ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 47

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 18. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 265/2005 (2005. gada 17. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 266/2005 (2005. gada 17. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 267/2005 (2005. gada 17. februāris), ar kuru nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 268/2005 (2005. gada 17. februāris), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 18. februāra

8

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 269/2005 (2005. gada 17. februāris), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

10

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 270/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 271/2005 (2005. gada 17. februāris), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 19. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 272/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 273/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 274/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka auzu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā

19

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 275/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 276/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2275/2004 minētajā konkursā

21

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 277/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

22

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 278/2005 (2005. gada 17. februāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā

23

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2005/135/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 11. maijs), ar ko atceļ lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Portugālē

24

 

*

2005/136/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 2. jūnijs) par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Nīderlandē

26

 

 

Komisija

 

*

2005/137/EK:Komisijas Lēmums (2003. gada 15. oktobris) par valoņu reģiona finansiālu piedalīšanos uzņēmumā AS Carsid (izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 3527)  ( 1 )

28

 

*

2005/138/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 16. februāris), ar ko groza Lēmumu 2003/828/EK par dzīvnieku pārvietošanu no aizliegtās zonas Portugālē un tās robežās saistībā ar infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu šajā dalībvalstī (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 335)  ( 1 )

38

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 265/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 17. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

129,3

204

79,1

212

189,0

624

230,6

628

104,0

999

146,4

0707 00 05

052

167,0

068

129,2

204

68,5

999

121,6

0709 10 00

220

39,4

999

39,4

0709 90 70

052

168,6

204

226,8

999

197,7

0805 10 20

052

48,1

204

48,6

212

45,3

220

38,7

421

30,9

448

35,8

624

63,2

999

44,4

0805 20 10

204

87,5

624

80,9

999

84,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

42,6

204

91,9

220

35,5

400

77,6

464

124,1

528

96,4

624

65,7

662

40,8

999

71,8

0805 50 10

052

51,8

999

51,8

0808 10 80

400

101,9

404

101,6

508

87,5

512

129,4

528

90,2

720

60,0

999

95,1

0808 20 50

388

79,8

400

90,1

512

70,8

528

89,4

720

55,6

999

77,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 266/2005

(2005. gada 17. februāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, jānosaka pasākumi par šās regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodu, kas norādīts 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodu, kas norādīts tabulas 2. ailē.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr 1989/2004 (OV L 344, 20.11.2004., 5. lpp.).

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


PIELIKUMS

Apraksts

Klasifikācija

KN kods

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Apavi, kas nosedz purngalus un pēdas izliekumu, papēdi un vairāk kā pusi no pēdas atstājot neapsegtu, ar ādas virsu, kas iekšpusē izgatavota no tekstilauduma, un ārējo ādas zoli, ar ieliekamām zolēm, kuru garums nepārsniedz 24 cm. Tie piestiprināti pie pēdas ar divu elastīgu aukliņu palīdzību, kuras aptver papēdi.

(ritmiskajai vingrošanai paredzēta kurpe)

(sk. fotoattēlu Nr. 633 A un 633 B) (1)

6403 59 91

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu, 64. nodaļas 3.b piezīmi un KN kodu 6403, 6403 59 un 6403 59 91 aprakstu.

Piemērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. vispārīgo noteikumu, cita starpā, ar pozīcijā 6403 izmantoto terminu “ārējā zole” apzīmē to apavu daļu, kura, tos izmantojot, saskaras ar zemi. Skatīt arī harmonizētās sistēmas paskaidrojumu 64. nodaļas “Vispārīga informācija” C punktam.

Tā kā ritmiskajā vingrošanā tikai pēdas izliekums drīkst skart zemi, tad atbilstošā apavu daļa ir tikai tā daļa, kura, tos izmantojot, saskaras ar zemi, un kuru tādēļ var uzskatīt par 64. nodaļā minēto “ārējo zoli”. Turklāt izstrādājuma objektīvās īpašības (piemēram, piegriezums un materiāls) norāda uz to, ka to nevar izmantot nevienam citam mērķim, kā vien kā ritmiskajai vingrošanai paredzētus apavus.

Image

Image


(1)  Fotoattēli ir doti tikai informācijai.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 267/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punkts paredz, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā. Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punktu katru mēnesi jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punkts paredz, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, ko piemēro šim produktam, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(4)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(5)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro par pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1520/2000 A pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. un 2. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikumā, ir noteiktas šās regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2005. gada 18. februāra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likme, EUR par 100 kg

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1701 99 10

Baltais cukurs

36,75

36,75


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, kā arī precēm, kas minétas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 268/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 18. februāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)  OV 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/1995.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 18. februāra

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)

1703 10 00 (2)

10,35

0

1703 90 00 (2)

10,74

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 269/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februāri

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.


PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2005. GADA 18. FEBRUĀRA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,80 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

33,80 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,80 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

33,80 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

36,75

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

36,75

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

36,75

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 270/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(3)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.


PIELIKUMS

EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTIEM SĪRUPIEM UN DAŽIEM CITA VEIDA CUKURA NOZARES PRODUKTIEM, PIEMĒROJAMAS NO 2005. GADA 18. FEBRUĀRA (1)

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

36,75 (2)

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,75 (2)

1702 60 80 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

69,82 (3)

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675 (4)

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,75 (2)

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675 (4)

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675 (4)

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675 (4)  (5)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

36,75 (2)

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3675 (4)

N.B.: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kas definēta ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā.

(3)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(4)  Pamatapjoms nav piemērojams sīrupiem ar tīrību, kas ir zemāka par 85 % (Regula (EK) Nr. 2135/95). Saharozes saturu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2135/95 3. pantu.

(5)  Nav piemērojams produktam, kas definēts pielikuma 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 271/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 19. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

19. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1327/2004, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 39,889 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 246, 20.7.2004., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1685/2004 (OV L 303, 30.9.2004., 21. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 272/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 17. februārā Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1001 10 00 9200

EUR/t

1001 10 00 9400

A00

EUR/t

0

1001 90 91 9000

EUR/t

1001 90 99 9000

A00

EUR/t

0

1002 00 00 9000

A00

EUR/t

0

1003 00 10 9000

EUR/t

1003 00 90 9000

A00

EUR/t

0

1004 00 00 9200

EUR/t

1004 00 00 9400

A00

EUR/t

0

1005 10 90 9000

EUR/t

1005 90 00 9000

A00

EUR/t

0

1007 00 90 9000

EUR/t

1008 20 00 9000

EUR/t

1101 00 11 9000

EUR/t

1101 00 15 9100

C01

EUR/t

8,22

1101 00 15 9130

C01

EUR/t

7,68

1101 00 15 9150

C01

EUR/t

7,08

1101 00 15 9170

C01

EUR/t

6,54

1101 00 15 9180

C01

EUR/t

6,12

1101 00 15 9190

EUR/t

1101 00 90 9000

EUR/t

1102 10 00 9500

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9700

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9900

EUR/t

1103 11 10 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9400

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9900

EUR/t

1103 11 90 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 90 9800

EUR/t

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

C01

:

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 273/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1757/2004 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 11. līdz 17. februārim Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētā konkursa ietvaros, miežu eksporta maksimālā kompensācija ir 13,97 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 313, 12.10.2004., 10. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 274/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka auzu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra Regulu (EK) Nr. 1565/2004 par īpašu intervences pasākumu auzām Somijā un Zviedrijā (3) 2004./2005. ražas gadā,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1565/2004 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēgiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā noteiktajiem kritērijiem, jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 11. līdz 17. februārim, Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā auzu eksporta maksimālā kompensācija ir 33,95 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3)  OV L 285, 4.9.2004., 3. lpp.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 275/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 115/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 11. līdz 17. februārim Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētā konkursa ietvaros, parasto kviešu eksporta maksimālā kompensācija ir 6,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2005., 3. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 276/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2275/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2275/2004 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no frešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 11. februārī līdz 17. februāris Regulā (EK) Nr. 2275/2004 paredzētajā konkursā, sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 23,85 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 78 900 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 396, 31.12.2004., 32. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 277/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2277/2004 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 11. februārim līdz 17. Regulā (EK) Nr. 2277/2004 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 31,44 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 30 000 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 396, 31.12.2004., 35. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 278/2005

(2005. gada 17. februāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2276/2004 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Portugālē ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 11. līdz 17. februārim Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 32,47 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 26 000 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 18. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 17. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 396, 31.12.2004., 34. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/24


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 11. maijs),

ar ko atceļ lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Portugālē

(2005/135/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes lēmumu 2002/923/EK (1) pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu tika nolemts, ka Portugālē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu Padome sagatavoja Portugālei adresētu ieteikumu ar nolūku izbeigt pārmērīgā budžeta deficīta situāciju (2). Minētais ieteikums saistībā ar 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), noteica termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kura bija jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā identificēšanas, t.i., vēlākais, 2003. gadā.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes Lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir jāatceļ, ja Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(4)

“Valsts” un “deficīta” definīcijas ir noteiktas Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, atsaucoties uz Eiropas Integrēto tautsaimniecības kontu sistēmas (ESA) otro izdevumu. Datus pārmērīga budžeta deficīta procedūrai nodrošina Komisija.

