ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 396

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

47. sējums
2004. gada 31. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2269/2004 (2004. gada 20. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2340/2002 un Regulu (EK) Nr. 2347/2002 attiecībā uz dziļūdens zivju sugu zvejas iespējām jaunajām dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2270/2004 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

4

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2271/2004 (2004. gada 22. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem

13

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2272/2004 (2004. gada 22. decembris), ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importu piemēro kumarīna importam, kas nosūtīts no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē

18

 

*

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2273/2004 (2004. gada 22. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai

28

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2274/2004 (2004. gada 30. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2275/2004 (2004. gada 30. decembris) sakarā ar konkursa procedūras uzsākšanu par ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ievedot Spānijā sorgo no trešām valstīm

32

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2276/2004 (2004. gada 30. decembris) par konkursa atvēršanu ievedmuitas nodokļa samazinājumam par kukurūzu, ko Portugālē ieved no trešajām valstīm

34

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2277/2004 (2004. gada 30. decembris) par konkursa atvēršanu ievedmuitas nodokļa samazinājumam par kukurūzu, ko Spānijā ieved no trešajām valstīm

35

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2278/2004 (2004. gada 30. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2759/1999, ar ko nosaka to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās

36

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2279/2004 (2004. gada 30. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 attiecībā uz Kopienas tarifu kvotām un salīdzināmajiem daudzumiem atsevišķiem Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes lauksaimniecības produktiem

38

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2280/2004 (2004. gada 30. decembris), ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. janvāra

42

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2004/927/EK:
Padomes Lēmums (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa

45

 

*

2004/928/EK:
Padomes Lēmums (2004. gada 22. decembris) par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu

47

 

 

Komisija

 

*

2004/929/EK:
Komisijas Lēmums (2004. gada 22. decembris), ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, ko no 2004. gada 1. februāra, 1. marta, 1. aprīļa, 1. maija un 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumam, kā arī atalgojumam atsevišķiem ierēdņiem, kuri paliek amatā desmit jaunajās dalībvalstīs uz laiku ne ilgāku par piecpadsmit mēnešiem pēc to pievienošanās ES

49

 

*

2004/930/EK:
Komisijas Lēmums (2004. gada 28. decembris) par Kopienas finanšu ieguldījumu dalībvalstu plānotajās darbībās, lai 2004. gadā īstenotu kontroles, pārbaudes un uzraudzības programmas (otrais posms) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5310)

51

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

2004/931/KĀDP:
Politikas un Drošības Komitejas Lēmums EUPOL Kinshasa/1/2004 (2004. gada 9. decembris) par ES Policijas misijas Kinšasā (KDR), EUPOL Kinshasa, vadītāja iecelšanu

61

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2269/2004

(2004. gada 20. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2340/2002 un Regulu (EK) Nr. 2347/2002 attiecībā uz dziļūdens zivju sugu zvejas iespējām jaunajām dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (“2003. gada Pievienošanās akts”) (1), un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulai (EK) Nr. 2340/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko 2003. un 2004. gadam nosaka dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas (2), 2003. gada Pievienošanās aktā nav paredzēti pielāgojumi, lai piešķirtu dziļūdens zivju sugu zvejas iespējas jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ nepieciešams piešķirt šādas zvejas iespējas dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, ņemot vērā zvejas veidus, kas ir līdzīgi 2002. gadā izmantotajiem, lai ļautu šo dalībvalstu zvejniekiem turpināt savu darbu.

(2)

Zvejas iespēju piešķiršana nedrīkstētu izraisīt situāciju, ka nozveja, kas likumīgi iegūta pirms 2004. gada 1. maija, tiek atskaitīta no kvotām saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3) 23. panta 1. punktu, Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (4) 5. pantu vai Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5) 26. pantu.

(3)

Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002, (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļūdens krājumos (6), nosaka maksimālo jaudu un ietilpību zvejas flotei, kura drīkst izkraut ievērojamu dziļūdens sugu daudzumu, kā arī paredz bāzes periodu šo maksimālo parametru ieviešanai, proti, trīs gadus pirms tās stāšanās spēkā. Bāzes periodā šo maksimālo parametru noteikšanai ir nepieciešams ņemt vērā pēdējos gadus, lai ļautu jauno dalībvalstu zvejniekiem turpināt savu darbu.

(4)

Lai varētu piemērot Regulu (EK) Nr. 2340/2002 un Regulu (EK) Nr. 2347/2002 dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, no pievienošanās dienas, šai regulai ir obligāti jāstājas spēkā no 2004. gada 1. maija.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2340/2002 un Regula (EK) Nr. 2347/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2340/2002 ar šo groza šādi.

1)

Pievieno šādu pantu:

“3.a pants

1.   Nozveju no 2004. gada 1. janvāra līdz 1. maijam, ko ieguvuši kuģi no dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā, atskaita no kvotām, kas minētas I pielikumā.

2.   Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc šīs regulas publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” 1. punktā minētās dalībvalstis paziņo Komisijai par nozvejas apjomiem no 2004. gada 1. janvāra līdz 1. maijam.”,

2)

Pievieno šādu pantu:

“4.a pants

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 23. panta 1. punkts, Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pants un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (7) 26. pants neattiecas uz nozveju, kas iegūta ar to dalībvalstu kuģiem, kuras pievienojās 2004. gadā, pirms 2004. gada 1. maija, pārsniedzot Regulas (EK) Nr. 2340/2002 I pielikumā noteiktās kvotas.”

(7)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp."

(3)

Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 2347/2002 4. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kas pievienojās 2004. gadā, aprēķina to savu kuģu kopējo jaudu un kopējo ietilpību, kuri 2000., 2001. vai 2002. gadā ir izkrāvuši vairāk nekā 10 tonnas jebkādu dziļūdens zivju sugu. Šos kopējos daudzumus paziņo Komisijai.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. VAN GEEL


(1)  OV L 236, 23.9.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 356, 31.12.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003, 1. lpp.).

(4)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(5)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(6)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2340/2002 I pielikumu groza šādi.

1)

Ieraksts, kas attiecas uz matastu sugu V, VI, VII, XII zonā, tiek aizstāts ar šādu:

“5. Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

V, VI, VII, XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Vācija

37

Igaunija

32

Spānija

185

Francija

2 600

Īrija

93

Latvija

207

Lietuva

2

Polija

2

Apvienotā Karaliste

185

Pārējās valstis (1)

10

EK

3 353”

2)

Ieraksts, kas attiecas uz strupdeguna garastu sugu Vb, VI, VII zonā, tiek aizstāts ar šādu:

“23. Suga

:

Strupdeguna garastes

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

Vb, VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Vācija

10

Igaunija

78

Spānija

86

Francija

4 396

Īrija

346

Latvija

0

Lietuva

101

Polija

51

Apvienotā Karaliste

258

Pārējās valstis (2)

10

EK

5 336”

3)

Ieraksts, kas attiecas uz zilo jūras līdaku sugu VI, VII zonā, tiek aizstāts ar šādu:

“31. Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Vācija

39

Igaunija

6

Spānija

122

Francija

2 788

Īrija

10

Lietuva

2

Polija

1

Apvienotā Karaliste

709

Pārējās valstis (3)

10

EK

3 687”


(1)  Tikai attiecībā uz piezveju. Specializētā zveja šīs kvotas ietvaros nav atļauta.

(2)  Tikai attiecībā uz piezveju. Specializētā zveja šīs kvotas ietvaros nav atļauta.

(3)  Tikai attiecībā uz piezveju. Specializētā zveja šīs kvotas ietvaros nav atļauta.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/4


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2270/2004

(2004. gada 22. decembris),

ar ko 2005. un 2006. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu ir jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un zivsaimniecības resursiem, kā arī ilgtspējīgas zvejas aktivitātes, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībai vai tās daļai un piešķirt šīs zvejas iespējas saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes jaunākie zinātniskie ieteikumi par noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas zvejas principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

(4)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome arī iesaka, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apgabalā ir pārāk liela. Zinātniskie dati papildus liecina par to, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir precizēti šīs sugas zivju neaizsargātie uzturēšanās apgabali. Tādēļ ir atbilstīgi aizliegt minētajos apgabalos Atlantijas lielgalvja zveju.

(5)

Kopiena ir līgumslēdzēja puse Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvencijai, kurā ir ieteikums ierobežot konkrētu dziļūdens zivju sugu zvejas intensitāti. Tādēļ Kopienai būtu jāīsteno šis ieteikums.

(6)

Lai nodrošinātu efektīvu kvotu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi zvejas norisei.

(7)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldei (2) ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zinātniskie ieteikumi par lielāko daļu dziļūdens zivju sugu liecina, ka zvejas intensitāte būtu jāsamazina. Nepastāvot īpašiem pasākumiem, ar ko ierobežo to kuģu darbību, kuri zvejo dziļūdens sugas, ir atbilstīgi pielāgot esošo zvejas intensitāti, pielāgojot zvejas flotes jaudu saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jānosaka, norādot ICES zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991.gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (3) un CECAF zonas (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja), kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995.gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (4).

(10)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987.gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (5), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983.gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (6), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (7), Padomes Regulu (EK) Nr. 88/98 (1997.gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (8), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (9), un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (10).

(11)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku dzīvotspēju, ir svarīgi atvērt šās zivsaimniecības 2005. gada 1. janvārī. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums no sešu mēnešu laikposma, kas minēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas Līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Darbības joma Ar šo regulu 2005. un 2006. gadam nosaka ikgadējās zvejas iespējas Kopienas ūdeņos un konkrētos ūdeņos ārpus Kopienas, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, attiecībā uz dziļūdens zivju sugu krājumiem un Kopienas zvejas kuģiem, un paredz īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem zvejas iespējas var izmantot.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā “dziļūdens zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas minēta 3. pantā Regulā (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (11).

2.   ICES zonu un CECAF zonu definīcijas ir tās, kas noteiktas attiecīgi Regulā (EEK) Nr. 3880/91 un Regulā (EK) Nr. 2597/95.

3. pants

Zvejas iespēju noteikšana

Dziļūdens zivju sugu zvejas iespējas Kopienas kuģiem ir noteiktas pielikumā.

4. pants

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā, kas paredzēts pielikumā, neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c)

papildu nozveju izkraušanas daudzumu, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas paturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

5. pants

Kvotu elastīgums

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par “analītiskajām” kvotām.

Tomēr šīm kvotām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

To krājumu zivis, kuru zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst atstāt uz klāja un izkraut tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnā mērā izmantota. Visus izkrautos lomus ieskaita kvotā.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro lomiem, kas nozvejoti zinātnisku pētījumu nolūkā, kurus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98, un ko neieskaita kvotā.

7. pants

Atlantijas lielgalvis

1.   Atlantijas lielgalvja aizsardzības rajoni ir noteikti kā šādi jūras rajoni.

a)

Jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

57° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma,

 

57° 00' ziemeļu platuma, 8° 30' rietumu garuma,

 

56° 23' ziemeļu platuma, 8° 30' rietumu garuma,

 

55° 00' ziemeļu platuma, 9° 38' rietumu garuma,

 

55° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma,

 

57° 00' ziemeļu platuma, 11° 00' rietumu garuma;

b)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 30' ziemeļu platuma, 15° 49' rietumu garuma,

 

53° 30' ziemeļu platuma, 14° 11' rietumu garuma,

 

50° 30' ziemeļu platuma, 14° 11' rietumu garuma,

 

50° 30' ziemeļu platuma, 15° 49' rietumu garuma;

c)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 00' ziemeļu platuma, 13° 51' rietumu garuma,

 

55° 00' ziemeļu platuma, 10° 37' rietumu garuma,

 

54° 15' ziemeļu platuma, 10° 37' rietumu garuma,

 

53° 30' ziemeļu platuma, 11° 50' rietumu garuma,

 

53° 30' ziemeļu platuma, 13° 51' rietumu garuma.

Minētās pozīcijas un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas mēra saskaņā ar WGS84 standartu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kuģus, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, pienācīgi pārrauga zvejas pārraudzības centri (FMC), kuriem ir sistēma, lai noteiktu un reģistrētu kuģu iebraukšanu 1. punktā noteiktajos rajonos, to šķērsošanu un izbraukšanu no tiem.

3.   Kuģi, kam ir dziļūdens zvejas atļauja un kas ir iepeldējuši 1. punktā noteiktajos rajonos, nepatur uz klāja un nepārkrauj nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu, kā arī neizkrauj nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu pēc tāda zvejas reisa, ja vien:

visi uz klāja esošie zvejas rīki tranzīta laikā ir nostiprināti un noglabāti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

vidējais ātrums tranzīta laikā nav mazāks par 8 mezgliem.

8. pants

Zvejas intensitātes ierobežošana un saistītie nosacījumi attiecībā uz krājumu pārvaldi

Katra dalībvalsts nodrošina, ka 2005. gadā zvejas kuģu, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, zvejas intensitāte kilovatdienās ārpus ostas nepārsniedz 90 % no zvejas intensitātes, ko tās kuģi izvērsa 2003. gada braucienos, kad tiem bija dziļūdens zvejas atļaujas un kad tie zvejoja dziļūdens sugu zivis, kas uzskaitītas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā, izņemot Ziemeļatlantijas Argentīnu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(5)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

(7)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Regulu (EK) Nr. 812/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(9)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(10)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Regulu (EK) Nr. 602/2004 (OV L 97, 1.4.2004., 30. lpp.).

