ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 29

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

48. sējums
2005. gada 2. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 172/2005 (2005. gada 18. janvāris) attiecībā uz nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 173/2005 (2005. gada 24. janvāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, saistībā ar PEACE programmas darbības termiņa pagarināšanu un jaunu saistību apropriāciju piešķiršanu

3

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 174/2005 (2005. gada 31. janvāris), ar ko nosaka ierobežojumus tādas tehniskās palīdzības sniegšanai Kotdivuārai, kas ir saistīta ar militārām darbībām

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 175/2005 (2005. gada 1. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 176/2005 (2005. gada 1. februāris), ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

18

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2005/76/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 22. novembris) attiecībā uz to, lai parakstītu Eiropas Kopienas vārdā un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

20

Līgums vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

22

 

 

Komisija

 

*

2005/77/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 30. marts) par atbalsta shēmu, ko Apvienotā Karaliste īsteno Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu labā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 928)  ( 1 )

24

 

*

2005/78/EK, Euratom:Komisijas Lēmums (2005. gada 1. februāris), ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

39

 

*

2005/79/EK:EK un Šveices Apvienotās Komitejas Lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 1. februāris), ar ko aizstāj 2. protokola III un IV b) tabulu

42

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2005/80/KĀDP (2005. gada 31. janvāris), ar kuru pagarina un groza Kopējo nostāju 2004/133/KĀDP, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret ekstrēmistiem Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM)

45

 

*

Padomes Lēmums 2005/81/KĀDP (2005. gada 31. janvāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu misijas vadītājam/policijas komisāram Eiropas Savienības Policijas misijā (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā

48

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2005/82/KĀDP (2005. gada 31. janvāris), ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/401/KĀDP par Nigēriju, 2002/495/KĀDP par Angolu, 2002/830/KĀDP par Ruandu un 2003/319/KĀDP par Lusakas Uguns pārtraukšanas nolīgumu un miera procesu Kongo Demokrātiskajā Republikā

49

 

*

Padomes Lēmums 2005/83/KĀDP (2005. gada 31. janvāris), ar ko īsteno Kopējo nostāju 2004/293/KĀDP, ar kuru atjauno pasākumus, atbalstot sekmīgu Starptautiskā kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai pilnvaru ieviešanu

50

 

 

Labojums

 

 

Labojums Komisijas Regulai (EK) Nr. 103/2005 (2005. gada 21. janvāris) par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Grieķijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū (OV L 20, 22.1.2005)

57

 

 

Labojums Komisijas Regulai (EK) Nr. 165/2005 (2005. gada 31. janvāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. februāra (OV L 28, 1.2.2005)

57

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 172/2005

(2005. gada 18. janvāris)

attiecībā uz nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām (2) pirms Nolīgumam pievienotā protokola spēkā esamības termiņa beigām Līgumslēdzējas Puses sāk sarunas, lai ar abpusēju vienošanos noteiktu protokola saturu turpmākajam periodam un, ja nepieciešams, pielikuma grozījumus vai papildinājumus.

(2)

Kamēr turpinās sarunas par grozījumiem, abas Līgumslēdzējas Puses ir nolēmušas pagarināt spēkā esamības termiņu pašreizējam protokolam, kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1439/2001 (3), laikposmam no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim, slēdzot nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā.

(3)

Kopienas interesēs ir apstiprināt šo pagarinājumu.

(4)

Būtu jāapstiprina pagarinātajā protokolā paredzēto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām.

Teksts Nolīgumam vēstuļu apmaiņas formā ir pievienots šai regulai (4).

2. pants

Protokolā noteiktās zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala šādi:

a)

tunču zvejas kuģi:

Spānija

:

18 kuģi

Francija

:

21 kuģis

Itālija

:

1 kuģis;

b)

āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai:

Spānija

:

20 kuģi

Portugāle

:

5 kuģi.

Ja šo dalībvalstu licences pieprasījumi neizmanto visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var ņemt vērā licences pieprasījumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo atbilstīgi protokolam, ir jāinformē Komisija par daudzumiem, kas nozvejoti Komoru zvejas zonā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (5).

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 16. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 137, 2.6.1988., 19. lpp.

(3)  OV L 193, 17.7.2001., 1. lpp.

(4)  Skat. šī Oficiālā Vēstneša 22. lpp.

(5)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/3


PADOMES REGULA (EK) Nr. 173/2005

(2005. gada 24. janvāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, saistībā ar PEACE programmas darbības termiņa pagarināšanu un jaunu saistību apropriāciju piešķiršanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 161. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc konsultēšanās ar Reģionu komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (3), 7. panta 4. punktu saskaņā ar 1. mērķi ievieš programmu PEACE miera procesa atbalstam Ziemeļīrijā uz četrus gadus ilgu laikposmu no 2000. līdz 2004. gadam, lai atbalstītu Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas.

(2)

Briselē 2004. gada 17. un 18. jūnijā sanākusī Eiropadome aicināja Komisiju izvērtēt, vai pasākumus atbilstīgi PEACE programmai un Starptautiskajam fondam Īrijai var saskaņot ar pasākumiem, kas paredzēti atbilstīgi citām struktūrfondu programmām, kuru termiņš beidzas 2006. gadā, lai iekļautu to finansiālās sekas.

(3)

Lai nostiprinātu miera procesu Ziemeļīrijā, kuru PEACE programma līdz šim ir būtiski sekmējusi, būtu jāsaglabā finansiālais atbalsts, ko Kopiena līdz šim sniegusi attiecīgajiem reģioniem, un jāpagarina PEACE programmas darbības termiņš vēl uz diviem gadiem.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1260/1999, lai par diviem gadiem pagarinātu PEACE programmas īstenošanas laikposmu tā, lai tas atbilstu struktūrfondu plānošanas laikposmam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1260/1999 ar šo groza šādi:

1)

Regulas 7. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“4.   Saskaņā ar 1. mērķi programmu PEACE miera procesa atbalstam Ziemeļīrijā ievieš uz laiku no 2000. līdz 2006. gadam, lai atbalstītu Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas.”

2)

Regulas I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. BODEN


(1)  Piekrišana dota 2005. gada 11. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Atzinums sniegts 2004. gada 16. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1105/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 3. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

STRUKTŪRFONDI

Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam

(minēts 7. panta 1. punktā)

(miljonos EUR, 1999. gada cenās)

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

29 430

28 840

28 250

27 670

27 080

27 120

26 660”


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/5


PADOMES REGULA (EK) Nr. 174/2005

(2005. gada 31. janvāris),

ar ko nosaka ierobežojumus tādas tehniskās palīdzības sniegšanai Kotdivuārai, kas ir saistīta ar militārām darbībām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 60. un 301. pantu,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP (2004. gada 13. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru (1),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

ANO Drošības padome ar 2004. gada 15. novembra rezolūciju 1572 (2004), rīkojoties saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļu un atzīmējot karadarbības atsākšanu Kotdivuārā un 2003. gada 3. maijā noslēgtā pamiera atkārtotu pārkāpšanu, nolēma noteikt dažus ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru;

(2)

Kopējā nostāja 2004/852/KĀDP paredz īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijā (ANODPR) 1572 (2004) noteiktos pasākumus, tostarp aizliegumu sniegt tehnisko un finansiālu palīdzību, kas ir saistīta ar militārām darbībām, un piegādāt aprīkojumu, kas tiek izmantots iekšējai apspiešanai;

(3)

Šis pasākums ietilpst Līguma darbības jomā, un tāpēc, lai nepieļautu konkurences traucējumus, tā īstenošanai būtu jāpieņem Kopienas tiesību akti, ciktāl tas attiecas uz Kopienu. Šajā regulā par Kopienas teritoriju uzskata dalībvalstu teritorijas, uz kurām attiecas Līgums, ņemot vērā Līgumā paredzētos nosacījumus;

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Tehniskā palīdzība” ir jebkurš tehnisks atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādāšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkuru citu tehnisko apkalpošanu, un tā var būt sagatavošana, padomu sniegšana, apmācība, darba zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultatīvu pakalpojumu sniegšana; tehniskā palīdzība ietver mutiskas palīdzības formas;

2)

“Sankciju komiteja” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANODPR) 1572 (2004) 14. punktam.

2. pants

Ir aizliegts:

a)

tieši vai netieši piešķirt, pārdot, sniegt vai nodot tehnisko palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām, jebkurai personai, organizācijai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā;

b)

sniegt finansējumu vai finansiālu palīdzību, kas ir saistīta ar militārām darbībām, tostarp dotācijas, aizdevumus un eksporta kredīta apdrošināšanu, un kas paredzēta ieroču vai ar tiem saistītās materiāldaļas pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai saistītās tehniskās palīdzības vai citu pakalpojumu piešķiršanai, pārdošanai, sniegšanai vai nodošanai, tieši vai netieši jebkurai personai, organizācijai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā;

c)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieši vai netieši veicināt a) un b) punktā minētos darījumus.

3. pants

Ir aizliegts:

a)

tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt I pielikumā minēto aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējai apspiešanai, neatkarīgi no tā, vai šāda aprīkojuma izcelsme ir Kopienā, jebkurai personai, organizācijai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā;

b)

tieši vai netieši piešķirt, pārdot, sniegt vai nodot tehnisko palīdzību, kas saistīta ar a) punktā minēto aprīkojumu, jebkurai personai, organizācijai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā;

c)

tieši vai netieši piešķirt finansējumu vai finansiālu palīdzību, kas saistīta ar a) punktā minēto aprīkojumu, jebkurai personai, organizācijai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā;

d)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieši vai netieši veicināt a), b) vai c) punktā minētos darījumus.

4. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, tajā minētie aizliegumi neattiecas uz:

a)

tehniskās palīdzības, finansējuma vai finansiālas palīdzības sniegšanu attiecībā uz ieročiem un ar tiem saistīto materiāldaļu, ja šī palīdzība vai pakalpojumi ir paredzēti tikai un vienīgi lietošanai un atbalstam Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijai Kotdivuārā (UNOCI) un Francijas spēkiem, kas to atbalsta;

b)

tehniskās palīdzības sniegšanu attiecībā uz nenāvējošu militāro aprīkojumu, kas paredzēts tikai un vienīgi lietošanai humanitāriem vai aizsardzības mērķiem, tostarp šādu aprīkojumu, kas paredzēts ES, ANO, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) krīzes pārvarēšanas operācijām, ja šīs darbības pirms tam ir apstiprinājusi Sankciju komiteja;

c)

finansējuma vai finansiālas palīdzības sniegšanu attiecībā uz nenāvējošu militāro aprīkojumu, kas paredzēts tikai un vienīgi lietošanai humanitāriem vai aizsardzības mērķiem, tostarp šādu aprīkojumu, kas paredzēts ES, ANO, Āfrikas Savienības un ECOWAS krīzes pārvarēšanas operācijām;

d)

tehniskās palīdzības sniegšanu attiecībā uz ieročiem un ar tiem saistīto materiāldaļu, kas paredzēta tikai un vienīgi aizsardzības un drošības spēku pārstrukturēšanas procesa atbalstam vai izmantošanai tajā atbilstīgi Linas–Marcoussis nolīguma 3. punkta f) apakšpunktam, ja šīs darbības pirms tam ir apstiprinājusi arī Sankciju komiteja;

e)

finansējuma vai finansiālas palīdzības sniegšanu attiecībā uz ieročiem un ar tiem saistīto materiāldaļu, kas paredzēta tikai un vienīgi aizsardzības un drošības spēku pārstrukturēšanas procesa atbalstam vai izmantošanai tajā atbilstīgi Linas–Marcoussis nolīguma 3. punkta f) apakšpunktam;

f)

to preču pārdošanu vai piegādēm, ko uz laiku nosūta vai eksportē uz Kotdivuāru tādas valsts bruņotajiem spēkiem, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic darbības tieši un vienīgi nolūkā atvieglināt tās pilsoņu evakuāciju un to personu evakuāciju, par kurām tai ir konsulārā atbildība Kotdivuārā, ja par šīm darbībām iepriekš ir paziņots arī Sankciju komitejai.

2.   Atļaujas 1. punktā minētajām darbībām, tostarp gadījumos, kad nepieciešams Sankciju komitejas apstiprinājums vai tās informēšana, saņem ar II pielikumā uzskaitīto kompetento iestāžu starpniecību tajā dalībvalstī, kurā reģistrēts pakalpojuma sniedzējs, vai eksporta dalībvalstī.

3.   Atļaujas nepiešķir jau notikušām darbībām.

5. pants

Šīs regulas 2. un 3. pantu nepiemēro attiecībā uz aizsargapģērbu, tostarp bruņuvestēm un militārajām bruņucepurēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Kopienas vai tās dalībvalstu personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humanitāro un attīstības organizāciju darbinieki un ar tiem saistītais personāls uz laiku ieved Kotdivuārā tikai savai personīgajai lietošanai.

6. pants

Komisija un dalībvalstis nekavējoties informē cita citu par pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, un sniedz cita citai jebkādu citu to rīcībā esošo attiecīgo informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju attiecībā uz pārkāpumiem un grūtībām, kas rodas izpildes gaitā, kā arī spriedumiem, ko pieņēmušas attiecīgo valstu tiesas.

7. pants

Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

8. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī paziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem.

9. pants

Šo regulu piemēro:

a)

Kopienas teritorijā, tostarp tās gaisa telpā,

b)

dalībvalstu jurisdikcijā esošajās lidmašīnās un uz to jurisdikcijā esošajiem kuģiem,

c)

attiecībā uz jebkuru personu Kopienas teritorijā vai ārpus tās, kura ir kādas dalībvalsts pilsonis,

d)

attiecībā uz jebkuru juridisku personu, organizāciju vai struktūru, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem,

e)

attiecībā uz jebkuru juridisku personu, organizāciju vai struktūru, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā.

10. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 31. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 368, 15.12.2004., 50. lpp.


I PIELIKUMS

Tā aprīkojuma saraksts, ko varētu izmantot iekšējai apspiešanai, kā minēts 3. pantā

Sarakstā še turpmāk nav iekļauti ražojumi, kas ir īpaši paredzēti vai pārveidoti militārām vajadzībām.

1.

Bruņucepures, kas aizsargā pret lodēm, policistu ķiveres, policistu vairogi un bruņu vairogi, kā arī tiem īpaši paredzētas detaļas.

2.

Īpaši izstrādātas iekārtas pirkstu nospiedumu ņemšanai.

3.

Elektriskie starmeši.

4.

Celtniecības iekārtas ar pretšķembu aizsardzību.

5.

Medību naži.

6.

Šaujamieroču ražošanai īpaši paredzētas iekārtas.

7.

Aprīkojums munīcijas pielādēšanai ar rokām.

8.

Sakaru pārtveršanas ierīces.

9.

Cietvielu optiskie detektori.

10.

Attēlu pastiprinātāji.

11.

Ieroču optiskie tēmekļi.

12.

Gludstobra ieroči un attiecīga munīcija, kas nav īpaši paredzēta militārām vajadzībām, un tādiem ieročiem īpaši paredzētas detaļas, izņemot:

raķešpistoles,

pneimatiskās pistoles un patronpistoles, kas paredzētas kā darbarīki rūpniecībā vai tiek izmantoti dzīvnieku apdullināšanai bez sāpēm.

13.

Simulatori mācībām rīkoties ar šaujamieročiem, kā arī šādiem simulatoriem īpaši paredzētas detaļas un piederumi.

14.

Bumbas un granātas, kas nav īpaši paredzētas militārām vajadzībām, kā arī tām īpaši paredzētas detaļas.

15.

Bruņuvestes, kas nav ražotas saskaņā ar militāriem standartiem vai specifikācijām, kā arī tām īpaši paredzētas detaļas.

16.

Pilnpiedziņas transportlīdzekļi, kas ir derīgi braukšanai bez ceļa un ir izgatavoti vai apgādāti ar pretšķembu aizsardzību, kā arī profilētas bruņas šādiem transportlīdzekļiem.

17.

Ūdens lielgabali un tiem īpaši paredzētas vai pielāgotas detaļas.

18.

Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ūdens lielgabaliem.

19.

Transportlīdzekļi, kas īpaši konstruēti vai pārveidoti, lai tos varētu turēt zem sprieguma, neļaujot uz tiem kāpt, kā arī šādiem transportlīdzekļiem īpaši paredzētas vai pārveidotas detaļas.

20.

Akustiskās iekārtas, ko ražotājs vai piegādātājs atzīst par piemērotām masu nekārtību novēršanai, kā arī šādām iekārtām īpaši paredzētas detaļas.

21.

Kāju dzelži, ķēdes, važas un elektrošoka jostas, kas īpaši paredzētas cilvēku savaldīšanai, izņemot rokudzelžus, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, nepārsniedz 240 mm.

22.

Pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas vai pielāgotas masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai un kas izmanto īslaicīgi paralizējošas vielas (piemēram, asaru gāzes vai piparu gāzes baloniņi), kā arī šādām ierīcēm īpaši paredzētas detaļas.

23.

Pārnēsājamas ierīces, kas paredzētas vai pārveidotas masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai ar elektrošoku (tostarp elektrošoka steki, elektrošoka vairogi, policijas automāti un īpašas policijas šautenes (tazeri)), kā arī šādām ierīcēm īpaši paredzētas vai pārveidotas detaļas.

24.

Elektroniskas iekārtas, kas spēj atklāt noslēptas sprāgstvielas, kā arī šādām iekārtām īpaši paredzētas detaļas, izņemot:

pārbaudes iekārtas, kas izmanto TV vai rentgenstarus.

25.

Elektroniskās bloķēšanas iekārtas, kas īpaši paredzētas, lai nepieļautu pašizgatavotu iekārtu detonēšanu ar radio vadību, kā arī šādām bloķēšanas iekārtām īpaši paredzētas detaļas.

26.