(5)

Pamatojoties uz datiem, ko Komisija sniedza pēc ziņojuma, kuru Portugāle iesniedza pirms 2004. gada 1. marta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), kā arī pamatojoties uz Komisijas 2004. gada pavasara prognozi, ir izdarīti šādi secinājumi:

vispārējās valdības deficīts 2003. gadā tiek novērtēts kā 2,8 % no IKP, salīdzinot ar 2,7 % 2002. gadā un 4,4 % 2001. gadā. Rezultāti 2003. gadā atbilst Padomes ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar 104. panta 7. punktu, jo īpaši attiecībā uz valsts budžeta deficīta samazināšanu zem atsauces vērtības: 3 % no IKP, līdz vēlākais 2003. gadam. 2003. gadā tika īstenota fiskāla korekcija, vienlaikus tekošo pamatizdevumu pieaugumam stabili samazinoties no 8,9 % 2001. gadā līdz 7,8 % 2002. gadā un 4,1 % 2003. gadā. Tomēr kārtējais cikliskais samazinājums, kas 2003. gadā beidzās ar recesiju, radīja nozīmīgu novirzīšanos par 2,6 procenta punktiem starp faktisko IKP gada pieaugumu un sākotnējo budžeta prognozi. Rezultātā 2003. gadā izveidojās plašs iztrūkums nodokļu ieņēmumos, kas bija jākompensē, pieņemot divus vienreizējus pasākumus, kuru kopējā vērtība bija 2,1 % no IKP;

Portugāles iestāžu veiktie struktūrpasākumi, kas tiešāk ietekmē valsts budžetu, attiecas uz trīs galvenajām jomām – i) valsts pārvaldi, ii) veselības aprūpi un iii) izglītību. Jo īpaši ir paredzams, ka civildienesta algu skalas un civildienesta nodarbinātības relatīvai iesaldēšanai 2003. – 2004. gadā būs pozitīva ietekme nākotnē, kas tādējādi atstāj lielu strukturālu iespaidu. Turklāt Portugāles iestādes ir uzskata, ka pašlaik notiekošā vispārējā reforma veselības aprūpes sektorā jau 2003. gadā ir devusi dažus pozitīvus rezultātus attiecībā gan uz izdevumu samazināšanu, gan produktivitātes palielināšanu;

Komisijas 2004. gada pavasara prognoze paredz, ka 2004. gadā vispārējās valdības deficīts būs 3,4 % no IKP, kas būtu nozīmīgi augstāks par oficiālo budžeta deficīta mērķi 2,8 % no IKP. Atšķirību galvenokārt rada: i) nedaudz zemāks pieaugums nekā budžetā paredzētais, ii) pamatietekme, kas saistīta ar 2003. gadā īstenotajiem vienreizējiem pasākumiem, un iii) šo vienreizējo pasākumu plānotā daļējā aizstāšana. Tādēļ ir nepieciešami papildu pasākumi, lai novērstu valsts budžeta deficīta pieaugumu virs 3 % no IKP atsauces vērtības 2004. un turpmākajos gados;

pēc Komisijas 2004. gada pavasara prognozes beigu datuma Portugāles iestādes publiski paziņoja par savu nolūku veikt turpmākas (ar nekustamo īpašumu saistītas) darbības, kas atļautu šogad budžeta deficītam saglabāties zem 3 % no IKP;

saskaņā ar datiem, kas iesniegti pirmajā 2004. gada EDP paziņojumā, valsts parāda procentuālā vērtība 2003. gadam tika saglabāta zem 60 % no IKP atsauces vērtības, tādējādi esot saskaņā ar Padomes ieteikumu, kas sniegts atbilstoši 104. panta 7. punktam, tomēr kopš 2001. gada tas ir vienmērīgi palielinājies un, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi, paredzams, ka 2004. gadā pārsniegs minēto rādītāju.

(6)

Tādēļ būtu jāatceļ Lēmums 2002/923/EK. Tomēr, ņemot vērā budžeta stāvokļa apdraudējumus, kas uzsvērti Komisijas 2004. gada pavasara prognozē, ir sevišķi svarīgi, lai Portugāles iestādes veiktu atbilstīgus pasākumus, kas nodrošinātu, ka 2004. gadā un turpmāk vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājas zem 3 % no IKP. Ņemot vērā ievērojamo negatīvo bilanci, kas paredzama līdz pat 2005. gadam, un lai saglabātu panākto budžeta nostiprināšanos, īstermiņā ir pieļaujama turpmāka pagaidu pasākumu piemērošana. Šajā sakarā Portugāles iestādēm būtu publiski jāapstiprina plānotie pasākumi un to attiecīgais apjoms laikposmam, pirms pilnībā būs izjūtams strukturālāku pasākumu pozitīvais iespaids uz valsts budžetu.

(7)

Lai nostiprināšanās būtu ilgtspējīga un lai beidzot sasniegtu budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķus, kas būtu tuvu bilancei vai veidotu pārpalikumu, saskaņā ar vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm visus vienreizējos pasākumus pakāpeniski būtu jāaizstāj ar pastāvīgākiem pasākumiem, vienlaikus nodrošinot cikliski noregulētās budžeta pozīcijas uzlabošanos par vismaz 0,5 procenta punktiem no IKP gadā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka 2003. gadā Portugālē tika pabeigta pārmērīga budžeta deficīta stāvokļa novēršana saskaņā ar ieteikumu, kas Portugālei adresēts 2002. gada 5. novembrī saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu.

2. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums 2002/923/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2004. gada 11. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  OV L 322, 27.11.2002., 30. lpp.

(2)  Padomes 2002. gada 5. novembra Ieteikums

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(4)  OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/26


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 2. jūnijs)

par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Nīderlandē

(2005/136/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Nīderlandes apsvērumus,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu; Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija šādu atzinumu par Nīderlandi ir iesniegusi Padomei 2004. gada 19. maijā. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 19. maija atzinumā konstatēja, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Nīderlandē 2003. gadā sasniedza 3,2 % no IKP un, neraugoties uz ievērojamiem iestāžu veiktiem taupības pasākumiem, pārsniedza Līgumā paredzēto atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP. Komisija uzskata, ka 3 % no IKP robežlieluma pārsniegšana 2003. gadā notika ekonomikas attīstības palēninājuma ietekmē. Taču to, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP atsauces vērtību, nav radījis ne ārkārtējs notikums, ko Nīderlandes iestādes nav varējušas kontrolēt, ne arī nopietna ekonomikas lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē, kura ir definēta kā faktiskā IKP samazināšanās par vismaz 2 %. Pat ņemot vērā iestāžu 2004. gada 16. aprīlī pieņemtos papildu pasākumus, kas nebija iekļauti Komisijas 2004. gada pavasara prognozē, pastāv risks, ka vispārējā valsts budžeta deficīts varētu pārsniegt 3 % no IKP arī 2004. gadā. Tas liek uzskatīt, ka Līgumā noteiktās 3 % no IKP atsauces vērtības pārsniegšana nav īslaicīga. Visbeidzot, ārējā parāda procentuālais apjoms, kas saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi 2004. gadā sasniegs 56,3 % no IKP, minētajā gadā joprojām būs mazāks par Līgumā noteikto 60 % no IKP atsauces vērtību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka Nīderlandē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Luksemburgā, 2004. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).


Komisija

18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2003. gada 15. oktobris)

par valoņu reģiona finansiālu piedalīšanos uzņēmumā AS Carsid

(izziņots ar dokumenta numuru K(2003) 3527)

(Vienīgie autentiskie teksti ir franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/137/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo rindkopu,

ņemot vērā vienošanos par Eiropas ekonomisko zonu un it īpaši tās 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr 659/1999 par EK līguma 93. panta piemērošanas nosacījumiem (1),

pēc ieinteresēto pušu uzaicināšanas, izklāstīt viņu novērojumus (2), un, ņemot vērā šos novērojumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

2001. gada 17. oktobra vēstulē Beļģija ziņoja Komisijai par valoņu reģiona iesaistīšanās projektu jauna metalurģijas uzņēmuma AS Carsid kapitālā. 2001. gada 20. novembra un 2002. gada 14. februāra vēstulēs tā nodeva Komisijai papildu informāciju.

(2)

2002. gada 3. aprīļa vēstulē Komisija informēja Beļģiju par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Komisijas 1996. gada 18. decembra lēmuma Nr. 2496/96/EATK 6. panta 5. punktā par palīdzības noteikumiem metalurģijas jomā (3).

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija aicināja ieinteresētās puses izklāstīt viņu novērojumus par strīda iemeslu.

(4)

Komisija no ieinteresētajām pusēm saņēma novērojumus šajā lietā. Tā tos nodeva Beļģijai, ļaujot tos komentēt, un saņēma komentārus 2002. gada 17. jūnija, 6. septembra, 22. oktobra un 25. novembra vēstulēs.

II.   UZŅĒMUMI, KAS PIEDALĀS CARSID

(5)

Valoņu vadības un dalības savienība (Sogepa) ir valoņu reģiona akciju kompānija, kas cita starpā ir pārņēmusi Valoņu metalurģijas savienības (SWS). Metalurģijas nozarē tās mērķis ir valoņu vispārējās ekonomiskās politikas ietvaros sekmēt uzņēmumu izveidi vai paplašināšanos, kā arī veicināt valsts industriālo darbību. Ziņojuma dienā Sogepa bija 25 % dalība beļģu metalurģijas uzņēmuma Cockerill Sambre kapitālā. Tai bija arī 25 % kapitāla turētāja Duferco Clabecq (skatīt šā lēmuma 9. punktu), Duferco La Louvière (skatīt 11. punktu) un Duferco Belgium (skatīt 12. punktu).

