr. 174/1999, ar ko paredz īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 804/68 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), 6. pantā noteikts izvešanas atļauju derīguma termiņš.

(2)

Sviesta un sausā vājpiena intervences cenu samazināšana no 2005. gada 1. jūlija, visticamāk, pazeminās cenas piena produktu tirgū 2005./2006. tirdzniecības gadā.

(3)

Veicot piesardzības pasākumu, lai novērstu liekus izdevumus Kopienas budžetā un lai izvairītos no eksporta kompensāciju režīma spekulatīvas piemērošanas piena nozarē, derīguma termiņš izvešanas atļaujām ar iepriekš noteiktu kompensāciju jāierobežo līdz 2005. gada 30. jūnijam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 174/1999 6. panta, turpat a) līdz d) punktā minēto produktu izvešanas atļaujas ar iepriekš noteiktu kompensāciju, par kurām pieteikumi iesniegti pēc šīs regulas spēkā stāšanās, ir derīgas līdz 2005. gada 30. jūnijam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 20, 27.1.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2250/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 25. lpp.).


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 349/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmuma 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (2) 3., 4., 6. un 11. pants paredz, ka dalībvalstis, ievērojot konkrētus noteikumus, gūst labumu no Kopienas finansiālās līdzdalības slimību izskaušanai un gadījumos, kas paredzēti iepriekš minētajos pantos.

(2)

Lēmuma 90/424/EEK 6. panta 3. punkts un 11. panta 5. punkts precizē, ka lēmumiem, kas attiecas uz šo finansiālo līdzdalību, ir jānosaka attaisnotās izmaksas, un 4. un 11. pants atsaucas uz 3. panta noteikumiem, jo īpaši procedūras noteikumiem.

(3)

Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 40.bis pantu izdevumus, kurus finansē saskaņā ar minēto lēmumu, tieši pārvalda Komisija, atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), 148. pantam.

(4)

Tomēr Regulā (EK) Nr. 1258/1999 nav paredzēti šādi noteikumi attiecībā uz iepriekš minēto piešķīrumu pārvaldību. Turklāt Lēmums 90/424/EEK paredz īpašus Kopienas finansiālās līdzdalības nosacījumus. Šie nosacījumi ir jāprecizē.

(5)

Cenšoties panākt vienkāršu un pārskatāmu iepriekš minēto piešķīrumu finanšu pārvaldību, kā arī lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret dalībvalstīm un izvairītos no to dzīvnieku un produktu pārāk augsta novērtējuma, kuriem ir tiesības uz kompensāciju, ir pamatoti sniegt sīki izstrādātus skaidrojumus un ieviest noteikumus, kurus piemēro dalībvalstu iesniegtajiem atmaksāšanas pieprasījumiem, jo īpaši attiecībā uz tā maksājuma termiņu, kas paredzēts dzīvnieku un produktu īpašniekiem un attiecībā uz tām vērtībām, kurām ir tiesības uz Kopienas finansējumu.

(6)

Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, ir nepieciešams operatīvi saņemt informāciju par slimības pārvaldību, jo īpaši regulāru dalībvalstīs radušos izdevumu novērtējumu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 3. panta 2. punktu veterināros un fitosanitāros pasākumus, ko veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem, finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantijas nodaļa. Iepriekš minētās regulas 8. un 9. pantu piemēro finanšu kontroles nolūkā.

(8)

Attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku audzēšanas īpatnībām un no tām izrietošajām sekām saistībā ar šādu dzīvnieku slimību pārvaldību, zirgu dzimtas dzīvnieki ir jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas, neskarot Lēmuma 90/424/EEK noteikumus.

(9)

Ir jānosaka likme, kuru piemēro, konvertējot atmaksāšanas pieprasījumus, kas iesniegti valsts valūtā, Padomes 1998. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (4), 1. panta d) punkta nozīmē.

(10)

Finanšu revīzijas jautājumā ir būtiski precizēt kārtību, kādā šī revīzija tiek veikta.

(11)

Komisijai jābūt iespējai grozīt termiņus un šajā regulā paredzēts attaisnoto izdevumu samazinājumus, ja dalībvalstis iesniedz pamatotus pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz administratīvu pasākumu pielāgošanu atbilstīgi šīs regulas prasībām.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo regulu piemēro attiecībā uz Kopienas finansiālo līdzdalību, ko piešķir dalībvalstīm par šīs regulas 3., 4. un 5. pantā noteiktajām attaisnotajām izmaksām, kas saistītas ar slimību izskaušanu un gadījumos, kas paredzēti Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 1. punktā, izņemot zirgu dzimtas dzīvnieku slimības, kā arī minētā lēmuma 4. panta 1. un 2. punktā, 6. panta 2. punktā un 11. panta 1. punktā.

2.   Neskarot papildu atbilstības kritēriju pieņemšanu, kurus var noteikt ar lēmumiem, kas paredzēti Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 4. punktā, 6. panta 2. un 3. punktā un 11. panta 4. punktā (turpmāk tekstā “konkrētie lēmumi”), ievērojot šos lēmumus, šīs regulas piemērošanas jomu var paplašināt, ietverot šajā jomā citu pasākumu finansēšanu, ko neaptver šī panta 1. punkts, un jo īpaši:

a)

kompensācijas par zaudējumiem, ko paredz Lēmuma 90/424/EEK 11. panta 4. punkta a) apakšpunkta v) ievilkums vakcinācijas gadījumā;

b)

darbības izdevumus, kas saistīti ar Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 2.a punktā un 6. panta 2. punktā paredzētajiem īpašajiem pasākumiem.

3.   Šī regula neskar principu, saskaņā ar kuru Kopienas finansiālā līdzdalība attiecas tikai uz tādiem dalībvalstu izdevumiem, kas atbilst Kopienas noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tūlītēja un attiecīga kompensācija”: maksājums, ko veic deviņdesmit dienu laikā pēc dzīvnieku nokaušanas, atbilstīgi šo dzīvnieku tirgus vērtībai;

b)

“tirgus vērtība”: vērtība, ko īpašnieks parastos apstākļos varētu iegūt par savu dzīvnieku tieši pirms tā inficēšanas vai nokaušanas, ņemot vērā tā veselīgumu, kvalitāti un tā vecumu;

c)

“pamatotie izdevumi”: izdevumi, kas radušies iepērkot materiālu vai pakalpojumus pēc cenām, kas neatšķiras no tās tirgus vērtības, kas bija spēkā pirms slimības konstatācijas;

d)

“nepieciešamie izdevumi”: izdevumi, kas radušies, iepērkot materiālu vai pakalpojumus, kas noteikts Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 2. punktā vai 11. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) ievilkumā un b) apakšpunktā, ja ir apliecināts to veids un tiešā saikne ar attaisnotajiem izdevumiem, kas definēti šīs regulas 3. pantā;

e)

“obligāta nokaušana”: obligāta dzīvnieka nonāvēšana deklarētās vietās un preventīva nonāvēšana (gadījumā, ja ir notikusi saskare, ja šāda saimniecība atrodas kaimiņos, ja ir aizdomas par infekciju vai supresīvas vakcinācijas gadījumā), ko skaidri pieprasa un izpilda sakarā ar kādu īpašu veselības apdraudējumu.

Definīcijas, kas iepriekš minētas a) līdz d) punktā, piemēro arī obligātas olu iznīcināšanas gadījumā.

3. pants

Attaisnoti izdevumi, par kuriem Kopiena sniedz finansiālu palīdzību

Dalībvalsts no Kopienas saņem finansiālu palīdzību, lai:

a)

tūlītēji un attiecīgi kompensētu īpašniekus, kuriem obligāti ir jānokauj dzīvnieki vai, attiecīgā gadījumā, jāiznīcina olas saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 2. punkta pirmo un septīto ievilkumu, kā arī 11. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu;

b)

segtu darbības izdevumus, kas radušies sakarā ar obligātu dzīvnieku nokaušanu un šo dzīvnieku un inficētu produktu iznīcināšanu, telpu tīrīšanu un dezinfekciju, kā arī, ja vajadzīgs, izmantoto ierīču tīrīšanu un dezinfekciju vai šādu ierīču iznīcināšanu saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo ievilkumu un 11. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz iv) ievilkumu un b) apakšpunktu;

c)

segtu izdevumus, kas radušies sakarā ar citiem pasākumiem, kas pieņemti šajā sakarā ar konkrēto lēmumu nosacījumiem par Kopienas finansiālo līdzdalību šajos pasākumos, un jo īpaši izdevumus par vakcinācijas pasākumiem.

4. pants

Maksimālās kompensācijas aprēķins par vienu dzīvnieku

1.   Standartvērtība par vienu dzīvnieku vai produktu, ko ņem vērā, aprēķinot Kopienas finansiālo līdzdalību, nevar pārsniegt vidējo vērtību, ko aprēķina, pamatojoties uz kopējo kompensācijas summu par attiecīgiem dzīvniekiem vai produktiem dalītu ar attiecīgo kompensējamo dzīvnieku vai produktu skaitu. Šī summa nepārsniedz:

a)

EUR 900 par nokautu liellopu;

b)

EUR 125 par nokautu cūku;

c)

EUR 100 par nokautu aitu vai kazu;

d)

EUR 2,20 par nokautu dējējvistu un EUR 1,20 par nokautu broileri;

e)

EUR 0,20 par iznīcinātu inkubējamu olu un EUR 0,04 par iznīcinātu pārtikas olu.

Ja aprēķināta vidēja standartvērtība pārsniedz 1. punktā noteiktās maksimālās summas, un ja to var attaisnot, pamatojoties uz dalībvalstīm paziņotajām tirgus cenām, atbilstīgi 6 panta 1. punktam, un pamatojoties uz 10. panta minētajiem revīzijas apsvērumiem, lai aprēķinātu Kopienas līdzdalību, Komisija ņem par pamatu aprēķināto vērtību.

2.   Komisija pārrēķina un papildina pirmajā punktā paredzētās maksimālās summas attiecībā uz visām dzīvnieku un produktu kategorijām vai attiecībā uz daļu šo dzīvnieku un produktu, lai ņemtu vērā tirgus nosacījumu attīstību, jo īpaši inflācijas līmeni.

5. pants

Kopienas palīdzības aprēķināšana par darbības izdevumiem

1.   Kopienas finansiālā palīdzība par 3. panta b) un c) punktā paredzētajiem izdevumiem skar tikai tos nepieciešamos un pamatotos izdevumiem, kas attiecas uz I pielikumā paredzētajām attaisnotajiem izdevumiem.

2.   Aprēķinot Kopienas finansiālās palīdzības summu, neņem vērā šādus dalībvalstu iesniegtus izdevumus:

a)

pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus;

b)

civildienesta ierēdņu un valsts amatpersonu algas;

c)

izdevumus, kas saistīti ar publiska aprīkojuma izmantošanu, jo īpaši transportlīdzekļus, izņemot plaša patēriņa preces;

d)

kompensācijas, par nokaušanu, kas nav bijusi obligāta nokaušana;

e)

kompensācijas, kas izmaksātas kopā ar citu Kopienas palīdzību, kā, piemēram, kaušanas piemaksām, pārkāpjot Kopienas noteikumus;

f)

kompensācijas, kas saistītas ar saimniecības ēku nojaukšanu vai atjaunošanu, infrastruktūras izmaksām un izmaksām, kas saistītas ar ekonomiskiem zaudējumiem un bezdarbu, ko izraisījusi slimības izplatīšanās vai ganāmpulku atjaunošanas aizliegums.

6. pants

Informācija, kas pieprasīta pirms Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanas

1.   Gadījumā, ja kādas dalībvalsts teritorijā izveidojas 1. panta 1. punktā paredzētā situācija, šī dalībvalsts 30 dienu laikā pēc pirmā uzliesmojuma oficiāla apstiprinājuma informē Komisiju par to dzīvnieku un produktu kategorijām, kas ir skarti, kā arī par atbilstīgo katras kategorijas dzīvnieku konstatētu tirgus vērtību.

2.   Vēlākais divus mēnešus pēc pirmā uzliesmojuma oficiāla apstiprinājuma un turpmāk ik pēc diviem mēnešiem dalībvalsts elektroniskas datnes veidā un atbilstoši II a pielikumā norādītajam formātam iesniedz šādu galveno informāciju par izmaksām, uz kurām attiecas kompensācijas: nokauto dzīvnieku skaits katrā kategorijā, attiecīgā gadījumā iznīcināto olu skaits un kopējā jau piešķirto kompensāciju summa par katru dzīvnieku kategoriju.

3.   Vēlākais trīs mēnešus pēc pirmā uzliesmojuma oficiāla apstiprinājuma un turpmāk ik pēc diviem mēnešiem dalībvalsts elektroniskas datnes veidā un atbilstoši II b pielikumā norādītajam formātam iesniedz šādu galveno informāciju par darbības izmaksām: summas, kas izmaksātas par nokaušanu, par kautķermeņu, olu un piena transportēšanu un iznīcināšanu, par saimniecību tīrīšanu, dezinfekciju un dezinsekciju, par barības un, iespējamu materiālu iznīcināšanu.

7. pants

Maksājuma nosacījumi un apliecinoši dokumenti

1.   3. pantā paredzēto Kopienas finansiālo palīdzību izmaksā, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

a)

oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu, kam pievienots finanšu pārskats, kas sagatavots atbilstīgi šī panta 2. punktam;

b)

V pielikumā uzskaitītiem apliecinājuma dokumentiem, kas atspoguļo izmaksas, kas radušās sakarā ar dažādām darbībām, par kurām ir pieprasīts Kopienas ieguldījums;

c)

epidemioloģisku ziņojumu par katru saimniecību, kurā dzīvnieki ir nokauti un iznīcināti;

d)

attiecīgā gadījumā 10. pantā minētās revīzijas rezultātiem.

Pēc pieprasījuma ir jānodrošina piekļuve b) punktā paredzētajiem apliecinājuma dokumentiem un visai attiecīgai informācijai, tostarp komerciāla rakstura informācijai, lai Komisija klātienē varētu veikt revīziju.

2.   1. punkta a) apakšpunktā minēto finanšu pārskata sadaļu “atbilstoša kompensācija” iesniedz elektroniskas datnes veidā atbilstīgi III pielikumam sešdesmit kalendāra dienu laikā pēc dienas, kad tika paziņots konkrētais lēmums par finansiālās palīdzības izveidi.

1. punkta a) apakšpunktā paredzēto finanšu pārskata sadaļu “darbības izmaksas” iesniedz elektroniskas datnes veidā atbilstīgi IV pielikumam sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad tika konstatēts pēdējais uzliesmojums.

Komisija var pagarināt pirmajā un otrajā daļā minētos termiņus, ja dalībvalstis iesniedz objektīvus un pamatotus pierādījumus.

3.   Atbilstīgi valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai:

a)

apliecinātu to darbību faktisku norisi un pareizību, kuras finansē slimības izskaušanas nolūkā;

b)

lai novērstu nelikumīgas darbības un sauktu pie atbildības par tām;

c)

atgūtu summas, kuras zaudētas nelikumību vai nolaidības dēļ;

d)

bez kavēšanās un atbilstoši izmaksātu kompensācijas 3. panta a) punktā minētajiem īpašniekiem;

e)

jau iepriekš veiktu attiecīgos pasākumus, lai izmantotu un iepirktu publiskā iepirkuma procesā pakalpojumus un iekārtas, kas nepieciešamas vadībai krīzes situācijās, jo īpaši, ja tas saistīts ar dzīvnieku nokaušanu, kautķermeņu, olu un produktu pārvešanu, iznīcināšanu, tīrīšanu un dezinfekciju, tādējādi nodrošinot pareizu pašas dalībvalsts izdevumu pārvaldību.

4.   Oficiālajā atmaksāšanas pieprasījumā jebkurā gadījumā ir jāpiemin valsts administratīvās un juridiskās procedūras attiecībā uz finansētajām darbībām un jo īpaši vēl neizlemtās lietas, ar to saistīto finanšu apjomi un šo procedūru uzsākšanas iemesli.

8. pants

Konversijas likme

Konversijas likme, kuru piemēro atmaksāšanas pieprasījumiem valsts valūtā Regulas (EK) Nr. 2799/98 1. panta d) punkta nozīmē, “n” mēnesī, ir tāda kā “n+1” mēneša desmitajā dienā vai iepriekšējā dienā pirms dienas, kad likme ir pieejama.

9. pants

Attaisnoto izmaksu samazinājumi

1.   Ja attiecīgās iestādes neievēro 6. pantā paredzētos termiņus, attaisnotās izmaksas var samazināt līdz 5 %, ņemot vērā savāktās informācijas kvalitāti un deklarētās epizotiskās slimības izplatību.

