21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 83/2005

(2005. gada 18. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2604/2000 par polietilēnterftalāta ievedumiem ar izcelsmi inter alia Korejas Republikā un Taivānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (2) (“galīgo maksājumu regula”) ieviesa galīgos antidempinga maksājumus attiecībā uz Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēnterftalāta (“PET”) importu.

2. Pašreizējā izmeklēšana

(2)	Komisija 2003. gada 22. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (3) informēja par to, ka tiek sākta starpposma pārskats attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Korejas Republikas un Taivānas (“iesaistītās valstis”) izcelsmes PET importam Kopienā.

(3)

Starpposma pārskats tika sākts pēc pieprasījuma, ko 2003. gada aprīlī iesniedza Eiropas Plastmasas ražotāju asociācija (“pieprasītājs”), pārstāvot lielāko daļu ražotāju; šajā gadījumā tie aptvēra vairāk nekā 80 % no kopējā Kopienā saražotā PET apjoma. Pieprasījumā bija pietiekami prima facie pierādījumi atkārtotam dempingam un zaudējumiem, un tam, ka pašreizējie pasākumi vairs nav pietiekami, lai apturētu dempingu, kas rada zaudējumus. Sniegtie pierādījumi tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu to, ka tiek sākts pastāvošo pasākumu pilnīgs starpposma pārskats pilnā mērā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(4)	Pieprasītājs 2004. gada 30. jūnijā atsauca savu pieprasījumu attiecībā uz starpposma pārskatu.

(5)

Tomēr tika atzīts, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus un izmeklēšanas gaitā jau iegūtos sākotnējos datus, bija pieļaujami turpināt dempinga izmeklēšanu vienīgi ex officio. Ievērojot visus citus aspektus attiecībā uz izmeklēšanu pārskata nolūkā, tika secināts, ka pēc pieprasījuma atsaukšanas starpposma pārskats būtu jāizbeidz. Šīs nostādnes tika paziņotas visām ieinteresētajām pusēm; neviena no tām nesniedza nekādus komentārus.

3. Citas procedūras

(6)	Komisija 2003. gada 22. maijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) darīja zināmu par antidempinga procedūru attiecībā uz Austrālijas, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Pakistānas izcelsmes PET importu Kopienā.

(7)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 306/2004 (5) ieviesa antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz Austrālijas, ĶTR un Pakistānas izcelsmes PET importu. Ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (6) Komisija ieviesa galīgus antidempinga maksājumus attiecībā uz Austrālijas un ĶTR izcelsmes PET importu un izbeidza procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes PET importu.

4. Izmeklēšanā iesaistītās puses

(8)

Komisijas dienesti oficiāli paziņoja pieprasītājam, sūdzībā iekļautajiem Kopienas ražotājiem, pārējiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām iesaistītajām asociācijām un Korejas Republikas un Taivānas pārstāvjiem par izmeklēšanas sākšanu. Iesaistītajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(9)	Pieprasītāja pārstāvētie Kopienas ražotāji, citi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmus savus apsvērumus. Tika uzklausītas visas ieinteresētajās puses, kuras to pieprasīja.

(10)

Visām zināmajām iesaistītajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, uz ko bija norādīts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, tika izsūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no septiņiem pieprasītāja pārstāvētajiem Kopienas ražotājiem, četriem citiem Kopienas ražotājiem, trijiem ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā, tostarp no viena uzņēmuma, kam šobrīd nepiemēro atsevišķu maksājuma likmi, četriem ražotājiem eksportētājiem Taivānā, tostarp no viena uzņēmuma, kam šobrīd nepiemēro atsevišķu maksājuma likmi, diviem piegādātājiem, diviem saistītiem importētājiem, četriem nesaistītiem importētājiem un deviņiem nesaistītiem lietotājiem Kopienā.

(11)	Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu bija norādīts, ka šajā izmeklēšanā var pielietot izlases metodi. Tomēr tā kā ražotāju eksportētāju skaits iesaistītajās valstīs, kuri izrādīja savu vēlmi sadarboties, bija zemāks nekā gaidīts, tika nolemts, ka izlases metode nav nepieciešama.

(12)

Komisijas dienesti meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu un ar to saistītos zaudējumus, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

Kopienas ražotāji

—	Aussapol SpA, San Giorgio Di Nogaro (UD), Itālija,

—	Brilen SA, Zaragoza, Spānija,

—	Catalana di Polimers, Barcelona, Spānija,

—	Dupont Sabanci SA, Middlesbrough, Apvienotā Karaliste,

—	INCA International, Milano, Itālija,

—	KoSa, Frankfurt am Main, Vācija,

—	M & G Finanziaria Industriale, Milano, Itālija,

—	Tergal Fibres, Gauchy, Francija,

—	VPI SA, Athens, Grieķija,

—	Voridian, Rotterdam, Nīderlande,

—	Wellman PET Resins, Arnhem, Nīderlande;

ražotāji eksportētāji/eksportētāji Korejas Republikā

—	Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd, Seoul,

—	SK Chemicals Co. Ltd, Seoul,

—	KP Chemical Corp., Seoul

ražotāji eksportētāji Taivānā

—	Far Eastern Textile Ltd, Taipei,

—	Shinkong Synthetic Fibers Corp., Taipei,

—	Hualon Corp., Taipei;

saistītie importētāji

—	SK Networks, Seoul, Korejas Republikai,

—	SK Global (Belgium) N.V., Antwerp, Beļģija;

nesaistītie importētāji

—	Mitsubishi Chemicals, Düsseldorf, Vācija,

—	Helm AG, Hamburg, Vācija,

—	Global Services International, Milano, Itālija,

—	SABIC Italia, Milano, Itālija;

piegādātāji Kopienā

—	Interquisa SA, Madrid, Spānija,

—	BP Chemicals, Sunbury-on-Thames, Apvienotā Karaliste;

izmantotāji Kopienā

—	Danone Waters Group, Paris, Francija,

—	Aqua Minerale San Benedetto, Scorze (VE), Itālija,

—	RBC Cobelplast Mononate, Varese, Itālija,

—	Nestlé Espana SA, Barcelona, Spānija;

5. Izmeklēšanas laikposms

(13)	Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“IP”).

6. Attiecīgais produkts un līdzīgais produkts

6.1. Attiecīgais produkts

(14)	Attiecīgais produkts ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t.i., Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes PET ar viskozitāti 78 ml/g vai augstāku saskaņā ar ISO standartu 1628-5, ko šobrīd klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

6.2. Līdzīgais produkts

(15)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā izrādījās, ka Korejas Republikas un Taivānas vietējā tirgū ražotajiem un pārdotajam PET un tam PET, ko ražo un eksportē uz Kopienu, ir vienādas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības un pielietojums. Tādēļ tiek secināts, ka visu veidu PET ar viskozitāti 78ml/g vai augstāku ir līdzīgi produkti pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

B. DEMPINGS

1. Vispārējā metodoloģija

(16)

Turpmāk izklāstītā vispārējā metodoloģija tika piemērota attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā un Taivānā, un tā ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā metodoloģija. Tādējādi secinājumos par dempingu saistībā ar katru iesaistīto valsti aprakstīta tikai specifiskā informācija attiecībā uz katru eksportētājvalsti.

1.1. Normālvērtība

(17)

Lai noteiktu normālvērtību, par katru ražotāju eksportētāju sākotnēji tika noteikts, vai tā attiecīgā produkta pārdošanas apjoms vietējā tirgū bijis pietiekams salīdzinājumā ar tā kopējo eksporta preču pārdošanas apjomu Kopienai. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par pietiekamu, ja katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir vismaz 5 % no kopējā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienai.

(18)	Pēc tam tika noteikti tie PET veidi, ko vietējā tirgū pārdeva uzņēmumi, kuru pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekams, un kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem PET veidiem, kas pārdoti eksportam uz Kopienu.

(19)

Attiecībā uz katru PET veidu, ko ražotāji eksportētāji pārdeva savos vietējos tirgos un ko var tieši salīdzināt ar tādu PET veidu, kurš pārdots eksportam uz Kopienu, tika noteikts, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami pamatregulas 2. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā. Konkrētā PET veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekamiem, ja šā veida pārdošanas kopējais apjoms IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmo PET kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(20)

Tāpat tika izvērtēts, vai katra PET veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas īstenoti parastās tirdzniecības darbībās, nosakot, proporcionāli cik liela daļa konkrētā PET veida pārdošanas darījumu neatkarīgiem klientiem bijuši rentabli pārdošanas darījumi. Ja pārdošanas apjoms kādam PET veidam, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no kopējā šā veida pārdošanas apjoma un ja šā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķina kā visu šā veida pārdošanas vietējā tirgus cenu vidējo svērto vērtību IP laikā, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla. Ja kāda PET veida rentablo pārdevumu apjoms bija 80 % vai mazāk no kopējā šā veida pārdošanas apjoma vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zem ražošanas izmaksām, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, kas aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība tikai šā veida rentablajiem pārdevumiem, ja tie sasniedza 10 % vai vairāk no kopējā šā veida pārdošanas apjoma.

(21)	Tika konstatēts, ka visu PET veidu rentablie pārdošanas darījumi sasniedza vai pārsniedza 10 % no kopējiem šā veida pārdošanas apjomiem.

1.2. Eksporta cena

(22)	Visos gadījumos, kad attiecīgo produktu eksportēja neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, tas ir, pamatojoties uz faktiski maksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(23)

Tad, kad pārdevumi bija īstenoti ar saistīta importētāja starpniecību, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz atkalpārdošanas cenu, ko šis saistītais importētājs bija izmantojis attiecībā uz neatkarīgiem pircējiem. Tika veikti pielāgojumi sakarā ar visām izmaksām, kas radušās, minētajam importētājam veicot ievešanu un atkalpārdošanu, ietverot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un saprātīgu peļņas normu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Attiecīgā peļņas norma tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza nesaistīti tirgotāji / importētāji, kuri darbojas Kopienas tirgū un palīdzēja izmeklēšanai.

1.3. Salīdzinājums

(24)

Normālvērtība un eksporta cenas tika salīdzinātas, ievērojot ražotāja cenu. Nolūkā nodrošināt taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, pielāgojumu veidā tika attiecīgi ņemtas vērā atšķirības, kas skar cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Attiecīgi pielāgojumi tika veikti visos gadījumos, kad tie tika uzskatīti par saprātīgiem un pareiziem un kad tos pamatoja pārbaudīti pierādījumi.

1.4. Dempinga starpība

(25)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika aprēķināta dempinga starpība, vidējo svērto normālvērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(26)

Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, tajās valstīs, kur tika konstatēts augsts sadarbības līmenis (virs 80 %) un kur nebija iemesla domāt, ka kāds ražotājs eksportētājs būtu atturējies no sadarbības, atlikuma dempinga starpība tika noteikta tādā līmenī, kāds bija uzņēmumam, kas sadarbojās, ar augstāko dempinga starpību.

(27)	Tajās valstīs, kur tika konstatēts zems sadarbības līmenis, atlikuma dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t.i., pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

2. Korejas Republika

(28)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens IP laikā nebija eksportējis PET uz Kopienu, un diviem importētājiem, kas bija saistīti ar vienu no ražotājiem eksportētājiem. Tika noteikts, ka eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāvēja 100 % no Korejas attiecīgā produkta eksporta IP laikā.

2.1. Normālvērtība

(29)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Korejas ražotāji eksportētāji, bija iespējams noteikt normālvērtību, pamatojoties uz cenu vietējā tirgū, ko parastās tirdzniecības darbībās maksājuši neatkarīgi klienti vai kas attiecībā uz tiem bija noteikta izmantošanai parastās tirdzniecības darbībās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

2.2. Eksporta cena

(30)

Viens no Korejas ražotājiem eksportētājiem īstenojis izvešanai uz Kopienu paredzētus pārdevumus gan tieši neatkarīgiem klientiem, gan arī izmantojot pakalpojumus, ko sniedz saistīti importētāji Korejā un Kopienā. Tādēļ šajā pēdējā situācijā tika noteikta salikta eksporta cena atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam.

2.3. Salīdzinājums

(31)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā to faktoru atšķirības, kuri, kā tika atzīmēts un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tādējādi vērā ņēma pielaides sakarā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārvietošanu izmaksās, komisijas maksās, maksājumos, kas saistīti ar kredītu un iepakošanu, muitas maksājumos, kā arī banku pakalpojumu cenās.

2.4. Dempinga starpība

(32)	Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējās svērtās normālvērtības katram attiecīgā produkta veidam, kas eksportēts uz Kopienu, tika salīdzinātas ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā produkta veidam.

(33)

Salīdzinājums attiecībā uz trīs ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, parādīja vai nu to, ka dempinga nav, vai de minimis dempingu. Dempinga starpības, kas izteiktas kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

—	Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd.: 1,2 %,

—	SK Chemicals Co. Ltd.: 0,0 %

—	KP Chemical Corp.: 0,1 %

(34)	Divi zināmi Korejas PET ražotāji eksportētāji, kam šobrīd piemēro individuālas maksājuma likmes, norādīja, ka IP laikā tie neko nav eksportējuši. Šie eksportētāji nesniedza nekādus pierādījumus, kas norādītu uz to, ka maksājuma starpība novērtējama atkārtoti.

(35)	Ņemot vērā augsto Korejas uzņēmumu sadarbības līmeni (skat. 28. apsvērumu), atlikuma likme tika noteikta līmenī, kāds bija tā uzņēmumam ar augstāko dempinga starpību, kas sadarbojās, saskaņā ar nostādni, kas aprakstīta 26. apsvērumā. Līmenis ir tāds pats, kā sākotnējās izmeklēšanas laikā.

3. Taivāna

(36)	Atbildes tika saņemtas no četriem ražotājiem eksportētājiem, no kuriem viens IP laikā uz Kopienu PET nebija eksportējis. Tika noteikts, ka ražotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja mazāk kā 60 % no Taivānas attiecīgā produkta eksporta IP laikā.

3.1. Normālvērtība

(37)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Taivānas ražotāji eksportētāji, normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenu vietējā tirgū, ko parastās tirdzniecības darbībās maksājuši neatkarīgi klienti vai kas attiecībā uz tiem bija noteikta izmantošanai parastās tirdzniecības darbībās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

3.2. Eksporta cena

(38)	Eksporta cenas tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, t.i., pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamām eksporta cenām.

3.3. Salīdzinājums

(39)

3.4. Dempinga starpība

(40)	Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējās svērtās normālvērtības katram attiecīgā produkta veidam, kas eksportēts uz Kopienu, tika salīdzinātas ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstīgajam attiecīgā produkta veidam.

(41)

Salīdzinājums parādīja dempingu diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Dempinga starpības, kas izteiktas kā procents no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

—	Far Eastern Textile Ltd.: 0,0 %

—	Shinkong Synthetic Fibers Corp.: 3,1 %

—	Hualon Corp.: 9,6 %

(42)

Viens ražotājs eksportētājs, kam šobrīd piemēro atsevišķu maksājuma likmi, sadarbojās šajā procesā, lai arī IP laikā nebija veicis nekādu eksportu uz Kopienu. Pamatojoties uz sniegto informāciju, tika uzskatīts par pareizu atstāt nemainīgu tā pašreizējo dempinga starpību, jo netika sniegta nekāda informācija, kas norādītu, ka būtu atkārtoti jānovērtē tā maksājuma starpība.

(43)

Vienam Taivānas PET eksportētājam šobrīd piemēro atsevišķu maksājuma likmi, bet viņš šajā procesā nesadarbojās. Tika nolemts nenoteikt šim eksportētājam atsevišķu maksājuma likmi, lai nebūtu tā, ka tiek atlīdzināta nesadarbošanās. Turklāt nebija pieejami dati, kas ļautu noteikt atsevišķu maksājuma likmi.

(44)	Ņemot vērā šo faktu un zemo Taivānas uzņēmumu sadarbības līmeni (skat. 36. apsvērumu), atlikuma dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, kā izklāstīts 27. apsvērumā.

(45)

Atlikuma dempinga starpība, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem no Eurostat un arī no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

—	Taivāna: 20,1 %

C. IZMAIŅU ILGSTOŠAIS RAKSTURS

(46)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tāpat tika izskatīts, vai apstākļu izmaiņas saistībā ar sākotnējo dempinga izmeklēšanu varētu pamatoti uzskatīt par ilgstošām.

1. Korejas Republika

(47)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri IP laikā veica eksportu un sadarbojās ar izmeklēšanu, šis pārskats parādīja, ka to dempinga starpība vai nu saglabājās de minimis līmenī, vai bija samazinājusies līdz šādam līmenim. Galvenais iemesls bija tas, ka, neskatoties uz šo uzņēmumu normālvērtību un vietējā tirgus pārdošanas cenu paaugstināšanos, salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas datiem, pārdošanas cenas Kopienas tirgū bija paaugstinājušās vēl vairāk. Izrādījās, ka eksporta cenas uz Kopienu bija kļuvušas vidēji par 53 % augstākas šīs izmeklēšanas IP laikā, salīdzinājumā ar eksporta cenām sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Nekas nenorādīja uz to, ka šīs izmaiņas nebūtu ilgstošas. Jāņem vērā, ka šiem uzņēmumiem bija augstākas jaudas izmantošanas līmenis, kas IP pārsniedza 80 %. Turklāt šie uzņēmumi neplānoja palielināt esošo jaudu, tādējādi ierobežojot turpmākās apstākļu izmaiņas. Tādēļ uzskata, ka šī situācija attiecībā uz eksporta cenu un apjomu nemainīsies.

(48)

Viens uzņēmums, kas neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā, sadarbojās un eksportēja attiecīgo produktu uz Kopienu šajā izmeklēšanā. Arī šā uzņēmuma dempinga starpība tika konstatēta de minimis līmenī. Tika konstatēts, ka normālvērtība, kā arī vietējā tirgus un eksporta cenas šim uzņēmumam bija tādā pašā līmenī, kā diviem pārējiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(49)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un IP laikā neeksportēja uz Kopienu, netika atrasts pamatojums, lai veiktu izmaiņas to maksājumos kā minēts (34) apsvērumā. Tāpat jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatētas plaša apjoma dempinga starpības (no 1,4 % līdz 55,8 %), kas norāda uz ievērojamām atšķirībām Korejas uzņēmumu dempinga rīcībā. Šo iemeslu dēļ nevar secināt, ka atklātās de minimis dempinga starpības ražotājiem, kuri eksportēja uz Kopienu IP laikā, attiecas arī uz tiem eksportētājiem, kas to nedarīja. Tādēļ attiecībā uz šiem uzņēmumiem nav pierādījumu, kas liecinātu, ka būtu vajadzīga to pašreizējo antidempinga maksājumu pārskatīšana, kā arī nav pieejami dati, pēc kuriem šiem ražotājiem varētu aprēķināt pārskatītu individuālu starpību. Šos atzinumus paziņoja attiecīgajām pusēm, un neviena no tām nesniedza piezīmes vai papildu informāciju.

