25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/3

(1)

Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmuma 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (2) 2. panta 7. punkts nosaka, ka nacionālais kopprodukts tirgus cenās (NKP) jāpielīdzina nacionālajam kopienākumam tirgus cenās (NKI), kā noteikusi Komisija, piemērojot Eiropas kontu sistēmu Kopienā (EKS). Aizstājot divas iepriekšējās, attiecīgi 1970. un 1979. gada sistēmas, ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (3), izveidoja 1995. gada EKS (EKS 95), kas izklāstīta šīs regulas pielikumā. NKI saskaņā ar EKS 95 aizstāja NKP kā kritēriju pašu resursiem, sākot ar 2002. budžeta gadu.

(2)

Padomes Regula (EK, Euratom) 1287/2003 nosaka procedūras dalībvalstīm NKI datu pārsūtīšanai un NKI aprēķināšanas procedūras un pārbaudes, kā arī izveido NKI komiteju.

(3)

Lai definētu nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI) saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 1. pantu, jāprecizē EKS 95 ekonomiskās teritorijas definīcijas.

(4)

Lai īstenotu 1. pantu Padomes Direktīvā 89/130/EEK par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām (4), dalībvalstu ekonomiskā teritorija ir definēta ar Komisijas Lēmumu 91/450/EEK, Euratom (5). Tagad atbilstošā definīcija jānosaka attiecībā uz NKI.

(5)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar NKI komitejas atzinumu,

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/5

(1)

Kompensācijas pabalstu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. pantā, ir paredzēts ar dažiem nosacījumiem piešķirt Kopienas tunzivju ražotāju organizācijām par tunzivju daudzumiem, kuri piegādāti pārstrādes rūpniecībai kalendāra ceturksnī, kuram reģistrētas cenas, ja gan vidējā reģistrētā ceturkšņa pārdošanas cena Kopienas tirgū, gan ievešanas cena kopā ar jebkādu piemēroto kompensācijas maksu ir zemāka nekā 87% no attiecīgā produkta Kopienas ražotāju cenas.

(2)

Kopienas tirgus situācijas analīze ļauj secināt, ka laikā no 2003. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim gan vidējā ceturkšņa pārdošanas cena, gan ievešanas cena, kas minēta Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. pantā dzeltenspuru tunzivīm (Thunnus albacares), kas gabalā sver vairāk nekā 10 kg, bijusi zemāka nekā 87 % no spēkā esošās Kopienas ražotāju cenas, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 2346/2002 (2).

(3)

Tiesības uz kompensācijas pabalstu jānosaka, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem, uz ko attiecas faktūrrēķini, kuru datumi atbilst attiecīgajam ceturksnim, un kas izmantoti, lai aprēķinātu Komisijas Regulas (EK) Nr. 2183/2001 (3) 4. pantā minēto mēneša vidējo pārdošanas cenu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 2. punktā paredzētais kompensācijas apjoms nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt starpību starp kontrolslieksni un attiecīgā produkta pārdošanas cenu Kopienas tirgū, vai vienotas likmes summu, kura vienāda ar 12 % no minētā sliekšņa.

(5)

Daudzumi, par kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 1. punktu ir izmaksājama kompensācija, nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt ierobežojumus, kas noteikti attiecīgajam ceturksnim minētā panta 3. punktā.

(6)

Dzeltenspuru tunzivju (Thunnus albacares), kas gabalā sver vairāk nekā 10 kg, daudzumi, kas pārdoti un piegādāti Kopienas muitas teritorijā reģistrētai pārstrādes rūpniecībai, attiecīgajā ceturksnī bija lielāki nekā daudzumi, kurus pārdeva un piegādāja tajā pašā ceturksnī iepriekšējos trijos zvejas gados. Tā kā šie daudzumi pārsniedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu, jāierobežo minēto produktu kopējie daudzumi, par kuriem pienākas kompensācija.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 4. punktā paredzētajām augšējām robežām, lai aprēķinātu katrai ražotāju organizācijai piešķiramā pabalsta summu, daudzumi, par kuriem ir maksājams pabalsts, jāsadala attiecīgo ražotāju organizāciju starpā proporcionāli to saražotajiem daudzumiem 2000., 2001. un 2002. zvejas gada tajā pašā ceturksnī.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

—

dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), kas sver vairāk nekā 10 kg gabalā: 11 433,536 tonnas.

