1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/1

(1)

Padomes 1975. gada 10. februāra Regula (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (3), ietver noteikumus par centra un jo īpaši tā administratīvās padomes organizāciju. Šie noteikumi ir vairākkārt grozīti pēc katras jaunu dalībvalstu pievienošanās reizes, kad administratīvajā padomē ir bijis jāuzņem jaunus locekļus.

(2)

2001. gadā veica Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (še turpmāk – “Centrs”) ārējo novērtējumu. Komisijas atbildē un rīcības plānā, ko izstrādājusi administratīvā padome, pamatojoties uz šo atbildi, ir uzsvērts, ka ir jāpielāgo Regula (EEK) Nr. 337/75, lai saglabātu Centra un tā vadības struktūru efektivitāti un lietderību.

(3)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pārskatīt aģentūru padomju un valžu sastāvu un darba metodes un iesniegt attiecīgus priekšlikumus.

(4)

Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā, Centra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda attiecīgās administratīvās padomes un valdes ir Komisijai iesniegušas kopīgu atzinumu par to turpmāko vadību un par to padomju un valžu turpmāko darbību.

(5)

Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā, Centra un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda trīspusēja pārvaldības sistēma, kurā ir valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, ir būtiski svarīga tam, lai šīs struktūras gūtu panākumus.

(6)

Sociālo partneru līdzdalība šo triju Kopienas struktūru pārvaldībā rada īpašu situāciju, kas no tiem prasa darboties atbilstīgi kopējiem noteikumiem.

(7)

Ir izrādījies būtiski, ka trīspusējā valdē ir trīs grupas, kuru locekļi pārstāv valdības, darba devējus un darba ņēmējus, un ka darba devēju un darba ņēmēju grupai izraugās koordinatoru. Šāda sistēma tādēļ būtu jāformalizē un jāattiecina arī uz valdību grupu.

(8)

Katras dalībvalsts trīspusējas pārstāvības saglabāšana nodrošina, ka visas galvenās ieinteresētās personas ir iesaistītas un ir ņemta vērā profesionālās izglītības jautājumiem raksturīgā sistēmu un pieeju daudzveidība.

(9)

Jāparedz Savienības turpmākās paplašināšanās praktiskās sekas Centram. Tā padomes sastāvs un darbība būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos.

(10)

Jāstiprina administratīvās padomes reglamentā paredzētais birojs, lai nodrošinātu Centra darbības nepārtrauktību un lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Birojam būtu jāturpina atspoguļot padomes trīspusējo struktūru.

(11)

Saskaņā ar Līguma 3. pantu Kopiena visās savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ būtu attiecīgi jāveicina vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē un birojā.

(12)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 337/75.

(13)

Šīs regulas pieņemšanai Līgumā neparedz citas pilnvaras, kā vien tās, kas paredzētas 308. pantā,

1)

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2)   Pildot savus uzdevumus, Centrs izveido attiecīgus kontaktus, jo īpaši ar publiskām vai privātām, nacionālām vai starptautiskām specializētajām organizācijām, ar valsts iestādēm un izglītības iestādēm un ar darba ņēmēju un darba devēju organizācijām. Jo īpaši, Centrs nodrošina attiecīgu sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu, neskarot savus mērķus.”.

2)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Centrs ietver:

2.   Valde ietver:

Padome ieceļ locekļus, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pamatojoties uz dalībvalstu, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju iesniegtajiem kandidātu sarakstiem.

Komisija ieceļ locekļus, kas to pārstāvēs.

Padome publicē valdes locekļu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Centra tīmekļa vietnē.

3.   Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Tos var iecelt amatā atkārtoti. Locekļu pilnvaru termiņam beidzoties vai viņiem atkāpjoties no amata, locekļi paliek amatā tik ilgi, kamēr viņus ieceļ amatā no jauna vai viņus aizstāj.

4.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus no 5. punktā minētajām trijām grupām un no Komisijas uz divu gadu termiņu; tos var ievēlēt amatā atkārtoti.

5.   Valdību, darba ņēmēju organizāciju un darba devēju organizāciju pārstāvji valdē veido attiecīgas grupas. Katra grupa izraugās koordinatoru. Darba ņēmēju un darba devēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo organizāciju pārstāvji Eiropas līmenī un piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

6.   Priekšsēdētājs sasauc valdi reizi gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa valdes locekļu.

7.   Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu absolūtu vairākumu.

8.   Valde izveido biroju. Birojs ietver valdes priekšsēdētāju un tās trīs priekšsēdētāja vietniekus, vienu koordinatoru katrai no 5. punktā minētajām grupām un vēl vienu Komisijas dienestu pārstāvi.

9.   Saskaņā ar savām pilnvarām dalībvalstis, 2. punktā minētās organizācijas, Padome, Komisija un valde cenšas nodrošināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību 2. punktā minētajās kandidatūrās un amatos, 4. punktā minētajās vēlēšanās un 8. punktā minētajos amatos.

10.   Neskarot direktora pienākumus, kā izklāstīts 7. un 8. pantā, birojs saskaņā ar valdes deleģējumu uzrauga valdes lēmumu īstenošanu un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Centra vadību valdes sanāksmju starplaikā, izņemot 6. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētos pasākumus.