2. Taivāna

(50)

Trīs no četriem uzņēmumiem, kuriem šobrīd piemēro atsevišķas maksājuma likmes, sadarbojās šajā izmeklēšanā. Attiecībā uz vienu no šiem uzņēmumiem pašreizējā izmeklēšana parādīja, ka tā dempinga starpība ir samazinājusies līdz de minimis līmenim. Otram uzņēmumam dempinga starpība samazinājusies no 7,8 % sākotnējā izmeklēšanā līdz 4,6 % pašreizējā izmeklēšanā. Saskaņā ar situāciju Korejas Republikā galvenais iemesls tam bija tas, ka, neskatoties uz šo uzņēmumu normālvērtību un vietējā tirgus pārdošanas cenu paaugstināšanos salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas datiem, pārdošanas cenas Kopienas tirgū bija paaugstinājušās vēl vairāk. Attiecībā uz Taivānu tika konstatēts, ka šīs izmeklēšanas IP laikā cenas izvešanai uz Kopienu bija vidēji par 42 % augstākas, salīdzinot ar izvešanas cenām sākotnējās izmeklēšanas IP laikā. Attiecībā uz šiem uzņēmumiem arī konstatēja, ka to jaudas izmantošana ir līdzīga Korejas uzņēmumu konstatētajai jaudas izmantošanai. Arī šie uzņēmumi neplānoja palielināt uzstādīto jaudu.

(51)	Trešais uzņēmums, kas sadarbojās un kam pašlaik piemēro atsevišķu maksājuma likmi, sniedza pierādījumus tam, ka tas neeksportēja attiecīgo produktu uz Kopienu šīs izmeklēšanas IP laikā.

(52)	Vēl viens uzņēmums Taivānā, kurš neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas laikā, arī sadarbojās šīs izmeklēšanas laikā. Dempinga starpība šim uzņēmumam ir 10,7 %.

(53)

Attiecībā uz trim ražotājiem, kas sadarbojās un kas šīs izmeklēšanas IP laikā eksportēja uz Kopienu, nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka izmaiņas laikā starp pašreizējo un sākotnējo izmeklēšanu, īpaši pieaugums cenās eksportam uz Kopienu, nav ilgstošas. Attiecīgi uzskatāms, ka šo uzņēmumu dempinga starpības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā sniegtajiem datiem, ir ticamas.

(54)

Attiecībā uz vienu ražotāju, kas sadarbojās, bet neeksportēja uz Kopienu pašreizējās izmeklēšanas IP laikā, nav pamata apgalvot, ka būtu jāpārskata tā pašreizējie antidempinga maksājumi. Tādēļ tiek uzskatīts par atbilstīgu atstāt tā pašreizējo starpību nemainītu. Attiecībā uz Koreju nav pieejami dati, pēc kuriem šim uzņēmumam varētu aprēķināt pārskatītu individuālu starpību. Pēc paziņošanas attiecīgā puse nesniedza piezīmes vai papildu informāciju.

D. ANTIDEMPINGA PASĀKUMU PRIEKŠLIKUMS

(55)	Ņemot vērā secinājumus, attiecībā uz dempingu un apstākļu izmaiņu ilgstošo raksturu, būtu jāgroza pašreizējie antidempinga pasākumi attiecībā uz Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes attiecīgā produkta ievedumiem, lai tie atbilstu no jauna konstatētajām dempinga starpībām.

(56)	Tam, ka PET cenas var svārstīties saskaņā ar izmaiņām jēlnaftas cenās, nevajadzētu izraisīt augstāku maksājumu. Tādēļ tika uzskatīts par lietderīgu grozītos maksājumus izteikt kā specifisku summu par tonnu. Šo pieeju izmantoja arī sākotnējā izmeklēšanā.

(57)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās pārskatīšanas secinājumiem. Tādēļ tās ataino situāciju, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēta šīs pārskatīšanas laikā. Šīs maksājumu likmes, pretēji maksājumam, ko piemēro “visiem citiem uzņēmumiem”, tādējādi piemēro vienīgi to produktu importam, kuru izcelsme ir iesaistītajā valstī un ko ražo šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši minētie uzņēmumi. Importētajiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav īpaši minēts regulas rezolutīvajā daļā, iekļaujot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un tiem piemēros maksājumu likmes, kuras piemērojamas “visiem citiem uzņēmumiem”.

(58)

Ierosinātie antidempinga maksājumi uzņēmumiem, kuri IP laikā ir veikuši eksportu uz Kopienu, ir šādi:

Valsts	Uzņēmums	Dempinga starpība	Antidempinga maksājuma likme	Ierosinātais maksājums (euro/t)
Korejas Republika	Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd.	1,2 %	0,0 %	0
	SK Chemicals Co. Ltd.	0,0 %	0,0 %	0
	KP Chemical Corp.	0,1 %	0,0 %	0
Taivāna	Far Eastern Textile Ltd.	0,0 %	0,0 %	0
	Shinkong Synthetic Fibers Corp.	3,1 %	3,1 %	24,5
	Hualon Corp.	9,6 %	9,6 %	81,9

(59)	Saskaņā ar pārskatīto atlikuma dempinga starpību, kas norādīta 45. apsvērumā, atlikuma antidempinga maksājums Taivānai būtu jāpaaugstina līdz 143,4 euro/t.

E. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(60)	Ieinteresētās puses tika informētas par visiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ierosināt grozījumus spēkā esošajai regulai. Netika saņemts neviens komentārs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2604/2000 1. panta 2. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Valsts	Antidempinga maksājums (euro/t)	TARIC papildu kods
Indija	181,7	A999
Indonēzija	187,7	A999
Malaizija	160,1	A999
Korejas Republika	148,3	A999
Taivāna	143,4	A999
Taizeme	83,2	A999”

2. Tabulu 1. panta 3. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

“Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums (euro/t)	TARIC papildu kods
Indija	Pearl Engineering Polymers Limited	130,8	A182
Indija	Reliance Industries Limited	181,7	A181
Indija	Elque Polyesters Limited	200,9	A183
Indija	Futura Polymers Limited	161,2	A184
Indonēzija	P.T. Bakrie Kasei Corporation	187,7	A191
Indonēzija	P.T. Indorama Synthetics Tbk	92,1	A192
Indonēzija	P.T. Polypet Karyapersada	178,9	A193
Malaizija	Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd.	36,0	A186
Malaizija	MpI Polyester Industries Sdn. Bhd.	160,1	A185
Korejas Republika	Daehan Synthetic Fiber Co., Limited	0	A194
Korejas Republika	Honam Petrochemical Corporation	101,4	A195
Korejas Republika	SK Chemicals Co., Limited	0	A196
Korejas Republika	Tongkong Corporation	148,3	A197
Korejas Republika	KP Chemical Corporation	0	A577
Taivāna	Far Eastern Textile Limited	0	A188
Taivāna	Tuntex Distinct Corporation	69,5	A198
Taivāna	Shingkong Synthetic Fibers Corporation	24,5	A189
Taivāna	Hualon Corporation	81,9	A578
Taizeme	Thai Shingkong Industry Corporation Limited	83,2	A190
Taizeme	Indo Pet (Thailand) Ltd	83,2	A468”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 301, 30.11.2000., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 823/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 7. lpp.).

(3) OV C 120, 22.5.2003., 13. lpp.

(4) OV C 120, 22.5.2003., 9. lpp.

(5) OV L 52, 21.2.2004., 5. lpp.

(6) OV L 271, 19.8.2004., 1. lpp.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/9

PADOMES REGULA (EK) Nr. 84/2005

(2005. gada 18. janvāris),

ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 2042/2000, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. IEPRIEKŠĒJĀS PROCEDŪRAS

(1)	Padome ar Regulu (EK) Nr. 1015/94 (2), piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu (TKS) importam.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1015/94 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā Padome noteikti atbrīvoja no antidempinga maksājuma piemērošanas jomas kameru sistēmas, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā (“pielikums”), pārstāvot augsti profesionālas kameru sistēmas, kas tehniski atbilst produktu definīcijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1015/94 1. panta 2. punktu, bet ko nevar uzskatīt par televīzijas kameru sistēmām.

(3)	Padome 1995. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 2474/95 (3), grozīja Padomes Regulu (EK) Nr. 1015/94 jo īpaši attiecībā uz līdzīga produkta un noteiktu profesionālo kameru sistēmu modeļu definīciju, kas tika atbrīvoti no galīgā antidempinga maksājuma.

(4)

Padome 1997. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1952/97 (4) grozīja galīgo antidempinga maksājuma likmes attiecībā uz divām iesaistītajām kompānijām, t.i. attiecībā uz Sony Corporation un Ikegami Tsushinki Co. Ltd saskaņā ar pamatregulas 12. pantu. Turklāt Padome noteikti izslēdza atsevišķus jaunus profesionālo kameru sistēmu modeļus no antidempinga maksājuma piemērošanas jomas, tos pievienojot pielikumam.

(5)

Padome 1999. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 193/1999 (5) un 2000. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 176/2000 (6) grozīja Regulu (EK) Nr. 1015/94, pielikumam pievienojot konkrētus nākamos profesionālo kameru sistēmu modeļus, tādējādi izslēdzot tos no galīgā antidempinga maksājuma piemērošanas jomas. 2004. gada oktobrī Padome ar Regulu (EK) 1754/2004 (7) grozīja Regulu (EK) Nr. 176/2000.

(6)	Padome 2000. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 2042/2000 (8) apstiprināja galīgos antidempinga maksājumus, ko piemēro ar Regulu (EK) Nr. 1015/94 saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Padome 2001. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 198/2001 (9) un 2001. gada maijā ar Regulu (EK) Nr. 951/2001 (10) grozīja Regulu (EK) Nr. 2042/2000, Padomes Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam pievienojot konkrētus nākamos profesionālo kameru sistēmu modeļus, atbrīvojot tos no galīgā antidempinga maksājuma piemērošanas.

(8)	2001. gada septembrī pēc starpposma pārskata saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Padome ar Regulu (EK) Nr. 1900/2001 (11) apstiprināja galīgo antidempinga maksājumu līmeni, kas tika piemērots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2042/2000 TKS importam no ražotāja eksportētāja Hitachi Denshi Ltd.

(9)	2002. gada septembrī Padome ar Regulu (EK) Nr. 1696/2002 (12) grozīja Regulu (EK) Nr. 2042/2000, Padomes Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam pievienojot konkrētus nākamos profesionālo kameru sistēmu modeļus, tādējādi atbrīvojot tos no galīgā antidempinga maksājuma piemērošanas.

(10)	Padome 2004. gada aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 825/2004 grozīja Regulu (EK) Nr. 2042/2000, Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam pievienojot konkrētus nākamos profesionālo kameru sistēmu modeļus, tādējādi izslēdzot tos no galīgā antidempinga maksājuma piemērošanas.

B. IZMEKLĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ PROFESIONĀLO KAMERU SISTĒMU JAUNAJIEM MODEĻIEM

1. Procedūra

(11)

Divi Japānas ražotāji eksportētāji, t.i., Sony Corporation (Sony) un Victor Company of Japan Limited (JVC), informēja Komisiju, ka tie plāno ražot jaunus profesionālo kameru sistēmu modeļus un eksportēt tos Kopienas tirgū, kā arī pieprasīja, lai Komisija pievieno šos jaunos modeļus profesionālo kameru sistēmām, ietverot to piederumus, Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam, tādējādi izslēdzot tos no antidempinga maksājuma piemērošanas jomas.

(12)	Komisija par to informēja attiecīgo Kopienas ražošanas nozari un uzsāka pārbaudi, lai noskaidrotu, vai uz attiecīgajiem ražojumiem attiecas antidempinga pasākumi un vai būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2042/2000 priekšrakstu daļa.

2. Modeļi, kas atrodas izmeklēšanā

(13)

Pieprasījumi par atbrīvojumu tika saņemti attiecībā uz šādiem kameru sistēmu modeļiem, kas iesniegti kopā ar atbilstīgu tehnisko informāciju:

Sony:

—	skatu meklētājs HDVF-C30W;

ii)

JVC:

—	kameras galviņa KY-F560E;

Sony skatu meklētājs tika stādīts priekšā kā modelis, ko var izmantot tikai ar videomagnetofoniem, kamerām, kas nav ietvertas Regulā (EK) Nr. 2042/2000. JVC modelis tika stādīts priekšā kā profesionālās kameras modelis, uz ko neattiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi.

3. Izmeklēšanas rezultāti

i) Skatu meklētājs HDVF-C30W

(14)

Attiecībā uz skatu meklētāju HDVF-C30W tika atklāts, ka tas atbilst produkta aprakstam Regulas (EK) Nr. 2042/2000 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tomēr to var izmantot tikai ar kameras galviņām, kas nesakrīt ar produkta aprakstu tās pašas regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Jo īpaši jāpiemin, ka šo kameru galviņu skaņas signāla attiecība ir 54 dB, kamēr Regulas (EK) Nr. 2042/2000 aprakstā kameru galviņām ir nepieciešami “55 dB vai vairāk”. Tādējādi tika secināts, ka šis skatu meklētājs būtu jāuzskata par profesionālu kameru sistēmu, kas atbilst definīcijai, kura dota Regulas (EK) Nr. 2042/2000 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā. Tādēļ šis skatu meklētājs būtu jāatbrīvo no pašreizējiem antidempinga pasākumiem un jāpievieno Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam.

(15)	Saskaņā ar iedibināto Kopienas iestāžu praksi šis modelis būtu jāatbrīvo no maksājuma, kad Komisijas dienesti ir saņēmuši attiecīgo atbrīvošanas pieprasījumu. Tādējādi viss Sony skatu meklētāja HDVF-C30W imports pēc 2003. gada 1. aprīļa būtu jāatbrīvo no maksājuma.

ii) Kameras galviņa KY-F560E

(16)

Tika atklāts, ka kameras galviņa KY-F560E, lai gan šis modelis atbilst produkta aprakstam Regulas (EK) Nr. 2042/2000 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, galvenokārt tiek izmantota tehniskos un medicīniskos nolūkos. Tāpēc tika secināts, ka šis modelis ir jāuzskata par profesionālu kameru sistēmu, kas atbilst tā definīcijai Regulas (EK) Nr. 2042/2000 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā. Tādējādi tas būtu jāatbrīvo no pašreizējiem antidempinga pasākumiem un jāpievieno Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumam.

(17)	Saskaņā ar iedibināto Kopienas iestāžu praksi šis modelis būtu jāatbrīvo no maksājuma, Komisijas dienestiem saņemot attiecīgo atbrīvošanas pieprasījumu. Tādējādi turpmāk viss JVC kameras galviņas KY-F560E imports pēc 2004. gada 15. aprīļa būtu jāatbrīvo no maksājuma.

4. Ieinteresēto pušu informācija un secinājumi

(18)	Komisija informēja Kopienas rūpniecības nozari un TKS eksportētājus par izmeklēšanas rezultātiem un sniedza tiem iespēju iesniegt savus atzinumus. Neviena no iesaistītajām pusēm necēla iebildumus pret Komisijas izmeklēšanas rezultātiem.

(19)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Regula (EK) Nr. 2042/2000 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pielikumu aizstāj ar šai regulai pievienotā pielikuma tekstu.

2. pants

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šī regula tiek piemērota šādu modeļu importam, ko ražo un eksportē uz Kopienu šādi eksportējošie ražotāji:

Sony no 2003. gada 1. aprīļa:

—	Skatu meklētājs HDVF-C30W;

JVC no 2004. gada 15. aprīļa:

—	Kameras galviņa KY-F560E.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 18. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. JUNCKER

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 111, 30.4.1994., 106. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 176/2000 (OV L 22, 27.1.2000., 29. lpp.).

(3) OV L 255, 25.10.1995., 11. lpp.

(4) OV L 276, 9.10.1997., 20. lpp.

(5) OV L 22, 29.1.1999., 10. lpp.

(6) OV L 22, 27.1.2000., 29. lpp.

(7) OV L 313, 12.10.2004., 1. lpp.

(8) OV L 244, 29.9.2000., 38. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 825/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 12. lpp.).

(9) OV L 30, 1.2.2001., 1. lpp.

(10) OV L 134, 17.5.2001., 18. lpp.

(11) OV L 261, 29.9.2001., 3. lpp.

