31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/1

(1)

Padome ar Lēmumu 1999/784/EK (4) ir noteikusi, ka Kopienai būtu jākļūst par Eiropas Audiovizuālās observatorijas (še turpmāk – “Observatorija”) locekli, lai atbalstītu tās darbību. Observatorija veicina Kopienas audiovizuālās industrijas konkurētspēju, uzlabojot informācijas nodošanu industrijai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un veicinot skaidrāku priekšstatu par tirgu.

(2)

Multividei un jaunajām tehnoloģijām būs svarīga loma audiovizuālā jomā. Observatorija varētu turpināt īstenot savu nozīmīgo darbību, ja savlaicīgi tiktu stiprināta tās spēja sekot šiem jauninājumiem.

(3)

Kaut arī Līgumā ir paredzēta personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite, informācijas trūkums par daudzām atšķirībām valstu tiesību aktos fiskālajā un darba tiesību jomā ir šķērslis brīvai audiovizuālo preču un pakalpojumu apritei. Observatorija varētu nodrošināt pozitīvu ieguldījumu, uzkrājot un nodrošinot pieredzi un sistemātisku informāciju fiskālajā un darba tiesību, kā arī autortiesību un patērētāju aizsardzības tiesību jomā.

(4)

Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta 2003. gada 4. septembra Rezolūciju par televīziju bez robežām, kura aicināja sagatavot ikgadējus progresa ziņojumus par to, kā digitālo TV dara pieejamu invalīdiem, Observatorija būtu jālūdz katru gadu apkopot datus par to televīzijas pakalpojumu līmeni, kas visās Eiropas Savienības vai Eiropas Padomes dalībvalstīs sniegti nolūkā palīdzēt invalīdiem, piemēram, subtitrēšana, audioapraksts un zīmju valoda.

(5)

Ir pierādījies, ka Kopienas dalība Observatorijā ir efektīva, atbalstot tās darbību.

(6)

Ir lietderīgi turpināt šo dalību laikposmā, kas Observatorijai vajadzīgs, lai pieņemtu pamatnostādnes turpmākajai darbībai laikposmā no 2006. gada.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 1999/748/EK,

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/3

(1)

Kopienas rīcībai, kas vērsta uz to, lai popularizētu cilvēktiesības un demokrātijas principus, kā noteikts Komisijas 2001. gada 8. maija Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienības loma cilvēktiesību un demokrātijas popularizēšanā trešās valstīs”, jāturpinās pēc 2004. gada. Padomes Regula (EK) Nr. 975/1999 (2) ir pierādījusi sevi kā adekvāts tiesiskais instruments, lai īstenotu Kopienas tehnisko un finansiālo atbalstu cilvēktiesībām un demokratizācijas aktivitātēm attīstības valstīs un citās trešās valstīs, cenšoties sasniegt vispārējos mērķus šajā jomā. Taču minētās regulas spēkā esamības termiņš beidzas 2004. gada 31. decembrī. Tādēļ ir nepieciešams to pagarināt;

(2)

pamatojoties uz finanšu līdzekļu apjomu, kas ietverts Regulā (EK) Nr. 975/1999, un laikposmam līdz 2006. gadam paredzētajām indikatīvajām apropriācijām cilvēktiesību un demokratizācijas jomā, šī regula programmas pagarinātajam īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējiestādēm ikgadējās budžeta procedūras vajadzībām ir galvenais atskaites punkts, kā paredzēts 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3);

(3)

īstenojot ES Vēlēšanu novērošanas misijas, Regulas (EK) Nr. 975/1999 noteikumi par palīdzības īstenošanas kārtību būtu jāsaskaņo ar tiesiskajām prasībām Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4);

(4)

Kopienas finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu un nelikumībām ir Regulas (EK) Nr. 975/1999 sastāvdaļa. Jo īpaši nolīgumiem un līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar minēto regulu, vajadzētu atļaut Komisijai veikt pasākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, lai Eiropas Kopienu finanšu intereses aizsargātu no krāpšanas un citiem pārkāpumiem (5);

(5)

pasākumi, kas nepieciešami Regulas (EK) Nr. 975/1999 īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6);

(6)

tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 975/1999,

1)

regulas 2. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

2)

regulas 4. panta 1. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

“Saistībā ar ES Vēlēšanu novērošanas misijām un ”amicus curiae” procesu finansējumu saskaņā ar šo regulu var saņemt fiziskas personas.”;

3)

regulas 5. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Lai varētu saņemt Kopienas palīdzību, 4. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto partneru galvenajai mītnei ir jābūt kādā trešā valstī, kam ir tiesības saņemt Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu, vai kādā Kopienas dalībvalstī.”;

4)

regulas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Kopienas finansējumu saskaņā ar šo regulu piešķir subsīdiju vai līgumu veidā. Veicot regulas 2. pantā paredzētās darbības, ES Vēlēšanu novērošanas misiju locekļus, kuru dalību apmaksā no cilvēktiesībām un demokratizācijai paredzētajām apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar Komisijas noteikto kārtību.”;

5)

regulas 10. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šīs regulas īstenošanai paredzētais finanšu līdzekļu apjoms laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir EUR 134 miljoni.”;

6)

regulas 11. un 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“11. pants

1.   Komisija pieņem shēmu Kopienas darbību plānošanai un noteikšanai.

Shēma jo īpaši ietver:

Īpašos apstākļos var pieņemt konkrētus pasākumus, kas nav iekļauti ikgadējā darba programmā.

2.   Komisija sagatavo gada ziņojumu, kurā izklāsta plānotās programmas nākamajam gadam pa reģioniem un pa nozarēm, un pēc tam par to īstenošanu ziņo Eiropas Parlamentam.

Komisija ir atbildīga par vispārējo daudzgadu plānā noteikto ikgadējo darba programmu pārvaldību un pielāgošanu atbilstīgi šai regulai un elastīguma prasībām. Pieņemtie lēmumi atspoguļo Eiropas Savienības prioritātes un galvenās rūpes par demokrātijas konsolidēšanu, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, un šos lēmumus nosaka programmu īpašā būtība. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par norises gaitu.

3.   Komisija īsteno Kopienas darbības, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi spēkā esošajām budžeta un citām procedūrām, jo īpaši procedūrām, kas paredzētas Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7).

12. pants

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punktā minētos instrumentus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.

Ja grozījumi, ko veic 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajās ikgadējās darba programmās, nepārsniedz 20 % no kopējā šīm programmām piešķirtā līdzekļu apjoma vai ja tie būtiski nemaina tajās ietverto projektu un programmu būtību, šādus grozījumus pieņem Komisija. Tā informē 13. panta 1. punktā minēto komiteju.

2.   Neskarot 14. pantu, lēmumus par tādu projektu un programmu finansēšanu, ko nesedz no ikgadējo darba programmu līdzekļiem un kas pārsniedz EUR 1 miljonu, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

7)

regulas 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK (1) 4. un 7. punktu, ņemot vērā tā 8. punktu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir 30 dienas.”;

8)

svītro regulas 15. panta otro teikumu;

9)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Katrā saskaņā ar šo regulu noslēgtajā nolīgumā vai līgumā tieši nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta var īstenot savas pilnvaras izdarīt gan dokumentu, gan telpu pārbaudi attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. Piemēro Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, lai Eiropas Kopienu finanšu intereses aizsargātu no krāpšanas un citiem pārkāpumiem (8).”;

10)

regulas 20. panta otrajā daļā datumu “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2006. gada 31. decembrim”.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/6

(1)

lielāka kvalifikāciju un kompetences pārskatāmība visā Eiropā atvieglinās mobilitāti mūžizglītības nolūkos, tādējādi sekmējot kvalitatīvas izglītības un mācību attīstību, un veicinās mobilitāti nodarbinātības dēļ valstu un nozaru starpā;

(2)

Mobilitātes rīcības plānā (4), kurš apstiprināts Nicā 2000. gada 7. un 9. decembrī sanākušajā Eiropadomē, un Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2001/613/EK (2001. gada 10. jūlijs) par studentu, mācāmo personu, brīvprātīgu darbinieku, mācībspēku un instruktoru mobilitāti Kopienā (5) ieteica dokumentus visur lietot tā, lai kvalifikācijas un kompetence kļūtu pārskatāmākas, veidojot Eiropas kvalifikāciju telpu. Komisijas rīcības plānā par iemaņām un mobilitāti bija aicināts izveidot un stiprināt instrumentus, kas sekmē kvalifikāciju pārskatāmību un izmantojamību, tādējādi veicinot mobilitāti gan nozarēs, gan starp nozarēm. Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā sanākusī Eiropadome pieprasīja veikt papildu darbības, lai ieviestu instrumentus, ar ko uzlabot diplomu un kvalifikāciju pārskatāmību. Padomes Rezolūcijā (2002. gada 3. jūnijs) par iemaņām un mobilitāti (6) un Padomes Rezolūcijā (2002. gada 27. jūnijs) par mūžizglītību (7) aicina izvērst plašāku sadarbību, cita starpā, lai izveidotu pārskatāmības un atzīšanas sistēmu, balstoties uz pastāvošiem instrumentiem;

(3)