Iekārtas un ierīces, kas īpaši paredzētas sprādzienu izraisīšanai, izmantojot elektriskus vai neelektriskus līdzekļus, tostarp spridzināšanas ierīces, detonatori, aizdedzinātāji, detonatora pastiprinātāji un detonējošās auklas, kā arī šādām iekārtām un ierīcēm īpaši paredzētas detaļas, izņemot iekārtas un ierīces, kas īpaši paredzētas konkrētiem komerciāliem lietojumiem un kas ar sprāgstvielu iedarbina vai darbina citas iekārtas vai ierīces, kuru funkcija nav sprādzienu izraisīšana (piemēram, automašīnu drošības spilvena gāzģeneratori, ūdens sprinkleru mehānismu elektriskā pārsprieguma novadītāji).

27.

Iekārtas un ierīces, kas paredzētas eksplozīvu ierīču un sprāgstvielu iznīcināšanai, izņemot:

bumbu pārvalkus,

tvertnes, kas paredzētas tādu priekšmetu glabāšanai, kuri ir pašizgatavotas spridzināšanas ierīces vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tādi ir.

28.

Nakts redzamības un siltuma starojuma uztveršanas aprīkojums un tam paredzētie attēla pastiprinātāji vai cietvielu devēji.

29.

Lineārie pārgriezējlādiņi.

30.

Šādas sprāgstvielas un ar tām saistītās vielas:

amatols,

nitroceluloze (kas satur vairāk nekā 12,5 % slāpekļa),

nitroglikols,

pentaeritrīta tetranitrāts (PETN),

pikrilhlorīds,

trinitrofenilmetilnitramīns (tetrils),

2, 4, 6–trinitrotoluēns (TNT).

31.

Programmatūra, kas ir īpaši paredzēta visām uzskaitītajām pozīcijām, kā arī tehnoloģijas, kuras tām ir nepieciešamas.


II PIELIKUMS

4. PANTĀ MINĒTO KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

BEĻĢIJA

Service public fédéral de l'économie, des PME, des classes moyennes et de l'énergie

Potentiel économique, E4, Service des licences

Avenue du Général Leman 60

B-1040 Bruxelles

Téléphone: (32-2) 206 58 16/27

Fax: (32-2) 230 83 22

Federale overheidsdienst Economie, KMO's, Middenstand en Economie

Economisch Potentieel, E4, Dienst vergunningen

Generaal Lemanstraat 60

B-1040 Brussel

Telefoon: (32-2) 206 58 16/27

Fax: (32-2) 230 83 22

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

Tel.: (420-2) 24 06 27 20

Fax: (420-2) 24 22 18 11

Ministerstvo zahraničních věcí

Odbor Společné zahraniční a bezpečnostní politiky EU

Loretánské nám. 5

118 00 Praha 1

Tel.: (420) 2 2418 2987

Fax: (420) 2 2418 4080

DĀNIJA

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø

Tlf.: (45) 35 46 62 81

Fax: (45) 35 46 62 03

Udenrigsministeriet

Asiatisk Plads 2

DK-1448 København K

Tlf.: (45) 33 92 00 00

Fax: (45) 32 54 05 33

Justitsministeriet

Slotholmsgade 10

DK-1216 København K

Tlf.: (45) 33 92 33 40

Fax: (45) 33 93 35 10

VĀCIJA

Attiecībā uz finansējumu un finansiālu palīdzību:

Deutsche Bundesbank

Servicezentrum Finanzsanktionen

Postfach

D-80281 München

Tel.: (49) 89 28 89 38 00

Fax: (49) 89 35 01 63 38 00

Attiecībā uz tehnisko palīdzību:

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA)

Frankfurter Straße 29—35

D-65760 Eschborn

Tel: (49) 61 96 908-0

Fax: (49) 61 96 908-800

IGAUNIJA

Eesti Välisministeerium

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

Tel: +372 6317 100

Fax: +372 6317 199

GRIEĶIJA

Ministry of Economy and Finance

General Directorate for Policy Planning and Management

Address Kornaroy Str., 105 63 Athens

Tel.: +30 210 3286401-3

Fax: +30 210 3286404

Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών

Γενική Δ/νση Σχεδιασμού και Διαχείρισης Πολιτικής

Δ/νση : Κορνάρου 1, Τ.Κ. 101 80

Αθήνα - Ελλάς

Τηλ.: +30 210 3286401-3

Φαξ: +30 210 3286404

SPĀNIJA

Secretaría General de Comercio Exterior

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

Tel.: (34) 913 49 38 60

Fax: (34) 914 57 28 63

FRANCIJA

Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie

Direction générale des douanes et des droits indirects

Cellule embargo — Bureau E2

Tél.: (33) 1 44 74 48 93

Télécopie: (33) 1 44 74 48 97

Direction générale du Trésor et de la politique économique

Service des affaires multilatérales et du développement

Sous-direction Politique commerciale et investissements

Service Investissements et propriété intellectuelle

139, rue du Bercy

75572 Paris Cedex 12

Tél.: (33) 1 44 87 72 85

Télécopie: (33) 1 53 18 96 55

Ministère des affaires étrangères

Direction générale des affaires politiques et de sécurité

Direction des Nations Unies et des organisations internationales

Sous-direction des affaires politiques

Tél.: (33) 1 43 17 59 68

Télécopie (33) 1 43 17 46 91

Service de la politique étrangère et de sécurité commune

Tél.: (33) 1 43 17 45 16

Télécopie: (33) 1 43 17 45 84

ĪRIJA

United Nations Section

Department of Foreign Affairs,

Iveagh House

79-80 Saint Stephen's Green

Dublin 2.

Telephone: +353 1 478 0822

Fax: +353 1 408 2165

Central Bank and Financial Services Authority of Ireland

Financial Markets Department

Dame Street

Dublin 2.

Telephone: +353 1 671 6666

Fax: +353 1 679 8882

ITĀLIJA

Ministero degli Affari Esteri

Piazzale della Farnesina, I-00194 Roma

D.G.A.S. — Ufficio I

Tel.: (39) 06 3691 7334

Fax (39) 06 3691 5446

U.A.M.A.

Tel.: (39) 06 3691 3605

Fax: (39) 06 3691 8815

KIPRA

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

6 Andrea Araouzou

1421 Nicosia

Tel: +357 22 86 71 00

Fax: +357 22 31 60 71

Central Bank of Cyprus

80 Kennedy Avenue

1076 Nicosia

Tel: +357 22 71 41 00

Fax: +357 22 37 81 53

Ministry of Finance (Department of Customs)

M. Karaoli

1096 Nicosia

Tel: +357 22 60 11 06

Fax: +357 22 60 27 41/47

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Brīvības iela 36

Rīga LV 1395

Tālr. nr.: (371) 7016 201

Fakss: (371) 7828 121

LIETUVA

Ministry of Foreign Affairs

Security Policy Department

J.Tumo-Vaizganto 2

2600 Vilnius

Tel.: +370 5 2362516

Fax: +370 5 2313090

LUKSEMBURGA

Ministère de l'économie et du commerce extérieur

Office des licences

B.P. 113

L-2011 Luxembourg

Tél: (352) 478 23 70

Fax: (352) 46 61 38

mail: office.licences@mae.etat.lu

Ministère des affaires étrangères et de l’immigration

Direction des affaires politiques

5, rue Notre-Dame

L-2240 Luxembourg

Tél: (352) 478 2421

Fax: (352) 22 19 89

UNGĀRIJA

Ministry of Economic Affairs and Transport — Hungarian Licencing and Administrative Office

Margit krt. 85.

H-1024 Budapest

Hungary

Postbox: 1537 Pf.: 345

Tel.: +36-1-336-7300

Gazdasági és Közlekedési Minisztérium — Engedélyezési és Közigazgatási Hivatal

Margit krt. 85.

H-1024 Budapest

Magyarország

Postafiók: 1537 Pf.: 345

Tel.: +36-1-336-7300

MALTA

Bord ta' Sorveljanza dwar is-Sanzjonijiet

Direttorat ta' l-Affarijiet Multilaterali

Ministeru ta' l-Affarijiet Barranin

Palazzo Parisio

Triq il-Merkanti

Valletta CMR 02

Tel: +356 21 24 28 53

Fax: +356 21 25 15 20

NĪDERLANDE

Ministerie van Economische Zaken

De Belastingdienst/Douane Noord

Postbus 40200

8004 DE Zwolle

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/2 (Ausfuhrkontrolle)

Stubenring 1

A-1010 Wien

Tel: (+43-1) 711 00-0

Fax: (+43-1) 711 00-8386

POLIJA

Koordinācijas iestāde:

Ministry of Foreign Affairs

Department of Law and Treaties

Al. J. Ch. Szucha 23

00-580 Warsaw

Poland

Tel.: (+48 22) 523 9427 or 9348

Fax: (+48 22) 523 8329

Sadarbības iestādes:

Ministry of Defence

Department of Defence Policy

Al. Niepodległości 218

00-911 Warsaw

Poland

Tel.: (+48 22) 687 49 17

Fax: (+48 22) 682 621 80

Ministry of Economy and Labour

Department of Export Control

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warsaw

Poland

Tel.: (+48 22) 693 51 71

Fax: (+48 22) 693 40 33

PORTUGĀLE

Ministério dos Negócios Estrangeiros

Direcção-Geral dos Assuntos Multilaterais

Largo do Rilvas

P-1350-179 Lisboa

Tel.: (351) 21 394 60 72

Fax: (351) 21 394 60 73

Ministério das Finanças

Direcção-Geral dos Assuntos Europeus e Relações Internacionais

Avenida Infante D. Henrique, n.o 1, C 2.o

P-1100 Lisboa

Tel.: (351) 21 882 32 32 40/47

Fax: (351) 21 882 32 49

SLOVĒNIJA

Ministry of Foreign Affairs

Prešernova 25

SI-1000 Ljubljana

Phone: 00386 1 4782000

Fax: 00386 1 4782341

Ministry of the Economy

Kotnikova 5

SI-1000 Ljubljana

Phone: 00386 1 4783311

Fax: 00386 1 4331031

Ministry of Defence

Kardeljeva pl. 25

SI-1000 Ljubljana

Phone: 00386 1 4712211

Fax: 00386 1 4318164

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Mierová 19

827 15 Bratislava 212

Tel.: 00421/2/4854 1111

Fax: 00421/2/4333 7827

Ministerstvo financií Slovenskej republiky

Štefanovičova 5

P. O. BOX 82

817 82 BRATISLAVA

Tel.: 00421/2/5958 1111

Fax: 00421/2/5249 8042

SOMIJA

Ulkoasiainministeriö/Utrikesministeriet

PL/PB 176

FIN-00161 Helsinki/Helsingfors

P./Tfn: (358-9) 16 00 5

Faksi/Fax: (358-9) 16 05 57 07

Puolustusministeriö/Försvarsministeriet

Eteläinen Makasiinikatu 8 / Södra Magasinsgatan 8

FIN-00131 Helsinki/Helsingfors

PL/PB 31

P./Tfn: (358-9) 16 08 81 28

Faksi/Fax: (358-9) 16 08 81 11

ZVIEDRIJA

Inspektionen för strategiska produkter (ISP)

Box 70 252

107 22 Stockholm

Tfn: (46-8) 406 31 00

Fax: (46-8) 20 31 00

APVIENOTĀ KARALISTE

Sanctions Licensing Unit

Export Control Organisation

Department of Trade and Industry

4 Abbey Orchard Street

London SW1P 2HT

Tel.: (44) 20 7215 0594

Fax: (44) 20 7215 0593

EIROPAS KOPIENA

Eiropas Kopienu Komisija

Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts

KĀDP direktorāts

Daļa A.2: Juridiskie un institucionālie jautājumi ārējo attiecību jomā - Sankcijas

CHAR 12/163

B-1049 Bruxelles/Brussel

Tel.: (32-2) 296 25 56

Fax: (32-2) 296 75 63


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 175/2005

(2005. gada 1. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 1. februārā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

116,0

204

78,7

212

152,0

999

115,6

0707 00 05

052

154,7

999

154,7

0709 90 70

052

203,3

204

244,8

624

56,7

999

168,3

0805 10 20

052

46,2

204

48,3

212

47,9

220

49,5

421

38,1

448

35,4

624

44,6

999

44,3

0805 20 10

052

49,1

204

60,6

624

73,4

999

61,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

61,2

204

87,5

400

78,4

464

138,7

624

67,4

662

36,0

999

78,2

0805 50 10

052

60,0

999

60,0

0808 10 80

052

104,3

400

91,0

404

83,7

720

52,8

999

83,0

0808 20 50

388

78,8

400

89,3

528

79,2

720

36,8

999

71,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 176/2005

(2005. gada 1. februāris),

ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4088/87, ar ko nosaka nosacījumus, pēc kuriem atsevišķu veidu ziedkopības produktu ievedumiem ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā piemērojami preferenciālie muitas nodokļi (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 700/88 1.b pantā, divu nedēļu periodam noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 2. februārī.

To piemēro no 2005. gada 2. līdz 15. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 1. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).

(2)  OV L 72, 18.3.1988., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2062/97 (OV L 289, 22.10.1997., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 1. februāris Regulai, ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā

(EUR/100 gab.)

Laika posms: no 2005. gada 2. līdz 15. februārī

Kopienas ražošanas cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

 

16,75

12,41

41,05

17,27


Kopienas importa cena

Vienzieda neļķes

(standarta)

Daudzziedu

neļķes

Lielziedu rozes

Sīkziedu rozes

Izraēla

Maroka

Kipra

Jordānija

Rietumkrasts un Gazas Josla


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/20


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. novembris)

attiecībā uz to, lai parakstītu Eiropas Kopienas vārdā un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

(2005/76/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām (1) pirms Nolīgumam pievienotā protokola spēkā esamības termiņa beigām līgumslēdzējas puses sāk sarunas, lai ar abpusēju vienošanos noteiktu protokola saturu turpmākajam periodam un, ja nepieciešams, pielikuma grozījumus vai papildinājumus.

(2)

Kamēr turpinās sarunas par grozījumiem, abas līgumslēdzējas puses ir nolēmušas pagarināt spēkā esamības termiņu pašreizējam protokolam, kas apstiprināts ar Regulu (EK) Nr. 1439/2001 (2), laikposmam no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim, slēdzot nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā.

(3)

Vēstuļu apmaiņa Kopienas zvejniekiem dod iespēju laikposmā no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim zvejot ūdeņos, uz kuriem attiecas Komoru suverenitāte vai jurisdikcija.

(4)

Lai izvairītos no Kopienas kuģu zvejas darbību pārtraukšanas, ir būtiski, lai pagarināšana stātos spēkā pēc iespējās ātrāk. Tāpēc būtu jāparaksta Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā, paredzot, ka to galīgi noslēdz Padome.

(5)

Būtu jāapstiprina pagarinātajā protokolā paredzēto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Līguma parakstīšana vēstuļu apmaiņas formā par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, ņemot vērā Padomes lēmumu par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā parakstīšanu.

Teksts Nolīgumam vēstuļu apmaiņas formā ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīties personas, kas Kopienas vārdā parakstīs Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā, paredzot tā turpmāku noslēgšanu.

3. pants

Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā Kopiena provizoriski piemēro no 2004. gada 28. februāra.

4. pants

Protokola 1. pantā noteiktās zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala šādi:

a)

tunču zvejas kuģi:

Spānija

:

18 kuģi

Francija

:

21 kuģis

Itālija

:

1 kuģis;

b)

āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai:

Spānija

:

20 kuģi

Portugāle

:

5 kuģi.

Ja šo dalībvalstu licences pieprasījumi neizmanto visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var ņemt vērā licences pieprasījumus no jebkuras citas dalībvalsts.

5. pants

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo atbilstīgi protokolam, ir jāinformē Komisija par daudzumiem, kas nozvejoti Komoru zvejas zonā, saskaņā ar Komisijas 2001. gada 14. marta Regulu (EK) Nr. 500/2001, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (3).

Briselē, 2004. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV L 137, 2.6.1988., 19. lpp.

(2)  OV L 193, 17.7.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.


LĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS FORMĀ

par to, lai uz laikposmu no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim pagarinātu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

Godātais kungs!

Man ir tas goda apstiprināt, ka mēs piekrītam turpmāk izklāstītajam pagaidu režīmam, lai pagarinātu pašreiz spēkā esošo Protokolu (no 2001. gada 28. februāra līdz 2004. gada 27. februārim), ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, kamēr būs pabeigtas sarunas par grozījumiem, kas izdarāmi Zvejniecības nolīguma Protokolā:

1)

Laikposmā no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim turpina piemērot režīmu, kas piemērots pēdējo trīs gadu laikā. Kopienas finanšu kompensācija pagaidu režīmā prorata temporis atbildīs summai, kas paredzēta pašreiz spēkā esošā Protokola 2. pantā, tas ir, 291 875 euro. Šīs finanšu kompensācijas tiks izmaksāta, vēlākais, 2004. gada 1. decembrī. Piemēros arī atbilstīgos maksājuma nosacījumus, kas paredzēti Protokola 3. pantā.

2)

Pagaidu periodā zvejniecības licences tiks piešķirtas saskaņā ar pašlaik spēkā esošā Protokola 1. pantā paredzētajiem ierobežojumiem, iekasējot maksu vai avansus, kas ekvivalenti Protokola pielikuma 1. punktā noteiktajiem.

Būšu pateicīgs, ja Jūs apliecināsiet šīs vēstules saņemšanu un apstiprināsiet savu piekrišanu tās saturam.

Pieņemiet, godātais kungs, manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Eiropas Savienības Padomes vārdā

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka esmu saņēmis Jūsu šodienas vēstuli, kuras saturs ir šāds:

“Man ir tas goda apstiprināt, ka mēs piekrītam turpmāk izklāstītajam pagaidu režīmam, lai pagarinātu pašreiz spēkā esošo Protokolu (no 2001. gada 28. februāra līdz 2004. gada 27. februārim), ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, kamēr būs pabeigtas sarunas par grozījumiem, kas izdarāmi Zvejniecības nolīguma Protokolā.