2.   7. panta 2. punktā paredzēto iesniegšanas termiņu kavēšanas dēļ Kopienas finansiālā palīdzība tiek samazināta par 25 % par katru nokavēto kalendāro mēnesi.

3.   Gadījumā, ja attiecīgās iestādes veic kompensācijas maksājumus ārpus 2. panta a) punktā paredzētā termiņa, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja maksājumus veic laikā no 91. līdz 105. dienai pēc dzīvnieku nokaušanas un/vai olu iznīcināšanas, attaisnotajām izmaksām piemēro 25 % samazinājumu;

b)

ja maksājumus veic laikā no 106. līdz 120. dienai pēc dzīvnieku nokaušanas un/vai olu iznīcināšanas, attaisnotajām izmaksām piemēro 50 % samazinājumu;

c)

ja maksājumus veic laikā no 121. līdz 135. dienai pēc dzīvnieku nokaušanas un/vai olu iznīcināšanas, attaisnotajām izmaksām piemēro 75 % samazinājumu;

d)

ja maksājumus veic vēlāk nekā 135. dienā pēc dzīvnieku nokaušanas un/vai olu iznīcināšanas, attaisnotajām izmaksām piemēro 100 % samazinājumu.

Tomēr Komisija var piemērot citu sadalījumu un/vai zemākas samazinājuma, vai nulles likmes, ja dalībvalstis iesniegs objektīvus un pamatotus pierādījumus.

4.   Ja kompensācija tiek apstrīdēta no saņēmēju puses, 3. punktā paredzēto termiņu tecējums tiek pārtraukts attiecībā uz konkrētajām lietām.

10. pants

Finanšu revīzija

Komisija, sadarbojoties ar kompetentām iestādēm, var veikt revīziju attiecībā uz 3. pantā un 7. panta 3. punktā paredzēto pasākumu īstenošanu, ar tiem saistīto izdevumu attaisnojumu, un attiecībā uz dalībvalstī uz vietas notikušo revīziju.

Revīzijas mērķis var arī būt tikai dokumentu kontroles un izdevumu saraksta konsekvences pārbaude pozīcijās, kurās norādīta cena, skaits, dzīvnieku vecums un svars, olu dēšanas datums, pēdējie rēķini, uzņēmumu reģistri, noliktavas orderi un transporta pavadzīmes.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.


PIELIKUMS I

5. panta 1. punktā paredzētās attaisnotās izmaksas

1.

Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku obligātu nokaušanu:

a)

algas un atlīdzība darbiniekiem, kuri pieņemti darbā tieši kaušanas veikšanai;

b)

palīgmateriāli un īpašas ierīces, ko izmanto kaušanas laikā;

c)

pakalpojumu pirkumi vai transportlīdzekļu noma, lai nogādātu dzīvniekus nokaušanas vietā.

2.

Izmaksas, kas saistītas ar beigto dzīvnieku un/vai olu iznīcināšanu:

a)

pārstrāde: pakalpojumu pirkumi vai transportlīdzekļu noma, lai nogādātu beigtos dzīvniekus un/vai olas uz pārstrādes uzņēmumu, šo kautķermeņu un/vai olu apstrāde pārstrādes uzņēmumā, palīgmateriāli un īpašas ierīces, ko izmanto, lai iznīcinātu olas, un miltu iznīcināšana;

b)

aprakšana: šim nolūkam īpaši nodarbinātas personas, pakalpojumu pirkumi vai transportlīdzekļu noma, lai transportētu, un aprakšanai nepieciešamo ierīču noma, lai apraktu kautķermeņus un/vai olas un saimniecības dezinfekcijā izmantotie līdzekļi;

c)

sadedzināšana, pēc iespējas uz vietas: šim nolūkam īpaši nodarbinātas personas, degviela vai citi izmantoti materiāli, pakalpojumu pirkumi vai transportlīdzekļu noma, lai transportētu kautķermeņus un/vai olas un saimniecības dezinfekcijā izmantotie līdzekļi.

3.

Ar tīrīšanu (1), ar dezinfekciju (1) un saimniecību dezinsekciju saistītās izmaksas:

a)

tīrīšanai, dezinfekcijai un dezinsekcijai izmantotie līdzekļi;

b)

speciāli algota personāla algas un atlīdzības.

4.

Izmaksas, kas saistītas ar inficētās dzīvnieku barības (1) un/vai piena (1) iznīcināšanu:

a)

kompensācija par dzīvnieku barību un/vai pienu atbilstoši to iepirkuma cenām;

b)

pakalpojumu pirkumi vai transportlīdzekļu noma un dzīvnieku barības un/vai piena iznīcināšanai nepieciešamo līdzekļu noma.

5.

Izdevumi, kas saistīti ar atlīdzināšanu par inficēto ierīču iznīcināšanu pēc to tirgus cenas (1).

6.

Saistībā ar vakcinēšanu attaisnotajos izdevumos iekļauj īpaši šajā nolūkā nodarbināta personāla algas un atlīdzību, plaša patēriņa preces un īpašas vakcinēšanā izmantotas ierīces, un attiecīgā gadījumā arī dalībvalsts izdevumus par vakcīnu iepirkšanu tajos gadījumos, kad Kopiena nav varējusi piegādāt slimības izskaušanai nepieciešamās vakcīnas.


(1)  netiek piemērots aitu infekciozā katarālā drudža gadījumā.


II a PIELIKUMS

Informācija, kas pieprasīta pirms Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanas

(slimības nosaukums) (gads) (dalībvalsts): kompensācija

Dzīvnieku vai produktu veids

Skaits

Kompensācija (valsts valūtā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 


II b PIELIKUMS

Informācija, kas pieprasīta pirms Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanas

(slimības nosaukums) (gads) (dalībvalsts): darbības izmaksas

Darbības veids

Summa (valsts valūtā)

Kaušana

 

Transportēšana:

kautķermeņi

olas

piens

Iznīcināšana:

kautķermeņi

olas

piens

Barības iznīcināšana

 

Materiālu iznīcināšana

 

Tīrīšana

 

Dezinfekcija/dezinsekcija

 

Kopā:

 


III PIELIKUMS

Ieguldījuma pieprasījums, lai kompensētu izmaksas, kas radušās saistībā ar dzīvnieku obligātu nokaušanu un olu obligātu iznīcināšanu

Uzliesmojuma Nr.

Sakars ar uzliesmojumu

Cits

Saimniecības reģistrācijas numurs

Lopkopis

Saimniecības atrašanās vieta

Dzīvnieku īpašnieks

Nokaušanas datums

Kaušana

Iznīcināšanas metode

Svars iznīcināšanas brīdī

Katras sugas dzīvnieku skaits

Summa, ko maksā par katru sugu

Citas izmaksas, ko tieši maksā lopkopim

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

 

 

 

 

Uzvārds

Vārds

 

Uzvārds

Vārds

 

Ferma

Kautuve

Iznīcināšanas uzņēmums

Sadedzināšana uz vietas

Cits (precizēt)

 

sivēnmātes

kuiļi

sivēni

cūkas

sivēnmātes

kuiļi

sivēni

cūkas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Uzliesmojuma Nr.

Sakars ar uzliesmojumu

Cits

Saimniecības reģistrācijas numurs

Lopkopis

Saimniecības atrašanās vieta

Dzīvnieku īpašnieks

Nokaušanas datums

Kaušana

Iznīcināšanas metode

Svars iznīcināšanas brīdī

Katras sugas dzīvnieku skaits

Summa, ko maksā par katru sugu

Citas izmaksas, ko tieši maksā lopkopim

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

 

 

 

 

Uzvārds

Vārds

 

Uzvārds

Vārds

 

Ferma

Kautuve

Iznīcināšanas uzņēmums

Sadedzināšana uz vietas

Cits (precizēt)

 

govis (1)

teles

teļi

buļļi

govis

teles

teļi

buļļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Uzliesmojuma Nr.

Sakars ar uzliesmojumu

Cits

Saimniecības identifikācijas numurs

Lopkopis

Saimniecības atrašanās vieta

Dzīvnieku īpašnieks

Nokaušanas datums

Kaušana

Iznīcināšanas metode

Svars iznīcināšanas brīdī

Katras sugas dzīvnieku skaits

Summa, ko maksā par katru sugu

Citas izmaksas, ko tieši maksā lopkopim

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

 

 

 

 

Uzvārds

Vārds

 

Uzvārds

Vārds

 

Ferma

Kautuve

Iznīcināšanas uzņēmums

Sadedzināšana uz vietas

Cits

(precizēt)

 

aitas

kazas

citi

aitas

kazas

citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

jēru mātes

auni

jēri

kazas

āži

kazlēni

 

jēru mātes

auni

jēri

kazas

āži

kazlēni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Uzliesmojuma Nr.

Sakars ar uzliesmojumu

Cits

Saimniecības identifikācijas numurs

Lopkopis

Saimniecības atrašanās vieta

Dzīvnieku īpašnieks

Nokaušanas datums

Kaušana

Iznīcināšanas metode

Svars iznīcināšanas brīdī

Katras sugas dzīvnieku skaits

Summa, ko maksā par katru sugu

Citas izmaksas, ko tieši atmaksā lopkopim

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

 

 

 

 

Uzvārds

Vārds

 

Uzvārds

Vārds

 

Ferma

Kautuve

Iznīcināšanas uzņēmums

Sadedzināšana uz vietas

Cits

(precizēt)

 

vistas

mājputni

citi

vistas

mājputni

citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

dējējvistas

broileri

vaislas vistas

pīles

żosis

tītari

 

dējējvistas

broileri

vaislas vistas

pīles

żosis

tītari

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Uzliesmojuma Nr.

Sakars ar uzliesmojumu

Cits

Saimniecības identifikācijas numurs:

Lopkopis

Saimniecības atrašanās vieta

Olu īpašnieks

Iznīcināšanas datums

Iznīcināšana

Iznīcināšanas metode

Svars iznīcināšanas brīdī

Katras sugas olu skaits

Summa, ko maksā par katru sugu

Citas izmaksas, ko tieši maksā lopkopim

(bez PVN)

Kopējā kompensācija

(bez PVN)

Maksājuma datums

 

 

 

 

Uzvārds

Vārds

 

Uzvārds

Vārds

 

Ferma

Cita vieta

Iznīcināšanas uzņēmums

Sadedzināšana uz vietas

Cits

(precizēt)

 

vistas

mājputni

citi

vistas

mājputni

citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

dējējvistas

broileri

vaislas vistas

pīles

żosis

tītari

 

dējējvistas

broileri

vaislas vistas

pīles

żosis

tītari

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Precizēt govju kategoriju: piena govis un/vai gaļas govis


IV PIELIKUMS

Ieguldījuma pieprasījums citu izmaksu kompensēšanai

“Citas izmaksas”, kas radušās, izsaka valsts valūtā, bez PVN (izņemot kompensācijas par dzīvnieku un/vai olu vērtību)

Saimniecības Nr.

Darbību veids

Kaušana

Kautķermeņu iznīcināšana (pārvešana un apstrāde)

Olu iznīcināšana (pārvešana un apstrāde)

Tīrīšana un dezinfekcija/dezinsekcija (algas un produkti)

Barība un piens (atlīdzinājums un iznīcināšana)

Ierīces (atlīdzinājums un iznīcināšana)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 


V PIELIKUMS

Apliecinājuma dokumenti, ko pēc pieprasījuma iesniedz kompetentā iestāde

7. panta pirmā punkta b) apakšpunkta nozīmē revīzijas dokumentācijas sakarā par apliecinājuma dokumentiem uzskata šādus dokumentus:

I.   DOKUMENTI, KAS SAISTĪTI AR KOMPENSĀCIJU IZMAKSU LAUKSAIMNIEKIEM

1)

apstiprinājumi par maksājumu saņēmējam (maksājumu detalizēts uzskaitījums),

2)

protokols par to dzīvnieku un produktu novērtēšanu, par kuriem izmaksātas kompensācijas,

3)

oficiālas nokaušanas pavēles,

4)

dzīvnieku transportēšanas dokumenti (izņēmums, transportēto dzīvnieku kategorija, apliecinājums par piegādi),

5)

informācija par ganāmpulka sastāvu (liellopi) nokaušanas dienā saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (elektronisks reģistrs),

6)

paraugu ņemšana un laboratorijas rezultāti,

7)

epidemioloģiskās izmeklēšanas,

8)

protokoli par veterināro kontroli, kas veikta iepriekšējā nedēļā pirms nokaušanas,

9)

apliecinājums par dzīvnieku svēršanu, kas izdarīta kautuvē,

10)

apliecinājums par kautķermeņu svēršanu, kas izdarīta pirms to iznīcināšanas,

11)

oficiāli apliecinājuma dokumenti par dzīvnieku vai kompensējamo produktu iznīcināšanu, kā arī attiecīgie rēķini, ko sagatavojis iznīcināšanas uzņēmums,

12)

saimniecības reģistra oriģināls,

13)

attiecīgā gadījumā visu to izpirkumu saraksti, kas veikti sakarā ar kādu dzīvnieku labturības problēmu epidēmijas laikā,

14)

kopijas saņēmēju iesniegtajiem pieteikumiem uz piemaksām par to tirdzniecības gadu, kad notikusi nokaušana,

15)

sešus mēnešus pirms nokaušanas izsniegtās atļaujas pārvadāt attiecīgās saimniecības dzīvniekus,

16)

bilance par saražoto pienu,

17)

dzīvnieku ciltsraksti (attiecīgā gadījumā),

18)

kopijas rēķiniem par nokauto dzīvnieku pirkšanu vai aizstāšanu, kā arī kopijas rēķiniem par dzīvnieku pirkšanu vai pārdošanu trīs mēnešus pirms nokaušanas.

II.   AR I PIELIKUMĀ PAREDZĒTAJĀM IZMAKSĀM SAISTĪTIE DOKUMENTI

Apliecinoši dokumenti, kas saistīti ar darbībām un I pielikumā minēto preču un pakalpojumu pirkumiem.


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 350/2005

(2005. gada 28. februāris)

par konkursa atklāšanu nolūkā piešķirt sistēmas A3 izvešanas atļaujas augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1961/2001 (2), noteikti sīki izstrādāti noteikumi par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 1. punktu ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu saimnieciski nozīmīgus izvedumus, attiecībā uz produktiem, ko izved Kopiena, var noteikt eksporta kompensācijas, ņemot vērā limitus, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 2. punktu ir jāgādā par to, lai neizjauktu tirdzniecības plūsmas, kas, pateicoties kompensāciju režīmam, izveidojušās iepriekš. Šā iemesla dēļ, kā arī sakarā ar to, ka augļu un dārzeņu izvedumiem ir sezonas raksturs, ir jānosaka katram produktam paredzētie daudzumi, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (3). Šie daudzumi būtu jāsadala, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgajiem produktiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 4. punktu kompensācijas nosakāmas, ņemot vērā, pirmkārt, augļu un dārzeņu cenu pašreizējo situāciju Kopienas tirgū un attīstības perspektīvas un pieejamos krājumus un, otrkārt, cenas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Jāņem vērā arī tirdzniecības un transporta cenas, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 5. punktu cenas Kopienas tirgū nosakāmas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)

Sakarā ar situāciju starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos, iespējams, ka attiecībā uz kādu konkrētu produktu kompensācija ir jādiferencē pēc šā produkta galamērķa.

(7)

Tomāti, apelsīni, citroni un āboli, uz ko attiecināmas Kopienas tirdzniecības standartu kategorijas Ekstra, I un II, pašreiz var tikt izvesti saimnieciski nozīmīgos daudzumos.

(8)

Lai nodrošinātu pieejamo resursu pēc iespējas efektīvāku izmantojumu un ņemot vērā Kopienas izvedumu struktūru, būtu jāīsteno konkurss un jānosaka orientējošā kompensāciju summa un paredzētie daudzumi attiecīgajā periodā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek atklāts konkurss sistēmas A3 izvešanas atļauju piešķiršanai. Attiecīgie produkti, piedāvājumu iesniegšanas periods, orientējošās kompensācijas likmes un paredzētie daudzumi ir noteikti pielikumā.

2.   Saskaņā ar pārtikas atbalstu izdotās atļaujas, kas paredzētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (4) 16. pantā, neattiecina uz daudzumiem, kas paredzēti šīs regulas pielikumā.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1961/2001 5. panta 6. punkta piemērojumu, A 3 tipa atļauju derīguma termiņš ir 2 mēneši.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 9. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 537/2004 (OV L 86, 24.3.2004., 9. lpp.).

(3)  OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2180/2003 (OV L 335, 22.12.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.