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/8

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/9

(1)

Pievienošanās līgumi, kas parakstīti 2003. gada 16. aprīlī, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

(2)

Ziņojumā (1), ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar 1. panta 1. punkta trešo daļu Padomes Lēmumā 2000/24/EK (1999. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Investīciju bankai (EIB) piešķir Kopienas garantiju pret zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā, un Dienvidāfrikas Republikā) (2), secināts, ka ir lietderīgi izdarīt dažus grozījumus šajā lēmumā, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos.

(3)

Kopenhāgenas Eiropadome 2002. gada 12. un 13. decembrī secināja, ka no 2004. gada pirmspievienošanās atbalstu Turcijai finansēs no budžeta pozīcijas “pirmspievienošanās izdevumi”.

(4)

Kopš Lēmuma 2000/24/EK pieņemšanas Eiropas Investīciju bankas pieredze attiecībā uz mainīgajām praksēm investīciju aizsardzības garantiju jomā ir rādījusi, ka jāpārskata politiskā riska raksturs, ko sedz Kopienas garantija, un komerciālais risks, kas rodas Eiropas Investīciju bankai.

(5)

Saskaņā ar riska sadales sistēmu budžeta garantijām papildu politiskajam riskam, kas rodas no valūtas pārvedumu pārtraukumiem, atsavināšanas, kara vai pilsoņu nemieriem, būtu jāsedz arī tāds risks, kas rodas no tiesiskuma neievērošanas tādos gadījumos, kad trešās valsts valdība vai citas iestādes lauž atsevišķus līgumus.

(6)

Saskaņā ar riska sadales sistēmu Eiropas Investīciju bankai būtu jānodrošinās pret komerciālajiem riskiem, izmantojot nesuverēnu trešo personu galvojumu vai jebkuru citu garantiju vai nodrošinājumu, kā arī izvērtējot debitora finansiālās iespējas saskaņā ar tās parastajiem kritērijiem.

(7)

Finanšu plāns laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam saskaņā ar 1999. gada 6. maija starpiestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3), paredz aizdevumu garantijas rezerves maksimālo apmēru Kopienas budžetā 200 miljonus euro gadā (atbilstīgi 1999. gada cenām).

(8)

Ciešai sadarbībai starp EIB un Komisiju būtu jānodrošina konsekvence un sinerģija ar Eiropas Savienības ģeogrāfiskās sadarbības programmām, kā arī jānodrošina tas, ka EIB aizdevumu finansētās aktivitātes papildina un stiprina Eiropas Savienības politiku šajos reģionos.

(9)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2000/24/EK,

1)

Šādi groza 1. pantu.

2)

Lēmuma 2. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

“Komisija ziņo par šā lēmuma piemērošanu vēlākais līdz 2006. gada 31. jūlijam.”

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/11

(1)

Atbalstot Eiropas Savienības Eiropas kaimiņattiecību politiku, Padome vēlas radīt Eiropas Investīciju bankai (EIB) iespēju piešķirt aizdevumus noteiktu veidu projektiem Krievijā un Rietumu jaunajās neatkarīgajās valstīs (“RJNV”), respektīvi, Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā.

(2)

Atbalstot Ziemeļu dimensijas iniciatīvu, ko Helsinku Padome uzsāka 1999. gada decembrī, ir ticis pieņemts Padomes 2001. gada 6. novembra Lēmums 2001/777/EK, kas piešķir Kopienas garantiju Eiropas Investīciju bankai attiecībā uz zaudējumiem īpašā aizdevumu akcijā atsevišķiem vides projektiem Krievijas Baltijas jūras baseinā saskaņā ar Ziemeļu dimensiju (2).