11.   Valde apstiprina biroja gada sanāksmju grafiku. Priekšsēdētājs sasauc biroja papildu sanāksmes pēc tā locekļu lūguma.

12.   Birojs lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja nevar panākt vienprātību, birojs jautājumu nodod valdei, lai tā to izlemj.”.

3)

Regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Direktors ir atbildīgs par Centra vadību un īsteno valdes un biroja lēmumus. Viņš ir Centra likumīgais pārstāvis.

2.   Viņš sagatavo un organizē valdes un biroja darbu un nodrošina sekretariātu to sanāksmēm.”.

4)

Regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pamatojoties uz direktora iesniegtu projektu, valde ar Komisijas dienestu piekrišanu apstiprina vidējā termiņa prioritātes un ikgadējo darba programmu. Programmā ņem vērā prioritārās vajadzības, ko norādījušas Kopienas iestādes.”.

5)

Visos regulas pantos terminus “administratīvā padome” un “administratīvā valde” aizstāj ar terminu “valde”.

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/4

(1)

Pēc pārbaudes saistībā ar termiņu izbeigšanos Regulā (EK) Nr. 964/2003 (2) (“sākotnējā regula”) Padomes piemēroja, inter alia, galīgo antidempinga maksājumu 58,6 % apmērā cauruļu savienotājelementu (izņemot lietos cauruļu piederumus, uzmavas un savienotājelementus ar vītnēm) no dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsošo tēraudu) ar vislielāko ārējo diametru, kas nepārsniedz 609,6 mm, sadurmetināšanai vai izmantošanai citiem mērķiem, ar KN kodiem: ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931199), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931999), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993098) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999098), un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Komisijas rīcībā bija pietiekami daudz prima facie pierādījumu, ka antidempinga pasākumi attiecībā uz noteiktu ĶTR izcelsmes dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu importu tiek apieti, izmantojot noteiktu dzelzs vai tērauda cauruļu savienotājelementu pārkraušanu un nepareizu izcelsmes deklarēšanu caur Indonēziju. Komisija varēja iegūt pietiekamus pierādījumus izmeklēšanas sākšanai pret Indonēziju, tikai kopā ar kādas dalībvalsts muitas amatpersonām veicot izmeklēšanu, kuras laikā tika konstatēts, ka izstrādājumi nav ražoti Indonēzijā. Tādējādi Komisija atbilstoši Pamatregulas 13. pantam nolēma sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

(3)

Atbilstoši kādas dalībvalsts muitas amatpersonu veiktai izmeklēšanai 2003. gadā tika iegūti pietiekami pierādījumi, kas jo īpaši apliecināja, ka attiecībā uz importu dalībvalsts teritorijā tika konstatēti Indonēzijas izcelsmes sūtījumi, lai gan patiesībā tie tiek ražoti un sūtīti no ĶTR. Saskaņā ar Eurostat datiem imports, par kura izcelsmes valsti tika uzrādīta Indonēzija, uz šo dalībvalsti sastādīja divas trešdaļas no importa, par kura izcelsmes valsti tika uzrādīta Indonēzija, uz Kopienu 2003. gada laikā. Tādējādi redzams, ka ievērojams importa pieaugums, kas sekoja antidempinga pasākumu piemērošanai attiecībā uz ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu, atspoguļo tirdzniecības struktūras izmaiņas, un tam nav jebkāda ekonomiska pamatojuma vai patiesa cēloņa, kā vien izvairīšanās no pašreizējā antidempinga maksājuma par ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu.

(4)

Visbeidzot tika konstatēts, ka pastāvošā antidempinga maksājuma korektīvā ietekme attiecībā uz ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu tika grauta gan daudzuma, gan cenu ziņā un dempings tika veikts attiecībā uz pastāvošajām vērtībām, kuras iepriekš tika noteiktas attiecībā uz ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu.

(5)

Tādēļ Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2004 (3) (“ierosināšanas regula”) pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par pastāvošo antidempinga pasākumu iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu, veicot šo cauruļu savienotājelementu importa kravu nosūtīšanu no Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai ir norādīta to izcelsme Indonēzijā, un, atbilstoši Pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam, sākot ar 2004. gada 4. martu norīkoja muitas amatpersonas reģistrēt no Indonēzijas nosūtīto cauruļu savienotājelementu importu neatkarīgi no tā, vai ir norādīta to izcelsme Indonēzijā, lai noteiktu to atbilstību KN kodiem: ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931193), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931993), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993093) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999093). Komisija informēja ĶTR un Indonēzijas iestādes par izmeklēšanas uzsākšanu.

(6)

Aptaujas lapas tika nosūtītas ĶTR ražotājiem un eksportētājiem (Indonēzijā netika apzināts neviens ražotājs), kā arī importētājiem Kopienā, kuri Komisijai bija zināmi jau izmeklēšanas laikā, kas izraisīja pastāvošo antidempinga pasākumu piemērošanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importu (“iepriekšējā izmeklēšana”). Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts ierosināšanas regulā.

(7)

Neviens ĶTR ražotājs vai eksportētājs neiesniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem, un neviens Indonēzijas ražotājs vai eksportētājs neinformēja par savu esamību vai iesniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem. Trīs savstarpēji nesaistīti Kopienas teritorijā darbojošies importētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Viens no importētājiem turpmāk nesadarbojās.