1)

Laikposmā no 2004. gada 28. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim turpina piemērot režīmu, kas piemērots pēdējo trīs gadu laikā. Kopienas finanšu kompensācija pagaidu režīmā prorata temporis atbildīs summai, kas paredzēta pašreiz spēkā esošā Protokola 2. pantā, tas ir, 291 875 euro. Šīs finanšu kompensācijas tiks izmaksāta, vēlākais, 2004. gada 1. decembrī. Piemēros arī atbilstīgos maksājuma nosacījumus, kas paredzēti Protokola 3. pantā.

2)

Pagaidu periodā zvejniecības licences tiks piešķirtas saskaņā ar pašlaik spēkā esošā Protokola 1. pantā paredzētajiem ierobežojumiem, iekasējot maksu vai avansus, kas ekvivalenti Protokola pielikuma 1. punktā noteiktajiem.

Būšu pateicīgs, ja Jūs apliecināsiet šīs vēstules saņemšanu un apstiprināsiet savu piekrišanu tās saturam.”

Man ir tas gods apstiprināt, ka iepriekš izklāstītais Komoru Savienības valdībai ir pieņemams un ka Jūsu vēstule un šī vēstule veido nolīgumu saskaņā ar Jūsu priekšlikumu.

Pieņemiet, godātais kungs, manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Komoru Savienības valdības vārdā


Komisija

2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/24


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 30. marts)

par atbalsta shēmu, ko Apvienotā Karaliste īsteno Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu labā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 928)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/77/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pieprasot ieinteresētām pusēm iesniegt savus komentārus saskaņā ar iepriekš citētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā to komentārus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 1999. gada 12. februāra vēstuli (D/50716) Komisija pieprasīja Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju par vairākiem nodokļu pasākumiem, tai skaitā Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu režīmu. Apvienotā Karaliste atbildēja ar 1999. gada 22. jūlija vēstuli. Komisija pieprasīja papildu informāciju 2000. gada 23. maijā, un atgādinājums tika nosūtīts 2000. gada 28. jūnijā. Apvienotā Karaliste atbildēja 2000. gada 3. jūlijā. Ar 2000. gada 12. septembra vēstuli Apvienotā Karaliste iesniedza informāciju par atbrīvoto uzņēmumu režīmu (A/37430). 2000. gada 19. oktobrī notika sanāksme ar Apvienotās Karalistes un Gibraltāra iestādēm, lai pārrunātu Gibraltāra ārzonas nodokļu shēmas, atbilstošo uzņēmumu režīmu un atbrīvoto uzņēmumu režīmu. Papildu informāciju, atbildot uz šajā sanāksmē uzdotajiem jautājumiem, Apvienotā Karaliste iesniedza 2001. gada 8. janvārī (A/30254).

(2)

Ar 2001. gada 11. jūlija vēstuli (D/289757) Komisija informēja Apvienoto Karalisti, ka tā ir nolēmusi uzsākt procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 2. punktā, attiecībā uz Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu režīmu. Pēc viena mēneša termiņa pagarināšanas Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2001. gada 21. septembra vēstuli (A/37407).

(3)

Ar pieteikumu, kas iesniegts Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reģistrā 2001. gada 7. septembrī, Gibraltāra valdība ierosināja lietu, lai anulētu Lēmumu SG(2001) D/289755, ar ko uzsāk Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu režīma formālo izmeklēšanas procedūru; lieta tika reģistrēta kā lieta T-207/01. Tajā pašā datumā Gibraltāra valdība iesniedza papildu pieteikumu starpposma pasākumu veikšanai, lai atliktu Lēmumu SG(2001) D/289755, uzsāktu formālo izmeklēšanas procedūru un liktu Komisijai atturēties no tā publicēšanas (lieta T-207/01 R). Ar 2001. gada 19. decembra rīkojumu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs noraidīja pieteikumu par starpposma pasākumiem (2). Savā 2002. gada 30. aprīļa spriedumā Pirmās instances tiesa noraidīja pieteikumu par lēmuma anulēšanu (3).

(4)

2001. gada 21. novembrī Komisija pieprasīja informāciju par atbilstošiem uzņēmumiem piemērojamo nodokļu likmi. Atbildes trūkuma dēļ Komisija 2002. gada 21. martā izdeva formālu atgādinājumu (D/51275). Apvienotā Karaliste atbildēja 2002. gada 10. aprīlī (A/32681). 2002. gada 28. oktobrī Komisija pieprasīja papildu skaidrojumu (D/56088). Apvienotā Karaliste atbildēja 2002. gada 11. novembrī (A/38454) un pievienoja papildu piebildes ar 2002. gada 13. decembra vēstuli (A/39209).

(5)

Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, uzaicinot ieinteresētās puses iesniegt savus novērojumus (4). Ar 2002. gada 27. februāra (A/31518) un 2002. gada 28. februāra (A/31557) vēstulēm tika saņemti komentāri attiecīgi no “Charles A. Gomez & Co Barristers and Acting Solicitors” un no Gibraltāra valdības. Šie komentāri tika nosūtīti Apvienotajai Karalistei, kura atbildēja ar 2002. gada 25. aprīļa vēstuli (A/33257).

II.   PASĀKUMA APRAKSTS

(6)

Atbilstošā uzņēmuma definīcija dota Gibraltāra 1983. gada 14. jūlija Ienākuma nodokļa (grozījums) rīkojumā. Sīki noteikumi atbilstošā uzņēmuma režīma īstenošanai ir pieņemti ar 1983. gada 22. septembra Ienākuma nodokļa (atbilstošo uzņēmumu) noteikumu palīdzību; šie noteikumi kopīgi šajā lēmumā saukti “Atbilstošā uzņēmuma likumdošana”.

(7)

Lai iegūtu atbilstošā uzņēmuma statusu, uzņēmumam, cita starpā, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

tam jābūt reģistrētam Gibraltārā saskaņā ar Uzņēmumu rīkojumu,

tā apmaksātajam pamatkapitālam jābūt 1 000 GBP (vai ekvivalents ārvalstu valūtā),

tam jānogulda 1 000 GBP Gibraltāra valdībai kā nodrošinājums turpmākajiem nodokļiem,

tam jāsamaksā 250 GBP par atbilstošā uzņēmuma apliecību,

nevienam gibraltārietim vai Gibraltāra rezidentam nedrīkst būt izdevīga līdzdalība uzņēmuma pamatkapitālā,

tam nevar būt akciju reģistrs ārpus Gibraltāra un tā memorandam vai statūtiem tas jāaizliedz,

uzņēmums bez Gibraltāra Finanšu centra direktora iepriekšējas piekrišanas nedrīkst tirgoties vai veikt komercdarbību Gibraltārā ar gibraltāriešiem vai Gibraltāra rezidentiem. Tomēr tas drīkst tirgoties ar citiem atbrīvotiem vai atbilstošiem uzņēmumiem.

(8)

Uzņēmums, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, iegūst atbilstošā uzņēmuma apliecību. Izdotā apliecība ir derīga 25 gadus.

(9)

Atbilstošais uzņēmums ir atbildīgs par savas peļņas aplikšanu ar nodokli pēc likmes, kas vienmēr ir zemāka par parasto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas patlaban ir 35 %. Piemēroto nodokļa likmi pārrunā konkrētais uzņēmums un Finanšu centra nodaļa, kas ir Gibraltāra Tirdzniecības, rūpniecības un telekomunikāciju valsts ministrijas daļa. Šo pārrunu veikšanai nav likumā noteiktas kārtības. Lielākā daļa atbilstošo uzņēmumu maksā nodokli pēc likmes no 2 % līdz 10 %, un pēdējā laikā Gibraltāra iestāžu politika ir bijusi nodrošināt, lai visi atbilstošie uzņēmumi maksātu no 2 % līdz 10 %. Šo parametru ietvaros nodokļa likmi nosaka, lai nodrošinātu konsekvenci starp visiem uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā sektorā (5). Nodokļa likmes ir:

(procentos)

Sektors

Nodokļa likme

Privātie ieguldījumi.

5

Finanšu pakalpojumi.

5

Azartspēles.

5

Satelītdarbība.

2

Kuģniecības pakalpojumi, tai skaitā remonts un pārveide.

2

Vispārēji tirgotāji.

5

Konsultatīvie pakalpojumi.

5

Citi (piem., filatēlijas pakalpojumi, komisijas aģenti).

2–10

(10)

Citi atvieglojumi no atbilstošā statusa ietver:

nerezidentiem (tai skaitā direktoriem) veicamās maksas un saviem akcionāriem izmaksājamās dividendes tiek apliktas ar ieturamo nodokli pēc tādas pašas noteiktās likmes kā uzņēmums,

par atbilstošā uzņēmuma akciju nodošanu nav valsts nodevas.

(11)

Atbilstoši Apvienotās Karalistes sniegtajai informācijai gadījumos, kad paredzētajai darbībai nepieciešama atrašanās vieta Gibraltārā, uzņēmums, kas uzsāk šādu darbību, parasti iegūst atbilstoša uzņēmuma statusu, nevis atbrīvota uzņēmuma (6) statusu. Atbilstošie uzņēmumi ir arī īpaši izdevīgi gadījumos, kad meitasuzņēmumam jāveic ienākumu pārskaitījumi ārvalstu mātes uzņēmumam un jāsasniedz noteikts nodokļa līmenis, lai samazinātu turpmāko nodokļa apjomu mītnes zemē.

III.   PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(12)

Iepriekšējās izmeklēšanas gaitā Apvienotās Karalistes iesniegtās informācijas novērtējumā Komisija uzskatīja, ka visas uzņēmumu ienākuma nodokļa summas samaksas pienākuma atvieglojums piešķir atvieglojumu atbilstošiem uzņēmumiem. Tā uzskatīja, ka šis atvieglojums tiek piešķirts par valsts līdzekļiem, ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un ir selektīvs. Komisija arī uzskatīja, ka nav spēkā neviens no ierobežojumiem valsts atbalsta vispārējam aizliegumam, kas paredzēts Līguma 87. panta 2. punktā un 87. panta 3. punktā. Šo iemeslu dēļ Komisijai bija šaubas par pasākuma savienojamību ar kopējo tirgu, tādēļ tā nolēma uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.

IV.   GIBRALTĀRA VALDĪBAS KOMENTĀRI

(13)

Gibraltāra valdība sniedz komentārus ar četrām nodaļām:

Atbilstošo uzņēmumu likumdošana nav atbalsts Līguma 87. panta nozīmē,

ja Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir atbalsts, tas ir esošais atbalsts, nevis jauns, nelikumīgs atbalsts,

ja Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir atbalsts, tas ir savienojams ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu,

ja Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir nelikumīgs un nesavienojams atbalsts, rīkojums par atbalsta atgūšanu būtu pretrunā Kopienas tiesību vispārīgiem principiem.

(14)

Šos komentārus var apkopot šādi.

(15)

Līguma 87. panta 1. punkts nav piemērojams nodokļu shēmām, piemēram, Atbilstošā uzņēmuma likumdošanai, kas paredzētas darbībai starptautiskā kontekstā. Īpaši, ņemot vērā to, ka atbilstošā uzņēmuma statuss tiek piešķirts, ja šie uzņēmumi neveic komercdarbību Gibraltārā, nav atvieglojuma atbrīvojuma veidā no parasti piemērojamām nodokļa likmēm, jo Gibraltārs nav tiesīgs piešķirt atvieglojumu attiecībā uz citu jurisdikciju.

(16)

Lai gan Gibraltāra valdība piekrīt, ka ar atbilstošā uzņēmuma režīmu piešķirtie atvieglojumi ir norobežoti no iekšzemes tirgus Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa B daļas nozīmē (7), kas pieņemts ar Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, kas tikās 1997. gada 1. decembra Padomē, valsts līdzekļi nav iesaistīti. Pasākums nerada finanšu slogu Gibraltāra valsts budžetam.

(17)

Pasākums nav selektīvs, jo atbilstošo uzņēmumu var izveidot jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no valstspiederības vai saimnieciskās darbības. Gibraltāra valdība piekrīt, ka atbilstošā uzņēmuma statuss nav pieejams uzņēmumiem, kuri tirgojas Gibraltārā vai kuros gibraltāriešiem vai Gibraltāra rezidentiem ir izdevīga līdzdalība. Tomēr tā, lielākais, ir pretējas diskriminācijas rīcība, kas neietekmē konkurenci.

(18)

Pasākums neietilpst Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā, ciktāl atsevišķus atbilstošos uzņēmumus dibina privātpersonas nodokļu plānošanas iemeslu dēļ, aktīvu vai īpašuma turēšanai vai to personīgās bagātības pārvaldīšanai. Šie uzņēmumi netirgojas, neražo un nekonkurē tirgū.

(19)

Gibraltārs neietilpst Kopienas kopējā muitas teritorijā un tiek traktēts kā trešā valsts preču tirdzniecības nolūkā. Tādēļ Līguma 87. pants nevar attiekties uz atbalstu, kuru uzskata par sniegtu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību, jo Gibraltārā ražotas preces nav brīvā apgrozībā kopējā tirgū, bet tiek pakļautas muitas formalitātēm. Šādos apstākļos nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(20)

Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumā 2000/394/EK par atbalstu firmām Venēcijā un Chioggia sociālās nodrošināšanas iemaksu atvieglojuma veidā saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995 (8) izmantotā spriešana, lai konstatētu, ka atsevišķām firmām piešķirtais atvieglojums nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, attiecas uz atbilstošiem uzņēmumiem, kas dibināti nodokļu plānošanas nolūkā, un uz tiem, kuri tirgo preces.

(21)

Daudzi uzņēmumi ar atbilstošo statusu gūtu labumu no patlaban piemērojamajiem de minimis noteikumiem.

(22)

Atbilstošo uzņēmumu likumdošana attiecas uz 1983. gadu – laiku, kad Komisijai, dalībvalstij vai komersantiem nebija skaidrs, vai un kādā apmērā valsts atbalsta noteikumi sistemātiski jāpiemēro valsts likumdošanai par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli. Ir nedaudzi, ja vispār ir, piemēri pirms 90. gadiem par Komisijas valsts atbalsta rīcību pret vispārējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa pasākumiem. Likumdošana attiecas uz kapitāla aprites liberalizāciju pirms 10 gadiem un valsts atbalsta jēdziena skaidrošanu pirms 15 gadiem, ko Komisija veica savā Paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem attiecībā uz komercdarbības aplikšanu ar tiešajiem nodokļiem (9) (še turpmāk – “Paziņojums”). Atbilstošo uzņēmumu likumdošana tika veidota uz 1967. gada Atbrīvotā uzņēmuma likumdošanu, kas attiecas uz Gibraltāra pievienošanos Eiropas Savienībai 1973. gadā.

(23)

Atbilstošo uzņēmumu likumdošana tika paziņota tā saucamajai “Primarolo” grupai, kuru saskaņā ar Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa H daļu dibināja Apvienotās Karalistes valdība pat pirms 1998. gada Paziņojuma publicēšanas. Tajā laikā nebija pazīmes, ka pasākumus, kas noteikti kā kaitējoši saskaņā ar Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksu, Komisija traktētu par jauniem, nepaziņotiem atbalsta pasākumiem.

(24)

Paziņojumā ietverta pirmā visaptverošā, lai gan nepilnīga “valsts fiskālā atbalsta” definīcija. Tas ir administratīvs jauninājums un to var uzskatīt vairāk par politikas instrumentu Komisijas turpmākai rīcībai šajā jomā, nevis piemērojamās likumdošanas “skaidrošanu”.

(25)

Padomes 1999. gada 22. marta Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (10), 1. panta b) apakšpunkta v) daļa nosaka, ka pasākumi var kļūt par atbalstu kopējā tirgus attīstības rezultātā un ar atsevišķu darbību liberalizāciju. Kā minēts šajā noteikumā, atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir pasākums, kas kļuva par atbalstu tikai vēlāk. Neuzskatot atbilstošo uzņēmumu likumdošanu par esošu atbalstu, Komisija retrospektīvi piemēro samērā smalkus 2001. gada valsts atbalsta kritērijus atšķirīgajam juridiskajam un saimnieciskajam stāvoklim, kas dominēja 1983. gadā. Šai sakarā Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa shēma sākotnēji netika klasificēta kā atbalsts, lai gan Komisijas uzskats vēlāk mainījās (11) un atspoguļoja Kopienas disciplīnu pakāpenisku pastiprināšanu attiecībā uz šādām nodokļu atvieglojumu shēmām.

(26)

Izmantojot savu rīcības brīvību traktēt Atbilstošo uzņēmumu likumdošanu par jaunu, nelikumīgu atbalstu, Komisija ir pārkāpusi proporcionalitātes principu. Šādam traktējumam ir dramatiskas ekonomiskas sekas. Ievērojamais kaitējumus, kas tiks nodarīts, ir nesamērīgs ar jebkuru Kopienas interesi, kuru varētu nodrošināt, uzsākot procedūru attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, īpaši, ņemot vērā Gibraltāra ekonomikas niecīgo apmēru un strīdīgās likumdošanas noteikti nenozīmīgo ietekmi uz konkurenci un uz starptautisko tirdzniecību. Komisijas pieeja būtu objektīvāka, ja tā būtu apsvērusi Atbilstošā uzņēmuma likumdošanu vai nu saskaņā ar Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksu, Līguma 96. un 97. pantu vai saskaņā ar esošam atbalstam piemērojamo procedūru.

(27)

Visbeidzot, Komisija ir pārkāpusi juridiskas noteiktības un tiesiskas paļāvības principu, gaidot 18 gadus pirms Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas apstrīdēšanas un neveicot likumdošanas izmeklēšanu saprātīgā laikā. Pirms 1999. gada februāra Komisija nekad neapšaubīja likumdošanas atbilstību Kopienas tiesībām. Pēc analoģijas ar Defrenne lietu (12) šī Komisijas ilgstošā bezdarbība Gibraltāram radīja tiesisku paļāvību.