PIELIKUMS

PAR KONKURSA ATKLĀŠANU NOLŪKĀ PIEŠĶIRT SISTĒMAS A3 IZVEŠANAS ATĻAUJAS AUGĻU UN DĀRZEŅU NOZARĒ (TOMĀTI, APELSĪNI, CITRONI UN ĀBOLI)

Piedāvājumu iesniegšanas periods: no 2005. gada 9. marta līdz 2005. gada 10. martam

Produktu kods (1)

Galamērķis (2)

Orientējošā kompensāciju summa

(EUR/t tīrsvara)

Paredzētie daudzumi

(t)

0702 00 00 9100

F08

30

7 647

0805 10 20 9100

A00

35

33 333

0805 50 10 9100

A00

55

16 667

0808 10 80 9100

F09

37

47 705


(1)  Produktu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

(2)  A sērijas galamērķu kodi definēti Regulas (EEK) Nr. 3846/87 II pielikumā. Skaitliskie galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Pārējie galamērķi definēti šādi:

F03

:

Visi galamērķi, izņemot Šveici.

F04

:

Honkonga, Singapūra, Malaizija, Šrilanka, Indonēzija, Taizeme, Taivāna, Papua-Jaungvineja, Laosa, Kambodža, Vjetnama, Japāna, Urugvaja, Paragvaja, Argentīna, Meksika, Kostarika.

F08

:

Visi galamērķi, izņemot Bulgāriju.

F09

:

Šādi galamērķi:

Norvēģija, Islande, Grenlande, Farēru salas, Rumānija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija un Melnkalne, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahija, Kirgīzija, Moldāvija, Krievija, Tadžikija, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ukraina, Saūda Arābija, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti (Abū Dabī, Dubaija, Sārdža, Ajmana, Ummalkavaina, Rāselheima un Fudžaira), Kuveita, Jemena, Sīrija, Irāna, Jordānija, Bolīvija, Brazīlija, Venecuēla, Peru, Panama, Ekvadora un Kolumbija,

Āfrikas valstis un teritorijas, izņemot Dienvidāfriku,

galamērķi, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.).


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 351/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4088/87, ar ko nosaka nosacījumus, pēc kuriem atsevišķu veidu ziedkopības produktu ievedumiem ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā piemērojami preferenciālie muitas nodokļi (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 700/88 1.b pantā, divu nedēļu periodam noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

To piemēro no 2005. gada 2. līdz 15. martam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).

(2)  OV L 72, 18.3.1988., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2062/97 (OV L 289, 22.10.1997., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulai, ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

(EUR/100 gab.)

Laika posms: no 2005. gada 2. līdz 15. martam

Kopienas ražošanas cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

 

17,20

13,44

37,24

16,29


Kopienas importa cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

Izraēla

Maroka

Kipra

Jordānija

Rietumkrasts un Gazas Josla


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 352/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar kuru nosaka ražošanas kompensāciju attiecībā uz balto cukuru, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. martam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta piekto ievilkumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ražošanas kompensācija attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1265/2001 4. pantā paredzēto balto cukuru ir 34,203 EUR/100 tīrsvara kg laikposmam no 2005. gada 1. līdz 31. martam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 353/2005

(2005. gada 28. februāris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. marta

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2005. gada 1. marta

KN kods

Preču nosaukums

Ievedmuita (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Augstas kvalitātes cietie kvieši

0,00

vidējas kvalitātes

0,00

zemas kvalitātes

8,17

1001 90 91

Parastas kviešu sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu

0,00

1002 00 00

Rudzi

37,42

1005 10 90

Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu

56,64

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas (2)

56,64

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai

37,42


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.


II PIELIKUMS

Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi

laika posmam no 15.2.2005–25.2.2005

1)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Biržas kotējumi

Mineapole

Čikāga

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā)

HRS2 (14 %)

YC3

HAD2

vidējā kvalitāte (1)

zema kvalitāte (2)

ASV mieži 2

Kotējums (EUR/t)

109,29 (3)

61,02

152,92

142,92

122,92

93,67

Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t)

48,80

13,44

 

 

Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t)

 

 

2)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 29,51 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama — EUR/t.

3)

Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē:

0,00 EUR/t (HRW2)

0,00 EUR/t (SRW2).


(1)  Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)

(2)  Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)

(3)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/35


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/13/EK

(2005. gada 21. februāris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/25/EK saistībā ar gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/37/EK saistībā ar tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Direktīvu 2000/25/EK, ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK (1), un jo īpaši tās 6. un 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK (2), un jo īpaši tās 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (3), kā grozīta ar Direktīvu 2004/26/EK, nosaka stingrākas emisijas prasības motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, un ievieš trīs jaunus posmus emisijas limitiem.

(2)

Direktīva 2000/25/EK, kura ir viena no atsevišķām direktīvām tipa apstiprinājuma procedūras satvarā, ko nosaka Padomes 1974. gada 4. marta Direktīva 74/150/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru tipa apstiprinājumu (4), ir jāsaskaņo ar Direktīvu 97/68/EK, tā kā tā grozīta ar Direktīvu 2004/26/EK, jo īpaši attiecībā uz pēdējā minētajā direktīvā paredzētās elastības shēmas ieviešanu.

(3)

Ir jāpielāgo Direktīvas 2000/25/EK I un II pielikums, jo īpaši, lai ņemtu vērā ar Direktīvu 97/68/EK, tā kā tā grozīta ar Direktīvu 2004/26/EK, ieviestos jaunos emisijas limitus apvienotajai ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu emisijai. Minētajos pielikumos jāievieš arī citas izmaiņas, lai nodrošinātu to noteikumu par informācijas dokumentiem saskanību, kas paredzēti Direktīvās 2000/25/EK, 97/68/EK un 2003/37/EK. Bez tam jāpielāgo Direktīvas 2000/25/EK III pielikums, lai pievienotu alternatīvos tipa apstiprinājumus, kurus atzīs jaunajiem posmiem III A, III B un IV.

(4)

Lai nodrošinātu to noteikumu par informācijas dokumentiem saskanību, kas paredzēti Direktīvās 2000/25/EK, 97/68/EK un 2003/37/EK, jāpielāgo Direktīvas 2003/37/EK I pielikums. Saprotamības labad jo īpaši jālikvidē terminoloģijas atšķirības.

(5)

Tālab attiecīgi jāgroza Direktīva 2000/25/EK un 2003/37/EK.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas, kas izveidota ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 1. punktu, atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2000/25/EK groza šādi:

1)

Direktīvas 1. pantam pievieno šādu ievilkumu:

“—

“rezerves motors” ir no jauna izgatavots motors, kas aizvieto motoru mašīnā un kas piegādāts tikai šim nolūkam”.

2)

Direktīvas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Rezerves motori atbilst robežvērtībām, kādām bija jāatbilst nomaināmajam motoram, kad tas sākotnēji tika laists tirgū.

Teksts “REZERVES MOTORS” jāpievieno motora marķējumam vai jāiekļauj lietotāja rokasgrāmatā.”

3)

Iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Elastības shēma

Atkāpjoties no 3. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis paredz, ka pēc traktora izgatavotāja lūguma un, ja apstiprinātāja iestāde ir piešķīrusi atļauju, motora izgatavotājs drīkst laika posmā starp diviem secīgiem robežvērtību posmiem laist tirgū ierobežotu daudzumu motoru, kas atbilst tikai tam emisijas robežvērtību posmam, kas ir tūlīt pirms pašreiz piemērojamā posma, vai traktorus ar šādiem motoriem, ar nosacījumu, ka viņš izpilda IV pielikumā izklāstīto procedūru.”

4)

Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

Panta 2. punktam pievieno šādus c), d) un e) apakšpunktus:

“c)

III A posmā

pēc 2005. gada 31. decembra H, I un K kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.a punktā),

pēc 2006. gada 31. decembra J kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.a punktā);

d)

III B posmā

pēc 2009. gada 31. decembra L kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.c punktā),

pēc 2010. gada 31. decembra M un N kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.c punktā),

pēc 2011. gada 31. decembra P kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.c punktā);

e)

IV posmā

pēc 2012. gada 31. decembra Q kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.d punktā),

pēc 2013. gada 30. septembra R kategorijas motoriem (ar jaudas diapazonu, kas noteikts Direktīvas 97/68/EK 9. panta 3.d punktā)”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādus ievilkumus:

“—

pēc 2005. gada 31. decembra H kategorijas motoriem,

pēc 2006. gada 31. decembra I kategoriju motoriem,

pēc 2006. gada 31. decembra K kategoriju motoriem,

pēc 2007. gada 31. decembra J kategorijas motoriem,

pēc 2010. gada 31. decembra L kategorijas motoriem,

pēc 2011. gada 31. decembra M kategoriju motoriem,

pēc 2011. gada 31. decembra N kategoriju motoriem,

pēc 2012. gada 31. decembra P kategorijas motoriem,

pēc 2013. gada 31. decembra Q kategorijas motoriem,

pēc 2014. gada 30. septembra R kategorijas motoriem”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   A līdz G kategorijas motoriem dalībvalstis var atlikt 3. punktā noteiktos termiņus uz diviem gadiem attiecībā uz motoriem, kuru izgatavošanas datums ir agrāks par minētajiem datumiem. Dalībvalstis var pieļaut citus izņēmumus saskaņā ar Direktīvas 97/68/EK 10. panta nosacījumiem.”;

d)

Pievieno šādu 6., 7., un 8. punktu:

“6.   H līdz R kategorijas motoriem atliek 3. punktā noteiktos termiņus uz diviem gadiem attiecībā uz motoriem, kuru izgatavošanas datums ir agrāks par minēto datumu.

7.   Motoru tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst robežvērtībām, kuras izklāstītas tabulā Direktīvas 97/68/EK I pielikuma 4.1.2.4., 4.1.2.5. un 4.1.2.6. punktā, līdz šā panta 3. punktā noteiktajiem datumiem dalībvalstis pieļauj īpašas etiķetes un marķējumu, lai norādītu, ka attiecīgā iekārta jau pirms noteiktajiem datumiem atbildusi prasītajām robežvērtībām.

8.   Saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pielāgo III B un IV posma robežvērtības un datumus tām robežvērtībām un datumiem, par kuriem nolemts pēc Direktīvas 2004/26/EK 2. panta b) apakšpunktā paredzētās pārskatīšanas procedūras, ņemot vērā lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru, jo īpaši T2, T4.1 un C2 kategoriju traktoru, vajadzības.”

5)

I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

6)

Pievieno IV pielikumu, kura teksts ir izklāstīts šīs direktīvas II pielikumā.

2. pants

Direktīvas 2003/37/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

3. pants

1.   Vēlākais, līdz 2005. gada 31. decembrim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2006. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 21. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 173, 12.7.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(3)  OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/26/EK (OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 84, 28.3.1974., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).


I PIELIKUMS

Direktīvas 2000/25/EK I, II un III pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumu groza šādi:

a)

1. papildinājumu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. papildinājums

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

b)

2. papildinājuma II iedaļas 2.4. apakšiedaļu aizstāj ar šo:

“2.4.   Testa rezultāti

Mērījumi atbilstīgi Direktīvas 97/68/EK prasībām

CO

(g/kWh)

HC

(g/kWh)

NOx

(g/kWh)

HC + NOx

(g/kWh)

Daļiņas

(g/kWh)”

 

 

 

 

 

2)

II pielikumu groza šādi:

a)

1. papildinājumu groza šādi:

i)

2. iedaļas 2.1.17. un 2.1.18. apakšiedaļu aizstāj ar šo:

“2.1.17.

Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un pie 100 % slodzes: … kPa

2.1.18.

Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un pie 100 % slodzes:: … kPa”

ii)

Pievieno šādu tekstu:

“2.6.   ATVERES KONFIGURĀCIJA

2.6.1.

Vieta, lielums un skaits”

b)

2. papildinājuma 2. iedaļas 2.2.4. apakšiedaļu aizstāj ar šo:

“2.2.4.   Testa rezultāti

Mērījumi atbilstīgi Direktīvas 97/68/EK prasībām

CO

(g/kWh)

HC

(g/kWh)

NOx

(g/kWh)

HC + NOx

(g/kWh)

Daļiņas

(g/kWh)”

 

 

 

 

 

3)

III pielikumu aizstāj ar šo:

“III PIELIKUMS

ALTERNATĪVU TIPA APSTIPRINĀJUMU ATZĪŠANA

1.   Attiecībā uz motoriem, kuri ietilpst A, B un C kategorijā saskaņā ar Direktīvā 97/68/EK noteikto, I posmā par ekvivalentiem atzīst šādus tipa apstiprinājumu sertifikātus:

1.1.   Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK.

1.2.   Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK, kas atbilst A vai B posma prasībām attiecībā uz 2. pantu un I pielikuma 6.2.1. punktu Direktīvā 88/77/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 91/542/EEK vai ar ANO/EEK Noteikumu 49.02 iespiedkļūdu grozījumu sēriju I/2.

1.3.   Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar EEK Noteikumiem Nr. 96.

2.   II posmā par ekvivalentiem atzīst šādus tipa apstiprinājumu sertifikātust:

2.1.   Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK, II posms D, E, F un G kategorijas motoriem.

2.2.   Tipa apstiprinājumi saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 99/96/EK, kas atbilst A, B1, B2 vai C posmiem, kuri paredzēti 2. pantā un I pielikuma 6.2.1. punktā.

2.3.   ANO/EEK Noteikumu grozījumu sērija 49.03.

2.4.   ANO/EEK Noteikumu Nr. 96 B posma apstiprinājumi saskaņā ar Noteikumu Nr. 96 01. grozījumu sērijas 5.2.1. punktu.

3.   III A posmā par ekvivalentiem atzīst šādus tipa apstiprinājumu sertifikātus: Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK, III A posms H, I, J un K kategorijas motoriem.

4.   III A posmā par ekvivalentiem atzīst šādus tipa apstiprinājumu sertifikātus: Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK, III B posms L,M,N un P kategorijas motoriem.

5.   IV posmā par ekvivalentiem atzīst šādus tipa apstiprinājumu sertifikātus: Tipa apstiprinājuma sertifikāti saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK, IV posms Q un R kategorijas motoriem.”


II PIELIKUMS

Direktīvai 2000/25/EK pievieno šādu IV pielikumu

“IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI TRAKTORIEM UN MOTORIEM, KURUS LAIŽ TIRGŪ SASKAŅĀ AR 3.a PANTĀ NOTEIKTO ELASTĪBAS SHĒMU

1.   MOTORU UN TRAKTORU IZGATAVOTĀJU RĪCĪBA

1.1   Traktoru izgatavotājs, kas vēlas izmantot elastības shēmu, lūdz atļauju savai apstiprinātājai iestādei laikposmā starp diviem emisiju posmiem laist tirgū vai iegādāties no saviem motoru piegādātājiem noteiktus daudzumus 1.2. un 1.3. punktā aprakstīto motoru, kuri neatbilst pašreizējām emisiju robežvērtībām, bet ir apstiprināti tikai tuvākajam iepriekšējam emisiju robežvērtību posmam.

1.2   Motoru skaits, ko laiž tirgū saskaņā ar elastības shēmu, katrā motoru kategorijā nepārsniedz 20 % no traktoru izgatavotāja gadā pārdoto tādu traktoru daudzuma, kuriem ir attiecīgās kategorijas motori (ko aprēķina kā pēdējo 5 gadu pārdošanas apjoma vidējo rādītāju ES tirgū). Ja traktoru izgatavotājs ir laidis ES tirgū traktorus mazāk nekā 5 gadus, vidējo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz laikposmu, kurā traktoru izgatavotājs ir laidis traktorus ES tirgū.

1.3   Alternatīva iespēja 1.2. punktā minētajai ir tāda, ka traktoru izgatavotājs var lūgt, lai viņa motoru piegādātājiem tiktu dota atļauja laist tirgū noteiktu motoru skaitu saskaņā ar elastības shēmu. Motoru skaits katrā motoru kategorijā nepārsniedz šādus rādītājus:

Motora kategorija

Motoru skaits

19–37 kW

200

37–75 kW

150

75–130 kW

100

130–560 kW

50

1.4   Traktoru izgatavotājs pieteikumā apstiprinātājai iestādei iekļauj šādu informāciju:

a)

marķējuma paraugu, kāds piestiprināms katram traktoram, kuram uzstādīts saskaņā ar elastības shēmu tirgū laists motors. Uz marķējuma ir šāds teksts: “TRAKTORS Nr. … (traktoru secība) NO … (kopējais traktoru skaits attiecīgajā jaudas diapazonā) AR MOTORU Nr. … AR TIPA APSTIPRINĀJUMU (Dir. 2000/25/EK) Nr. …”; un

b)

papildu marķējuma paraugu, kāds piestiprināms motoram, uz kura ir šā pielikuma 2.2. punktā minētais teksts.