(3)

EIB aizdevumi saskaņā ar Lēmumu 2001/777/EK tuvojas noteiktajiem griestiem.

(4)

Ekonomikas un finanšu padome (Ecofin) tās 2003. gada 25. novembra secinājumos piekrita izsniegt papildu piešķīrumu EIB aizdevumiem Krievijai un RJNV, turpinot Lēmuma 2001/777/EK virzību projektiem jomās, kurās EIB ir salīdzinošas priekšrocības un kur ir neapmierināts pieprasījums pēc kredītiem. Jomas, kurās, kā tiek uzskatīts, EIB ir “salīdzinošas priekšrocības” ir: vide, kā arī transports, telekomunikācijas un enerģijas infrastruktūra prioritārās Transeiropas tīkla (“TEN”) asīs, kurām ir pārrobežu ietekme uz kādu dalībvalsti.

(5)

Aizdevuma mandātam būtu jābūt atkarīgam, no vienas puses, no pienācīgiem nosacījumiem saskaņā ar ES augsta līmeņa līgumiem politiskos un makroekonomiskos jautājumos un citām starptautiskajām finanšu institūcijām sektorpolitikas un projektu jautājumos un, no otras puses, atbilstošas pienākumu sadales starp EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

(6)

EIB finansējums būtu pārvaldāms saskaņā ar EIB parastajiem kritērijiem un procedūrām, ietverot pienācīgus kontroles pasākumus, kā arī ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar Revīzijas tiesu un OLAF tādā veidā, lai atbalstītu Kopienas politiku. Būtu jāveic regulāras konsultācijas starp EIB un Komisiju, lai nodrošinātu prioritāšu un darbību koordināciju iesaistītajās valstīs, un novērtētu progresu virzībā uz Kopienas attiecīgo politisko mērķu sasniegšanu.

(7)

Šo lēmumu ņems vērā 2006. gada decembrī, pilnībā novērtējot EIB vispārējo kreditēšanas mandātu projektiem ārpus Eiropas Savienības,

—

vide,

—

transports, telekomunikācijas un enerģijas infrastruktūra galvenokārt Transeiropas tīkla (TEN) asīs, kam ir pārrobežu ietekme uz kādu dalībvalsti.

a)

piemērotība saskaņā ar 2. pantu;

b)

sadarbība un, kur piemērojams, līdzfinansējums, piedaloties EIB un citām starptautiskām finanšu institūcijām, lai nodrošinātu saprātīgu riska sadali un pienācīgu projektu nosacītību.

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/13

(1)

I pielikuma 3. panta 3. punktā Protokolā par Tiesas Statūtiem paredzēts izveidot komiteju, kurā ir septiņas personas, ko izraugās no bijušiem Tiesas un Pirmās instances tiesas locekļiem un juristiem ar atzītu kompetenci.

(2)

Saskaņā ar iepriekš minēto 3. punktu komitejas darbības noteikumus ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka Padome pēc Tiesas priekšsēdētāja ieteikuma. Šie noteikumi būtu jāīsteno,

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/15

(1)

Komisijas 2003. gada 2. jūnija paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par “Eiropas ceļu satiksmes drošības darbības programmu – ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: kopēja atbildība” (2) nosaka saskaņotu pieeju ceļu satiksmes drošībai Eiropas Savienībā. Turklāt savā 2003. gada 15. septembra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu “Informācijas un sakaru tehnoloģijas drošiem un attīstītiem transportlīdzekļiem” (3), Komisija paziņoja savu nodomu uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropā, kas zināma kā eDrošības (eSafety) iniciatīva, izmantojot jaunās informācijas un sakaru tehnoloģijas un attīstītas ceļu satiksmes drošības sistēmas, tādas kā automobiļu tuvdarbības radaru iekārtas. 2003. gada 5. decembrī savos secinājumos par ceļu satiksmes drošību (4) Padome aicināja uzlabot transportlīdzekļu drošību, arī popularizējot jaunās tehnoloģijas, tādas kā elektroniskā drošība.