(6)

2001. gada 17. decembrīSogepa dalība Cockerill Sambre tika mainīta uz 8 % dalību Usinor kapitālā, kas savukārt 2002. gada sākumā pārvērtās par 4,25 % dalību Arcelor kapitālā (skatīt 7. punktu). Sogepa dalība Duferco Clabecq tika samazināta līdz 5,91 % pēc kapitāla samazināšanas operācijas pārņemot zaudējumus, kas tika veikta 2002. gada 8. augustā un kam sekoja kapitāla palielināšana, ko veica Duferco Investment. Tāpat Sogepa dalība Duferco La Louvière praktiski izbeidzās pēc kapitāla samazināšanas, pārņemot zaudējumus, kas tika veikta 2001. gada 8. novembrī un kam sekoja kapitāla palielināšana, ko veica Duferco Belgium.

(7)

AS Usinor Belgium ir Beļģijas Usinor grupas akciju savienība. Līdz 2001. gada beigām franču Usinor grupa bija viena no galvenajām Eiropas metalurģijas grupām. 2001. gadā tās apgrozījums pasaules līmenī sasniedza 14 523 miljonus euro. Ziņojuma dienā Usinor piederēja 75 % Cockerill Sambre. 2002. gada sākumā Usinor grupa apvienojās ar Luksemburgas grupu Arbed un Spānijas grupu Aceralia, tā izveidojot pirmo pasaules tērauda ražotāju – Arcelor grupu.

(8)

AS Duferco Investment (Duferco Investment) ir Duferco grupas akciju savienība. Pēdējā ir privāta itāļu-šveiciešu grupa, kas specializējusies metalurģijas produktu tirdzniecībā (tai skaitā izejmateriālu), taču ražo arī oglekļa tērauda loksnes. 2001. gadā grupai bija 3,2 miljardu ASV dolāru (USD) pasaules apgrozījums. Beļģijā Duferco Investment kontrolē divus tērauda ražošanas uzņēmumus – Duferco Clabecq un Duferco La Louvière. Šie divi uzņēmumi maksā Duferco Investment par pakalpojumiem, ko grupa sniedz beļģu uzņēmumiem, ikgadēju komisiju […] (5) no to apgrozījuma, kas dalās aģentūras komisijā ([…]) un vadības komisijā ([…]).

(9)

Duferco Clabecq savienību ir dibinājusi Duferco grupa un valoņu institūcijas (ar SWS starpniecību), lai iegādātos uzņēmumu Forges de Clabecq  (6), kas atrodas maksātnespējas stāvoklī kopš 1997. gada 3. janvāra. SWS ir piedalījusies Duferco Clabecq kapitalizācijā ar aptuveni 8,6 miljonu euro ieguldījumu, kā arī 13,6 miljonu euro pakārtotu aizdevumu (ko 75 % apmērā garantē Duferco grupa). Duferco grupa ieguldīja aptuveni 25,9 miljonus euro. 1997. gada 25. novembra lēmumā Komisija uzskatīja, ka šī SWS dalība nav bijusi valsts palīdzība. Šajā lēmumā Komisija atzīmēja, ka uzņēmuma biznesa plāns paredz pozitīvus ieņēmumus no otrā darbības gada un peļņu no piektā gada.

(10)

Sekojošā tabula rāda dažus Duferco Clabecq finanšu rādītājus līdz 2001. gada 30. septembrim:

(miljoni EUR)

 

1998

1999

2000

2001

Kapitāls+ rezerves

34,7

34,7

34,7

34,7

Apgrozījums

229,7

171,3

309,7

292,7

Uzņēmējdarbības ieņēmumi

3,0

– 7,0

– 4,9

– 6,0

Ieņēmumi pirms nodokļiem

1,3

– 7,5

– 6,7

– 0,7

Zaudējumi

 

– 6,7

– 14,3

– 14,9

Avots: Uzņēmuma gada atskaites. Atskaites periods no 01.10. līdz 30.09.

(11)

Duferco La Louvière savienību ir dibinājuši Duferco Investment un valoņu institūcijas (ar SWS starpniecību), lai iegādātos uzņēmumu Hoogovens-Usines Gustave Boël  (7), kas kopš 1998. gada oktobra atradās vienošanās stāvoklī par kredītmaksājumiem. SWS piedalījās Duferco La Louvière kapitalizācijā ar 17,8 miljonu euro ieguldījumu, kā arī aptuveni 27,8 miljonu euro pakārtotu aizdevumu (ko 75 % apmērā garantē Duferco grupa). Duferco grupa ieguldīja aptuveni 53,5 miljonus euro. 1999. gada 1. jūlija lēmumā Komisija uzskatīja, ka šī SWS dalība nav bijusi valsts palīdzība. Šajā lēmumā Komisija atzīmēja, ka uzņēmuma biznesa plāns paredz peļņu no 2000. gada.

(12)

Cita starpā, lai piedalītos Duferco La Louvière papildu investīciju finansēšanā, Duferco Investment un Sogepa izveidoja akciju savienību Duferco Belgium, kam jāpiedalās Duferco La Louvière kapitālā. Sogepa piedalījās Duferco Belgium kapitalizācijā ar aptuveni 15,6 miljonu euro ieguldījumu, kā arī aptuveni 24,3 miljonu euro pakārtotu aizdevumu (ko 75 % apmērā garantē Duferco grupa). Duferco grupa ieguldītu aptuveni 46,8 miljonus euro. 2001. gada 30. septembrī, 25 % kapitāla (15,6 miljoni euro) tika nomaksāts, un Sogepa bija izmaksājusi visu aizdevumu. 2001. gada 20. septembrīDuferco Belgium piešķīra aizdevumu aptuveni 36 miljonu euro apmērā Duferco La Louvière investīciju finansēšanai. Atskaites perioda beigās, 2001. gada 30. septembrī, Duferco Belgium cieta 31 209 euro zaudējumus.

(13)

Sekojošā tabula rāda dažus Duferco La Louvière finanšu rādītājus līdz 2001. gada 30. septembrim:

(miljoni EUR)

 

1999

2000

2001

Kapitāls+ rezerves

111,6

111,6

111,6

Apgrozījums

216,7

487,7

476,1

Uzņēmējdarbības ieņēmumi

– 49,4

– 7,8

– 43,1

Ieņēmumi pirms nodokļiem

46,2

– 1,0

– 41,7

Zaudējumi

– 35,9

– 36,9

– 79,1

Avots: Uzņēmuma gada atskaites. Atskaites periods no 1.10. līdz 30.9.

III.   PASĀKUMA DETALIZĒTS APRAKSTS

(14)

Pēc Usinor Sacilor prezidenta paziņojuma 2001. gada februārī par nodomu pārtraukt Cockerill Sambre Šarleruā karstās līnijas darbību, starp Usinor-Cockerill Sambre, Duferco grupu un Sogepa sākās diskusijas, kuru galvenais mērķis bija izveidot kopīgu sagatavju ražošanas savienību, kuras ražošanas aprīkojums sastāvētu no Cockerill Sambre pašreizējām iekārtām Šarleruā, kuras papildinātu aprīkojums no Duferco Clabecq (lietuve) (8). Šīs diskusijas beidzās ar vienošanās protokolu par Carsid izveidi, kas tika parakstīts 2001. gada 12. oktobrī.

(15)

Valoņu apgabala piedalīšanās paredz Sogepa dalību jaunās metalurģijas savienības AS Carsid akciju kapitālu. Iesākumā bija paredzēts, ka šī dalība būs 20 miljonu euro apmērā. Tomēr 2002. gada 14. maija vēstulē Beļģija informēja Komisiju, joprojām nepiekrītot analīzei, ko tā veica procedūras uzsākšanas lēmumā, lai pārvarētu Komisijas iebildumus, ka Sogepa ieguldījums tiks samazināts līdz 9 miljoniem euro, pārējos 11 miljonus euro, kas iesākumā bija plānoti, ieguldīs (arī skaidrā naudā) Duferco Investment.

(16)

Gaidot labvēlīgu Komisijas lēmumu, 2001. gada 27. decembrīCockerill Sambre veica iemaksu naturālā formā, kuras tīrā vērtība bija 35 miljoni euro, un Duferco ieguldīja 25 miljonus euro skaidrā naudā. Carsid sākuma kapitāls līdz ar to sasniedza 60 miljonus euro.

(17)

Iemaksa naturālā formā, ko veica Cockerill Sambre, tika ietverta ražošanas nozarē, kas visumā atbilst Šarleruā integrētajai ražošanas līnijai un Marsinelas elektriskajai ražošanas līnijai. Šo iekārtu ekspertīzi 2001. gada oktobrī veica neatkarīgs uzņēmums, kas noteica lietojamo vērtību […] miljoni euro. Cockerill arī ieguldīja rezerves […] miljonu euro vērtībā un pasīvu, kas sastāvēja no noguldījumiem ([…] miljoni euro), algu parādiem ([…] miljoni euro) un parādiem par piegādi ([…] miljoni euro).

(18)

Duferco iemaksa skaidrā naudā tika piešķirta tūlītējai platlenšu lietuvei un citu Clabecq papildu iekārtu iegādei. Šo iekārtu ekspertīzi 2001. gada novembrī veica neatkarīgs uzņēmums, kas noteica to lietojamo vērtību 25 miljoni euro.