1.5   Traktoru izgatavotājs sniedz apstiprinātājai iestādei jebkuru informāciju saistībā ar elastības shēmas īstenošanu, ko apstiprinātāja iestāde var pieprasīt lēmuma pieņemšanas nolūkā.

1.6   Traktoru izgatavotājs reizi sešos mēnešos iesniedz apstiprinātājām iestādēm katrā dalībvalstī, kur attiecīgais traktors vai motors ir laists tirgū, ziņojumu par izmantoto elastības shēmu īstenošanu. Ziņojumā iekļauj kumulatīvus datus par motoru un traktoru skaitu, kas laisti tirgū saskaņā ar elastības shēmu, motoru un traktoru sērijas numurus un dalībvalstis, kurās traktors nodots ekspluatācijā. Šo procedūru turpina, kamēr elastības shēma turpinās.

2.   MOTORU IZGATAVOTĀJA DARBĪBAS

2.1   Motoru izgatavotājs var piegādāt motorus traktoru izgatavotājam saskaņā ar elastības shēmu, uz kuru attiecas apstiprinājums saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu.

2.2   Motoru izgatavotājam jāpiestiprina šiem motoriem marķējums ar šādu tekstu: “Motors laists tirgū saskaņā ar elastības shēmu”.

3.   APSTIPRINĀTĀJAS IESTĀDES DARBĪBAS

Apstiprinātāja iestāde izvērtē elastības shēmas pieprasījuma saturu un pievienotos dokumentus. Rezultātā tā darīs zināmu traktora izgatavotājam savu lēmumu ļaut vai neļaut izmantot elastības shēmu.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 2003/37/EK I pielikuma A parauga 3. iedaļu “Motors” aizstāj ar šo:

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/55


PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 17. februāris),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus un vienu komitejas locekļa aizstājēju no Beļģijas

(2005/165/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Beļģijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 22. janvārī pieņēma Lēmumu 2002/60/EK (1), ar ko iecēla Reģionu komitejas locekļus un komitejas locekļa aizstājējus.

(2)

Pēc Jacques SIMONET un Jos CHABERT kunga amata pilnvaru laika beigšanās, par ko Padomei paziņots 2005. gada 1. februārī, ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļa vietas un pēc Eric TOMAS kunga amata pilnvaru laika beigšanās, par ko Padomei paziņots 2005. gada 1. februārī, ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo par Reģionu komitejas locekļiem ir iecelti:

a)

šādi komitejas locekļi:

 

M. Charles PICQUÉ kungs,

ministre-Président du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale, chargé des Pouvoirs locaux, de l’Aménagement du territoire, des Monuments et Sites, de la Rénovation urbaine, du Logement, de la Propreté publique, du Commerce extérieur et de la Coopération au développement,

nomainot Jacques SIMONET kungu;

 

Jos CHABERT kungs,

Vice-Voorzitter van het Brussels Hoofdstedelijk Parlement,

pamatojoties uz viņa jaunajām amata pilnvarām;

b)

šāds komitejas locekļa aizstājējs:

 

Benoît CEREXHE kungs,

ministre du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale, chargé de l’Economie, de l’Emploi, de la Recherche scientifique, de la Lutte contre l’Incendie et l’Aide médicale urgente et de la Politique agricole,

nomainot Eric TOMAS kungu,

uz atlikušo amata pilnvaru laiku līdz 2006. gada 25. janvārim.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


Komisija

1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/57


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 10. februāris),

ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 247)

(2005/166/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (1), un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 6. punktu un 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Katru gadu Komisijai sniegtā informācija ir vajadzīga, lai faktiski varētu novērtēt veikumu attiecībā uz Kopienas un tās dalībvalstu saistību pildīšanu saistībā ar visu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanu vai samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolu un sagatavot Kopienas gada pārskatus saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolā noteiktajām saistībām.

(2)

Komisijai ir jāpārskata elementi, kas uzskaitīti šā lēmuma 4. panta 1. punktā, ja saskaņā ar UNFCCC pārskatu par Kopienas inventarizāciju ir pieprasīti papildelementi, kā arī jāpieņem grozījumi, kas vajadzīgi saskaņā ar procedūru, kas minēta Lēmuma 280/2004/EK 9. panta 2. punktā, lai pieprasītu dalībvalstīm ziņot par šiem elementiem to turpmākajos ziņojumos atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam.

(3)

Informācija, kuru reizi divos gados paziņo Komisijai, ir vajadzīga, lai varētu novērtēt Kopienas un tās dalībvalstu plānoto progresu attiecībā uz saistību pildīšanu saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu.

(4)

Komisijai ir jāpārskata II un III pielikums un līdz 2007. gada 1. janvārim jāpieņem visi grozījumi, kas vajadzīgi saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

(5)

Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, ievērojot šajā lēmumā izklāstītos principus, Komisija sagatavos novērtējumus par datiem, kas trūkst dalībvalsts uzskaitē, lai nodrošinātu minētās dalībvalsts un Kopienas uzskaites pilnīgumu saskaņā ar UNFCCC ikgadējo inventarizāciju ziņošanas vadlīnijām un pārskatītajām IPCC 1996. gada vadlīnijām attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem.

(6)

Dalībvalstīm un Komisijai ir jāsagatavo ziņojumi par to, kas paveikts līdz 2005. gadam, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts paziņojumiem un vadlīnijām atbilstīgi Kioto protokola 7. pantā minētajam.

(7)

Dalībvalstīm un Komisijai ir jāsagatavo ziņojumi par Marrākešas Līgumā noteikto papildu laika posmu, lai izpildītu saistības pēc minētā laika posma beigām saskaņā ar Kioto protokola 7. panta vadlīnijām.

(8)

Dalībvalstu un Kopienas sadarbības un koordinēšanas procedūras un grafiks attiecībā uz Lēmumā 280/2004/EK minētajām saistībām, kas izklāstīts šajā lēmumā, nodrošinās šo saistību savlaicīgu un efektīvu īstenošanu.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lēmuma 280/2004/EK 9. pantā minētā Komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir izveidoti noteikumi, ar ko īsteno Lēmumu 280/2004/EK attiecībā uz:

a)

Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. un 2. punktā minētās informācijas ziņošanu saskaņā ar minētā lēmuma 3. panta 3. punktu;

b)

Kopienas uzskaites sistēmas izveidi saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 2. punktu;

c)

prasībām ziņot par Kioto protokola 3. panta 2. punktā prasīto progresu un saistībā ar Marrākešas Līgumā noteikto papildu laika posmu saistību izpildei saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 6. punktu;

d)

procedūrām un grafikiem, lai sadarbotos un koordinētu Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punktā uzskaitītās saistības saskaņā ar minētā lēmuma 8. panta 3. punktu.

II NODAĻA

Ziņošana, ko veic dalībvalstis

1. iedaļa

Gada pārskati

2. pants

Informācijas noteikšana un norādījumi attiecībā uz ziņošanu

1.   Dalībvalstis nosaka informāciju, kas sniedzama atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam saskaņā ar:

a)

pārskatītajām 1996. gada Starpvaldību grupas par klimata pārmaiņām (IPCC) vadlīnijām attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem, turpmāk tekstā “pārskatītās IPCC 1996. gada vadlīnijas attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem”;

b)

IPCC labas prakses vadlīnijām un nenoteiktības vadību valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstos, turpmāk tekstā “IPCC labas prakses vadlīnijas”;

c)

IPCC labas prakses vadlīnijām attiecībā uz zemes izmantošanu, tās izmantošanas izmaiņām un mežsaimniecību (LULUCF), turpmāk tekstā “IPCC labas prakses vadlīnijas attiecībā uz LULUCF”.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, kas sniedzama atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam, pievienojot kopiju, kas paredzēta Eiropas Vides aģentūrai, saskaņā ar:

a)

vadlīnijām par Pušu nacionālo paziņojumu sagatavošanu, kas ietvertas Konvencijas I pielikuma I daļā: UNFCCC pārskata vadlīnijas par gada sarakstiem, turpmāk tekstā “UNFCCC pārskata vadlīnijas par gada sarakstiem”;

b)

vadlīnijām par Kioto protokola 7. pantā prasītās informācijas sagatavošanu, turpmāk tekstā “Kioto protokola 7. pantā minētās vadlīnijas”.

3.   Pilnīgu valsts uzskaites ziņojumu, kas minēts Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta otrajā daļā, sagatavo, izmantojot valsts uzskaites ziņojuma struktūru, kas izklāstīta UNFCCC pārskata vadlīnijās par gada sarakstiem.

3. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu un lēmumiem, kas saistībā ar to ir pieņemti, Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta ietvaros paziņo par savām antropogēnajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām no avotiem un piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņām un mežsaimniecības pasākumiem saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu par gadiem laikposmā no 1990. līdz aizpagājušajam gadam.

Dalībvalstis, kas saglabā mežu apsaimniekošanu, aramzemes apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu vai atkārtotu veģetāciju saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 4. punktu, ziņo arī antropogēnās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no avotiem un piesaisti par katru izvēlēto darbību laikposmam no 1990. gada līdz aizpagājušajam gadam.

Dalībvalstis skaidri izdala šo informāciju no novērtējumiem par antropogēnām emisijām no avotiem, kas minēti Kioto protokola A pielikumā.

2.   Dalībvalstis sniedz 1. punktā minēto informāciju savos ziņojumos, kas iesniedzami no 2010. gada 15. janvāra.

4. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta ietvaros sniedz:

a)

aprakstu par dalībvalsts institucionālajiem sarakstu sagatavošanas pasākumiem un par sarakstu sagatavošanas procesu;

b)

aprakstu par izmantotajām metodēm un datu avotiem, ieskaitot informāciju par izmantotajām metodēm un pasākumu datu veidiem, un emisiju koeficientiem, kurus izmanto attiecībā uz galvenajiem Kopienas avotiem, ko katru gadu līdz 31. oktobrim nosaka Komisija saskaņā ar IPCC labas prakses vadlīniju 7. nodaļu un IPCC labas prakses vadlīniju attiecībā uz LULUCF 5. nodaļu. Dalībvalstis sniedz šo informāciju, atsaucoties uz valsts sarakstu ziņojuma sadaļām vai tabulas veidā, kas atrodama šā lēmuma I pielikumā;

c)

informāciju par dalībvalsts kvalitātes nodrošināšanas un kontroles programmu, ieskaitot tās kvalitātes mērķus un sarakstu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles plānu;

d)

vispārēju nenoteiktības novērtējumu;

e)

vispārēju pabeigtības izvērtējumu, īpaši apskatot konkrētās dalībvalsts ģeogrāfisko pārklājumu un jebkādas nepilnības sarakstu iesniegšanā;

f)

sektorālās pieejas salīdzinājumu ar standartpieeju;

g)

atbildes uz UNFCCC pārskatu par iepriekšējiem valsts sarakstiem, kas saņemti no brīža, kad tika iesniegts iepriekšējais valsts saraksts un informācija par veiktajiem pārrēķiniem;

h)

iepriekšējo emisiju tendenču aprakstu un interpretāciju.

2.   Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama atbilstīgi 1. punkta a) līdz e) apakšpunktam, dalībvalstis var norādīt, ka valsts sarakstu ziņojumu nodaļās nekādas izmaiņas nav bijušas.

5. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu

Informācijā no nacionālā reģistra, kas minēts Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, ietver informāciju, kas prasīta saskaņā ar Kioto protokola 7. pantā minētajām vadlīnijām.

6. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu

Informācijā par juridiskajiem uzņēmumiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ietver to juridisko uzņēmumu sarakstu, kurus dalībvalsts ir pilnvarojusi pārvaldīt piešķirtā apjoma vienības (PAV), novērstās vienības (NV), emisiju samazināšanas vienības (ISV) un apstiprināto emisiju samazināšanos (AIS), ieskaitot pagaidu AIS (pAIS) un ilgtermiņa AIS (iAIS).

7. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu

Informācijā par rādītājiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta j) apakšpunktā, ietver:

a)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz prioritārajiem rādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-1 tabulā;

b)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz prioritārajiem papildrādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-2 tabulā;

c)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz papildinošajiem rādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-3 tabulā.

2. iedaļa

Divgadu ziņojumi

8. pants

Vadlīnijas attiecībā uz ziņojumu sniegšanu

Dalībvalstis paziņo informāciju, kas minēta Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punktā, saskaņā ar vadlīnijām attiecībā uz Pušu nacionālo paziņojumu sagatavošanu, kas ietvertas Konvencijas I pielikuma II daļā: UNFCCC pārskata vadlīnijas par nacionālajiem paziņojumiem, turpmāk tekstā “UNFCCC ziņošanas vadlīnijas attiecībā uz nacionālajiem paziņojumiem”, un Kioto protokola 7. pantā noteiktajām vadlīnijām.

9. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu

Informācijā par attiecīgās valsts politiskajām nostādnēm un pasākumiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ietver:

a)

tās politikas un pasākumu sarakstu, kas tika izbeigti vai atcelti laika posmā, kad notika ziņošana;

b)

faktisko un plānoto darbību aprakstu kopā ar citām attiecīgām politikām un pasākumiem, kā arī Kopienas politikām un tiesību aktiem;

c)

prognožu rādītājus 2005., 2010., 2015. un 2020. gadam, kā minēts šā lēmuma III pielikumā.

10. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu

1.   Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis skaidri norāda prognozes “ar pasākumiem” un “ar papildu pasākumiem”, kā arī tajās ietverto politiku un pasākumus.

Prognozē “ar pasākumiem” ietver īstenotu un pieņemtu politiku un pasākumus. Prognozē “ar papildu pasākumiem” ietver plānotu politiku un pasākumus.

Dalībvalstis var ietvert informāciju par prognozēm “bez pasākumiem” kā daļu no savām prognozēm “ar pasākumiem” un “ar papildu pasākumiem”. Prognozē “bez pasākumiem” netiek ietverta politika un visi pasākumi, kas ir īstenoti, pieņemti vai plānoti pēc gada, kas izvēlēts par šās prognozes ieviešanas gadu.

2.   Metodiku, paraugu, pamata pieņēmumu un galveno ievadparametru un izvadparametru aprakstos, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) daļā, ietver obligātos parametrus, kas aprakstīti šā lēmuma IV pielikuma 1. punktā, ja tādus izmanto.

Dalībvalstis tiek mudinātas paziņot prognožu parametrus, kas ietverti ieteikto parametru sarakstā, kas minēts šā lēmuma IV pielikuma 2. punktā.

Dalībvalstis apņemas veikt savu prognožu jutīguma analīzi, kas vērsta uz prognožu paraugos ietvertajiem galvenajiem ievadmainīgajiem.

Dalībvalstis tiek mudinātas definēt augstu, centrālo un zemu scenāriju attiecībā uz galvenajiem ievadmainīgajiem un attiecībā uz šiem scenārijiem noteikt prognozēto emisiju daudzumu. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas ietvert sava prognostiskā modeļa un to metožu robustuma pasākumu, kas izmantotas to novērtējumos. Dalībvalstis var apsvērt dažādu variantu scenāriju izmantošanu, pielietojot dažādu ievadmainīgo kombinācijas.

11. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) daļu un d) apakšpunktu

Dalībvalstis sniedz informāciju par kopīgas īstenošanas izmantošanu, tīrās attīstības mehānismu un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību atbilstīgi Kioto protokola 6., 12. un 17. pantam, lai izpildītu noteikto emisiju daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/358/EK (2) 2. pantu un Kioto protokolu, pamatojoties uz šā lēmuma V pielikumā doto anketu. Dalībvalstis tiek mudinātas katru gadu sniegt šo informāciju kā daļu no sava ziņojuma atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam.

Dalībvalstis var noteikt, ka šī informācija attiecas tikai uz izmaiņām vai papildinājumiem informācijā, kas paziņota, balstoties uz anketu par iepriekšējo gadu.

III NODAĻA

Kopienas uzskaites sistēma

1. iedaļa

Kopienas uzskaites sistēma

12. pants

Informācijas un datu kvalitāte un apmaiņa Kopienas uzskaites sistēmā

1.   Dalībvalstis nodrošina pasākumu datu, emisiju koeficientu un citu parametru kvalitāti, kas tiek izmantoti valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzskaitē saskaņā ar IPCC labas prakses vadlīnijām un IPCC labas prakses vadlīnijām attiecībā uz LULUCF.