(11)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.


PIELIKUMS

1. daļa

Sugas un sugu grupas

Katrā zonā zivju krājumus norāda attiecīgo sugu latīņu nosaukumu alfabētiskā secībā. Šīs regulas piemērošanai turpmāk sniegta izplatītāko nosaukumu un latīņu nosaukumu atbilstības tabula.

Izplatītākais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Mataste

Aphanopus carbo

Beriksa

Beryx spp.

Brosme

Brosme brosme

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Ja izdara atsauci uz “dziļūdens haizivīm”, tā attiecas uz šādu sugu haizivīm: baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), pelēkā īsspuru haizivs (Centrophorus squamosus), gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus), melnā haizivs (Dalatias licha), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax), melnā suņhaizivs (Centroscyllium fabricii), īsspuru haizivs (Centrophorus granulosus), melnpurna dzeloņu haizivs (Galeus melastomus), peļu kaķu haizivs (Galeus murinus), Islandes kaķu haizivs (Apristuris spp.).

2. daļa

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas Kopienas kuģiem rajonos, kur ir nozvejas ierobežojumi, sadalījumā pa sugām un rajoniem (dzīvsvara tonnās)

Visas norādes ir uz ICES apakšapgabaliem, ja vien nav norādīts citādi

Suga

:

Dziļjūras haizivis

Zona

:

V, VI, VII, VIII, IX (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

161

 

Spānija

767

 

Igaunija

10

 

Francija

2 775

 

Īrija

448

 

Lietuva

10

 

Polija

10

 

Portugāle

1 044

 

Apvienotā Karaliste

1 538

 

EK

6 763

 


Suga

:

Dziļjūras haizivis

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Portugāle

14

 

EK

14

 


Suga

:

Dziļjūras haizivis, Deania histricosa un Deania profondorum

Zona

:

XII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

169

 

Francija

54

 

Īrija

10

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

243

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

I, II, III, IV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

10

 

Francija

10

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

30

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

V, VI, VII, XII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

35

Spānija

173

Igaunija

17

Francija

2 433

Īrija

87

Latvija

113

Lietuva

1

Polija

1

Apvienotā Karaliste

173

Citas (1)

9

EK

3 042


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

VIII, IX, X (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

13

 

Francija

31

 

Portugāle

3 956

 

EK

4 000

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

CECAF 34.1.2. (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Portugāle

4 285

 

EK

4 285

 


Suga

:

Beriksa

Beryx spp.

Zona

:

III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

74

 

Francija

20

 

Īrija

10

 

Portugāle

214

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

328

 


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

I, II, XIV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

10

Francija

10

Apvienotā Karaliste

10

Citas (2)

5

EK

35


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

20

 

Zviedrija

10

 

Vācija

10

 

EK

40

 


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

IV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

85

Vācija

26

Francija

60

Zviedrija

9

Apvienotā Karaliste

128

Citas (3)

9

EK

317


Suga

:

Brosme

Brosme brosme

Zona

:

V, VI, VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

9

Spānija

29

Francija

353

Īrija

34

Apvienotā Karaliste

170

Citas (4)

9

EK

604


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

I, II, IV, Va (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

2

 

Vācija

2

 

Francija

14

 

Apvienotā Karaliste

2

 

EK

20

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

1 504

 

Vācija

9

 

Zviedrija

77

 

EK

1 590

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

Vb, VI, VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

9

Igaunija

73

Spānija

74

Francija

3 736

Īrija

294

Latvija

32

Lietuva

131

Polija

676

Apvienotā Karaliste

219

Citas (5)

9

EK

5 253


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

47

 

Spānija

5 165

 

Francija

238

 

Īrija

10

 

Apvienotā Karaliste

21

 

Latvija

83

 

Lietuva

10

 

Polija

1 616

 

EK

7 190

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VI (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

10

 

Francija

58

 

Īrija

10

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

88

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

9

Francija

866

Īrija

255

Apvienotā Karaliste

9

Citas (6)

9

EK

1 148


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

10

 

Francija

52

 

Īrija

14

 

Portugāle

16

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

102

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

II, IV, V (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

9

Vācija

9

Francija

52

Īrija

9

Apvienotā Karaliste

31

Citas (7)

9

EK

119


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

10

 

Vācija

5

 

Zviedrija

10

 

EK

25

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

VI, VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

33

Igaunija

5

Spānija

104

Francija

2 371

Īrija

9

Lietuva

2

Polija

1

Apvienotā Karaliste

603

Citas (8)

9

EK

3 137


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

VI, VII, VIII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

238

Francija

12

Īrija

9

Apvienotā Karaliste

30

Citas (9)

9

EK

298


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

IX (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

850

 

Portugāle

230

 

EK

1 080

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

10

 

Portugāle

1 116

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

1 136

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

I, II, III, IV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

10

 

Francija

10

 

Apvienotā Karaliste

16

 

EK

36

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

V, VI, VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

10

 

Spānija

588

 

Francija

356

 

Īrija

260

 

Apvienotā Karaliste

814

 

EK

2 028

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

VIII, IX (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Spānija

242

 

Francija

15

 

Portugāle

10

 

EK

267

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

X, XII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Francija

10

 

Portugāle

43

 

Apvienotā Karaliste

10

 

EK

63

 


(1)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(2)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(3)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(4)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(5)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(6)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(7)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(8)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(9)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/13


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2271/2004

(2004. gada 22. decembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/96, kas uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Kopienas interesēs ir pilnīgi vai daļēji atlikt kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus vairākiem jauniem produktiem, kas nav iekļauti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/96 (1996. gada 27. jūnijs), kas uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažiem rūpniecības ražojumiem, lauksaimniecības un zvejniecības produktiem (1).

(2)

Vairākus minētajā regulā uzskaitītos produktus, kam Kopiena vairs nav ieinteresēta turpmāk atlikt kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus vai kam ir jāgroza apraksts, lai ņemtu vērā produktu tehnisko attīstību un ekonomiskās tendences tirgū, būtu jāsvītro no pielikuma saraksta.

(3)

Produkti, kuru aprakstos ir jāizdara grozījumi, būtu jāuzskata par jauniem produktiem.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1255/96.

(5)

Tā kā šo regulu vajadzētu piemērot no 2005. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1255/96 pielikumu groza šādi:

1)

iekļauj produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

2)

svītro produktus, kuru kodi ir norādīti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV L 158, 29.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1241/2004 (OV L 238, 8.7.2004., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

KN kods

TARIC

Apraksts

Autonomā nodokļa likme (%)

ex 2005 90 80

70

Bambusu dzinumi, sagatavoti vai konservēti, tiešajā iesaiņojumā ar neto svaru virs 5 kg

0

ex 2106 10 20

10

Sojas proteīna izolāts, kurš satur ne mazāk kā 6,6 % no svara, bet ne vairāk kā 8,6 % no svara kalcija fosfāta

0

ex 2309 90 99

20

Kalcija nātrija fosfāts ar fluora saturu 0,005 % vai vairāk, nepārsniedzot 0,2 % robežu, no bezūdens produkta sausā veidā, paredzēts dzīvnieku barības piedevu ražošanai (1)

0

ex 2904 90 85

30

5-nitro-1,2,4-trihlorbenzols

0

ex 2908 90 00

40

3-nitro-p-krezols

0

ex 2914 70 00

50

3'-hlorpropionfenons

0

ex 2919 00 90

30

Alumīnija hidroksibis[2,2'-metilēnebis(4,6-di-tert-butilfenil)fosfāts]

0

ex 2922 29 00

15

N-methyl-2-(3,4-dimetoksifenil)etilamīns

0

ex 2924 29 95

75

3-amino-p-anīsanilīds

0

ex 2924 29 95

95

N-{3-[3-(dimetilamoni)prop-2-ēnoil]fenil}-N-etilacetamīds

0

ex 2928 00 90

70

Tetrakis(4-metilpentan-2-oksiimino)silāns

0

ex 2929 90 00

20

Etilizocianoacetāts

0

ex 2931 00 95

84

Metilbis(4-metilpentān-2-oksiimino)vinilsilāns

0

ex 2932 99 85

20

(2-butilbenzofurān-3-yl) (4-hidroksi-3,5-dijodfenil) ketons

0

ex 2933 19 90

20

4-amino-1-metil-3-propilpirazol-5-karboksiamīds

0

ex 2933 59 95

15

(2R)-4-okso-4-[3-(trifluormetil)-5,6-dihidro[1,2,4]triazolo[4,3-a]= pirazīn-7(8H)-il]-1-(2,4,5-trifluorfenil)butil-2-amonija fosfāta monohidrāts

0

ex 2933 99 90

40

trans-4-hidroksi-L-prolīns

0

ex 2933 99 90

85

Pirolidīns

0

ex 2934 99 90

80

Nātrija oblimersēns (INNM)

0

ex 3707 90 90

10

Pretatstarošanās pārklājums, kas sastāv no modificēta metakrila polimēra, kura masā nav vairāk kā 10 % polimēra, 2-metoksi-1-metiletil acetāta un 1-metioksipropan-2-ola šķīduma formā

0

ex 3707 90 90

20

Pretatstarošanās pārklājums, kas sastāv no hidroksistirola kopolimēra un metil metakrilāta, kas modificēts ar hromofora grupām, kura masa satur ne vairāk nekā 10 % polimēra, 1-metoksipropan-2-ola un etil laktāta šķīduma formā

0

ex 3707 90 90

40

Pretatstarošanās pārklājums, kas satur amino-sveķus un modificētus fenol sveķus, 1-metoksipropān-2-ol un etil laktātu šķīduma formā, kura masa satur 15 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 24 % no abiem kopā ņemtajiem polimēriem

0

ex 3707 90 90

50

Pretatstarošanās pārklājums, kuru masa satur:

30 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % cikloheksānona,

30 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 40 % 1-metil-2-pirrolidona,

20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % tetrahidrofurfurila alkohola

0

ex 3808 10 90

40

Spinosads (ISO)

0

ex 3815 90 90

81

Katalizators ar (2-hidroksi-1-metiletil)trimetilamonija 2-etilheskanoāta saturu 69 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 79 %

0

ex 3817 00 80

10

Alkilnaftalīnu maisījums, kura sastāvā (pēc masas) ir:

Heksadecilnaftalīns 88 % vai vairāk, nepārsniedzot 98 % robežu,

Diheksadecilnaftalīns 2 % vai vairāk, nepārsniedzot 12 % robežu

0

ex 3824 90 64

06

Acedobēna (INN), dimepranola (INN) un inozīna (INN) maisījums

0

ex 3824 90 99

96

Cirkonija dioksīds pulvera veidā, stabilizēts ar kalcija oksīdu

0

ex 3907 20 21

10

Maisījums, kura sastāvā glicerīna un 1,2-epoksipropāna polimēra svars ir 70 % vai vairāk, nepārsniedzot 80 % robežu, un dibutilmaleāta un N-vinil-2-pirolidona kopolimēra svars ir 20 % vai vairāk, nepārsniedzot 30 % robežu

0

ex 3908 90 00

30

Oktadekānkarbonskābju maisījuma un alifātisko poliēterdiamīnu polimerizācijas reakcijas viela

0

ex 3911 90 99

85

Stirola un etilēna polimērs suspensijas formā, šķērspolimerizēts ar divinilbenzolu

0

ex 3919 10 19

10

Atstarojoša plēve, veidota no poliuretāna slāņa, ar vienā pusē iestrādātām drošības zīmēm pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu zīmi noteiktai lietošanai un iestrādātām stikla lodītēm, un lipīgu slāni otrā pusē, no vienas vai abām pusēm pārklāta ar noņemamu aizsargājošu plēvi

0

ex 3919 10 38

20

ex 3919 90 38

10

ex 3920 99 28

20

ex 3919 10 31

10

Atstarojoša laminēta plāksne, veidota no vienas puses vienmērīgā veidā pilnīgi gofrētas polikarbonāta plāksnes, abpusēja vienas vai vairāku kārtu plastmasas pārklājuma, ir iespējams vienpusīgs lipīga slāņa noņemamas aizsargājošas plēves pārklājums

0

ex 3919 10 38

30

ex 3919 90 31

50

ex 3920 61 00

20

ex 3919 10 61

91

Atstarojoša plēve, veidota no poli (vinilhlorīda) slāņa, alkīda poliestera slāņa, ar vienā pusē iestrādātām drošības zīmēm pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu zīmi noteiktai lietošanai, redzamu tikai retroatstarojošā gaismā, un iestrādātām stikla lodītēm, un lipīgu slāni otrā pusē, vienpusēji vai abpusēji pārklātu ar noņemamu aizsargājošu plēvi

0

ex 3919 90 61

94

ex 3919 90 61

93

Lipīga plēve, kas sastāv no etilēna un vinila acetāta (EVA) pamata ar biezumu 70 μm vai vairāk un akrila tipa lipīgo daļu ar biezumu 5 μm vai viarāk, silikona disku virsmas aizsardzībai (1)

