ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 368

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

47. sējums
2004. gada 15. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2123/2004 (2004. gada 14. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2124/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus importa tarifu kvotas piemērošanas noteikumus dzīviem liellopiem, kuru svars pārsniedz 160 kg un kuru izcelsme ir Šveicē, kā paredz Padomes Regula (EK) Nr. 1922/2004

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2125/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 890/78, ar ko nosaka sīki izstrādātus apiņu sertifikācijas noteikumus

8

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2126/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas A1 sistēmā attiecībā uz riekstiem (lobītas mandeles, nelobīti lazdu rieksti, lobīti lazdu rieksti, nelobīti valrieksti)

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2127/2004 (2004. gada 14. decembris), ar kuru noteiktas eksporta kompensācijas atbilstoši sistēmām A1 un B augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2128/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko nosaka kompensāciju likmes olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

17

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2129/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2130/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko nosaka olu eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2004. gada 15. decembra

22

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2131/2004 (2004. gada 14. decembris), ar ko nosaka mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2004. gada 15. decembra

24

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2004/849/EK:
Padomes Lēmums (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu

26

 

 

Komisija

 

*

2004/850/EK:
Komisijas Lēmums (2004. gada 3. decembris), ar ko groza I un II pielikumu Lēmumam 2002/308/EK, ar ko izveido apstiprināto zonu un apstiprināto saimniecību sarakstu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) vai infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), vai abām šīm slimībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4553)
 ( 1 )

28

 

*

2004/851/EK:
Komisijas Lēmums (2004. gada 14. decembris), ar ko trešo reizi groza Lēmumu 2004/122/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu vairākās Āzijas valstīs (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4775)
 ( 1 )

48

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2004/852/KĀDP (2004. gada 13. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru

50

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2123/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 14. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

99,9

204

88,0

624

182,9

999

123,6

0707 00 05

052

116,5

220

122,9

999

119,7

0709 90 70

052

105,7

204

68,5

999

87,1

0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50

052

50,8

204

36,5

382

32,3

388

41,1

528

41,6

999

40,5

0805 20 10

204

68,4

999

68,4

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

052

68,0

204

46,2

464

171,7

624

80,7

999

91,7

0805 50 10

052

47,8

528

42,1

999

45,0

0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90

388

150,3

400

87,6

404

98,1

512

105,4

720

78,4

804

167,7

999

114,6

0808 20 50

400

95,4

720

42,1

999

68,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2124/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus importa tarifu kvotas piemērošanas noteikumus dzīviem liellopiem, kuru svars pārsniedz 160 kg un kuru izcelsme ir Šveicē, kā paredz Padomes Regula (EK) Nr. 1922/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Regulu (EK) Nr. 1922/2004 (1), ar ko pieņem autonomus un pagaidu pasākumus, lai atvērtu Kopienas tarifu kvotu dzīvu liellopu importam, kuru izcelsme ir Šveicē, un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju (2) un jo īpaši tās 32. panta 12. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1922/2004 paredz atvērt autonomu, pagaidu rakstura beznodokļu Kopienas tarifu kvotu, laika posmā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2005. gada 30. jūnijam, lai importētu 4 600 jebkādus dzīvus liellopus, kuri sver vairāk nekā 160 kg un kuru izcelsme ir Šveicē. Atbilstoši minētās regulas 2. pantam, jāparedz sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. pantu.

(2)

Ņemot vērā attiecīgos produktus un lai varētu piešķirt tarifu kvotu, ir lietderīgi piemērot vienlaicīgās pārbaudes metodi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 2. punkta 2. ievilkumā.

(3)

Lai varētu pretendēt uz šo tarifu kvotu piemērošanu, dzīvajiem liellopiem jābūt ar izcelsmi Šveicē saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 4. pantā Eiropas Kopienu un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (3) (turpmāk tekstā – “Nolīgums”).

(4)

Lai novērstu spekulāciju, kvotas ietvaros atvēlētie daudzumi būtu jādara pieejami tirgotājiem, kas var pierādīt, ka tie patiešām ievērojamos apjomos nodarbojas ar tirdzniecību ar trešām valstīm. Ievērojot šo un, lai nodrošinātu efektīvu vadīšanu, attiecīgajiem tirgotājiem būtu jāpieprasa, lai tie būtu importējuši vismaz 50 dzīvniekus 2003. gadā, ņemot vērā, ka 50 dzīvnieku sūtījumu var uzskatīt par normālu kravu. Pieredze rāda, ka viena sūtījuma pirkums ir obligāta prasība, lai darījumu varētu uzskatīt par īstu un pamatotu. Tirgotājiem no Ungārijas, Polijas, Čehijas Republikas, Slovākijas, Slovēnijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Kipras un Maltas (turpmāk tekstā – “jaunās dalībvalstis”) būtu jāļauj pieteikties, pamatojoties uz importu no valstīm, kas attiecībā uz tām bija trešās valstis 2003. gadā.

(5)

Lai pārbaudītu šos kritērijus, pieteikumi jāiesniedz tajā dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

(6)

Lai novērstu spekulāciju, importētājiem, kas 2004. gada 1. janvārī vairs nenodarbojas ar dzīvu liellopu tirdzniecību, jāliedz pieeja kvotai, jānosaka drošības nauda importa tiesībām, licences nedrīkst būt nododamas tālāk un importa licences tirgotājiem jāizsniedz tikai par daudzumiem, par kuriem tiem ir piešķirtas importa tiesības.

(7)

Lai paredzētu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, tajā pat laikā nodrošinot komerciāli pamatotu dzīvnieku skaitu uz pieteikumu, katrā pieteikumā jāievēro maksimālais un minimālais dzīvnieku skaits.

(8)

Jānosaka, ka importa tiesības jāpiešķir pēc pārdomu laika un, vajadzības gadījumā, piemērojot fiksētu procentuālo samazinājumu.

(9)

Režīms būtu jāpārvalda, izmantojot importa licences. Šajā nolūkā būtu jānosaka noteikumi pieteikumu iesniegšanai un pieteikumos un licencēs norādāmajai informācijai, vajadzības gadījumā pievienojot atsevišķus noteikumus, kas ietverti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000 (4), kas nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem un Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulā (EK) Nr. 1445/95 (5) par pieteikšanās noteikumiem importa un eksporta licenču saņemšanai liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu.

(10)

Lai tirgotājiem būtu pienākums pieteikties uz importa licencēm par visām piešķirtajām importa tiesībām, būtu jāparedz, ka, attiecībā uz importa tiesību drošības naudu, pieteikums ir pamatprasība tādā nozīmē, kā paredzēts Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2220/85 (6), kas nosaka kopējas sīki izstrādātas piemērošanas normas garantijas ķīlu sistēmai lauksaimniecības produktiem.

(11)

Pieredze rāda, ka, lai nodrošinātu importa kvotas pienācīgu pārvaldību, licences īpašniekam jābūt faktiskajam importētājam. Tādēļ šim importētājam būtu aktīvi jāiesaistās attiecīgo dzīvnieku pirkšanā, pārvešanā un importēšanā. Tādējādi, par pamatprasību attiecībā uz atļaujas drošības naudu uzskatāma arī tādu pierādījumu uzrādīšana, kas apliecina šādas darbības.

(12)

Lai nodrošinātu atbilstīgi kvotai importēto dzīvnieku stingru statistisko kontroli, Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā noteiktās pielaides nav piemērojamas.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek atvērta autonoma, pagaidu rakstura beznodokļu Kopienas tarifu kvota laika posmā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2005. gada 30. jūnijam, lai importētu 4 600 jebkādus dzīvus liellopus, kuru izcelsme ir Šveicē un kuri sver vairāk nekā 160 kg, ar KN kodiem 0102 90 41, 0102 90 49, 0102 90 51, 0102 90 59, 0102 90 61, 0102 90 69, 0102 90 71 vai 0102 90 79.

Šīs tarifu kvotas kārtas numurs ir 09.4203.

2.   Izcelsmes noteikumi, kas piemērojami pirmajā punktā minētajiem produktiem, ir Nolīguma 4. pantā paredzētie noteikumi.

2. pants

1.   Lai varētu pretendēt uz 1. pantā paredzēto kvotu, pieteikumu iesniedzējiem jābūt fiziskām vai juridiskām personām un brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums, atbilstošās dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāpierāda, ka viņi 2003. gadā ir importējuši vismaz 50 dzīvniekus, kas atbilst KN kodiem 0102 10 un 0102 90. Pieteikumu iesniedzējiem jābūt iekļautiem dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Jauno dalībvalstu tirgotāji var pieteikties uz importa tiesībām, pamatojoties uz 1. punktā definēto importu, no valstīm, kas attiecībā uz tām bija trešās valstis 2003. gadā.

3.   Importa pierādījumam izmanto tikai muitas dokumentus par laišanu brīvā apgrozībā, ko atbilstīgi apstiprinājušas muitas iestādes un kas satur norādi par atbilstošo pieteikuma iesniedzēju.

Dalībvalstis var pieņemt augšminēto dokumentu kopijas, ko atbilstīgi apstiprinājusi kompetentā iestāde. Ja šādas kopijas tiek pieņemtas, tas jāpaziņo, iesniedzot dalībvalstu paziņojumu, kas minēts 3. panta 5. punktā, par katru atbilstošo pieteikuma iesniedzēju.

4.   Tirgotāji, kas 2004. gada 1. janvārī ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu nozarē, nevar pretendēt uz kvotas piešķiršanu.

5.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, kur katrs no tiem atbilst bāzes importa minimālā daudzuma nosacījumiem, kas minēti 2. panta 1. un 2. punktā, var izmantot šos bāzes importa daudzumus, pamatojot tā pieteikumu.

3. pants

1.   Importa tiesību pieteikumus var iesniegt tikai dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2.   Importa tiesību pieteikumiem:

jābūt par vismaz 100 dzīvniekiem,

un

tie nedrīkst būt par vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumā šis daudzums pārsniegts, pārsnieguma daudzumu neņem vērā.

3.   Importa tiesību pieteikumi jāiesniedz līdz 13:00 pēc Briseles laika desmitajā darba dienā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Pieteikumu iesniedzēji var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par kvotu, kas minēta 1. panta 1. punktā. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, noraida visus šī pieteikumu iesniedzēja pieteikumus.

5.   Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, visvēlākais, līdz desmitajai darba dienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, dalībvalstis nosūta Komisijai pieteikumu iesniedzēju un to adrešu, kā arī pieteikto daudzumu sarakstu.

Visus paziņojumus, ieskaitot gadījumos, ja nav saņemts neviens pieteikums, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot šīs regulas pielikumā iekļauto veidlapu tad, ja pieteikumi ir iesniegti.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētās paziņošanas, Komisija iespējami īsā laikā pieņem lēmumu par to, kādā mērā pieteikumus var izpildīt.

2.   Ja pieteikumos ietvertie daudzumi, kā minēts 3. pantā, pārsniedz pieejamos, Komisija nosaka vienotu procentu likmi, kuru piemērojot, tiek samazināti pieprasītie daudzumi.

Ja, piemērojot pirmajā apakšpunktā noteikto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 100 dzīvniekiem par katru pieteikumu, pieejamo daudzumu attiecīgās dalībvalstis piešķir, lozējot importa tiesības, no kurām katra ir par 100 dzīvniekiem. Ja atlikums ir mazāks par 100, par šo daudzumu piešķir vienas importa tiesības.

5. pants

1.   Drošības nauda par importa tiesībām ir EUR 3 par dzīvnieku. Tā jāiemaksā kompetentajai iestādei, iesniedzot importa tiesību pieteikumu.

2.   Importa licences pieteikumi jāiesniedz par piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir pamatprasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Ja, piemērojot 4. pantā paredzēto samazinājuma koeficientu, importēšanas tiesību daudzuma piešķīrums nesasniedz pieteikto daudzumu, tūlīt atmaksā proporcionālu daļu no iemaksātās drošības naudas.

6. pants

1.   Importējot piešķirtos daudzumus, jāuzrāda viena vai vairākas importa licences.

2.   Licences pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs pieteicies un saņēmis importa tiesības saskaņā ar kvotu.

Katras importa licences izsniegšana nozīmē atbilstošu iegūto importa tiesību samazinājumu.

3.   Importa licences izsniedz saskaņā ar pieteikumu, ko iesniedzis tirgotājs, kam piešķirtas importa tiesības, un ar viņa vārdu.

4.   Licenču pieteikumos un licencēs norāda:

a)

8. iedaļā – izcelsmes valsti; licences ietver saistības importēt no norādītās valsts;

b)

16. iedaļā – vienu vai vairākus no šiem kombinētās nomenklatūras kodiem:

 

0102 90 41, 0102 90 49, 0102 90 51, 0102 90 59, 0102 90 61, 0102 90 69, 0102 90 71 vai 0102 90 79;

c)

20. iedaļā – kvotas numuru (09.4203) un vismaz vienu no šiem ierakstiem:

Reglamento (CE) no 2124/2004

Nařízení (ES) č. 2124/2004

Forordning (EF) nr. 2124/2004

Verordnung (EG) Nr. 2124/2004

Määrus (EÜ) nr 2124/2004

Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 2124/2004

Regulation (EC) No 2124/2004

Règlement (CE) no 2124/2004

Regolamento (CE) n. 2124/2004

Regula (EK) Nr. 2124/2004

Reglamentas (EB) Nr. 2124/2004

2124/2004/EK rendelet

Regolament (KE) Nru 2124/2004

Verordening (EG) nr. 2124/2004

Rozporządzenie (WE) nr 2124/2004

Regulamento (CE) n.o 2124/2004

Nariadenie (ES) č. 2124/2004

Uredba (ES) št. 2124/2004

Asetus (EY) N:o 2124/2004

Förordning (EG) nr 2124/2004.

7. pants

1.   Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, importa licences, kas izsniegtas atbilstīgi šai regulai, nav nododamas tālāk un tiesības uz tarifa kvotas izmantošanu piešķir tikai tad, ja tās izdotas ar to pašu vārdu un adresi, kas norādīti deklarācijā par laišanu iekšējā apgrozībā, ko pievieno licencei.

2.   Importa licences nav derīgas pēc 2005. gada 30. jūnija.

3.   Drošības nauda par licences atļauju ir EUR 20 par dzīvnieku, un pieteikuma iesniedzējs to iemaksā, iesniedzot licences pieteikumu.

4.   Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā.

5.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktam, attiecībā uz daudzumiem, kas pārsniedz importa licencē norādītos, piemēro pilnu kopējā muitas tarifa nodokli, kas piemērojams dienā, kad pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

6.   Neatkarīgi no noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļā, drošības naudu atmaksā tikai tad, kad sniegts pierādījums tam, ka licences īpašnieks tirdzniecības un loģistikas ziņā ir bijis atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku pirkšanu, pārvešanu un muitošanu, lai tos laistu brīvā apgrozībā. Šādam pierādījumam vajag vismaz:

faktūrrēķina oriģinālu vai apstiprinātu kopiju, ko licences īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētāja valsts, kā arī pierādījumu maksājumam, ko veicis licences īpašnieks, vai neatsaucamo akreditīvu, ko licences īpašnieks atvēris par labu pārdevējam,

pārvadājuma dokumentu, kas izrakstīts uz licences īpašnieka vārda par attiecīgajiem dzīvniekiem,

veidlapas “IM 4” 8. paraugu ar licences īpašnieka vārdu un adresi kā vienīgo ierakstu 8. iedaļā.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro saskaņā ar šo regulu.

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 331, 5.11.2004., 7. lpp.

(2)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).

(3)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(6)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Image


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2125/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 890/78, ar ko nosaka sīki izstrādātus apiņu sertifikācijas noteikumus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 26. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1696/71 par apiņu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 2. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) vajadzētu uzsākt Komisijas Regulas (EEK) Nr. 890/78 (2) atjaunināšanu dažās jomās.

(2)

Regula (EEK) Nr. 890/78 nosaka norādes Kopienas oficiālajās valodās, kas jāietver šajos sertifikātos. Jānosaka šīs norādes jauno dalībvalstu valodās.

(3)

Regula (EEK) Nr. 890/78 nosaka termiņus, līdz kuriem dalībvalstis paziņo Komisijai apiņu ražošanas zonas un reģionus, kā arī sertifikācijas centrus. Tādēļ jānosaka iepriekšminētie termiņi jaunajām dalībvalstīm.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 890/78.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Apiņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 890/78 groza šādi:

1)

Regulas 5.a pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“5.a pants

Regulas (EEK) Nr. 1784/77 5. pantā minētajā sertifikātā ir ietverta vismaz viena no II a pielikumā sniegtajām norādēm, kuru iespiež iestāde, kas ir pilnvarota veikt sertifikāciju.”

2)

Regulas 6. panta 3. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gadījumā šie paziņojumi jāveic pirms 2005. gada 1. janvāra.”

3)

Regulas 11. pantam pievieno šādu daļu:

“Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gadījumā šie paziņojumi jāveic pirms 2005. gada 1. janvāra.”

4)

Šīs Regulas I pielikuma teksts tiek iekļauts kā II a pielikums.

5)

Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 175, 4.8.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2320/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 18. lpp.).

(2)  OV L 117, 29.4.1978., 43. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1021/95 (OV L 103, 6.5.1995., 20. lpp.).


I PIELIKUMS

“II a PIELIKUMS

5.a PANTĀ MINĒTĀS NORĀDES

[spāņu valodā] Producto certificado — Reglamento (CEE) no 890/78,

[čehu valodā] Ověřený produkt – Nařízení (EHS) 890/78,

[dāņu valodā] Certificeret produkt — Forordning (EØF) nr. 890/78,

[vācu valodā] Zertifiziertes Erzeugnis — Verordnung (EWG) Nr. 890/78,

[igauņu valodā] Sertifitseeritud produkt – Määrus (EMÜ) nr 890/78,

[grieķu valodā] Πιστοποιημένο προϊόν — κανονισμός (ΕΟΚ) αριθ. 890/78,

[angļu valodā] Certified product — Regulation (EEC) No 890/78,

[franču valodā] Produit certifié — Règlement (CEE) no 890/78,

[itāļu valodā] Prodotto certificato — Regolamento (CEE) n. 890/78,

[latviešu valodā] Sertificēts produkts – Reglaments (EEK) Nr. 890/78,

[lietuviešu valodā] Sertifikuotas produktas – Reglamentas (EEB) Nr. 890/78,

[ungāru valodā] Minősített termék – 890/78/EGK rendelet,

[maltiešu valodā] Prodott Iccertifikat — Regolament (KEE) Nru 890/78,

[nīderlandiešu valodā] Gecertificeerd product — Verordening (EEG) nr. 890/78,

[poļu valodā] Produkt certyfikowany — Rozporządzenie (EWG) Nr 890/78,

[portugāļu valodā] Produto certificado — Regulamento (CEE) n.o 890/78,

[slovēņu valodā] Certificiran pridelek – Uredba (EGS) št. 890/78,

[slovāku valodā] Certifikovaný výrobok – Nariadenie (EHS) č. 890/78,

[somu valodā] Varmennettu tuote – Asetus (ETY) N:o 890/78,

[zviedru valodā] Certifierad produkt – Förordning (EEG) nr 890/78.”


II PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 890/78 III pielikumā 2. apakšpunktu aizstāj ar šo:

“2.

Dalībvalstis, kas veic sertifikāciju

BE

Beļģijai

CZ

Čehijai

DK

Dānijai

DE

Vācijai

EE

Igaunijai

EL

Grieķijai

ES

Spānijai

FR

Francijai

IE

Īrijai

IT

Itālijai

CY

Kiprai

LV

Latvijai

LT

Lietuvai

LU

Luksemburgai

HU

Ungārijai

MT

Maltai

NL

Nīderlandei

AT

Austrijai

PL

Polijai

PT

Portugālei

SI

Slovēnijai

SK

Slovākijai

FI

Somijai

SE

Zviedrijai

UK

Apvienotajai Karalistei”.


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2126/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas A1 sistēmā attiecībā uz riekstiem (lobītas mandeles, nelobīti lazdu rieksti, lobīti lazdu rieksti, nelobīti valrieksti)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas kopienasKopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1961/2001 (2) noteikti sīki izstrādāti noteikumi par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 1. punktu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai varētu veikt saimnieciski nozīmīgu eksportu, par Kopienas eksportētajiem produktiem var piešķirt eksporta kompensācijas, ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 2. punktam jāraugās, lai netiktu traucētas tirdzniecības plūsmas, kas radušās iepriekšējo kompensāciju sistēmā. Šā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā augļu un dārzeņu eksporta sezonālo raksturu, katram produktam jānosaka paredzētie daudzumi attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (3), pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru. Šie daudzumi jānosaka, ņemot vērā to, ka attiecīgie produkti samērā ātri bojājas.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 4. punktu, kompensācijas jānosaka, ņemot vērā esošo stāvokli un attīstības perspektīvas – augļu un dārzeņu cenas un pieejamību Kopienas tirgū, no vienas puses, un starptautiskā tirgus cenas, no otras puses. Tāpat arī jāņem vērā tirdzniecības un transporta izmaksas, kā arī paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 5. punktam cenas Kopienas tirgū ir noteiktas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)

Ņemot vērā stāvokli starptautiskajā tirdzniecībā un konkrētas prasības atsevišķos tirgos, var rasties nepieciešamība diferencēt kompensācijas par konkrētu produktu atkarībā no šā produkta eksporta galamērķa.

(7)

Lobītu mandeļu un lazdu riekstu, kā arī nelobītu valriekstu eksportu faktiski var veikt saimnieciski nozīmīgos apjomos.

(8)

Rieksti ir produkti, ko var samērā ilgi uzglabāt, un eksporta kompensācijas var noteikt ilgākiem laikposmiem.

(9)

Lai efektīvāk varētu izmantot pieejamos resursus, kā arī, ņemot vērā Kopienas eksporta struktūru, eksporta kompensācijas par riekstiem jānosaka, ievērojot A1 sistēmu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Eksporta kompensāciju likmes attiecībā uz riekstiem izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas termiņš un paredzētie daudzumi noteikti šīs regulas pielikumā.

2.   Atļaujas, kas izsniegtas saistībā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (4) 16. pantā paredzēto pārtikas atbalstu nepiemēro šīs regulas pielikumā paredzētajiem atbilstīgajiem daudzumiem.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1961/2001 5. panta 6. punktu, A1 tipa atļauju derīguma termiņš ir trīs mēneši.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 8. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003, 64. lpp.).

(2)  OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 498/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 20. lpp.).

(3)  OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2180/2003 (OV L 335, 22.12.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

2004. gada 14. decembris Regulai – eksporta kompensācijas par riekstiem (A1 sistēma)

Atļauju pieteikumu iesniegšanas termiņš: no 2005. gada 8. janvāris līdz 2005. gada 23. jūnijs.

Produktu kods (1)

Galamērķis (2)

Kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Paredzētie daudzumi

(t)

0802 12 90 9000

A00

45

1 752

0802 21 00 9000

A00

53

62

0802 22 00 9000

A00

103

2 764

0802 31 00 9000

A00

66

37


(1)  Produktu kodi noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

(2)  Sērijas “A” galamērķu kodi noteikti Regulas (EEK) Nr. 3846/87 II pielikumā. Galamērķu ciparu kodi noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2127/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar kuru noteiktas eksporta kompensācijas atbilstoši sistēmām A1 un B augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1961/2001 (2) noteikti sīki izstrādāti noteikumi par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 1. punktu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu saimnieciski nozīmīgus izvedumus, attiecībā uz produktiem, ko izved Kopiena, var noteikt eksporta kompensācijas, ņemot vērā limitus, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 2. punktu ir jāgādā par to, lai neizjauktu tirdzniecības plūsmas, kas, pateicoties kompensāciju režīmam, izveidojušās iepriekš. Šā iemesla dēļ, kā arī sakarā ar to, ka augļu un dārzeņu izvedumiem ir sezonas raksturs, ir jānosaka katram produktam paredzētie daudzumi, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (3). Šie daudzumi būtu jāsadala, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgajiem produktiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 4. punktu kompensācijas nosakāmas, ņemot vērā, pirmkārt, augļu un dārzeņu cenu pašreizējo situāciju Kopienas tirgū un attīstības perspektīvas un pieejamos krājumus un, otrkārt, cenas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Jāņem vērā arī tirdzniecības un transporta cenas, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 5. punktu cenas Kopienas tirgū nosakāmas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)

Sakarā ar situāciju starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos iespējams, ka attiecībā uz kādu konkrētu produktu kompensācija ir jādiferencē pēc šā produkta galamērķa.

(7)

Tomāti, apelsīni, citroni un āboli, uz ko attiecināmas Kopienas tirdzniecības standartu kategorijas Ekstra, I un II, pašreiz var tikt izvesti saimnieciski nozīmīgos daudzumos.

(8)

Lai nodrošinātu pieejamo resursu pēc iespējas efektīvāku izmantojumu un ņemot vērā Kopienas izvedumu struktūru, eksporta kompensācijas nosakāmas pēc sistēmām A1 un B.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Attiecībā uz sistēmu A1 kompensācijas likme, kompensācijas pieteikšanas periods un attiecīgajiem produktiem paredzētie daudzumi noteikti pielikumā.

Attiecībā uz sistēmu B orientējošās kompensācijas likmes, atļauju pieteikumu iesniegšanas laikposms un attiecīgajiem produktiem paredzētie daudzumi noteikti pielikumā.

2.   Saskaņā ar pārtikas atbalstu izdotās atļaujas, kas paredzētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (4) 16. pantā, neattiecina uz daudzumiem, kas paredzēti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 8. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1176/2002 (OV L 170, 29.6.2002., 69. lpp.).

(3)  OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2180/2003 (OV L 335, 22.12.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 14. decembra regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

Produkta kods (1)

Galamērķis (2)

Sistēma A1

Kompensācijas pieprasīšanas periods: 8.1.2005.–8.3.2005.

Sistēma B

Atļauju pieteikumu iesniegšanas periods: 15.1.2005.–15.3.2005.

Kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Paredzētie daudzumi

(t)

Orientējošā kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Paredzētie daudzumi

(t)

0702 00 00 9100

F08

30

 

30

6 148

0805 10 20 9100

A00

29

 

29

118 387

0805 50 10 9100

A00

43

 

43

39 203

0808 10 80 9100

F04, F09

28

 

28

31 513


(1)  Produktu kodi definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

(2)  A sērijas galamērķu kodi definēti Regulas (EEK) Nr. 3846/87 II pielikumā.

Skaitliskie galamērķu kodi definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi definēti šādi:

F03

:

Visi galamērķi, izņemot Šveici.

F04

:

Šrilanka, Honkonga, Singapūra, Malaizija, Indonēzija, Taizeme, Taivāna, Papua-Jaungvineja, Laosa, Kambodža, Vjetnama, Urugvaja, Paragvaja, Argentīna, Meksika, Kostarika un Japāna.

F08

:

Visi galamērķi, izņemot Bulgāriju.

F09

:

Šādi galamērķi:

Norvēģija, Islande, Grenlande, Farēru salas, Rumānija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Serbija un Melnkalne, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldāvija, Krievija, Tadžikistāna, Turkmēnija, Uzbekistāna, Ukraina, Saūda Arābija, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti (Abū Dabī, Dubaija, Sārdža, Ajmana, Ummalkavaina, Rāselheima un Fudžaira), Kuveita, Jemena, Sīrija, Irāna, Jordānija, Bolīvija, Brazīlija, Venecuēla, Peru, Panama, Ekvadora un Kolumbija,

Āfrikas valstis un teritorijas, izņemot Dienvidāfriku,

galamērķi, kas paredzēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.).


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2128/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko nosaka kompensāciju likmes olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas pielikumā. Komisijas 2000. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 1520/2000, kas nosaka kopīgus sīkus noteikumus eksporta atmaksu piešķiršanas sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo atmaksu apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, par kuriem jānosaka kompensāciju likmes, ko piemēro gadījumos, kad šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1520/2000 4. panta 1. punktu kompensācijas likme 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, kurus eksportē nepārstrādātus.

(3)

11. pants Lauksaimniecības nolīgumā, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, paredz, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst būt lielāka par kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(4)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1676/2004, ar ko pieņem autonomus pārejas pasākumus attiecībā uz dažu Bulgārijas izcelsmes pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu un dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu uz Bulgāriju (3), kas stājas spēkā no 2004. gada 1. oktobra, eksporta kompensācijas nepienākas par Līguma I pielikumā neuzskaitītiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē uz Bulgāriju.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1520/2000 A pielikumā un Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. panta 1. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Atkāpjoties no 1. panta un sākot no 2004. gada 1. oktobra, pielikumā norādītās likmes nepiemēro precēm, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, ja tās eksportē uz Bulgāriju.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 177, 15.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 886/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 14. lpp.).

(3)  OV L 301, 28.9.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2004. gada 15. decembra piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensā cijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

 

 

– Mājputnu:

 

 

0407 00 30

– – Citas:

 

 

a)

eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

02

6,00

03

25,00

04

3,00

b)

eksportējot citas preces

01

3,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

 

 

– Olu dzeltenumi:

 

 

0408 11

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

40,00

0408 19

– – Citi:

 

 

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

 

 

nesaldināti

01

20,00

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

 

 

nesaldināti

01

20,00

– Citi:

 

 

0408 91

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

75,00

0408 99

– – Citi:

 

 

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

19,00


(1)  Galamērķi ir šādi:

01

trešās valstis,

02

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija,

03

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas,

04

visi galamērķi, izņemot Šveici un ar kodu 02 un 03 minētos.


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2129/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2783/75 par olu albumīna un laktalbumīna tirgus kopējo organizāciju (3), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (4), ietver sīki izstrādātus noteikumus papildu importa nodevu sistēmas ieviešanai un nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam.

(2)

Regulāri kontrolējot datus, uz kuriem balstās reprezentatīvu cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, ir konstatēts, ka dažu produktu importa reprezentatīvās cenas ir jāmaina, ņemot vērā cenu atšķirības atkarībā no izcelsmes. Tādēļ reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Šie labojumi ir jāpiemēro pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā tirgus situāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu nomaina ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

(3)  OV L 282, 1.11.1975., 104. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2916/95 (OV L 305, 19.12.1995., 49. lpp.).

(4)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1814/2004 (OV L 319, 20.10.2004., 7. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 14. decembra regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Produktu apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

3. panta 3. punktā paredzētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsmes valsts (1)

0207 12 90

saldēti 65 % cāļi

78,8

12

01

89,1

9

03

0207 14 10

saldēti Gallus domesticus šķirnes vistas gaļas bezkaulu izcirtņi

133,7

63

01

158,2

51

02

150,2

55

03

255,5

13

04

0207 25 10

80 % tītari, saldētas

116,5

13

01

0207 27 10

Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi

230,2

20

01

229,7

20

04

1602 32 11

Termiski neapstrādāti Gallus domesticus šķirnes vistas gaļas izstrādājumi

147,3

51

01

155,1

47

02”


(1)  Importa izcelsmes valstis

01

Brazīlija

02

Taizeme

03

Argentīna

04

Čīle


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2130/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko nosaka olu eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2004. gada 15. decembra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantu starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Piemērojot šos noteikumus un kritērijus pašreizējai situācijai olu tirgū, ir jānosaka kompensācija tādā apmērā, kas ļautu Kopienai piedalīties pasaules tirdzniecībā un kas ņemtu vērā arī šo izvedumu veidu un to nozīmīgumu patlaban.

(3)

Pašreizējā tirgus situācija un konkurence dažās trešajās valstīs rada vajadzību noteikt atšķirīgu kompensāciju par dažiem produktiem olu nozarē atkarībā no to galamērķa.

(4)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pants par kopējo kārtību, kādā piemēro lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēmu (2), neparedz kompensācijas piešķiršanu, ja eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā produkti nav labā, atbilstīgā un tirgojamā kvalitātē. Lai nodrošinātu vienādu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ir jāprecizē, ka Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. pantā minētajiem olu produktiem ir jābūt marķētiem ar veselības marķējumu, kuru paredz Padomes 1989. gada 20. jūnija Direktīva Nr. 89/437/EEK par sanitārām problēmām saistībā ar olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kodi produktiem, par kuriem piešķir Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantā minēto eksporta kompensāciju, kā arī šīs kompensācijas apjoms, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

Tomēr, lai varētu saņemt kompensāciju, produktiem, kam piemēro Direktīvas 89/437/EEK pielikuma XI nodaļu, ir jāatbilst arī veselības marķējuma nosacījumiem, kurus paredz šī direktīva.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 444/2003 (OV L 67, 12.3.2003., 3. lpp.).

(3)  OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp. Jaunākie grozījumi direktīvā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.


PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2004. gada 15. decembra

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

E16

EUR/100 vienības

1,70

0407 00 19 9000

E16

EUR/100 vienības

0,80

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

6,00

E10

EUR/100 kg

25,00

E17

EUR/100 kg

3,00

0408 11 80 9100

E18

EUR/100 kg

40,00

0408 19 81 9100

E18

EUR/100 kg

20,00

0408 19 89 9100

E18

EUR/100 kg

20,00

0408 91 80 9100

E18

EUR/100 kg

75,00

0408 99 80 9100

E18

EUR/100 kg

19,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa ciparu kodi ir noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,

E10

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,

E16

visi galamērķi, izņemot Amerikas Savienotās Valstis un Bulgāriju,

E17

visi galamērķi, izņemot Šveici, Bulgāriju un E09 un E10 grupas valstis,

E18

visi galamērķi, izņemot Šveici un Bulgāriju.


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2131/2004

(2004. gada 14. decembris),

ar ko nosaka mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2004. gada 15. decembra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. pantu starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Piemērojot šos noteikumus un kritērijus pašreizējai situācijai mājputnu gaļas tirgū, ir jānosaka kompensācija tādā apmērā, kas ļautu Kopienai piedalīties pasaules tirdzniecībā un ņemtu vērā arī šo izvedumu veidu un to nozīmīgumu patlaban.

(3)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999 21. pants par kopējo kārtību, kādā piemēro lauksaimniecības produktu eksporta kompensāciju sistēmu (2), neparedz kompensācijas piešķiršanu, ja eksporta deklarācijas pieņemšanas dienā produkti nav labā, atbilstīgā un tirgojamā kvalitātē. Lai nodrošinātu vienādu spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, ir jāprecizē, ka Regulas (EEK) Nr. 2777/75 1. pantā minētajai mājputnu gaļai ir jābūt marķētai ar veselības marķējumu, kuru paredz Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīva 71/118/EEK par sanitārām problēmām saistībā ar svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (3).

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kodi produktiem, par kuriem piešķir eksporta kompensāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2777/75 8. pantā, kā arī šīs kompensācijas apjoms ir norādīts šīs regulas pielikumā.

Tomēr, lai varētu saņemt kompensāciju, produktiem, kuriem piemēro Direktīvas 71/118/EEK pielikuma XII nodaļu, ir jāatbilst arī veselības marķējuma nosacījumiem, kurus paredz šī direktīva.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.).

(3)  OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp. Jaunākie grozījumi direktīvā izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).


PIELIKUMS

Mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2004. gada 15. decembra

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0105 11 11 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 19 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 91 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 11 99 9000

A02

(EUR/100 vienības)

0,80

0105 12 00 9000

A02

(EUR/100 vienības)

1,70

0105 19 20 9000

A02

(EUR/100 vienības)

1,70

0207 12 10 9900

V01

EUR/100 kg

45,00

0207 12 10 9900

A24

EUR/100 kg

45,00

0207 12 90 9190

V01

EUR/100 kg

45,00

0207 12 90 9190

A24

EUR/100 kg

45,00

0207 12 90 9990

V01

EUR/100 kg

45,00

0207 12 90 9990

A24

EUR/100 kg

45,00

NB: Produktu kodi, kā arī A sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa ciparu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

V01

Angola, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Jemena, Libāna, Irāka, Irāna,


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/26


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 25. oktobris)

par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu

(2004/849/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām, kas 2002. gada 17. jūnijā piešķirtas prezidentvalstij, kurai palīdz Komisija, ir pabeigtas sarunas ar Šveices iestādēm par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

(2)

Nolīgums, kuru parafēja 2004. gada 25. jūnijā, būtu jāparaksta, paredzot noslēgšanu vēlāk.

(3)

Nolīgums paredz dažu noteikumu provizorisku piemērošanu. Šos noteikumus būtu vēlams piemērot provizoriski, kamēr nolīgums nav stājies spēkā.

(4)

Ciktāl tas attiecas uz tās Šengenas acquis daļas pilnveidošanu, kura saistīta ar Eiropas Savienības līguma IV sadaļu, būtu lietderīgi noteikt, ka pēc nolīguma parakstīšanas attiecībās ar Šveici mutatis mutandis piemēro Padomes Lēmumu 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1).

(5)

Šis lēmums neskar ne Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ne Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2).

(6)

Šis lēmums neskar ne Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ne Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paredzot noslēgšanu vēlāk, ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī tam pievienoto dokumentu – Nobeiguma akta, Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras, Kopīgās deklarācijas par Apvienoto komiteju kopīgajām sanāksmēm parakstīšana.

Nolīguma un tam pievienoto dokumentu teksti ir pievienoti šim lēmumam (4).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu un tam pievienotos dokumentus, paredzot noslēgšanu vēlāk.

3. pants

Šis lēmums attiecas uz jomām, uz kurām attiecas nolīguma A un B pielikumā uzskaitītie noteikumi, un uz šo noteikumu pilnveidošanu, tiktāl, ciktāl šo noteikumu juridiskā bāze ir Līgums par Eiropas Savienību, vai tiktāl, ciktāl ar Lēmumu 1999/436/EK (5) ir noteikts, ka tā ir šo noteikumu juridiskā bāze.

4. pants

1.   Uz Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. līdz 4. pants attiecas tāpat, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā.

2.   Pirms delegācijas, kas pārstāv Padomes locekļus, nepiedalās kāda lēmumam pieņemšanā Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar nolīgumu, ja minētā komiteja lemj saskaņā ar nolīguma 7. panta 4. un 5. punktu un 10. pantu, tās tiekas Padomē, lai konstatētu, vai ir iespējams pieņemt vienotu nostāju.

5. pants

Saskaņā ar nolīguma 14. panta 2. punktu minētā nolīguma 1., 3., 4., 5., 6. pantu un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu provizoriski piemēro, kamēr tie nav stājušies spēkā.

Luksemburgā, 2004. gada 25. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

R. VERDONK


(1)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(3)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(4)  Padomes dokuments 13054/04 ir pieejams tīmekļa vietnē: http://register.consilium.eu.int

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.


Komisija

15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 3. decembris),

ar ko groza I un II pielikumu Lēmumam 2002/308/EK, ar ko izveido apstiprināto zonu un apstiprināto saimniecību sarakstu attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) vai infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), vai abām šīm slimībām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4553)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/850/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmums 2002/308/EK (2) izveido apstiprināto zonu un to apstiprināto zivjaudzētavu sarakstu, kuras atrodas neapstiprinātajās zonās, attiecībā uz noteiktām zivju slimībām.

(2)

Austrija, Vācija, Itālija un Spānija ir iesniegušas pamatojumus apstiprināto saimniecību statusa iegūšanai neapstiprinātajās zonās attiecībā uz VHS un IHN noteiktām saimniecībām to teritorijā. Sniegtā dokumentācija liecina, ka šīs saimniecības atbilst Direktīvas 91/67/EEK 6. panta prasībām. Tādēļ tās pretendē uz apstiprinātās saimniecības statusu neapstiprinātā zonā un pievienojamas apstiprināto saimniecību sarakstam.

(3)

Itālija ir paziņojusi par pozitīvu VHS rezultātu kontinentālās zonas daļā, kas iepriekš tika uzskatīta par slimības neskartu. Tādēļ šī zona vairs neatbilst Direktīvas 91/67/EEK 5. panta prasībām. Tādēļ ir jāatceļ apstiprinātais kontinentālās zonas statuss attiecībā uz VHS.

(4)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2002/308/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2002/308/EK groza šādi:

1)

I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu.

2)

II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 3. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 106, 23.4.2002., 28. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/373/EK (OV L 118, 23.4.2004., 49. lpp.).


I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Zonas, kas ir apstiprinātas attiesībā uz zivju slimībām vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) vai infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN)

1.A   Zonas (1) Dānijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

Hansted Å

Hovmølle Å

Grenå

Treå

Alling Å

Kastbjerg

Villestrup Å

Korup Å

Sæby Å

Elling Å

Uggerby Å

Lindenborg Å

Øster Å

Hasseris Å

Binderup Å

Vidkær Å

Dybvad Å

Bjørnsholm Å

Trend Å

Lerkenfeld Å

Vester Å

Lønnerup med tilløb

Slette Å

Bredkær Bæk

Vandløb til Kilen

Resenkær Å

Klostermølle Å

Hvidbjerg Å

Knidals Å

Spang Å

Simested Å

Skals Å

Jordbro Å

Fåremølle Å

Flynder Å

Damhus Å

Karup Å

Gudenåen

Halkær Å

Storåen

Århus Å

Bygholm Å

Grejs Å

Ørum Å

1.B   Zonas Dānijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

Dānija (2).

2.   Zonas Vācijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

2.1.   BĀDENE-VIRTEMBERGA (3)

Isenburger Tal no iztekas līdz Falkenstein saimniecības noteces punktam,

Eyach un tās pietekas no iztekām līdz pirmajam aizsprostam lejtecē, kas atrodas pie Haigerloch,

Andelsbach un tās pietekas no iztekām līdz turbīnai pie Krauchenwies pilsētas,

Lauchert un tās pietekas no iztekām līdz turbīnas aizsprostam pie Sigmaringendorf pilsētas,

Grosse Lauter un tās pietekas no iztekām līdz ūdenskrituma aizsprostam pie Lauterach,

Wolfegger Aach un tās pietekas no iztekām līdz ūdenskrituma aizsprostam pie Baienfurth,

Enz ūdens sateces baseins, ko veido Grosse Enz, Kleine Enz un Eyach, no iztekām līdz nepārvaramajam aizsprostam Neuenbürg centrā.

3.   Zonas Spānijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

3.1.   REĢIONS: ASTŪRIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Visi Astūrijas ūdens sateces baseini.

Piekrastes zonas

Visa Astūrijas piekraste.

3.2.   REĢIONS: GALISIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Galicia ūdens sateces baseini:

ieskaitot Eo upes ūdens sateces baseinu, Sil upes ūdens sateces baseinu no tās iztekas Leonas apgabalā, Miño upes ūdens satces baseinu no tās iztekas līdz Frieira upes aizsprostam un Limia upes ūdens sateces baseinu no tās iztekas līdz Das Conchas aizsprostam,

izņemot Támega upes ūdens sateces baseinu.

Piekrastes zonas

Galicia piekrastes zona no Eo upes ietekas vietas pie Isla Pancha līdz Punta Picos (Miño upes ietekas vietai)

3.3.   REĢIONS: ARAGONAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ebro upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Isuela upe no tās iztekas līdz Arguis aizsprostam,

Flúmen upe no tās iztekas līdz Santa María de Belsue aizsprostam,

Guatizalema upe no tās iztekas līdz Vadiello aizsprostam,

Cinca upe no tās iztekas līdz Grado aizsprostam,

Ésera upe no tās iztekas līdz Barasona aizsprostam,

Noguera-Ribagorzana upe no tās iztekas līdz Santa Ana aizsprostam,

Matarraña upe no tās iztekas līdz Aguas de Pena aizsprostam,

Pena upe no tās iztekas līdz Pena aizsprostam,

Guadalaviar-Turia upe no tās iztekas līdz Generalísimo aizsprostam Valensijas provincē,

Mijares upe no tās iztekas līdz Arenós aizsprostam Castellón provincē.

Pārējos Aragonas apgabala ūdensceļus uzskata par buferzonu.

3.4.   REĢIONS: NAVARRAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ebro upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Bidasoa upe no tās iztekas līdz ietekas vietai,

Leizarán upe no tās iztekas līdz Leizarán aizsprostam (Muga).

Pārējos Navarras apgabala ūdensceļus uzskata par buferzonu.

3.5.   REĢIONS: KASTĪLIJAS UN LEONAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ebro upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

Duero upe no tās iztekas līdz Aldeávila aizsprostam,

Sil upe,

Tiétar upe no tās iztekas līdz Rosarito aizsprostam,

Alberche upe no tās iztekas līdz Burguillo aizsprostam.

Pārējos Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ūdensceļus uzskata par buferzonu.

3.6.   REĢIONS: KANTABRIJAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ebro upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā,

šādu upju ūdens sateces baseini no to iztekas līdz ietekai jūrā:

Deva upe,

Nansa upe,

Saja-Besaya upe,

Pas-Pisueña upe,

Asón upe,

Agüera upe.

Gandarillas upes, Escudo upes, Miera y Campiazo upes ūdens sateces baseinus uzskata par buferzonu.

Piekrastes zonas

Visa Kantabrijas piekraste no Deva upes ietekas vietas līdz Ontón līcim.

3.7.   REĢIONS: LARJOHAS AUTONOMAIS APGABALS

Kontinentālās zonas

Ebro upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Mequinenza aizsprostam Aragonas apgabalā.

4.A   Zonas Francijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

4.A.1.   ADŪRA-GARONNA

Sateces baseini

Charente baseins,

Seudre baseins,

Gironde piekrastes upju baseini Charente-Maritime departamentā,

Nive un Nivelles sateces baseini (Pyrenées Atlantiques),

Forges baseins (Landes),

Dronne sateces baseins (Dordogne) no iztekas līdz Eglisottes aizsprostam Monfourat,

Beauronne sateces baseins (Dordogne) no iztekas līdz Faye aizsprostam,

Valouse sateces baseins (Dordogne) no iztekas līdz Etang des Roches Noires aizsprostam,

Paillasse sateces baseins (Gironde) no iztekas līdz Grand Forge aizsprostam,

Ciron sateces baseins (Lot un Garonne, Gironde) no iztekas līdz Moulin de Castaing aizsprostam,

Petite Leyre sateces baseins (Landes) no iztekas līdz Pont de l’Espine aizsprostam Argelouse,

Pave sateces baseins (Landes) no iztekas līdz Pave aizsprostam,

Escource sateces baseins (Landes) no iztekas līdz Moulin de Barbe aizsprostam,

Geloux sateces baseins (Landes) no iztekas līdz D38 aizsprostam pie Saint Martin d'Oney,

Estrigon sateces baseins (Landes) no iztekas līdz Campet un Lamolère aizsprostam,

Estampon sateces baseins (Landes) no iztekas līdz Ancienne Minoterie aizsprostam Roquefort,

Gélise sateces baseins (Landes, Lot un Garonne) no iztekas līdz aizsprostam lejpus Gélisey satekas ar Osse,

Magescq sateces baseins (Landes) no iztekas līdz ietekas vietai,

Luys sateces baseins (Pyrenées Atlantiques) no iztekas līdz Moulin d’Oro aizsprostam,

Neez sateces baseins (Pyrenées Atlantiques) no iztekas līdz Jurançon aizsprostam,

Beez sateces baseins (Pyrenées Atlantiques) no iztekas līdz Nay aizsprostam,

Gave de Cauterets sateces baseins (Hautes Pyrénées) no iztekas līdz Soulom spēkstacijas Calypso aizsprostam.

Piekrastes zonas

Visa Atlantijas okeāna piekraste starp Vandejas departamenta ziemeļu robežu un Šarantē-Martimas departamenta dienvidu robežu.

4.A.2.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Visi Bretaņas sateces baseini, izņemot šādus sateces baseinus:

Vilaine,

Aven,

Ster-Goz,

Elorn sateces baseina lejtece,

Sèvre Niortaise baseins,

Lay baseins,

šādi Vienne baseina sateces baseini:

Vienn upes sateces baseins no iztekas līdz Châtellerault aizsprostam Vjennas departamentā,

Gartempe upes sateces baseins no iztekas līdz Saint Pierre de Maillé aizsprostam (ar režģi) Vjennas departamentā,

Creuse upes sateces baseins no iztekas līdz Bénavent aizsprostam Endras departamentā,

Suin upes sateces baseins no iztekas līdz Douadic aizsprostam Endras departamentā,

Claise upes sateces baseins no iztekas līdz Bossay-sur-Claise aizsprostam Endras un Luāras departamentā,

Velleches strauta un “trois Moulins” strauta sateces baseins no iztekas līdz “trois Moulins” aizsprostiem Vjennas departamentā,

Atlantijas okeāna piekrastes upju baseini Vendée departamentā.

Piekrastes zonas

Visa Bretaņas piekraste, izņemot šādas daļas:

Rade de Brest,

Anse de Camaret,

piekrastes zona starp pointe de Trévignon un Laitas Laïta upes ieteku,

piekrastes zona starp Tohon upes ieteku līdz departamenta robežai.

4.A.3.   SĒNA-NORMANDIJA

Kontinentālās zonas

Sélune baseins.

4.A.4.   AKVITĀNIJAS REĢIONS

Sateces baseini

Vignac upes sateces baseins no iztekas līdz la Forge aizsprostam,

Gouaneyre upes sateces baseins no iztekas līdz Maillières dam aizsprostam,

Susselgue upes sateces baseins no iztekas līdz de Susselgue aizsprostam,

Luzou upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie de Laluque zivjaudzētavas,

Gouadas upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie “l’Etange de la Glacière à Saint Vincent de Paul”,

Bayse upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie “Moulin de Lartia et de Manobre”.

4.A.5.   VIDUSPIRENEJI

Sateces baseini

Cernon upes sateces baseins no iztekas līdz aizsprostam pie Saint George de Luzençon,

Dourdou upes sateces baseins no Dourdou un Grauzon upes iztekas līdz nepārvaramajam aizsprostam pie Vabres-l’Abbaye.

4.A.6.   L’AIN

des etangs de la Dombes kontinentālā zona.

4.B   Zonas Francijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

4.B.1.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Luāras baseina daļa, kuru veido Huisne sateces baseina augštece no šo ūdensceļu iztekas līdz Ferté-Bernard aizsprostiem.

4.C   Zonas Francijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

4.C.1.   LUĀRA-BRETAŅA

Kontinentālās zonas

Šāds Vienne baseina sateces baseins:

Anglin sateces baseins no iztekas līdz šādiem aizsprostiem:

Vjennas upes Châtellerault EDF Vjennas departamentā,

Gartempe upes Saint Pierre de Maillé Vjennas departamentā,

Creuse upes Bénavent Endras departamentā,

Suin upes Douadic Endras departamentā,

Claise upes Bossay-sur-Claise Endras un Luāras departamentā.

5.A   Zonas Īrijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

Īrija (4), izņemot Skaidrā raga salu.

5.B   Zonas Īrijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

Īrija (4)

6.A   Zonas Itālijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

6.A.1.   TRENTĪNO-ALTO ADIDŽE REĢIONS, TRENTO AUTONOMĀ PROVINCE

Kontinentālās zonas

Val di Fiemme, Fassa e Cembra zona: Avisio upes ūdens sateces baseins no iztekas līdz mākslīgajam Serra San Giorgio aizsprostam Giovo komūnā,

Val delle Sorne zona: Sorna upes ūdens sateces baseins no iztekas līdz mākslīgajam aizsprostam, kuru veido hidroelektrostacija Chizzola (Ala) apvidū, nesasniedzot Adige upi,

Torrente Adanà zona: Adanà upes ūdens sateces baseins no iztekas līdz mākslīgo aizsprostu kopai lejup pa straumi no Armani Cornelio-Lardaro saimniecības,

Rio Manes zona: zona, kas ietver Rio Manes ūdeni līdz ūdenskritumam, kas atrodas 200 metrus lejup pa straumi no Troticoltura Giovanelli saimniecības, kas atrodas La Zinquantina apvidū,

Val di Ledro zona: Massangla un Ponale upju ūdens sateces baseini no to iztekām līdz hidroelektrostacijai pie Centrale Molina di Ledro komūnā,

Valsugana zona: Brenta upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Marzotto aizsprostam pie Mantincelli Grigno komūnā,

Val del Fersina zona: Fersina upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Ponte Alto ūdenskritumam.

6.A.2.   LOMBARDIJAS REĢIONS, BREŠAS PROVINCE

Kontinentālās zonas

Ogliolo zona: ūdens sateces baseins no Ogliolo strauta iztekas līdz ūdenskritumam, kas atrodas lejup pa straumi no Adamello zivjaudzētavas, vietā, kur Ogliolo strauts saplūst ar Oglio upi,

Fiume Caffaro zona: ūdens sateces baseins no Cafarro strauta iztekas līdz mākslīgajam aizsprostam, kas atrodas 1 km lejup pa straumi no saimniecības.

6.A.3.   UMBRIJAS REĢIONS

6.A.4.   VENETO REĢIONS

Kontinentālās zonas

Belluno zona: ūdens sateces basein Belluno apgabalā no Ardo strauta iztekas līdz lejteces aizsprostam (kas atrodas tajā vietā, pirms Ardo strauts ieplūst Piave upē) no Centro Sperimentale di Acquacoltura saimniecības, Valli di Bolzano Bellunese, Belluno.

6.A.5.   TOSKĀNAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

Valle del fiume Serchio zona: Serchio upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz Piaggione aizsprostam.

6.A.6.   UMBRIJAS REĢIONS

Kontinentālās zonas

Fosso di Terrìa: Terrìa upes ūdens sateces baseins no tās iztekas līdz aizsprostam lejpus Ditta Mountain Fish zivjaudzētavai, kur Terrìa upe saplūst ar Nera upi.

6.B   Zonas Itālijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

6.B.1.   TRENTĪNO-ALTO ADIDŽE REĢIONS, TRENTO AUTONOMĀ PROVINCE

Kontinentālās zonas

Valle dei Laghi zona: San Massenza, Toblino un Cavedine ezera ūdens sateces baseins līdz lejteces aizsprostam Cavedine ezera dienvidu daļā, kas noved pie hidroelektrostacijas Torboles pašvaldībā.

6.C   Zonas Itālijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

6.C.1.   UMBRIJAS REĢIONS, PERUDŽAS APGABALS

Lago Trasimeno zona: Trasimeno ezers.

6.C.2.   TRENTĪNO-ALTO ADIDŽE REĢIONS, TRENTO AUTONOMĀ PROVINCE

Val Rendena zona: ūdens sateces baseins no Sarca upes iztekas līdz Oltresarca aizsprostam Villa Rendena komūnā.

7.A   Zonas Zviedrijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

Zviedrija (5):

izņemot rietumu piekrastes rajonu, ko veido pusaplis 20 kilometru rādiusā ap zivjaudzētavu, kas atrodas uz Björkö salas, kā arī Göta un Säve upes grīvu un ūdens sateces baseinus līdz to pirmajai migrācijas barjerai (kuras attiecīgi atrodas Trollhättan un pie ieplūdes Aspen ezerā).

7.B   Zonas Zviedrijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

Zviedrija (5).

8.   Zonas Apvienotajā Karalistē, Normandijas salās un Menas salā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

Lielbritānija (5),

Ziemeļīrija (5),

Gērnsija (5),

Menas sala (5).”


(1)  Ūdens sateces baseini un tai piederošie piekrastes apgabali.

(2)  Ieskaitot visus kontinentālos un piekrastes apgabalus tās teritorijā.

(3)  Ūdens sateces baseinu daļas.

(4)  Ieskaitot visus kontinentālos un piekrastes apgabalus tās teritorijā.

(5)  Ieskaitot visus kontinentālos un piekrastes apgabalus tās teritorijā.


II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Zivjaudzētavas, kas ir apstiprinātas attiecībā uz zivju slimībām vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS) vai infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN)

1.   Zivjaudzētavas Beļģijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

1.

La Fontaine aux truites

B-6769 Gérouville

2.   Zivjaudzētavas Dānijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

1.

Vork Dambrug

DK-6040 Egtved

2.

Egebæk Dambrug

DK-6880 Tarm

3.

Bækkelund Dambrug

DK-6950 Ringkøbing

4.

Borups Geddeopdræt

DK-6950 Ringkøbing

5.

Bornholms Lakseklækkeri

DK-3730 Nexø

6.

Langes Dambrug

DK-6940 Lem St.

7.

Braenderigaardens Dambrug

DK-6971 Spjald

8.

Siglund Fiskeopdræt

DK-4780 Stege

9.

Ravning Fiskeri

DK-7182 Bredsten

10.

Ravnkær Dambrug

DK-7182 Bredsten

3.A.   Zivjaudzētavas Vācijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

3.A.1.   LEJASSAKSIJA

1.

Jochen Moeller

Fischzucht Harkenbleck

D-30966 Hemmingen-Harkenbleck

2.

Versuchsgut Relliehausen der Universität Göttingen

(tikai inkubators)

D-37586 Dassel

3.

Dr. R. Rosengarten

Forellenzucht Sieben Quellen

D-49124 Georgsmarienhütte

4.

Klaus Kröger

Fischzucht Klaus Kröger

D-21256 Handeloh Wörme

5.

Ingeborg Riggert-Schlumbohm

Forellenzucht W. Riggert

D-29465 Schnega

6.

Volker Buchtmann

Fischzucht Nordbach

D-21441 Garstedt

7.

Sven Kramer

Forellenzucht Kaierde

D-31073 Delligsen

8.

Hans-Peter Klusak

Fischzucht Grönegau

D-49328 Melle

9.

F. Feuerhake

Forellenzucht Rheden

D-31039 Rheden

10.

Horst Pöpke

Fischzucht Pöpke

Hauptstraße 14

D-21745 Hemmoor

3.A.2.   TĪRINGENE

1.

Firma Tautenhahn

D-98646 Trostadt

2.

Fischzucht Salza GmbH

D-99734 Nordhausen-Salza

3.

Fischzucht Kindelbrück GmbH

D-99638 Kindelbrück

4.

Reinhardt Strecker

Forellenzucht Orgelmühle

D-37351 Dingelstadt

3.A.3.   BĀDENE-VIRTEMBERGA

1.

Heiner Feldmann

Riedlingen/Neufra

D-88630 Pfullendorf

2.

Walter Dietmayer

Forellenzucht Walter Dietmayer

Hettingen

D-72501 Gammertingen

3.

Heiner Feldmann

Bad Waldsee

D-88630 Pfullendorf

4.

Heiner Feldmann

Bergatreute

D-88630 Pfullendorf

5.

Oliver Fricke

Anlage Wuchzenhofen

Boschenmühle

D-87764 Mariasteinbach-Legau 13 1/2

6.

Peter Schmaus

Fischzucht Schmaus, Steinental

D-88410 Steinental/Hauerz

7.

Josef Schnetz

Fenkenmühle

D-88263 Horgenzell

8.

Erwin Steinhart

Quellwasseranlage Steinhart

Hettingen

D-72513 Hettingen

9.

Hugo Strobel

Quellwasseranlage Otterswang

Sägmühle

D-72505 Hausen am Andelsbach

10.

Reinhard Lenz

Forsthaus

Gaimühle

D-64759 Sensbachtal

11.

Peter Hofer

Sulzbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

12.

Stephan Hofer

Oberer Lautenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

13.

Stephan Hofer

Unterer Lautenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

14.

Stephan Hofer

Schelklingen

D-78727 Aisteig/Oberndorf

15.

Hubert Schuppert

Brutanlage: Obere Fischzucht

Mastanlage: Untere Fischzucht

D-88454 Unteressendorf

16.

Johannes Dreier

Brunnentobel

D-88299 Leutkirch/Hebrazhofen

17.

Peter Störk

Wagenhausen

D-88348 Saulgau

18.

Erwin Steinhart

Geislingen/St.

D-73312 Geislingen/St.

19.

Joachim Schindler

Forellenzucht Lohmühle

D-72275 Alpirsbach

20.

Georg Sohnius

Forellenzucht Sohnius

D-72160 Horb-Diessen

21.

Claus Lehr

Forellenzucht Reinerzau

D-72275 Alpirsbach-Reinerzau

22.

Hugo Hager

Bruthausanlage

D-88639 Walbertsweiler

23.

Hugo Hager

Waldanlage

D-88639 Walbertsweiler

24.

Gumpper und Stoll GmbH

Forellenhof Rössle

Honau

D-72805 Liechtenstein

25.

Ulrich Ibele

Pfrungen

D-88271 Pfrungen

26.

Hans Schmutz

Brutanlage 1, Brutanlage 2, Brut- und Setzlingsanlage 3 (Hausanlage)

D-89155 Erbach

27.

Wilhelm Drafehn

Obersimonswald

D-77960 Seelbach

28.

Wilhelm Drafehn

Brutanlage Seelbach

D-77960 Seelbach

29.

Franz Schwarz

Oberharmersbach

D-77784 Oberharmersbach

30.

Meinrad Nuber

Langenenslingen

D-88515 Langenenslingen

31.

Anton Spieß

Höhmühle

D-88353 Kißleg

32.

Fischbrutanstalt des Landes Baden-Württemberg

Argenweg 50

D-88085 Langenargen Anlage Osterhofen

33.

Kreissportfischereiverein Biberach

Warthausen

D-88400 Biberach

34.

Hans Schmutz

Gossenzugen

D-89155 Erbach

35.

Reinhard Rösch

Haigerach

D-77723 Gengenbach

36.

Harald Tress

Unterlauchringen

D-79787 Unterlauchringen

37.

Alfred Tröndle

Tiefenstein

D-79774 Albbruck

38.

Alfred Tröndle

Unteralpfen

D-79774 Unteralpfen

39.

Peter Hofer

Schenkenbach

D-78727 Aisteig/Oberndorf

40.

Heiner Feldmann

Bainders

D-88630 Pfullendorf

41.

Andreas Zordel

Fischzucht Im Gänsebrunnen

D-75305 Neuenbürg

42.

Hans Fischböck

Forellenzucht am Kocherursprung

D-73447 Oberkochen

43.

Reinhold Bihler

Dorfstraße 22

D-88430 Rot a.d. Rot Haslach

Anlage: Einöde

44.

Josef Dürr

Forellenzucht Igersheim

D-97980 Bad Mergentheim

45.

Kurt Englerth und Sohn GBR

Anlage Berneck

D-72297 Seewald

46.

Fischzucht Anton Jung

Anlage Rohrsee

D-88353 Kisslegg

47.

Staatliches Forstamt Wangen

Anlage Karsee

D-88239 Wangen i.A.

48.

Simon Phillipson

Anlage Weissenbronnen

D-88364 Wolfegg

49.

Hans Klaiber

Anlage Bad Wildbad

D-75337 Enzklösterle

50.

Josef Hönig

Forellenzucht Hönig

D-76646 Bruchsal-Heidelsheim

51.

Werner Baur

Blitzenreute

D-88273 Fronreute-Blitzenreute

52.

Gerhard Weihmann

Mägerkingen

D-72574 Bad Urach-Seeburg

53.

Hubert Belser GBR

Dettingen

D-72401 Haigerloch-Gruol

54.

Staatliche Forstämter Ravensburg und Wangen

Altdorfer Wald

D-88214 Ravensburg

55.

Anton Jung

Bunkhoferweiher, Schanzwiesweiher und Häcklerweiher

D-88353 Kisslegg

56.

Hildegart Litke

Holzweiher

D-88480 Achstetten

57.

Werner Wägele

Ellerazhofer Weiher

D-88319 Aitrach

58.

Ernst Graf

Hatzenweiler

Osterbergstraße 8

D-88239 Wangen-Hatzenweiler

59.

Fischbrutanstalt des Landes Baden-Württemberg

Argenweg 50

D-88085 Langenargen

Anlage Obereisenbach

60.

Forellenzucht Kunzmann

Heinz Kunzmann

Unterer Steinweg 64

D-75438 Knittlingen

61.

Meinrad Nuber

Ochsenhausen

Obere Wiesen 1

D-88416 Ochsenhausen

62.

Bezirksfischereiverein Nagoldtal e.V.

Kentheim

Lange Steige 34

D-75365 Calw

63.

Bernd und Volker Fähnrich

Neumühle

D-88260 Ratzenried-Argenbühl

64.

Klaiber “An der Tierwiese”

Hans Klaiber

Rathausweg 7

D-75377 Enzklösterle

65.

Parey, Bittigkoffer — Unterreichenbach

Klaus Parey

Mörikeweg 17

D-75331 Engelsbran 2

66.

Farm Sauter

Anlage Pflegelberg

Gerhard Sauter

D-88239 Wangen-Pflegelberg 6

67.

Krattenmacher

Anlage Osterhofen

Krattenmacher, Hittelhofen

Gasthaus

D-8339 Bad Waldsee

68.

Fähnrich

Anlage Argenmühle

D-88260 Ratzenried-Argenmühle

Bernd und Volker Fähnrich

Von Rütistraße

D-8339 Bad Waldsee

69.

Gumpper und Stoll

Anlage Unterhausen

Gumpper und Stoll GmbH und Co.KG

Heerstraße 20

D-72805 Lichtenstein-Honau

70.

Durach

Anlage Altann

Antonie Durach

Panoramastraße 23

D-88346 Wolfegg-Altann

71.

Städler

Anlage Raunsmühle

Paul Städler

Raunsmühle

D-88499 Riedlingen-Pfummern

72.

König

Anlage Erisdorf

Sigfried König

Helfenstraße 2/1

D-88499 Riedlingen-Neufra

73.

Forellenzucht Drafehn

Anlage Wittelbach

Wilhelm Drafehn

Schuttertalstraße 1

D-77960 Seelbach-Wittelbach

74.

Wirth

Anlage Dengelshofen

Günther Wirth

D-88316 Isny-Dengelshofen 219

75.

Krämer, Bad Teinach

Sascha Krämer

Poststraße 11

D-75385 Bad Teinach-Zavelstein

76.

Muffler

Anlage Eigeltingen

Emil Muffler

Brielholzer Hof

D-78253 Eigeltingen

77.

Karpfenteichwirtschaft Mönchsroth

Fischzucht Karl Uhl

D-91614 Mönchsroth

78.

Krattenmacher

Anlage Dietmans

Krattenmacher, Hittelhofen

Gasthaus

D-8339 Bad Waldsee

79.

Bruthaus Fischzucht

Anselm-Schneider

Dagmar Anselm-Schneider

Grabenköpfel 1

D-77743 Neuried

3.A.4.   ZIEMEĻREINA-VESTFĀLENE

1.

Wolfgang Lindhorst-Emme

Hirschquelle

D-33758 Schloss Holte-Stukenbrock

2.

Wolfgang Lindhorst-Emme

Am Oelbach

D-33758 Schloss Holte-Stukenbrock

3.

Hugo Rameil und Söhne

Sauerländer Forellenzucht

D-57368 Lennestadt-Gleierbrück

4.

Peter Horres

Ovenhausen, Jätzer Mühle

D-37671 Höxter

5.

Wolfgang Middendorf

Fischzuchtbetrieb Middendorf

D-46348 Raesfeld

6.

Michael und Guido Kamp

Lambacher Forellenzucht und Räucherei

Lambachtalstraße 58

D-51766 Engelskirchen-Oesinghausen

3.A.5.   BAVĀRIJA

1.

Peter Gerstner

(Forellenzuchtbetrieb Juraquell)

Wellheim

D-97332 Volkach

2.

Werner Ruf

Fischzucht Wildbad

D-86925 Fuchstal-Leeder

3.

Rogg

Fisch Rogg

D-87751 Heimertingen

4.

Fischzucht Graf

Anlage D-87737 Reichau

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

5.

Fischzucht Graf

Anlage D-87727 Klosterbeuren

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

6.

Fischzucht Graf

Anlage D-87743 Egg an der Günz

Fischzucht Graf GbR

Engishausen 64

D-87743 Egg an der Günz

7.

Anlage Am Großen Dürrmaul

D-95671 Bärnau

Andreas Rösch

Am Großen Dürrmaul 2

D-95671 Bärnau

8.

Andreas Hofer

Anlage D-84524 Mitterhausen

Andreas Hofer

Vils 6

D-8419 Velden

3.A.6.   SAKSIJA

1.

Anglerverband Südsachsen “Mulde/Elster” e.V.

Forellenanlage Schlettau

D-09487 Schlettau

2.

H. und G. Ermisch GbR

Forellen- und Lachszucht

D-01844 Langburkersdorf

3.A.7.   HESENE

1.

Hermann Rameil

Fischzuchtbetriebe Hermann Rameil

D-34311 Naumburg OT Altendorf

3.A.8.   ŠLĒSVIGA-HOLŠTEINA

1.

Hubert Mertin

Forellenzucht Mertin

Mühlenweg 6

D-24247 Roderbek

3.B.   Zivjaudzētavas Vācijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz IHN

3.B.1.   TĪRINGENE

1.

Thüringer Forstamt Leinefelde

Fischzucht Worbis

D-37327 Leinefelde

4.   Zivjaudzētavas Spānijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

4.1.   REĢIONS: ARAGONAS AUTONOMAIS APGABALS

1.

Truchas del Prado

Located in Alcala de Ebro, Province of Zaragoza (Aragón)

4.2.   REĢIONS: ANDALŪZIJAS AUTONOMAIS APGABALS

1.

Piscifactoría de Riodulce

D. Julio Domezain Fran. “Piscifactoría De Sierra Nevada S.L.” Camino de la Piscifactoría no 2, E-18313 Loja-Granada

2.

Piscifactoría Manzanil

D. Julio Domezain Fran. “Piscifactoría De Sierra Nevada S.L.” Camino de la Piscifactoría no 2, E-18313 Loja-Granada

5.A.   Zivjaudzētavas Francijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

5.A.1.   ADŪRA-GARONNA

1.

Pisciculture de Sarrance

F-64490 Sarrance (Pyrénées-Atlantiques)

2.

Pisciculture des Sources

F-12540 Cornus (Aveyron)

3.

Pisciculture de Pissos

F-40410 Pissos (Landes)

4.

Pisciculture de Tambareau

F-40000 Mont-de-Marsan (Landes)

5.

Pisciculture “Les Fontaines d'Escot”

F-64490 Escot (Pyrénées-Atlantiques)

6.

Pisciculture de la Forge

F-47700 Casteljaloux (Lot-et-Garonne)

5.A.2.   ARTOIS-PIKARDIJA

1.

Pisciculture du Moulin du Roy

F-62156 Rémy (Pas-de-Calais)

2.

Pisciculture du Bléquin

F-62380 Séninghem (Pas-de-Calais)

3.

Pisciculture de Earls Feldmann

F-76340 Hodeng-au-Bosc

F-80580 Bray-lès-Mareuil

4.

Pisciculture Bonnelle à Ponthoile

Bonnelle, F-80133 Ponthoile

M. Sohier

26, rue George-Deray

F-80100 Abeville

5.

Pisciculture Bretel à Gezaincourt

Bretel, F-80600 Gezaincourt-Doulens

M. Sohier

26, rue George-Deray

F-80100 Abeville

5.A.3.   AKVITĀNIJA

1.

SARL Salmoniculture de la Ponte — Station d'Alevinage du Ruisseau Blanc

Le Meysout F-40120 Arue

2.

L'EPST-INRA Pisciculture à Lees-Athas

Saillet et Esquit F-64490 Lees-Athas

INRA — BP-3F F-64310 Saint-Pee-sur-Nivelle

5.A.4.   DROMA

1.

Pisciculture “Sources de la Fabrique”

40, Chemin de Robinson

F-26000 Valence

5.A.5.   AUGŠNORMANDIJA

1.

Pisciculture des Godeliers

F-27210 Le Torpt

2.

Pisciculture fédérale de Sainte-Gertrude

F-76490 Maulevrier

Fédération des associations pour la pêche et la protection du milieu aquatique de Seine-Maritime, 11

F-76490 Maulevrier

5.A.6.   LUĀRA-BRETAŅA

1.

SCEA “Truites du lac de Cartravers”

Bois-Boscher

F-22460 Merléac (Côtes d'Armor)

2.

Pisciculture du Thélohier

F-35190 Cardroc (Ille-et-Vilaine)

3.

Pisciculture de Plainville

F-28400 Marolles-les-Buis (Eure-et-Loire)

4.

Pisciculture Rémon à Parné-sur-Roc

SARL Remon

21, rue de la Véquerie

F-53260 Parne sur Roc (Mayenne)

5.

Ésosiculture de Feins

Étang aux Moines

F-5440 Feins

AAPPMA

9, rue Kerautret-Botmel

F-35200 Rennes

5.A.7.   REINA-MĒZA (RHIN-MEUSE)

1.

Pisciculture du ruisseau de Dompierre

F-55300 Lacroix-sur-Meuse (Meuse)

2.

Pisciculture de la source de la Deüe

F-55500 Cousances-aux-Bois (Meuse)

5.A.8.   RONA-VIDUSJŪRA-KORSIKA

1.

Pisciculture Charles Murgat

Les Fontaines

F-38270 Beaufort (Isère)

5.A.9.   SĒNA-NORMANDIJA

1.

Pisciculture du Vaucheron

F-55130 Gondrecourt-le-Château (Meuse)

5.A.10.   LANGDOKA-RUSIJONA

1.

Pisciculture de Pêcher

F-48400 Florac

Fédération de la Lozère pour la pêche et la protection du milieu aquatique

F-48400 Florac

5.A.11.   VIDUSPIRENEJI

1.

Pisciculture de la source du Durzon

SCEA Pisciculture du Mas des Pommiers

F-12230 Nant

5.A.12.   ALPI PROVANSA

1.

Centre Piscicole de Roquebilière

F-06450 Roquebilière

Fédération des Alpes-Maritimes pour la pêche et la protection du milieu aquatique

F-06450 Roquebilière

5.B.   Zivjaudzētavas Francijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS

5.B.1.   ARTUĀ-PIKARDIJA

1.

Pisciculture de Sangheen

F-62102 Calais (Pas-de-Calais)

6.A.   Zivjaudzētavas Itālijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

6.A.1.   REĢIONS: FRIULI VENĒCIJA DŽŪLIJA

Stellas upes baseins

1.

Azienda ittica agricola Collavini Mario

Via Tiepolo 12

I-33032 Bertiolo (UD)

N. I096UD005

2.

Impianto ittiogenico di Flambro di Talmassons

Ente tutela pesca del Friuli Venezia Giulia

Via Colugna 3

I-33100 Udine

Tagliamento upes baseins

3.

SGM srl

SGM srl

Via Mulino del Cucco 38

Rivoli di Osoppo (UD)

4.

Impianto ittiogenico di Forni di Sotto

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

5.

Impianto di Grauzaria di Moggio Udinese

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

6.

Impianto ittiogenico di Amaro

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

7.

Impianto ittiogenico di Somplago — Mena di Cavazzo Carnico

Ente tutela pesca del Friuli

Via Colugna 3

I-33100 Udine

6.A.2.   TRENTO AUTONOMĀ PROVINCE

Nočes (Noce) baseins

1.

Ass. Pescatori Solandri (Loc. Fucine)

Cavizzana

2.

Troticoltura di Grossi Roberto

Grossi Roberto

Via Molini n. 11

Monoclassico (TN)

N. 121TN010

Brentas baseins

3.

Campestrin Giovanni

Telve Valsugana (Fontane)

4.

Ittica Resenzola Serafini

Grigno

5.

Ittica Resenzola Selva

Grigno

6.

Leonardi F.lli

Levico Terme (S. Giuliana)

7.

Dellai Giuseppe-Trot. Valsugana

Grigno (Fontana Secca, Maso Puele)

8.

Cappello Paolo

Via Zacconi 21

Loc. Maso Fontane, Roncegno

Adidžes (Adige) baseins

9.

Celva Remo

Pomarolo

10.

Margonar Domenico

Ala (Pilcante)

11.

Degiuli Pasquale

Mattarello (Regole)

12.

Tamanini Livio

Vigolo Vattaro

13.

Troticultura Istituto Agrario di S. Michele a/A.

S. Michele all'Adige

Sarkas (Sarca) baseins

14.

Ass. Pescatori Basso Sarca

Ragoli (Pez)

15.

Stab. Giudicariese La Mola

Tione (Delizia d'Ombra)

16.

Azienda Agricola La Sorgente s.s.

Tione (Saone)

17.

Fonti del Dal s.s.

Lomaso (Dasindo)

18.

Comfish S.r.l. (ex. Paletti)

Preore (Molina)

19.

Ass. Pescatori Basso Sarca

Tenno (Pranzo)

20.

Troticultura “La Fiana”

Di Valenti Claudio (Bondo)

6.A.3.   REĢIONS: UMBRIJA

Neras upes ieleja

1.

Impianto Ittiogenico provinciale

Loc Ponte di Cerreto di Spoleto (PG) — Public Plant (Province of Perugia)

6.A.4.   REĢIONS: VENETO

Astices (Astico) baseins

1.

Centro Ittico Valdastico

Valdastico (Veneto, Province Vicenza)

Ljetas (Lietta) upes baseins

2.

Azienda Agricola Lietta srl.

Via Rai 3

31010 Ormelle (TV)

N. 052TV074

Bacchiglione upes baseins

3.

Azienda Agricola Troticoltura Grosselle Massimo

Massimo Grosselle

Via Palmirona 18

Sandrigo (VI) N. 091VI831

4.

Biasia Luigi

Biasia Luigi

Via Ca'D'Oro 25

Bolzano Vic (VI) N. 013VI831

Brentas upes baseins

5.

Polo Guerrino,

Via S. Martino 51,

Loc. Campese,

I-36061 Bassano del Grappa

Polo Guerrino

Via Tre Case 4

I-36056 Tezze sul Brenta

Tione upe Fattolé

6.

Piscicoltura Menozzi di Franco e Davide Menozzi S.S.

Davide Menozzi

Via Mazzini 32

Bonferraro de Sorga

Tartaro upe/Tioner baseins

7.

Stanzial Eneide

Loc Casotto

Stanzial Eneide

I-37063 Isola Della Scala VR

Celarda upe

8.

Vincheto di Celarda

021 BL 282

M.I.P.A. Via Gregorio XVI, n. 8

I-32100 Belluno

Molini upe

9.

Azienda Agricoltura Troticoltura Rio Molini

Azienda Agricoltura Troticoltura Rio Molini

Rio Molini 6

I-37020 Brentino Belluno

6.A.5.   REĢIONS: AOSTAS IELEJA

Dora Baltea upes baseins

1.

Stabilimento ittiogenico regionale

Rue Mont Blanc 14, Morgex (AO)

6.A.6.   REĢIONS: LOMBARDIJA

1.

Azienda Troticoltura Foglio A.S.S.

Troticoltura Foglio Angelo S.S.

Piazza Marconi 3

I-25072 Bagolino

2.

Azienda Agricola Pisani Dossi

Cascina Oldani, Cisliano (MI)

Giorgio Peterlongo

Via Veneto 20 — Milano

3.

Centro ittiogenico Unione Pesca Sportiva

della Provincia di Sondrio

Unione Pesca Sportiva della Provincia di Sondrio

Via Fiume 85, Sondrio

6.A.7.   REĢIONS: TOSKĀNA

Maresca upes baseins

1.

Allevamento trote di Petrolini Marcello

Petrolini Marcello

Via Mulino Vecchio 229

Maresca — S. Marcello P.se (PT)

6.A.8.   REĢIONS: LIGŪRIJA

1.

Incubatoio Ittico provinciale — Masone Loc. Rio Freddo

Provincia di Genova

Piazzale Mazzini 2

I-16100 Genova

6.A.9.   REĢIONS: PJEMONTA

1.

Incubatoio Ittico della valle di Peleussieres, Oulx (TO) cod. 175 TO 802

Associazione Pescatori Valsusa

Via Martiri della Libertà 1

I-10040 Caprie (TO)

7.   Zivjaudzētavas Austrijā, kas ir apstiprinātas attiecībā uz VHS un IHN

1.

Alois Köttl

Forellenzucht Alois Köttl

A-4872 Neukirchen a.d. Vöckla

2.

Herbert Böck

Forellenhof Kaumberg

Höfnergraben 1

A-2572 Kaumberg

3.

Forellenzucht Glück

Erick und Sylvia Glück

Hammerweg 13

A-5270 Mauerkirchen

4.

Forellenzuchtbetrieb

St. Florian

Martin Ebner

St. Florian 20

A-5261 Uttendorf

5.

Forellenzucht Jobst

Alois Jobst

Bruggen 25

A-9761 Greifenburg”


15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/48


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 14. decembris),

ar ko trešo reizi groza Lēmumu 2004/122/EK par noteiktiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz putnu gripu vairākās Āzijas valstīs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4775)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/851/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 22. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija ar Lēmumu 2004/122/EK (3) noteica aizsardzības pasākumus pret putnu gripu, kas ir konstatēta vairākās Āzijas valstīs, konkrēti Kambodžā, Indonēzijā, Japānā, Laosā, Pakistānā, Ķīnas Tautas Republikā, arī Honkongas teritorijā, Dienvidkorejā, Taizemē un Vjetnamā.

(2)

Malaizija 2004. gada 19. augustā paziņoja par putnu gripas uzliesmojumu, un tādēļ Komisija ar Lēmumu 2004/606/EK otro reizi grozīja Lēmumu 2004/122/EK, attiecinot aizsardzības pasākumus arī uz Malaiziju.

(3)

Ievērojot slimības situāciju lielākajā daļā reģiona valstu, jo īpaši ņemot vērā to, ka turpinās putnu gripas uzliesmojumi Malaizijā, Taizemē, Vjetnamā, Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā, aizsardzības pasākumi uz vietas ir jāturpina.

(4)

Šobrīd dažas no iepriekš uzskaitītajām valstīm nav ziņojušas par turpmākiem slimības uzliesmojumiem, tādēļ to situācija attiecībā uz putnu gripu ir jāpārskata līdz 2004. gada decembrim.

(5)

Malaizijas rietumu pussala ir uzskaitīta Komisijas Lēmumā 94/85/EK (4), un tādēļ ir lietderīgi ierobežot tādu pārtikas olu, neapstrādātu putnu medību trofeju, neapstrādātas lolojumdzīvnieku barības un neapstrādātu barības sastāvdaļu ievešanu, kas satur jebkādas mājputnu daļas no šā Malaizijas reģiona.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2004/122/EK groza šādi:

1)

Lēmuma 3. pantā aiz vārda “Dienvidkorejas” iekļauj vārdus “un Malaizijas”.

2)

Lēmuma 7. pantā datumu “2004. gada 15. decembris” aizstāj ar datumu “2005. gada 31. marts”.

2. pants

Dalībvalstis izdara grozījumus pasākumos, kuri piemērojami importam, lai tie būtu saskaņā ar šo lēmumu, un nekavējoties attiecīgi izziņo noteiktos pasākumus. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  OV L 36, 7.2.2004., 59. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/606/EK (OV L 273, 21.8.2004., 21. lpp.).

(4)  OV L 44, 17.2.1994., 31. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/118/EK (OV L 36, 7.2.2004., 34. lpp.).


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

15.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/50


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2004/852/KĀDP

(2004. gada 13. decembris)

par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

2004. gada 15. novembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1572 (2004), še turpmāk – “ANO DP Rezolūcija 1572 (2004)”, ar ko dalībvalstu pilsoņiem vai no dalībvalstu teritorijām vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar to karogu, un to lidmašīnas, aizliedz ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu, jo īpaši militāro gaisa transportlīdzekļu un aprīkojuma tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai pārvešanu uz Kotdivuāru, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstu teritorijā vai nē, kā arī aizliedz sniegt jebkādu ar militāro darbību saistītu atbalstu, konsultēšanu vai apmācību.

(2)

Lai īstenotu šos pasākumus, būtu jāaizliedz arī ar militāro darbību saistīta finansēšana vai finanšu palīdzība.

(3)

ANO DP Rezolūcijā 1572 (2004) arī nosaka pasākumus, lai novērstu visu to personu iebraukšanu dalībvalstīs vai to tranzītu caur dalībvalstīm, kuras norādījusi ar Rezolūcijas 14. pantu izveidotā komiteja (turpmāk – “Komiteja”) un kuras apdraud miera un nacionālā izlīguma procesu Kotdivuārā, jo īpaši tās personas, kas bloķē Linas-Markusī un Accra III nolīgumu īstenošanu, kā arī jebkuras citas personas, kas norādītas kā atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kā arī personas, kas publiski kurina naidu un aicina uz vardarbību, un personas, kuras pēc Komitejas atzinuma ir pārkāpušas pasākumus, kas noteikti saskaņā ar ieroču embargo.

(4)

Turklāt ANO DP Rezolūcijā 1572 (2004) nosaka tādu līdzekļu, citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē personas, kuras norādījusi Komiteja, vai kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē jebkura persona, kura rīkojas viņu vārdā vai viņu vadībā, kā to nosaka Komiteja, un ka līdzekļi, finanšu aktīvi vai saimnieciskie resursi nav pieejami minētajām personām vai uzņēmumiem vai to labā.

(5)

ANO DP Rezolūcijas 1572 (2004) 19. pantā ir paredzēts, ka pasākumi saistībā ar iebraukšanu dalībvalstīs vai tranzītu caur tām un saistībā ar līdzekļu, finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu stāsies spēkā 2004. gada 15. decembrī, ja vien Drošības Padome līdz tam nenoteiks, ka Linas-Markusī un Accra III nolīgumu parakstītājas puses ir izpildījušas visas saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Accra III nolīgumu un ir uzsākušas pilnībā īstenot Linas-Markusī nolīgumu.

(6)

2004. gada 22. novembrī Padome paziņoja, ka, lai turpinātu atbalstīt mieru Kotdivuārā un novērstu apakšreģiona destabilizāciju, ES turpinās atbalstīt iniciatīvu, ko uzsākusi Rietumāfrikas valstu Ekonomikas kopiena (RVEK) un Āfrikas Savienība (ĀS).

(7)

Padome arī atkārtoti apstiprināja, ka ES ir stingri apņēmusies ar visiem atbilstīgiem līdzekļiem atbalstīt Linas-Markusi un Akras nolīgumu īstenošanu.

(8)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Šajā kopējā nostājā termins “tehniskā palīdzība” ir jebkurš tehnisks atbalsts, kas saistīts ar remontu, attīstību, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu, un tas var būt, piemēram, sagatavošana, konsultācijas, apmācība, darba zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultatīvi pakalpojumi; tehniskā palīdzība ietver verbālus palīdzības veidus.

2. pants

1.   Ieroču un ar tiem saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un aprīkojuma, paramilitārā aprīkojuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, kā arī iekšējām represijām iespējami izmantojama aprīkojuma pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports uz Kotdivuāru, ko īsteno dalībvalstu pilsoņi vai ko veic no dalībvalstu teritorijas, vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar to karogu, un to lidmašīnas, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstu teritorijā vai nav.

2.   Aizliegts arī:

a)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā piešķirt, pārdot, piegādāt vai sniegt tehnisku palīdzību, brokeru pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un ieroču un visu veidu ar tiem saistīto materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un aprīkojuma, paramilitārā aprīkojuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, kā arī aprīkojuma, ko varētu izmantot iekšējām represijām, piegādi, ražošanu, uzturēšanu vai izmantošanu;

b)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Kotdivuārā vai izmantošanai Kotdivuārā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību militārām darbībām, jo īpaši ieskaitot piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai tiešai vai netiešai ieroču un ar tiem saistīto materiālu, kā arī iekšējām represijām iespējami izmantojama aprīkojuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam.

3. pants

1.   Kopējās nostājas 2. pantu nepiemēro:

a)

piegādēm un tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta vienīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstam vai lietošanai Kotdivuārā, kā arī Francijas spēkiem, kas to atbalsta;

b)

tāda militārā aprīkojuma, kas nav nāvējošs, pārdošanai, piegādei, nosūtīšanai vai eksportam, kas paredzēts vienīgi humanitārām vai aizsardzības vajadzībām, ietverot tādu aprīkojumu, kas paredzēts ES, ANO, Āfrikas Savienības un RVEK krīžu pārvarēšanas operācijām,

finansēšanai un finanšu palīdzības sniegšanai, kas saistīta ar šādu aprīkojumu,

tehniskās palīdzības sniegšanai un apmācībai, kas saistīta ar šādu aprīkojumu,

kā to iepriekš apstiprinājusi Komiteja;

c)

aizsargapģērba, tostarp bruņuvestu un militāro ķiveru, pārdošanai, piegādei, nosūtīšanai un eksportam, ko uz laiku Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, ES, Kopienas vai tās dalībvalstu personāls, informācijas līdzekļu un humanitārie un attīstības darbinieki, kā arī saistītais personāls eksportē uz Kotdivuāru tikai savai personīgajai lietošanai;

d)

preču realizācijai vai piegādēm, ko uz laiku nosūta vai eksportē uz Kotdivuāru tās valsts bruņotajiem spēkiem, kura piedalās operācijā, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vienīgi nolūkā tieši atvieglot tās valstspiederīgo evakuāciju un to personu evakuāciju, par kurām tai ir konsulārā atbildība Kotdivuārā, par ko iepriekš paziņots Komitejai;

e)

ieroču un ar tiem saistīto materiālu, kā arī tehniskās apmācības un atbalsta pārdošanai, piegādei, nosūtīšanai vai eksportam, kas paredzēts vienīgi izmantošanai saistībā ar aizsardzības un drošības spēku pārstrukturizēšanas procesu atbilstīgi Linas-Markusī nolīguma 3. punkta f) apakšpunktam, kā to iepriekš apstiprinājusi Komiteja.

4. pants

1.   Dalībvalstis veic visu vajadzīgos pasākumus, lai novērstu visu to personu iebraukšanu dalībvalstīs vai to tranzītu caur dalībvalstīm, kuras norādījusi Komiteja un kuras apdraud miera un nacionālā izlīguma procesu Kotdivuārā, jo īpaši tās personas, kas bloķē Linas-Markusī un Accra III nolīgumu īstenošanu, kā arī jebkuras citas personas, kas noteiktas kā atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, kā arī personas, kas publiski kurina naidu un aicina uz vardarbību, un personas, kuras pēc Komitejas atzinuma ir pārkāpušas pasākumus, kas noteikti ANO DP Rezolūcijas 1572 (2004) 7. punktā.

Attiecīgās personas ir uzskaitītas pielikumā.

2.   Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Komiteja konstatē, ka šis ceļojums notiek steidzamu humānu iemeslu dēļ, tostarp reliģiska pienākuma dēļ, vai ja Komiteja secina, ka šis izņēmums sekmētu ANO Drošības padomes rezolūciju mērķu sasniegšanu, veicinot mieru un nacionālo izlīgšanu Kotdivuārā, kā arī stabilitāti reģionā.

4.   Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu kāda dalībvalsts ļauj tās teritorijā iebraukt vai tai caurbraukt Komitejas norādītajām personām, atļauja dod tiesības sasniegt tikai to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.

5. pants

1.   Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus, kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē personas, kuras norādījusi Komiteja, vai kuri pieder vai kurus tieši vai netieši kontrolē jebkura persona, kas rīkojas viņu vārdā vai viņu vadībā, kā to noteikusi Komiteja.

2.   Līdzekļi, finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami Komisijas norādītajām personām vai vienībām vai izmantošanai šo personu vai vienību labā.

3.   Izņēmumi pieļaujami attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)

tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem;

c)

tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts likumiem,

pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja Komiteja divu darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu;

d)

tie ir nepieciešami ārkārtas izdevumiem, pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Komitejai un Komiteja to ir apstiprinājusi;

e)

uz tiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā pirms ANO DP Rezolūcijas 1572 pieņemšanas dienas, ja tas nav par labu šajā pantā minētai personai un ja attiecīgā dalībvalsts par to nosūtījusi paziņojumu Komitejai.

4.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem, vai

b)

maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēdza vai radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.

6. pants

Padome sastāda pielikumā pievienoto sarakstu un veic tajā jebkādus grozījumus, pamatojoties uz Komitejas pieņemtajiem priekšlikumiem.

7. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā, izņemot pasākumus, kas paredzēti 4. un 5. pantā, kurus piemēro no 2004. gada 15. decembra, ja vien Padome nenolemj citādi, ņemot vērā Drošības padomes nolēmumu par to nosacījumu izpildi, kas noteikti ANO DP Rezolūcijas 1572 (2004) 19. punktā.

8. pants

Šo kopējo nostāju piemēro līdz 2005. gada 15. decembrim. To pastāvīgi pārskata. To atjaunina vai vajadzības gadījumā groza, ja Padome uzskata, ka tās mērķi nav sasniegti.

9. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 13. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. R. BOT


PIELIKUMS

Kopējās nostājas 4. pantā minēto personu saraksts

(Pielikums tiks pabeigts pēc tam, kad tiks iecelta Komiteja saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības Padomes rezolūcijas 1572 (2004) 14. pantu.)