ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 31

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 4. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 185/2005 (2005. gada 3. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 186/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka, cik lielā mērā var pieņemt importa tiesību ievešanas atļauju saņemšanai, kuras iesniegtas 2005. gada janvārī attiecībā uz teļiem, kā svars ir līdz 80 kg, tarifa kvotas ietvaros, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1201/2004

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 187/2005 (2005. gada 2. februāris), ar ko 43. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

4

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 188/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaļas sektora atbalsta shēmas piemērošanai attālākajos reģionos

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 189/2005 (2005. gada 3. februāris), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 4. februāra

10

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 190/2005 (2005. gada 3. februāris), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 191/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 192/2005 (2005. gada 3. februāris), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 18. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

17

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 193/2005 (2005. gada 3. februāris), ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 194/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 195/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

22

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 196/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka ražošanas kompensācijas labības un rīsu nozarēs

24

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 197/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

25

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 198/2005 (2005. gada 3. februāris) par iesniegtajiem piedāvājumiem auzu eksportam Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā

26

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 199/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

27

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 200/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2275/2004 minētajā konkursā

28

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 201/2005 (2005. gada 3. februāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

29

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2005/89/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 24. septembris) par protokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

30

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

31

 

 

Komisija

 

*

2005/90/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 20. aprīlis) par pasākumu, ko piemērojusi Francija par labu sabiedrībai Société de Réparation Navale et Industrielle S.A. (SORENI) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1362)  ( 1 )

44

 

*

2005/91/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 2. februāris), ar ko nosaka periodu, pēc kura vakcinācija pret trakumsērgu ir uzskatāma par derīgu (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 190)  ( 1 )

61

 

*

2005/92/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 2. februāris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, sertifikāciju un pārejas perioda noteikumiem attiecībā uz atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu un glabāšanas periodu brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās un tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus Kopienā (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 191)  ( 1 )

62

 

*

2005/93/EK:Komisijas Lēmums (2005. gada 2. februāris) attiecībā uz pārejas noteikumiem par noteiktu dzīvnieku izcelsmes preču sūtījumu ievešanu un uzglabāšanas ilgumu Kopienas muitas noliktavās (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 192)  ( 1 )

64

 

*

2005/94/EK, Euratom:Komisijas Lēmums (2005. gada 3. februāris), ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

66

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/95/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Afganistānā

69

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/96/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko groza pilnvaras un pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Āfrikas Lielo ezeru reģionā

70

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/97/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā

71

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/98/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā

72

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/99/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

73

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2005/100/KĀDP (2005. gada 2. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā

74

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2005. gada 2. februāra Lēmumam 2005/87/EK, ar ko Zviedrijai atļauj izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļā noteikto sistēmu attiecībā uz liellopu ganāmpulku statistisko apsekojumu aizstāšanu (OV L 30, 3.2.2005)

75

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 185/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 3. februārā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

115,4

204

83,1

212

152,0

624

81,6

999

108,0

0707 00 05

052

152,0

204

84,0

999

118,0

0709 10 00

220

65,9

999

65,9

0709 90 70

052

220,6

204

236,0

624

56,7

999

171,1

0805 10 20

052

44,3

204

44,1

212

51,7

220

41,6

448

35,7

624

44,6

999

43,7

0805 20 10

052

76,5

204

61,3

624

72,5

999

70,1

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

63,7

204

85,5

400

77,4

464

131,4

624

69,4

662

36,0

999

77,2

0805 50 10

052

57,4

999

57,4

0808 10 80

052

104,3

400

121,3

404

103,9

720

59,7

999

97,3

0808 20 50

388

88,2

400

90,0

528

99,6

720

41,5

999

79,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 186/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka, cik lielā mērā var pieņemt importa tiesību ievešanas atļauju saņemšanai, kuras iesniegtas 2005. gada janvārī attiecībā uz teļiem, kā svars ir līdz 80 kg, tarifa kvotas ietvaros, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1201/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1201/2004, ar ko atver un paredz tarifa kvotas pārvaldību pār Bulgārijas vai Rumānijas izcelsmes teļiem, kas sver ne vairāk kā 80 kilogramus (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam) (2), un jo īpaši tās 1. panta 4. punktu un 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1201/2004 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts skaits 86 500 dzīviem liellopiem, kuru svars ir līdz 80 kilogramiem (kods 0102 90 05) un izcelsmes vieta ir Bulgārija un Rumānija un kurus var importēt ar īpašiem nosacījumiem laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. martam. Pieprasītie daudzumi importa sertifikātiem ir tādi, ka tos var apmierināt pilnībā.

(2)

Ievērojot kopējo daudzumu, 178 000 dzīvnieki, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1201/2004 1. panta 4. punktā, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2005. gada 1. aprīla,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Importa tiesību atļaujas, kuras iesniegtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1201/2004 3. panta 3. punktu pilnībā.

2.   Regulas (EK) Nr. 1201/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais dzīvo liellopu skaits tiek palielināts līdz 167 450.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.)

(2)  OV L 230, 30.6.2004., 12. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 187/2005

(2005. gada 2. februāris),

ar ko 43. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2005. gada 28. janvārī nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tādēļ I pielikumā jāizdara attiecīgi grozījumi.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Benita FERRERO-WALDNER


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 14/2005 (OV L 5, 7.1.2005., 10. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:

Pozīcijā “Fiziskas personas” pievieno šādu ierakstu:

Sulayman Khalid Darwish (alias Abu Al-Ghadiya). Dzimšanas datums: a) 1976. gads; b) ap 1974. gadu. Dzimšanas vieta: ārpus Damaskas Sīrijā. Pilsonība: Sīrijas. Pases Nr.: a) 3936712; b) 11012.”


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 188/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaļas sektora atbalsta shēmas piemērošanai attālākajos reģionos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1452/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Francijas aizjūras departamentiem attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, groza Direktīvu 72/462/EEK un atceļ Regulu (EEK) Nr. 525/77 un Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom) (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1453/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima) (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 22. panta 4. un 10. punktu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1454/2001, ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1601/92 (Poseican) (3), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), 70. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka dalībvalstis var pieņemt lēmumu atskaites periodā izslēgt no vienreizējo maksājumu režīma piešķirtos tiešos maksājumus lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā un Kanāriju salās. Minētās regulas 147. panta noteikumi groza tiešā atbalsta shēmu kopējās lauksamniecības politikas ietvaros par labu lauksaimniekiem, kas reģistrēti šajos reģionos, 70. panta noteikumu piemērošanas gadījumā. Tāpēc jāgroza attiecīgās atbalsta shēmas piemērošanas noteikumi.

(2)

Spānija, Francija un Portugāle ir informējušas Komisiju par savu lēmumu izslēgt no vienreizējo maksājumu shēmas piešķirtos tiešos maksājumus lauksaimniekiem, kas attiecīgi reģistrēti Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 1. punkts, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 1. punkts un 22. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1454/ 2001 5. panta 1. punkts paredz, ka attiecīgās dalībvalstis Komisijā iesniedz atbalsta programmu tradicionālajai liellopu, aitu un kazu gaļas ražošanai, kā arī pasākumiem, lai uzlabotu produktu kvalitāti attālāko reģionu patēriņa vajadzību robežās, izņemot Azoru salas. Tāpēc jāprecizē šīs programmas būtiskākie elementi.

(4)

Kopiena finansē programmu Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 2. punktā, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 2. punktā un 22. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 2. punktā noteiktās gada summas apjomā.

(5)

Minētā summa ir līdzvērtīga 2003. gadā samaksātajiem maksājumiem saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju (5) 4., 6., 11., 13. un 14. panta noteikumiem, Padomes 2001. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (6) 4., 5. un 11. panta noteikumiem un piešķirto papildus atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 vai (EK) Nr. 1454/2001 noteikumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, jānosaka katrā dalībvalstī 2005. kalendārajā gadā piemērojamā summa.

(6)

Attiecīgi arī jāprecizē indikatori, salīdzinājumā ar kuriem varētu novērtēt vietējās produkcijas attiecīgās attīstības tendences, kā tas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 2. punkta otrajā daļā, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 2. punkta otrajā daļā un 22. panta 3. punkta otrajā daļā un Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 2. punkta otrajā daļā.

(7)

Attiecīgajām dalībvalstīm Komisijā ik gadu jāiesniedz ziņojums par īstenotajām programmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 4. punkta, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 4. punkta un 22. panta 5. punkta, un Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 4. punkta prasībām. Jāprecizē šādā ziņojumā iekļaujamie svarīgākie jautājumi.

(8)

Sākot ar 2005. gada 1. janvāri, atbalsta programmas aizstāj pašreiz spēkā esošo maksājumu shēmu liellopu gaļas nozarē, kuras piemērošanas noteikumi definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 170/2002 (7).

(9)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punkta noteikumiem, tiek sniegts atbalsts Azoru salās dzimušu jaunu vīriešu dzimtes liellopu realizācijai citā Kopienas reģionā. Regulā (EK) Nr. 170/2002 paredzēti arī šā atbalsta sniegšanas noteikumi. Efektivitātes dēļ noteikumi par atbalstu liellopu gaļas nozarei attālākos reģionos jāapvieno vienā tekstā.

(10)

Jāatceļ Regula (EK) Nr. 170/2002.

(11)

Atbalsta programmu sistēma, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001, jāpiemēro, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, un vienlaikus jāparedz, ka arī šī regula būs piemērojama, sākot ar minēto datumu.

(12)

Šajā regulā paredzētie noteikumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka piemērošanas noteikumus programmām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 1. punktā, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 1. punktā un 22. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 1. punktā.

Pirmajā daļā minētās programmas attiecas uz atbalstu tradicionālajai liellopu, aitu un kazu gaļas ražošanai un pasākumiem produkcijas kvalitātes uzlabošanai Francijas aizjūras teritorijās, Azoru un Madeiras salās un Kanāriju salās šo reģionu patēriņa vajadzību robežās, izņemot Azoru salas.

2.   Šī regula nosaka realizācijas atbalsta piemērošanas noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punkta noteikumiem.

II NODAĻA

ATBALSTA PROGRAMMAS

2. pants

Atbalsta programmas izveide

1.   Dalībvalsts var nolemt:

a)

piemērot vienu programmu visiem atbilstošajiem reģioniem;

vai

b)

piemērot, ja nepieciešams, atšķirīgas programmas katram reģionam vai attiecīgo reģionu grupai.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstīm jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem ražotājiem vienas programmas ietvaros.

2.   Programmā jāiekļauj:

a)

attiecīgajā reģionā vai reģionu grupā pastāvošo patēriņa vajadzību apraksts programmas izstrādes brīdī;

b)

detalizēts katras plānotās darbības apraksts, kā arī mērķi, kam šīs darbības domātas;

c)

objektīvi izmērāmi rādītāji, kas tiek aprēķināti programmas piemērošanas gada sākumā un beigās, ar kuru palīdzību būtu iespējams novērtēt mērķu sasniegšanu un katras darbības ietekmes efektivitāti;

d)

ikvienas darbības īstenošanas noteikumi, jo īpaši, kvalitātes radītāji, labumguvēju skaita aplēses, atbalsta piešķiršanas kritēriji, atbalsta apjoma aplēses, rēķinot uz vienu vienību vai hektāru, kritēriji, lai varētu pretendēt uz atbalsta piešķiršanu, dzīvnieku kategorijas, atbilstošās teritorijas, pievienojot īstenošanas grafiku;

e)

visu plānoto darbību finanšu apraksts;

f)

kontroles sistēma un sankcijas, lai nodrošinātu, ka visas darbības tiek atbilstoši īstenotas un ka izdevumi notiek pareizi, ko gadījumos, kad tas ir iespējams, veic, piemērojot attiecīgos Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (8), noteikumus, kas, savukārt, atbilstoši jānorāda.

3.   Dalībvalsts 4. pantā noteiktās summas ietvaros ne vairāk kā 20 % piešķirto finanšu līdzekļu var pārcelt no vienas programmas darbības uz citu.

3. pants

Programmas iesniegšana

Trīsdesmit dienu laikā, vēlākais, pēc šīs regulas stāšanās spēkā, Komisijā apstiprināšanai jāiesniedz 2005. gadā īstenojamās programmas plāns.

Visi labojumi programmā attiecībā uz turpmākajiem gadiem jāiesniedz Komisijā apstiprināšanai, vēlākais, līdz 15. septembrim iepriekšējā gadā pirms kalendārā gada, kad programmu plānots īstenot.

4. pants

Programmas finansējums

Sākot ar 2005. kalendāro gadu, Kopiena programmu finansē šādā apjomā (miljonos EUR):

Spānijai

7,00

Francijai

10,39

Portugālei

16,91

5. pants

Vietējās ražošanas attīstība

1.   Vietējās ražošanas attīstību novērtē, ņemot vērā liellopu, aitu un kazu ganāmpulku stāvokli katrā attiecīgajā reģionā vai reģionu grupā.

Tāpēc vēlākais līdz konkrētā gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai iesniedz informāciju par liellopu, aitu un kazu ganāmpulku stāvokli katrā attiecīgajā reģionā vai reģionu grupā iepriekšējā gada 31. decembrī.

2.   Desmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisijai ziņo par minēto ganāmpulku stāvokli 2003. gada 1. janvārī.

6. pants

Kontroles mehānismi

Dalībvalstis veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumi un 1. pantā aprakstītā programma tiek pareizi īstenoti. Tās īsteno arī kontroles mehānismus un sankcijas, kas aprakstītas programmas 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

7. pants

Maksājums

Maksājumi labumguvējiem programmas ietvaros pilnībā tiek veikti pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta prasībām, vienu reizi laika posmā no 1. decembra līdz 30. jūnijam nākošajā kalendārajā gadā.

8. pants

Ikgadējais ziņojums

1.   Ik gadu līdz 15. jūlijam dalībvalstis Komisijai iesniedz ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu, kurā noteikti jāiekļauj:

a)

norādes par katras programmas darbības mērķu sasniegšanu salīdzinājumā ar 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā definētajiem indikatoriem;

b)

dati, kas, attiecas uz gada piegādes bilanci attiecīgajā reģionā patēriņa, ganāmpulka un ražošanas izmaiņu un tirdzniecības izteiksmē;

c)

dati par patiesībā piešķirtajām atbalsta summām, lai īstenotu programmā plānotās darbības, ņemot vērā dalībvalstu noteiktos kritērijus, piemēram, labumguvēju ražotāju skaits, dzīvnieku skaits, par kuriem maksājumi saņemti, labumguvēji reģioni vai attiecīgo saimniecību skaits;

d)

informācija par katras programmā paredzētās darbības finansiālo izpildi;

e)

statistikas dati par kompetento iestāžu veikto kontroli un attiecīgi piemērotajām sankcijām;

f)

dalībvalstu komentāri attiecībā uz programmas īstenošanu.

2.   Ziņojumā par 2006. gadu jāsniedz programmas ietekmes novērtējums attiecībā uz ganāmpulka izmaiņām un konkrētā reģiona lauksaimniecības ekonomiku.

III NODAĻA

ĪPAŠAIS ATBALSTS AZORU SALĀM

9. pants

Atbalsts Azoru salās ražotu vīriešu kārtas jaunlopu realizācijai

1.   Pieteikumu Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punktā minētā atbalsta saņemšanai iesniedz ražotājs, kas pēdējais bijis atbildīgs par dzīvnieku turēšanu obligātajā laika posmā pirms nosūtīšanas.

Pieprasījumā noteikti jānorāda šāda informācija:

a)

dzīvnieka identifikācijas numurs;

b)

nosūtītāja deklarācija, kurā norādīts dzīvnieka nosūtīšanas galamērķis.