(2)

Notiek strauja un koordinēta automobiļu tuvdarbības radara attīstība un izvietošana Kopienā, tāpēc nepieciešams, lai šim lietojumam Kopienā bez vilcināšanās un stabili būtu pieejama saskaņota radiofrekvences josla, lai nodrošinātu vajadzīgo drošību šajā nozarē nepieciešamo investīciju veikšanai.

(3)

2003. gada 5. augustā, lai veiktu šādu saskaņošanu, Komisija saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 4. panta 2. punktu izsniedza mandātu Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferencei (CEPT) radiofrekvenču spektra saskaņošanas un koordinēta automobiļu tuvdarbības radio ieviešanas sekmēšanas nolūkā.

(4)

Šī mandāta rezultātā CEPT norādījusi 79 GHz diapazona joslu kā vispiemērotāko joslu automobiļu tuvdarbības radara ilgtermiņa attīstībai un izvietošanai, ieviešot šo pasākumu, vēlākais, līdz 2005. gada janvārim. Tādēļ Komisija 2004. gada 8. jūlijā pieņēma Lēmumu 2004/545/EK par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu tuvdarbības radara lietojumam Kopienā (5).

(5)

Tomēr automobiļu tuvdarbības radaru tehnoloģija 79 GHz joslā joprojām atrodas attīstības procesā un nav nekavējoties pieejama rentablam lietojumam, lai gan ir saprotams, ka nozare sekmēs šādas tehnoloģijas attīstību, lai padarītu to pieejamu pēc iespējas agrākā datumā.

(6)

Savā 2004. gada 9. jūlija ziņojumā Eiropas Komisijai saskaņā ar 2003. gada 5. augusta mandātu CEPT norādīja 24 GHz joslu kā pagaidu risinājumu, kas dotu iespēju agrīnai automobiļu tuvdarbības radara ieviešanai Kopienā, lai ievērotu e-Drošības iniciatīvas uzdevumus, jo tehnoloģija uzskatāma par pietiekami rūpīgi izstrādātu darbībai šajā joslā. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, kas pamatoti ar konkrēto šo valstu radiofrekvences spektra stāvokli, lai padarītu pieejamu pietiekamu radiofrekvenču spektru saskaņotā veidā 24 GHz joslā (21,65–26,65 GHz), vienlaikus aizsargājot esošos pakalpojumus, kas darbojas šajā joslā, no kaitējošiem traucējumiem.

(7)

Saskaņā ar ITU Radiofrekvenču noteikumu 5.340. zemsvītras piezīmi 23,6–24,0 GHz joslā aizliegtas visas emisijas, lai aizsargātu šīs joslas primāru lietojumu – radio astronomijas, zemes izpētes satelīta un kosmosa zinātnisko pētījumu pasīvos pakalpojumus. Šis aizliegums tiek pamatots ar faktu, ka kaitējoši traucējumi šajos pakalpojumos emisiju rezultātā nav pieļaujami.

(8)

Uz 5.340. zemsvītras piezīmi attiecas īstenošana valsts līmenī, un to iespējams piemērot saistībā ar Radiofrekvenču noteikumu 4.4. pantu, saskaņā ar kuru nevienu frekvenci nevar piešķirt nevienai stacijai, apejot Radiofrekvenču noteikumus, izņemot speciālu nosacījumu, ka šāda stacija, izmantojot šādas frekvences piešķīrumu, neradīs kaitējošus traucējumus stacijai, kas darbojas saskaņā ar ITU nolikuma noteikumiem. Tādēļ savā ziņojumā Komisijai CEPT norādīja, ka 5.340. zemsvītras piezīme stingri neaizliedz administrācijām lietot joslas, uz kurām attiecas zemsvītras piezīme, ievērojot to, ka šāds lietojums nedz ietekmē citu administrāciju pakalpojumus, nedz tiecas iegūt starptautisku šāda lietojuma atzinumu saskaņā ar ITU.

(9)

23,6–24,0 GHz frekvences josla ir primāri svarīga zinātniskajām un meteoroloģiskajām sabiedrībām ūdens tvaiku satura mērījumos, kas ir būtiski temperatūras mērījumos zemes izpētes satelītu pakalpojumos. It sevišķi šai frekvencei ir svarīga nozīme Globālajā monitoringā par vidi un drošību (GMES), kura mērķis ir operatīva Eiropas brīdinājumu sistēma. 22,21–24,00 GHz frekvences diapazons ir nepieciešams arī, lai veiktu amonjaka un ūdens spektrālo līniju mērījumus, kā arī pastāvīgus novērojumus radio astronomijas pakalpojumos.

(10)

ITU Radiofrekvenču noteikumos 21,2–23,6 GHz un 24,5–26,5 GHz joslas ir primāri piešķirtas fiksētam pakalpojumam, un tās intensīvi izmanto fiksētiem savienojumiem, lai ievērotu infrastruktūras prasības attiecībā uz esošajiem 2G un 3G mobilajiem tīkliem un lai attīstītu platjoslas fiksētos bezvadu tīklus.

(11)

Pamatojoties uz savietojamības pētījumiem automobiļu tuvdarbības radara un fiksēto pakalpojumu, zemes izpētes satelīta pakalpojumu un radio astronomijas pakalpojumu starpā, CEPT ir secinājusi, ka neierobežots automobiļu tuvdarbības radara sistēmu izvietojums 24 GHz joslā radīs nepieņemamus kaitējošus traucējumus tajos esošajos radio lietojumos, kas darbojas šajā joslā. Ņemot vērā ITU Radiofrekvenču noteikumus un šo pakalpojumu svarīgumu, jebkādu automobiļu tuvdarbības radara ieviešanu 24 GHz varētu veikt vienīgi ar tādu noteikumu, ka šie pakalpojumi joslā tiek pietiekami aizsargāti. Šajā sakarā, lai gan signāls, ko pārraida automobiļu tuvdarbības radara iekārtas, ir ārkārtīgi zems lielākajā daļā 24 GHz frekvences diapazona, ir svarīgi ņemt vērā daudzu ierīču, kas atsevišķi varētu neradīt kaitējošus traucējumus, lietojuma kumulatīvo ietekmi.

(12)

Saskaņā ar CEPT esošie lietojumi, kas darbojas vai nu 24 GHz joslā, vai arī ap to, arvien vairāk būs pakļauti ievērojamam kaitējošu traucējumu līmenim, ja tiks pārsniegts noteikts to transportlīdzekļu, kas izmanto 24 GHz joslu automobiļu tuvdarbības radariem, iespiešanās līmenis. CEPT jo īpaši secināja, ka dalīšana starp zemes izpētes satelītu pakalpojumiem un automobiļu tuvdarbības radaru varētu būt iespējama tikai uz laiku, ja to transport līdzekļu, kuri aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, procentuālais skaits tiktu ierobežots līdz 7,0 % katrā nacionālajā tirgū. Lai gan šis procentuālais rādītājs aprēķināts, pamatojoties uz zemes izpētes satelītu pikseļiem, nacionālie tirgi ir izmantoti kā atsauce, salīdzinājumā ar kuru aprēķina slieksni, jo tas ir visefektīvākais līdzeklis šī monitoringa veikšanai.

(13)

Turklāt CEPT ziņojumā secināts, ka, lai uzturētu fiksēto pakalpojumu aizsardzības prasības, dalīšanās ar automobiļu tuvdarbības radaru varētu būt iespējama uz laiku, ja to transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar automobiļu tuvdarbības radaru, procentuālais skaits fiksēto pakalpojumu uztvērēja zonā tiktu ierobežots līdz mazāk nekā 10 %.