2.   Dalībvalstis savu gada sarakstu elektroniskā veidā iesniedz Komisijai un kopiju nosūta Eiropas Vides aģentūrai.

2. iedaļa

Novērtējumi par datiem, kas trūkst valsts uzskaitē saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu

13. pants

Novērtējumi par datiem, kas trūkst valsts uzskaitē saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu

Ja dalībvalsts līdz pārskata gada 15. martam neiesniedz visus datus, kas prasīti saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktu, Komisija sagatavo novērtējumus par datiem, kas konkrētajai dalībvalstij trūkst, kas jāietver Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstā attiecībā uz minēto pārskata gadu un avota kategoriju, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada sarakstiem un pārskatītajām IPCC 1996. gada vadlīnijām par valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem.

14. pants

1.   Komisijas novērtējumi par trūkstošajiem datiem balstās uz principiem, kas izklāstīti 2., 3. un 4. punktā.

2.   Ja no dalībvalsts var saņemt konsekventu paziņoto novērtējumu laiku attiecīgajā avota kategorijā par iepriekšējiem gadiem, kurā nav veikti grozījumi, kas minēti Kioto protokola 5. panta 2. punktā, lai iegūtu emisiju novērtējumu, izmanto minētā laika ekstrapolāciju.

Attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju novērtējumu enerģētikas nozarē, emisiju ekstrapolācija jāveic, balstoties uz procentuālajām izmaiņām Eurostat oglekļa dioksīda emisiju novērtējumā.

3.   Ja attiecīgās avota kategorijas aprēķinā tika veikti labojumi saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu iepriekšējos gados un dalībvalsts nav iesniegusi izskatīto aprēķinu, labošanas pamatmetode, ko izmanto ekspertu izskatīšanas komanda, kā tas noteikts tehniskajās vadlīnijās par metodoloģijas labojumiem saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu, turpmāk tekstā sauktas “tehniskās vadlīnijas attiecībā uz labojumiem”, tiek izmantotas, nepiemērojot konservatīvisma faktoru, kas definēts šajās vadlīnijās.

4.   Ja konsekvents paziņoto novērtējumu laiks attiecīgajā avota kategorijā nav pieejams un ja avota kategorijas novērtējumā nav veikti grozījumi saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu, novērtējums balstās uz grozījumu tehniskajām vadlīnijām, nepiemērojot minētajās vadlīnijās definēto konservatīvisma koeficientu.

15. pants

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti līdz pārskata gada 31. martam sagatavo novērtējumus, kas minēti 14. pantā, un dara tos zināmus pārējām dalībvalstīm.

16. pants

Attiecīgā dalībvalsts izmanto novērtējumus, kas minēti 14. pantā, attiecībā uz valsts sarakstu iesniegšanu UNFCCC, lai nodrošinātu konsekvenci starp Kopienas sarakstu un dalībvalstu sarakstiem.

IV NODAĻA

Ziņošana, norādot līdz 2005. gadam paveikto, un saistību pildīšanai noteiktais papildu laika posms

1. iedaļa

Ziņojumi, norādot līdz 2005. gadam paveikto

17. pants

Dalībvalsts ziņošana, norādot līdz 2005. gadam paveikto, saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 4. punktu

1.   Dalībvalstis sagatavo ziņojumu, norādot līdz 2005. gadam paveikto, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām attiecībā uz valsts paziņojumiem un vadlīnijām saskaņā ar Kioto protokola 7. pantu. Ziņojumā ietver:

a)

to vietējo pasākumu aprakstu, ieskaitot jebkurus juridiskus un institucionālus pasākumus, kas pieņemti, lai pildītu konkrētās dalībvalsts saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu, kā arī aprakstu par vietējo pasākumu programmu atbilstību un spēkā stāšanos;

b)

informāciju par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tendencēm un prognozēm valsts līmenī, ja tendences ir balstītas uz inventarizācijas datiem, ko dalībvalstis līdz 2005. gada 15. aprīlim ir iesniegušas UNFCCC;

c)

novērtējumu par to, kā a) punktā minētie valsts pasākumi, ņemot vērā b) apakšpunktā minētās tendences un prognozes, palīdzēs dalībvalstij pildīt savas saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu;

d)

to pasākumu, darbību un programmu sarakstu, ko dalībvalsts veic, lai pildītu savas saistības saskaņā ar Kioto protokola 10. un 11. pantu.

2.   Dalībvalstis iesniedz ziņojumu kā vienotu dokumentu, ietverot četras nodaļas, kurās ir informācija, kas uzskaitīta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

Informācija par prognozēm, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, saskan ar informāciju, kas līdz 2005. gada 15. jūnijam ir iesniegta Komisijai saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 3. punktu.

2. iedaļa

Ziņojumi pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām

18. pants

Dalībvalsts ziņošana pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 5. punktu

Katras dalībvalsts ziņojumā saskaņā ar modalitātēm attiecībā uz piešķirto apjomu uzskaiti saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu ir šāda informācija:

a)

attiecībā uz pašreizējo kalendāro gadu līdz saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām (definēts pēc Griničas laika), kopējais daudzums:

i)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV katrā dalībvalsts pārvaldības, atcelšanas, aizvietošanas un izstāšanās kontā un visos operatoru un personu pārvaldības kontos katra gada 1. janvārī;

ii)

PAV, kas izsniegts, pamatojoties uz piešķirto summu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7. punktu un 3. panta 8. punktu;

iii)

ISV, kas izsniegts, pamatojoties uz projektiem, kas veikti saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu;

iv)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV, kas saņemts no citiem reģistriem, un atsevišķs saraksts, kurā identificēti pārskaitījuma konti un reģistri;

v)

NV, kas izsniegtas, pamatojoties uz katru pasākumu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu;

vi)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV, kas pārskaitītas uz citiem reģistriem, un atsevišķs saraksts, kurā identificēti iegūtie konti un reģistri;

vii)

ISV, AIS, PAV un NV, kas atceltas, pamatojoties uz pasākumiem saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu;

viii)

ISV, AIS, PAV un NV, kas atceltas pēc tam, kad Rīcības komiteja ir noteikusi, ka dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 1. punktu;

ix)

citi ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV atceltas;

x)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV izstājušās;

xi)

PAV, AIS, ISV, NV un tAIS, pārskaitīti tAIS rezerves kontā saistību periodā;

xii)

PAV, AIS, ISV, NV un lAIS, pārskaitīti lAIS rezerves kontā pirmajā Kioto protokola saistību periodā;

b)

kopējais skaits un ISV, PAV, NV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS) kārtas numuri dalībvalsts izstāšanās kontā ziņošanas perioda beigās;

c)

to ISV, AIS un PAV kopējais daudzums un kārtas numuri, ko dalībvalsts pieprasa pārnest uz nākamo saistību periodu.

Informācija ietver tikai tos ISV, PAV, NV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), kas ir spēkā attiecīgajam saistību periodam. To nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2216/2004 (3) 9. pantu, un iesniedz elektroniskā veidā.

19. pants

Kopienas ziņošana pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 5. punktu

Kopienas ziņojumā ir šāda informācija:

a)

kopējie 18. panta a) apakšpunktā minēto vienību daudzumi, ko paziņojušas dalībvalstis, un kopējie minēto vienību daudzumi, kuras atrodas Kopienas reģistrā;

b)

ISV, PAV, NV, AIS kopējais daudzums un kārtas numuri (ieskaitot lAIS un tAIS) dalībvalstu un Kopienas izstāšanās kontos pārskata perioda beigās;

c)

ISV, AIS un PAV kopējais daudzums un kārtas numuri, ko katra dalībvalsts un Kopiena pieprasa pārvietot uz turpmāko saistību periodu saskaņā ar modalitātēm attiecībā uz piešķirto apjomu uzskaiti saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu.

V NODAĻA

Sadarbības un koordinēšanas procedūras un grafiki

20. pants

Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu saraksta un saraksta ziņojuma sastādīšana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis izmanto Eiropas Vides aģentūras “ReportNet” instrumentus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1641/2003 (4), lai iesniegtu ikgadējo informāciju saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktu.

2.   Visi jaunākie dati, ko sniedz dalībvalstis saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu, attiecas tikai uz trūkstošajiem datiem un atšķirību novēršanu.

3.   Procedūras un grafiks Kopienas saraksta un saraksta ziņojuma sastādīšanai ir izklāstīts VI pielikumā.

21. pants

Pārskatīšanas, grozīšanas un atbilstības procedūras saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu atbilstoši Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam

1.   Ja dalībvalsts 1. jūnijā nav iesniegusi ikgadējo sarakstu ziņojumu UNFCCC, tā nekavējoties par to paziņo Komisijai.

2.   Dalībvalstis vienas nedēļas laikā paziņo Komisijai, ka tās no UNFCCC ir saņēmušas šādu informāciju:

a)

ekspertu pārskata darba grupas norādes par problēmām saistībā ar dalībvalsts inventarizāciju, kam nepieciešami grozījumi;

b)

labojumi sarakstu novērtējumos, ko, vienojoties dalībvalstij un ekspertu pārskata darba grupai, piemēro attiecīgajam iesniegtajam sarakstam;

c)

labotie novērtējumi, kas ietverti atsevišķu sarakstu pārskata ziņojuma projektā, kas tika piemēroti, ja dalībvalsts nebija ieviesusi labojumus, kas apmierinātu ekspertu darba grupu;

d)

īstenošanas jautājumi, kas iesniegti Rīcības komitejai saskaņā ar Kioto protokolu, tās paziņojums par īstenošanas jautājuma risināšanu un visi Rīcības komitejas un tās nodaļu provizoriskie atzinumi un lēmumi attiecībā uz dalībvalsti.

Attiecībā uz a) apakšpunktu dalībvalsts paziņo Komisijai par to, kā tā plāno risināt problēmas, ko norādījusi ekspertu darba grupa.

Attiecībā uz c) apakšpunktu dalībvalsts paziņo Komisijai par to, vai tā akceptē vai noraida ierosinātos grozījumus.

Komisija informē pārējās dalībvalstis vienas nedēļas laikā pēc a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts.

3.   Komisija vienas nedēļas laikā informē visas dalībvalstis par šādas informācijas saņemšanu no UNFCCC:

a)

ekspertu darba grupas norādījumi par problēmām, kas saistītas ar Kopienas sarakstu, kam nepieciešami labojumi;

b)

labojumi sarakstu novērtējumos, ko, vienojoties dalībvalstij un ekspertu pārskata darba grupai, piemēro attiecīgajam iesniegtajam sarakstam;

c)

labotie novērtējumi, kas ietverti atsevišķu sarakstu pārskata ziņojuma projektā, kas tika piemēroti, ja dalībvalsts nebija ieviesusi labojumus, kas apmierinātu ekspertu darba grupu;

d)

īstenošanas jautājumi, kas iesniegti Rīcības komitejai saskaņā ar Kioto protokolu, tās paziņojums par īstenošanas jautājuma risināšanu un visi Rīcības komitejas un tās nodaļu provizoriskie atzinumi un lēmumi attiecībā uz dalībvalsti.

4.   Dalībvalstis saskaņo ar Komisiju savu reakciju uz pārskatīšanas procesu saistībā ar Lēmumā 280/2004/EK noteiktajiem pienākumiem:

a)

laika posmā, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokolu, ja grozītie novērtējumi vienā gadā vai kumulatīvie grozījumi turpmākajos saistību perioda gados vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecas uz Kopienas saraksta grozījumiem tādā apjomā, kas neļauj ievērot pildītu metodoloģiskās un ziņošanas prasības saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 1. punktu ar mērķi pildīt prasības, kas noteiktas vadlīnijās saskaņā ar Kioto protokola 7. pantu;

b)

divu nedēļu laikā, pirms attiecīgajām institūcijām saskaņā ar Kioto protokolu tiek iesniegts:

i)

pieprasījums pārskatīt grozījumu;

ii)

pieprasījums atkārtoti ieviest kritēriju noteikšanu;

iii)

atbilde uz lēmumu risināt jautājumu par īstenošanu vai par Rīcības komitejas sākotnējo atzinumu.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par grozījumiem, kas aprēķināti to sarakstu novērtējumos brīvprātīgās koriģēšanas procedūras laikā, ko piemēro saskaņā ar grozījumu tehniskajām vadlīnijām.

22. pants

Ziņojumu sagatavošana par sasniegto progresu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu

1.   Komisijas izstrādātais ziņojuma projekts par Kopienas sasniegto progresu līdz 2005. gadam tiek nodots dalībvalstīm līdz 2005. gada 30. jūlijam. Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. augustam, sniedz komentārus.

2.   Dalībvalstis iesniedz savus ziņojumus par sasniegto progresu līdz 2005. gadam UNFCCC sekretariātam līdz 2006. gada 1. janvārim un tai pašā dienā nosūta Komisijai iesniegtā ziņojuma elektronisku versiju.

23. pants

Ziņošana par piešķirtā apjoma noteikšanu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu

1.   Katra dalībvalsts līdz 2006. gada 15. janvārim iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pilnīgu laiku attiecībā uz to antropogēno siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pa avotiem un piesaisti uzskaiti, ko nekontrolē Monreālas protokols, kā tas paziņots UNFCCC;

b)

izvēlētā bāzes gada identifikāciju attiecībā uz fluorogļūdeņražiem, perfluorogļūdeņražiem un sēra heksafluorīdu, kā tas paziņots UNFCCC;

c)

savu priekšlikumu attiecībā uz emisiju līmeni oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu izteiksmē saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu un Kioto protokola 3. panta 7. un 8. punktu, pēc tam, kad ir noteikti bāzes gada emisiju galīgie skaitļi, pamatojoties uz noteikta daudzuma emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistībām, kas izklāstītas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā un Kioto protokolā, ņemot vērā metodes, lai aprēķinātu antropogēnās emisijas no avotiem un piesaisti, kas minēta Kioto protokola 5. panta 2. punktā, un modalitātes, lai aprēķinātu piešķirto apjomu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7. un 8. punktu;

d)

saistību perioda aprēķina rezervi kā 90 procentus no ierosinātā, piešķirtā apjoma vai 100 procentus no pēdējo reizi izskatītā saraksta, izvēloties mazāko lielumu;

e)

minimālo vērtību atlases identifikāciju attiecībā uz koku vainagu slēgumu, zemes teritoriju un koku augstumu, lai to izmantotu savu pasākumu uzskaitē saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu līdz ar šī izvērtējuma konsekvences attaisnojumu un informāciju, kas iepriekš ir ziņota Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai vai citām starptautiskām institūcijām, un atšķirību gadījumā, paskaidrojumu, kāpēc un kā šāds novērtējums tika izvēlēts, saskaņā ar definīcijām, modalitātēm, noteikumiem un vadlīnijām saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas izmaiņām un mežniecības pasākumiem Kioto protokola ietvaros;

f)

pasākumu izvēles identifikāciju saskaņā ar 3. panta 4. punktu, lai ietvertu tās uzskaitē pirmajā saistību periodā līdz ar informāciju par to, kā valsts sistēmā saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu tiks noteiktas zemes teritorijas, kas saistītas ar pasākumiem, saskaņā ar definīcijām, modalitātēm, noteikumiem un vadlīnijām saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas izmaiņām un mežniecības pasākumiem saskaņā ar Kioto protokolu;

g)

norādi uz to, vai katru Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktā minēto pasākumu tā plāno uzskaitīt katru gadu vai par visu saistību periodu;

h)

valsts sistēmas aprakstu saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu un Kioto protokola 7. panta vadlīnijām;

i)

valsts reģistra aprakstu saskaņā ar Kioto protokola 7. panta vadlīnijām.

Dalībvalstis, kas nav minētas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā, sniedz šo informāciju līdz 2006. gada 15. jūnijam.

2.   Grafiks, lai sagatavotu un iesniegtu ziņojumus, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 7. panta 1. punktā un iesniegti saskaņā ar modalitātēm piešķirtā piešķirto apjomu uzskaitei saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu, ir noteikts VII pielikumā.

24. pants

Ziņošana saistībā ar saistību izpildei noteikto papildu laika posmu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta f) apakšpunktu

1.   Dalībvalstu ziņojumus pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām iesniedz UNFCCC sekretariātam un Komisijai viena mēneša laikā pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām.