2.   Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punktā paredzētais atbalsta maksājums var notikt attiecīgajā gadā laikā no 1. janvāra un 31. decembrim.

3.   Portugāles atbildīgās iestādes ik gadu vēlākais līdz 31. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu par dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem iepriekšējā kalendāra gadā tika pieprasīts un saņemts atbalsts.

IV NODAĻA

ATCELŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Atcelšana

Tiek atcelta Regula (EK) Nr. 170/2002.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 1. lpp.).

(2)  OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004.

(3)  OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004.

(4)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2217/2004 (OV L 375, 23.11.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(6)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 30, 31.1.2002., 23. lpp.

(8)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 189/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 4. februāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3)  OV 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/1995.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 4. februāra

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)

1703 10 00 (2)

10,34

0

1703 90 00 (2)

10,72

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 190/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.


PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2005. GADA 4. FEBRUĀRA (1)

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

34,72 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

34,72 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

34,72 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

34,72 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

37,75

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

37,75

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

37,75

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 191/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)

Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)

Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)

Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 6. lpp.).

(2)  OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(3)  OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.


PIELIKUMS

EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTIEM SĪRUPIEM UN DAŽIEM CITA VEIDA CUKURA NOZARES PRODUKTIEM, PIEMĒROJAMAS NO 2005. GADA 4. FEBRUĀRA (1)

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

37,75 (2)

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

37,75 (2)

1702 60 80 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

71,72 (3)

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775 (4)

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

37,75 (2)

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775 (4)

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775 (4)

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775 (4)  (5)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

37,75 (2)

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3775 (4)

N.B.: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

S00

:

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kas definēta ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā.

(3)  Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(4)  Pamatapjoms nav piemērojams sīrupiem ar tīrību, kas ir zemāka par 85 % (Regula (EK) Nr. 2135/95). Saharozes saturu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2135/95 3. pantu.

(5)  Nav piemērojams produktam, kas definēts pielikuma 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 192/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 18. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

18. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1327/2004, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 40,889 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 246, 20.7.2004., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1685/2004 (OV L 303, 30.9.2004., 21. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 193/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par kopējo cukura tirgus organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 167/2005 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2005. gada 1. februāra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 167/2005 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 167/2005, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2)  OV L 28, 1.2.2005., 22. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2005. gada 4. februāra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likme, EUR par 100 kg

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1701 99 10

Baltais cukurs

37,75

37,75


(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, kā arī precēm, kas minétas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 194/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 3. februārā Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1001 10 00 9200

EUR/t

1001 10 00 9400

A00

EUR/t

0

1001 90 91 9000

EUR/t

1001 90 99 9000

A00

EUR/t

0

1002 00 00 9000

A00

EUR/t

0

1003 00 10 9000

EUR/t

1003 00 90 9000

A00

EUR/t

0

1004 00 00 9200

EUR/t

1004 00 00 9400

A00

EUR/t

0

1005 10 90 9000

EUR/t

1005 90 00 9000

A00

EUR/t

0

1007 00 90 9000

EUR/t

1008 20 00 9000

EUR/t

1101 00 11 9000

EUR/t

1101 00 15 9100

A00

EUR/t

5,48

1101 00 15 9130

A00

EUR/t

5,12

1101 00 15 9150

A00

EUR/t

4,72

1101 00 15 9170

A00

EUR/t

4,36

1101 00 15 9180

A00

EUR/t

4,08

1101 00 15 9190

EUR/t

1101 00 90 9000

EUR/t

1102 10 00 9500

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9700

A00

EUR/t

0

1102 10 00 9900

EUR/t

1103 11 10 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9400

A00

EUR/t

0

1103 11 10 9900

EUR/t

1103 11 90 9200

A00

EUR/t

0

1103 11 90 9800

EUR/t

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 195/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3)  OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 3. februāra Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

laikposms

2

1. termiņš

3

2. termiņš

4

3. termiņš

5

4. termiņš

6

5. termiņš

7

6. termiņš

8

1001 10 00 9200

1001 10 00 9400

A00

0

0

0

0

0

1001 90 91 9000

1001 90 99 9000

A00

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1002 00 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1003 00 10 9000

1003 00 90 9000

A00

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1004 00 00 9200

1004 00 00 9400

A00

0

– 0,46

– 0,92

– 1,38

– 1,84

1005 10 90 9000

1005 90 00 9000

A00

0

0

0

0

0

1007 00 90 9000

1008 20 00 9000

1101 00 11 9000

1101 00 15 9100

A00

0

– 0,63

– 1,26

– 1,89

– 2,52

1101 00 15 9130

A00

0

– 0,59

– 1,18

– 1,77

– 2,36

1101 00 15 9150

A00

0

– 0,54

– 1,08

– 1,62

– 2,16

1101 00 15 9170

A00

0

– 0,50

– 1,00

– 1,50

– 2,00

1101 00 15 9180

A00

0

– 0,47

– 0,94

– 1,41

– 1,88

1101 00 15 9190

1101 00 90 9000

1102 10 00 9500

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9700

A00

0

0

0

0

0

1102 10 00 9900

1103 11 10 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9400

A00

0

0

0

0

0

1103 11 10 9900

1103 11 90 9200

A00

0

0

0

0

0

1103 11 90 9800

N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 196/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka ražošanas kompensācijas labības un rīsu nozarēs

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 8. panta e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (3), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstāklus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā deferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ražošanas kompensācija, kas izteikta par tonnu kukurūzas, kviešu, miežu, auzu, kartupeļu, rīsu vai šķeltu rīsu cietes un ir minēta Regulas (EEK) Nr. 1722/93 ir noteikta šāda:

a)

0,00 EUR/t kukurūzas, kviešu, miešu, auzu, rīsu cietei;

b)

11,60 EUR/t kartupeļu cietei.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februāris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februāris

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

(3)  OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 216/2004 (OV L 36, 7.2.2004., 13. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 197/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1757/2004 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 28. janvāra līdz 3. februārim Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētā konkursa ietvaros, miežu eksporta maksimālā kompensācija ir 15,74 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 313, 12.10.2004., 10. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 198/2005

(2005. gada 3. februāris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem auzu eksportam Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra Regulu (EK) Nr. 1565/2004 par īpašu intervences pasākumu labības nozarē Somijā un Zviedrijā 2004/2005 tirdzniecības gadam (3),

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1565/2004 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēğiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 28. janvāra līdz 3. februārim, Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā par auzu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3)  OV L 285, 4.9.2004., 3. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/27


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 199/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka parasto kviešu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 115/2005 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 28. janvāra līdz 3. februārim Regulā (EK) Nr. 115/2005 minētā konkursa ietvaros, parasto kviešu eksporta maksimālā kompensācija ir 4,00 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2005., 3. lpp.

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 200/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2275/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2275/2004 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no frešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 28. janvārī līdz 3. februāris Regulā (EK) Nr. 2275/2004 paredzētajā konkursā, sorgo ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 26,65 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 46 000 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 396, 31.12.2004., 32. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 201/2005

(2005. gada 3. februāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2277/2004 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)

Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 28. janvārim līdz2005. gada 3. februārim Regulā (EK) Nr. 2277/2004 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 27,44 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 35 000 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 4. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 3. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 396, 31.12.2004., 35. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/30


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 24. septembris)

par protokola parakstīšanu un pagaidu piemērošanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2005/89/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro teikumu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu (1) un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 10. februārī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā uzsākt sarunas ar Ēģipti, lai pielāgotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos ES.

(2)

Komisija ir veiksmīgi noslēgusi šīs sarunas.

(3)

Protokola teksts, par ko panākta vienošanās sarunās ar Ēģiptes Arābu Republiku, 12. panta 2. punktā paredz protokola pagaidu piemērošanu līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(4)

Protokols būtu jāparaksta Kopienas vārdā un jāpiemēro uz laiku, ievērojot tā iespējamu noslēgšanu nākotnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personu (personas), kurai (kurām) Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā ir tiesības parakstīt protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, ievērojot minētā protokola noslēgšanu nākotnē.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis piekrīt protokola noteikumus piemērot uz laiku, ievērojot tā iespējamu noslēgšanu nākotnē.

Briselē, 2004. gada 24. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. J. BRINKHORST


(1)  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.


PROTOKOLS

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk “EK dalībvalstis” ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk “Kopiena”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKA, še turpmāk “Ēģipte”,

no otras puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO.

1. pants

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par Līgumslēdzējām pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, un tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma dokumentus, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņu.

2. pants

Lai ņemtu vērā jaunākās institucionālās izmaiņas Eiropas Savienībā, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka sakarā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanos pašreizējie nolīguma noteikumi, kas atsaucas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, jāuzskata par tādiem, kas atsaucas uz Eiropas Kopienu, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un saistības.

I NODAĻA

GROZĪJUMI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMĀ, KĀ ARĪ TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS

3. pants

Lauksaimniecības produkti

Nolīguma 1. protokolu aizstāj ar šā protokola pielikuma tekstu.

4. pants

Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4. protokolu groza šādi.

1.

Minētā protokola 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Preču pārvadājumu apliecības EUR.1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES

:

“EXPEDIDO A POSTERIORI”

CS

:

“VYSTAVENO DODATEČNĚ”

DA

:

“UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

DE

:

“NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

ET

:

“VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT”

EL

:

“ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

EN

:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”

FR

:

“DÉLIVRÉ A POSTERIORI”

IT

:

“RILASCIATO A POSTERIORI”

LV

:

“IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

LT

:

“RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

HU

:

“KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”

MT

:

“MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”

NL

:

“AFGEGEVEN A POSTERIORI”

PL

:

“WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

PT

:

“EMITIDO A POSTERIORI”

SL

:

“IZDANO NAKNADNO”

SK

:

“VYDANÉ DODATOČNE”

FI

:

“ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

SV

:

“UTFÄRDAT I EFTERHAND”

AR

:

Image

2.

Minētā protokola 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādiem vārdiem:

ES

:

“DUPLICADO”

CS

:

“DUPLIKÁT”

DA

:

“DUPLIKAT”

DE

:

“DUPLIKAT”

ET

:

“DUPLIKAAT”

EL

:

“ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

EN

:

“DUPLICATE”

FR

:

“DUPLICATA”

IT

:

“DUPLICATO”

LV

:

“DUBLIKĀTS”

LT

:

“DUBLIKATAS”

HU

:

“MÁSODLAT”

MT

:

“DUPLIKAT”

NL

:

“DUPLICAAT”

PL

:

“DUPLIKAT”

PT

:

“SEGUNDA VIA”

SL

:

“DVOJNIK”

SK

:

“DUPLIKÁT”

FI

:

“KAKSOISKAPPALE”

SV

:

“DUPLIKAT”

AR

:

Image

3.

Minētā protokola V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no … (1)] declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ' αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no … (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā [muitas pilnvara Nr. … (1)], deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o … (1)], declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts slovaku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa N:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts arābu valodā

Image

5. pants

Asociācijas komitejas priekšsēdētājs

Nolīguma 78. panta 3. daļu groza šādi:

“Asociācijas komiteju pēc kārtas vada Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Ēģiptes Arābu Republikas valdības pārstāvis.”

II NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

6. pants

Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība

1.   Saskaņā ar šo protokolu attiecīgās valstis pieņem izcelsmes apliecinājumus, ko pienācīgi izsniegusi Ēģipte vai kāda jaunā ES dalībvalsts saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus savstarpēji piemēroja, ja:

a)

šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciāla tarifa piemērošanu, pamatojoties uz preferenciāla tarifa pasākumiem ES un Ēģiptes nolīgumā vai Kopienas vispārējo preferenču sistēmā;

b)

izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izsniegti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās dienas;

c)

izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

Ja preces deklarētas importam Ēģiptē vai kādā jaunajā ES dalībvalstī pirms pievienošanās dienas saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus šajā laikā piemēroja Ēģipte un attiecīgā jaunā ES dalībvalsts, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, ja tas iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2.   Ēģipte un jaunās dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt atļaujas, ar ko piešķirts “apstiprināto eksportētāju” statuss saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomajiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēroja, ja:

a)

šādu noteikumu paredz arī nolīgums, kuru Ēģipte un Kopiena noslēgusi pirms pievienošanās dienas, un

b)

apstiprinātais eksportētājs saskaņā ar minēto nolīgumu piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar nolīguma noteikumiem.

3.   Pieprasījumus tādu izcelsmes apliecinājumu turpmākai pārbaudei, kas izsniegti saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kuri minēti 1. un 2. punktā, Ēģiptes vai jaunās dalībvalsts kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šīs iestādes var iesniegt trīs gadu laikā pēc izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts šīm iestādēm.

7. pants

Preces tranzītā

1.   Nolīguma noteikumus var piemērot no Ēģiptes uz kādu no jaunajām dalībvalstīm vai no jaunās dalībvalsts uz Ēģipti eksportētām precēm, kuras atbilst 4. protokola noteikumiem un kuras pievienošanās dienā ir ceļā vai atrodas pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Ēģiptē vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2.   Šādos gadījumos preferenciālu režīmu var piemērot, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētājas valsts muitas iestādēm iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes.

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Ēģiptes Arābu Republika apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXIV.6 XXVIII pantam saistībā ar šo Kopienas paplašināšanos.

9. pants

2004. gadā jauno tarifa kvotu daudzumus un pašreizējo tarifa kvotu daudzumu pieaugumu aprēķina proporcionāli pamata daudzumiem, ņemot vērā laika posma daļu, kas pagājusi pirms šī protokola piemērošanas dienas.

10. pants

Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma sastāvdaļa. Protokola pielikumi un deklarācija ir tā sastāvdaļa.

11. pants

1.   Šo protokolu apstiprina Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Ēģiptes Arābu Republika saskaņā ar savām procedūrām.

2.   Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Nolīguma apstiprinājuma dokumentus nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

12. pants

1.   Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad glabāšanā nodots pēdējais apstiprinājuma dokuments.

2.   Šo protokolu piemēro pagaidu kārtā no 2004. gada 1. maija.

13. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros Līgumslēdzēju pušu valsts oficiālajās valodās; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

14. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma tekstu, ieskaitot pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sastāda čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku un slovēņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski kā oriģinālie teksti. Asociācijas padome šos dokumentus apstiprina.

Hecho en Bruselas, el veinte de diciembre de dos mil cuatro.

V Bruselu dne dvacátého prosince dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles, den tyvende december to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten Dezember zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu kahekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the twentieth day of December in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le vingt décembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addì venti dicembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio dvidešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december huszadik napján.

Magħmula fi Brussel fl-għoxrin ġurnata ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de twintigste december tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia dwudziestego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em vinte de Dezembro de dois mil e quatro.

V Bruseli dvadsiateho decembra dvetisícštyri.

V Bruslju, dvajsetega decembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den tjugonde december tjugohundrafyra.