Padomes Rezolūcijā (2002. gada 19. decembris) par paplašinātu Eiropas sadarbību arodizglītības un arodmācību jomā (8) ir aicināts veikt darbības, kas palielina pārskatāmību arodizglītības un arodmācību jomā, īstenojot un racionalizējot informācijas līdzekļus un tīklus, tostarp iekļaujot pastāvošos instrumentus vienotā sistēmā. Šajā sistēmā būtu jābūt dokumentu portfelim ar kopēju marku un kopēju logotipu, kuru papildina pietiekamas informācijas sistēmas un ko popularizē ar ilgstošiem veicināšanas pasākumiem Eiropas un valstu līmenī;

(4)

Pēdējos gados gan Kopienas, gan starptautiskā līmenī ir izveidoti vairāki jauni instrumenti, lai palīdzētu Eiropas pilsoņiem, meklējot darbu vai piesakoties mācībām, labāk darīt zināmus savas kvalifikācijas un kompetenci. Pie tādiem pieder kopējs Eiropas formāts dzīves aprakstam (CV), kas ierosināts Komisijas 2002. gada 11. marta Ieteikumā 2002/236/EK (9), diplomu pielikumi, kas ierosināti 1997. gada 11. aprīlī Lisabonā pieņemtajā Konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu, kuras saistītas ar augstāko izglītību Eiropas reģionā, Europass mācību dokuments, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 1999/51/EK (1998. gada 21. decembris) par “Eirotakas” veicināšanu ar darbu saistītās mācībās, ietverot mācekļa praksi (10), kā arī Eiropas Padomes izstrādātais apliecības pielikums un Eiropas valodu portfelis. Šie instrumenti būtu jāietver vienotā sistēmā;

(5)

būtu jāparedz, ka, tiklīdz vienotas sistēmas īstenošanas struktūra un procedūras būs izveidotas un darbosies, tajā varētu iekļaut arī citus dokumentus, kas ir saderīgi ar tās mērķi. Cita starpā, vienotu sistēmu varētu vēl paplašināt, tajā iekļaujot dokumentu, kas reģistrētu turētāja kompetenci informācijas tehnoloģijas jomā;

(6)

kvalitatīvas informācijas un norādījumu sniegšana ir svarīgs faktors, lai uzlabotu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmību. Esošajiem pakalpojumiem un tīkliem jau ir ievērojama nozīme, ko varētu pastiprinātu, veidojot ciešāku sadarbību, lai celtu Kopienas darbību vērtību;

(7)

tādēļ ir jānodrošina saskanība un savstarpēja papildināmība starp ar šo lēmumu īstenotām darbībām un citu attiecīgu politiku, instrumentiem un rīcību. Pie tiem - Kopienas līmenī - pieder Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (11), Eiropas Izglītības fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1360/90 (12), un Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2003/8/EK (2002. gada 23. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 attiecībā uz darba piedāvājumu un pieprasījumu apkopošanu un apmierināšanu (13). Tāpat starptautiskā līmenī ir Eiropas valstu akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīkls (ENIC), ko izveidojusi Eiropas Padome un UNESCO;

(8)

Europass mācību dokuments, kas izveidots ar Lēmumu 1999/51/EK, tādēļ būtu jāaizstāj ar līdzīgu dokumentu, kam ir plašāka darbības joma un ko izmanto, lai reģistrētu visus laikposmus, kuros jebkur Eiropā mācību nolūkos īstenota starpvalstu mobilitāte jebkurā līmenī un jebkuram mērķim, un kas atbilst attiecīgiem kvalitātes kritērijiem;

(9)

Europass sistēma būtu jāīsteno ar attiecīgo valstu struktūru starpniecību atbilstīgi 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 3. punktam Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14);

(10)

visām valstīm, kas pievienojas Eiropas Savienībai, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nav Kopienas valstis, un Eiropas Savienības kandidātvalstīm jābūt tiesīgām piedalīties sistēmā saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tiesību instrumentos, kas reglamentē Kopienas un minēto valstu attiecības. Būtu jādod iespēja gūt labumu no šīs sistēmas arī trešo valstu pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā;

(11)

attiecībā uz šo lēmumu sociālajiem partneriem ir liela nozīme, un viņiem būtu jābūt iesaistītiem tā īstenošanā. Arodmācību padomdevēja komiteja, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 63/266/EEK (1963. gada 2. aprīlis), ar ko nosaka kopējās arodmācību politikas īstenošanas vispārīgos principus (15), un kurā ir sociālo partneru un dalībvalstu iestāžu pārstāvji, būtu regulāri jāinformē par šā lēmuma īstenošanu. Sociālajiem partneriem Eiropas līmenī un citām attiecīgām ieinteresētām personām, tostarp izglītības un mācību struktūrām, būs īpaša nozīme attiecībā uz ierosmēm par pārskatāmību, ko varētu ar laiku iekļaut Europass sistēmā;

(12)

tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šā lēmuma mērķi, proti, izveidot vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai, un tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai;

(13)

šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16);

(14)

būtu jāatceļ Lēmums 1999/51/EK,

a)

šā lēmuma 5. pantā minētais Europass dzīves apraksts (še turpmāk - “Europass-CV”);

b)

šā lēmuma 6. līdz 9. pantā minētie dokumenti;

c)

visi citi dokumenti, ko Komisija ir apstiprinājusi par Europass dokumentiem saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

a)

sadarbībā ar attiecīgām valstu struktūrām saskaņo darbības, kas saistītas ar Europass dokumentu pieejamības veicināšanu vai to izsniegšanu, vai vajadzības gadījumā veic šādas darbības;

b)

izveido un pārvalda valsts informācijas sistēmu saskaņā ar 10. punktu;

c)

veicina Europass izmantošanu, tostarp ar interneta pakalpojumu starpniecību;

d)

sadarbībā ar attiecīgām valsts organizācijām nodrošina to, ka atsevišķiem pilsoņiem ir pieejama pietiekama informācija un norādījumi par Europass un tā dokumentiem;

e)

palīdz sniegt informāciju un norādījumus par izglītības iespējām visā Eiropā, izglītības un mācību sistēmu struktūru un citiem jautājumiem, kas saistīti ar mobilitāti izglītības nolūkos, jo īpaši, cieši sadarbojoties ar attiecīgiem Kopienas un valstu dienestiem, un vajadzības gadījumā dara pilsoņiem pieejamu rokasgrāmatu par mobilitāti;

f)

valsts līmenī apsaimnieko Kopienas finanšu atbalstu visām ar šo lēmumu saistītām darbībām;

g)

līdzdarbojas Eiropas VEC tīklā.

a)

nodrošina, ka Kopienas un valsts līmenī notiek pietiekami reklāmas un informācijas pasākumi, kas cita starpā aptver pilsoņus, vispārējās un profesionālās izglītības pakalpojumu sniedzējus un sociālos partnerus un uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, pēc vajadzības papildinot un integrējot VEC darbību;

b)

pienācīgā līmenī nodrošina pietiekamu sadarbību ar attiecīgiem dienestiem, jo īpaši ar EURES dienestu un citiem Kopienas dienestiem;

c)

veicina vienādas iespējas, jo īpaši, palielinot visu attiecīgo iesaistīto personu informētību;

d)

nodrošina to, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp izglītības un mācību struktūras un sociālie partneri, ir iesaistīti šā lēmuma īstenošanā;

e)

nodrošina to, ka attiecībā uz visām darbībām, kas ir saistītas ar šā lēmuma īstenošanu, ir pilnībā ievēroti attiecīgie Kopienas un valstu tiesību akti par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/21

(1)

Kopienas darbības, kas vērstas uz to, lai stiprinātu cilvēktiesības un demokrātijas principus, kā tas izklāstīts Komisijas 2001. gada 8. maija Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienības loma cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs”, turpināsies pēc 2004. gada. Padomes Regula (EK) Nr. 975/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar kuru paredz prasības attiecībā uz to, kā īstenot sadarbību attīstības veicināšanas jomā, kas palīdz sasniegt vispārēju mērķi - attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu (2) un Regula (EK) Nr. 976/1999 (3) ir pierādījušas sevi kā piemēroti tiesiskie instrumenti, lai īstenotu Kopienas tehnisko un finansiālo atbalstu cilvēktiesībām un demokratizācijas darbībām jaunattīstības valstīs un citās trešās valstīs, kas tiecas sasniegt vispārējos mērķus šajā jomā. Taču šo regulu spēkā esamības termiņš beidzas 2004. gada 31. decembrī. Tādēļ ir jāpagarina to spēkā esamības termiņš;

(2)

pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 976/1999 paredzētā bāzes finansējuma attiecību pret līdzekļiem, kas ir daļa no cilvēktiesībām un demokratizācijai paredzētām apropriācijām laikposmam līdz 2006. gadam, atbilstīgi 34. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (4), palielinātais bāzes finansējums šajā regulā ir iekļauts pagarinātam programmas darbības laikam, nekādi neskarot budžeta lēmējiestādes pilnvaras, kas noteiktas Līgumā;

(3)

Regulas (EK) Nr. 976/1999 noteikumi par palīdzības īstenošanas procedūrām būtu jāsaskaņo ar tiesiskajām prasībām Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), īstenojot ES Vēlēšanu novērošanas misijas;

(4)

Kopienas finanšu interešu aizstāvība un cīņa pret krāpšanu un nelikumībām ir būtiska Regulas (EK) Nr. 976/1999 sastāvdaļa. Jo īpaši, saskaņā ar minēto regulu noslēgtajiem nolīgumiem un līgumiem būtu jāatļauj Komisijai veikt pasākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6);

(5)

pasākumi, kas jāveic Regulas (EK) Nr. 976/1999 īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7);

(6)

attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 976/1999,

1.