(28)

Komisijas izmeklējumi jāpakļauj noilgumam. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. pantu jebkurš atsevišķs atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmu 10 gadus pirms Komisijas rīcības, jāuzskata par esošu atbalstu. Piemērojot šo noteikumu, Komisijai bija jāuzskata Atbilstošo uzņēmumu likumdošana par esoša atbalsta shēmu. Jebkurā gadījumā Komisija pārkāpa tiesisko paļāvību un juridiskas noteiktības principu, ļaujot paiet pārāk ilgam laika posmam pēc likumdošanas izmeklēšanas uzsākšanas. Iepriekšējā izmeklēšana sākās 1999. gada 12. februārī, bet formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta divarpus gadus vēlāk. Iepriekšējā izmeklēšana tika pārtraukta ar ilgiem Komisijas bezdarbības periodiem. Ņemot vērā to, ka 2000. gada novembrī Komisijai bija dažas šaubas par valsts atbalsta procedūras uzsākšanas lietderību par kaitīgajiem pasākumiem, kurus konstatēja ētikas kodeksa grupa, ir pamatoti pieprasīt izmantot esošā atbalsta procedūru.

(29)

Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts noteic, ka atbalstu, lai kompensētu nopietnu traucējumu dalībvalsts ekonomikai, var uzskatīt par savienojamu ar kopējo tirgu. Atbilstošo uzņēmumu likumdošana tika ieviesta gadu pirms Karaliskās jūras karakuģu būvētavas slēgšanas (paziņota 1981. gadā) un laikā, kad tika samazināta Lielbritānijas militārā klātbūtne Gibraltārā. Kuģu būvētava bija Gibraltāra galvenais nodarbinātības un ienākumu avots, veidojot 25 % nodarbinātības un 35 % iekšzemes kopprodukta (IKP). Tās slēgšana radīja nopietnus traucējumus Gibraltāra ekonomikai, tai skaitā strukturālas izmaiņas un ekonomisku kaitējumu bezdarba, palielinātu sociālo izmaksu un kvalificētu strādnieku masveida izceļošanas ziņā. Atbilstošo uzņēmumu likumdošana bija reakcija uz šiem nopietnajiem traucējumiem.

(30)

Lai gan Komisija un Eiropas Kopienu Tiesa stingri interpretējušas Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu kā tādu, kas nozīmē, ka attiecīgajam traucējumam jāietekmē visas dalībvalsts, ne tikai viena tās reģiona vai tās teritorijas daļas ekonomika (13), pastāv iemesli atbrīvojuma piemērošanai Gibraltāram saskaņā ar 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Atšķirībā no dalībvalsts reģiona vai teritorijas Gibraltārs jebkurā attiecīgā veidā pilnīgi atdalīts no Apvienotās Karalistes, īpaši konstitucionālā, politiskā, likumdošanas, ekonomiskā, fiskālā un ģeogrāfiskā ziņā. Tā ir vienīgā teritorija, uz kuru attiecas Kopienas tiesības, pamatojoties uz Līguma 299. panta 4. punktu. Gibraltāra un Apvienotās Karalistes ekonomikas ir pilnīgi atšķirīgas un atdalītas. Gibraltārs nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no Apvienotās Karalistes un gūst pats savus ieņēmumus, lai izpildītu savas izdevumu saistības. Rezultātā traucējumi, kas ietekmē vienu ekonomiku, parasti neietekmē otru, kā gadījumā ar govju sūkļveida encefalopātijas krīzi, traucējums, kas ietekmēja Apvienotās Karalistes ekonomiku, bet ne Gibraltāru, kas traktēts kā ārkārtējs notikums Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(31)

Būtībā var izmantot līdzīgu spriešanu, kas apkopota 22. līdz 28. apsvērumā par esoša atbalsta jautājumu, lai argumentētu par labu tiesiskas paļāvības principam atgūšanas kontekstā. Šie argumenti īpaši attiecas uz nenoteiktību par valsts atbalsta noteikumu darbības jomu, Komisijas rīcības novitāti par uzņēmumu ienākuma nodokļa pasākumiem un Paziņojuma kā politikas izklāsta nozīmi, pasākuma vecumu, paziņojumu “Primarolo” grupai, kopējā tirgus un liberalizācijas attīstību, proporcionalitāti, Komisijas ilgstošu bezdarbību un iepriekšējās izmeklēšanas kavējumiem. Tādējādi radītā tiesiskā paļāvība kavē atgūšanas rīkojumu. Īpaši gan Gibraltāra valdība, gan saņēmēji vienmēr ir rīkojušies godprātīgi.

(32)

Lēmuma, ar kuru uzsāk formālo izmeklēšanas procedūru (14), 26. pantā ietverts īpašs pieprasījums pēc komentāriem par iespējamo tiesisko paļāvību, kas radītu šķērsli atbalsta atgūšanai. Savās aizstāvībās lietā T-207/01 un T-207/01 R Komisija apstiprināja savu vilcināšanos attiecībā uz atgūšanas rīkojuma iespēju un uzsvēra pieprasījuma pēc konkrētiem komentāriem neparasto raksturu. Komisija arī norādīja, ka nenoteiktība, kas varētu būt pastāvējusi, un iespēja, ka pasākums pastāvēja juridiskas nenoteiktības “pelēkā zonā”, radīja, lielākais, tiesisku paļāvību un debates par jau samaksāta atbalsta atgūšanu. Savā 2001. gada 19. decembra rīkojumā Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis neparastais pieprasījums varētu pārliecināt uzņēmumus nepamest Gibraltāru, un tam no pirmā acu uzmetiena ievērojamā mērā jāmazina jebkuras bažas, kas varētu būt saņēmējiem (15). Tādējādi Komisija likusi Gibraltāra valdībai un saņēmējiem uzskatīt, ka atgūšana netiks norīkota.

(33)

Līguma 87. panta piemērošana klasiskai “ārzonas” shēmai ir jauna un tai joprojām ir jēdzieniskas grūtības attiecībā uz atvieglojuma noteikšanu, finanšu slogu valstij un selektivitāti.

(34)

Pati Komisija formālās izmeklēšanas uzsākšanas laikā izņēmuma kārtā nebija spējīga izlemt esošā atbalsta jautājumu.

(35)

Atgūšana būtu pretrunā proporcionalitātes principam. Saskaņā ar Kopienas tiesībām, ja ir izvēle starp vairākām rīcībām, jāveic vismazāk apgrūtinošā. Radītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniegtajiem mērķiem.

(36)

Iepriekšējo desmit gadu laikā piešķirtā atbalsta atgūšana radītu nesamērīgu slogu Gibraltāra iestādēm. Gibraltārs ir neliela teritorija ar ierobežotiem administratīviem resursiem – katru gadu tiek novērtēti tikai aptuveni 2 000 uzņēmumu nodokļu uzlikšanai. Atgūšana ietvertu, inter alia, piemērotu pārskatu pieprasīšanu no atbilstošajiem uzņēmumiem (ieskaitot tos, kuri vairs nedarbojas), katra gada nodokļu saistību novērtēšanu, nodokļu pieprasījumu izdošanu, apelāciju un pretapelāciju apstrādi un maksājamā nodokļa nesamaksas izsekošanu. Gibraltāra Nodokļu pārvaldes administratīvais slogs, ierobežotās izmeklēšanas pilnvaras, neiespējamība izsekot uzņēmumiem, kuri ir beiguši darbību, un uzņēmuma aktīvu neesamība Gibraltārā paralizētu valdības darbību bez garantijas panākt apmierinošu atgūšanu.

(37)

Atgūšanai būtu nesamērīga ietekme uz Gibraltāra ekonomiku un tas būtu nesamērīgs sods, ņemot vērā apstākļus, kas noveda pie Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas pieņemšanas, ierobežoto ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību un nelielo saņēmēju apjomu. Finanšu pakalpojumi veido aptuveni 30 % no Gibraltāra IKP, un tiek lēsts, ka nodarbinātība, kas ir tieši saistīta ar atbilstošajiem uzņēmumiem, ir 1 400 (no kopējā darbaspēka aptuveni 14 000). Finanšu sektoram ir nozīmīga ietekme uz faktiski visiem pārējiem saimniecības sektoriem. Atgūšanas rīkojums novestu pie atbilstošo uzņēmumu likvidācijas, bankrota vai masveida izceļošanas, finanšu pakalpojumu sektora destabilizācijas un lielākās bezdarba krīzes, savukārt, radot politisku, sociālu un ekonomisku nestabilitāti.

(38)

Daudzi atbilstošie uzņēmumi nebūtu apliekami ar Gibraltāra nodokļiem, jo to ienākumi netiek gūti, uzkrāti vai saņemti Gibraltārā. Atbilstības nosacījumu rezultātā daudzos gadījumos saņēmējiem nebūtu aktīvu Gibraltāra jurisdikcijā. Citi, kuri ir beiguši tirdzniecību, nebūtu atrodami.

(39)

Daudzi saņēmēji būtu saņēmuši atbalstu, kas atbilstu de minimis noteikumam.

V.   “CHARLES A. GOMEZ & CO” KOMENTĀRI

(40)

“Charles A. Gomez & Co” komentārus var apkopot šādi.

(41)

Gibraltāra advokatūra ir stipri atkarīga no Finanšu centra darba, kurā atbilstošie uzņēmumi dod lielāko ieguldījumu. Kādi 130 praktizējoši advokāti nodarbina vairākus simtus darbinieku un netieši dod būtisku ieguldījumu nodarbinātībā Gibraltārā un Spānijā.

(42)

Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izmantošanu nevar ierobežot līdz jomām, kurās dzīves līmenis jau tā ir zems vai kurās jau ir liels bezdarbs. 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta princips jāpiemēro arī, lai novērstu bezdarbu un nabadzību. Ieviešot Atbilstošā uzņēmuma likumdošanu, Gibraltārs saskārās ar Spānijas ekonomiskām sankcijām 20 gadu garumā un Karaliskās jūras karakuģu būvētavas nenovēršamo slēgšanu. Saskaroties ar nabadzības, bezdarba un emigrācijas iespēju, Gibraltārs atrada alternatīvu labklājības avotu, izveidojot Gibraltāra Finanšu centru, kura lielākais atbalstītājs ir atbilstošie uzņēmumi. Eiropas intereses nevar savienot nabadzības un bezdarba akceptēšanu, izslēdzot Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanu šai situācijai, kad ir pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas. Atšķirībā no citiem lielākajiem finanšu centriem Gibraltāra centrs tika izveidots nepieciešamības dēļ. Šī nepieciešamība, pašaizsardzība un pienākums samazināt citu nodarīto kaitējumu visi attaisno Atbilstošo uzņēmumu likumdošanu.

(43)

Kopš pievienošanās 1973. gadā Kopienas iestādes nav aizsargājušas Gibraltārā dzīvojošo Savienības pilsoņu tiesības un intereses. Neskatoties uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, Savienības pilsoņi Gibraltārā nav pārstāvēti Eiropas Parlamentā. Bez līdzdalības “ES Gibraltāra teritorijā” Komisijas uzstājība par Gibraltāra veikto aizsardzības pasākumu paziņošanu šķiet pārmērīga.

VI.   APVIENOTĀS KARALISTES KOMENTĀRI

(44)

Apvienotā Karaliste ierobežoja savus sākotnējos komentārus ar atbalsta atgūšanas jautājumu un ar reģionālu selektivitāti un sniedza papildu novērojumus savos komentāros par Gibraltāra valdības komentāriem. Tos var apkopot šādi.

(45)

Ja tiek konstatēts, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir nelikumīgs atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, ir Kopienas tiesību vispārīgs princips – tiesiska paļāvība, kas izslēdz jebkuru rīkojumu par jau samaksāta atbalsta atgūšanu. Lai gan tiesiska paļāvība rodas tikai ārkārtējos apstākļos, kad saņēmējs varēja būt pamatoti pieņēmis, ka atbalsts ir likumīgs (16), šajā gadījumā šādi apstākļi pastāv, un būtu nepiemēroti un nelikumīgi, ja Komisija izdotu atgūšanas rīkojumu.

(46)

Šī procedūra saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu izriet no Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa pieņemšanas 1997. gadā, kurā Komisija apņēmās stingri piemērot valsts atbalsta noteikumus pasākumiem, kas saistīti ar komercdarbības aplikšanu ar tiešiem nodokļiem. Šis apgalvojums netieši nozīmē, ka pagātnē valsts atbalsta noteikumi netika tik stingri piemēroti tāda veida fiskāliem režīmiem, kā norādīts Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksā.

(47)

Maz ticams, ka 1984. gadā Gibraltāra valdība vai Apvienotās Karalistes valdība apsvēra iespēju, ka attiecīgie noteikumi pārkāpj Apvienotās Karalistes valsts atbalsta saistības. Lai gan tobrīd bija skaidrs, ka ļoti specifisks vai sektorāls nodokļu atvieglojums var būt valsts atbalsts, valsts atbalsta noteikumu piemērošana vispārīgākām uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmām, piemēram, atbilstošo uzņēmumu režīmam, nav bijusi ne nopietnu zinātnisku komentāru, ne Komisijas paziņojuma priekšmets. Būtu nepamatoti sagaidīt, ka centīgi komersanti uzdotu jautājumus par pasākuma atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. Viņi būtu sastādījuši biznesa plānus un izmainījuši savus saimnieciskos stāvokļus, pamatojoties uz Atbilstošo uzņēmumu likumdošanu, un bija tiesīgi pieņemt, ka nodokļu atvieglojumi bija likumīgi.

(48)

Paziņojuma 26. punktā īpaši minēti gadījumi, kad attieksme pret nerezidentu uzņēmumiem ir labvēlīgāka nekā pret rezidentu uzņēmumiem. Tā bija pirmā reize, kad Komisija apstiprināja atšķirīgu nodokļu režīmu starp rezidentu un nerezidentu uzņēmumiem kā izvēles rīcību vai “specifiku”, kas var iesaistīt spēlē valsts atbalsta noteikumus. Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir pastāvējusi daudzus gadus pirms tam bez Komisijas kritikas vai komentāriem.

(49)

Vienīgais fakts, ka atbilstošo uzņēmumu režīms ir Gibraltāra likumdošanas iezīme, kuru nepiemēro pārējā Apvienotajā Karalistē, nevar radīt selektivitātes elementu, ko pieprasa Līguma 87. panta 1. punkts. Gibraltārs ir no pārējās Apvienotās Karalistes atdalīta jurisdikcija nodokļu aprēķināšanas nolūkā ar autonomiju attiecībā uz nodokļu jautājumiem. Nav tiesa, ka jebkura novirze starp Gibraltārā un pārējā Apvienotajā Karalistē piemērojamiem nodokļu tiesību aktiem automātiski radītu valsts atbalstu. Viena jurisdikcija dalībvalsts ietvaros ar autonomiju attiecībā uz nodokļu jautājumiem nevar radīt valsts atbalstu tikai tāpēc, ka tās nodokļu sistēmas īpaša aspekta rezultāts ir zemāks (vai augstāks) nodokļu līmenis nekā pārējai dalībvalstij piemērojamais. Ja nodokļu pasākums kopumā ir attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, uz to nevar attiecināt Līguma 87. panta 1. punktu. Lemt citādi nozīmētu apšaubīt nodokļa palielināšanas un nodokļa variēšanas tiesības, kuras ir nodotām un decentralizētām administrācijām visā Kopienā. Tā būtu nopietna iejaukšanās dalībvalstu konstitucionālajā kārtībā.

(50)

Apvienotā Karaliste atbalsta Gibraltāra valdības apgalvojumu, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošana jāuzskata par esošu atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļu. 70. un 80. gados tika universāli pieņemts, ka valsts atbalsta noteikumi neierobežo dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz fiskāliem jautājumiem, ciktāl tas skar visas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Komisija mēģināja piemērot valsts atbalsta noteikumus Gibraltāra nodokļu režīmam vai patiešām citiem nodokļu režīmiem Kopienā, kas piedāvāja labvēlīgu nodokļu statusu atsevišķām uzņēmuma grupām attiecībā pret citām. Tas bija tikai pēc vienošanās par kapitāla aprites pilnīgu liberalizāciju un finanšu pakalpojumu liberalizāciju 80. gados un 90. gadu sākumā, un tad, 90. gados izveidojot vienoto valūtu, šī uzmanība tika nopietni koncentrēta uz kaitīgas konkurences ierobežošanu, kas rodas dalībvalstu nodokļu režīmu rezultātā. Līguma valsts atbalsta noteikumu izmantošana, lai realizētu šādu nodokļu politiku, ir tikai pēdējo 4 gadu fenomens. Pēdējo trīs desmitgažu laikā ir attīstījies kopējais tirgus, un daudzi šodienas valsts atbalsta instrumenti pirms 30, 20 vai pat 10 gadiem netiktu uzskatīti par valsts atbalstu.

(51)

Pat tad, ja Komisijai ir taisnība, ņemot vērā Kopienas tiesību pašreizējo stāvokli, uzskatot Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas ieviešanu par valsts atbalsta pasākumu, kuram būtu nepieciešama paziņošana, ja to pieņemtu šodien, ne Komisija, ne Eiropas Kopienu Tiesa laikā, kad tā tika pieņemta, nebūtu to uzskatījusi par valsts atbalstu, kuram nepieciešama paziņošana. 1984. gadā Spānija vēl nebija dalībvalsts, un daudzas dalībvalstis saglabāja banku darbības likumus un valūtas maiņas kontroles pasākumus, kas novērš tādu nodokļu atvieglojumu kā, piemēram, Gibraltārā pieejamo nodokļu atvieglojumu izmantošanu. Nav skaidrs, ka Gibraltāra pasākumi tajā laikā spēja radīt konkurences izkropļojumu un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(52)

Tajā laikā pati Komisija pievērsās atšķirīga nodokļu statusa gadījumiem, iespēju robežās izmantojot Līguma 95. pantu (tagad 90. pants), nevis paļāvās uz valsts atbalsta noteikumiem. Zinātniski komentētāji un nodokļu tiesību praktizētāji neuzskatīja, ka valsts atbalsta principi attiecās uz gadījumiem, kas nav gadījumi, kad atsevišķiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām tika piedāvāti īpaši nodokļu atbrīvojumi rūpnieciskas politikas iemeslu dēļ. Nevar atbalstīt argumentu, ka pasākumi kā, piemēram, Gibraltāra Atbilstošo uzņēmumu likumdošana, varēja būt valsts atbalsts līdz Paziņojuma publicēšanai 1998. gada 10. decembrī.