Image

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

På medlemsstaternas vägnar

Image

Image

Por las Comunidades Europeas

Za Evropská společenství

For De Europæiske Fællesskaber

Für die Europäische Gemeinschaften

Euroopa ühenduste nimel

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Eiropas Kopienu vārdā

Europos Bendrijų vardu

Az Európai Közösségek részéről

Għall-Komunitajiet Ewropej

Voor de Europese Gemeenschappen

W imieniu Wspólnot Europejskich

Pelas Comunidades Europeias

Za Európske spoločenstvá

Za Evropske skupnosti

Euroopan yhteisöjen puolesta

På europeiska gemenskapernas vägnar

Image

Image

Por la República Arabe de Egipto

Za Egyptskou arabskou republiku

For Den Arabiske Republik Egypten

Für die Arabische Republik Ägypten

Egiptuse Araabia Vabariigi nimel

Για την Αραβική Δημοκρατία της Αιγύπτου

For the Arab Republik of Egypt

Pour la République arabe d'Égypte

Per la Repubblica araba di Egitto

Eğiptes Arābu Republikas vārdā

Egipto Arabų Respublikos vardu

Az Egyiptomi Arab Köztársaság részéről

Għar-Repubblika Għarbija ta' l-Eġittu

Voor de Arabische Republiek Egypte

W imieniu Arabskiej Republiki Egiptu

Pela República Árabe do Egipto

Za Egyptskú arabskú republiku

Za Arabsko republiko Egipt

Egyptin arabitasavallan puolesta

På Arabrepubliken Egyptens vägnar

Image

Image

PIELIKUMS

1. PROTOKOLS

par pasākumiem, kas piemērojami Ēģiptes izcelsmes lauksaimniecības produktu importam kopienā

1.

Pielikumā minētos Ēģiptes izcelsmes produktus var importēt Kopienā, ievērojot turpmāk un pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2.

a)

Muitas nodokļus vai nu atceļ, vai samazina, kā minēts A ailē.

b)

Dažiem produktiem, kuriem kopējais muitas tarifs paredz procentuālā nodokļa un specifiskā nodokļa piemērošanu, samazinājuma likmes, kas norādītas A un C ailē, piemēro tikai procentuālajam nodoklim.

Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai jāattiecas arī uz specifiskajiem nodokļiem.

3.

Dažiem produktiem muitas nodokļus atceļ B ailē minēto tarifu kvotu robežās.

Šīs tarifu kvotas piemēro katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ja vien nav norādīts citādi.

Daudzumiem, kas importēti pārsniedzot kvotas, kopējos muitas nodokļus atkarībā no attiecīgā produkta piemēro pilnā vai samazinātā apjomā, kā norādīts C ailē.

Jauno tarifu kvotu daudzumus un palielinājumu attiecībā uz pastāvošo tarifu kvotu daudzumiem aprēķina proporcionāli protokolā norādītajam pamata daudzumam, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis līdz 2004. gada 1. maijam.

4.

Produktiem, kam D ailē izklāstītie īpašie noteikumi atsaucas uz šo punktu, B ailē uzskaitītos tarifa kvotu daudzumus ik gadu palielina par 3 % no pagājušā gada daudzuma; pirmais palielinājums notiek dienā, kad katra tarifu kvota tiek atvērta otro reizi.

5.

Starp Eiropas Kopienu un Ēģipti pieņemtā iekļuves cena, sākot no kuras Kopienas PTO koncesiju sarakstā paredzētā specifiska nodokļa likme ir samazināta līdz nullei, svaigiem saldiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, 34 000 tonnu tarifa kvotas robežās, kas piemērojama procentuālo muitas nodokļu samazinājumam, ir

EUR 264/tonnā par katru nākamo periodu no 1. decembra līdz 31. maijam.

Ja sūtījuma iekļuves cena ir par 2, 4, 6 vai 8 % zemāka par pieņemto iekļuves cenu, specifiskajam muitas kvotas nodoklim attiecīgi jābūt 2, 4, 6 un 8 % no šīs pieņemtās iekļuves cenas. Ja sūtījuma iekļuves cena ir mazāka par 92 % no pieņemtās iekļuves cenas, piemēro PTO saistošo specifisko muitas nodokli.

1. protokola pielikums

KN kods (1)

Apraksts (2)

a

b

c

d

MFN muitas nodokļa samazinājums (3) %

Tarifa kvota (tīrais svars tonnās)

Muitas nodokļa samazinājums, ja tarifa kvota ir pārsniegta (3) %

Īpašie noteikumi

0601

Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā Nr. 1212 minētās saknes

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0602

Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņotne

100

2 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0603 10

Svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim

100

3 000

no tiem

Saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienošanās panākta vēstuļu apmaiņas ceļā

0603 10 80

Citi svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim

100

1 000

0604 99

Kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

ex 0701 90 50

Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 31. martam

100

1. gadā: 130 000;

2. gadā: 190 000;

3. un turpmākajos gados: 250 000

60

 

Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam

100

1 750

60

 

0702 00 00

Tomāti svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam

100

 

0703 10

Sīpoli un šalotes, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 15. jūnijam

100

16 150

60

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0703 20 00

Ķiploki, svaigi vai dzesināti, no 1. februāra līdz 15. jūnijam

100

3 000

50

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0704

Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 15. aprīlim

100

1 500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0705 11 00

Galviņsalāti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0706 10 00

Burkāni un rāceņi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0707 00

Gurķi un pipargurķīši, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz februāra beigām

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0708

Pākšaugu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 30. aprīlim

100

1. gadā: 15 000;

2. gadā: 17 500;

pēc 2. gada: 20 000

 

0709

Citi dārzeņi, svaigi vai dzesināti:

sparģeļi, no 1. oktobra līdz februāra beigām,

saldie pipari, no 1. novembra līdz 30. aprīlim,

citi dārzeņi, no 1. novembra līdz februāra beigām.

100

 

ex 0710

ex 0711

Saldēti un īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0710 40 00 un 0711 90 30 minēto cukurkukurūzu un apakšpozīcijās 0710 80 61 un 0711 51 00minētās Agaricus ģints sēnes

100

1. gadā: 1 000;

2. gadā: 2 000;

3. un turpmākajos gados: 3 000

 

0712

Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai saberzti, bet tālāk neapstrādāti

100

16 550

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

ex 0713

Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti, izņemot apakšpozīcijās 0713 10 10, 0713 33 10 un ex 0713 90 00 minētos sēšanai paredzētos produktus

100

 

0714 20

Saldie kartupeļi, svaigi, dzesināti, saldēti vai žāvēti

100

3 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0804 10 00

Dateles, svaigas vai žāvētas

100

 

0804 50 00

Gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti

100

 

0805 10

Apelsīni, svaigi vai žāvēti

100

1. gadā: 58 020 (4);

2. gadā: 63 020 (4);

3. un turpmākajos gados: 68 020 (4)

60

Ievērojot 1. protokola 5. punkta īpašos noteikumus

0805 20

Svaigi mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi vai žāvēti

100

 

0805 50

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia), svaigi vai žāvēti

100

 

0805 40 00

Greipfrūti, svaigi vai žāvēti

100

 

0806 10

Vīnogas, svaigas, no 1. februāra līdz 14. jūlijam

100

 

0807 11 00

Arbūzi, svaigi, no 1. februāra līdz 15. jūnijam

100

 

0807 19 00

Citas melones, svaigas, no 15. oktobra līdz 31. maijam

100

1 175

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus.

0808 20

Bumbieri un cidonijas, svaigā veidā

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0809 30

Persiki, ieskaitot nektarīnus, svaigi, no 15. marta līdz 31. maijam

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0809 40

Plūmes un ērkšķu plūmes, svaigas, no 15. aprīļa līdz 31. maijam

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

0810 10 00

Zemenes, svaigas, no 1. oktobra līdz 31. martam

100

1. gadā: 500;

2. gadā: 1 205;

3. un turpmākajos gados: 1 705

 

0810 90 95

Citi augļi, svaigi

100

 

0811

0812

Augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai īslaicīgai glabāšanai konservēti, bet šādā stāvoklī nederīgi tūlītējam patēriņam

100

1. gadā: 1 000;

2. gadā: 2 000;

3. un turpmākajos gados: 3 000

 

0904

Piper ģints pipari; žāvēti vai grūsti, vai malti Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi

100

 

0909

Anīsa, anīsa koka, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas

100

 

0910

Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un citas garšvielas

100

 

1006

Rīsi

25

32 000

 

100

5 605

 

1202

Zemesrieksti

100

 

ex 1209

Sēklas, augļi un sporas, kas ir sēklas materiāls, izņemot biešu sēklas, uz kurām attiecas apakšpozīcijas 1209 10 00 un 1209 29 60

100

 

1211

Augi un augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā kā insekticīdus, fungicīdus vai tamlīdzīgi

100

 

1212

Ceratoniju augļi, jūras zāles un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt lietošanai pārtikā paredzēti augu valsts produkti, kas citur nav norādīti vai iekļauti

100

 

1515 50 11

Neapstrādāta sezama eļļa tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot cilvēkam domātu pārtikas produktu ražošanai (5)

100

1 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

1515 90

Citi negaistoši augu tauki un eļļas un to frakcijas, attīrītas vai neattīrītas, bet ne ķīmiski pārveidotas, izņemot linsēklas, kukurūzas eļļu, rīcineļļu, tungas koku un sezama eļļas un to frakcijas

100

500

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

100

350 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2001 90 10

Mango čatnijs

100

 

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

100

1 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2008 11

Zemesrieksti

100

3 000

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2009

Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

100

1 050

Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus

2302

Klijas, atsijas un citi atlikumi, kas iegūti sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus

60

 

5301

Šķiedras lini

100

 


(1)  KN kodi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 30.10.2003.).

(2)  Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, un preferenču sistēmu šajā pielikumā nosaka pēc attiecīgajiem KN kodiem. Ja ir norādīti “ex” KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, piemērojot KN kodus un attiecīgo aprakstu.

(3)  Nodokļu samazināšana attiecas tikai uz procentuālajiem nodokļiem. Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai arī jāattiecas uz specifiskajiem nodokļiem.

(4)  Tarifa kvota jāpiemēro no 1. jūlija līdz 30. jūnijam. No šī daudzuma 34 000 tonnas saldajiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, laikā no 1. decembra līdz 31. maijam.

(5)  Uz ievešanu saskaņā ar šo apakšpozīciju attiecas nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajos Kopienas noteikumos (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291. līdz 300. pantu un turpmākos grozījumus).


Komisija

4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/44


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 20. aprīlis)

par pasākumu, ko piemērojusi Francija par labu sabiedrībai Société de Réparation Navale et Industrielle S.A. (SORENI)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1362)

(Dokuments franču valodā ir vienīgais oriģināls)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/90/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 88. panta 2. paragrāfa pirmo rindkopu,

ņemot vērā Nolīgumu par Eiropas Ekonomisko zonu, jo īpaši tā 62. panta 1. paragrāfa a) punktu,

pēc tam, kad tā tika uzaicinājusi ieinteresētās puses iesniegt savus novērojumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1), un ņemot vērā šos novērojumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Pēc tam, kad presē parādījās informācija par to, ka Francija bija pieņēmusi finanšu mērus, kas paredzēti tam, lai atbalstītu kuģubūves remontdarbu darbību Havras ostā, Komisija pieprasīja Francijai paskaidrojumus 2001. gada 21. decembra vēstulē. 2002. gada 15. marta vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 19. martā, Francija informēja Komisiju par to, ka valsts varasiestādes bija finansiāli atbalstījušas kādu kuģubūves remontdarbu uzņēmumu, sabiedrību Société de réparation navale et industrielle (SORENI). Pasākums tika reģistrēts kā neizziņots finansiāls atbalsts (NN 53/2002), ņemot vērā, ka tas jau bija piešķirts brīdī, kad informācija tika sniegta, un ka cita starpā 2001. gada decembrī jau bija samaksāta 1 720 000 euro liela summa.

(2)

Savā 2002. gada 4. aprīļa vēstulē Komisija pieprasīja Francijai papildu informāciju. Tā atbildēja ar 2002. gada 3. jūnija vēstuli, kas reģistrēta nākamajā dienā.

(3)

Savā 2002. gada 12. augusta vēstulē Komisija informēja Franciju par savu lēmumu attiecībā uz šo pasākumu uzsākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. paragrāfā. Lieta tika reģistrēta ar numuru C 55/2002. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2), un ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt savus novērojumus.

(4)

Francija iesniedza savus novērojumus 2002. gada 1. oktobra vēstulē, kas reģistrēta nākamajā dienā. Apvienotā Karaliste izteica savus novērojumus 2002. gada 16. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 24. oktobrī. Apvienotās Karalistes novērojumi tika nodoti Francijai, un tai tika dota iespēja uz tiem reaģēt.

(5)

Komisija uzdeva Francijai papildu jautājumus 2002. gada 4. novembra vēstulē. Francija sniedza atbildes un novērojumus 2003. gada 14. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Francija deva papildu informāciju 2003. gada 2. oktobra vēstulē, kas reģistrēta nākamajā dienā, un 2003. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. Komisija uzdeva Francijai jaunus papildu jautājumus 2003. gada 21. novembra vēstulē, un Francija uz tiem atbildēja 2003. gada 29. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 8. janvārī, un 2004. gada 29. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

II.   DETALIZĒTS APRAKSTS

A.   Apspriežamais uzņēmums

(6)

Finansiālā atbalsta saņēmējs ir SORENI, kuģubūves remontdarbu uzņēmums, kas atrodas Havrā, tas ir, reģionā, kas var saņemt finansiālus atbalstus, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu. SORENI ir dibināts 2001. gada 1. novembrī, lai pārņemtu trīs kuģubūves remontdarbu sabiedrību aktīvus, kā paskaidrots tālāk tekstā.

(7)

Būvlaukums Ateliers et chantiers du Havre – Construction navale (ACH-CN), kas atradās Havrā, tika slēgts 2000. gadā bankrota dēļ. ACH-CN saņēma finansiālu atbalstu sakarā ar slēgšanu, ko Komisija bija apstiprinājusi ar Lēmumu 2002/132/EK (3). Trīs ACH-CN filiāles, kas veica kuģubūves remontdarbu darbības (SIREN, TMTM un MECA HELIX, tālāk tekstā sauktas «trīs filiāles»), turpināja pastāvēt, tomēr drīz saskārās ar ekonomiskām grūtībām, kas izskaidrojamas ar darba apakšlīgumu zaudēšanu, ko tām iepriekš bija piegādājis ACH-CN, un ar rēderu uzticības zaudēšanu.

(8)

2001. gadā divpadsmit šo trīs filiāļu vietējās apakšlīgumu slēdzējpuses nolēma kopīgi dibināt jaunu uzņēmumu SORENI, lai pārņemtu trīs filiāļu kuģubūves remontdarbu darbības.

(9)

Divpadsmit vietējās apakšlīgumu slēdzējpuses iesniedza piedāvājumu par pārņemšanu 2001. gada 24. augustā. SORENI tika dibināts 2001. gada 1. novembrī un 2001. gada 9. novembrī iegādājās trīs filiāļu aktīvus. SORENI iegādājās aktīvus par cenu 1 001 euro (tas ir, 1 000 euro par uzkrājumiem un viens simbolisks euro par aktīviem). Saskaņā ar Francijas nostāju SORENI piedāvājums bija vienīgais pēc tam, kad izgāzās sarunas ar ārzemju investoru, kas bija parādījies iepriekš tajā pašā gadā.

(10)

Sākotnēji Francija bija norādījusi Komisijai, ka trīs filiāles pārņemšanas brīdī bija pakļautas sanācijai tiesas uzraudzībā. 2003. gada 29. decembra vēstulē tā laboja šo informāciju, precizējot, ka aktīvu pārņemšana bija notikusi ārpus sanācijas tiesas uzraudzībā un ka šīs trīs filiāles 2003. gada decembrī pastāvēja vienīgi kā tukšas čaulas, ņemot vērā notiekošo strīdu un neatmaksāto parādu daļu, un ka tās neveica nekādu ekonomisko darbību.

(11)

Saskaņā ar Francijas sociālo likumdošanu, kas attiecas uz uzņēmuma pārtraukšanu (Darba likuma panta L 122-12 otrā rindkopa), SORENI vajadzēja pārņemt trīs filiāļu visus darba līgumus, kuru nosacījumiem bija jāpaliek nemainīgiem kvalifikācijas, atalgojuma un darba stāža ziņā. Sekojoši saskaņā ar Francijas nostāju SORENI pārņēma 127 trīs filiāļu algotos darbiniekus. Tāpat SORENI vajadzēja pārņemt arī algu izdevumus par summu 318 164 euro, kas radušies pirms pārņemšanas sakarā ar tādu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, kas bijuši saskarē ar azbestu.

(12)

Komisija atzīmē, ka 2003. gada 14. janvārī darbinieku skaits tika samazināts līdz 117 algotiem darbiniekiem, no kuriem 99 bija ražošanas darbaspēks. Francija norādīja, ka sešu gadu laikā pirms pārņemšanas ražošanas darbaspēka skaits bija samazinājies par 47 %, sarūkot no 188 darbiniekiem trijās filiālēs kopā 1997. gadā līdz 99 darbiniekiem SORENI 2002. gadā.

B.   Jaunās sabiedrības uzņēmējdarbības plāns

(13)

Uzņēmējdarbības plāns tika izveidots 2001. gadā. SORENI dzīvotspēju vajadzēja garantēt uzņēmējdarbības plānam piecu gadu laikposmam. Saskaņā ar Francijas nostāju SORENI problēmas, pirmkārt, radās to grūtību dēļ, ar kurām saskārās uzņēmuma akcionāri, kuri kā apakšlīgumu slēdzējpuses iepriekš bija atkarīgi no trīs filiālēm. Otrkārt, SORENI bija mantojis izdevumus un grūtības sakarā ar pārņemtajiem darbiniekiem, proti, ar visu darba līgumu pārņemšanu, ar priekšlaicīgu pensionēšanu sakarā ar saskari ar azbestu finansēšanu, kā arī nepieciešamību piemērot ražošanas līdzekļus un racionalizēt darbību. Tā kā SORENI pārņēma kuģubūves remontdarbu darbību, uzņēmumam, visticamāk, drīzumā bija iespējams saskarties ar līdzīgām problēmām kā tās, kas skāra trīs filiāles: grūtības saņemt apakšlīgumu pie kāda kuģubūves uzņēmuma Havrā (kā ACH-CN), tirgus zaudējums vispār un uzticamības zaudējums Havras kuģubūves remontdarbiem vispār.

(14)

Saskaņā ar Francijas nostāju uzņēmējdarbības plāns uz pieciem gadiem, ko Francija uzskata par pārstrukturēšanas plānu, kalpo tam, lai atrisinātu šīs problēmas, pieņemot trīs pasākumu virknes. Pirmā no tām paredz piemērot ražošanas līdzekļus, investējot līdzekļus ēku remontā, transportā un pārnēsājamo darbarīku komplektos (investīcijas, kas aprēķinātas 1. tabulas 1. daļā). Otrā pasākumu virkne paredz reorganizēt uzņēmuma tirdzniecības politiku. Saskaņā ar Francijas nostāju uzņēmuma tirdzniecības politika tiks no jauna mērķēta vienlaicīgi uz vietējiem rēderiem un uz nacionālajiem un starptautiskajiem tirgiem. Šī politika vispārīgā nozīmē ir mērķēta uz to, lai atgūtu to klientu uzticību, kas pagātnē sadarbojās ar trīs filiālēm. SORENI plāno īstenot šo mērķi, pirmkārt, pieņemot darbā jaunus darbiniekus un, otrkārt, iegādājoties jaunas tehnoloģijas, kas ļautu uzņēmumam dažādot savu darbību un tātad atbildēt uz plašāku vajadzību loku. Šīs otrās pasākumu virknes izmaksas ir aprakstītas 1. tabulas 2. daļā. Trešā pasākumu virkne ir vērsta uz ražošanas reorganizāciju divos līmeņos: materiālu, krājumu un pasūtījumu pārraudzīšana (racionalizācija un datorizācija), kā arī personāla apmācība. Šīs trešās pasākumu virknes izmaksas ir aprakstītas 1. tabulas 3. daļā.

(15)

Cita starpā Francija par pārstrukturēšanas izdevumiem uzskata, pirmkārt, no trīs filiālēm pārņemtos izdevumus par tādu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, kas bijuši saskarē ar azbestu, un, otrkārt, algas par pirmajiem trīs darba mēnešiem pēc uzņēmuma pārņemšanas. Saskaņā ar Francijas nostāju šie trīs mēneši atbilst laikposmam, kas nepieciešams, lai iegūtu pirmos līgumus. Šie izdevumi ir aprakstīti 1. tabulas 4. daļā.

1. TABULA

2. Izdevumi par SORENI pārstrukturēšanu

(euro)

Posteņi

Summa

1. daļa – Investīcijas un remontdarbi

Darbnīcas remonts (2002)

[…] (4)

Biroju/ēku remonts (2002)

[…]

Pagalma/darbnīcas tīrīšana

[…]

Investīcijas kustamajā īpašumā 2002:

Transporta līdzekļi

[…]

Datortehnika

[…]

Darbarīki

[…]

Investīcijas kustamajā īpašumā 2002–2004:

Seguma ierīkošana/skārda apstrāde

[…]

Kravas automašīna

[…]

Dažādi pārnēsājami mehanizēti darbarīki

[…]

1. starpsumma

[…]

2. daļa – Tirdzniecības reorganizācija

Darbinieku pieņemšana 2002–2004

2 vadošie darbinieki

 

1 direktora asistents

 

3 par darījumiem atbildīgi inženieri

 

4 darbinieki – ražošanas pārraudzīšana

 

Algu un izdevumu kopsumma

[…]

Mārketinga izdevumi – līdz 2002. gada beigām

Brošūras/logo, reklāmas materiālu izsūtīšana, līdzstrādnieku tīkli, klientu apmeklējumi

[…]

Izmaksas 2003–2005

Jaunu licenču iegādāšanās

[…]

Personāla prakses un apmācības pie ražotājiem, kuru licences ir SORENI

[…]

Tirdzniecības un starptautisko līdzstrādnieku apmeklējums

[…]

Līdzstrādnieku līgumu pārskatīšana un pagarināšana uz trīs gadu ilgu laikposmu

[…]

2. starpsumma

[…]

3. daļa – Ražošanas reorganizācija

Organizācija un datorizācija 2002–2003

[…]

Kuģubūves remontdarbiem specifiskas programmatūras iegādāšanās 2003–2004

[…]

Apmācība: 37 450 stundas/3 gados

[…]

3. starpsumma

[…]

4. daļa – Algu izmaksas un citas

Algas atbilstoši līgumiem pirmajos trijos mēnešos pēc pārņemšanas

[…]

Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku aiziešanu sakarā ar saskari ar azbestu, par ko līgumi noslēgti pirms pārņemšanas

[…]

4. starpsumma

[…]

KOPĀ (Starpsummu summa 1+2+3+4)

6 495 164

(16)

Kopējās izmaksas, kas uzskatītas par nepieciešamām, lai SORENI sāktu darbību, sekojoši sastāda 6 495 164 euro.

(17)

Saskaņā ar Francijas nostāju šis plāns balstās uz reālistiskiem apgrozījuma pieņēmumiem, kas atspoguļo pastāvošo un iespējamo kuģubūves remontdarbu pieprasījumu Havrā. Francija uzsver, ka trīs filiāļu rīcībā bija atzītas zināšanas kuģubūves remontdarbu sektorā un ka to algotajiem strādniekiem, kurus tagad ir pārņēmis uzņēmums SORENI, ir vērtīgas darba prasmes. Tāpat Francija atgādina, ka SORENI uzņēmējdarbības plāns un iespējamā ārzemju investora plāns bija līdzīgi, kas liecina par reālistisku novērtējumu. SORENI prezidenta personīgajiem sakariem vajadzētu būt priekšrocībai tirgus izpētē. Saskaņā ar Francijas nostāju ir jāuzlūko SORENI kuģubūves remontdarbu darbības Havras ostas attīstības kontekstā.

C.   Finanšu pasākumi

(18)

Saskaņā ar Francijas nostāju summa 6 495 164 euro, kas nepieciešama SORENI, ir jāfinansē no subsīdijām un aizdevumiem, ko piešķir valsts un privāti avoti, kas norādīti 2. tabulā. Francija ir pieņēmusi iepriekšēju lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu SORENI 2001. gada 28. septembrī, tas ir, pēc tam, kad tika iesniegts piedāvājums par trīs filiāļu pārņemšanu, bet pirms SORENI dibināšanas un pirms cesijas stāšanās spēkā. Juridiski saistošs lēmums par atbalsta piešķiršanu tika pieņemts 2001. gada 29. novembrī.

(19)

Francijas valsts piešķīra SORENI subsīdiju par summu 3 430 000 euro. No šīs summas divas daļas, viena 1 720 000 euro apmērā un otra 730 000 euro apmērā, jau bija izmaksātas SORENI 2003. gada septembrī.

(20)

Augšnormandijas reģionālā padome, Piejūras Sēnas departamenta padome un Havras pilsēta katra piešķir SORENI subsīdiju par summu 380 000 euro. No kopīgās summas 1 140 000 euro 1 070 997 euro bija jau izmaksāti SORENI 2003. gada septembrī.

(21)

Privātie maksājumi tiek aprakstīti kā SORENI akcionāru kapitāla iemaksas (462 000 euro) un banku aizdevumi (1 300 000 euro), kas ir pamats apgrozījuma kapitāla drošībai cesijas veidā.

2. TABULA

Finanšu pasākumi saistībā ar SORENI pārstrukturēšanu

(euro)

Avots

Summa

1.   

Valsts avoti

Francijas Valsts

3 430 000

Augšnormandijas reģionālā padome

380 000

Piejūras Sēnas departamenta padome

380 000

Havras pilsēta

380 000

1. starpsumma

4 570 000

2.   

Privātie avoti

SORENI akcionāri

 

kapitāls

462 000

bankas aizdevumi (BNP Paribas)

1 300 000

2. starpsumma

1 762 000

KOPĀ (Starpsummu summa 1+2)

6 332 000

D.   Informācija par tirgu

(22)

Saskaņā ar Francijas nostāju Havras ostas attīstībai ir nepieciešamas kuģubūves remontdarbu darbības, kas tai nodrošinātu stabilu darbības līmeni. Francijas uzsver, ka apspriežamajiem pasākumiem būs ierobežots iespaids uz konkurenci trīs faktoru dēļ. Pirmkārt, pārstrukturēšanas plāns ietvertu personāla samazināšanu. Otrkārt, Francija kā SORENI galvenos klientus (5) nacionālajos un starptautiskajos tirgos norāda ARNO Denkerkā un SOBRENA Brestā. Šīs divas sabiedrības savukārt nekonkurētu ar SORENI attiecībā uz vietējiem klientiem. Šajā kontekstā Francija paziņo, ka vietējie klienti rada no 40 līdz 45 % no SORENI apgrozījuma. Interferences līmenis starp šo uzņēmumu un tā galvenajiem konkurentiem sekojoši būtu mazāks. Treškārt, SORENI ir MVU Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts finansiāliem atbalstiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (6) 2. panta b) punkta nozīmē.

E.   Lēmums uzsākt procedūru, piemērojot Līguma 88. panta 2. paragrāfu

(23)

Lēmumā uzsākt pārbaudes formālo procedūru (tālāk tekstā saukts «Lēmums par procedūras uzsākšanu») apspriežamie pasākumi ir tikuši vērtēti saskaņā ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1540/98 par finansiālu atbalstu kuģubūvei (7) (tālāk tekstā saukta «Regula par kuģubūvi»), kā arī ar Kopienas vadlīnijām par valsts finansiāliem atbalstiem grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (tālāk tekstā sauktas «vadlīnijas par pārstrukturēšanu»).

(24)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija ir izteikusi šaubas attiecībā uz iespēju atļaut apspriežamos finanšu pasākumus kā palīdzību pārstrukturēšanā, pirmkārt, uzskatot, ka SORENI šķita esam tikko dibināts uzņēmums, radies no trīs filiāļu likvidācijas, un, otrkārt, ņemot vērā vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punktu, saskaņā ar kuru kāds tikko radīts uzņēmums neatbilst prasībām, lai saņemtu finansiālu atbalstu tā glābšanai un pārstrukturēšanai, pat ja tā sākotnējā finansiālā situācija ir nestabila.

(25)

Tāpat Komisija izteica šaubas attiecībā uz SORENI uzņēmējdarbības plāna spēju pieņemamā laikā novest uzņēmumu pie ilgtermiņa dzīvotspējas un attiecībā uz reālistisku pieņēmumu pamatu, kā to paredz vadlīnijas par pārstrukturēšanu. It īpaši Komisija uzskatīja, ka plāns, ko Francija tai iesniedza, neietvēra ne tirgus izpēti, ne iepriekšējus novērtējumus par pārdošanu un izmaksām nākamajos gados.

(26)

Cita starpā Komisija atzīmēja, ka 9. preambulā minētais ārzemju investors, balstoties uz līdzīgu plānu, bija atteicies pārņemt kuģubūves remontdarbu darbības. Beidzot Komisija izvirzīja jautājumu par to, vai valsts avotu finansiālais atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai atļautu īstenot uzņēmējdarbības plānu, un vai maksājuma saņēmēja līdzdalība ir bijusi nozīmīga, kā to pieprasa vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

III.   IEINTERESĒTO PUŠU NOVĒROJUMI

(27)

Apvienotā Karaliste ir iesniegusi sekojošus novērojumus. Pirmkārt, tā norādīja, ka nesaprot, kā paredzēto pasākumu kopums var tikt uzskatīts par finansiālu atbalstu pārstrukturēšanā, ņemot vērā, ka kuģubūves būvlaukums turpinās pildīt tās pašas darbības kā iepriekš pastāvējušie uzņēmumi acīmredzot bez ievērojamas kapacitātes vai personāla samazināšanas. Otrkārt, Apvienotā Karaliste uzskata, ka atsevišķas investīcijas un atsevišķas izmaksas nevar tikt iekļautas aprēķinos, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Treškārt, Apvienotā Karaliste atzīmē, ka SORENI ir tiešs konkurents britu kuģubūves remontdarbu nozarei.

IV.   FRANCIJAS NOVĒROJUMI

(28)

Reaģējot uz Lēmumu par procedūras uzsākšanu, Francija piegādāja papildu informāciju un iesniedza sekojošus komentārus.

(29)

Tajā, kas attiecas uz jautājumu par to, vai SORENI ir uzņēmums, kas var saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, Francija uzsver, ka, lai gan SORENI ir jauna juridiska persona, tā patiesībā pārstāv iepriekšējo kuģubūves remontdarbu darbību turpinājumu un tāpēc tai ir jāvar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Lai pamatotu šo viedokli, Francija uzsver, ka trīs filiāļu aktīvu, darbības veida, tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma, kā arī materiālo un cilvēku resursu pārņemšana un it īpaši to saistību pārņemšana, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā, (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu) ļauj pielīdzināt SORENI trīs filiālēm, tas ir, pastāvošai sabiedrībai.

(30)

Cita starpā Francija apliecina, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tad tā tomēr aizvien paliktu sabiedrība grūtībās tajā nozīmē, kādā tas definēts vadlīnijās par pārstrukturēšanu, izdevumu dēļ (darba līgumi, tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu) un grūtību dēļ (nepieciešamība pēc ražošanas līdzekļu piemērošanas un pēc racionalizācijas), kas saistītas ar aktīviem.

(31)

Tajā, kas attiecas uz šaubām par uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju un it īpaši par tirgus informācijas trūkumu, Francija apraksta tirgu, kurā SORENI darbojas, kā tādu, kas ietver sekojošas darbības: piestātnes darbi nelielu bojājumu gadījumā, profilaktiskas aprūpes darbi un lieli remontdarbi. SORENI galvenie konkurenti ARNO Denkerā un SOBRENA Brestā būtu uzskatāmi par tādiem, kas konkurē ar SORENI nacionālo un starptautisko klientu jomā, bet nevis vietējo klientu jomā, kas sastāda 40 līdz 45 % no SORENI apgrozījuma. Francija arī uzsver, ka kuģubūves remontdarbu darbību pastāvēšana tāda izmēra ostā kā Havra ir nepieciešams apstāklis visa ostas kopuma labai funkcionēšanai. Tā kā SORENI ir vienīgais kuģubūves remontdarbu uzņēmums Havrā, tā pastāvēšana saskaņā ar Francijas nostāju ir vitāli nepieciešama ostai.

(32)

Lai ilustrētu uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju, Francija iesniedza iepriekšēju novērtējumu par apgrozījumu un izmaksām piecu gadu periodam, kuru laikā ir jāīsteno pārstrukturēšanas plāns. Šie dati ir parādīti 3. tabulā.

3. TABULA

SORENI apgrozījuma un izmaksu novērtējums.

Gads

Apgrozījums

(miljoni euro)

Gada pieaugums

(%)

Izmaksas

(miljoni euro)

Gada pieaugums

(%)

2001

[…]

 

 

 

2002

[…]

[…]

[…]

 

2003

[…]

[…]

[…]

[…]

2004

[…]

[…]

[…]

[…]

2005

[…]

[…]

[…]

[…]

2006

 

 

[…]

[…]

(33)

Cita starpā Francija paziņo, ka iemesli, kuru dēļ ārzemju investors ir atteicies pārņemt trīs filiāļu darbības, nav bijuši atkarīgi no uzņēmējdarbības plāna kvalitātes. Tie bijuši saistīti ar grūtībām panākt vienošanās ar algotajiem darbiniekiem un ostas varasiestādēm, kā arī saistīti ar paša investora finansiālām grūtībām.

(34)

Kas attiecas uz apspriežamo mēru proporcionalitāti, Francija apstiprina, ka summa atbilst līdzekļu minimumam, kas nepieciešams kuģubūves remontdarbu darbību sākšanai Havrā. Francija norāda, ka ir jānovērtē SORENI akcionāru ieguldījums, ņemot vērā faktu, ka viņi paši atrodas grūtā finansiālā situācijā.

(35)

Cita starpā Francija ir pieprasījusi Komisijai izvērtēt apspriežamo finanšu pasākumu saderību ar kopējo tirgu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, gadījumā, ja palīdzība nebūtu saderīga, piemērojot vadlīnijas par pārstrukturēšanu. Francija uzsver, ka kuģubūves remontdarbu darbība ir būtiska labai Havras ostas funkcionēšanai tādā nozīmē, ka tā nodrošina kuģu uzņemšanu, ostas, ar kuģošanas drošību saistīto dienestu un ar tūrismu saistīto dienestu darbībai nepieciešamo kuģu uzturēšanu (izpriecu braucienu kuģu labošana). Francija arī uzsver, ka kuģubūves remontdarbu uzturēšana Havrā ir Kopienas interesēs, jo tā darbojas kopīgās transporta politikas virzienā, kas veicina jūras transportu. Visbeidzot Francija uzsver vēsturiskos un stratēģiskos iemeslus, kas pamato kuģubūves remontdarbu uzturēšanu Havras ostā.

V.   NOVĒRTĒJUMS

A.   Valsts finansiāls atbalsts

(36)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. paragrāfu ar kopēju tirgu nav saderīgi tādi valsts vai izmantojot valsts resursus piešķirti finansiāli atbalsti, lai kādā veidā tie nebūtu izdarīti, kas kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot labvēlīgus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem vai ražojumiem, tādā mērā, cik šie finansiālie atbalsti skar sakarus starp dalībvalstīm.

(37)

Pirmkārt, subsīdija 3 430 000 euro apmērā, ko SORENI piešķīrusi Francijas Valsts, ir finansiāla priekšrocība, kas piešķirta, izmantojot valsts resursus. Cita starpā kritērijs par valsts resursiem attiecas arī uz ekonomiskām priekšrocībām, ko piešķīrušas reģionālas vai vietējas dalībvalstu struktūras. Sekojoši pirmais Līguma 87. panta 1. paragrāfa piemērošanas kritērijs arī ir izpildīts tajā, kas attiecas uz subsīdijām (par summu 380 000 euro katra), ko SORENI piešķīra Augšnormandijas reģions, Piejūras Sēnas departaments un Havras pilsēta.

(38)

Otrkārt, tā kā apspriežamās subsīdijas bija paredzētas konkrētam uzņēmumam SORENI, izvēles kritērijs, kas ir par pamatu Līguma 87. panta 1. paragrāfa piemērošanai, ir izpildīts.

(39)

Treškārt, izskatāmie finanšu pasākumi piešķir SORENI ekonomisku priekšrocību, kas tam netiktu piešķirta no privātā sektora. Sekojoši šie pasākumi, ņemot vērā vienīgi to raksturu, ir tādi, kas var kropļot konkurenci.

(40)

Ceturtkārt, kritērijs, pēc kura pasākumam ir jāskar sakari, ir izpildīts ar brīdi, kad maksājuma saņēmējs veic ekonomisku darbību, kurā iesaistīti sakari starp dalībvalstīm. Tieši tāds ir SORENI veikto kuģubūves remontdarbu darbību gadījums. Šo punktu Francija neapstrīd, bet vienīgi uzsver, ka “galvenie” SORENI konkurenti ir Francijas uzņēmumi, un Apvienotā Karaliste šo punktu ir skaidri apstiprinājusi, atzīmējot, ka SORENI ir tiešs konkurents britu kuģubūves remontdarbu nozarei.

(41)

No tā Komisija secina, ka SORENI piešķirtās subsīdijas, kādas tās aprakstītas II daļā, visas ir uzskatāmas par valsts finansiālu atbalstu Līguma 87. panta 1. paragrāfa nozīmē.

(42)

Komisija arī atzīmē, ka Francija nav pakļāvusies pienākumam, kas tai ir saistošs, piemērojot Līguma 88. panta 3. paragrāfu, pienācīgā laikā informēt Komisiju par savu plānu piešķirt finansiālu atbalstu, lai atļautu Komisijai iesniegt savus novērojumus. Sekojoši finansiālais atbalsts tiek uzskatīts par nelikumīgu.

B.   Atļauja atkāpties no Līguma prasībām, to piemērojot

(43)

Tā kā SORENI darbojas kuģubūves remontdarbu sektorā, finansiālie atbalsti, kas tam piešķirti, lai atbalstītu tā darbību, attiecas uz jomu, kurai piemērojami īpaši likumi par valsts finansiāliem atbalstiem, kas piemērojami kuģubūvei. Kopš 2004. gada 1. janvāra šie likumi ir iekļauti kopīgajos noteikumos par valsts finansiāliem atbalstiem kuģubūvei (9), kas aizstāja Regulu par kuģubūvi. Tomēr saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumu definēšanu, kas piemērojami nelikumīgu valsts finansiālu atbalstu novērtēšanā (10), nelikumīgi finansiāli atbalsti, tas ir, tādi, kas izdarīti, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. paragrāfu, tiks novērtēti saskaņā ar pamata kritērijiem, kas ir definēti jebkādā juridiskā instrumentā, kas ir spēkā esošs atbalsta piešķiršanas dienā. Sekojoši ir piemērojama Regula par kuģubūvi. Rūpēs par to, lai tiktu ievērota vispusība neatkarīgi no tā, vai Komisija piemēro Regulu par kuģubūvi vai kopīgos noteikumus par valsts finansiāliem atbalstiem kuģubūvei, kas ir šo regulu aizstājuši, ir jātiek precizētam, ka tam nav nekādas ietekmes uz secinājumiem attiecībā uz saderības novērtējumu, ņemot vērā, ka būtiskie kritēriji, lai novērtētu finansiālus atbalstus glābšanai un pārstrukturēšanai, reģionālus finansiālus atbalstus un finansiālus atbalstus apmācībai, ir identiski (11).

(44)

Regulas par kuģubūvi 2. pants formulē noteikumu, ka finansiāli atbalsti, kas tiek piešķirti kuģubūvei, tikai tad ir uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie ievēro minētās regulas nosacījumus.

1.   Finansiāli atbalsti pārstrukturēšanai

(45)

Saskaņā ar Francijas nostāju apspriežamā finansiālā atbalsta mērķis ir SORENI darbību pārstrukturēšana. Finansiāli atbalsti tādu uzņēmumu pārstrukturēšanai, kas darbojas kuģubūves remontdarbu sektorā, var tikt uzskatīti par saderīgiem ar kopējo tirgu ar nosacījumu, ja tie ir saskaņā ar Regulas par kuģubūvi 5. pantu, kas vienlaikus atsaucas uz vadlīnijām par pārstrukturēšanu un izklāsta specifiskus nosacījumus, kas piemērojami kuģubūves sektoram.

(46)

Sekojoši Komisija izskatīja jautājumu par to, vai ir tikuši izpildīti kritēriji, ko paredz vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

1.1   Uzņēmuma atbilstība likumam

(47)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu, lai drīkstētu saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, attiecīgajam uzņēmumam ir jāvar tikt uzskatītam par grūtībās esošu minēto vadlīniju nozīmē. Lai gan nepastāv Kopienas noteiktas definīcijas, Komisija uzskata, ka uzņēmums ir grūtībās, ja tas nav spējīgs ar saviem paša finanšu resursiem vai ar resursiem, ko tam ir gatavi piegādāt tā īpašnieki/akcionāri un kreditori, apturēt zaudējumus, kas gadījumā, ja netiktu saņemts ārējs finansiāls atbalsts no valsts varasiestādēm, to vestu uz gandrīz drošu ekonomisku bojāeju īsā vai vidējā termiņā (vadlīniju par pārstrukturēšanu 4. punkts). Kāda uzņēmuma grūtības atklājas, piemēram, ar pieaugošu zaudējumu līmeni, apgrozījuma samazinājumu, pārmērīgu krājumu pieaugumu, pārprodukciju, naudas plūsmas samazinājumu, pieaugošiem parādiem, finansiālu saistību progresiju, kā arī ar tīro aktīvu vērtības samazinājumu vai izbeigšanos.

(48)

Tomēr vadlīniju par pārstrukturēšanu 7. punkts formulē noteikumu, ka kāds tikko dibināts uzņēmums neatbilst likuma prasībām, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, pat ja tā sākotnējais finansiālais stāvoklis ir nestabils. Tieši tā notiek, ja jaunais uzņēmums rodas no iepriekš pastāvoša uzņēmuma likvidācijas vai vienīgi no tā aktīvu pārņemšanas.

(49)

Tikko dibinātu uzņēmumu izslēgšana no tiesībām saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai ir motivēta ar principu, saskaņā ar kuru jauna uzņēmuma dibināšanai ir jāizriet no lēmuma, kuru izraisījusi tirgus situācija. Sabiedrība tātad ir dibināma tikai tādā gadījumā, ja tai ir iespēja veikt savu darbību konkrētajā tirgū, citiem vārdiem sakot, ja tā jau no sākuma ir kapitalizēta un dzīvotspējīga.

(50)

Jauna sabiedrība nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, ņemot vērā to, ka, lai gan pavisam noteikti tā var saskarties ar darbības iesākšanas grūtībām, tā netiks konfrontēta ar tādām grūtībām, kādas aprakstītas vadlīnijās par pārstrukturēšanu. Šīs grūtības, kas aprakstītas 47. preambulā, ir saistītas ar sabiedrības vēsturi, jo to sākums ir sabiedrības darbībā. Jaunai sabiedrībai saskaņā ar tās raksturu nav iespējams tikt konfrontētai ar tāda veida grūtībām.

(51)

Jauna sabiedrība turpretī var tikt konfrontēta ar zaudējumiem darbības iesākšanas dēļ, ņemot vērā, ka tai ir jāfinansē investīcijas un darbības izmaksas, ko sākotnēji, iespējams, darbības ienākumi nespēj nosegt. Tomēr šīs izmaksas ir saistītas ar uzņēmuma darbības iesākšanu un nevis ar pārstrukturēšanu. Sekojoši tie nevar tikt finansēti ar finansiāliem atbalstiem pārstrukturēšanai, neatņemot šiem atbalstiem to specifisko mērķi un ierobežoto pielietojumu.

(52)

Šis vadlīniju par pārstrukturēšanu piemērošanas lauka ierobežojums attiecas uz jaunajiem uzņēmumiem, kas radušies no iepriekš pastāvošu uzņēmumu likvidācijas vai vienīgi no šo uzņēmumu aktīvu pārņemšanas. Šādos precedentos jaunā sabiedrība parasti nepārņem iepriekš pastāvējušo uzņēmumu parādus, kas nozīmē, ka tas netiek konfrontēts ar grūtībām, kas aprakstītas vadlīnijās par pārstrukturēšanu.

(53)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija bija izvirzījusi jautājumu par to, vai SORENI ir jauna sabiedrība.

(54)

Šajā sakarā Komisija atzīmē un Francija piekrīt, ka SORENI ir jauna juridiska persona, kam piemīt no trīs filiālēm atšķirīgs juridisks raksturojums. Tomēr Francija aizstāv viedokli, ka, lai gan SORENI ir no iepriekšējiem uzņēmumiem atšķirīga juridiska persona, tas ir trīs filiāļu ekonomisko darbību turpinātājs, jo trīs filiāļu darbība, aktīvi, kā arī tirdzniecības un ražošanas uzņēmums, konkrēti saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā, tika nodotas SORENI, kurš sekojoši nevar tikt uzskatīts par jaunu uzņēmumu. Francija arī uzsver, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tas aizvien paliek uzņēmums grūtībās, ņemot vērā, ka tas veic tāda paša veida darbību kā trīs filiāles un ka uz to attiecas finansiālās saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā.

(55)

Komisija nepiekrīt Francijas viedoklim, saskaņā ar kuru SORENI ir uzskatāms par trīs filiāļu ekonomiskās darbības turpinātāju. Ir jāatzīmē, ka pat tādā gadījumā, ja SORENI ir pārņēmis filiāļu darbības, aktīvus, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu, kā arī to personālu un atsevišķas saistības, kas izriet no likumdošanas sociālās apdrošināšanas jomā (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu), pārņemšana iezīmēja robežu starp veco un jauno darbību. Par to liecina fakts, ka trīs filiāļu kreditoriem tiek maksāts par pārdošanas produktiem un viņiem nav iespējas vērsties pie SORENI kā pie aktīvu pircēja.

(56)

Kas attiecas uz Francijas argumentu, saskaņā ar kuru pārņemtie darba līgumi un sociālās saistības, kas no tiem izriet (tādu strādnieku priekšlaicīga pensionēšana, kas bijuši saskarē ar azbestu), nozīmē saistības, kas ļauj pielīdzināt SORENI trīs filiālēm, Komisija uzskata, ka sociālās saistības ir parastas juridiskas sekas Francijas sociālajai likumdošanai (kas šajā jomā ir salīdzināma ar daudzu citu valstu likumdošanu), kas vienlaikus ir bijusi zināma investoram un ir bijusi aprēķināma. Sekojoši būtu bijis vajadzīgs ņemt vērā visas izmaksas saistībā ar iegādātajiem aktīviem, nosakot pirkuma cenu.

(57)

Kas attiecas uz Francijas argumentu, saskaņā ar kuru pat gadījumā, ja SORENI būtu jāuzskata par jaunu sabiedrību, tas tomēr arvien būtu uzņēmums grūtībās, Komisija atzīmē, ka SORENI neatklāj tādas īpašības, kas piemīt uzņēmumam grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu nozīmē, kādas tās ir aprakstītas 47. preambulā. Uzņēmums ir vienkārši konfrontēts ar parastajām iestādes izmaksām un parastajām darbības iesākšanas izmaksām, kas radušās sakarā ar to, ka investīcijas plāns ir tikai tā sākumā.

(58)

Kādas tirdzniecības darbības uzsākšanas izmaksas ir neizbēgamas un nav saistītas ar sabiedrības vēsturi. SORENI būtu vajadzējis paciest tāda paša veida izmaksas, ja tā akcionāri būtu nolēmuši dibināt tādu sabiedrību, kas ir pilnīgi neatkarīga no iepriekšējām darbībām kuģubūves remontdarbu jomā, pieņēmums, kas nepieciešami radītu darbības uzsākšanas izmaksas, konkrēti tehnikas iegādei, personāla pieņemšanai un apmācībai u.c.

(59)

Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka izmaksas, kas radušās no saskarē ar azbestu bijušu strādnieku priekšlaicīgas pensionēšanas, kas ir vienīgās finansiālās saistības, kas pārņemtas no trīs filiālēm, nav tāda rakstura saistības, kas padarītu SORENI par uzņēmumu grūtībās direktīvu par pārstrukturēšanu nozīmē.

(60)

Visbeidzot SORENI pārņemtais personāls nozīmē darba prasmes, kas saskaņā ar Francijas nostāju ir viens no elementiem, kas nodrošina SORENI uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju. Sekojoši šis personāls var tikt uzskatīts par daļu no SORENI pārņemtajiem aktīviem un nevis par finansiālu nastu. Patiesībā šai pārņemšanai būtu jāatvieglo SORENI ieiešana tirgū, jo tā atbrīvo sabiedrību no papildu izmaksām par jauna personāla pieņemšanu un apmācību.

(61)

Noslēgumā Komisija atzīmē, ka SORENI nav pārņēmis no trīs filiālēm finansiālās saistības, kas nozīmētu iepriekšējās kuģubūves remontdarbu darbības turpinājumu. SORENI ir tikko dibināts uzņēmums, kas cita starpā nav grūtībās vadlīniju par pārstrukturēšanu nozīmē.

(62)

Saskaņā ar Komisijas pieņemto praksi, kopš 1999. gada, kad stājušās spēkā vadlīnijas par pārstrukturēšanu, sabiedrība tiek uzskatīta par “jaunu” divu gadu laikā pēc dibināšanas. Komisija atzīmē, ka SORENI ir tikusi dibināta 2001. gada 1. novembrī kā jauna sabiedrība. Sekojoši tā nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai divus gadus pēc tās dibināšanas, tas ir, līdz 2003. gada 1. novembrim. Tā kā juridiski saistošais lēmums piešķirt SORENI finansiālu atbalstu ir pieņemts 2001. gada 29. novembrī, šis nosacījums ir izpildīts.

(63)

No tā Komisija secina, ka SORENI nevar saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai.

(64)

Sekojošajos pieņēmumos Komisija pārbauda, vai informācija, ko iesniegusi Francija, ir spējusi izgaisināt pārējās šaubas, ko tā bija izteikusi Lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz finansiālā atbalsta atbilstību pārējiem nosacījumiem, kas piemērojami finansiāliem atbalstiem pārstrukturēšanai.

1.2.   Atgriešanās pie dzīvotspējas

(65)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu finansiāla atbalsta piešķiršanas nosacījumam ir jābūt pārstrukturēšanas plāna pieņemšanai, kas atļautu saprātīgā termiņā atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz nākamās saimniekošanas apstākļiem, lai ļautu uzņēmumam darboties saviem paša spēkiem. Šim mērķim ir jātiek sasniegtam galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, proti, ar atteikšanos no darbībām, kas paliktu strukturāli zaudējumus nesošas arī pēc pārstrukturēšanas.

(66)

Komisijas izteiktās šaubas par šo punktu tika motivētas ar faktu, ka ārzemju investors bija atteicies pārņemt apspriežamās kuģubūves remontdarbu darbības un īpaši tāpēc, ka viņa rīcībā bija nepietiekami daudz informācijas par tirgus izpēti un par SORENI apgrozījuma un izmaksu novērtējumu tiem darbības gadiem, uz kuriem attiecas uzņēmējdarbības plāns.

(67)

Francija paskaidroja, ka ārzemju investors bija atsaucis savu piedāvājumu tādu grūtību dēļ, kas nebija saistītas ar pārstrukturēšanas plāna raksturu, bet gan tādu finansiālu problēmu dēļ, ar kurām tas pats bija saskāries.

(68)

Svarīgi, ka Francija iesniedza Komisijai detalizētus provizoriskus datus par īstenošanas nosacījumiem, proti, apgrozījumu un izmaksas noteicošajam laikposmam.

(69)

Šī informācija kliedēja Komisijas šaubas tajā, kas attiecas uz uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju.

1.3.   Finansiālā atbalsta ierobežošana līdz minimumam

(70)

Saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu finansiālā atbalsta summai un intensitātei ir jābūt ierobežotai līdz stingram minimumam, kas nepieciešams, lai atļautu pārstrukturēšanu atkarībā no uzņēmuma finansiālajām iespējām. Finansiālā atbalsta saņēmējiem ir jādod būtisks ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu līdzekļiem vai no ārēja finansējuma, kas iegūts pēc tirgus nosacījumiem.

(71)

Saskaņā ar Francijas nostāju pārstrukturēšanas izmaksas sasniedz 6 495 164 euro. Šo summu var sadalīt trīs daļās: pirmo sastāda […] euro liela summa, kas veltīta investīcijām un atjaunošanas darbiem, kā arī tirdzniecības un ražošanas reorganizācijai; otrā daļa sastāda […] euro lielu summu, kas paredzēta algu izmaksām pirmajos trijos SORENI darbības mēnešos; un trešā daļa, kas ir saistīta ar saskarē ar azbestu bijušu strādnieku priekšlaicīgu pensionēšanu, ir vienāda ar […] euro.

(72)

Komisija uzskata, ka algu izmaksas, kas atbilst trīs pirmajiem SORENI darbības mēnešiem un saistības, kas attiecas uz kompensāciju izmaksām strādniekiem, kas bijuši saskarē ar azbestu un ar kuriem līgumi bija noslēgti pirms pārņemšanas, nevar tikt uzskatīti par pārstrukturēšanas izdevumiem. Tie ir saimniekošanas izdevumi, kas sabiedrībai ir jāfinansē no saviem pašas līdzekļiem.

(73)

Sekojoši Komisija uzskata par pārstrukturēšanas izdevumiem tikai tos izdevumus, kas ir tieši saistīti ar pārstrukturēšanas plānu, tas ir 3 900 000 euro.

(74)

SORENI ir tikusi piešķirta 4 570 000 euro liela summa, kas nākusi no dažādiem valsts avotiem.

(75)

Komisija uzskata, ka proporcionalitātes kritērijs nav ticis izpildīts, ņemot vērā, ka finansiālā atbalsta summa ir lielāka par likumā pieļautajām izmaksām, lai saņemtu finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai. Sekojoši pat gadījumā, ja SORENI varētu saņemt finansiālus atbalstus pārstrukturēšanai, apspriežamais atbalsts nebūtu saderīgs ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu.

1.4.   1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu

(76)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pārbaudīja pasākumus saskaņā ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu, kas pieņemtas 1999. gadā. Francija neapstrīdēja šo pieeju savā atbildē par minēto lēmumu. Ir jāatzīmē, ka Regula par kuģubūvi tās 5. pantā atsaucas uz Kopienas 1994. gada vadlīnijām par valsts finansiālajiem atbalstiem grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12) (tālāk tekstā sauktas «1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu»), kas 1999. gadā tika aizvietotas ar vadlīnijām par pārstrukturēšanu. Komisija tomēr secina, ka pat gadījumā, ja 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu būtu piemērotas, iepriekš izklāstītā argumentācija nebūtu atšķirīga. Pirmkārt, jauna sabiedrība jau saskaņā ar savu raksturu nevar būt uzņēmums grūtībās. Pat ja 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu nav tik pašsaprotamas, tās konkrēti savā grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijā ir skaidri vērstas uz pastāvošu un nevis tikko radītu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu. Otrkārt, kritērijs par finansiālā atbalsta ierobežošanu līdz minimumam pastāvēja jau 1994. gada vadlīnijās par pārstrukturēšanu (13) un nav izpildīts šajā lietā.

(77)

Sekojoši finansiālais atbalsts nebūtu saderīgs, piemērojot 1994. gada vadlīnijas par pārstrukturēšanu.

2.   Reģionālais atbalsts investīcijās

(78)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica domu, ka apspriežamie pasākumi varētu tikt uzskatīti par tādiem, kas nozīmē reģionālo atbalstu investīcijās.

(79)

Nosacījumi reģionālā atbalsta investīcijās saderībai ar kopējo tirgu ir izklāstīti Regulas par kuģubūvi 7. pantā. Pirmkārt, pasākumiem ir jāattiecas uz kādu Līguma 87. panta 3. paragrāfa a) vai c) punktā minētu reģionu. Otrkārt, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt minētās regulas noteiktos griestus. Treškārt, tiem ir jābūt pasākumiem, kas paredzēti tādu investīciju atbalstīšanai, kuru nolūks ir uzlabot vai modernizēt būvlaukumus ar mērķi paaugstināt pastāvošo iekārtu produktivitāti. Ceturtkārt, finansiālais atbalsts nedrīkst būt saistīts ar būvlaukuma finansiālu pārstrukturēšanu. Piektkārt, finansiālajam atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz tādu maksājumu atbalstam, kas ir atbilstīgi likumu prasībām Kopienas vadlīniju nozīmē, kas piemērojamas finansiālam atbalstam ar reģionālu galamērķi (14).

(80)

Havras reģions ir zona, kas var saņemt finansiālus atbalstus, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu. Saskaņā ar Regulu par kuģubūvi un pamatojoties uz Komisijas apstiprināto reģionālo finansiālo atbalstu karti, finansiālo atbalstu intensitāte šim reģionam nedrīkst pārsniegt 12,5 % neto (15).

(81)

Saskaņā ar Kopienas vadlīniju, kas piemērojamas finansiāliem atbalstiem ar reģionālu galamērķi, 4. punkta 5. apakšpunktu kā likumam atbilstoši finansiāla atbalsta maksājumi ir noteikts vienveidīgu maksājumu kopums, kas atbilst sekojošiem investīciju elementiem: laukums, ēkas un iekārtas. Saskaņā ar minēto vadlīniju 4. punkta 6. apakšpunktu likumam atbilstoši maksājumi var ietvert arī atsevišķus nemateriālu investīciju veidus.

(82)

SORENI iesniegtās kopējās izmaksas, kas tiek uzskatītas par pārstrukturēšanas izmaksām, ir parādītas 1. tabulā. Pēc tam, kad Komisija bija vēlreiz izvērtējusi šīs izmaksas, pārbaudot to likumīgo atbilstību reģionālo finansiālo atbalstu saņemšanai investīcijās, tā nonāca pie secinājuma, ka vienīgi 4. tabulā minētās izmaksas izpilda 81. preambulā aprakstītos kritērijus.

4. TABULA

Izdevumi, kas likumīgi atbilst reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās saņemšanai

(euro)

Posteņi

Summa

Ēkas:

1.

Darbnīcas remonts (2002)

[…]

2.

Biroju/ēku remonts (2002)

[…]

Iekārtas:

2002:

3.

Transporta līdzekļi

[…]

4.

Datortehnika

[…]

5.

Darbarīki

[…]

2002-2004:

6.

Seguma ierīkošana/skārda apstrāde

[…]

7.

Kravas automašīna

[…]

8.

Dažādi pārnēsājami mehanizēti darbarīki

[…]

Nemateriālas investīcijas:

9.

Jaunu licenču iegādāšanās (2003–2005)

[…]

10.

Kuģubūves remontdarbiem specifiskas programmatūras iegādāšanās (2003–2004)

[…]

KOPĀ

1 550 000

(83)

Komisija pieļauj, ka šīs investīcijas palīdz SORENI uzņēmējdarbības plāna mērķu realizēšanai, kādi tie ir aprakstīti 14. preambulā, un tātad būvlaukuma uzlabošanai un modernizācijai ar mērķi paaugstināt produktivitāti. Cita starpā šīs investīcijas atbilst izdevumu vienveidīgam kopumam: investīcijas ēkās (4. tabulas 1. un 2. punkts) un investīcijas iekārtās (4. tabulas 3. līdz 8. punkts). 4. tabulas 9. un 10. punkts atbilst nemateriālām investīcijām (licenču un programmatūras iegādāšanās).

(84)

Komisija atzīmē, ka pārējie izdevumi, kas parādīti 1. tabulā, likumīgi neatbilst reģionālu finansiālu atbalstu saņemšanai investīcijās, jo tie ir tikai apsaimniekošanas vai apmācības izdevumi. Kas attiecas uz posteni Organizācija un datorizācija ([…] euro; skat. 1. tabulu), Komisija no Francijas iesniegtās informācijas nevar secināt, vai tie ir izdevumi, kas atbilst kritērijiem par likumīgu atbilstību reģionāliem finansiāliem atbalstiem investīcijās.

(85)

Secinot kopīgie izdevumi, kas likumīgi atbilst reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās saņemšanai, sastāda summu 1 550 000 euro (1 412 560 euro pašreizējā vērtībā, bāzes gads 2001., pašreizējās vērtības noteikšanas likme 6,33 %).

(86)

Maksimāli pieļaujamā finansiālā atbalsta intensitāte ir 12,5 % neto (kas šajā gadījumā atbilst 18,9 % bruto (16). Pieļaujamais finansiālais atbalsts sekojoši ir 266 691 euro.

(87)

Komisija nonāk pie secinājuma, ka finansiālais atbalsts par labu SORENI var tikt daļēji atļauts kā reģionāls finansiāls atbalsts investīcijās, nepārsniedzot 266 691 euro lielu summu.

3.   Finansiāls atbalsts apmācībā

(88)

Komisija atzīmēja, ka daži no izdevumiem, ko SORENI uzrāda savā uzņēmējdarbības plānā, attiecas uz apmācību. Finansiālais atbalsts tika piešķirts pēc tam, kad stājās spēkā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu finansiāliem atbalstiem apmācībā (17) (tālāk tekstā saukta “Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā”).

(89)

Komisija pieņēma Regulu par finansiāliem atbalstiem apmācībā ar tiesībām, ko tai deva Padomes 1998. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu atsevišķiem valsts horizontālu finansiālo atbalstu veidiem (18). Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā kā vēlāks likums groza Regulu par kuģubūvi, kura sevī neparedz iespēju piešķirt finansiālus atbalstus apmācībā par labu kuģubūvei. Regulas par finansiālo atbalstu apmācībā 1. pants paredz, ka tā tiek piemērota finansiāliem atbalstiem apmācībā, kas piešķirti visos sektoros, un sekojoši tā tiek piemērota arī kuģubūves sektoram.

(90)

Regula par finansiāliem atbalstiem apmācībā paredz, ka individuāli finansiāli atbalsti ir saderīgi ar kopējo tirgu, ja tie izpilda visus nosacījumus, ko šī regula paredz, proti, ja tie nepārsniedz maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti un ja tie sedz izmaksas, kas ir likumīgi atbilstošas, piemērojot 4. panta 7. paragrāfu.

(91)

Apmācības izmaksas, kas ir likumīgi atbilstošas finansiālo atbalstu apmācībā saņemšanai, ir apvienotas 5. tabulā un veido summu 700 000 euro. Tās izpilda nosacījumus, kas paredzēti Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 4. panta 7. paragrāfā.

5. TABULA

Izdevumi, kas likumīgi atbilst finansiālo atbalstu apmācībā saņemšanai

(euro)

POSTENIS

SUMMA

Apmācība: 37 450 apmācības stundas/3 gados

600 000

Personāla prakses un apmācības pie ražotājiem, kuru licences ir SORENI

100 000

KOPĀ

700 000

(92)

Saskaņā ar Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 4. pantu tādu mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā, kas atrodas reģionos, kuri var saņemt reģionālus finansiālus atbalstus, piemērojot Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % specifiskas apmācības projektiem. Patiesībā šajā gadījumā Francijas varasiestādes nav precizējušas, cik liela apmācības daļa var tikt uzskatīta par “vispārīgu” Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā 2. panta e) punkta nozīmē.

(93)

Sekojoši kopējā summa par finansiāliem atbalstiem apmācībā sasniedz 280 000 euro;

(94)

Komisija nonāk pie secinājuma, ka no finansiālā atbalsta, kas piešķirts SORENI, 280 000 euro liela summa var tikt atļauta kā finansiāls atbalsts apmācībā.

4.   Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punkta tieša piemērošana

(95)

Francija ir pieprasījusi Komisijai izvērtēt apspriežamo finanšu pasākumu saderību ar kopējo tirgu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. paragrāfa c) punktu, uzsverot, ka kuģubūves remontdarbu darbība ir būtiska Havras lieluma ostas labai funkcionēšanai.

(96)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka tādā mērā, cik SORENI piedāvātie remontdarbu pakalpojumi tiešām būtu būtiski ostas funkcionēšanai, šīm darbībām būtu pamatā jātiek nodrošinātām ar pašas ostas līdzekļiem bez nepieciešamības vērsties pēc finansiāliem atbalstiem pie valsts. Bez tam Komisija daļu finansiālā atbalsta atļauj kā reģionālu finansiālu atbalstu investīcijās un šī iemesla dēļ ņem vērā reģionālās problēmas, kas atklājas.

(97)

Cita starpā Regula par kuģubūvi ietver specifisku un izsmeļošu noteikumu kopumu, kas piemērojami sektoram, šajā gadījumā kuģubūvei, kas attiecībā pret Līgumu atrodas pozīcijā lex specialis. Finansiālā atbalsta atļauja, tieši piemērojot Līgumu, izjauktu mērķus, kas izvirzīti, nosakot specifiskus un ierobežojošus noteikumus, kas piemērojami kādam sektoram.

(98)

Sekojoši Komisija nevar novērtēt apspriežamo finansiālo atbalstu, tieši pamatojoties uz Līgumu.

VI.   SECINĀJUMS

(99)

Komisija secina, ka Francija ir nelikumīgi īstenojusi finansiālo atbalstu par summu 4 570 000 euro, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. paragrāfu. Pamatojoties uz šī finansiālā atbalsta novērtējumu, Komisija secina, ka kā finansiāls atbalsts SORENI pārstrukturēšanā šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas neizpilda nosacījumus, kas paredzēti Regulā par kuģubūvi un vadlīnijās par pārstrukturēšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka finansiālais atbalsts ir daļēji saderīgs ar kopējo tirgu kā reģionāls finansiāls atbalsts investīcijās Regulas par kuģubūvi 7. panta nozīmē un kā finansiāls atbalsts apmācībā Regulas par finansiāliem atbalstiem apmācībā nozīmē. Starpībai starp jau izmaksāto summu (3 520 997 euro) un saderīgo summu (266 691 euro + 280 000 euro = 546 691 euro) ir jātiek atgūtai (2 974 306 euro). Starpība starp piešķirto nesaderīgo summu (4 023 309 euro) un summu, kam ir jātiek atgūtai, (2 974 306 euro) nedrīkst tikt izmaksāta (1 049 003 euro),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No finansiālā atbalsta summas 4 570 000 euro apmērā, ko Francija piešķīrusi Kuģubūves un rūpniecības remontdarbu sabiedrībai (SORENI):

a)

266 691 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā reģionāls atbalsts ieguldījumiem saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

b)

280 000 euro ir saderīgi ar kopējo tirgu kā atbalsts apmācībai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

c)

4 023 309 euro nav saderīgi ar kopējo tirgu, no kuriem 1 049 003 euro vēl nav izmaksāti un 2 974 306 euro jau ir nodoti SORENI rīcībā.

2. pants

1.   Francija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu no SORENI 1. panta c) punktā minēto atbalstu, kas jau ir nelikumīgi nodots uzņēmuma rīcībā. Šis atbalsts sasniedz summu 2 974 306 euro.

2.   Atgūšana notiek nekavējoties saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām ar nosacījumu, ka tās atļauj tūlītēju un efektīvu šī lēmuma izpildi.

3.   Atgūstamās summas ietver procentus, kuri aprēķināti no dienas, kad šīs summas tika nodotas SORENI rīcībā, līdz dienai, kad tās faktiski atgūtas.

4.   Procentus aprēķina, pamatojoties uz atsauces likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu subsīdijas ekvivalentu reģionālo atbalstu piešķiršanas kontekstā.

5.   Šo atsauces likmi piemēro par visu 3. punktā minēto laikposmu, šos procentus aprēķinot ne vien uz sākotnējās summas pamata, bet arī no klātpienākušajiem procentiem.

3. pants

Francija divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par plānotajiem pasākumiem un par tiem pasākumiem, kas ir jau veikti šā lēmuma izpildes nolūkos. Francija sniedz informāciju, izmantojot pielikumā sniegto informācijas lapu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 20. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 222, 18.9.2002., 21. lpp.

(2)  Sk. zemsvītras piezīmi 1. lpp.

(3)  OV L 47, 19.2.2002., 37. lpp.

(4)  Konfidenciāla informācija.

(5)  Materiāla kļūda: “klienti” vietā lasīt “konkurenti”.

(6)  OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regula, kuru groza Regula (EK) Nr. 364/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.).

(7)  OV L 202, 18.7.1998., 1. lpp.

(8)  OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(9)  OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.

(10)  OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

(11)  Šajā sakarā skatīt 12. punkta b) un f) apakšpunktus, kā arī 26. punktu Kopīgajos noteikumos par valsts finansiāliem atbalstiem kuģubūvei.

(12)  OV C 368, 23.12.1994., 12. lpp.

(13)  Sk. minēto vadlīniju 3.2.2.C punktu.

(14)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(15)  Neto subsīdijas ekvivalents (NSE).

(16)  Bruto subsīdijas ekvivalents (BSE).

(17)  OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp. Regula, kuru groza Regula (EK) Nr. 363/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 20. lpp.).

(18)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.


PIELIKUMS

Informācijas formulārs par 2004. gada 20. aprīļa Lēmuma izpildīšanu

1.   Atgūstamās summas aprēķins

1.1.

Lūdzu, norādiet tabulā sekojošu informāciju par līdzekļu saņēmēja rīcībā nelikumīgi nodotā finansiālā atbalsta summu:

Datums(-i) (1)

Finansiālā atbalsta summa (2)

Valūta

 

 

 

 

 

 

Komentāri:

1.2.

Lūdzu, detalizēti paskaidrojiet, kādā veidā tiks aprēķināti procenti par atgūstamo finansiālā atbalsta summu.

2.   Plānotie un jau īstenotie pasākumi finansiālā atbalsta atgūšanai

2.1.

Lūdzu, detalizēti norādiet, kādi pasākumi ir paredzēti un kādi jau ir īstenoti, lai saņemtu nekavējošu un efektīvu finansiālā atbalsta atmaksājumu. Lūdzu, vajadzības gadījumā norādiet arī paredzēto/īstenoto pasākumu juridisko pamatu.

2.2.

Lūdzu, norādiet finansiālā atbalsta atmaksas grafiku un pilnīgās atmaksas datumu.

3.   Jau izdarītā atmaksa

3.1.

Lūdzu, norādiet tabulā sekojošu informāciju par finansiālā atbalsta summām, kas jau tikušas atgūtas no līdzekļu saņēmēja:

Datums(-i) (1)

Atmaksātā finansiālā atbalsta summa

Valūta

 

 

 

 

 

 

3.2.

Lūdzu, pievienojiet šim formulāram 3.1. punkta tabulā precizēto finansiālā atbalsta summu atmaksāšanu apliecinošus dokumentus.


(1)  Datums(-i), kurā atbalsts (vai atsevišķas tā daļas) tika nodots līdzekļu saņēmēja rīcībā.

(2)  Līdzekļu saņēmēja rīcībā nodotā finansiālā atbalsta summa.

(3)  Datums(-i), kurā finansiālais atbalsts ir ticis atmaksāts.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/61


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. februāris),

ar ko nosaka periodu, pēc kura vakcinācija pret trakumsērgu ir uzskatāma par derīgu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 190)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/91/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas suņu, kaķu un sermuļu dzimtas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm.

(2)

Regulā ir noteikts, ka lolojumdzīvniekam jābūt līdzi pasei, kurā apliecināts, ka tam veikta derīga vakcinācija pret trakumsērgu vai, ja vajadzīgs, revakcinācija saskaņā ar ražošanas laboratorijas ieteikumiem.

(3)

Vakcīnas ražotāja ieteikumos skaidri norādīts, kad beidzas imunitātes periods un līdz kuram datumam jāveic revakcinācija.

(4)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 nav noteikts laika posms, kas vajadzīgs, lai izveidotos imunitāte pret trakumsērgu. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi paredzēt laika posmu, pēc kura vakcinācija vai revakcinācija pret trakumsērgu ir uzskatāma par derīgu.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. un 8. punkta prasības, minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā vakcināciju pret trakumsērgu uzskata par derīgu pēc 21 dienas pēc tam, kad aizpildīts vakcinācijas protokols, ko ražotājs paredzējis pirmajai vakcinācijai tajā valstī, kurā veikta vakcinācija.

Tomēr vakcināciju pret trakumsērgu uzskata par derīgu no revakcinācijas dienas, ja vakcīnu ievada tajā derīguma periodā, ko norādījis iepriekšējās vakcīnas ražotājs valstī, kurā veikta iepriekšējā vakcinācija. Vakcināciju uzskata par pirmo vakcināciju, ja nav veterinārās sertifikācijas, kas apliecinātu iepriekšējo vakcināciju.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 7. februāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2054/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 14. lpp.).


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/62


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. februāris)

par dzīvnieku veselības nosacījumiem, sertifikāciju un pārejas perioda noteikumiem attiecībā uz atsevišķu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu un glabāšanas periodu brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās un tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus Kopienā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 191)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/92/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka prasības, kas reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 12. panta 12. punktu un 13. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 97/78/EK nosaka prasības veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas atsevišķu veidu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm, un tostarp paredz to, kā brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus, glabājami produkti, kuri neatbilst Kopienas noteiktajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas piemērojami, veicot importu.

(2)

Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), nosaka, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka no 2005. gada 1. janvāra dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, no trešām valstīm ieved vienīgi tad, ja tie atbilst minētajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

(3)

Direktīva 2002/99/EK nosaka arī dzīvnieku veselības noteikumu ieviešanu un tādu produktu sertifikāciju, kas paredzēti tūlītējam tranzītam vai tranzītam pēc uzglabāšanas. Tādēļ šādi noteikumi un sertifikāti gaļas sūtījumiem, ieskaitot medījumus un mājputnu gaļu, gaļas izstrādājumus, pienu un piena produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā vai nu trešā valstī vai lai apgādātu pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus un kas paredzēti tūlītējam tranzītam vai tranzītam pēc glabāšanas, ir noteikti Padomes Lēmumā 79/542/EEK (3) un Komisijas Lēmumos 94/984/EK (4), 97/221/EK (5), 2000/572/EK (6), 2000/585/EK (7), 2000/609/EK (8), 2003/779/EK (9) un 2004/438/EK (10) (“attiecīgie Kopienas tiesību akti”).

(4)

Tādēļ no 2005. gada 1. janvāra dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, uz kuriem attiecas attiecīgie Kopienas tiesību akti, jāatbilst noteikumiem, kā arī tiem jāpievieno atbilstošs dzīvnieka veselības sertifikāts, kas paredzēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos un kas jāuzrāda ievedot brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus, tādējādi nodrošinot, ka tiek ievēroti dzīvnieku veselības nosacījumi.

(5)

Tādēļ tie sūtījumi, kas ievesti Kopienā uzglabāšanai brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus, līdz 2005. gada 1. janvārim un kas neatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, jāizvērtē saskaņoti un caurskatāmi, lai neradītu nevajadzīgas problēmas iesaistītajiem uzņēmumiem, vienlaicīgi nodrošinot to, ka tiek noteikts galīgais beigu termiņš šādu produktu uzglabāšanai Kopienā.

(6)

Šā iemesla dēļ ir jānosaka 12 mēnešu ilgs pārejas periods, lai līdz 2005. gada 1. janvārim atbrīvotos no šādiem produktiem, kas ievesti brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus.

(7)

Ir lietderīgi nodrošināt, ka no 2006. gada 1. janvāra jebkādus šādus produktus, kas neatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un kurus joprojām glabā brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus, iznīcina kompetentas iestādes uzraudzībā. Visas šādas procedūras izmaksas sedz sūtījuma īpašnieks.

(8)

Dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ šis lēmums jāpiemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(9)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No 2005. gada 1. janvāra produktu sūtījumiem, uz kuriem attiecas Lēmumi 79/542/EEK, 94/984/EK, 97/221/EK, 2000/572/EK, 2000/585/EK, 2000/609/EK, 2003/779/EK un 2004/438/EK, uzrādot tos ievešanai ar Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punkta b) apakšpunktu apstiprinātajās brīvajās zonās un brīvās tirdzniecības noliktavās vai ar Direktīvas 97/78/EK 13. panta 1. punktu apstiprināto tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu jūras satiksmes līdzekļus, pievieno attiecīgu dzīvnieku veselības sertifikātu, kas paredzēts minētajos tiesību aktos, tādējādi nodrošinot, ka tiek ievērotas dzīvnieku veselības prasības.

2. pants

Līdz 2005. gada 31. decembrim 1. pantā minēto produktu sūtījumus, kas brīvajās zonās, brīvās tirdzniecības noliktavās vai tādu operatoru telpās, kuri apgādā pārrobežu satiksmes līdzekļus, ievesti līdz 2005. gada 1. janvārim, ir atļauts izvest no minētajām zonām, noliktavām vai telpām, kurās tie uzglabāti, lai tos pilnībā vai to daļu nogādātu paredzētajā galamērķī, kā noteikts Direktīvas 97/78/EK 2. panta 8. punktā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nepievienojot tiem attiecīgu dzīvnieku veselības sertifikātu, kā noteikts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos.

3. pants

No 2006. gada 1. janvāra jebkādi produktu sūtījumi, kas minēti 2. pantā un kas atrodas glabāšanā, jāiznīcina kompetento iestāžu uzraudzībā.

Visas šādas procedūras izmaksas sedz sūtījuma īpašnieks.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no tā izziņošanas dienas.

5. pants

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(3)  OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/882/EK (OV L 373, 21.12.2004., 52. lpp.).

(4)  OV L 378, 31.12.1994., 11. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/118/EK (OV L 36, 7.2.2004., 34. lpp.).

(5)  OV L 89, 4.4.1997., 32. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/427/EK (OV L 154, 30.4.2004., 8. lpp.).

(6)  OV L 240, 23.9.2000., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/437/EK (OV L 154, 30.4.2004., 66. lpp.).

(7)  OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/413/EK (OV L 151, 30.4.2004., 57. lpp.).

(8)  OV L 258, 12.10.2000., 49. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/415/EK (OV L 151, 30.4.2004., 73. lpp.).

(9)  OV L 285, 1.11.2003., 38. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/415/EK (OV L 151, 30.4.2004., 65. lpp.).

(10)  OV L 154, 30.4.2004., 73. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/64


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 2. februāris)

attiecībā uz pārejas noteikumiem par noteiktu dzīvnieku izcelsmes preču sūtījumu ievešanu un uzglabāšanas ilgumu Kopienas muitas noliktavās

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 192)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/93/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/99/EK paredz, ka dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, no 2005. gada 1. janvāra ieved no trešām valstīm tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas minētajā direktīvā.

(2)

Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), nosaka prasības attiecībā uz veterinārām pārbaudēm dažu dzīvnieku izcelsmes preču sūtījumiem, ko ieved no trešām valstīm, un, cita starpā, paredz nosacījumus arī tādu preču uzglabāšanai muitas noliktavās, kuras ieved Kopienā, bet neatbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem.

(3)

Direktīva 2002/99/EK nosaka arī dzīvnieku veselības noteikumu ieviešanu un dzīvnieku veselības apliecības tādiem produktiem, kuri paredzēti tūlītējam tranzītam vai tranzītam pēc uzglabāšanas. Tādējādi šādi noteikumi un apliecības attiecībā uz gaļas, tai skaitā, medījumu un mājputnu gaļas, un gaļas izstrādājumu, kā arī piena un piena produktu sūtījumiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā trešā valstī vai arī pārrobežu jūras satiksmes līdzekļu apgādei un kas paredzēti tūlītējam tranzītam vai tranzītam pēc uzglabāšanas, ir noteikti Padomes Lēmumā 79/542/EEK (3) un Komisijas Lēmumos 94/984/EK (4), 97/221/EK (5), 2000/572/EK (6), 2000/585/EK (7), 2000/609/EK (8), 2003/779/EK (9) un 2004/438/EK (10) (“attiecīgie Kopienas tiesību akti”).

(4)

Tādēļ tādi dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumi, kas ievesti Kopienā uzglabāšanai muitas noliktavās pirms 2005. gada 1. janvāra un neatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, jāvērtē harmonizēti un caurredzami, lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām iesaistītajiem uzņēmumiem, vienlaicīgi nodrošinot, ka tiek noteikts galīgais beigu termiņš, līdz kuram šādus produktus Kopienā uzglabā.

(5)

Šā iemesla dēļ uzņēmumiem ir jānosaka 12 mēnešu pārejas periods, lai atbrīvotos no šādiem produktiem, kuri ievesti Kopienas muitas noliktavās līdz 2005. gada 1. janvārim.

(6)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai no 2006. gada 1. janvāra jebkurus šādus produktus, kas neatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un kurus vēl arvien uzglabā Kopienas muitas noliktavās, iznīcina kompetentas iestādes uzraudzībā. Visas šādas procedūras izmaksas sedz sūtījuma īpašnieks.

(7)

Dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ šis lēmums ir jāpiemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tādu produktu sūtījumus, kas attiecas uz Lēmumu 79/542/EEK, 94/984/EK, 97/221/EK, 2000/572/EK, 2000/585/EK, 2000/609/EK, 2003/779/EK un 2004/438/EK darbības jomu un kuri līdz 2005. gada 1. janvārim tika ievesti Kopienas muitas noliktavās, kas apstiprinātas saskaņā ar 12. panta 4. punkta b) apakšpunktu Direktīvā 97/78/EK, līdz 2005. gada 31. decembrim ir atļauts izvest no minētajām noliktavām, kurās šos produktus uzglabā, lai tos pilnībā vai pa daļām nogādātu galamērķī, kā noteikts 12. panta 8. punktā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā Direktīvā 97/78/EK, nepievienojot tiem attiecīgu dzīvnieku veselības apliecību, kā paredzēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos.

2. pants

Jebkurus 1. pantā minētos sūtījumus, kas atrodas uzglabāšanā, no 2006. gada 1. janvāra iznīcina kompetentas iestādes uzraudzībā.

Visas šādas iznīcināšanas izmaksas sedz sūtījuma īpašnieks.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no tā paziņošanas dienas.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts visām dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/882/EK (OV L 373, 21.12.2004., 52. lpp.).

(4)  OV L 378, 31.12.1994., 11. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/118/EK (OV L 36, 7.2.2004., 34. lpp.).

(5)  OV L 89, 4.4.1997., 32. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/427/EK (OV L 154, 30.4.2004., 8. lpp.).

(6)  OV L 240, 23.9.2000., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/437/EK (OV L 154, 30.4.2004., 66. lpp.).

(7)  OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/413/EK (OV L 151, 30.4.2004., 57. lpp.).

(8)  OV L 258, 12.10.2000., 49. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/415/EK (OV L 151, 30.4.2004., 73. lpp.).

(9)  OV L 285, 1.11.2003., 38. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/414/EK (OV L 151, 30.4.2004., 65. lpp.).

(10)  OV L 154, 30.4.2004., 73. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/66


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 3. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

(2005/94/EK, Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 218. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 131. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas drošības sistēma pamatojas uz principiem, kas ir izklāstīti Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (1), lai nodrošinātu Savienības lēmumu pieņemšanas procesa vienmērīgu darbību.

(2)

Komisijas drošības noteikumi ir izklāstīti pielikumā Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (2).

(3)

Drošības noteikumu 1. papildinājumā, kas pievienots minētajiem noteikumiem, ir ietverta atbilstības tabula, tostarp valstu slepenības klasifikācija.

(4)

Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija 2003. gada 16. aprīlī parakstīja Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (3). Drošības reglamenta 1. papildinājums jāgroza, lai ņemtu vērā šo valstu pievienošanos.

(5)

Eiropas Savienība 2003. gada 14. martā parakstīja nolīgumu (4) ar NATO par informācijas drošību. Tādēļ drošības noteikumu 1. papildinājumā jānosaka atbilstība NATO klasifikācijas līmeņiem.

(6)

Francija un Nīderlande ir grozījušas savus tiesību aktus par klasifikāciju.

(7)

Skaidrības labad drošības noteikumu 1. papildinājums ir jāaizstāj ar citu.

(8)

Vienlaicīgi jālabo Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikums, lai nodrošinātu, ka visu valodu redakcijās četru klasifikācijas terminu lietošana ir vienāda,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. papildinājumu drošības noteikumos, kas ietverti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumu labo, attiecīgi aizstājot četrus klasifikācijas terminus visu valodu redakcijās ar šādiem terminiem, ko vienmēr raksta ar drukātiem burtiem:

“RESTREINT UE”,

“CONFIDENTIEL UE”,

“SECRET UE”,

“TRES SECRET UE/EU TOP SECRET”.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 3. februārī.

Komisijas vārdā —

priekšēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/194/EK (OV L 63, 28.2.2004., 48. lpp).

(2)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp.

(4)  OV L 80, 27.3.2003., 36. lpp.


PIELIKUMS

“1. papildinājums

VALSTU DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJAS SALĪDZINĀJUMS

ES klasifikācija

TRES SECRET UE/EU TOP SECRET

SECRET UE

CONFIDENTIEL UE

RESTREINT UE

RES klasifikācija

FOCAL TOP SECRET

WEU SECRET

WEU CONFIDENTIAL

WEU RESTRICTED

Euratom klasifikācija

EURA TOP SECRET

EURA SECRET

EURA CONFIDENTIAL

EURA RESTRICTED

NATO klasifikācija

COSMIC TOP SECRET

NATO SECRET

NATO CONFIDENTIAL

NATO RESTRICTED

Beļģija

Très Secret

Secret

Confidentiel

Diffusion restreinte

Zeer Geheim

Geheim

Vertrouwelijk

Beperkte Verspreiding

Čehija

Přísně tajné

Tajné

Důvěrné

Vyhrazené

Dānija

Yderst hemmeligt

Hemmeligt

Fortroligt

Til tjenestebrug

Vācija

Streng geheim

Geheim

VS (1) — Vertraulich

VS — Nur für den Dienstgebrauch

Igaunija

Täiesti salajane

Salajane

Konfidentsiaalne

Piiratud

Grieķija

Άκρως Απόρρητο

Απόρρητο

Εμπιστευτικό

Περιορισμένης Χρήσης

Abr: ΑΑΠ

Abr: (ΑΠ)

Αbr: (ΕΜ)

Abr: (ΠΧ)

Spānija

Secreto

Reservado

Confidencial

Difusión Limitada

Francija

Très Secret Défense (2)

Secret Défense

Confidentiel Défense

 

Īrija

Top Secret

Secret

Confidential

Restricted

Itālija

Segretissimo

Segreto

Riservatissimo

Riservato

Kipra

Άκρως Απόρρητο

Απόρρητο

Εμπιστευτικό

Περιορισμένης Χρήσης

Latvija

Sevišķi slepeni

Slepeni

Konfidenciāli

Dienesta vajadzībām

Lietuva

Visiškai slaptai

Slaptai

Konfidencialiai

Riboto naudojimo

Luksemburga

Très Secret

Secret

Confidentiel

Diffusion restreinte

Ungārija

Szigorúan titkos !

Titkos !

Bizalmas !

Korlátozott terjesztésű !

Malta

L-Ghola Segretezza

Sigriet

Kunfidenzjali

Ristrett

Nīderlande

Stg (3). Zeer Geheim

Stg. Geheim

Stg. Confidentieel

Departementaalvertrouwelijk

Austrija

Streng Geheim

Geheim

Vertraulich

Eingeschränkt

Polija

Ściśle Tajne

Tajne

Poufne

Zastrzeżone

Portugāle

Muito Secreto

Secreto

Confidencial

Reservado

Slovēnija

Strogo tajno

Tajno

Zaupno

SVN Interno

Slovākija

Prísne tajné

Tajné

Dôverné

Vyhradené

Somija

Erittäin salainen

Erittäin salainen

Salainen

Luottamuksellinen

Zviedrija

Kvalificerat hemlig

Hemlig

Hemlig

Hemlig

Apvienotā Karaliste

Top Secret

Secret

Confidential

Restricted”


(1)  VS = Verschlusssache.

(2)  Très Secret Défense, kas attiecas uz valdības prioritārajiem jautājumiem, drīkst mainīt tikai ar premjerministra atļauju.

(3)  Stg = staatsgeheim.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/69


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/95/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Afganistānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2003/871/KĀDP (1), ar ko pagarina pilnvaru termiņu un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim (“ESĪP”) Afganistānā.

(2)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/533/KĀDP (2), ar ko groza un līdz 2005. gada 28. februārim pagarina Vienoto rīcību 2003/871/KĀDP.

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2003/871/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz sešiem mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina ESĪP Afganistānā Francesc VENDRELL kunga pilnvaru termiņu.

2. pants

Vienotās rīcības 2003/871/KĀDP 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 635 000.”.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februārī.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 326, 13.12.2003., 41. lpp.

(2)  OV L 234, 3.7.2004., 17. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/70


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/96/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko groza pilnvaras un pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Āfrikas Lielo ezeru reģionā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2003/869/KĀDP (1), ar ko pagarina pilnvaru termiņu un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim (“ESĪP”) Āfrikas Lielo ezeru reģionā;

(2)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/530/KĀDP (2), ar ko groza un līdz 2005. gada 28. februārim pagarina Vienoto rīcību 2003/869/KĀDP;

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2003/869/KĀDP pārskatīšanu, ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz sešiem mēnešiem;

(4)

Padome 2004. gada 9. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP (3) par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL “Kinshasa”), kas uztic ESĪP īpašus pienākumus. Atttiecīgi būtu jāgroza viņa pilnvaras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina ESĪP Āfrikas Lielo ezeru reģionā Aldo AJELLO kunga pilnvaru termiņu.

2. pants

Vienoto rīcību 2003/869/KĀDP groza šādi:

1)

vienotās rīcības 3. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

“j)

sniegt vietēju politisku palīdzību Eiropas Savienības policijas misijas vadītājam/policijas komisāram Kinšasā (KDR) (“EUPOL Kinshasa”).”;

2)

vienotās rīcības 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 440 000.”.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 326, 13.12.2003., 37. lpp.

(2)  OV L 234, 3.7.2004., 13. lpp.

(3)  OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/71


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/97/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/569/KĀDP, kas attiecas uz Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2002/211/KĀDP (1);

(2)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2004/569/KĀDP pārskatīšanu, Īpašā pārstāvja pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz 6 mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā Lorda ASHDOWN pilnvaru termiņu, kas noteikts Vienotajā rīcībā 2004/569/KĀDP.

2. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februāri

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 252, 28.7.2004., 7. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/72


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/98/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tá ká:

(1)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2003/870/KĀDP, ar ko groza un paplašina pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (1).

(2)

Padome 2004. gada 26. jūlijā pieņēma Vienoto Rīcību 2004/565/KĀDP (2), ar ko Michael Sahlin kungu iecēla par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2003/870/KĀDP pārskatīšanu, Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz 6 mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā Michael Sahlin kunga pilnvaru termiņu, kā tas noteikts Vienotajā rīcībā 2003/870/KĀDP.

2. pants

Vienotās rīcības 2003/870/KĀDP 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 500 000.”.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 326 13.12.2003., 39. lpp.

(2)  OV L 251, 27.7.2004., 18. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/73


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/99/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2003/873/KĀDP (1), ar ko pagarina pilnvaru termiņu un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā.

(2)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/534/KĀDP (2), ar ko līdz 2005. gada 28. februārim pagarina Vienoto rīcību 2003/873/KĀDP.

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2003/873/KĀDP, kas grozīta ar Vienoto rīcību 2004/534/ KĀDP, pārskatīšanu, Īpašā pārstāvja pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz sešiem mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā Marc OTTE kunga pilnvaru termiņu, kā tas noteikts Vienotajā rīcībā 2003/873/KĀDP un grozīts ar Vienoto rīcību 2004/534/KĀDP.

2. pants

Vienotās rīcības 2003/873/ KĀDP 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 560 000.”.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 326, 13.12.2003., 46. lpp.

(2)  OV L 234, 3.7.2004., 18. lpp.


4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/74


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/100/KĀDP

(2005. gada 2. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 8. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2003/872/KĀDP (1), ar ko pagarina pilnvaru termiņu un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā.

(2)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/532/KĀDP (2), ar ko groza un līdz 2005. gada 28. februārim pagarina Vienoto rīcību 2003/872/KĀDP.

(3)

Pamatojoties uz Vienotās rīcības 2003/872/KĀDP, kas grozīta ar Vienoto rīcību 2004/532/KĀDP, pārskatīšanu, Īpašā pārstāvja pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl uz sešiem mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Ar šo līdz 2005. gada 31. augustam pagarina Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja (ESĪP) Dienvidkaukāzā Heikki TALVITIE kunga pilnvaru termiņu, kā tas noteikts Vienotajā rīcībā 2003/872/KĀDP un grozīts ar Vienoto rīcību 2004/532/KĀDP.

2. pants

Vienotās rīcības 2003/872/KĀDP 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā atsauces summa ir EUR 370 000.”.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 326, 13.12.2003., 44. lpp.

(2)  OV L 234, 3.7.2004., 16. lpp.


Labojums

4.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 31/75


Labojums Komisijas 2005. gada 2. februāra Lēmumam 2005/87/EK, ar ko Zviedrijai atļauj izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļā noteikto sistēmu attiecībā uz liellopu ganāmpulku statistisko apsekojumu aizstāšanu

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 30, 2005. gada 3. februāris )

Lēmuma 2005/87/EK publicēšana uzskatāma par spēkā neesošu.