ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
47. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2182/2004
(2004. gada 6. decembris)
par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 123. panta 4. punkta trešo teikumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (2), 1999. gada 1. janvārī euro kļuva par likumīgo maksāšanas līdzekli iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs, kuras ar Kopienu noslēgušas nolīgumu par euro ieviešanu, proti, Monako, Sanmarīno un Vatikānā. |
(2) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 975/98 (1998. gada 3. maijs) par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (3) ir definētas euro monētu pamatpazīmes. Kopš to ieviešanas 2002. gada janvārī euro monētas visā eirozonā ir apgrozībā kā vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis no metāla. |
(3) |
Komisijas Ieteikumā 2002/664/EK (2002. gada 19. augusts) par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (4), ieteikts vairīties no dažām vizuālām iezīmēm, pārdodot, ražojot, glabājot, importējot un izplatot tirdzniecības vai citos komerciālos nolūkos medaļas un žetonus, kuru izmēri ir tuvi euro monētu izmēriem. |
(4) |
Ar Komisijas 1997. gada 23. jūlija Paziņojumu par euro simbola lietošanu ir ieviests attiecīgais simbols (€), un visi naudas lietotāji aicināti izmantot šo simbolu, apzīmējot naudas summas, kas denominētas euro. |
(5) |
Ar Komisijas 2001. gada 22. oktobra Paziņojumu par euro monētu vienotās puses dizaina autortiesību aizsardzību (5) ir noteikti pasākumi, kas jāveic, reproducējot euro monētu vienotās puses noformējumu. |
(6) |
Euro monētu vizuālās pazīmes Komisija publicēja 2001. gada 28. decembrī (6). |
(7) |
Pilsoņiem var tikt radīts iespaids, ka medaļām un žetoniem, uz kuriem ir uzraksts “euro” vai “euro cent”, euro simbols vai kuri ir tā noformēti, ka atgādina euro monētu vienoto pusi vai euro monētu jebkuras valsts puses noformējumu, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss dalībvalstīs, kas pieņēmušas euro, vai kādā no iesaistītajām trešām valstīm. |
(8) |
Pastāv aizvien lielāks risks, ka medaļas un žetonus, kuru izmēri un metāla īpašības ir līdzīgas euro monētu izmēriem un metāla īpašībām, varētu nelikumīgi izmantot euro monētu vietā. |
(9) |
Tādēļ būtu lietderīgi nepārdot, neražot, neimportēt un neizplatīt tirdzniecības vai citos komerciālos nolūkos medaļas un žetonus, kam ir euro monētām līdzīgas vizuālās pazīmes, izmēri vai metāla īpašības. |
(10) |
Katrai dalībvalstij pašai jāievieš sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, lai visur Kopienā panāktu euro monētu līdzvērtīgu aizsardzību, nošķirot tās no līdzīgām medaļām un žetoniem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:
a) |
“euro” ir iesaistīto dalībvalstu, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 974/98 1. pantā, likumīgā naudas vienība, un to iesaistīto trešo valstu likumīgā naudas vienība, kuras ar Kopienu noslēgušas nolīgumu par euro ieviešanu, turpmāk – “iesaistītās trešās valstis”; |
b) |
“euro simbols” ir simbols, kas apzīmē euro (€), kā attēlots un aprakstīts I pielikumā; |
c) |
“medaļas un žetoni” ir tādi metāla objekti, kuri nav monētu kalšanai paredzētas sagataves un kuriem ir monētas izskats un/vai tehniskās īpašības, bet kuri nav emitēti saskaņā ar iesaistīto dalībvalstu vai iesaistīto trešo valstu tiesību aktiem vai citiem ārvalstu tiesību aktiem un kuras tādēļ nav likumīgs maksāšanas līdzeklis; |
d) |
“zelts”, “sudrabs” un “platīns” ir sakausējumi, kuru sastāvā ir vismaz, attiecīgi, 375, 500 vai 850 svara tūkstošdaļas zelta, sudraba vai platīna. Šī definīcija neattiecas uz dalībvalstīs piemērotajiem cēlmetālu raudzes noteikumiem; |
e) |
“Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs” (turpmāk – “ETZC”) ir struktūrvienība, kas izveidota 2004. gada 29. oktobrī ar Komisijas Lēmumu; |
f) |
“references joslas” nozīme ir izskaidrota II pielikuma 1. iedaļā. |
2. pants
Noteikumi par aizsardzību
Ņemot vērā 3. un 4. pantu, medaļas uz žetonus aizliegts ražot, pārdot, importēt un izplatīt tirdzniecības vai citos komerciālos nolūkos, ja
a) |
uz to virsmas ir vārdi “euro” vai “euro cent”, vai euro simbols; |
b) |
to izmēri ir references joslā; vai |
c) |
medaļu un žetonu virsmas dizains ir līdzīgs euro monētu jebkuras valsts aversa puses dizainam vai kopējam reversa puses dizainam, vai ja tas ir identisks vai līdzīgs 2 euro monētas jostas dizainam. |
3. pants
Izņēmumi
1. Medaļas un žetoni ar uzrakstiem “euro” vai “euro cent”, vai euro simbolu bez asociētas nominālvērtības nav aizliegti, ja to izmēri nav references joslā.
2. Medaļas un žetoni, kuru izmēri ir references joslā, nav aizliegti, ja
a) |
to vidū ir caurums, kas lielāks par 6 milimetriem, vai ja tiem ir daudzstūra forma, malu skaitam nepārsniedzot sešas, ar noteikumu, ka ir ievērots c) apakšpunkta ii) punkta nosacījums; vai |
b) |
tie ir izgatavoti no zelta vai sudraba, vai platīna; vai |
c) |
ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
|
4. pants
Izņēmuma stāvoklis, ko piešķir ar atļaujām
1. Gadījumos, kad nepastāv sajaukšanas iespēja, Komisija var piešķirt īpašas atļaujas izmantot vārdus “euro” vai “euro cent”, vai euro simbolu, paredzot kontrolētus lietojuma nosacījumus. Šādos gadījumos dalībvalstī attiecīgajam saimnieciskās darbības subjektam ir jābūt skaidri identificējamam uz medaļas vai žetona virsmas, un medaļas vai žetona aversa vai reversa pusē ir jāiespiež norāde “nav likumīgs maksāšanas līdzeklis”.
2. Komisijas kompetencē ir konstatēt, vai dizains ir “līdzīgs” 2. panta c) apakšpunkta nozīmē.
5. pants
Jau izgatavotās medaļas un žetoni
Medaļas un žetonus, kas izlaisti pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kas neatbilst 2., 3. un 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var turpināt lietot līdz, vēlākais, 2009. gada beigām, izņemot gadījumus, kad tos var izmantot euro monētu vietā. Tādas medaļas un žetonus vajadzības gadījumā reģistrē saskaņā ar dalībvalstu attiecīgajām procedūrām, un par tiem informē ETZC.
6. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
2. Dalībvalstis līdz 2005. gada 1. jūlijam pieņem normatīvus un administratīvus aktus, lai piemērotu šo pantu. Tās par to tūlīt informē Komisiju.
7. pants
Piemērojamība
Šī regula ir spēkā iesaistītajās dalībvalstīs, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 974/98.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
Briselē, 2004. gada 6. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
H. HOOGERVORST
(1) OV C 134, 12.5.2004., 11. lpp.
(2) OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2596/2000 (OV L 300, 29.11.2000., 2. lpp.).
(3) OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 423/1999 (OV L 52, 27.2.1999., 2. lpp.).
(4) OV L 225, 22.8.2002., 34. lpp.
(5) OV C 318, 13.11.2001., 3. lpp.
(6) OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.
I PIELIKUMS
EURO SIMBOLS, KAS MINĒTS 1. PANTĀ
II PIELIKUMS
1. Regulas 1. pantā minētās references joslas definīcija
a) |
References josla medaļu un žetonu izmēriem ir diametra izmēru un jostas augstuma izmēru kombināciju kopa, kas ir, attiecīgi, diametra references diapazonā un jostas augstuma references diapazonā. |
b) |
Diametra references diapazons ir no 19,00 milimetriem līdz 28,00 milimetriem. |
c) |
Jostas augstuma references diapazons ir no 7,00 % līdz 12,00 % no katras vērtības, kas ir diametra references diapazonā. |
2. Regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētie diapazoni
Noteiktie diapazoni |
||
|
Diametrs (mm) |
Jostas augstums (mm) |
1. |
19,45–20,05 |
1,63–2,23 |
2. |
21,95–22,55 |
1,84–2,44 |
3. |
22,95–23,55 |
2,03–2,63 |
4. |
23,95–24,55 |
2,08–2,68 |
5. |
25,45–26,05 |
1,90–2,50 |
3. Regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētie diapazoni
|
Diametrs (mm) |
Metāla īpašības |
||||
1. |
19,00–21,94 |
Elektrības vadītspēja ir no 14,00 līdz 18,00 % IACS |
||||
2. |
21,95–24,55 |
Elektrības vadītspēja ir:
|
||||
3. |
24,56–26,05 |
Elektrības vadītspēja ir:
|
||||
4. |
26,06–28,00 |
Elektrības vadītspēja ir no 13,00 līdz 15,00 % IACS, ja vien medaļa vai žetons nav no viena sakausējuma un tā magnētiskais moments nav robežās no 1,0 līdz 7,0 μVs.cm |
4. Grafiskais attēlojums
Šajā grafikā ir simboliski attēlotas šajā pielikumā ietvertās definīcijas:
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/7 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2183/2004
(2004. gada 6. decembris),
ar ko uz neiesaistītajām dalībvalstīm attiecina Regulu (EK) Nr. 2182/2004 par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Pieņemot Regulu (EK) Nr. 2182/2004 (2), Padome norādīja, ka tā būtu jāpiemēro iesaistītajās dalībvalstīs, kas nosauktas Padomes Regulā (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (3). |
(2) |
Tomēr ir svarīgi, lai noteikumi par euro monētām līdzīgām medaļām un žetoniem būtu vienādi visā Kopienā, un tādēļ būtu jāpieņem vajadzīgie noteikumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 2182/2004 piemērošanu attiecina arī uz dalībvalstīm, kas nav iesaistītās dalībvalstis, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 974/98.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 6. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
H. HOOGERVORST
(1) Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī. Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Skat. šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.
(3) OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2596/2000 (OV L 300, 29.11.2000., 2. lpp.)
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/8 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2184/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 21. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
102,1 |
204 |
83,9 |
|
999 |
93,0 |
|
0707 00 05 |
052 |
92,0 |
999 |
92,0 |
|
0709 90 70 |
052 |
117,1 |
204 |
70,4 |
|
999 |
93,8 |
|
0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50 |
052 |
60,4 |
204 |
47,4 |
|
388 |
50,7 |
|
528 |
41,6 |
|
999 |
50,0 |
|
0805 20 10 |
204 |
61,8 |
999 |
61,8 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
052 |
72,3 |
204 |
43,2 |
|
624 |
82,1 |
|
999 |
65,9 |
|
0805 50 10 |
052 |
52,4 |
528 |
39,0 |
|
999 |
45,7 |
|
0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90 |
388 |
150,1 |
400 |
67,6 |
|
404 |
101,6 |
|
720 |
59,9 |
|
999 |
94,8 |
|
0808 20 50 |
400 |
97,8 |
528 |
47,6 |
|
720 |
64,7 |
|
999 |
70,0 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/10 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2185/2004
(2004. gada 17. decembris),
ar ko 2005. gadam atklāj tarifa kvotu, kas piemērojama dažu apstrādātu Norvēģijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (2) un jo īpaši tā 3. pantu,
tā kā:
(1) |
Divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti 2. protokols, (3) no vienas puses, un EEZ līguma 3. protokols (4) nosaka tirdzniecības režīmu dažiem lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem starp Līgumslēdzējām pusēm. |
(2) |
EEZ līguma 3. protokols, kas grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 138/2004, kurā grozījumi izdarīti ar EEZ līguma 3. protokolu attiecībā uz produktiem, kas minēti Nolīguma 8. panta 3. punkta b) apakšpunktā (5), paredz nulles nodokli precēm, kuras klasificētas ar KN kodiem 2202 10 00 (ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēti) un ex 2202 90 10 (citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)). |
(3) |
Norvēģijai uz laiku ir atlikts nulles nodoklis ar vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/859/EK. Saskaņā ar šā nolīguma IV pantu beznodokļu preču imports, kas apzīmētas ar kodiem KN 2202 10 00 (ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizēti) un ex 2202 90 10 (citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)), kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir atļauts vienīgi beznodokļu kvotas ietvaros. |
(4) |
Tādēļ šī kvota ir jāatklāj 2005. gadam. |
(5) |
Lai atvieglotu šīs kvotas izveidi un nodrošinātu tās pienācīgu pārvaldīšanu uzņēmēju interesēs, labumam, kas rodas no šādas atbrīvošanas no nodokļiem kvotas ietvaros, jābūt noteiktam uz laiku ar nosacījumu, ka Kopienas muitas iestādēm tiek uzrādīta apliecība, ko izdevušas Norvēģijas iestādes. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem par I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu produktu tirdzniecību, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. I pielikumā norādītā Kopienas tarifa kvota Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas minētajā pielikumā atbilstoši norādītajiem nosacījumiem, ir atklāta laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
2. Izcelsmes noteikumi, kas abpusēji piemērojami saskaņā ar šo nolīgumu, ir izklāstīti divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma 3. protokolā, starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti.
3. I pielikumā izklāstītā atbrīvošana no nodokļiem kvotas ietvaros ir spēkā tikai tad, ja Kopienas muitas iestādēm uzrāda apliecību, kas minēta II pielikumā un ko Norvēģijas iestādes vienā no Kopienas valodām izdevušas eksportētājiem.
4. Daudzumiem, kuru imports pārsniedz šo kvotu vai attiecībā uz kuriem nav uzrādīta 3. punktā minētā apliecība, piemēro nodevu 0,047 EUR/l apmērā.
2. pants
Kopienas tarifa kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantiem.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).
(2) OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.
(3) OV L 171, 27.6.1973., 1. lpp.
(4) OV L 22, 24.1.2002., 37. lpp.
(5) OV L 342, 18.11.2004., 30. lpp.
I PIELIKUMS
Tarifa kvota, kas piemērojama Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā
Kārtas Nr. |
KN kods |
Produkta apraksts |
Gada kvotas apjoms 2005. gadam |
Kvotas ietvaros piemērojamā nodokļu likme |
Virs kvotas ietvariem piemērojamā nodokļu likme |
||
09.0709 |
2202 10 00 |
|
14,3 milj l |
atbrīvojums |
0,047 EUR/l |
||
ex 2202 90 10 |
Citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru (saharozi vai invertcukuru) |
II PIELIKUMS
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/14 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2186/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1613/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo atvieglojumu sistēmā, lai ņemtu vērā Laosas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,
ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 76. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Laosai. |
(2) |
Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai. |
(3) |
Laosa saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1613/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo atvieglojumu sistēmā, lai ņemtu vērā Laosas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 291/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Laosa ar 2004. gada 4. maija un 4. augusta vēstulēm iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi. |
(4) |
Komisija apsvēra Laosas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu. |
(5) |
Pagarinot Regulas Nr. 1613/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Regula Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim. |
(6) |
Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi. |
(7) |
Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Laosā, gan Kopienā, kā arī Laosas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. |
(8) |
Regulas (EK) Nr. 1613/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Laosas izstrādājumus, Laosas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm. |
(9) |
Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Laosu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu. |
(10) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1613/2000. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1613/2000 groza šādi:
— |
Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim” |
— |
un pievieno šādu daļu: “Tomēr atkāpes nepieciešamība tiks pārskatīta ne vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz vispārējo priekšrocību sistēmu un ar to saistītiem izcelsmes noteikumiem.”. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvārī
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās Aktu.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).
(3) OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1828/2004 (OV L 321, 22.10.2004., 23. lpp.).
(4) OV L 185, 25.7.2000., 38. lpp.
(5) OV L 46, 16.2.2002., 12. lpp.
(6) OV L 332, 19.12.2003., 1. lpp.
(7) COM(2003) 787 galīgā versija.
(8) COM(2004) 461 galīgā versija.
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/16 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2187/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1614/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Kambodžas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,
ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 76. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Kambodžai. |
(2) |
Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai. |
(3) |
Kambodža saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1614/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Kambodžas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 292/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Kambodža ar 2004. gada 10. jūnija vēstuli iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi. |
(4) |
Komisija apsvēra Kambodžas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu. |
(5) |
Pagarinot Regulas (EK) Nr. 1614/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Padomes Regula (EK) Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim. |
(6) |
Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi. |
(7) |
Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Kambodžā, gan Kopienā, kā arī Kambodžas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. |
(8) |
Regulas (EK) Nr. 1614/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Kambodžas izstrādājumus, Kambodžas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm. |
(9) |
Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Kambodžu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu. |
(10) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1614/2000. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1614/2000 groza šādi:
— |
Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim” un |
— |
pievieno šādu daļu: “Tomēr atkāpes nepieciešamība tiks pārskatīta ne vēlāk, kā 2005. gada 31. decembrī, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz vispārējo priekšrocību sistēmu un ar to saistītiem izcelsmes noteikumiem.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).
(3) OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1828/2004 (OV L 321, 22.10.2004., 23. lpp.).
(4) OV L 185, 25.7.2000., 46. lpp.
(5) OV L 46, 16.2.2002., 14. lpp.
(6) OV L 332, 19.12.2003., 1. lpp.
(7) KOM (2003) 787 galīgā versija.
(8) KOM (2004) 461 galīgā versija.
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/18 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2188/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1615/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Nepālas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,
ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 76. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes 2001. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2501/2001 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim (3), Kopiena piešķir vispārējas tarifa preferences Nepālai. |
(2) |
Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu lietošanai vispārējo priekšrocību sistēmā (VPS). Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzētas atkāpes par labu mazāk attīstītām VPS saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai. |
(3) |
Nepāla saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulai (EK) Nr. 1615/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Nepālas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 293/2002 (5), kas pagarina tās spēkā esamības laiku līdz 2004. gada 31. decembrim. Nepāla ar 2004. gada 14. jūnija vēstuli iesniedza pieprasījumu atjaunot šo atkāpi. |
(4) |
Komisija apsvēra Nepālas iesniegto pieprasījumu un atzina to par pietiekami pamatotu. |
(5) |
Pagarinot Regulas Nr. 1615/2000 spēkā esamības laiku, tika ņemts vērā, ka termiņa beigām jāsakrīt ar spēkā esošās VPS sistēmas izbeigšanos, kas bija paredzētas tai pašā dienā. Tomēr Padomes Regula (EK) Nr. 2211/2003 (6) pagarināja VPS sistēmas spēkā esamības laiku vēl par vienu gadu, līdz 2005. gada 31. decembrim. |
(6) |
Komisija 2003. gada 18. decembrī publicēja Zaļo grāmatu par izcelsmes noteikumu nākotni saistībā ar preferenciāliem tirdzniecības režīmiem (7), ar ko aizsākās plašas debates par šo tēmu. 2004. gada 7. jūlijā tā publicēja Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam” (8), kurā arī tika atzīta nepieciešamība mainīt izcelsmes noteikumus. Tomēr pašlaik nav pieņemti lēmumi un līdz 2004. gada 31. decembrim nestāsies spēkā jauni noteikumi. |
(7) |
Atkāpes pagarinājums neietekmē un netraucē apspriežu rezultātus par iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. Uzņēmēju interesēs, kuri slēdz līgumus gan Nepālā, gan Kopienā, kā arī Nepālas rūpniecības noturīgums un ilgstošā attīstība attiecībā uz notiekošajiem ieguldījumiem un nodarbinātību, tomēr ir, lai atkāpe tiktu pagarināta uz laiku, kurā būtu iespējams turpināt vai slēgt ilgtermiņa līgumus, veicinot pāreju uz iespējamiem jauniem izcelsmes noteikumiem VPS. |
(8) |
Regulas (EK) Nr. 1615/2000 noteikumi, jo īpaši ieviestie kvantitātes nosacījumi (pa gadiem), kas atspoguļo Kopienas tirgus spēju absorbēt Nepālas izstrādājumus, Nepālas eksporta jaudas un faktiski reģistrētās tirdzniecības plūsmas, izveidoti, lai novērstu kaitējumu attiecīgām Kopienas rūpniecības nozarēm. |
(9) |
Tāpēc atkāpe jāatjauno līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Nepālu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstoša atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jebkuri jauni izcelsmes noteikumi attiecībā uz jauno vispārējo priekšrocību sistēmu. |
(10) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1615/2000. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1615/2000 groza šādi:
— |
Regulas 2. pantā “līdz 2004. gada 31. decembrim” aizstāj ar “līdz 2006. gada 31. decembrim” |
— |
un pievieno šādu daļu: “Tomēr atkāpes nepieciešamība tiks pārskatīta ne vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas pieņemti attiecībā uz vispārējo priekšrocību sistēmu un ar to saistītiem izcelsmes noteikumiem.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās Aktu.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).
(3) OV L 346, 31.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar regulu (EK) Nr. 1928/2004 (OV L 321, 22.10.2004., 23. lpp.).
(4) OV L 185, 25.7.2000., 54. lpp.
(5) OV L 46, 16.2.2002., 16. lpp.
(6) OV L 332, 19.12.2003., 1. lpp.
(7) COM(2003) 787 galīgā versija.
(8) COM(2004) 461 galīgā versija.
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/20 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2189/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka standarta maksu par vienu saimniecības gada pārskatu lauku saimniecību uzskaites datu tīkla 2005. pārskata gadam
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1965. gada 15. jūnija Regulu Nr. 79/65/EEK, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā (1),
ņemot vērā Komisijas 1983. gada 13. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1915/83 par konkrētiem sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz uzskaiti ar mērķi noteikt lauku saimniecību ienākumus (2) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā noteikts, ka Komisija maksā dalībvalstīm standarta maksu par katru pienācīgi aizpildītu saimniecības gada pārskatu, kas tai nosūtīts minētās regulas 3. pantā paredzētajā termiņā. |
(2) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 134/2004 (3) 2004. pārskata gadam noteica standarta maksu 140 euro apmērā par katru saimniecības gada pārskatu. Izmaksu tendence un to ietekme uz saimniecības gada pārskatu sagatavošanas izdevumiem ir pamatojums samaksas pārskatīšanai. |
(3) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā paredzēto standarta maksu noteikt 142 euro apmērā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. pārskata gada.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV 109, 23.6.1965., 1859./65. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 660/2004 (OV L 104, 8.4.2004., 97. lpp.).
(2) OV L 190, 14.7.1983., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1388/2004 (OV L 255, 31.7.2004., 5. lpp.).
(3) OV L 21, 28.1.2004., 8. lpp.
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/21 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2190/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1433/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz darbības fondiem, darbības programmām un finansiālu palīdzību
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 48. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1433/2003 (2) 11. pantā paredzēts, ka atzītās ražotāju organizācijas iesniedz savas darbības programmas apstiprināšanai kompetentajai valsts iestādei. |
(2) |
Noteikti ir jāatļauj arī ražotāju grupām, kuras iesniedz pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. panta 2. punktu, vienlaicīgi iesniegt savas darbības programmas. Šīs programmas var tikt apstiprinātas tikai gadījumā, ja valsts iestāde ir atzinusi attiecīgo ražotāju organizāciju ne vēlāk kā Regulas (EK) Nr. 1433/2003 13. panta 2. punktā paredzētajā termiņā. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1433/2003 13. un 14. pantā paredzēts, ka kompetentā valsts iestāde, vēlākais, 15. decembrī pieņem lēmumu par programmām un fondiem vai par to grozījumiem pēc tam, kad ražotāju organizācijas saskaņā ar minētās regulas 11. un 14. pantu ir iesniegušas pieteikumus. Pēdējo gadu laikā gūtā pieredze rāda, ka atsevišķas dalībvalstis administratīvās pārslodzes dēļ nav spējīgas pārbaudīt visas programmas un pieņemt uz tām attiecošos lēmumus paredzētajā termiņā. |
(4) |
Lai sistemātiski netiktu izmantotas atkāpes un lai nekaitētu tirgus dalībniekiem, kā arī lai valsts iestādes varētu turpināt šo pieteikumu pārbaudi, jāatļauj dalībvalstīm, pienācīgi pamatojot iemeslus, pagarināt termiņu no 15. decembra līdz 20. janvārim nākamajā gadā pēc pieteikumu iesniegšanas. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas nosaka izdevumu atbilstīgumu no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikumu iesniegšanas. |
(5) |
Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1433/2003. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1433/2003 groza šādi:
1) |
Regulas 11. pantam pievieno šādu daļu: “Ražotāju grupas, kas iesniedz pieteikumu, lai tās atzītu par ražotāju organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. panta 2. punktu, var vienlaicīgi iesniegt apstiprināšanai darbības programmas, kas minētas pirmajā daļā. Šo programmu apstiprināšana ir atkarīga no atzīšanas iegūšanas, vēlākais, 13. panta 2. punktā paredzētajā termiņā.”. |
2) |
Regulas 13. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Tomēr, pienācīgi pamatojot iemeslus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par darbības programmām un fondiem, vēlākais, 20. janvārī pēc pieteikuma iesniegšanas. Apstiprināšanas lēmums var paredzēt, ka izdevumi ir atbilstīgi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.”. |
3) |
Regulas 14. panta 3. punktam pievieno šādu daļu: “Tomēr, pienācīgi pamatojot iemeslus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par darbības programmas grozījumu pieteikumiem, vēlākais, 20. janvārī pēc pieteikuma iesniegšanas. Apstiprināšanas lēmums var paredzēt, ka izdevumi ir atbilstīgi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.”. |
4) |
Regulas 16. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “13. panta 2. punkta vai 14. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā, un, atkāpjoties no pirmās un otrās daļas, saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātas darbības programmas īstenošana sākas, vēlākais, 31. janvārī pēc tās apstiprināšanas.”. |
5) |
Regulas 17. panta trešo daļu aizstāj ar šādām daļām: “13. panta 2. punkta vai 14. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā, un, atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, vēlākais, 20. janvārī paziņo apstiprināto atbalsta apjomu. Dalībvalstis, vēlākais, 31. janvārī paziņo Komisijai apstiprinātā atbalsta kopējo apjomu visām darbības programmām.”. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).
(2) OV L 203, 12.8.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1813/2004 (OV L 319, 20.10.2004., 5. lpp.).
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/23 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2191/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju. |
(2) |
Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2). |
(3) |
Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95. |
(4) |
Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa. |
(5) |
Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt. |
(6) |
Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembra Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu
Produkta kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa |
1001 10 00 9200 |
— |
EUR/t |
— |
1001 10 00 9400 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1001 90 91 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1001 90 99 9000 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1002 00 00 9000 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1003 00 10 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1003 00 90 9000 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1004 00 00 9200 |
— |
EUR/t |
— |
1004 00 00 9400 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1005 10 90 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1005 90 00 9000 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1007 00 90 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1008 20 00 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1101 00 11 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1101 00 15 9100 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1101 00 15 9130 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1101 00 15 9150 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1101 00 15 9170 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1101 00 15 9180 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1101 00 15 9190 |
— |
EUR/t |
— |
1101 00 90 9000 |
— |
EUR/t |
— |
1102 10 00 9500 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1102 10 00 9700 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1102 10 00 9900 |
— |
EUR/t |
— |
1103 11 10 9200 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1103 11 10 9400 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1103 11 10 9900 |
— |
EUR/t |
— |
1103 11 90 9200 |
A00 |
EUR/t |
0 |
1103 11 90 9800 |
— |
EUR/t |
— |
NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/25 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2192/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
(3) |
Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa. |
(4) |
Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām. |
(5) |
Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembrī Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību
(EUR/t) |
||||||||
Produkta kods |
Galamērķis |
laikposms 1 |
1. termiņš 2 |
2. termiņš 3 |
3. termiņš 4 |
4. termiņš 5 |
5. termiņš 6 |
6. termiņš 7 |
1001 10 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1001 10 00 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1001 90 91 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1001 90 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1002 00 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1003 00 10 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1003 00 90 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1004 00 00 9200 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1004 00 00 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1005 10 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1005 90 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1007 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1008 20 00 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1101 00 11 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1101 00 15 9100 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1101 00 15 9130 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1101 00 15 9150 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1101 00 15 9170 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1101 00 15 9180 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1101 00 15 9190 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1101 00 90 9000 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1102 10 00 9500 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1102 10 00 9700 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1102 10 00 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1103 11 10 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1103 11 10 9400 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1103 11 10 9900 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
1103 11 90 9200 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
— |
— |
1103 11 90 9800 |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
N.B. Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/27 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2193/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju. |
(2) |
Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2). |
(3) |
Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95. |
(4) |
Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa. |
(5) |
Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā. |
(6) |
Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembrī Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas
Produktu kods |
Galamērķis |
Mērvienība |
Kompensāciju summa |
1107 10 19 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
1107 10 99 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
1107 20 00 9000 |
A00 |
EUR/t |
0,00 |
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/29 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2194/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt. |
(2) |
Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā. |
(3) |
Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1431/2003 (OV L 203, 12.8.2003., 16. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembrī Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).
Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).
(EUR/t) |
|||||||
Produktu kods |
Galamērķis |
Laika posms 1 |
1. termiņš 2 |
2. termiņš 3 |
3. termiņš 4 |
4. termiņš 5 |
5. termiņš 6 |
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
(EUR/t) |
|||||||
Produktu kods |
Galamērķis |
6. termiņš 7 |
7. termiņš 8 |
8. termiņš 9 |
9. termiņš 10 |
10. termiņš 11 |
11. termiņš 12 |
1107 10 11 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 19 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 91 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 10 99 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1107 20 00 9000 |
A00 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/31 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2195/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem. |
(2) |
Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis. |
(4) |
Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).
(3) OV L 288, 25.10.1974., 1. lpp.
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembra Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos
(EUR/t) |
|
Produkta kods |
Kompensāciju summa |
1001 10 00 9400 |
0,00 |
1001 90 99 9000 |
0,00 |
1002 00 00 9000 |
0,00 |
1003 00 90 9000 |
0,00 |
1005 90 00 9000 |
0,00 |
1006 30 92 9100 |
0,00 |
1006 30 92 9900 |
0,00 |
1006 30 94 9100 |
0,00 |
1006 30 94 9900 |
0,00 |
1006 30 96 9100 |
0,00 |
1006 30 96 9900 |
0,00 |
1006 30 98 9100 |
0,00 |
1006 30 98 9900 |
0,00 |
1006 30 65 9900 |
0,00 |
1007 00 90 9000 |
0,00 |
1101 00 15 9100 |
0,00 |
1101 00 15 9130 |
0,00 |
1102 10 00 9500 |
0,00 |
1102 20 10 9200 |
57,30 |
1102 20 10 9400 |
49,12 |
1103 11 10 9200 |
0,00 |
1103 13 10 9100 |
73,67 |
1104 12 90 9100 |
0,00 |
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987, 1 lpp.). |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/33 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2196/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4088/87, ar ko nosaka nosacījumus, pēc kuriem atsevišķu veidu ziedkopības produktu ievedumiem ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā piemērojami preferenciālie muitas nodokļi (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas vienzieda neļķēm, daudzziedu neļķēm, lielziedu rozēm, sīkziedu rozēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 700/88 1.b pantā, divu nedēļu periodam noteiktas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 21. decembrī.
To piemēro no 2004. gada 22. decembra līdz 2005. gada 4. janvārim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).
(2) OV L 72, 18.3.1988., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2062/97 (OV L 289, 22.10.1997., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 20. decembra Regulai, ar ko nosaka Kopienas ražošanas cenas un Kopienas importa cenas neļķēm un rozēm, lai piemērotu režīmu, kas regulē dažu veidu ziedkopības produktu ievedumus ar izcelsmi Kiprā, Izraēlā, Jordānijā un Marokā, kā arī Rietumkrastā un Gazas sektorā
(EUR/100 gab.) |
||||
Laika posms: no 2004. gada 22. decembrim līdz 2005. gada 4. janvāris |
||||
Kopienas ražošanas cena |
Vienzieda neļķes (standarta) |
Daudzziedu neļķes |
Lielziedu rozes |
Sīkziedu rozes |
|
16,33 |
11,52 |
41,60 |
19,73 |
Kopienas importa cena |
Vienzieda neļķes (standarta) |
Daudzziedu neļķes |
Lielziedu rozes |
Sīkziedu rozes |
Izraēla |
— |
— |
— |
— |
Maroka |
— |
— |
— |
— |
Kipra |
— |
— |
— |
— |
Jordānija |
— |
— |
— |
— |
Rietumkrasts un Gazas Josla |
13,24 |
— |
— |
— |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/35 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2197/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā 4. protokolu par kokvilnu, kas ir pievienots Grieķijas pievienošanās aktam, kura jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (1),
ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1051/2001 par palīdzību kokvilnas ražošanai (2), un jo īpaši tās 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā. |
(3) |
Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantā minētās neattīrītas kokvilnas cena pasaules tirgū tiek noteikta 16,658 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 21. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.
(2) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.
(3) OV L 210, 3.8.2001., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1486/2002 (OV L 223, 20.8.2002., 3. lpp.).
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/36 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2198/2004
(2004. gada 20. decembris),
ar ko nosaka kompensāciju par konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par taukvielu tirgu kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 20.a pantu,
tā kā:
(1) |
Regulas Nr. 136/66/EEK 20.a pants paredz kompensāciju par dažu konservētu pārtikas produktu ražošanā izmantojamās olīveļļas ražošanu. Saskaņā ar šā panta 6. punktu, neierobežojot minētā panta 3. punktu, ik pēc diviem mēnešiem Komisija nosaka šīs kompensācijas apjomu. |
(2) |
Saskaņā ar iepriekšminētās regulas 20.a panta 2. punktu, kompensāciju nosaka, pamatojoties uz atšķirībām starp cenām pasaules tirgū un Kopienas tirgū, ņemot vērā ievedmaksājumus, ko piemēro olīveļļai ar KN kodu 1509 90 00, kā arī faktorus, ko izmanto, nosakot eksporta kompensācijas šai olīveļļai attiecīgajā atskaites periodā. Ir lietderīgi par atskaites periodu pieņemt divu mēnešu periodu pirms ražošanas kompensācijas derīguma termiņa sākuma |
(3) |
Iepriekšminēto kritēriju piemērošanas rezultātā kompensāciju nosaka atbilstīgi zemāk norādītajam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
2005. gada janvārī un februārī Regulas Nr. 136/66/EEK 20.a panta 2. punktā paredzētās ražošanas kompensācijas apjoms ir 44,00 EUR/100 kg.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, le 2004. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp).
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/37 |
PADOMES DIREKTĪVA 2004/113/EK
(2004. gada 13. decembris),
ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 13. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus – brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu, un kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām. |
(2) |
Visu cilvēku tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzību pret diskrimināciju ir vispārējas tiesības, kas atzītas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis. |
(3) |
Aizliedzot diskrimināciju, tomēr ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp privātās un ģimenes dzīves un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, kā arī reliģijas brīvību. |
(4) |
Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pants aizliedz jebkuru diskrimināciju dzimuma dēļ un nosaka, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās. |
(5) |
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantā ir paredzēts, ka šādas vienlīdzības veicināšana ir viens no Kopienas būtiskākajiem uzdevumiem. Tāpat, Līguma 3. panta 2. punkts nosaka, ka, veicot visas savas darbības, Kopiena tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību. |
(6) |
Komisija savā Paziņojumā par Sociālās politikas darba programmu pasludināja savu nodomu izstrādāt priekšlikumu direktīvai par diskrimināciju dzimuma dēļ ārpus darba tirgus. Šāds priekšlikums pilnībā atbilst Padomes Lēmumam 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001.–2005.) (4), aptverot visas Kopienas politikas jomas un ar mērķi veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, pielāgojot šo politiku un īstenojot praktiskus pasākumus, lai uzlabotu vīriešu un sieviešu stāvokli sabiedrībā. |
(7) |
Eiropadome savā sanāksmē Nicā 2000. gada 7. un 9. decembrī aicināja Komisiju pastiprināt to tiesību aizsardzību, kas saistītas ar līdztiesību, pieņemot priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdztiesības veicināšanu jomās, kas nav saistītas ar nodarbinātību un profesionālu darbību. |
(8) |
Kopiena ir pieņēmusi virkni tiesību instrumentu, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ darba tirgū. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu svarīgumu diskriminācijas apkarošanā. |
(9) |
Diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp uzmākšanās un seksuāla uzmākšanās, notiek arī jomās, kas ir ārpus darba tirgus. Šāda veida diskriminācija var nodarīt tikpat lielu postu, kļūstot par šķērsli pilnīgai un sekmīgai vīriešu un sieviešu integrācijai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. |
(10) |
Šīs problēmas jo īpaši raksturīgas attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ diskriminācija dzimuma dēļ šajā jomā būtu jānovērš un jāizskauž. Tāpat kā gadījumā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (5), šo mērķi vislabāk var panākt ar Kopienas tiesības aktiem. |
(11) |
Šādiem tiesību aktiem būtu jāaizliedz diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Preces nozīmētu preces, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi par brīvu preču apriti. Pakalpojumi nozīmētu pakalpojumus, uz kuriem attiecas minētā līguma 50. pants. |
(12) |
Lai novērstu diskrimināciju dzimuma dēļ, šī direktīva būtu jāpiemēro gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas gadījumos. Tieša diskriminācija pastāv tikai gadījumā, ja salīdzināmā situācijā pret vienu personu tās dzimuma dēļ izturas sliktāk nekā pret citu personu. Tā, piemēram, atšķirības sniegtajos veselības aprūpes pakalpojumos, kas izriet no vīriešu un sieviešu fizioloģiskajām atšķirībām, neattiecas uz salīdzināmām situācijām un, tādējādi, tās nerada diskrimināciju. |
(13) |
Diskriminācijas aizliegums būtu attiecināms uz personām, kas nodrošina publiski pieejamas preces un pakalpojumus, kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves, kā arī darījumiem, ko veic šajā kontekstā. Tas netiktu piemērots plašsaziņas līdzekļu vai reklāmas saturam, ne arī publiskai vai privātai izglītībai. |
(14) |
Visas personas bauda līgumu slēgšanas brīvību, tostarp arī brīvību izvēlēties līguma partneri darījumam. Personai, kura piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, var būt vairāki subjektīvi iemesli, izvēloties līguma partneri. Šai direktīvai nevajadzētu skart personas brīvību izvēlēties līguma partneri, ja vien partneris netiek izvēlēts, pamatojoties uz šīs personas dzimumu. |
(15) |
Jau pastāv vairāki tiesību instrumenti, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm darba attiecību un profesionālo darbību jomā. Tādējādi šo direktīvu nevajadzētu piemērot attiecībā uz minēto jomu. Tas pats pamatojums attiecas arī uz pašnodarbinātības jautājumiem, ciktāl tos aptver esošie tiesību instrumenti. Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz to apdrošināšanu un pensijām, kuras ir privātas, brīvprātīgas un ir nodalītas no darba attiecībām. |
(16) |
Atšķirīga attieksme var būt pieļaujama tikai gadījumā, ja to attaisno likumīgs mērķis. Piemēram, par likumīgu mērķi var būt ar dzimumu saistītās vardarbības upuru aizsardzība (piemēram, patversmju izveidošana viena dzimuma pārstāvjiem), privātuma un pieklājības apsvērumi (piemēram, kādas personas izmitināšana citas personas mājokļa daļā), dzimumu līdztiesības vai vīriešu vai sieviešu interešu veicināšana (piemēram, viena dzimuma brīvprātīgās organizācijas), biedrošanās brīvība (piemēram, dalība viena dzimumu privātos klubos) un sporta pasākumu organizēšana (piemēram, viena dzimuma sporta pasākumi). Tomēr jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem un nepieciešamiem saskaņā ar kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienu Tiesas prakses. |
(17) |
Vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem nepieprasa, lai iespējas vienmēr tiktu piedāvātas vīriešiem un sievietēm kopēji, ja vien tās netiek piedāvātas ar labvēlīgākiem nosacījumiem viena dzimuma pārstāvjiem. |
(18) |
Ar dzimumu saistītus aktuāros faktorus plaši izmanto apdrošināšanas un citu ar to saistītu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, dzimuma kā aktuārā faktora izmantošana nedrīkst radīt atšķirības indivīdu prēmiju un apdrošināšanas izmaksu aprēķināšanā. Lai novērstu strauju tirgus pārorientēšanos, šis princips būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas ir noslēgti pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas. |
(19) |
Noteiktas risku kategorijas var būt atšķirīgas katram no dzimumiem. Dažos gadījumos dzimums ir viens no faktoriem, tomēr ne vienmēr vienīgais noteicošais faktors, novērtējot apdrošinātos riskus. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti šāda veida risku apdrošināšanai, dalībvalstis var pieļaut izņēmumus no principa, kas paredz vienādas prēmijas un apdrošināšanas izmaksas abu dzimumu pārstāvjiem, ja vien dalībvalstis var nodrošināt, ka aktuārie un statistikas dati, kas ir aprēķinu pamatā, ir uzticami, ir tikuši regulāri atjaunoti un ir publiski pieejami. Izņēmumi ir pieļaujami tikai gadījumos, kad valsts tiesību aktos princips par vienādām prēmijām un apdrošināšanas izmaksām abu dzimumu pārstāvjiem nav ticis pielietots jau pirms tam. Piecus gadus pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas dalībvalstīm būtu jāpārskata šo izņēmumu pamatojums, ņemot vērā jaunākos aktuāros un statistikas datus, kā arī ziņojumu, ko Komisija sniedz trīs gadus pēc šīs direktīvas pārņemšanas dienas. |
(20) |
Mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti saistībā ar grūtniecību un maternitāti, sniedzot apdrošināšanas un saistītus finanšu pakalpojumus, būtu jāuzskata par tiešu diskrimināciju dzimuma dēļ un tādēļ būtu jāaizliedz. Tādējādi, riski, kas saistīti ar grūtniecību un maternitāti, nedrīkst tikt attiecināti tikai uz viena dzimuma pārstāvjiem. |
(21) |
Personām, kas bijušas pakļautas diskriminācijai dzimuma dēļ, ir jānodrošina atbilstīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzības līmeni, arī apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt tiesīgām piedalīties tiesvedībā, kā to nosaka dalībvalstis, jebkura cietušā vārdā vai viņu atbalstot, neskarot attiecīgās valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. |
(22) |
Būtu jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu, lai piemērotu efektīvu vienlīdzīgas attieksmes principu, ja ir prima facie diskriminācijas gadījums; pierādīšanas pienākums būtu jāuzliek atbildētājam, ja ir sniegta liecība par šādu diskrimināciju. |
(23) |
Vienlīdzīgas attieksmes principa efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atbilstoša tiesas aizsardzība pret pakļaušanu netaisnībai. |
(24) |
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstīm būtu jāsekmē dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, kurām, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ir leģitīmā interese piedalīties cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. |
(25) |
Aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras vai struktūru palīdzību katrā dalībvalstī, kura(s) ir tiesīga(s) analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību cietušajiem. Šī struktūra vai šīs struktūras var būt tās pašas, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, vai arī ar vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu. |
(26) |
Ar šo direktīvu nosaka minimālās prasības, tādējādi sniedzot dalībvalstīm iespēju ieviest vai uzturēt spēkā labvēlīgākus noteikumus. Ar šīs direktīvas īstenošanu nedrīkst pamatot tās situācijas pasliktināšanu, kura jau pastāv ikvienā dalībvalstī. |
(27) |
Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par to pienākumu neveikšanu, kas izriet no šīs direktīvas. |
(28) |
Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs direktīvas mērķus, proti, visās dalībvalstīs nodrošināt augstu aizsardzības līmeni pret diskrimināciju, un tādējādi rīcības mēroga un seku dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu, šī direktīva paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. |
(29) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstīm tiek ieteikts pašām izstrādāt tabulas, gan savai lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, kuras pēc iespējas labāk atainotu sakarības starp šo direktīvu un tās pārņemšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas publiski. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis
Šīs direktīvas mērķis ir izveidot sistēmu, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ar nolūku dalībvalstīs īstenot principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) |
tiešā diskriminācija: ja attieksme pret vienu personu ir mazāk labvēlīga dzimuma dēļ, nekā attieksme pret kādu citu ir, ir bijusi vai būtu bijusi līdzīgā situācijā; |
b) |
netieša diskriminācija: ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostādītu viena dzimuma personas īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar leģitīmu mērķi, ar nosacījumu, ka līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami; |
c) |
uzmākšanās: ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek tai nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana; |
d) |
seksuāla uzmākšanās: ja notiek jebkāda veida personai nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi; |
3. pants
Darbības joma
1. Nepārsniedzot Kopienai piešķirtās pilnvaras, šo direktīvu piemēro attiecībā uz visām personām, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus, pieeja kuriem ir publiska un nav atkarīga no iesaistītās personas, gan publiskajā, gan privātajā sektorā, ietverot valsts struktūras, un kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves, kā arī darījumiem, ko veic šajā kontekstā.
2. Šī direktīva neskar indivīda tiesības izvēlēties līguma partneri, ja vien šī indivīda veiktā līguma partnera izvēle nepamatojas uz attiecīgās personas dzimumu.
3. Šī direktīva neattiecas uz plašsaziņas līdzekļu un reklāmas saturu, ne arī uz izglītību.
4. Šo direktīvu nepiemēro nodarbinātības un profesionālās darbības jomās. Šo direktīvu nepiemēro pašnodarbinātības jautājumiem, ciktāl uz šiem jautājumiem attiecas citi Kopienas tiesību akti.
4. pants
Vienlīdzīgas attieksmes princips
1. Šīs direktīvas izpratnē vienlīdzīgas attieksmes princips pret vīriešiem un sievietēm nozīmē, ka:
a) |
ir aizliegta tieša diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm grūtniecības un maternitātes dēļ; |
b) |
ir aizliegta netieša diskriminācija dzimuma dēļ. |
2. Šī direktīva neierobežo labvēlīgākus noteikumus sieviešu aizsardzībai saistībā ar grūtniecību un maternitāti.
3. Uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos šīs direktīvas izpratnē uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ un tādēļ aizliedz. Personas atteikšanās pieņemt šādu rīcību vai pakļaušanās tai nevar tikt izmantota par pamatu lēmuma pieņemšanā attiecībā uz minēto personu.
4. Norādījumu tieši vai netieši diskriminēt personu dzimuma dēļ uzskata par diskrimināciju šīs direktīvas izpratnē.
5. Šī direktīva neaizliedz atšķirīgu attieksmi, ja preču piegāde un pakalpojumu sniegšana vienīgi vai galvenokārt viena dzimuma pārstāvjiem ir attaisnota ar leģitīmu mērķi un ja līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami.
5. pants
Aktuārie faktori
1. Dalībvalstis nodrošina, lai visos jaunajos līgumos, kas noslēgti vēlākais pēc 2007. gada 21. decembra, dzimuma kā faktora izmantošana prēmiju un apdrošināšanas izmaksu aprēķināšanai apdrošināšanas un saistītu finanšu pakalpojumu jomā neradītu atšķirības indivīdu prēmijās un apdrošināšanas izmaksās.
2. Neatkarīgi no šī panta 1. punkta, dalībvalstis pirms pārņemšanas dienas var lemt par pieļaujamajām samērīgajām atšķirībām indivīdu prēmiju un apdrošināšanas izmaksu aprēķināšanā gadījumos, kad dzimuma kā noteicošā faktora izmantošana riska novērtēšanā balstās uz atbilstošiem un precīziem aktuārajiem un statistikas datiem. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju un nodrošina, lai precīzie dati, kas attiecas uz dzimuma kā noteicošā aktuārā faktora izmantošanu, tiktu apkopoti, publicēti un regulāri atjaunināti. Šīs dalībvalstis pārskata savu lēmumu piecus gadus pēc 2007. gada 21. decembra, ņemot vēra 16. pantā minēto Komisijas ziņojumu, un nosūta šīs pārskatīšanas rezultātus Komisijai.
3. Jebkurā gadījumā, izmaksas, kas ir saistītas ar grūtniecību un maternitāti, nedrīkst radīt atšķirības indivīdu prēmijās un apdrošināšanas izmaksās.
Dalībvalstis var atlikt to pasākumu īstenošanu, kas nepieciešami šī punkta prasību izpildei, vēlākais uz diviem gadiem, sākot no 2007. gada 21. decembra. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.
6. pants
Pozitīva darbība
Ar nolūku nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgu situāciju vai atlīdzinātu par nelabvēlīgu stāvokli, kas saistīts ar dzimumu.
7. pants
Minimālās prasības
1. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm aizsardzībai, nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
2. Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nav pamats mazināt aizsardzības pret diskrimināciju līmeni, ko dalībvalstis jau sasniegušas jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.
II NODAĻA
TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI UN IZPILDE
8. pants
Tiesību aizsardzība
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kas uzskata sevi par cietušām tāpēc, ka viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc to attiecību izbeigšanās, kurās iespējams ir notikusi diskriminācija, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, tostarp – ja dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām - samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi.
2. Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā šādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu reālu un efektīvu kompensāciju vai atlīdzību, kuru dalībvalstis noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi diskriminācijas dēļ šīs direktīvas izpratnē, un lai tās būtu preventīvas un samērīgas ar radīto kaitējumu. Maksimālā apmēra iepriekšēja noteikšana nevar ierobežot šo kompensāciju vai atlīdzību.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai apvienības, organizācijas vai citas juridiskās personas, kurām saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir leģitīmā interese par šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, sūdzības iesniedzēja vārdā vai atbalstot to, ar viņa vai viņas atļauju varētu piedalīties jebkurā tiesas un/vai administratīvajā procesā, kas paredzēts ar šo direktīvu uzlikto pienākumu izpildei.
4. Šā panta 1. un 3. punkts neskar attiecīgās valsts tiesību aktus, kas attiecas uz termiņiem prasības celšanai saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principu.
9. pants
Pierādīšanas pienākums
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesu sistēmu ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, ja persona, kas uzskata sevi par cietušu tāpēc, ka viņai nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, tiesā vai kādā citā kompetentā iestādē uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi tieša vai netieša diskriminācija, tad pienākums pierādīt, ka nav noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, ir atbildētājam.
2. Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstīm ieviest tādas pierādīšanas normas, kuras prasītājiem ir vēl labvēlīgākas.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro kriminālprocesam.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts piemērojams arī jebkuriem procesiem, kas ierosināti saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
5. Dalībvalstīm 1. punkts nav jāpiemēro procesiem, kuros lietas faktus izmeklē tiesa vai cita kompetentā iestāde.
10. pants
Pakļaušana netaisnībai
Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ievieš tādus pasākumus, kādi vajadzīgi, lai pasargātu personas no nelabvēlīgas attieksmes vai negatīvām sekām, kas rodas kā reakcija uz sūdzību vai tiesiskiem procesiem, kuri vērsti uz to, lai tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.
11. pants
Dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis sekmē dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, kurām, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ir leģitīmā interese iesaistīties cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
III NODAĻA
VIENLĪDZĪGAS ATTIEKSMES VEICINĀŠANAS STRUKTŪRAS
12. pants
1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras un nodod tās (to) rīcībā visu nepieciešamo, lai veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ. Šādas struktūras var veidot to iestāžu daļu, kuras valstī atbild par cilvēktiesību aizstāvību vai indivīda tiesību aizsardzību, vai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.
2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minēto struktūru kompetencē būtu:
a) |
neatkarīgas palīdzības sniegšana cietušajiem saistībā ar viņu sūdzībām par diskrimināciju, neskarot cietušo un 8. panta 3. punktā minēto apvienību, organizāciju vai citu juridisku personu tiesības; |
b) |
neatkarīgu pētījumu veikšana par diskrimināciju; |
c) |
neatkarīgu ziņojumu publicēšana un ieteikumu sniegšana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šādu diskrimināciju. |
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
13. pants
Atbilstība
Dalībvalstis veic visus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar šo direktīvu, un jo īpaši to, ka:
a) |
ir atcelti normatīvie un administratīvie akti, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam; |
b) |
jebkuri līguma noteikumi, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumi un peļņas vai bezpeļņas apvienību darbu reglamentējošie noteikumi, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, ir pasludināti vai var tikt pasludināti par spēkā neesošiem vai ir grozīti. |
14. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sankciju piemērošanu. Sankcijām, kas var ietvert kompensācijas izmaksu cietušajam, jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 21. decembrim par šādiem noteikumiem ziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
15. pants
Informācijas izplatīšana
Dalībvalstis rūpējas par to, lai saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi kopā ar attiecīgajiem, jau spēkā esošajiem noteikumiem tiktu darīti zināmi attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotus līdzekļus visā savā teritorijā.
16. pants
Ziņojumi
1. Dalībvalstis pirmo reizi vēlākais līdz 2009. gada 21. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu.
Komisija sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver pārskatu par dalībvalstu praksi attiecībā uz 5. pantu – saistībā ar dzimuma kā faktora izmantošanu prēmiju un apdrošināšanas izmaksu aprēķināšanai. Tā iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais 2010. gada 21. decembrī. Ja nepieciešams, Komisija pievieno ziņojumam priekšlikumu direktīvas grozīšanai.
2. Komisijas ziņojumā ņem vērā attiecīgo ieinteresēto pušu viedokļus.
17. pants
Pārņemšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību šai direktīvai vēlākais līdz 2007. gada 21. decembrim. Dalībvalstis Komisijai nekavējoties iesniedz šo normatīvo vai administratīvo aktu tekstus.
Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
19. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2004. gada 13. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. R. BOT
(1) Atzinums sniegts 2004. gada 30. martā (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēts).
(2) OV C 241, 28.9.2004., 44. lpp.
(3) OV C 121, 30.4.2004., 27. lpp.
(4) OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.
(5) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(6) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Komisija
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/44 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 29. novembris)
par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par I papildinājuma grozījumiem nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, ņemot vērā paplašināšanos
(2004/881/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu 2002/979/EK par nolīguma parakstīšanu un dažu noteikumu pagaidu piemērošanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 5. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā paplašināšanos, jāgroza I papildinājuma A iedaļa nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai aizsargātu jaunos dalībvalstu noteikumus par stipriem alkoholiskajiem dzērieniem, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Tādēļ Kopiena un Čīles Republika saskaņā ar iepriekš minētā līguma 16. panta 2. punktu sarunu ceļā ir vienojušās par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai grozītu I papildinājuma A iedaļu. Vēstuļu apmaiņa tādēļ ir jāapstiprina. |
(3) |
Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku, ar ko groza I papildinājuma A iedaļu nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo lauksaimniecības komisārs ir pilnvarots parakstīt vēstuļu apmaiņu, lai tā kļūst saistoša Kopienai.
Briselē, 2004. gada 29. novembrī.
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 352, 30.12.2002., 1. lpp.
NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ
starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par I papildinājuma grozījumu nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses
Briselē, 2004. gada 30. novembrī
Godātais kungs!
Man ir tas gods atsaukties uz sanāksmēm par tehniskajiem pielāgojumiem, kas veikti atbilstoši 16. panta 2. punktam nolīgumā par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību 2002. gada 18. novembra asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas paredz, ka līgumslēdzējas puses, abpusēji vienojoties, drīkst grozīt šo nolīgumu.
Jums jau ir zināms, ka Eiropas Savienības paplašināšanās notiks 2004. gada 1. maijā. Tādēļ jāveic tehniskie pielāgojumi I papildinājuma A iedaļā (Kopienas izcelsmes aizsargāto stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu saraksts) iepriekš minētajā nolīgumā, paredzot jauno dalībvalstu stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu atzīšanu un aizsardzību, lai puses to piemērotu no 2004. gada 1. maija.
Tādēļ man ir tas gods ierosināt to, ka I papildinājuma A iedaļu nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tas dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, aizstāj ar pievienoto papildinājumu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā un uz ko attiecas Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līguma stāšanās spēkā šajā pašā dienā.
Es būšu pateicīga, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
Kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.
Eiropas Kopienas vārdā —
Mariann FISCHER BOEL
Briselē, 2004. gada 30. novembrī
Godātā kundze!
Man ir tas gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:
“Man ir tas gods atsaukties uz sanāksmēm par tehniskajiem pielāgojumiem, kas veikti atbilstoši 16. panta 2. punktam nolīgumā par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību 2002. gada 18. novembra asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas paredz, ka līgumslēdzējas puses, abpusēji vienojoties, drīkst grozīt šo nolīgumu.
Jums jau ir zināms, ka Eiropas Savienības paplašināšanās notiks 2004. gada 1. maijā. Tādēļ jāveic tehniskie pielāgojumi I papildinājuma A iedaļā (Kopienas izcelsmes aizsargāto stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu saraksts) iepriekš minētajā nolīgumā, paredzot jauno dalībvalstu stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu atzīšanu un aizsardzību, lai puses to piemērotu no 2004. gada 1. maija.
Tādēļ man ir tas gods ierosināt to, ka I papildinājuma A iedaļu nolīgumam par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību asociācijas līgumā starp Eiropas Kopienu un tas dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, aizstāj ar pievienoto papildinājumu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā un uz ko attiecas Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līguma stāšanās spēkā šajā pašā dienā.
Es būšu pateicīga, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.”
Man ir tas gods jums paziņot, ka Čīles Republika piekrīt šīs vēstules saturam.
Kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.
Čīles Republikas vārdā —
Alberto VAN KLAVEREN
“1. PAPILDINĀJUMS
(kas minēts 6. pantā)
STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU UN AROMATIZĒTO DZĒRIENUAIZSARGĀTIE NOSAUKUMI
A. Kopienas izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu aizsargātie nosaukumi
1. Rums
|
Rhum de la Martinique/Rhum de la Martinique traditionnel |
|
Rhum de la Guadeloupe/Rhum de la Guadeloupe traditionnel |
|
Rhum de la Réunion/Rhum de la Réunion traditionnel |
|
Rhum de la Guyane/Rhum de la Guyane traditionnel |
|
Ron de Málaga |
|
Ron de Granada |
|
Rum da Madeira |
2. a) Viskijs
|
Scotch Whisky |
|
Irish Whisky |
|
Whisky español |
(Šiem nosaukumiem var pievienot vārdus “malt” vai “grain”)
2. b) Viskijs
|
Irish Whiskey |
|
Uisce Beatha Eireannach/Irish Whiskey |
(Šiem nosaukumiem var pievienot vārdus “pot still”)
3. Graudu spirts
|
Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise |
|
Korn |
|
Kornbrand |
4. Vīna spirts
|
Eau-de-vie de Cognac |
|
Eau-de-vie des Charentes |
|
Cognac (Nosaukumam “Cognac” var pievienot šādus vārdus:
|
|
Fine Bordeaux |
|
Armagnac |
|
Bas Armagnac |
|
Haut Armagnac |
|
Ténarèse |
|
Eau-de-vie de vin de la Marne |
|
Eau-de-vie de vin originaire d'Aquitaine |
|
Eau-de-vie de vin de Bourgogne |
|
Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est |
|
Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté |
|
Eau-de-vie de vin originaire du Bugey |
|
Eau-de-vie de vin de Savoie |
|
Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire |
|
Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône |
|
Eau-de-vie de vin originaire de Provence |
|
Eau-de-vie de Faugères/Faugères |
|
Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc |
|
Aguardente do Minho |
|
Aguardente do Douro |
|
Aguardente da Beira Interior |
|
Aguardente da Bairrada |
|
Aguardente do Oeste |
|
Aguardente do Ribatejo |
|
Aguardente do Alentejo |
|
Aguardente do Algarve |
|
Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes |
|
Aguardente da Região dos Vinhos Verdes Alvarinho |
|
Lourinhã |
5. Brendijs
|
Brandy de Jerez |
|
Brandy del Penedés |
|
Brandy italiano |
|
Brandy Αττικής /Brandy de Ática |
|
Brandy Πελλοπονήσου/Brandy del Peloponeso |
|
Brandy Κεντρικής Ελλάδας/Brandy de Grecia central |
|
Deutscher Weinbrand |
|
Wachauer Weinbrand |
|
Weinbrand Dürnstein |
|
Karpatské brandy špeciál |
6. Vīnogu čagu spirts
|
Eau-de-vie de marc de Champagne ou Marc de Champagne |
|
Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine |
|
Eau-de-vie de marc de Bourgogne |
|
Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est |
|
Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté |
|
Eau-de-vie de marc originaire de Bugey |
|
Eau-de-vie de marc originaire de Savoie |
|
Marc de Bourgogne |
|
Marc de Savoie |
|
Marc d'Auvergne |
|
Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire |
|
Eau-de-vie de marc des Côtes-du-Rhône |
|
Eau-de-vie de marc originaire de Provence |
|
Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc |
|
Marc d'Alsace Gewürztraminer |
|
Marc de Lorraine |
|
Bagaceira do Minho |
|
Bagaceira do Douro |
|
Bagaceira da Beira Interior |
|
Bagaceira da Bairrada |
|
Bagaceira do Oeste |
|
Bagaceira do Ribatejo |
|
Bagaceira do Alentejo |
|
Bagaceira do Algarve |
|
Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes |
|
Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes Alvarinho |
|
Orujo gallego |
|
Grappa |
|
Grappa di Barolo |
|
Grappa piemontese o del Piemonte |
|
Grappa lombarda o di Lombardia |
|
Grappa trentina o del Trentino |
|
Grappa friulana o del Friuli |
|
Grappa veneta o del Veneto |
|
Südtiroler Grappa/Grappa dell'Alto Adige |
|
Τσικουδιά Κρήτης/Tsikoudia de Creta |
|
Τσίπουρο Μακεδονίας/Tsipouro de Macedonia |
|
Τσίπουρο Θεσσαλίας/Tsipouro de Tesalia |
|
Τσίπουρο Τυρνάβου/Tsipouro de Tyrnavos |
|
Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise |
|
Ζιβανία/Zivania |
|
Pálinka |
7. Augļu alkohols
|
Schwarzwälder Kirschwasser |
|
Schwarzwälder Himbeergeist |
|
Schwarzwälder Mirabellenwasser |
|
Schwarzwälder Williamsbirne |
|
Schwarzwälder Zwetschgenwasser |
|
Fränkisches Zwetschgenwasser |
|
Fränkisches Kirschwasser |
|
Fränkischer Obstler |
|
Mirabelle de Lorraine |
|
Kirsch d'Alsace |
|
Quetsch d'Alsace |
|
Framboise d'Alsace |
|
Mirabelle d'Alsace |
|
Kirsch de Fougerolles |
|
Südtiroler Williams/Williams dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Aprikot/Südtiroler |
|
Marille/Aprikot dell'Alto Adige/Marille dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Kirsch/Kirsch dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Zwetschgeler/Zwetschgeler dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Obstler/Obstler dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Gravensteiner/Gravensteiner dell'Alto Adige |
|
Südtiroler Golden Delicious/Golden Delicious dell'Alto Adige |
|
Williams friulano o del Friuli |
|
Sliwovitz del Veneto |
|
Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia |
|
Sliwovitz del Trentino-Alto Adige |
|
Distillato di mele trentino o del Trentino |
|
Williams trentino o del Trentino |
|
Sliwovitz trentino o del Trentino |
|
Aprikot trentino o del Trentino |
|
Medronheira do Algarve |
|
Medronheira do Buçaco |
|
Kirsch o Kirschwasser friulano |
|
Kirsch o Kirschwasser trentino |
|
Kirsch o Kirschwasser Veneto |
|
Aguardente de pêra da Lousã |
|
Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise |
|
Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise |
|
Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise |
|
Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise |
|
Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise |
|
Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise |
|
Wachauer Marillenbrand |
|
Bošácka Slivovica |
|
Szatmári Szilvapálinka |
|
Kecskeméti Barackpálinka |
|
Békési Szilvapálinka |
|
Szabolcsi Almapálinka |
|
Slivovice |
|
Pálinka |
8. Ābolu sidrs un bumbieru vīns
|
Calvados |
|
Calvados du Pays d'Auge |
|
Eau-de-vie de cidre de Bretagne |
|
Eau-de-vie de poiré de Bretagne |
|
Eau-de-vie de cidre de Normandie |
|
Eau-de-vie de poiré de Normandie |
|
Eau-de-vie de cidre du Maine |
|
Aguardiente de sidra de Asturias |
|
Eau-de-vie de poiré du Maine |
9. Genciānas spirts
|
Bayerischer Gebirgsenzian |
|
Südtiroler Enzian/Genzians dell'Alto Adige |
|
Genziana trentina o del Trentino |
10. Augļu alkohola dzērieni
|
Pacharán |
|
Pacharán navarro |
11. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar kadiķogu aromātu
|
Ostfriesischer Korngenever |
|
Genièvre Flandres Artois |
|
Hasseltse jenever |
|
Balegemse jenever |
|
Péket de Wallonie |
|
Steinhäger |
|
Plymouth Gin |
|
Gin de Mahón |
|
Vilniaus Džinas |
|
Spišská Borovička |
|
Slovenská Borovička Juniperus |
|
Slovenská Borovička |
|
Inovecká Borovička |
|
Liptovská Borovička |
12. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu
|
Dansk Akvavit/Dansk Aquavit |
|
Svensk Aquavit/Svensk Akvavit/Swedish Aquavit |
13. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu
|
Anís español |
|
Évora anisada |
|
Cazalla |
|
Chinchón |
|
Ojén |
|
Rute |
|
Oύζο/Ouzo |
14. Liķieri
|
Berliner Kümmel |
|
Hamburger Kümmel |
|
Münchener Kümmel |
|
Chiemseer Klosterlikör |
|
Bayerischer Kräuterlikör |
|
Cassis de Dijon |
|
Cassis de Beaufort |
|
Irish Cream |
|
Palo de Mallorca |
|
Ginjinha portuguesa |
|
Licor de Singeverga |
|
Benediktbeurer Klosterlikör |
|
Ettaler Klosterlikör |
|
Ratafia de Champagne |
|
Ratafia catalana |
|
Anis português |
|
Finnish berry/Finnish fruit liqueur |
|
Grossglockner Alpenbitter |
|
Mariazeller Magenlikör |
|
Mariazeller Jagasaftl |
|
Puchheimer Bitter |
|
Puchheimer Schlossgeist |
|
Steinfelder Magenbitter |
|
Wachauer Marillenlikör |
|
Jägertee/Jagertee/Jagatee |
|
Allažu Kimelis |
|
Čepkelių |
|
Demänovka Bylinný Likér |
|
Polish Cherry |
|
Karlovarská Hořká |
15. Stiprie alkoholiskie dzērieni
|
Pommeau de Bretagne |
|
Pommeau du Maine |
|
Pommeau de Normandie |
|
Svensk Punsch/Swedish Punch |
|
Slivovice |
16. Degvīns
|
Svensk Vodka/Vodka sueco |
|
Suomalainen Vodka/Finsk Vodka/Vodka finlandés |
|
Polska Wódka/ Vodka polaco |
|
Laugarício Vodka |
|
Originali Lietuviška degtiné |
|
Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej/Herbal Vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass |
|
Latvijas Dzidrais |
|
Rīgas Degvīns |
|
LB Degvīns |
|
LB Vodka |
17. Stiprie alkoholiskie rūgtie dzērieni
|
Rīgas melnais Balzāms/Riga Black Balsam |
|
Demänovka bylinná horká”. |
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/52 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 3. decembris),
ar ko groza I un II pielikumu Padomes Lēmumam 79/542/EEK attiecībā uz savvaļas dzīvnieku un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ievešanas nosacījumu un veterināro sertifikātu paraugu atjaunināšanu
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4554)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2004/882/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK (1) par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, aitas un kazas, un cūkas, svaigu gaļu vai gaļas produktus no trešām valstīm, un jo īpaši tās 3. panta 1. punkta pēdējo teikumu, 11. panta 2. punktu un 16. panta 1. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), un jo īpaši tās 8. panta 1. un 4. punktu un 9. panta 4. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes 1979. gada 21. decembra Lēmumu 79/542/EEK izveidots trešo valstu vai trešo valstu daļu saraksts un noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumi konkrētu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā (3). |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4), pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1471/2004 (5), lai ņemtu vērā risku, kas saistīts ar savvaļas un saimniecībā audzētu briežu dzimtas dzīvnieku hroniskas novājēšanas slimību (chronic wasting desease, CWD). Regulā tika iekļautas prasības Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas izcelsmes briežu dzimtas dzīvnieku svaigas gaļas ievešanai un tās stāsies spēkā no 2005. gada 1. janvāra. |
(3) |
Dzīvnieku veterināro sertifikātu “RUW” un “RUF” paraugs Lēmuma 79/542/EEK II pielikumā jāpieskaņo atjauninātajiem noteikumiem par TSE. |
(4) |
Hroniskas novājēšanas slimība (CWD) attiecas tikai uz dažām dzīvnieku sugām. Tādēļ ir piemērots pārskatīt pašreizējos ierobežojumus “citu atgremotāju dzīvnieku” ievešanai no Kanādas, lai atļautu dzīvu atgremotāju dzīvnieku ievešanu, izņemot briežu dzimtas dzīvniekus. |
(5) |
Čīles iestādes Komisijai formāli ir pieprasījušas ierakstīt sarakstā Čīli saimniecībā audzētu “mežacūku” svaigas gaļas izvešanai. Čīlei atļauts izvest cūku dzimtas dzīvniekus, saimniecībā audzētos savvaļas cūku dzimtas dzīvniekus un mājas cūku dzimtas dzīvnieku gaļu apmierinošā dzīvnieku veselības stāvokļa dēļ, kas novērtēts vairākās Pārtikas un veterinārā biroja pārbaudēs, un tādēļ Čīle jāiekļauj sarakstā saimniecībā audzētu savvaļas cūku dzimtas dzīvnieku gaļas izvešanai. |
(6) |
Jāpārskata Serbijas un Melnkalnes teritorijas definīcija, lai pilnīgi atspoguļotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju 1244. |
(7) |
Attiecīgi jāgroza Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 1. daļa un II pielikuma 1. un 2. daļa. |
(8) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 79/542/EEK I pielikuma 1. daļu aizstāj ar šī lēmuma I pielikuma tekstu.
2. pants
Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļu aizstāj ar šī lēmuma II pielikuma tekstu.
3. pants
Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 2. daļu groza šādi:
1) |
“Papildu garantijas” aizstāj ar šī lēmuma III pielikuma tekstu. |
2) |
Veterināro sertifikātu paraugus RUF un RUW aizstāj ar paraugiem šī lēmuma IV pielikumā. |
4. pants
Šī lēmuma 1. un 2. pantu piemēro no 2004. gada 24. decembra.
No 2005. gada 1. janvāra piemēro 3. pantu.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2004. gada 3. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(2) OV L 18, 23.1.2002., 11. lpp.
(3) OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/620/EK (OV L 279, 28.8.2004., 30. lpp.).
(4) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1993/2004 (OV L 344, 20.11.2004., 12. lpp.).
(5) OV L 271, 18.8.2004., 24. lpp.
I PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
DZĪVI DZĪVNIEKI
1. DAĻA
Trešo valstu vai to daļu saraksts (1)
Valsts |
Teritorijas kods |
Teritorijas apraksts |
Veterinārais sertifikāts |
Konkrēti nosacījumi |
|||||||
Paraugs(-i) |
PG |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||||||
BG – Bulgārija |
BG-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
||||||
BG-1 |
Varnas, Dobričas, Silistras, Čumenas, Targovičtes, Razgradas, Ruses, V. Tarnovas, Gabrovas, Plevenas, Lovečas, Plovdicas, Smoļanas, Pazardžikas provinces, Sofijas apgabals, Sofijas pilsēta, Pernika, Kjustendila, Blagojevgrada, Sļivena, Starazagora, Vraca, Montana un Vidina |
BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y |
A |
||||||||
CA – Kanāda |
CA-0 |
Visa valsts |
POR-X |
|
IVb IX |
||||||
CA-1 |
Visa valsts, izņemot Britu Kolumbijas Okanaganas ielejas reģionu, kuru raksturo šādi:
|
BOV-X, OVI-X, OVI-Y, RUM (2) |
A |
||||||||
CH – Šveice |
CH-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, OVI-X, OVI-Y, RUM |
|
|
||||||
POR-X, POR-Y, SUI |
B |
||||||||||
CL – Čīle |
CL-0 |
Visa valsts |
OVI-X, RUM |
|
|
||||||
POR-X, SUI |
B |
|
|||||||||
GL – Grenlande |
GL-0 |
Visa valsts |
OVI-X, RUM |
|
V |
||||||
HR – Horvātija |
HR-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y |
|
|
||||||
IS – Islande |
IS-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y |
|
I |
||||||
POR-X, POR-Y |
B |
||||||||||
NZ – Jaunzēlande |
NZ-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, RUM, POR-X, POR-Y, OVI-X, OVI-Y |
|
I |
||||||
PM – Senpjēra un Mikelona |
PM-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y, CAM |
|
|
||||||
RO – Rumānija |
RO-0 |
Visa valsts |
BOV-X, BOV-Y, RUM, OVI-X, OVI-Y |
|
V |
Konkrēti nosacījumi
(sk. zemsvītras piezīmes katrā sertifikātā)
“I” |
: |
teritorija, kurā govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) esamība dzimtajiem liellopiem ir novērtēta kā maz iespējama dzīvnieku eksportēšanas nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši BOV-X un BOV-Y sertifikāta paraugiem. |
“II” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā tuberkulozes neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši BOV-X sertifikāta paraugam. |
“III” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā brucelozes neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši BOV-X sertifikāta paraugam. |
“IVa” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā govju enzootiskās leikozes (EBL) neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši BOV –X sertifikāta paraugam. |
“IVb” |
: |
teritorija ar apstiprinātām saimniecībām, kas atzītas ar oficiālu statusu kā govju enzootiskās leikozes (EBL) neskartas dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši BOV –X sertifikāta paraugam. |
“V” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā brucelozes neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši OVI-X sertifikāta paraugam. |
“VI” |
: |
Ģeogrāfiskie ierobežojumi: |
“VII” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā tuberkulozes neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši RUM sertifikāta paraugam. |
“VIII” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā brucelozes neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši RUM sertifikāta paraugam. |
“IX” |
: |
teritorija, kas atzīta ar oficiālu statusu kā paralysis bulbaris infectiosa neskarta dzīvnieku eksporta nolūkā uz Eiropas Kopienu, kuri sertificēti atbilstoši POR-X sertifikāta paraugam.”. |
(1) Neskarot konkrētas sertifikācijas prasības, kas paredzētas jebkurā attiecīgajā Kopienas nolīgumā ar trešām valstīm.
(2) Tikai dzīviem dzīvniekiem, kas nepieder briežu dzimtas dzīvnieku sugai.
II PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
SVAIGA GAĻA
1. DAĻA
Trešo valstu vai to daļu saraksts (1)
Valsts |
Teritorijas kods |
Teritorijas apraksts |
Veterinārais sertifikāts |
Konkrēti nosacījumi |
||||
Paraugs (-i) |
PG |
|||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||
AL – Albānija |
AL-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
AR – Argentīna |
AR-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
AR-1 |
Buenosairesas, Katamarkas, Korientes, Entreriosas, Larjohas, Mendosas, Misjones, Neukenas, Rionegras, Sanhuanas, Sanluisas, Santafē un Tukumanas provinces |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AR-2 |
Lapampa un Santjago del Estero |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AR-3 |
Kordova |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AR-4 |
Čubuta, Santakrusa un Tjerra del Fuega |
BOV, OVI |
|
|
||||
AR-5 |
Formosa (tikai Ramonlistas teritorija) un Salta (tikai Rivadavjas departaments) |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AR-6 |
Salta (tikai Heneralhosē de Sanmartinas, Orānas, Irujas un Santaviktorijas departamenti) |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AR-7 |
Čako, Formosa (izņemot Ramonlistas teritoriju), Salta (izņemot Heneralhosē de Sanmartinas, Rivadavjas, Orānas, Irujas un Santaviktorijas departamentus), Huhuja |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
AU – Austrālija |
AU-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW |
|
|
|||
BA – Bosnija Hercegovina |
BA-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
BG – Bulgārija |
BG-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
BG-1 |
Varnas, Dobričas, Silistras, Čumenas, Targovičtes, Razgradas, Ruses, V. Tarnovas, Gabrovas, Plevenas, Lovečas, Plovdicas, Smoļanas, Pazardžikas provinces, Sofijas apgabals, Sofijas pilsēta, Pernika, Kjustendila, Blagojevgrada, Vraca, Montana un Vidina |
BOV, OVI, RUW, RUF |
||||||
BG-2 |
Burgasas, Džambolas, Sļivenas, Starazagoras, Haskovas, Kardjaljandas provinces un 20 km plats koridors uz robežas ar Turciju |
— |
||||||
BH – Bahreina |
BH-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
BR – Brazīlija |
BR-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
BR-1 |
Paranas, Minasžeraisas (izņemot Oliveiras, Pasosas, Saugonsalas de Sapukai, Setelaguasas un Bambui reģionālās delegācijas), Sanpaulas, Espiritosantas, Matogrosas du Sulas (izņemot Setekedas, Sonoras, Akidauanas, Bodokenas, Bonitas, Karakolas, Košimas, Džardimas, Ladarias, Mirandas, Pedrogomesas, Portomurtiņjo, Rionegras, Matogrosas un Korumbas Rioverdes municipalitātes), Santakatarinas, Gojas štati un Kujabas (izņemot Sanantonio de Leverdžeras, Nosassenjoras du Livramentas, Pokones un Barau de Melgasas municipalitātes), Kaseres (izņemot Kaseres municipalitāti), Lukas du Rioverdes, Rondonopolis (izņemot Itikjoras municipalitāti), Barras du Garsa un Matogrosā esošās Barras du Burdžes reģionālās vienības |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
BR-2 |
Riograndes du Sulas štats |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
BR-3 |
Matogrosas du Sulas štats, Setekedas municipalitāte |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
BW – Botsvāna |
BW-0 |
Visa valsts |
EQU, EQW |
|
|
|||
BW-1 |
Veterināro slimību kontroles zonas 5, 6, 7, 8, 9 un 18 |
BOV, OVI, RUF, RUW |
F |
1. un 2. |
||||
BW-2 |
Veterināro slimību kontroles zonas 10, 11, 12, 13 un 14 |
BOV, OVI, RUF, RUW |
F |
1. un 2. |
||||
BY – Baltkrievija |
BY-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
BZ – Beliza |
BZ-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
CA – Kanāda |
CA-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, SUF, SUW, RUF, RUW |
G |
|
|||
CH – Šveice |
CH-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW |
|
|
|||
CL – Čīle |
CL-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF |
|
|
|||
CN – Ķīna (Ķīnas Tautas Republika) |
CN-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
CO – Kolumbija |
CO-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
CO-1 |
Zona, kas atrodas robežās no vietas, kur Muri upe ietek Atrato upē, lejup pa straumi gar Atrato upi, kur tā ietek Atlantijas okeānā, no šīs vietas līdz Panamas robežai gar Atlantijas krasta līniju līdz Kabotiburonai; no šīs vietas līdz Klusajam okeānam gar Kolumbijas-Panamas robežu; no šīs vietas līdz Baljas upes grīvai gar Klusā okeāna krastu un no šīs vietas taisnā līnijā līdz vietai, kur Muri upe ietek Atrato upē. |
BOV |
A |
2. |
||||
CO-3 |
Zona, kas atrodas robežās no Sinu upes grīvas Atlantijas okeānā, augšup pa straumi gar Sinu upi līdz Altoparamiljo augštecei, no šīs vietas līdz Puertorejai Atlantijas okeānā, gar robežu starp Antikjes un Kordobas departamentu un no šīs vietas līdz Sinu upes grīvai gar Atlantijas okeāna krastu. |
BOV |
A |
2. |
||||
CR – Kostarika |
CR-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
CS – Serbija un Melnkalne (2) |
CS-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU |
|
|
|||
CU – Kuba |
CU-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
DZ – Alžīrija |
DZ-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
ET – Etiopija |
ET-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
FK – Folklendu salas |
FK-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU |
|
|
|||
GL – Grenlande |
GL-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU, RUF, RUW |
|
|
|||
GT – Gvatemala |
GT-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
HK – Honkonga |
HK-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
HN – Hondurasa |
HN-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
HR – Horvātija |
HR-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU, RUF, RUW |
|
|
|||
IL – Izraēla |
IL-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
IN – Indija |
IN-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
IS – Islande |
IS-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU, RUF, RUW |
|
|
|||
KE – Kenija |
KE-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
MA – Maroka |
MA-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
MG – Madagaskara |
MG-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
MK – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (3) |
MK-0 |
Visa valsts |
OVI, EQU |
|
|
|||
MU – Maurīcija |
MU-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
MX – Meksika |
MX-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
NA – Namībija |
NA-0 |
Visa valsts |
EQU, EQW |
|
|
|||
NA-1 |
Apsargāto nožogojumu dienviddaļa, kas sniedzas no Palgraves vietas rietumos līdz Gamai austrumos |
BOV, OVI, RUF, RUW |
F |
2. |
||||
NC – Jaunkaledonija |
NC-0 |
Visa valsts |
BOV, RUF, RUW |
|
|
|||
NI – Nikaragva |
NI-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
NZ – Jaunzēlande |
NZ-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, RUF, RUW, SUF, SUW |
|
|
|||
PA – Panama |
PA-0 |
Visa valsts |
BOV, EQU |
|
|
|||
PY – Paragvaja |
PY-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
PY-1 |
Čako centrālais un Sanpedro apgabals |
BOV |
A |
1. un 2. |
||||
RO – Rumānija |
RO-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, EQU, RUW, RUF |
|
|
|||
RU – Krievijas Federācija |
RU-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
RU-1 |
Murmanskas apgabals (Murmanskaya oblast) |
RUF |
|
|||||
SV – Salvadora |
SV-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
SZ – Svazilenda |
SZ-0 |
Visa valsts |
EQU, EQW |
|
|
|||
SZ-1 |
Apgabals uz rietumiem no “sarkanās līnijas” nožogojuma, kas sniedzas uz ziemeļiem no Usutu upes līdz robežai ar Dienvidāfriku uz rietumiem no Nkalašeinas, |
BOV, RUF, RUW |
F |
2. |
||||
SZ-2 |
Mutes un nagu sērgas veterinārās uzraudzības un vakcinācijas kontroles apgabali, kuri ar 2001. gada oficiālo paziņojumu Nr. 51 ir izziņoti kā likumā noteiktais instruments |
BOV, RUF, RUW |
F |
1. un 2. |
||||
TH – Taizeme |
TH-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
TN – Tunisija |
TN-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
TR – Turcija |
TR-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
TR-1 |
Amasjas, Ankaras, Ajdinas, Balikesiras, Bursas, Čankiri, Korumas, Denizli, Izmiras, Kastamonu, Kutahjas, Manisas, Usakas, Jozgatas un Kirikales provinces |
EQU |
|
|
||||
UA – Ukraina |
UA-0 |
Visa valsts |
— |
|
|
|||
US – Amerikas Savienotās Valstis |
US-0 |
Visa valsts |
BOV, OVI, POR, EQU, SUF, SUW, RUF, RUW |
G |
|
|||
UY – Urugvaja |
UY-0 |
Visa valsts |
EQU |
|
|
|||
BOV |
A |
1. |
||||||
OVI |
A |
1. un 2. |
||||||
ZA – Dienvidāfrika |
ZA-0 |
Visa valsts |
EQU, EQW |
|
|
|||
ZA-1 |
Visa valsts, izņemot:
|
BOV, OVI, RUF, RUW |
F |
2. |
||||
ZW – Zimbabve |
ZW-0 |
Visa valsts |
— |
|
”. |
|||
|
(1) Neskarot konkrētas sertifikācijas prasības, kas paredzētas Kopienas nolīgumos ar trešām valstīm.
(2) Izņemot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.
(3) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; pagaidu kods, kas neietekmē valsts galīgo apzīmējumu un kas piešķirams pēc tam, kad beigušās sarunas, kuras patlaban notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.
— |
= |
Sertifikāts nav noteikts un svaigas gaļas imports ir aizliegts. |
III PIELIKUMS
PG (Papildu garantijas)
“A” |
: |
garantijas attiecībā uz svaigas gaļas nogatavināšanu, pH līmeņa mērīšanu un atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas sertificēta atbilstoši BOV (10.6. punkts), OVI (10.6. punkts), RUF (10.7. punkts) un RUW (10.4. punkts) sertifikātu paraugiem. |
“B” |
: |
garantijas attiecībā uz nogatavinātiem apgrieztiem subproduktiem, kā aprakstīts BOV (10.6. punkts) sertifikāta paraugā. |
“C” |
: |
garantijas attiecībā uz laboratorisko testu par klasisko cūku mēri liemeņos, no kuriem tika iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta atbilstoši SUW (10.3. bis punkts) sertifikāta paraugam. |
“D” |
: |
garantijas attiecībā uz šķidro barību dzīvnieku saimniecībā(-s), no kuriem tika iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta atbilstoši POR (10.3. punkta d) apakšpunkts) sertifikāta paraugiem. |
“E” |
: |
garantijas attiecībā uz tuberkulozes testu dzīvniekiem, no kuriem tika iegūta svaiga gaļa, kas sertificēta atbilstoši BOV (10.4. punkta d) apakšpunkts) sertifikāta paraugam. |
“F” |
: |
garantijas attiecībā uz svaigas gaļas nogatavināšanu un atkaulošanu, izņemot subproduktus, kas sertificēta atbilstoši BOV (10.6. punkts), OVI (10.6. punkts), RUF (10.7. punkts) un RUW (10.4. punkts) sertifikātu paraugiem. |
“G” |
: |
garantijas attiecībā uz 1) subproduktu un muguras smadzeņu izslēgšanu un 2) briežu dzimtas dzīvnieku testēšanu un izcelsmi attiecībā uz CWD, kā minēts RUF (9.2.1. punkts) un RUW (9.3.1. punkts) sertifikātu paraugos. |
IV PIELIKUMS
RUF PARAUGS
RUW PARAUGS
21.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 373/69 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 10. decembris),
ar ko pielāgo pielikumu Padomes Direktīvai 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē attiecībā uz valstu sarakstiem
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4723)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2004/883/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvu 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Datu vākšanā izmantotie valstu saraksti jāatjaunina, lai veicinātu saskaņotas statistikas informācijas vākšanu un lai tie atbilstu jaunām prasībām par datiem attiecībā uz jaunām galamērķa un izcelsmes valstīm ceļošanas veida izmaiņu dēļ. |
(2) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 95/57/EK pielikumu groza, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2004. gada 10. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 95/57/EK pielikumā nodaļu “Iedalījums pa ģeogrāfiskajiem rajoniem” aizstāj ar šādu tekstu:
“IEDALĪJUMS PA ĢEOGRĀFISKAJIEM RAJONIEM
1. Piegādes puses statistikas informācija
Kopā – pasaule
Kopā – Eiropas Ekonomikas zona
Kopā – Eiropas Savienība (25)
|
Beļģija |
|
Čehija |
|
Dānija |
|
Vācija |
|
Igaunija |
|
Grieķija |
|
Spānija |
|
Francija |
|
Īrija |
|
Itālija |
|
Kipra |
|
Latvija |
|
Lietuva |
|
Luksemburga |
|
Ungārija |
|
Malta |
|
Nīderlande |
|
Austrija |
|
Polija |
|
Portugāle |
|
Slovēnija |
|
Slovākija |
|
Somija |
|
Zviedrija |
|
Apvienotā Karaliste |
Kopā – EBTA
|
Islande |
|
Norvēģija |
|
Šveice (tostarp Lihtenšteina) |
Kopā – citas Eiropas valstis
tostarp:
|
Krievija |
|
Turcija |
|
Ukraina |
Kopā – Āfrika
tostarp:
Dienvidāfrika
Kopā – Ziemeļamerika
tostarp:
|
Amerikas Savienotās Valstis |
|
Kanāda |
Kopā – Dienvidu un Centrālā Amerika
tostarp:
Brazīlija
Kopā – Āzija
tostarp:
|
Ķīnas Tautas Republika |
|
Japāna |
|
Dienvidkorejas Republika |
Kopā – Austrālija, Okeānija un citas teritorijas
tostarp:
Austrālija
Neprecizēts
2. Pieprasītājas puses statistikas informācija
Kopā – pasaule
Kopā – Eiropas Ekonomikas zona
Kopā – Eiropas Savienība (25)
|
Beļģija |
|
Čehija |
|
Dānija |
|
Vācija |
|
Igaunija |
|
Grieķija |
|
Spānija |
|
Francija |
|
Īrija |
|
Itālija |
|
Kipra |
|
Latvija |
|
Lietuva |
|
Luksemburga |
|
Ungārija |
|
Malta |
|
Nīderlande |
|
Austrija |
|
Polija |
|
Portugāle |
|
Slovēnija |
|
Slovākija |
|
Somija |
|
Zviedrija |
|
Apvienotā Karaliste |
Kopā – EBTA
|
Islande |
|
Norvēģija |
|
Šveice (tostarp Lihtenšteina) |
Kopā – citas Eiropas valstis
tostarp:
|
Bulgārija |
|
Rumānija |
|
Krievija |
|
Turcija |
Kopā – Āfrika
tostarp:
|
Dienvidāfrika |
|
Magribas valstis |
Kopā – Ziemeļamerika
tostarp:
Amerikas Savienotās Valstis
Kopā – Dienvidu un Centrālā Amerika
tostarp:
|
Argentīna |
|
Brazīlija |
Kopā – Āzija
tostarp:
|
Ķīnas Tautas Republika |
|
Japāna |
|
Dienvidkorejas Republika |
Kopā – Austrālija, Okeānija un citas teritorijas
tostarp:
Austrālija
Neprecizēts”