1.

Šā Standarta mērķis ir vairot finanšu pārskatu lietotāju izpratni par finanšu instrumentu nozīmīgumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim, finanšu darbības rezultātiem un naudas plūsmām.

2.

Šis Standarts paredz prasības finanšu instrumentu uzrādīšanai un nosaka, kāda informāciju par tiem jāatklāj. Uzrādīšanas prasības attiecas uz finanšu instrumentu klasifikāciju no emitenta viedokļa finanšu aktīvos, finanšu saistībās un pašu kapitāla instrumentos; uz saistītās līdzdalības, dividenžu, zaudējumu un guvumu klasifikāciju; uz apstākļiem, kuros finanšu aktīvi un finanšu saistības jāieskaita. Standarts pieprasa informācijas atklāšanu par faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu summu, laiku un noteiktību saistībā ar finanšu instrumentiem un grāmatvedības politikām, kas šiem instrumentiem tiek piemērotas. Šis Standarts pieprasa arī informācijas atklāšanu par uzņēmuma finanšu instrumentu lietojuma veidu un apmēru, nolūkiem, kādiem tie tiek izmantoti, ar tiem saistītiem riskiem un vadības politikām šo risku kontrolei.

3.

Šā Standarta principi papildina principus finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanai un novērtēšanai 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana.

4.

Standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

5.

Šis Standarts attiecas uz atzītiem un neatzītiem finanšu instrumentiem. Atzītie finanšu instrumenti ir uzņēmuma emitētie pašu kapitāla instrumenti un finanšu aktīvi, un finanšu saistības, kas ietilpst 39. SGS darbības jomā. Neatzītie finanšu instrumenti ir tie daži finanšu instrumenti, kuri neietilpst 39. SGS darbības jomā, bet tomēr ietilpst šā Standarta darbības jomā (piemēram, dažas apņemšanās piešķirt aizdevumu).

6.

Šajā Standartā apdrošināšanas līgums ir līgums, kas pakļauj apdrošinātāju identificētiem zaudējumu riskiem no gadījumiem vai apstākļiem, kas notiek vai tiek atklāti noteiktā periodā, ieskaitot nāvi (vai mūža rentes gadījumā, ikgadējo ienākumu saņēmēja izdzīvošanu), slimību, invaliditāti, īpašuma bojāšanu, citu savainošanu un uzņēmējdarbības pārtraukšanu. Šā Standarta noteikumi ir piemērojami, ja finanšu instrumenti pēc formas atbilst apdrošināšanas līgumiem, bet būtībā paredz finanšu riska nodošanu (skat. 52. punktu), piemēram, dažu veidu finanšu pārapdrošināšanas un garantēto ieguldījumu līgumi, kurus izsniedz apdrošināšanas un citi uzņēmumi. Uzņēmumiem, kuriem ir ar apdrošināšanas līgumiem noteikti pienākumi, ieteicams apsvērt šā Standarta noteikumu piemērošanu, lai sniegtu un atklātu informāciju par šiem pienākumiem.

7.

Citi konkrēti īpašu veidu finanšu instrumentiem paredzēti Standarti ietver papildu prasības informācijas sniegšanai un atklāšanai. Piemēram, 17. SGS Noma un 26. SGS Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana iekļauj konkrētas informācijas atklāšanas prasības, kas saistītas attiecīgi ar finanšu nomu un pensijas pabalsta plāna ieguldījumiem. Bez tam arī dažas citu Standartu prasības, īpaši 30. SGS Informācijas atklāšana banku un līdzīgu finanšu iestāžu finanšu pārskatos prasības, attiecas uz finanšu instrumentiem.

8.

Standartu piemēro tiem nefinanšu posteņu pirkšanas vai pārdošanas līgumiem, par kuriem var norēķināties neto ar naudu vai citu finanšu instrumentu vai arī, apmainoties ar finanšu instrumentiem tā, it kā līgumi paši par sevi būtu finanšu instrumenti, izņemot tos līgumus, kuri noslēgti un kurus turpina turēt nefinanšu aktīvu posteņa saņemšanas vai piegādes vajadzībām saskaņā ar uzņēmuma paredzētajām iegādes, pārdošanas vai lietošanas prasībām.

9.

Pastāv vairāki veidi, kādos par nefinanšu posteņa pirkšanas vai pārdošanas līgumu var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu vai arī, apmainoties ar finanšu instrumentiem. Tie ir šādi:

Līgumi, kuriem piemērojams b) vai c) apakšpunkts, nav noslēgti kā nefinanšu posteņa saņemšanas vai piegādes līgumi saskaņā ar uzņēmumā paredzētajām iegādes, realizācijas vai lietošanas prasībām un tātad uz tiem attiecas šā Standarta prasības. Citi līgumi, kuriem piemērojams 8. punkts, tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai tie ir noslēgti un tos turpina turēt kā nefinanšu posteņa saņemšanas vai piegādes līgumus saskaņā ar uzņēmumā paredzētajām iegādes, realizācijas vai lietošanas prasībām un vai uz tiem attiecas šā Standarta prasības.

10.

Uz pārdotu iespējas līgumu iegādāties vai pārdot nefinanšu posteni, par kuru var norēķināties neto ar naudu vai citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, saskaņā ar 9. punkta a) un d) apakšpunktu, ir attiecināmas šā Standarta prasības. Šāds līgums nevar tikt noslēgts nefinanšu posteņa saņemšanas vai piegādes vajadzībām saskaņā ar uzņēmumā paredzētajām iegādes, realizācijas vai lietošanas prasībām.

11.

Šajā Standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

12.

Šādi termini ir definēti 39. SGS 9. punktā un šajā Standartā izmantoti tajā nozīmē, kas aprakstīta 39. SGS.

13.

Šajā Standartā “līgums” un “līgumā noteikts” attiecas uz tādu vienošanos starp divām vai vairākām pusēm, kam ir skaidra ekonomiska ietekme, no kuras pusēm ir nelielas iespējas izvairīties, ja tādas ir vispār, parasti tādēļ, ka vienošanās izpildi var panākt ar likumu. Līgumi, un līdz ar to finanšu instrumenti, var būt dažādi un tiem nav jābūt noformētiem rakstiski.

14.

Šajā Standartā “uzņēmums” ietver privātpersonas, personālsabiedrības, reģistrētas organizācijas, ieguldījumu fondus un valsts aģentūras.

15.

Finanšu instrumenta emitentam finanšu instruments vai tā sastāvdaļas sākotnēji atzīstos jāklasificē kā finanšu saistības, finanšu aktīvs vai pašu kapitāla instruments saskaņā ar līgumā noteiktās vienošanās būtību un finanšu saistību, finanšu aktīva un pašu kapitāla instrumenta definīciju.

16.

Ja emitents piemēro 11. punkta definīcijas, lai noteiktu vai finanšu instruments ir pašu kapitāla instruments nevis finanšu saistības, instruments ir pašu kapitāla instruments tikai tad, ja tas atbilst abiem tālāk izklāstītiem a) un b) nosacījumiem:

Līgumā noteikts pienākums, ieskaitot tādu, kas rodas no atvasināta finanšu instrumenta, kurš izraisīs vai var izraisīt emitenta pašu kapitāla instrumentu saņemšanu vai piegādi nākotnē, bet kas neatbilst iepriekš izklāstītajiem a) un b) nosacījumiem, nav pašu kapitāla instruments.

17.

