ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
47. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
|
|
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu |
|
|
* |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2090/2004
(2004. gada 8. decembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 9. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 8. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2004. gada 8. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
109,5 |
204 |
94,4 |
|
999 |
102,0 |
|
0707 00 05 |
052 |
131,1 |
204 |
32,5 |
|
999 |
81,8 |
|
0709 90 70 |
052 |
103,1 |
204 |
71,7 |
|
999 |
87,4 |
|
0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50 |
052 |
50,8 |
204 |
42,7 |
|
382 |
32,3 |
|
388 |
52,3 |
|
528 |
36,4 |
|
999 |
42,9 |
|
0805 20 10 |
204 |
59,0 |
999 |
59,0 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
052 |
69,4 |
204 |
46,4 |
|
464 |
161,3 |
|
624 |
95,2 |
|
720 |
30,2 |
|
999 |
80,5 |
|
0805 50 10 |
052 |
61,3 |
528 |
42,4 |
|
999 |
51,9 |
|
0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90 |
052 |
116,3 |
388 |
150,4 |
|
400 |
88,3 |
|
404 |
115,5 |
|
512 |
105,2 |
|
720 |
63,4 |
|
804 |
109,0 |
|
999 |
106,9 |
|
0808 20 50 |
720 |
43,1 |
999 |
43,1 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2091/2004
(2004. gada 6. decembris),
ar kuru kuģiem, kas peld ar Francijas karogu, aizliedz zvejot jūrasmēles
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (1), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2003. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2287/2003, ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, paredz jūrasmēļu nozvejas kvotas 2004. gadam (2). |
(2) |
Lai nodrošinātu to attiecīgo noteikumu ievērošanu, kas saistīti ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem nozvejā no krājumiem, uz ko attiecas kvotas, Komisijai jānosaka datums, no kura uzskata, ka zvejas kuģi, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir izsmēluši piešķirtās nozvejas kvotas. |
(3) |
Saskaņā ar Komisijai paziņoto informāciju ICES VIIb, c zonas ūdeņos jūrasmēļu nozveja, ko veic kuģi, kas peld ar Francijas karogu vai ir reģistrēti Francijā, ir sasniegusi 2004. gadam piešķirto kvotu apjomu. Francija aizliegusi zvejot no šiem krājumiem no 2004. gada 23. oktobra. Minētais datums jānosaka arī ar šo regulu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Uzskata, ka ICES VIIb, c zonas ūdeņos jūrasmēļu nozveja, ko veic kuģi, kas peld ar Francijas karogu vai ir reģistrēti Francijā, ir izsmēlusi 2004. gadā Francijai piešķirto kvotu apjomu.
Kuģiem, kas peld ar Francijas karogu vai ir reģistrēti Francijā, aizliegts zvejot jūrasmēles ICES VIIb, c zonas ūdeņos, tāpat šos krājumus, ko minētie kuģi ir nozvejojuši pēc šīs regulas piemērošanas datuma, ir aizliegts turēt uz kuģa klāja, pārkraut un izkraut krastā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2004. gada 23. oktobra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 6. decembrī
Komisijas vārdā —
zivsaimniecības ģenerāldirektors
Jörgen HOLMQUIST
(1) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 344, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1691/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 3. lpp.).
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2092/2004
(2004. gada 8. decembris),
ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (2) (turpmāk – “Nolīgums”), ko Kopienas vārdā pieņēma ar Lēmumu 2002/309/EK, Euratom, paredz ik gadus 1 200 tonnu apmērā bez ievedmuitas ievest atkaulotu žāvētu liellopu gaļu, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90. |
(2) |
Govju sūkļveida encefalopātijas krīzes dēļ Kopīgajā deklarācijā par gaļas nozari, kas iekļauta iepriekš minētā nolīguma Nobeiguma aktā (3), Nolīguma puses paziņojušas, ka izņēmuma kārtā Kopiena atver ikgadējo autonomo kvotu par 700 tīrā svara tonnām žāvētas liellopu gaļas, kam piemērots procentuālais nodoklis un kas atbrīvota no specifiskā nodokļa, kamēr nav atcelti importa ierobežojumi, ko atsevišķas dalībvalstis noteikušas Šveicei. Ar Komisijas 1999. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 2424/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai pieteiktos tās importa tarifu kvotas saņemšanai par žāvētu liellopu gaļu bez kauliem, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2249/1999 (4), uz daudzgadīga pamata laika posmā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam tika atvērta importa tarifu kvota žāvētas atkaulotas liellopu gaļas importam no Šveices par ikgadēju daudzumu 700 tonnu apmērā. |
(3) |
Savā trešajā sanāksmē, kas notika 2003. gada 4. decembrī Briselē, Apvienotā lauksaimniecības komiteja secināja, ka sakarā ar 2003. gada 25. novembra Lēmumu Nr. 2/2003, ar kuru groza Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājumu (5), ko pieņēmusi Apvienotā veterinārā komiteja, kuras izveidi paredz Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un sakarā ar turpmāko dalībvalstu Šveicei noteikto ierobežojošo pasākumu atcelšanu, iespējami drīz jāpiemēro Nolīgumā paredzētās koncesijas. Tomēr, ņemot vērā izmaiņas izcelsmes noteikumos, kopīgi tika nolemts uzņēmumiem dot pietiekami daudz laika, lai tie varētu pielāgoties un veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz iespējamiem krājumiem. Tādēļ tika pieņemts lēmums par jauno koncesiju īstenošanu no 2005. gada 1. janvāra. |
(4) |
Tādēļ uz daudzgadīga pamata ir jānosaka sīki izstrādāti beznodokļu importa kvotas piemērošanas noteikumi, atbilstoši kuriem ik gadus 1 200 tonnu apmērā, sākot no 2005. gada 1. janvāra, tiek importēta atkaulota žāvēta liellopu gaļa, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90 un kuras izcelsmes valsts ir Šveice. |
(5) |
Lai būtu tiesības saņemt priekšrocības no šīs tarifu kvotas, šo attiecīgo produktu izcelsmes valstij jābūt Šveicei atbilstoši Nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem. Ir jāsniedz atbilstošo produktu precīza definīcija. Kontroles nolūkā par precēm, kam piemērota šī importa kvota, jāuzrāda izziņa par īstumu, kas apliecina, ka gaļa precīzi atbilst definīcijai par piemērotību. Ir jāsagatavo šādu izziņu paraugs, un jānosaka sīki izstrādāti noteikumi to izmantošanai. |
(6) |
Ievešanas kārtības regulēšanai ir paredzētas ievešanas atļaujas. Tādēļ jāparedz noteikumi, atbilstoši kuriem tiek iesniegti pieteikumi un sniegta informācija par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā atkāpjoties no Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6), kā arī no Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (7). |
(7) |
Lai nodrošinātu pareizu attiecīgo produktu importa pārvaldību, ir jāparedz, ka, izsniedzot ievešanas atļaujas, īpaši tiek pārbaudīti ieraksti izziņās par īstumu. |
(8) |
Regula (EK) Nr. 2424/1999 ir jāatceļ. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo uz daudzgadīga pamata laikposmiem no 1. janvāra līdz nākamā gada 31. decembrim atver Kopienas tarifu kvotu importam bez muitas nodokļa žāvētai atkaulotai liellopu gaļai, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90 un kuras izcelsmes valsts ir Šveice, par ikgadēju daudzumu 1 200 tonnu apmērā (turpmāk – “kvota”).
Kvotas kārtas numurs ir 09.4202.
2. Produktiem, kas minēti 1. punktā, piemēro izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 4. pantā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību.
3. Šajā regulā “žāvēta atkaulota gaļa” ir gaļas gabali no vismaz 18 mēnešus vecu liellopu gurniem, kas ir bez redzamiem intramuskulāriem taukiem (3–7 %), kuros pH līmenis ir starp 5,4 un 6,0; gaļa ir sālīta, ar piedevām, presēta, žāvēta vienīgi svaigā sausā gaisā un ar “spīdīgā” pelējuma sēnīti (ar mikroskopisko sēnīšu pelējumu). Gatavā produktā pirms sālīšanas ir no 41 % līdz 53 % sausnas.
2. pants
1. Laižot produktus brīvā apgrozībā, par 1. panta 1. punktā noteiktajiem importa daudzumiem jāuzrāda ievešanas atļauja.
2. Kompetentajai iestādei uzrāda izziņas par īstumu oriģinālu, kas sagatavota saskaņā ar 3. pantu, kā arī tās kopiju kopā ar pieteikumu pirmās ievešanas atļaujas saņemšanai, kas saistīts ar izziņu par īstumu.
Izziņas par īstumu oriģinālu patur minētā iestāde.
3. Izziņu par īstumu drīkst izmantot, lai izsniegtu vairāk nekā vienu ievešanas atļauju daudzumiem, kuri nepārsniedz uz izziņas norādīto daudzumu. Ja, pamatojoties uz šo izziņu, ir izsniegtas vairākas atļaujas, kompetentā iestāde vizē izziņu par īstumu, norādot piešķirto daudzumu.
4. Kompetentās iestādes var izsniegt ievešanas atļaujas tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka visa informācija izziņā par īstumu atbilst tai informācijai, ko reizi nedēļā par attiecīgo jautājumu sniedz Komisija. Pēc tam atļaujas piešķir nekavējoties.
Tomēr izņēmuma gadījumos un ņemot vērā pienācīgi pamatotu pieteikumu, kompetentās iestādes drīkst izsniegt ievešanas atļaujas uz attiecīgo izziņu par īstumu pamata arī tad, ja informācija no Komisijas vēl nav saņemta. Šādos gadījumos ar ieviešanas atļaujām saistītā drošības nauda atbilst kopējā muitas tarifā noteiktajam muitas nodokļa pilnam apmēram. Pēc tam, kad ir saņemta informācija par izziņu, dalībvalstis aizstāj šo drošības naudu ar Regulas (EK) Nr. 1445/95 4. pantā minēto drošības naudu.
5. Atļauju pieteikumu un atļauju 20. ailē ir ietverta viena no I pielikumā norādītajām atzīmēm.
3. pants
1. Regulas 2. pantā minēto izziņu par īstumu izsniedz vienā oriģināleksemplārā un tā divās kopijās, to izdrukā un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām saskaņā ar II pielikumā ietverto paraugu. To arī var izdrukāt un aizpildīt eksportētājvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā iesniegts pieteikums ievešanas atļaujas saņemšanai, var pieprasīt izziņas tulkojumu.
2. Izziņas formāts ir 210 × 297 mm. Izmantotais papīrs nav vieglāks par 40 g/m2. Oriģināleksemplārs ir baltā krāsā, pirmā kopija – rozā krāsā, otrā kopija – dzeltena.
3. Izziņas oriģināls un tā kopijas var būt drukātas vai aizpildītas ar roku. Pēdējā gadījumā tā jāaizpilda, rakstot ar melnu tinti un drukātiem burtiem.
4. Katrai izziņai ir atsevišķs sērijas numurs, kā arī norādīts izdevējvalsts nosaukums.
Uz kopijām norādīts tāds pats sērijas numurs un tāds pats nosaukums kā uz oriģināleksemplāra.
5. Regulas 1. panta 3. punktā norādītā žāvētas atkaulotas gaļas definīcija ir skaidri norādīta izziņā.
6. Izziņas ir derīgas vienīgi, ja tās ir pareizi vizējusi III pielikumā minētā izdevējiestāde.
Izziņas uzskatāmas par pareizi vizētām, ja uz tām ir datums, izsniegšanas vieta un ja uz tām ir izdevējiestādes zīmogs un parakstīt pilnvarotās personas vai pilnvaroto personu paraksts.
4. pants
1. III pielikumā uzskaitītajām izdevējiestādēm:
a) |
jābūt atzītām no eksportētājvalsts puses; |
b) |
jāuzņemas pārbaudīt izziņu ierakstus; |
c) |
jāuzņemas vismaz reizi nedēļā nosūtīt Komisijai visu informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus izziņās par īstumu, jo īpaši izziņas numuru, eksportētāju, saņēmēju, galamērķa valsti, produktu, tīro svaru un parakstīšanas datumu. |
2. III pielikuma sarakstu Komisija var pārskatīt, ja šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav izpildīta vai ja izdevējiestāde nespēj pildīt savus pienākumus.
5. pants
Izziņas par īstumu un ievešanas atļaujas ir derīgas trīs mēnešus no to attiecīgā izsniegšanas datuma. Tomēr to derīguma termiņš beidzas 31. decembrī pēc to izsniegšanas datuma.
6. pants
Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 noteikumus piemēro atbilstīgi šīs regulas noteikumiem.
7. pants
Eksportētājvalstu iestādes paziņo Komisijai šo valstu izdevējiestāžu izmantotos zīmogu paraugus un to personu vārdus un parakstus, kuras ir pilnvarotas parakstīt izziņas par īstumu. Komisiju iespējami drīz informē arī par turpmākajām zīmogu vai vārdu izmaiņām. Komisija paziņo šo informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
8. pants
Regula (EK) Nr. 2424/1999 ir atcelta.
9. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 8. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1899/2004 (OV L 328, 30.10.2004., 67. lpp.).
(2) OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.
(3) OV L 114, 30.4.2002., 352. lpp.
(4) OV L 294, 16.11.1999., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).
(5) OV L 23, 28.1.2004., 27. lpp.
(6) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).
(7) OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004.
I PIELIKUMS
Regulas 2. panta 5. punktā minētās atzīmes
— spāņu valodā: Carne de vacuno seca deshuesada — Reglamento (CE) no 2092/2004
— čehu valodā: Vykostěné sušené hovězí maso – směrnice (ES) č. 2092/2004
— dāņu valodā: Tørret udbenet oksekød — forordning (EF) nr. 2092/2004
— vācu valodā: Entbeintes, getrocknetes Rindfleisch — Verordnung (EG) Nr. 2092/2004
— igauņu valodā: Kuivatatud kondita veiseliha – määrus (EÜ) nr 2092/2004
— grieķu valodā: Αποξηραμένο βόειο κρέας χωρίς κόκαλα — Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 2092/2004
— angļu valodā: Dried boneless beef — Regulation (EC) No 2092/2004
— franču valodā: Viande bovine séchée désossée — Règlement (CE) no 2092/2004
— itāļu valodā: Carni bovine disossate ed essiccate — regolamento (CE) n. 2092/2004
— latviešu valodā: Žāvēta atkaulota liellopu gaļa – Regula (EK) Nr. 2092/2004
— lietuviešu valodā: Džiovinta jautiena be kaulų – Reglamentas (EB) Nr. 2092/2004
— ungāru valodā: Szárított, kicsontozott marhahús – 2092/2004/EK rendelet
— holandiešu valodā: Gedroogd rundvlees zonder been — Verordening (EG) nr. 2092/2004
— poļu valodā: Suszone mięso wołowe bez kości — Rozporządzenie (WE) nr 2092/2004
— portugāļu valodā: Carne de bovino seca desossada — Regulamento (CE) n.o 2092/2004
— slovaku valodā: Vykostené, sušené hovädzie mäso – Nariadenie (ES) č. 2092/2004
— slovēņu valodā: Posušeno goveje meso brez kosti – Uredba (ES) št. 2092/2004
— somu valodā: Kuivattua luutonta naudanlihaa – asetus (EY) N:o 2092/2004
— zviedru valodā: Torkat benfritt nötkött – förordning (EG) nr 2092/2004
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS
To eksportētājvalstu iestāžu saraksts, kuras ir pilnvarotas izsniegt izziņas par īstumu
ŠVEICE:
— |
Office vétérinaire federal/Bundesamt für Veterinärwesen/Ufficio federale di veterinaria |
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/10 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2093/2004
(2004. gada 8. decembris),
ar ko nosaka 2005. gada pirmajā ceturkšna pusgadā dažiem piena un piena produktiem pieejamo daudzumu, atbilstīgi Kopienas atvērtajām kvotām, balstoties tikai uz importa atļaujām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2535/2001, kurā izklāstīti sīki noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro ievilkumu,
tā kā:
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pieejamais daudzums importa gada otrajā pusgadā saskaņā ar dažām tarifu kvotām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2535/2001 ir dots pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2004. gada 9. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 8. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 810/2004 (OV L 149, 30.4.2004., grozījumi izdarīti OV L 215, 16.6.2004., 104. lpp.).
(3) OV L 250, 24.7.2004., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1503/2004 (OV L 275, 25.8.2004., 14. lpp.).
I.A PIELIKUMS
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
09.4590 |
66 691,0 |
09.4591 |
5 300,0 |
09.4592 |
18 380,8 |
09.4593 |
5 200,0 |
09.4594 |
19 140,0 |
09.4595 |
7 500,0 |
09.4596 |
16 309,8 |
09.4599 |
6 470,3 |
I.B PIELIKUMS
5. Produkti ar izcelsmi Rumānijā
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
09.4758 |
1 400,0 |
6. Produkti ar izcelsmi Bulgārijā
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
09.4660 |
3 555,8 |
09.4675 |
500,0 |
I.F PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Šveice
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
09.4155 |
1 100,0 |
09.4156 |
4 548,7 |
I.H PIELIKUMS
Produkti ar izcelsmi Norvēģija
Kvotas numurs |
Kvantitāte (t) |
09.4781 |
2 425,0 |
09.4782 |
266,5 |
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/12 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2094/2004
(2004. gada 8. decembris)
par tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu 10 000 tonnu citādi apstrādātu auzu graudu ar KN kodu 1104 22 98
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai ievērotu savas saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Kopiena katram tirdzniecības gadam, sākot no 1996. gada 1. janvāra, ir noteikusi tarifa kvotu ar nulles nodokļa likmi citādi apstrādātiem auzu graudiem ar KN kodu 1104 22 98. |
(2) |
Līdz 2004./2005. tirdzniecības gadam šo kvotu reglamentēja Komisijas 1996. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2369/96 par Kopienas tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu 10 000 tonnu citādi apstrādātu auzu graudu ar KN kodu 1104 22 98 (2). Šī regula paredz importēšanas atļaujas, uz kurām ik mēnesi iesniedzami pieteikumi. |
(3) |
Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), kodificē pārvaldības noteikumus, ko piemēro tarifa kvotām, kuras paredzētas lietošanai hronoloģiski, ievērojot muitas deklarāciju datumus un tāda importa uzraudzību, uz kuru attiecina preferenču sistēmu. |
(4) |
Vienkāršības labad un ņemot vērā nelielo tarifa kvotas apjomu 10 000 tonnu citādi apstrādātu auzu graudu ar KN kodu 1104 22 98, no 2005./2006. tirdzniecības gada minētās kvotas pārvaldībai ir jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 2454/93 noteikumi, kā arī jāatceļ Regula (EK) Nr. 2369/96. Administratīvu apsvērumu dēļ minētajai kvotai ir jāpiešķir jauns kārtas numurs. |
(5) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 9. panta 1. punktā ir paredzēta atkāpe no prasības iesniegt ievešanas atļauju attiecībā uz tiem produktiem, kam nav ievērojamas ietekmes uz labības tirgus piegādes stāvokli. Kopiena katru gadu importē caurmērā 6 000 tonnu citādi apstrādātu auzu graudu ar KN kodu 1104 22 98. Tas ir neliels daudzums īpašu produktu rūpnieciskām vajadzībām, kas nekādi neietekmē labības tirgu. Tātad var piemērot atkāpi no prasības iesniegt ievešanas atļauju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1784/2003 9. panta 1. punktā. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā norādīto tarifa kvotu katram tirdzniecības gadam atver no 1. jūlija līdz 30. jūnijam.
2. pants
Tarifa kvotu, kas minēta 1. pantā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308. panta a), b) un c) apakšpunktu.
3. pants
Ievedot auzu graudus saskaņā ar tarifa kvotu, kas minēta 1. pantā, ievešanas atļauja nav jāiesniedz.
4. pants
Regula (EK) Nr. 2369/96 ir atcelta.
5. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 8. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.
(2) OV L 323, 13.12.1996., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).
(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Tarifa kvota kvotas periodam no 1. jūlija līdz 30. jūnijam
Kārtas numurs |
KN kods |
Preču nosaukums (1) |
Kvotas neto svara vērtība (tonnas) |
Kvotas nodoklis |
Izcelsme |
09.0043 |
1104 22 98 |
Citādi apstrādāti auzu graudi |
10 000 |
0 |
Visas trešās valstis (erga omnes) |
(1) Neskarot KN interpretācijas noteikumus, preces nosaukuma vārdisko formulējumu uzskata par orientējošu, jo preferenču sistēmu, ciktāl tas skar šo pielikumu, nosaka pēc šīs regulas pieņemšanas dienā spēkā esošo KN kodu piemērošanas jomas.
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/14 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2095/2004
(2004. gada 8. decembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 581/2004, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu uz eksporta kompensācijām par noteiktu veidu sviestu, un Regulu (EK) Nr. 582/2004, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par sausā vājpiena eksporta kompensācijām
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 14. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 581/2004 (2) 1. panta 1. punktu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 582/2004 (3) 1. panta 1. punktu attiecībā uz dažiem galamērķiem eksporta kompensācijas netiek piešķirtas. Pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās Eiropas Savienībai, ir jāsvītro norādes uz šīm valstīm. |
(2) |
Papildprotokols Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Ungārijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4), paredz jaunas importa tarifa kvotas, ko Bulgārija atver attiecībā uz Kopienas izcelsmes sauso pienu. Šī kvota ir piemērojama tikai tiem produktiem, uz ko neattiecas nekādas eksporta subsīdijas. Lai nepieļautu spekulācijas un nodrošinātu, ka tiek ievērota koncesija, kurai jāstājas spēkā pirms beidzas derīguma termiņš izvešanas atļaujām, kas minētas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā Komisijas 2004. gada 26. marta Regulā (EK) Nr. 580/2004, ar ko nosaka konkursa procedūru attiecībā uz eksporta kompensācijām par noteiktiem piena produktiem (5), Bulgāriju neiekļauj to galamērķu vidū, par kuriem ir tiesības saņemt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu pastāvīgā konkursa ietvaros, kas noteikts ar šo regulu. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 581/2004 un (EK) Nr. 582/2004 ir attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 581/2004 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Izsludina pastāvīgu konkursu, lai noteiktu eksporta kompensācijas par šādu Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (6) I pielikuma 9. sadaļā minēto veidu sviestu:
a) |
ar produkta kodu ex ex 0405 10 19 9500 un ex ex 0405 10 19 9700 klasificēts dabīgs sviests blokos, kuru tīrsvars ir vismaz 20 kilogrami; |
b) |
ar produkta kodu ex ex 0405 90 10 9000 klasificēta sviesta eļļa konteineros, kuru tīrsvars ir vismaz 190 kilogrami. |
Pirmajā apakšpunktā minētie produkti ir paredzēti eksportam uz šādiem galamērķiem:
— |
Krievija (galamērķa kods 075) |
— |
un visi pārējie galamērķi, izņemot Andoru, Gibraltāru, Amerikas Savienotās Valstis un Vatikānu.”. |
2. pants
Regulas (EK) Nr. 582/2004 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Izsludina pastāvīgu konkursu, lai noteiktu eksporta kompensācijas par Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (7) I pielikuma 9. sadaļā minēto sauso vājpienu, kas fasēts pakās, kuru tīrsvars ir vismaz 25 kilogrami, un satur ne vairāk kā 0,5 svara % svešu vielu piedevu, ko klasificē ar produkta kodu ex ex 0402 10 19 9000, un ko paredzēts eksportēt uz visiem galamērķiem, izņemot Andoru, Bulgāriju, Gibraltāru, Amerikas Savienotajām Valstīm un Vatikānu.”.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 8. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2004 (OV L 29, 3.2.2004., 6. lpp.).
(2) OV L 90, 27.3.2004., 64. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 810/2004 (OV L 149, 30.4.2004., 138. lpp.).
(3) OV L 90, 27.3.2004., 67. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 810/2004.
(4) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(5) OV L 90, 27.3.2004., 58. lpp.
(6) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.
(7) OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/16 |
Informācija attiecībā uz datumu, ar kuru piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 422/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 1. panta 34. un 35. punktu
Padomes 2004. gada 19. februāra Regulas (EK) Nr. 422/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 1. panta 34. un 35. punktu piemēro ar dienu, kad stājas spēkā Komisijas Regula (EK) Nr. 2082/2004, ar kuru groza Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulu (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (1).
(1) OV L 360, 7.12.2004. 8. lpp.
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Komisija
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/17 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 7. aprīlis)
attiecībā uz procedūrām, ievērojot EK Līguma 81. pantu, kopsavilkums par lietu COMP/A.38284/D2
Société Air France/Alitalia Linee Aeree Italiane SpA (1)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1307)
(autentisks ir vienīgi teksts angļu valodā)
(2004/841/EK)
2004. gada 7. aprīlī Komisija pieņēma lēmumu, kas saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu piešķir individuālu atbrīvojumu sadarbības nolīgumam starp Air France un Alitalia. Šī lēmuma publiskā versija ir pieejama angļu, franču un vācu valodā (autentisks ir tikai teksts angļu valodā) DG COMP’s mājas lapā http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html
1. PROCEDŪRU KOPSAVILKUMS
(1) |
2001. gada 12. novembrīAir France (AF) un Alitalia (AZ) pieteica Komisijai vairākus sadarbības nolīgumus un pieteicās trūkumu samazināšanai saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3975/87 3. panta 2. punktu, un/vai atbrīvošanai saskaņā ar tās pašas Regulas 5. pantu (2). |
(2) |
2002. gada 8. maijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts pieteikto nolīgumu kopsavilkums, aicinot ieinteresētās trešās personas 30 dienu laikā sūtīt savas piezīmes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3975/87 5. panta 2. punktu (3). Atbildot uz šo publikāciju, dažas aviolīnijas izteica interesi uzsākt darbību maršrutos, kas tiek apspriesti, ar noteikumu, ka šķēršļi iebraukšanai tiek likvidēti ar atbilstošiem līdzekļiem. |
(3) |
2002. gada 1. jūlijā Komisija pieteica Pusēm nopietnu šaubu vēstuli, informējot Puses, ka viņu sadarbības nolīgumi nevar tikt apstiprināti to pašreizējā formā. |
(4) |
Pamatojoties uz atrunām, ko izteica Komisija un pēc spraigām debatēm, Puses ierosināja saistības, kas tika publicētas kā komentārs 2003. gada 9. decembraOficiālā Vēstneša paziņojumā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3975/87 16. panta 3. punktu (4). Ņemot vērā saņemtās piezīmes, Puses piekrita papildināt savas saistības. |
(5) |
Pilnveidotās saistības kombinācijā ar faktu, ka attiecīgajos tirgos ir vairāki ienācēji, ir patīkams fakts no konkurences politikas redzes viedokļa. Panākusi, ka Puses ievēro šīs saistības, Komisijas izlēma atbrīvot to sadarbības nolīgumus uz sešiem gadiem. |
2. SADARBĪBAS NOLĪGUMS
(6) |
Ar sadarbību savā starpā Puses cenšas izveidot tālejošu, ilgtermiņa stratēģisko divpusējo aliansi, kuras galvenie mērķi ir sekojoši:
|
(7) |
Tā kā alianses, kas izveidota starp Air France un Alitalia, mērķis ir izveidot vairāk-centru sistēmu, lai varētu savstarpēji sasaistīt to visā pasaulē izplatītos tīklus, sadarbība būs ciešāka Francijas–Itālijas “savienojumā”, kas ietver visus maršrutus starp Franciju un Itāliju, ko apkalpo Air France un/vai Alitalia, izņemot lidojumus pēc tam un pirms tam veiktos lidojumus, vai iekšzemes vai starptautiskos. Francijas-Itālijas savienojumā papildu vispārējai pasažieru pārvadājumu darbību koordinēšanai, kā minēts iepriekš, Puses arī vienojas par lidojumu biežumu un dala apjomus un savus ienākumus. |
3. NOVĒRTĒJUMS
(8) |
Darbības, kuras ietekmē nolīgums, ir regulārie pasažieru aviopārvadājumi, preču aviopārvadājumi un sauszemes pārkraušanas pakalpojumi. Lēmumprojekts par atvieglojumiem norāda tikai pirmo sadarbības jomu, t.i., regulāros pasažieru aviopārvadājumus. Tā kā Puses vēl joprojām vienojas par sadarbības lauku šajā jomā, kravu aviopārvadājumi nav ietverti lēmumprojekta redzeslokā. Lēmumprojektā netiek apspriesti arī sauszemes pārkraušanas pakalpojumi, kuri neietilpst Regulas (EEK) Nr. 3975/87 (5) redzeslokā. |
(9) |
Komisija pieņem, ka kopumā Alianse veicina transporta pakalpojumu izstrādes un izplatīšanas pilnveidošanu un sekmē tehnisko un ekonomisko progresu. Sadarbības nolīgums, iespējams, rada ieguvumus, radot daudz plašāku vispasaules tīklu, kas piedāvātu klientiem labākus pakalpojumus, palielinot tiešo un netiešo lidojumu skaitu. Kamēr aviolīniju skaita palielināšana neizbēgami nenoved pie izdevumu samazināšanas saistībā ar pastāvīgu apjoma ekonomiju, ietaupījumus var gūt, pateicoties pārvadājumu skaita pieaugumam viscaur tīklā, lidojumu biežuma labākai plānošanai, lielākam slodzes koeficientam u.c. |
(10) |
Lai kā, patērētājam tiks tikai niecīga daļa no paredzētajām izmaksu samazināšanām pazeminātu cenu formā, ja Puses paliks saskaņā ar pietiekamo konkurējošo ierobežojumu tirgos, kur konkurenci ierobežo Alianse. |
(11) |
No Komisijas novērtējuma saskaņā ar 81. pantu izriet, ka pastāv risks, ka Alianse izslēdz konkurenci attiecībā uz pasažieru gaisa pārvadājumu nozīmīgu daļu septiņos “Sākums un Galapunkts” (6) (S+G) pāros, t.i., Parīze–Milāna, Parīze–Roma, Parīze–Venēcija, Parīze–Florence, Parīze–Boloņa, Parīze–Neapole un Milāna–Liona. Pirms alianses Air France un Alitalia bija divi galvenie operatori šajos sašūpotajos tirgos, kas daļēji pārklājas, konkurējot plecu pie pleca. Paziņojuma brīdī tiem bija ļoti lielas tirgus daļas šajos septiņos S+G posmos. Tos izvēlās pasažieri, kuriem ir svarīgs laiks, kuri ir koncentrēti uz elastīgumu (7), un pasažieri, kuriem ir svarīga cena. |
(12) |
Turklāt Pušu stabilā tirgus pozīcija ir aizsargāta pret iespējamo ienākšanu tirgū ar nozīmīgiem ienākšanas šķēršļiem, piemēram, attiecīgo lidostu laika nišu trūkuma dēļ, lidojumu biežuma dēļ, ko apkalpo puses, to pasažieru, kuriem ir svarīgs laiks, dēļ, un pastāvīgo pasažieru programmu apvienošanas dēļ. |
(13) |
Tādējādi sadarbības nolīgumu var pieņemt, tikai pamatojoties uz atbilstošiem līdzekļiem, kuru galvenais mērķis ir likvidēt esošos ienākšanas šķēršļus konkurentiem, un nodrošināt, ka iespaidotie patērētāji godīgi iegūst savu daļu, kas izriet no sadarbības. |
4. SAISTĪBAS
(14) |
Pamatojoties uz atrunām, ko izteica Komisija savās nopietno šaubu vēstulēs, Puses ierosināja saistības, kas tika publicētas kā komentārs 2003. gada 9. decembrī. Vairākas aviolīnijas un AK Godīgas Tirdzniecības birojs izteica savas piezīmes. Ņemot vērā saņemtās piezīmes, Puses piekrita pilnveidot savas saistības. Jo īpaši noteikumus par laika nišu izplatību Parīzes CDG lidostā, kur ir būtiski uzlabojumi un tika atcelts ierobežojums par to laika nišu skaitu, kas jāatbrīvo Orlī lidostā. Šo saistību galvenie principi ir apkopoti zemāk. |
(15) |
Lai kompensētu laika nišu trūkumu pārpildītajās lidostās, Pusēm jādara zināms konkurentiem to laika nišu skaits, kuras ir paredzētas jauno pakalpojumu atbalstīšanai septiņos maršrutos, kur Komisija ir pamanījusi konkurences nozīmīgumu. Maksimālais skaits to laika nišu, kuras jāatbrīvo Pusēm, ir noteikts pēc maršruta šā lēmuma pielikumā. |
(16) |
Pamatojoties uz Komisijas plašo izpēti par Francijas-Itālijas tirgu un pēc piezīmju novērtēšanas, ko trešās Puses sniedza kā atbildi uz Komisijas Paziņojumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3975/87 16. panta 3. punktu, laika nišu skaits, ko Puses ir piekritušas atbrīvot katrā no ietekmētajiem maršrutiem, uzskatāms par pietiekamu, lai ļautu no punkta uz punktu pārvadātājiem efektīvi konkurēt ar Pusēm šajos maršrutos. Risinājumi ir mērķēti uz to, lai ļautu sāncenšiem veikt no punkta uz punktu pārvadājumus, un jo īpaši, lai sacenstos ar Pusēm par to S+G pasažieru pārvadāšanu, kuriem ir svarīgs laiks un, kuri ir koncentrēti uz elastīgumu. |
(17) |
Ņemot vērā to, ka daudz efektīgāk ir pievienot lidojumu skaitu jau esošajiem pakalpojumiem, nekā sākt no tukšas vietas, un, ka pasažieriem, kuriem ir svarīgs laiks un kuri ir koncentrēti uz elastīgumu, ir nepieciešams pietiekams daudzums ikdienas lidojumu skaits, laika nišas būs pieejamas pēc priekšrocības principa tiem sāncenšiem, kas kopumā apkalpos visvairāk lidojumu maršrutā (ieskaitot tā esošos pakalpojumus). |
(18) |
No Komisijas izpētes par Francijas-Itālijas tirgu izriet, ka Parīzes Šarla de Golla (CDG) un Orlī (ORY) lidostas ir aizvietojamas, skatoties no S+G pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pieprasījuma apspriestajos maršrutos viedokļa. Tas pats attiecas uz Milānas Linate un Malpensas lidostām. |
(19) |
Proporcionalitātes principa piemērošana parasti nozīmētu, ka Pusēm ļauts izvēlēties, kurā lidostā atteikties no laika nišām, ar noteikumu, ka tas ir pietiekami, lai atrisinātu konkurences jautājumus. Tomēr šajā gadījumā Komisija ir izlēmusi, ka, respektējot Parīzes lidostas, lai nodrošinātu ierosināto risinājumu efektivitāti, Orlī laika nišas saskaņā ar zināmiem nosacījumiem būtu arī jāatdod sāncenšiem, kuri jau sniedz pakalpojumus ietekmētajos maršrutos ārpus šīs lidostas, lai ļautu tiem palielināt to pakalpojumu skaitu. Tas izskaidro, kādēļ saistības paredz, ka sāncensim ir tiesības iegūt laika nišas Orlī, ja tas jau apkalpo reisus ietekmētajos maršrutos ārpus Orlī un, ja tā visi plānotie reisi, kas apkalpo Parīzi, tiek apkalpoti ārpus šīs lidostas. |
(20) |
Tā paša iemesla dēļ saistības paredz, ka Pusēm var pieprasīt atbrīvot laika nišas Milānas-Linates lidostā tikai sāncensim, kurš jau sniedz pakalpojumus ietekmētajā maršrutā ārpus Linates, un vēlas palielināt lidojumu biežumu šajā maršrutā. |
(21) |
Papildus laika nišām citi risinājumi tiek mērķēti uz papildus ienākšanas šķēršļu novēršanu, kas norādīti lēmumprojektā. |
(22) |
No patērētāja redzes viedokļa daži no tiem uzlabos savstarpējo aizstājamību starp reisiem, ko apkalpo Puses un reisiem, ko apkalpo sāncenši ietekmētajos maršrutos, un palīdzēs jaunpienācējiem iegūt minimālo pasažieru skaitu, kas nepieciešams, lai sāktu darbību šajos maršrutos. Tie īpaši paredz, ka Pusēm būs jāļauj jaunpienācējiem piedalīties savās pastāvīgo pasažieru programmās, ja tie vēlas. Cita saistība attiecas uz savstarpējo vienošanos un īpašajiem nolīgumiem, kas saistīti ar cenu noteikšanu un ļaus pasažieriem lidot turp, izmantojot Pušu pakalpojumus un atpakaļ, izmantojot sāncenšu pakalpojumus vai pretēji, konkrētajā lidojumā ar vienu biļeti. |
(23) |
Puses arī vienojās veicināt kombinētos pasažieru nolīgumus, sakarā ar ko tie nodrošina gaisa transporta pakalpojumus kā daļu no maršruta, kas ietver sauszemes vai jūras pārvadājumus, lai patērētājiem nodrošinātu plašāku izvēli un labākus multimodālos pārvadājuma pakalpojumus. Tas, piemēram, ļautu patērētājiem, kuriem ir svarīgs laiks, ar izdevīgiem nosacījumiem kombinēt vienu vilciena reisu ar atpakaļlidojumu. |
(24) |
Visbeidzot, saistības uzliek Pusēm pienākumu saglabāt lidojumu biežuma stabilitāti (lidojumu skaita pieauguma regulēšana) sākumperiodā, lai nodrošinātu to, ka jaunpienācēji netiek izspiesti no tirgus īsi pēc ienākšanas tirgū. |
5. SECINĀJUMS
(25) |
Balstoties uz iepriekš minēto, saistības, ko iesniegušas Puses, ir pietiekamas, lai atrisinātu konkurences problēmas izpētes laikā noteiktajos tirgos, ļaujot trešajām pusēm ienākt tirgū un, atvieglojot trešo pušu ienākšanu. |
(26) |
Tādējādi Komisija ir izlēmusi, ka, saskaņā ar EK Līguma 81. panta 3. punktu un ar noteikumu, ka puses piekrīt saistībām, kas minētas pielikumā, EK Līguma 81. panta 1. punkts nav piemērojams nolīgumam starp Air France un Alitalia, kas paziņots Komisijai 2001. gada 12. novembrī, laika posmā no 2001. gada 12. novembra līdz 2007. gada 11. novembrim. |
(1) Paziņojums par noklausīšanos publicēts OV C 305, 9.12.20004.
(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 3975/87 (1987. gada 14. decembris), ar ko nosaka konkurences noteikumu piemērošanas procedūru uzņēmējiem gaisa transporta nozarē, skatīt OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
(3) OV C 111, 8.5.2002., 7. lpp.
(4) OV C 297, 9.12.2003., 10. lpp.
(5) Šis lēmums neietekmē turpmāko šo aspektu konkurētspējas novērtēšanu saskaņā ar Līguma 81.pantu.
(6) Lai izveidotu nozīmīgu gaisa transporta tirgu, Komisija ir izstrādājusi sākumpunkta/galapunkta (S+G) pāru pieeju. No patērētāja viedokļa pēc šīs pieejas katra sākumpunkta un galapunkta kombinācija ir uzskatāma par atsevišķu tirgu.
(7) Ir viens izņēmums otrai pasažieru grupai Milānas–Lionas pilsētu pārī, ņemot vērā citu transportlīdzekļu veidu (autotransporta) konkurences radītās sekas.
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/21 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 1. decembris)
par īstenošanas noteikumiem, ar ko dalībvalstis var atļaut laist tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts lauksaimniecības augu šķirņu vai dārzeņu šķirņu katalogā
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4493)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2004/842/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 4. panta a) apakšpunkta 2. daļu,
ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (2), un jo īpaši tās 4. panta a) apakšpunkta 2. daļu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību (3), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (4), un jo īpaši tās 23. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (5), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (6), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Atbilstoši Direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK dalībvalstis lauksaimniecības sēklu ražotājiem var atļaut laist tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām ir iesniegts pieteikums iekļaušanai dalībvalstu katalogā, kā paredzēts Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvā 2002/53/EK par lauksaimniecības augu šķirņu kopējo katalogu (7). |
(2) |
Turklāt, atbilstoši Direktīvai 2002/55/EK dalībvalstis var atļaut dārzeņu sēklu selekcionāriem vai to pārstāvjiem laist tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām ir iesniegts pieteikums iekļaušanai vismaz vienas dalībvalsts katalogā, kā paredzēts šajā direktīvā. |
(3) |
Lai dalībvalstis varētu piešķirt šādas atļaujas, šīm direktīvām ir nepieciešams noteikt īstenošanas noteikumus, kuros jo īpaši būtu noteikti šo atļauju piešķiršanas mērķi un nosacījumi, sēklu iepakojuma marķējums un, lauksaimniecības sēklu gadījumā, daudzums. Ir arī lietderīgi, lai tādas šķirnes gadījumā, kas iegūta no ģenētiski pārveidota organisma, šā ģenētiski pārveidotā organisma laišana tirgū būtu atļauta ar Kopienas tiesību aktiem. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. pants
Priekšmets
Šā lēmuma mērķis ir paredzēt noteikumus, ar ko dalībvalstis var piešķirt atļauju, lai laistu tirgū:
a) |
lauksaimniecības augu šķirņu sēklas, par kurām dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 1. panta 2. punktu, ievērojot šā lēmuma II nodaļu, vai |
b) |
dārzeņu šķirņu sēklas, par kurām vismaz vienā dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 3. panta 3. punktu un ir iesniegta īpaša tehniskā informācija, ievērojot šā lēmuma III nodaļu. |
II NODAĻA
Lauksaimniecības augu sugas
2. pants
Atļauju piešķiršana
1. Lauksaimniecības augu sugām, uz kurām attiecas Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK, dalībvalstis vietējiem ražotājiem var atļaut laist tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts lauksaimniecības augu šķirņu katalogā (valsts katalogā), ievērojot šā lēmuma 3. līdz 18. pantu.
2. Ja atļauja piešķirta saskaņā ar šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas īpašnieks ievēro visus šīs atļaujas nosacījumus vai ierobežojumus.
3. pants
Pieteikums
1. Atļauju var pieprasīt persona, kura pienācīgi aizpildījusi pieteikumu šķirnes iekļaušanai dalībvalsts katalogā (turpmāk tekstā – “pieteikuma iesniedzējs”, kas attiecas arī uz oficiāli deleģētu personas pārstāvi).
2. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz šāda informācija:
a) |
paredzētie testi un izmēģinājumi; |
b) |
dalībvalsts(-u) nosaukums(-i), kurā(-ās) jāveic šie testi un izmēģinājumi; |
c) |
šķirnes apraksts; |
d) |
šķirnes uzturēšana. |
4. pants
Mērķis
Atļauju piešķir tikai testiem vai izmēģinājumiem, kas tiek veikti lauksaimniecības uzņēmumos, lai iegūtu informāciju par šķirnes kultivēšanu vai izmantošanu.
5. pants
Tehniskie nosacījumi
1. Lopbarības augu sēklām saskaņā ar Direktīvas 66/401/EEK I un II pielikumu atbilst nosacījumiem, kas paredzēti:
a) |
sertificētām sēklām (visas sugas, izņemot Pisum sativum un Vicia faba) vai |
b) |
“otrās paaudzes sertificētām sēklām” (Pisum sativum, Vicia faba). |
2. Graudaugu sēklām saskaņā ar Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu jāatbilst nosacījumiem:
a) |
sertificētam sēklām (Phalaris canariensis, izņemot hibrīdus, Secale cereale, Sorghum bicolor, Sorghum sudanense, Zea mays un šādu sēklu hibrīdi: Avena sativa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un x Triticosecale, izņemot pašapputeksnēšanās šķirnes) vai |
b) |
“otrās paaudzes sertificētām sēklām” (Avena sativa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un x Triticosecale pašapputeksnēšanās šķirnes; visos gadījumos, izņemot hibrīdus). |
3. Biešu sēklām saskaņā ar Direktīvas 2002/54/EK I pielikumu jāatbilst sertificētu sēklu nosacījumiem.
4. Sēklas kartupeļiem saskaņā ar Direktīvas 2002/56/EEK I un II pielikumu jāatbilst sertificētu sēklas kartupeļu nosacījumiem.
5. Eļļas augu un šķiedraugu sēklām saskaņā ar Direktīvas 2002/57/EK I un II pielikumu jāatbilst nosacījumiem:
a) |
sertificētām sēklām (visas sugas, izņemot Linum usitatissimum); |
b) |
“otrās un trešās paaudzes sertificētam sēklām” (Linum usitatissimum). |
6. pants
Pārbaude
1. Atbilstību 5. panta nosacījumiem novērtē šādi:
a) |
sēklas kartupeļiem – oficiālā pārbaudē; |
b) |
citos gadījumos – oficiālā pārbaudē vai pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā. |
2. Pārbaudot atbilstību nosacījumiem attiecībā uz šķirnes identitāti un šķirnes tīrību, izmanto šķirnes aprakstu, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, vai, vajadzības gadījumā, iepriekšēju šķirnes aprakstu, kas balstās uz šķirnes atšķirīguma, noturīguma un viendabīguma oficiālās pārbaudes rezultātiem saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 7. pantu.
3. Pārbaudi veic saskaņā ar pašreizējām starptautiskām metodēm, ja šādas metodes eksistē.
4. Pārbaudes paraugi jāņem oficiāli vai oficiālā uzraudzībā, vai, sēklas kartupeļu gadījumā, oficiāli saskaņā ar atbilstošām metodēm.
5. Paraugi jāņem no vienveidīgas partijas.
6. Paraugu partijas maksimālais un minimālais svars ir doti:
a) |
lopbarības augiem: Direktīvas 66/401/EEK III pielikumā; |
b) |
graudaugiem: Direktīvas 66/402/EEK III pielikumā; |
c) |
bietēm: Direktīvas 2002/54/EK II pielikumā; |
d) |
eļļas augiem un šķiedraugiem: Direktīvas 2002/57/EK III pielikumā. |
7. pants
Daudzumi
Katras šķirnes atļautais daudzums nedrīkst pārsniegt šādu vienas sugas sēklu procentuālo sastāvu, ko ik gadus izmanto dalībvalstī(s), kurā(m) sēklas ir paredzētas:
a) |
cietie kvieši – 0,05 %; |
b) |
lauka zirņi, lauka pupas, auzas, mieži un kvieši – 0,3 %; |
c) |
visos citos gadījumos – 0,1 %. |
Tomēr, ja šāds daudzums nav pietiekams, lai katrā dalībvalstī, kurā ir paredzētas sēklas, varētu apsēt 10 ha, var atļaut šādai platībai nepieciešamo daudzumu.
8. pants
Iepakojums un tā aizzīmogošana
Sēklas drīkst realizēt tikai slēgtā iepakojumā vai aizzīmogotos traukos. Sēklu iepakojumam un traukiem jābūt noslēgtiem oficiāli vai oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojuma aizzīmogošanas sistēmu vai neatstājot vai nu uz oficiālās etiķetes, kas minēta 9. pantā, vai arī uz iepakojuma pierādījumus tam, ka iepakojums ir bijis atvērts. Lai nodrošinātu iepakojuma aizzīmogošanu, aizzīmogošanas sistēmā ietilpst vismaz oficiālā etiķete vai arī oficiālas plombas piestiprināšana.
Sēklas kartupeļu iepakojumam jābūt jaunam un traukam jābūt tīram.
9. pants
Marķēšana
1. Uz sēklas iepakojuma ir jābūt oficiālai etiķetei vienā no oficiālajām Kopienas valodām.
2. Šā panta 1. punktā minētajā etiķetē iekļauj šādu informāciju:
a) |
sertifikācijas iestāde un dalībvalsts vai to saīsinājums; |
b) |
partijas atsauces numurs; |
c) |
iepakojuma aizzīmogošanas mēnesis un gads; |
d) |
suga; |
e) |
šķirnes nosaukums, ar kādu sēklas realizē (selekcionāra atsauce, piedāvātais nosaukums vai apstiprinātais nosaukums) un šķirnes oficiālā pieteikuma numurs, ja tāds ir; |
f) |
norāde “šķirne vēl nav iekļauta oficiālajā sarakstā”; |
g) |
norāde “tikai testiem un izmēģinājumiem”; |
h) |
attiecīgajos gadījumos vārdi “ģenētiski pārveidota šķirne”; |
i) |
izmērs (tikai sēklas kartupeļiem); |
j) |
deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais tīro sēklu skaits, vai, attiecīgajos gadījumos, čemuri; |
k) |
ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, vielas lodīšu veidā vai citas cietas piedevas, tādā gadījumā jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuvenā attiecība starp tīro sēklu vai, attiecīgajos gadījumos, čemuru svaru un kopsvaru. |
3. Šā panta 1. punktā minētajai etiķetei jābūt oranžā krāsā.
10. pants
Ķīmiskā apstrāde
Atzīmei par jebkuru ķīmisko apstrādi jābūt vai nu uz 9. pantā minētās oficiālās etiķetes, vai uz piegādātāja etiķetes un uz iepakojuma vai tā iekšpusē, vai uz trauka.
11. pants
Derīguma termiņš
Neierobežojot 13. un 14. panta noteikumus, atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, ir derīgas ne ilgāk par vienu gadu un pagarina saskaņā ar 12. pantu.
12. pants
Atļauju pagarināšana
1. Neierobežojot 13. un 14. pantu, 2. pantā minētās atļaujas katru atjauno uz laika posmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
2. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:
a) |
atsauci uz sākotnējo atļauju; |
b) |
jebkuru pieejamo informāciju, kas papildina jau esošo informāciju attiecībā uz šķirnes aprakstu, uzturēšanu un/vai kultivēšanu vai izmantošanu, uz ko attiecas sākotnējā atļauja; |
c) |
pierādījumu, ka novērtējums attiecīgās šķirnes iekļaušanai katalogā vēl aizvien tiek veikts, ja šī informācija dalībvalstij nav iesniegta citādi. |
13. pants
Derīguma pārtraukšana
Atļaujas vairs nav spēkā, ja ir atsaukts vai noraidīts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā, vai šķirne tiek iekļauta katalogā.
14. pants
Drošības pasākumi
Neraugoties uz atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 2. pantu, dalībvalsts var aizliegt izmantot šķirni visā savā teritorijā vai tās daļā vai pieņemt atbilstošus nosacījumus šķirnes kultivēšanai c) apakšpunktā paredzētajos gadījumos saskaņā ar nosacījumiem šādas kultivēšanas rezultātā radušos produktu izmantošanai:
a) |
ja ir konstatēts, ka šķirnes kultivēšana no augu veselības viedokļa varētu kaitēt citu šķirņu vai sugu kultivēšanai, vai, |
b) |
ja dalībvalstīs, kas ir iesniegušas pieteikumu, veiktie oficiālie audzēšanas izmēģinājumi rāda, ka šķirne nevienā tās teritorijas daļā neuzrāda rezultātus, kas atbilst tiem, kas iegūti no attiecīgās dalībvalsts teritorijā pieņemtas salīdzināmas šķirnes, vai ja ir labi zināms, ka šķirne nav piemērota kultivēšanai jebkādā tās teritorijas daļā sava veida vai brieduma kategorijas dēļ, vai, |
c) |
ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šķirne ir bīstama cilvēku veselībai vai videi. |
15. pants
Ziņošanas pienākumi
1. Pēc atļaujas piešķiršanas dalībvalsts var pieprasīt pilnvarotajai personai ziņot:
a) |
par testu vai izmēģinājumu, kas veikti lauksamniecības uzņēmumos, rezultātiem, lai iegūtu informāciju par šķirnes kultivēšanu vai izmantošanu; |
b) |
par sēklu daudzumu, kas laists tirgū atļaujas derīguma periodā, un dalībvalsti, kurai sēklas paredzētas. |
2. Šā panta 1. punkta b) daļā minētā informācija uzskatāma par konfidenciālu.
16. pants
Uzturēšanas pārbaudes
Pilnvarotāja dalībvalsts var pārbaudīt šķirnes uzturēšanu.
Ja uzturēšana notiek dalībvalstī, kas nav pilnvarotāja dalībvalsts, dalībvalstis sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību attiecībā uz nepieciešamo pārbaudi.
Dalībvalsts var piekrist uzturēšanai trešajā valstī, ja saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 22. panta 1. punkta b) daļu ir konstatēts, ka šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudes dod tādas pašas garantijas kā tās, kas veiktas dalībvalstīs.
17. pants
Paziņošana
Dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai:
a) |
par pieteikumu, tiklīdz tas saņemts, vai pieteikuma noraidīšanu atļaujas saņemšanai un |
b) |
par atļaujas piešķiršanu, atjaunošanu, atcelšanu vai atsaukšanu. |
18. pants
Informācijas apmaiņa
Dalībvalstis izmanto esošās datorizētās informācijas apmaiņas sistēmas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu attiecībā uz saņemtajiem pieteikumiem šķirņu iekļaušanai valsts katalogos un par vēl neiekļauto šķirņu sēklu atļaušanu.
19. pants
Šķirņu saraksta publicēšana
Komisija, balstoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju, var publicēt atļauto šķirņu sarakstu.
III NODAĻA
Dārzeņu sugas
20. pants
Atļauju piešķiršana
1. Dārzeņu sugām, uz kurām attiecas Direktīva 2002/55/EK, dalībvalstis savā teritorijā reģistrētiem selekcionāriem var atļaut laist tirgū tādu šķirņu sēklas, par kurām vismaz vienā dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts dārzeņu šķirņu katalogā (valsts katalogā) un par kuru dalībvalstī(s) ir iesniegta atsevišķa tehniskā informācija, ievērojot šā lēmuma 21. līdz 37. pantu.
2. Ja atļauja piešķirta saskaņā ar šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka atļaujas īpašnieks ievēro visus šīs atļaujas nosacījumus vai ierobežojumus.
21. pants
Pieteikums
1. Pieprasījumu atļaujas saņemšanai var iesniegt persona, kura pienācīgi aizpildījusi pieteikumu šķirnes iekļaušanai vismaz vienas dalībvalsts katalogā (turpmāk tekstā – “pieprasījuma iesniedzējs”, kas attiecas arī uz oficiāli deleģētu personas pārstāvi).
2. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz šāda informācija:
a) |
šķirnes apraksts; |
b) |
šķirnes uzturēšana. |
22. pants
Mērķis
Atļauju piešķir tikai nolūkā iegūt zināšanas, kas iegūtas praktiskā pieredzē kultivējot.
23. pants
Tehniskie nosacījumi
Dārzeņu sēklām jāatbilst nosacījumiem, kas noteikti Direktīvas 2002/55/EK II pielikumā.
24. pants
Pārbaude
1. Dārzeņu sēklas ir pakļautas oficiālai pēcpārbaudei, lai apstiprinātu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību, balstoties uz šķirnes aprakstu, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs vai, vajadzības gadījumā, uz iepriekšēju šķirnes aprakstu, kas balstās uz šķirnes atšķirīguma, noturīguma un viendabīguma oficiālās pārbaudes rezultātiem saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 7. pantu.
2. Paraugi jāņem no vienveidīgas partijas.
3. Partijas maksimālais svars un parauga minimālais svars ir norādīti Padomes Direktīvas 2002/55/EK III pielikumā.
25. pants
Ģenētiski pārveidotas šķirnes
Attiecībā uz ģenētiski pārveidotu šķirni šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Ģenētiski pārveidotam materiālam jābūt atļautam vai nu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK, vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.
26. pants
Piegādātājs
Personas, kas atbild par etiķetes vai uzdrukāta vai uzspiesta uzraksta pievienošanu iepakojumam:
a) |
informē dalībvalstis par savu darbību sākumu un beigām; |
b) |
kārto uzskaiti attiecībā uz visām sēklu partijām un glabā to pieejamu visām dalībvalstīm vismaz trīs gadus; |
c) |
ņem paraugus no katras tirdzniecībai paredzētas partijas un glabā tos pieejamus dalībvalstīm vismaz divus gadus. |
Uz darbībām, kas minētas b) un c) apakšpunktā, attiecas oficiāla uzraudzība, ko veic izlases veidā.
27. pants
Iepakojums un tā aizzīmogošana
Sēklas drīkst realizēt tikai slēgtos, aizzīmogotos iepakojumos. Sēklu iepakojumiem jābūt noslēgtiem tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojuma aizzīmogojumu vai neatstājot vai nu uz etiķetes, kas minēta 28. pantā, vai arī uz iepakojuma pierādījumus tam, ka iepakojums ir bijis atvērts.
28. pants
Marķēšana
1. Uz sēklas iepakojuma ir jābūt piegādātāja etiķetei vai uzdrukātam vai uzspiestam uzrakstam vienā no oficiālajām Kopienas valodām.
2. Šā panta 1. punktā minētajā etiķetē iekļauj šādu informāciju:
a) |
partijas atsauces numurs; |
b) |
iepakojuma aizzīmogošanas mēnesis un gads; |
c) |
suga; |
d) |
šķirnes nosaukums, ar kādu sēklas realizē (selekcionāra atsauce, piedāvātais nosaukums vai apstiprinātais nosaukums) un šķirnes oficiālā pieteikuma numurs, ja tāds ir; |
e) |
norāde “šķirne vēl nav iekļauta oficiālajā sarakstā”; |
f) |
attiecīgajos gadījumos vārdi “ģenētiski pārveidota šķirne”; |
g) |
deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais tīro sēklu skaits vai, attiecīgajos gadījumos, čemuri; |
h) |
ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, vielas lodīšu veidā vai citas cietas piedevas, tādā gadījumā jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuvenā attiecība starp tīro sēklu, vai, attiecīgajos gadījumos, čemuru svaru un kopsvaru. |
3. Šā panta 1. punktā minētajai etiķetei jābūt oranžā krāsā.
29. pants
Ķīmiskā apstrāde
Atzīmei par jebkuru ķīmisko apstrādi jābūt vai nu uz 28. pantā minētās etiķetes, vai uz iepakojuma vai tā iekšpusē.
30. pants
Derīguma termiņš
Neierobežojot 32. un 33. pantu, atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, ir derīgas ne ilgāk par vienu gadu un ir jāpagarina saskaņā ar 31. pantu.
31. pants
Atļauju pagarināšana
1. Neierobežojot 32. un 33. pantu, 20. pantā minētās atļaujas katru atjauno maksimāli divas reizes uz laika posmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
2. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:
a) |
atsauci uz sākotnējo atļauju; |
b) |
jebkuru pieejamo informāciju, kas papildina jau esošo informāciju attiecībā uz šķirnes aprakstu, uzturēšanu un/vai personīgo pieredzi, kultivējot šķirni, uz ko attiecas sākotnējā atļauja; |
c) |
pierādījumu, ka novērtējums attiecīgās šķirnes iekļaušanai katalogā vēl aizvien notiek, ja šī informācija dalībvalstij nav iesniegta citādi. |
32. pants
Derīguma pārtraukšana
Atļaujas vairs nav spēkā, ja ir atsaukts vai noraidīts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā, vai šķirne tiek iekļauta katalogā.
33. pants
Drošības pasākumi
Neraugoties uz atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 20. pantu, dalībvalstij ir atļauts aizliegt izmantot šķirni visā savā teritorijā vai tās daļā vai pieņemt atbilstošus nosacījumus šķirnes kultivēšanai b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos saskaņā ar nosacījumiem šādas kultivēšanas rezultātā radušos produktu izmantošanai:
a) |
ja ir konstatēts, ka šķirnes kultivēšana no augu veselības viedokļa varētu kaitēt citu šķirņu vai sugu kultivēšanai, vai |
b) |
ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šķirne ir bīstama cilvēku veselībai vai videi. |
34. pants
Ziņošanas pienākumi
1. Pēc atļaujas piešķiršanas dalībvalsts var pieprasīt pilnvarotajai personai ziņot:
a) |
par zināšanām, kas iegūtas praktiskā pieredzē, kultivējot; |
b) |
par sēklu daudzumu, kas laists tirgū atļaujas derīguma periodā, un dalībvalsti, kurai sēklas paredzētas. |
2. Šā panta 1. punkta b) daļā minētā informācija uzskatāma par konfidenciālu.
35. pants
Uzturēšanas pārbaudes
Pilnvarotāja dalībvalsts var pārbaudīt šķirnes uzturēšanu.
Ja uzturēšana notiek dalībvalstī, kas nav pilnvarotāja dalībvalsts, dalībvalstis cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz nepieciešamo pārbaudi.
Dalībvalsts var piekrist uzturēšanai trešajā valstī, ja saskaņā ar Direktīvas 2002/55/EK 37. panta 1. punkta b) daļu ir konstatēts, ka šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudes dod tādus pašus apliecinājumus kā tās, kas veiktas dalībvalstīs.
36. pants
Paziņošana
Dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai:
a) |
par pieteikumu, tiklīdz tas saņemts, vai pieteikuma noraidīšanu atļaujas saņemšanai un |
b) |
par atļaujas piešķiršanu, atjaunošanu, atcelšanu vai atsaukšanu. |
37. pants
Informācijas apmaiņa
Dalībvalstis izmanto esošās datorizētās informācijas apmaiņas sistēmas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu attiecībā uz saņemtajiem pieteikumiem šķirņu iekļaušanai valsts katalogos un par vēl neiekļauto šķirņu sēklu atļaušanu.
38. pants
Šķirņu saraksta publicēšana
Komisija, balstoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju, var publicēt atļauto šķirņu sarakstu.
IV NODAĻA
39. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2004. gada 1. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV 125, 11.7.1966., 2298./66. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/55/EK (OV L 114, 21.4.2004., 18. lpp.).
(2) OV 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK (OV L 165, 3.7.2003., 23. lpp.).
(3) OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.
(4) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
(5) OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.
(6) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.
(7) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003.
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
9.12.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 362/28 |
PADOMES LĒMUMS 2004/843/KĀDP
(2004. gada 26. jūlijs),
kas attiecas uz Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes nolīguma slēgšanu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 24. un 38. pantu,
ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdzētu ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai. |
(2) |
Saņēmusi pilnvarojumu sākt sarunas, prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis, apsprieda ar Norvēģijas Karalisti Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai. |
(3) |
Minētais nolīgums ir jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes Nolīgums par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas pilnvarota parakstīt minēto nolīgumu, lai tas būtu saistošs Eiropas Savienībai.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
4. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2004. gada 26. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. R. BOT
Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes
NOLĪGUMS
par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
no vienas puses, un
EIROPAS SAVIENĪBA,
turpmāk “ES”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts,
no otras puses,
še turpmāk Puses,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Norvēģijas Karalistei un ES ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un drošā teritorijā saviem pilsoņiem nodrošināt augstu drošības pakāpi,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Norvēģijas Karaliste un ES ir vienisprātis par to, ka jāizvērš savstarpējas konsultācijas un sadarbība jautājumos, kas drošības jomā izraisa kopīgu ieinteresētību,
ŅEMOT VĒRĀ, ka tāpēc šajā sakarā ir pastāvīga vajadzība Norvēģijas Karalistei un ES apmainīties ar klasificētu informāciju,
APZINOTIES, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām konsultācijām un sadarbībai var būt vajadzīga piekļuve klasificētai Norvēģijas Karalistes un ES informācijai un materiāliem, kā arī Norvēģijas Karalistei un ES apmainīties ar klasificētu informāciju un saistītiem materiāliem,
APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un saistītiem materiāliem un apmaiņa ar tiem prasa atbilstīgus drošības pasākumus,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.
1. pants
Lai īstenotu mērķus visiem iespējamiem līdzekļiem stiprināt katras Puses drošību, šis nolīgums attiecas uz klasificētu jebkādas formas informāciju vai materiāliem, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās.
2. pants
Šajā nolīgumā klasificēta informācija ir jebkura informācija (proti, zināšanas, ko jebkādā formā var nodot citiem) vai materiāli, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā (turpmāk “klasificēta informācija”).
3. pants
Šajā nolīgumā “ES” ir Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”), ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”).
4. pants
Katra Puse:
a) |
sargā un glabā klasificētu informāciju, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums; |
b) |
nodrošina to, ka klasificētā informācija, ko Puses nodod viena otrai vai ar ko tās savā starpā apmainās, un uz ko attiecas šis nolīgums, patur to drošības klasifikāciju, ko tai piešķīrusi Puse, kas to nodod. Puse, kas saņem klasificēto informāciju, to sargā un glabā saskaņā ar saviem drošības noteikumiem, kas attiecas uz informāciju vai materiāliem, kam piešķirta līdzvērtīga drošības klasifikācija, kā norādīts drošības pasākumos, kas vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu; |
c) |
tādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, nelieto citiem nolūkiem, kā vien tiem, ko noteikusi tās izcelsmes iestāde un tiem, kam informācija ir nodota vai kas to saņēmuši apmaiņā; |
d) |
tādu klasificētu informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, neatklāj trešām personām vai kādai ES iestādei vai struktūrai, kas nav minēta 3. pantā, ja nav saņemta izcelsmes iestādes iepriekšēja piekrišana. |
5. pants
1. Saskaņā ar izcelsmes kontroles principu klasificētu informāciju var izpaust vai atklāt viena Puse, “informācijas sniedzēja Puse” otrai Pusei, “saņēmējai Pusei”.
2. Lai informāciju atklātu saņēmējiem, kas nav šā nolīguma Puses, saņēmēja Puse ar informācijas sniedzējas puses piekrišanu pieņem lēmumu par klasificētas informācijas izpaušanu vai atklāšanu saskaņā ar izcelsmes kontroles principu, kā paredzēts attiecīgās Puses drošības noteikumos.
3. Īstenojot 1. un 2. punktu, nav atļauta nekāda vispārēja informācijas atklāšana, ja vien Puses nav izstrādājušas procedūras un vienojušās par tām attiecībā uz dažu kategoriju informāciju, kas ir būtiska to operatīvām vajadzībām.
6. pants
Lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai, uz ko attiecas šis nolīgums, piemēro vienādu aizsardzību, katrai Pusei un to struktūrām, kā noteikts šā nolīguma 3. pantā, ir drošības organizācija un drošības programmas, kas balstās uz tādiem pamatprincipiem un obligātiem drošības standartiem, ko īsteno Pušu drošības sistēmās, kuras vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.
7. pants
1. Puses nodrošina, ka visas personas, kurām oficiālo pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, ko nodod vai kas saņemta apmaiņā saskaņā ar šo nolīgumu, vai kuru pienākumi vai funkcijas dod tiem šādu piekļuvi, iztur drošības pārbaudi, pirms tiem nodrošina piekļuvi šādai informācijai.
2. Drošības pārbaudes procedūras izstrādā tā, lai noteiktu, vai konkrētai personai var nodrošināt piekļuvi klasificētai informācijai, ņemot vērā viņas lojalitāti, uzticamību un noturību.
8. pants
Puses viena otrai sniedz palīdzību attiecībā uz tādas klasificētas informācijas drošību, uz kuru attiecas šis nolīgums un drošības jautājumi, kas izraisa kopīgu ieinteresētību. Iestādes rīko savstarpējas apspriedes par drošības jautājumiem un drošības pārbaudes, kā noteikts 11. pantā, lai novērtētu drošības pasākumu efektivitāti attiecīgi savas atbildības jomā, ko nosaka, ievērojot 11. un 12. pantu.
9. pants
1. Šajā nolīgumā
a) |
attiecībā uz ES: visu korespondenci adresē Padomei, izmantojot šādu adresi:
Padomes galvenais reģistrators pārsūta visu korespondenci dalībvalstīm un Eiropas Komisijai saskaņā ar 2. punktu; |
b) |
attiecībā uz Norvēģijas Karalisti: visu korespondenci adresē Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas galvenajam reģistratoram ar Norvēģijas Pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību, izmantojot šādu adresi:
|
2. Vienas Puses sūtīto korespondenci, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem kompetentiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot konfidencialitātes principu. Attiecībā uz Eiropas Savienību, šo korespondenci sūta ar Padomes galvenā reģistratora starpniecību.
10. pants
Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas sekretārs, Padomes ģenerālsekretārs un Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs pārrauga šā nolīguma īstenošanu.
11. pants
Lai īstenotu šo nolīgumu:
1) |
Norvēģijas valsts drošības pārvalde (še turpmāk “NoNSA”), darbojoties Norvēģijas valdības vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīga par to, lai izstrādātu drošības pasākumus tās klasificētas informācijas drošībai un aizsardzībai, ko sniedz Norvēģijas Karalistei saskaņā ar šo nolīgumu. |
2) |
Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojs (še turpmāk “PĢS Drošības birojs”) Padomes ģenerālsekretāra vadībā un viņa uzdevumā, darbojoties Padomes vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai izstrādātu drošības pasākumus tās klasificētās informācijas drošībai un aizsardzībai, ko sniedz Eiropas Savienībai saskaņā ar šo nolīgumu. |
3) |
Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, darbojoties Eiropas Komisijas uzdevumā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par drošības pasākumu izstrādāšanu tādas klasificētas informācijas drošībai, kādu saskaņā ar šo nolīgumu nodod vai ko apmaiņā saņem Eiropas Komisijā un tās telpās. |
12. pants
Drošības pasākumi, ko izstrādā saskaņā ar 11. pantu, attiecīgajiem trim birojiem vienojoties, nosaka savstarpējus standartus tādas klasificētas informācijas drošībai, uz kuru attiecas šis nolīgums. Attiecībā uz ES šie standarti ir jāratificē Padomes Drošības komitejai.
13. pants
Šā nolīguma 11. pantā paredzētās iestādes izstrādā procedūras, kas jāievēro, ja ir aizdomas vai pierādījumi, ka ir apdraudēta tās klasificētas informācijas slepenība, uz kuru attiecas šis nolīgums.
14. pants
Pirms ir sniegta klasificēta informācija, uz ko attiecas šis abu Pušu nolīgums, 11. pantā paredzētajām atbildīgajām drošības iestādēm ir jāvienojas par to, ka informācijas saņēmēja Puse spēj sargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, saderībā ar pasākumiem, kas vēl ir jāizstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu.
15. pants
Šis nolīgums nekādi neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par tādas klasificētas informācijas nodošanu vai saņemšanu apmaiņā, uz ko attiecas šis nolīgums, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar šā nolīguma noteikumiem.
16. pants
Visas Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes domstarpības, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, atrisina abu Pušu sarunās.
17. pants
1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses viena otrai paziņojušas par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šo mērķi.
2. Šo nolīgumu pēc jebkuras Puses lūguma var pārskatīt, lai apsvērtu, vai tajā jāveic grozījumi.
3. Jebkuru grozījumu šajā nolīgumā veic tikai rakstiski, abām Pusēm savstarpēji vienojoties. Tas stājas spēkā pēc 1. punktā paredzētās savstarpējās paziņošanas.
18. pants
Jebkura Puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku denonsēšanas paziņojumu otrai Pusei. Tāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu, bet neietekmē saistības, kas jau radušās saskaņā ar šo nolīgumu. Turklāt visu klasificētu informāciju, ko sniedz vai apmaina saskaņā ar šo nolīgumu, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.
Briselē, 2004. gada 22. novembrī, divos eksemplāros angļu valodā.
Norvēģijas Karalistes vārdā —
Eiropas Savienības vārdā —