Regulas 3. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

2.

Regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

“Gadījumā, ja notiek ES Vēlēšanu novērošanas misijas un ”amicus curiae“ process, fiziskas personas var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu.”.

3.

Regulas 6. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Lai varētu saņemt Kopienas palīdzību, 5. panta 1. punkta pirmajā teikumā minēto partneru galvenajai mītnei ir jābūt kādā trešā valstī, kam ir tiesības saņemt Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu, vai kādā Kopienas dalībvalstī.”.

4.

Regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Kopienas finansējumu saskaņā ar šo regulu piešķir kā subsīdijas vai kā līgumus. Veicot 2. pantā paredzētās darbības, ES Vēlēšanu novērošanas misiju locekļus, par kuru dalību maksā no cilvēktiesībām un demokratizācijai paredzētajām apropriācijām, pieņem darbā saskaņā ar Komisijas noteiktām procedūrām.”.

5.

Regulas 11. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šīs regulas īstenošanai paredzētais bāzes finansējums laikposmam no 2005. gada līdz 2006. gadam ir 78 miljoni EUR.”.

6.

Regulas 12. un 13. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“12. pants

1.   Komisija izstrādā sistēmu, atbilstīgi kurai plāno un nosaka Kopienas darbības.

Šī sistēma jo īpaši ietver:

Noteiktos apstākļos var paredzēt īpašus pasākumus, kas nav iekļauti gada darba programmās.

2.   Komisija sagatavo gada ziņojumu, kurā izklāsta plānotās programmas nākamajam gadam pa reģioniem un pa nozarēm, un pēc tam par to īstenošanu sniedz pārskatu Eiropas Parlamentam.

Komisija ir atbildīga par to, lai atbilstīgi šai regulai un elastīguma prasībām tiktu pārvaldītas un pielāgotas gada darba programmas, kas izstrādātas saskaņā ar vispārējo daudzgadu plānu. Pieņemtie lēmumi atspoguļo Eiropas Savienības prioritātes un galvenās rūpes par demokrātijas konsolidēšanu un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, un tos nosaka programmu īpašā būtība. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par norises gaitu.

3.   Komisija īsteno Kopienas darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi spēkā esošajām budžeta un citām procedūrām, jo īpaši tām procedūrām, kas paredzētas Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

13. pants

1.   Regulas 12. panta 1. punktā minētos instrumentus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja grozījumi, ko veic 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajās gada darba programmās, nepārsniedz 20 % no kopējā tām atvēlēto līdzekļu apjoma vai ja tie būtiski nemaina tajās ietverto projektu un programmu būtību, šos grozījumus pieņem Komisija. Tā informē 14. panta 1. punktā minēto komiteju.

2.   Neskarot 15. pantu, lēmumus par tādu projektu un programmu finansēšanu, uz ko neattiecas gada darba programmas un kas pārsniedz 1 miljonu EUR, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.”.

7.

Regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK (8) 4. pantu un 7. panta 1., 2. un 4. punktu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.”

8.

Svītro 16. panta otro teikumu.

9.

Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

Visos saskaņā ar šo regulu noslēgtos nolīgumos vai līgumos skaidri paredz to, ka Komisija un Revīzijas palāta var veikt gan dokumentu, gan telpu pārbaudes attiecībā uz visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus. Piemēro Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9).”

10.

Regulas 21. panta otrajā daļā datumu “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2006. gada 31. decembrim”.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/24

(1)

Padomes Direktīva 89/336/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību (1) ir pārskatīta saskaņā ar iniciatīvu, kas pazīstama kā Iekšējā tirgus noteikumu vienkāršošana (SLIM). Gan SLIM process, gan tam sekojošās padziļinātās apspriedes ir atklājušas vajadzību pilnīgot, stiprināt un precizēt Direktīvā 89/336/EEK paredzēto sistēmu;

(2)

dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka radiosakari, tostarp radiopārraižu uztveršana un amatieru radiosakari, kas darbojas saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem, kā arī elektroapgādes tīkli un telekomunikāciju tīkli, un iekārtas, kuras tiem pieslēgtas, ir aizsargātas no elektromagnētiskajiem traucējumiem;

(3)

būtu jāsaskaņo valstu tiesību akti, kas nodrošina aizsardzību pret elektromagnētiskiem traucējumiem, lai nodrošinātu elektrisko un elektronisko iekārtu brīvu apriti, nepazeminot dalībvalstīs pamatoti pieņemtos aizsardzības līmeņus;

(4)

aizsardzība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem rada vajadzību paredzēt saistības dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem. Lai panāktu šādu aizsardzību, minētās saistības būtu jāpiemēro taisnīgi un efektīvi;

(5)

iekārtu elektromagnētiskā savietojamība būtu jāreglamentē tā, lai nodrošinātu, ka darbojas iekšējais tirgus, proti, telpa bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite;

(6)

iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, bFFūtu jāietver gan aparāti, gan stacionāri kompleksi. Tomēr būtu jāparedz attiecīgi noteikumi gan vieniem, gan otriem. Tas ir tādēļ, ka uz aparātiem kā tādiem attiecas brīva aprite Kopienā, taču stacionāri kompleksi ir uzstādīti pastāvīgai lietošanai iepriekš noteiktā vietā kā dažādu tipu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču kopums. Tādu kompleksu sastāvs un funkcija vairumā gadījumu atbilst lietotāju īpašajām vajadzībām;

(7)

šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām, jo uz tām jau attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu (2). Abās direktīvās paredzētās elektromagnētiskās savietojamības prasības nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni;

(8)

šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz lidaparātiem vai iekārtām, ko paredzēts uzstādīt lidaparātos, jo uz tām jau attiecas īpaši Kopienas vai starptautiski noteikumi, kas reglamentē elektromagnētisko savietojamību;

(9)

šai direktīvai nebūtu jāreglamentē iekārtas, kas elektromagnētiskās savietojamības ziņā ir būtībā nekaitīgas;

(10)

šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz iekārtu drošumu, jo uz to attiecas īpaši Kopienas vai attiecīgo valstu tiesību akti;

(11)

ja šī direktīva reglamentē aparātus, tai būtu jāattiecas uz gataviem aparātiem, kas ir pirmo reizi komerciāli pieejami Kopienas tirgū. Konkrētos gadījumos dažas sastāvdaļas un montāžas mezgli būtu jāuzskata par aparātiem, ja tos dara pieejamus tiešajam patērētājam;

(12)

principi, uz kuriem balstīta šī direktīva, ir tie, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem (3). Saskaņā ar šo pieeju uz iekārtu projektēšanu un ražošanu attiecas pamatprasības saistībā ar elektromagnētisko savietojamību. Šīs prasības ir tehniski izklāstītas saskaņotajos Eiropas standartos, ko pieņem dažādas Eiropas standartizācijas organizācijas, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI). Šīs direktīvas piemērošanas jomā CEN, CENELEC un ETSI ir atzītas par kompetentajām iestādēm, kas pieņem saskaņotus standartus, ko tās izstrādā saskaņā ar vispārējām pamatnostādnēm par šo iestāžu savstarpēju sadarbību un to sadarbību ar Komisiju, kā arī saskaņā ar procedūru, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas Sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (4);

(13)

saskaņotie standarti atspoguļo vispāratzītos jaunākos tehnikas sasniegumus Eiropas Savienībā elektromagnētiskās savietojamības jomā. Tādējādi tas ir iekšējā tirgus darbības interesēs, lai pastāvētu Kopienas līmenī saskaņoti elektromagnētiskās savietojamības standarti. Ja šāda standarta atsauce ir publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, tā ievērošanai būtu jārada pieņēmums par atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kaut būtu jāļauj šādu atbilstību pierādīt arī citādi. Atbilstība saskaņotam standartam nozīmē ievērot tā noteikumus un pierādīt to, izmantojot saskaņotajā standartā aprakstītās vai minētās metodes;

(14)

tīkliem pieslēdzamu iekārtu izgatavotājiem šādas iekārtas būtu jākonstruē tā, lai normālos darbības apstākļos pakalpojumu kvalitāte nepieņemami nepasliktinātos. Tīklu operatoriem būtu jāizveido tīkli tā, lai tīkliem pieslēdzamo iekārtu izgatavotājiem neradītu nesamērīgu slogu, aizsargājot tīklus no pakalpojumu kvalitātes nepieņemamas pasliktināšanās. Izstrādājot saskaņotus standartus, Eiropas Standartizācijas organizācijām būtu atbilstoši jāņem vērā šis mērķis (tostarp attiecīgu tipu elektromagnētisko parādību kumulatīvā ietekme);

(15)

vajadzētu nodrošināt, ka aparātus var laist tirgū vai ekspluatēt vienīgi tad, ja attiecīgie izgatavotāji ir pierādījuši, ka aparāti ir projektēti un ražoti atbilstoši šīs direktīvas prasībām. Aparātiem, kas laisti tirgū, vajadzētu būt ar CE marķējumu, kas apliecina atbilstību šai direktīvai. Kaut arī atbilstības novērtējums būtu jānodrošina izgatavotājam, neizmantojot neatkarīgu atbilstības novērtēšanas struktūru, ražotājiem vajadzētu būt brīvai izvēlei izmantot šādu struktūru pakalpojumus;

(16)

saistībā ar pienākumu novērtēt atbilstību izgatavotājam būtu jāveic aparāta elektromagnētiskās savietojamības novērtējums, pamatojoties uz atbilstošām parādībām, lai noteiktu, vai attiecīgais aparāts atbilst šajā direktīvā paredzētajām aizsardzības prasībām;

(17)

ja aparātam var būt dažādas konfigurācijas, elektromagnētiskās savietojamības novērtējumam būtu jāapstiprina, vai aparāts atbilst aizsardzības prasībām konfigurācijās, ko izgatavotājs uzskata par tādām, kuras raksturo paredzēto lietojumu normālos apstākļos; šādos gadījumos būtu jāpietiek ar novērtējumu, izmantojot konfigurāciju, kas visticamāk varētu radīt vislielākos traucējumus, un tādu konfigurāciju, kas varētu būt visjūtīgākā pret traucējumiem;

(18)

stacionāri kompleksi, tostarp lielas iekārtas un tīkli, var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai elektromagnētiskie traucējumi var tos ietekmēt. Var būt saskarne starp stacionāriem kompleksiem un aparātiem, un stacionāro kompleksu radītie elektromagnētiskie traucējumi var ietekmēt aparātus, un otrādi. Attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību nav svarīgi, vai elektromagnētiskos traucējumus rada aparāti vai stacionārs komplekss. Tālab uz stacionāriem kompleksiem un aparātiem būtu jāattiecina saskaņots un visaptverošs pamatprasību režīms. Būtu jāpastāv iespējai izmantot saskaņotus standartus stacionāriem kompleksiem, lai pierādītu atbilstību pamatprasībām, ko aptver šādi standarti;

(19)

īpašo parametru dēļ stacionāri kompleksi nebūtu jāmarķē ar CE marķējumu, un attiecībā uz tiem nebūtu jāsagatavo atbilstības deklarācija;

(20)

aparātiem, ko laiž tirgū, lai iekļautu kādā konkrētā stacionārā kompleksā, un kas citādi nav komerciāli pieejami, nav lietderīgi veikt atbilstības novērtēšanu atsevišķi no stacionārā kompleksa, kurā tos paredzēts iekļaut. Šādus aparātus tālab būtu jāatbrīvo no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras parasti piemēro aparātiem. Tomēr nebūtu pieļaujams, ka šādi aparāti apdraudētu tā stacionārā kompleksa atbilstību, kurā tie ir iekļauti. Ja aparātu iekļauj vairākos identiskos stacionāros kompleksos, vajadzētu pietikt ar šo kompleksu elektromagnētiskās savietojamības parametru noteikšanu, lai nodrošinātu atbrīvojumu no atbilstības novērtēšanas procedūras;

(21)

ir vajadzīgs pārejas posms, lai izgatavotāji un citas iesaistītās personas varētu pielāgoties jaunajai reglamentācijai;

(22)

ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, iekšējā tirgus darbības nodrošināšanu, prasot, lai iekārtām būtu elektromagnētiskā savietojamība atbilstošā līmenī - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai;

(23)

tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 89/336/EEK,

a)

iekārtām, uz ko attiecas direktīva 1999/5/EK;

b)

aeronavigācijas ražojumiem, daļām un pierīcēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1592/2002 (2002. gada 15. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (5);

c)

radioiekārtām, ko izmanto radioamatieri, kā paredzēts noteikumos par radiosakariem, kuri pieņemti saskaņā ar ITU statūtiem un konvenciju (6), ja vien iekārtas nav komerciāli pieejamas. Komplektus, kuru sastāvdaļas jāsamontē radioamatieriem, un komerciālās iekārtas, ko modificē un izmanto radioamatieri, neuzskata par komerciāli pieejamām iekārtām.

a)

tās nespēj radīt vai papildināt elektromagnētisku starojumu, kas augstāks par līmeni, kādā paredzētajā veidā darbojas radio un telekomunikāciju iekārtas un citas iekārtas; un

b)

tās darbojas bez nepieņemamas pasliktināšanās, ja pastāv tādi elektromagnētiskie traucējumi, kas parasti rodas to paredzētajā lietojumā.

a)

“iekārta” ir jebkurš aparāts vai stacionārs komplekss;

b)

“aparāts” ir jebkura gatava pierīce vai to kombinācija, kas ir komerciāli pieejama kā viena funkcionāla vienība, kura paredzēta tiešajam patērētajam un kura var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai kuras darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

c)

“stacionārs komplekss” ir dažādu veidu aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču noteikta kombinācija, ko montē un uzstāda iepriekš noteiktā vietā, kur to paredzēts lietot pastāvīgi;

d)

“elektromagnētiska savietojamība” ir iekārtas spēja normāli darboties elektromagnētiskā vidē, neradot nepieņemamus elektromagnētiskus traucējumus citām iekārtām šajā vidē;

e)

“elektromagnētiski traucējumi” ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt iekārtas darbību. Elektromagnētiskie traucējumi var būt elektromagnētisks troksnis, nevēlams signāls vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē;

f)

“imunitāte” ir iekārtas spēja elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē bez traucējumiem darboties, kā paredzēts;

g)

“drošības vajadzības” ir vajadzības sargāt cilvēka dzīvību vai īpašumu;

h)

“elektromagnētiskā vide” ir visas elektromagnētiskās parādības, kas novērojamas kādā konkrētā vietā.

a)

“sastāvdaļas” vai “montāžas mezglus”, kuri paredzēti tam, lai tiešais patērētājs tos iekļautu kādā aparātā, un kuri var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai kuru darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

b)

“pārvietojami kompleksi”, kas ir aparātu un, attiecīgos gadījumos, citu ierīču kombinācijas, kuras paredzēts pārvietot un lietot vairākās vietās.

a)

pasākumus, lai pārvarētu esošu vai paredzamu elektromagnētiskās savietojamības problēmu konkrētajā objektā;

b)

drošības apsvērumu dēļ paredzētus pasākumus, lai aizsargātu publiskos telekomunikāciju tīklus vai uztvērējstacijas vai raidstacijas, ko lieto drošības vajadzībām un izmanto stingri noteiktā spektrā.

a)

nepublicēt;

b)

publicēt ar ierobežojumiem;

c)

saglabāt atsauci “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

d)

atsaukt atsauci “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

a)

neatbilstība I pielikumā minētajām pamatprasībām, ja aparāts neatbilst 6. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem;

b)

nepareiza 6. pantā minēto saskaņoto standartu piemērošana;

c)

trūkumi 6. pantā minētajos saskaņotajos standartos.

31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 390/38

(1)

efektīvs, pārskatāms un integrēts vērtspapīru tirgus dos ieguldījumu īsta vienotā tirgus izveidē Kopienā un veicinās izaugsmi un darba vietu rašanos, labākas kapitāla sadales un izmaksu samazināšanās rezultātā. Precīzas, vispusīgas un savlaicīgas informācijas par vērtspapīru emitentiem atklāšana veicina ieguldītāju noturīgu uzticību un ļauj veikt uzņēmumu un to aktīvu informētu novērtēšanu. Tas uzlabo gan ieguldītāju aizsardzību, gan tirgus efektivitāti;

(2)

lai to panāktu, vērtspapīru emitentiem jānodrošina atbilstīga atklātība attiecībā pret ieguldītājiem, gādājot par regulāru informācijas plūsmu. Tāpat, lai to panāktu, akcionāriem vai fiziskām vai juridiskām personām, kam ir balsstiesības vai finanšu instrumenti, kuri dod tām tiesības iegūt esošās balsstiesīgās akcijas, arī jāinformē emitenti par iegādi vai citām izmaiņām attiecībā uz nozīmīgu līdzdalību uzņēmumos tā, lai pēdējie varētu nodrošināt sabiedrības informēšanu;

(3)

Komisijas 1999. gada 11. maija paziņojums “Sistēmas īstenošana finanšu tirgiem: Rīcības plāns” nosaka virkni darbību, kas nepieciešamas, lai pilnībā izveidotu finanšu pakalpojumu vienoto tirgu. Eiropadomes 2000. gada sanāksmē Lisabonā tika pieņemts aicinājums ieviest šo rīcības plānu līdz 2005. gadam. Rīcības plānā tiek uzsvērts, ka nepieciešams sagatavot direktīvu, kas uzlabotu atklātības prasības. Šī nepieciešamība tika apstiprināta Eiropadomes 2002. gada marta sanāksmē Barselonā;

(4)

šai direktīvai būtu jāsaskan ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un dalībvalstu centrālo banku uzdevumiem un pienākumiem, ko tām uzliek Līgums un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti; īpaša uzmanība šajā sakarā jāvelta dalībvalstu centrālajām bankām, kuru akcijas šobrīd ir atļauts tirgot regulētā tirgū, lai garantētu Kopienas tiesību galveno mērķu sasniegšanu;

(5)

to valsts tiesību lielākā saskaņotība, kas attiecas uz prasībām vērtspapīru emitentiem sniegt periodisko un tekošo informāciju, uzlabotu ieguldītāju aizsardzību visā Kopienā. Tomēr šī direktīva neietekmē esošos Kopienas tiesību aktus par ieguldījumu apliecībām, ko emitējušas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav slēgta tipa uzņēmumi, vai ieguldījumu apliecībām, kas iegūtas vai atsavinātas šādos uzņēmumos;

(6)

to akciju vai parāda vērtspapīru emitenta uzraudzība, kam vienības nominālvērtība ir mazāka par EUR 1 000, šīs direktīvas mērķu sasniegšanai būtu vislabāk veicama dalībvalstī, kurā emitentam ir juridiskā adrese. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt saskanību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (4). Tāpat būtu jānodrošina zināma elastība, lai ļautu trešo valstu emitentiem un Kopienas sabiedrībām, kas emitē tikai vērtspapīrus, kas nav augstāk minētie, izvēlēties izcelsmes dalībvalsti;

(7)

ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzība visā Kopienā ļautu likvidēt šķēršļus vērtspapīru iekļaušanai regulētos tirgos, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī. Dalībvalstīm, kas nav izcelsmes dalībvalsts, turpmāk netiktu atļauts ierobežot vērtspapīru iekļaušanu to regulētos tirgos, piemērojot stingrākas prasības periodiskajai un tekošajai informācijai par emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū;

(8)

šķēršļu likvidēšana saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts principu neattiecas uz jomām, ko šī direktīva neaptver, tādām kā akcionāru tiesības iejaukties emitenta vadībā. Tā neskar arī izcelsmes dalībvalsts tiesības pieprasīt emitentam papildus publicēt daļēju vai visu regulēto informāciju laikrakstos;

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (5) jau bijusi svarīgs solis pretim finanšu pārskatu standartu konverģencei visā Kopienā attiecībā uz emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū un kuriem pieprasīts sagatavot konsolidētos pārskatus. Tādejādi jau ir izveidots īpašs režīms vērtspapīru emitentiem, kas iet tālāk nekā vispārējā sistēma sabiedrībām, kas noteikta direktīvās par uzņēmējdarbības tiesībām. Šī direktīva turpina nostiprināt šādu pieeju attiecībā uz gada un starpposma pārskatiem, tostarp principu, ka jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par emitenta aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Saīsināti finanšu pārskati, kā daļa no pusgada finanšu pārskata, arī ir pietiekams pamats, lai dotu patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta finanšu gada pirmajiem sešiem mēnešiem;

(10)

gada finanšu pārskatam jānodrošina informācija par katru gadu, sākot no brīža, kad emitenta vērtspapīri tika atļauts tirgot regulētā tirgū. Labāka finanšu pārskatu salīdzināmība palīdz vērtspapīru tirgus ieguldītājiem tikai tad, ja tie var būt droši, ka šī informācija tiks publicēta noteiktā laika posmā pēc finanšu gada beigām. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem, ko jau ir atļauts tirgot regulētā tirgū pirms 2005. gada 1. janvāra un ko emitējuši emitenti, kas reģistrēti trešajā valstī, izcelsmes dalībvalsts drīkst, ievērojot īpašus nosacījumus, ļaut to emitentiem negatavot gada finanšu pārskatus saskaņā ar standartiem, kas noteikti šajā direktīvā;

(11)

šī direktīva paredzēs sniegt vairāk informācijas pusgada finanšu pārskatos akciju emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Tas ļaus ieguldītājiem veikt apzinātāku emitenta stāvokļa novērtējumu.

(12)

izcelsmes dalībvalsts drīkst atbrīvot no pienākuma sniegt pusgada pārskatus parāda vērtspapīru emitentus šādos gadījumos:

(13)

Eiropas Parlaments un Padome izsaka atzinību Komisijas nodomam ātri izskatīt atklātības uzlabošanas iespējas attiecībā uz atalgojuma politiku, kopējo izmaksājamo atalgojumu, tostarp jebkāda veida nosacītu vai atliktu atlīdzību, un pabalstiem natūrā, ko piešķir administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru darbiniekiem, saskaņā ar tās 2003. gada 21. maija Rīcības plānu “Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu pārvaldības uzlabošana Eiropas Savienībā” un Komisijas izteikto vēlmi tuvākajā nākotnē izstrādāt ieteikumu par šo tēmu;

(14)

izcelsmes dalībvalstīm jāmudina emitenti, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū un kuru galvenie darbības veidi attiecas uz ieguves nozari, norādīt savos gada finanšu pārskatos maksājumus, kas veikti par labu valdībai. Izcelsmes dalībvalstij arī jāmudina palielināt pārskatāmību attiecībā uz šādiem maksājumiem saskaņā ar pamatnostādnēm, kas izstrādātas dažādos starptautiskos finanšu forumos;

(15)

šī direktīva arī uzliks par pienākumu sniegt pusgada pārskatus tiem emitentiem, kas emitē tikai parāda vērtspapīrus regulētos tirgos. Izņēmumi var būt tikai attiecībā uz vairumtirgiem, pamatojoties uz nominālvērtību vismaz EUR 50 000 par vienu vienību, kā noteikts Direktīvā 2003/71/EK. Ja parāda vērtspapīri tiek emitēti citā valūtā, atbrīvojumi var piešķirt vienīgi, ja emisijas dienā vienības nominālvērtība šajā valūtā ir vismaz ekvivalenta EUR 50 000;

(16)

savlaicīgākai un uzticamākai informācijai par akciju emitentu darbību finanšu gadā ir nepieciešama biežāka starpposmu informācija. Tāpēc būtu jāievieš prasība publicēt starpposma vadības ziņojumu pirmajos sešos mēnešos un otru starpposma vadības ziņojumu - otrajos finanšu gada sešos mēnešos. Akciju emitentiem, kas jau publicē ceturkšņa pārskatus, nav jāpieprasa publicēt starpposma vadības ziņojumus;

(17)

atbilstīgi noteikumi par atbildību, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos, būtu jāpiemēro attiecībā uz emitentu, tā administratīvajām, pārvaldības un pārraudzības struktūrām vai emitenta atbildīgajām personām. Dalībvalstis var noteikt šīs atbildības līmeni;

(18)

sabiedrībai jābūt informētai par izmaiņām nozīmīgā līdzdalībā emitentos, kuru akcijas tirgo regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas Kopienā. Informācijai jābūt tādai, kas ļautu ieguldītājiem iegūt vai atsavināt akcijas, pilnībā pārzinot izmaiņas balsošanas struktūrā; tai arī jāveicina efektīva akciju emitentu kontrole un vispārēja tirgus pārskatāmība attiecībā uz nozīmīgām kapitāla plūsmām. Zināmos gadījumos būtu jāsniedz informācija par akcijām vai finanšu instrumentiem, kā noteikts 13. pantā, kas iesniegti kā nodrošinājums;

(19)

šīs direktīvas 9. un 10. panta c) apakšpunkts nevajadzētu attiecināt uz akcijām, kas piešķirtas ECBS dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, ja netiek izmantotas no šīm akcijām izrietošās balsstiesības; “īsa laikposma” jēdziens 11. pantā būtu jāsaprot, ņemot vērā kredītoperācijas, ko veic saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesību aktiem, īpaši ECB pamatnostādnēm par monetārās politikas instrumentiem un procedūrām un TARGET, kā arī kredītoperācijas ar mērķi veikt līdzvērtīgas funkcijas saskaņā ar valstu noteikumiem;

(20)

lai izvairītos no dažu tirgus dalībnieku nevajadzīgas apgrūtināšanas un lai noskaidrotu, kam faktiski ir ietekme uz emitentu, nav jāievieš prasības paziņot par nozīmīgu līdzdalību akcijās vai citos 13. pantā minētajos finanšu instrumentos, kas dod tiesības iegādāties akcijas, attiecībā uz tirgus līderiem vai turētājiem, vai par līdzdalību akcijās vai šādos finanšu instrumentos, kas iegādāti tikai un vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem, atbilstīgi ierobežojumiem un garantijām, ko piemēro visā Kopienā. Izcelsmes dalībvalstij būtu jāļauj piešķirt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz ieguldījumiem akcijās kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību tirdzniecības grāmatās;

(21)

lai noskaidrotu, kam faktiski ir nozīmīga līdzdalība viena un tā paša emitenta akcijās vai citos finanšu instrumentos visā Kopienā, mātessabiedrībām nav jāpieprasa summēt tai piederošās akcijas un akcijas, kuras pārvalda pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) vai ieguldījumu sabiedrības, ja šādi uzņēmumi vai sabiedrības izmanto balsošanas tiesības neatkarīgi no mātessabiedrības un atbilst dažiem papildus noteiktiem kritērijiem;

(22)

to vērtspapīru turētāju, ko atļauts tirgot regulētā tirgū, informēšanai joprojām būtu jāatbilst vienādas attieksmes principam. Šāda vienāda attieksme ir piemērojama tikai akcionāriem vienlīdzīgā situācijā un tādejādi neskar jautājumu par to, cik daudz balsstiesību ir konkrētai akcijai. Tāpat parāda vērtspapīru turētāji, kas tiek atzīti par pari passu, arī turpmāk var gūt labumu no vienāda attieksmes, pat valsts parāda gadījumā. Būtu jāveicina informācijas sniegšana akciju un/vai parāda vērtspapīru turētājiem kopsapulcēs. Jo īpaši aktīvāk būtu jāiesaista akciju un/vai parāda vērtspapīru turētāji, kas atrodas ārzemēs, lai tie varētu izvirzīt pilnvarotos, kas darbotos viņu vietā. Šo pašu iemeslu dēļ akciju un/vai parāda vērtspapīru turētāju kopsapulcē būtu jālemj, vai mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana var kļūt par realitāti. Tādā gadījumā emitentiem jāveic pasākumi, lai efektīvi informētu akciju un/vai parāda vērtspapīru turētājus, ciktāl ir iespējams identificēt šos turētājus;

(23)

šķēršļu likvidēšanai un efektīvai Kopienas jauno informēšanas prasību izpildei ir nepieciešama izcelsmes dalībvalsts kompetentas iestādes veikta atbilstīga kontrole. Ar šo direktīvu būtu jāievieš minimālās garantijas šādas informācijas savlaicīgai pieejamībai. Šī iemesla dēļ katrā dalībvalstī jābūt vismaz vienai reģistrācijas un uzglabāšanas sistēmai;

(24)

emitenta pienākums tulkot visu tekošo un periodisko informāciju visās atbilstošajās valodās tajās dalībvalstīs, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot, neveicina vērtspapīru tirgus integrāciju un traucē vērtspapīru pārrobežu pielaišanu tirgošanai regulētos tirgos. Tāpēc emitentam noteiktos gadījumos jābūt tiesīgam iesniegt informāciju valodā, kas parasti tiek lietota starptautisko finanšu darījumu jomā. Tā kā īpaši jāpieliek pūles, lai piesaistītu ieguldītājus no citām dalībvalstīm un no trešām valstīm, dalībvalstīm turpmāk nav jāierobežo akcionāru, personu, kam izmanto balsošanas tiesības, vai finanšu instrumentu turētāju tiesības iesniegt emitentam vajadzīgo paziņojumu valodā, kas parasti tiek lietota starptautisko finanšu darījumu jomā;

(25)

būtu vairāk jāorganizē informācijas par emitentiem pieejamība ieguldītājiem Eiropas līmenī, lai aktīvi veicinātu Eiropas kapitāla tirgu integrāciju. Meklējot pieeju šāda veida informācijai, ieguldītājiem, kas neatrodas emitenta izcelsmes dalībvalstī, jābūt vienādā pozīcijā ar ieguldītājiem, kas atrodas emitenta dalībvalstī. To būtu iespējams sasniegt, ja izcelsmes dalībvalsts nodrošinātu atbilstību minimālajiem kvalitātes standartiem informācijas izplatīšanai Kopienā, garantējot ātrumu un nediskriminējošas metodes un ņemot vērā apskatāmās regulētās informācijas veidu. Papildus tam, izplatītajai informācijai izcelsmes dalībvalstī ir jābūt pieejamai centralizētā veidā, izveidojot Eiropas informācijas tīklu, kas sniedz informāciju par cenām, kuras var atļauties mazumtirgotāji, neieviešot nevajadzīgas dubultas informācijas sniegšanas prasības emitentiem. Emitentiem būtu jāgūst labums no brīvas konkurences, izvēloties plašsaziņas līdzekļus vai operatoru informācijas izplatīšanai saskaņā ar šo direktīvu;

(26)

lai turpmāk vienkāršotu ieguldītāju pieeju informācijai par uzņēmumiem visās dalībvalstīs, valstu uzraudzības iestādēm ciešā sadarbībā ar citām iesaistītājām pusēm, jo īpaši vērtspapīru emitentiem, ieguldītājiem, tirgus dalībniekiem, regulēto tirgu operatoriem un finanšu informācijas sniedzējiem, būtu jāizstrādā vadlīnijas elektronisko tīklu izveidošanai;

(27)

lai nodrošinātu efektīvu ieguldītāju aizsardzību un regulētu tirgu atbilstīgu darbību, noteikumiem par informāciju, kas jāpublicē emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētos tirgos, būtu jāattiecas arī uz emitentiem, kam nav juridiskās adreses dalībvalstī un uz kuriem neattiecas Līguma 48. pants. Tāpat būtu jānodrošina, ka jebkāda veida papildu atbilstīgo informāciju par Kopienas emitentiem vai trešo valstu emitentiem, kuras atklāšana ir obligāta trešā valstī, bet ne dalībvalstī, dara zināmu atklātībai Kopienā;

(28)

katrā dalībvalstī būtu jānozīmē viena kompetenta iestāde, kas uzņemtos atbildību par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto noteikumu ievērošanas uzraudzību un starptautisko sadarbību. Šādai iestādei jābūt administratīvām funkcijām, un būtu jānodrošina tās neatkarība no tirgus dalībniekiem, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Dalībvalsts tomēr var nozīmēt citu kompetentu iestādi, lai tā izvērtētu, vai šajā direktīvā paredzētā informācija tiek sagatavota saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem, un veiktu atbilstīgus pasākumus gadījumos, kad ir atklāti pārkāpumi; šādai iestādei nav jābūt administratīvai iestādei;

(29)

ņemot vērā pieaugošo pārrobežu darbību, ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, tostarp izveidot visaptverošu noteikumu kopumu attiecībā uz informācijas apmaiņu un piesardzības pasākumiem. Regulējošo un uzraudzības uzdevumu organizācija katrā dalībvalstī nedrīkst kavēt efektīvu sadarbību starp kompetentajām valstu iestādēm;

(30)

Padome 2000. gada 17. jūlija sanāksmē izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgus regulēšanai. Savā nobeiguma ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kuru pamatā ir četrpakāpju process, proti, pamata principi, tehniskie īstenošanas pasākumi, sadarbība starp valstu vērtspapīru regulatoriem un Kopienas tiesību aktu izpilde. Šai direktīvai būtu jāaprobežojas ar plašiem “pamata” principiem, kamēr īstenošanas pasākumiem, kas jāapstiprina Komisijai sadarbībā ar Eiropas vērtspapīru komiteju, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (6), jānosaka tehniskās nianses;

(31)

Ar Eiropadomes 2001. gada martā Stokholmā pieņemto rezolūciju tika apstiprināts Viedo komitejas nobeiguma ziņojums un ierosinātā četrpakāpju pieeja, lai regulēšanas procesu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem vērtspapīru jomā padarītu efektīvāku un pārredzamāku;

(32)

saskaņā ar minēto rezolūciju īstenošanas pasākumi būtu jāpielieto biežāk, lai nodrošinātu, ka tehniskie noteikumi tiek atjaunināti atbilstīgi pārmaiņām tirgū un uzraudzībā, un visiem īstenošanas posmiem būtu jānosaka termiņi;

(33)

ar savu 2002. gada 5. februāra rezolūciju par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanu Eiropas Parlaments arī apstiprināja Viedo komitejas nobeiguma ziņojumu, pamatojoties uz svinīgu deklarāciju, ar ko Komisijas priekšsēdētājs nāca klajā, vēršoties pie Parlamenta tajā pašā dienā, un vēstuli, ko 2001. gada 2. oktobrī Iekšējā tirgus komisārs adresēja Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam, par garantijām Eiropas Parlamenta līdzdalībai šajā procesā.

(34)

Eiropas Parlamenta rīcībā jābūt trīs mēnešiem pēc tam, kad īstenošanas pasākumu projekts ir iesniegts pirmo reizi, lai tas varētu izskatīt to un sniegt savu atzinumu. Tomēr steidzamos un attaisnojamos gadījumos šis laikposms var tikt saīsināts. Ja minētā laikposmā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai pasākumu projekts būtu jāpārskata;

(35)

šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem var būt nepieciešami tehniskie īstenošanas noteikumi, lai ņemtu vērā pārmaiņas vērtspapīru tirgos. Komisijai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, lai tā varētu apstiprināt īstenošanas pasākumus, ar nosacījumu, ka tie negroza šīs direktīvas pamatelementus un Komisija rīkojas saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem, iepriekš apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru komiteju;

(36)

īstenojot savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, Komisijai būtu jāievēro šādi principi:

(37)

lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību vai tās īstenošanas pasākumu ievērošanu, prasību vai pasākumu pārkāpumi būtu nekavējoties jāatklāj un, ja nepieciešams, jāsoda. Lai to panāktu, pasākumiem un sankcijām jābūt pietiekami preventīvām, samērīgām un konsekventi pielietotām. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesās;

(38)

šīs direktīvas mērķis ir uzlabot esošās atklātības prasības vērtspapīru emitentiem un ieguldītājiem, kas iegūst vai atsavina nozīmīgu līdzdalību emitentos, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Šī direktīva aizstāj dažas prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (7). Lai apkopotu atklātības prasības vienā tiesību aktā, to nepieciešams attiecīgi grozīt. Tomēr šādiem grozījumiem nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu tiesības uzlikt papildu prasības saskaņā ar Direktīvas 2001/34/EK 42. līdz 63. pantu, kas paliek spēkā;

(39)

šī direktīva saskan ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8);

(40)

šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas īpaši noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

(41)

tā kā šīs direktīvas mērķus, tas ir, ar vienādu atklātības līmeni visā Kopienā panākt ieguldītāju uzticību un tādejādi pabeigt iekšējā tirgus izveidi, dalībvalstīs nespēj pienācīgi sasniegt, pamatojoties uz esošiem Kopienas tiesību aktiem, un tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai;

(42)

šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9),

a)

“vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (10), izņemot minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru dzēšanas termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši un kuriem var piemērot valsts tiesību aktus;

b)

“parāda vērtspapīri” ir obligācijas vai cita veida pārvedami parāda vērtspapīri, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi uzņēmuma akcijām vai kuri to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt akcijas vai vērtspapīrus, kas ir līdzvērtīgi akcijām;

c)

“regulēts tirgus” ir tirgus, kas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;

d)

“emitents” ir juridiska persona, kura ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts, arī valsts, un kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū; attiecībā uz depozitāro sertifikātu par vērtspapīriem emitents ir attiecīgo vērtspapīru emitents;

e)

“akcionārs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kura īpašumā tieši vai netieši ir:

f)

“kontrolēts uzņēmums” ir uzņēmums:

g)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas nav slēgta tipa uzņēmums” ir tādi daļu pārvaldījuma fondi un ieguldījumu sabiedrības:

h)

“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šādu uzņēmumu dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;

i)

“izcelsmes dalībvalsts” ir:

j)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, ja tā nav izcelsmes dalībvalsts;

k)

“regulētā informācija” ir visa veida informācija, kas emitentam vai jebkurai citai personai, kas pieteikusies vērtspapīru tirgošanas atļaujai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar šo direktīvu, 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (11) vai saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem vai administratīvajiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu;

l)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai), uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radio viļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

m)

“pārvaldības sabiedrība” ir sabiedrība, kas definēta 1.a panta 2. punktā Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (12);

n)

“tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus par saviem līdzekļiem par cenām, ko tā nosaka;

o)

“kredītiestāde” ir uzņēmums, kas definēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (13);

p)

“nepārtraukti vai atkārtoti emitēti vērtspapīri” ir parāda vērtspapīri, ko kāds emitents emitē nepārtrauktajā emisijā vai vismaz divās atsevišķās līdzīga tipa un/vai kategorijas vērtspapīru emisijās.

a)

šā panta 1. punkta i) apakšpunkta ii) daļas mērķiem nosaka procedūras, saskaņā ar kurām emitentam ir pieejama izcelsmes dalībvalsts izvēles iespēja;

b)

ja nepieciešams saistībā ar izcelsmes dalībvalsts izvēles iespēju, kā paredzēts 1. punkta i) apakšpunkta ii) daļā, pielāgo trīs gadu laikposmu attiecībā uz emitenta iepriekšējām darbībām, ņemot vērā jebkuru jaunu prasību Kopienas tiesību aktos par atļaujām tirgot regulētā tirgū;

c)

šā panta 1. punkta l) apakšpunkta mērķiem izveido to komunikācijas līdzekļu indikatīvu sarakstu, kurus nevar uzskatīt par elektroniskiem līdzekļiem, ņemot vērā V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (14).

a)

attiecībā uz atļaušanu tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū tās teritorijā likt ievērot informācijas atklāšanas prasības, kas būtu stingrākas par šajā direktīvā vai Direktīvas 2003/6/EK 6. pantā noteiktajām;

b)

attiecībā uz informācijas paziņošanu attiecināt uz akcionāru vai fizisku vai juridisku personu, kas minēta 10. vai 13. pantā, stingrākas prasības nekā noteikts šajā direktīvā.

a)

revidētos finanšu pārskatus;

b)

vadības ziņojumu; un

c)

ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un funkcijas skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu un zaudējumiem, un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupas uzņēmējdarbības attīstību un rezultātiem, kā arī to stāvokli, kopā ar tādu būtisku risku un nenoteiktību aprakstu, ar ko tas sastopas.

a)

saīsinātus finanšu pārskatus;

b)

starpposma vadības ziņojumu; un

c)

ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un funkcijas skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta vai konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kā pieprasa ar 3. punktu, un starpposma vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu attiecībā uz informāciju, ko pieprasa ar 4. punktu.

a)

nosaka tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem publicēto pusgada finanšu pārskatu, tostarp revīzijas pārskatu, saglabā publiski pieejamu.

b)

precizē revīzijas pārskata būtību;

c)

nosaka minimālās prasības saīsinātā bilancē, saīsinātā peļņas un zaudējumu pārskatā un paskaidrojošās piezīmēs iekļaujamai informācijai, ja tos nesagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā noteikto procedūru,

—

skaidrojumu par attiecīgajā periodā notikušiem būtiskajiem notikumiem un darījumiem un to ietekmi uz emitenta un tā kontrolēto uzņēmumu finansiālo stāvokli, un

—

vispārējo aprakstu attiecībā uz emitenta un tā kontrolēto uzņēmumu finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem attiecīgajā periodā.

a)

valsti, tās reģionālajām vai pašvaldības iestādēm, starptautiskām publiskām struktūrām, kurā vismaz viens no dalībniekiem ir dalībvalsts, ECB un dalībvalstu centrālajām bankām, neatkarīgi no tā, vai tās emitē akcijas vai citus vērtspapīrus; un

b)

emitentu, kas emitē tikai un vienīgi parāda vērtspapīrus, ko atļauts tirgot regulētā tirgū un kuru vienības nominālvērtība ir vismaz EUR 50 000 vai, ja parāda vērtspapīri tiek emitēti citādā valūtā nekā euro, vienības nominālvērtība emisijas dienā šajā valūtā ir vismaz ekvivalenta EUR 50 000.

a)

30 % slieksnis, ja tā piemēro vienas trešdaļas slieksni;

b)

75 % slieksnis, ja tā piemēro divu trešdaļu slieksni.

a)

tas ir saņēmis atļauju no izcelsmes dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK; un

b)

tas neiejaucas attiecīgā emitenta vadībā, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai tas pirktu akcijas vai atbalstītu akciju cenu.

a)

balsstiesības, kas ietvertas tirdzniecības grāmatā, nepārsniedz 5 % un

b)

kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tirdzniecības grāmatā ietverto akciju balsstiesības netiek izmantotas un citādi pielietotas, lai iejauktos emitenta vadībā.

a)

balsstiesības, kas pieder trešajai pusei, ar kuru šī fiziska vai juridiska persona ir noslēgusi vienošanos, kas uzliek tām pienākumus pieņemt, saskaņoti izmantojot tām piederošās balsstiesības, ilgstošu kopēju politiku attiecībā uz konkrētā emitenta vadību;

b)

balsstiesības, kas pieder trešajai pusei saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar minēto fizisku vai juridisku personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu par maksu;

c)

balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, ko šāda fiziska vai juridiska persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā kontrolē balsstiesības un paziņo par tās nodomiem tās izmantot;

d)

balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, attiecībā uz kurām fiziskai vai juridiskai personai ir izmantošanas tiesības mūža garumā;

e)

balsstiesības, kas pieder minētās fiziskās vai juridiskās personas kontrolētajam uzņēmumam vai ko šāds uzņēmums var izmantot a) līdz d) punkta nozīmē;

f)

balsstiesības, kas piešķirtas akcijām, kas nodotas glabāšanā šai fiziskajai vai juridiskajai personai, ja tā var izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

g)

balsstiesības, kas pieder trešajai pusei uz tās vārda minētās fiziskas vai juridiskas personas labā;

h)

balsstiesības, kuras šī fiziskā vai juridiskā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus.

a)

gala situācija attiecībā uz balsstiesību sadalījumu;

b)

kontrolētu uzņēmumu ķēde, ar kuras palīdzību faktiski tur balsstiesības, ja piemērojams;

c)

diena, kurā slieksnis tika sasniegts vai pārsniegts; un

d)

akcionāra identitāte, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 10. pantā, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāte, kas ir tiesīga realizēt balsstiesības akcionāra vārdā.

a)

uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai kad, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to, neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā; vai

b)

tiek informēta par notikumu, kas minēts 9. panta 2. punktā.

—

ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga veikt šādu ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu atbilstīgi Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 4. punktam;

—

tā var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti rakstiski vai elektroniskā veidā, vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti Direktīvā 85/611/EEK, pielietojot atbilstīgus mehānismus; un

—

ieguldījumu sabiedrība izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātessabiedrības.

a)

lai izveidotu standarta veidlapu, ko izmanto visā Kopienā, kad emitentam tiek paziņota 1. punktā prasītā informācija vai tiek iesniegta informācija saskaņā ar 19. panta 3. punktu;

b)

lai noteiktu “tirdzniecības dienu” kalendāru visām dalībvalstīm;

c)

lai noteiktu, kuros gadījumos akcionārs vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 10. pantā, vai abi veic vajadzīgo paziņojumu emitentam;

d)

lai precizētu apstākļus, kādos akcionāram vai fiziskai vai juridiskai personai, kas minēta 10. pantā, būtu vajadzējis uzzināt par akciju iegūšanu vai atsavināšanu;

e)

lai precizētu neatkarības nosacījumus, kuriem jāatbilst pārvaldības sabiedrībām un to mātessabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām un to mātessabiedrībām, lai varētu izmantot 4. un 5. punktā paredzētos atbrīvojumus.

a)

šā panta 1. punktā minēto finanšu instrumentu veidus un to apkopojumu;

b)

šā panta 1. punktā minētās formālas vienošanās būtību;

c)

iesniedzamā paziņojuma saturu, izveidojot standarta veidlapu, ko izmantotu šim mērķim visā Kopienā;

d)

paziņojuma sniegšanas laikposmu;

e)

adresātu, kam paziņojums jāiesniedz.

a)

sniedz informāciju par sapulču vietu, laiku un darba kārtību, kopējo akciju un balsstiesību skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties sapulcēs;

b)

dara pieejamu pilnvarojuma veidlapu, uz papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā, katrai personai, kas ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci vai – pēc pieprasījuma – pēc sapulces izziņošanas;

c)

nozīmē par savu pilnvarnieku finanšu iestādi, caur kuru akcionāri var izmantot savas finansiālās tiesības; un

d)

publicē paziņojumus vai izplata apkārtrakstus, kas attiecas uz dividenžu piešķiršanu un izmaksu un jaunu akciju emisiju, tostarp informāciju par jebkuriem iedalīšanas, parakstīšanās, atcelšanas vai konvertēšanas pasākumiem.

a)

elektronisko līdzekļu izmantošana nekādā veidā nav atkarīga no akcionāra vai, 10. panta a) līdz h) punktā minētajos gadījumos, fiziskas vai juridiskas personas mītnes atrašanās vietas vai dzīvesvietas;

b)

pielieto identifikācijas līdzekļus, lai tiktu efektīvi informēti akcionāri vai fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tiesīgas izmantot vai vadīt balsstiesību izmantošanu;

c)

akcionāriem vai – 10. panta a) līdz e) punktā minētajos gadījumos – fiziskām vai juridiskām personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, nosūta rakstisko pieprasījumu par viņu piekrišanu elektronisku līdzekļu izmantošanai informācijas pārsūtīšanai, un, ja viņi nepauž iebildumu saprātīgā laikposmā, to piekrišana tiks uzskatīta par sniegtu. Tiem jābūt iespējai jebkurā laikā nākotnē pieprasīt, lai informācija tiktu pārsūtīta rakstiskā formā, un

d)

to izmaksu sadalījums, kas radušās no šādas informācijas pārsūtīšanas elektroniskā veidā, emitents nosaka saskaņā ar vienādas attieksmes principu, kas noteikts 1. punktā.

a)

publicē paziņojumus vai izplata apkārtrakstus par parāda vērtspapīru turētāju sapulču vietu, laiku un darba kārtību, procentu izmaksu, konvertēšanas, apmaiņas, parakstīšanās vai atcelšanas tiesību realizāciju, kā arī atmaksāšanu un šo turētāju tiesībām piedalīties šajās sapulcēs;

b)

dara pieejamu pilnvarojuma veidlapu, uz papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā, katrai personai, kas ir tiesīga balsot parāda vērtspapīru turētāju sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci vai – pēc pieprasījuma – pēc sapulces izziņošanas; un

c)

nozīmē par savu pilnvarnieku finanšu iestādi, caur kuru parāda vērtspapīru turētāji var izmantot savas finansiālās tiesības.

a)

elektronisko līdzekļu izmantošana nekādā gadījumā nav atkarīga no parāda vērtspapīru turētāja vai tā pilnvarotā mītnes atrašanās vietas vai dzīvesvietas;

b)

pielieto identifikācijas līdzekļus, lai parāda vērtspapīru turētāji tiku efektīvi informēti;

c)

parāda vērtspapīru turētājiem nosūta rakstisko pieprasījumu par viņu piekrišanu elektronisku līdzekļu izmantošanai informācijas pārsūtīšanai, un, ja viņi nepauž iebildumu pieņemamā laikposmā, to piekrišana tiks uzskatīta par sniegtu. Tiem jābūt iespējai jebkurā laikā nākotnē pieprasīt, lai informācija tiktu pārsūtīta rakstiskā formā; un

d)

to izmaksu sadalījums, kas radušās no šādas informācijas pārsūtīšanas elektroniskā veidā, emitents nosaka saskaņā ar vienādas attieksmes principu, kas noteikts 1. punktā.

a)

radītu iespēju iesniegt informāciju ar elektronisko līdzekļu palīdzību izcelsmes dalībvalstī;

b)

saskaņot šīs direktīvas 4. pantā minēto gada finanšu pārskatu iesniegšanu ar Direktīvas 2003/71/EK 10. pantā minētās gada informācijas iesniegšanu.

a)

valodā, ko pieņēmusi kompetentā iestāde izcelsmes dalībvalstī; un

b)

atkarībā no emitenta izvēles – vai nu valodā, ko pieņēmušas minēto uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

a)

minimālos standartus regulētas informācijas izplatīšanai, kā minēts 1. punktā;

b)

minimālos standartus centralizētās glabāšanas sistēmām, kas minētas 2. punktā.

a)

elektronisko tīklu, kuru izveido valsts līmenī starp valsts vērtspapīru regulatoriem, regulētu tirgu operatoriem un valsts uzņēmumu reģistriem, uz ko attiecas Padomes Pirmā direktīva 68/151/EEK (1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta (18) otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (19); un

b)

vienotu elektronisku tīklu vai elektronisko tīklu platformu starp dalībvalstīm.

i)

ar ko izveido mehānismu, lai noteiktu, vai ar šo direktīvu prasīta informācija, tostarp finanšu pārskati, ir līdzvērtīga informācijai, tostarp finanšu pārskatiem, ko prasa ar trešās valsts normatīvajiem un administratīvajiem noteikumiem;

ii)

ar ko konstatē, ka, ņemot vērā normatīvos un administratīvos noteikumus vai praksi vai procedūras, kas balstītas uz starptautiskiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas organizācijas, trešā valsts, kurā emitents ir reģistrēts, nodrošina līdzvērtību informācijas prasībām, kas paredzētas šajā direktīvā.

a)

pieprasīt nepieciešamo informāciju un dokumentus no revidentiem, emitentiem, akcionāriem, citu finanšu instrumentu turētājiem un personām, kas minētas 10. vai 13. pantā, kā arī personām, kas kontrolē iepriekš minētās personas vai atrodas to kontrolē;

b)

pieprasīt emitentam darīt zināmu atklātībai informāciju, kas minēta a) apakšpunktā tādā veidā un tādā laika posmā, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgo. Tā var publicēt šo informāciju pēc savas iniciatīvas gadījumā, ja emitents vai personas, kas to kontrolē vai atrodas tā kontrolē, neizpilda šo prasību, pēc emitenta uzklausīšanas;

c)

pieprasīt emitentu, akcionāru, citu finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minētas 10. vai 13. pantā, vadītājiem paziņot informāciju, ko pieprasa ar šo direktīvu vai valsts tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, kā arī, ja tas ir nepieciešams, sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

d)

apturēt vai pieprasīt regulētam tirgum apturēt vērtspapīru tirdzniecību uz ilgākais desmit dienām, ja kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis šīs direktīvas noteikumus vai valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu;

e)

aizliegt vērtspapīru tirgošanu regulētā tirgū, ja kompetentā iestāde atklāj, ka ir pārkāpti šīs direktīvas noteikumi vai valsts tiesību aktu noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī ir pamatotas aizdomas par tādu pārkāpumu;

f)

pārraudzīt, vai emitents laikā atklāj informāciju ar mērķi nodrošināt sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kur notiek vērtspapīru tirdzniecība, kā arī pieņemt atbilstīgus pasākumus, ja šie noteikumi netiek ievēroti;

g)

publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta 10. vai 13. pantā, nav izpildījusi savus pienākumus;

h)

pārbaudīt, vai informācija, ko pieprasa ar šo direktīvu, ir iesniegta saskaņā ar atbilstīgo ziņošanas sistēmu, un pieņemt atbilstīgos pasākumus, ja tiek atklāti kādi pārkāpumi;

i)

veikt pārbaudes uz vietas tai pakļautajā teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas noteikumiem un tās īstenošanas pasākumiem. Gadījumos, kad tas ir noteikts valsts tiesību aktos, kompetentā iestāde vai iestādes var izmantot savas pilnvaras, vēršoties pie attiecīgās tiesas iestādes un/vai sadarbībā ar citām iestādēm.

a)

izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst, ka šādu trešo valstu emitentu sagatavotie gada finanšu pārskati dod patiesu un pareizu informāciju par emitenta aktīviem un pasīviem, finansiālo stāvokli un rezultātiem;

b)

trešā valsts, kurā ir reģistrēts emitents, nav noteikusi, ka ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā minētie starptautiskie grāmatvedības standarti; un

c)

Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu saskaņā ar 23. panta 4. punkta ii) apakšpunktu par to, vai pastāv līdzvērtība starp iepriekš minētajiem grāmatvedības standartiem un

(1)

direktīvas 1. pantā svītro g) un h) punktu;

(2)

svītro 4. pantu;

(3)

direktīvas 6. pantā svītro 2. punktu;

(4)

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis var uzlikt vērtspapīru emitentiem, kas iekļauti oficiālajā sarakstā, papildu pienākumus ar nosacījumu, ka šos papildu pienākumus piemēro visiem emitentiem vai arī individuālajām emitentu kategorijām”;

(5)

svītro 65. līdz 97. pantu;

(6)

svītro 102. un 103. pantu;

(7)

direktīvas 107. panta 3. punktā svītro otro daļu;

(8)

direktīvas 108. panta 2. punktu groza šādi: