ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 325

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

47. sējums
2004. gada 28. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1858/2004 (2004. gada 27. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1859/2004 (2004. gada 27. oktobris), ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību atļaujas, kuras iesniegtas 2004. gada oktobrī un attiecas uz nobarošanai paredzētiem vīriešu kārtas jaunlopiem

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1860/2004 (2004. gada 6. oktobris) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē

4

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1861/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko nosaka tirdzniecības standartus persikiem un nektarīniem

10

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1862/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar kuru nosaka arbūziem piemērojamo tirdzniecības standartu

17

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1863/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko nosaka tirdzniecības standartu kultivētām sēnēm

23

 

*

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1864/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko atklāj un nosaka tarifa kvotu pārvaldīšanu konservētu sēņu importam no trešām valstīm

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1865/2004 (2004. gada 27. oktobris) par rīsu ievešanas atļauju izdošanu atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās desmit darba dienās 2004. gada oktobrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98

39

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

2004/734/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 11 maijs) par Reģionu komitejas locekļu un viņu aizstājēju iecelšanu amatā

41

 

*

2004/735/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 24. maijs), ar ko ieceļ jaunus Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus

51

 

*

2004/736/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 21. oktobris), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 11. panta Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

58

 

*

2004/737/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 21. oktobris), ar ko Itālijai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 2. panta 1. punkta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

60

 

*

2004/738/EK:Padomes Lēmums (2004. gada 21. oktobris), ar ko Portugālei ļauj piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 22. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

62

 

*

2004/739/KĀDP:Politikas un drošības komitejas Lēmums BiH/3/2004 2004. gada 29. septembris par Eiropas Savienības militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā līdzdalībnieku komitejas izveidi

64

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1858/2004

(2004. gada 27. oktobris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 28. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 27. oktobra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

56,2

204

43,2

999

49,7

0707 00 05

052

120,2

999

120,2

0709 90 70

052

92,6

204

44,5

628

48,8

999

62,0

0805 50 10

052

51,6

388

53,3

524

67,6

528

38,0

999

52,6

0806 10 10

052

91,9

400

198,2

999

145,1

0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90

388

81,7

400

103,3

404

95,0

442

61,0

512

106,0

720

99,6

800

206,0

804

105,8

999

107,3

0808 20 50

052

103,7

720

75,4

999

89,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1859/2004

(2004. gada 27. oktobris),

ar ko nosaka, cik lielā mērā var izpildīt importa tiesību atļaujas, kuras iesniegtas 2004. gada oktobrī un attiecas uz nobarošanai paredzētiem vīriešu kārtas jaunlopiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1202/2004, ar ko atver un pārvalda tarifa kvotu nobarošanai paredzētu vīriešu kārtas jaunlopu importam (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam) (2), un jo īpaši tās 1. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1202/2004 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts jaunu vīriešu kārtas liellopu daudzums, ko uz īpašiem nosacījumiem var importēt laika posmā no 2004. gada 1. oktobrā līdz 2004. gada 31. decembrim. Pieprasītie daudzumi importa sertifikātiem ir tādi, ka tos var apmierināt pilnībā.

(2)

Ievērojot kopējo daudzumu, 169 000 dzīvnieki, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1202/2004 1. panta 4. punktā, jānosaka daudzumi, par kuriem sertifikātus var pieprasīt no 2005. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Visas importa tiesību atļaujas, kas iesniegtas dalībvalstīs 2004. gada oktobrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1202/2004 3. panta 3. punkta trešo ievilkumu, apmierina.

2.   Šaja periodā pieejamie daudzumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1202/2004 1. panta 3. punkta c) apakšpuntā, sasniedz 71 820 dzīvniekus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 28. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.)

(2)  OV L 230, 30.6.2004., 19. lpp.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1860/2004

(2004. gada 6. oktobris)

par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

publicējusi šīs regulas projektu (2),

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju regulā noteikt limitu, kura nesasniegšanas gadījumā uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un tāpēc uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un vairākos lēmumos jo īpaši izskaidrojusi jēdzienu “atbalsts” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija arī ir izklāstījusi, un tās jaunākais izklāsts ir sniegts Regulā (EK) Nr. 69/2001 (3), savu politiku attiecībā uz de minimis maksimālo robežu, saskaņā ar ko var uzskatīt, ka Līguma 87. panta 1. punkts nav piemērojams. Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī risku, ka šajās nozarēs pat maza apjoma atbalsts varētu atbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, šīm nozarēm nepiemēro Regulu (EK) Nr. 69/2001.

(3)

Ņemot vērā Komisijas uzkrāto pieredzi, jo īpaši pēc tam, kad stājās spēkā Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (4), kā arī Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (5) piemērošanu, var apgalvot, ka ļoti maza apjoma atbalsts, kas piešķirts lauksaimniecības nozarē, neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi. Tā tas ir, ja gan individuālo ražotāju saņemtā atbalsta apjoms ir mazs, gan lauksaimniecības nozarei piešķirtā atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz nelielu procentu no produkcijas vērtības. Kopienas lauksaimniecības produkcijai parasti ir raksturīgi, ka ikkatru preci ražo liels skaits ļoti mazu ražotāju, kuri tirgus kopīgo organizāciju ietvaros ražo lielākoties savstarpēji aizvietojamas preces. Šā iemesla dēļ individuāliem ražotājiem konkrētā laika posmā piešķirtā maza apjoma atbalsta ietekme ir jāsaista ar lauksaimniecības produkcijas vērtību nozares līmenī tajā pašā laika posmā. Maksimālā robeža apjoma veidā, kas katrai dalībvalstij ir noteikta, pamatojoties uz lauksaimniecības nozares jaudas lielumu, ļauj izmantot konsekventu pieeju visās dalībvalstīs, kas balstīta uz objektīvu ekonomisku robežlīmeņa vērtību.

(4)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi valsts atbalsta izvērtēšanā zivsaimniecības nozarē, jo īpaši kopš Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalsta izskatīšanu zivsaimniecībā un akvakultūrā (6) piemērošanas, kā arī Padomes 1999. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (7), stāšanās spēkā, var apgalvot, ka ļoti maza apjoma atbalsts, kas piešķirts zivsaimniecības nozarē, neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi. Ņemot vērā līdzības ražošanas modeļos zivsaimniecības nozarē un lauksaimniecības nozarē, šis ir tas gadījums, kad gan individuālo uzņēmumu saņemtā atbalsta apjoms ir mazs, gan zivsaimniecības nozarei piešķirtā atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz nelielu procentu no produkcijas vērtības.

(5)

Lai uzlabotu pārredzamību un juridisko noteiktību, šķiet, ir lietderīgi de minimis atbalsta noteikumus lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarei paredzēt regulā.

(6)

Ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par lauksaimniecību (8), šī regula neattiecina atbrīvojumu uz eksporta atbalstu vai atbalstu, ar ko vietējiem produktiem piešķir lielākas priekšrocības nekā importētiem produktiem. Dalībvalstu pienākums ir atturēties no tāda atbalsta piešķiršanas, kas ir pretrunā ar minētajā nolīgumā ietvertajām saistībām. Eksporta atbalsts parasti nav atbalsts, ko piešķir, lai segtu izdevumus saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, maksu par izpētes vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū. Eiropas Kopienu Tiesa savā 2002. gada 19. septembra spriedumā noteica, ka tad, ja Kopiena ir izdevusi tiesību aktu par tirgus kopīgās organizācijas izveidi attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt šai organizācijai vai radīt izņēmumus no tās (9). Šis princips attiecas arī uz zivsaimniecības nozari. Šā iemesla dēļ šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu.

(7)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, var apgalvot, ka atbalsts, kas nepārsniedz EUR 3 000 maksimālo robežu vienam saņēmējam trīs gadu laika posmā, ja šāda atbalsta kopējais apjoms, kas piešķirts visiem uzņēmumiem trīs gadu laikā, nepārsniedz maksimālo robežu, ko Komisija noteiks aptuveni 0,3 % apmērā no ikgadējās lauksaimniecības ražošanas jaudas vai zivsaimniecības ražošanas jaudas, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to, tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Trīs gadu laika posmam jābūt mainīgam, tādējādi pirms katras jaunas de minimis atbalsta piešķiršanas jānosaka iepriekšējos trijos gados piešķirtā šāda atbalsta kopējais apjoms. De minimis atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas saņēmējam. De minimis noteikumi neskar iespēju, ka uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija vai uz ko attiecas grupālā atbrīvojuma regula, par to pašu projektu.

(8)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un de minimis maksimālo robežu pareizas piemērošanas dēļ ir lietderīgi, ka dalībvalstis piemēro vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001, ir lietderīgi atbalsta apjomus, kas nav subsīdija skaidrā naudā, konvertēt subsīdijas bruto ekvivalentā. Vairākās daļās maksājamās atbalsta subsīdijas ekvivalenta aprēķins un aprēķins atbalstam aizdevuma veidā ar atvieglotiem nosacījumiem prasa izmantot piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm ar nosacījumu, ka aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem gadījumā aizdevumu garantē standarta nodrošinājums un ka tas nav saistīts ar nesamērīgu risku. Atsaucēm likmēm ir jābūt tām, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija periodiski nosaka un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(9)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiek ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm ir jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu, ka kopējais atbalsta apjoms, kas piešķirts saskaņā ar de minimis noteikumiem, vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 3 000 maksimālo robežu vai kopējās maksimālās robežas, kuras Komisija noteikusi, pamatojoties uz dalībvalsts lauksaimniecības vai zivsaimniecības ražošanas jaudas lielumu trīs gadu laikā. Šajā nolūkā ir lietderīgi, lai dalībvalstis, piešķirot de minimis atbalstu, informē attiecīgo uzņēmumu par de minimis atbalsta veidu, saņemtu pilnīgu informāciju par citu iepriekšējos trijos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi pārbaudītu, vai ar jauno de minimis atbalstu nav pārsniegtas de minimis atbalsta maksimālās robežas. Alternatīvi maksimālo robežu ievērošanu var nodrošināt arī, izmantojot centrālo reģistru.

(10)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži parasti ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laika posmu. Ja šī regula zaudētu spēku, to nepagarinot, tad dalībvalstīm vajadzētu būt sešu mēnešu pielāgošanās laika posmam attiecībā uz de minimis atbalsta programmām, ko ietvēra šī regula. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt šīs regulas ietekmi uz atbalstu, kas piešķirts pirms tās spēkā stāšanās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē, izņemot:

a)

atbalstu, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu, proti, atbalstu, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

c)

atbalstu, ko nosaka tas, ka tiek izmantotas vietējās preces, nevis importētās preces.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“uzņēmumi lauksaimniecības nozarē” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību;

2)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot šī panta 5. punktā definētos zivsaimniecības produktus;

3)

“lauksaimniecības produkta pārstrāde” ir tāda darbība, kurai pakļauj lauksaimniecības produktu, kuras iznākums arī ir lauksaimniecības produkts;

4)

“uzņēmumi zivsaimniecības nozarē” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību;

5)

“zvejniecības produkti” ir jūras vai iekšzemes ūdeņos nozvejotie produkti, kā arī akvakultūras produkti, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (10) 1. pantā;

6)

“zvejniecības produkta pārstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, to skaitā apstrāde, pārstrāde, ražošana un izplatīšana, ko veic laika posmā no izkraušanas vai iegūšanas posma līdz galaprodukta posmam.

3. pants

De minimis atbalsts

1.   Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punkta prasība par paziņošanu, ja tie atbilst šī panta 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais atbalsts jebkurā trīs gadu laika posmā nepārsniedz EUR 3 000. Šo maksimālo robežu piemēro neatkarīgi no atbalsta veida vai īstenojamā mērķa.

Kumulētais apjoms, kas šādi piešķirts dažādiem uzņēmumiem lauksaimniecības nozarē, nepārsniedz vērtību, kas katrai dalībvalstij uz trīs gadu laika posmu ir noteikta I pielikumā.

Tā atbalsta kumulatīvais apjoms, kas piešķirts dažādiem uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē, nepārsniedz vērtību, kas katrai dalībvalstij uz trīs gadu laika posmu ir noteikta II pielikumā.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktās maksimālās robežas izsaka kā subsīdiju skaidrā naudā. Visi izmantojamie skaitļi ir bruto skaitļi, tas ir, pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā subsīdiju, atbalsta apjoms ir atbalsta subsīdijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Diskontēšanā un atbalsta apjoma aprēķinā aizdevumā ar atvieglotiem nosacījumiem izmantojamā procentu likme ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas laikā.

4. pants

Kumulācija un uzraudzība

1.   Ja dalībvalsts piešķir uzņēmumam de minimis atbalstu, tā uzņēmumu informē par de minimis atbalsta īpašībām un no attiecīgā uzņēmuma iegūst pilnīgu informāciju par citu de minimis atbalstu, kas saņemts iepriekšējo trīs gadu laikā.

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu var piešķirt tikai pēc tam, kad tā pārbaudījusi, ka tas nepalielinās attiecīgajā trīs gadu laika posmā saņemto de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz kādu no 3. panta 2. punktā norādītajām maksimālajām robežām.

2.   Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta, attiecīgi, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma un ko piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad 1. punkta pirmās daļas prasību vairs nepiemēro no brīža, kad reģistrs aptver trīs gadu laika posmu.

3.   Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šādi dati satur visu vajadzīgo informāciju, lai parādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir izpildīti. Datus, kas attiecas uz individuālu de minimis atbalstu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tas ir piešķirts, un datus attiecībā uz de minimis atbalsta programmu -10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu programmu ir piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts pieprasījumā, visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, jo īpaši par visu uzņēmumu un attiecīgās dalībvalsts lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozares saņemto de minimis atbalsta kopējo apjomu.

5. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas izpilda visus 1. un 3. pantā paredzētos nosacījumus. Atbalstu, kas neizpilda minētos nosacījumus, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām ietvarprogrammām, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

2.   Atbalsta programmām, uz ko attiecas šī regula, turpina to attiecināt sešu mēnešu pielāgošanās laika posmā, kas seko pēc dienas, kas norādīta 6. panta otrā daļā.

Pielāgošanās laika posmā programmas var turpināt piemērot saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.

Tā zaudē spēku 2008. gada 31. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 6. oktobrí

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  OV C 93, 17.4.2004., 9. lpp.

(3)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

(5)  OV C 232, 12.8.2000., 19. lpp.

(6)  OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(7)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1421/2004 (OV L 260, 6.8.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(9)  Lieta C-113/2000 Spānija/Komisija, Recueil, 2002, I-7601, 73. punkts.

(10)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.


I PIELIKUMS

Kumulatīvie apjomi lauksaimniecībai dalībvalstīs, kā norādīts 3. panta 2. punktā:

(EUR)

BE

22 077 000

DK

27 294 000

DE

133 470 000

EL

34 965 000

ES

106 755 000

FR

195 216 000

IE

17 637 000

IT

130 164 000

LU

789 000

NL

62 232 000

AT

17 253 000

PT

17 832 000

FI

11 928 000

SE

13 689 000

UK

72 357 000

CZ

9 696 000

EE

1 266 000

CY

1 871 100

LV

1 686 000

LT

3 543 000

HU

16 980 000

MT

474 000

PL

44 895 000

SI

3 018 000

SK

4 566 000


II PIELIKUMS

Kumulatīvie apjomi zivsaimniecībai dalībvalstīs, kā norādīts 3. panta 2. punktā:

(EUR)

BE

1 368 900

DK

6 341 400

DE

7 287 000

EL

2 036 370

ES

15 272 100

FR

11 073 300

IE

1 944 000

IT

9 413 400

LU

0

NL

3 548 100

AT

114 000

PT

2 703 300

FI

460 200

SE

1 557 900

UK

12 651 900

CZ

169 200

EE

407 400

CY

123 000

LV

510 300

LT

906 000

HU

144 180

MT

21 000

PL

1 652 100

SI

21 900

SK

86 100


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1861/2004

(2004. gada 26. oktobris),

ar ko nosaka tirdzniecības standartus persikiem un nektarīniem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Persiki un nektarīni ir iekļauti to produktu sarakstā, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumā izklāstītie tirdzniecības standarti. Komisijas 1999. gada 3. novembra Regulā (EK) Nr. 2335/1999, kas nosaka tirdzniecības standartus nektarīniem un persikiem (2), ir izdarīti vairāki grozījumi, un tā vairs nevar nodrošināt juridisku skaidrību. Attiecīgi šī regula ir jāpārstrādā. Šajā sakarā, kā arī, lai saglabātu pārredzamību starptautiskajos tirgos, jāņem vērā ANO/EEK FFV-26 standarts, ko attiecībā uz persiku un nektarīnu tirdzniecību un tirgus kvalitātes uzraudzību ieteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) darba grupa jautājumos par lauksaimniecības produktu kvalitātes standartiem, kā arī tās ieteikums, ar ko ievieš obligātus gatavības kritērijus persikiem un nektarīniem.