0

ex 3919 90 69

93

ex 3920 10 89

25

ex 3920 10 89

35

Atstarojoša plēve, veidota no polietilēna slāņa, poliuretāna slāņa, ar vienā pusē iestrādātām drošības zīmēm pret viltošanu, pārveidošanu, datu aizvietošanu vai kopēšanu, vai oficiālu zīmi noteiktai lietošanai, redzamu tikai retroatstarojošā gaismā, un iestrādātām stikla lodītēm, un kūstoša, lipīga slāņa otrā pusē, vienpusēji vai abpusēji pārklāta ar noņemamu aizsargājošo plēvi

0

ex 3921 13 10

10

3 mm (± 15 %) bieza poliuretāna putu plāksne, kuras īpatnējais svars ir 0,09435 vai vairāk, nepārsniedzot 0,10092 robežu

0

ex 5404 10 90

50

Poliestera vai polibutilēntereftalāta monopavedieni, ar šķērsgriezumu 0,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 mm, rāvējslēdzēju ražošanai (1)

0

ex 5603 14 90

30

Neaustā tekstildrāna, kas sastāv no elastomēra plāksnes, abpusēji pārklātas ar vērpšanas rezultātā iegūtu polipropilēna šķiedru kārtu, kas sver 200 g/m2 vai vairāk, nepārsniedzot 300 g/m2 robežu

0

ex 7002 10 00

10

E stikla lodītes ar diametru 20,3 mm vai vairāk, nepārsniedzot 26 mm robežu

0

ex 8108 30 00

10

Titāna un titāna sakausējumu atgriezumi un šķembas, izņemot tos, kuru sastāvā alumīnija svars ir 1 % vai vairāk, nepārsniedzot 2 % robežu

0

ex 8108 90 50

10

Titāna un alumīnija sakausējums, kura sastāvā alumīnija svars ir 1 % vai vairāk, nepārsniedzot 2 % robežu, 0,49 mm vai biezākās plāksnēs vai ruļļos, nepārsniedzot 3,1 mm robežu, 1 000 mm platas vai platākas, nepārsniedzot 1 254 mm, robežu, lai ražotu 8714 19 00 apakšpozīcijā minētos produktus (1)

0

ex 8108 90 50

20

Titāna, alumīnija un vanādija sakausējums, kura sastāvā alumīnija svars ir 2,5 % vai vairāk, nepārsniedzot 3,5 % robežu, un vanādija svars ir 2,0 % vai vairāk, nepārsniedzot 3,0 % robežu, 0,6 mm biezās vai biezākās plāksnēs vai ruļļos, nepārsniedzot 0,9 mm robežu, platumā nepārsniedzot 1 000 mm, lai ražotu 8714 19 00 apakšpozīcijā minētos produktus (1)

0

ex 8518 40 91

10

Skaņas frekvences pastiprinātāja vienība, kuras sastāvā ir vismaz skaņas frekvences pastiprinātājs, statiskais pārveidotājs un skaņas ģenerators, paredzēta aktīvo skaļruņu apvalku ražošanai (1)

0

ex 8522 90 98

48

Video galviņas cilindrs, ar video galviņām vai ar video vai audio galviņām un elektromotoru, paredzēts izmantošanai pozīcijas Nr. 8521 produktu ražošanā (1)

0

ex 8529 90 81

43

Plazmas ekrāns, kurā ir tikai adreses un ekrāna elektrodi, ar draiveri vai bez tā un/vai vadības elektroniku vienīgi pikseļa adresei, ar strāvas padevi vai bez tās

0

ex 9002 90 90

60

Lēcas, montētas, paredzētas izmantošanai projicēšanas TV ražošanā (1)

0


(1)  Uz ierakstu šajā apakšpozīcijā attiecas nosacījumi, kas paredzēti spēkā esošajos Kopienas noteikumos (skat. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu, OV L 253, 11.10.1993., 71. lpp., un turpmākos grozījumus).


II PIELIKUMS

KN kods

TARIC

ex 2005 90 80

70

ex 2106 10 20

10

ex 2912 42 00

10

ex 2916 20 00

40

ex 2916 39 00

10

ex 2920 90 85

30

ex 3208 90 19

60

ex 3208 90 19

70

ex 3208 90 19

80

ex 3504 00 00

30

ex 3707 90 90

10

ex 3707 90 90

20

ex 3815 90 90

81

ex 3824 90 99

86

ex 3911 90 99

20

ex 3919 10 31

10

ex 3919 10 38

20

ex 3919 10 38

30

ex 3919 10 61

91

ex 3919 90 31

50

ex 3919 90 38

10

ex 3919 90 61

93

ex 3919 90 61

94

ex 3919 90 69

93

ex 3920 10 89

25

ex 3920 10 89

35

ex 3920 99 28

20

ex 5404 10 90

50

ex 7019 32 00

10

ex 7019 39 00

8108 30 00

10

ex 8108 90 70

20

ex 8540 91 00

91

ex 8540 91 00

94


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/18


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2272/2004

(2004. gada 22. decembris),

ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importu piemēro kumarīna importam, kas nosūtīts no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas tika iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pašreizējie pasākumi

(1)

Pēc atkārtotas izvērtēšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes kumarīna, uz kuru attiecas KN kods ex 2932 21 00, importam galīgo antidempinga maksājumu EUR 3 479 apmērā par tonnu.

2.   Pieprasījums

(2)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu 2004. gada 24. februārī saņēma pieprasījumu izmeklēt iespējamo antidempinga pasākumu apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes kumarīna importam (“pieprasījums”). Pieprasījumu vienīgā Kopienas ražotāja vārdā iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (“prasītājs”).

(3)

Pieprasījumā bija norādīts, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas ĶTR izcelsmes kumarīna importam, ir bijušas izmaiņas tirdzniecības modelī, par ko liecināja tā paša produkta importa apjoma no Indijas un Taizemes būtiska palielināšanās.

(4)

Uzskatīja, ka šā tirdzniecības modeļa izmaiņu iemesls varēja būt ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Indiju vai Taizemi. Tika arī uzskatīts, ka šādai praksei nav cita pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma, kā vien antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes kumarīnam.

(5)

Visbeidzot, prasītājs uzskatīja, ka esošo ĶTR izcelsmes kumarīnam piemēroto antidempinga pasākumu koriģējošā iedarbība tiek grauta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Ievērojams importa apjoms no Indijas un Taizemes bija aizstājis importu no ĶTR. Turklāt bija pietiekami pierādījumi, ka šo palielināto apjomu pārdeva par cenu, kas bija ievērojami zemāka nekā cena, kas nerada zaudējumus, kas noteikta izmeklēšanā un pēc kuras noteica esošos pasākumus, un ka bija dempings attiecībā uz iepriekš noteikto normālvērtību ĶTR izcelsmes kumarīnam.

3.   Izmeklēšanas sākšana

(6)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2004 (3) (“ierosinājuma regula”), sāka izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes kumarīna importam piemēroto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, sūtot kumarīna importu no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē, un ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, noteica muitas iestādēm, sākot no 2004. gada 9. aprīļa, reģistrēt no Indijas un Taizemes ievesto kumarīna importu, uz kuru attiecas KN kods ex 2932 21 00 (TARIC kodi 2932210011 un 2932210015), neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē. Komisija informēja ĶTR, Indijas un Taizemes iestādes par izmeklēšanas sākšanu.

4.   Izmeklēšana

(7)

Komisija oficiāli informēja ĶTR, Indijas un Taizemes iestādes, ražotājus/eksportētājus, zināmos iesaistītos Kopienas importētājus, kā arī pieprasītāju par izmeklēšanas sākšanu. Komisija izsūtīja aptaujas anketas ĶTR un Indijas ražotājiem/eksportētājiem (nebija neviena zināma eksportētāja Taizemē), pieprasījumā minētajiem Kopienas importētājiem vai Kopienas importētājiem, kas kļuva zināmi Komisijai izmeklēšanā, kuras gaitā paredzēja pašreizējo pasākumu ieviešanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli rakstveidā un pieprasīt to uzklausīšanu noteiktajā laikā saskaņā ar ierosinājuma regulu. Visas puses tika informētas par to, ka nesadarbošanās gadījumā var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka atzinumi var tikt sniegti, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(8)

Neviens no ĶTR vai Taizemes ražotājiem vai eksportētājiem neiesniedza atbildes uz aptaujas anketām. Atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja Indijā un no viena nesaistīta importētāja Kopienā. Kopiena veica pārbaudi šāda Indijas ražotāja eksportētāja telpās:

“Atlas Fine Chemicals Pvt. Ltd”, Nasik, Indija

5.   Izmeklēšanas laikposms

(9)

Izmeklēšanas periods ietvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“IP”). Lai noteiktu izmaiņas tirdzniecības modelī, tika savākti dati no 2000. gada līdz IP beigām.

B.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1.   Vispārīgi apsvērumi/ sadarbības apjoms

a)   Taizeme

(10)

Neviens no Taizemes kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nepieteicās, kā arī nesadarbojās izmeklēšanas gaitā. Līdz ar to slēdziens par kumarīna eksportu, kas sūtīts no Taizemes uz Kopienu, bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem datiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Sākot izmeklēšanu, Taizemes iestādes tika informētas par sekām nesadarbošanās gadījumā, kā noteikts pamatregulas 18. panta 6. punktā.

b)   Indija

(11)

Viens ražotājs eksportētājs no Indijas “Atlas Fine Chemicals Pvt. Ltd”, India (“Atlas”) sadarbojās, pārstāvot IP laikā vairāk nekā 90 % no apjoma un vērtības kopējam kumarīna importam no Indijas.

(12)

“Atlas” aptaujas anketas atbildēs paziņoja, ka neviens no tā saistītajiem uzņēmumiem, tieši vai netieši, nav iesaistīti kumarīna ražošanā un tirdzniecībā. Tomēr pārbaudes vizītē tika atklāts, ka “Atlas” pieder divi saistīti uzņēmumi Indijā: “Monolith Chemicals Pvt. Ltd.” un “Aims Impex Pvt. Ltd.”, kuri ieved ĶTR izcelsmes kumarīnu Indijā un pēc tam ievesto produkciju pārdod “Atlas”.

c)   ĶTR

(13)

Izmeklēšanas gaitā neviens no Ķīnas kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nesadarbojās.

(14)

Šiem uzņēmumiem tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Tos arī informēja par sekām nesadarbošanās gadījumā.

2.   Attiecīgais ražojums un līdzīgs ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums, attiecībā uz kuru ir notikusi varbūtējā pasākumu apiešana, kā definēts sākotnējā regulā, ir kumarīns, kas pašreiz atbilst KN kodam ex 2932 21 00. Kumarīns ir bālgans kristālisks pulveris, kam piemīt svaigi pļautas zāles smarža. To galvenokārt izmanto kā aromatizējošu ķīmisku vielu un kā fiksatīvu smaržvielu savienojumu izgatavošanai; šādus savienojumus izmanto mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas preču un smaržvielu izgatavošanā.

(16)

Kumarīnu var ražot, izmantojot divus dažādus ražošanas procesus: Fenola ceļš, kas ietver Perkina reakciju, un o-Krezola ceļš, kas ietver Rašinga reakciju. Tomēr ar šiem abiem procesiem ražotajam kumarīnam ir tādas pašas pamata fizikālās un ķīmiskās īpašības un tāds pats izmantojums.

(17)

Ņemot par pamatu informāciju, kas izmeklēšanas laikā iegūta no vienīgā Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, un citu Indijas ražotāju un iesaistīto pušu no Taizemes nesadarbošanās dēļ, jāsecina, ka nesaņemot pierādījumus pretējam, ka no ĶTR eksportētajam kumarīnam uz Kopienu un no Indijas un Taizemes sūtītajam kumarīnam uz Kopienu piemīt tās pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un ir tas pats izmantojums. Līdz ar to tos jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

3.   Izmaiņas tirdzniecības modelī

(18)

Kā minēts iepriekš, šā tirdzniecības modeļa izmaiņu iemesls acīmredzot bija sūtīšana caur Indiju un Taizemi.

Taizeme

(19)

Tā kā neviena no Taizemes kompānijām nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, eksports no Taizemes uz Kopienu bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem datiem. Līdz ar to, lai noteiktu cenas un apjomus importam no Taizemes, tika izmantoti Eurostat dati, kas bija visatbilstošākā pieejamā informācija.

(20)

Kumarīna imports no Taizemes palielinājās no 0 tonnām 2000. gadā līdz 211 tonnām IP laikā. Imports no Taizemes tika uzsākts 2001. gada oktobrī dažus mēnešus pēc pārbaudes sākšanas, kas pabeigta 2002. gadā (“iepriekšējā izmeklēšana”), kad nevarēja izslēgt, ka Padomes Regulā (EK) Nr. 600/96 (1996. gada 25. marts), ar ko uzliek galīgo antodempinga maksājumu tāda kumarīna importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (4), paredzētie pasākumi tiks saglabāti. No Taizemes sūtītā importa daļa attiecībā uz kopējo kumarīna importa apjomu Kopienā pieauga no 0 % 2000. gadā līdz 50 % IP, turpretim ĶTR izcelsmes kumarīna imports Kopienā šajā pašā laikposmā saglabājās nemainīgs - 7 %. Turklāt Ķīnas eksporta statistika KN kodu līmenī parāda, ka kumarīna eksports no ĶTR uz Taizemi šajā pašā laikposmā būtiski pieauga - no 1 tonnas 2000. gadā līdz 270 tonnām IP laikā. Tika konstatēts arī, ka imports no Taizemes zināmā mērā ir kompensējis importa samazinājumu no ĶTR, jo pasākumi sākotnēji tika noteikti ar Regulu (EK) Nr. 600/96.