2.   Kopienas ziņojumu pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām iesniedz UNFCCC sekretariātam viena mēneša laikā pēc 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

25. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 10. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 245, 29.9.2003., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Dalībvalstu izmantoto metožu, datu avotu un emisiju koeficientu faktoru tabula attiecībā uz EK galvenajiem avotiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros

Informācija par izmantotajām metodēm varētu būt metode, modelis vai atsevišķas valsts pieeja. Darbības datus var ņemt no valsts statistikas, vai arī tie var būt raksturīgi konkrētai iekārtai. Emisiju koeficienti varētu būt IPCC noklusējuma emisiju koeficienti, kā tas minēts pārskatītajās 1996. gada IPCC vadlīnijās attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju sarakstiem un IPCC labas prakses vadlīnijās, valstij raksturīgie emisiju koeficienti, iekārtai raksturīgie emisiju koeficienti vai “CORINAIR” emisiju koeficienti, kas izstrādāti saskaņā ar 1979. gada Konvenciju par liela darbības rādiusa pārrobežu gaisa piesārņojumu.

I –1. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (Enerģētika)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

1.

Enerģētika

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Degvielas sadegšana

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

1.

Enerģētikas nozares

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

a.

Valsts elektrības un siltuma ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Naftas attīrīšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Cietā kurināmā ražošana un citas enerģētikas nozares

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Ražošanas nozares un būvniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Dzelzs un tērauds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Krāsainie metāli

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Ķīmiskās vielas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Celuloze, papīrs un druka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

e.

Pārtikas pārstrāde, dzērieni un tabaka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

f.

Citi (kā noteikts tabulā 1.A(a)s2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Transports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Civilā aviācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Autotransports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Dzelzceļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Kuģniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

e.

Citi transporta veidi (kā noteikts tabulā 1.A(a)s3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citas nozares

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Komercdarbība/Institūciju darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Privātpersonu sektors

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Stacionāri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Mobili

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Gaistošas emisijas no degvielas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Cietais kurināmais

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Akmeņogļu ieguve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Cietā kurināmā pārstrāde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Citi (kā noteikts tabulā 1.B.1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Nafta un dabasgāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Nafta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Dabasgāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Vēdināšana un novadīšana un sadedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Citi (kā noteikts tabulā 1.B.2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


I –2. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (rūpnieciski procesi)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

HFCs

PFCs

SF6

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbība dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

2.

Rūpniecības procesi

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Minerālprodukti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

1.

Cementa ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

2.

Kaļķu ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

3.

Kaļķakmens un dolomīta izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

4.

Kalcinētās sodas pelnu ražošana un izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

5.

Asfalta segums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

6.

Ceļu segums ar asfaltu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

7.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

B.

Ķīmijas nozare

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Amonjaka ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Slāpekļskābes ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Adipīnskābes ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Karbīda ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Metāla ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Dzelzs un tērauda ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Dzelzs sakausējuma ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Alumīnija ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

SF6, kas izmantots alumīnija un magnija kausēšanā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Cita veida ražošana

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

1.

Celuloze un papīrs

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

2.

Pārtika un dzērieni

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

E.

Perhalogēnogļūdeņražu un SF6 ražošana

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Blakusproduktu emisijas

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Gaistošas emisijas

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Citi (kā noteikts tabulā 2(II)

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Perhalogēnogļūdeņražu un SF6 patēriņš

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Atdzesēšana un gaisa kondicionēšanas iekārtas

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Pārklāšana ar putām

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Liesmu slāpētāji

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Aerosoli/ Mērītu dozu inhalators

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Šķīdinātāji

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Citi pielietojuma veidi, izmantojot ODS aizvietotājus

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Pusvadītāja ražošana

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Elektriskās ierīces

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Citi (kā noteikts tabulā 2(II)

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


I –3. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (šķīdinātāju un citu produktu izmantošana, lauksaimniecība)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

3.

Šķīdinātāju un citu produktu izmantošana

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Krāsas izmantošana

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

B.

Attaukošana un ķīmiskā tīrīšana

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

C.

Ķīmiskie produkti, ražošana un apstrāde

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

D.

Citi

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

4.

Lauksaimniecība

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Zarnu fermentācija

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

1.

Liellopi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

2.

Bifeļi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

3.

Aitas

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

4.

Citi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

B.

Kūtsmēslu apsaimniekošana

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Liellopi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Bifeļi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Aitas

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Rīsu kultivēšana

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

D.

Lauksaimniecības augsne

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Tiešās augsnes emisijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Ganības, rādiuss un aploka kūtsmēsli

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Netiešās emisijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citi (kā noteikts tabulā 4.D)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Paredzētā savannu dedzināšana

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Lauksaimniecības nogulšņu lauka dedzināšana

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 


I –4. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (zemes izmantošanas izmaiņas un mežniecība, atkritumi, citi)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

5.

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežsaimniecība

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Mežu zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Mežu zeme, atlikusī mežu zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par mežu zemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Aramzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Aramzeme, atlikusī aramzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par aramzemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Ganības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Ganības, atlikušās ganības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par ganībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Mitraines

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Mitraines, atlikušās mitraines

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par mitraini

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Apmetnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Apmetnes, atlikušās apmetnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par apmetnēm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Cita zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Cita zeme, atlikusī cita zeme

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par citu zemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi (lūdzu noteikt)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ievāktie meža produkti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Atkritumi

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

A.

Cieto atkritumu likvidēšana uz zemes

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

1.

Pārvaldīto atkritumu likvidēšana uz zemes

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

2.

Nepārvaldīto atkritumu likvidēšanas vietas

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

3.

Citi (kā noteikts tabulā 6.A)

 

 

 

 

 

 

 

 

Image

Image

Image

Image

B.

Kanalizācijas apstrāde

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Rūpniecības kanalizācija

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Vietējā un komerciālā kanalizācija

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Citi (kā noteikts tabulā 6.B)

Image

Image

Image

Image

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Atkritumu sadedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Citi (kā noteikts Kopsavilkumā 1.A)

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Atgādinājumi:

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Starptautiskās ogļu telpas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aviācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuģniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CO2 emisijas no biomasas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Kopienas galvenie avoti. Aizpilda Komisija/EVA ar galveno kategoriju analīzes rezultātiem no iepriekšējās inventarizācijas.

(2)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu konkrēto piemēroto metodi:

 

N (IPCC saistību neizpilde),

 

AP (Atsauces pieeja),

 

R1 (IPCC 1. rinda),

 

R1a, R1b, R1c (IPCC 1a rinda, 1b rinda un 1c rinda, atbilstoši),

 

R2 (IPCC 2. rinda),

 

R3 (IPCC 3. rinda),

 

C (“CORINAIR”),

 

AV (Atsevišķa valsts),

 

M (Modelis),

 

COPERT X (Copert modelis X = versija).

Ja tiek izmantota vairāk par vienu avota kategoriju, numurējiet attiecīgās metodes. Paskaidrojumi par atsevišķas valsts metodēm un jebkādām izmaiņām IPCC metožu neizpildē, kā arī informācija attiecībā uz Dažādām metodēm uz avota kategoriju, ja vairāk kā viena metode ir norādīta, ir jāsniedz dokumentu sarakstā.

(3)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu izmantotos darbību datu avotus:

 

NS (nacionālā statistika),

 

RS (reģionālā statistika),

 

IS (Starptautiskā statistika),

 

AI (Dati par atsevišķu iekārtu),

 

AS (asociācijas, biznesa organizācijas),

 

A (īpašas aptaujas, izpētes).

Ja iepriekš sniegtie apzīmējumi nav atbilstoši nacionālajos apstākļos, izmantojiet papildu apzīmējumus un sniedziet to paskaidrojumu dokumentu sarakstā. Ja ir izmantoti dažādi AD avoti, izmantojiet dažādus apzīmējumus vienā un tajā pašā tabulas sadalījumā ar papildu paskaidrojumiem dokumentu sarakstā.

(4)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu izmantoto emisijas koeficientu:

 

N (IPCC saistību neizpilde),

 

C (“CORINAIR”),

 

AV (Atsevišķa valsts),

 

AI (Atsevišķa iekārta).

Ja ir izmantoti dažādi emisijas koeficienti, izmantojiet dažādus apzīmējumus vienā un tajā pašā tabulas sadalījumā ar papildu paskaidrojumiem dokumentu sarakstā.


II PIELIKUMS

IKGADĒJO RĀDĪTĀJU SARAKSTS

II-1. TABULA

Prioritāro rādītāju saraksts (1)

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas (2)  (3)

1

MAKRO

Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/Mio eiro

CO2 emisijas kopā, kt

CO2 emisijas kopā (neietverot LUCF), kā ziņots KZF

GDP, Bio eiro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

2

MAKO B0

Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/Mio Eiro

CO2 emisijas no enerģijas patēriņa, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas (IPCC avota kategorija 1A, sektorālā pieeja)

GDP, Bio eiro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

3

TRANSPORTS C0

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visās transporta darbībās ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas izgatavoti galvenokārt personu transportam un kuru kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, Mkm

 

Transportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisijas datiem, ja iespējams.

4

RŪPNIECĪBA A1

Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/Mio eiro

CO2 emisijas no rūpniecības, kt

Emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ražošanas rūpniecībā, būvniecībā un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi), ieskaitot sadegšanu, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2). Enerģiju, kas izmantota transporta nozarē, nevajadzētu ietvert šeit, bet pie transporta rādītājiem. Šajā Emisijas, kas rodas no ārpusceļa transportlīdzekļu un citu transportlīdzekļu ražošanas rūpniecībā, ir jāietver šajā sektorā.

Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās ražošanas rūpniecības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

5

MĀJSAIMNIECĪBAS A.1

Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/dzīvojamā māja

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju fonds, 1 000

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju fonds

6

PAKALPOJUMI A0

CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa komercsektorā un institūciju sektorā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecības un institucionālās ēkās valsts un privātajā sektorā (IPCC avota kategorija 1A4a). Enerģiju, kas izmantota transporta nozarē, nevajadzētu ietvert šeit, bet pie transporta rādītājiem.

Pievienotā bruto vērtība pakalpojumi, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pakalpojumos (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (Avots: Nacionālie konti)

7

PĀRSTRĀDE B0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts un autoražotāju elektrostacijām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts un autoražotāju termoelektrostacijām, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai valsts un autoražotāju termoelektrostacijās un termoelektrocentrālēs. Emisijas tikai no siltuma ražošanas ierīcēm nav ietvertas.

Visi produkti – izlaide valsts un autoražotāju termoelektrostacijās, PJ

Saražotā bruto elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada valsts un autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām. Valsts termoelektrostacijas, kā pamatdarbību, ražo elektrību (un siltumu) pārdošanai trešām pusēm. Tās var būt privātas vai piederēt valstij. Autoražotāju termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību, kas atbalsta to pamatdarbību. Bruto elektrības ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t.i., ir iekļauts elektrības patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģijas bilance)


II-2. TABULA

Prioritāro rādītāju saraksts (4)

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas (5)

1

TRANSPORTS D0

CO2 emisijas no kravas transporta uz ceļa, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visām transporta darbībām ar vieglākiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļi ar bruto svaru 3 900 kg vai mazāk, kas radīti vieglas kravas pārvadāšanai, vai kuriem ir īpašas iezīmes, kā, piemēram, četru riteņu piedziņa, lai veiktu darbības ārpusceļa apstākļos – IPCC avota kategorija 1A3bii) un smagajiem transportlīdzekļiem (jebkurš transportlīdzeklis, kam vairāk kā 3 900 kg bruto svars un kas ražoti galvenokārt smagas kravas transportēšanai – IPCC avota kategorija 1A3biii, neieskaitot autobusus).

Kravas transports uz ceļa, Mtkm

 

Transportēto tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

2

RŪPNIECĪBA A1.11

Kopējā CO2 intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/Mio eiro

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Pievienotā bruto vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52). (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

3

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte ķīmijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ķīmisko produktu ražošanā, ietverot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanai (IPCC avota kategorija 1A2c).

Pievienotā bruto vērtība ķīmijas rūpniecībā, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

4

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un celtniecības materiālos, kt

CO2 emisijas degvielas sadegšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā.

Pievienotā bruto vērtība - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

5

RŪPNIECĪBA C0.1

Specifiskas CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, t/t

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Skābekļa tērauda ražošana, kt

Skābekļa tērauda ražošana (NACE 27) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

6

RŪPNIECĪBA C0.2

Specifiskas, ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas cementa rūpniecībā, t/t

Enerģija saistībā ar CO2 emisijām no stikla, keramikas un celtniecības materiāliem, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā.

Cementa ražošana, kt

Cementa ražošana (NACE 26) (Avots: ražošanas statistika)


II-3. TABULA

Papildrādītāju saraksts

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas

1

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar dīzeļdegvielu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kurs darbina ar dīzeļdegvielu, kt

CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadegšanas visām transporta darbībām ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas ražoti galvenokārt personu transportēšanai un kuru jauda ir 12 vai mazāks personu skaits; transportlīdzekļa bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai dīzeļdegvielai).

Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu skaits, Mio km

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: transporta statistika)

2

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar benzīnu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no pasažieru mašīnām, kurš darbina ar benzīnu, kt

CO2 emisijas no benzīna sadegšanas visām transporta darbībām, ko veic ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas ražoti galvenokārt personu transportēšanai un kuru kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai benzīns).

Ar benzīnu darbināmo pasažieru automašīnu skaits, Mio km

Ar benzīnu darbināmo transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: transporta statistika)

3

TRANSPORTS C0

Specifiskas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, t/pkm

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visām transporta darbībām, ko veic ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi ražoti galvenokārt personu transportēšanai, un to kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļu bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Pasažieru transports pēc mašīnām, Mpkm

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Ja iespējams, darbību datiem jāsaskan ar datiem par emisijām.

4

TRANSPORTS E1

Specifiskas gaisa transporta emisijas, t/pasažieris

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta, kt

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta (komerciālā, privātā, lauksaimniecības u.c.), ieskaitot pacelšanos un nolaišanos (IPCC avota kategorija 1A3aii). Neietvert degvielas izmantošanu lidostās zemes transportam. Neietvert arī degvielu stacionārai sadedzināšanai lidostās.

Vietējā gaisa transporta pasažieri, Mio

Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežūrējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija). (Avots: transporta statistika.)

Piezīme: Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

5

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 emisijas pārtikas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas produktu ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2e).

Pievienotā bruto vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, Mio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

6

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – papīra un drukas rūpniecībā, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 emisijas papīra un drukas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā, kā arī rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadegšanas, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Pievienotā bruto vērtība – papīra un drukas rūpniecībā, Mio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

7

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkurināšanai, t/m2

CO2 emisijas telpu apkurināšanai mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas telpu apkurināšanai mājsaimniecībās.

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju teritorija, Mio m2

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo ēku kopējā teritorija.

8

PAKALPOJUMI B0

Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai, kg/m2

CO2 emisijas no telpu apkurināšanas komercsektorā un institucionālajā sektorā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas telpu apkurināšanai saimniecības un institucionālās ēkās valsts un privātajā sektorā.

Dienesta ēku teritorija, Mio m2

Dienesta ēku kopējā teritorija (CE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99)

9

PĀRSTRĀDE D0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts termolektrostacijām, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanā valsts termoelektrostacijās un termoelektrocentrālēs (IPCC avota kategorija 1A1ai un 1A1aii). Nav ietvertas emisijas tikai no spēkstacijām.

Visu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām. Valsts termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pārdošanai trešām pusēm, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privātas vai piederēt valstij. Bruto elektrības radīšana tiek mērīta pēc galveno transformatoru produkcijas, t.i., pēc elektrības patēriņa iekārtu palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģētikas bilance)

10

PĀRSTRĀDE E0

Specifiskas CO2 emisijas no autoražotāju iekārtām, t/TJ

CO2 emisijas no autoražotājiem, kt

CO2 emisijas no visas izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai, ko rada autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles.

Visu produktu izlaide autoražotāju termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Autoražotāju termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību, kas atbalsta pamatdarbību. Bruto elektrības ražošanu mēra pēc galveno transformatoru produkcijas, t.i., pēc elektrības patēriņa iekārtu palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģētikas bilance)

11

PĀRSTRĀDE

Oglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ

CO2 emisijas no klasiskās enerģijas ražošanas, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai, ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles un autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietvertas emisijas tikai no termocentralēm.

Visu produktu izlaide valsts un autoražotāju elektrostacijās, PJ

Kopējā saražotā elektrība un trešām pusēm (termoelektrocentrālēm- TEC) pārdotais siltums, ko rada valsts un autoražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektrības ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju. (Avots: enerģētikas bilance)

12

TRANSPORTS

Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ

CO2 emisijas no transportlīdzekļiem, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā visām transporta darbībām (IPCC avota kategorija 1A3)

Kopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJ

Ietver kopējo galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance)

13

RŪPNIECĪBA C0.3

Specifiskas, ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas papīra rūpniecībā, t/t

Ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas papīra un poligrāfijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadegšanas, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Celulozes fiziskā izlaide, kt

Celulozes produkcija (NACE 21). (Avots: ražošanas statistika)

14

RŪPNIECĪBA

CO2 emisijas no rūpniecības sektora, kt

 

Emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ražošanas nozarē, būvniecībā, šahtās un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas un gāzes ieguvi), ieskaitot sadegšanu, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2). Enerģiju, kas izmantota rūpniecības transportam, nevajag ietvert šajā sadaļā, bet pie transporta rādītājiem. Šajā sadaļā jāietver emisijas, kas rodas no āŗpusceļa transportlīdzekļiem un citiem pārvietojamiem mehānismiem rūpniecībā.

Kopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ

 

Ietver kopējo galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance).

15

MĀJSAIMNIECĪBAS

CO2 emisijas no mājsaimniecībām, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Kopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ

 

Ietver mājsaimniecību kopējo galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance).


(1)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(2)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.

(3)  Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996. g.) Izskatītās 1996. gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām.

(4)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(5)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.


III PIELIKUMS

Prognožu rādītāji, lai uzraudzītu un izvērtētu progresu ar politiskajām nostādnēm un pasākumiem (1)

Nr.

Eurostat sektori

Rādītājs

Numerators/denominators

1

MAKRO

CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/Mio eiro

Kopējās CO2 emisijas, kt

IKP, Bio eiro (EC95)

2

TRANSPORTS C0

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

 

Pasažieru automašīnu nobraukto kilometru skaits, Mkm

 

3

TRANSPORTS D0

CO2 emisijas no kravas transporta (visa veida), kt

 

Kravas transports (visa veida), Mtkm

 

4

RŪPNIECĪBA A1

Ar enerģētiku saistīta CO2 rūpnieciskā intensitāte, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa rūpniecībā, kt

Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, Bio eiro (EC95)

5

MĀJSAIMNIECĪBAS A1

Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām, t/dzīvojamā māja

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa mājsaimniecībās, kt

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju skaits, 1 000

6

PAKALPOJUMI A0

CO2 intensitāte pakalpojumu sektorā, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa pakalpojumiem, kt

Pievienotā bruto vērtība – pakalpojumi, Bio eiro (EC95)

7

PĀRSTRĀDE B0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts un autoražotāju elektroiekārtām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts un autoražotāju termoelektrostacijām, kt

Visi produkti – valsts un autoražotāju termoelektrostaciju produkcija, PJ

8

LAUKSAIMNIECĪBA

Specifiskas N2O emisijas no mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanas, kg/kg

N2O emisijas no sintētisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanas, kt

Sintētisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošana, kt slāpeklis

9

LAUKSIEMNIECĪBA

Specifiskas CH4 emisijas no liellopu audzēšanas, kg/liellops

CH4 emisijas no liellopiem, kt

Liellopu kopskaits, 1 000 galvas

10

ATKRITUMI

Specifiskas CH4 emisijas no atkritumu izgāztuvēm, kt/kt

CH4 emisijas no atkritumu izgāztuvēm, kt

Pašvaldību atkritumi, kas tiek vesti uz atkritumu izgāztuvēm, kt


(1)  Lai gūtu detalizētāku informāciju (vadlīnijas/definīcijas) attiecībā uz 1.–7. rādītāju, skatīt II pielikumu. 1.–7. rādītājam jāsaskan ar līdzvērtīgajiem rādītājiem II pielikumā, ja iespējams; 8.–10. rādītājam jāsaskan ar informāciju, kas sniegta KZF.


IV PIELIKUMS

PARAMETRU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOJUMIEM

1.   Obligātie plānojumu parametri

Pieņēmumi attiecībā uz vispārējiem ekonomiskajiem parametriem:

Iekšzemes kopprodukts (IKP) (vērtība konkrētajos gados vai ikgadējās izaugsmes koeficients un pamatgads);

Kopskaits (vērtība konkrētajos gados vai ikgadējās izaugsmes koeficients un pamatgads);

Starptautiskās akmeņogļu cenas EUR uz tonnu vai GJ (giga džouli);

Starptautiskās naftas cenas konkrētajos gados EUR uz mucu vai GJ;

Starptautiskās gāzes cenas konkrētajos gados EUR uz m3 vai GJ.

Pieņēmumi attiecībā uz enerģētikas sektoru

Kopējais bruto iekšzemes patēriņš peta džoulos (PJ) (sadalījums attiecībā uz naftu, gāzi, akmeņoglēm, atjaunojamiem energoresursiem, kodolenerģiju, cita veida);

Kopējā elektrības izstrāde pēc degvielas veida (nafta, gāze, akmeņogles, atjaunojamie energoresursi, kodolenerģija, citi);

Enerģijas pieprasījums nozarēs, sniedzot sadalījumu pēc degvielas (piegādātās) (ieteiktās nozares ir enerģētikas rūpniecība, rūpniecība, komerciālā vai terciārā nozare, dzīvojamo rajonu nozare un transporta nozare);

Pieņēmumi attiecībā uz laika parametriem, jo īpaši attiecībā uz sasilšanas vai paaugstināšanās grādu dienām.

Pieņēmumi attiecībā uz rūpniecības nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Rūpniecības sektora akcijas IKP un izaugsmes koeficients;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Ražošanas indekss rūpniecības sektoram (ieteiktais sadalījums ir intensīva enerģētikas rūpniecība, kas balstīta uz fizisko produkciju, un ražošanas rūpniecība, kas balstīta uz monetāro vērtību);

Pieņēmumi attiecībā uz transporta nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Transporta pieaugums attiecībā uz IKP;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Pasažieru personu kilometru skaita pieaugums;

Kravas tonnu kilometru pieaugums.

Pieņēmumi attiecībā uz būvniecību (dzīvojamo rajonu nozare un komerciālā vai etrciārā nozare)

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Privātā patēriņa līmenis (neietverot privāto transportu);

Terciārās nozares daļa no IKP un izaugsmes koeficenta.

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Telpu mainīšanas koeficients attiecībā uz terciārām celtnēm un dzīvojamām mājām;

Dzīvojamo māju skaits un strādājošo skaits terciārajā nozarē.

Pieņēmumi lauksaimniecības nozarē

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Lauksaimniecības nozares daļa no IKP un relatīvās izaugsmes;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Mājlopu skaits attiecībā uz dzīvnieku veidu (attiecībā uz zarnu fermentāciju liellopiem, ganību vai piena govīm, aitām un kūtsmēslu izmatošana attiecībā uz cūkām un mājputniem);

Graudaugu teritorija pēc graudaugu veida;

Emisiju koeficienti pēc mājlopu veida attiecībā uz zarnu fermentāciju un kūtsmēslu izmantošanu un pēc graudaugu veida un mēslošanas līdzekļu izmantošanas (tonnas).

Pieņēmumi attiecībā uz atkritumu nozari

Atkritumu rašanās uz cilvēku vai pašvaldību nejaukto atkritumu tonnas;

Pašvaldību nejaukto atkritumu organiskās daļas;

Pašvaldību nejauktie atkritumi, kas atrodas atkritumu izgāztuvēs, sadedzinātie vai kompostā pārvērstie atkritumi (tonnās vai %).

Pieņēmumi attiecībā uz mežniecības nozari

Meža definīcijas;

Pārvaldīto mežu teritorija;

Nepārvaldīto mežu teritorija.

2.   Ieteiktie prognožu parametri

Pieņēmumi attiecībā uz vispārējiem ekonomiskajiem parametriem

IKP izaugsmes koeficienti sadalīti pēc rūpniecības nozarēm 2000. gadā;

Salīdzinošie dati ar oficiālajām prognozēm.

Pieņēmumi attiecībā uz enerģētikas nozari

Nacionālās akmeņogļu, naftas un gāzes enerģijas cenas uz noari (ieskaitot nodokļus) – ieteiktās nozares ir elektrības un siltuma ražošana, rūpniecība, komerciālā nozare, dzīvojamo rajonu un transporta nozare. Ir jāsniedz pastāvīgās cenas;

Nacionālās elektrības cenas attiecībā uz nozari, kā tas minēts iepriekš (var būt modeļa produkcija);

Rajona apkures kopējā produkcija pēc degvielas veida.

Pieņēmumi attiecībā uz rūpniecības nozari

Fluora saturošo gāzu pieņēmumi:

Alumīnija produkcija un emisiju koeficienti;

Magnija produkcija un emisiju koeficienti;

Putu produkcija un emisiju koeficienti;

Dzesējošo vielu krājums un noplūdes koeficients.

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

IKP daļa dažādās nozarēs un izaugsmes koeficienti;

Enerģijas intensitātes uzlabošanas koeficients (1990 = 100).

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Produkcijas indekss attiecībā uz dažādām nozarēm;

Uzlabošanas koeficents vai enerģijas efektivitātes indekss.

Pieņēmumi attiecībā uz būvniecību (dzīvojamo rajonu, komerciālajā vai terciārajā nozarē)

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Terciāro un saimniecības nozaru daļa no IKP;

Enerģijas intensitātes uzlabošanās koeficients.

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Saimniecību skaits;

Jauno ēku skaits;

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās koeficients (1990 = 100).

Pieņēmumi attiecībā uz transporta nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Transporta pieaugums attiecībā uz IKP – sadalījums pēc pasažieriem un kravas;

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās – sadalījums pēc transportlīdzekļa veida;

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās – sadalījums pēc transportlīdzekļa veida, nosakot, vai tas tiek piemērots attiecībā uz visu autoparku vai jaunajām automašīnām;

Modeļu sadalījuma koeficents (pasažieru un kravas);

Pasažieru ceļa kilometru pieaugums;

Pasažieru dzelzceļa kilometru pieaugums;

Pasažieru aviācijas kilometru pieaugums;

Kravas tonnu kilometru pieaugums uz ceļa;

Kravas tonnu kilometru pieaugums uz dzelzceļa;

Kravas tonnu kilometru pieaugums kuģniecībā.

Pieņēmumi attiecībā uz lauksaimniecības nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

Tirdzniecība lauksaimniecības jomā (imports/eksports);

Vietējais patēriņš (piemēram, piena/liellopu gaļas patēriņš).

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

Graudaugu, ganību, aramzemes, rezervētā teritorija, pārveidošana uz mežiem, utt.;

Makroekonomiskie pieņēmumi attiecībā uz lauksaimniecības darbību prognozēm;

Mājlopu apraksts (piemēram, pēc ieguldījuma/barojošās bilances, produkcijas/dzīvnieku produkcijas, piena produkcijas kvotām/liellopu produktivitātes);

Lauksaimniecības veidu attīstība (piemēram, intensīvi konvencionālā, organiskā lauksaimniecība);

Dzīvošanas/ganību perioda sistēmu sadalījums un dzīvošanas/ganību periods;

Augsnes mēslošanas režīma parametri:

Detalizēta informācija par mēslošanas līdzekļiem (mēslošanas līdzekļa veids, piemērošanas laiks, neorganiskā/organiskā proporcija);

Amonjaka izgarošana pēc kūtsmēslu noklāšanas uz augsnes;

Kūtsmēslu izmantošana;

Kūtsmēslu sistēmas izmantošanas parametri:

Uzkrājuma iekārtu sadalījums (piemēram, ar vai bez seguma):

Slāpekļa izdalīšanas koeficients no kūtsmēsliem;

Kūtsmēslu piemērošanas metodes;

Kontroles pasākumu ieviešanas apjoms (uzkrājuma sistēmas, kūtsmēslu piemērošana), labāko pieejamo metožu izmantošana;

Parametri saistībā ar slāpekļa oksīda emisijām no lauksaimniecības augsnes (piemēram, slāpekļa sārmu daļa, emisiju koeficients attiecībā uz tiešajām emisijām, slāpekļa saturs graudaugu nogulsnēs);

Kūtsmēslu izmantošanas apjoms.


V PIELIKUMS

Anketa attiecībā uz Kioto protokola mehānismu izmantošanu, sasniedzot 2008.–2012. gada mērķus

1.

Vai jūsu dalībvalsts plāno izmantot vienoto īstenošanu (VI), tīrās attīstības mehānismu (TAM) un starptautisko emisiju kvotu tirdzniecību (SIT) saskaņā ar Kioto protokolu (Kioto mehānismiem), lai pildītu noteiktās emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu? Ja jā, kāds progress ir panākts saistībā ar īstenošanas noteikumiem (operatīvās programmas, institucionālie lēmumi) un jebkādiem saistītiem, vietējiem likumiem?

2.

Vai jūsu dalībvalsts ir noteikusi un paziņojusi UNFCCC par nozīmēto nacionālo varas instanci, kas atbildīga par tīrās attīstības mehānisma projektiem un noteikusi galvenos punktus vienotajiem īstenošanas projektiem? Ja jā, lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju.

3.

Kuru no trim Kioto mehānismiem jūsu dalībvalsts izmanto vai plāno izmantot?

4.

Kādus noteiktus ieguldījumus attiecībā uz noteikto emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu jūsu dalībvalsts plāno gūt no Kioto mehānismiem pirmajā noteiktajā emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā laika periodā no 2008. – 2012. gadam (lūdzu, izmantojiet Tabulu Nr. 1)?

1. TABULA

Noteikti Kioto mehānismu ieguldījumi pirmajā saistību periodā

Kioto mehānisms

Plānotais daudzums (kopā) pirmajā saistību periodā

(Gg CO2 līdzvērtīgi)

Kopā attiecībā uz visiem Kioto mehānismiem (1)

 

Starptautiskā emisiju kvotu tirdzniecība

 

Visas uz projektu balstītās darbības

 

Kopīga īstenošana

 

Tīrās attīstības mehānisms

 

5.

Nosakiet budžetu EUR valūtā attiecībā uz Kioto mehānismu kopējo izmantošanu, ja iespējams, attiecībā uz mehānismu un iniciatīvu, programmu vai fondu, ietverot laiku, kādā budžets tiks iztērēts.

6.

Ar kurām valstīm jūsu dalībvalsts ir noslēgusi divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus vai vienojusies par paskaidrojuma rakstiem vai līgumiem attiecībā uz darbību īstenošanu, kas balstīts uz projektu?

7.

Par katru plānoto, pašlaik notiekošo un pabeigto tīrās attīstības mehānismu un vienotās īstenošanas projekta darbību, kurā jūsu dalībvalsts piedalās, sniedziet šādu informāciju:

a)

projekta nosaukums un kategorija (VI/TAM);

b)

uzņēmēja valsts;

c)

finansējums: sniedziet īsu aprakstu par valdības un privāta sektora dalību finansējuma nodrošināšanā, izmantojiet tādas kategorijas kā “privāts”, “valsts”, “valsts – privātās partnerattiecības”;

d)

projekta veids: izmantojiet īsu aprakstu, piemēram:

Enerģētika un enerģija

:

Degvielas maiņa, atjaunojamās enerģijas ģenerācija, enerģijas efektivitātes uzlabošana, gaistošo emisiju samazināšana no degvielas, citi (lūdzu, nosakiet)

Rūpnieciskie procesi

:

Materiāla aizvietošana, procesa vai aprīkojuma maiņa, atkritumu apstrāde, atgūšana vai pārstrāde, citi (lūdzu, nosakiet)

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežniecība

:

Apmežošana, atkārtota apmežošana, mežu pārvaldība, aramzemes pārvaldība, ganību zemes pārvaldība, atkārtota veģetācija

Transports

:

Degvielas maiņa, degvielas efektivitātes uzlabošana, citi (lūdzu, nosakiet)

Lauksaimniecība

:

Kūtsmēslu izmantošana, citi (lūdzu, nosakiet)

Atkritumi

:

Nejaukto atkritumu pārvaldība, atkritumu izgāztuvju metāna atgūšana, kanalizācijas pārvaldība, citi (lūdzu, nosakiet)

Citi

:

Lūdzu, sniedziet īsu cita projekta veida aprakstu

e)

Statuss: izmantojiet šādas kategorijas:

ieteiktā

apstiprinātā (iesaistīto valdību apstiprinājums un projekta izpēte pabeigta)

notiek būvniecība (uzsākšanas vai konstrukcijas fāze)

darbībā

pabeigtā

atliktā

f)

Ilgums: sniedziet šādu informāciju:

Oficiālās apstiprināšanas datums (piemēram, Izpildvalde ir apstiprinājusi tīrās attīstības mehānisma projektus vai uzņēmēja valsts – vienotās īstenošanas projektus);

Projekta uzsākšanas datums (darbības sākums);

Plānotais projekta ilgums (ilgums);

Kreditēšanas periods (cik gados ISV vai AIS tiks radīts);

Emisiju samazināšanās vienību (ISV) (no uzņēmēja valsts) vai apstiprināto emisiju samazināšanas (AIS) vienību izsniegšanas datums (no TAM izpildvaldes).

g)

Pirmā vai otrā kursa apstiprināšanas procedūra (tikai vienotajiem īstenošanas projektiem).

h)

Plānotā galīgā un ikgadējā emisiju samazināšanās, kas radusies līdz pirmā saistību perioda beigām.

i)

ISV vai AIS radītais projekta apjoms, ko apgūs dalībvalsts.

j)

Kredīti, kas radušies līdz ziņošanas gada beigām: sniedziet informāciju par kredītu skaitu (kopējais un ikgadējais), kas gūts no vienotajiem īstenošanas projektiem, tīrās attīstības projektiem un kredītiem, kas radušies no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežniecības darbību rezultātā.