(53)

Uz atgūšanas jautājumu Apvienotā Karaliste īpaši atbalsta Gibraltāra valdības argumentus, ka Komisijas apņemšanas sistemātiski piemērot valsts atbalsta noteikumus tiešo nodokļu uzlikšanas pasākumiem ir jauna un ka atbalstu būtu neiespējami atgūt. Atgūšana radītu nesamērīgu slogu Gibraltāra iestādēm, daudziem atbilstošajiem uzņēmumiem Gibraltārā nebūtu uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības, daudzos gadījumos būtu neiespējami novērtēt un/vai atgūt atbalstu un daudzi saņēmēji būtu saņēmuši de minimis atbalstu.

VII.   ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(54)

Pēc Apvienotās Karalistes iestāžu novērojumu, kā arī Gibraltāra valdības un “Charles A. Gomez & Co” novērojumu apsvēršanas Komisija saglabā savu nostāju, kas pausta tās 2001. gada 11. jūlija Lēmumā (17) Apvienotās Karalistes iestādēm, kuras uzsāk procedūru saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu, ka attiecīgā shēma ir nelikumīga, darbības valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā.

(55)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem četriem kritērijiem.

(56)

Pirmkārt, pasākumam jāsniedz saņēmējiem atvieglojums, kas samazina izmaksas, kuras tie parasti sedz savas komercdarbības gaitā. Atbilstoši Paziņojuma 9. punktam nodokļu atvieglojumu var piešķirt ar uzņēmuma sloga dažāda veida samazinājumu un īpaši ar nodokļa summas samazinājumu. Atbilstošo uzņēmumu režīms skaidri atbilst šim kritērijam. Tā vietā, lai būtu pakļauti ienākuma nodoklim pēc Gibraltāra standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes 35 % apmērā, atbilstošie uzņēmumi pārrunā savu nodokļa likmi ar Gibraltāra iestādēm, kā aprakstīts iepriekš 9. apsvērumā.

(57)

Novērojums, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošana ir nodokļu shēma, kas paredzēta, lai darbotos starptautiskā kontekstā, nav svarīgs tās kvalificēšanai par valsts atbalsta pasākumu. Lai gan Komisija piekrīt argumentam, ka Gibraltārs nav tiesīgs piešķirt nodokļu atvieglojumus attiecībā uz citām jurisdikcijām, fakts, ka atbilstošie uzņēmumi pārrunā savu nodokļa likumi, skaidri pierāda, ka tie gūst ieņēmumus, kas bez to īpašā statusa tiktu aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc standarta likmes. Neatkarīgi no darbības veida, ar ko atbilstošie uzņēmumi var nodarboties, to atbilstošais statuss tiek piešķirts, ja tie ir Gibraltārā reģistrēti uzņēmumi vai ārvalstu uzņēmumu reģistrētas filiāles. Rezultātā atbilstošie uzņēmumi gūst labumu no īpaša un labvēlīgāka nodokļu režīma Gibraltārā salīdzinājumā ar pārējiem Gibraltārā reģistrētiem uzņēmumiem.

(58)

Otrkārt, atvieglojumu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem. Nodokļu samazinājuma piešķiršana kā tas, kas tiek pārrunāts starp atbilstošo uzņēmumu un Gibraltāra iestādēm, ietver nodokļu ieņēmumu zaudējumu, kas atbilstoši Paziņojuma 10. punktam ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu izlietošanai fiskālo izdevumu veidā.

(59)

Jānoraida Gibraltāra valdības arguments, ka ar norobežošanu pasākums nerada acīmredzamu slogu tās budžetam. Komisija uzskata, ka nodokļu atvieglojums Līguma 87. panta 1. punkta nolūkā tiek piešķirts no valsts līdzekļiem, jo šī atvieglojuma izcelsme ir dalībvalsts atteikšanās no nodokļu ieņēmumiem, ko tā parasti būtu guvusi (18). Norobežota nodokļu atvieglojuma neesamības gadījumā atbilstošo uzņēmumu darbība, ja tā notiek Gibraltāra iestāžu jurisdikcijā, Gibraltārā tiktu aplikta ar nodokli pēc pilnas likmes. Šī nodokļu likmes atšķirība ir iepriekšminētie nodokļu ieņēmumi.

(60)

Treškārt, pasākumam jāietekmē konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šis kritērijs tiek izpildīts, ja atbilstošie uzņēmumi var pašreiz vai potenciāli tirgoties ar citās dalībvalstīs atrodošiem uzņēmumiem vai darboties trešo valstu tirgos, kas ir pieejami citu dalībvalstu uzņēmumiem. Tas īpaši ir šis gadījums, jo atbilstošie uzņēmumi parastos apstākļos nevar tirgoties vai veikt komercdarbību Gibraltārā ar gibraltāriešiem vai ar Gibraltāra rezidentiem.

(61)

Pat tad, ja atsevišķus atbilstošos uzņēmumus dibina privātpersonas nodokļu plānošanas nolūkā un netirgojas, neražo vai nekonkurē tirgū, tie netiek atturēti to darīt. Tomēr fakts, ka ir tendence, ka atbilstošiem uzņēmumiem Gibraltārā ir atrašanās vieta un tie gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli, lai gan pēc samazinātas likmes, liecina, ka tie faktiski veic saimniecisku darbību. To apstiprina plašais sektoru diapazons, kuros darbojas atbilstošie uzņēmumi (sk. iepriekš 9. apsvērumu).

(62)

Komisija atzīmē, ka Gibraltārs neietilpst Kopienas kopējā muitas teritorijā. Tomēr tas neietekmē valsts atbalsta noteikumu piemērošanu tiem uzņēmumiem Gibraltārā, kuri nodarbojas ar preču tirdzniecību. Šie uzņēmumi netiek atturēti no tirdzniecības ar uzņēmumiem kopējā muitas teritorijā, tie netiek atturēti arī no konkurēšanas trešo valstu tirgos, kuros pašreiz vai potenciāli darbojas citi Kopienas uzņēmumi. Tādēļ, ja nodokļu atvieglojums, kas piešķirts atbilstošiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar preču tirdzniecību, stiprina to stāvokli, tiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence.

(63)

Jānoraida arī paralēles, kas vilktas ar Komisijas spriešanu Lēmumā 2000/394/EK par atbalstu firmām Venēcijā un Chioggia. Abu lietu apstākļi ir diezgan atšķirīgi. Īpaši secinājums, ka nebija ietekmes uz tirdzniecību, un rezultātā atbalsts trijiem konkrētajiem uzņēmumiem netika balstīts, inter alia, uz sniegto pakalpojumu vietējo raksturu. Šie apsvērumi skaidri nav piemērojami atbilstošiem uzņēmumiem, kuri, kā norāda pati Gibraltāra valdība, darbojas starptautiskā kontekstā.

(64)

Nevar izmantot de minimis noteikumu, lai pamatotu atbilstošo uzņēmumu režīma piemērošanu. Nav mehānisma, lai novērstu atbalsta piešķiršanu, kas pārsniedz saskaņā ar de minimis noteikumu atļauto, no pasākuma nav izslēgti sektori, uz kuriem neattiecas de minimis noteikums.

(65)

Visbeidzot, pasākumam jābūt specifiskam vai selektīvam, tādēļ, ka tas veicina “atsevišķus uzņēmumus vai atsevišķu preču ražošanu”. Pasākuma labumguvēji ir Gibraltāra uzņēmumi, kuru pamatkapitālā gibraltārietim vai Gibraltāra rezidentam nedrīkst būt izdevīga līdzdalība. Pie tam atbilstošie uzņēmumi parastos apstākļos nevar tirgoties vai veikt komercdarbību Gibraltārā ar gibraltāriešiem vai Gibraltāra rezidentiem. Tādēļ pasākums ir selektīvs, ciktāl tas piešķir atvieglotu nodokļu režīmu tiem ne Gibraltāram piederošiem uzņēmumiem, kuri darbojas Gibraltārā vai no tā.

(66)

Novērojums, ka pasākums nav selektīvs, jo jebkura persona var nodibināt atbilstošo uzņēmumu, un ka ierobežojumi par atbilstošā uzņēmuma statusa pieejamību ir pretējas diskriminācijas rīcība pret Gibraltāra rezidentiem, nepierāda, ka pasākums nav selektīvs. Pārbaudot pasākumu, jāveic salīdzinājums ar vispārēji piemērojamo sistēmu, šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodokļa standarta režīmu Gibraltārā. Atbilstošā uzņēmuma režīms skaidri ir vispārējās sistēmas izņēmums.

(67)

Komisija atzīmē Apvienotās Karalistes novērojumus par reģionālo specifiku. Komisija arī atzīmē, ka Apvienotā Karaliste nav mēģinājusi pārliecināt, ka atbilstošo uzņēmumu režīms ir vispārējs režīms Gibraltāra nodokļu jurisdikcijā. Tādēļ Komisija atbalsta savu secinājumu, ka pasākums ir būtiski selektīvs Gibraltārā. Tādēļ šajā gadījumā nav jāpārbauda reģionālas selektivitātes jautājums, kas sīki izvērtēts Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumā par Gibraltāra valdības uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu (19).

(68)

Šo jautājumu ir apskatījusi Pirmās instances tiesa, kas noraidīja Gibraltāra valdības argumentus pret Komisijas veikto nelikumīga atbalsta iepriekšēju novērtējumu attiecībā uz atbilstošo uzņēmumu režīmu (20). Neatkarīgi no tā, vai tas tika veidots uz 1967. gada atbrīvoto uzņēmumu režīmu, Atbilstošā uzņēmuma likumdošana tika ieviesta 1983. gadā pēc Apvienotās Karalistes pievienošanās Kopienai. Tādēļ to nevar uzskatīt par “esošu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta i) daļas nozīmē. Pati Pirmās instances tiesa secināja, ka Komisijai bija pietiekami iemesli uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.

(69)

Jau 1973. gadā Eiropas Kopienu Tiesa skaidri apstiprināja valsts atbalsta noteikumu piemērojamību fiskāliem pasākumiem (21). Pat tad, ja bijuši nedaudzi piemēri Komisijas rīcībai pret vispārējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa pasākumiem, tas neietekmē atbalsta pasākuma esošo vai nelikumīgo raksturu. Šajā gadījumā Atbilstošo uzņēmumu likumdošana nav vispārējs uzņēmumu ienākuma nodokļa pasākums, bet tā darbības joma ir diezgan specifiska. Jebkurā gadījumā Līguma noteikuma piemērošana pirmo reizi konkrētai situācijai nav jauna noteikuma retrospektīva piemērošana.

(70)

Atbilstošo uzņēmumu likumdošana netika paziņota Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu. Fakts, ka par to tika informēta “Primarolo” grupa, nevar tikt uzskatīts par formālu paziņojumu Komisijai saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

(71)

Attiecībā uz paziņojumu, kas ir administratīvs jauninājums vai politikas izklāsts, Pirmās instances tiesa jau ir apstiprinājusi (22), ka “nekur [Paziņojumā] Komisija neizsludina prakses izmaiņas savos lēmumos par nodokļu pasākumu izvērtēšanu, ņemot vērā EK 87. un EK 88. pantu”. No tā izriet, ka Apvienotā Karaliste kļūdās, apgalvojot, ka pasākumus kā, piemēram, atbilstošo uzņēmumu režīmu, nevar klasificēt kā valsts atbalstu ātrāk kā pēc Paziņojuma publicēšanas.

(72)

Izvirzot savu prasību, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošana kļuva par atbalstu tikai pēc tam, kad tā tika ieviesta 1983. gadā Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļas nozīmē, Gibraltāra valdība ar Apvienotās Karalistes atbalstu apgalvo, ka pasākums attiecas uz kapitāla aprites liberalizāciju pirms 10 gadiem. Tomēr šis vispārīgais novērojums netika pamatots ar konkrētiem argumentiem par atbilstošiem uzņēmumiem, un tādēļ nevar, per se, noteikt, ka pasākums 1983. gadā nebija atbalsts. No pašas likumdošanas ir skaidrs, ka nepastāv ierobežojumi saimnieciskās darbības sektoriem, kuros var darboties atbilstošie uzņēmumi. Tādēļ nav acīmredzams apmērs, kādā, ja vispār, nekonkrēti ierobežojumi kapitāla apritei 1983. gadā ietekmēja uzņēmumus, kas guva labumu no pasākuma piešķirtajiem nodokļu atvieglojumiem.

(73)

Pat tad, ja, kā apgalvo Apvienotā Karaliste, dažu dalībvalstu banku darbības likumi un valūtas maiņas kontroles pasākumi tajā laikā kavēja šo ārzonas nodokļu atvieglojumu izmantošanu, nodokļu atlaižu esamība tomēr joprojām būtu nostiprinājusi atbilstošo uzņēmumu stāvokli tirgos, kuri nav pakļauti šādiem ierobežojumiem salīdzinājumā ar to konkurentiem citās dalībvalstīs. Šai ziņā Gibraltāra valdība ir izvirzījusi būtībā tādus pašus argumentus, kas izmantoti tās sāncensībā Pirmās instances tiesā. Tiesa noraidīja šos argumentus pret Komisijas Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas iepriekšējo klasifikāciju un secināja, ka šādi “vispārīgi argumenti nevar pierādīt, ka 1983. gada nodokļu shēma tās iekšējo iezīmju dēļ jāklasificē kā esoša atbalsta shēma” (23). Tiesa arī noraidīja paralēlas, kas vilktas ar Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokļa lietu (24), pamatojoties uz to, ka faktiskie un juridiskie apstākļi ir diezgan atšķirīgi (25). Tādēļ Komisija neredz iemeslus mainīt savu uzskatu.

(74)

Attiecībā uz apgalvotajiem proporcionalitātes, juridiskas noteiktības un tiesiskas paļāvības principa pārkāpumiem Gibraltāra valdības argumenti pieņem rīcības brīvības robežu, kura Komisijai nepiemīt. Piaggio lietā (26) tiesa nolēma, ka nevar piekrist Komisijas veiktajai attiecīgās shēmas klasifikācijai par esošu atbalstu praktiskas lietderības dēļ, kad šī shēma nav paziņota saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu. Tādējādi, kā apstiprināja Pirmās instances tiesa (27), pasākuma klasifikācija par jaunu vai esošu atbalstu jānosaka, neatsaucoties uz laiku, kas ir pagājis kopš pasākuma ieviešanas, un neatkarīgi no iepriekšējas administratīvas prakses, nedomājot par apgalvotām ekonomiskām sekām. Šo iemeslu dēļ jānoraida “Charles A. Gomez & Co” un Apvienotās Karalistes ierosinājums, ka Komisija ir rīkojusies pārmērīgi, uzskatot, ka pasākumam bija nepieciešama paziņošana. Tāpat Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. pantā noteiktais noilgums neizklāsta vispārīgu principu, saskaņā ar kuru nelikumīgs atbalsts tiek pārveidots par esošu atbalstu, bet tikai nepieļauj atbalsta atgūšanu, kas ieviests vairāk nekā 10 gadus pirms Komisijas pirmās iejaukšanās.

(75)

Komisija atzīmē, ka procedūra saskaņā ar Līguma 96. un 97. pantu attiecas uz atšķirībām starp dalībvalstu vispārīgiem noteikumiem (28). Turpretim Atbilstošo uzņēmumu likumdošana nav šāds vispārīgs noteikums, bet selektīvs pasākums ar šauru darbības jomu, kas skaidri ietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Komisija arī atzīmē, ka tās rīcība pilnīgi atbilst Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa J daļai.

(76)

Ciktāl atbilstošo uzņēmumu režīms veido valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā savienojamība ar kopējo tirgu jāizvērtē, ņemot vērā 87. panta 2. punktā un 87. panta 3. punktā paredzētos izņēmumus.

(77)

Šajā gadījumā nav spēkā Līguma 87. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi, kas attiecas uz sociāla rakstura atbalstu, ko piešķir atsevišķiem patērētājiem, atbalstu, lai atlīdzinātu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu radīto kaitējumu, un atbalstu, ko piešķir atsevišķiem Vācijas Federatīvās Republikas apgabaliem.

(78)

Īpaši jūras karakuģu būvētavas slēgšanu nevar uzskatīt par ārkārtēju notikumu Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse ir noteikusi, kas šis izņēmums ir spēkā tikai gadījumos, kad ārkārtējs notikums ir neprognozējams un ārpus dalībvalsts iestāžu kontroles. Apvienotās Karalistes iestādes izsludināja kuģu būvētavas slēgšanu 1981. gadā, trīs gadus pirms tās slēgšanas 1984. gadā.

(79)

87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums paredz atbalsta atļaušanu, lai veicinātu apgabalu ekonomisko attīstību, kur dzīves līmenis ir neparasti zems vai kur ir ļoti nepietiekama nodarbinātība. Komisijas Pamatnostādņu par valsts reģionālo atbalstu (29) 3.5. punkts nosaka metodiku, kas jāizmanto norobežotos apgabalos, lai tos uzskatītu par piemērotiem labuma gūšanai no Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma. Tas izmanto sākotnējos datus. Pretēji “Charles A. Gomez & Co” apgalvojumam šo noteikumu nevar izmantot perspektīvi un tas attiecas tikai uz apgabaliem, kur jau pastāv zema dzīves līmeņa un ļoti nepietiekamas nodarbinātības apstākļi. Šie apgabali noteikti Apvienotās Karalistes reģionālā atbalsta plānā (30). Apvienotās Karalistes iestādes neizvirzīja Gibraltāru par atbalstāmo apgabalu un piekrita, ka Gibraltārā nevar piešķirt reģionālu atbalstu par 2000. līdz 2006. gada periodu. Tā kā Gibraltārs nav un nekad nav bijis šāds apgabals, 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts nav spēkā. Jebkurā gadījumā netika apgalvots, ka Gibraltāra iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zem robežas, kas noteikta Komisijas Pamatnostādņu par valsts reģionālo atbalstu 3.5. punktā. 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu nevar izmantot, lai samazinātu neskaidras un nenosakāmas turpmākās sekas, kuras valsts iestādes pašas var novērst vai samazināt, izmantojot citus politikas instrumentus.

(80)

Atbilstošo uzņēmumu režīmu nevar uzskatīt ne par kopēju Eiropas interešu projektu, ne, lai kompensētu nopietnu traucējumu dalībvalsts ekonomikai, kā minēts Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Kā ir novērojusi Gibraltāra valdība, Komisija un Eiropas Kopienu Tiesa stingri interpretē 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu kā tādu, kas nozīmē, ka nopietnam traucējumam jāietekmē visa dalībvalsts ekonomika (31). Attiecīgais traucējums – karakuģu būvētavas slēgšana – neradīja traucējumu visai Apvienotās Karalistes ekonomikai. Kamēr Komisija atzīmē Gibraltāra valdības argumentu, ka Gibraltārs ir atdalīts no Apvienotās Karalistes konstitucionālā, politiskā, likumdošanas, fiskālā un ģeogrāfiskā ziņā tas nemaina faktu, ka valsts atbalsta noteikumu nolūkā Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, neskatoties uz Līguma 299. panta 4. punkta unikālo darbības jomu. Jebkurā gadījumā ir citi Kopienas apgabali, kuriem arī ir raksturīga dažādu veidu un pakāpju atdalīšana no dalībvalsts, kuras sastāvdaļa tie ir. Neviens no šiem apgabaliem netiek uzskatīts par pilntiesīgu dalībvalsti 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkā. Paralēles, ko Gibraltāra valdība velk ar pasākumiem, kas pieņemti, reaģējot uz govju sūkļveida encefalopātijas (“GSE”) krīzi Apvienotajā Karalistē, nav atbilstošas. GSE krīze tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, un tādējādi šie pasākumi ietilpst Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta darbības jomā. Nav prasības, ka, lai piemērotu 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ārkārtējam notikumam jāietekmē visa attiecīgā dalībvalsts.

(81)

Atbilstošo uzņēmumu režīma mērķis nav veicināt kultūras un kultūras saglabāšanu, kā paredzēts Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(82)

Visbeidzot, atbilstošo uzņēmumu režīms jāpārbauda, ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas paredz atbalsta atļaušanu, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomisko apgabalu attīstību, kad šis atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus apmērā, kas ir pretējs kopējām interesēm. Ar atbilstošo uzņēmumu režīmu piešķirtie nodokļu atvieglojumi nav saistīti ar ieguldījumiem, ar darbavietu radīšanu vai ar konkrētiem projektiem. Tie vienkārši veido izmaksu samazinājumu, kuras parasti jāsedz attiecīgajiem uzņēmumiem savas komercdarbības gaitā, un tādēļ jāuzskata par darbības valsts atbalstu, kura labumi beidzas, tiklīdz atbalsts tiek atcelts. Atbilstoši Komisijas pastāvīgajai praksei nevar uzskatīt, ka šis atbalsts veicina atsevišķu darbību vai atsevišķu ekonomisko apgabalu attīstību saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Darbības atbalstu atbilstoši Komisijas Pamatnostādņu par valsts reģionālu atbalstu 4.15. un 4.16. punktam var piešķirt tikai ārkārtējos gadījumos vai īpašos apstākļos. Pie tam Gibraltārs nav iekļauts Apvienotās Karalistes reģionālā atbalsta plānā 2000. līdz 2006. gada periodam, ko Komisija apstiprināja ar valsts atbalsta numuru Nr. N 265/00 (32).

(83)

Eiropas Kopienu Tiesa ir atkārtoti nolēmusi, ja tiek konstatēts, ka nelikumīgi piešķirts valsts atbalsts nav savienojams ar kopējo tirgu, šāda konstatējuma likumsakarīgas sekas ir, ka atbalsts jāatgūst no saņēmējiem (33). Ar atbalsta atgūšanu iespēju robežās tiek atjaunots konkurētspējīgais stāvoklis, kas pastāvēja pirms atbalsta piešķiršanas. Tomēr Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts nosaka, ka “Komisija nepieprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretēji Kopienas tiesību vispārējam principam”.

(84)

Jānoraida Gibraltāra valdības argumenti par to, ka ar valsts atbalsta noteikumu darbības jomas nenoteiktību un Komisijas rīcības retumu vai jaunumu pret nodokļu pasākumiem, kas ir ārzonas pēc būtības vai ne, ir radīta tiesiska paļāvība. Tikai izņēmuma gadījumos nelikumīga atbalsta saņēmējs var izvairīties no pienākuma atmaksāt šo atbalstu, vienīgi nacionālās tiesas izvērtē atsevišķā gadījuma apstākļus (34). Tāpat, tā kā Paziņojuma publicēšana nebija ne Komisijas politikas izklāsts, ne, kā netieši norāda Apvienotā Karaliste, valsts atbalsta noteikumu piemērošanas samazināšana, tas nevarēja radīt tiesisku paļāvību (35). Līguma noteikuma piemērošana konkrētai situācijai pirmo reizi nevar radīt tiesisku paļāvību attiecībā uz pagātni. Jebkurā gadījumā pretēji Apvienotās Karalistes ierosinājumam diferencētajam nodokļu režīmam starp rezidentu un nerezidentu uzņēmumiem ir bijusi svarīga loma iepriekšējos Komisijas valsts atbalsta lēmumos (36).

(85)

Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas paziņošana “Primarolo” grupai, nebūt neradot tiesisku paļāvību, skaidri iekļāva pasākumu Komisijas apņemšanās darbības jomā, kas minēta Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa J daļā, pārbaudīt vai atkārtoti pārbaudīt dalībvalstu esošos nodokļu pasākumus ar visām valsts atbalsta izmeklēšanas sekām.

(86)

Attiecībā uz kopējā tirgus un kapitāla aprites liberalizācijas un finanšu pakalpojumu izvērtēšanu Gibraltāra valdība sniegusi tikai vispārīgus argumentus, kas nav pietiekami, lai konstatētu tiesiskas paļāvības esamību. Īpaši Komisija atzīmē, ka netika sniegta konkrēta spriešana par to, kā kopējā tirgus attīstība ir radījusi tiesisku paļāvību, nav arī sniegts neviens arguments attiecībā uz konkrētu liberalizācijas pasākumu ietekmi. Pie tam skaidrs, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošanas darbības joma ir plašāka par tiem sektoriem, kurus var būt ietekmējuši kapitāla aprites un finanšu pakalpojumu ierobežojumi.

(87)

Gibraltāra valdība izmanto Defrenne lietu, lai pamatotu savu argumentu, ka kavējumi gan pirms atbilstošo uzņēmumu režīma izmeklēšanas, gan tās laikā ir radījuši tiesisku paļāvību. Tomēr faktiskais un juridiskais stāvoklis Defrenne lietā bija diezgan atšķirīgs. Īpaši ar ilgstošu lietas neierosināšanu par pārkāpumu pret atsevišķām dalībvalstīm, neskatoties uz savām attiecīgo pārkāpumu izmeklēšanām un atkārtotiem brīdinājumiem, ka tā uzsāks prāvu, Komisija pārliecināja dalībvalstis par Līguma 119. panta (tagad 141. pants) sekām. Gluži pretēji, Komisijas uzmanība netika atkārtoti pievērsta atbilstošo uzņēmumu režīmam, un tikai Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa pieņemšanas rezultātā Komisija sāka dalībvalstu nodokļu pasākumu sistemātisku pārbaudi.

(88)

Tāpat apgalvotie iepriekšējās izmeklēšanas kavējumi nevar radīt tiesisku paļāvību. Apvienotās Karalistes termiņu neievērošana, kuri noteikti informācijas pieprasījumos, veicināja kavējumus, ja šādi kavējumi patiešām bija. Iepriekšējā izmeklēšana jāiekļauj arī plašākā Komisijas pārbaudes kontekstā par Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksa pieņemšanu, kurā tā pieprasīja informāciju no dalībvalstīm par aptuveni 50 nodokļu pasākumiem. Atbilstošo uzņēmumu režīms bija tikai viens no šiem pasākumiem. Komisija nebija neaktīva iepriekšējās izmeklēšanas laikā, tai bija jādarbojas ar atbilstošiem uzņēmumiem paralēli ar pārējo pasākumu iepriekšējo izmeklēšanu.

(89)

Daļa laika tika patērēta Atbrīvoto uzņēmumu likumdošanas izmeklēšanai, uz kuru atbilstoši Gibraltāra valdības teiktajam gandrīz “vārdu pa vārdam” tika izveidots atbilstošo uzņēmumu režīms. Šajā gadījumā Gibraltāra valdība pati ir minējusi iesniegumus, ko tā ir iesniegusi par atbrīvotajiem uzņēmumiem (piemēram, savu dokumentu, kuru Apvienotā Karaliste iesniedza 2000. gada 12. septembra vēstulē), sakot, ka novērojumi par atbrīvotajiem uzņēmumiem, mutatis mutandis, attiecas uz atbilstošajiem uzņēmumiem. Ciktāl Komisijai zināms, Apvienotās Karalistes iestādes informēja Gibraltāra valdību par izmeklēšanas veikšanu. Gibraltāra valdībai 2000. gada 19. oktobra sanāksmē tika arī dota iespēja pārrunāt tās ārzonas nodokļu režīmu izmeklēšanu un visos posmos tai bija iespēja jautāt par tās norisi, laiku un iespējamo iznākumu.

(90)

Var būt taisnība, ka bija nelielas šaubas par valsts atbalsta procedūras uzsākšanas lietderību par atsevišķiem nodokļu pasākumiem līdz progresam par kaitīgu pasākumu atcelšanu. Tomēr tas daļēji attiecās uz tiem esošā atbalsta pasākumiem, uz kuriem, ja tos atceļ saskaņā ar Komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem ētikas kodeksu, valsts atbalsta izmeklēšanai vairs nebūtu nekāda nozīme. Komisija arī uzskatīja, ka vienlīdzīgas attieksmes interesēs būtu labāk vienlaikus uzsākt tiesvedību par vairākiem pasākumiem attiecībā uz plašu dalībvalstu diapazonu, nevis izskatot atsevišķus gadījumus.

(91)

Attiecībā uz prasību, ka jābūt noilgumam, šis noilgums faktiski pastāv un paredzēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. pantā. Tas izslēdz atbalsta atgūšanu, kas ieviests vairāk kā 10 gadus pirms Komisijas pirmās iejaukšanās, šajā gadījumā 10 gadus pirms Komisijas 1999. gada 12. februāra vēstules.

(92)

Komisija atzīmē Gibraltāra valdības komentārus par Komisijas konkrētā pieprasījuma nozīmi pēc novērojumiem par atbalsta atgūšanu. Kamēr pieprasījums skaidri pauda Komisijas šaubas par atgūšanas jautājumu, tas arī kalpoja par skaidru signālu saņēmējiem, ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka pasākums ir nelikumīgs un nesavienojams atbalsts, atgūšana paliek atšķirīga iespēja un principā ir loģisks iznākums. Kamēr Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs novēroja, ka šim “no pirmā acu uzmetiena neparastajam pieprasījumam ievērojamā mērā jāmazina jebkuras bažas, kas varētu būt saņēmējiem”, viņš nesecināja, ka šīs bažas ir izkliedētas (37). Ja viņš to būtu darījis, Komisija būtu nostādīta absurdā stāvoklī, kad uzskatu pieprasīšanas par rīcības gaitu pretdabiskās sekas kavētu to pašu rīcības gaitu.

(93)

Tāpat jebkuras šaubas, ko Komisija var būt publiski paudusi par atbalsta pasākuma esošo vai nelikumīgo raksturu, kalpotu, lai uzsvērtu, ka nelikumīga atbalsta konstatējums ar visām tā sekām bija skaidra iespēja.

(94)

Jānoraida arī prasība, ka atgūšanas rīkojums pārkāptu proporcionalitātes principu. Eiropas Kopienu Tiesa ir pastāvīgi uzskatījusi (38), ka likumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu, lai atjaunotu iepriekš pastāvošo situāciju, principā nevar uzskatīt par nesamērīgu.

(95)

Komisija noraida apgalvojumu, ka atgūšanas rīkojums radītu nesamērīgu administratīvu slogu Gibraltāra iestādēm. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka ir aptuveni 140 atbilstošo uzņēmumu. Tas ir mazāk nekā 10 % no uzņēmumiem, kurus katru gadu novērtē nodokļu aprēķināšanas nolūkā Gibraltārā. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa, ja ne visi atbilstošie uzņēmumi maksā kādu ienākuma nodokli, lai gan pēc samazinātas likmes, un ka ir tendence, ka šo uzņēmumu atrašanās vieta ir Gibraltārā, Komisija secina, ka administratīvais slogs nebūtu pārmērīgs. Attiecībā uz ierosinājumu, ka Gibraltāra Nodokļu pārvaldes izmeklēšanas pilnvaras ir ierobežotas, Eiropas Kopienu Tiesa ir nolēmusi, ka nacionālus noteikumus nevar izmantot tādā veidā, lai atgūšanu padarītu neiespējamu (39).

(96)

Gibraltāra valdība, mēģinot novērst lēmuma publicēšanu par formālu izmeklēšanas procedūru, izmantoja argumentus, kas līdzīgi argumentiem iepriekš 37. apsvērumā par atgūšanas sekām uz Gibraltāra ekonomiku (40). Tie nav apstiprinājušies. Nav teikts, ka tie apstiprinātos atgūšanas rīkojuma rezultātā šajā gadījumā. Komisija arī atzīmē, ka argumenti par atgūšanas ietekmi uz Gibraltāra ekonomiku ietvēra gan atbilstošo uzņēmumu, gan atbrīvoto uzņēmumu režīmu. Tomēr tā kā Gibraltāra valdība veica savus novērojumus, atgūšanas draudi ir samazinājušies līdz apmēram, ka pēc Komisijas lēmuma anulēšanas, ar ko uzsāk formālo valsts atbalsta izmeklēšanas procedūru (41), tagad tiek izmeklēta sākotnējā 1967. gada Atbrīvoto uzņēmumu likumdošana kā esoša atbalsta shēma. Attiecībā uz šo likumdošanu nevar būt atgūšanas rīkojuma, un rezultātā Gibraltāra valdības prognozes ietekme, ja tā vispār piepildās, tiks samazināta. Jebkurā gadījumā Komisija nevar ļaut, ka šādi hipotētiski apsvērumi kavē konkurētspējīgā stāvokļa atjaunošanu iespēju robežās, kas pastāvēja pirms nelikumīgā atbalsta pasākuma īstenošanas.

(97)

Komisija atzīmē Gibraltāra valdības komentārus, ka atsevišķi atbilstošie uzņēmumi nebūtu novērtējami nodokļu uzlikšanai Gibraltārā, ka dažiem nebūtu aktīvu tā jurisdikcijā, ka daži būtu beiguši tirdzniecību un ka daži būtu saņēmuši atbalstu zem de minimis robežas. Tomēr šie apsvērumi paši par sevi nevar izslēgt atgūšanas rīkojumu. Tie nevar arī atbrīvot dalībvalsts iestādes no pienākuma veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūšanas rīkojumam piešķirtu pilnu spēku, tā kā tie kļūst svarīgi tikai atsevišķa gadījuma pārbaudes kontekstā. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka atbilstošā uzņēmuma statusa priekšrocības neaprobežojas ar de minimis atbalstu, tās arī neaprobežojas ar uzņēmumiem, kuri ir novērtējami nodokļu uzlikšanai Gibraltārā vai kuriem nav aktīvu Gibraltāra iestāžu jurisdikcijā.

(98)

Komisija nevērtē Gibraltāra iestāžu godprātību vai citus darbības aspektus. Tomēr no Eiropas Kopienu Tiesas lēmumiem izriet (42), ka, mainot esoša atbalsta pasākumu, lai pasākums kļūtu par jaunu atbalstu, pateicoties izmaiņai, vai, lai pati izmaiņa būtu jauns atbalsts, izmaiņai jāpaplašina pasākuma darbības joma un/vai jāpalielina pieejamais atvieglojums.

(99)

Šajā gadījumā Komisija atzīmē, ka Pirmās instances tiesas lēmums ir, ka Gibraltāra 1967. gada Atbrīvoto uzņēmumu likumdošana jāuzskata par esoša atbalsta pasākumu (43). Komisija arī atzīmē, ka Atbilstošo uzņēmumu likumdošana tika izveidota ļoti tuvu Atbrīvoto uzņēmumu likumdošanai. Atbilstības nosacījumi lielā mērā ir identiski. Būtiskās atšķirības skar maksājamā gada nodokļa noteikšanu. Labāk nekā maksāt tikai ļoti nelielu, fiksētu gada nodokli, atbilstošie uzņēmumi maksā savas gada peļņas procentuālo daļu. Tādēļ izriet, ka atbilstošie uzņēmumi maksā nodokli par savu peļņu pēc augstākas likmes nekā atbrīvotie uzņēmumi. Tādēļ var uzskatīt, ka ierobežojošākais atbilstošo uzņēmumu režīms piedāvā samazinātu atvieglojumu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē salīdzinājumā ar atbrīvoto uzņēmumu režīmu. Komisija arī atzīmē, ka maz ticamā gadījumā, ka atbilstošā uzņēmuma samaksātais nodoklis būtu mazāks par līdzvērtīga atbrīvotā uzņēmuma fiksēto gada nodokli, starpība būtu zem de minimis robežas. Likumdošana paredz minimālu nodokļa likmi 0 % apmērā atbilstošajam uzņēmumam, kamēr atbrīvotie uzņēmumi maksā fiksētu gada nodokli no 225 līdz 300 GBP.

(100)

Eiropas Kopienu Tiesa pastāvīgi nolēmusi, ja godprātīgs komersants varēja paredzēt, ka Kopienas pasākuma pieņemšana, iespējams, ietekmē viņa intereses, viņš nevar paļauties uz tiesiskas paļāvības aizsardzības principu, ja pasākums tiek pieņemts (44). Ņemot vērā līdzības starp atbrīvoto uzņēmumu un atbilstošo uzņēmumu režīmu, ir grūti saprast, kā centīgs uzņēmuma īpašnieks varēja paredzēt, ka abi režīmi tiks pakļauti atšķirīgām valsts atbalsta procedūrām. Atšķirības starp abām shēmām, nevis raksturīgas to dizainam, atspoguļo Gibraltāra iestāžu praksi pieprasīt šiem ārzonas uzņēmumiem ar fizisku klātbūtni Gibraltārā maksāt nodokli, lai gan zemā līmenī. Tādēļ ir pamatots pieņemt, ka apzinīgs komersants, rīkojoties godprātīgi, varēja pamatoti uzskatīt, ka labāk izvēloties mazāk dāsno atbilstošo uzņēmumu režīmu, nevis nepārprotami likumīgo (valsts atbalsta terminos – esošo) atbrīvoto uzņēmumu režīmu, viņš nonāktu arī režīmā, kura likumība netika apšaubīta. Tādējādi Komisija secina, ka atgūšanas rīkojums šī gadījuma ārkārtējos apstākļos būtu pretrunā Kopienas tiesību vispārīgam principam.

VIII.   SECINĀJUMI

(101)

Tiek secināts, ka Gibraltāra atbilstošo uzņēmumu režīms ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka nav spēkā neviens no izņēmumiem, kas paredzēti 87. panta 2. punktā vai 87. panta 3. punktā. Tiek secināts arī, ka Apvienotā Karaliste ir nelikumīgi ieviesusi attiecīgo shēmu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr shēmas labumguvēji bija tiesīgi lolot pamatotas cerības, ka netiek apšaubīta shēmas likumība. Tādēļ nav jāpieprasa atbalsta atgūšana, kas piešķirts saskaņā ar Atbilstošo uzņēmumu likumdošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kuru Apvienotā Karaliste ir īstenojusi saskaņā ar atbilstošo uzņēmumu režīmu, kas ietverts Gibraltāra 1983. gada 14. jūlija Ienākuma nodokļa (grozījums) rīkojumā un Gibraltāra 1983. gada 22. septembra Ienākuma nodokļa (atbilstošo uzņēmumu) noteikumos, nav savienojams ar kopējo tirgu.

2. pants

Apvienotā Karaliste atceļ 1. pantā minēto shēmu.

3. pants

Apvienotā Karaliste informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma paziņošanas par veiktajiem pasākumiem, lai to izpildītu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2004. gada 30. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 26, 30.1.2002., 9. lpp.

(2)  Apvienotās lietas T-195/01 R un T-207/01 R Gibraltārs/Komisija R[2001] ECR II-3915.

(3)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01 Gibraltārs/ Komisija [2002] ECR II 2309.

(4)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(5)  Aptuveni divpadsmit uzņēmumi neietilpst šajā 2–10 % diapazonā. Nodokļa likmes šiem uzņēmumiem ir pārrunātas katrā gadījumā atsevišķi. Tās svārstās no 0,5 % līdz 1,5 % un no 21 % līdz 34 %. Nav savstarpējas saistības starp piemēroto nodokļa likmi un uzņēmuma darbības jomu. Uzņēmumi darbojas dažādos sektoros, tai skaitā privāto ieguldījumu turējumi, brīvdienu māju mārketings un pārdošana, ārzonas banku pakalpojumi, kuģu remonts un konsultatīvo pakalpojumu mārketings.

(6)  Atbrīvotie uzņēmumi nemaksā nodokli par savu peļņu, bet tā vietā maksā fiksētu gada nodokli 225-300 GBP.

(7)  OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp.

(8)  OV L 150, 23.6.2000., 50. lpp., 90., 91. un 93. punkts.

(9)  OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.

(10)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp., Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(11)  OV C 395, 18.12.1998., 19. lpp.

(12)  Lieta 43/75 Defrenne/Sabena [1976] ECR 455,72.,73. un 74. punkts.

(13)  Apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96, Freistaat Sachsen un citas/Komisija [1999] ECR II-3663 167. lpp. utt.

(14)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(15)  Apvienotās lietas T-195/01 R un T-207/01, 104. un 113. punkts.

(16)  Lieta 223/85, Rijn-Schelde-Verolme/Komisija [1987] ECR 4617.

(17)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(18)  Sk., piemēram, lietu C-156/98 Vācija/Komisija [2000] ECR I-6857,26. punkts.

(19)  Komisijas 2004. gada 30. marta lēmums, vēl nav publicēts.

(20)  Sk. apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 117. līdz 131. punkts.

(21)  Lieta 173/73, Itālija / Komisija, [1974] ECR 709, 13. punkts.

(22)  Apvienotās lietas T-269/99, T-271/99 un T-272/99, Diputación Foral de Guipúzcoa un citi/Komisija [2002] ECR II-4217,79. punkts.

(23)  Sk. apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01.

(24)  OV C 395, 18.12.1998., 14. lpp.

(25)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 120. un 123. punkts.

(26)  Lieta C-295/97 Piaggio / Ifitalia un citi, [1999] ECR I-3735.

(27)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 121. punkts.

(28)  Sk. paziņojuma 6. punktu.

(29)  OV C 74, 10.03.1998., 9. lpp.

(30)  OV C 272, 23.9.2000., 43. lpp. un Komisijas 2000. gada 17. augusta apstiprinājuma vēstule Nr. SG(2000) D/106293.

(31)  Sk. apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96, Freistaat un citi/ Komisija, ECR [1999] II-3663, 166., 167. un 168. punkts.

(32)  Apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96.

(33)  Sk., piemēram, lietu C-169/95, Spānija/Komisija [1997] ECR I-135, 47. punkts.

(34)  Sk., piemēram, lietas C-5/89 Komisija / Vācija ([1990] ECR I-3437), T-67/94 Ladbroke Racing/Komisija [1998] ECR II-1), T-459/93 Siemens/Komisija (ECR [1995] II 1675).

(35)  Sk. 23. zemsvītras piezīmi.

(36)  Sk., piemēram, Komisijas 1995. gada 12. aprīļa Lēmumu 95/452/EK par valsts atbalstu nodokļu koncesiju veidā uzņēmumiem, kuri darbojas Triestes Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centrā saskaņā ar Itālijas 1991. gada 9. janvāra likuma Nr. 193. pantu, OV L 264, 7.11.1995., 30. lpp., 10. punkts.

(37)  Apvienotās lietas T-195/01 R un T-207/01 Gibraltārs/Komisija, 113. punkts.

(38)  Sk., piemēram, apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānija/Komisija [1994] ECR I-4103.

(39)  Sk., piemēram, lietu C-24/95 Reinzeme-Pfalca/Alcan, [1997] ECR I-1591.

(40)  Apvienotās lietas T-195/01 R un T-207/01 Gibraltārs/Komisija, 94. līdz 105. punkts.

(41)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 115. punkts.

(42)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 111. punkts.

(43)  Apvienotās lietas T-195/01 un T-207/01, 113. punkts.

(44)  Sk., piemēram, lietu 265/85, Van den Bergh un Jurgens/Komisija [1987] ECR, 1155, 44. punkts.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/39


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 1. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

(2005/78/EK, Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 218. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 131. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas drošības sistēma pamatojas uz principiem, kas ir izklāstīti Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (1), lai nodrošinātu Savienības lēmumu pieņemšanas procesa vienmērīgu darbību.

(2)

Komisijas drošības noteikumi ir izklāstīti pielikumā Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (2).

(3)

Drošības noteikumu 1. papildinājumā, kas pievienots minētajiem noteikumiem, ir ietverta atbilstības tabula, tostarp valstu slepenības klasifikācija.

(4)

Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija 2003. gada 16. aprīlī parakstīja Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (3). Drošības reglamenta 1. papildinājums jāgroza, lai ņemtu vērā šo valstu pievienošanos.

(5)

Eiropas Savienība 2003. gada 14. martā parakstīja nolīgumu (4) ar NATO par informācijas drošību. Tādēļ drošības noteikumu 1. papildinājumā jānosaka atbilstība NATO klasifikācijas līmeņiem.

(6)

Francija un Nīderlande ir grozījušas savus tiesību aktus par klasifikāciju.

(7)

Skaidrības labad drošības noteikumu 1. papildinājums ir jāaizstāj ar citu.

(8)

Vienlaicīgi jālabo Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikums, lai nodrošinātu, ka visu valodu redakcijās četru klasifikācijas terminu lietošana ir vienāda,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. papildinājumu drošības noteikumos, kas ietverti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumu labo, attiecīgi aizstājot četrus klasifikācijas terminus visu valodu redakcijās ar šādiem terminiem, ko vienmēr raksta ar drukātiem burtiem:

“RESTREINT UE”,

“CONFIDENTIEL UE”,

“SECRET UE”,

“TRES SECRET UE/EU TOP SECRET”.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 1. februārī.

Komisijas vārdā —

priekšēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/194/EK (OV L 63, 28.2.2004., 48. lpp).

(2)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp.

(4)  OV L 80, 27.3.2003., 36. lpp.


PIELIKUMS

“1. papildinājums

VALSTU DROŠĪBAS KLASIFIKĀCIJAS SALĪDZINĀJUMS

ES klasifikācija

TRES SECRET UE/EU TOP SECRET

SECRET UE

CONFIDENTIEL UE

RESTREINT UE

RES klasifikācija

FOCAL TOP SECRET

WEU SECRET

WEU CONFIDENTIAL

WEU RESTRICTED

Euratom klasifikācija

EURA TOP SECRET

EURA SECRET

EURA CONFIDENTIAL

EURA RESTRICTED

NATO klasifikācija

COSMIC TOP SECRET

NATO SECRET

NATO CONFIDENTIAL

NATO RESTRICTED

Beļģija

Très Secret

Secret

Confidentiel

Diffusion restreinte

Zeer Geheim

Geheim

Vertrouwelijk

Beperkte Verspreiding

Čehija

Přísně tajné

Tajné

Důvěrné

Vyhrazené

Dānija

Yderst hemmeligt

Hemmeligt

Fortroligt

Til tjenestebrug

Vācija

Streng geheim

Geheim

VS (1) — Vertraulich

VS — Nur für den Dienstgebrauch

Igaunija

Täiesti salajane

Salajane

Konfidentsiaalne

Piiratud

Grieķija

Άκρως Απόρρητο

Απόρρητο

Εμπιστευτικό

Περιορισμένης Χρήσης

Abr: ΑΑΠ

Abr: (ΑΠ)

Αbr: (ΕΜ)

Abr: (ΠΧ)

Spānija

Secreto

Reservado

Confidencial

Difusión Limitada

Francija

Très Secret Défense (2)

Secret Défense

Confidentiel Défense

 

Īrija

Top Secret

Secret

Confidential

Restricted

Itālija

Segretissimo

Segreto

Riservatissimo

Riservato

Kipra

Άκρως Απόρρητο

Απόρρητο

Εμπιστευτικό

Περιορισμένης Χρήσης

Latvija

Sevišķi slepeni

Slepeni

Konfidenciāli

Dienesta vajadzībām

Lietuva

Visiškai slaptai

Slaptai

Konfidencialiai

Riboto naudojimo

Luksemburga

Très Secret

Secret

Confidentiel

Diffusion restreinte

Ungārija

Szigorúan titkos !

Titkos !

Bizalmas !

Korlátozott terjesztésű !

Malta

L-Ghola Segretezza

Sigriet

Kunfidenzjali

Ristrett

Nīderlande

Stg (3). Zeer Geheim

Stg. Geheim

Stg. Confidentieel

Departementaalvertrouwelijk

Austrija

Streng Geheim

Geheim

Vertraulich

Eingeschränkt

Polija

Ściśle Tajne

Tajne

Poufne

Zastrzeżone

Portugāle

Muito Secreto

Secreto

Confidencial

Reservado

Slovēnija

Strogo tajno

Tajno

Zaupno

SVN Interno

Slovākija

Prísne tajné

Tajné

Dôverné

Vyhradené

Somija

Erittäin salainen

Erittäin salainen

Salainen

Luottamuksellinen

Zviedrija

Kvalificerat hemlig

Hemlig

Hemlig

Hemlig

Apvienotā Karaliste

Top Secret

Secret

Confidential

Restricted”


(1)  VS = Verschlusssache.

(2)  Très Secret Défense, kas attiecas uz valdības prioritārajiem jautājumiem, drīkst mainīt tikai ar premjerministra atļauju.

(3)  Stg = staatsgeheim.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/42


EK UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2005

(2005. gada 1. februāris),

ar ko aizstāj 2. protokola III un IV b) tabulu

(2005/79/EK)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 1972. gada 22. jūlijā Briselē parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, turpmāk tekstā – “Nolīgums”, kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 26. oktobrī Luksemburgā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un tā 2. protokolu, un jo īpaši tā 7. pantu,

(1)

tā kā Nolīguma 2. protokola īstenošanas nolūkā iekšējās salīdzināmās cenas Līgumslēdzējām pusēm nosaka Apvienotā komiteja;

(2)

tā kā Līgumslēdzēju pušu vietējos tirgos ir mainījušās faktiskās cenas izejvielām, kam piemēro cenu kompensācijas pasākumus;

(3)

tā kā tādēļ ir attiecīgi jāprecizē 2. protokola III un IV b) tabulā minētās salīdzināmās cenas un apjomus;

(4)

tā kā šim lēmumam jāstājas spēkā dienā, kad sāk provizoriski piemērot 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu, ar ko izdarīti grozījumi, t.i., ceturtā mēneša pirmajā dienā pēc parakstīšanas datuma, ja 2. protokola 5. panta 4. punktā noteiktie īstenošanas pasākumi ir pieņemti tajā pašā dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma 2. protokola III tabulu un tabulu IV tabulas b) apakšpunktā aizstāj ar tabulām šā lēmuma I un II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2005. gada 1. februarī

Briselē, 2005. gada 1. februarī

Apvienotās komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

Richard WRIGHT


I PIELIKUMS

“III TABULA

EK un Šveices vietējā tirgus salīdzināmās cenas

(CHF par 100 neto kg)

Lauksaimniecības izejviela

Šveices vietējā tirgus salīdzināmā cena

EK vietējā tirgus salīdzināmā cena

Starpība starp Šveices un EK salīdzināmajām cenām

Parastie kvieši

58,34

16,10

42,24

Cietie kvieši

37,85

25,40

12,45

Rudzi

48,01

16,10

31,91

Mieži

27,14

16,10

11,04

Kukurūza

31,79

16,10

15,69

Parasto kviešu milti

103,38

37,20

66,18

Pilnpiena pulveris

590,00

395,00

195,00

Vājpiena pulveris

468,60

333,00

135,60

Sviests

917,00

468,00

449,00

Baltais cukurs

0,00

Olas (1)

255,00

205,50

49,50

Svaigi kartupeļi

42,00

21,00

21,00

Augu taukvielas (2)

390,00

160,00

230,00”


(1)  Cena atvasināta no cenām par putnu olām šķidrā veidā bez čaumalas, reizinot ar koeficientu 0,85.

(2)  Cenas augu taukvielām (maizes izstrādājumu ražošanai un pārtikas rūpniecībai) ar 100 % tauku saturu.


II PIELIKUMS

“IV TABULA

b)

Lauksaimniecības izejvielu pamatapjomi, kas ņemti vērā lauksaimniecības komponenšu aprēķināšanai.


(CHF par 100 neto kg)

Lauksaimniecības izejviela

Pamatapjoms, kas piemērots, sākot no stāšanās spēkā

Pamatapjoms, kas piemērots, sākot no trim gadiem pēc stāšanās spēkā

Parastie kvieši

38,00

36,00

Cietie kvieši

11,00

10,00

Rudzi

29,00

27,00

Mieži

10,00

9,00

Kukurūza

14,00

13,00

Parasto kviešu milti

57,00

54,00

Pilnpiena pulveris

176,00

166,00

Vājpiena pulveris

122,00

115,00

Sviests

449,00 (1)

449,00 (1)

Baltais cukurs

Nulle

Nulle

Olas

36,00

36,00

Svaigi kartupeļi

19,00

18,00

Augu taukvielas

207,00

196,00”


(1)  Ņemot vērā ieguvumu no atbalsta par sviestu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra, Regulu (EK) Nr. 2571/97, pamatapjoms, kas piemērots par sviestu, nav samazināts salīdzinājumā ar cenu starpību III tabulā.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/45


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2005/80/KĀDP

(2005. gada 31. janvāris),

ar kuru pagarina un groza Kopējo nostāju 2004/133/KĀDP, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret ekstrēmistiem Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 10. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2004/133/KĀDP, ar ko nosaka ierobežojošus pasākumus pret ekstrēmistiem Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (FYROM) un atceļ Kopējo nostāju 2001/542/KĀDP (1).

(2)

Kopējo nostāju 2004/133/KĀDP piemēro 12 mēnešu laikposmam.

(3)

Pēc Kopējās nostājas 2004/133/KĀDP pārskatīšanas uzskata par lietderīgu pagarināt tās piemērošanas laiku vēl uz 12 mēnešiem, kā arī papildināt tās pielikumā minēto personu sarakstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējā nostāja 2004/133/KĀDP ar šo ir pagarināta līdz 2006. gada 9. februārim.

2. pants

Kopējās nostājas 2004/133/KĀDP pielikumu aizstāj ar šīs Kopējās nostājas pielikumu.

3. pants

Šī Kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2005. gada 10. februāra.

4. pants

Šo Kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 31. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 39, 11.2.2004., 19. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

1. pantā minēto personu saraksts

 

Vārds

ADILI Gafur

arī

Valdet Vardari

Dzimšanas datums

5.1.1959

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Kicevo (Harandjell)

 

Vārds

BAJRAMI Hamdi

arī

Breza

Dzimšanas datums

16.8.1981

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Brest (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

BEQIRI Idajet

arī

 

Dzimšanas datums

20.2.1951

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Mallakaster, Fier (Albānija)

 

Vārds

BUTKA Spiro

arī

Vigan Gradica

Dzimšanas datums

29.5.1949

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Kosovo

 

Vārds

GEORGIEVSKI Goran

arī

Mujo

Dzimšanas datums

2.12.1969

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Kumanovo

 

Vārds

HYSENI Xhemail

arī

Xhimi Shea

Dzimšanas datums

15.8.1958

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Lipkovo (Lojane)

 

Vārds

JAKUPI Avdil

arī

Cakalla

Dzimšanas datums

20.4.1974

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Tanusevce

 

Vārds

JAKUPI Lirim

arī

“Commander Nazi”

Dzimšanas datums

1.8.1979

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Bujanovac (Serbija un Melnkalne)

 

Vārds

KRASNIQI Agim

arī

 

Dzimšanas datums

15.9.1979.

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Kondovo (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

LIMANI Fatmir

arī

 

Dzimšanas datums

14.1.1973

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Kicevo (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

MATOSHI Ruzhdi

arī

 

Dzimšanas datums

6.3.1970

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Tetovo (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

MISIMI Naser

arī

 

Dzimšanas datums

8.1.1959

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Mala Recica, Tetovo (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

MUSTAFAJ Taip

arī

Mustafai, Mustafi vai Mustafa

Dzimšanas datums

23.1.1964

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Bacin Dol, Gostivar (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika)

 

Vārds

REXHEPI Daut

arī

Leka

Dzimšanas datums

6.1.1966

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Poroj

 

Vārds

RUSHITI Sait

Dzimšanas datums

7.7.1966

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Tetovo

 

Vārds

SAMIU Izair

arī

Baci

Dzimšanas datums

23.7.1963

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Semsevo

 

Vārds

STOJKOV Goran

Dzimšanas datums

25.2.1970

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Strumica

 

Vārds

SUMA Emrush

arī

 

Dzimšanas datums

27.5.1974

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Dirnce, Kosovo, Serbija un Melnkalne

 

Vārds

SULEJMANI Fadil

Dzimšanas datums

5.12.1940

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Tetovo (Bosovce)

 

Vārds

SULEJMANI Gyner

Dzimšanas datums

3.3.1954

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Turcija

 

Vārds

UKSHINI Sami

arī

“Commander Sokoli (Piekūns)”

Dzimšanas datums

5.3.1963

Dzimšanas/izcelsmes vieta

Djakovo, (Gjakova), Kosova, Serbija un Melnkalne”


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/48


PADOMES LĒMUMS 2005/81/KĀDP

(2005. gada 31. janvāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu misijas vadītājam/policijas komisāram Eiropas Savienības Policijas misijā (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. marta Vienoto rīcību 2002/210/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju (1) (ESPM), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmumu 2004/188/KĀDP par ESPM misijas vadītāja/policijas komisāra iecelšanu (2),

tā kā:

(1)

2004. gada 23. februārī Padome pieņēma Lēmumu 2004/188/KĀDP, ar ko Bartholomew Kevin Carty kungu uz vienu gadu, sākot no 2004. gada 1. marta, iecēla par ESPM misijas vadītāju/policijas komisāru.

(2)

Lēmums 2004/188/KĀDP zaudē spēku 2005. gada 1. martā.

(3)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis pagarināt Bartholomew Kevin Carty kunga pilnvaru termiņu ESPM misijas vadītāja/policijas komisāra amatā līdz 2005. gada 31. decembrim.

(4)

Tādējādi būtu jāpagarina ESPM misijas vadītāja/policijas komisāra pilnvaru termiņš,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Bartholomew Kevin Carty kunga pilnvaru termiņu ESPM misijas vadītāja/policijas komisāra amatā pagarina līdz 2005. gada 31. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 31. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 70, 13.3.2002., 1. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2003/188/KĀDP (OV L 73, 19.3.2003., 9. lpp.).

(2)  OV L 58, 26.2.2004., 27. lpp.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/49


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2005/82/KĀDP

(2005. gada 31. janvāris),

ar ko atceļ Kopējo nostāju 2002/401/KĀDP par Nigēriju, 2002/495/KĀDP par Angolu, 2002/830/KĀDP par Ruandu un 2003/319/KĀDP par Lusakas Uguns pārtraukšanas nolīgumu un miera procesu Kongo Demokrātiskajā Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Padome pieņēma secinājumus par ES politiku attiecībā uz Nigēriju 2003. gada 17. maijā, attiecībā uz Angolu – 2003. gada 13. oktobrī, attiecībā uz Ruandu – 2003. gada 8. decembrī un attiecībā uz Āfrikas Lielo ezeru reģionu – 2004. gada 14. jūnijā. Šie secinājumi nosaka plašāku ES politiku attiecībā uz šīm valstīm un šo reģionu.

(2)

Tādējādi kopējās nostājas, ko Padome pieņēmusi attiecībā uz šīm valstīm un šo reģionu, kas nedefinē kopējos pamatprincipus, kuri ir spēkā ilgāku laikposmu un nav nepieciešami kā juridisks pamats ES politikas īstenošanai, būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2002/401/KĀDP (1) par Nigēriju, 2002/495/KĀDP (2) par Angolu, 2002/830/KĀDP (3) par Ruandu un 2003/319/KĀDP (4) par Lusakas Uguns pārtraukšanas nolīgumu un miera procesu Kongo Demokrātiskajā Republikā.

2. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās publicēšanas dienā.

3. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 31. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 167, 26.6.2002., 9. lpp.

(3)  OV L 285, 23.10.2002., 3. lpp.

(4)  OV L 115, 9.5.2003., 87. lpp.


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/50


PADOMES LĒMUMS 2005/83/KĀDP

(2005. gada 31. janvāris),

ar ko īsteno Kopējo nostāju 2004/293/KĀDP, ar kuru atjauno pasākumus, atbalstot sekmīgu Starptautiskā kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai pilnvaru ieviešanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Kopējo nostāju 2004/293/KĀDP (1) un jo īpaši tās 2. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Kopējo nostāju 2004/293/KĀDP Padome pieņēma pasākumus, lai liegtu iebraukšanu un tranzītu caur dalībvalstu teritorijām personām, kas ir iesaistītas tādās darbībās, kuras palīdz brīvībā esošiem indivīdiem turpināt izvairīšanos no tiesas par noziegumiem, par kuriem viņus apsūdz Starptautiskais kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), vai kas veic citas darbības, kas varētu traucēt ICTY efektīvi īstenot savas pilnvaras.

(2)

Padome 2004. gada 28. jūnijā pieņēma Lēmumu 2004/528/KĀDP, ar ko grozīja sarakstu Kopējās nostājas 2004/293/KĀDP pielikumā.

(3)

Saskaņā ar ieteikumiem, ko sniedzis Augstā Pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā birojs, šie pasākumi būtu jāvērš arī pret vairākām citām personām.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza saraksts Kopējās nostājas 2004/293/KĀDP pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Personu sarakstu, kas ietverts Kopējās nostājas 2004/293/KĀDP pielikumā, aizstāj ar sarakstu, kas ietverts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2005. gada 31. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 94, 31.3.2004., 65. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/528/KĀDP (OV L 233, 2.7.2004., 15. lpp.).


PIELIKUMS

1. pantā minēto personu saraksts

1.

BAGIC, Zeljko

Josip dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 29.3.1960., Zagreb

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi: Cicko

Adrese:

2.

BILBIJA, Milorad

Svetko BILBIJA dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 13.8.1956., Sanski Most.

Pases Nr.: 3715730

Identitātes kartes Nr.: 03GCD9986

Personas apliecības Nr.: 1308956163305

Pseidonīmi:

Adrese: Brace Pantica 7, Banja Luka

3.

BJELICA, Milovan

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 19.10.1958., Rogatica, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 0000148, izdota 26.7.1998.Srpsko Sarajevo (anulēta)

Identitātes kartes Nr.: 03ETA0150

Personas apliecības Nr.: 1910958130007

Pseidonīmi: Cicko

Adrese: CENTREK Company in Pale

4.

CESIC, Ljubo

Jozo dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 20.2.1958. vai 9.6.1966. (dokumentā no Horvātijas Tieslietu ministrijas), Batin, Posusje, DSFR

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi: Rojs

Adrese: V Poljanice 26, Dubrava, Zagreb arī –Novacka 62c, Zagreb

5.

DILBER, Zeljko

Drago dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 2.2.1955., Travnik

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.: 185581

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese: 17 Stanka Vraza, Zadar

6.

ECIM, Ljuban

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 6.1.1964., Sviljanac, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 0144290, izdota 21.11.1998., Banja Lukā. (Anulēta)

Identitātes kartes Nr.: 03GCE3530

Personas apliecības Nr.: 0601964100083

Pseidonīmi:

Adrese: Ulica Stevana Mokranjca 26, Banja Luka, Bosnija un Hercegovina

7.

JOVICIC, Predrag

Desmir Jovicic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 1.3.1963., Pale

Pases Nr.: 4363551

Identitātes kartes Nr.: 03DYA0852

Personas apliecības Nr.: 0103963173133

Pseidonīmi:

Adrese: Milana Simovica 23, Pale, Pale-RS

8.

KARADZIC, Aleksandar

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 14.5.1973., Sarajevo Centar, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 0036395. Derīga līdz 12.10.1998.

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi: Sasa

Adrese:

9.

KARADZIC, Ljiljana (pirmslaulību uzvārds ZELEN)

Vojo un Anka meita

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 27.11.1945., Sarajevo Centar, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pases Nr./Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:

10.

KESEROVIC, Dragomir

Slavko dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 8.6.1957., Piskavica/ Banja Luka

Pases Nr.: 4191306

Identitātes kartes Nr.: 04GCH5156

Personas apliecības Nr.: 0806957100028

Pseidonīmi:

Adrese:

11.

KIJAC, Dragan

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 6.10.1955., Sarajevo

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:

12.

KOJIC, Radomir

Milanko un Zlatana dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 23.11.1950., Bijela Voda, Sokolac Canton, Bosnija un Hercegovina, DSFR.

Pases Nr.: 4742002, izdota 2002. gadā Sarajevā. Derīga līdz 2007. gadam

Identitātes kartes Nr.: 03DYA1935. Izdota 2003. gada 7. jūlijā Sarajevā.

Personas apliecības Nr.: 2311950173133

Pseidonīmi: Mineur vai Ratko

Adrese: 115 Trifka Grabeza, Pale vai Hotel KRISTAL, Jahorina

13.

KOVAC, Tomislav

Vaso dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 4.12.1959., Sarajeva, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.: 0412959171315

Pseidonīmi: Tomo

Adrese: Bijela, Melnkalne ; un un Pale, Bosnija un Hercegovina

14.

KRASIC, Petar

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta:

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:

15.

KUJUNDZIC, Predrag

Vasilija dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 30.1.1961., Suho Pole, Doboj, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.: 03GFB1318

Personas apliecības Nr.: 3001961120044

Pseidonīmi: Predo

Adrese: Doboj, Bosnija un Hercegovina

16.

LUKOVIC, Milorad Ulemek

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 15.5.1968., Belgrada, Serbija, DSFR

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi: Legija (viltota personas apliecība uz IVANIC, Zeljko vārda)

Adrese: bēguļo

17.

MAKSAN, Ante

Blaz dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 7.2.1967., Pakostane, Zadar apkaimē

Pase Nr.: 1944207

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi: Djoni

Adrese: Proloska 15, Pakostane, Zadar

18.

MALIS, Milomir

Dejan Malis dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 3.8.1966., Bjelice

Pase Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.: 0308966131572

Pseidonīmi:

Adrese: Vojvode Putnika, Foca/Srbinje

19.

MANDIC, Momcilo

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 1.5.1954., Kalinovik, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 0121391, izdota 12.5.1999.Srpsko Sarajevo, Bosnijā un Hercegovinā (Anulēta)

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.: 0105954171511

Pseidonīmi: Momo

Adrese: GITROS Discotheque, Pale

20.

MARIC, Milorad

Vinko Maric dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 9.9.1957., Visoko

Pases Nr. 4587936

Identitātes kartes Nr.: 04GKB5268

Personas apliecības Nr.: 0909957171778

Pseidonīmi:

Adrese: Vuka Karadzica 148, Zvornik

21.

MICEVIC, Jelenko

Luka un Desanka dēls, pirmslaulību uzvārds: Simic

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 8.8.1947.,Borci netālu no Konjic, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 4166874

Identitātes kartes Nr.: 03BIA3452

Personas apliecības Nr.:0808947710266

Pseidonīmi: Filaret

Adrese: Milesevo klosteris, Serbija and Melnkalne

22.

NINKOVIC, Milan

Simo dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 15.6.1943., Doboj

Pases Nr.: 3944452

Identitātes kartes Nr.: 04GFE3783

Personas apliecības Nr.: 1506943120018

Pseidonīmi:

Adrese:

23.

OSTOJIC, Velibor

Jozo dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 8.8.1945., Celebici, Foca

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:

24.

OSTOJIC, Zoran

Mico Ostojic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 29.3.1961., Sarajeva

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.: 04BSF6085

Personas apliecības Nr.: 2903961172656

Pseidonīmi:

Adrese: Malta 25, Sarajeva

25.

PAVLOVIC, Petko

Milovan Pavlovic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 6.6.1957., Ratkovici

Pases Nr.: 4588517

Identitātes kartes Nr.: 03GKA9274

Personas apliecības Nr.: 0606957183137

Pseidonīmi:

Adrese: Vuka Karadjica 148, Zvornik

26.

PETRAC, Hrvoje

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 25.8.1955., Slavonski Brod

Pases Nr.: Horvātijas pase Nr. 01190016

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:

27.

POPOVIC, Cedomir

Radomir Popovic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 24.3.1950., Petrovici

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.: 04FAA3580

Personas apliecības Nr.: 2403950151018

Pseidonīmi:

Adrese: Crnogorska 36, Bileca

28.

PUHALO, Branislav

Djuro dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 30.8.1963., Foca

Pases Nr.:

Identitātes kartes Nr.:

Personas apliecības Nr.: 3008963171929

Pseidonīmi:

Adrese:

29.

RADOVIC, Nade

Milorad Radovic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 26.1.1951., Foca

Pases Nr.: vecā 0123256 (anulēta)

Identitātes kartes Nr.: 03GJA2918

Personas apliecības Nr.: 2601951131548

Pseidonīmi:

Adrese: Stepe Stepanovica 12, Foca/ Srbinje

30.

RATIC, Branko

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 26.11.1957., MIHALJEVCI SL POZEGA, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: 0442022, izdota 17.9.1999.Banja Luka.

Identitātes kartes Nr.: 03GCA8959

Personas apliecības Nr.: 2611957173132

Pseidonīmi:

Adrese: Ulica Krfska 42, Banja Luka, Bosnija un Hercegovina

31.

ROGULJIC, Slavko

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 15.5.1952., SRPSKA CRNJA HETIN, Serbija, DSFR

Pases Nr.: Derīga pase 3747158, izdota 12.4.2002.Banja Luka Derīga līdz: 12.4.2007. Nederīga pase nr. 0020222, izdota 25.8.1988.Banja Luka. Derīga līdz: 25.8.2003.

Identitātes kartes Nr.: 04EFA1053

Personas apliecības Nr.: 1505952103022.

Pseidonīmi:

Adrese: 21 Vojvode Misica, Laktasi, Bosnija un Hercegovina

32.

SAROVIC, Mirko

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 16.9.1956., Rusanovici-Rogatica

Pases Nr.: 4363471, izdota Srpsko Sarajevo, derīga līdz 2008. gada 8. oktobrim.

Identitātes kartes Nr.: 04PEA4585

Personas apliecības Nr.: 1609956172657

Pseidonīmi:

Adrese: Bjelopoljska 42, 71216 Srpsko Sarajevo

33.

SKOCAJIC, Mrksa

Dejan Skocajic dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 5.8.1953., Blagaj

Pases Nr.: 3681597

Identitātes kartes Nr.: 04GDB9950

Personas apliecības Nr.: 0508953150038

Pseidonīmi:

Adrese: Trebinjskih Brigade, Trebinje

34.

SPAJIC, Ratomir

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 8.4.1957., Konjic

Krsto dēls

Pases Nr.: 3667966

Identitātes kartes Nr.: 04DYA7675

Personas apliecības Nr.: 0804957172662

Pseidonīmi:

Adrese:

35.

VRACAR, Milenko

… dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 15.5.1956., Nisavici, Prijedor, Bosnija un Hercegovina, DSFR

Pases Nr.: Derīga pase 3865548, izdota 29.8.2002.Banja Luka Derīga līdz: 29.8.2007. Nederīgas pases: 0280280 izdota 4.12.1999.Banja Luka (derīga līdz 4.12.2004.) un 0062130, izdota 16.9.1998.Banja Luka

Identitātes kartes Nr.: 03GCE6934

Personas apliecības Nr.: 1505956160012

Pseidonīmi:

Adrese: 14 Save Ljuboje, Banja Luka, Bosnija un Hercegovina.

36.

ZOGOVIC, Milan

Jovan dēls

Dzimšanas datums/dzimšanas vieta: 7.10.1939., Dobrusa

Pases Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Personas apliecības Nr.:

Pseidonīmi:

Adrese:


Labojums

2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/57


Labojums Komisijas Regulai (EK) Nr. 103/2005 (2005. gada 21. janvāris) par to, ka tiek atklāta pastāvīga izsole Grieķijas intervences aģentūras pārziņā esošo nelobīto rīsu tālākai pārdošanai iekšējā tirgū

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 20, 2005. gada 22. janvāris )

5. lappusē, 2. pantā, 3. punkta beigās:

tekstu:

“Tālr.: (30-10) 212 47 87 un 212 47 89

Fakss: (30-10) 862 93 73.”,

lasīt kā:

“Tālr.: +30(210) 212 48 46 un +30(210) 212 47 88

Fakss: +30(210) 212 47 91.”


2.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/57


Labojums Komisijas Regulai (EK) Nr. 165/2005 (2005. gada 31. janvāris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. februāra

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 28, 2005. gada 1. februāris )

16. lappusē, I pielikumā, KN kods 1001 10 00, Preču nosaukums “zemas kvalitātes”, ailē Ievedmuita (1) EUR/t:

tekstu:

“6,58”,

lasīt kā:

“6,08”.