(12) OV L 259, 27.9.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Profesionālo kameru sistēmas, kas netiek kvalificētas kā televīzijas kameras sistēmas (apraides kameru sistēmas), kas ir atbrīvotas no pasākumiem

Kompānijas nosaukums	Kameras galviņas	Skatu meklētājs	Kameras vadības ierīce	Darbības vadības ierīce	Galvenā vadības ierīce (1)	Kameras adapteri
Sony	DXC-M7PK DXC-M7P DXC-M7PH DXC-M7PK/1 DXC-M7P/1 DXC-M7PH/1 DXC-327PK DXC-327PL DXC-327PH DXC-327APK DXC-327APL DXC-327AH DXC-537PK DXC-537PL DXC-537PH DXC-537APK DXC-537APL DXC-537APH EVW-537PK EVW-327PK DXC-637P DXC-637PK DXC-637PL DXC-637PH PVW-637PK PVW-637PL DXC-D30PF DXC-D30PK DXC-D30PL DXC-D30PH DSR-130PF DSR-130PK DSR-130PL PVW-D30PF PVW-D30PK PVW-D30PL DXC-327BPF DXC-327BPK DXC-327BPL DXC-327BPH DXC-D30WSP (2) DXC-D35PH (2) DXC-D35PL (2) DXC-D35PK (2) DXC-D35WSPL (2) DSR-135PL (2)	DXF-3000CE DXF-325CE DXF-501CE DXF-M3CE DXF-M7CE DXF-40CE DXF-40ACE DXF-50CE DXF-601CE DXF-40BCE DXF-50BCE DXF-701CE DXF-WSCE (2) DXF-801CE (2) HDVF-C30W (2)	CCU-M3P CCU-M5P CCU-M7P CUU-M5AP (2)	RM-M7G RM-M7E (2)	–—	CA-325P CA-325AP CA-325B CA-327P CA-537P CA-511 CA-512P CA-513 VCT-U14 (2)
Ikegami	HC-340 HC-300 HC-230 HC-240 HC-210 HC-390 LK-33 HDL-30MA HDL-37 HC-400 (2) HC-400W (2) HDL-37E HDL-10 HDL-40	VF15-21/22 VF-4523 VF15-39 VF15-46 (2) VF5040 (2) VF5040W (2)	MA-200/230 MA-200A (2) MA-400 (2) CCU-37 CCU-10	RCU-240 RCU-390 (2) RCU-400 (2) RCU-240A	—	CA-340 CA-300 CA-230 CA-390 CA-400 (2) CA-450 (2)
Hitachi	HV-C10F Z-ONE (L) Z-ONE (H) Z-ONE Z-ONE A (L) Z-ONE A (H) Z-ONE A (F) Z-ONE A Z-ONE B (L)	GM-51 (2)	RC-C1 RC-C10 RU-C10 RU-Z1 (B) RU-Z1 (C) RU-Z1 RC-C11 RU-Z2 RC-Z1	—	—	CA-Z1HB CA-C10 CA-C10SP CA-C10SJA CA-C10M CA-C10B CA-Z1A (2) CA-Z31 (2) CA-Z32 (2) CA-ZD1 (2)
Hitachi	Z-ONE B (H) Z-ONE B (F) Z-ONE B Z-ONE B (M) Z-ONE B (R) FP-C10 (B) FP-C10 (C) FP-C10 (D) FP-C10 (G) FP-C10 (L) FP-C10 (R) FP-C10 (S) FP-C10 (V) FP-C10 (F) FP-C10 FP-C10 A FP-C10 A (A) FP-C10 A (B) FP-C10 A (C) FP-C10 A (D) FP-C10 A (F) FP-C10 A (G) FP-C10 A (H) FP-C10 A (L) FP-C10 A (R) FP-C10 A (S) FP-C10 A (T) FP-C10 A (V) FP-C10 A (W) Z-ONE C (M) Z-ONE C (R) Z-ONE C (F) Z-ONE C HV-C20 HV-C20M Z-ONE-D Z-ONE-D (A) Z-ONE-D (B) Z-ONE-D (C) Z-ONE.DA (2) V-21 (2) V-21W (2)		RC-Z11 RC-Z2 RC-Z21 RC-Z2A (2) RC-Z21A (2) RU-Z3 (2) RC-Z3 (2)
Matsushita	WV-F700 WV-F700A WV-F700SHE WV-F700ASHE WV-F700BHE WV-F700ABHE WV-F700MHE WV-F350	WV-VF65BE WV-VF40E WV-VF39E WV-VF65BE (1) WV-VF40E (1) WV-VF42E WV-VF65B AW-VF80	WV-RC700/B WV-RC700/G WV-RC700A/B WV-RC700A/G WV-RC36/B WV-RC36/G WV-RC37/B WV-RC37/G	—	—	WV-AD700SE WV-AD700ASE WV-AD700ME WV-AD250E WV-AD500E (1) AW-AD500AE AW-AD700BSE
Matsushita	WV-F350HE WV-F350E WV-F350AE WV-F350DE WV-F350ADE WV-F500HE (1) WV-F-565HE AW-F575HE AW-E600 AW-E800 AW-E800A AW-E650 AW-E655 AW-E750		WV-CB700E WV-CB700AE WV-CB700E (1) WV-CB700AE (1) WV-RC700/B (1) WV-RC700/G (1) WV-RC700A/B (1) WV-RC700A/G (1) WV-RC550/G WV-RC550/B WV-RC700A WV-CB700A WV-RC550 WV-CB550 AW-RP501 AW-RP505
JVC	KY-35E KY-27ECH KY-19ECH KY-17FITECH KY-17BECH KY-F30FITE KY-F30BE KY-F560E KY-27CECH KH-100U KY-D29ECH KY-D29WECH (2)	VF-P315E VF-P550E VF-P10E VP-P115E VF-P400E VP-P550BE VF-P116 VF-P116WE (2) VF-P550WE (2)	RM-P350EG RM-P200EG RM-P300EG RM-LP80E RM-LP821E RM-LP35U RM-LP37U RM-P270EG RM-P210E	—	—	KA-35E KA-B35U KA-M35U KA-P35U KA-27E KA-20E KA-P27U KA-P20U KA-B27E KA-B20E KA-M20E KA-M27E
Olympus	MAJ-387N MAJ-387I		OTV-SX 2 OTV-S5 OTV-S6
Olympus	Kamera OTV-SX”

(1) Saukts arī par galveno uzstādīšanas ierīci (GUI) vai par galveno vadības paneli (GVP).

(2) Modeļi tiek atbrīvoti no maksājuma saskaņā ar nosacījumu, ka atbilstīgā “triax” sistēma vai “triax” adapteris netiek pārdots Kopienas tirgū.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 85/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2005. gada 20. janvāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	125,5
	204	91,6
	212	169,4
	248	157,0
	999	135,9
0707 00 05	052	137,0
	220	229,0
	999	183,0
0709 90 70	052	156,5
	204	158,2
	999	157,4
0805 10 20	052	54,8
	204	47,4
	212	51,1
	220	48,0
	448	35,9
	999	47,4
0805 20 10	204	64,5
0805 20 10	999	64,5
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	66,6
	204	84,7
	400	77,7
	464	149,6
	624	76,6
	999	91,0
0805 50 10	052	54,1
0805 50 10	999	54,1
0808 10 80	400	104,1
	404	78,6
	720	61,3
	999	81,3
0808 20 50	388	100,7
	400	88,5
	720	59,5
	999	82,9

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 86/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 21. janvāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 24. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)	Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)	Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)	Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 141, 24.6.1995., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 79/2003 (OV L 13, 18.1.2003., 4. lpp.).

(3) OV 145, 27.6.1968., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1422/1995.

PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 21. janvāra

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Sakarā ar to, ka apturēts nodokļu piemērojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam, importam piemērojamais nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1)
1703 10 00 (2)	10,32	—	0
1703 90 00 (2)	10,70	—	0

(1) Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2) Noteiktā cena grozītās Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā definētajai standarta kvalitātei.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 87/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)	Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)	Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)	Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)	Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)	Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)	Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti nedenaturēti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS, KAS PIEMĒROJAMAS TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTA BALTĀ CUKURA UN JĒLCUKURA IZVEDUMIEM NO 2005. GADA 21. JANVĀRA

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

36,57 (1)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

36,57 (1)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

36,57 (1)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

36,57 (1)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

39,76

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

39,76

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

39,76

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976

NB: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi norādīti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi.

S00

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas) izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kā definēts ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).

(1) Šis daudzums ir piemērojams jēlcukuram ar rezultativitāti 92 %. Ja izvestā jēlcukura rezultativitāte neatbilst 92 %, piemērojamās kompensācijas apjomu aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 88/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā

(1)	Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2), kompensācija par 100 kilogramiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto produktu ir vienāda ar pamatdaudzumu, kas reizināts ar saharozes saturu, vajadzības gadījumā, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze. Šo saharozes saturu nosaka saskaņā ar noteikumiem 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2135/95.

(3)

Atbilstīgi 30. panta 3. punktam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 turpmāk neapstrādātas sorbozes eksporta kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar kompensācijas pamatapjomu, no kura atskaitīta viena simtdaļa ražošanas kompensācijas, kas saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1265/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus izpildes noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz ražošanas kompensācijas piešķiršanu dažu veidu cukura nozares produktiem, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā, piemērojama produktiem (3), kas uzskaitīti pēdējās minētās regulas pielikumā.

(4)

Saskaņā ar noteikumiem 30. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001 attiecībā uz pārējiem turpmāk neapstrādātiem produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompensācijas pamatapjomam ir jābūt vienādam ar simtdaļu no daudzuma, kurā vērā ņemta, pirmkārt, starpība starp intervences cenu baltajam cukuram bezdeficīta Kopienas reģionos mēnesī, attiecībā uz ko noteikts pamatapjoms, un kotējumiem vai cenām baltajam cukuram pasaules tirgū un, otrkārt, vajadzība nodrošināt līdzsvaru starp Kopienas pamatproduktu izmantojumu tādu pārstrādes preču izgatavošanā, ko paredzēts izvest uz trešajām valstīm, un tādu trešo valstu produktu izmantojumu, kas ievesti saskaņā ar režīmu ievešana pārstrādei.

(5)	Saskaņā ar noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1260/2001 30. panta 4. punktā pamatapjoma piemērojums var tikt attiecināts uz dažiem produktiem, kas uzskaitīti, minētās regulas 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu eksporta kompensāciju var paredzēt attiecībā uz minētās regulas 1. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā paredzētajiem produktiem bez turpmākas apstrādes. Kompensācija nosakāma attiecībā uz 100 kilogramiem sausnas, jo īpaši ņemot vērā eksporta kompensāciju, kas piemērojama produktiem, uz ko attiecas KN kods 1702 30 91, un produktiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskos aspektus. Attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētā punkta f) un g) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā, un attiecībā uz produktiem, kas paredzēti h) apakšpunktā, kompensāciju piešķir vienīgi tiem produktiem, kas atbilst nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(7)	Iepriekš minētās kompensācijas nosakāmas katru mēnesi. Šajā periodā tās var grozīt.

(8)	Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka, ievērojot situāciju pasaules tirgū vai īpašās prasības atsevišķos tirgos, iespējams, attiecībā uz produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija ir jādiferencē pēc to galamērķa.

(9)	Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(10)	Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(11)	Ievērojot iepriekš minēto, kompensācijas konkrētajiem produktiem nosakāmas attiecīgā apmērā.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas, kas piešķiramas gadījumā, kad tiek izvesti Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā paredzētie produkti bez turpmākas apstrādes, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 6. lpp.).

(2) OV L 214, 8.9.1995., 16. lpp.

(3) OV L 178, 30.6.2001., 63. lpp.

PIELIKUMS

EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ TURPMĀK NEAPSTRĀDĀTIEM SĪRUPIEM UN DAŽIEM CITA VEIDA CUKURA NOZARES PRODUKTIEM, PIEMÉROJAMAS NO 2005. GADA 21. JANVĀRA

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

39,76 (1)

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

39,76 (1)

1702 60 80 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

75,54 (2)

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976 (3)

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

39,76 (1)

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976 (3)

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976 (3)

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976 (3) (4)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

39,76 (1)

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes satura × 100 kg produkta tīrsvara

0,3976 (3)

N.B.: Produktu kodi, kā arī sērijas “A” galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi.

S00

visi galamērķi (trešās valstis, citas teritorijas, apgāde un galamērķi, kas attiecināmi uz izvedumiem ārpus Kopienas), izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (ieskaitot Kosovu, kas definēta ANO 1999. gada 10. jūnija Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1244) un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, izņemot cukuram, kas iekļauts produktos, kas paredzēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.).

(1) Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 5. pantā.

(2) Piemērojams vienīgi produktiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2135/95 6. pantā.

(3) Pamatapjoms nav piemērojams sīrupiem ar tīrību, kas ir zemāka par 85 % (Regula (EK) Nr. 2135/95). Saharozes saturu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2135/95 3. pantu.

(4) Nav piemērojams produktam, kas definēts pielikuma 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 89/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 17. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

17. konkursa daļai attiecībā uz balto cukuru, ko izsludina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1327/2004, eksporta kompensācijas maksimālais apjoms ir noteikts 42,899 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 246, 20.7.2004., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1685/2004 (OV L 303, 30.9.2004., 21. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 90/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)	Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 18,242 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.

(2) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

(3) OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/26

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 91/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru piemēro samazināšanas koeficientu atmaksas apliecībām par precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 5. punktu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām precēm, kuras iegūst lauksaimniecības produktu pārstrādē (1),

ņemot vērā Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstis paziņojumos, ko tās sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 2. punktu, norāda, ka kopējā saņemto pieteikumu summa ir sasniegusi 220 145 448 EUR, bet atmaksas apliecībām pieejamā summa, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 4. punktā, ir 71 047 745 EUR.

(2)	Samazināšanas koeficientu aprēķina, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 3. un 4. punktu. Šis koeficients jāpiemēro summām, kas pieprasītas atmaksas apliecību veidā laikposmam no 2005. gada 1. februāra atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 6. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atmaksas apliecību pieteikumos norādītajām summām laikposmā no 2005. gada 1. februāra piemēro samazināšanas koeficientu 0,678.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2) OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/27

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 92/2005

(2005. gada 19. janvāris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem un groza tās VI pielikumu attiecībā uz biogāzes transformēšanu un kausētu tauku pārstrādi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 5. panta 2. punkta g) apakšpunktu, 6. panta 2. punkta i) apakšpunktu un 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 paredz noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas un izlietošanas līdzekļiem. Turklāt tā paredz iespēju pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju apstiprināt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas un izlietošanas papildu līdzekļus.

(2)

Zinātniskās vadības komiteja (ZVK) 2003. gada 10. un 11. aprīlī izsniedza atzinumu par sešām alternatīvām pārstrādes metodēm drošai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādei un iznīcināšanai. Saskaņā ar šo atzinumu pieci procesi ir uzskatāmi par drošiem otrās un trešās kategorijas materiālu iznīcināšanai un/vai izlietošanai konkrētos apstākļos.

(3)

ZVK 2003. gada 10. un 11. aprīlī izdeva galīgo atzinumu un ziņojumu par dzīvnieku atkritumu apstrādi, izmantojot augstu temperatūru un augsta spiediena bāzisko hidrolīzi, sniedzot norādes par iespējām izmantot bāzisko hidrolīzi un par riskiem attiecībā uz pirmās, otrās un trešās kategorijas materiālu iznīcināšanu.

(4)	Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2003. gada 26. un 27. novembrī izdeva atzinumu par augstspiediena hidrolīzes biogāzes (AHB) procesu, sniedzot norādes par iespējām izmantot šo procesu un par riskiem attiecībā uz pirmās kategorijas materiāla iznīcināšanu.

(5)

Tādēļ par alternatīviem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas un/vai izlietošanas līdzekļiem līdztekus tām pārstrādes metodēm, kas jau paredzētas Regulā (EK) Nr. 1774/2002, saskaņā ar ZVK atzinumiem var apstiprināt piecus procesus. Tāpat ir lietderīgi izklāstīt minēto procesu izmantošanas nosacījumus.

(6)	Komisija procesu apstiprināšanai dažiem no pieteikumu iesniedzējiem ir lūgusi iesniegt papildu informāciju attiecībā uz to procesu drošību pirmās kategorijas materiāla apstrādei un iznīcināšanai. Minētā informācija ir nosūtāma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei attiecīgai izvērtēšanai.

(7)

Līdz minētās izvērtēšanas pabeigšanai, ņemot vērā pašreizējos ZVK atzinumus par to, ka kausēti liellopu vai aitu tauki ir droši attiecībā uz TSE, jo īpaši tad, ja tie ir vārīti zem spiediena un izfiltrēti, lai iznīcinātu nešķīstošus piemaisījumus, vienu no procesiem, kura ietvaros dzīvnieku taukus pārstrādā biodīzeļdegvielā, ir lietderīgi arī apstiprināt, lai, ievērojot stingrus nosacījumus, tiktu apstrādāta un iznīcināta lielākā daļa pirmās kategorijas materiāla, izņemot visbīstamākos. Minētajā gadījumā ir skaidri jānosaka, ka apstrāde un iznīcināšana var ietvert bioenerģijas atgūšanu.

(8)

Šādai alternatīvai līdzekļu apstiprināšanai un izmantošanai nevajadzētu skart citus piemērojamos ES tiesību aktus, jo īpaši tiesību aktus vides jomā, tāpēc ar šo regulu izveidotie izmantošanas nosacījumi, cik vien piemērojams, jāīsteno saskaņā ar 6. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (2).

(9)

Attiecībā uz procesiem, kas apstiprināti pirmās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādei, kā pārraudzības pasākums, kas papildina pārstrādes parametru regulāro monitoringu, procesa iedarbīgums, kā arī tā drošība attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību ir jāpierāda kompetentajām iestādēm, katrā attiecīgajā dalībvalstī veicot testēšanu eksperimentālā iekārtā pirmos divus gadus pēc procesa ieviešanas.

(10)	Apstiprinot pirmās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanu, ir lietderīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VI pielikuma II un III nodaļu.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pirmās kategorijas materiāla apstrāde un iznīcināšana

1. Ir apstiprināts I pielikumā noteiktais bāziskās hidrolīzes process un III pielikumā noteiktā biogāze, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos, un kompetentā iestāde tos var atļaut pirmās kategorijas materiāla apstrādes un iznīcināšanas veikšanai.

2. Ir apstiprināts IV pielikumā noteiktais biodīzeļdegvielas ražošanas process un kompetentā iestāde to var atļaut pirmās kategorijas materiāla apstrādes un iznīcināšanas veikšanai, izņemot materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) ievilkumā.

Taču šai procesā var izmantot no dzīvniekiem iegūtu materiālu, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā, ar noteikumu, ka:

a)	dzīvnieki nonāvēšanas brīdī vēl nebija 24 mēnešus veci vai

b)	dzīvnieki tika pakļauti laboratoriskai pārbaudei, lai noskaidrotu TSE esamību tajos, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 (3), un pārbaudes bija negatīvas.

Turklāt kompetentā iestāde var atļaut šo procesu jebkuru pirmās kategorijas dzīvnieku tauku apstrādei un iznīcināšanai.

2. pants

Otrās vai trešās kategorijas materiāla apstrāde un izlietošana vai iznīcināšana

Ir apstiprināts attiecīgi I līdz V pielikumā minētais bāziskās hidrolīzes, augstspiediena apstākļos augstā temperatūrā veiktas hidrolīzes, augstspiediena apstākļos hidrolīzes rezultātā iegūtas biogāzes, biodīzeļdegvielas ražošanas un Brūka gazifikācijas process, un kompetentā iestāde tos var atļaut otrās vai trešās kategorijas materiāla apstrādes un izlietošanas vai iznīcināšanas veikšanai.

3. pants

I līdz V pielikumā noteikto procesu ieviešanas nosacījumi

Kompetentā iestāde apstiprina iekārtas, kurās izmanto vienu no I līdz V pielikumā minētajiem procesiem, pēc tam, kad tā ir atļāvusi šo procesu, ja iekārta atbilst attiecīgajā pielikumā dotajām tehniskajām specifikācijām un parametriem, kā arī Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētajiem nosacījumiem, izņemot tehniskās specifikācijas un parametrus, kas minētajā regulā paredzēti citiem procesiem. Šai nolūkā par iekārtu atbildīgā persona pierāda kompetentajai iestādei, ka ir ievērotas visas tehniskās specifikācijas un parametri, kas noteikti attiecīgajā pielikumā.

4. pants

Iegūto materiālu iezīmēšana un turpmākā iznīcināšana vai izlietošana

1. Iegūtos materiālus ja tas ir tehniski iespējams, paliekoši iezīmē ar smaržu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VI pielikuma I nodaļas 8. punktu.

Taču tad, ja apstrādājamie blakusprodukti ir vienīgi trešās kategorijas materiāls un ja iegūtie materiāli nav paredzēti iznīcināšanai atkritumu veidā, šāda iezīmēšana nav nepieciešama.

2. Materiālus, kas iegūti, apstrādājot pirmās kategorijas materiālu, iznīcina kā atkritumus, izmantojot:

a)	sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu saskaņā ar noteikumiem Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu;

b)	apglabāšanu poligonā, kas apstiprināts saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (4), vai

c)	turpmāko transformēšanu biogāzes iekārtā un fermentācijas atlieku iznīcināšanu, kā paredzēts a) vai b) punktā.