Galvenā pazīme, kā atšķirt finanšu saistības no pašu kapitāla instrumenta, ir finanšu instrumenta vienai pusei (emitentam) līgumā noteikta pienākuma esamība vai nu nodot naudu vai citu finanšu aktīvu otrai pusei (turētājam), vai apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar turētāju apstākļos, kas emitentam ir potenciāli nelabvēlīgi. Lai gan pašu kapitāla instrumenta turētājam ir tiesības saņemt proporcionālu daļu no dividendēm vai citas pašu kapitāla sadales, emitentam nav līgumā noteikta pienākuma veikt šādas sadales, jo tam nevar pieprasīt nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai pusei.

18.

Finanšu instrumenta būtība nevis tā juridiskā forma nosaka tā klasifikāciju uzņēmuma bilancē. Būtība un juridiskā forma parasti ir savstarpēji atbilstoši, bet ne vienmēr. Daži finanšu instrumenti ieņem pašu kapitāla juridisko formu, bet pēc būtības ir saistības; citi var apvienot pazīmes, kas saistītas ar pašu kapitāla instrumentiem ar pazīmēm, kas saistītas ar finanšu saistībām. Piemēram:

19.

Ja uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva piegādāšanas, lai norēķinātos par līgumā noteiktu pienākumu, pienākums atbilst finanšu saistību definīcijai. Piemēram:

20.

Finanšu instruments, kas skaidri nenosaka līgumā noteiktu pienākumu nodot naudu vai citu finanšu aktīvu, var noteikt pienākumu netieši ar tā noteikumiem un nosacījumiem. Piemēram:

21.

Līgums nav pašu kapitāla instruments vienīgi tādēļ, ka rezultātā var notikt paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu saņemšana vai piegāde. Uzņēmumam var būt līgumā noteiktas tiesības vai pienākums saņemt vai piegādāt tādu skaitu savu paša daļu vai citus pašu kapitāla instrumentus, kas mainās tā, lai paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, kuru saņem vai piegādā, atbilst līgumā noteikto tiesību vai pienākumu summai. Šādas līgumā noteiktas tiesības vai pienākums var būt par fiksētu summu vai summu, kas svārstās daļēji vai pilnībā atkarībā no mainīgā, kas nav uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu tirgus cena (piemēram, procentu likme, preču cena vai finanšu instrumenta cena). Divi piemēri ir a) līgums nodot tik daudz paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu, kuru vērtība ir vienāda ar VV100, (1) un b) līgums piegādāt tik daudz pašu kapitāla instrumentu, kuru vērtība ir vienāda ar 100 uncēm zelta. Šāds līgums ir uzņēmuma finanšu saistības pat tad, ja uzņēmumam par tām jānorēķinās vai par tām var norēķināties, nododot paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus. Tas nav pašu kapitāla instruments, jo uzņēmums lieto noteiktu daudzumu tā paša pašu kapitāla instrumentu kā līdzekļus, ar kuriem norēķināties par līgumu. Attiecīgi, līgums neapliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas.

22.

Līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, nododot (vai saņemot) fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu apmaiņā pret fiksētu skaitu tā paša pašu kapitāla instrumentu ir pašu kapitāla instruments. Piemēram, emitētu akciju iespējas līgumu, kas darījumu partnerim piešķir tiesības iegādāties fiksētu skaitu uzņēmuma akciju par fiksētu summu vai fiksētu noteiktu obligāciju pamatsummu, ir pašu kapitāla instruments. Izmaiņas līguma patiesajā vērtībā, kas rodas no mainīgām tirgus procentu likmēm, kas neietekmē naudas vai citu finanšu aktīvu veidā maksājamo vai saņemamo summu, vai saņemamo vai piegādājamo pašu kapitāla instrumentu skaitu, veicot līguma norēķinu, nenozīmē, ka līgums nevar būt pašu kapitāla instruments. Jebkura saņemtā atlīdzība (piemēram, par pārdotu iespējas līgumu vai garantiju saņemta prēmija) tiek pieskaitīta tieši pašu kapitālam. Jebkura atlīdzība (piemēram, par nopirktu iespējas līgumu samaksāta prēmija) tiek atskaitīta tieši no pašu kapitāla. Izmaiņas pašu kapitāla instrumenta patiesajā vērtībā netiek atzītas finanšu pārskatos.

23.

Līgums, kurš ietver pienākumu par naudu vai citu finanšu aktīvu iegādāties paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, veido finanšu saistības izpirkšanas vērtības pašreizējā vērtībā (piemēram, nākotnes atpirkšanas cenas, iespējas līguma izmantošanas cenas vai citas izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā). Tas notiek pat, ja līgums pats ir pašu kapitāla instruments. Viens piemērs ir uzņēmuma pienākums saskaņā ar nākotnes līgumu iegādāties paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus par naudu. Ja finanšu saistības tiek sākotnēji atzītas saskaņā ar 39. SGS, to patiesā vērtība (izpirkšanas summas pašreizējā vērtība) tiek pārklasificētas no pašu kapitāla. Pēc tam finanšu saistības tiek novērtētas saskaņā ar 39. SGS. Ja līguma termiņš beidzas bez piegādes, finanšu saistību uzskaites vērtība tiek pārklasificēta par pašu kapitālu. Uzņēmuma līgumā noteikts pienākums iegādāties paša pašu kapitāla instrumentus rada finanšu saistības izpirkuma summas pašreizējā vērtībā, pat ja pirkšanas pienākums ir atkarīgs no darījumu partnera tiesībām izpirkt (piemēram, pārdots pārdošanas iespējas līgums, kas dod darījumu partnerim tiesības pārdot uzņēmumam paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus par nemainīgu cenu).

24.

Līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, nododot vai saņemot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu apmaiņā pret mainīgu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu, ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Piemēram, līgums uzņēmumam piegādāt 100 tā paša pašu kapitāla instrumentu apmaiņā pret naudas summu, kura aprēķināta, lai atbilstu 100 uncēm zelta.

25.

Finanšu instruments var pieprasīt uzņēmumam nodot naudu vai citus finanšu aktīvus vai norēķināties par tiem tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības, gadījumā, ja būs vai nebūs notikuši nākotnes notikumi (vai neparedzētu apstākļu rezultātā), kas ir ārpus gan instrumenta emitenta, gan tā turētāja kontroles, piemēram, biržas indeksa, patēriņa cenu indeksa, procentu likmju vai nodokļu prasību izmaiņas vai izmaiņas emitenta nākotnes ieņēmumos, neto ienākumos vai parādu pret pašu kapitālu struktūras rādītājā. Šāda instrumenta emitentam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva nodošanas (vai norēķināties par to tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības). Tādēļ tās ir emitenta finanšu saistības, ja vien:

26.

Ja atvasinātais finanšu instruments dod vienai pusei iespēju izvēlēties, kā par to norēķināties (piemēram, emitents vai turētājs var izvēlēties norēķināties neto naudā vai apmainot akcijas pret naudu), tas ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības, ja vien visas norēķinu alternatīvas nebeidzas ar to, ka tas ir pašu kapitāla instruments.

27.

Piemēram, atvasinātais finanšu instruments ar iespēju norēķināties, kas ir finanšu saistības, ir akciju iespējas līgums, par kuru emitents var nolemt norēķināties neto naudā vai apmainot savas paša akcijas pret naudu. Līdzīgi, daži līgumi, pirkt vai pārdot nefinanšu posteni apmaiņā pret paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, ietilpst šā Standarta darbības jomā, jo par tiem nevar norēķināties citādi, kā piegādājot nefinanšu posteni vai neto naudā vai ar citu finanšu instrumentu (skat. 8 - 10. punktu). Šādi līgumi ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības un nav pašu kapitāla instrumenti.

28.