(8)

Izmeklēšanas periods ilga no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (“IP”). Sākot ar 2000. gadu informācija tika izmantota, lai izpētītu tirdzniecības struktūras izmaiņas.

(9)

Neviens Indonēzijas cauruļu savienotājelementu ražotājs vai eksportētājs nesadarbojās izmeklēšanas laikā. Indonēzijas iestādes nesniedza jebkādu papildu informāciju. Indonēzijas iestādēm tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot Pamatregulas 18. pantu. Trīs savstarpēji nesaistīti importētāji sniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem. Viens no importētājiem, kas sniedza atbildes uz aptaujas lapas jautājumiem, nesniedza apstiprinošu informāciju par pasākumu apiešanas esamību un nesniedza šo informāciju arī pēc tam, kad Komisija, reaģējot uz sākotnējām aptaujas lapas jautājumu atbildēm, bija nosūtījusi vēstuli ar lūgumu paskaidrot neatbildētos jautājumus, tika atzīts par importētāju, kas nesadarbojas. Izmeklēšanas perioda laikā pārējo divu importētāju importa apjoms bija 5,5 % no kopējā importa, kura izcelsmes valsts tika uzrādīta Indonēzija. Tādēļ kopumā var secināt, ka no ražotāju puses nebija nekādas sadarbības un ka no importētāju puses sadarbības līmenis bija ļoti zems.

(10)

Neviens Ķīnas ražotājs vai eksportētājs nesadarbojās izmeklēšanas laikā.

(11)

Uzņēmumiem, kas nesadarbojās, tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot Pamatregulas 18. pantu.

(12)

Ražojumi, attiecībā uz kuriem ir veikta pasākumu apiešana, ir cauruļu savienotājelementu (izņemot lietos cauruļu piederumus, uzmavas un savienotājelementus ar vītnēm) no dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsošo tēraudu) ar vislielāko ārējo diametru, kas nepārsniedz 609,6 mm, sadurmetināšanai vai izmantošanai citiem mērķiem, un ietilpst kādā no turpmāk uzskaitītajiem KN kodiem: ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931193), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931993), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993093) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999093).

(13)

Ņemot vērā ļoti zemo sadarbības līmeni, jāsecina, ka cauruļu savienotājelementu, ko eksportē no ĶTR uz Kopienu un nosūta no Indonēzijas, ir vienādas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības un tiem ir vienāds izmantojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(14)

Kā jau iepriekš minēts, ticamie pierādījumi liecina, ka tirdzniecības struktūras izmaiņas ir saistītas ar ražojumu pārkraušanu un nepareizas izcelsmes deklarēšanu, jo par importa izcelsmes valsti tika minēta Indonēzija, lai gan iegūtie pierādījumi liecina, ka šo ražojumu izcelsme ir ĶTR.

(15)

Tā kā neviens Indonēzijas uzņēmums nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, tad informāciju par eksportu no Indonēzijas uz Kopienas teritoriju vajadzēja iegūt no faktiem, kas pieejami saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu. Tādēļ, lai noteiktu Indonēzijas eksporta uz Kopienu apjomus un cenas, tika izmantoti Eurostat dati, kas šādā situācijā ir visatbilstošākā informācija.

(16)

Cauruļu savienotājelementu, par kuru izcelsmes valsti tika minēta Indonēzija, imports palielinājās no 0 tonnām 2000. gadā līdz 866 tonnām IP laikā. Šī importēšana tika sākta 2002. gada janvārī, laikā, kad vēl norisinājās iepriekšējā izmeklēšana. Cauruļu savienotājelementu eksports no ĶTR uz Kopienu palielinājās no 44 tonnām 2000. gadā līdz 287 tonnām IP laikā. Tomēr šis eksporta pieaugums no ĶTR ir jāvērtē kopā ar eksporta līmeni, kas tika sasniegts tajā laikposmā, kuru ņēma vērā sākotnējā izmeklēšana (4). Ķīnas eksporta apjoms IP laikā patiešām bija mazāk nekā 10 % no eksporta apjoma, kas tika sasniegts sākotnējās izmeklēšanas apskatītajā laikposmā. Ņemot vērā iepriekšminēto un neesot nekādiem pierādījumiem par pretējo, tika konstatēts, ka no Indonēzijas nosūtītais imports kompensē daļu no importa, kas iepriekš tika nosūtīts no ĶTR.

(17)

Ja nav sadarbības no iesaistītajām pusēm Indonēzijā vai Ķīnā un nekādu pierādījumu pretējam, tika secināts, ka, ņemot vērā iepriekšējās izmeklēšanas sakritību laikā ar noteikto antidempinga pasākumu, ir jāsecina, ka tirdzniecības struktūras izmaiņu cēlonis ir nevis kāds pienācīgs patiesais cēlonis vai ekonomiskais pamatojums Pamatregulas 13. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē, bet gan šā antidempinga maksājuma noteikšana.

(18)

Tādēļ tiek secināts, ka novērotajām tirdzniecības struktūras izmaiņām nav iespējams konstatēt nekādu citu pamatotu iemeslu kā vien izvairīšanos no pastāvošā antidempinga maksājuma ĶTR izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam.