3. Materiālus, kas iegūti, apstrādājot otrās vai trešās kategorijas materiālu:

a)	iznīcina kā atkritumus, kā noteikts 2. punktā;

b)	turpmāk pārstrādā tauku derivātos Regulas (EK) Nr. 1774/2002 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) ievilkumā minētajai izlietošanai, iepriekš neizmantojot pirmo līdz piekto pārstrādes metodi, vai

c)	izlieto, transformē vai tieši iznīcina, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) ievilkumā, iepriekš neizmantojot pirmo pārstrādes metodi.

4. Jebkurus ražošanas procesā iegūtus atkritumus, piemēram, nosēdumus, filtru saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, iznīcina atbilstoši 2. punkta a) vai b) apakšpuktā noteiktajam.

5. pants

Sākotnējās ieviešanas papildu pārraudzība

1. Šādus noteikumus piemēro pirmos divus gadus, kad katrā dalībvalstī tiek ieviesti šādi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādes procesi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. pantā:

a)	bāziskā hidrolīze, kā noteikts I pielikumā;

b)	biogāze, kas hidrolīzes rezultātā iegūta augsta spiediena apstākļos, kā noteikts III pielikumā, un

c)	biodīzeļdegvielas ražošana, kā noteikts IV pielikumā.

2. Procesa operators vai piegādātājs izstrādā eksperimentālu iekārtu katrā dalībvalstī, kurā vismaz ik gadu tiek veiktas pārbaudes, lai atkārtoti apstiprinātu procesa iedarbīgumu uz dzīvnieku un cilvēku veselību.

3. Kompetentā iestāde nodrošina, lai:

a)	eksperimentālajā iekārtā atbilstošas pārbaudes tiktu piemērotas pārstrādes posmos iegūtajiem materiāliem, piemēram, šķidrajām un cietajām atliekām, kā arī jebkurai šai procesā iegūtai gāzei, un

b)	eksperimentālās iekārtas oficiālajā kontrolē tiktu iekļauta arī iekārtas ikmēneša pārbaude, kā arī izmantoto pārstrādes parametru un nosacījumu pārbaude.

Šais divos gados katra gada beigās kompetentā iestāde ziņo Komisijai par pārraudzības rezultātiem un par visām praktiska rakstura darbības problēmām, kas radušās.

6. pants

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VI pielikuma grozīšana

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VI pielikuma II un III nodaļu groza šādi:

II nodaļas B.4 punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Tomēr materiālus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla pārstrādes, var transformēt biogāzes iekārtā ar noteikumu, ka pārstrāde tika veikta, izmantojot alternatīvu metodi, kas apstiprināta saskaņā ar 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu, un, ja vien nav norādīts citādi, biogāzes ražošana ir daļa no šās alternatīvās metodes, un iegūto materiālu iznīcina saskaņā ar alternatīvajai metodei paredzētajiem nosacījumiem.”

2)	III nodaļas beigās pievieno šādu teikumu: “Tomēr turpmākai to dzīvnieku tauku pārstrādei, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla, var izmantot citus procesus ar noteikumu, ka šie procesi ir apstiprināti kā alternatīva metode saskaņā ar 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu.”

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro ne vēlāk kā no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 668/2004 (OV L 112, 19.4.2004., 1. lpp.).

(2) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(3) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(4) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

I PIELIKUMS

BĀZISKĀS HIDROLĪZES PROCESS

Bāziskā hidrolīze ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde šādos apstākļos:

izmanto tādu daudzumu nātrija hidroksīda (NaOH) vai kālija hidroksīda (KOH) šķīduma (vai tā kombinācijas), kas nodrošina aptuvenu molāro atbilstību fermentējamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaram, veidam un sastāvam.

Gadījumā, ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos ir augsts tauku saturs, kas neitralizē bāzi, pievienoto bāzi pielāgo materiāla esošajam tauku saturam;

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārmu maisījumu karsē tik ilgi, līdz temperatūra centrā ir vismaz 150 °C pie (absolūtā) spiediena vismaz 4 bāri vismaz:

i)	nepārtraukti trīs stundas;

ii)

nepārtraukti sešas stundas, apstrādājot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) ievilkumā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. No dzīvniekiem iegūtu materiālu, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā, tomēr var pārstrādāt saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkumu ar noteikumu, ka:

—	nonāvēšanas brīdī dzīvnieki vēl nebija 24 mēnešus veci vai

—	tie bija pakļauti laboratoriskai pārbaudei, lai noteiktu TSE esamību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001, un pārbaudes rezultāts bija negatīvs, vai

iii)	nepārtraukti vienu stundu, ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti sastāv tikai no zivju vai mājputnu materiāla;

c)	procesu veic vienā partijā un traukā esošo materiālu nepārtraukti maisa, un

d)	dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var apstrādāt tādā veidā, lai vienlaikus tiktu ievērotas prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ievieto tērauda sakausējuma tvertnē. Nosvērto daudzumu sārma pievieno cietā veidā vai arī kā 1. punkta a) apakšpunktā minēto šķīdumu. Trauku noslēdz un tā saturu karsē saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto. Fiziskā enerģija, ko ģenerē nepārtraukta sūknēšana, nemitīgi pārvieto traukā esošo šķidro materiālu, tādējādi veicinot fermentācijas procesu tik ilgi, līdz audi izšķīst un kauli un zobi kļūst mīksti.

Pēc iepriekš aprakstītās apstrādes pabeigšanas iegūtos materiālus biogāzes iekārtā var pārveidot ar noteikumu, ka:

a)	Regulas (EK) Nr. 1774/2002 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā materiāla un no tā iegūtu produktu pārveidošana notiek tai pašā objektā un noslēgtā sistēmā, kur norit iepriekš 1. un 2. punktā minētais process;

b)	ir uzstādīta atbilstoša gāzes attīrīšanas sistēma, lai izslēgtu biogāzes piesārņošanu ar proteīnu atliekām;

c)	biogāze ātri sadeg vismaz 900 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzišana (rūdīšana).

II PIELIKUMS

HIDROLĪZES PROCESS AUGSTĀ TEMPERATŪRĀ UN AUGSTA SPIEDIENA APSTĀKĻOS

Hidrolīzes process augstā temperatūrā un augsta spiediena apstākļos ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde šādos apstākļos:

a)	dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus karsē vismaz līdz 180 °C temperatūrai vismaz 40 minūtes bez pārtraukuma pie (absolūtā) spiediena vismaz 12 bāri, karsēšanā tvaiku netieši virzot uz biolītisko reaktoru;

b)	procesu veic vienā partijā un traukā esošo materiālu nepārtraukti maisa, un

c)	dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus apstrādā tādā veidā, lai vienlaikus tiktu ievērotas prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu.

Tehnoloģijas pamatā ir augstas temperatūras augsta spiediena tvaika reaktors. Šāda paaugstināta spiediena apstākļos un augstā temperatūrā rodas hidrolīze, kas organiskā materiāla garās virknes molekulas sadala mazākās daļiņās.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ieskaitot veselus dzīvnieku liemeņus, ievieto traukā (“biolītiskajā reaktorā”). Trauku noslēdz un tā saturu karsē saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktā minēto. Atūdeņošanas ciklā ūdens tvaiki kondensējas un tos var izmantot citos nolūkos vai arī izlaist. Katrs cikls vienā reaktorā ilgst aptuveni 4 stundas.

III PIELIKUMS

BIOGĀZES PROCESS HIDROLĪZES REZULTĀTĀ AUGSTA SPIEDIENA APSTĀKĻOS

Biogāzes iegūšana hidrolīzes rezultātā augsta spiediena apstākļos ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde šādos apstākļos:

a)	dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vispirms apstrādā pārstrādes iekārtā, kas apstiprināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002, izmantojot pirmo pārstrādes metodi;

b)	pēc minētā procesa pabeigšanas attaukotos materiālus vismaz 20 minūtes apstrādā vismaz 220 °C pie (absolūtā) spiediena vismaz 25 bāri, karsējot divos posmos – vispirms tiešā veidā, iesmidzinot tvaiku, un pēc tam netiešā veidā koaksiālā siltummainī;

c)	šo procesu veic vienā partijā vai nepārtrauktas sistēmas veidā, un materiālu nepārtraukti maisa;

d)	dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus apstrādā tādā veidā, lai vienlaikus tiktu ievērotas prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu, un

e)	iegūtais materiāls pēc tam tiek sajaukts ar ūdeni un anaerobos apstākļos biogāzes reaktorā fermentēts (biogāzes transformēšana).

Apstrādājot pirmās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus,

a)	viss process notiek slēgtā sistēmā vienā un tai pašā objektā;

b)	šāda procesa rezultātā iegūtā biogāze tai pašā objektā ne mazāk kā 900 °C temperatūrā ātri sadeg, kam seko ātra atdzišana (“rūdīšana”), un ir uzstādīta attīrīšanas sistēma, lai nepieļautu biogāzes piesārņošanu ar proteīnu atliekām vai gāzēm, kas iegūtas no sadegšanas.

3.	Process ir izstrādāts, lai apstrādātu materiālu, kas ar pirmās pārstrādes metodes palīdzību ir iegūts tradicionālā kausēšanas iekārtā. Šo materiālu apstrādā saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, pēc tam sajauc ar ūdeni un pakļauj fermentācijai, izmantojot biogāzi.

IV PIELIKUMS

BIODĪZEĻDEGVIELAS RAŽOŠANAS PROCESS

Biodīzeļdegvielas ražošana ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tauku daļiņu (dzīvnieku tauku) apstrāde šādos apstākļos:

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tauku daļiņas vispirms apstrādā, izmantojot:

i)	pirmo pārstrādes metodi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļā, ja izmanto pirmās vai otrās kategorijas materiālus, un

ii)	jebkuru no pirmās līdz piektajai pārstrādes metodei vai septīto pārstrādes metodi, vai gadījumā, ja materiāls ir iegūts no zivs, tad sesto pārstrādes metodi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļā, ja izmanto trešās kategorijas materiālus;

no apstrādātajiem taukiem atdala olbaltumvielas, un nešķīstošos piemaisījumus iznīcina tā, lai to līmenis nepārsniegtu 0,15 % no svara, bet pēc tam pakļauj esterificēšanai un pāresterificēšanai. Esterificēšana tomēr nav vajadzīga pārstrādātiem trešās kategorijas taukiem. Esterificēšanas veikšanai pH līmeni samazina tiktāl, lai tas būtu mazāks par 1, pievienojot sērskābi (H2SO4; 1,2–2 molārs) vai kādu līdzvērtīgu skābi, un maisījumu divas stundas karsē līdz 72 °C, šai laikā to intensīvi maisot. Pāresterificēšanu veic, pH līmeni vismaz 15 līdz 30 minūtes paaugstinot līdz apmēram 14 ar 15 % kālija hidroksīda (KOH; 1–3 molārs) vai kādas līdzvērtīgas bāzes palīdzību 35 °C līdz 50 °C temperatūrā. Pāresterificēšanu iepriekš aprakstītajos apstākļos veic divas reizes, izmantojot jaunu bāzes šķīdumu. Minētajam procesam seko produktu attīrīšana, ieskaitot vakumdestilēšanu 150 °C temperatūrā, tādējādi iegūstot biodīzeļdegvielu;

c)	biodīzeļdegvielas gadījumā, kas iegūta, apstrādājot pirmās kategorijas materiālu, jāuzstāda atbilstoša gāzes attīrīšanas sistēma, lai nepieļautu iespējamo nedegošo proteīnu atlieku emisiju, biodīzeļdegvielai sadegot.

Dzīvnieku taukus pārstrādā tā, lai iegūtu biodīzeļdegvielu, ko veido taukskābju metilesteri. To panāk, taukus pakļaujot esterificēšanai un/vai pāresterificēšanai. Pēc tam veic produktu attīrīšanu, ieskaitot vakumdestilēšanu, kā rezultātā iegūst biodīzeļdegvielu, ko izmanto kā kurināmo sadedzināšanai.

V PIELIKUMS

BRŪKA GAZIFIKĀCIJAS PROCESS

Brūka gazifikācijas process ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrāde šādos apstākļos:

a)	ar dabasgāzes palīdzību sasilda pēcdedzes kameru;

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ievieto gazifikatora galvenajā kamerā un aizver durtiņas. Galvenajā kamerā nav degļu, tā vietā to karsē, kondukcijas veidā pievadot karstumu no atkritumu sadedzināšanas ierīces, kas novietota zem galvenās kameras. Vienīgais gaiss, kas tiek atļauts galvenajā kamerā, iekļūst caur trīs ieejas vārstiem, kas piestiprināti pie galvenajām durtiņām, lai veicinātu procesa iedarbīgumu;

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārtvaicē saliktos ogļūdeņražos un iegūtās gāzes caur šauru atveri aizmugurējās sienas augšpusē aizplūst no galvenās kameras uz sajaukšanas un krekinga zonām, kur tās tiek sadalītas tās veidojošos elementos. Visbeidzot gāzes ieplūst izdepēcdedzes kamerā, kur tās tiek sadedzinātas deglī, ko aizdedzina ar dabasgāzes liesmas palīdzību, klātesot pāri palikušajam gaisam;

katrai procesā izmantojamajai iekārtai ir divi degļi un divi gaisa palīgventilatori, lai tos izmantotu kā rezerves risinājumu, ja deglis vai ventilators nedarbojas. Palīgkamera ir izstrādāta, lai iegūtu minimālu ekspozīcijas laiku divu sekunžu garumā vismaz 950 °C temperatūrā visos sadegšanas apstākļos;

e)	izplūstot no palīgkameras, izplūdes gāzes iziet caur pie skursteņa pamatnes novietotu barometrisku slāpētāju, kas tās atdzesē un atšķaida ar apkārtesošo gaisu, galvenajā kamerā un palīgkamerā saglabājot nemainīgu spiedienu;

f)	process tiek veikts diennakts laikā, ietverot ielādi, pārstrādi, atdzesēšanu un pelnu izņemšanu. Cikla beigās atlikušos pelnus no galvenās kameras izņem, izmantojot vakumekstrakcijas sistēmu pievienotajos maisos, kurus pēc tam cieši noslēdz pirms izvešanas no objekta iznīcināšanai.

Procesā izmanto oksidāciju augstā temperatūrā ar lieko skābekli, lai organiskās vielas oksidētu līdz CO2, NO2 un H2O. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem izmanto procesu ar pagarinātu ekspozīcijas laiku līdz apmēram 24 stundām. Karstuma avots ir palīgkamera, kas tiek kurināta ar dabasgāzi un kas atrodas zem galvenās kameras (kurā ievieto pārstrādājamos audus). Gāzes, ko iegūst oksidācijas procesā, ieplūst palīgkamerā, kur tās tiek tālāk oksidētas. Gāzes plūsmai ir minimāls ekspozīcijas laiks divu sekunžu garumā ieteicamajā temperatūrā 950 °C. Pēc tam tās izplūst caur barometrisko slāpētāju, kur tās sajaucas ar apkārtesošo gaisu.

3)	Citu tādu materiālu gazificēšana, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, nav atļauta.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/34

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 93/2005

(2005. gada 19. janvāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārstrādi un tirdzniecības dokumentiem dzīvnieku blakusproduktu transportēšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļā ir noteiktas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes metodes. Šajā nodaļā ir paredzēta 6. metode zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārstrādei, bet nav precizēti to pārstrādes parametri.

(2)	Zinātniskās vadības komiteja ir izdevusi vairākus atzinumus attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktu, tostarp zivju, drošumu. Saskaņā ar šiem atzinumiem zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu ierosinātās transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) risks ir niecīgs.

(3)	Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja 2003. gada 26. februāra sanāksmē ir pieņēmusi ziņojumu par zivju izcelsmes blakusproduktu izmantošanu akvakultūrā.

(4)	Ieteicams noteikt prasības attiecībā uz zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārstrādi saskaņā ar šiem atzinumiem un ziņojumiem.

(5)	Ir ieteicams noteikt atšķirīgas metodes tiem materiāliem, kuru sastāvā iespējams liels vai mazs patogēnu, neiekļaujot baktēriju sporas, daudzums.

(6)	Regulas (EK) Nr. 1774/2002 II pielikuma III nodaļā ir paredzēts tirdzniecības dokuments, kas pievienojams, transportējot dzīvnieku blakusproduktus un pārstrādātos produktus. Ir ieteicams sniegt šāda tirdzniecības dokumenta paraugu.

(7)	Tāpēc attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1774/2002.

(8)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V un II pielikums tiek grozīts saskaņā ar šajā regulā sniegto pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 668/2003 (OV L 112, 19.4.2004., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V un II pielikumus groza šādi:

Regulas V pielikuma III nodaļā 6. metodi aizstāj ar šādu:

“6. metode

(Tikai trešās kategorijas zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktiem)

Sasmalcināšana

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz:

a)	50 milimetriem termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punta a) apakšpunktu; vai

b)	30 milimetriem termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

Laiks un temperatūra

Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

a)	temperatūra centrā ir ne mazāka par 90 °C vismaz 60 minūtes vai

b)	temperatūra centrā ir ne mazāka par 70 °C vismaz 60 minūtes.

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.”

Regulas II pielikumā iekļauj šādu X nodaļu:

“X NODAĻA

Tirdzniecības dokuments

1.	Transportēšanas laikā dzīvnieku blakusproduktiem un pārstrādātajiem produktiem ir līdzi turpmāk minētais tirdzniecības dokuments. Tomēr dalībvalstis var nolemt izmantot savādāku tirdzniecības dokumentu vienā dalībvalstī transportētiem dzīvnieku blakusproduktiem un pārstrādātiem produktiem.

2.	Ja iesaistīts vairāk nekā viens pārvadātājs, katrs no pārvadātājiem aizpilda tirdzniecības dokumenta 7. punktā norādīto deklarāciju, kas veido šā dokumenta daļu.

TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTA PARAUGS DZĪVNIEKU BLAKUSPRODUKTU UN PĀRSTRĀDĀTU PRODUKTU TRANSPORTĒŠANAI EIROPAS KOPIENĀ

Piezīmes:

a)	Tirdzniecības dokumentus izstrādā saskaņā ar šajā pielikumā norādīto parauga formu. Paraugā norādītajā skaitliskā secībā dokumentā pievieno transportēšanai nepieciešamās apliecības par dzīvnieku blakusproduktiem un no tiem iegūtiem pārstrādātiem produktiem.

b)	Šo dokumentu sagatavo vienā no attiecīgās izcelsmes vai saņēmēja ES dalībvalstu oficiālajām valodām. Tomēr, pievienojot oficiālu tulkojumu vai iepriekš vienojoties ar saņēmēja dalībvalsts kompetento iestādi, tas var būt arī citās ES valodās.

c)	Tirdzniecības dokumentam jābūt vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pie sūtījuma līdz pat galamērķim. Tas jāpatur saņēmējam. Viena kopija jāpatur ražotājam un otra – transportuzņēmējam.

d)	Katru tirdzniecības dokumenta oriģinālu sastāda uz vienas lapas abām pusēm vai, ja nepieciešams garāks teksts, to sagatavo tādā formātā, lai visas vajadzīgās lapas veidotu vienotu un nedalāmu veselumu.

e)	Ja sūtījuma produktu identifikācijas nolūkos dokumentam ir pievienotas papildu lapas, arī tās jāuzskata par šī dokumenta oriģināla daļu, nodrošinot uz katras lapas atbildīgās personas parakstu.

f)	Ja dokuments ir sastādīts uz vairākām lapām, ieskaitot arī e) punktā minētās papildu lapas, katru lapu apakšpusē numurē – (lapas numurs) vai (kopējais lapu skaits) – un augšpusē uzrāda atbildīgās personas piešķirto dokumenta kodu.