Neatvasinātā finanšu instrumenta emitentam jānovērtē finanšu instrumenta nosacījumi, lai noteiktu, vai tas ietver gan saistību, gan pašu kapitāla sastāvdaļas. Šādas sastāvdaļas jāklasificē atsevišķi kā finanšu saistības, finanšu aktīvi vai pašu kapitāla instrumenti saskaņā ar 15. punktu.

29.

Uzņēmums atsevišķi atzīst finanšu instrumenta sastāvdaļas, kuras a) uzņēmumam rada finanšu saistības un b) instrumenta turētājam dod iespēju konvertēt to uzņēmuma pašu kapitāla instrumentā. Piemēram, obligācija vai līdzīgs instruments, ko turētājs var konvertēt noteiktā skaitā uzņēmuma parasto akciju, ir salikts finanšu instruments. No uzņēmuma viedokļa šāds instruments sastāv no divām sastāvdaļām: finanšu saistības (vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu) un pašu kapitāla instruments (pirkšanas iespējas līgums, kas noteiktu laika periodu turētājam dod tiesības konvertēt to noteiktā skaitā uzņēmuma parasto akciju). Šāda instrumenta emisijas ekonomiskā ietekme pēc būtības ir tāda pati kā vienlaicīgi emitējot parāda instrumentu ar agru saistību norēķinu un garantijas līgumiem parasto akciju pirkšanai vai emitējot parāda instrumentu ar atdalāmiem akciju iegādes garantijas līgumiem. Tādēļ visos gadījumos uzņēmums saistības un pašu kapitāla sastāvdaļas savā bilancē uzrāda atsevišķi.

30.

Konvertējamu instrumentu saistību un pašu kapitāla sastāvdaļu klasifikāciju nemaina mainoties konvertācijas iespējas līguma izmantošanas varbūtībai pat ja izrādās, ka konvertācijas iespējas izmantošana kļuvusi ekonomiski izdevīga dažiem turētājiem. Turētāji ne vienmēr rīkojas tā, kā varētu paredzēt, jo, piemēram, nodokļu sekas konvertācijas rezultātā dažādiem turētājiem var būt atšķirīgas. Turklāt konvertācijas iespējamība laika gaitā var mainīties. Uzņēmumam līgumā noteikts pienākums nākotnē veikt maksājumus, paliek neizpildīts līdz konvertācijas, instrumenta termiņa beigu vai cita darījuma rezultātā tas tiek dzēsts.

31.

39. SGS aplūko finanšu aktīvu un finanšu saistību novērtējumu. Pašu kapitāla instrumenti ir instrumenti, kas apliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas. Tādēļ, kad saliktā finanšu instrumenta sākotnējā uzskaites vērtība ir attiecināta uz uzņēmuma pašu kapitāla un saistību sastāvdaļām, pašu kapitāla sastāvdaļa tiek atzīta atlikušajā summā pēc tam, kad no instrumenta patiesās vērtības kopumā atskaitīta atsevišķi saistību sastāvdaļai noteiktā summa. Jebkuras atvasinājuma pazīmes (piemēram, pirkšanas iespējas līgums) vērtību, kas iegulta saliktā finanšu instrumentā, kas nav pašu kapitāla sastāvdaļa (piemēram, pašu kapitāla konvertēšanas iespējas līgums), iekļauj saistību sastāvdaļā. Sākotnēji novērtējot noteikto saistību un pašu kapitāla sastāvdaļu uzskaites vērtību summa vienmēr ir vienāda ar patieso vērtību, kas tiktu attiecināta uz instrumentu kopumā. No sastāvdaļu atsevišķas sākotnējās atzīšanas nerodas nedz guvumi, nedz zaudējumi.

32.

Saskaņā ar 31. punktā aprakstīto metodi parastās akcijās konvertējamas obligācijas emitents vispirms nosaka saistību sastāvdaļas uzskaites vērtību, novērtējot līdzīgu saistību patieso vērtību (ieskaitot jebkuras iegulto atvasināto finanšu instrumentu, kas nav pašu kapitāla atvasinātie finanšu instrumenti, pazīmes), kam nav saistītas pašu kapitāla sastāvdaļas. Tad nosaka pašu kapitāla instrumenta uzskaites vērtību, ko parāda iespēja konvertēt instrumentu parastajās akcijās, atņemot finanšu saistību patieso vērtību no saliktā finanšu instrumenta patiesās vērtības kopumā.

33.

Ja uzņēmums atpērk savus pašu kapitāla instrumentus, šie instrumenti (“pašu akcijas”) jāatskaita no pašu kapitāla. Ne guvumi ne zaudējumi nav jāatzīst peļņā vai zaudējumos iegādes, pārdošanas, emisijas vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu atcelšanas rezultātā. Šādas pašu akcijas var iegādāties un turēt uzņēmums vai citi konsolidētā koncerna dalībnieki. Samaksātā vai saņemtā atlīdzība jāatzīst tieši pašu kapitālā.

34.

Turēto pašu akciju summu atklāj atsevišķi bilancē vai piezīmēs saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana. Ja uzņēmums atpērk savus pašu kapitāla instrumentus no saistītajām pusēm, tas sniedz informāciju saskaņā ar 24. SGS Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm.

35.

Procenti, dividendes, zaudējumi un guvumi, kuri attiecas uz finanšu instrumentu vai tā sastāvdaļu, kas ir finanšu saistības, jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumi vai izdevumi. Par pašu kapitāla instrumenta turētājiem sadalītajām summām uzņēmumam jādebetē tieši pašu kapitāls – neto, bez jebkāda saistītā ienākumu nodokļa samazinājuma. Ar pašu kapitāla darījumu saistītās izmaksas, kas nav saistītas ar pašu kapitāla instrumenta emisiju, kuras ir tieši attiecināmas uz uzņēmējdarbības iegādi (ko uzskaita saskaņā ar 22. SGS), jāuzskaita kā atskaitījums no pašu kapitāla, neto, bez jebkāda saistītā ienākumu nodokļa samazinājuma.

36.

Finanšu instrumenta klasifikācija par finanšu saistībām vai pašu kapitāla instrumentu nosaka vai procentus, dividendes, zaudējumus un guvumus, kas attiecas uz šo instrumentu, kā ienākumus vai izdevumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tādējādi akciju, kas ir pilnībā atzītas kā saistības, dividenžu maksājumus atzīst kā izdevumus tāpat kā obligāciju procentus. Līdzīgi guvumus un zaudējumus, kas saistīti ar finanšu saistību izpirkšanu vai refinansēšanu, atzīst peļņā vai zaudējumos, turpretī pašu kapitāla instrumentu izpirkšanu vai refinansēšanu atzīst kā pašu kapitāla izmaiņas. Izmaiņas pašu kapitāla instrumenta patiesajā vērtībā netiek atzītas finanšu pārskatos.

37.

Uzņēmumam, emitējot vai iegādājoties tā pašu kapitāla instrumentus, parasti rodas dažādas izmaksas. Tās var būt reģistrācijas un citas administratīvās maksas, summas, kas tiek maksātas juridiskiem, grāmatvedības un citiem profesionāliem konsultantiem, drukāšanas izmaksas un zīmognodevas. Pašu kapitāla darījuma izmaksas uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla (neto, bez jebkāda saistītā ienākumu nodokļa samazinājuma) tādā mērā cik tās ir uz pašu kapitāla darījumu tieši attiecināmas izmaksas, no kurām citādāk būtu iespējams izvairīties. Tā pašu kapitāla darījuma izmaksas, kas ir pārtraukts, atzīst kā izdevumus.

38.

Darījumu izmaksas, kas attiecas uz salikta finanšu instrumenta emisiju attiecina uz instrumenta saistību un pašu kapitāla sastāvdaļām proporcionāli ienākumu sadalei. Darījumu izmaksas, kas kopīgi attiecas uz vairāk kā vienu darījumu (piemēram, izmaksas par vienlaicīgu dažu akciju piedāvājumu un citu akciju kotēšanu biržas sarakstā), attiecina uz tiem darījumiem, uz kuriem tās attiecināt ir racionāli un atbilstoši līdzīgiem darījumiem.

39.

Darījumu izmaksu summu, kuru uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla par periodu, atklāj atsevišķi saskaņā ar 1.SGS Finanšu pārskatu sniegšana. Saistīto ienākuma nodokļu summu, kas atzīta tieši pašu kapitālā, iekļauj pārskata perioda un atlikto ienākuma nodokļu, par kuriem kreditē vai debetē pašu kapitālu, kopējā summā, kuru atklāj saskaņā ar 12. SGS Ienākuma nodokļi.

40.

Dividendes, kas klasificētas kā izdevumi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā var uzrādīt vai nu kā procentus par citām saistībām vai kā atsevišķu posteni. Papildus šā Standarta prasībām, procentu un dividenžu atklāšana ir pakļauta 1. SGS un 30. SGS Informācijas atklāšana banku un līdzīgu finanšu iestāžu finanšu pārskatos prasībām. Dažos gadījumos tādu atšķirību dēļ starp procentiem un dividendēm, kā attiecībā uz tādiem aspektiem kā nodokļu ieturēšana, ir vēlams peļņas vai zaudējumu aprēķinā tās atklāt atsevišķi. Informāciju par nodokļu ietekmi atklāj saskaņā ar 12. SGS.

41.

Guvumus un zaudējumus, kas saistīti ar finanšu saistību uzskaites vērtības izmaiņām, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus vai izdevumus, pat ja tie attiecas uz instrumentu, kas ietver tiesības uz atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos apmaiņā pret naudu vai citu finanšu aktīvu (skat. 18. b) punktu). Saskaņā ar 1. SGS uzņēmums uzrāda visus guvumus vai zaudējumus, kas rodas no tādu instrumentu atkārtotas novērtēšanas, peļņas vai zaudējumu aprēķinā atsevišķi, kad tas ir svarīgi, lai skaidrotu uzņēmuma darbības rezultātus.

42.

Finanšu aktīvi un finanšu saistības jāieskaita un neto summa jāuzrāda bilancē, tikai tad, ja uzņēmums:

43.

Šis Standarts pieprasa finanšu aktīvu un finanšu saistību uzrādīšanu neto, ja tas atspoguļo uzņēmuma sagaidāmās nākotnes naudas plūsmas veicot norēķinu par diviem vai vairāk atsevišķiem finanšu instrumentiem. Ja uzņēmumam ir tiesības saņemt vai maksāt vienu neto summu, un tas plāno to darīt, tam faktiski ir tikai viens vienīgs finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Citos apstākļos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda atsevišķi vienu no otra, atbilstoši to uzņēmuma līdzekļu vai pienākumu īpašībām.

44.

Atzīta finanšu aktīva un atzītu finanšu saistību ieskaitīšana un neto summas uzrādīšana atšķiras no finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanas. Lai gan ieskaits nerada guvumu vai zaudējumu atzīšanu, finanšu instrumenta atzīšanas pārtraukšana ne tikai izslēdz iepriekš atzītu posteni no bilances, bet arī var beigties ar guvumu vai zaudējumu atzīšanu.

45.

Tiesības veikt ieskaitu ir debitora juridiskās tiesības, kas pamatojas līgumā vai citādi, norēķināties vai citādi dzēst visu vai daļu no summas, kas kreditoram pienākas, pret to summu attiecinot summu, ko kreditors ir parādā. Neparastos gadījumos debitoram var būt juridiskas tiesības, piemērot summu, kas tam pienākas no trešās puses, pret summu, kas pienākas kreditoram, ja starp visām trim pusēm ir skaidra vienošanās par debitora tiesībām veikt ieskaitu. Tā kā tiesības veikt ieskaitu ir juridiskas tiesības, apstākļi, kas uztur šīs tiesības, var atšķirties starp dažādām jurisdikcijām, un ir jāņem vērā likumi, kuri attiecināmi uz attiecībām starp pusēm.

46.

Realizējamās tiesības ieskaitīt finanšu aktīvu un finanšu saistības ietekmē tiesības un pienākumus, kas saistās ar finanšu aktīvu un finanšu saistībām un var ietekmēt uzņēmuma pakļautību kredītriskam un likviditātes riskam. Tomēr tiesību pastāvēšana pati par sevi nav pietiekams pamats ieskaitīšanai. Ja nav nolūka izmantot šīs tiesības vai vienlaikus norēķināties, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu summa un laiks netiek ietekmēti. Ja uzņēmumam ir nolūks realizēt tiesības vai norēķināties vienlaicīgi, aktīva un saistību neto uzrādīšana atbilstošāk atspoguļo sagaidāmo nākotnes naudas plūsmu summas un laiku, kā arī riskus, kuriem šīs naudas plūsmas ir pakļautas. Vienas vai abu pušu nolūks norēķināties neto bez juridiskām tiesībām uz to nav pietiekams, lai attaisnotu ieskaitīšanu, jo tiesības un pienākumi, kas attiecas uz atsevišķiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, paliek nemainīgi.

47.

Uzņēmuma nolūkus attiecībā uz noteiktu aktīvu un saistību norēķinu var ietekmēt tā parastā uzņēmējdarbības pieredze, finanšu tirgu prasības un citi apstākļi, kas var ierobežot tā spēju norēķināties neto vai norēķināties vienlaicīgi. Ja uzņēmumam ir tiesības veikt ieskaitu, bet tam nav nolūka norēķināties neto vai realizēt aktīvu un norēķināties par saistībām vienlaicīgi, tiesību ietekmi uz uzņēmuma pakļautību kredītriskam atklāj saskaņā ar 76. punktu.

48.

Vienlaicīga norēķināšanās par diviem finanšu instrumentiem var rasties, piemēram, no klīringa centra darbības organizētā finanšu tirgū vai tiešas apmaiņas. Šajos apstākļos naudas plūsmas būtībā ir līdzvērtīga vienai neto summai un nepastāv ne kredītrisks, ne likviditātes risks. Citos apstākļos uzņēmums var norēķināties par diviem instrumentiem, saņemot un maksājot atsevišķas summas, pakļaujot sevi kredītriskam par pilnu aktīva summu vai likviditātes riskam par pilnu saistību summu. Šāda pakļautība riskiem var būt nozīmīga, pat ja tā ir salīdzinoši īslaicīga. Attiecīgi finanšu aktīva realizācija un finanšu saistību nokārtošana tiek uzskatīta par vienlaicīgu tikai tad, ja šie darījumi notiek vienā laika momentā.

49.

42. punktā izklāstītie nosacījumi parasti netiek apmierināti un ieskaitīšana parasti ir nepiemērota, ja:

50.

Uzņēmums, kas uzsāk vairākus finanšu instrumentu darījumus ar vienu darījumu partneri, var noslēgt “ģenerālvienošanos par neto norēķiniem” ar šo darījumu partneri. Šāda vienošanās nodrošina vienu neto norēķinu par visiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas vienošanās jebkura līguma saistību neizpildes vai izbeigšanas gadījumā. Šādus līgumus parasti lieto finanšu institūcijas, lai nodrošinātu aizsardzību pret zaudējumiem bankrota gadījumā vai citos apstākļos, kuru rezultātā darījumu partneris nespēj pildīt savus pienākumus. Ģenerālvienošanās par neto norēķiniem parasti rada tiesības veikt ieskaitu, kas kļūst īstenojamas un ietekmē atsevišķu finanšu aktīvu un finanšu saistību realizāciju vai norēķinus tikai pēc konkrēta saistību neizpildes gadījuma vai citos apstākļos, kuri parastā uzņēmējdarbības gaitā nav sagaidāmi. Ģenerālvienošanās par neto norēķiniem nav pamats ieskaitīšanai, ja vien neizpildās abi 42. punktā aprakstītie nosacījumi. Ja finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas pakļautas ģenerālvienošanās par neto norēķiniem līgumam, nav ieskaitīti, vienošanās ietekmi uz uzņēmuma pakļautību kredītriskam atklāj saskaņā ar 76. punktu.

51.

Šajā Standartā pieprasītās informācijas atklāšanas nolūks ir sniegt informāciju, kas vairotu izpratni par finanšu instrumentu nozīmību uzņēmuma finansiālajam stāvoklim, finanšu darbības rezultātiem un naudas plūsmām, kā arī palīdzēt novērtēt ar šiem instrumentiem saistīto nākotnes naudas plūsmu summas, laiku un noteiktību.

52.

Finanšu instrumentu darījumu rezultātā uzņēmums var pieņemt vai nodot citai pusei vienu vai vairākus no zemāk aprakstītajiem finanšu riskiem. Pieprasītā informācijas atklāšana sniedz informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt finanšu instrumentu risku apmēru.

53.

Šajā Standartā nav noteikta ne pieprasītās informācijas atklāšanas forma, ne tās atrašanās vieta finanšu pārskatos. Ja pieprasītā informācija ir atklāta finanšu pārskatos, nav nepieciešamības to atkārtot finanšu pārskatu piezīmēs. Informācijas atklāšana var ietvert stāstījuma aprakstu un kvantitatīvo datu apvienojumu, ja tas ir atbilstoši instrumentu veidam un to nosacītajam nozīmīgumam uzņēmumam.

54.

Lai noteiktu par konkrētu finanšu instrumentu atklājamās informācijas detalizācijas līmeni, nepieciešams novērtējums, kurš ņemtu vērā šo instrumentu nosacīto nozīmīgumu. Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp finanšu pārskatiem, kas pārslogoti ar pārmērīgu detalizāciju, kas nevar palīdzēt finanšu pārskatu lietotājiem, un svarīgas informācijas aizēnošanu pārliekas apkopošanas rezultātā. Piemēram, ja uzņēmums ir iesaistītā puse lielam skaitam finanšu instrumentu ar līdzīgām pazīmēm un neviens no līgumiem atsevišķi nav būtisks, kopsavilkums pa instrumentu grupām ir atbilstošs. No otras puses, informācija par atsevišķu instrumentu var būt svarīga, ja tā ir, piemēram, uzņēmuma kapitāla struktūras būtiska sastāvdaļa.

55.

Uzņēmuma vadība sagrupē finanšu instrumentus grupās, kuras ir atbilstošas atklātās informācijas veidam, ņemot vērā instrumentu īpašības un piemēroto novērtēšanas principu. Kopumā grupās iedala posteņus, kuri ir novērtēti izmaksās vai amortizētās izmaksās, no posteņiem, kuri ir novērtēti patiesajā vērtībā. Pietiekama informācija tiek sniegta, lai pieļautu saskaņošanu ar svarīgiem bilances posteņiem. Ja uzņēmums ir iesaistītā puse tādā finanšu instrumentā, kas neietilpst šā Standarta darbības jomā, šie instrumenti veido finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupu vai grupas atsevišķi no tiem, kuri ietilpst šā Standarta darbības jomā. Informācijas atklāšana par tiem finanšu instrumentiem ir aplūkota citos SFPS.

56.

Uzņēmumam jāapraksta tā finanšu risku pārvaldīšanas mērķi un politikas, ieskaitot tā risku ierobežošanas politiku par katru no galvenajiem prognozētu darījumu veidiem, kuriem lieto riska ierobežošanas uzskaiti.

57.

Papildus konkrētas informācijas sniegšanai par īpašiem atlikumiem un darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, uzņēmums sniedz viedokli par apmēru, kādā tiek lietoti finanšu instrumenti, saistītajiem riskiem un uzņēmējdarbības nolūkiem, kuriem tie tiek lietoti. Viedoklis par vadības politiku risku kontrolei, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, ietver politikas tādiem jautājumiem kā risku ierobežošana, izvairīšanās no pārmērīgas risku koncentrācijas un prasības nodrošinājumam mazināt kredītrisku. Šāds viedoklis sniedz vērtīgu papildu perspektīvu, kas nav atkarīga no konkrētiem instrumentiem, kurus tur, vai kuri ir nepabeigti konkrētā laikā.

58.

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija atsevišķi par noteiktu patiesās vērtības riska ierobežošanu, naudas plūsmas riska ierobežošanu un neto ieguldījuma darbībā ārvalstīs riska ierobežošanu (kā noteikts 39. SGS):

59.

Ja guvumi vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta naudas plūsmas riska ierobežošanā ir atzīti tieši pašu kapitālā, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā uzņēmumam jāatklāj:

60.

Par katru finanšu aktīvu, finanšu saistību un pašu kapitāla instrumentu grupu uzņēmumam jāatklāj:

61.

Kā daļu no informācijas atklāšanas par uzņēmuma grāmatvedības politikām, uzņēmumam katrai finanšu aktīvu kategorijai jāatklāj, vai parastais finanšu aktīvu pirkšanas un pārdošanas veids tiek uzskaitīts darījuma vai norēķinu dienā (skat. 39. SGS 38. punktu).

62.

Finanšu instrumenta līguma nosacījumi ietekmē instrumenta pušu nākotnes naudas saņemšanas un maksājumu summu, laiku un noteiktību. Ja atsevišķs finanšu instruments vai to grupa ir būtiska uzņēmuma finansiālajam stāvoklim vai tās nākotnes pamatdarbības rezultātiem, tiek atklāti to nosacījumi. Ja neviens atsevišķs instruments nav nozīmīgs uzņēmuma nākotnes naudas plūsmai, instrumentu būtiskās iezīmes apraksta ņemot vērā atbilstīgus līdzīgu instrumentu grupējumus.

63.

Ja atsevišķi finanšu instrumenti vai to grupa, kurus uzņēmums tur vai emitē, rada potenciāli būtiskus riskus, kā aprakstīts 52. punktā, nosacījumi, kuri nodrošina informācijas atklāšanu ir:

64.

Ja bilancē finanšu instrumenta uzrādīšana atšķiras no instrumenta juridiskās formas, ir vēlams, lai uzņēmums finanšu pārskatu piezīmēs paskaidro instrumenta būtību.

65.

Informācija par finanšu instrumentu apmēru un būtību kļūst īpaši noderīga, ja tā norāda uz attiecībām starp atsevišķiem instrumentiem, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu summu, laiku un noteiktību. Piemēram, var būt svarīgi atklāt informāciju par riska ierobežošanas attiecībām, piemēram, tādām, kas varētu pastāvēt, kad uzņēmumam pieder ieguldījums akcijās, par kurām tas ir iegādājies pārdošanas iespējas līgumu. Apmērs, līdz kuram pakļautību riskam izmaina attiecības starp aktīviem un saistībām, var būt acīmredzams finanšu pārskatu lietotājiem no tās informācijas veida, kas aprakstīts 63. punktā, bet atsevišķos gadījumos ir nepieciešana sīkāka informācijas atklāšana.

66.

Saskaņā ar 1. SGS uzņēmums atklāj informāciju par visām nozīmīgām grāmatvedības politikām, ieskaitot pieņemtos vispārīgos principus un metodi šo principu piemērošanai darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, kas rodas no uzņēmuma uzņēmējdarbības. Finanšu instrumentu gadījumos, informācijas atklāšana ietver:

67.

Uzņēmumam jāatklāj informācija par katras finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas pakļautību procentu likmju riskam, tostarp:

68.

Uzņēmums sniedz informāciju par tā pakļautību procentu likmju nākotnes izmaiņu ietekmes riskam. Izmaiņas tirgus procentu likmēs tieši ietekmē līgumā noteiktās naudas plūsmas, kas saistītas ar dažiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām (naudas plūsmas procentu likmju risks), kā arī citu patieso vērtību (patiesās vērtības procentu likmju risks).

69.

Informācija par beigu termiņiem (vai pārcenošanas termiņiem, ja tie ir agrāki) norāda uz laika posmu, par kuru procentu likmes ir fiksētas, un informācija par efektīvajām procentu likmēm norāda uz līmeni, kurā tās ir fiksētas. Šīs informācijas atklāšana sniedz finanšu pārskatu lietotājiem pamatu novērtēt patiesās vērtības procentu likmju risku, kuram uzņēmums ir pakļauts, un, tādejādi, potenciālos guvumus vai zaudējumus. Instrumentiem, kuri pirms beigu termiņa tiek pārcenoti pēc tirgus procentu likmes, informācijas atklāšana par periodu līdz nākošajai pārcenošanai šim nolūkam ir daudz svarīgāka kā informācijas atklāšana par periodu līdz beigu termiņam.

70.

Lai papildinātu informāciju par līgumā noteiktās pārcenošanas un beigu termiņiem, uzņēmums var izvēlēties atklāt informāciju par paredzamajiem pārcenošanas vai beigu termiņiem, ja šie termiņi būtiski atšķiras no līgumā noteiktajiem termiņiem. Piemēram, šī informācija var būt īpaši būtiska, ja uzņēmums var ar pamatotu ticamību paredzēt fiksētās likmes hipotekāro kredītu summu, kas tiks atmaksāta pirms beigu termiņa, un izmanto šo informāciju, lai pārvaldītu savus procentu likmju riskus. Papildu informācija ietver informācijas atklāšanu, kas ir balstīta uz vadības paredzētajiem nākotnes notikumiem un izdarīto pieņēmumu par pārcenošanas vai beigu termiņu paskaidrojumiem un to, kā šie pieņēmumi atšķiras no līguma termiņiem.

71.

Uzņēmums norāda, kuri no tā finanšu aktīviem un finanšu saistībām ir:

72.

67. b) punkta prasības attiecas uz obligācijām, parādzīmēm, aizdevumiem un līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri paredz turpmākos maksājumus, kuri turētājam rada atdevi un emitentam rada izmaksas, kas atspoguļo naudas vērtību laikā. Prasības neattiecas uz tādiem finanšu instrumentiem kā ieguldījumi pašu kapitāla instrumentos un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem nav nosakāmas efektīvāa procentu likmes. Piemēram, pat ja tādi instrumenti kā procentu likmju atvasinātie līgumi (ieskaitot mijmaiņas līgumus, nākotnes procentu likmju līgumus un iespējas līgumus) ir pakļauti patiesās vērtības vai naudas plūsmu riskiem no tirgus procentu likmes izmaiņām, informācijas atklāšana par efektīvo procentu likmi netiek pieprasīta. Tomēr, sniedzot informāciju par efektīvo procentu likmi, uzņēmums atklāj riska ierobežošanas darījumu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumu ietekmi uz tā pakļautību procentu likmju riskam.

73.

Uzņēmums var kļūt pakļauts procentu likmju riskam tāda darījuma rezultātā, kurā tā bilancē netiek atzīts finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Šādos apstākļos uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem saprast pakļautības veidu un apmēru. Piemēram, ja uzņēmums ir apņēmies aizdot līdzekļus par noteiktu procentu likmi, informācijas atklāšana parasti ietver summu, procentu likmi un beigu termiņu summai, kas tiek aizdota, un būtiskos darījumu, kas rada procentu likmju risku, noteikumus.

74.

Uzņēmuma uzņēmējdarbības veids un tā aktivitāšu apjoms finanšu instrumentos nosaka, vai informāciju par procentu likmju risku sniedz stāstījuma veidā, tabulās vai lietojot abu veidu kombināciju. Ja uzņēmumam ir dažādi finanšu instrumenti, kas pakļauti patiesās vērtības vai naudas plūsmas procentu likmju riskiem, tas var pieņemt vienu vai vairākas no tālāk aprakstītajām pieejām informācijas uzrādīšanai:

75.

Dažos gadījumos uzņēmums var sniegt noderīgu informāciju par tā pakļautību procentu likmju riskiem, norādot hipotētisko tirgus procentu likmju izmaiņu ietekmi uz tā finanšu instrumentu patieso vērtību un nākotnes peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmām. Šādu informāciju var balstīt, piemēram, uz pieņemtu tirgus procentu likmju izmaiņu par vienu procentu punktu (100 bāzes punktiem) bilances datumā. Procentu likmju izmaiņu ietekme ietver izmaiņas procentu ienākumos un izdevumos, kas saistīti ar mainīgas likmes finanšu instrumentiem, un izmaiņas guvumos un zaudējumos, kas rodas no izmaiņām fiksētas likmes instrumentu patiesajā vērtībā. Uzrādīto procentu likmju jūtīgumu var ierobežot līdz procentu likmju izmaiņu tiešajai ietekmei uz procentus pelnošajiem finanšu instrumentiem, kuri ir atzīti bilances datumā, jo likmju izmaiņu netiešā ietekme uz finanšu tirgu un atsevišķiem uzņēmumiem parasti nevar tikt ticami paredzēta. Atklājot informāciju par procentu likmju jūtīgumu, uzņēmums norāda pamatu, uz kura tas ir gatavojis šo informāciju, ieskaitot visus būtiskos pieņēmumus.

76.

Uzņēmumam jāatklāj informācija par katras finanšu aktīvu grupas un citu kredītriskam pakļautu posteņu pakļautību kredītriskam, tostarp:

77.

Uzņēmums sniedz informāciju, kas attiecas uz kredītrisku, lai tā finanšu pārskatu lietotāji varētu novērtēt apjomu, kādā darījumu partneru nespēja izpildīt savus pienākumus, varētu samazināt ienākošās nākotnes naudas plūsmas summu no bilances datumā atzītiem finanšu aktīviem vai izraisīt naudas aizplūdi citu kredītriskam pakļautu posteņu dēļ (piemēram, kredīta atvasinātais finanšu instruments vai izsniegtā garantija trešās puses līguma pienākumiem). Šādas nespējas izpildīt pienākumus rada zaudējumus, kuri jāatzīst uzņēmuma peļņā vai zaudējumos. 76. punkts nepieprasa, lai uzņēmums atklāj informāciju par nākotnes zaudējumu varbūtības novērtējumu.

78.

Informācija atklājama par summām, kas pakļautas kredītriskam, neņemot vērā iespējamo atgūšanu no nodrošinājuma realizācijas (“uzņēmuma maksimālā pakļautība kredītriskam”), lai:

79.

Gadījumā, ja finanšu aktīvi ir pakļauti kredītriskam, aktīvu uzskaites vērtība bilancē, no kuras atskaitīti uzkrājumi zaudējumiem, parasti atspoguļo summu, kas pakļauta kredītriskam. Piemēram, gadījumā, kad procentu likmju mijmaiņas līgumi ir uzrādīti patiesajā vērtībā, maksimālā pakļautība zaudējumiem bilances datumā parasti ir uzskaites vērtība, jo tā atspoguļo mijmaiņas līguma aizstāšanas izmaksas saistību neizpildes gadījumā pēc pašreizējām tirgus likmēm. Šajos gadījumos nav nepieciešama papildu informācijas atklāšana bez tās, kas sniegta bilancē. No otras puses, uzņēmuma maksimālais iespējamais zaudējums no dažiem finanšu instrumentiem var būtiski atšķirties no to uzskaites vērtības un no citām atklātām summām kā, piemēram, to patiesās vērtības vai pamatsummas. Šādos gadījumos ir nepieciešama papildu informācijas atklāšana saskaņā ar 76. a) punktu.

80.

Finanšu aktīvu, kuram ir juridiski realizējamas tiesības veikt ieskaitu ar finanšu saistībām, bilancē neuzrāda neto bez saistībām, ja vien norēķins nav iecerēts pēc neto principa vai vienlaicīgi. Tomēr uzņēmums, sniedzot informāciju saskaņā ar 76. punktu, atklāj informāciju par tiesisko pamatu veikt ieskaitu. Piemēram, ja uzņēmumam pienākas saņemt ieņēmumus no finanšu aktīvu realizācijas pirms līdzvērtīgu vai lielāku summu finanšu saistību nokārtošanas, par kurām uzņēmumam ir tiesisks pamats veikt ieskaitu, uzņēmums var izmantot ieskaita tiesības, lai izvairītos no zaudējumu rašanās gadījumā, ja darījumu partneris nepilda saistības. Tomēr, ja uzņēmums reaģē vai reaģētu uz saistību nepildīšanu ar finanšu aktīva termiņa pagarināšanu, tas pakļautu sevi kredītriskam, ja pārskatītie termiņi būtu tādi, ka ieņēmumu saņemšanu ir paredzams atlikt pēc datuma, kurā jānorēķinās par saistībām. Lai informētu finanšu pārskatu lietotājus par apmēriem, līdz kuriem noteiktā laika brīdī kredītrisks ir samazināts, uzņēmums atklāj ieskaita tiesību esamību un ietekmi, ja ir paredzams, ka finanšu aktīvs tiks iekasēts saskaņā ar to nosacījumiem. Ja par finanšu saistībām, par kurām ir tiesības veikt ieskaitu, ir jānorēķinās pirms finanšu aktīva, uzņēmums ir pakļauts kredītriskam par pilnu aktīva uzskaites vērtību, ja darījumu partneris neizpilda saistības pēc norēķināšanās par saistībām.

81.

Uzņēmumam var būt vairākas ģenerālvienošanās par neto norēķiniem, kas mazina pakļautību kredītriska zaudējumiem, bet neatbilst ieskaitīšanas nosacījumiem. Ja ģenerālvienošanās par neto norēķiniem būtiski samazina ar tiem finanšu aktīviem saistītos kredītriskus, kuri nav ieskaitīti ar saistībām pret to pašu darījumu partneri, uzņēmums sniedz papildu informāciju par šīs vienošanās ietekmi. Šāda informācijas atklāšana norāda, ka:

Uzņēmumam ir vēlams atklāt arī informāciju par tā ģenerālvienošanās par neto norēķiniem nosacījumiem, kuri nosaka tā kredītriska samazinājuma apjomu.

82.

Uzņēmums var būt pakļauts kredītriskam tāda darījuma rezultātā, kurā finanšu aktīvs nav atzīts bilancē, piemēram, finanšu garantija vai kredīta atvasinātais finanšu instruments. Citas puses pienākuma garantēšana rada saistības un pakļauj galvotāju kredītriskam, ko ņem vērā atklājot informāciju, kas pieprasīta 76. punktā.

83.

Kredītriska koncentrācijas atklāj, ja tās nav acīmredzamas no citas informācijas atklāšanas par uzņēmējdarbības veidu un uzņēmuma finanšu stāvokli, un to rezultātā uzņēmums ir pakļauts nozīmīgiem zaudējumiem, ja citas puses nepilda saistības. Šādu koncentrāciju identificēšanai nepieciešams vadības novērtējums, kas ņem vērā uzņēmuma un tās debitoru apstākļus. 14. SGS Informācijas sniegšana par segmentiem sniedz norādījumus tās nozares un ģeogrāfisko segmentu identificēšanai, kuros var rasties kredītrisku koncentrācijas.

84.

Kredītrisku koncentrācija var rasties no viena debitora vai debitoru grupas, kam ir tādas līdzīgas pazīmes, ka ir paredzama līdzīga ekonomisko vai citu apstākļu izmaiņu ietekme uz to spēju pildīt savus pienākumus. Pazīmes, kas var radīt risku koncentrāciju ir debitoru veikto darbību veids, piemēram, nozare, kurā tie darbojas, ģeogrāfiskais apgabals, kuros šīs darbības tiek veiktas un aizdevumu ņēmēju grupu kredītspējas līmenis. Piemēram, naftas un gāzes nozares iekārtu ražotājam parasti ir pircēju un pasūtītāju parādi par tā produktu pārdošanu, kuru nesamaksāšanas risku ietekmē ekonomiskās izmaiņas naftas un gāzes nozarē. Bankai, kas parasti sniedz starptautiska mēroga aizdevumus, var būt daudz aizdevumu mazāk attīstītām valstīm un bankas spēju tos atgūt var nelabvēlīgi ietekmēt vietējie ekonomiskie apstākļi.

85.

Informācijas atklāšana par kredītriska koncentrāciju ir kopīgo pazīmju apraksts, kas identificē katru koncentrāciju un pakļautības kredītriskam maksimuma summu, kas saistīta ar visiem finanšu aktīviem, kam piemīt šīs pazīmes.

86.

Izņemot gadījumus, kas minēti 90. punktā, par katru finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu, uzņēmumam jāatklāj šīs grupas aktīvu un saistību patiesā vērtība tādā veidā, lai to varētu salīdzināt ar attiecīgo uzskaites vērtību bilancē. (39. SGS sniedz norādījumus patiesās vērtības noteikšanai.)

87.

Informāciju par patieso vērtību plaši izmanto uzņēmējdarbības nolūkiem, lai noteiktu uzņēmuma kopējo finanšu stāvokli un pieņemtu lēmumus par atsevišķiem finanšu instrumentiem. Tā ir būtiska arī daudzu finanšu pārskatu lietotāju lēmumu pieņemšanai, jo daudzos gadījumos tā atspoguļo finanšu tirgu novērtējumu par ar instrumentu saistīto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Informācija par patieso vērtību ļauj salīdzināt finanšu instrumentus, kuriem būtībā ir vienādas ekonomiskās pazīmes, neatkarīgi no tā, kādēļ tie tiek turēti, un kad un kurš tos emitējis vai iegādājies. Patiesā vērtība sniedz neitrālu pamatu vadības saimnieciskuma novērtēšanai, norādot tās finanšu aktīvu pirkšanas, pārdošanas vai turēšanas vai saistību rašanās, saglabāšanas vai samaksas lēmumu ietekmi. Ja uzņēmums tā bilancē nenovērtē finanšu aktīvu vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, tas sniedz informāciju par patieso vērtību, atklājot to papildus.

88.

Par tādiem finanšu instrumentiem kā pircēju un pasūtītāju īstermiņa parādi, nav jāatklāj informācija par patieso vērtību, ja uzskaites vērtība aptuveni atspoguļo patieso vērtību.

89.

Atklājot informāciju par patieso vērtību, uzņēmums grupē finanšu aktīvus un finanšu saistības grupās un ieskaita tās tikai tādā mērā, kādā ar tām saistītās uzskaites vērtības ir ieskaitītas bilancē.

