6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/1

(1)

Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā Kopiena un Šveice 2004. gada 19. maijā vienojās par principu, ka pēc paplašināšanās būtu jāsaglabā tirdzniecības plūsmas atbilstoši atvieglojumiem, kas iepriekš piešķirti saskaņā ar jauno dalībvalstu un Šveices divpusējiem nolīgumiem. Tādēļ puses ir vienojušās pielāgot tarifu koncesijas, kas noteiktas 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (1) (turpmāk – “Nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Nolīguma 1. un 2. pielikumā uzskaitīto koncesiju pielāgošanā ietilpst Kopienas esošās beznodokļa kvotas paplašināšana (produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 0705 11 00, 0705 19 00 un 0705 29 00, ar kārtas numuru 09.0925), iekļaujot jaunu produktu (KN kods 0705 21 00).

(2)

Puses, pamatojoties uz savstarpīguma principu, ir vienojušās, ka grozījumi divpusējās tarifu koncesijās būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. maija. Tā kā procedūra, lai pieņemtu divpusēju lēmumu izdarīt grozījumus Nolīguma 1. un 2. pielikumā, netiks pabeigta uzreiz, puses vienojās, ka šīs koncesijas var piemērot kā autonomus un pārejas pasākumus no 2004. gada 1. maija.

(3)

Lai nodrošinātu to, ka kvotas produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 0705 21 00, var izmantot no 2004. gada 1. maija, pārejas posmā būtu jānosaka jauna Kopienas tarifu kvota tikai šiem produktiem, neskarot pastāvīgo piekļuvi citiem produktiem atbilstīgi esošai tarifu kvotai, kas noteikta Nolīgumā un Komisijas 2002. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 933/2002, ar ko atver Kopienas tarifa kvotas dažu veidu Šveices izcelsmes lauksaimniecības produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 851/95 (2).

(4)

Lai varētu izmantot uz šo tarifu kvotu, produktiem jābūt Šveices izcelsmei atbilstīgi Nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem.

(5)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), ir paredzēta tarifa kvotu pārvaldības sistēma. Tarifu kvota, ko atver ar šo regulu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārvalda saskaņā ar minēto sistēmu.

(6)

Tā kā jaunā tarifu kvota būtu jāatver no 2004. gada 1. maija, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas un tai būtu jāstājas spēkā cik drīz vien iespējams,

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/5

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2004./2005. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1210/2004 (3). Šīs cenas un nodokli pēdējo reizi grozīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2160/2004 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1423/95 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/7

(1)

Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2280/2004 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2280/2004,

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/10

(1)

Eiropadome, tiekoties Lisabonā 2000. gada martā, pieņēma ekonomiskās reformas programmu, lai Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam izveidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas būtu konkurētspējīgākā un dinamiskākā pasaulē. Brīvajām profesijām tiek piešķirta nozīmīga loma Eiropas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā.

(2)

Lēmums par Beļģijas Arhitektu asociācijas minimālā atalgojuma shēmu ietilpst vispārējā Komisijas politikā par pakalpojumiem kopumā un jo īpaši par brīvo profesiju sniegtajiem pakalpojumiem. Tas atspoguļojas direktīvu priekšlikumos par pakalpojumiem (1) un par profesionālo kvalifikāciju (2), un Komisijas paziņojumā par konkurenci brīvo profesiju sektorā (3). Šajā paziņojumā Komisija atzīst, ka daļa piemēroto likumu brīvo profesiju sektorā attaisnojas, piemēram, lai mazinātu informētības pakāpes atšķirības starp patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr tā izsaka viedokli, ka dažos gadījumos varētu un pat vajadzētu piemērot mehānismus, kas konkurencei būtu labvēlīgāki nekā noteikumi, kuri ir spēkā šobrīd.

(3)

Vislabāk brīvo profesiju sektoru raksturo lielais to noteikumu skaits, kurus piemēro valsts vai profesionālās organizācijas. Eiropas Savienības brīvo profesiju sektorā pastāvošie noteikumi, kas var būt ierobežojoši, iedalās piecās galvenajās kategorijās: i) noteiktās cenas, ii) ieteicamās cenas, iii) noteikumi reklāmas jomā, iv) piekļuves nosacījumi un garantētās tiesības un v) uzņēmumu struktūras pārvaldības un daudzdisciplīnu prakses noteikumi.

(4)

Tāpat kā noteiktajām cenām, arī ieteicamajām cenām ir izteikti negatīva ietekme uz konkurenci. Vispirms tās var vienkāršot cenu koordinēšanu starp pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tās var maldināt patērētāju par to, kādu cenu līmeni var uzskatīt par samērīgu. Vismaz teorētiski pastāv uzskats, ka ieteicamās cenas nodrošina patērētājiem noderīgu informāciju par pakalpojumu vidējo cenu, tomēr pastāv arī citi risinājumi, kā sniegt šādu informāciju par cenām. Piemēram, informācija, ko publicē neatkarīgas puses (piemēram, patērētāju sabiedrības), par vispārēji piemērotām cenām vai aptaujās iegūta informācija var veidot patērētājiem uzticamāku norādi un izraisīt mazākus konkurences traucējumus.