(2)

Piemērojot šos standartus, neapmierinošas kvalitātes produkti tirgū neparādītos, ražošana tiktu orientēta uz patērētāju prasībām un tiktu sekmētas tirdzniecības attiecības, kuru pamatā ir godīga konkurence, tādējādi palīdzot uzlabot ražošanas rentabilitāti.

(3)

Minētie standarti ir piemērojami visos tirdzniecības posmos. Pārvadājumi lielos attālumos, ilgstoša uzglabāšana un dažādie procesi, kam produkti tiek pakļauti, var izraisīt pārmaiņas šo produktu bioloģiskās attīstības dēļ vai tādēļ, ka tiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties. Šīs pārmaiņas jāņem vērā, piemērojot standartus tajos tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai.

(4)

Ievērojot to, ka “ekstra” šķiras produkti ir jāšķiro un jāiepako īpaši uzmanīgi, attiecībā uz tiem pieļaujams ir tikai svaiguma un tvirtuma pakāpes pazeminājums.

(5)

Lai neradītu traucējumus Kopienas persiku un nektarīnu tirgū tirdzniecības gada vidū, šīs regulas piemērošanas datums jāpārceļ uz 2005. gada 1. martu.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir noteikts tirdzniecības standarts persikiem un nektarīniem, uz kuriem attiecas KN kods 0809 30.

Šo standartu piemēro visos tirdzniecības posmos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2200/96.

Tomēr posmos pēc nosūtīšanas attiecībā pret standarta prasībām var pieļaut, ka produkti ir mazāk svaigi un stingri; produkti, kas iedalīti citās šķirās, kas nav “ekstra” šķira, var būt ar nelielām pārmaiņām to attīstības dēļ un tādēļ, ka tiem ir raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 2335/1999 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 281, 4.11.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).


PIELIKUMS

NEKTARĪNU UN PERSIKU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz nektarīniem un persikiem, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. un Zucc. šķirnēm (1), kuri patērētājiem jāpiegādā svaigi, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.

A.   Kvalitātes obligātās prasības

Ievērojot katrai šķirai noteiktos īpašos noteikumus un atļautās pielaides, visu šķiru persikiem un nektarīniem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; produktus, ko skārusi puve vai tādi bojājumi, ka tie kļuvuši nederīgi lietošanai pārtikā, neizmanto,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez pārmērīga ārējā mitruma,

bez svešas izcelsmes smaržas un/vai garšas.

Persikiem un nektarīniem jābūt rūpīgi novāktiem.

Persiku un nektarīnu brieduma un nogatavošanas pakāpei jābūt tādai, lai tos varētu:

pārvadāt un pārkraut, un

apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.

B.   Augļa gatavības obligātās prasības

Persikiem un nektarīniem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Persiku un nektarīnu attīstībai un stāvoklim jābūt tādiem, lai tie ļautu produktam turpināt nogatavošanās procesu un sasniegt pietiekamu gatavības pakāpi. Lai ievērotu šo nosacījumu, mīkstuma refraktometrijas rādītājam, kuru iegūst, mērot augļa mīkstuma vidusdaļu un šķērsgriezuma vietu, jābūt lielākam vai vienādam ar 8o Brix, un stingrumam, kuru mēra divās vietās augļa šķērsgriezuma vietā, izmantojot uzgali ar 8 mm diametru, jābūt mazākam par 6,5 kg.

C.   Klasifikācija

Persikus un nektarīnus klasificē šādās trīs šķirās.

i)

“Ekstra” šķira

Šās šķiras persikiem un nektarīniem jābūt visaugstākajai kvalitātei. Tiem ir jābūt attiecīgajai šķirnei raksturīgajai formai, briedumam un nokrāsai, kas iegūstami apvidū, kurā tos audzē. Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot pavisam nelielus virsmas bojājumus, ar noteikumu, ka tie neietekmē kopīgu produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un izskatu iesaiņojumā.

ii)

I šķira

Šīs šķiras persikiem un nektarīniem jābūt labai kvalitātei. Tiem ir jābūt attiecīgajai šķirnei raksturīgajām pazīmēm, kas iegūstamas apgabalā, kurā tos audzē. Taču ir pieļaujami nelieli formas, brieduma vai nokrāsas defekti.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Neizmanto persikus un nektarīnus, kas ieplīsuši tajā vietā, kur auglis savienots ar kātiņu.

Taču ir pieļaujami nelieli epidermas bojājumi ar noteikumu, ka tie neietekmē kopīgo produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un izskatu iesaiņojumā un nepārsniedz:

gareni bojājumi – 1 cm,

citi bojājumi – 0,5 cm2 no kopējās virsmas.

iii)

II šķira

Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, ko nevar pieskaitīt augstākajām šķirām, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām obligātajām prasībām.

Mīkstumā nevar būt redzami nopietni bojājumi. Augļu ieplaisājums vietā, kur kātiņš savienots ar augli, ir pieļaujams vienīgi, ņemot vērā kvalitātes pielaides.

Ir pieļaujami šādi epidermas bojājumi ar noteikumu, ka persikiem un nektarīniem saglabājas tiem raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanu un izskatu, un tie nepārsniedz šādus izmērus:

gareni bojājumi – 2 cm,

citi bojājumi – 1,5 cm2 no kopējās virsmas.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc:

apkārtmēra vai

lielākā šķērsgriezuma diametra.

Persiki un nektarīni šķirojami pēc šādas skalas:

Diametrs

Lielums

(kods)

Apkārtmērs

90 mm un vairāk

AAAA

28 cm un vairāk

80 mm un vairāk, bet mazāk par 90 mm

AAA

25 cm un vairāk, bet mazāk par 28 cm

73 mm un vairāk, bet mazāk par 80 mm

AA

23 cm un vairāk, bet mazāk par 25 cm

67 mm un vairāk, bet mazāk par 73 mm

A

21 cm un vairāk, bet mazāk par 23 cm

61 mm un vairāk, bet mazāk par 67 mm

B

19 cm un vairāk, bet mazāk par 21 cm

56 mm un vairāk, bet mazāk par 61 mm

C

17,5 cm un vairāk, bet mazāk par 19 cm

51 mm un vairāk, bet mazāk par 56 mm

D

16 cm un vairāk, bet mazāk par 17,5 cm

Minimālais pieļaujamais lielums “ekstra” šķirai ir 17,5 cm (apkārtmērā) vai 56 mm (diametrā).

No 1. jūlija līdz 31. oktobrim aizliegts izmantot D lielumu (51 mm un vairāk, bet mazāk par 56 mm diametrā, vai 16 cm un vairāk, bet mazāk par 17,5 cm apkārtmērā).

Šķirošana pēc lieluma ir obligāta visām šķirām.

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)

“Ekstra” šķira

5 % persiku vai nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai izņēmuma kārtā iekļaujas minētās šķiras noteikumos par pielaidēm.

ii)

I šķira

10 % persiku vai nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai izņēmuma kārtā iekļaujas minētās šķiras noteikumos par pielaidēm.

iii)

II šķira

10 % persiku vai nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām, izņemot augļus, ko skārusi puve, redzami saspiedumi vai citi bojājumi, kas tos padara par nederīgiem lietošanai pārtikā.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: pēc skaita vai svara 10 % persiku vai nektarīnu, kuru izmērs ir līdz 1 cm vairāk vai mazāk, nekā norādīts uz iesaiņojuma, ja šķiro pēc apkārtmēra, un līdz 3 mm vairāk vai mazāk, ja šķiro pēc diametra. Taču vismazākā lieluma augļiem šo pielaidi piemēro vienīgi tāda lieluma persikiem vai nektarīniem, kas ir mazāki par ne vairāk kā 6 mm (apkārtmērā) vai 2 mm (diametrā) nekā noteiktais minimālais lielums.

V.   NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, brieduma pakāpes un lieluma persikiem un nektarīniem, bet augstākās šķiras saturam jābūt viendabīgam arī pēc krāsas.

Katra iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatspoguļo viss saturs.

Atkāpjoties no iepriekšējiem šī punkta nosacījumiem, produkti, uz kuriem attiecas šī regula, var būt sajaukti ar dažāda veida svaigiem augļiem un dārzeņiem un safasēti pārdošanas iepakojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz vai ir vienāds ar trim kilogramiem, ievērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 48/2003 (2) paredzētos noteikumus.

B.   Iesaiņojums

Persikiem un nektarīniem jābūt iesaiņotiem tā, lai produkts būtu pienācīgi aizsargāts.

Materiāliem, ko izmanto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt jauniem, tīriem un ar tādu kvalitāti, kas produktu pasargātu no jebkādiem ārējiem vai iekšējiem bojājumiem. Materiālus ar tirdzniecības aprakstiem, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku tinti vai līmi.

Etiķetēm, kuras uzlīmētas tieši uz katra produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nerastos redzami līmes plankumi vai epidermas bojājumi.

Iesaiņojumiem jābūt bez svešķermeņiem.

C.   Noformējums

Persikus un nektarīnus var noformēt:

nelielos fasējumos,

“ekstra” šķiras gadījumā vienā kārtā; katram atsevišķam šīs šķiras auglim jābūt atsevišķi no blakus esošajiem augļiem.

I un II šķiru var noformēt:

vienā vai divās kārtās, vai

ne vairāk kā četrās kārtās, ja augļi ir ievietoti stingros nodalījumos, kas novietoti tā, lai augļi neatrastos tieši virs apakšējās kārtas augļiem.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iesaiņojuma, izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jābūt šādām norādēm.

A.   Identifikācija

Iesaiņotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

visiem iepakojumiem, izņemot pagaidu iesaiņojumus, ar oficiāli piešķirtu vai atzītu iesaiņotāja un/vai nosūtītāja kodu, pirms kura rakstīts “iesaiņotājs un/vai nosūtītājs” vai atbilstošs saīsinājums,

tikai pagaidu iepakojumiem, ar pārdevēja, kas reģistrēts Kopienā, nosaukumu un adresi, pirms kura rakstīts “iepakots:” vai atbilstošs saīsinājums. Šajā gadījumā etiķetē jābūt norādītam arī kodam, kas atbilst iesaiņotājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru uzraudzības dienesti uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta veids

“Nektarīni” vai “Persiki”, ja saturs nav saskatāms no ārpuses,

augļa mīkstuma krāsa,

šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un pēc izvēles arī apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Tirdzniecības apraksts

šķira,

lielums, kas izteikts ar mazāko un lielāko diametru vai mazāko un lielāko apkārtmēru, vai atbilstoši III sadaļā “Noteikumi par šķirošanu pēc lieluma” izklāstītajiem kodiem,

vienību skaits (nav obligāts),

minimālais cukura saturs, ko mēra ar refraktometru un izsaka Briksa grādos (nav obligāts),

maksimālais stingrums, ko mēra ar penetrometru un izsaka kg/0,5 cm2 (nav obligāts).

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Pirmajā daļā paredzētajām norādēm nav obligāti jābūt uz iepakojumiem, ja iepakojumi sastāv no pārdošanas iesaiņojumiem, kas redzami no ārpuses, un uz katra no tiem ir šīs norādes. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt maldīgi marķējumi. Ja iepakojumi atrodas uz kravas paliktņa, šīm norādēm jābūt uz veidlapas, kas piestiprināta redzamā vietā vismaz uz divām kravas paliktņa malām.


(1)  Šis teksts attiecas uz visām šķirnēm, kas izaudzētas no Prunus persica Sieb. un Zucc., kas ir nektarīni vai persiki vai tamlīdzīgi produkti ar cieši ieaugušu vai vaļīgu kauliņu un ar gludu vai raupju mizu.

(2)  OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1862/2004

(2004. gada 26. oktobris),

ar kuru nosaka arbūziem piemērojamo tirdzniecības standartu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Arbūzi ir iekļauti to produktu sarakstā, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumā iekļautie tirdzniecības standarti. Komisijas 1997. gada 16. jūnija Regulā (EK) Nr. 1093/97, ar kuru nosaka arbūziem piemērojamos tirdzniecības standartus (2), ir izdarīti vairāki grozījumi. Skaidrības labad ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 1093/97, un no 2005. gada 1. janvāra tā jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Šajā sakarā, kā arī, lai saglabātu pārredzamību starptautiskajos tirgos, jāņem vērā ANO/EEK FFV-37 standarts, ko attiecībā uz arbūzu tirdzniecību un tirgus kvalitātes uzraudzību ieteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) darba grupa jautājumos par lauksaimniecības produktu kvalitātes standartiem, kā arī jāņem vērā regulas pēdējie grozījumi.

(3)

Jauno standartu piemērošanai ir jānovērš neapmierinošas kvalitātes produktu nonākšana tirgū, jāorientē ražošana uz patērētāju prasībām un jāsekmē tirdzniecības attiecības, kuru pamatā ir godīga konkurence, tādējādi palīdzot uzlabot ražošanas rentabilitāti.

(4)

Minētie standarti ir piemērojami visos tirdzniecības posmos. Pārvadājumi lielos attālumos, ilgstoša uzglabāšana un dažādie procesi, kam produkti tiek pakļauti, var izraisīt pārmaiņas šo produktu bioloģiskās attīstības dēļ vai tādēļ, ka tiem piemīt tendence bojāties. Šīs pārmaiņas jāņem vērā, piemērojot standartus tajos tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir izklāstīts tirdzniecības standarts arbūziem, uz kuriem attiecas KN kods 0807 11.

Standartu piemēro visos tirdzniecības posmos saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2200/96.

Tomēr posmos pēc nosūtīšanas attiecībā uz standarta prasībām var pieļaut, ka:

a)

produkti ir mazāk svaigi un stingri;

b)

produkti var būt ar nelielām pārmaiņām to attīstības dēļ un tādēļ, ka tiem piemīt tendence bojāties.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1093/97 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 158, 17.6.1997., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).


PIELIKUMS

ARBŪZU STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. un Nakai šķirņu arbūziem, ko paredzēts piegādāt patērētājiem svaigā veidā, izņemot tos arbūzus, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības arbūziem pēc to sagatavošanas tirdzniecībai un iepakošanas.

A.   Obligātās kvalitātes prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru arbūziem jābūt:

veseliem,

nebojātiem; produktus, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojājums, kā dēļ tie nav derīgi pārtikai, neizmanto,

tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez bojājumiem, ko izraisījuši kaitēkļi,

stingriem un pietiekami gataviem; to mīkstuma krāsai un garšai jāatbilst pietiekamai gatavībai,

bez ieplaisājumiem,

bez pārmērīga ārējā mitruma,

bez svešas izcelsmes smaržas un/vai garšas.

Arbūzu gatavībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tos varētu:

transportēt un pārkraut, un

apmierinošā stāvoklī nogādāt galapunktā.

B.   Gatavības obligātas prasības

Arbūziem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem. Augļa mīkstuma refraktometrijas rādītājam, kuru iegūst, mērot augļa mīkstuma vidusdaļu un šķērsgriezuma vietu, jābūt lielākam par vai vienādam ar 8o brix.

C.   Klasifikācija

Arbūzus iedala divās šķirās, kas noteiktas turpmāk.

i)

I šķira

Šīs šķiras arbūziem jābūt labas kvalitātes. Tiem jābūt šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tomēr arbūziem var būt šādi nelieli defekti ar noteikumu, ka tie neietekmē kopīgu produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un izskatu iepakojumā:

nelielas formas izmaiņas,

nelielas izmaiņas mizas krāsojumā; mizas bālo krāsojumu vietā, kurā auglis augšanas laikā saskāries ar zemi, neuzskata par defektu,

viegli saauguši virsmas ieplaisājumi,

viegli epidermas bojājumi, kas radušies berzes vai pārkraušanas rezultātā; kopējā virsma, ko skāruši šie bojājumi, nedrīkst pārsniegt sešpadsmito daļu augļa virsmas.

Arbūza kāts nedrīkst būt garāks par 5 cm.

ii)

II šķira

Šajā šķirā iekļauj arbūzus, kas nav piemēroti, lai tos iekļautu I šķirā, bet kas atbilst iepriekš minētajām obligātajām prasībām.

Ar noteikumu, ka arbūzi saglabā tiem būtiskās raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

formas izmaiņas,

saauguši virsmas ieplaisājumi,

izmaiņas mizas krāsojumā; mizas bālo krāsojumu vietā, kurā auglis augšanas laikā saskāries ar zemi, neuzskata par mizas krāsojuma defektu,

viegli saspiedumi,

epidermas bojājumi, kas radušies berzes vai pārkraušanas rezultātā, vai kaitēkļu vai slimības izraisīti epidermas bojājumi; kopējā virsma, ko skāruši šie bojājumi, nedrīkst pārsniegt astoto daļu augļa virsmas.

III.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības svara. Minimālais arbūza svars ir noteikts 1 kg apmērā.

Ja arbūzi ir iepakojumā, viena iepakojuma vieglākās un smagākās vienības svara starpība nedrīkst pārsniegt 2 kg (vai 3,5 kg, ja vieglākās vienības svars ir vienāds ar 6 kg vai vairāk).

Drīkst neievērot svara viendabīguma principu attiecībā uz arbūziem neiepakotā veidā (pārdošanai pēc svara).

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iepakojumā vai katrā neiepakotu produktu partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)

I šķira

10 % arbūzu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai izņēmuma kārtā iekļaujas minētās šķiras pielaižu robežās.

ii)

II šķira

10 % arbūzu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām, izņemot produktus, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojājums, kā dēļ tie nav derīgi lietošanai pārtikā.

B.   Pielaides attiecībā uz lielumu

Attiecībā uz visām šķirām: 10 % arbūzu pēc skaita vai pēc svara, kas neatbilst norādītajam lielumam, bet ne vairāk kā 1 kg virs vai zem noteiktā lieluma.

Pielaidi nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt uz augli, kura svars ir mazāks par 800 g.

V.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Visu iepakojumu vai neiepakotu produktu partiju saturam jābūt vienādam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes arbūziem.

Iepakojuma satura vai neiepakotu produktu partijas redzamajai daļai jāatspoguļo viss saturs.

Turklāt I šķiras arbūzu formai un mizas krāsai jābūt viendabīgai.

Atkāpjoties no iepriekšējiem šī punkta nosacījumiem, produkti, uz kuriem attiecas šī regula, drīkst būt sajaukti ar dažāda veida svaigiem augļiem un dārzeņiem un safasēti pārdošanas iepakojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz vai ir vienāds ar trim kilogramiem, ievērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 48/2003 (1) paredzētos noteikumus.

B.   Iepakojums

Arbūziem jābūt iepakotiem tā, lai produkts būtu pienācīgi aizsargāts.

Materiāliem, ko izmanto iepakojuma iekšpusē, jābūt jauniem, tīriem un tādas kvalitātes, kas ļauj pasargāt produktu no jebkādiem ārējiem vai iekšējiem bojājumiem. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus ar preces aprakstu, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir veikta ar tinti vai līmi, kas nav toksiska.

Etiķetēm, kuras uzlīmētas tieši uz katra produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nerastos redzami līmes plankumi vai epidermas bojājumi.

Iepakojumiem vai neiepakotu produktu partijām jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

Bez iepakojuma pārvadāti arbūzi jānorobežo no transporta līdzekļa grīdas un sienām ar atbilstošu aizsargmateriālu, kuram jābūt jaunam un tīram un kurš nevar ietekmēt augļa dabīgo garšu vai smaržu.

C.   Noformējums

Arbūzus var noformēt:

iepakojumos,

neiepakotā veidā (tiešā iekraušana transportlīdzeklī).

VI.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma, izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jābūt norādēm, kas izklāstītas turpmāk.

Pirmajā daļā paredzētām norādēm nav obligāti jābūt uz iepakojumiem, ja šie iepakojumi sastāv no pārdošanas iepakojumiem, kas redzami no ārpuses, un uz katra no tiem ir šīs norādes. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt maldinoši marķējumi. Ja iepakojumi atrodas uz kravas paliktņa, šīm norādēm jābūt veidlapā, kas piestiprināta redzamā vietā vismaz uz divām kravas paliktņa malām.

Attiecībā uz arbūziem, kurus transportē bez iepakojuma (tiešā iekraušana transportlīdzeklī), šīs norādes jāiekļauj preču pavadzīmē, kas piestiprināta transportlīdzekļa iekšpusē redzamā vietā.

Šā tipa noformējumam norāde par lielumu, tīrsvaru vai vienību skaitu nav obligāta.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

visiem iepakojumiem, izņemot pagaidu iepakojumus, - ar oficiāli piešķirtu vai atzītu iesaiņotāja un/vai nosūtītāja kodu, pirms kura rakstīts “iepakotājs un/vai nosūtītājs” vai atbilstošs saīsinājums,

tikai pagaidu iepakojumiem - ar pārdevēja, kas reģistrēts Kopienā, nosaukumu un adresi, pirms kuras rakstīts “iepakots:” vai atbilstošs saīsinājums. Šajā gadījumā etiķetē jābūt norādītam arī kodam, kas atbilst iepakotājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru uzraudzības dienesti uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta veids

“arbūzi”, ja saturs no ārpuses nav redzams,

šķirnes nosaukums (nav obligāts),

augļa mīkstuma krāsa, ja tā nav sarkana krāsa,

“bez sēklām” vajadzības gadījumā (2).

C.   Produkta izcelsme

izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietējais ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Preces apraksts

šķira,

lielums (ja arbūzi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais svars,

vienību skaits (nav obligāts),

tīrsvars (nav obligāts).

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)


(1)  OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.

(2)  Arbūzos bez sēklām var būt neattīstītas sēklas un atsevišķas attīstītas sēklas.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1863/2004

(2004. gada 26. oktobris),

ar ko nosaka tirdzniecības standartu kultivētām sēnēm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Kultivētās sēnes ir iekļautas to produktu sarakstā, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumā iekļautie tirdzniecības standarti. Komisijas 2002. gada 7. jūnija Regulā Nr. 982/2002, ar ko nosaka tirdzniecības standartu kultivētām sēnēm (2), ir izdarīti vairāki grozījumi. Skaidrības dēļ ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 982/2002 un tā jāaizstāj ar jauno regulu.

(2)

Šajā sakarā, kā arī, lai saglabātu pārredzamību starptautiskajos tirgos, jāņem vērā ANO/EEK FFV-24 standarts, ko attiecībā uz kultivēto sēņu (atmateņu) tirdzniecību un tirgus kvalitātes uzraudzību ieteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) darba grupa jautājumos par lauksaimniecības produktu kvalitātes standartiem.

(3)

Pateicoties šo standartu piemērojumam, neapmierinošas kvalitātes produkti tirgū neparādītos, ražošana tiktu orientēta uz patērētāju prasībām un tiktu sekmētas tirdzniecības attiecības, kuru pamatā ir godīga konkurence, tādējādi palīdzot uzlabot rentabilitāti.

(4)

Minētie standarti ir piemērojami visos tirdzniecības posmos. Pārvadājumi lielos attālumos, ilgstoša uzglabāšana un dažādie procesi, kam produkti tiek pakļauti, var izraisīt pārmaiņas šo produktu bioloģiskās attīstības dēļ vai tādēļ, ka tiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties. Šīs pārmaiņas būtu jāņem vērā, piemērojot standartus tajos tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai.

(5)

Ievērojot to, ka “ekstra” kategorijas produkti ir jāšķiro un jāiepako īpaši uzmanīgi, attiecībā uz tiem pieļaujams ir tikai svaiguma un tvirtuma pakāpes pazeminājums.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir noteikts tirdzniecības standarts kultivētām sēnēm, uz kurām attiecas KN kods 0709 51 00.

Standartu piemēro visos tirdzniecības posmos saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2200/96.

Tomēr posmos pēc nosūtīšanas attiecībā pret standarta prasībām var pieļaut, ka:

a)

produkti ir mazāk svaigi un stingri;

b)

produkti, kas iedalīti citās kategorijās, kas nav “ekstra” kategorija, var būt ar nelielām pārmaiņām to attīstības dēļ un tādēļ, ka tiem ir raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 982/2002 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 150, 8.6.2002., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).


PIELIKUMS

STANDARTS KULTIVĒTĀM SĒNĒM (ATMATENĒM)

I.   PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro atmateņu ģints sēņu augļķermeņiem (sin. Psalliota), ko paredzēts piegādāt patērētājam svaigā veidā, izņemot sēnes rūpnieciskai pārstrādei.

Sēnes iedala tirdzniecības tipos, ko savukārt vispirms iedala divās grupās:

negrieztas sēnes, kam nav nogriezta kātiņa apakšējā daļa,

grieztas sēnes, kam ir nogriezta kātiņa apakšējā daļa.

Abās grupās nošķir šādas secīgas sēņu bioloģiskās attīstības pakāpes:

slēgtas sēnes (vai līdzvērtīgs apzīmējums), t.i., sēnes, kuru cepurīte pilnībā ir slēgta,

sēnes ar plīvuru, t.i., sēnes, kuru cepurīte ar kātiņu ir savienota ar plīvuru,

atvērtas sēnes, t.i., sēnes ar atvērtu cepurīti (atvērta vai plakana cepurīte, cepurītes malām jābūt viegli noliektām),

plakanas sēnes, t.i., sēnes, kas ir pilnīgi atvērtas (bet cepurītes malas nav ne pārāk izliektas, ne ieliektas).

Cita starpā, sēnes iedala divās grupās pēc krāsas:

baltas,

brūnas vai kastaņkrāsas.

II.   NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības sēnēm pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.

A.   Obligātās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru kategoriju un pieļaujamās pielaides, visu kategoriju sēnēm ir jābūt:

veselām; ja sēnes ir grieztas, griezumam jābūt tīram,

nebojātām; produktus, ko skārusi puve, kam ir ievērojami sabrūnējis kātiņš vai kas sabojājušies tā, ka kļuvuši nederīgi patēriņam, neizmanto,

tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem, izņemot segzemi,

svaigām pēc izskata; ir jāņem vērā sugai un/vai tirdzniecības tipam raksturīgā lapiņu krāsa,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez pārmērīga ārējā mitruma,

bez svešas izcelsmes smaržas un/vai garšas.

Sēņu attīstības pakāpei un stāvoklim jābūt tādam, lai tās varētu:

pārvadāt un pārkraut, un

apmierinošā stāvoklī piegādāt galapunktā.

B.   Klasifikācija

Sēnes iedala trīs kategorijās, kas definētas turpmāk.

i)

Ekstrakategorija

Šīs kategorijas sēnēm jābūt augstākās kvalitātes sēnēm. Tām obligāti piemīt tirdzniecības tipam raksturīgā forma, izskats, briedums un krāsa. Tām jābūt labi veidotām.

Tām jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus ar noteikumu, ka tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu iesaiņojumā.

Attiecībā uz grieztām sēnēm griezumam jābūt aptuveni perpendikulāram garenvirziena asij.

Sēnēm jābūt praktiski bez segzemes; negrieztām sēnēm var būt segzemes paliekas uz pamatnes.

ii)

I kategorija

Šīs kategorijas sēnēm jābūt labas kvalitātes sēnēm. Tām obligāti piemīt tirdzniecības tipam raksturīgā forma, izskats, briedums un krāsa.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi ar noteikumu, ka tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu iesaiņojumā:

nelielas formas nepilnības,

nelielas krāsas nepilnības,

viegli virspusēji saspiedumi,

nelielas segzemes paliekas; negrieztām sēnēm segzemes paliekas var būt arī uz pamatnes.

Attiecībā uz grieztām sēnēm griezumam jābūt aptuveni perpendikulāram garenvirziena asij.

iii)

II kategorija

Šajā kategorijā ietilpst sēnes, ko nevar iekļaut augstākajās kategorijās, bet kas atbilst iepriekš uzskaitītajām obligātajām prasībām.

Ir pieļaujami šādi bojājumi ar noteikumu, ka tie saglabā galvenās produkta kvalitātes, uzglabāšanas un izskata īpašības:

formas nepilnības,

krāsas nepilnības,

viegli saspiedumi,

nelieli kātiņa bojājumi,

vieglas mitruma pazīmes kātiņā,

izbalojusi virsmiziņa,

tukši kāti,

segzemes paliekas; tomēr negrieztām sēnēm segzemes paliekas var būt arī uz pamatnes.

III.   NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc cepurītes diametra un kātiņa garuma saskaņā ar turpmāk doto specifikāciju.

Obligātais lielums

Obligātajam cepurītes diametram jābūt vismaz 15 mm – slēgtu cepurīšu sēnēm, sēnēm ar plīvuru un atvērtām sēnēm, un 20 mm – plakanām sēnēm.

Kātiņa garums

Kātiņa garumu mēra:

no lapiņām zem cepurītes – atvērtām un plakanām sēnēm,

no plīvura – slēgtām sēnēm.

Šķirošana pēc lieluma ir obligāta “ekstra” kategorijas sēnēm saskaņā ar tabulu turpmāk; I un II kategorijas sēnēm jāatbilst norādītajam lielumam, ja ir norādes “mazas”, “vidējas” vai “lielas”.

Slēgtas sēnes, sēnes ar plīvuru un atvērtas sēnes

Cepurītes lielums

Kātiņa maksimālais garums

Lielums

Lieluma ierobežojumi

Grieztas sēnes

Negrieztas sēnes

Mazas

15–45 mm

1/2 no cepurītes diametra

2/3 no cepurītes diametra

Vidējas

30–65 mm

Lielas

50 mm un vairāk


Plakanas sēnes

Cepurītes lielums

Kātiņa maksimālais garums

Lielums

Lieluma ierobežojumi

Grieztas sēnes

Negrieztas sēnes

Mazas

20–55 mm

2/3 no cepurītes diametra

Lielas

50 mm un vairāk

IV.   NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Attiecībā uz produktiem, kas neatbilst norādītās kategorijas prasībām, katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides.

A.   Kvalitātes pielaides

i)

Ekstrakategorija

5 % sēņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst kategorijas prasībām, bet atbilst I kategorijas prasībām vai izņēmuma kārtā atzīstamas par tādām, kas atbilst minētās kategorijas pielaidēm.

ii)

I kategorija

10 % sēņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst kategorijas prasībām, bet atbilst II kategorijas prasībām vai izņēmuma kārtā atzīstamas par tādām, kas atbilst minētās kategorijas pielaidēm.

iii)

II kategorija

10 % sēņu pēc skaita vai svara, kam trūkst kātiņa, un 10 % sēņu pēc skaita vai svara, kas citu iemeslu dēļ neatbilst ne kategorijas prasībām, ne obligātajām prasībām, izņemot produktus, ko skārusi puve vai citi bojājumi, kas tos padara par nederīgiem lietošanai pārtikā.

B.   Īpašas pielaides attiecībā uz bioloģiskās attīstības pakāpi

i)

Ekstrakategorija

Kopā ir pieļaujami 5 % sēņu pēc skaita vai svara, kas ir iepriekšējā attīstības pakāpē vai nākamajā attīstības pakāpē.

ii)

I kategorija

Kopā ir pieļaujami 10 % sēņu pēc skaita vai svara, kas ir iepriekšējā attīstības pakāpē vai nākamajā attīstības pakāpē

iii)

II kategorija

Vienā iesaiņojumā var būt dažādu attīstības pakāpju sēnes. Tomēr, ja ir norādīta attīstības pakāpe, ir pieļaujami ne vairāk kā 25 % sēņu pēc skaita vai svara, kas ir iepriekšējā attīstības pakāpē vai nākamajā attīstības pakāpē.

C.   Izmēra pielaides

Attiecībā uz visām šķirām: 10 % sēņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst norādītajiem lielumiem.

V.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ NOFORMĒJUMU

A.   Viendabīgums

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un iesaiņojumā jābūt tikai vienas izcelsmes, tirdzniecības tipa, attīstības pakāpes (ievērojot IV.B punkta noteikumus), kvalitātes un lieluma (gadījumā, ja sēnes ir šķirotas pēc lieluma) sēnēm.

Tirdzniecības iesaiņojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz 1 kilogramu, var būt dažādu krāsu sēnes, ar noteikumu, ka to kvalitāte, attīstības pakāpe un lielums (ja tās ir šķirotas pēc lieluma) ir vienāds un vienas krāsas sēnēm ir vienāda izcelsme.

Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatspoguļo viss saturs.

Atkāpjoties no iepriekšējiem šī punkta nosacījumiem, produkti, uz kuriem attiecas šī regula, var būt sajaukti ar dažāda veida svaigiem augļiem un dārzeņiem un safasēti pārdošanas iepakojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz vai ir vienāds ar trim kilogramiem, ievērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 48/2003 (1) paredzētos noteikumus.

B.   Iesaiņojums

Sēnēm jābūt iesaiņotām tā, lai produkti būtu pienācīgi aizsargāti.

Materiāliem, ko izmanto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt jauniem, tīriem un tādiem, kas ļauj pasargāt produktu no jebkādiem ārējiem vai iekšējiem bojājumiem. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības norādēm atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku tinti vai līmi.

Etiķetēm, kuras uzlīmētas tieši uz katra produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nerastos redzami līmes plankumi vai epidermas bojājumi.

Iesaiņojumiem jābūt bez svešķermeņiem, tajā skaitā bez pārliecīga segzemes daudzuma.

VI.   NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iesaiņojuma, izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jābūt šādām norādēm.

A.   Identifikācija

Iesaiņotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

visiem iepakojumiem, izņemot pagaidu iesaiņojumus, ar oficiāli piešķirtu vai atzītu iesaiņotāja un/vai nosūtītāja kodu, pirms kura rakstīts “iesaiņotājs un/vai nosūtītājs” vai atbilstošs saīsinājums,

tikai pagaidu iepakojumiem, ar pārdevēja, kas reģistrēts Kopienā, nosaukumu un adresi, pirms kura rakstīts “iepakots:” vai atbilstošs saīsinājums. Šajā gadījumā etiķetē jābūt norādītam arī kodam, kas atbilst iesaiņotājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs par šī koda nozīmi sniedz visu informāciju, kuru uzraudzības dienesti uzskata par nepieciešamu.

B.   Produkta veids

Ja saturs nav redzams no ārpuses:

“kultivētas sēnes”,

“grieztas” vai “negrieztas”,

“krāsa”, ja tā nav balta,

attīstības pakāpe (pēc izvēles),

dažādu krāsu nosaukumi, ja tirdzniecības iesaiņojumos ir dažādu krāsu sēnes.

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un pēc izvēles apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums,

ja tirdzniecības iesaiņojumā ir dažādu izcelsmju un dažādu krāsu sēnes, norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās krāsas nosaukuma.

D.   Tirdzniecības apraksts

kategorija,

lielums (ja produkti šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā obligātais un maksimālais cepurīšu diametrs, vai ar norādi “mazas”, “vidējas” vai “lielas”,

tīrsvars.

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Pirmajā daļā paredzētajām norādēm nav obligāti jābūt uz iepakojumiem, ja iepakojumi sastāv no pārdošanas iesaiņojumiem, kas redzami no ārpuses, un uz katra no tiem ir šīs norādes. Uz šiem iepakojumiem nedrīkst būt maldīgi marķējumi. Ja iepakojumi atrodas uz kravas paliktņa, šīm norādēm jābūt uz veidlapas, kas piestiprināta redzamā vietā vismaz uz divām kravas paliktņa malām.


(1)  OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/30


KOMISIJAS REGULAS (EK) Nr. 1864/2004

(2004. gada 26. oktobris),

ar ko atklāj un nosaka tarifa kvotu pārvaldīšanu konservētu sēņu importam no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Lauksaimniecības nolīgumam (2), kas noslēgts Urugvajas raunda daudzpusīgo tirdzniecības sarunu laikā, Kopiena apņēmās no 1995. gada 1. jūlija ar zināmiem nosacījumiem atvērt Kopienas tarifu kvotas konservētām Agaricus spp. ģints sēnēm, uz kurām attiecas KN kodi 0711 90 40, 2003 10 20 un 2003 10 30.

(2)

Šo kvotu pārvaldīšanas nosacījumi noteikti Komisijas 1995. gada 6. septembra Regulā (EK) Nr. 2125/95 par tarifa kvotu atklāšanu attiecībā uz konservētām sēnēm un to pārvaldību (3). Ievērojot pieredzi, kas gūta šīs regulas piemērošanas laikā, skaidrs, ka, lai sistēmu vienkāršotu un precizētu, nepieciešams grozīt dažus pašreizējos nosacījumus. Skaidrības labad nepieciešams atcelt Regulu (EK) Nr. 2125/95 un aizstāt to ar jaunu regulu, kura jāpiemēro no 2005. gada 1. janvāra.

(3)

Jānodrošina pēc iespējas sekmīgāka pāreja no vienas sistēmas uz otru. Šajā nolūkā daži no sīki izstrādātajiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 2125/95 piemērošanas noteikumiem jāpārnes uz turpmāko periodu un jāsaglabā tradicionālie importa kalendāri.

(4)

Komisijas 2001. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 2031/2001, ar ko groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu par tarifiem un statistisko nomenklatūru un Kopējiem muitas tarifiem (4), grozīja Kombinēto Nomenklatūru konkrētiem augļiem un dārzeņiem un augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem, it īpaši konkrētām konservētām Agaricus ģints sēnēm.

(5)

Protokols, ar ko pielāgo Eiropas nolīguma, ar ko izveido Eiropas Kopienu un to dalībvalstu asociāciju, tirdzniecības aspektus no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Pušu sarunu par jaunajām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām, kuras apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 2003/18/EK (5), iznākumu, nosaka konkrētu Rumānijas izcelsmes konservētu Agaricus ģints sēņu importa kārtību Kopienā.

(6)

Protokols, ar ko pielāgo Eiropas nolīguma, ar ko izveido Eiropas Kopienu un to dalībvalstu asociāciju, tirdzniecības aspektus, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Pušu sarunu par jaunajām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām, kuras apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 2003/286/EK (6), iznākumu, nosaka konkrētu Bulgārijas izcelsmes konservētu Agaricus ģints sēņu importa kārtību Kopienā.

(7)

Neierobežojot sarunu iznākumu, ievērojot GATT (1994) XXIV.6. pantu un, lai saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, tai pat laikā nodrošinot, ka Kopienas tirgus paliek atvērts jaunām trešo valstu piegādātājvalstīm, nosakot konservētu Agaricus ģints sēņu daudzumu, ko paredzēts importēt Kopienā saskaņā ar tarifu kvotu sistēmu, jāņem vērā atvieglojumi, kas paredzēti Eiropas nolīgumā ar Bulgāriju un Rumāniju. Tādēļ trešajām valstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, iedalītos daudzumus skaidri jādiferencē no Bulgārijai un Rumānijai iedalītajiem daudzumiem. Ņemot vērā pēdējos gados izlietotās rezerves, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 2125/95, tās jāiekļauj daudzumā, kas iedalīts Ķīnai, lai novērstu jebkādus tirdzniecības traucējumus ar šo konkrēto piegādātājvalsti.

(8)

Jānosaka pasākumi, kas vajadzīgi, lai sekmētu Kopienas tarifa kvotu konservētām sēnēm operatīvu iedalījumu ikvienā konkrētā gadā. Lai novērstu jebkādus traucējumus Kopienas tirdzniecībai ar trešām valstīm, šie noteikumi jāpamato uz datiem, kas pieejami pēc attiecīgā gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

(9)

Jānosaka sīki izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu, ka daudzumi, kuriem ir pārsniegtas tarifa kvotas, ir pakļauti aplikšanai ar pilnu nodevu, kā paredzēts Kopējos Muitas tarifos. Šajos pasākumos jāiekļauj licences izsniegšana tā perioda beigās, kurā daudzumi ir pārbaudīti un kurā dalībvalstis ir sniegušas nepieciešamos ziņojumus. Šie noteikumi ir vai nu papildinoši vai kā atkāpe no Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000, kas nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot importa un eksporta licenču un iepriekš noformējamu lauksaimniecības produktu apliecību sistēmu (7).

(10)

Kopienas tirgū jāturpina adekvāta attiecīgo produktu piegāde par stabilām cenām, tai pat laikā izvairoties no nevajadzīgas tirgus sagraušanas, ko var izraisīt spēcīgas cenu svārstības, kā arī no negatīvas ietekmes uz Kopienas ražotājiem.

(11)

Esošo importētāju, kuri parasti importē ievērojamus attiecīgo produktu daudzumus, interesēs, kā arī jauno importētāju, kuri ir pievienojušies tirgum un kuriem jādod vienlīdzīgas iespējas pieteikt licences konservētām sēnēm saskaņā ar tarifa kvotām, interesēs ir, lai tradicionālie un jaunie importētāji tiktu šķirti. Jānodrošina skaidra šo divu importētāju kategoriju definīcija un jānosaka konkrēti kritēriji attiecībā uz pieteicēju statusu un iedalīto licenču lietošanu.

(12)

Nosakot kvotu iedalījumu katrai importētāju kategorijai, pareizāk ir pamatoties uz daudzumiem, kas ir lietderīgi importēti, nevis uz izsniegtajām licencēm. Tomēr pašreizējās sistēmas īstenošanas vairāku gadu pieredze rāda, ka ir nelietderīgi saglabāt kvotu sadalījumu starp tradicionālajiem un jaunajiem importētājiem Bulgārijas un Rumānijas gadījumā, jo Kopienas pieprasījums pēc konservētām sēnēm no šīm valstīm ir zemāks par piešķirto kvotu daudzumiem.

(13)

Licences pieteikumus konservētu sēņu importam no trešajām valstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, ko uzrāda katras kategorijas importētāji, jāpakļauj konkrētiem ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi vajadzīgi, lai nodrošinātu ne tikai, ka starp importētājiem tiek saglabāta konkurence, bet arī, ka katram importētājam ar faktiskām tirdzniecības aktivitātēm augļu un dārzeņu tirgū tiek dota iespēja aizstāvēt savas likumīgās tirdzniecības pozīcijas attiecībā uz citiem importētājiem, un lai nepieļautu, ka kāds viens importētājs ir spējīgs kontrolēt tirgu.

(14)

Lai uzlabotu un vienkāršotu konservētu sēņu tarifu kvotu pārvaldību, jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz licenču pieteikumu iesniegšanas un izsniegšanas (dalībvalstu kompetentās iestādes) datumiem un procedūrām.

(15)

Lai samazinātu importētāju administratīvo slogu, licences pieteikumi jāuzrāda tikai tajā dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts tirdzniecības reģistrā.

(16)

Jāpieņem arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas mazāk iesniegtu spekulatīvos pieteikumus licencēm, kuru rezultātā tarifa kvotas var netikt pilnībā izlietotas. Ņemot vērā attiecīgā produkta veidu un vērtību, par katru attiecīgā produkta, par kuru ir iesniegts importa licences pieteikums, tonnu (konserva tīrsvars bez uzlējuma) jāiesniedz drošības nauda, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā. Drošības naudai jābūt pietiekami lielai, lai neveicinātu spekulatīvo pieteikumu iesniegšanu, bet arī ne tik lielai, lai atbaidītu tos importētājus, kas faktiski ir iesaistīti aktīvā augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirdzniecībā. Vispiemērotākais objektīvais kritērijs drošības naudas apmēra noteikšanai ir ne vairāk kā 2 % no vidējās papildnodevas lieluma, ko piemēro konservētu Agaricus spp. ģints sēņu, kas pašreiz atbilst KN kodiem 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30, importam Kopienā.

(17)

Lai importētāji spētu būt kopsolī ar tirgus pieprasījumu pēc konservētām sēnēm un ātri reaģētu uz mainīgajiem tirgus nosacījumiem, importētājiem jādod iespēja pieprasīt, lai dalībvalstu kompetentās iestādēs atsauc viņu iesniegto licences pieteikumu, ja daudzums, par kuru licence ir izsniegta, ir mazāks nekā sākotnēji pieprasītais daudzums.

(18)

Lai nodrošinātu pareizu kvotu izlietojumu, dalībvalstīm regulāri jāinformē par daudzumiem, kurus saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtajām licencēm importētāji nav izlietojuši. Izsniedzot licences daudzumiem, jāņem vērā importētāju pieprasītie licences pieteikumu atsaukumi.

(19)

Lai pārvaldītu tarifu kvotas konservētām sēnēm, iesniedzot licenču pieteikumus dalībvalsts kompetentajām iestādēm, pie pieteikuma jāpievieno deklarācija, ar kuru importētāji apliecina, ka atzīst un pakļaujas šīs regulas noteiktajiem ierobežojumiem. Lai novērstu jebkuru sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, dalībvalstīm jānorāda pieļaujamā rīcības brīvība uzlikt sodu tiem importētājiem, kuri savām kompetentajām iestādēm uzrāda nepatiesus, maldinošus vai neprecīzus pieteikumus un/vai deklarācijas.

(20)

Jānosaka pārejas posma pasākumi, lai ļautu importētājiem no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) gūt labumu no šīs regulas.

(21)

Jānosaka pasākumi 2005. un 2006. gadam, lai nodrošinātu, ka tradicionālie un jaunie importētāji no tām dalībvalstīm, kuras 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā, no vienas puses, tiek šķirti no jauno dalībvalstu tradicionālajiem un jaunajiem importētājiem, no otras puses.

(22)

Regula (EK) Nr. 359/2004 (2004. gada 27. februāris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas piemērojami Regulai (EK) Nr. 2125/95 sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (8) pievienošanos ES, paredz konkrētus pārejas posma pasākumus un kārtību, ko piemēro 2004. gadam. Pēc 2004. gada 31. decembra šie pārejas posma pasākumi būs novecojuši. Tādejādi no 2005. gada 1. janvāra šī regula jāatceļ.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tarifa kvotu atvēršana un piemērojamās nodevas

1.   Tarifa kvotu sistēma ir atvērta attiecībā uz konservētu Agaricus ģints sēņu, uz kurām attiecas KN kodi 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30 (turpmāk tekstā “konservētas sēnes”) importu Kopienā un pakļauta šīs regulas noteiktajiem nosacījumiem. Katras tarifa kvotas apmērs un periods, uz kuru šīs kvotas attiecas, ir norādīts I pielikumā.

2.   Piemērojamās nodevas likme ad valorem ir 12 %, ja produkti atbilst KN kodu 0711 51 00 (sērijas Nr. 09.4062) klasifikācijai un 23 %, ja produkti atbilst KN kodu 2003 10 20 un 2003 10 30 (sērijas Nr. 09.4063) klasifikācijai.

Vienota 8,4 % likme tiek piemērota Rumānijas izcelsmes produktiem (sērijas Nr. 09.4726), bet Bulgārijas izcelsmes produktiem (sērijas Nr. 09.4725) nodeva netiek piemērota.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā tiek piemērotas sekojošas definīcijas:

1)

“jaunās dalībvalstis” ir Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija;

2)

“citas valstis” ir trešās valstis, izņemot Ķīnu, Bulgāriju un Rumāniju;

3)

“kompetentas iestādes” ir institūcija vai institūcijas, kuras šīs regulas īstenošanas nolūkos iecēlusi dalībvalsts;

4)

“atskaites daudzums” ir maksimālais Ķīnas un/vai citu valstu izcelsmes konservēto sēņu daudzums (konservu tīrsvars bez uzlējuma), ko kalendārajā gadā ir ievedis tradicionālais importētājs vienā no pēdējiem trīs kalendārajiem gadiem. Aprēķinot atskaites daudzumus, jauno dalībvalstu vai to dalībvalstu, kuras 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā, izcelsmes konservēto sēņu imports netiek ņemts vērā.

3. pants

Importētāju kategorijas

1.   “Tradicionālie importētāji” ir importētāji, kuri var pierādīt, ka:

a)

katrā no iepriekšējiem trīs kalendārajiem gadiem ir ieguvuši licences, ievērojot Regulu (EK) Nr. 2125/95 vai šo regulu;

b)

ir ieveduši konservētas sēnes Kopienā vismaz divos no iepriekšējiem trīs kalendārajiem gadiem;

c)

gadā pirms licences pieteikuma ir ieveduši Kopienā un/vai izveduši no Kopienas vismaz 100 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā.

2.   “Jaunie importētāji” ir importētāji, kas nav 1. punktā minētie importētāji, bet ir fiziskas vai juridiskas personas, indivīdi vai grupas, kuri katrā no diviem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem ir ieveduši Kopienā un/vai izveduši no tās vismaz 50 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā. Atbilstību šim nosacījumam apliecina reģistrācija dalībvalsts pārziņā esošā tirdzniecības reģistrā vai jebkurš cits dalībvalsts pieņemts pierādījums un veiktais imports un/vai eksports.

4. pants

Importa licences uzrādīšana

Viss imports Kopienā saskaņā ar tarifa kvotām, kas minētas 1. pantā, tiek pakļauts importa licences (turpmāk tekstā “licence”), kas izdota saskaņā ar šo regulu, uzrādīšanai.

5. pants

Licences pieteikumi un licences

1.   Regula (EK) Nr. 1291/2000 tiek piemērota licencēm, ja šajā regulā nav paredzēts savādāk.

2.   Licences ir spēkā deviņus mēnešus no to faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē, bet nav spēkā pēc attiecīgā gada 31. decembra.

3.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā minētā drošības nauda ir 40 eiro tonnā (konserva tīrsvars bez uzlējuma).

4.   Izcelsmes valsts tiek norādīta licences pieteikuma un licences 8. ailē, un vārds “jā” tiek atzīmēts ar krustiņu. Licence ir spēkā tikai norādītās valsts izcelsmes importprecēm.

5.   Licences 24. ailē ir norādīts viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem.

6.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, no importa licences izrietošas tiesības nav nododamas citam.

7.   Tiek piemērots Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. panta 6. punkts.

8.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punkta, daudzums, kas laists brīvā apgrozībā nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas norādīts importa licences 17. un 18. paragrāfā. Lai to panāktu, licences 19. paragrāfā tiek ierakstīts cipars “0”.

6. pants

Kopējā daudzuma iedalījums tradicionālajiem un jaunajiem importētājiem

1.   Kopējais daudzums, kas iedalīts Ķīnai un citām valstīm, ievērojot I pielikumu, tiek sadalīts sekojoši:

a)

95 % tradicionālajiem importētājiem;

b)

5 % jaunajiem importētājiem.

2.   Attiecībā uz Ķīnas un citu valstu izcelsmes importprecēm, ja otrajā sešu mēnešu periodā kopš kalendārā gada sākuma viena no importētāju kategorijām nav pilnībā izsmēlusi iedalīto daudzumu, daudzumu atlikums tiek piešķirts otrai kategorijai.

3.   Kopējais Bulgārijai iedalītais daudzums un kopējais Rumānijai iedalītais daudzums, ievērojot I pielikumu, tiek vienādi sadalīts starp tradicionālajiem un jaunajiem importētājiem.

4.   Attiecībā uz Ķīnas un citu valstu izcelsmes importprecēm, licences pieteikumu 20. ailē pēc vajadzības tiek norādīts “tradicionālais importētājs” vai “jaunais importētājs”.

7. pants

Ierobežojumi, ko piemēro dažādu importētāju uzrādītajiem pieteikumiem

1.   Tradicionāla importētāja iesniegto licences pieteikumu par Ķīnas un/vai citu valstu izcelsmes konservētu sēņu importu uz Kopienu kopējais apjoms (konservu tīrsvars bez uzlējuma) pirmajā vai otrajā sešu mēnešu periodā kopš kalendārā gada sākuma var neattiekties uz daudzumu, kas pārsniedz 75 % no atskaites daudzuma.

2.   Jauna importētāja iesniegto licences pieteikumu par Ķīnas un/vai citu valstu izcelsmes konservētu sēņu importu uz Kopienu kopējais apjoms (konservu tīrsvars bez uzlējuma) pirmajā vai otrajā sešu mēnešu periodā kopš kalendārā gada sākuma var neattiekties uz daudzumu, kas pārsniedz 1 % no Ķīnai un citām valstīm iedalītā tarifa kvotu apmēra, ievērojot šīs regulas I pielikumu.

8. pants

Licences pieteikumu iesniegšana

1.   Licences pieteikumus drīkst iesniegt tikai importētāji.

Licences pieteikumu iesniedz kompetentajām iestādēm tikai tajā dalībvalstī, kurā iesniedzējs ir reģistrēts.

Lai pamatotu savu licences pieteikumu, importētāji un jo īpaši tradicionālie importētāji nodrošina ar nepieciešamo informāciju, lai attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes var pārliecināties par atbilstību 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem un to izpildi.

Ja jaunie importētāji iepriekšējā kalendārajā gadā ir ieguvuši licences, ievērojot Regulu (EK) Nr. 2125/95 vai šo regulu, tiem jāpierāda, ka vismaz 50 % no piešķirtā daudzuma faktiski ir laisti brīvā apgrozībā Kopienas tirgū.

2.   Importētāji iesniedz savus licenču pieteikumus pirmajās piecās janvāra darba dienās un/vai pirmajās piecās jūlija darba dienās.

3.   Importētāji saviem licenču pieteikumiem pievieno deklarāciju, ar kuru apliecina, ka atzīst un pakļaujas 7. pantā noteiktajiem noteikumiem.

Deklarācijas pareizību importētājs apstiprina ar savu parakstu.

9. pants

Paziņošana par licenču pieteikumiem

Dalībvalstis paziņo Komisijai daudzumus, par kuriem ir iesniegti licences pieteikumi, šādā kārtībā:

a)

janvāra septītajā darba dienā par janvārī iesniegtiem pieteikumiem;

b)

jūlija septītajā darba dienā par jūlijā iesniegtiem pieteikumiem.

Paziņojumi tiek sadalīti pēc produktu veida saskaņā ar kombinēto nomenklatūru un pēc izcelsmes. Importpreču, kurām ir Ķīnas un/vai citu valstu izcelsme, paziņojumā atsevišķi tiek norādīti tradicionālo importētāju pieteiktie daudzumi un jauno importētāju pieteiktie daudzumi katram produktam, attiecīgi.

Paziņojumi tiek īstenoti elektroniskā veidā un pēc parauga, kādu šim nolūkam ir izziņojusi Komisija un dalībvalstis.

10. pants

Licenču izsniegšana

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz licences septītajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas, kā paredzēts 9. pantā, kā nosaka 2. punkts.

2.   Ja janvārī un/vai jūlijā tiek atklāts, ka pieteiktie daudzumi pārsniedz pieejamos daudzumus, Komisija ar regulas palīdzību lemj, ka attiecīgajiem licenču pieteikumiem jāpiemēro pamatlikmes procentuālā samazināšana un pēc vajadzības pārtrauc licenču izsniegšanu turpmākiem pieteikumiem.

Šajā gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz licences trešajā darba dienā pēc pirmajā apakšpunktā minētās regulas spēkā stāšanās dienas.

11. pants

Licences pieteikuma atsaukšana

Ja, ievērojot 10. panta 2. punktu, daudzums, par kādu ir izsniegta licence, ir mazāks par to daudzumu, par kuru tika iesniegts licences pieteikums, attiecīgais importētājs drīkst pieprasīt kompetentajām iestādēm atsaukt licences pieteikumu trīs dienās pēc regulas, kura pieņemta ievērojot 10. panta 2. punktu, stāšanās spēkā. Šāda atsaukuma gadījumā nekavējoties tiek atbrīvota visa drošības nauda.

12. pants

Informācija par kvotu izmantošanas pakāpi

Komisija regulāri attiecīgā laikā un veidā informē dalībvalstis par kvotu izmantošanas pakāpi.

13. pants

Paziņošana par neizlietotām licencēm

Dalībvalstis paziņo Komisijai par daudzumiem, kuriem šo valstu kompetentās iestādes ir izsniegušas licenci, bet kuru importētājs nav izlietojis, tiklīdz šī informācija kļūst pieejama. Izsniedzot licences daudzumiem, tiek ņemta vērā licenču pieteikumu atsaukšana, ievērojot 11. pantu.

Pirmajā punktā minētā paziņošana tiek veikta elektroniskā veidā un pēc parauga, kādu šim nolūkam ir izziņojusi Komisija un dalībvalstis.

14. pants

Piemērojamās starptautiskās saistības

1.   Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes konservētas sēnes tiek laistas brīvā apgrozībā Kopienas tirgū saskaņā ar Protokoliem, ar kuriem pielāgo Eiropas nolīguma ar Bulgāriju un Rumāniju nosacītos tirdzniecības aspektus.

2.   Ķīnas izcelsmes konservētu sēņu ienākšana un palaišana brīvā apgrozībā Kopienas tirgū ir pakļauta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (9) 55. līdz 65. pantam.

3.   Saraksts, kurā ir uzskaitītas iestādes, kas ir kompetentas izsniegt izcelsmes apliecību Ķīnas izcelsmes konservētām sēnēm, minēts III pielikumā.

15. pants

Licenču maiņa

1.   Licences turētājs drīkst pieteikt mainītu KN kodu, par kuru tika izsniegta licence, ja:

a)

jaunais pieteiktais KN kods ir minēts 1. panta 1. punktā;

b)

pieteikums kopā ar oriģinālu un jebkuru izsniegto izrakstu iesniegts tai kompetentajai iestādei, kura izsniedza oriģinālo licenci.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, kompetentās iestādes, kuras izsniedza oriģinālo licenci, patur to un jebkuru izrakstu, un izsniedz aizstājējlicenci un pēc vajadzības vienu vai vairākus izrakstus no aizstājējlicences.

3.   Aizstājējlicence un izraksti pēc vajadzības:

a)

tiek izsniegti daudzumam, atbilstoši maksimālajam pieejamajam daudzumam saskaņā ar aizstāto licenci vai izrakstu;

b)

20. ailē norāda aizstātās licences vai izraksta numuru un datumu;

c)

13., 14. un 15. ailē norāda informāciju, kas attiecas uz jauno produktu;

d)

16. ailē norāda jauno KN kodu;

e)

pārējās ailēs norāda to pašu informāciju, kas norādīta aizstātajā licencē vai izrakstā, jo īpaši – to pašu derīguma beigu termiņu.

4.   Dalībvalstis nekavējoties elektroniski informē Komisiju par jebkuru izdoto aizstājējlicenci.

16. pants

Importētājiem piemērojamie soda mēri

1.   Ja tiek atklāts, ka dalībvalstu kompetentām iestādēm iesniegtie importētāju pieteikumi un/vai deklarācijas ir nepatiesas, maldinošas vai neprecīzas, ja vien tas nav noticis patiesas kļūdas rezultātā, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes izslēdz konkrēto importētāju no licences pieteikumu sistēmas divos sešu mēnešu periodos no dienas, kad šis fakts ir atklāts.

2.   Dalībvalstis drīkst pieņemt papildus valsts noteikumus attiecībā uz licenču pieteikumu iesniegšanu kompetentām iestādēm un paredzēt soda mērus atbilstoši jebkuras neprecizitātes nopietnībai, kas jāuzliek importētājiem, kuri savas valsts teritorijā reģistrēti kā PVN maksātāji.

17. pants

Dalībvalstu administratīvā sadarbība

Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu abpusēju administratīvo sadarbību ar nolūku nodrošināt šīs regulas atbilstošu piemērošanu.

18. pants

Pārejas posma pasākumi 2005. un 2006. gadam

Atkāpjoties no 3. panta, 2005. un 2006. gadā un tikai jaunajās dalībvalstīs tiek piemērotas sekojošas definīcijas:

1)

“tradicionālie importētāji” ir importētāji, kuri var pierādīt, ka:

a)

tie vismaz divos no iepriekšējiem trim kalendārajiem gadiem ieveduši konservētas sēnes, kurām nav jauno dalībvalstu vai to dalībvalstu, kas 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā, izcelsme;

b)

iepriekšējā kalendārajā gadā tie ir ieveduši un/vai izveduši vismaz 100 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā;

c)

importpreces, kas minētas a) un b) apakšpunktos, ir ievestas jaunajā dalībvalstī, kurā attiecīgajam importētājam ir galvenais birojs;

d)

eksportpreces, kas minētas b) apakšpunktā, ir nosūtītas uz galamērķi, kas nav jaunās dalībvalstis vai tās dalībvalstis, kas 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā;

2)

“jaunie importētāji” ir importētāji, kas nav tradicionālie importētāji 1. punkta nozīmē, bet ir tirgotāji, fiziskas vai juridiskas personas, indivīdi vai grupas, kuri var pierādīt, ka:

a)

tie katrā no abiem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem ir ieveduši un/vai izveduši vismaz 50 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā un kuriem nav jauno dalībvalstu vai to dalībvalstu, kas 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā, izcelsme;

b)

importpreces, kas minētas a) apakšpunktā, ir ievestas jaunajā dalībvalstī, kurā attiecīgajam importētājam ir galvenais birojs;

c)

eksportpreces, kas minētas a) apakšpunktā, ir nosūtītas uz galamērķi, kas nav jaunās dalībvalstis vai tās dalībvalstis, kas 2004. gada 30. aprīlī ir Kopienas sastāvā.

19. pants

Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 2125/95 un (EK) Nr. 359/2004 tiek atceltas ar spēkā esamības brīdi no 2005. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atceltajām regulām tiek izskaidrotas kā atsauces uz šo regulu.

20. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula tiek piemērota no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004.gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

(2)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(3)  OV L 212, 7.9.1995., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 498/2004 (OV L 80, 18.3.2004., 20. lpp.).

(4)  OV L 279, 23.10.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.

(6)  OV L 102, 24.4.2003., 60. lpp.

(7)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).

(8)  OV L 63, 28.2.2004., 11. lpp.

(9)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Kvotu, kas minētas 1. panta 1. punktā, piemērošanas periods un apjoms tonnās (konservu tīrsvars bez uzlējuma)

Piegādātājvalsts

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim

Bulgārija

2 875 (1)

Rumānija

500

Ķīna

23 750

Citas valstis

3 290


(1)  No 2006. gada 1. janvāra kvotu iedalījums Bulgārijai tiek palielināts par 250 tonnām katru gadu.


II PIELIKUMS

Ieraksti, kas minēti 5. panta 5. punktā

—   spāņu val.: Derecho de aduana … % — Reglamento (CE) no 1864/2004,

—   čehu val.: Celní sazba … % – nařízení (ES) č. 1864/2004,

—   dāņu val.: Toldsats … % — forordning (EF) nr. 1864/2004,

—   vācu val.: Zollsatz … % — Verordnung (EG) Nr. 1864/2004,

—   igauņu val.: Tollimaks … % – määrus (EÜ) nr 1864/2004,

—   grieķu val.: Δασμός … % — Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1864/2004,

—   angļu val.: Customs duty … % — Regulation (EC) No 1864/2004,

—   franču val.: Droit de douane: … % — Règlement (CE) no 1864/2004,

—   itāļu val.: Dazio: … % — Regolamento (CE) n. 1864/2004,

—   latviešu val.: Muitas nodoklis … % – Regula (EK) Nr. 1864/2004,

—   lietuviešu val.: Muito mokestis … % – Reglamentas (EB) Nr. 1864/2004,

—   ungāru val.: Vám: … % – 1864/2004/EK rendelet,

—   maltiešu val.: Dazju Doganali … % – Regolament (KE) Nru 1864/2004,

—   holandiešu val.: Douanerecht: … % — Verordening (EG) nr. 1864/2004,

—   poļu val.: Cło … % – Rozporządzenie (WE) nr 1864/2004,

—   portugāļu val.: Direito aduaneiro: … % — Regulamento (CE) n.o 1864/2004,

—   slovāku val.: Clo … % – nariadenie (ES) č. 1864/2004,

—   slovēņu val.: Carina: … % – Uredba (ES) št. 1864/2004,

—   somu val.: Tulli … prosenttia – Asetus (EY) N:o 1864/2004,

—   zviedru val.: Tull … % – Förordning (EG) nr 1864/2004.


III PIELIKUMS

Saraksts, kurā uzskaitītas Ķīnas iestādes, kas ir kompetentas izdot 14. panta 3. punktā minētās izcelsmes apliecības:

General Administration of Quality Supervision (Kvalitātes uzraudzības vispārējā pārvalde)

Entry-exit Inspection and Quarantine Bureau of the People's Republic of China (Ķīnas Tautas Republikas Ievešanas un izvešanas inspekcijas un karantīnas birojs), kas atrodas šādās vietās:

Beijing

Jiangxi

Shenzhen

Shanxi

Zhuhai

Ningxia

Inner Mongolia

Sichuan

Tianjin

Hebei

Chongqing

Shanghai

Liaoning

Yunnan

Ningbo

Jilin

Guizhou

Jiangsu

Shandong

Shaanxi

Guangxi

Zhejiang

Gansu

Heilongjiang

Anhui

Qinghai

Hainan

Hubei

Tibet

Henan

Guangdong

Fujian

Xinjiang

Xiamen

 

Hunan


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1865/2004

(2004. gada 27. oktobris)

par rīsu ievešanas atļauju izdošanu atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās desmit darba dienās 2004. gada oktobrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par to, kā īstenojamas koncesijas sarakstā CXL, kas tika izveidots pēc tam, kad tika noslēgtas sarunas saskaņā ar Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās (VVTT) XXIV.6 pantu (1),

ņemot vērā Padomes 1996. gada 13. maija Lēmumu 96/317/EK par sarunās ar Taizemi gūto rezultātu apstiprināšanu saskaņā ar Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās XXIII pantu (2),

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) 327/98, ar ko atver dažas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu ievedumiem un paredz to pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Attiecībā uz rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2004. gada oktobra mēneša pirmo desmit darba dienu laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98 un kas darīti zināmi Komisijai, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, piemērojot samazinājuma procentus, kas paredzēti šīs regulas pielikumā.

2.   Galīgais sadalījums procentos 2004. gadā katrai attiecīgajai kvotai pārskatīts pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 28. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 122, 22.5.1996., 15. lpp.

(3)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2296/2003 (OV L 340, 24.12.2003., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Samazinājuma procenti, kas piemērojami pieteiktajiem daudzumiem saskaņā ar 2004. gada oktobra kvotas daļu, un sadalījums 2004. gadam:

a)   apslīpēti vai slīpēti rīsi, uz ko attiecas KN 1006 30

Izcelsme

Samazinājums (%) 2004. gada oktobra kvotas daļai

Galīgais kvotu sadalījums 2004. gadam procentos

Amerikas Savienotās Valstis

99,63

Taizeme

0 (1)

93,14

Austrālija

100

Cita izcelsme

100


b)   lobīti rīsi, uz ko attiecas KN kods 1006 20

Izcelsme

Samazinājums (%) 2004. gada oktobra kvotas daļai

Galīgais kvotu sadalījums 2004. gadam procentos

Amerikas Savienotās Valstis

94,90

Taizeme

99,72

Austrālija

3,32

Cita izcelsme

100


c)   šķeltie rīsi, uz ko attiecas KN 1006 40 00

Izcelsme

Galīgais kvotu sadalījums 2004. gadam procentos

Taizeme

68,37

Austrālija

6,81

Gajāna

0

Amerikas Savienotās Valstis

25

Cita izcelsme

34,36


(1)  Atļaujas izdod daudzumam, kas norādīts pieteikumā.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

28.10.2004   

LV XM XM XM

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/41


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 11 maijs)

par Reģionu komitejas locekļu un viņu aizstājēju iecelšanu amatā

(2004/734/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 49. pantu,

ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un jo īpaši tā 15. un 49. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 22. janvāra lēmumu, ar kuru ieceļ Reģiona komitejas locekļus un to aizstājējus (1),

ņemot vērā Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas valdības priekšlikumus,

tā kā:

(1)

Pēc Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās Eiropas Savienībai būtu jāpalielina Reģionu komiteja, ieceļot amatā deviņdesmit piecus locekļus un deviņdesmit piecus aizstājējus, kas pārstāv reģionālas un vietējas jauno dalībvalstu struktūras.

(2)

Komitejai jāsastāv no reģionu un vietējo struktūru pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo Reģionu komitejā ir ieceltas šīs personas uz laiku līdz 2006. gada 25. janvārim ieskaitot:

kā locekļi – personas, ko attiecīgas dalībvalstis uzskaitījušas šā lēmuma I pielikumā;

kā aizstājēji – personas, ko attiecīgas dalībvalstis uzskaitījušas šā lēmuma II pielikumā.

Briselē, 2004. gada 11. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. McCREEVY


(1)  OV L 24, 26.1.2002., 38. lpp.


LISTA DE LOS MIEMBROS Y SUPLENTES DEL COMITÉ DE LAS REGIONES

SEZNAM ČLENŮ A NÁHRADNÍKŮ VÝBORU REGIONŮ

LISTE OVER MEDLEMMERNE OG SUPPLEANTER AF REGIONERNE

LISTE DER MITGLIEDER UND STELLVERTRETER DES AUSSCHUSSES DER REGIONEN

REGIOONIDE KOMITEE LIIKMETE JA ASENDUSLIIKMETE NIMEKIRI

ΚΑΤΑΛΟΓΟΣ ΤΩΝ ΤΑΚΤΙΚΩΝ ΚΑΙ ΑΝΑΠΛΗΡΩΜΑΤΙΚΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ ΕΠΙΤΡΟΠΗΣ ΤΩΝ ΠΕΡΙΦΕΡΕΙΩΝ

LIST OF THE MEMBERS AND ALTERNATES OF THE COMMITTEE OF THE REGIONS

LISTE DES MEMBRES ET SUPPLÉANTS DU COMITÉ DES RÉGIONS

ELENCO DEI MEMBRI E SUPPLENTI DEL COMITATO DELLE REGIONI

REĢIONU KOMITEJAS LOCEKĻU UN TO AIZSTĀJĒJU SARAKSTS

REGIONŲ KOMITETO NARIŲ IR PAKAITINIŲ NARIŲ SĄRAŠAS

A RÉGIÓK BIZOTTSÁGA TAGJAINAK ÉS PÓTTAGJAINAK LISTÁJA

LISTA TAL-MEMBRI U SOSTITUTI TAL-KUMITAT TAR-REĠJUNI

LIJST VAN LEDEN EN PLAATSVERVANGERS VAN HET COMITÉ VAN DE REGIO’S

WYKAZ CZŁONKÓW KOMITETU REGIONÓW ORAZ ICH ZASTĘPCÓW

LISTA DOS MEMBROS EFECTIVOS E SUPLENTES DO COMITÉ DAS REGIÕES

ZOZNAM ČLENOV A ZÁSTUPCOV VÝBORU REGIÓNOV

SEZNAM ČLANOV IN NAMESTNIKOV ODBORA REGIJ

ALUEIDEN KOMITEAN JÄSENTEN JA VARAJÄSENTEN LUETTELO

FÖRTECKNING ÖVER LEDAMÖTER OCH SUPPLEANTER I REGIONKOMMITTÉN

 

ANEXO I — PŘÍLOHA I — BILAG I — ANHANG I — I LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ Ι — ANNEX I — ANNEXE I — ALLEGATO I — I PIELIKUMS — I PRIEDAS — I. MELLÉKLET — ANNESS I — BIJLAGE I — ZAŁĄCZNIK I — ANEXO I — PRÍLOHA I — PRILOGA I — LIITE I — BILAGA I

Miembros/Členové/Medlemmer/Mitglieder/Liikmed/Μέλη/Members/Membres/Membri/Locekļi/Nariai/Tagok/Membri/Leden/Członkowie/Membros/Členovia/Člani/Jäsenet/Ledamöter

ČESKÁ REPUBLIKA

 

BÉM Pavel

Lord Mayor of the Capital City of Prague

 

BŘEZINA Jan

President of the Regional Council of Olomoucký kraj

 

DOHNAL František

President of the Regional Council of Vysočina kraj

 

LÍNEK Roman

President of the Regional Council of Pardubický kraj

 

PAVEL Josef

President of the Regional Council of Karlovarský kraj

 

TOŠENOVSKÝ Evžen

President of the Regional Council of Moravskoslezský kraj

 

ZAHRADNÍK Jan

President of the Regional Council of Jihočeský kraj

 

VLASÁK Oldřich

Lord Mayor of the City of Hradce Králové, Královéhradecký kraj

 

TESAŘÍK Martin

Mayor of the City of Olomouc, Olomoucký kraj

 

GANDALOVIČ Petr

Lord Mayor of the City of Ústí nad Labem, Ústecký kraj

 

HANÁK Jaroslav

Mayor of the City of Veselí nad Moravou, Jihomoravský kraj

 

LANGŠÁDLOVÁ Helena

Mayor of the Municipality of Černošice, Středočeský kraj

EESTI

 

ANSIP Andrus

Mayor of City of Tartu, Tartu City Government

 

KALLASVEE Teet

Mayor of City of Haapsalu, Haapsalu City Government

 

KÕIV Tõnis

Mayor of City of Paide, Paide City Government

 

MÄEKER Mart

Head of Leisi Municipality, Leisi Municipality Government

 

MÜÜRSEPP Kurmet

Head of Urvaste Municipality, Urvaste Municipality Government

 

SAVISAAR Edgar

Mayor of the City of Tallinn, Tallinn City Government

 

TOBRELUTS Sirje

Head of Laheda Municipality, Laheda Municipality Government

ΚYΠΡΟΣ

 

ZAMBELAS Michael

Mayor of Nicosia

 

MESIS Christos

Mayor of Mesa Yitonia

 

SARIKAS Fidias

Mayor of Paphos

 

GEORGIOU George

Mayor of Kato Polemidia

 

IACOVOU George

President of the Community Council of Ayioi Trimithias

 

ELENODOROU Spyros

President of the Community Council of Oroklini

LATVIJA

 

PURGALE Cilda

Chairman, Trikāta Rural Municipality Council

 

BARTKEVIČS Edvīns

Chairman Ogre County Council

 

JAUNSLEINIS Andris

Chairman, Union of Local and Regional Governments of Latvia

 

KUCINS Arvīds

Chairman Dubna Pagasts Council

 

KRIEVINS Guntars

Deputy of Liepaja Town Council

 

KALNACS Janis

Deputy of Riga City Council

 

NEILANDE Lolita

Chairman of Talsi district Sabile novads Council

LIETUVA

 

GUDELIS Darius

Mayor of Anykščiai district municipality

 

GARBARAVIČIUS Ramūnas

Member of Kaunas city municipal council

 

JAKUTIS Raimundas

Mayor of Šiauliai district municipality

 

LUKOŠIENĖ Virginija

Klaipėda county governor

 

MALINAUSKAS Ričardas

Mayor of Druskininkai municipality

 

MATUZAS Vitas

Mayor of Panevėžys city municipality

 

PAVIRŽIS Gediminas Adolfas

Deputy Mayor of Vilnius city municipality

 

VAIŠNORA Aidas

Member of Kazlų Rūda municipal council

 

VIGELIS Vytautas

Mayor of Švenčioniai district municipality

MAGYARORSZÁG

 

BALOGH László Dr.

President of the Bács-Kiskun County Assembly

 

BENKŐ Ferenc

Mayor of Tiszaladány

 

BOR Imre

Member of local government, Paks

 

BOROS Imre Dr.

Vice-president of Zala County Assembly

 

DEMSZKY Gábor Dr.

Lord Mayor of Budapest

 

DIÓSSY László

Mayor of Veszprém

 

FÁBIÁN Zsolt

Member of local government, Gödöllő

 

KÁLI Sándor

Mayor of Miskolc

 

MOLNÁR Árpád

Mayor of Balatonszabadi

 

SÉRTŐ-RADICS István Dr.

Mayor of Uszka

 

SZABÓ Gyula

Member of Heves County Assembly

 

WEKLER Ferenc Dr.

Mayor of Mecseknádasd

MALTA

 

MICALLEF Ian Dr.

Councillor, Gzira Local council

 

COHEN Michael

Mayor, Kalkara Local Council

 

BORG Doris

Mayor, Birkirkara Local Council

 

FARRUGIA Antonia

Councillor, Zurrieq Local Council

 

FORMOSA Noel

Mayor, San Lawrenz Local Council

POLSKA

 

ARNDT Paweł

Chairman of the Sejmik, Wielkopolskie

 

CIACH Krzysztof

Starosta of the Poviat, Zachodniopomorskie

 

CZARSKI Michał

Marshal of Voivodship, Śląskie

 

CZERNECKI Andrzej

City Mayor, Podkarpackie

 

DUTKIEWICZ Rafał

City President, Dolnośląskie

 

GOŁĘBIEWSKI Henryk

Marshal of Voivodship, Dolnośląskie

 

KARSKI Karol

Deputy Chairman of the City Council, Mazowieckie

 

KROPIWNICKI Jerzy

City President, Łódzkie

 

LECH Mirosław

Wójt of the Commune, Podlaskie

 

MAJCHROWSKI Jacek

City President, Małopolskie

 

MAKAREWICZ Henryk

Marshal of Voivodship, Lubelskie

 

RAKOCZY Stanisław

Starosta of the Poviat, Opolskie

 

RONOWICZ Bożena

City President, Lubuskie

 

RYŃSKI Andrzej

Marshal of Voivodship, Warmińsko-Mazurskie

 

SEPIOŁ Janusz

Marshal of Voivodship, Małopolskie

 

STRUZIK Adam

Marshal of Voivodship, Mazowieckie

 

SYNAK Brunon

Chairman of the Sejmik, Pomorskie

 

SZYMANOWICZ Marian

Deputy City President, Lubelskie

 

TEODORCZYK Mieczysław

Marshal of Voivodship, Łódzkie

 

WOŁODŹKO Franciszek

Marshal of Voivodship, Świętokrzyskie

 

ZAJĄKAŁA Jerzy

Wójt of the Commune, Kujawsko-Pomorskie

SLOVENIJA

 

SOVIČ Boris

Mayor of Urban Municipality Maribor

 

KOVAČIČ Boštjan

Mayor of Urban Municipality Novo mesto

 

PEČAN Breda

Mayor of Municipality Izola

 

SMOLNIKAR Anton

Mayor of Municipality Kamnik

 

HALB Janko

Mayor of Municipality Rogašovci

 

SMRDELJ Robert

Mayor of Municipality Pivka

 

ŠTEBE Tomaž

Mayor of Municipality Mengeš

SLOVENSKO

 

BAUER Rudolf

President of Košice Self-governing Region

 

SLAFKOVSKÝ Alexander

Mayor of Liptovský Mikuláš City

 

BELICA Milan

President of Nitra Self-governing Region

 

TARČÁK Jozef

President of Źilina Self-governing Region

 

MARČOK Milan

President of Banská Bystrica Self-governing Region

 

CHUDÍK Peter

President of Prešov Self-governing Region

 

DEMETEROVÁ Mária

Elected Representative of Bratislava Self-governing Region

 

BOBÍK Jozef

Mayor of Michalovce City

 

PETUŠÍK Jozef

Mayor of Dolný Lopašov

ANEXO II — PŘÍLOHA II — BILAG II — ANHANG II — II LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ IΙ — ANNEX II — ANNEXE II — ALLEGATO II — II PIELIKUMS — II PRIEDAS — II. MELLÉKLET — ANNESS II — BIJLAGE II — ZAŁĄCZNIK II — ANEXO II — PRÍLOHA II — PRILOGA II — LIITE II — BILAGA II

Suplentes/Náhradníci/Suppleanter/Stellvertreter/Asendusliikmed/Αναπληρωτές/Alternates/Suppléants/Supplenti/Aizstājēji Pakaitiniai nariai/Póttagok/Sostituti/Plaatsvervangers/Zastępcy Suplentes/Zástupcovia/Namestniki/Varajäsenet/Suppleanter

ČESKÁ REPUBLIKA

 

BENDL Petr

President of the Regional Council of Středočeský kraj

 

SLAVÍK František

President of the Regional Council of Zlínský krajj

 

JURÁNEK Stanislav

President of the Regional Council of Jihomoravský kraj

 

DERNER Vladimír

Deputy of the President of the Regional Council of Královehradecký kraj

 

ŠULC Jiří

President of the Regional Council of Ústecký kraj

 

ZÁMEČNÍK Jaroslav, CSc.

Member of the Regional Council of Liberecký kraj

 

ZIMMERMANN Petr

President of the Regional Council of Plzeňský kraj

 

BYTEL Jiří

Mayor of the Municipality of Velká Hleďsebe, Karlovarský kraj

 

HALANOVÁ Květa

Mayor of the City of Jílové u Prahy, Středočeský kraj

 

PRŮŠA Luboš

Mayor of the City of Písek, Jihočeský kraj

 

ÚLEHLA Tomáš

Mayor of the City of Zlín, Zlínský kraj

 

DUCHOŇ Petr

Lord Mayor of the City of Brno, Jihomoravský kraj

EESTI

 

ELLRAM Jüri

Head of Imavere Municipality, Imavere Municipality Government

 

ERIKSON Urve

Chairman of Tudulinna Municipality Council

 

KALEV Saima

Head of Municipality of Jõgeva, Jõgeva Municipality Government

 

LEPIK Margus

Mayor of City of Valga, Valga City Government

 

MARIPUU Maret

Chairman of Tallinn City Council, Tallinn City Council

 

SILBERG Uno

Chairman of Kose Municipality Council, Kose Municipality Council

 

TAMKIVI Jaanus

Mayor of Kuressaare City, Kuressaare City Government

ΚYΠΡΟΣ

 

PITTAS Charalambos

Mayor of Morphou

 

PERICLEOUS Barbara

Mayor of Ayia Napa

 

HADJITOPHIS Kyriakos

Mayor of Ayios Athanasios

 

VIOLARIS Christakis

Mayor of Lakatamia

 

MICHAEL Dimitris

President of the Community Council of Ayios Ambrosios

 

KALLIS Nikos

President of the Community Council of Zoopigi

LATVIJA

 

AUGULIS Uldis

Chairman of Local Municipality Bērze

 

ZALĀNS Edgars

Mayor, Chairman of Kuldīga Town Council

 

PUKITIS Talis

Vice-Chairman of Development Council of Riga Region

 

ELKSNĪTIS Andris

Chairman of Dobele District Council

 

VĒTRA Aivars

Member of the Jūrmala City Council

 

KRASTINŠ Edmunds

Member of Riga City Council

 

VAIVODS Andris

Chairman of Līvāni District Council

LIETUVA

 

ABRAMAVIČIUS Arnoldas

Member of Zarasai district municipal council

 

GUSTAITIS Antanas

Mayor of Prienai district municipality

 

JASEVIČIUS Valdemaras

Mayor of Šilalė district municipality

 

KAUBRYS Donatas

Member of Telšiai district municipal council

 

KOLOSAUSKAS Feliksas

Vilnius county governor

 

PEKELIŪNAS Alfredas

Mayor of Panevėžys district municipality

 

ULKĖ Zenonas

Member of Šakiai district municipal council

 

ŠEDŽIUS Alvydas

Šiauliai county governor

 

ŽUKAUSKAS Liudvikas

Mayor of Skuodas district municipality

MAGYARORSZÁG

 

BIHARY Gábor

Member of local government, Budapest

 

GÉMESI György Dr.

Mayor of Gödöllő

 

IPKOVICH György Dr.

Mayor of Szombathely

 

JÓSZAI Attila

Member of local government, Szigetszentmiklós

 

KOCSIS Károlyné

Member of local government, Dunapataj

 

KOVÁCSNÉ HORVÁTH Klára Dr.

Mayor of Bábolna

 

LÁZÁR János Dr.

Mayor of Hódmezővásárhely

 

MÁTIS András

Mayor of Szirák

 

NAGY Sándor

Mayor of Kistelek

 

PAJZS József

Mayor of Szigetvár

 

SZABÓ Lóránt

Mayor of Dombóvár

 

SZAKÁCS Imre Dr.

President of Győr-Moson-Sopron County Assembly

MALTA

 

MIFSUD Malcolm Dr.

Mayor, Pieta‘ Local Council

 

GRECH Keith

Councillor, St Paul’s Bay Local Council

 

BORG Joseph

Councillor, Mellieha Local Council

 

AGIUS Joan

Deputy Mayor, Zejtun Local Council

 

BUTTIGIEG Paul

Mayor, Qala Local Council

POLSKA

 

ACHRAMOWICZ Waldemar

Marshal of Voivodship, Kujawsko-Pomorskie

 

BOROŃ Piotr

Chairman of the Sejmik, Małopolskie

 

DOMBROWICZ Konstanty

City President, Kujawsko-Pomorskie

 

FOGLER Piotr

Chairman of Sejmik, Mazowieckie

 

KOBYLIŃSKI Maciej

City President, Pomorskie

 

KROCHMAL Witold

City Mayor, Dolnośląskie

 

KRZYŻEWSKI Janusz

Marshal of Voivodship, Podlaskie

 

KUBAT Grzegorz

Marshal of Voivodship, Opolskie

 

KUŹNIAR Lucjan

Councilor of the Sejmik, Podkarpackie

 

LEWANDOWSKI Eugeniusz

Starosta of the Poviat, Kujawsko-Pomorskie

 

MIKOŁAJCZAK Stefan

Marshal of Voivodship, Wielkopolskie

 

OLSZEWSKI Marek

Wójt of the Commune, Kujawsko-Pomorskie

 

OSOWSKI Karol

Chairman of the Sejmik, Zachodniopomorskie

 

PAŃTAK Kazimierz

Deputy Chairman of the Sejmik, Lubuskie

 

PRUSZKOWSKI Andrzej

City President, Lubelskie

 

SŁOWIŃSKI Jerzy

City President, Łódzkie

 

ŚWIĘTALSKI Leszek

Wójt of the Commune, Dolnośląskie

 

TRAMŚ Marek

Starosta of the Poviat, Dolnośląskie

 

TROMBSKI Marek

Councilor of the Sejmik, Śląskie

 

WĘGRZYN Ludwik

Starosta of the Poviat, Małopolskie

 

WRONA Tadeusz

City President, Śląskie

SLOVENIJA

 

COLARIČ Anton

Member of City Council in Urban Municipality Ljubljana

 

ČELAN Štefan

Mayor of Urban Municipality Ptuj

 

ŠKRJANEC Breda

Member of Council in Municipality Grosuplje

 

ŽAGAR Ivan

Mayor of Municipality Slovenska Bistrica

 

LEDINEK Branko

Mayor of Municipality Rače — Fram

 

GERMOVŠEK Siniša

Member of Council in Municipality Bovec

 

KOVŠE Anton

Mayor of Municipality Podvelka

SLOVENSKO

 

KUBOVIČ Vladimir

Mayor of Záhorská Bystrica — Bratislava City Distict

 

ORAVEC Vladimír

Mayor of Bojnice City

 

VÍTEK Ferdinand

Mayor of Nitra City

 

ŠTEFANEC Štefan

President of Trenčin Self-governing Region

 

ĎURKOVSKÝ Andrej

Mayor of Bratislava City

 

TOMEČEK Peter

President of Trnava Self-governing Region

 

LUMTZER Ladislav

Mayor of Košice — Dargovských hrdinov City District

 

RICHTER Marián

Mayor of Medzev City

 

JANOČKO Vladimír

Mayor of Košice — Pereš City District


28.10.2004   

LV XM

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/51


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 24. maijs),

ar ko ieceļ jaunus Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus

(2004/735/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 49. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 259. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 166. pantu,

ņemot vērā Aktu par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pielāgojumiem, un jo īpaši tā 14. un 48. pantu,

ņemot vēra Padomes 2002. gada 17. septembra lēmumu, ar ko ieceļ Ekonomikas un sociālo lietu locekļus laikposmam no 2002. gada 21. septembra līdz 2006. gada 20. septembrim,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas valdības priekšlikumus,

apspriedusies ar Komisiju,

tā kā:

(1)

Pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās Eiropas Savienībai, Ekonomikas un sociālo lietu komisija būtu jāpaplašina, ieceļot deviņdesmit piecus locekļus, kas pārstāv organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās grupas.

(2)

Veidojot Komiteju, jāņem vērā vajadzība nodrošināt atbilstīgu pārstāvību organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādām ekonomiskām un sociālām grupām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo personas, kuru vārdi un amati uzskaitīti pielikumā, ieceļ par Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem laikposmam līdz 2006. gada 20. septembrim.

Briselē, 2004. gada 24. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. AHERN


ANEXO — PŘÍLOHA — BILAG — ANHANG — LISA — ΠΑΡΑΡΤΗΜA — ANNEX — ANNEXE — ALLEGATO — PIELIKUMS — PRIEDAS — MELLÉKLET — ANNESS — BIJLAGE — ZAŁĄCZNIK — ANEXO — PRÍLOHA — PRILOGA — LIITE — BILAGA

LISTA DE LOS MIEMBROS DEL COMITE ECONÓMICO Y SOCIAL

SEZNAM ČLENŮ HOSPODÁŘSKÉHO A SOCIÁLNÍHO VÝBORU

LISTE OVER MEDLEMMERNE AF DET ØKONOMISKE OG SOCIALE UDVALG

LISTE DER MITGLIEDER DES WIRTSCHAFTS- UND SOZIALAUSSCHUSSES

MAJANDUS- JA SOTSIAALKOMITEE LIIKMETE NIMEKIRI

ΚΑΤΑΛΟΓΟΣ ΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ ΟΙΚΟΝΟΜΙΚΗΣ ΚΑΙ ΚΟΙΝΩΝΙΚΗΣ ΕΠΙΤΡΟΠΗΣ

LIST OF THE MEMBERS OF THE ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE

LISTE DES MEMBRES DU COMITÉ ÉCONOMIQUE ET SOCIAL

ELENCO DEI MEMBRI DEL COMITATO ECONOMICO E SOCIALE

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS LOCEKĻU SARAKSTS

EKONOMIKOS IR SOCIALINIŲ REIKALŲ KOMITETO NARIŲ SĄRAŠAS

A GAZDASÁGI ÉS SZOCIÁLIS BIZOTTSÁG TAGJAINAK LISTÁJA

LISTA TAL-MEMBRI TAL-KUMITAT EKONOMIKU U SOĊJALI

LIJST VAN LEDEN VAN HET ECONOMISCH EN SOCIAAL COMITÉ

LISTA CZŁONKÓW KOMITETU EKONOMICZNO-SPOŁECZNEGO

LISTA DOS MEMBROS DO COMITÉ ECONÓMICO E SOCIAL

ZOZNAM ČLENOV HOSPODÁRSKEHO A SOCIÁLNEHO VÝBORU

SEZNAM ČLANOV EKONOMSKO-SOCIALNEGA ODBORA

TALOUS- JA SOSIAALIKOMITEAN JÄSENTEN LUETTELO

FÖRTECKNING ÖVER LEDAMÖTER I EKONOMISKA OCH SOCIALA KOMMITTÉN

ČESKÁ REPUBLIKA

 

ZBOŘIL Josef

Member of the Management Board, Confederation of Industry of the Czech Republic

 

DRBALOVÁ Vladimíra

Director of the Department of International Organisations and European Affairs,

Confederation of Industry of the Czech Republic

 

ZVOLSKÁ Marie

Member of the Confederation of Employers' and Entrepreneurs' Associations of the Czech Republic

 

VOLEŠ Ivan

Deputy Secretary of the Economic Chamber of the Czech Republic

 

ČORNEJOVÁ Helena

Senior Officer of the Social and Economic Department,

Czech-Moravian Confederation of Trade Unions

 

MATOUŠEK Vladimír

Senior Officer of the International Department, Czech-Moravian Confederation of Trade Unions

 

ŠTECHOVÁ Dana

Specialist of the International Department, Czech-Moravian Confederation of Trade Unions

 

ŠMEHLÍK Ondřej

Junior Officer – Specialist of the Railways' Workers Trade Union

 

JÍROVEC Ludvík

Member of the Agrarian Chamber of the Czech Republic

 

ŠMEJKAL David

Member of the Czech Coalition of Consumer Activities

 

STULÍK David

Member of the Civil Society Development Foundation

 

PLECHATÁ Ivana

Director of the House Sue Ryde, Civic Association SKOK

EESTI

 

PÄÄRENDSON Eve

Estonian Employers’ Confederation

 

TSHISTOVA Kristina

Estonian Chamber of Commerce and Industry

 

CARR Liina

Confederation of Estonian Trade Unions

 

VIIES Mare

Estonian Employees’ Unions’ Confederation

 

HELLAM Mall

Network of the Estonian Nonprofit Associations and Foundations (NENO)

 

KREEGIPUU Kalev

Estonian Chamber of Agriculture and Commerce

 

JOOST Meelis

Estonian Chamber of Disabled People

ΚYΠΡΟΣ

 

ANTONIOU Michalis

Cyprus Employers and Industrialists Federation

 

MAVROMMATIS Manthos

Chamber of Commerce and Industry

 

KYRITSIS Pambis

Pancyprian Federation of Labour

 

KITTENIS Demetris

Cyprus Workers’ Confederation

 

VRACHIMIS Giorgos

Consumers’ Association

 

CONSTANTINIDIS Costakis

Union of Cypriot Farmers

LATVIJA

 

BĒRZIŅŠ Andris

Strategic Consultant for UNDP Latvia

ABkonsultants, owner

 

JAUNZEME Ieva

Director General Latvian Employers Confederation

 

KRĪGERS Pēteris

President – Free Trade Union Confederation of Latvia

 

HOMKO Irina

Free Trade Union Confederation of Latvia

 

ANČA Gunta

Chairperson – The Latvian Umbrella Body for Disability Organisations SUSTENTO

 

KOCIŅŠ Viesturs

Head of European Union Department

Latvian Chamber of Commerce and Industry

 

DANUSĒVIČS Henriks

Chairman of Latvian Traders Association

LIETUVA

 

ARLAUSKAS Danukas

Director General, Lithuanian Confederation of Business Employers

 

LASIAUSKAS Linas

Deputy Director General, Lithuanian Apparel and Textile Industry Association

 

MORKIS Gintaras

Deputy Director General, Lithuanian Confederation of Industrialists

 

ŽYGIS Arvydas

Consultant, Association of Lithuanian Chambers of Commerce, Industry and Crafts

 

BALSIENĖ Aldona

President, Lithuanian Trade Union “Solidarumas”

 

KVEDARAVIČIUS Algirdas Aleksandras

Vice-chairperson, Lithuanian Trade Union Confederation

 

PREIDIENĖ Inga

Vice-chairperson, Lithuanian Labour Federation Youth Organization

 

ARMANAVIČIENĖ Alvita

President, Lithuanian National Consumer Federation

 

DOMEIKA Rolandas

Director, Lithuanian Farmers’ Union

MAGYARORSZÁG

 

NAGY Tamás

National Federation of Agricultural Cooperators and Producers

 

VADÁSZ Péter GRD.

Confederation of Hungarian Employers and Industrialists

 

VÉRTES János

National Federation of Traders and Caterers

 

CSUPORT Antal

National Association of Strategic and Public Utility Companies

 

KOLLER Erika

Democratic Ligue of Independent Trade Unions

 

KAPUVÁRI József

National Confederation of Hungarian Trade Unions

 

PÁSZTOR Miklós GRD.

National Confederation of Workers Councils

 

CSER Ágnes GRD.

Cooperation Forum of Trade Unions; Trade Union Confederation of Intellectual Workers

 

HERCZOG Mária GRD.

Family, Child and Youth Organisation for Public Use

 

TÓTH János GRD.

Association of the Hungarian Industrial Parks

 

GARAI István

National Association for Consumer Protection in Hungary

 

BARABÁS Miklós

European House

MALTA

 

CALLEJA Edwin

Secretary General Federation of Industries (FOI)

 

SCIBERRAS Sylvia

Honorary Assistant Secretary

Malta Chamber of Small and Medium Enterprise (GRTU)

 

PARNIS Michael

Deputy Secretary General (Education and International Affairs)

General Workers’ Union (GWU)

 

DARMANIN Anna Maria

Chairperson Salvino Spiteri Foundation

Union Ħaddiema Maqgħudin (UĦM)

 

ATTARD Grace

President National Council of Women

POLSKA

 

MALINOWSKI Andrzej

Polish Employers’ Confederation

 

DORDA Tadeusz

Polish Employers’ Confederation

 

KRAWCZYK Jacek

Polish Confederation of Private Employers

 

KOMOROWSKI Marek

Polish Confederation of Private Employers

 

MULEWICZ Jarosław Maciej

Business Centre Club – Association of Employers

 

DONOCIK Tadeusz

Polish Chamber of Commerce

 

DRABKO Zbigniew

Federation of the Union of Agricultural Employers

 

ADAMCZYK Andrzej

Independent Self-Governing Trade Union “Solidarity”

 

KRZAKLEWSKI Marian

Independent Self-Governing Trade Union “Solidarity”

 

SOBOŃ Katarzyna

Independent Self-Governing Trade Union “Solidarity”

 

RÓŻYCKI Stanisław

All-Poland Alliance of Trade Unions

 

JASIŃSKI Tomasz

All-Poland Alliance of Trade Unions

 

SZYNAKA Edmund

Trade Unions Forum

 

TORNBERG Markus

National Union of Farmers, Circles and Agricultural Organizations

 

NIEPOKULCZYCKA Małgorzata

Polish Consumer Federation

 

SZADZIŃSKA Elżbieta

Polish Consumer Federation

 

SZYDŁOWSKI Andrzej

Union of Polish Craftsmen

 

KAMIENIECKI Krzysztof

Institute for Sustainable Development

 

CZAJKOWSKI Tomasz

Students’ Parliament of the Republic of Poland

 

MENDZA–DROZD Marzena

Polish Federation of Non-Government Organizations

 

PLAKWICZ Jolanta

Polish Women League

SLOVENIJA

 

STOJAN Dare

Association of Employers for Craft Activities of Slovenia

 

STANTIC Cveto

Chamber of Commerce and Industry of Slovenia

 

ROKSANDIC Metka

Association of Free Trade Unions of Slovenia

 

REBOLJ Dusan

Confederation of Trade Unions of Slovenia PERGAM

 

HRIBAR Bojan

Slovenian Committee of Public Sector Trade Unions

 

NOSE Martin

Cooperative Union of Slovenia

 

GREIF Tatjana

SKUC – Students’ cultural center

SLOVENSKO

 

LIŠKA Ján Ing.

President, Union of Pulp-Paper Industry of the Slovak Republic

 

MIHÓK Peter Doc. Ing.

President of the Slovak Chamber of Trade and Industry (SOPK)

 

ORAVEC Ján, PhDr., CSc.

President, Entrepreneur Association of Slovakia

 

ONDRUŠKA Peter JUDr.

Adviser for Legal Affairs, KOZ SR

 

MEŠŤANOVÁ EVA Paed.GRD.

Director of Foreign Relations Department and Protocol, KOZ SR

National Ecosoc Coordinator

 

ŠKULTÉTY Eugen

Vice-President, KOZ SR

 

PÁLENÍK Viliam PhD Doc. RNDr.

Head of the Department of Economic Modelling, Slovak Academy of Sciences (SAV)

 

ŠTERN Juraj, DrSc. GRD.h.c. prof. Ing.

Honorary Member of Slovak Rectors Conference (SRK)

Professor of the University of Economic Studies

 

ČERNÁ Marta RNDr.

President of the Union of Consumers Forum


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/58


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 21. oktobris),

ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 11. panta Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

(2004/736/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Sesto Direktīvu 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem - Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), un jo īpaši tās 27. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā 2004. gada 13. februārī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

(2)

Atkāpes mērķis ir nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apiešanu, samazinot piegāžu vērtību. Tā jo īpaši ir paredzēta tam, lai nepieļautu Direktīvas 77/388/EEK 6. panta 2. punkta noteikumu apiešanu automobiļu tirdzniecības nozarē, kur darbiniekiem ļauj izmantot automobiļus, maksājot summu, kas atbilst automobiļu nominālvērtībai. Tā kā minēto maksu uzskata par atlīdzību, ko saņem par pakalpojumu, PVN aprēķina saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu par darbinieka faktiski samaksāto summu. Taču abu pušu starpā pastāvošo darba attiecību dēļ faktiski samaksātā summa ir mākslīgi samazināta, kā rezultātā iekasētais PVN ir ievērojami mazāks.

(3)

Apvienotajai Karalistei jau ir piešķirta atkāpe no 11. panta noteikumiem, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar piegādēm par zemāku cenu starp saistītām personām, kur saņēmējs ir pilnībā vai daļēji atbrīvots no nodokļu maksāšanas. Tā kā atkāpes piešķiršanas laikā darbinieki nebija iekļauti “saistīto” personu definīcijā un tā kā darbinieks nav nodokļu maksātājs, kas ir pilnībā vai daļēji atbrīvots no nodokļu maksāšanas, ir nepieciešama specifiskāka papildu atkāpe.

(4)

Īpašais pasākums jāpiemēro vienīgi tajos gadījumos, kad administrācija var secināt, ka summu, kurai uzliek nodokļus un kura ir noteikta saskaņā ar 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu, ir ietekmējusi iesaistīto pušu starpā pastāvošās darba attiecības. Jebkurā gadījumā šim secinājumam būtu jābalstās uz nepārprotamiem faktiem, nevis pieņēmumiem.

(5)

Tā kā atkāpes piemērošanas joma ir ierobežota, īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim.

(6)

Atkāpe neatstāj negatīvu iespaidu uz pašas Kopienas resursiem, ko veido iekasētais PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, gadījumos, kad pakalpojumu sniegšana ietver automobiļa izmantošanu un pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir saistītas personas automobiļu tirdzniecības nozarē, Apvienotajai Karalistei līdz 2009. gada 31. decembrim ar šo ir atļauts uzskatīt, ka summa, kuru apliek ar nodokli, ir minētā pakalpojuma sniegšanas atvērtā tirgus vērtība.

2. pants

Lēmuma 1. panta noteikumus piemēro vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

piegādātājam ir tiesības uz pilnu vai daļēju pievienotās vērtības nodokļa atlaidi par automobili;

b)

saņēmējs nav nodokļu maksātājs pilnā apmērā un ir saistīts ar piegādātāju darba attiecību veidā, kā precizēts valsts tiesību aktos;

c)

ņemot vērā lietas apstākļus, pamatoti jāsecina, ka b) apakšpunktā minētās darba attiecības ir ietekmējušas summu, ko apliek ar nodokli un kas ir noteikta saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Luksemburgā, 2004. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/60


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 21. oktobris),

ar ko Itālijai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 2. panta 1. punkta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

(2004/737/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Sesto direktīvu 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), un jo īpaši tās 30. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lūgumā, kas iesniegts Komisijai un kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēts 2004. gada 24. martā, Itālijas valdība lūdza atļauju slēgt ar Šveici nolīgumu, kurā būtu noteikumi, kas ir atkāpe no Direktīvas 77/388/EEK 2. panta 1. punkta.

(2)

Šā lūguma iemesli ir divējādi: pirmkārt, tas, ka Gran San Bernardo tuneļa lietošanas maksai no 2003. gada 1. janvāra tiek uzlikts PVN, ir radījis konkurences traucējumus vairāku braucienu sezonas biļešu tirdzniecībā. Otrkārt, ieņēmumu sadalījums PVN nolūkos atbilstoši valstu fiziskajām robežām rada augstas administratīvās izmaksas, jo ieņēmumi tiek aprēķināti un sadalīti atbilstoši ekonomiskajiem kritērijiem, kas atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadalījumu. Šīs izmaksas attiecas ne tikai uz pašu tuneli, bet arī uz automaģistrāli, kas savieno Itālijas teritorijā esošo tuneli ar Itālijas autoceļu tīklu.

(3)

No 2003. gada 1. janvāra, Itālijas tuneļa apsaimniekotājs piemēro un iekasē PVN no Gran San Bernardo tuneļa lietošanas maksas. Tomēr Šveice lietošanas maksai neuzliek PVN vai citu līdzīgu nodokli; saskaņā ar 1958. gada Konvenciju, ko pirms vienotās PVN sistēmas ieviešanas noslēdza Itālija un Šveice, Šveicei nevar uzlikt par pienākumu piemērot un iekasēt Itālijas PVN no Gran San Bernardo tuneļa lietošanas maksas. Tādējādi PVN piemērošana tikai lietošanas maksai, ko iekasē tuneļa apsaimniekotājs Itālijā, ir radījusi atšķirības lietotāju izmaksās un konkurences traucējumus vairāku braucienu sezonas biļešu tirdzniecībā. Lietotāji var maksāt par vairāku braucienu sezonas biļeti jebkurā tuneļa galā un iegādāties biļetes tur, kur tās ir lētākas, proti – Šveicē.

(4)

Tunelis šķērso starptautisku robežu, un to pārvalda Itālijas-Šveices kopuzņēmums un divas apsaimniekotājas uzņēmējsabiedrības, no kurām katra atrodas savā attiecīgajā valstī. Apsaimniekotājam Itālijā saskaņā ar teritoriālo principu jāpiemēro PVN (20 %) tikai attiecībā uz to tuneļa daļu, kura atrodas Itālijas teritorijā. Tomēr saskaņā ar juridiski saistošo līgumu starp apsaimniekotājiem, kas noslēgts 1963. gadā un ko piemēro līdz šai dienai, lietošanas maksas ieņēmumus nedala proporcionāli fiziskajām starpvalstu robežām, bet atbilstīgi ekonomiskajiem kritērijiem, kuri atspoguļo tuneļa administratīvo un ekspluatācijas izmaksu sadalījumu. Tuneļa administratīvās un ekspluatācijas izmaksas sevī ietver arī to automaģistrāles daļu, kura nodrošina piekļuvi tunelim. Tas nozīmē, ka precīzu ieņēmumu summu, kas sadalīta un piešķirta saskaņā ar šiem kritērijiem, var noteikt tikai a posteriori. PVN nolūkos šī noteiktā summa jāsadala atbilstīgi teritoriālajam principam, ekstrapolējot administratīvās un ekspluatācijas izmaksas tā maģistrāles posma izmantošanai, kurš nodrošina piekļuvi tunelim. Šāda PVN ex post aprēķināšana un iekasēšana ir apgrūtinoša un rada augstas administratīvās izmaksas. Nav iespējams nodrošināt tās atbilstību patēriņa nodokļu sistēmai, kas prasa PVN tūlītēju uzlikšanu un iekasēšanu.

(5)

Ņemot vērā šos apstākļus, vienīgā piemērotā iespēja faktiski nepiemērot PVN Gran San Bernardo tuneļa lietošanas maksai. Itālijas-Šveices kopuzņēmumam un abām tā apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrībām šī atkāpe ir būtisks vienkāršojums.

(6)

Lūgtā atkāpe tomēr ietekmēs Kopienu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodoklis, un tāpēc vajadzīgi kompensējoši pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta Direktīvā 77/388/EEK, ar šo Itālijas Republikai tiek atļauts slēgt nolīgumu ar Šveici, lai nepiemērotu PVN Gran San Bernardo tuneļa lietošanas maksai. Šī atļauja piešķirta ar nosacījumu, ka Itālijas Republika katru gadu aprēķina zaudējumu summu PVN izteiksmē galapatēriņa posmā un līdzvērtīgu kompensācijas summu pieskaita PVN bāzei, ko izmanto, lai noteiktu tās iemaksas Kopienas pašu resursos.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Luksemburgā, 2004. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/62


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 21. oktobris),

ar ko Portugālei ļauj piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 22. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

(2004/738/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), un jo īpaši tās 27. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Portugāle ar vēstuli, kas 2004. gada 19. februārī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju piemērot izņēmuma pasākumu iznēsātājtirdzniecības sektorā.

(2)

Citas dalībvalstis tika informētas par šo lūgumu 2004. gada 26. martā.

(3)

Komisija informēja Portugāli 2004. gada 30. martā par to, ka tās rīcībā ir visas nepieciešamās ziņas, lai varētu izskatīt lietu.

(4)

Īpašais pasākums paredz ļaut dažiem uzņēmumiem, kas darbojas iznēsātājtirdzniecības sektorā, samaksāt mazumtirgotāju vietā PVN par produktiem, ko mazumtirgotāji ir pārdevuši saviem klientiem, ar nosacījumu, ka kopējo uzņēmuma apgrozījumu veido iznēsātājtirdzniecība, ko veikuši mazumtirgotāji savā vārdā un uz sava rēķina, un ka pārdošanas cenu saraksti ir izveidoti un tiek ievēroti visiem produktiem.

(5)

Šis atļautais izņēmums attiecas tikai uz gadījumiem, kad uzņēmums pārdod savus produktus tieši mazumtirgotājiem un mazumtirgotāji tos pārdod tieši galapatērētājiem.

(6)

Uzņēmumi, kuri atbilst minētajiem nosacījumiem un kuriem to attiecīgi ir atļāvusi nodokļu pārvalde, iemaksā PVN Valsts kasē, pamatojoties uz iepriekš noteikto mazumtirdzniecības cenu.

(7)

Tātad attiecīgajiem mazumtirgotājiem vairs nav jāmaksā nodoklis par savu noietu un līdz ar to viņiem nav nekādu tiesību uz atvilkumiem.

(8)

Šis pasākums paredz atkāpi no Sestās direktīvas 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta tiktāl, ciktāl vairumtirgotājs tiek uzskatīts par atbildīgu par nodokļa samaksu attiecībā uz mazumtirgotāju veiktajām preču piegādēm galapatērētājiem.

(9)

Līdz ar to vairumtirgotājiem ir jāuzņemas saistības attiecībā uz nodokļu deklarāciju, rēķinu sastādīšanu, apmaksu utt., kas atbilst šīm piegādēm. Tādējādi mazumtirgotāji, kuri iegādājas preci pie šiem vairumtirgotājiem, pamatojoties uz atkāpi no 22. panta, ir atbrīvoti no šīm saistībām attiecībā uz viņu preču piegādi galapatērētājiem.

(10)

Attiecīgais pasākums Portugālei tika atļauts iepriekš ar Padomes 1999. gada 18. janvāra Lēmumu 1999/82/EK (2), ko piemēroja no 1999. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim.

(11)

Komisija uzskata, ka šī atkāpe ir vienkāršošanas pasākums un tādējādi atbilst Sestās direktīvas 27. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

(12)

Atkāpe būtu jāatļauj līdz 2009. gada 31. decembrim.

(13)

Atkāpe nemainīs PVN summu, kas saņemta galapatēriņa stadijā, un tā neradīs negatīvas sekas Eiropas Kopienu pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Portugāles Republikai līdz 2009. gada 31. decembrim ir atļauts piemērot īpašu pasākumu nodokļa uzlikšanai iznēsātājtirdzniecības sektorā, kas ietver noteikumus, ar kuriem notiek atkāpšanās no Sestās direktīvas 77/388/EEK.

Uzņēmumi, kuru kopējo uzņēmuma apgrozījumu veido iznēsātājtirdzniecība, ko veikuši mazumtirgotāji savā vārdā un uz sava rēķina, var prasīt nodokļu pārvaldei atļauju piemērot 2. un 3. pantā minētos pasākumus ar nosacījumu, ka:

a)

visi uzņēmuma pārdotie produkti ir ietverti iepriekš noteiktā galapatēriņa cenu sarakstā;

b)

uzņēmums pārdod savus produktus tieši mazumtirgotājiem un savukārt mazumtirgotāji tos pārdod tieši galapatērētājiem.

2. pants

Atkāpjoties no Sestās direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta, visi uzņēmumi, kuriem ir atļauts piemērot šo īpašo pasākumu, ir atbildīgi par nodokļu samaksu attiecībā uz mazumtirgotāju veiktajām piegādēm galapatērētājiem.

3. pants

Visi mazumtirgotāji, kas iegādājas preci uzņēmumos, kuriem atļauts piemērot šo īpašo pasākumu, ir atbrīvoti no Sestās direktīvas 77/388/EEK 22. pantā paredzētajām saistībām attiecībā uz precēm, ko tie piegādā galapatērētājiem.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2004. gada 21. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM


(1)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(2)  OV L 27, 2.2.1999., 28. lpp.


28.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/64


POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS BiH/3/2004

2004. gada 29. septembris

par Eiropas Savienības militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā līdzdalībnieku komitejas izveidi

(2004/739/KĀDP)

POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 25. panta trešo daļu,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā (1) un jo īpaši tās 11. panta piekto punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 2004/570/KĀDSP 11. pantu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus par Eiropas Savienības militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā līdzdalībnieku komitejas izveidi.

(2)

Eiropadomes 2000. gada 7., 8. un 9. decembra Nicas un 2002. gada 24. un 25. oktobra Briseles sanāksmes secinājumos izklāstīta kārtība trešo valstu dalībai krīzes noregulēšanas operācijās un līdzdalībnieku komitejas izveidei.

(3)

Līdzdalībnieku komitejai būs galvenā loma operācijas ikdienas vadībā. Komiteja būs galvenais forums, kurā līdzdalības valstis var kopīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar to spēku dalību operācijā. Politikas un drošības komiteja, kas politiski kontrolē un stratēģiski vada operāciju, ņems vērā līdzdalībnieku komitejas viedokļus.

(4)

Atbilstīgi 6. pantam Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcības izstrādē un īstenošanā. Tādējādi Dānija nepiedalās šīs operācijas finansēšanā.

(5)

Kopenhāgenas Eiropadome 2002. gada 12. un 13. decembrī pieņēma deklarāciju, kurā atzīmēja, ka “Berlīnes Plus” pasākumi un to īstenošana ir attiecināma tikai uz tām ES dalībvalstīm, kuras ir arī NATO biedres vai puses “Partnerattiecībās mieram” un kuras attiecīgi ir noslēgušas divpusējus drošības nolīgumus ar NATO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Izveide

Ar šo izveido Eiropas Savienības militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā līdzdalībnieku komiteju (še turpmāk – “līdzdalībnieku komiteja”).

2. pants

Funkcijas

Līdzdalībnieku komitejas pilnvaras ir izklāstītas Eiropadomes Nicas sanāksmes (2000. gada 7., 8. un 9. decembrī) un Briseles sanāksmes (2002. gada 24. un 25. oktobrī) secinājumos.

3. pants

Struktūra

1.   Līdzdalībnieku komiteja sastāv no:

tās dalībvalstis, kuras piedalās ES operācijās, ko veic, izmantojot NATO kopīgos līdzekļus un potenciālu, kā arī Dānija;

trešo valstu pārstāvjiem, kuras piedalās operācijā un nodrošina nozīmīgu militāro ieguldījumu, kā arī to citu trešo valstu pārstāvji, kuras minētas pielikumā.

2.   Eiropas Savienības Militārā štāba ģenerāldirektoram un ES operācijas komandierim ir tiesības apmeklēt līdzdalībnieku komitejas sanāksmes vai nosūtīt uz tām savus pārstāvjus.

4. pants

Priekšsēdētājs

Saskaņā ar Nicas secinājumiem un, neskarot prezidentūras prerogatīvas, šīs operācijas līdzdalībnieku komiteju, pastāvīgi konsultējoties ar prezidentūru, vadīs ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis vai viņa pārstāvis, kuram palīdzēs Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētājs (ESMKP) vai viņa pārstāvis.

5. pants

Sanāksmes

1.   Līdzdalībnieku komitejas sanāksmes regulāri rīko tās priekšsēdētājs. Ja to prasa apstākļi, pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai kāda locekļa pieprasījuma var sasaukt ārkārtas sanāksmes.

2.   Priekšsēdētājs savlaicīgi izsūta sanāksmes darba kārtības projektu un izskatāmos dokumentus. Pēc katras sanāksmes tiek izsūtīts protokols.

3.   Vajadzības gadījumā uz attiecīgām diskusijas daļām var uzaicināt Komisijas pārstāvjus un citas personas.

6. pants

Procedūra

1.   Izņemot 3. punktā minētos noteikumus un neskarot Politikas un drošības komitejas kompetenci un ES operācijas komandiera pienākumus,

lēmumus par operāciju ikdienas vadību līdzdalībnieku komiteja pieņem ar to valstu pārstāvju vienprātību, kas piedalās operācijā;

lēmumus attiecībā uz ieteikumiem par iespējamiem grozījumiem operācijas plānošanā, tostarp mērķu maiņu, pieņem ar līdzdalībnieku komitejas locekļu vienprātību.

Kāda locekļa atturēšanās nenozīmē, ka lēmums nav vienprātīgs.

2.   Priekšsēdētājs pārliecinās, ka ir to valstu, kam ir tiesības piedalīties lēmumu apspriešanā, pārstāvju kvorums.

3.   Visus procedurālos jautājumus pieņem ar vienkāršu klāteso-šo locekļu balsu vairākumu.

4.   Dānija nepiedalās komitejas lēmumu pieņemšanā.

7. pants

Konfidencialitāte

1.   Uz līdzdalībnieku komitejas sanāksmēm un darbu attiecas Padomes drošības noteikumi. Līdzdalībnieku komitejas locekļiem ir jābūt attiecīgajām drošības pielaidēm.

2.   Ja vien līdzdalībnieku komiteja vienprātīgi nepieņem citu lēmumu, uz līdzdalībnieku komitejas apspriedēm attiecas dienesta noslēpuma pienākums.

8. pants

Stāšanās spēkā

Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2004. gada 29. septembrī

Politikas un drošības komitejas vārdā —

priekšsēdētājs

A. HAMER


(1)  OV L 252, 28.7.2004., 10. lpp.


PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO TREŠO VALSTU SARAKSTS

Argentīna

Bulgārija

Kanāda

Čīle

Maroka

Jaunzēlande

Norvēģija

Rumānija

Šveice

Turcija