Dokumenta oriģinālu aizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai. Atbildīgā persona ievēro Regulas (EK) Nr. 1774/2002 II pielikuma III nodaļā noteiktos dokumentācijas principus. Tirdzniecības dokumentā jānorāda:

—	datums, kurā materiāls saņemts no telpām,

—	materiāla apraksts, ieskaitot materiāla identifikāciju, dzīvnieku suga trešās kategorijas materiālam un no tā iegūtiem pārstrādātiem produktiem, ko paredzēts izmantot kā barības sastāvdaļas, un – attiecīgā gadījumā – krotālijas numurs,

—	materiāla daudzums,

—	materiāla izcelsmes vieta,

—	transportuzņēmēja nosaukums un adrese,

—	saņēmēja nosaukums un adrese un, attiecīgā gadījumā, tā apstiprinājuma numurs,

—	attiecīgā gadījumā, izcelsmes uzņēmuma apstiprinājuma numurs, un apstrādes būtība un metodes.

h)	Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.

i)	Tirdzniecības dokuments ir jāuzglabā vismaz divus gadus tā uzrādīšanai kompetentajai iestādei, lai apstiprinātu Regulas (EK) Nr. 1774/2002 9. pantā noteiktos ierakstus.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/40

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 94/2005

(2005. gada 20. janvāris)

par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2005. gada janvārī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002 par režīmu, kas piemērojams lauksaimniecības produktiem un dažu veidu precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības preces ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis), un Regulas (EEK) Nr. 1706/98 atcelšanu (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras valstu un teritoriju un Eiropas Kopienas asociācijas izveidi (Lēmums par asociāciju ar aizjūras valstīm un teritorijām) (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regulu (EK) Nr. 638/2003 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2286/2002 un Padomes Lēmumam 2001/822/EK attiecībā uz režīmu, kas piemērojams rīsu ievedumiem ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) (3), un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Attiecībā uz rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2005. gada janvāra pirmo piecu darba dienu laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003 un paziņots Komisijai, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, vajadzības gadījumā piemērojot samazinājuma procentus, kas paredzēti pielikumā.

2. Daudzumi, kas pārgrāmatojami uz nākamo kvotas daļu, ir noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ

(1) OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(2) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(3) OV L 93, 10.4.2003., 3. lpp.

PIELIKUMS

Samazinājuma procenti, kas piemērojami pieteiktajiem daudzumiem saskaņā ar 2005. gada janvāra kvotas daļu, un daudzumi, kas pārgrāmatojami,uz nākamo kvotas daļu

Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Galīgais kvotu sadalījums 2005. gada maijam (tonnās)

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

AZT (Regulas (EK) Nr. 638/2003 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

—	KN kods 1006

3 327,727

3 334

Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Galīgais kvotu sadalījums 2005. gada maijam (tonnās)

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 3. panta 1. punkts)

—	KN kodi no 1006 10 21 līdz 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30

71,4487

—

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 5. panta 1. punkts)

—	KN kodi no 1006 40 00

4 810

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/42

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 95/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar kuru nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 15. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 1. un 2. punkts paredz, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā. Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikumā.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punktu katru mēnesi jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 3. punkts paredz, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, ko piemēro šim produktam, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(4)	Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(5)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(6)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1676/2004, ar ko pieņem autonomus pārejas pasākumus attiecībā uz dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu un dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Bulgāriju (3), kas stājas spēkā no 2004. gada 1. oktobra, eksporta kompensācijas nepienākas par Līguma I pielikumā neuzskaitītiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē uz Bulgāriju.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro par pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1520/2000 A pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1260/2001 1. panta 1. un 2. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1260/2001 I pielikumā, ir noteiktas šās regulas pielikumā.

2. pants

Atkāpjoties no 1. panta un sākot no 2004. gada 1. oktobra, pielikumā norādītās likmes nepiemēro precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, ja tās eksportē uz Bulgāriju.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(2) OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

(3) OV L 301, 28.9.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2005. gada 21. janvāra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

KN kods	Apraksts	Kompensācijas likme, EUR par 100 kg
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citos gadījumos
1701 99 10	Baltais cukurs	39,76	39,76

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/45

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 96/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1757/2004 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var izlemt noteikt maksimālo eksporta kompensāciju, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus. Šajā gadījumā līgumtiesības piešķir tam vai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo kompensāciju.

(3)	Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai attiecīgo labības tirgu situācijai liek noteikt maksimālo eksporta kompensāciju.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 14. līdz 20. janvārim Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētā konkursa ietvaros, miežu eksporta maksimālā kompensācija ir 17,97 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 313, 12.10.2004., 10. lpp.

(3) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/46

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 97/2005

(2005. gada 20. janvāris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem auzu eksportam Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra Regulu (EK) Nr. 1565/2004 par īpašu intervences pasākumu labības nozarē Somijā un Zviedrijā 2004/2005 tirdzniecības gadam (3),

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1565/2004 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēğiju, Rumāniju un Šveici.

(2)	Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 14. līdz 20. janvārim, Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā par auzu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).

(3) OV L 285, 4.9.2004., 3. lpp.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/47

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 98/2005

(2005. gada 20. janvāris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2275/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2275/2004 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot sorgo no trešām valstīm.

(2)	Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)	Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2005. gada 14. līdz 20. janvārim Regulā (EK) Nr. 2275/2004 paredzētajā konkursā par sorgo ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 396, 31.12.2004., 32. lpp.

(3) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījvmi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/48

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 99/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2277/2004 (2), ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), Komisija var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā, jo īpaši, Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas nodokļa maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)	Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 14. līdz 20. janvārim Regulā (EK) Nr. 2277/2004 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 32,80 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 83 100 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 396, 31.12.2004., 35. lpp.

(3) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/49

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 100/2005

(2005. gada 20. janvāris),

ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2276/2004 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Portugālē ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3) Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu. To darot, jāņem vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētie kritēriji. Līgumtiesības piešķir visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuru piedāvājums ir vienāds vai zemāks par ievedmuitas maksimālā samazinājuma līmeni.

(3)	Minēto kritēriju piemērošana pašreizējai situācijai attiecīgajos labības tirgos liek noteikt ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu kā norādīts 1. pantā.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Piedāvājumiem, kas iesniegti laikā no 2005. gada 14. janvāra līdz 20. janvārim Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā, kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums ir 30,90 EUR/t par kopējo maksimālo daudzumu 6 450 t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 21. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2) OV L 396, 31.12.2004., 34. lpp.

(3) OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/50

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/4/EK

(2005. gada 19. janvāris),

kas groza Direktīvu 2001/22/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-MCPD satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/591/EEK par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēka uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei (1), un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas 2001. gada 8. marta Direktīvu 2001/22/EK nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-MCPD satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (2).

(2)	Ir jāiekļauj atjaunināta standarta informācija par piesārņotājiem pārtikā, un jo īpaši jāņem vērā analīžu mērījumu nenoteiktība.

(3)	Būtiska nozīme ir tam, ka analītisko rezultātu pārskati tiek sniegti un izskaidroti vienādā veidā, lai visā Eiropas Savienībā nodrošinātu saskaņotu to piemērošanas pieeju.

(4)	Direktīva 2001/22/EK tādēļ attiecīgi ir jāgroza.

(5)	Šajā direktīvā minētie pasākumi atbilst Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2001/22/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

Direktīvas 2001/22/EK II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstis ievieš šīs direktīvas noteikumu izpildei vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, vēlākais, divpadsmit mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalstis nekavējoties iepazīstina Komisiju ar minēto aktu noteikumiem un šo noteikumu un direktīvas savstarpējās atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī uz šādu atsauci norāda minēto noteikumu oficiālās publikācijas gadījumā. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai attiecīgās valsts tiesību aktu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 372, 31.12.1985., 50. lpp.

(2) OV L 77, 16.3.2001., 14. lpp.

I PIELIKUMS

Direktīvas 2001/22/EK I pielikumā 5. punktu aizstāj šādi:

“5. PARTIJAS VAI PARTIJAS DAĻAS ATBILSTĪBA SPECIFIKĀCIJAI

Kontroles laboratorijā apstiprināšanai laboratorijas paraugu analizē vismaz divās neatkarīgās analīzēs un aprēķina vidējo rezultātu.

Partiju pieņem, ja vidējais rezultāts nepārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo līmeni, kāds noteikts Regulā (EK) Nr. 466/2001, ņemot vērā paaugstināto mērījumu nenoteiktību un atgūstamības korekciju (1).

Partiju nepieņem, ja vidējais rezultāts neapšaubāmi pārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo līmeni, ņemot vērā paaugstināto mērījumu nenoteiktību un atgūstamības korekciju.

Šie interpretācijas noteikumi attiecas uz parauga analīžu rezultātu oficiālo kontroli. Gadījumā, ja analīze vajadzīga aizstāvības vai tiesāšanās nolūkā, piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus.”

II PIELIKUMS

Direktīvas 2001/22/EK II pielikumu groza šādi:

3. punktā “Laboratorijā izmantojamās analīzes metodes un laboratorijas kontroles prasības” pēc 4. tabulas ievieto šādu 3.3.3. punktu:

“3.3.3. Izpildes kritēriji – nenoteiktības funkcijas pieeja

Tomēr nenoteiktības pieeju var arī izmantot, lai panāktu laboratorijā izmantojamās analīzes metodes piemērotību. Laboratorijā var izmantot metodi, kas dod rezultātus maksimālās standarta nenoteiktības robežās. Maksimālo standarta nenoteiktību var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

kur:

Uf ir maksimālā standarta nenoteiktība

LOD ir kvantitatīvās noteikšanas robeža

C ir procentuālā koncentrācija

α ir skaitliskais koeficients, ko izmanto atkarībā no C lieluma. Izmantojamie lielumi ir norādīti tabulā:

C (μg/kg)	α
≤ 50	0,2
51–500	0,18
501–1 000	0,15
1 001–10 000	0,12
≥ 10 000	0,1

un U ir paaugstinātā nenoteiktība, izmantojot kontroles koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % uzticamības līmeni.

Ja analītiskā metode ar mērījumu nenoteiktību dod rezultātus, kas ir zemāki par maksimālo standarta ticamību, tad šī metode ir vienādi piemērota iepriekš minētajai attiecībā uz izpildes raksturlielumiem.”

3.4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.4. Analīzes ticamības vērtējums, atgūstamības aprēķins un rezultātu protokolēšana

Tomēr iespējamo analīžu ticamību novērtē, tajās izmantojot atbilstošus sertificētus standartmateriālus.

Atgūstamības nolūkā ir jāprotokolē koriģētie vai nekoriģētie analīzes rezultāti. Par protokolēšanas veidu un atgūstamības līmeni ir jādod pārskats.

Analīžu veicējam jāievēro “Eiropas Komisijas ziņojums par saistību starp analīžu rezultātiem, mērījumu nenoteiktību, atgūstamības koeficientiem un Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem attiecībā uz pārtiku” (1).

Analīžu rezultāti ir jāprotokolē šādi: x +/– U, turklāt x ir analīžu rezultāti un U ir mērījumu nenoteiktība.

ATSAUCES

(1)	Eiropas Komisijas ziņojums par saistību starp analīžu rezultātiem, mērījumu nenoteiktību, atgūstamības koeficientiem un Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem attiecībā uz pārtiku, 2004. gads (http://europa.eu.int/comm/food/food/chemicalsafety/contaminants/sampling_en.htm).”

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/53

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 7. decembris)

par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošās Nodomu deklarācijas apstiprināšanu un parakstīšanu

(2005/35/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2001. gada 16. oktobrī pilnvaroja Komisiju sarunu ceļā noslēgt nolīgumu ar Monako Firstisti, nodrošinot, ka šī valsts pieņem līdzvērtīgus pasākumus tiem, kurus piemēro Kopienā, lai nodrošinātu efektīvu procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

(2)	Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienota Nodomu deklarācija starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti.

(3)	Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu, nākamajā posmā ir vēlams parakstīt divus dokumentus, kuri parafēti 2004. gada 1. jūlijā un kurus apstiprināja Padome, pieņemot Nodomu deklarāciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (1) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots nosaukt personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un to papildinošo Nodomu deklarāciju, kā arī vēstules, kas minētas nolīguma 21. panta 2. punktā un Nodomu deklarācijas pēdējā daļā.

Nodomu deklarācijas tekstu ir apstiprinājusi Padome.

Nolīguma teksts un Nodomu deklarācijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 7. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM

(1) OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS KOPIENA

MONAKO FIRSTISTE,

turpmāk tekstā – “Līgumslēdzēja puse” vai “Līgumslēdzējas puses” atkarībā no konteksta,

lai noteiktu līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, turpmāk – “direktīva”,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

1. Lai nodrošinātu, ka procentu ienākumi no uzkrājumiem, kas Monako Firstistē tiek izmaksāti 2. pantā minētajiem faktiskajiem īpašniekiem – fiziskām personām, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek ņemti vērā nolūkā nodrošināt to faktisku aplikšanu ar nodokļiem minētajā dalībvalstī, Monako Firstistē izveidotie izmaksātāji, ievērojot 7. un 8. pantā noteiktos nosacījumus, veic ieturējuma nodokļa iekasēšanu no šiem procentu ienākumiem, ņemot vērā 9. panta nosacījumus par brīvprātīgu informācijas atklāšanu.

2. Monako Firstiste veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā reģistrētie izmaksātāji, neatkarīgi no aizņēmēja, pret kuru vērstā parādprasība rada procentus, reģistrācijas vietas, veic to uzdevumu, kas nepieciešami šā nolīguma īstenošanai, izpildi.

2. pants

Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, ja vien viņš nesniedz pierādījumus, ka maksājums nav saņemts vai nodrošināts viņa labā, tas ir, ja:

a)	viņš darbojas kā izmaksātājs 4. panta nozīmē vai

viņš darbojas saskaņā ar uzdevumu, ko devusi juridiska persona; vienība, kuras peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1964. gada 19. martaOrdonnance Souveraine Nr. 3162; pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU, vai tam līdzvērtīgs uzņēmums, kas izveidots Monako Firstistē uzkrājumu ieguldīšanas vajadzībām; vai

c)	viņš darbojas tādas citas fiziskas personas uzdevumā, kas ir faktiskais īpašnieks, un atklāj izmaksātājam šā faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

2. Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, varētu nebūt faktiskais īpašnieks, un attiecībā uz šo fizisko personu nav piemērojams nedz 1. punkta a), nedz b) apakšpunkts, tam jāveic pamatoti pasākumi, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas rīkojas attiecībā pret attiecīgo fizisko personu kā pret faktisko īpašnieku.

3. pants

Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Monako Firstiste ievieš un nodrošina tādu procedūru piemērošanu, kas atļauj izmaksātājam šā nolīguma vajadzībām noteikt faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci.

2. Šīs procedūras iekļauj šādas prasības:

attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas līdz 2004. gada 1. janvārim, izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka identitāti 2. panta nozīmē un viņa rezidenci, pamatojoties uz viņam pieejamo informāciju, kāda iegūta no oficiāla personu apliecinoša dokumenta vai jebkāda cita identitāti apstiprinoša dokumenta, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, proti, oficiāla dokumenta, kurā ir faktiskā īpašnieka fotogrāfija;

attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pēc 2004. gada 1. janvāra, vai arī attiecībā uz darījumiem, kas veikti, nepastāvot līgumattiecībām, izmaksātājs nosaka faktiskā īpašnieka identitāti 2. panta nozīmē un viņa rezidenci, pamatojoties uz viņa pasi, oficiālu identifikācijas karti vai jebkādu citu identitāti apstiprinošu dokumentu, ko uzrāda faktiskais īpašnieks. Attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda pasi vai oficiālu identifikācijas karti, ko izsniegusi Eiropas Kopienas dalībvalsts, bet kuras paziņo, ka ir trešās valsts, kas nav dalībvalsts vai Monako Firstiste, rezidenti, rezidences valsti nosaka, izmantojot rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, ko izdevusi tās trešās valsts kompetentā iestāde, par kuru fiziskā persona apgalvo, ka ir tās rezidents. Ja netiek uzrādīta šāda rezidences apliecība, par rezidences valsti uzskata to Eiropas Kopienas dalībvalsti, kas izsniegusi pasi vai cita veida oficiālu personas identifikācijas dokumentu.

4. pants

Izmaksātāja definīcija

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” Monako Firstistē nozīmē jebkuru banku, fiziskas un juridiskas personas, personālsabiedrības, starptautisku sabiedrību meitas uzņēmumus, kas, veicot savu uzņēmējdarbību, pieņem, tur, iegulda vai pārskaita trešo pušu aktīvus un maksā procentus vai nodrošina procentu maksājumus faktisko īpašnieku labā, pat ja procentu maksājumu izmaksa vai nodrošināšana ir gadījuma rakstura.

5. pants

Kompetentās iestādes definīcija

Šajā nolīgumā līgumslēdzēju pušu “kompetentās iestādes” ir tās, kas norādītas I pielikumā.

Trešās valstīs “kompetentā iestāde” ir iestāde, kuras kompetencē ir rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām izsniegšana.

6. pants

Procentu maksājuma definīcija

1. Šajā nolīgumā “procentu maksājums” ir:

procenti, kurus iemaksā vai ieskaita kontā un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām vai klientu depozītiem, neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai ne, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm; kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem. Tomēr tiek izslēgti procenti, kurus maksā par aizdevumiem starp privātpersonām, kuras neveic uzņēmējdarbību;

b)	procentus, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības;

ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, kurus tieši vai ar direktīvas 4. panta 2. punktā minētās vienības, kas izveidota Eiropas Kopienas dalībvalstī, starpniecību izmaksā:

i)	kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Eiropas Kopienas dalībvalstī vai Monako Firstistē;

ii)	vienības, kas izveidotas Eiropas Kopienas dalībvalstī, kuras izmanto direktīvas 4. panta 3. punktā minēto izvēli, un informē izmaksātāju, un

iii)	kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus 19. pantā minētās teritorijas;

ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas šādos turpmāk minētos uzņēmumos vai vienībās, ja tie tieši vai netieši ar citu tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību starpniecību, kas norādīti turpmāk, iegulda vairāk nekā 40 % no saviem aktīviem a) apakšpunktā minētajās parādprasībās:

i)	kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Eiropas Kopienas dalībvalstī vai Monako Firstistē;

ii)	vienības, kas izveidotas Eiropas Kopienas dalībvalstī, kuras izmanto direktīvas 4. panta 3. punktā minēto izvēli, un informē izmaksātāju, un

iii)	kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus 19. pantā minētās teritorijas.

2. Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā punktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %.

Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

4. Ienākumus, kas gūti no vienībām vai uzņēmumiem, kas ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem 1. punkta a) apakšpunktā minētajās parādprasībās, neuzskata par procentu maksājumiem 1. punkta c) un d) apakšpunkta nozīmē.

5. 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā minētā procentuālā daļa pēc 2010. gada 31. decembra būs 25 %.

6. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā, nosaka saskaņā ar fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku vai, ja tādu nav, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

7. pants

Ieturējuma nodoklis

1. Monako Firstiste pirmajos trīs gados, skaitot no 17. pantā norādītā datuma, ievērojot 14. panta 2. punktu, iekasē 15 %, turpmākajos trīs gados – 20 %, bet pēc tam – 35 % ieturējuma nodokli, ja faktiskais īpašnieks ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

2. Izmaksātājs iekasē ieturējuma nodokli šādi:

a)	par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā: par samaksāto vai ieskaitīto procentu summu;

b)	par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā: par to procentu vai ienākumu summu, kas norādīti minētajos punktos, vai ar līdzvērtīgas iedarbības nodevu, kura ienākuma saņēmējam jāmaksā par visu ienākuma summu, kas gūta, veicot pārdošanu, izpirkšanu vai atmaksāšanu;

c)	par procentu maksājumu, kas minēts 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā: par to ienākumu summu, kas norādīti minētajā punktā.

3. Piemērojot 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, ieturējuma nodokli iekasē proporcionāli par laikposmu, kurā faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības, akciju vai daļu, kuras radījušas šo ienākumu, īpašnieks. Ja izmaksātājs nevar noteikt īpašuma laikposmu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, tas rīkojas attiecībā pret faktisko īpašnieku tā, it kā viņš būtu bijis parādprasības, akciju vai daļu īpašnieks visu to pastāvēšanas laiku, ja vien faktiskais īpašnieks neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas datumu.

4. Ieturējuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar šo pantu, samazina par nodokļu un ieturējumu, kuri nav šajā nolīgumā noteiktais ieturējuma nodoklis, summām, ja tos uzliek tam pašam procentu maksājumam.

5. Ieturējuma nodokļa iekasēšana, ko veic Monako Firstistē izveidots izmaksātājs, neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, uzlikt nodokli saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem. Gadījumā, ja nodokļu maksātājs Monako Firstistē izveidota izmaksātāja izmaksātu procentu ienākumu deklarē tās Eiropas Kopienas dalībvalsts, kura ir viņa rezidences valsts, nodokļu administrācijai, tad šis ienākums ir apliekams ar nodokļiem pēc tādām pašām likmēm un tādiem pašiem vispārīgiem noteikumiem kā šajā dalībvalstī gūtais procentu ienākums.

8. pants

Ieturējuma nodokļa sadale

1. Monako Firstiste patur 25 % no ieņēmumiem, kas iekasēti kā 7. pantā minētais ieturējuma nodoklis un pārskaita 75 % procentus no ieņēmumiem Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir procentu faktiskā īpašnieka rezidences valsts sasakaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2. Šos pārskaitījumus veic ar vienu operāciju katrai dalībvalstij par katru gadu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Monako Firstistes taksācijas gada beigām.

3. Monako Firstiste veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu sadales sistēmas pareizu darbību.

Šajā nolūkā Monako Firstiste pārskaita ieņēmumus par labu attiecīgajai dalībvalstij šā nolīguma 1. pielikumā norādītajai kompetentajai iestādei.

9. pants

Brīvprātīga informācijas sniegšana

1. Monako Firstiste nodrošina procedūru, kas ļauj atbilstīgi 2. pantam definētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no 7. pantā noteiktā ieturējuma nodokļa, ja viņš īpaši pilnvaro savu izmaksātāju Monako Firstistē ziņot par procentu maksājumiem Monako Firstistes kompetentai iestādei. Šāda pilnvarošana attiecas uz visiem procentu maksājumiem, ko šis izmaksātājs ir veicis faktiskajam īpašniekam.

2. Faktiskā īpašnieka īpaša pilnvarojuma gadījumā izmaksātāja ziņojumā uzrāda vismaz šādus datus:

a)	faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, kas noteikta saskaņā ar 3. pantu;

b)	izmaksātāja vārdu vai nosaukumu un adresi;

c)	faktiskā īpašnieka konta numuru vai – ja tāda nav – tās parādprasības identifikāciju, kas rada procentus; un

d)	procentu maksājumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar 6. pantu.

3. Monako Firstistes kompetentā iestāde nodod 2. punktā minēto informāciju tās Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentai iestādei, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šo informāciju sniedz vismaz reizi gadā sešu mēnešu laikā kopš Monako Firstistes taksācijas gada beigām attiecībā uz visiem procentu maksājumiem, kas veikti attiecīgajā gadā.

10. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, saskaņā ar 2. un 3. punktu nodrošina, ka tiek novērsta nodokļu dubultā uzlikšana, kas var notikt, piemērojot 7. pantā minēto ieturējuma nodokli.

2. Ja no procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, Monako Firstistes izmaksātājs ir ieturējis 7. pantā minēto ieturējuma nodokli, tad Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas vienāds ar iekasētā ieturējuma nodokļa summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kāda jāmaksā saskaņā ar tās tiesību aktiem, Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, neatkarīgi no tās vispārīgi piemērojamajiem nodokļa ieskaites mehānismiem vai atšķirīgas administratīvās prakses, atmaksā faktiskajam īpašniekam summu, par kādu ieturētā nodokļa summa pārsniedz maksājamā nodokļa summu.

3. Ja papildus 7. pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemērots jebkāda cita veida ieturējuma nodoklis un Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir rezidences valsts nodokļu vajadzībām, piešķir vai varētu piešķirt maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu ieturējuma nodokli saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu citu ieturējuma nodokli piemēro pirms 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanas.

4. Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, var aizstāt 2. un 3. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 7. pantā minētā ieturējuma nodokļa tiešu atmaksājumu pilnā apmērā.

11. pants

Tirgojami parāda vērtspapīri

1. Sākot no 17. pantā norādītā datuma, ievērojot 14. panta 2. punktu, un tik ilgi, kamēr Monako Firstiste piemēro 7. pantā paredzēto ieturējuma nodokli un vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts piemēro līdzīgus noteikumus, bet vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompetentās iestādes, kuru kompetencē ir tos apstiprināt, neuzskata par parādprasībām 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai vēlāk.

Tomēr tikpat ilgi, kamēr vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šo pantu turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

—	kas ietver bruto maksājumu un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas un

—	ja izmaksātājs, kā definēts 4. pantā, ir reģistrēts Monako Firstistē, un

—	šis izmaksātājs maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti kāda faktiskā īpašnieka labā, kurš ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

Kad visas Eiropas Kopienas dalībvalstis pārtrauc piemērot 7. panta noteikumiem līdzīgus noteikumus, šo pantu turpina piemērot tikai attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

—	kas ietver bruto maksājumu un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas un

—	ja emitenta izmaksātājs ir reģistrēts Monako Firstistē, un

—	šis izmaksātājs maksā procentus vai nodrošina, ka procenti tiek maksāti kāda faktiskā īpašnieka labā, kurš ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu, kuras noteiktas II pielikumā, 2002. gada 1. martā vai vēlāk veic iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk emitē kāds cits emitents, uz kuru neattiecas iepriekšējais teikums, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. Šis pants neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstīm uzlikt nodokļus ienākumiem no 1. punktā minētajiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, piemērojot to tiesību aktus.

12. pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Monako Firstistes un Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par darbībām, kas saskaņā ar tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem veido nodokļu krāpšanas noziegumu attiecībā uz procentu ienākumiem no uzkrājumiem.

Ja valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, ir Monako Firstiste, tad šādas darbības uzskata par tādām, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu attiecībā uz procentu ienākumiem no uzkrājumiem:

—

viltotu vai nepatiesu dokumentu vai dokumentu, kas satur nepatiesu informāciju, lietošana nolūkā, lai izvairītos vai mēģinātu izvairīties no dažiem vai visiem nodokļiem, kuri maksājami par procentu ienākumiem no uzkrājumiem, par ko ir paredzēts naudassods, kurš noteikts Monako Kriminālkodeksa 26. panta 4. punktā, kuras apjoms var tikt noteikts līdz summai, kas četrkārtīgi pārsniedz izvairīšanās rezultātā nesamaksātā nodokļa summu, un/vai par ko ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no astoņām dienām līdz diviem gadiem,

—

dažu vai visu nodokļu, kas maksājami par procentu ienākumiem no uzkrājumiem, atmaksas saņemšana krāpšanas rezultātā, par ko ir paredzēts naudassods, kurš noteikts Monako kriminālkodeksa 26. panta 4. punktā, kura apjoms var tikt noteikts līdz summai, kas četrkārtīgi pārsniedz izvairīšanās rezultātā nesamaksātā nodokļa summu, un/vai par ko ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no astoņām dienām līdz diviem gadiem,

—	jebkuras personas, kuras pienākums ir ieturēt nodokli no uzkrājumu ienākumiem, darbība, kā rezultātā tīši netiek ieturēti daži vai visi nodokļi, kas maksājami par procentu ienākumiem no uzkrājumiem, un par ko ir paredzēts naudassods Monako Kriminālkodeksa 26. panta 4. punktā noteiktajā apjomā,

—	jebkuras personas, kuras pienākums ir ieturēt nodokli no uzkrājumu ienākumiem, darbība, tīši nelikumīgi piesavinoties summas, kas ieturētas šīs personas pašas labā vai trešās puses labā, un par ko ir paredzēts naudassods Monako Kriminālkodeksa 26. panta 4. punktā noteiktajā apjomā,

Līdzko tiek faktiski nodibināti 13. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi, šajā pantā noteiktos informācijas apmaiņas principus piemēro arī līdzvērtīgiem pārkāpumiem, kas saskaņā ar tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem pēc to smaguma ir pielīdzināmi iepriekšminētajai nodokļu krāpšanai.

Atbildot uz pienācīgi pamatotu prasību saskaņā ar 3. punktu, valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, sniedz informāciju, kas attiecas uz jautājumiem, par kuriem valstī, kas lūdz sniegt informāciju, ir ierosināta administratīvā, civilā vai kriminālizmeklēšana attiecībā uz iepriekšminētajām darbībām, saistot šo informāciju ar ienākumiem no uzkrājumiem, kas ir apliekami ar nodokļiem valstī, kura lūdz sniegt informāciju.

Informācija, kas var tikt sniegta, ir 9. panta 2. punktā minētā informācija.

2. Lai noteiktu, vai, atbildot uz pieprasījumu, var sniegt pieprasīto informāciju, valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, piemēro noilguma termiņu saskaņā ar tās valsts, kura lūdz sniegt informāciju, nevis tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem. Tomēr informāciju nevar sniegt par pārkāpumiem, kas izdarīti pirms 2005. gada 1. jūlija.

3. Lai noteiktu pieprasījuma svarīgumu, līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kura lūdz sniegt informāciju, ir jāiesniedz tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, valsts valodā šāda informācija:

a)	iestādes, kura iesniedz lūgumu, nosaukums;

b)	tās fiziskās personas, uz kuru attiecas lūgums sniegt informāciju, identitāte, apstiprinājums, ka šī persona ir rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām valstī, kura lūdz sniegt informāciju, un šīs personas iesniegums vai jebkurš cits apstiprinājums, kas pamato lūgumu sniegt informāciju;

c)	pamatojums tam, ka informācija, uz kuru attiecas lūgums, ir līgumslēdzējas puses, kurai lūdz sniegt informāciju, rīcībā vai ka tā ir pieejama, vai to kontrolē persona, kas atrodas tās jurisdikcijā;

d)	apstiprinājums tam, ka lūgums sniegt informāciju atbilst līgumslēdzējas puses, kura lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem, un jo īpaši, ka attiecībā uz to nav iestājies noilguma termiņš;

e)	apstiprinājums tam, ka līgumslēdzēja puse, kura lūdz sniegt informāciju, ir piemērojusi visus līdzekļus, kādi ir pieejami tās teritorijā, un/vai ir noteikti tās tiesību aktos vai noteikumos, lai iegūtu šo informāciju, izņemot tos, kuri varētu radīt grūtības;

f)	apstiprinājumu tam, ka tie fakti, kas jau ir zināmi līgumslēdzējai pusei, kura lūdz sniegt informāciju, saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pamatoti un atbilstīgi pierādījumi par nodokļu krāpšanu vai citu līdzvērtīgu 1. punktā noteikto pārkāpumu.

4. Līgumslēdzēja puse, kurai lūdz sniegt informāciju, var atteikties sniegt pieprasīto informāciju, ja lūgums sniegt informāciju neatbilst šā nolīguma noteikumiem.

Jebkura informācija, kuras apmaiņa notiek šādā veidā, ir jāuzskata par konfidenciālu, un tā var tikt izpausta tikai tām otras līgumslēdzējas puses personām vai kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu 1. pantā minētajiem procentu maksājumiem. Šīs personas vai iestādes valstī, kura lūdz sniegt informāciju, var izpaust saņemto informāciju tikai atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos attiecībā uz šādu nodokļu uzlikšanu.

Informācija var tikt nodota kādai citai personai vai iestādei tikai ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu no tās līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kas sniedza šo informāciju.

13. pants

Apspriešanās un pārskatīšana

1. Ja starp Monako Firstistes kompetentajām iestādēm un vienu vai vairākām dalībvalstu kompetentām iestādēm, kas minētas 5. pantā, rodas nesaskaņas, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, šīm iestādēm nesaskaņas jāatrisina vienošanās ceļā. Tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju, kā arī citu Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes par apspriešanās iznākumu.

Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Eiropas Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas vismaz ik pēc trim gadiem vai pēc vienas vai otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārbaudītu un – ja tās uzskata par vajadzīgu – lai uzlabotu šā nolīguma tehnisko darbību.

Katrā ziņā līgumslēdzējas puses atzīst starptautiskās attīstības svarīgumu jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, un, ja tas būs nepieciešams, tās apspriedīsies savā starpā, sarīkojot šajā punktā paredzētās apspriedes, lai noteiktu, vai jāveic grozījumi nolīgumā, ņemot vērā starptautisko attīstību.

3. Ņemot vērā divpusēju nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm, nosakot tādus pašus pienākumus attiecībā uz procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli kā Monako Firstistei, pēdējā izvērtēs piemērošanas jomu un nosacījumus 12. pantā noteikto principu īstenošanai tādu pārkāpumu gadījumā, kas pēc to smaguma ir pielīdzināmi minētajā pantā definētajam nodokļu krāpšanas noziegumam.

4. Apspriešanās notiks mēneša laikā pēc pieprasījuma vai – steidzamos gadījumos – cik ātri vien iespējams.

5. Iepriekš minētās apspriešanās laikā līgumslēdzējas puses informē viena otru par jebkuru attīstību, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Tas ietver arī jebkuru attiecīgu nolīgumu starp vienu no līgumslēdzējām pusēm un kādu trešo valsti.

14. pants

Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana

1. Šis nolīgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka no dalībvalstīm atkarīgās vai ar tām saistītās teritorijas, kas noteiktas Padomes (Ekonomikas un finanšu lietas) ziņojumā Eiropadomes 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmei Santamarija da Feirā, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Lihtenšteina, Šveice un Sanmarīno pieņem un īsteno līdzvērtīgus vai identiskus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli vai šajā nolīgumā, un paredzot tādus pašus ieviešanas datumus.

2. Pēc kopējas vienošanās vismaz sešus mēnešus pirms 17. pantā paredzētā datuma līgumslēdzējas puses nosaka, vai ir izpildīti 1. punkta paredzētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu spēkā stāšanās datumiem Eiropas Kopienas dalībvalstīs, trešās valstīs un attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās. Ja līgumslēdzējas puses nenolemj, ka nosacījumi ir izpildīti, tās vienojas par jaunu datumu, piemērojot 17. pantu. Šim nolūkam Eiropas Kopiena informē Monako Firstisti par identisku vai līdzvērtīgu pasākumu ieviešanu Eiropas Kopienas dalībvalstīs, attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās un trešās valstīs.

3. Neskarot šos institucionālos pasākumus un ņemot vērā iepriekšminēto, Monako Firstiste ievieš šo nolīgumu 17. pantā paredzētajā datumā un dara to zināmu Eiropas Kopienai.

4. Nolīguma vai atsevišķu tā daļu piemērošanu līgumslēdzēja puse var apturēt, par to nekavējoties brīdinot citas līgumslēdzējas puses, ja Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli vai tās attiecīgā daļa saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem īslaicīgi vai pastāvīgi netiek piemērota vai ja Eiropas Kopienas dalībvalsts pārtrauc piemērot direktīvas īstenošanas pasākumus.

5. Katra līgumslēdzēja puse tāpat var apturēt šā nolīguma piemērošanu, paziņojot par to citām līgumslēdzējām pusēm, ja kāda no piecām turpmāk norādītajām trešām valstīm (Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Lihtenšteina, Šveice un Sanmarīno) vai kāda no iepriekš 2. punktā minētajām Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgām vai saistītajām teritorijām pārtrauc piemērot līdzvērtīgus vai identiskus pasākumus tiem, kuri ir noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Piemērošanas pārtraukšana notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Nolīguma piemērošana atsākas, tiklīdz tiek atjaunoti pasākumi.

15. pants

Citi finanšu centri/Āzijas finanšu centri

Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli noteiktajā pārejas laikā Eiropas Kopiena sāk diskusijas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai šīs jurisdikcijas ieviestu un piemērotu pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kādus piemēro Kopienā.

16. pants

Parakstīšana, stāšanās spēkā un darbības izbeigšana

1. Šis nolīgums ir noslēgts, kad līgumslēdzējas puses to ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.

2. Šis nolīgums paliek spēkā, kamēr to izbeidz kāda no līgumslēdzējām pusēm.

3. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, par to informējot otru līgumslēdzēju pusi. Šādā gadījumā nolīgums zaudē savu spēku 12 mēnešus pēc paziņojuma.

17. pants

Īstenošanas noteikumi

Neskarot 14. pantu, līgumslēdzējas puses līdz 2005. gada 1. jūlijam pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami šā nolīguma īstenošanai.

18. pants

Prasības un nobeiguma noteikumi

1. Šā nolīguma izbeigšana vai pilnīga vai daļēja apturēšana neietekmē trešo pušu saskaņā ar 10. pantu iesniegtās prasības.

2. Šādā gadījumā Monako Firstiste veic galīgo aprēķinu pirms beidzas šā nolīguma piemērošana un veic beidzamo maksājumu Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

19. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kur tiek piemērots Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti minētajā līgumā, no vienas puses, un Monako Firstistes teritorijā, no otras puses.