(14)

Tādēļ, pamatojoties uz CEPT veikto darbu, tiek pieņemts, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi, ja kopējais reģistrēto, tirgū izlaisto vai ekspluatācijā nodoto transportlīdzekļu skaits, kas aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, nepārsniedz 7 % līmeni no kopējā transportlīdzekļu skaita, kas ir apgrozībā katrā dalībvalstī.

(15)

Šobrīd netiek lēsts, ka šis slieksnis tiks sasniegts pirms atsauces datuma – 2013. gada 30. jūnija.

(16)

Vairākas dalībvalstis izmanto 24 GHz joslu arī ātruma mērīšanas radaru kontrolei, kas sniedz savu ieguldījumu satiksmes drošībā. Pēc automobiļu tuvdarbības radaru savietojamības pētījumiem ar vairākām šādām ierīcēm, ko izmanto Eiropā, CEPT secināja, ka savietojamība ir iespējama, ievērojot dažus nosacījumus, galvenokārt šo divu sistēmu centra frekvenču atdalīšanu ar vismaz 25 MHz, kā arī secināja, ka traucējumu risks ir mazs un neizraisīs kļūdainus ātruma mērījumus. Automobiļu tuvdarbības radaru sistēmu ražotāji ir apņēmušies turpināt pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu traucējumu risku ātruma mērīšanas radariem. Tādēļ automobiļu tuvdarbības radari būtiski neietekmēs ātruma mērīšanas radaru iekārtu uzticamību.

(17)

Dažas dalībvalstis pārraižu satelītu pakalpojumiem virzienā no kosmosa uz zemi turpmāk izmantos 21,4–22,0 GHz joslu. Pēc savietojamības pētījumiem attiecīgās valsts pārvaldes iestādes ir secinājušas, ka nav tādu savietojamības problēmu, ja automobiļu tuvdarbības radara emisijas tiek ierobežotas ar ne vairāk kā – 61,3 dBm/MHz frekvencēs zem 22 GHz.

(18)

Iepriekš minētos pieņēmumus un piesardzības pasākumus Komisijai ar dalībvalstu atbalstu nepieciešams uzturēt kā nepārtrauktu uzdevumu un saskaņotu pārskatu, lai, pamatojoties uz konkrētiem pierādījumiem, novērtētu to, vai pirms atsauces datuma kādā nacionālajā tirgū tiks pārkāpts 7 % slieksnis, vai ar šādu 7 % sliekšņa pārkāpšanu kādā nacionālajā tirgū īsā laika periodā tiek radīti vai iespējami tiks radīti kaitējoši traucējumi citiem joslas lietotājiem un vai šādi kaitējoši traucējumi citiem joslas lietotājiem tiek radīti pat pirms tāda sliekšņa pārkāpšanas.

(19)

Tāpēc tās informācijas rezultātā, kas kļūst pieejama kā daļa no pārskatīšanas procesa, iespējams, būs nepieciešamas izmaiņas šajā lēmumā, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi.

(20)

Attiecīgi nevar gaidīt, lai 24 GHz josla vēl joprojām būtu pieejama automobiļu tuvdarbības radaram līdz atsauces datumam, ja kādā brīdī izrādīsies, ka kāds no iepriekš minētajiem pieņēmumiem izrādījies nepareizs.

(21)

Lai sekmētu un padarītu efektīvāku 24 GHz joslas lietojuma monitoringu un pārskatīšanas procesu, dalībvalstis var nolemt tiešāk vērsties pie ražotājiem un importētājiem, lai saņemtu informāciju, kas nepieciešama pārskatīšanas procesā.