(19)

Balstoties uz iepriekš veikto tirdzniecības struktūras analīzi, tika konstatēts, ka Kopienas importa struktūras izmaiņas ir saistītas ar antidempinga pasākumu ieviešanu. Imports, par kura izcelsmes valsti tika minēta Indonēzija, uz Kopienas tirgu netika veikts līdz pat 2002. gada janvārim. Pēc šī datuma imports, par kura izcelsmes valsti tika minēta Indonēzija, būtiski palielinājās, sasniedzot 866 tonnas IP laikā. Šis apjoms veido 1,7 % no Kopienas patēriņa iepriekšējās izmeklēšanas IP laikā.

(20)

Attiecībā uz ražojumu cenām, kas tika nosūtīti no Indonēzijas, un eksportētāju nesadarbošanos un jebkādu pierādījumu trūkumu pretējam Eurostat dati atklāja, ka vidējās Indonēzijas eksporta cenas IP laikā bija vēl zemākas nekā vidējās ĶTR eksporta cenas iepriekšējās izmeklēšanas laikā un tādēļ zemākas arī par Kopienas nozares cenām. Ir aprēķināts, ka IP laikā vidējās eksporta cenas no Indonēzijas bija par apmēram 34 % zemākas nekā vidējās ĶTR eksporta cenas.

(21)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ir secināts, ka tirdzniecības plūsmu izmaiņas kopā ar nedabiski zemajām Indonēzijas eksporta cenām ir mazinājušas antidempinga pasākumu korektīvo ietekmi gan līdzīgu ražojumu cenu, gan apjomu ziņā.

(22)

Lai noteiktu, vai pierādījumus dempingam var iegūt par konkrēto ražojumu, ko IP laikā eksportēja no Indonēzijas uz Kopienu, atbilstoši Pamatregulas 18. pantam, tika izmantotas eksporta cenas, kuru aprēķinos tika izmantoti Eurostat dati.

(23)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka jāgūst pierādījumi par dempinga pastāvēšanu attiecībā pret līdzīgiem ražojumiem iepriekš noteikto normālo vērtību. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Taizeme ir uzskatāma par atbilstošu tirgus ekonomiku, kas ir līdzīga ĶTR, lai noteiktu normālo vērtību.

(24)

Lai veiktu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, veicot attiecīgas korekcijas, vērā tika ņemtas arī starpības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika veiktas saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu transporta un apdrošināšanas jomā. Tā kā nebija citas informācijas saistībā ar šiem faktoriem, tika izmantoti iepriekšējās izmeklēšanas dati.

(25)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu iepriekšējās izmeklēšanas laikā noteikto vidējo svērto normālo vērtību salīdzinājums ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām eksporta cenām, kuras izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, liecina par dempingu cauruļu savienotājelementu importam, kas nosūtīts no Indonēzijas. Dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, tika konstatēta 60,5 % apmērā.

(26)

Ņemot vērā iepriekšminētos faktus par pasākumu apiešanu Pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti konkrētajam ražojumam ar izcelsmi ĶTR, jāattiecina arī uz to pašu ražojumu, kas nosūtīts no Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta tā Indonēzijas izcelsme.

(27)

Paplašinātais maksājums ir maksājums saskaņā ar sākotnējās regulas 1. panta 2. punktu.

(28)

Saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi jāpiemēro reģistrētam importam no tā reģistrēšanas dienas, jāiekasē antidempinga maksājums, importējot no Indonēzijas sūtītus cauruļu savienotājelementus, kas importēti Kopienā, reģistrējot tos atbilstoši ierosināšanas regulai.

(29)

Apiešana notiek ārpus Kopienas. Pamatregulas 13. pants ir vērsts uz to, lai apkarotu apiešanas praksi, neskarot uzņēmējus, kuri var pierādīt, ka viņi šādā praksē nav iesaistīti, tomēr pantā nav ietverts īpašs noteikums, kurš paredz attieksmi pret ražotājiem, kas varējuši pierādīt, ka viņi apiešanas praksē nav iesaistīti. Tāpēc ražotājiem, kuri attiecīgo ražojumu IP laikā nav eksportējuši un nav saistīti ne ar eksportētājiem, ne ražotājiem, uz kuriem šo antidempinga maksājumu attiecina, jāparedz iespēja pieprasīt atbrīvojumu no pasākumiem šādam importam. Attiecīgajiem ražotājiem, kuri varētu iesniegt pieprasījumu atbrīvot no paplašinātā antidempinga maksājuma, var būt jāaizpilda anketa, lai dotu Komisijai iespēju noteikt, vai šāds atbrīvojums varētu būt pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt pēc attiecīgā ražojuma tirgus situācijas, ražošanas jaudas un jaudu izmantošanas, apgādes un pārdošanas novērtēšanas, kā arī ņemot vērā tādu darbību iespējamību, kurām nav pietiekama pamata vai ekonomiska pamatojuma un kas liecina par dempingu. Parasti Komisija var veikt arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums nekavējoties būtu jāadresē Komisijai kopā ar visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par uzņēmuma darbības izmaiņām, kas saistītas ar produkcijas ražošanu un pārdošanu.

(30)

Importētāji tomēr var izmantot reģistrāciju vai atbrīvojumu no pasākumiem, ja to imports ir no eksportētājiem, kuriem šāds atbrīvojums ir piešķirts saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(31)

Ja atbrīvojums tiek atzīts par pamatotu, Komisija, apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, attiecīgi ierosinās veikt šīs regulas grozījumus. Tāpēc visi piešķirtie atbrīvojumi tiks kontrolēti, lai nodrošinātu šeit izklāstīto nosacījumu ievērošanu.

(32)

Visi interesenti tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Padome paredzēja paplašināt spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu, un tiem bija dotas iespējas sniegt savas atsauksmes. Netika saņemtas atsauksmes, kuru dēļ iepriekš būtu jāmaina minētie secinājumi,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

Telekss COMEU B 21877.

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/9

(1)

Saskaņā ar izpētes ziņojumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 964/2003 (2) (“sākotnējā regula”) Komisija, cita starpā, ir uzlikusi galīgo antidempinga maksājumu 58,6 % apmērā dzelzs un tērauda (neiekļaujot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementiem (izņemot veidņu piederumus, atloku un vītņu piederumus), kuru ārējais, lielākais diametrs nepārsniedz 609,6 mm, tāda veida, ko izmanto sadurmetināšanai un citiem mērķiem, uz ko attiecas KN kodi ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931199), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931999), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993098) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999098) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Komisija 2004. gada 20. janvārī saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu saņēma pieprasījumu veikt izmeklēšanu par nelegālu pretdempinga pasākumu apiešanu, kurus piemēro cauruļu savienotājelementu importam, kuru izcelsme ir ĶTR. Pieprasījumu četru Kopienas ražotāju vārdā iesniedza Eiropas Savienības Tērauda kalšanas un metināšanas piederumu industrijas aizsardzības komiteja.

(3)

Pieprasījumā tika izteikts apgalvojums, ka tirdzniecībā notikušas nozīmīgas pārmaiņas pēc tam, kad cauruļu savienotājelementu imports no ĶTR ir aplikts ar antidempinga maksājumiem; uz to norāda ievērojamais šo pašu preču importa pieaugums no Šrilankas.

(4)

Tika izvirzīts apgalvojums, ka šīs pārmaiņas tirdzniecībā bija rezultāts ĶTR ražoto cauruļu savienotājelementu transportēšanai caur Šrilanku. Pēc tam apgalvoja, ka šīm darbībām nebija cita atbilstoši piemērota iemesla vai ekonomiska attaisnojuma kā antidempinga maksājuma uzlikšana cauruļu savienotājelementiem, kuru izcelsme ir ĶTR.

(5)

Beigās pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pastāvošā antidempinga maksājumu nodokļa risinājumu cauruļu savienotājelementiem, kuru izcelsme ir ĶTR, ietekmē gan apjoma, gan cenu ziņā un ka dempings norit saskaņā ar normālajām vērtībām, iepriekš noteiktām tiem cauruļu savienotājelementiem, kuru izcelsme ir ĶTR.

(6)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 395/2004 (3) (“ierosināšanas regula”) uzsāka izmeklēšanu par nelikumīgu antidempinga pasākumu apiešanu ĶTR ražoto cauruļu savienotājelementu importam un cauruļu savienotājelementu importam no Šrilankas, neskatoties uz to, vai to izcelsme ir vai nav Šrilankā, un saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu deva norādījumu muitas amatpersonām reģistrēt cauruļu savienotājelementu importu no Šrilankas, neskatoties uz to, vai to izcelsme ir vai nav Šrilankā, atbilstoši KN kodiem ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931194), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931994), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993094) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999094), noteiktiem 2004. gada 4. martā. Komisija ĶTR un Šrilankas valdībām ieteica uzsākt izmeklēšanu.

(7)

Tiem ĶTR ražotājiem/eksportētājiem (Šrilankas ražotāji netika apzināti), kā arī preču importētājiem Kopienā, kuri bija pieminēti pieprasījumā vai kurus Komisija atklāja, veicot izmeklēšanu, kas noveda līdz pastāvošo līdzekļu piemērošanai cauruļu savienotājelementu importam no ĶTR (“iepriekšējā izmeklēšana”), tika izsūtītas anketas. Ieinteresētajiem uzņēmumiem deva iespēju rakstiski un mutiski izteikt savus apsvērumus noteiktā laika periodā, kuru nosaka ierosināšanas regula.

(8)

Neviens ĶTR ražotājs vai eksportētājs neiesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem, kā arī atbildes uz aptaujas jautājumiem nesniedza neviens Kopienas importētājs. Neviens Šrilankas ražotājs vai eksportētājs nepieteicās, kā arī nesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

(9)

Izmeklēšana ilga no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (“IP”). Lai izpētītu pārmaiņas tirdzniecībā, tika izmantoti dati no 2000. gada līdz pat izmeklēšanas perioda beigām.

(10)

Neviens Šrilankas cauruļu savienotājelementu ražotājs vai eksportētājs neveica sadarbību izmeklēšanā. Šrilankas valdība Komisijai paziņoja, ka Šrilankā nav neviena uzņēmuma, kas būtu reģistrēts kā cauruļu savienotājelementu ražotājs, kā to paredz ierosināšanas regula. Vienīgā atbildes reakcija, kuru sniedza importētāji, bija apgalvojums, ka viņi neimportē cauruļu savienotājelementus no Šrilankas. Importētājiem un Šrilankas valdībai skaidri tika norādīts, ka nesadarbošanās būs par iemeslu Pamatregulas 18. panta piemērošanai. Šos uzņēmumus arī informēja par iespējamām sekām, ko radīs nesadarbošanās.

(11)

Neviens Ķīnas ražotājs vai eksportētājs neveica sadarbību izmeklēšanā.

(12)

Šiem uzņēmumiem darīja zināmu, ka nesadarbošanās var būt par iemeslu Pamatregulas 18. panta piemērošanai. Šos uzņēmumus arī informēja par iespējamām sekām, kuras radīs nesadarbošanās.

(13)

Pasākumu apiešanā attiecīgie ražojumi ir dzelzs un tērauda (neiekļaujot nerūsējošā tērauda) cauruļu savienotājelementi (atskaitot veidņu piederumus, atloku un vītņu piederumus), kuru ārējais, lielākais diametrs nepārsniedz 609,6 mm; tādas, kuras izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem un uz kurām attiecas KN kodi ex 7307 93 11 (TARIC kods 7307931194), ex 7307 93 19 (TARIC kods 7307931994), ex 7307 99 30 (TARIC kods 7307993094) un ex 7307 99 90 (TARIC kods 7307999094).

(14)

Jebkādas Šrilankas uzņēmumu nesadarbošanās gadījumā un, ņemot vērā tirdzniecības struktūru, kas aprakstīta turpmākajā sadaļā, var secināt, ka jebkādu pretēju pierādījumu trūkuma dēļ cauruļu jeb cauruļvadu piederumiem, eksportētiem Kopienā no ĶTR un Šrilankas, pamatā ir tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un tas pats izmantojums. Tādēļ saskaņā ar Pamatregulas 1. panta 4. punktu tos var uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem.

(15)

Kā apgalvots 4. apsvērumā, izmaiņas tirdzniecības struktūrā ir radušās, transportējot preces caur Šrilanku.

(16)

Tā kā neviens Šrilankas uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās, eksportu no Šrilankas uz Kopienu balsta uz faktiem, kuri ir izmantojami saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu. Eurostat datus, kuri sniedz vispiemērotāko informāciju, izmantoja tādēļ, lai veidotu cenas un apjomu eksportam no Šrilankas uz Kopienu.

(17)

Cauruļu savienotājelementu imports no Šrilankas pieauga no 0 tonnām 2000. gadā līdz 302 tonnām izmeklēšanas periodā (IP). Šīs importpreces no Šrilankas sāka ievest 2002. gada jūlijā, laikā, kad iepriekšējā izmeklēšana vēl notika. Cauruļu savienotājelementu imports Kopienā no ĶTR palielinājās no 44 tonnām 2000. gadā līdz 287 tonnām izmeklēšanas periodā (IP). Tomēr šo eksporta pieaugumu no ĶTR ir jāskata kopā ar eksporta līmeni, sasniegtu laika periodā, kad apsprieda sākotnējo izmeklēšanu (4). Ķīnas eksporta apjoms IP laikā sasniedza mazāk kā 10 % no eksporta apjoma, sasniegta laika periodā, kad apsprieda sākotnējo izmeklēšanu. Izskatot visu iepriekšminēto un jebkādu pretēju pierādījumu trūkuma dēļ, tika secināts, ka imports no Šrilankas daļēji kompensēja iepriekšējo importu no ĶTR.

(18)

No iepriekšminētajiem datiem var secināt, ka ir notikušas skaidri saskatāmas izmaiņas tirdzniecības struktūrā, kuras parādījās līdz ar iepriekšējo izmeklēšanu, kas noveda līdz pastāvošo līdzekļu piemērošanai attiecīgajam importam, kura izcelsme ir ĶTR, un kura strauji attīstījās pēc šo pasākumu piemērošanas.

(19)

Jebkādas Šrilankas vai ĶTR uzņēmumu nesadarbošanās gadījumā un jebkādu pretēju pierādījumu trūkuma dēļ var secināt, ka šai laika perioda sakritībai ar iepriekšējo izmeklēšanu, kas bija par iemeslu pastāvošo līdzekļu piemērošanai, izmaiņas tirdzniecības struktūrā, kas radušās no antidempinga maksājuma, uzlikta attiecīgajam importam, kura izcelsme ir ĶTR, nav radusies kāda pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiska pamatojuma dēļ, kā noteikts Pamatregulas 13. panta 1. punktā.

(20)

Jāsecina, ka novērotajām izmaiņām tirdzniecības struktūrā nav cita pamatojuma kā izvairīšanās no pastāvošā antidempinga maksājuma tādu cauruļu savienotājelementu importam, kuru izcelsme ir ĶTR.

(21)

Balstoties uz iepriekš apskatīto tirdzniecības struktūras analīzi, atklāja, ka izmaiņa Kopienas importa struktūrā ir saistīta ar antidempinga pasākumu ieviešanu. Importpreces, kuru izcelsmes valsts bija minēta Šrilanka, Kopienas tirgū nebija sastopamas līdz 2002. gada jūnijam. Pēc šī datuma imports, par kura izcelsmes valsti uzskatīja Šrilanku, strauji palielinājās, sasniedzot 302 tonnas IP laikā. Šis apjoms veido 0,6 % no Kopienas patēriņa iepriekšējā izmeklēšanas IP. Uzmanība ir jāpievērš faktam, ka attiecīgais imports Kopienā ir sadalīts starp dažādām eksportētājvalstīm. Jo īpaši IP Šrilankai bija 2,5 % no kopējā importa apjoma, kamēr visnozīmīgākajai eksportētājvalstij IP (Slovākijai) minētajā gadā bija 12 %. Turklāt Šrilanka ir 12. nozīmīgākā ražojumu importētāja no 36 eksportētājvalstīm, kuras veic importu Kopienā.

(22)

Pievēršot uzmanību to preču cenām, kuras nosūtītas no Šrilankas, un sadarbības trūkumam, kā arī jebkādu pretēju pierādījumu trūkumam, Eurostat dati atklāj, ka vidējā no Šrilankas eksportēto importpreču cena IP ir zemāka nekā i) vidējā eksporta cena, noteikta ĶTR iepriekšējās izmeklēšanas periodā, un ii) Kopienas rūpniecības cenas. Tika noteikts, ka Šrilankas importpreču cenas bija par 12 % zemākas kā Ķīnas eksporta cenas IP.

(23)

Balstoties uz iepriekšminēto, secināja, ka izmaiņas tirdzniecības struktūrā līdz ar ārkārtēji zemām Šrilankas eksporta cenām ir mazinājušas antidempinga pasākumu korektīvo ietekmi apjoma un cenu ziņā līdzvērtīgajām precēm.

(24)

Lai noteiktu, vai dempinga pierādījumi skar Šrilankas attiecīgo ražojumu eksportu uz Kopienu IP laikā, saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu izmantoja eksporta cenas, noteiktas, balsoties uz Eurostat datiem.

(25)

Pamatregulas 13. panta 1. punkts pieprasa dempinga pierādījumu attiecībā uz normālu vērtību, iepriekš noteiktu līdzīgiem ražojumiem. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā Taizemē atklāja atbilstošu tirgus ekonomiku analogu ĶTR tās noteiktās normālās vērtības dēļ.

(26)

Lai nodrošinātu atbilstīgu parastās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas veica saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transportu un apdrošināšanu. Trūkstot ar šiem faktoriem saistītiem datiem, tika izmantota pieprasījumā iekļautā informācija.

(27)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu noteiktās vidējās normālās vērtības, konstatētas iepriekšējā izmeklēšanā, un novērtētās eksporta cenas vidējās vērtības, noteiktas šīs izmeklēšanas IP laikā, līdzsvars, izteikts procentuāli CIF cenā uz Kopienas robežas, nenomaksātais nodoklis parādīja cauruļu savienotājelementu importa, kura izcelsme ir Šrilankā, dempingu. Atklātā dempinga robeža, izteikta procentuāli CIF cenā uz Kopienas robežas nenomaksātajos nodokļos, bija 34,3 %.

(28)

Ņemot vērā iepriekš atklāto pasākuma apiešanu, Pamatregulas 13. panta 1. punktā minētie antidempinga pasākumi, kas noteikti importam, par kura izcelsmes valsti uzskata ĶTR, ir jāpaplašina, attiecinot tos arī uz tiem pašiem ražojumiem, ko ieved no Šrilankas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsmes valsts ir vai nav Šrilanka.

(29)

Maksājuma jomas paplašināšana ir jānosaka sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā.

(30)

Saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka jebkāda pasākumu paplašināšana ir jāpielieto pret reģistrēto importu, sākot no tā reģistrācijas datuma, antidempinga maksājumu jāiekasē par tādu cauruļu savienotājelementu importu, kurus izved no Šrilankas, importē Kopienā, reģistrējot saskaņā ar ierosināšanas regulas 2. pantu.

(31)

Pasākuma apiešana notiek ārpus Kopienas. Pamatregulas 13. pants veidots tā, lai novērstu nelikumīgās darbības, neietekmējot tos uzņēmumu īpašniekus, kuri var pierādīt, ka nav iesaistīti šajās darbībās, bet tajā nav īpaši nosacījumi, kas nodrošinātu to ražotāju rīcību, kuri var pierādīt, ka nav iesaistīti nelikumīgajās darbībās. Tādēļ ir jāievieš iespēja tiem ražotājiem, kuri nav pārdevuši līdzīgos ražojumus eksportam IP laikā un kuri nav saistīti ar jebkādiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas pakļauti paplašinātajiem antidempinga maksājumiem, lūgt atbrīvošanu no pasākumiem, kas piemēroti šādam importam. Tiem ieinteresētajiem ražotājiem, kuri apsvērs iespēju lūgt atbrīvošanu no paplašinātajiem antidempinga maksājumiem, būs jāaizpilda anketa, lai dotu Komisijai iespēju noteikt, vai ir iespējams garantēt atbrīvošanu. Piemēram, šādu atbrīvošanu var piešķirt pēc attiecīgā ražojuma tirgus situācijas, apjoma un jaudas izmantošanas, sagādes, pārdošanas izvērtēšanas, ja to pamatā, iespējams, bijis nepietiekami piemērots iemesls vai ekonomisks attaisnojums un dempinga pierādījums. Komisija veiks arī ātro pārbaudes vizīti. Lūgums nekavējoties ir jāadresē Komisijai, tajā iekļaujot visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši informāciju, kas saistīta ar jebkādiem pārveidojumiem uzņēmuma ražojumu vai pārdošanas operācijās.

(32)

Importētāji vēl aizvien var izmantot atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem, bet tikai tad, ja to importpreces piegādā no tiem eksportētājiem, kuriem ir piešķirts šāds atbrīvojums saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(33)

Tur, kur piešķir atbrīvojumu, Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju atbilstoši ierosinās šīs regulas grozījumus. Pēc tam tiks kontrolēti visi atbrīvojumi, lai nodrošinātu atbilstību tajā paredzētajiem nosacījumiem.

(34)

Ieinteresētos uzņēmumus informēja par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Padome paredzēja paplašināt noteiktu, spēkā esošu antidempinga maksājumu, un tiem bija iespēja izteikt apsvērumus. Apsvērumi, kuros būtu ieteikts veikt pārveidojumus iepriekšminētajos secinājumos, netika saņemti,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

Telekss: COMEU B 21877.

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/14

(1)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm. Regulas II pielikuma C daļā iekļauts to trešo valstu saraksts, attiecībā uz kurām trakumsērgas risks, tai nokļūstot Kopienā dzīvnieku pārvietošanas rezultātā no to teritorijām, nav konstatēts lielāks par risku, kas saistīts ar dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(2)

Kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 998/2003, trešo valstu saraksts bija jāsastāda līdz 2004. gada 3. jūlijam. Lai trešo valsti iekļautu šajā sarakstā, tai vispirms jāpierāda tās statuss attiecībā uz trakumsērgu un vai tā atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz trakumsērgas paziņošanu, monitoringu, veterinārajiem pakalpojumiem, profilaksi un kontroli, kā arī noteikumiem par vakcīnām.

(3)

Lai izvairītos no nevajadzīga traucējuma lolojumdzīvnieku pārvietošanā un lai dotu laiku trešām valstīm vajadzības gadījumā nodrošināt papildu garantijas, ir lietderīgi izveidot trešo valstu pagaidu sarakstu. Šā saraksta pamatā jābūt informācijai, kas pieejama Starptautiskajā Epizootisko slimību birojā (OIE – Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija), Komisijas Pārtikas un veterinārijas biroja veikto pārbaužu rezultātiem attiecīgajās trešās valstīs un dalībvalstu iegūtajai informācijai.

(4)

Šā saraksta pamatā jābūt arī informācijai, ko nodrošina Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (WHO) un WHO Sadarbības centrs trakumsērgas uzraudzīšanai un pētniecībai Vusterhauzenē, kā arī Rabies Bulletin (Trakumsērgas Biļetens).

(5)

Trešo valstu pagaidu sarakstā jāiekļauj valstis, kurās nav trakumsērgas, un valstis, attiecībā uz kurām trakumsērgas risks, tai nokļūstot Kopienā dzīvnieku pārvietošanas rezultātā no to teritorijām, nav konstatēts lielāks par risku, kas saistīts ar dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(6)

Ņemot vērā Krievijas Federācijas kompetento iestāžu pieprasījumu šo valsti iekļaut Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma C daļā ietvertajā trešo valstu sarakstā, uzskatāms par atbilstīgu grozīt pagaidu sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu.

(7)

Kopienas tiesību aktu skaidrības labad Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikums jāaizstāj pilnībā.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 998/2003.

(9)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/20

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/23

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

1.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 355/24

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 4. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka periodiski, atbilstīgi pasaules tirgū reģistrētajām attīrītās kokvilnas cenām un ņemot vērā vēsturisko attiecību starp neattīrītas kokvilnas reģistrēto cenu un attīrītās kokvilnas aprēķināto cenu. Šo vēsturisko attiecību nosaka 2. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 2. augusta Regulā (EK) Nr. 1591/2001 (3), ar ko grozījumus kokvilnas atbalsta shēmas piemērošanā. Gadījumos, kad cenu pasaules tirgū nav iespējams noteikt šādi, cenu nosaka, pamatojoties uz pēdējo noteikto cenu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1051/2001 5. pantu neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū nosaka ražojumam ar noteiktām īpašībām un ņemot vērā visizdevīgākos piedāvājumus un kotācijas pasaules tirgū no tā, ko uzskata par raksturīgu reālajām tirgus tendencēm. Šādā nolūkā ir jāaprēķina vienā vai vairākās Eiropas biržās reģistrētais vidējais piedāvājums un kotācija produktam, kas ir piegādāts CIF Kopienas ostā un nāk no dažādām piegādātājvalstīm, kuras uzskata par svarīgākajām starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr ir paredzēta iespēja mainīt kritērijus attīrītās kokvilnas cenas noteikšanai pasaules tirgū, lai atspoguļotu atšķirības, ko rada piegādātā ražojuma kvalitāte un attiecīgie piedāvājumi un kotācijas. Šī iespēja ir izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1591/2001 3. panta 2. punktā.

(3)

Iepriekšminēto kritēriju pielietošana ļauj noteikt neattīrītas kokvilnas cenu pasaules tirgū atbilstīgi zemāk norādītajam līmenim,