20. pants

Pielikumi

1. Divi pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļas.

2. Kompetento iestāžu sarakstu, kas sniegts I pielikumā, var mainīt, ja Monako Firstiste gluži vienkārši informē otru līgumslēdzēju pusi par minētā pielikuma a) punktā norādītajām iestādēm vai Eiropas Kopiena – par iestādēm, kas minētas citos punktos.

II pielikumā minēto vienību sarakstu var mainīt pēc kopējas vienošanās.

21. pants

Valodas

1. Šis nolīgums sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, ungāru, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Maltiešu valodas versijas īstenumu apliecinās līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts arī būs autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Acuerdo.

NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže podepsaní zplnomocnění zástupci k této smlouvě své podpisy.

TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.

SELLE KINNITUSEKS on täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla kirjutanud.

ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned Plenipotentiaries have signed the present Agreement.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.

IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto la propria firma in calce al presente accordo.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

TAI PALIUDYDAMI, šį Susitarimą pasirašė toliau nurodyti įgaliotieji atstovai.

A FENTIEK HITELÉÜL az alulírott meghatalmazottak e megállapodást alább kézjegyükkel látták el.

B'XIEHDA TA' DAN, il-Plenipotenzjari hawn taħt iffirmati ffirmaw dan il-Ftehim.

TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben geplaatst.

NA DOWÓD CZEGO niżej podpisani pełnomocnicy podpisali niniejszą Umowę.

EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo assinados apuserem as suas assinaturas no final do presente Acordo.

NA DÔKAZ ČOHO dolupodpísaní splnomocnení zástupcovia podpísali túto dohodu.

V POTRDITEV TEGA so spodaj podpisani pooblaščenci podpisali ta sporazum.

TÄMÄN VAKUUDEKSI allamainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

TILL BEVIS HÄRPÅ har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Bruselas, el siete de diciembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne sedmého prosince dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles, den syvende december to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am siebten Dezember zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εφτά Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the seventh day of December in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le sept décembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addì sette dicembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada septītajā decembrī.

Pasirašyta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december hetedik napján.

Magħmul fi Brussel fis-seba' jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de zevende december tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia siódmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em sete de Dezembro de dois mil e quatro.

V Bruseli siedmeho decembra dvetisícštyri.

Podpisano v Bruslju, dne sedmega decembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä seitsemäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den sjunde december tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour la Principauté de Monaco

I PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Šajā nolīgumā kompetentās iestādes ir:

a)	Monako Firstistē: le Conseiller de Gouvernement pour les Finances et l'Economie vai pilnvarotais pārstāvis;

b)	Beļģijas Karalistē: De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarotais pārstāvis;

c)	Čehijas Republikā: Ministr financí vai pilnvarotais pārstāvis;

d)	Dānijas Karalistē: Skatteministeren vai pilnvarotais pārstāvis;

e)	Vācijas Federatīvajā Republikā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarotais pārstāvis;

f)	Igaunijas Republikā: Rahandusminister vai pilnvarotais pārstāvis;

g)	Grieķijas Republikā: Ο Υπουργός Οικονομίας και Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis;

h)	Spānijas Karalistē: El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarotais pārstāvis;

i)	Francijas Republikā: Le Ministre chargé du budget vai pilnvarotais pārstāvis;

j)	Īrijā: The Revenue Commissioners vai pilnvarotais pārstāvis;

k)	Itālijas Republikā: Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarotais pārstāvis;

l)	Kipras Republikā: Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarotais pārstāvis;

m)	Latvijas Republikā: finanšu ministrs vai pilnvarotais pārstāvis;

n)	Lietuvas Republikā: Finansų ministras vai pilnvarotais pārstāvis;

o)	Luksemburgas Lielhercogistē: Le Ministre des Finances vai pilnvarotais pārstāvis; tomēr, lai piemērotu 12. pantu, kompetentā iestāde ir le Procureur Général d'Etat luxembourgeois;

p)	Ungārijas Republikā: A pénzügyminiszter vai pilnvarotais pārstāvis;

q)	Maltas Republikā: Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarotais pārstāvis;

r)	Nīderlandes Karalistē: De Minister van Financiën vai pilnvarotais pārstāvis;

s)	Austrijas Republikā: Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarotais pārstāvis;

t)	Polijas Republikā: Minister Finansów vai pilnvarotais pārstāvis;

u)	Portugāles Republikā: O Ministro das Finanças vai pilnvarotais pārstāvis;

v)	Slovēnijas Republikā: Minister za financií vai pilnvarotais pārstāvis;

w)	Slovākijas Republikā: Minister financií vai pilnvarotais pārstāvis;

x)	Somijas Republikā: Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarotais pārstāvis;

y)	Zviedrijas Karalistē: Chefen főr Finansdepartementet vai pilnvarotais pārstāvis;

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām Lielbritānija ir atbildīga: the Commissioners of Inland Revenue vai pilnvarotais pārstāvis, kā arī Gibraltāra kompetentā iestāde, kuru Lielbritānija nosaka saskaņā ar Saskaņotiem pasākumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas dokumentus un atbilstīgos līgumus, kas paziņoti Eiropas Svienības dalībvalstīm un institūcijām 2000. gada 19. aprīlī, un kuru kopiju Monako Firstistei nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs, un kurus piemēros šim nolīgumam.

II PIELIKUMS

SAISTĪTO VIENĪBU SARAKSTS

Piemērojot šā nolīguma 11. pantu, šādas turpmāk norādītas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kuras darbojas kā valsts iestādes vai kuru loma ir atzīta ar starptautisku līgumu”:

VIENĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ:

Beļģija

—	Région flamande (Vlaams Gewest)

—	Région wallonne

—	Région de Bruxelles-Capitale (Brussels Hoofdstedelijk Gewest)

—	Communauté française

—	Communauté flamande (Vlaamse Gemeenschap)

—	Communauté germanophone (Deutschsprachige Gemeinschaft)

Spānija

—	Xunta de Galicia

—	Junta de Andalucía

—	Junta de Extremadura

—	Junta de Castilla-La Mancha

—	Junta de Castilla-León

—	Gobierno Foral de Navarra

—	Govern de les Illes Balears

—	Generalitat de Catalunya

—	Generalitat de Valencia

—	Diputación General de Aragón

—	Gobierno de las Islas Canarias

—	Gobierno de Murcia

—	Gobierno de Madrid

—	Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi

—	Diputación Foral de Guipúzcoa

—	Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia

—	Diputación Foral de Alava

—	Ayuntamiento de Madrid

—	Ayuntamiento de Barcelona

—	Cabildo Insular de Gran Canaria

—	Cabildo Insular de Tenerife

—	Instituto de Crédito Oficial

—	Instituto Catalán de Finanzas

—	Instituto Valenciano de Finanzas

Grieķija

—	Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

—	Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

—	Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francija

—	La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES)

—	Agence française de développement (AFD)

—	Réseau ferré de France (RFF)

—	Caisse nationale des autoroutes (CNA)

—	Assistance publique hôpitaux de Paris (APHP)

—	Charbonnages de France (CDF)

—	Entreprise minière et chimique (EMC)

Itālija

—

Reģioni

—

Provinces

—

Kopienas

—	Cassa Depositi e Prestiti

Latvija

—	Pašvaldības

Polija

—	gminy (municipalitātes)

—	powiaty (rajoni)

—	województwa (provinces)

—	związki gmin (komūnu asociācijas)

—	związki powiatów (rajonu asociācijas)

—	związki województw (provinču asociācijas)

—	miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava)

—	Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

—	Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra)

Portugāle

—	Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

—	Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

—	Municipalitātes

Slovākija

—	mestá a obce (municipalitātes)

—	Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas Dzelzceļa sabiedrība)

—	Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts Autoceļu fonds)

—	Slovenské elektrárne (Slovākijas Elektrostacijas)

—	Vodohospodárska výstavba (Racionālas ūdens izmantošanas sabiedrība)

STARPTAUTISKĀS VIENĪBAS:

—	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

—	Eiropas Investīciju banka

—	Āzijas Attīstības banka

—	Āfrikas Attīstības banka

—	Pasaules Banka/SRAB/SVF

—	Starptautiskā Finanšu sabiedrība

—	Amerikas Attīstības banka

—	Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

—	Eiropas Atomenerģijas kopiena

—	Eiropas Kopiena

—	Andu Attīstības sabiedrība

—

Eurofima

11. pants neskar starptautiskās saistības, kādas līgumslēdzējas puses var būt noslēgušas attiecībā uz iepriekšminētajām starptautiskajām vienībām.

VIENĪBAS TREŠĀS VALSTĪS

Vienības, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1)	vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar valsts kritērijiem;

2)	šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus efektīvi kontrolē valsts;

3)	šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents;

4)	attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.

NODOMU DEKLARĀCIJA

starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti

Pēc nolīguma, ar ko nosaka pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk – “direktīva”), noslēgšanas Monako Firstiste un Eiropas Kopiena ir parakstījušas šo nodomu deklarāciju, kas papildina šo nolīgumu.

Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm konstatē būtiskas atšķirības informācijas apmaiņas noteikumu izpildīšanā, kas nozīmētu to, ka nolīgums acīm redzami netiek piemērots vienlīdzīgā veidā, tad līgumslēdzējas puses nekavējoties apspriežas nolūkā noskaidrot, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju. Eiropas Komisijai nekavējoties jāziņo Padomei par šo apspriedi un jāsniedz priekšlikums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju.

Ja tiek atklāta jebkāda svarīga atšķirība starp Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/48/EK un šā nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 4. un 6. pantu, līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriešanos saskaņā ar nolīguma 13. panta 1. punktu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts nolīgumā noteiktais pasākumu līdzvērtīgais raksturs.

Šīs nodomu deklarācijas parakstītāji paziņo, ka viņi uzskata: 1. punktā minētais nolīgums un šī nodomu deklarācija veido pieņemamu un līdzsvarotu vienošanos, ko var uzskatīt par tādu, kura nodrošina pušu intereses. Tādēļ viņi labā ticībā īsteno pasākumus, par ko ir vienojušies, un atturas ar vienpusēju rīcību kaitēt šim nolīgumam bez pamatota iemesla.

Eiropas Kopiena ir gatava kopā ar Monako Firstistes valdību izvērtēt nosacījumus, kas sekmētu zināmu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas attīstību starp Monako un Kopienu, sākot ar brīdi, kad tā konstatē, ka “saprātīgas izturēšanās” noteikumi un uzraudzības pasākumi, kas piemērojami Monako uzņēmumiem ir tādi, kas tā attiecīgajos sektoros nodrošina iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Tādējādi un saskaņā ar Kopienas pieņemto ārpolitisko nostāju attiecībā uz iepriekš saņemtiem līdzīgiem lūgumiem jebkura iespējamā vienošanās pamatosies uz pašreizējā un nākotnē iespējamā Kopienas tiesību kopuma ieviešanu un piemērošanu attiecīgajos sektoros Monako Firstistē. Iespējams, ka Monako Firstistei būs jāpiemēro arī citi nosacījumi, gan pašreiz piemērojamie, gan tādi, ko ieviesīs nākotnē, kuri ir svarīgi iekšējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšanai attiecīgajos sektoros, piemēram, konkurences un nodokļu jomā.

Šīs nodomu deklarācijas parakstītāji paziņo, ka Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti direktīvā, sniegtā nodokļu krāpšanas definīcija attiecas tikai uz pasākumiem ienākumu no uzkrājumiem aplikšanai ar nodokli.

Nodomu deklarācija sastādīta Briselē, 2004. gada 7. decembrī divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, igauņu, franču, grieķu, holandiešu itāliešu, katalāņu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, somu, ungāru, slovāku, slovēņu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Maltiešu valodas versijas īstenumu apliecinās līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts arī būs autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour la Principauté de Monaco

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/70

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 8. septembris),

ar ko groza Komisijas 2003. gada 9. jūlija lēmumu par atbalstu reorganizācijai, ko Francija plāno īstenot par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3359)

(autentisks ir vienīgi teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/36/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā nolīgumu par Eiropas Ekonomisko zonu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas Lēmumu 2004/166/EK (1), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras pārskats

(1)

Komisija 2003. gada 9. jūlijā pieņēma lēmumu par atbalstu reorganizācijai, ko Francija plāno piešķirt par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM), turpmāk tekstā “galīgais lēmums”, kurā vienu daļu izziņotā atbalsta ar zināmiem nosacījumiem tā atzina par saderīgu ar kopīgo tirgu. Viens no šiem nosacījumiem, uz ko norādīts galīgā lēmuma 2. pantā, ir tas, ka līdz 2006. gada 31. decembrim SNCM nedrīkst iegādāties jaunus kuģus un parakstīt būvniecības, pasūtījumu vai fraktēšanas līgumus par jauniem vai atjaunotiem kuģiem, SNCM drīkstot rīkoties tikai ar tiem vienpadsmit kuģiem, kas tai piederēja galīgā lēmuma pieņemšanas dienā, proti: Napoléon Bonaparte, Danielle Casanova, Île de Beauté, Corse, Liamone, Aliso, Méditerranée, Pascal Paoli, Paglia Orba, Monte Cinto un Monte d'Oro. Šī panta pēdējo daļu groza šādi: “Ja SNCM būs jānomaina kāds no šiem kuģiem no tās gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, Komisija varēs atļaut šādu nomaiņu, balstoties uz pienācīgi pamatotu Francijas paziņojumu”.

(2)

Ar 2004. gada 23. jūniju datētā vēstulē (2) Francijas iestādes lūdza Komisijai atļauju nomainīt kuģi Aliso ar kuģi Asco kuģu iepriekš minētā galīgā lēmuma 2. pantā iekļautajā sarakstā. Turklāt sakarā ar grūtībām, ko SNCM piedzīvoja, mēģinot pārdot kuģi Asco, pretēji tam, kā bija paredzēts reorganizācijas plānā (3), Francijas iestādes lūdza no Komisijas, lai tā pieļautu, ka SNCM var alternatīvi pārdot vai nu kuģi Aliso, vai kuģi Asco.

1.2. Pasākuma nosaukums

(3)	Pasākums saucas “Grozījumi Komisijas 2003. gada 9. jūlija galīgajā lēmumā par atbalstu SNCM reorganizācijai”.

1.3. Pasākuma saņēmējs

(4)	Reorganizācijas atbalsta saņēmējs ir SNCM, Francijas kuģniecības kompānija, kas nodrošina transportu no Francijas sauszemes teritorijas uz Korsiku un Ziemeļāfriku. Priekšrocības, ko nodrošina ierosinātie grozījumi, tātad izmantos SNCM.

1.4. Grozījumu mērķi

(5)

Piedāvāto grozījumu galvenais mērķis ir, pirmkārt, dot SNCM atļauju izmantot kuģi Aliso kuģa Asco vietā, grozot to kuģu sarakstu, kurus SNCM drīkst izmantot saskaņā ar galīgā lēmuma 2. pantu, un, otrkārt, atvieglot ceturtā galīgajā lēmumā paredzētā kuģa pārdošanu, dodot potenciālajiem pircējiem iespēju izvēlēties starp kuģiem Aliso un Asco, kas ir divi identiski kuģi.

2. IEROSINĀTO PASĀKUMU DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1. Ierosinājums nomainīt Asco ar Aliso

(6)

Savā 2004. gada 23. jūnija vēstulē iestādes piedāvāja to kuģu sarakstā, kurus SNCM drīkst izmantot visā reorganizācijas laikposmā, nomainīt Aliso ar Asco Šis saraksts pilnā mērā ir iekļauts 2003. gada 9. jūlija galīgā lēmuma 2. panta otrajā daļā. Atgādinājumam ātrgaitas kuģis Asco Francijas iestāžu lūguma dienā aizvien nebija pārdots.

(7)	Francijas iestāžu prasītā nomaiņa tika motivēta ar vēlēšanos sekmēt viena vai otra kuģa pārdošanu, ņemot vērā grūtības, ar kādām SNCM bija saskārusies, mēģinot pārdot ātrgaitas kuģi Asco.

(8)	Francijas iestādes arī iesniedza Marseļas ostas dienestu apliecinājumu tam, ka kuģis Aliso ir palicis krastā no 2003. gada 2. novembra.

2.2. Ierosinājums, pieļaut, ka SNCM alternatīvi var pārdot vai nu Asco, vai Aliso

(9)	Francijas iestādes arī lūdza, lai saskaņā ar reorganizācijas plānu tiktu pieļauts, ka SNCM drīkst alternatīvi pārdot vai nu Asco, vai Aliso atkarībā no potenciālā pircēja prasībām.

3. IEROSINĀTO GROZĪJUMU NOVĒRTĒJUMS

3.1. Ar ierosinājumu nomainīt Asco ar Aliso saistītā ietekme

(10)	Komisija vispirms atzīmē, ka kuģi Asco un Aliso ir divi “sisterships”, tas ir, kuģi dvīņi, būvēti pēc vieniem un tiem pašiem plāniem vienā kuģubūves uzņēmumā. Tiem ir pilnīgi vienādi izmēri, tāda pati forma un tāda pati jauda.

(11)	Komisija uzskata, ka, vienu kuģi aizstājot ar otru, nav nolūka kāpināt SNCM jaudas, un tāpēc tas neskar galīgā lēmuma darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz nosacījumu, kas ierobežo atbalstītās kompānijas jaudas, minētā lēmuma 2. pantā.

(12)

Komisija norāda arī uz to, ka iespēja grozīt SNCM atļautās flotes sastāvu var tikt dota vienīgi no SNCM gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka problēmas, ar kādām saskaras SNCM, lai nodotu kuģi Asco, nav atkarīgas no atbalstītās kompānijas gribas un nebija paredzamas galīgā lēmuma pieņemšanas laikā.

3.2. Ar ierosinājumu pieļaut to, ka SNCM ir alternatīvas pārdošanas iespēja attiecībā uz Asco un Aliso, saistītā ietekme

(13)

Komisija arī uzskata, ka gadījumā, ja SNCM atrastu pircēju kuģim Aliso nevis kuģim Asco, Aliso pārdošana uz SNCM jaudām atstātā iespaida ziņā būtu vienlīdzīga Asco pārdošanai. Tā uzskata arī, ka Francijas iestādes nebūtu pārkāpušas reorganizācijas plānu attiecībā uz saistībām pārdot SNCM operatīvās flotes četrus kuģus. Būtībā SNCM jau pārdevusi trīs no četriem kuģiem, kuru pārdošana bija paredzēta reorganizācijas plānā.

(14)	Komisija uzskata, ka gadījumā, ja SNCM pārdos kuģi Aliso kuģa Asco vietā, nosacījums par četru kuģu pārdošanu, kas paredzēts reorganizācijas plānā, tiks uzskatīts par izpildītu.

4. SECINĀJUMI

(15)	Visbeidzot Komisija uzskata, ka Francijas iestāžu pieprasītie grozījumi negroza galīgā lēmuma noteikumu darbības jomu un ka atbalsts reorganizācijai rekapitalizācijas veidā ir saderīgs ar kopējo tirgu ar noteikumu, ka tiek stingri ievēroti šādi grozītie nosacījumi.

(16)

Komisija aicina Franciju

—	pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 15 darbadienu laikā no šī lēmuma saņemšanas datuma norādīt Komisijai uz datiem, kurus tā uzskata par tādiem, uz ko attiecas profesionālais noslēpums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 659/1999 (4) 25. pantam;

—

visdrīzākajā laikā informēt atbalsta saņēmēju par šo lēmumu, vajadzības gadījumā neizpaužot informāciju, ko pēc tās atzinuma aptver profesionālā noslēpuma prasība un kura gadījumā, ja to izpaustu atbalsta saņēmējam, varētu kaitēt kādai no ieinteresētajām pusēm, un vajadzības gadījumā norādīt iesniegtajā versijā pārējos datus, kurus pēc tās domām aptver profesionālā noslēpuma prasība un kurus tā ir izpaudusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Komisijas Lēmuma 2004/166/EK 2. panta otrajā daļā vārds “Aliso” tiek nomainīts ar “Asco”.

2. Minētā lēmuma 97. punkta pēdējā ievilkumā vārdi ātrgaitas kuģis “ātrgaitas kuģis Asco” tiek nomainīti ar “vai nu ātrgaitas kuģis Asco vai tā dvīņu kuģis ātrgaitas kuģis Aliso”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 8. septembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietniece

Loyola DE PALACIO

(1) OV L 61 27.2.2004., 13. lpp.

(2) Komisijas dienestu reģistrēta ar atsauci TREN(2004) A/26015.

(3) Skat. galīgā lēmuma 97. punktu.

(4) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/73

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 29. oktobris),

ar ko izveido Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) un paredz tehnisko pasākumu koordinēšanu nolūkā pasargāt eiro monētas no viltojumiem

(2005/37/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 8. decembra Lēmumus 2003/861/EK un 2003/862/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām eiro monētām (1), un ar ko tajās dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas eiro par vienoto valūtu (2), paplašina ietekmi Lēmumam 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām eiro monētām,

tā kā:

(1)

Padomes 2001. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar ko nosaka pasākumus, kuri vajadzīgi eiro aizsardzībai pret viltošanu (3), un jo īpaši tās 5. pants paredz, ka katras dalībvalsts monētu valsts analīzes centrs (MVAC) un Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETZC) veic viltotu eiro monētu analīzi un klasifikāciju. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (4) arī uz tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas eiro kā vienotu valūtu, attiecina Regulas (EK) Nr. 1338/2001 1. līdz 11. pantu.

(2)	Kopš 2001. gada oktobra ETZC savus uzdevumus pagaidu kārtā veic Parīzes Monētu kaltuvē ar Komisijas administratīvo atbalstu un tās vadībā saskaņā ar Padomes priekšsēdētāja un Francijas Finanšu ministra 2000. gada 28. februāra un 9. jūnija vēstuļu apmaiņu.

(3)

ETZC palīdz īstenot “Perikla” programmas mērķus saskaņā ar Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu eiro aizsardzībai pret viltošanu (5), un Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu 2001/924/EK, ar ko paplašina darbības jomu Lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu eiro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu), to attiecinot uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas eiro kā vienotu valūtu (6).

(4)

Lēmuma 2003/861/EK 1. pantā paredzēts, ka Komisija izveido ETZC un nodrošina tā efektīvu darbību, kā arī kompetento tehnisko iestāžu pasākumu koordinēšanu, lai eiro monētas pasargātu no viltojumiem. Lēmuma 2003/862/EK 1. pants nosaka, ka Lēmuma 2003/861/EK piemērošanu attiecina uz tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas eiro kā vienotu valūtu.

(5)

Ar Francijas Finanšu ministra 2004. gada 6. septembra vēstuli Francijas iestādes apņemas saglabāt pašreizējo izmaksu sadalījumu starp Parīzes Monētu kaltuvi un Komisiju. Vēstuļu apmaiņa starp Komisijas locekli, kas atbild par krāpšanas apkarošanu, un Francijas finanšu ministru par pastāvīga ETZC izveidi, kas veiktu viltotu eiro monētu analīzi un klasificēšanu, pārņem tos ETZC organizācijas principus, kas izveidojušies, ETZC pagaidu kārtā darbojoties Parīzes Monētu kaltuvē saskaņā ar Padomes prezidentūras un Francijas finanšu ministra 2000. gada 28. februāra un 9. jūnija vēstuļu apmaiņu.

(6)	Turklāt ir lietderīgi turpināt regulāri sniegt informāciju Ekonomikas un finanšu komitejai (EFK), Eiropas Centrālajai bankai, Eiropolam, kā arī valstu iestādēm, kas pārzina ETZC darbību un situāciju attiecībā uz eiro monētu viltošanu.

(7)	Tādēļ ir lietderīgi ETZC izveidot Komisijas mītnes vietā Briselē, to piesaistot Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF).

(8)

Koordinēšana, ko Komisija veic attiecībā uz visu kompetento tehnisko iestāžu veiktajām darbībām eiro monētu aizsardzībai pret viltojumiem, ietver viltoto eiro monētu analīzes metodes, viltoto monētu jaunu gadījumu izpēti un seku novērtēšanu, savstarpēju informēšanu par MVAC un ETZC darbībām, ārējo saziņu par viltotām monētām, viltoto monētu atklāšanu ar monētu šķirošanas iekārtām, kā arī jebkādu tehnisku problēmu izpēti, kas saistās ar viltotām monētām.

(9)

Šīs koordinēšanas nolūkā Padomdevējā komitejā par krāpšanas apkarošanas koordinēšanu (7) darbs jāturpina ekspertu grupai par monētu viltošanu, kurā ietilpst MVAC un ETZC atbildīgās personas, kuru vada Komisija un kuras priekšsēdētājs ir no Komisijas, vienlaikus nodrošinot regulāru informācijas sniegšanu Ekonomikas un finanšu komitejai.

(10)	Lai pildītu Lēmumus 2003/861/EK un 2003/862/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) izveido Komisijas mītnes vietā Briselē, to piesaistot OLAF.

2. pants

ETZC analizē un klasificē ikvienu viltotu monētu jaunu veidu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1338/2001 5. panta noteikumiem. Tas dod ieguldījumu Kopienas programmas “Perikls” mērķu īstenošanā atbilstīgi Lēmuma 2001/923/EK 4. pantam. ETZC sniedz palīdzību monētu valsts analīzes centriem (MVAC) un policijas iestādēm un sadarbojas ar attiecīgajām iestādēm, lai analizētu viltotās eiro monētas un stiprinātu aizsardzību.

3. pants

ETZC organizācijas principi ir šādi:

—	monētu analīzes nolūkā Komisija var nosūtīt savus darbiniekus uz Parīzes Monētu kaltuvi, lai izmantotu tās iekārtas,

—	savu uzdevumu veikšanai ETZC izmanto Pesakā izvietotā Francijas monētu valsts analīzes centra, kā arī Parīzes Monētu kaltuves laboratorijas personālu un iekārtas. Francijas iestādes attiecīgo personālu un iekārtas ETZC nodrošina prioritārā kārtā,

—

saskaņā ar spēkā esošajiem finanšu tiesību aktiem to izdevumu daļu, kas attiecināma uz ETZC uzdevumu veikšanu, sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Tā kā Francija nodrošina iepriekš minēto personālu, telpas un iekārtas un uzņemas to uzturēšanu, no Kopienu budžeta sedz Komisijas darbinieku algas, ceļojumu izmaksas un citus nelielus kārtējos izdevumus.

OLAF kopīgi ar Parīzes Monētu kaltuvi nosaka ETZC administratīvo reglamentu.

4. pants

Komisija koordinē darbības, kas vajadzīgas eiro monētu aizsardzībai pret viltojumiem, sasaucot regulāras ekspertu sanāksmes par monētu viltošanu.

Ekonomikas un finanšu komiteju, Eiropas Centrālo banku, Eiropolu, kā arī kompetentās valstu iestādes regulāri informē par ETZC darbībām un par situāciju attiecībā uz monētu viltošanu.

Briselē, 2004. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Michaele SCHREYER

(1) OV L 325, 12.12.2003., 44. lpp.

(2) OV L 325, 12.12.2003., 45. lpp.

(3) OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.

(4) OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.

(5) OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.

(6) OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp.

(7) Komisijas Lēmums 94/140/EK (OV L 61, 4.3.1994., 27. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/75

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 27. decembris)

par papildu prom no ostas pavadītu dienu piešķiršanu Nīderlandei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikumu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5269)

(Autentisks ir vienīgi teksts holandiešu valodā)

(2005/38/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2287/2003 (1), ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, un jo īpaši tās V pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā ir noteikts dienu skaits, ko noteikti Kopienas zvejas kuģi laikā no 2004. gada 1. februāra līdz 31. decembrim drīkst pavadīt prom no ostas ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti minētā pielikuma 2. punktā.

(2)

Pamatojoties uz rezultātiem, kas sasniegti pēc 2002. gada 1. janvāra īstenoto ekspluatācijas pārtraukšanas programmu izpildē zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma noteikumi, Komisija saskaņā ar šā pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu var iedalīt papildu skaitu dienu, kuras kuģis ar minētā pielikuma 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem uz klāja drīkst pavadīt prom no ostas.

(3)	Nīderlande ir iesniegusi informāciju par zvejas kuģu, uz kuru klāja atrodas rāmju tralis ar acu lielumu vienādu vai lielāku par 80 mm, ekspluatācijas pārtraukšanu 2002. un 2003. gadā.

(4)	Ņemot vērā iesniegto informāciju, ir jāpiešķir Nīderlandei papildu dienu skaits zvejas kuģiem, uz kuru klāja atrodas Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā minētie zvejas rīki,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Papildus dienām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā, ir jāpiešķir Nīderlandei vēl divas papildu dienas katrā kalendārajā mēnesī zvejas kuģiem, uz kuru klāja atrodas rāmju tralis ar acu lielumu vienādu vai lielāku par 80 mm.

2. pants

Lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2004. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 344, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1928/2004 (OV L 332, 6.11.2004., 5. lpp.).

21.1.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/76

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 30. decembris)

par finansējumu Kopienas dzīvnieku veselības politikas ārējam novērtējumam un izmaksu un nosacījumu pētījumam attiecībā uz finansēšanas instrumentu, kas aptver riskus, kas saistīti ar mājlopu epizootijām ES

(2005/39/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārajā jomā (1), un jo īpaši tā 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 11. marta Lēmumu SEK/2004/120 par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildes iekšējiem noteikumiem, un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Kopienai jāveic pašai vai jāpalīdz dalībvalstīm veikt tehniskus un zinātniskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnīgotu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī veterināro izglītību vai apmācību.

(2)

Ņemot vērā ieteikumus, kas izvirzīti starptautiskajā konferencē par mutes un nagu sērgas kontroli un profilaksi (2001. gada decembris) pieņemtās rekomendācijas, jaunas problēmas saistībā ar ļoti lipīgu dzīvnieku slimību kontroli un varbūtējo vajadzību pēc jaunām finansēšanas programmām, kas aptvertu šādu uzliesmojumu sekas, jāveic papildu pārskatīšana.

(3)	Lai īstenotu šo pārskatīšanu, darba programmas sakarā jāveic divi turpmāk minētie pasākumi.

(4)	Pirmkārt, jāizvērtē Kopienas izdevumu programmas, lai novērtētu to, kā pārvaldīti piešķirtie līdzekļi, un veicinātu pārvaldi, kas pamatojas uz gūto pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot pārvaldes stratēģijai un izvērtēšanai pēc paveiktā.

(5)	Šim ārējam un neatkarīgajam Kopienas dzīvnieku veselības politikas finansiālo aspektu vērtējumam jāpalīdz Komisijas dienestiem definēt politikas iespējas, kam dodama priekšroka nākotnē, pamatojoties uz nozīmīguma kritēriju.

(6)

Otrkārt, pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma jāveic pētījums (izmēģinājuma projekts saskaņā ar Finanšu regulas 49. panta 2. punktu), kurā tiktu analizētas izmaksas un nosacījumi attiecībā uz finansēšanas instrumentu, kas aptver ar mājlopu epizootijām ES saistītus riskus. Šī pētījuma mērķis būs pārbaudīt ar šādu risku saistīto finansēšanas instrumentu alternatīvu iespējas un novērtēt to varbūtējās izmaksas, lai noteiktu to, kā tie ietekmēs valstu un ES budžetu, kā arī pieņemamos valstu atbalsta līmeņus tiešu zaudējumu gadījumā.

(7)	Šā pētījuma rezultāti varētu būt bāze, lai saskaņotu ES finansēšanas programmas ar mērķi panākt vismaz vienlīdzīgus noteikumus visiem ES zemniekiem, kā arī analizētu veterinārā fonda nākotni paplašinātajā Kopienā.

(8)	Saskaņā ar 2004. gada budžeta izpildes iekšējo noteikumu 15. pantu, arī ikgadējo darba programmu var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tā ir pietiekami detalizēta un ietver šajā lēmumā paredzēto novērtējumu, pētījumu un pārskatīšanu.

(9)	Apropriācijām, kuras saskaņā ar Finanšu regulas 49. panta 2. punkta a) apakšpunktu var izmantot bez tiesību pamatakta, tomēr jābūt apstiprinātam ar tādu Komisijas lēmumu, kas nodrošina līdzvērtīgu pamatregulējumu.

(10)	Tālab šim lēmumam jābūt pamatregulējumam, kas ir līdzvērtīgs finansēšanas lēmumam atbilstīgi 75. panta 2. punktam Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2).

(11)	Šajā lēmumā paredzētais pasākums ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

PIEŅEM ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Šā lēmuma pielikumā minētie pasākumi tiek apstiprināti to finansēšanas nolūkiem.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. Kopienas dzīvnieku veselības politikas ārējais novērtējums un nozīmīguma novērtējums, kas paredzēts tam, lai definētu politikas iespējas, kam nākotnē dodama priekšroka šajā jomā.

Budžeta pozīcija: 17.04.02. – citi pasākumi

Pamatakts: Lēmums 90/424/EEK

Izpildes kārtība un laika plānojums: Šis ārējais novērtējums un nozīmīguma vērtējums tiks veikts, slēdzot pamatlīgumu. Atklātas procedūras konkurss saistībā ar šo pamatlīgumu tiks izsludināts 2004. gada pēdējā ceturksnī.

Izmaksas: maksimālā summa EUR 530 000.

2. Pētījums “Izmaksas un nosacījumi attiecībā uz finansēšanas instrumentu, kas aptver ar mājlopu epizootijām saistītus riskus ES”.

Budžeta pozīcija: 17.01.04.04.

Izmēģinājuma projekts saskaņā ar Finanšu regulas 49. panta 2. punktu.

Izpildes kārtība un laika plānojums: Atklātas procedūras konkurss saistībā ar šo pamatlīgumu tiks izsludināts gada pēdējā ceturksnī.

Izmaksas: maksimālā summa EUR 500 000.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 19

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 21. janvāris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 83/2005 (2005. gada 18. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2604/2000 par polietilēnterftalāta ievedumiem ar izcelsmi inter alia Korejas Republikā un Taivānā	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 84/2005 (2005. gada 18. janvāris), ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 2042/2000, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importu	9
		Komisijas Regula (EK) Nr. 85/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	15
		Komisijas Regula (EK) Nr. 86/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasēm cukura nozarē, ko piemēro no 2005. gada 21. janvāra	17
		Komisijas Regula (EK) Nr. 87/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka eksporta kompensācijas, kas piemērojamas baltajam cukuram un jēlcukuram bez turpmākas apstrādes	19
		Komisijas Regula (EK) Nr. 88/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas attiecībā uz turpmāk neapstrādātiem sīrupiem un dažiem citiem cukura nozares produktiem	21
		Komisijas Regula (EK) Nr. 89/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka maksimālo eksporta kompensāciju par baltā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm 17. konkursa daļā, ko izsludina saskaņā ar pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, kurš paredzēts Regulā (EK) Nr. 1327/2004	24
		Komisijas Regula (EK) Nr. 90/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū	25
		Komisijas Regula (EK) Nr. 91/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru piemēro samazināšanas koeficientu atmaksas apliecībām par precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 8. panta 5. punktu	26
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 92/2005 (2005. gada 19. janvāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanas vai izlietošanas līdzekļiem un groza tās VI pielikumu attiecībā uz biogāzes transformēšanu un kausētu tauku pārstrādi ( 1 )	27
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 93/2005 (2005. gada 19. janvāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz zivju izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu pārstrādi un tirdzniecības dokumentiem dzīvnieku blakusproduktu transportēšanai ( 1 )	34
		Komisijas Regula (EK) Nr. 94/2005 (2005. gada 20. janvāris) par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2005. gada janvārī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003	40
		Komisijas Regula (EK) Nr. 95/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar kuru nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	42
		Komisijas Regula (EK) Nr. 96/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar ko nosaka miežu eksporta maksimālo kompensāciju Regulā (EK) Nr. 1757/2004 minētajā konkursā	45
		Komisijas Regula (EK) Nr. 97/2005 (2005. gada 20. janvāris) par iesniegtajiem piedāvājumiem auzu eksportam Regulā (EK) Nr. 1565/2004 paredzētajā konkursā	46
		Komisijas Regula (EK) Nr. 98/2005 (2005. gada 20. janvāris) par iesniegtajiem piedāvājumiem sorgo ievešanai Regulā (EK) Nr. 2275/2004 paredzētajā konkursā	47
		Komisijas Regula (EK) Nr. 99/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2277/2004 minētajā uzaicinājumā uz konkursu	48
		Komisijas Regula (EK) Nr. 100/2005 (2005. gada 20. janvāris), ar ko nosaka kukurūzas ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu Regulā (EK) Nr. 2276/2004 paredzētajā konkursā	49
	*	Komisijas Direktīva 2005/4/EK (2005. gada 19. janvāris), kas groza Direktīvu 2001/22/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-MCPD satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos ( 1 )	50

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	2005/35/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 7. decembris) par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošās Nodomu deklarācijas apstiprināšanu un parakstīšanu	53
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli	55
	Komisija
*	2005/36/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 8. septembris), ar ko groza Komisijas 2003. gada 9. jūlija lēmumu par atbalstu reorganizācijai, ko Francija plāno īstenot par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3359) ( 1 )	70
*	2005/37/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 29. oktobris), ar ko izveido Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) un paredz tehnisko pasākumu koordinēšanu nolūkā pasargāt eiro monētas no viltojumiem	73
*	2005/38/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 27. decembris) par papildu prom no ostas pavadītu dienu piešķiršanu Nīderlandei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikumu (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5269)	75
*	2005/39/EK:Komisijas Lēmums (2004. gada 30. decembris) par finansējumu Kopienas dzīvnieku veselības politikas ārējam novērtējumam un izmaksu un nosacījumu pētījumam attiecībā uz finansēšanas instrumentu, kas aptver riskus, kas saistīti ar mājlopu epizootijām ES	76


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