(22)

Kā ziņojusi CEPT, dalīšanās starp automobiļu tuvdarbības radaru un radio astronomijas pakalpojumiem 22,21–24,00 GHz joslā varētu novest pie kaitējošiem traucējumiem pēdējiem, ja ar tuvdarbības radaru aprīkotajiem transportlīdzekļiem ļautu netraucēti darboties noteiktā attālumā no katras radio astronomijas stacijas. Šī iemesla dēļ, kā arī paturot prātā, ka Direktīva 1999/5/EK paredz, ka radio aprīkojumam jābūt konstruētam tādējādi, lai izvairītos no kaitējošiem traucējumiem, tad, virzoties cauri šīm radio astronomijas staciju zonām, automobiļu tuvdarbības radaru sistēmas, kas darbojas joslā, ko izmanto radio astronomija 22,21–24,00 GHz diapazonā, ir jādeaktivē. Nacionālajām administrācijām ir jānosaka un jāpamato, kuras ir attiecīgās radio astronomijas stacijas un ar tām saistītās izņēmuma zonas.

(23)

Lai būtu efektīva un uzticama, šādu deaktivāciju vislabāk veikt automātiski. Tomēr, lai īstenotu agrīnu automobiļu tuvdarbības radara ieviešanu 24 GHz, iespējams pieļaut ierobežotu daudzumu raidītāju ar manuālu deaktivāciju, jo ar šādu ierobežotu izvietojumu iespējamība radīt kaitējošus traucējumus radio astronomijai būs zema.

(24)

Automobiļu tuvdarbības radara pagaidu ieviešanai 24 GHz joslā ir izņēmuma raksturs, un tā nav uzskatāma par precedentu iespējamai citu lietojumu ieviešanai tajās joslās, uz kurām attiecas ITU Radiofrekvenču noteikumu 5.340. zemsvītras piezīme, neatkarīgi no tā, vai tas būtu pagaidu vai pastāvīgs lietojums. Bez tam automobiļu tuvdarbības radars nav uzskatāms kā dzīvības drošības pakalpojums ITU Radiofrekvenču noteikumu izpratnē, un tam jādarbojas bez traucējumiem un bez īpašas aizsardzības. Turklāt automobiļu tuvdarbības radars nedrīkst ierobežot turpmāko 24 GHz joslas lietojuma attīstību saistībā ar lietojumiem, kurus aizsargā 5.340. zemsvītras piezīme.

(25)

24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu ielaišana tirgū un ekspluatācija savrupā režīmā vai arī pielāgojot transportlīdzekļiem, kas jau ir laisti tirgū, nebūtu savietojama ar uzdevumu izvairīties no kaitējošiem traucējumiem esošajiem radiofrekvenču lietojumiem, kas darbojas šajā joslā, jo tas varētu novest pie šādas iekārtas nekontrolētas izplatīšanas. Salīdzinājumā – vienkāršāk būtu kontrolēt automobiļu tuvdarbības radaru sistēmu lietojumu 24 GHz joslā kā tikai un vienīgi daļu no transportlīdzekļa kompleksas elektriskā aprīkojuma, automobiļa konstrukcijas un programmatūras paketes integrācijas, kas sākotnēji instalēta jaunā transportlīdzeklī vai kā sākotnējās transportlīdzeklī iemontētās automobiļu tuvdarbības radaru sistēmas aizvietojums.

(26)

Šis lēmums tiks piemērots, ņemot vērā un neierobežojot Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehanizēto transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (6), un 1999. gada 9. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK par radio iekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (7).

(27)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

“24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra josla” ir 24,15 +/– 2,50 GHz frekvenču josla;

2)

“automobiļu tuvdarbības radara iekārta” ir iekārta, kas nodrošina sauszemes transportlīdzekļos bāzētas funkcijas sadursmju mazināšanai un satiksmes drošības sekmēšanai;

3)

“automobiļu tuvdarbības radaru iekārta, kas nodota ekspluatācijā Kopienā” ir automobiļu tuvdarbības radara iekārta, kas sākotnēji instalēta vai arī nomaina tādējādi instalētu iekārtu transportlīdzeklī, kas tiks vai jau ir reģistrēts, laists tirgū vai nodots ekspluatācijā Kopienā;

4)

“neradot traucējumus un bez aizsardzības” nozīmē to, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi un ka nevar izvirzīt prasību attiecībā uz aizsardzību pret kaitējošiem traucējumiem, kas saņemti no citām sistēmām vai pakalpojumiem, kuri darbojas šajā joslā;