(19)

Tūlīt pēc izveidošanas, Cockerill nodeva 40 % savas dalības Carsid Usinor Belgium un 18,33 % – Duferco (par […] miljoniem euro, kas jānomaksā sākot ar […]). Rezultātā Carsid kapitāls šobrīd ir sadalīts starp Usinor Belgium (40 %) un Duferco (60 %). Pēc Sogepa un Duferco Investment iecerētā ieguldījuma, Sogepa galējā dalība Carsid būs 11,25 %, citiem akcionāriem paturot 58,75 % (Duferco Investment) un 30 % (AS Usinor Belgium) Carsid kapitāla.

IV.   CARSID DARBĪBAS PRINCIPI

(20)

Carsid rīcībā būs sagatavju ražošanas nozares, proti, integrētā lietuve ar ražošanas jaudu 1,8 miljoni tonnu gadā – paredzēta Duferco, un elektriskā nozare, kuras ražošana tiks sadalīta starp Cockerill ([…]) un Duferco valoņu uzņēmumiem ([…]). Katrā ziņā, pārejas periodā […] lielākā Carsid ražošanas daļa ir paredzēta Cockerill Sambre.

(21)

Operācijas mērķis ir pilnīgi slēgt Clabecq domnu, kuras tērauda ražošanas jauda ir aptuveni 1,5 miljoni tonnu gadā.

(22)

Carsid ražos vienīgi Duferco un Arcelor grupas uzņēmumiem un nepiedalīsies atvērtajā tirgū. Šim nolūkam Cockerill Sambre un Duferco grupa ir parakstījušas ilglaicīgas piegādes līgumus ar Carsid, kas ir spēkā līdz […] (Cockerill Sambre) vai […] (Duferco). Tomēr Cockerill Sambre varēs tos pārtraukt pirmo reizi […] beigās. Kā arī, ja Cockerill Sambre īsteno savas tiesības izstāties no Carsid akcionāriem, gan Cockerill Sambre, gan Duferco var pārtraukt līgumu darbību […].

(23)

Bez jau minētā ražošanas aprīkojuma (skatīt 20. apsvērumu), Carsid plāno iegādāties jaunu iekārtu […], lai uzlabotu produktu kvalitāti, kā arī, lai uzsāktu vides investīcijas un investīcijas citu iekārtu uzturēšanā. Lietuves pārvešanas izmaksas no Duferco Clabecq uz Šarleruā tiek rēķinātas […] miljoni euro. Usinor Belgium sniegs Carsid kredīta vajadzībām aizdevumu […] un tāda paša apmēra kredītlīniju ar procentu gada likmi […].

(24)

Izejmateriālu piegāde par samaksu tiks uzticēta Arcelor Duferco grupas atbildīgajiem servisiem. Tādā veidā metāllūžņu iepirkšana būs […] grupas kompetencē, un rūdas, ogļu un koksa iepirkšana būs […] grupas kompetencē.

(25)

Carsid akcionāri ir vienojušies, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas sagatavju ražošana, segs attiecīgās nozares ražošanas izdevumus. Turklāt sagataves tiks piegādātas par ražošanas izmaksām + 1 %, tā nodrošinot, ka uzņēmums necietīs zaudējumus. Akcionāri ir arī vienojušies no […] gada sadalīt […] peļņas dividenžu formā.

(26)

Kausēšanas nozares fiksētās izmaksas segs Duferco, un elektriskās nozares fiksētās izmaksas līdz […] tonnām segs Cockerill Sambre. Kad elektriskās nozares jauda sasniegs 1 miljonu tonnu, tikai […] segs Cockerill, pārējo segs Duferco. Tai pat laikā partneris, kas izmanto visu vai daļu no jaudas, kas paredzēta otrai pusei, sedz fiksētās izmaksas proporcionāli šai izmantošanai. Mainīgās izmaksas katra puse segs atbilstoši tai paredzētajai ražošanai. Līgumā noteikts, ka elektriskās nozares darbaspēks galvenokārt mainās arī daļēja bezdarba dēļ un iespēju robežās izmantojot darbiniekus liešanas nozarē.

V.   STĀVOKLIS METALURĢIJAS TIRGŪ 2001. GADĀ

(27)

Pēc kopienai ļoti veiksmīgā 2000. gada metalurģijas nozarē ar 163,2 miljonu tonnu rekordu tērauda ražošanā, kopš 2001. gada sākuma novērota ražošanas samazināšanās tendence, kura vēlāk tika arī apstiprināta. Vispārējā plānā attīstības palēnināšanos, kas tika novērota visos pasaules reģionos, pastiprināja neskaidrība par ekonomikas attīstību, ko izsauca 2001. gada 11. septembra notikumi ASV.

(28)

It īpaši attiecībā uz oglekļa tērauda loksnēm, kas ir galvenais Duferco Clabecq un Duferco La Louvière produkts, situācija Kopienas tirgū 2001. gadā bija ļoti nestabila, galvenokārt importa dēļ (šai sakarā skatīt 2001. gada datus, kas minēti 2002. gada 27. marta Komisijas Regulā (EK) Nr 560/2002 par pagaidu aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dažu metalurģijas produktu importu) (9). Pasaules līmenī situācija nebija daudz labāka, kā to atzīmēja visi ESAO 2001. gada 17. – 18. septembra augsta līmeņa sanāksmes dalībnieki. Turklāt tērauda izpēte, ko ASV uzsāka 2001. gada janvārī un jūlijā, radīja papildu neskaidrību par metalurģijas produktu starptautiskās tirdzniecības attīstības perspektīvām.

(29)

Beļģija ir ievērojams metalurģijas produktu eksportētājs. 2001. gadā vairāk kā 70 % tās produkcijas bija paredzēta pārējām Kopienas valstīm.

VI.   KOMISIJAS IZTEIKTĀS ŠAUBAS, UZSĀKOT PROCEDŪRU

(30)

Komisija izteica šaubas par to, vai Sogepa rīcība, pat analizēta tās agrāko investīciju vispārējā kontekstā, atbilst privāta investora rīcībai divu iemeslu dēļ:

iespējamais Carsid privātais akcionārs nebūtu gatavs pieņemt, ka viņš ir vienīgais, kas veic visu savu ieguldījumu skaidrā naudā, lai apmierinātu uzņēmuma jaunās vajadzības, jo šajā gadījumā Carsid privāto un valsts akcionāru risks nebūtu vienlīdzīgs. Ar savu ieguldījumu privātie partneri spētu vienīgi pārvietot ražošanas iekārtas grupas uzņēmumu iekšienē. Turpretī valsts iegulda jaunus līdzekļus, tātad ar jaunu risku;

peļņa no valsts ieguldītajiem līdzekļiem Carsid nevar tikt uzskatīta par atbilstošu privātā investora interesēm, jo šo ieguldījumu rentabilitāte ir atkarīga no uzņēmumu, uz ko attiecas projekts, specifiskās situācijas un no metalurģijas nozares attīstības kā vispasaules tā Eiropas un reģionālā līmenī.

VII.   IEINTERESĒTO PUŠU NOVĒROJUMI

A.   Corus

(31)

Metalurģijas uzņēmums Corus uzskata, ka valoņu reģiona veiktās investīcijas Carsid ar Sogepa starpniecību, ir valsts palīdzība. Šis uzņēmums balsta savu viedokli uz faktu, ka privāts investors, kas meklē rentablas investīcijas iespējas, nepiekristu dalībai Carsid pēc Sogepa pieņemtajiem nosacījumiem.

(32)

Pirmkārt, Corus uzskata, ka Carsid nav konkurētspējīgs un tāds nebūs arī nākotnē. Pēc Corus domām, Carsid tā iekšējā izvietojuma dēļ piemīt zināmi konkurences trūkumi ražošanas resursu izmaksu: darbaspēka, ogļu un dzelzs rūdas, metāllūžņu, elektrības aspektā. Turklāt tā izmērs ir pārāk mazs, lai varētu gūt peļņu no izmaksu samazināšanās (10). Turpretī Carsid nav īpašu priekšrocību: tas pārdos parastus pusfabrikātus, kuru ražošanas jauda jau ir pārāk liela, kamēr citi ražotāji atrodas eksportam izdevīgākā vietā. Šarleruā ražošanas izmaksas pašlaik ir par 15 % augstākas nekā vidējam konkurentam. Šarleruā 219 USD izmaksas par tonnu ir visaugstākās starp ražotājiem Eiropā (izņemot grieķu mazo uzņēmumu Halyvourgiki). Tas atrodas 207. vietā starp 300 ražotājiem, kurus analizējis World Steel Dynamics.

(33)

Ja tam pievieno faktu, ka Carsid pārdos sagataves par pašizmaksu plus 1 %, Duferco un Arcelor nonāks neizdevīgā konkurences stāvoklī, lai pārdotu no šīm sagatavēm ražotos galaproduktus. Tādējādi privāts investors, kurš plānotu ņemt dalību Carsid akcijās, baidītos, ka šī vienošanās turpmāk nerada vai nu Duferco un Arcelor iepirkumu no Carsid nozīmīgu samazināšanos, vai arī jaunas pārrunas par pārcelšanas izmaksām. Šīs bailes liktu privātam investoram palielināt savā investēšanas lēmumā iekļauto apdrošināšanas prēmiju un pieprasīt lielāku peļņas likmi par parasto.