90.

Ja ieguldījumi nekotētos pašu kapitāla instrumentos vai atvasinātajos finanšu instrumentos, kas saistīti ar šādiem pašu kapitāla instrumentiem ir novērtēti izmaksās saskaņā ar 39. SGS tā iemesla dēļ, ka to patieso vērtību nevar ticami novērtēt, šis fakts jāatklāj kopā ar finanšu instrumentu aprakstu, to uzskaites vērtību, paskaidrojumu, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību un, ja iespējams, aplēšu diapazonu, kurā visticamāk varētu atrasties patiesā vērtība. Turklāt, ja finanšu aktīvi, kuru patieso vērtību iepriekš nav bijis iespējams ticami novērtēt, tiek pārdoti, jāatklāj informācija par šo faktu, šo finanšu aktīvu uzskaites vērtību pārdošanas brīdī un atzīto guvumu vai zaudējumu summu.

91.

Ja ieguldījums nekotētos paša kapitāla instrumentos vai atvasinātajos finanšu instrumentos, kas saistīti ar šādiem pašu kapitāla instrumentiem ir novērtēti izmaksās saskaņā ar 39. SGS tā iemesla dēļ, ka to patieso vērtību nevar ticami novērtēt, informācija par patieso vērtību, kas aprakstīta 86. un 92. punktā, nav jāuzrāda. Tā vietā tiek sniegta informācija, lai palīdzētu finanšu pārskatu lietotājiem izdarīt savu vērtējumu par iespējamo atšķirību apjomu starp šādu finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtību un to patieso vērtību. Papildus paskaidrojumam par finanšu instrumenta galvenajām pazīmēm, kas ir piemērotas to vērtībai un iemesliem patiesās vērtības informācijas neatklāšanai, sniedz informāciju par šo instrumentu tirgu. Atsevišķos gadījumos saskaņā ar 60. punktu atklāto instrumentu nosacījumi var sniegt pietiekamu informāciju. Ja ir pamats šādai rīcībai, vadība var izteikt savu viedokli par finanšu aktīvu un finanšu saistību, kuru patieso vērtību tā nevar ticami noteikt, patieso vērtību un uzskaites vērtību saistību.

92.

Uzņēmumam jāatklāj:

93.

Informācijas atklāšana par patieso vērtību ietver informācijas atklāšanu par patiesās vērtības noteikšanai lietoto metodi un būtiskajiem pieņēmumiem tās piemērošanā. Piemēram, uzņēmums atklāj informāciju par pieņēmumiem, kas attiecas uz priekšapmaksas likmēm, prognozēto kredītu zaudējumu likmēm un procentu vai diskonta likmes, ja tās ir nozīmīgas.

94.

94.

94.

94.

94.

94.

94.

94.

95.

Informācijas atklāšanai par aizdevumu līgumu nosacījumu pārkāpumiem saskaņā ar 94. j) punktu, maksājamie aizdevumi ietver emitētus parāda instrumentus un finanšu saistības, kas nav pircēju un pasūtītāju īstermiņa parādi ar parastiem kredīta nosacījumiem. Ja šāds pārkāpums radies un līdz bilances datumam tas nav likvidēts vai nav panākta vienošanās mainīt atmaksājamā aizdevuma nosacījumus, pārkāpuma ietekmi uz saistību klasifikāciju par īstermiņa vai ilgtermiņa instrumentu nosaka saskaņā ar 1. SGS.

96.

Uzņēmumam jāpiemēro šis Standarts ikgadējiem periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ir atļauts uzsākt Standarta piemērošanu ātrāk. Uzņēmums nedrīkst piemērot šo Standartu ikgadējiem periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, ja vien tas nepiemēro 39. SGS (izdots 2003. gada decembrī). Ja uzņēmums piemēro šo Standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

97.

Šis Standarts jāpiemēro retrospektīvi.

98.

Šis Standarts aizstāj 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana, pārskatīts 2000. gadā.

99.

Šis Standarts aizstāj šīs interpretācijas:

100.

Šis Standarts atsauc PIK D34. interpretācijas projektu Finanšu instrumenti — Turētāja izpērkami instrumenti vai tiesības.

1. SGS

Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)

8. SGS

Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

16. SGS

Pamatlīdzekļi (pārstrādāts 2003. gadā)

23. SGS

Aizņēmumu izmaksas

36. SGS

Aktīvu vērtības samazināšanās (pārstrādāts 2004. gadā)

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

1

Daudziem uzņēmumiem ir saistības veikt pamatlīdzekļu nojaukšanu, likvidāciju un atjaunošanu. Šajā Interpretācijā šīs saistības tiek apzīmētas kā “likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgas saistības”. Saskaņā ar 16. SGS, pamatlīdzekļu vienības sākotnējās izmaksās ir iekļautas attiecīgās vienības nojaukšanas un likvidācijas, kā arī tās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējā aplēse. Tās ir saistības, kuras uzņēmumam rodas vai nu pamatlīdzekļa iegādes brīdī vai arī pēc pamatlīdzekļa lietošanas zināmu laika posmu, izņemot, ja minētajā posmā tas tiek izmantots ražošanā. 37. SGS paredzētas prasības, kuras jāievēro, nosakot likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību apjomu. Šajā Interpretācijā ir sniegtas norādes par izmaiņu uzskaiti esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā.

2

Šī Interpretācija attiecas uz izmaiņām visu to esošo likvidācijas, atjaunošanas vai līdzīgu saistību novērtēšanā, kuras:

Piemēram, ir iespējamas likvidācijas, atjaunošanas vai līdzīgas saistības attiecībā uz rūpnīcas nojaukšanu, vides atveseļošanu tai nodarīto bojājumu rezultātā dabas resursu ieguves rūpniecībā vai arī iekārtu likvidāciju.

3

Šajā Interpretācijā tiek apskatīta zemāk minēto notikumu ietekme, kā rezultātā mainās uzskaite esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā.

4

Izmaiņas esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā, kuras radušās diskonta likmes izmaiņu rezultātā, plānotās laika plūsmas vai plānotā resursu patēriņa, tajā skaitā ekonomisko labumu, izmaiņu rezultātā, kas nepieciešami saistību segšanai, jāuzskaita saskaņā ar zemāk minētajiem 5. - 7. punkta norādījumiem.

5

Ja attiecīgais aktīvs ir novērtēts, izmantojot izmaksu modeli:

6

Ja attiecīgais aktīvs ir novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas modeli:

7

Koriģētā nolietojamā aktīva summa tiek norakstīta lietderīgās lietošanas laikā. Tādējādi, ja attiecīgais aktīvs ir sasniedzis lietderīgās lietošanas laika beigas, visas turpmākās saistību izmaiņas jāatzīst peļņā vai zaudējumos to rašanās brīdī. Šis nosacījums attiecas gan uz izmaksu modeli, gan uz pārvērtēšanas modeli.

8

Periodiska diskonta likmes samazināšana jāatzīst peļņā vai zaudējumos kā finanšu izmaksas to rašanās brīdī. 23. SGS paredzētā alternatīvā kapitalizācijas uzskaite nav pieļaujama.

9

Šī Interpretācija uzņēmumam jāpiemēro attiecībā uz tiem viena gada periodiem, kuri sākas 2004. gada 1. septembrī vai pēc šā datuma. Ieteicams piemērot arī ātrāk. Ja uzņēmums piemēro šo Interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2004. gada 1. septembra, jābūt norādei par šo faktu.

10

Grāmatvedības politikas izmaiņas ir jāuzskaita saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas prasībām. (1)