(21)

Tā kā nav izteikta vēlme sadarboties un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, jāsecina, ka laikposmā no 2000. gada līdz IP notika izmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Taizemi un Kopienu, ko radīja ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Taizemi.

Indija

(22)

No Indijas sūtītā importa daļa attiecībā uz kopējo kumarīna importa apjomu Kopienā pieauga no 11 % 2000. gadā līdz 35 % IP laikā, turpretim ĶTR izcelsmes kumarīna imports Kopienā šajā pašā laikposmā saglabājās nemainīgs – 7 %. Turklāt Ķīnas eksporta statistika KN kodu līmenī norāda, ka šajā pašā laikposmā kumarīna eksports no ĶTR uz Indiju būtiski pieauga - no 88 tonnām 2000. gadā līdz 687 tonnām IP. Tika konstatēts arī, ka imports no Indijas zināmā mērā ir kompensējis importa samazinājumu no ĶTR, jo pasākumi sākotnēji tikai noteikti ar Regulu (EK) Nr. 600/96.

a)   Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās Indijā

(23)

“Atlas” būtiski un pastāvīgi palielināja eksportu uz Kopienu no 100 2000./2001. finanšu gadā (“FG”) (5) 2000./2001. finanšu gadā (“FG”) (6) līdz 1 957 IP. Tajā pašā laikposmā “Atlas” būtiski palielināja ĶTR izcelsmes kumarīna iepirkumu no 100 2000./2001. FG līdz 1 411 IP. Tādēļ tiek secināts, ka “Atlas” nolēma importēt Ķīnas izcelsmes kumarīnu un pēc nelielas pārveides atkārtoti eksportēt to uz Kopienu, tādējādi būtiski palielinot importa daļu, kas nosūtīta no Indijas uz Kopienu.

b)   Uzņēmumi, kuri nesadarbojās

(24)

Pieprasījumā minēts viens cits ražotājs Indijā. Attiecībā uz šo uzņēmumu, kas nesadarbojās, un jebkuriem citiem ražotājiem, kas var būt, bet kas ir izvēlējušies nesadarboties, eksporta apjomi un vērtība saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jānosaka, balstoties uz pieejamajiem datiem. Līdz ar to, lai noteiktu eksporta cenas un apjomus uzņēmumiem, kas nesadarbojās, tika izmantoti Eurostat dati, kas bija visatbilstošākā pieejamā informācija. Ņemot par pamatu šo informāciju, tika konstatēts, ka imports no uzņēmumiem, kas nesadarbojās, bija nedaudz samazinājies. Turklāt jāņem vērā, ka uzņēmumu, kas nesadarbojās, importa apjoms un vērtība sastādīja tikai 4–7 % (7) no kopējā kumarīna importa apjoma un vērtības no Indijas IP laikā. Ņemot vērā uzņēmumu nevēlēšanos sadarboties un to mazo tirgus daļu, tika konstatēts, ka pieejamā informācija par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nebija tāda, lai konstatējumu par izmaiņām tirdzniecības modelī atzītu par spēkā neesošu.

c)   Atzinums attiecībā uz Indiju

(25)

Balstoties uz iepriekšminētajiem faktiem, jāsecina, ka laikposmā no 2000. gada līdz IP notika izmaiņas tirdzniecības modelī starp Indiju, ĶTR un Kopienu, ko radīja tas, ka uzņēmums, kas sadarbojās, pēc nelielas pārveides atkārtoti eksportēja ĶTR izcelsmes kumarīnu caur Indiju, un uzņēmumi, kas nesadarbojās, sūtīja ĶTR izcelsmes kumarīnu caur Indiju.

4.   Nepietiekams iemesls vai ekonomisks pamatojums

Taizeme

(26)

Attiecībā uz importu no Taizemes, tā kā nav izteikta vēlme sadarboties, un nav pierādījumu par pretējo, tiek secināts, ka, ņemot vērā importa sākšanu tikai dažus mēnešus pēc iepriekšējās izmeklēšanas ierosināšanas, iespējams, paredzot pašreiz piemēroto antidempinga pasākumu paplašināšanu, izmaiņas tirdzniecības modelī radās drīzāk no antidempinga pasākumu piemērošanas, nevis no kāda cita pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē.

Indija

(27)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, “Atlas”, ir importējis kumarīnu, kas ražots o-Krezola ceļā, no ĶTR caur diviem ar to saistītiem Indijas uzņēmumiem. “Atlas” tālāk attīrīja importēto ražojumu, un tālāk attīrīto kumarīnu pēc tam atkārtoti eksportēja uz Kopienu. IP laikā kumarīna apjoms, kas attiecas uz ražošanas procesu, sastādīja 75 % (8) no “Atlas” kopējā produkcijas apjoma. Atlikušais apjoms 25 % (8) apmērā patiešām bija Fenola ceļā Indijā ražotais kumarīns. Tā kā KN kods, ar ko deklarēts no ĶTR importētais kumarīns, un kods, ar ko deklarēts tālāk attīrīts kumarīns, kuru “Atlas” atkārtoti eksportējis uz Kopienu, ir viens un tas pats produkts; tiek secināts, ka abi produkti ir viens un tas pats un tādēļ atkārtoti eksportētais produkts uz Kopienu saglabā tā Ķīnas izcelsmes statusu.

(28)

“Atlas” minēja, ka KN kods ir tikai norādošs elements, lai noteiktu produkta izcelsmi, un ka kumarīna tālākā attīrīšana jāuzskata par pēdējo būtisko apstrādi uzņēmumā, kas aprīkots šim nolūkam, un kā rezultātā notiek jauna produkta ražošana. Tādēļ, pēc “Atlas” domām, uzņēmumā tālāk attīrītajam kumarīnam bija Indijas izcelsme.

(29)

Tika konstatēts, ka tā kumarīna tālākā attīrīšana, kas jau bija derīgs kosmētikas nozarei, nemaina šā kumarīna izcelsmi.

(30)

Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka kumarīna tālākās attīrīšanas izmaksas nebija augstas, un tādēļ secināja, ka šis process sastāvēja tikai no kumarīna nelielas pārveides, lai uzlabotu tā tīrību, nevis no jauna produkta ražošanas. Uz tālāk attīrīto kumarīnu patiešām attiecas attiecīgā produkta definīcija. To “Atlas” neapstrīdēja.

(31)

“Atlas” arī minēja, ka, novērtējot, vai apstrāde bija jāuzskata par būtisku, no ĶTR importētā kumarīna vērtība, kas tika zaudēta tālākās attīrīšanas procesā, jāuzskata par izmaksām, ko radīja attīrīšanas process. Tomēr kumarīna vērtība, kas zaudēta attīrīšanas procesā, rodas brīdī, kad šis kumarīns tiek pirkts. Tādēļ to nevar uzskatīt par izmaksām, ko radījis pats attīrīšanas process.

(32)

Uzņēmums arī piebilda, ka galvenais iemesls ĶTR izcelsmes kumarīna eksportēšanai ir nedrošība sakarā ar iespējamiem streikiem Indijā. Tomēr pat ja streikus kā tādus varēja uzskatīt par iespējamu pamatojumu kompānijas lēmumu pieņemšanai, streiki var ietekmēt abus “Atlas” izmantotos ražošanas procesus, t.i., Indijas kumarīna ražošanu Fenola ceļā un ĶTR izcelsmes kumarīna attīrīšanu o-Krezola ceļā. Līdz ar to streiki netiek uzskatīti par pietiekamu pamatojumu faktam, ka ĶTR izcelsmes kumarīna daļa, ko “Atlas” izmantoja ražošanas procesā, palielinājās no aptuveni 25 % 2000. gadā līdz vairāk nekā 70 % IP (8).

(33)

Tādēļ tiek secināts, ka izmaiņas tirdzniecības modelī radās no antidempinga pasākumiem, nevis kāda cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma dēļ pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(34)

Attiecībā uz Indijas uzņēmumiem, kas nav izrādījušas vēlmi sadarboties, to eksports pēc 2001./2002. FG samazinājās, “Atlas” strauji palielinot tā tirgus daļu, bet, ņemot vērā nelielos daudzumus, tika konstatēts, ka tas neietekmēja izmaiņas tirdzniecības modelī.

5.   Maksājuma koriģējošās iedarbības graušana, ņemot vērā līdzīgo ražojumu cenas un/vai daudzumus

Taizeme

(35)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka izmaiņas Kopienas importa modelī ir saistītas ar antidempinga pasākumu piemērošanu. Līdz 2001. gada oktobrim Kopienas tirgū netika ievestas importa preces, kuru deklarētā izcelsmes vieta ir Taizeme, bet IP tās sasniedza 211 tonnas. Šis apjoms veidoja 30,7 % no Kopienas patēriņa iepriekšējās izmeklēšanas IP laikā.

(36)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka vidējās cenas importa precēm no Taizemes bija pat zemākas par iepriekšējās izmeklēšanas importa preču cenām no ĶTR, un līdz ar to zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Vidējās cenas importa precēm no Taizemes bija arī par 20 % zemākas nekā Ķīnas eksporta preču cenas pašreizējās izmeklēšanas IP.

(37)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Taizemes, ir ietekmējušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, ņemot vērā līdzīgo ražojumu cenas un/vai daudzumus.

Indija

(38)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības modelī ir saistītas ar antidempinga pasākumu piemērošanu. Lai gan no Indijas ievestais imports sastādīja tikai 11 % no kopējā kumarīna importa apjoma Kopienā 2000. gadā, tas sasniedza 35 % IP. Šis apjoms veidoja 18–22 % (9) no Kopienas patēriņa iepriekšējās izmeklēšanas IP.

(39)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka vidējās cenas importam no Indijas bija pat zemākas par importa cenām no ĶTR iepriekšējā izmeklēšanā, un līdz ar to zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Vidējās cenas importa precēm no Indijas bija arī par 14 % zemākas nekā Ķīnas eksporta preču cenas pašreizējās izmeklēšanas IP.

(40)

Ņemot par pamatu iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Indijas, ir mazinājušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, ņemot vērā līdzīgo ražojumu cenas un daudzumus.

(41)

“Atlas” minēja, ka nav pamatoti salīdzināt Ķīnas eksporta cenas Kopienai 1994. gadā (t.i., izmeklēšanā izmantoto IP, kā rezultātā 1996. gadā ieviesa sākotnējos pasākumus) ar Indijas eksporta cenām tam pašam tirgum šodien, jo starp abiem IP ir pagājuši desmit gadi.

(42)

Tomēr patiesībā Indijas eksporta cenas tika salīdzinātas ar Ķīnas eksporta cenām, kas noteiktas 2002. gadā pabeigtās pārbaudes IP.

6.   Pierādījumi par dempingu attiecībā uz iepriekš noteiktām normālvērtībām tādiem pašiem vai līdzīgiem ražojumiem

Taizeme

(43)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz konkrētās preces eksportu no Taizemes uz Kopienu IP laikā, Eurostat dati tika izmantoti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu jābūt pierādījumiem par dempingu attiecībā uz agrāk noteiktajām tādu pašu vai līdzīgu preču normālvērtībām.

(45)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, pienācīgu atmaksu korekciju veidā tika noteikta starpība, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t.i., kas sniegti pieprasījumā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam no Taizemes uz Kopienu. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 100 %.

Indija

(47)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz konkrētās preces eksportu no Indijas uz Kopienu IP laikā, atbilstīgi pamatregulas 18. pantam tika izmantoti Indijas ražotāja, kas sadarbojās, uzrādītās eksporta cenas, kā arī Eurostat dati par uzņēmumiem, kas nesadarbojās.

a)   Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās

(48)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un “Atlas” eksporta cenu, pienācīgu atmaksu korekciju veidā tika noteikta starpība, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas, ņemot par pamatu “Atlas” sniegto informāciju, tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kravas apstrādi un papildu izmaksām, iepakošanu un valūtas konvertējamību.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam, ko sūtījis “Atlas”. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 80 %.

(50)

“Atlas” minēja, ka iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšana ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP laikā bija par pamatu nepareiziem secinājumiem, jo laika starpība starp abu izmeklēšanu IP ir desmit gadi.