(34)

Corus īpaši necer, ka Carsid varētu sasniegt perspektīvu ieņēmumu līmeni. Tieši šā iemesla dēļ Usinor februārī publiski paziņoja, ka tērauda ražošanai Šarleruā nav nākotnes. Līdz ar to, Sogepa veiktās investīcijas nevar tikt uzskatītas par normāla investora rīcību. Pārējiem akcionāriem ir citi motīvi – Usinor vēlas pamest Šarleruā, nepārrunājot vienošanos, ko tā veikusi, pērkot Cockerill, un šī operācija tam sniedz iespēju to paveikt ar mazākiem izdevumiem vai pat bez izdevumiem, savukārt, Duferco iespējams varēs atgūt vairāk nekā zaudējumus, ko tas cieta, uzticot Carsid sagatavju piegādi saviem beļģu uzņēmumiem, pateicoties peļņai no galaproduktu pārdošanas. Duferco arī uzskata šo operāciju par iespēju izvairīties no Clabecq domnas labošanas un pārvest ražošanu uz Šarleruā, kur tas cer zaudēt mazāk naudas nekā Clabecq. Tomēr šī operācija nedos labumu. Tātad Sogepa investē tikai nolūkā saglabāt darbavietas.

(35)

Otrkārt, Corus uzskata, ka no investīcijām sagaidāmā peļņa tās neattaisno. Corus ir izskaitļojis peļņas tīro vērtību, ko Sogepa var gūt no savām investīcijām. Atbilstoši Corus, vislabākajā gadījumā Sogepa var cerēt uz 4,9 % atdeves koeficientu (TRI). Ir acīmredzams, ka tas ir ievērojami zemāks par likmi, ko pieprasītu privātā sektora investors. Praktiski visos citos gadījumos atdeve ir negatīva.

(36)

Treškārt, Corus uzskata, ka ieguldītā aprīkojuma vērtība ir stipri pārspīlēta. Šis darījums principā ļauj Cockerill pamest Šarleruā, nemaksājot slēgšanas izdevumus. Tā kā nav sagaidāms, ka aprīkojums dos kādu peļņu dotajā kontekstā, tā patiesā vērtība līdzinās nullei. Katrā gadījumā, ja minētais aprīkojums tiktu pārdots izsolē, ienākumi no tā pārdošanas nepārsniegtu nozares vērtību, jo Corus pieredze šajā jomā ir pierādījusi, ka nozares vērtība labākajā gadījumā sedz vides attīrīšanas izdevumus.

(37)

Ceturtkārt, Corus uzskata, ka, pat ja aprīkojuma vērtība būtu pareizi aprēķināta, Sogepa uzņemtos augstāku ekonomisko risku, nekā Carsid privātie akcionāri, jo tā ir vienīgais akcionārs, kas iepludina jaunu kapitālu vairāk kā apšaubāmā projektā. Zinot, ka divu privāto akcionāru ieguldījums Carsid, ir ieguldījums naturālā formā vai nu tieši vai arī tāpēc, ka tas tiek izmantots grupas savienību rūpnīcas iegādei, Corus šaubās, vai privāts akcionārs būtu gatavs būt vienīgais, kas sniedz visu savienības jaunajām vajadzībām nepieciešamo skaidro naudu.

(38)

Piektkārt, Corus apgalvo, ka ņemot vērā to, ka tērauda nozari raksturo pārāk liela strukturāla jauda, pastāv valsts palīdzības pieņēmums, ja valsts piedalās šīs nozares uzņēmumā.

(39)

Sestkārt, pēc Corus domām, Carsid operācija būtu realizējama vienīgi pateicoties speciālai priekšlaicīgas pensionēšanās programmai Šarleruā un Clabecq. Corus uzskata, ka minimālā likumīgā pensijas vecuma pārkāpšana (58 gadi) prasa administratīvu lemšanas brīvību, kādēļ Carsid būs jāpārņem visi Šarleruā strādnieki, vai arī to darba devējam būs jāuzņemas visi to priekšlaicīgas pensionēšanās izdevumi. Corus uzskata, ka valsts institūciju piedalīšanās priekšlaicīgas pensionēšanās programmā, ir valsts palīdzība.

(40)

Septītkārt, Corus uzskata, ka vispārējais konteksts neattaisno Sogepa investīcijas. Ņemot vērā iepriekšējos Sogepa veikto investīciju rezultātus, neviens privāts investors nepiekristu papildu investīcijām. Privāts investors Sogepa situācijā drīzāk būtu pārtraucis visas attiecības ar Duferco/Cockerill, nekā investējis jaunu kapitālu Carsid.

B.   Apvienotā Karaliste

(41)

Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā, ka savienība, lai arī neatkarīga, nedarbojas brīvajā tirgū, ir maz iespējams, ka privāts investors, kurš cenšas padarīt investīciju rentablu, iepludinātu fondus Carsid ar nosacījumiem, kas izvirzīti dalībai tajā.

VIII.   BEĻĢIJAS KOMENTĀRI

(42)

Vispirms, beļģu institūcijas apgalvo, ka valoņu valsts institūcijas jau gadu desmitiem ir sekojušas investīciju politikai valoņu metalurģijas nozarē un ka ņemot vērā šo faktu, Sogepa nevar tikt uzskatīta par privātu neatkarīgu investoru, jo tai pieder daļas Duferco Clabecq, Duferco La Louvière un Arcelor. Tās uzskata, ka Sogepa izturas kā privāts akciju vai privāta uzņēmumu grupa, kas seko nozaru politikai un kuru vada rentabilitātes perspektīva ilgākā laikposmā, jo tā veic investīcijas kā akcionārs divu grupu, kuru daļas tai pieder (netiešie ieņēmumi), industriālā projektā, kura rentabilitāte ir nodrošināta (tiešie ieņēmumi).

(43)

No cita viedokļa, beļģu institūcijas nepiekrīt Komisijas apgalvojumam, ka Sogepa ir vienīgais akcionārs, kas iegulda jaunus līdzekļus, jo 2001. gada 27. decembrīDuferco Investment veica Carsid kapitāla palielināšanu līdz 25 miljoniem euro. Ja patiesībai atbilst tas, ka par Duferco Clabecq lietuves pārdošanu vienojās attiecību pagarināšanā, ko veica Carsid divi privātie partneri, šo cesiju pamato fakts, ka Carsid bija jāražo Duferco grupai specifiska izmēra sagataves, kas savukārt prasīja lietuves, kas atbilstu tās kritērijiem, kas atrodas Clabecq, iegādi.

(44)

Attiecībā uz Sogepa risku līdzvērtību, beļģu institūcijas uzskata, ka tā uzņemas risku atbilstoši savam ieguldījumam. Visi Carsid akcionāri, vai nu ieguldot iekārtas vai skaidru naudu, uzņemas vienādu risku atbilstoši beļģu likumdošanai. Komisija nevar likt Sogepa veikt ieguldījumu naturālā formā vai privātos partnerus uzsākt jaunu kapitāla palielināšanu skaidrā naudā, neskatoties uz to jau veikto ieguldījumu 60 miljonu euro apmērā.

(45)

Kas attiecas uz ieguldīto iekārtu vērtību, beļģu institūcijas uzskata, ka tās veikusi neatkarīga ekspertīze. Attiecībā tieši uz Cockerill Sambre ieguldījumu, beļģu Savienību kodeksa 444. pants pieprasa revidentkomisāra nozīmēšanu. Attiecībā uz Duferco Clabecq iegādātā aprīkojuma vērtību, papildus tam, ka ekspertīzē noteikto vērtību pieņēma Arcelor, jauna lietuve, līdzīga tai, kas ir Duferco Clabecq, maksātu 60 miljonus euro un tās uzstādīšana prasītu 18 līdz 24 mēnešus, tai pat laikā no Duferco Clabecq to varētu pārvest un uzstādīt 12 mēnešu laikā.

(46)

Kas attiecas uz Carsid konkurētspēju, beļģu institūcijas uzskata, ka Carsid piemīt daudz priekšrocību, tai skaitā izmaksu samazināšana (11), produkcijas pārvešanas elastība starp liešanas un elektrisko nodaļu, kas ļauj viegli piemēroties pieprasījumam, perspektīva reģionālā tirgus izveide, kas ļauj uzturēt Duferco un Arcelor velmēšanas stāvus. Neskatoties uz piejūras apgabalu priekšrocībām, ko uzskaita Corus, Carsid, kas atrodas savu industriālo partneru tuvumā, ražo sagataves par […] euro tonnā, kas ir daudz mazāk par 219 USD, ko piedāvā Corus.

(47)

Attiecībā uz Carsid ražošanas izmaksām, atbilstoši CRU International Limited pētījumiem, Marsinelas izmaksas bija 176,6 USD 2000. gadā, tātad tikai par 3 % augstākas, nekā vidēji Eiropā, un par 4 % zemākas nekā vidēji pasaulē. Šis pētījums balstījās uz 1 650 kt ražošanu, tai pat laikā Carsid patiesā ražošana sasniedz 1 800 kt. Ražošanas palielināšana un produktivitātes uzlabošana izskaidro sagatavju ražošanas izmaksu samazināšanos, kas pašlaik ir aptuveni […] euro par tonnu, tātad daudz mazāk par sagatavju tirgus cenu, kas Eiropā ir vidēji 225 euro par tonnu (ieskaitot transportu).

(48)

Pateicoties sagatavju piegādei, Duferco Clabecq un Duferco La Louvière ražo spoles un laminēta tērauda plāksnes par konkurētspējīgākām cenām, kas atbilst vidējiem rādītājiem Eiropā. Carsid ražoto sagatavju izmantošana uzlabotu apgrozījumu par aptuveni […] miljoniem euro gadā Duferco la Louvière un aptuveni […] miljoniem euro gadā Duferco Clabecq.

(49)

No otras puses, beļģu institūcijas uzskata, ka nav jābaidās, ka Carsid iekārtas netiktu izmantotas pilnīgi, jo, kā Arcelor, tā Duferco ir parakstījuši ilgstošus piegādes līgumus līdz pat […]. Šajos līgumos ir paredzēts, ka puse, kas neizmanto savas tiesības, sedz fiksētos izdevumus attiecībā uz iekārtām, kas tai pieder.

(50)

Kas attiecas uz investīciju rentabilitāti, beļģu institūcijas 2002. gada 7. maija vēstulē ir novērtējušas Carsid investētā paša kapitāla rentabilitāti […] periodā vidēji […] gadā pēc nodokļu nomaksas ([…] gadā pirms nodokļu nomaksas).

(51)

Turklāt, atbildot uz Corus veiktajiem aprēķiniem (skatīt šā lēmuma 35. punktu) par Carsid gaidāmās peļņas diskontēto tīro vērtību, beļģu institūcijas izmantoja to pašu metodi, ko Corus, veicot tomēr dažas izmaiņas, īpaši attiecībā uz Carsid iekārtu likvidācijas vērtību un operāciju turpināšanas iespēju. Carsid TRI būtu […] (12), kas, atbilstoši beļģu institūcijām būtu pieņemams līdzīgam investoram (ņemot vērā ilglaicīgu procentu likmi 5 %, kas jāpalielina par 3 % metalurģijas industrijai raksturīgā riska dēļ). Atbilstoši vēlāk veiktiem aprēķiniem, Carsid TRI būtu […], ja ņem vērā ražošanas nepārtrauktības vidējo prognozi, virs […] (13), vai virs […], ja ņem vērā uzņēmuma likvidācijas iespējamību (14).

(52)

Katrā gadījumā beļģu institūcijas uzskata, ka rentabilitāti ļauj pierādīt tas, ka valsts dalībai pievienojas ievērojama privāta dalība un ka Komisija nevar mainīt investora viedokli, bet tai ar pieņemamu pārliecību jānosaka, ka valsts finansētā programma būs pieņemama investoram tirgus ekonomikā.

(53)

Kas attiecas uz situāciju metalurģijas nozarē, beļģu institūcijas uzskata, ka, ja patiesībai atbilst tas, ka 2001. gadā šī nozare pārdzīvoja diezgan smagu īslaicīgu krīzi, tā pieder pie metalurģijai raksturīgā cikla, taču pēc ASV veiktajiem pasākumiem, Eiropā un Āzijā notika liela cenu celšanās, kas šķiet ilglaicīga, neskatoties uz ekonomisko konjunktūru un samērā vāju pieprasījumu. Turklāt, sagatavju tirgū Eiropā nepastāv pārāk liela strukturāla jauda. Tieši pretēji, Eiropa ir ievērojama sagatavju importētāja, un šai situācijai nākamajos gados nevajadzētu mainīties.

(54)

Attiecībā uz Duferco Clabecq un Duferco La Louvière iepriekšējiem rezultātiem, beļģu institūcijas apgalvo, ka šie gadījumi ir ārpus Duferco grupas (izejmateriālu tirgus, valūtas kurss un galaproduktu tirgus) un ražošanas samazināšanas, un restrukturizācijas nepieciešamības sekas, kas nozīmīgi ietekmēja to rezultātus un neļāva šīm savienībām sasniegt sākotnējos biznesa plānu rādītājus.

(55)

Visbeidzot, kas attiecas uz priekšlaicīgas pensionēšanās programmu, beļģu institūcijas apgalvo, ka šī sistēma neparedz nekādu valsts līdzekļu novirzīšanu darba devēja labā un turklāt, ka beļģu institūcijām nav atestācijas tiesību sniegt iespēju uzņēmuma darbiniekiem izmantot šo sistēmu, jo, ja tā atbilst likumā noteiktajai kārtībai, lūdzējs uzņēmums tiek atzīts par esošu grūtībās vai restrukturizācijā, un tāpēc darbinieki var izmantot šo sistēmu.

IX.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(56)

Pat ja procedūra tika uzsākta kā EOTK līgums, ņemot vērā neiespējamību praksē pieņemt galējo lēmumu pirms 2002. gada 23. jūlija (Beļģijas komentāri par trešās puses novērojumiem pienāca tikai 2002. gada 17. jūnijā, un vēlāk tika pievienota papildu informācija (skatīt šā lēmuma 4. punktu)), Komisija savā ziņojumā norādīja uz dažiem konkurences darījumu aspektiem, kas radās, beidzoties EOTK līgumam (15), ka šādā gadījumā tā paziņos galīgo lēmumu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu (ziņojuma 43. punkts).

(57)

Katrā gadījumā Komisijas izteiktās šaubas, uzsākot procedūru, attiecās uz Beļģijas ieplānotās procedūras raksturojumu kā valsts palīdzību. Kā atzīmēja juristi, Kopienas tiesas veiktie valsts palīdzības jēdziena precizējumi, kas minēti EK līguma 87. pantā, atbilst attiecīgo EOTK līguma nosacījumu piemērošanai, ciktāl tie nav ar tiem pretrunā (16).

(58)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu, ir pretrunā ar kopējo tirgu, ciktāl tie ietekmē sakarus starp dalībvalstīm, valstu sniegto palīdzību vai ar valsts līdzekļiem sniegto palīdzību, lai kādā formā arī tas notiktu, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, atbalstot dažus uzņēmumus vai dažus produktus.

A.   Valsts atbalsta esamība

(59)

Netiek apstrīdēts, ka Sogepa ieguldītie fondi ir valsts resursi, nedz arī, ka saskaņā ar uzdevumu, Sogepa akcijas ir pieskaitāmas valoņu reģionam.

(60)

Tāpēc, runājot par atbalsta esamību, jānosaka, vai valsts resursi, kas nodoti Carsid rīcībā, var tikt uzskatīti par īstu kapitāla ieguldījumu ar risku pēc normālas tirgus ekonomikas investora prakses.

(61)

Procedūras uzsākšanas lēmumā, ņemot vērā, ka divu privāto Carsid akcionāru investīcijas tika veiktas skaidrā naudā vai nu tieši, vai arī caur līdzekļu piešķiršanu aprīkojuma iegādei no grupas uzņēmumiem, Komisija izteica šaubas, vai Carsid iespējamais privātais akcionārs būtu gatavs būt vienīgais, kurš veic ieguldījumu skaidrā naudā, lai apmierinātu uzņēmuma jaunās vajadzības.

(62)

Komisija vispirms atzīmē, ka pēc finanšu nosacījumiem un atbilstoši beļģu likumdošanai, kapitāla ieguldījums materiālo aktīvu veidā ir līdzvērtīgs kapitāla ieguldījumam skaidrā naudā. Tomēr tas neietekmē procedūras uzsākšanā veikto analīzi, atbilstoši kurai Duferco Investment un Usinor neuzņemtos jaunus riskus.

(63)

Patiesībā, kas attiecas vispirms uz Duferco Investment ieguldītajiem 25 miljoniem EUR, Komisija atzīmē, tie nekavējoties tika nodoti Duferco Clabecq lietuves (Carsid vēl būs jāizlieto […] miljoni EUR) pārvešanai no Clabecq un papildu iekārtu iegādei. Pat ja no formāla viedokļa runa ir par diviem dažādiem uzņēmumiem ar atšķirīgu akciju kopumu, Komisija uzskata, ka no ekonomiskā viedokļa tās ir Duferco grupas daļas, un tāpēc šī grupa neuzņemas jaunu risku. To vēl jo vairāk apstiprina fakts, ka no 2002. gada 8. augustaDuferco Investment tur 94,09 % Duferco Clabecq kapitāla (skatīt 6. apsvērumu).

(64)

Attiecībā uz Usinor ieguldījumu, Komisija konstatē, ka, ņemot vērā tās paziņoto lēmumu slēgt Carsid iekārtas, Usinor neuzņemas jaunu risku. Tieši pretēji, Usinor saņems […] miljonus euro no Duferco Investment kā prēmiju par savas piedalīšanās daļas pārtraukšanu (skatīt 19. apsvērumu). Kā arī Carsid izveides līguma nosacījumi (īpaši skatīt 26. apsvērumu) samazina iespēju Usinor ciest zaudējumus, pat ja šis uzņēmums izlemtu neizmantot elektrisko nozari.

(65)

Tomēr, ņemot vērā Sogepa ieguldījuma samazināšanu un Duferco Investment ieguldījuma palielināšanu, lai saglabātu iesākumā paredzētos 20 miljonus EUR skaidrā naudā, (skatīt 15. apsvērumu), Komisija atzīmē – viens no privātajiem partneriem uzņemas jaunu risku.

(66)

Kas attiecas uz gaidāmo peļņu no Sogepa investētā kapitāla, Komisija procedūras uzsākšanas lēmumā izteica šaubas par šā ieguldījuma atbilstību privāta investora principam tirgus ekonomikā, it īpaši dēļ situācijas metalurģijas tirgū, kā arī Duferco grupas uzņēmumu un pat Cockerill Sambre situācijas dēļ.

(67)

Beļģijas iestāžu arguments, atbilstoši kuram rentabilitāti pierāda tas, ka valsts atbalstam pievienojas nozīmīga privāta palīdzība, nevar tikt apstiprināts. Patiesībā, pamatojoties uz šī lēmuma 64. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, ir acīmredzams, ka Usinor lēmums piedalīties Carsid nav tieši saistīts ar Carsid rentabilitāti (tieši pretēji, varētu secināt, ka ieguldītās iekārtas nebūtu pietiekami rentablas Usinor). Turklāt ar šī operācijas atbalsta, Usinor izvairās no dārga sociālā plāna.

(68)

No otras puses arī tas, ka Duferco grupa ir gatava uzņemties risku 11 miljonu euro apmērā, nav noteicošais, lai novērtētu, vai Sogepa rīkojas kā normāls investors ekonomiskajā tirgū, tālāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(69)

Pirmkārt, Duferco gūs tiešu peļņu no Carsid, kuru negūs Sogepa, zinot komisiju par izejmateriālu, ko izmanto integrētajā nozarē, iepirkumiem. No šī viedokļa, tiešā investīciju rentabilitāte Duferco ir augstāka nekā Sogepa.

(70)

Otrkārt, ņemot vērā aģentūras un vadības komisijas, ko Duferco saņem no Duferco Clabecq un Duferco La Louvière ([…] no apgrozījuma), investīciju netiešā rentabilitāte Duferco joprojām ir augstāka nekā Sogepa. Pat ja šīs komisijas atbilst tirgus praksei, kā to apgalvo Beļģijas iestādes (17), Duferco gūst peļņu no šiem uzņēmumiem, kuru Sogepa negūst.

(71)

Kas attiecas uz peļņu no Carsid investētā kapitāla, Komisija uzskata, ka tā neatbilst peļņai, ko investors, darbojoties normāla tirgus apstākļos, gaidītu. Patiesībā, atbilstoši Komisijas vērtējumam, ņemot vērā Carsid paredzētos ieņēmumus, visoptimistiskākajā un labvēlīgākajā gadījumā (100 % jaudas izmantošana, pastāvīgas izmaksas […], darbības turpināšanās pēc […]), investīciju TRI ir […], kas ir daudz mazāk par minimālo likmi, kas iegūta, ņemot vērā risku, un jebkuros apstākļos, mazāk par Beļģijas iestāžu norādīto investīcijām metalurģijas nozarē […].Zinot Carsid rādītāju atkarību no saražotā apjoma, kas savukārt ir atkarīgs no tirgus situācijas, šī likme būs zemāka.

(72)

Patiesībā likme […], kas minēta 71. punktā, ir augstāka par to, kas izriet no aprēķiniem, ko Beļģijas iestādes veica 2002. gada 7. maija vēstulē (skatīt 50. apsvērumu), izmantojot atšķirīgu metodi. Komisija nevar pieņemt Beļģijas iestāžu vēlākos aprēķinus (skatīt 51. apsvērumu), ja tie ievērojami pārvērtē investīciju gala vērtību. Patiesībā Beļģijas iestāžu izmantotās gala vērtības, kas noved pie […] TRI, ir iegūtas, veicot dubultu amortizācijas, piegādes, investīciju, kā arī aktīvu atlikuma vērtības, tai skaitā rezervju, uzskaiti, jo tie jau ir atspoguļoti paredzētajā apgrozījumā. Pie tam, Beļģijas iestāžu aprēķini neņem vērā to, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā iekārtas nevarēs pārdot par […] no to sākotnējās grāmatvedības vērtības, kā to uzskata Beļģijas iestādes. Patiesībā investīciju gala vērtība darbības turpināšanās gadījumā parasti tiek aprēķināta pēc uzņēmuma ienesīguma (earning-power) un vienmēr turpmāk rēķināta pēc pielāgotas likmes, ņemot vērā pēdējos paredzētos uzņēmuma ieņēmumus.

(73)

Kas attiecas uz Sogepa netiešās peļņas saņemšanu no Carsid uzņēmumiem, kas izmantos tur ražotās sagataves, Komisija uzskata, ka Sogepa kā minoritāra akcionāra stāvoklis šajos uzņēmumos nepamato jaunu kapitālu piesaistīšanu.

(74)

Patiesībā, pirmkārt, Carsid produkcija, ko izmantotu Arcelor, sastāda tikai nelielu daļu no Arcelor grupas ražojumiem pasaulē. Tāpēc Carsid izveidei būtu tikai nenozīmīga ietekme uz Arcelor konkurētspēju un tādējādi Sogepa peļņu.

(75)

Otrkārt, attiecībā uz Duferco Clabecq un Duferco La Louvière, šo uzņēmumu bruto peļņas uzlabošanas sniegtie rādītāji (skatīt 48. apsvērumu) vēl ne tuvu nav sasniegti. Patiesībā šie rādītāji balstās uz maksimālas jaudu izmantošanas iespēju kā Duferco ClabecqDuferco La Louvière un Carsid, jo tirgū, kam raksturīga pārmērīga strukturāla jauda vispasaules līmenī, kāds ir lokšņu tirgus, jaudu maksimāla izmantošana notiek tikai izņēmuma gadījumos.

(76)

Pie tam Sogepa piederētu tikai minoritāra daļa Duferco Clabecq un Duferco La Louvière uzņēmumos, kam abiem Carsid izveides brīdī bija zaudējumi līdz pat 94 miljoniem EUR, kas, ņemot vērā situāciju metalurģijas tirgū (skatīt 28. apsvērumu), vismaz tuvākajā laikā nevarēja cerēt uz sava stāvokļa ievērojamu uzlabošanos. Turklāt Komisija atzīmē, ka Duferco Clabecq tika kvalificēts kā uzņēmums grūtībās vai restrukturizācijā, attiecībā uz Beļģijas likumdošanu par priekšlaicīgu pensionēšanos (18). Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka minoritārs investors, zaudējis lielu daļu savu sākotnējo investīciju, nesaņemot citiem partneriem līdzvērtīgas priekšrocības, pie tam tirgus krīzes situācijā, nebūtu gatavs iesaistīt jaunus līdzekļus.

(77)

Ņemot vērā augstākminēto, Komisija uzskata, ka minoritārs investors, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, nebūtu gatavs ieguldīt līdzekļus operācijā, kuras pieņemamā rentabilitāte nevar tikt aprēķināta un kur citi partneri būtu galvenie ieguvēji. Valoņu reģiona dalība Carsid šajā lēmumā izklāstītajos apstākļos dotu priekšrocības Carsid. Ņemot vērā, ka metalurģijas nozarei raksturīga liela konkurence un Kopienas iekšējā metalurģijas produktu tirdzniecība ir ļoti nozīmīga, šis atbalsts var izkropļot konkurenci un ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību. Tāpēc tā ir uzskatāma par valsts atbalstu līguma 87. panta nozīmē.

X.   ATBILSTĪBA KOPĒJAM TIRGUM

(78)

Šis atbalsts neatbilst kopējam tirgum pārkāpumu dēļ, kas minēti līguma 87. panta 2. punktā, jo tas nav sociāla veida atbalsts, kas sniegts individuāliem patērētājiem, un nav paredzēts, lai novērstu dabas katastrofu vai citu īpašu gadījumu radītas sekas. Tas nevar arī tikt uzskatīts par atbilstošu kopējam tirgum atbilstoši 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktam. Patiesībā tas nav paredzēts, lai sekmētu kopējām Eiropas interesēm atbilstoša projekta realizāciju vai novērstu smagas dalībvalsts ekonomikas svārstības, nedz arī, lai sekmētu kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu. Tādēļ Komisijai jāizpēta atbalsta atbilstība pārkāpumiem, kas minēti 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā.

(79)

Carsid, Arcelor, Duferco Clabecq un Duferco La Louvière ietilpst metalurģijas nozarē, kas noteikta reģionālā atbalsta daudznozaru kontroles B pielikumā, lielu investīciju nolūkā (19). Atbilstoši šīs kontroles 27. punktam, reģionālais atbalsts metalurģijas industrijai neatbilst kopējam tirgum. Ciktāl Beļģijas iestādes turpinās apgalvot, ka runa ir par atbalstu restrukturizācijai, no Komisijas ziņojuma par glābšanas, restrukturizācijas un slēgšanas atbalstu metalurģijas nozarē (20) 1. punkta izriet, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma glābšanas un restrukturizācijas atbalsts metalurģijas nozarē, neatbilst kopējam tirgum.

(80)

Komisija atklāj, ka EOTK līguma beigšanās neietekmē dotā pasākuma atbilstības kopējam tirgum novērtējumu, ciktāl izmaiņas materiālajās tiesībās, kas ir šīs beigšanās sekas (skatīt īpaši 56. apsvērumā citētā ziņojuma 19. punktu), nav ietekmējušas reģionāla atbalsta aizliegumu attiecībā uz investīcijām.

XI.   NOSLĒGUMS

(81)

Noslēgumā – Komisija uzskata, ka Sogepa dalība Carsid kapitālā ir valsts atbalsts, kas neatbilst kopējam tirgum,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valoņu vadības un dalības uzņēmuma (Sogepa) finansiāla piedalīšanās deviņu miljonu euro apmērā AS Carsid uzņēmumā, ko ieplānojusi Beļģija, ir valsts atbalsts, kas neatbilst kopējam tirgum. Tādēļ šis pasākums nevar tikt īstenots.

2. pants

Divu mēnešu laikā kopš šī lēmuma paziņošanas Beļģija informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību šim lēmumam.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2003. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV L 83, 27.3.1999, 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV C 95, 19.4.2002, 2. lpp.

(3)  OV L 338, 28.12.1996, 42. lpp.

(4)  Skatīt 2. piezīmi.

(5)  Konfidenciāla informācija.

(6)  1996. gada sākumā uzņēmums bija nonācis ļoti sarežģītā ekonomiskā un finansiālā situācijā, kas lika valoņu institūcijām ar SWS starpniecību pārņemt 100 % kontroli un izlemt uzsākt pasākumu virkni, lai izglābtu uzņēmumu, tai skaitā, palielinot kapitālu līdz 1,5 miljardiem beļģu franku. 1996. gada 18. decembrī Komisija pieņēma negatīvu gala lēmumu, atbildot uz šo līdzdalību un pavēlēja atgūt jau izmaksāto palīdzību (Komisijas 1996. gada 18. decembra lēmums 97/271/EATK – EATK SteelForges de Clabecq, OV L 106, 24.4.1997, 30. lpp.). Pēc šā lēmuma, atbilstošā beļģu tiesa pasludināja uzņēmuma bankrotu 1997. gada 3. janvārī.

(7)  Hoogovens Staal grupa 1997. gada aprīlī pārņēma uzņēmuma, kas atradās grūtībās, kontroli. Tika izveidots atveseļošanas plāns, taču uzņēmuma situācija turpināja pasliktināties.

(8)  2001. gada 31. maija beļģu institūciju vēstule lietas NN 121/2000 Duferco Belgium ietvaros.

(9)  OV L 85, 28.3.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1287/2002 (OV L 187, 16.7.2002., 25. lpp.).

(10)  Carsid gadījumā izejmateriāli jāpārkrauj no jūras kuģiem uz baržām, tad jātransportē pa upju un kanālu ceļiem pirms tie tiek izkrauti rūpnīcās. Tas prasa divreizēju pārkraušanu un papildus transporta izdevumus. Zinot, ka tonnas sagatavju ražošana prasa aptuveni 550 kilogramus ogļu un 1 550 kilogramus dzelzs rūdas, papildu izmaksas 5 līdz 10 euro par materiāla tonnu palielina sagatavju cenu par 10 līdz 20 euro par tonnu, tātad – no 6 % līdz 12 %. Turklāt darbaspēks Beļģijā ir dārgāks nekā lielākajā daļā Kopienas reģionu, un darba produktivitāte, daļēji ražošanas izmantošanas dēļ, ir vāja, kas vēl palielina izmaksas par 20 euro par tonnu.

(11)  Viena uzturēšanas komanda abām nozarēm, viens rezerves daļu veikals, ekonomija izpētes un attīstības jomā, “procesa” un loģistikas metalurģijas īstenošanas vienkāršošana.

(12)  Beļģu institūcijas izmantoja Carsid ieplānoto peļņu un […] beigās nolēma gala vērtību […] miljoni euro, kas ir iekārtu galējās vērtības […] atlikums no sākotnējās grāmatvedības vērtības, tas ir […] miljoni euro, kuriem tās pievienoja trīs noliktavu mēnešu vērtību.

(13)  Uzņēmums izmantoja daļu Carsid plānotā apgrozījuma un nolēma […] beigās gala vērtību […] miljonus euro, kas ir parakstāmā kapitāla, nesadalīto ieņēmumu, amortizācijas, papildus piegādes pievienošanas investīciju vajadzībām un […] sākotnējai iekārtu grāmatvedības vērtībai atlikums.

(14)  Gala vērtībā, kas noteikta 12. piezīmē, tās atskaitīja atlaišanas izmaksas.

(15)  OV C 152, 26.6.2002., 5. lpp.

(16)  1999. gada 21. janvāra Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedums par apvienotiem darījumiem T-129/95, T-2/96 un T-97/96, 100. punkts, Krājums 1999, II-17. lpp.

(17)  Pēc Beļģijas iestāžu uzskatiem, pirms Duferco iesaistīšanās, Komisija, kas paredzēta aģentūras līgumos kā Clabecq, tā La Louvière ir ap […]. Kas attiecas uz vadības komisijām, pazīstamu konsultatīvo savienību un darījumu banku starptautiskā līmenī veikti pētījumi atklāj, ka vadības komisijas ir no 2,5 % līdz 5 % no apgrozījuma 5 līdz 10 gadu laikā no atveseļošanai paredzēto uzņēmumu pārņemšanas.

(18)  Šajā lēmumā Komisija neieņem savu nostāju attiecībā uz šo sistēmu.

(19)  OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.

(20)  OV C 70, 19.3.2002., 21. lpp.


18.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 47/38


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 16. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2003/828/EK par dzīvnieku pārvietošanu no aizliegtās zonas Portugālē un tās robežās saistībā ar infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu šajā dalībvalstī

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 335)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/138/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 12. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 25. novembra Lēmumu 2003/828/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi (2) pieņēma ievērojot situāciju, kāda saistībā ar infekciozo katarālo drudzi dominēja skartajos Kopienas reģionos. Minētais lēmums norobežo aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”), kas atbilst īpašām epidemioloģiskām situācijām, un nosaka nosacījumus, kuri paredz atbrīvojumus no Direktīvā 2000/75/EK noteiktā izvešanas aizlieguma attiecībā uz dažu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no šīm zonām un caur tām.

(2)

Ar Lēmumu 2003/828/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/898/EK, izveido aizliegto zonu (“Zona F”), atbilstoši situācijai, kāda saistībā infekciozo katarālo drudzi dominē Spānijā un Portugālē Lēmuma 2004/898/EK pieņemšanas brīdī.

(3)

Portugāle šobrīd ir informējusi Komisiju par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu Idanha-a-Nova komūnā (concelho).

(4)

Atbrīvojumiem no izvešanas aizliegtām zonām saskaņā ar Lēmumu 2003/828/EK ir jāattiecas uz Portugāles skartajiem reģioniem.

(5)

Turklāt jāpalielina un jānosaka zona F, ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un epizootiskos faktorus, kas saistīti infekciozo katarālo drudzi Portugāles skartajos reģionos.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/828/EK.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2003/828/EK groza šādi:

1)

3. panta 1. punktu un 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.   Iekšzemes dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no aizliegtām zonām, kā minēts I pielikumā, atbrīvo no izvešanas aizlieguma ar noteikumu, ja dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji atbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, vai attiecībā uz Spāniju, Franciju un Itāliju un Portugāli tie atbilst 2. punktam, vai attiecībā uz Grieķiju tie atbilst 3. punktam.

2.   Kompetentās iestādes Spānijā, Francijā, Itālijā un Portugālē atbrīvo 1. punktā paredzētos iekšzemes dzīvnieku pārvadājumus no izvešanas aizlieguma, ja:”

2)

I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 21. februāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 16. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 311, 27.11.2003., 41. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/898/EK (OV L 379, 24.12.2004., 105. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 2003/828/EK I pielikumā aizliegtā zona F aizstāj ar šo:

“F zona

SPĀNIJA:

Kadisas, Malagas, Seviļas, Elvas, Kordovas, Kaseresas, Badahosas province,

Haenas province (Haenas un Andujar provinces (comarcas)),

Tolēdo province (provinces — Oropesa, Talavera de la Reina, Belvis de Jara un Los Navalmorales),

Sjudadrealas province (provinces — Horcajo de los Montes, Piedrabuena, Almadén un Almodóvar del Campo).

PORTUGĀLE:

Alentejo reģionālais lauksaimniecības direktorāts: pašvaldības (concelhos) — Niza, Castelo de Vide, Marvão, Ponte de Sor, Crato, Portoalegre, Alter-do-Chão, Avis, Mora, Sousel, Fronteira, Monforte, Arronches, Campo Maior, Elvas, Arraiolos, Estremoz, Borba, Vila Viçosa, Alandroal, Redondo, Évora, Portel, Reguengos de Monsaraz, Mourão, Moura, Barrancos; Mértola, Serpa, Beja, Vidigueira, Ferreira do Alentejo, Cuba, Alvito, Viana, Montemor-o-Novo, Vendas Novas, Alcácer do Sal (A2 austrumu daļa, pagasti (feguesias) —Santa Susana, Santiago un Torrão) un Gavião,

Ribatejo e Oeste reģionālais lauksaimniecības direktorāts: pašvaldības (concelhos) Montijo, (pagasti (feguesias) Canha, S. Isidoro de Pegões un Pegões) Coruche, Salvaterra de Magos, Almeirim, Alpiarça, Chamusca, Constância, Abrantes un Sardoal,

Beira reģionālais lauksaimniecības direktorāts: Idanha-a-Nova, Penamacor Fundão, Castelo Branco, Oleiros, Sertã Proença a Nova, Vila Velha de Ródão, Vila de Rei un Mação pašvaldības (concelhos).”