5)

“atsauces datums” ir 2013. gada 30. jūnijs;

6)

“pārejas datums” ir 2007. gada 30. jūnijs;

7)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kā tas definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā;

8)

“deaktivācija” nozīmē emisiju pārtraukšanu no automobiļu tuvdarbības radaru iekārtas;

9)

“izņēmuma zona” nozīmē teritoriju rādiusā ar radio astronomijas staciju, ko nosaka rādiuss, kas vienāds ar specifisko attālumu no stacijas, kāds noteikts 2. pielikumā;

10)

“darbības cikls” ir iekārtas aktīvas raidīšanas laika proporcionālais daudzums vienā stundā.

a)

par kopējo reģistrēto, tirgū pieejamo vai ekspluatācijā nodoto transportlīdzekļu skaitu, kas aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, katrā dalībvalstī, pārbaudot, vai šis skaitlis nepārsniedz 7 % līmeni no kopējā katrā dalībvalstī apgrozībā esošā transportlīdzekļu skaita;

b)

vai dalībvalstis vai ražotāji un importētāji ir snieguši atbilstošu informāciju par transportlīdzekļu skaitu, kas aprīkoti ar 24 GHz tuvdarbības radaru, lai efektīvi veiktu automobiļu tuvdarbības radara iekārtu 24 GHz joslas lietojuma monitoringu;

c)

vai atsevišķs vai kumulatīvs automobiļu tuvdarbības radara 24 GHz lietojums īsā laika periodā rada vai spēj radīt kaitējošus traucējumus citiem 24 GHz joslas vai blakus esošo joslu lietotājiem neatkarīgi no tā, vai ir vai nav sasniegts a) apakšpunktā minētais slieksnis;

d)

par atsauces datuma nepārtrauktu atbilstību.

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/21

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK augsni, kuras izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, nedrīkst ievest Kopienā.

(2)

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vada programmu novecojušu un nevēlamu pesticīdu lietošanas novēršanai un iznīcināšanai, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm apzināt un likvidēt novecojušu pesticīdu krājumus un šo produktu noplūdes dēļ piesārņoto augsni. Turklāt divi starptautiski, juridiski saistoši tiesību akti reglamentē noturīgu organisko piesārņotāju ražošanu, izmantošanu un atbrīvošanos no tiem, kā arī šīs vielas saturošu atkritumu drošu apsaimniekošanu, lai no šīm vielām aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Tā kā jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas posma ekonomiku ne vienmēr ir piemērotas iekārtas šo krājumu un piesārņotās augsnes drošai iznīcināšanai vai pārstrādei, starptautiskas vienošanās un programmas paredz šādas augsnes nogādāšanu apstrādes uzņēmumos pārstrādei vai iznīcināšanai.

(3)

Saskaņā ar minēto programmu augsni iesaiņo un marķē atbilstīgi Starptautiskajam jūras bīstamo kravu kodeksam (IMDG kodeksam), izmantojot vienīgi ANO apstiprinātu pārvadāšanas taru. Pārvadāšanai jāatbilst IMDG kodeksam un Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93 (2) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanā tajā un izvešanu no tās.

(4)

Komisija uzskata, ka augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu izplatīšanas draudi nepastāv, ja augsni apstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/76/EK (3) par atkritumu sadedzināšanu atbilstošās, šim nolūkam īpaši paredzētās bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtās tā, lai nodrošinātu to, ka pesticīdu vai noturīgu organisko piesārņotāju saturu iznīcina vai neatgriezeniski pārveido.

(5)

Tādēļ jāļauj dalībvalstīm paredzēt atkāpes uz ierobežotu laika posmu un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, lai ļautu ievest šādu piesārņotu augsni.

(6)

Atļauja paredzēt atkāpes jāatceļ, ja konstatē, ka šajā lēmumā paredzētie īpašie nosacījumi nav pietiekami, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu Kopienā, vai ka šie nosacījumi nav ievēroti.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/25