(51)

Tomēr Komisija izmantoja datus par vidējo svērto normālvērtību, kas iegūti 2002. gadā pabeigtajā pārbaudē, un tādēļ laika starpība starp abu izmeklēšanu IP ir tikai divi gadi. Tas atbilst pamatregulas 13. panta 1. punkta prasībām.

b)   Uzņēmumi, kas nesadarbojās

(52)

Lai godīgi salīdzinātu normālvērtību un eksporta cenu, korekciju veidā tika veikta pienācīga nolīdzināšana attiecībā uz starpību, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas, ņemot par pamatu “Atlas” sniegto informāciju, tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kravas apstrādi un palīgizmaksām, iepakošanu un valūtas konvertējamību.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās vidējās svērtās normālvērtības salīdzināšanā ar vidējo svērto eksporta cenu šīs izmeklēšanas IP laikā, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, tika konstatēts dempings kumarīna importam Kopienā no Indijas uzņēmumiem, kas nesadarbojās. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta kā CIF vērtības procentuālā daļa pie Kopienas robežas, nenomaksājot nodokļus, bija virs 60 %.

C.   PASĀKUMI

(54)

Ņemot vērā iepriekšminētos datus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē, pašreizējie antidempinga pasākumi, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam, kura izcelsmes vieta ir ĶTR, būtu jāattiecina uz tādu pašu ražojumu, kurš sūtīts no Indijas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē.

(55)

Paplašinātajam maksājumam būtu jāatbilst sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā noteiktajam maksājumam.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka jebkurus paplašinātos pasākumus piemēro reģistrētajam importam no reģistrācijas datuma, antidempinga maksājumu iekasē par Indijas un Taizemes sūtītā kumarīna importu, kas ievests Kopienā un reģistrēts tā, kā noteikts ierosinājuma regulā. Tomēr, ņemot vērā produkta atvietojamību un šā gadījuma īpašos apstākļus, nebija iespējams droši nodalīt darījumus saistībā ar kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā, no darījumiem saistībā ar kumarīnu, kas importēts no Ķīnas, tālāk attīrīts un pēc tam atkārtoti eksportēts uz Kopienu. Rezultātā paplašinātā antidempinga maksājuma retrospektīva iekasēšana par kumarīna importu, kas nosūtīts no Indijas, nav piemērojama kumarīna importam, ko “Atlas” eksportējis reģistrācijas laikposmā.

D.   PIEPRASĪJUMS PAR ATBRĪVOJUMU NO REĢISTRĀCIJAS VAI MAKSĀJUMA PAPLAŠINĀŠANAS

(57)

Vienīgais ražotājs eksportētājs “Atlas”, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un paredzētās antidempinga pasākumu paplašināšanas atbilstīgi pamatregulas 13. panta 4. punktam.

(58)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka “Atlas” bija pārkāpis spēkā esošos antidempinga pasākumus ar ĶTR izcelsmes kumarīna atkārtotu eksportu pēc nelielas pārveides. Tika konstatēts arī, ka “Atlas” bija eksportējis uz Kopienu kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā Fenola ceļā (sk. 27. apsvērumu). Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 4. punktam fakts, ka “Atlas” bija iesaistīts prakses neievērošanā, liek noraidīt tā atbrīvojuma pieprasījumu.

E.   APŅEMŠANĀS

(59)

Tomēr ņemot vērā produkta atvietojamību un “Atlas” radušās grūtības IP laikā, lai atšķirtu produktus, kas ražoti Indijā Fenola ceļā, un Ķīnas izcelsmes kumarīnu, kas tālāk attīrīts un atkārtoti eksportēts uz Kopienu, izņēmuma kārtā tiek uzskatīts par piemērotu pieņemt “Atlas” apņemšanos, ar ko uzņēmums pārdotu Kopienai kumarīnu, kas patiešām ražots Indijā, nosakot daudzuma ierobežojumu, kurš atbilst šāda produkta daudzumam, kas pārdots Kopienai IP laikā. Saskaņā ar apņemšanos pārdotajam kumarīnam nepiemērotu paplašināto maksājumu.

(60)

Komisija var pieņemt šo “Atlas” apņemšanos ar Komisijas lēmumu.

(61)

Šajā kontekstā “Atlas” ir apņēmies sniegt Komisijai regulāru un detalizētu informāciju par veikto eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt apņemšanos.

(62)

Lai turpmāk ļautu Komisijai efektīvi uzraudzīt uzņēmuma apņemšanās izpildi, kad pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā tiek iesniegts attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojums no antidempinga maksājuma ir atkarīgs no faktūrrēķina iesniegšanas, kurā iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi. Šis informācijas apjoms ir nepieciešams arī, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārliecināties, ka sūtījumi atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai ja tas neatbilst muitai iesniegtajam produktam, tā vietā būs veicams atbilstīgas likmes antidempinga maksājums.

Ievērojot to, apņemšanās piedāvājums tādēļ tiek uzskatīts par pieņemamu, un attiecīgais uzņēmums ir informēts par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un saistībām, uz kurām pamatojas akcepts.

(63)

Ja “Atlas” lauž apņemšanos vai ja apņemšanās citādi izrādītos nepiemērota, Komisija var atsaukt savu apstiprinājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importu, kas atbilst KN kodam ex 2932 21 00, ar šo attiecina arī uz kumarīna importu, kas atbilst KN kodam ex 2932 21 00, kas sūtīts no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā vai Taizemē (TARIC kodi 2932210011 un 2932210015).

2.   Maksājumu, ko paplašināja ar šā panta 1. punktu, iekasē par importu, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 661/2004 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, izņemot preces, ko eksportē “Atlas Fine Chemicals Pvt Ltd.”, Debhanu Mansion, Nasik-Pune Highway, Nasik Road, MS 422 101, Indija (TARIC papildu kods A579).

3.   Neskarot 1. punktu, galīgo antidempinga maksājumu nepiemēro importam, ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. pantu.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Laišanai brīvā apgrozībā deklarētajam importam nepiemēro 1. pantā paredzētā antidempinga maksājumu ar noteikumu, ka attiecīgos izstrādājumus ražojuši uzņēmumi, kuru apņemšanos apstiprinājusi Komisija un kuru nosaukumi uzskaitīti attiecīgajā Komisijas lēmumā, kurā laiku pa laikam tiek izdarīti grozījumi, un ir importēti saskaņā ar minēto lēmumu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto importu atbrīvo no antidempinga maksājuma ar nosacījumu, ka:

a)

dalībvalstu muitas iestādēm iesniegts faktūrrēķins, kurā iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi, pēc deklarācijas iesniegšanas par laišanu brīvā apgrozībā; un

b)

deklarētās un muitai iesniegtās preces precīzi atbilst aprakstam faktūrrēķinā.

3. pants

1.   Prasības par atbrīvošanu no maksājuma, kas paplašināts saskaņā ar 1. pantu, iesniedz rakstiski vienā no Kopienas oficiālajām valodām, un to jāparaksta personai, kas ir pilnvarota pārstāvēt pieprasījuma iesniedzēju. Prasība jāsūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

Office: J-79 05/17

B-1049 Brussels

Fakss (32 2) 295 65 05

Telekss COMEU B 21877.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, pieņemot lēmumu, var piešķirt importa atbrīvojumu no 1. panta 1. punktā paredzētā maksājuma tiem uzņēmumiem, kas iesniedza šādu pieprasījumu.

4. pants

Muitas iestādēm ar šo tiek noteikts pārtraukt importa reģistrēšanu atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 661/2004 2. pantam.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembris.

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 123, 9.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1854/2003 (OV L 272, 23.10.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 104, 8.4.2004., 99. lpp.

(4)  OV L 86, 4.4.1996., 1. lpp.

(5)  Konfidencialitātes nolūkā dati šajā punktā ir indeksēti.

(6)  Kas aptver laikposmu no viena gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam.

(7)  Konfidencialitātes nolūkā ir sniegti diapazoni.

(8)  Konfidencialitātes nolūkā netiek sniegti precīzi dati.

(9)  Konfidencialitātes nolūkā ir sniegti diapazoni.


PIELIKUMS

Šādu informāciju norāda faktūrrēķinā, kuru pievieno uzņēmuma pārdotajam kumarīnam uz Kopienu, ievērojot apņemšanos:

1.

Virsraksts “FAKTŪRRĒĶINS, KO PIEVIENO PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS APŅEMŠANĀS”

2.

Regulas 2. panta 1. punktā minētā uzņēmuma nosaukums, kas izraksta faktūrrēķinu

3.

Faktūrrēķina numurs

4.

Faktūrrēķina izrakstīšanas datums

5.

TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā norādītās preces jāmuito uz Kopienas robežas

6.

Precīzs preču apraksts, tostarp:

Produkta koda numurs (PCN), ko izmanto izmeklēšanas un apņemšanās nolūkā;

preču apraksts saprotamā valodā, kuras atbilst attiecīgajam PCN (piem., “PCN …”);

uzņēmuma produkta koda numurs (CPC) (attiecīgā gadījumā);

KN kods;

daudzums (jānorāda kilogramos).

7.

Tā uzņēmuma nosaukums, kas rīkojas kā importētājs Kopienā, kam uzņēmums tieši izraksta faktūrrēķinu, kuru pievieno precēm, uz kurām attiecas apņemšanās.

8.

Uzņēmuma amatpersonas uzvārds, kura ir izrakstījusi faktūrrēķinu un parakstījusi šādu paziņojumu:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu tiek veikta saskaņa ar apņemšanos un atbilstīgi apņemšanās noteikumiem, kuru piedāvāja [uzņēmums] un akceptēja Eiropas Komisija ar lēmumu [IEVIETOT NUMURU]. Es paziņoju, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/28


PADOMES REGULA (EK, Euratom) Nr. 2273/2004

(2004. gada 22. decembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

10 jaunās dalībvalstis pievienojās 2004. gada 1. maijā;

(2)

turklāt būtu jāņem vērā, ka ir iespējamas jaunas pievienošanās nākotnē;

(3)

Kopienas ir piešķīrušas un garantējušas aizdevumus valstīm, kas pievienojas, vai projektiem, ko īsteno šajās valstīs. Šie aizdevumi un garantijas pašlaik sedz no Garantiju fonda, un tie paliks, attiecīgi, neatmaksāti vai spēkā pēc pievienošanās dienas. No minētās dienas šie aizdevumi un garantijas vairs nebūs Kopienu ārējās darbības, un tāpēc tos būtu jāsedz tieši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nevis no Garantiju fonda;

(4)

Eiropas Investīciju bankai būtu jāziņo Komisijai par to, kāds pievienošanās dienā ir Komisijas garantēto nepabeigto operāciju kopapjoms jaunajās dalībvalstīs;

(5)

ziņojumā, kuru Komisija ir izstrādājusi saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (1994. gada 31. oktobris), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (2), izdarīti secinājumi, ka nav vajadzības grozīt kādus Garantiju fonda parametrus, lai ņemtu vērā Eiropas Savienības paplašināšanos;

(6)

ņemot vērā informācijas apjomu, kāds ir vajadzīgs gada ziņojumam, kurš paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2728/947. pantā, kā arī sarežģītās procedūras, kas jāveic pirms ziņojuma iesniegšanas, būtu jāpagarina ziņojuma sagatavošanai noteiktais laiks;

(7)

tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94;

(8)

Līgumi šīs regulas pieņemšanai paredz vienīgi tās pilnvaras, kas noteiktas EK līguma 308. pantā un Euratom līguma 203. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 groza šādi.

1.

Regulas 1. pantam pievieno šādu daļu:

“Uz visām operācijām, ko veic par labu trešām valstīm vai projektu finansēšanai trešās valstīs, no dienas, kad attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, vairs neattiecas šīs regulas piemērošanas joma.”.

2.

Iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Pēc jaunas dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai paredzēto apjomu samazina par summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz 1. panta trešajā daļā minētajām operācijām.

Samazinājuma summas aprēķināšanai 3. panta otrajā daļā minēto procentu likmi, kas ir spēkā pievienošanās dienā, piemēro uz attiecīgo dienu nepabeigto operāciju kopapjomam.

Pārpalikumu atmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu daļas īpašā pozīcijā.”.

3.

Regulas 7. pantā datumu “31. marts” aizstāj ar datumu “31. maijs”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

To piemēro no 2004. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV C 19, 23.1.2004., 3. lpp.

(2)  OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1149/1999 (OV L 139, 2.6.1999., 1. lpp.).


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2274/2004

(2004. gada 30. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 30. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

75,5

204

47,8

999

61,7

0709 90 70

204

55,6

999

55,6

0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50

448

33,6

999

33,6

0805 20 10

204

47,1

999

47,1

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

204

47,4

999

47,4

0805 50 10

052

50,9

999

50,9

0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90

720

48,3

999

48,3

0808 20 50

400

87,0

999

87,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2275/2004

(2004. gada 30. decembris)

sakarā ar konkursa procedūras uzsākšanu par ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ievedot Spānijā sorgo no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu (2), kas noslēgts Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu ietvaros, Kopiena apņēmusies ievest Spānijā noteiktu daudzumu sorgo.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, kas apstiprina noteikumus, ar kādiem var iesniegt pieteikumus par tarifa kvotām kukurūzas un sorgo ievešanai Spānijā un kukurūzas ievešanai Portugālē (3), ir paredzēti īpaši noteikumi, kas jāievēro, īstenojot šo konkursu.

(3)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus pieprasījumu Spānijā, jāuzsāk konkursa procedūra, lai noteiktu sorgo ievedmuitas samazinājumu.