(5)

Pateicoties valsts konkurences institūciju iniciatīvai, cenas, kuras iesaka ar arhitektūru saistīto pakalpojumu sniedzēji, jau ir atceltas Somijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē.

(6)

Minimālā atalgojuma shēmu Beļģu Arhitektu asociācijas Nacionālā Padome pieņēma 1967. gadā, un šajā sakarā vairākkārt tika izdarīti grozījumi, no kuriem pēdējais, 2002. gada jūnijā, šo shēmu raksturo kā “orientējošu” (indicatif/leidraad). Shēma nosaka minimālo apjomu atalgojumam, kas pienākas arhitektam par pakalpojumu, ko tas sniedzis Beļģijā kā brīvās profesijas pārstāvis.

(7)

2003. gada 3. novembrī Komisija nosūtīja Asociācijai iebildumu izklāstu. Asociācija iesniedza savus apsvērumus atbilstoši termiņam, un 2004. gada 9. februārī lieta tika izskatīta tiesas sēdē.

(8)

Komisija savā lēmumā izklāsta iemeslus, kādēļ tika lemts par šādu atalgojuma shēmu, juridisko pamatojumu, saskaņā ar ko šāds lēmums tika pieņemts, un Asociācijas rīcību, uz kā pamata Komisija secina, ka šāda uzņēmumu asociācijas lēmuma nolūks ir bijis ierobežot konkurenci. Pie šādiem secinājumiem Komisija ir nonākusi, neskatoties uz to, ka Asociācija šo shēmu ir nosaukusi par “orientējošu” un ka ne visi arhitekti šo shēmu ir uzskatījuši par obligātu.

(9)

To, ka šīs shēmas nolūks bija ierobežot konkurenci, cita starpā pierāda fakts, ka nosaukums un preambulas apsvērumi šiem noteikumiem tīši piešķīra obligātas piemērojamības konotāciju, kā arī tas, ka astoņpadsmit gadus Asociācija bija sagatavojusi un izplatījusi tipveida līgumu, kurā nebija noteikta cita alternatīva atalgojuma noteikšanai, kā tikai atsauce uz atalgojumu shēmu.

(10)

Lai konstatētu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumu, pietiek ar Komisija pierādījumu, ka nolūks lēmumam, ar kuru tika noteikta atalgojumu shēma, bija ierobežot konkurenci, bet Komisija ir arī secinājusi, ka šo shēmu piemēroja vismaz daļēji.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi Wouters lietā (4) uzņēmēju asociācijas lēmums nepārkāpj Līguma 81. panta 1. punktu, ja, neskatoties uz konkurences ierobežojumiem, kas izriet no šāda lēmuma, šāds lēmums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pareizu profesionālās darbības veikšanu tā, kā to organizē attiecīgajā dalībvalstī. Komisijas viedoklis ir, ka (ieteicamā) minimālā atalgojuma shēmu, kuru ieviesa Asociācija, nevar uzskatīt par priekšnoteikumu pareizai arhitekta profesijas veikšanai.

(12)

Pēc iebildumu izklāsta saņemšanas Asociācija ir anulējusi šo shēmu un veikusi nepieciešamos pasākumus, lai par to attiecīgi informētu. Komisija secina, ka pārkāpums tādējādi ir beidzies. Tā arī izklāsta iemeslus, kādēļ, pēc tās domām, ir jāpiemēro sodanauda EUR 100 000 apmērā.

(13)

2004. gada 14. jūnijā Padomdevēja komiteja vienprātīgi piekrita lēmumprojektam. 21. jūnijā Padomdevēja komiteja ar vienprātīgu lēmumu vienojās par piemērojamo sodanaudu. Uzklausīšanas amatpersonas novērojumus par procedūras gaitu nosūtīja Padomdevējai komitejai.

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/12

(1)

Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”) ir stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kas izveidota ar Lauksaimniecības nolīguma 6. pantu, ir atbildīga par Nolīguma vadību un tā sekmīgu darbību.

(3)

Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 4. un 7. punktu Apvienotā lauksaimniecības komiteja (turpmāk “Apvienotā komiteja”) 2003. gada 21. oktobrī pieņēma savu iekšējo reglamentu (3) un izveidoja darba grupas, kas nepieciešamas Lauksaimniecības nolīguma pielikumu vadībai (4). Darba grupa vīna nozares produktu jautājumos sapulcējās, lai saskaņā ar Nolīguma 7. pielikuma 27. panta 1. punktu apspriestu jautājumus par 7. pielikumu un tā īstenošanu un lai iesniegtu priekšlikumus Apvienotajai komitejai, lai pielāgotu 7. pielikuma papildinājumus saskaņā ar Nolīguma 7. pielikuma 27. panta 2. punktu. Nolīguma 11. pants paredz, ka Apvienotā komiteja var izlemt grozīt 1. un 2. pielikumu un citus Nolīguma pielikumu papildinājumus.

(4)

Kopienai jāpieņem nostāja, kas Komisijai jāapstiprina attiecībā uz Apvienotās komitejas papildinājumu grozījumiem.

(5)

Komisija ir tiesīga apstiprināt kopējo nostāju attiecībā uz 7. pielikuma papildinājumu pielāgošanu.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

6.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 4/15

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Lēmumu 2002/975/EK par vakcinācijas ieviešanu papildus kontroles pasākumiem, kas Itālijā attiecas uz mazas patogenitātes putnu gripas infekcijām, un par īpašiem pārvietošanas kontroles pasākumiem (5) dažos Ziemeļitālijas apgabalos tika ieviesta vakcinācijas programma, lai kontrolētu mazas patogenitātes putnu gripas infekcijas apakštipu H7N3. Izmantojot H7N1 apakštipa heterologu vakcīnu, tika piemērota DIVA stratēģija, lai nošķirtu inficētus mājputnus no vakcinētiem mājputniem. Kopš 2003. gada septembra nav konstatēta turpmāka savvaļas celmu cirkulācija.

(2)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. septembra Lēmumu 2004/666/EK par vakcinācijas ieviešanu papildus kontroles pasākumiem, kas Itālijā attiecas uz mazas patogenitātes putnu gripas infekcijām, par īpašiem pārvietošanas kontroles pasākumiem un par Lēmuma 2002/975/EK (6) atcelšanu, tika apstiprināta jauna vakcinācijas programma mazākā Itālijas daļā nekā iepriekšējā vakcinācijas kampaņā, ko veica saskaņā ar Lēmumu 2002/975/EK. Programmā tika izmantota divvērtīgā vakcīna, kas aizsargā gan pret H7, gan pret H5 apakštipa putnu gripas vīrusu infekciju. Minētajā lēmumā ir noteikts aizliegums vakcinācijas apgabalā veikt Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīviem mājputniem un inkubējamām olām, kā arī izklāstīti noteikumi Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar svaigu gaļu no vakcinētiem mājputniem.

(3)

Kopš 2004. gada septembra vidus ir iegūti pierādījumi, ka minētā H7N3 apakštipa mazas patogenitātes putnu gripas infekcija atkārtoti izplatās iepriekš inficētajos Itālijas apgabalos.

(4)

Kaut arī var uzskatīt, ka līdz šim infekcija ir norobežota noteiktā apgabalā saskaņā ar Lēmuma 2004/666/EK noteikumiem, vakcināciju ieteicams atkārtot pierobežas apgabalos, lai aizkavētu iespējamu slimības turpmāko izplatību. Turklāt ieteicams paplašināt minētajā lēmumā noteiktos ierobežojošos pasākumus.

(5)

Ņemot vērā vakcīnas rezerves, vakcinācijas kampaņā jāizmanto monovakcīna, kas ir derīga aizsardzībai pret esošajām H7N3 apakštipa infekcijām.

(6)

Turklāt veselības marķējums, ar kuru iezīmējama svaiga mājlopu gaļa, kas nav paredzēta ne Kopienas iekšējai tirdzniecībai, ne nosūtīšanai uz trešām valstīm, saskaņā ar Lēmumu 2004/666/EK, ir jāmaina, lai atvieglinātu pašmāju izmantošanu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.   Programma vakcinācijai pret putnu gripas infekciju, ko Itālija ir iesniegusi Komisijai, ir apstiprināta. Programmu īsteno, izmantojot divvērtīgo vakcīnu I pielikumā uzskaitītajos apgabalos un izmantojot monovakcīnu II pielikumā uzskaitītajos apgabalos.

2.   Vakcinācijas programmas 1. punktā izklāstītā intensīvā uzraudzība un novērošana jāveic I un II pielikumā uzskaitītajos apgabalos”.

2)

Lēmuma 2. un 3. pantā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “I un II pielikums”.

3)

Lēmuma 5. pantu groza šādi:

4)

Lēmuma 6. panta ievadteikumā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “I un II pielikums”.

5)

Lēmuma I pielikumā nosaukumu “vakcinācijas apgabals” aizstāj ar nosaukumu “apgabals, kurā vakcināciju veic ar divvērtīgo vakcīnu”.

6)

Lēmuma II pielikumā nosaukumu “apgabals, kas robežojas ar vakcinācijas apgabalu, kurā tiek veikta intensīva uzraudzība” aizstāj ar nosaukumu “apgabals, kurā vakcināciju veic ar monovakcīnu”.