(1)  Ja iespējams, lūdzu, sniedziet šos datus kursīvā


VI PIELIKUMS

Procedūras un laika plānojums, lai veiktu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas un aizpildītu inventarizācijas ziņojumu

Elements

Kurš

Kad

Ko

1.

Ikgadējo inventarizāciju iesniegšana (pabeigts Kopējais ziņošanas formāts (KZF) un nacionālās inventarizācijas ziņojuma elementi) no dalībvalstīm saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK

Dalībvalstis

Katru gadu līdz 15. janvārim

Elementi, kas uzskaitīti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktā, kas iestrādāts no 2. līdz 7. pantam.

Pasākumi, kas veikti, lai uzlabotu aprēķinus jomās, kas pirms tam tika regulētas saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu (lai ziņotu saskaņā ar Kioto protokolu).

2.

Dalībvalstu iesniegumu “sākotnējā pārbaude”

Komisija (ieskaitot ĢD ESTAT (Eurostat), ĢD JRC (JRC)), palīdzot Eiropas Vides aģentūrai (EVA).

Cik ātri vien iespējams, saņemot informāciju no dalībvalsts, vēlākais, līdz 1. aprīlim.

Sākotnējās pārbaudes un saskaņošanas pārbaudes (ko veic EVA). Dalībvalstu sniegto enerģētikas datu salīdzinājums, pamatojoties uz IPCC atsauces metodi, ar Eurostat enerģētikas datiem (no Eurostat un dalībvalstīm) un dalībvalstu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežniecības (LULUCF) inventarizāciju pārbaudes no ĢD JRC (konsultējoties ar dalībvalstīm).

3.

Kopienas inventarizācijas projekta pabeigšana

Komisija (ieskaitot Eurostat, JRC), palīdzot EVA.

Līdz 28. februārim

Kopienas inventarizācijas projekts (no EVA), balstoties uz dalībvalsts inventarizācijām un papildu informāciju, ja nepieciešams.

4.

Kopienas inventarizācijas projekta nodošana

Komisija, palīdzot EVA

28. februāris

Kopienas inventarizācijas projekta nodošana 28. februārī dalībvalstīm. Dalībvalstis pārbauda informāciju.

5.

Aktualizētas vai papildu inventarizācijas informācijas iesniegšana un pilnīgi nacionālie inventarizācijas ziņojumi no dalībvalstīm

Dalībvalstis

15. marts

Aktualizēta vai papildu inventarizācijas informācija, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nepilnības vai lai aizpildītu trūkstošas vietas) un pilnīgi galīgie nacionālie inventarizācijas ziņojumi.

6.

Aprēķini attiecībā uz trūkstošo informāciju no nacionālās inventarizācijas

Komisija, palīdzot EVA

31. marts

Komisija sagatavo aprēķinu par trūkstošo informāciju līdz ziņošanas gada 31. martam, konsultējoties ar attiecīgo dalībvalsti, un paziņo par tiem dalībvalstīm.

7.

Komentāri no dalībvalstīm attiecībā uz Komisijas aprēķiniem par trūkstošo informāciju

Dalībvalstis

8. aprīlis

Dalībvalstis sniedz komentārus par Komisijas aprēķiniem attiecībā uz trūkstošo informāciju, lai Komisija izdarītu apsvērumus.

8.

Galīgā ikgadējā Kopienas inventarizācija (ieskaitot Kopienas inventarizācijas ziņojumu)

Komisija, palīdzot EVA

15. aprīlis

Kopienas galīgās ikgadējās inventarizācijas iesniegšana UNFCCC. Šī inventarizācija tiks izmantota, lai izvērtētu progresu kā daļu no mehānisma.

9.

Sākotnējo pārbaužu rezultātu nodošana dalībvalstīm no Kopienas

Komisija, palīdzot EVA

Cik ātri vien iespējams, saņemot sākotnējo pārbaužu rezultātus.

Komisija nodod sākotnējo pārbaužu rezultātus, cik ātri vien iespējams, kad tos saņēmušas tās dalībvalstis, ko ir ietekmējušas sākotnējās pārbaudes.

10.

Attiecīgās dalībvalsts atbilde uz sākotnējo pārbaužu rezultātiem no Kopienas iesniegumiem

Dalībvalstis

Vienas nedēļas laikā, saņemot atklājumus.

Dalībvalstis, kurām sākotnējo pārbaužu laikā tika konstatētas problēmas vai nepilnības, sniedz Komisijai atbildes attiecībā uz sākotnējām pārbaudēm.

11.

Jebkādi atkārtoti iesniegumi no dalībvalstīm, atbildot uz UNFCCC sākotnējām pārbaudēm

Dalībvalstis

Katrai dalībvalstij tāpat kā saskaņā ar UNFCCC sākotnējo pārbaužu fāzi.

Saskaņā ar Kioto protokolu: ir jānodrošina atkārtota iesniegšana Komisijai piecu nedēļu laikā no iesniegšanas paredzētā datuma.

Dalībvalstis sniedz Komisijai atkārtotus iesniegumus, ko tās iesniedz UNFCCC sekretariātā, atbildot uz UNFCCC sākotnējām pārbaudēm. Dalībvalstīm ir skaidri jānosaka, kuras daļas ir izskatītas, lai veicinātu Kopienas atkārtoto iesniegumu izmantošanu.

Tā kā Kopienas atkārtotajiem iesniegumiem ir jāsakrīt ar gala termiņiem, kā tas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 8. pantu, atkārtotie iesniegumi Komisijai ir jāsūta agrāk, nekā periodā, kas paredzēts saskaņā ar Kioto protokola 8. panta vadlīnijām, nodrošinot, ka atkārtotajos iesniegumos tiek laboti dati vai informācija, kas tiek izmantota, lai pabeigtu Kopienas inventarizāciju.

12.

Atkārtotu iesniegumu iesniegšana pēc sākotnējo pārbaužu fāzes

Dalībvalstis

Kad tiek konstatēti atkārtoti iesniegumi.

Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādus atkārtotus iesniegumus (KZF vai nacionālais inventarizācijas ziņojums), ko tie sniedz UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējo pārbaužu fāzes.


VII PIELIKUMS

Procedūras un grafiki dalībvalstu un Kopienas piešķirto apjomu noteikšanai

Kad

Kas

Kā uzdevums

2006. gada 15. janvāris

Dalībvalstu ziņojumu projektu iesniegšana, nosakot to piešķirto apjomu Komisijai, saskaņā ar 23. pantu no dalībvalstīm, kas ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

Dalībvalstis, kas ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

2006. gada marts

Komisijas lēmuma projekts, nosakot attiecīgos emisiju līmeņus, kas piešķirti Kopienai un katrai dalībvalstij, kas ietverta Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu, kas nosūtīts Klimata pārmaiņu komitejai

Komisija

2006. gada aprīlis

Atzinums par Komisijas lēmuma projektu, nosakot attiecīgos emisiju līmeņus, kas piešķirti Kopienai un katrai dalībvalstij, kas ietverta Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu

Klimata pārmaiņu komiteja

2006. gada 15. jūnijs

Dalībvalstu ziņojumu projektu iesniegšana, nosakot piešķirto apjomu Komisijai, saskaņā ar 23. pantu no dalībvalstīm, kas nav ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

Dalībvalstis, kas nav ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

2006. gada augusts

Ziņojuma projektu nodošana dalībvalstīm, nosakot Kopienas piešķirto apjomu

Komisija

2006. gada septembris

Komentāri Komisijai par ziņojuma projektu, nosakot Kopienas piešķirto apjomu

Dalībvalstis

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Dalībvalsts un Kopienas ziņojumi par piešķirto apjomu noteikšanu, kas iesniegti UNFCCC

Dalībvalstis un Komisija


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/92


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 28. februāris)

par Kopienas finansiālo ieguldījumu, lai CD-ROM formātā publicētu darba materiālus, kas sagatavoti 2004. gada februārī rīkotajā SEB Vispasaules konferencē par dzīvnieku labturību

(2005/167/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Kopiena uzņemas veikt vai palīdz dalībvalstīm uzņemties veikt tehniskos un zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī pilnveidotu veterināro izglītību vai apmācību.

(2)

Kopiena, izstrādājot un izplatot SEB Vispasaules konferences tehniskos un zinātniskos materiālus, palīdz pilnveidot Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī veterināro izglītību vai apmācību.

(3)

Ar Komisijas 2003. gada 5. decembra Lēmumu 2004/72/EK par Kopienas finansiālo ieguldījumu SEB Vispasaules konferencē par dzīvnieku labturību 2004. gadā (2) noteikts, ka finansējums ar SEB konferenci par dzīvnieku labturību 2004. gadā saistīto tehnisko un zinātnisko materiālu publicēšanas un izplatīšanas pasākumam piešķirams no Eiropas Savienības 2003. gada budžeta B1-331 budžeta pozīcijas maksimāli EUR 40 000 apmērā.

(4)

Lai gan konferences darba materiāli papīra formātā tika sagatavoti un izplatīti 2004. gada maijā, nav gaidāms, ka CD-ROM versija būs pieejama un attiecīgais faktūrrēķins tiks izrakstīts agrāk par 2005. gada februāri.

(5)

Piešķirto nesadalīto maksājumu kredītu termiņš šim pasākumam ir beidzies 2004. gada 31. decembrī.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi pasākumam, kura nolūks ir konferences materiālu CD-ROM versijas sagatavošana, piešķirt finansējumu no Eiropas Savienības 2005. gada budžeta 17.04.02 budžeta pozīcijas maksimāli EUR 25 000 apmērā.

(7)

Šajā lēmumā minētie pasākumi atbilst Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumam,

IR NOLĒMUSI TURPMĀKO.

Vienīgais pants

Apropriācijas no Eiropas Savienības 2005. gada budžeta 17.04.02 budžeta pozīcijas var izmantot maksimāli EUR 25 000 apmērā, lai veiktu galīgos maksājumus saistībā ar pasākumu “2004. gada februārī rīkotās SEB Vispasaules konferences par dzīvnieku labturību tehnisko un zinātnisko materiālu publicēšana un izplatīšana CD-ROM formātā”, kuru Komisija apstiprinājusi 2003. gada 5. decembrī.

Briselē, 2005. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/99/EK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(2)  OV L 16, 23.1.2004., 56. lpp.


1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/93


Tiek izveidots ar 89. panta 3. punktu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, un minēts 16. pantā Nolīgumā par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, augu, augu produktu un citu preču tirdzniecībā un dzīvnieku labturībā, kurš pievienots kā IV pielikums Asociācijas līgumam, turpmāk tekstā – SPS nolīgums.

1. pants

Vadība

1.   APK pārmaiņus 12 mēnešus vada Eiropas Kopienas Komisijas amatpersona Kopienas un tās dalībvalstu uzdevumā un Čīles valdības augstākā līmeņa amatpersona.

2.   Vadības pirmais periods sākas dienā, kad notiek Asociācijas padomes sēde, un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Šajā un katrā turpmākā 12 mēnešu periodā APK vada tā puse, kas vada Asociācijas padomi.

2. pants

Sēdes

1.   APK sēdes sasauc tā puse, kas vada komiteju, dienā un vietā, par ko abas puses ir savstarpēji vienojušās, ņemot vērā biežumu, kādu paredz SPS nolīguma 16. panta 1. punkta noteikumi.

2.   Ja puses par to ir vienojušās, APK sēdes var rīkot kā video vai telefonkonferences.

3.   Lai APK varētu risināt jautājumus sarakstes veidā, nesasaucot sēdes, pusēm par to attiecīgi jāvienojas. Informācijas apmaiņa jāveic saskaņā ar SPS nolīguma 12. panta 5. punktu.

3. pants

Delegācijas

Pirms katras sēdes otra puse dara zināmu APK priekšsēdētājam sēdes dalībnieku sastāvu, ko tā paredz no savas puses.

4. pants

Informācijas apmaiņa

Visi APK dokumenti, kas paredzēti šā reglamenta 6., 7. un 9. pantā, jānosūta Čīles pārstāvniecībai Eiropas Savienībā un Komisijas delegācijai Čīlē, kā arī sekretāriem un Asociācijas padomes priekšsēdētājam.

5. pants

Atklātība

Ja nav nolemts citādi, APK sēdes nav atklātas.

6. pants

Sēdes darba kārtība

1.   Puses kopīgi izstrādā katras sēdes pagaidu darba kārtību. To nosūta priekšsēdētājam vēlākais 15 dienas pirms sēdes sākuma.

2.   APK katras sēdes sākumā pieņem sēdes darba kārtību.

3.   Jautājumus, kas nav paredzēti pagaidu darba kārtībā, var iekļaut sēdes darba kārtībā, ja vien puses par to vienojas.

4.   Priekšsēdētājs var aicināt ekspertus, lai piedalītos sēdēs un sniegtu informāciju par īpašiem jautājumiem, ja vien otra puse tam piekrīt.

5.   Puses sēdes sākumā vienojas par sēdes darba valodu un par sēdes protokolu.

7. pants

Protokols

1.   Puses kopīgi katrai sēdei, cik ātri vien iespējams, izstrādā protokola projektu.

2.   Sēdes protokolā parasti attiecībā uz katru darba kārtības jautājumu norāda šādu informāciju:

a)

dokumenti, kas iesniegti APK;

b)

jebkurš paziņojums, ko APK biedrs lūdzis ierakstīt protokolā;

c)

pieņemtie lēmumi, ieteikumi, sniegtie paziņojumi, kuros ir panākta vienošanās, un secinājumi par īpašajiem jautājumiem.

3.   Protokolā iekļauj arī sēdes dalībnieku sarakstu.

4.   Abas puses protokolu apstiprina rakstveidā divu mēnešu laikā no sēdes dienas. Pēc protokola apstiprināšanas priekšsēdētājs un otras puses amatpersona, kas ir līdzīga pēc amata līmeņa, paraksta šā protokola divus autentiskus eksemplārus un katra no pusēm saņem vienu šā dokumenta oriģinālu. Protokola kopiju nosūta Asociācijas padomes priekšsēdētājam un sekretāriem.

8. pants

Rīcības plāns

APK pieņem rīcības plānu, kas atspoguļo turpmāko rīcību, par kādu puses sēdē ir savstarpēji vienojušās. APK nākamajā sēdē ziņo, kā puses izpilda minēto rīcības plānu.

9. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Ja APK saskaņā ar SPS nolīguma IV pielikumu ir tiesības pieņemt lēmumus vai ieteikumus, tad šādiem dokumentiem piešķir nosaukumu, attiecīgi – “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko sērijas numurs, dokumenta pieņemšanas diena un tēmas apraksts. Katrā lēmumā norāda dienu, kad tas stājas spēkā.

2.   Ja vien APK pieņem lēmumu, tad mutatis mutandis ir piemērojams Asociācijas padomes reglamenta 10. , 11. un 12. pants.

3.   APK lēmumi un ieteikumi jāsūta uz adresēm, kuras noteiktas 4. panta 1. punktā.

10. pants

Izdevumi

1.   Čīles Republika un Eiropas Kopiena katra sedz jebkādus izdevumus, kas tām radušies saistībā ar līdzdalību APK sēdēs; tie ir gan personāla, komandējuma un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sēžu praktisko organizāciju, sēžu mutvārdu tulkošanu un dokumentu pavairošanu sedz tā puse, kas rīko sanāksmi.

3.   Izdevumus saistībā ar sēžu mutvārdu tulkošanu un dokumentu tulkošanu no spāņu valodas angļu valodā un otrādi sedz tā puse, kas rīko sanāksmi. Izdevumus par mutvārdu tulkošanu un rakstisku tulkošanu uz vai no citām Kopienas oficiālajām valodām sedz Kopiena.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Image

Macarena Vidal Ogueta

Dirección General de Relaciones Económicas Internacionales

Ministerio de Relaciones Exteriores

Image

Alejandro Checchi Lang

European Commission, DG SANCO

Food Safety, plant health, animal health and welfare, international questions