(4)

Padomes 2002. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kurš piemērojams lauksaimniecības produktiem un precēm, kas iegūtas, pārstrādājot Āfrikas, Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstu) izcelsmes lauksaimniecības produktus, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 1706/98 (4), paredz par 60 % samazināt nodokli, ko piemēro, ievedot sorgo 100 000 tonnu apmērā viena kalendārā gada laikā, un piemērot 50 % samazinājumu, ja šī kvota tiek pārsniegta. Ja šo priekšrocību sasummētu ar priekšrocību, kas izriet no konkursa par ievedmuitas samazinājumu, Spānijas labības tirgū varētu rasties traucējumi. Tādēļ šī kumulācija jāizslēdz.

(5)

Šajā Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek uzsākta konkursa procedūra par Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa samazinājumu, ko piemēro, ievedot Spānijā sorgo.

2.   Regulas (EK) Nr. 1839/95 noteikumus piemēro, ja vien šajā Regulā nav paredzēti pretēji noteikumi.

3.   Konkursā nepiemēro sorgo muitas nodokļa samazinājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā.

2. pants

Konkursu atklāj līdz 2005. gada 15. decembrim. Šajā laikā notiek iknedēļas konkursi, attiecībā uz kuriem daudzumi un pieteikumu iesniegšanas datumi tiek noteikti konkursa paziņojumā.

3. pants

Konkursa ietvaros piešķirtie importa sertifikāti ir derīgi piecdesmit dienas no to izsniegšanas dienas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1839/95 10. panta 4. punktam.

4. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

(4)  OV L 348, 21.12. 2002., 5. lpp.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/34


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2276/2004

(2004. gada 30. decembris)

par konkursa atvēršanu ievedmuitas nodokļa samazinājumam par kukurūzu, ko Portugālē ieved no trešajām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar lauksaimniecības vienošanos (2), kas noslēgta Urugvajas cikla daudzpusējās tirdzniecības sarunās, Kopienai jāieved Portugālē zināms daudzums kukurūzas.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, ar ko nosaka tarifu kvotu piemērošanas nosacījumus kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3) ir izstrādāti īpaši nosacījumi konkursu īstenošanai.

(3)

Ņemot vērā Portugāles tirgus pašreizējās vajadzības, jāatver konkurss par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek izsludināts konkurss par Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēto ievedmuitas nodokļa samazinājumu Portugālē ievestajai kukurūzai.

2.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Regulas (EK) Nr. 1839/95 noteikumus.

2. pants

Konkurss ir atvērts līdz 2005. gada 17. martam. Tā laikā veic iknedēļas līgumtiesību piešķiršanu, un tās daudzumi un piedāvājumu iesniegšanas termiņi ir noteikti konkursa paziņojumā.

3. pants

Ievešanas atļaujas, kas izsniegtas šim konkursam, ir derīgas piecdesmit dienas, sākot no to izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1839/95 10. panta 4. punkta nozīmē.

4. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembris

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/35


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2277/2004

(2004. gada 30. decembris)

par konkursa atvēršanu ievedmuitas nodokļa samazinājumam par kukurūzu, ko Spānijā ieved no trešajām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar lauksaimniecības vienošanos (2), kas noslēgta Urugvajas cikla daudzpusējās tirdzniecības sarunās, Kopienai jāieved Spānijā zināms daudzums kukurūzas.

(2)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Regulā (EK) Nr. 1839/95, ar ko nosaka tarifu kvotu piemērošanas nosacījumus kukurūzas un sorgo importam Spānijā un kukurūzas importam Portugālē (3) ir izstrādāti īpaši nosacījumi konkursu īstenošanai.

(3)

Ņemot vērā Spānijas tirgus pašreizējās vajadzības, jāatver konkurss par kukurūzas ievedmuitas nodokļa samazinājumu.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek izsludināts konkurss par Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēto ievedmuitas nodokļa samazinājumu Spānijā ievestajai kukurūzai.

2.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Regulas (EK) Nr. 1839/95 noteikumus.

2. pants

Konkurss ir atvērts līdz 2005. gada 28. aprīlim. Tā laikā veic iknedēļas līgumtiesību piešķiršanu, un tās daudzumi un piedāvājumu iesniegšanas termiņi noteikti konkursa paziņojumā.

3. pants

Ievešanas atļaujas, kas izsniegtas šim konkursam, ir derīgas piecdesmit dienas, sākot no to izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1839/95 10. panta 4. punkta nozīmē.

4. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(3)  OV L 177, 28.7.1995., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/36


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2278/2004

(2004. gada 30. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2759/1999, ar ko nosaka to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (3), 26. panta 1. punkts ietver dažus noteikumus, kas nav tieši piemērojami saņēmējvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1268/1999. Tāpēc 26. pants turpmāk nevar attiekties uz 3. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2759/1999 (4). Tāpēc Regulas (EK) Nr. 2759/1999 3. panta 1. punktā jāiekļauj īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā situāciju attiecībā uz kandidātvalstīm.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1268/1999 8. pants attiecas uz Kopienas ieguldījumu likmi un atbalsta intensitāti. Šā panta 2. punkts palielina valsts atbalsta maksimālo apjomu attiecībā uz ieguldījumiem lauku saimniecībās, cita starpā, arī ieguldījumiem, ko veic jaunie lauksaimnieki, un/vai ieguldījumiem kalnu rajonos. Šie termini ir jādefinē, ievērojot principus, ko piemēro dalībvalstīm.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 2759/1999 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2759/1999 groza šādi:

1)

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbalstu var piešķirt ieguldījumiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 25. pantā un saistīti ar to lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošanu, kuri iekļauti līguma I pielikumā. Lauksaimniecības produktu izcelsmes valstij jābūt kādai no Kopienas kandidātvalstīm, bet tas neattiecas uz zivsaimniecības produktiem. Šo atbalstu nevar piešķirt ieguldījumiem, kas saistīti ar mazumtirdzniecību.

Atbalstu piešķir tām personām, kas tieši atbildīgas par ieguldījumu finansēšanu uzņēmumos, kuri atbilst šīs regulas 2. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Tomēr, ja ar acquis communautaire saistītie obligātie standarti attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labklājību pieņemti īsi pirms pieteikuma iesniegšanas, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgā saimniecība nodrošina atbilstību jaunajiem nosacījumiem līdz ieguldījuma īstenošanas beigām.”

2)

Regulas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Regulas (EK) Nr. 1268/1999 8. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā ir spēkā šādas definīcijas:

a)

“jaunie lauksaimnieki” ir lauksaimnieki, kuri brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, ir jaunāki par 40 gadiem un kuriem ir atbilstošas profesionālās iemaņas un kompetence;

b)

“kalnu rajoni” ir kalnu rajoni, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta 1. punktā;

c)

“valsts atbalsts” ir visa palīdzība, kas ir vai nav piešķirta programmas ietvaros.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2008/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 12.–13. lpp.).

(2)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.

(4)  OV L 331, 23.12.1999., 51. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 775/2003 (OV L 112, 6.5.2003., 9. lpp.).


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2279/2004

(2004. gada 30. decembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 attiecībā uz Kopienas tarifu kvotām un salīdzināmajiem daudzumiem atsevišķiem Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes lauksaimniecības produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 9. aprīļa Regulu (EK) Nr. 747/2001, kas nosaka Kopienas tarifa kvotu un salīdzināmo daudzumu administrēšanu attiecībā uz produktiem, par kuriem atbilstīgi nolīgumiem ar atsevišķām Vidusjūras reģiona valstīm var pretendēt uz atvieglojumiem, un atceļ Regulas (EK) Nr. 1981/94 un (EK) Nr. 934/95 (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Padome ar savu 2004. gada 22. decembra Lēmumu (2) ir noslēgusi nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO) Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīnas pārvaldes labā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem un EK un Palestīniešu pārvaldes starpposma asociācijas nolīguma 1. un 2. protokola aizstāšanu. Šo jauno nolīgumu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(2)

Jaunajā protokolā Nr. 1 par kārtību, kas piemērojama Rietumkrasta un Gazas joslas izcelsmes lauksaimniecības produktu ievedumiem Kopienā, turpmāk – “jaunais protokols Nr. 1”, ir paredzētas jaunas tarifa koncesijas un izmaiņas spēkā esošajās koncesijās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 747/2001, dažas no kurām ietilpst Kopienas tarifu kvotās un salīdzināmajos daudzumos.

(3)

Lai ieviestu jaunajā protokolā Nr. 1 noteiktās tarifa koncesijas, jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 747/2001.

(4)

Lai aprēķinātu tarifu kvotas un salīdzināmos daudzumus pirmajam piemērošanas gadam, jānosaka, ka tad, kad kvotas vai salīdzināmā daudzuma periods sākas pirms datuma, no kura piemēro jauno nolīgumu, tarifu kvotas apjoms un salīdzināmais daudzums jāsamazina proporcionāli tai perioda daļai, kas jau ir pagājusi pirms šā datuma.

(5)

Lai atvieglotu atsevišķu Regulā (EK) Nr. 747/2001 noteikto esošo tarifu kvotu un salīdzināmo daudzumu administrēšanu, šo kvotu ietvaros ievestie daudzumi un salīdzināmie daudzumi jāņem vērā atrēķināšanai par pasākumiem, kas uzsākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 747/2001, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu.

(6)

Saskaņā ar jauno protokolu Nr. 1 divreiz jāpalielina tarifa kvotas apjomi atsevišķiem produktiem.

(7)

Tā kā šajā regulā paredzētie noteikumi jāpiemēro no jaunā nolīguma piemērošanas dienas, ir lietderīgi, lai šī regula stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 747/2001 VIII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu.

2. pants

Kvotu un salīdzināmo daudzumu periodiem, kas joprojām nav beigušies 2005. gada 1. janvārī, daudzumus, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 747/2001 ir laisti brīvā apgrozībā Kopienā tarifu kvotas un atskaites daudzumu ietvaros ar kārtas numuru 09.1381, 18.0310, 18.0340 un 18.0380, ņem vērā atrēķināšanai par tarifu kvotu un atskaites daudzumiem, kas noteikti VIII pielikumā Regulai (EK) Nr. 747/2001, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 109, 19.4.2001., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2256/2004 (OV L 385, 29.12.2004., 24. lpp.).

(2)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PIELIKUMS

“VIII PIELIKUMS

RIETUMKRASTS UN GAZAS JOSLA

Neierobežojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, produktu apraksta formulējums uzskatāms vienīgi par informatīvu, preferenču sistēmu atbilstīgi šim pielikumam nosakot pēc tiem KN kodiem, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas laikā. Ja ir norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.

A DAĻA: Tarifu kvotas

Kārtas Nr.

KN kods

Preču apraksts

Kvotas periods

Kvotas apjoms

(tonnās tīrsvara)

Kvotas nodoklis

09.1383

0409 00 00

Dabiskais medus

No 1.1. līdz 31.12.2005.

500

Atbrīvojums

No 1.1. līdz 31.12.2006.

750

No 1.1. līdz 31.12.2007. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12.

1 000

09.1382

0603 10

Svaigi grieztie ziedi un ziedpumpuri rotājumiem

No 1.1. līdz 31.12.2005.

2 000

Atbrīvojums

No 1.1. līdz 31.12.2006.

2 250

No 1.1. līdz 31.12.2007. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12.

2 500

09.1384

0712 31 00

0712 32 00

0712 33 00

0712 39 00

Sēnes, ausaines (Auricularia spp.), receklenes (Tremella spp.) un trifeles, kaltētas

No 1.1. līdz 31.12.

500

Atbrīvojums

09.1385

0806 10 10

Svaigas galda vīnogas

No 1.2. līdz 14.7.2005.

1 000

Atbrīvojums

No 1.2. līdz 14.7.2006.

1 500

No 1.2. līdz 14.7.2007. un katram periodam pēc tam no 1.2. līdz 14.7.

2 000

09.1381

0810 10 00

Svaigas zemenes

No 1.11.2004. līdz 31.3.2005.

1 680

Atbrīvojums

No 1.11.2005. līdz 31.3.2006.

2 500

No 1.11.2006. līdz 31.3.2007. un katram periodam pēc tam no 1.11. līdz 31.3.

3 000

09.1386

1509 10

Neapstrādāta olīveļļa

No 1.1. līdz 31.12.2005.

2 000

Atbrīvojums

No 1.1. līdz 31.12.2006.

2 500

No 1.1. līdz 31.12.2007. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12.

3 000


B DAĻA: Salīdzināmie daudzumi

Kārtas Nr.

KN kods

TARIC apakšgrupa

Preču apraksts

Salīdzināmā daudzuma periods

Salīdzināmā daudzuma apjoms

(tonnās tīrsvara)

Salīdzināmā daudzuma nodoklis

18.0310

0702 00 00

 

Tomāti, svaigi vai dzesināti

No 1.12.2004. līdz 31.3.2005.

1 750

Atbrīvojums (1)

No 1.12.2005. līdz 31.3.2006. un katram periodam pēc tam no 1.12. līdz 31.3.

2 000

18.0320

0709 30 00

 

Baklažāni, svaigi vai dzesināti

No 15.1. līdz 30.4.

3 000

Atbrīvojums

18.0330

ex 0709 60

 

Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, svaigi vai dzesināti:

No 1.1. līdz 31.12.

1 000

Atbrīvojums

0709 60 10

Dārzeņpipari (paprika)

0709 60 99

Citādi

18.0340

0709 90 70

 

Kabači, svaigi vai dzesināti

No 1.12. līdz 28/29.2.

300

Atbrīvojums (1)

18.0350

0805 10 20

 

Svaigi apelsīni

No 1.1. līdz 31.12.

25 000

Atbrīvojums (1)

ex 0805 10 80

10

18.0360

ex 0805 20 10

05

Mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi, svaigi

No 1.1. līdz 31.12.

500

Atbrīvojums (1)

ex 0805 20 30

05

ex 0805 20 50

07, 37

ex 0805 20 70

05

ex 0805 20 90

05, 09

18.0370

ex 0805 50 10

10

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum), svaigi

No 1.1. līdz 31.12.

800

Atbrīvojums (1)

18.0380

0807 19 00

 

Melones (izņemot arbūzus), svaigas

No 1.11. līdz 31.5.

10 000

Atbrīvojums”


(1)  Atbrīvojums attiecas tikai uz procentuālo nodokli.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/42


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2280/2004

(2004. gada 30. decembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2005. gada 1. janvāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 30. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2005. gada 1. janvāra

KN kods

Preču nosaukums

Ievedmuita (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Augstas kvalitātes cietie kvieši

0,00

vidējas kvalitātes

0,00

zemas kvalitātes

12,63

1001 90 91

Parastas kviešu sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Parasti augstas kvalitātes kvieši, izņemot sēklu

0,00

1002 00 00

Rudzi

45,09

1005 10 90

Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdu

55,51

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas (2)

55,51

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīdu sēšanai

45,09


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu (Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkts), importētājs var saņemt nodevu samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūrā, vai

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs saņem vienotas likmes samazinājumu 24 EUR/t, ja tiek pildīti nosacījumi, kas izstrādāti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā.


II PIELIKUMS

Muitas nodokļu aprēķināšanas elementi

laika posmam no 15.12.2004–29.12.2004

1)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Biržas kotējumi

Mineapole

Čikāga

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Mineapole

Produkti (% proteīnu 12 % mitrumā)

HRS2 (14 %)

YC3

HAD2

vidējā kvalitāte (1)

zema kvalitāte (2)

ASV mieži 2

Kotējums (EUR/t)

108,75 (3)

60,16

145,51

135,51

115,51

83,05

Subsīdija par Persijas līča reģionu (EUR/t)

39,75

12,46

 

 

Subsīdija par Lielo Ezeru reģionu (EUR/t)

 

 

2)

Vidējie rādītāji par laikposmu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā:

Frakts/izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama 31,03 EUR/t; Lielo Ezeru reģions–Roterdama — EUR/t.

3)

Subsīdijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē:

0,00 EUR/t (HRW2)

0,00 EUR/t (SRW2).


(1)  Atskaitījums 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 1. punkts)

(2)  Atskaitījums 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 3. pants)

(3)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts)


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/45


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. decembris),

ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa

(2004/927/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 67. panta 2. punkta otro ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Amsterdamas līgumu Eiropas Kopiena ieguva pilnvaras noteikt pasākumus vīzu, patvēruma, imigrācijas un citās politikas jomās, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk “Līgums”) trešās daļas IV sadaļā.

(2)

Saskaņā ar Līguma 67. pantu, kā ieviests ar Amsterdamas līgumu, lielākā daļa no šiem pasākumiem Padomei bija jāpieņem vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

(3)

Saskaņā ar minētā 67. panta 2. punkta otro ievilkumu pēc tam, kad pagājuši pieci pārejas posma gadi pēc Amsterdamas līguma spēkā stāšanās, Padome vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu, lai nodrošinātu to, ka uz visām Līguma IV sadaļas jomām vai daļu no tām attiecina Līguma 251. pantā minēto procedūru.

(4)

Saskaņā ar Līguma 67. panta 5. punktu, ko ieviesa ar Nicas Līgumu, Padome saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru paredz ar patvērumu saistītus pasākumus, kas minēti 63. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka Padome vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ir pieņēmusi Kopienas tiesību aktus, kuros definēti kopīgi noteikumi un pamatprincipi, kas reglamentē šos jautājumus, kā arī pasākumus tiesu iestāžu sadarbībai civillietās, kā noteikts 65. pantā, izņemot attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes tiesībām; minētos noteikumus šis lēmums neskar.

(5)

Turklāt saskaņā ar Protokolu par Līguma 67. pantu, ko ar Nicas Līgumu pievienoja EK līgumam, no 2004. gada 1. maija Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, lēmumus par to pasākumu noteikšanu, kas minēti Līguma 66. pantā, pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu; minēto protokolu šis lēmums neskar.

(6)

Papildus tam, kas izriet no Nicas Līguma, apstiprinot “Hāgas Programmu”: “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā”, Eiropadome savā 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē lūdza Padomi vēlākais 2005. gada 1. aprīlī pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Līguma 67. panta 2. punktu, lai panāktu, ka Padomei jādarbojas saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru, kad tā saskaņā ar Tiesas praksi, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktu juridisko pamatu, nosaka pasākumus, kas minēti Līguma 62. panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā.

(7)

Tomēr Eiropadome uzskatīja, ka līdz Līguma par Konstitūciju Eiropai spēkā stāšanās dienai Padomei, nosakot Līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 4. pantā minētos pasākumus jomā, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm un to starpā, vajadzētu turpināt pieņemt lēmumus vienprātīgi, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

(8)

Pāreja uz koplēmuma procedūru, lai noteiktu Līguma 62. panta 1. punktā minētos pasākumus, neskar prasību Padomei rīkoties vienprātīgi, pieņemot lēmumus, kas minēti 3. panta 2. punktā 2003. gada Pievienošanās līgumā, 15. panta 1. punktā Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1), 4. pantā Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, un jebkurā turpmākā pievienošanās līgumā.

(9)

Pāreja uz koplēmuma procedūrām, lai noteiktu Līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus, neskar dalībvalstu kompetenci par to ģeogrāfisko robežu noteikšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(10)

Veicināšanas pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijās, Padome varētu pieņemt, rīkojoties saskaņā ar atbilstošo Līgumā paredzēto juridisko pamatu.

(11)

Līdz ar pāreju uz koplēmuma procedūrām, lai noteiktu Līguma 62. panta 2. un 3. punktā minētos pasākumus, regulas, ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā un robežkontroles un uzraudzības veikšanā, būtu jāgroza tā, lai šajos gadījumos Padomei būtu jālemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(13)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šī lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   No 2005. gada 1. janvāra Padome, nosakot Līguma 62. panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā minētos pasākumus, rīkojas saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2.   No 2005. gada 1. janvāra Padome, nosakot Līguma 63. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus, rīkojas saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2. pants

Līguma 251. pantu piemēro Eiropas Parlamenta atzinumiem, kurus Padome saņem pirms 2005. gada 1. janvāra saistībā ar priekšlikumiem pasākumiem, attiecībā uz kuriem Padome, atbilstīgi šim lēmumam, rīkojas saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

3. pants

1.   Padomes Regulas (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (2), 1. panta 1. un 2. punktā vārdu “vienprātīgi” aizstāj ar vārdiem “ar kvalificētu balsu vairākumu”; šis grozījums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

2.   Padomes Regulas (EK) Nr. 790/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām robežkontroles un uzraudzības veikšanā (3), 1. panta 1. punktā vārdu “vienbalsīgi” aizstāj ar vārdiem “ar kvalificētu balsu vairākumu”; šis grozījums stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  Padomes dokuments 13054/04, pieejams http://register.consilium.eu.int

(2)  OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.

(3)  OV L 116, 26.4.2001., 5. lpp.


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/47


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. decembris)

par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu

(2004/928/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2000 (2000. gada 22. maijs) par atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK), Pārstāvniecībai Bosnijā un Hercegovinā (OHR) un Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktam (SP) (1), un jo īpaši tās 1.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un Eiropas Kopienu Komisija kopā ar citiem Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta dalībniekiem 1999. gada 10. jūnijā nolēma izveidot Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu, še turpmāk – “Stabilitātes pakts”.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1080/2000 1.a pantā ir paredzēts, ka īpašo koordinatoru ieceļ katru gadu.

(3)

Līdz ar īpašā koordinatora iecelšanu jānosaka tā pilnvaras. Pieredze rāda, ka ir piemērotas tās pilnvaras, kas noteiktas Padomes Lēmumā 2003/910 (2003. gada 22. decembris) par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu (2) 2004. gadam.

(4)

Vajadzētu precīzi noteikt atbildības jomas, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz koordināciju un ziņošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Dr. Erhard BUSEK tiek iecelts par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašo koordinatoru.

2. pants

Īpašais koordinators veic Stabilitātes pakta 1999. gada 10. jūnija dokumenta 13. punktā paredzētās funkcijas.

3. pants

Lai sasniegtu 2. pantā minēto mērķi, īpašā koordinatora pilnvaras ir šādas:

a)

veicināt Stabilitātes pakta mērķu sasniegšanu atsevišķās valstīs un to starpā, ja Stabilitātes paktam ir pievienotā vērtība;

b)

vadīt Dienvidaustrumeiropas reģionālo grupu;

c)

uzturēt ciešu kontaktu ar visiem Stabilitātes pakta dalībniekiem un veicinātājām valstīm, organizācijām un iestādēm, kā arī ar attiecīgajām reģionālajām iniciatīvām un organizācijām ar nolūku veicināt reģionālo sadarbību un sekmēt reģionālo pašpārvaldi;

d)

cieši sadarboties ar visām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu iestādēm, lai veicinātu Eiropas Savienības lomu Stabilitātes paktā saskaņā ar Stabilitātes pakta dokumenta 18., 19. un 20. punktu un nodrošinātu komplementaritāti starp Stabilitātes pakta darbību un Stabilizācijas un asociācijas procesu;

e)

pēc vajadzības periodiski un kolektīvi tikties ar darba grupu priekšsēdētājiem, lai nodrošinātu vispārēju stratēģisku koordināciju un sekretariātu Dienvidaustrumeiropas reģionālajai grupai un tās instrumentiem;

f)

strādāt, pamatojoties uz to Stabilitātes pakta prioritāro pasākumu sarakstu, par kuriem vienojas iepriekš, apspriežoties ar Stabilitātes pakta dalībniekiem, lai īstenotu tos 2004. gadā, un pastāvīgi uzraudzīt Stabilitātes pakta darba metodes un struktūru, nodrošinot resursu saskaņotu un efektīvu izmantošanu.

4. pants

Īpašais koordinators noslēdz finansēšanas līgumu ar Komisiju.

5. pants

Īpašā koordinatora darbības koordinē ar Padomes ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja KĀDP lietās, Padomes prezidentūras un Komisijas darbībām, jo īpaši Neformālajā padomdevējā komitejā. Darbībā jāuztur cieši sakari ar Padomes prezidentūru, Komisiju, dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem, kā arī ar Pārstāvniecību Bosnijā un Hercegovinā un Apvienoto Nāciju Organizācijas civilo pārvaldi Kosovā.

6. pants

Īpašais koordinators vajadzības gadījumā ziņo Padomei un Komisijai. Viņš turpina regulāri informēt Eiropas Parlamentu par savām darbībām.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  OV L 122, 24.5.2000., 27. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2098/2003 (OV L 316, 29.11.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 342, 30.12.2003., 51. lpp.


Komisija

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/49


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 22. decembris),

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, ko no 2004. gada 1. februāra, 1. marta, 1. aprīļa, 1. maija un 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumam, kā arī atalgojumam atsevišķiem ierēdņiem, kuri paliek amatā desmit jaunajās dalībvalstīs uz laiku ne ilgāku par piecpadsmit mēnešiem pēc to pievienošanās ES

(2004/929/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ko nosaka Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši tās X pielikuma 13. panta otro daļu,

ņemot vērā desmit jauno dalībvalstu Pievienošanās līgumu, un jo īpaši tā 33. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1785/2004 (2), ievērojot iepriekšējo Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, pēdējo reizi tika noteikti korekcijas koeficienti, kuri no 2004. gada 1. janvāra jāpiemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu atalgojumam, ko maksā tās valsts valūtā, kurā šī persona strādā.

(2)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2004. gada 1. februāra, 1. marta, 1. aprīļa, 1. maija un 1. jūnija jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Korekcijas koeficienti, ko no 2004. gada 1. februāra, 1. marta, 1. aprīļa, 1. maija un 1. jūnija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu amatpersonu, līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku atalgojumam, kā arī atalgojumam atsevišķām amatpersonām, kas paliek amatā desmit jaunajās dalībvalstīs uz laiku ne ilgāku par piecpadsmit mēnešiem pēc pievienošanās, un ko izmaksā darba vietas valsts valūtā, tiek pielāgoti tā, kā tas norādīts pielikumā.

Atalgojuma aprēķināšanā piemērotos valūtas maiņas kursus nosaka saskaņā ar Finanšu regulas izpildes noteikumiem un tie atbilst valūtas maiņas kursam, kas bijis spēkā šā panta pirmajā nodaļā minētajā datumā.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Benita FERRERO-WALDNER


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 857/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 11. lpp.).

(2)  OV L 317, 16.10.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

Darba vietas

Korekcijas koeficienti

2004. gada februāris

Dominikas Republika

33,1

Surinama

49,3

Zimbabve

31,9


Darba vietas

Korekcijas koeficienti

2004. gada marts

Dominikas Republika

38,9

Zimbabve

33,5


Darba vietas

Korekcijas koeficienti

2004. gada aprīlis

Dominikas Republika

43,8

Sjerraleone

65,6

Zimbabve

38,7


Darba vietas

Korekcijas koeficienti

2004. gada maijs

Gruzija

87,4

Malāvija

71,6

Dominikas Republika

48,6

Zimbabve

42,9


Darba vietas

Korekcijas koeficienti

2004. gada jūnijs

Kazahstāna

94,0

Dominikas Republika

46,4

Sjerraleone

71,0

Zimbabve

44,7


31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/51


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 28. decembris)

par Kopienas finanšu ieguldījumu dalībvalstu plānotajās darbībās, lai 2004. gadā īstenotu kontroles, pārbaudes un uzraudzības programmas (otrais posms)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5310)

(2004/930/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/465/EK par Kopienas finanšu ieguldījumu dalībvalstu zivsaimniecības kontroles programmās (1), un jo īpaši tā 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstis Komisijai ir nosūtījušas savas zivsaimniecības kontroles programmas laikposmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim kopā ar pieteikumiem par Kopienas finanšu ieguldījumu, lai segtu tos izdevumus, kas radīsies šo programmu izpildē.

(2)

Pieteikumiem attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti Lēmuma 2004/465/EK 4. pantā, var piešķirt Kopienas finansējumu.

(3)

Ir lietderīgi noteikt Kopienas ieguldījuma maksimālos daudzumus attaisnoto izdevumu segšanai 2004. gadā katram dalībvalstij piešķirtajam atbalstam, kas sniegts attiecībā uz Lēmuma 2004/465/EK 4. pantā minētajiem pasākumiem, kā arī Kopienas ieguldījumu likmes šādiem pasākumiem un nosacījumus, ar kādiem Kopiena atlīdzina nacionālos izdevumus.

(4)

Saskaņā ar 8. pantu Lēmumā 2004/465/EK dalībvalstis uzņemas izdevumu saistības divpadsmit mēnešos pēc tā gada beigām, kurā tā tika informēta par minēto lēmumu. Dalībvalstīm arī jāievēro šā lēmuma noteikumi attiecībā uz projektu uzsākšanu un prasību atmaksāt izdevumus iesniegšanu.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka Kopienas finanšu ieguldījuma daudzumu katrai dalībvalstij, Kopienas finanšu ieguldījuma likmi un nosacījumus, ar kādiem var piešķirt ieguldījumu Lēmuma 2004/465/EK 4. pantā minētajiem pasākumiem.

2. pants

Elektroniskās atrašanās vietas noteikšanas ierīces

1.   Izdevumiem, kas radušies, pērkot un uzstādot elektroniskās atrašanās vietas noteikšanas ierīces uz zvejas kuģu klājiem, kas Zvejas pārraudzības centram sniedz iespēju no attāluma pārraudzīt zvejas kuģus, izmantojot kuģu novērošanas sistēmu (VMS), nosaka maksimālo finanšu ieguldījumu – EUR 4 500 vienam kuģim I pielikumā noteiktajās robežās.

2.   1. punktā noteikto EUR 4 500 robežās Kopienas finanšu ieguldījums ir 100 % apmērā no pirmajiem attaisnotajiem izdevumiem EUR 1 500 apmērā.

3.   Kopienas finanšu ieguldījums nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem – no EUR 1 500 līdz EUR 4 500 vienam zvejas kuģim.

4.   Elektroniskām atrašanās vietas noteikšanas ierīcēm jāatbilst prasībām, kas paredzētas ar Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (2).

3. pants

Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli

Izdevumiem, kas radušies, iegādājoties, uzstādot datoru tehnoloģijas un sniedzot tehnisko palīdzību, kā arī ierīkojot IT tīklus, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību pārraudzību, kontroli un uzraudzību, piešķir finanšu ieguldījumu 50 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem II pielikumā noteiktajās robežās. Tomēr ieguldījumiem, kas saistīti ar Kergelēna salas staciju, kurā uztver un apstrādā ar satelītu radiolokatoru iegūtos datus, piešķir 40 % finanšu ieguldījumu no attaisnotajiem izdevumiem II pielikumā noteiktajās robežās.

4. pants

Jaunu tehnoloģiju izmēģinājuma projekti

1.   Izdevumiem, kas radušies izmēģinājuma projektos saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu ar mērķi uzlabot zvejas darbību pārraudzību, piešķir finanšu ieguldījumu 50 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem III pielikumā noteiktajās robežās.

2.   Izmēģinājuma projektiem jāatbilst Komisijas 2003. gada 18. augusta Regulā (EK) Nr. 1461/2003 paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz izmēģinājuma projektiem informācijas par zvejas darbībām elektroniskai pārsūtīšanai un attālo izpēti (3).

5. pants

Apmācība

Izdevumiem, kas radušies to ierēdņu apmācības un apmaiņas programmās, kuri ir atbildīgi par pārraudzības kontroli un uzraudzības uzdevumiem zvejas teritorijā, piešķir 50 % finanšu ieguldījumu no attaisnotajiem izdevumiem IV pielikumā noteiktajās robežās.

6. pants

Izmēģinājuma pārbaudes un novērošanas programmas

1.   Izdevumiem, kas radušies izmēģinājuma pārbaudēs un novērošanas programmās, piešķir finanšu ieguldījumu 50 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem V pielikumā noteiktajās robežās.

2.   Šiem projektiem jo īpaši jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (4).

7. pants

Izdevumu aplēse

Izdevumiem, kas radušies, ieviešot novērtēšanas sistēmu attiecībā uz izdevumiem kopējās zivsaimniecības politikas pārraudzībai, piešķir finanšu ieguldījumu 50 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem VI pielikumā noteiktajās robežās.

8. pants

Semināri un plašsaziņas līdzekļi

Izdevumiem, kas radušies pasākumos, ieskaitot seminārus un plašsaziņas līdzekļus, kuru mērķis ir veicināt zvejnieku un citu dalībnieku, piemēram, inspektoru, prokuroru un tiesnešu, kā arī plašas sabiedrības izpratni par nepieciešamību cīnīties pret bezatbildīgu un nelikumīgu zvejniecību, un par kopējas zivsaimniecības politikas noteikumu īstenošanu, piešķir finanšu ieguldījumu 75 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem VII pielikumā noteiktajās robežās.

9. pants

Zvejniecības patruļas kuģi un gaisa kuģi

Izdevumiem saistībā ar zvejas kuģu un gaisa kuģu iegādi un modernizāciju, kurus izmanto dalībvalstu kompetentās iestādes zvejas darbību inspekcijās un uzraudzībai, piešķir šādu finanšu ieguldījumu VIII pielikumā noteiktajās robežās:

50 % no attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies 2004. gada 1. maija pievienošanās dalībvalstīm,

25 % no attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies citām dalībvalstīm.

10. pants

Atmaksājuma prasības

Prasības par izdevumu atlīdzināšanu un avansa maksājumiem atbilst Lēmuma 465/2004/EK 12., 13. pantam un I pielikuma C daļai.

11. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 28. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 157, 30.4.2004., 114. lpp. Ar grozījumu OV L 195, 2.6.2004., 36. lpp.

(2)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(3)  OV L 208, 19.8.2003., 14. lpp.

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.


I PIELIKUMS

Elektroniskās atrašanās vietas noteikšanas ierīces

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

0

0

Igaunija

0

0

Grieķija

0

0

Spānija

0

0

Francija

0

0

Īrija

0

0

Itālija

0

0

Kipra

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

0

0

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

585 000

468 000

Portugāle

0

0

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

0

0

Zviedrija

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

Kopējais

585 000

468 000


II PIELIKUMS

Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

271 000

135 500

Vācija

235 000

117 500

Igaunija

0

0

Grieķija

0

0

Spānija

0

0

Francija

1 800 000

750 000

Īrija

2 000 000

1 000 000

Itālija

1 755 953

877 977

Kipra

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

110 000

55 000

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

96 763

48 381

Nīderlande

310 325

155 163

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

2 291 616

1 145 808

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

545 000

272 500

Zviedrija

87 430

43 715

Apvienotā Karaliste

179 134

89 567

Kopējais

9 682 221

4 691 111


III PIELIKUMS

Jaunu tehnoloģiju izmēģinājuma projekti

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

0

0

Igaunija

0

0

Grieķija

200 000

100 000

Spānija

0

0

Francija

0

0

Īrija

0

0

Itālija

0

0

Kipra

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

0

0

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

586 000

293 000

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

0

0

Zviedrija

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

Kopējais

786 000

393 000


IV PIELIKUMS

Apmācība

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

5 000

2 500

Čehija

0

0

Dānija

56 500

28 250

Vācija

52 500

26 250

Igaunija

9 590

4 795

Grieķija

0

0

Spānija

183 703

91 852

Francija

130 000

65 000

Īrija

0

0

Itālija

1 270 816

635 408

Kipra

20 000

10 000

Latvija

0

0

Lietuva

20 000

10 000

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

600 901

300 451

Nīderlande

139 674

69 837

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

102 967

51 484

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

30 000

15 000

Zviedrija

132 790

66 395

Apvienotā Karaliste

175 512

87 756

Kopējais

2 929 953

1 464 978


V PIELIKUMS

Izmēģinājuma un pārbaudes novērošanas programma

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

0

0

Igaunija

0

0

Grieķija

0

0

Spānija

0

0

Francija

0

0

Īrija

0

0

Itālija

0

0

Kipra

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

0

0

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

94 910

47 455

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

0

0

Zviedrija

474 400

237 200

Apvienotā Karaliste

0

0

Kopējais

569 310

284 655


VI PIELIKUMS

Izdevumu aplēse

EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

0

0

Igaunija

0

0

Grieķija

0

0

Spānija

0

0

Francija

0

0

Īrija

0

0

Itālija

0

0

Kipra

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

0

0

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

50 000

25 000

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

0

0

Zviedrija

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

Kopējais

50 000

25 000


VII PIELIKUMS

Semināri un plašsaziņas līdzekļi

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

0

0

Igaunija

0

0

Grieķija

200 000

150 000

Spānija

6 000

4 500

Francija

0

0

Īrija

0

0

Itālija

0

0

Kipra

30 000

22 500

Latvija

0

0

Lietuva

10 000

7 500

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

0

0

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

0

0

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

0

0

Zviedrija

230 000

172 500

Apvienotā Karaliste

0

0

Kopējais

476 000

357 000


VIII PIELIKUMS

Zvejas patruļkuģi un gaisa kuģi

(EUR)

Dalībvalsts

Plānotie izdevumi nacionālās zivsaimniecības kontroles programmā

Kopienas ieguldījumi

Beļģija

0

0

Čehija

0

0

Dānija

0

0

Vācija

77 798

19 449

Igaunija

0

0

Grieķija

1 050 000

262 500

Spānija

22 238 597

5 559 649

Francija

0

0

Īrija

1 000 000

250 000

Itālija

0

0

Kipra

1 400 000

700 000

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Luksemburga

0

0

Ungārija

0

0

Malta

600 000

300 000

Nīderlande

0

0

Austrija

0

0

Polija

0

0

Portugāle

4 630 000

1 157 500

Slovēnija

0

0

Slovākija

0

0

Somija

105 000

26 250

Zviedrija

5 700 000

1 425 000

Apvienotā Karaliste

13 758 956

3 439 739

Kopējais

50 560 351

13 140 087


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 396/61


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS EUPOL KINSHASA/1/2004

(2004. gada 9. decembris)

par ES Policijas misijas Kinšasā (KDR), EUPOL “Kinshasa”, vadītāja iecelšanu

(2004/931/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 25. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP (2004. gada 9. decembris) par ES Policijas misijas Kinšasā (KDR) sākšanu (1), jo īpaši tās 5. un 8. pantu,

tā kā:

(1)

Vienotās rīcības 2004/847/KĀDP 5. un 8. pantā paredzēts, ka Padome pilnvaro Politikas un drošības komiteju pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu, tostarp pēc Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja priekšlikuma iecelt misijas vadītāju.

(2)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir ierosinājis iecelt Adílio CUSTÓDIO kungu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Adílio CUSTÓDIO kungs ir iecelts par ES Policijas misijas Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (IPV) (EUPOL Kinshasa) vadītāju no tās dienas, kad misija sāksies. Līdz tai dienai viņš darbojas kā Plānošanas grupas vadītājs.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz 2005. gada 31. decembrim.

Briselē, 2004. gada 9. decembrī

Politikas un drošības komitejas vārdā

priekšsēdētājs

A. HAMER


(1)  OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp.