21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/1

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (2), 1999. gada 1. janvārī euro kļuva par likumīgo maksāšanas līdzekli iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs, kuras ar Kopienu noslēgušas nolīgumu par euro ieviešanu, proti, Monako, Sanmarīno un Vatikānā.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (3) ir definētas euro monētu pamatpazīmes. Kopš to ieviešanas 2002. gada janvārī euro monētas visā eirozonā ir apgrozībā kā vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis no metāla.

(3)

Komisijas Ieteikumā 2002/664/EK (2002. gada 19. augusts) par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (4), ieteikts vairīties no dažām vizuālām iezīmēm, pārdodot, ražojot, glabājot, importējot un izplatot tirdzniecības vai citos komerciālos nolūkos medaļas un žetonus, kuru izmēri ir tuvi euro monētu izmēriem.

(4)

Ar Komisijas 1997. gada 23. jūlija Paziņojumu par euro simbola lietošanu ir ieviests attiecīgais simbols (€), un visi naudas lietotāji aicināti izmantot šo simbolu, apzīmējot naudas summas, kas denominētas euro.

(5)

Ar Komisijas 2001. gada 22. oktobra Paziņojumu par euro monētu vienotās puses dizaina autortiesību aizsardzību (5) ir noteikti pasākumi, kas jāveic, reproducējot euro monētu vienotās puses noformējumu.

(6)

Euro monētu vizuālās pazīmes Komisija publicēja 2001. gada 28. decembrī (6).

(7)

Pilsoņiem var tikt radīts iespaids, ka medaļām un žetoniem, uz kuriem ir uzraksts “euro” vai “euro cent”, euro simbols vai kuri ir tā noformēti, ka atgādina euro monētu vienoto pusi vai euro monētu jebkuras valsts puses noformējumu, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss dalībvalstīs, kas pieņēmušas euro, vai kādā no iesaistītajām trešām valstīm.

(8)

Pastāv aizvien lielāks risks, ka medaļas un žetonus, kuru izmēri un metāla īpašības ir līdzīgas euro monētu izmēriem un metāla īpašībām, varētu nelikumīgi izmantot euro monētu vietā.

(9)

Tādēļ būtu lietderīgi nepārdot, neražot, neimportēt un neizplatīt tirdzniecības vai citos komerciālos nolūkos medaļas un žetonus, kam ir euro monētām līdzīgas vizuālās pazīmes, izmēri vai metāla īpašības.

(10)

Katrai dalībvalstij pašai jāievieš sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, lai visur Kopienā panāktu euro monētu līdzvērtīgu aizsardzību, nošķirot tās no līdzīgām medaļām un žetoniem,

a)

“euro” ir iesaistīto dalībvalstu, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 974/98 1. pantā, likumīgā naudas vienība, un to iesaistīto trešo valstu likumīgā naudas vienība, kuras ar Kopienu noslēgušas nolīgumu par euro ieviešanu, turpmāk – “iesaistītās trešās valstis”;

b)

“euro simbols” ir simbols, kas apzīmē euro (€), kā attēlots un aprakstīts I pielikumā;

c)

“medaļas un žetoni” ir tādi metāla objekti, kuri nav monētu kalšanai paredzētas sagataves un kuriem ir monētas izskats un/vai tehniskās īpašības, bet kuri nav emitēti saskaņā ar iesaistīto dalībvalstu vai iesaistīto trešo valstu tiesību aktiem vai citiem ārvalstu tiesību aktiem un kuras tādēļ nav likumīgs maksāšanas līdzeklis;

d)

“zelts”, “sudrabs” un “platīns” ir sakausējumi, kuru sastāvā ir vismaz, attiecīgi, 375, 500 vai 850 svara tūkstošdaļas zelta, sudraba vai platīna. Šī definīcija neattiecas uz dalībvalstīs piemērotajiem cēlmetālu raudzes noteikumiem;

e)

“Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs” (turpmāk – “ETZC”) ir struktūrvienība, kas izveidota 2004. gada 29. oktobrī ar Komisijas Lēmumu;

f)

“references joslas” nozīme ir izskaidrota II pielikuma 1. iedaļā.

a)

uz to virsmas ir vārdi “euro” vai “euro cent”, vai euro simbols;

b)

to izmēri ir references joslā; vai

c)

medaļu un žetonu virsmas dizains ir līdzīgs euro monētu jebkuras valsts aversa puses dizainam vai kopējam reversa puses dizainam, vai ja tas ir identisks vai līdzīgs 2 euro monētas jostas dizainam.

a)

to vidū ir caurums, kas lielāks par 6 milimetriem, vai ja tiem ir daudzstūra forma, malu skaitam nepārsniedzot sešas, ar noteikumu, ka ir ievērots c) apakšpunkta ii) punkta nosacījums; vai

b)

tie ir izgatavoti no zelta vai sudraba, vai platīna; vai

c)

ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/7

(1)

Pieņemot Regulu (EK) Nr. 2182/2004 (2), Padome norādīja, ka tā būtu jāpiemēro iesaistītajās dalībvalstīs, kas nosauktas Padomes Regulā (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (3).

(2)

Tomēr ir svarīgi, lai noteikumi par euro monētām līdzīgām medaļām un žetoniem būtu vienādi visā Kopienā, un tādēļ būtu jāpieņem vajadzīgie noteikumi,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/8

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/10

(1)

Divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 2. protokols, (3) no vienas puses, un EEZ līguma 3. protokols (4) nosaka tirdzniecības režīmu dažiem lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp Līgumslēdzējām pusēm.

(2)

EEZ līguma 3. protokols, kas grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 138/2004, kurā grozījumi izdarīti ar EEZ līguma 3. protokolu attiecībā uz produktiem, kas minēti Nolīguma 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā (5), paredz nulles nodokli precēm, kuras klasificētas ar KN kodiem 2202 10 00 (ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēti) un ex 2202 90 10 (citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)).

(3)

Norvēģijai uz laiku ir atlikts nulles nodoklis ar vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/859/EK. Saskaņā ar šā nolīguma IV pantu beznodokļu preču imports, kas apzīmētas ar kodiem KN 2202 10 00 (ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēti) un ex 2202 90 10 (citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)), kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir atļauts vienīgi beznodokļu kvotas ietvaros.

(4)

Tādēļ šī kvota ir jāatklāj 2005. gadam.

(5)

Lai atvieglotu šīs kvotas izveidi un nodrošinātu tās pienācīgu pārvaldīšanu uzņēmēju interesēs, labumam, kas rodas no šādas atbrīvošanas no nodokļiem kvotas ietvaros, jābūt noteiktam uz laiku ar nosacījumu, ka Kopienas muitas iestādēm tiek uzrādīta apliecība, ko izdevušas Norvēģijas iestādes.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem par I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu produktu tirdzniecību,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/14

(1)

Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Laosai.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai.

(3)

Laosa saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1613/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo atvieglojumu sistēmā, lai ņemtu vērā Laosas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 291/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Laosa ar 2004. gada 4. maija un 4. augusta vēstulēm iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi.

(4)

Komisija apsvēra Laosas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu.

(5)

Pagarinot Regulas Nr. 1613/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Regula Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim.

(6)

Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi.

(7)

Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Laosā, gan Kopienā, kā arī Laosas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1613/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Laosas izstrādājumus, Laosas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm.

(9)

Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Laosu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1613/2000.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

—

Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim”

—

un pievieno šādu daļu:

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/16

(1)

Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Kambodžai.

(2)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai.

(3)

Kambodža saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1614/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Kambodžas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 292/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Kambodža ar 2004. gada 10. jūnija vēstuli iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi.

(4)

Komisija apsvēra Kambodžas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu.

(5)

Pagarinot Regulas (EK) Nr. 1614/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Padomes Regula (EK) Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim.

(6)

Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi.

(7)

Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Kambodžā, gan Kopienā, kā arī Kambodžas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1614/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Kambodžas izstrādājumus, Kambodžas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm.

(9)

Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Kambodžu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1614/2000.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

—

Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim” un

—

pievieno šādu daļu:

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/18

(1)

Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Nepālai.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai.

(3)

Nepāla saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1615/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Nepālas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 293/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Nepāla ar 2004. gada 14. jūnija vēstuli iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi.

(4)

Komisija apsvēra Nepālas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu.

(5)

Pagarinot Regulas Nr. 1615/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Padomes Regula (EK) Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim.

(6)

Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi.

(7)

Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Nepālā, gan Kopienā, kā arī Nepālas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1615/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Nepālas izstrādājumus, Nepālas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm.

(9)

Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Nepālu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1615/2000.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

—

Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim”

—

un pievieno šādu daļu:

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/20

(1)

Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā noteikts, ka Komisija maksā dalībvalstīm standarta maksu par katru pienācīgi aizpildītu saimniecības gada pārskatu, kas tai nosūtīts minētās regulas 3. pantā paredzētajā termiņā.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 134/2004 (3) 2004. pārskata gadam noteica standarta maksu 140 euro apmērā par katru saimniecības gada pārskatu. Izmaksu tendence un to ietekme uz saimniecības gada pārskatu sagatavošanas izdevumiem ir pamatojums samaksas pārskatīšanai.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/21

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1433/2003 (2) 11. pantā paredzēts, ka atzītās ražotāju organizācijas iesniedz savas darbības programmas apstiprināšanai kompetentajai valsts iestādei.

(2)

Noteikti ir jāatļauj arī ražotāju grupām, kuras iesniedz pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. panta 2. punktu, vienlaicīgi iesniegt savas darbības programmas. Šīs programmas var tikt apstiprinātas tikai gadījumā, ja valsts iestāde ir atzinusi attiecīgo ražotāju organizāciju ne vēlāk kā Regulas (EK) Nr. 1433/2003 13. panta 2. punktā paredzētajā termiņā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1433/2003 13. un 14. pantā paredzēts, ka kompetentā valsts iestāde, vēlākais, 15. decembrī pieņem lēmumu par programmām un fondiem vai par to grozījumiem pēc tam, kad ražotāju organizācijas saskaņā ar minētās regulas 11. un 14. pantu ir iesniegušas pieteikumus. Pēdējo gadu laikā gūtā pieredze rāda, ka atsevišķas dalībvalstis administratīvās pārslodzes dēļ nav spējīgas pārbaudīt visas programmas un pieņemt uz tām attiecošos lēmumus paredzētajā termiņā.

(4)

Lai sistemātiski netiktu izmantotas atkāpes un lai nekaitētu tirgus dalībniekiem, kā arī lai valsts iestādes varētu turpināt šo pieteikumu pārbaudi, jāatļauj dalībvalstīm, pienācīgi pamatojot iemeslus, pagarināt termiņu no 15. decembra līdz 20. janvārim nākamajā gadā pēc pieteikumu iesniegšanas. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas nosaka izdevumu atbilstīgumu no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikumu iesniegšanas.

(5)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1433/2003.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 11. pantam pievieno šādu daļu:

“Ražotāju grupas, kas iesniedz pieteikumu, lai tās atzītu par ražotāju organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. panta 2. punktu, var vienlaicīgi iesniegt apstiprināšanai darbības programmas, kas minētas pirmajā daļā. Šo programmu apstiprināšana ir atkarīga no atzīšanas iegūšanas, vēlākais, 13. panta 2. punktā paredzētajā termiņā.”.

2)

Regulas 13. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, pienācīgi pamatojot iemeslus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par darbības programmām un fondiem, vēlākais, 20. janvārī pēc pieteikuma iesniegšanas. Apstiprināšanas lēmums var paredzēt, ka izdevumi ir atbilstīgi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.”.

3)

Regulas 14. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr, pienācīgi pamatojot iemeslus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par darbības programmas grozījumu pieteikumiem, vēlākais, 20. janvārī pēc pieteikuma iesniegšanas. Apstiprināšanas lēmums var paredzēt, ka izdevumi ir atbilstīgi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.”.

4)

Regulas 16. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“13. panta 2. punkta vai 14. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā, un, atkāpjoties no pirmās un otrās daļas, saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātas darbības programmas īstenošana sākas, vēlākais, 31. janvārī pēc tās apstiprināšanas.”.

5)

Regulas 17. panta trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“13. panta 2. punkta vai 14. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā, un, atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, vēlākais, 20. janvārī paziņo apstiprināto atbalsta apjomu.

Dalībvalstis, vēlākais, 31. janvārī paziņo Komisijai apstiprinātā atbalsta kopējo apjomu visām darbības programmām.”.

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/23

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/25

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/27

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/29

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/31

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/33

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/35

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/36

(1)

Regulas Nr. 136/66/EEK 20.a pants paredz kompensāciju par dažu konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu. Saskaņā ar šā panta 6. punktu, neierobežojot minētā panta 3. punktu, ik pēc diviem mēnešiem Komisija nosaka šīs kompensācijas apjomu.

(2)

Saskaņā ar iepriekšminētās regulas 20.a panta 2. punktu, kompensāciju nosaka, pamatojoties uz atšķirībām starp cenām pasaules tirgū un Kopienas tirgū, ņemot vērā ievedmaksājumus, ko piemēro olīveļļai ar KN kodu 1509 90 00, kā arī faktorus, ko izmanto, nosakot eksporta kompensācijas šai olīveļļai attiecīgajā atskaites periodā. Ir lietderīgi par atskaites periodu pieņemt divu mēnešu periodu pirms ražošanas kompensācijas derīguma termiņa sākuma

(3)

Iepriekšminēto kritēriju piemērošanas rezultātā kompensāciju nosaka atbilstīgi zemāk norādītajam,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/37

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus – brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu, un kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

(2)

Visu cilvēku tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzību pret diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis.

(3)

Aizliedzot diskrimināciju, tomēr ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp privātās un ģimenes dzīves un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, kā arī reliģijas brīvību.

(4)

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pants aizliedz jebkuru diskrimināciju dzimuma dēļ un nosaka, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantā ir paredzēts, ka šādas vienlīdzības veicināšana ir viens no Kopienas būtiskākajiem uzdevumiem. Tāpat, Līguma 3. panta 2. punkts nosaka, ka, veicot visas savas darbības, Kopiena tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību.

(6)

Komisija savā Paziņojumā par Sociālās politikas darba programmu pasludināja savu nodomu izstrādāt priekšlikumu direktīvai par diskrimināciju dzimuma dēļ ārpus darba tirgus. Šāds priekšlikums pilnībā atbilst Padomes Lēmumam 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001.–2005.) (4), aptverot visas Kopienas politikas jomas un ar mērķi veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, pielāgojot šo politiku un īstenojot praktiskus pasākumus, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu stāvokli sabiedrībā.

(7)

Eiropadome savā sanāksmē Nicā 2000. gada 7. un 9. decembrī aicināja Komisiju pastiprināt to tiesību aizsardzību, kas saistītas ar līdztiesību, pieņemot priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdztiesības veicināšanu jomās, kas nav saistītas ar nodarbinātību un profesionālu darbību.

(8)

Kopiena ir pieņēmusi virkni tiesību instrumentu, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ darba tirgū. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu svarīgumu diskriminācijas apkarošanā.

(9)

Diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, notiek arī jomās, kas ir ārpus darba tirgus. Šāda veida diskriminācija var nodarīt tikpat lielu postu, kļūstot par šķērsli pilnīgai un sekmīgai vīriešu un sieviešu integrācijai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

(10)

Šīs problēmas jo īpaši raksturīgas attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ diskriminācija dzimuma dēļ šajā jomā būtu jānovērš un jāizskauž. Tāpat kā gadījumā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (5), šo mērķi vislabāk var panākt ar Kopienas tiesības aktiem.

(11)

Šādiem tiesību aktiem būtu jāaizliedz diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Preces nozīmētu preces, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi par brīvu preču apriti. Pakalpojumi nozīmētu pakalpojumus, uz kuriem attiecas minētā līguma 50. pants.

(12)

Lai novērstu diskrimināciju dzimuma dēļ, šī direktīva būtu jāpiemēro gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas gadījumos. Tieša diskriminācija pastāv tikai gadījumā, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu tās dzimuma dēļ izturas sliktāk nekā pret citu personu. Tā, piemēram, atšķirības sniegtajos veselības aprūpes pakalpojumos, kas izriet no vīriešu un sieviešu fizioloģiskajām atšķirībām, neattiecas uz salīdzināmām situācijām un, tādējādi, tās nerada diskrimināciju.

(13)

Diskriminācijas aizliegums būtu attiecināms uz personām, kas nodrošina publiski pieejamas preces un pakalpojumus, kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves, kā arī darījumiem, ko veic šajā kontekstā. Tas netiktu piemērots plašsaziņas līdzekļu vai reklāmas saturam, ne arī publiskai vai privātai izglītībai.

(14)

Visas personas bauda līgumu slēgšanas brīvību, tostarp arī brīvību izvēlēties līguma partneri darījumam. Personai, kura piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, var būt vairāki subjektīvi iemesli, izvēloties līguma partneri. Šai direktīvai nevajadzētu skart personas brīvību izvēlēties līguma partneri, ja vien partneris netiek izvēlēts, pamatojoties uz šīs personas dzimumu.

(15)

Jau pastāv vairāki tiesību instrumenti, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm darba attiecību un profesionālo darbību jomā. Tādējādi šo direktīvu nevajadzētu piemērot attiecībā uz minēto jomu. Tas pats pamatojums attiecas arī uz pašnodarbinātības jautājumiem, ciktāl tos aptver esošie tiesību instrumenti. Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz to apdrošināšanu un pensijām, kuras ir privātas, brīvprātīgas un ir nodalītas no darba attiecībām.

(16)

Atšķirīga attieksme var būt pieļaujama tikai gadījumā, ja to attaisno likumīgs mērķis. Piemēram, par likumīgu mērķi var būt ar dzimumu saistītās vardarbības upuru aizsardzība (piemēram, patversmju izveidošana viena dzimuma pārstāvjiem), privātuma un pieklājības apsvērumi (piemēram, kādas personas izmitināšana citas personas mājokļa daļā), dzimumu līdztiesības vai vīriešu vai sieviešu interešu veicināšana (piemēram, viena dzimuma brīvprātīgās organizācijas), biedrošanās brīvība (piemēram, dalība viena dzimumu privātos klubos) un sporta pasākumu organizēšana (piemēram, viena dzimuma sporta pasākumi). Tomēr jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem un nepieciešamiem saskaņā ar kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienu Tiesas prakses.

(17)

Vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem nepieprasa, lai iespējas vienmēr tiktu piedāvātas vīriešiem un sievietēm kopēji, ja vien tās netiek piedāvātas ar labvēlīgākiem nosacījumiem viena dzimuma pārstāvjiem.

(18)

Ar dzimumu saistītus aktuāros faktorus plaši izmanto apdrošināšanas un citu ar to saistītu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, dzimuma kā aktuārā faktora izmantošana nedrīkst radīt atšķirības indivīdu prēmiju un apdrošināšanas izmaksu aprēķināšanā. Lai novērstu strauju tirgus pārorientēšanos, šis princips būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas ir noslēgti pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas.

(19)

Noteiktas risku kategorijas var būt atšķirīgas katram no dzimumiem. Dažos gadījumos dzimums ir viens no faktoriem, tomēr ne vienmēr vienīgais noteicošais faktors, novērtējot apdrošinātos riskus. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti šāda veida risku apdrošināšanai, dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no principa, kas paredz vienādas prēmijas un apdrošināšanas izmaksas abu dzimumu pārstāvjiem, ja vien dalībvalstis var nodrošināt, ka aktuārie un statistikas dati, kas ir aprēķinu pamatā, ir uzticami, ir tikuši regulāri atjaunoti un ir publiski pieejami. Izņēmumi ir pieļaujami tikai gadījumos, kad valsts tiesību aktos princips par vienādām prēmijām un apdrošināšanas izmaksām abu dzimumu pārstāvjiem nav ticis pielietots jau pirms tam. Piecus gadus pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas dalībvalstīm būtu jāpārskata šo izņēmumu pamatojums, ņemot vērā jaunākos aktuāros un statistikas datus, kā arī ziņojumu, ko Komisija sniedz trīs gadus pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas.

(20)

Mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar grūtniecību un maternitāti, sniedzot apdrošināšanas un saistītus finanšu pakalpojumus, būtu jāuzskata par tiešu diskrimināciju dzimuma dēļ un tādēļ būtu jāaizliedz. Tādējādi, riski, kas saistīti ar grūtniecību un maternitāti, nedrīkst tikt attiecināti tikai uz viena dzimuma pārstāvjiem.

(21)

Personām, kas bijušas pakļautas diskriminācijai dzimuma dēļ, ir jānodrošina atbilstīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, arī apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt tiesīgām piedalīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, jebkura cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās.

(22)

Būtu jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu, lai piemērotu efektīvu vienlīdzīgas attieksmes principu, ja ir prima facie diskriminācijas gadījums; pierādīšanas pienākums būtu jāuzliek atbildētājam, ja ir sniegta liecība par šādu diskrimināciju.

(23)

Vienlīdzīgas attieksmes principa efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atbilstoša tiesas aizsardzība pret pakļaušanu netaisnībai.

(24)

Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstīm būtu jāsekmē dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, kurām, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ir leģitīmā interese piedalīties cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

(25)

Aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras vai struktūru palīdzību katrā dalībvalstī, kura(s) ir tiesīga(s) analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību cietušajiem. Šī struktūra vai šīs struktūras var būt tās pašas, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, vai arī ar vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.

(26)

Ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības, tādējādi sniedzot dalībvalstīm iespēju ieviest vai uzturēt spēkā labvēlīgākus noteikumus. Ar šīs direktīvas īstenošanu nedrīkst pamatot tās situācijas pasliktināšanu, kura jau pastāv ikvienā dalībvalstī.

(27)

Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par to pienākumu neveikšanu, kas izriet no šīs direktīvas.

(28)

Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs direktīvas mērķus, proti, visās dalībvalstīs nodrošināt augstu aizsardzības līmeni pret diskrimināciju, un tādējādi rīcības mēroga un seku dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu, šī direktīva paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstīm tiek ieteikts pašām izstrādāt tabulas, gan savai lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, kuras pēc iespējas labāk atainotu sakarības starp šo direktīvu un tās pārņemšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas publiski.

a)

tiešā diskriminācija: ja attieksme pret vienu personu ir mazāk labvēlīga dzimuma dēļ, nekā attieksme pret kādu citu ir, ir bijusi vai būtu bijusi līdzīgā situācijā;

b)

netieša diskriminācija: ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostādītu viena dzimuma personas īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar leģitīmu mērķi, ar nosacījumu, ka līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami;

c)

uzmākšanās: ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek tai nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana;

d)

seksuāla uzmākšanās: ja notiek jebkāda veida personai nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;

a)

ir aizliegta tieša diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm grūtniecības un maternitātes dēļ;

b)

ir aizliegta netieša diskriminācija dzimuma dēļ.

a)

neatkarīgas palīdzības sniegšana cietušajiem saistībā ar viņu sūdzībām par diskrimināciju, neskarot cietušo un 8. panta 3. punktā minēto apvienību, organizāciju vai citu juridisku personu tiesības;

b)

neatkarīgu pētījumu veikšana par diskrimināciju;

c)

neatkarīgu ziņojumu publicēšana un ieteikumu sniegšana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šādu diskrimināciju.

a)

ir atcelti normatīvie un administratīvie akti, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;

b)

jebkuri līguma noteikumi, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumi un peļņas vai bezpeļņas apvienību darbu reglamentējošie noteikumi, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, ir pasludināti vai var tikt pasludināti par spēkā neesošiem vai ir grozīti.

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/44

(1)

Ņemot vērā paplašināšanos, jāgroza I papildinājuma A iedaļa nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai aizsargātu jaunos dalībvalstu noteikumus par stipriem alkoholiskajiem dzērieniem, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

(2)

Tādēļ Kopiena un Čīles Republika saskaņā ar iepriekš minētā līguma 16. panta 2. punktu sarunu ceļā ir vienojušās par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai grozītu I papildinājuma A iedaļu. Vēstuļu apmaiņa tādēļ ir jāapstiprina.

(3)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu,

21.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 373/52

(1)

Ar Padomes 1979. gada 21. decembra Lēmumu 79/542/EEK izveidots trešo valstu vai trešo valstu daļu saraksts un noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumi konkrētu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā (3).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4), pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1471/2004 (5), lai ņemtu vērā risku, kas saistīts ar savvaļas un saimniecībā audzētu briežu dzimtas dzīvnieku hroniskas novājēšanas slimību (chronic wasting desease, CWD). Regulā tika iekļautas prasības Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas izcelsmes briežu dzimtas dzīvnieku svaigas gaļas ievešanai un tās stāsies spēkā no 2005. gada 1. janvāra.

(3)

Dzīvnieku veterināro sertifikātu “RUW” un “RUF” paraugs Lēmuma 79/542/EEK II pielikumā jāpieskaņo atjauninātajiem noteikumiem par TSE.

(4)

Hroniskas novājēšanas slimība (CWD) attiecas tikai uz dažām dzīvnieku sugām. Tādēļ ir piemērots pārskatīt pašreizējos ierobežojumus “citu atgremotāju dzīvnieku” ievešanai no Kanādas, lai atļautu dzīvu atgremotāju dzīvnieku ievešanu, izņemot briežu dzimtas dzīvniekus.

(5)

Čīles iestādes Komisijai formāli ir pieprasījušas ierakstīt sarakstā Čīli saimniecībā audzētu “mežacūku” svaigas gaļas izvešanai. Čīlei atļauts izvest cūku dzimtas dzīvniekus, saimniecībā audzētos savvaļas cūku dzimtas dzīvniekus un mājas cūku dzimtas dzīvnieku gaļu apmierinošā dzīvnieku veselības stāvokļa dēļ, kas novērtēts vairākās Pārtikas un veterinārā biroja pārbaudēs, un tādēļ Čīle jāiekļauj sarakstā saimniecībā audzētu savvaļas cūku dzimtas dzīvnieku gaļas izvešanai.

(6)

Jāpārskata Serbijas un Melnkalnes teritorijas definīcija, lai pilnīgi atspoguļotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju 1244.

(7)

Attiecīgi jāgroza Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 1. daļa un II pielikuma 1. un 2. daļa.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

“Papildu garantijas” aizstāj ar šī lēmuma III pielikuma tekstu.

2)

Veterināro sertifikātu paraugus RUF un RUW aizstāj ar paraugiem šī lēmuma IV pielikumā.