22.9.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1653/2004

(2004. gada 21. septembris)

par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 19. decembra Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Padomes atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 noteikti statūti atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūrām Kopienas programmu pārvaldei, kuru izveide tika uzticēta Komisijai.

(2)

Izpildu aģentūras (turpmāk tekstā “aģentūras”) būs juridiskas personas ar savu darbībai paredzēto budžetu, kura izpildi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 15. pantu regulē šī finanšu tipa regula. Tomēr, ja Komisija aģentūrām uztic operatīvo kredītu budžeta izpildes uzdevumus attiecībā uz Kopienas programmām, šie kredīti paliek iekļauti kopējā budžetā, un tos regulē 2002. gada 25. jūnija Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par finanšu reglamentāciju, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) (turpmāk tekstā “kopējā finanšu regula”).

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 15. pantu ar izpildu aģentūru darbības budžetu tiek segti izpildu aģentūru izdevumi, kas saistīti ar aktivitātēm finansu gadā.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 ir jāpieņem finanšu tipa regula, kuru aģentūrām jāpiemēro to darbības kredītu izpildē, un tās saturam jābūt pēc iespējas tuvākam kopējai finanšu regulai. Ja ar finanšu tipa regulu nav speciāli noteikti noteikumi, ir piemērojama kopējā finanšu regula un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (3), kas nosaka Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 izpildes modalitātes, kas piemērojamas Eiropas Kopienas vispārējam budžetam.

(5)	Jāatgādina par budžeta pamata tiesību ievērošanu (vienotība, universālums, specializācija un ik gada), kā arī budžeta patiesības, līdzsvara, konta vienotības, pareizas finansu vadības un caurspīdīguma principu ievērošanu.

(6)	Kas attiecas uz personālu, aģentūrām ir jānošķir darba vietas uz laiku, kas ir par pamatu personāla tabulas sastādīšanai, ko apstiprina budžeta iestāde, un kredīti, kas ļauj atlīdzināt citu darbinieku kategorijas, kuri pieņemti darbā uz pagarināma līguma pamata.

(7)	Kas attiecas uz finanšu dalībpersonām, ir jādefinē grāmatveža un aģentūras kredītrīkotāja kompetences un atbildības, kuriem ir jābūt ierēdņiem, kas pakļauti Eiropas Kopienas ierēdņa statusam, kā arī nosacījumus, kādos aģentūras kredītrīkotājs var deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras.

(8)	Aģentūras kredītrīkotājam ir jāpiešķir plaša vadības autonomija. Kas attiecas uz naudas pārskaitījumu režīmu, viņam jābūt piešķirtai pilnīgai rīcības brīvībai ar nosacījumu informēt vadības komiteju, kura to var apstrīdēt viena mēneša laikā.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 20. panta 2. punktu iekšējā auditora pienākumus aģentūrā pilda Komisijas iekšējais auditors. Komisijas iekšējam auditoram attiecībā uz izpildu aģentūrām jāpilda tie paši pienākumi, kurus viņam ir piešķīrusi kopējā finanšu regula attiecībā uz Komisijas dienestiem. Tāpat kā kredītrīkotājam Komisijas ietvaros, tāpat aģentūras kredītrīkotājam, veicot iekšējo auditu, jāveic padomdevēja funkcijas risku pārvaldē.

(10)	Katrā izpildu aģentūrā tiek sastādīts darbības budžeta, rēķinu uzrādīšanas un parādu atlaišanas kalendārs, ievērojot Regulas (EK) Nr. 58/2003 priekšrakstus un kopējo finanšu regulu. Parādu atlaišanas no izpildu aģentūru darbības budžeta iestādei jābūt tai pašai, kas ir vispārējam budžetam.

(11)	Grāmatvedības noteikumiem, kurus piemēro aģentūras, jābūt konsolidētiem ar Komisijas kontiem. Tos jāpieņem Komisijas grāmatvedim pēc analoģijas ar kopējās finanšu regulas 133. pantu. Revīzijas palāta nodrošinās aģentūras kontu kontroli.

(12)	Ir lietderīgi, ja kopējās finanšu regulas 66. panta 4. punktā paredzētā instance, ko iecēlusi Komisija nelikumību novērtēšanai, varētu būt tā pati, pie kuras griežas katra aģentūra, lai pret veiktajām novērtēšanām būtu vienāda attieksme.

(13)	Darbības budžetā aģentūrām ir jāievēro tās pašas prasības, kā Komisijai attiecībā uz publiskajiem piedāvājumiem, kas tiek veikti pašu interesēs. Šajā sakarā pietiek ar atsaukšanos uz kopējo finanšu regulu.

(14)	Nepieciešams paredzēt priekšrakstus subsīdiju piešķiršanas jomā, jo aģentūras nevar piešķirt subsīdijas no savas darbības budžeta, kurš nodrošina vienīgi ar tās administratīvo darbību saistītos izdevumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶIS

1. pants

Šī regula paredz galvenos noteikumus, kas piemērojami Regulā (EK) Nr. 58/2003 paredzēto aģentūru (turpmāk tekstā “aģentūras” vai “aģentūra”) darbības budžeta noteikšanai un izpildei (turpmāk tekstā “budžets”).

2. pants

Attiecībā uz visiem izpildu aģentūras darbības aspektiem, kurus tieši nenosaka šī regula, piemērojas mutatis mutandis Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk tekstā “kopējā finanšu regula”) un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 priekšraksti.

II SADAĻA

BUDŽETU PRINCIPI

3. pants

Vadoties no šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, budžeta sagatavošana un izpilde notiek, ievērojot budžeta vienotības un patiesīguma, ik gada, līdzsvara, konta vienotības, universāluma, specializācijas, pareizas finansu vadības un caurspīdīguma principus.

1. NODAĻA

Budžeta vienotības un patiesīguma princips

4. pants

Budžets ir darbība, kas katrā budžeta gadā paredz un atļauj aģentūrai paredzēto nepieciešamo ieņēmumu un izdevumu kopumu.

5. pants

Aģentūras ieņēmumus sastāda Komisijas piešķirtās subsīdijas un citi iespējamie ieņēmumi, tajā skaitā 15. pantā paredzētie ienākumi.

Izdevumus sastāda izdevumi, kas saistīti ar aģentūras darbību, ka arī vajadzības gadījumos izdevumi, kurus sedz ienākumi, kas iegūti saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

6. pants

Jebkurš ieņēmums un izdevums var tikt veikts vienīgi budžeta ietvaros.

No budžeta nevar tikt izsniegts neviens kredīts, vienīgi, ja tas atbilst izdevumam, kas atzīts par nepieciešamu.

Nevar tikt veikts vai norīkots neviens izdevums, kas nav saistīts ar atļauto kredītu no budžeta.

2. NODAĻA

Ik gada princips

7. pants

Budžetā iekļautie kredīti ir atļauti finansu gada garumā, kas sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

Budžetā iekļautie kredīti ir nedalāmi kredīti.

No līgumiem izrietošie izdevumi par darbību, kas sedz periodus, pārkāpjot finansu gada garumu, saistīti vai nu ar telpu izmantošanu, vai ar aprīkojuma piegādi, un tiek atvilkti no tā gada budžeta, kurā tie tika veikti.

8. pants

Aģentūras ieņēmumi tiek ieskaitīti kontā finansu gada ietvaros, pamatojoties uz finansu gada laikā ieņemtajām summām. Tie ir par pamatu tāda paša lieluma kredītu izsniegšanai.

No gada budžeta izdalītie kredīti var tikt izmantoti vienīgi, lai segtu radušos izdevumus, un ir samaksājami šī finansu gada laikā, kā arī, lai segtu izdevumus, kas radušies ar iepriekšējā finansu gadā neizpildītajām saistībām.

9. pants

Līdz finansu gada beigām neiztērētie paredzētie kredīti ir anulējami.

Kredīti, kas atbilst pienākumam attiecībā uz pastāvīgiem līgumiem, finansu gada beigās tiek pārnesti vienīgi uz nākamo finansu gadu. Pārnestie un līdz finansu gada N+1 31. martam neizmantotie kredīti tiek automātiski anulēti. Grāmatvedība ļauj nošķirt pārnestos kredītus.

Kredīti, kas saistīti ar izdevumiem, saistītiem ar personālu, nevar tikt pārnesti.

Kredīti, kas pieejami uz 31. decembri kā ar 15. pantu noteiktie ieņēmumi, ir pārskaitāmi uz nākamo finansu gadu. Pieejamie kredīti, kas atbilst ieņēmumiem un ir pārskaitīti uz nākamā gada budžetu, ir iztērējami vispirms.

10. pants

Budžetā iekļautie kredīti var tikt piesaistīti, sākot ar 1. janvāri, tiklīdz budžets ir pieņemts.

Tomēr ar regulāro darbību saistītie izdevumi, sākot ar katra gada 15. novembri, var tikt veikti, lai segtu saistības, kas saistītas ar nākošajā finansu gadā paredzētajiem kredītiem. Šīs saistības nevar pārsniegt atbilstošā tekošā gada budžeta līnijā paredzēto kredītu ceturto daļu. Tie nevar būt virzīti uz jauniem izdevumiem, ja princips nebija atzīts pieņemtajā pēdējā budžetā.

Tomēr izdevumi, kas maksājami avansā, piemēram īres maksas, var būt par pamatu izmaksām, sākot no 1. decembra, no kredītiem, kas paredzēti nākošajam finansu gadam.

Ja budžets nav pieņemts līdz ar jaunā finansu gada sākumu, ar kopējo finanšu regulu tiek piemēroti mutatis mutandis pagaidu divpadsmit režīmi.

3. NODAĻA

Līdzsvara princips

11. pants

Budžetā izdevumiem un ieņēmumiem jābūt līdzsvarā. Aģentūra nevar saņemt aizņēmumus.

Kredīti nevar pārsniegt 5. pantā paredzētās subsīdijas summu, ko palielinājuši piešķirtie ieņēmumi, kā arī citi 5. pantā paredzētie ieņēmumi.

12. pants

Ja 56. panta ietvaros paredzētā konta atlikums ir pozitīvs, tas atmaksājams Komisijai līdz subsīdijas noteiktajai summai, kas pārskaitīta tekošajā gada budžetā.

Starpība, kas radusies starp 5. pantā paredzēto subsīdiju un to, kas reāli pārskaitīta aģentūrai, ir anulējama.

4. NODAĻA

Konta vienotības princips

13. pants

Budžets tiek sastādīts, pildīts un uzrādīts rēķinos eiro.

Tomēr grāmatvedības vajadzībām izpildu aģentūras grāmatvedis pamatotos gadījumos operācijas var veikt nacionālajās valūtās un vajadzības gadījumā, trešo valstu nacionālajās valūtās.

5. NODAĻA

Universāluma princips

14. pants

Ienākumu kopums sedz izdevumu kopumu, izņemot ienākumus, kas paredzēti specifisku izdevumu nomaksai. Ienākumi un izdevumi tiek fiksēti, nenorādot saistības starp tiem pēc 16. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

Ieņēmumi, kas atbilst noteiktam mērķim, kā ieņēmumi no fondiem, subsīdijām, dāvinājumiem un novēlējumiem, kā arī ieņēmumiem no dalībvalstīm, trešām valstīm vai dažādām organizācijām sakarā ar programmu izpildi, kas finansētas no citiem avotiem, kas nav Eiropas Kopienas vispārējais budžets (turpmāk tekstā “vispārējais budžets”), sastāda ieņēmumus, kas novirzāmi dažādu specifisku izdevumu segšanai.

Novirzāmajiem ieņēmumiem ir jāsedz visi tiešie vai netiešie izdevumi, kas radušies darbības rezultātā vai paredzēti kādam noteiktam mērķim. Budžets paredz novirzāmo ieņēmumu kategoriju saņemšanas struktūru, un ja vien ir iespējams, arī to kopējo summu.

Vadības komiteja pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas pieņem lēmumu par visa veida dāvinājumu, novēlējumu un subsīdiju pieņemšanu no citiem avotiem, kas nav Kopiena.

16. pants

Aģentūrai piegādātās produkcijas vai sniegto pakalpojumu cenas tiek atvilktas no budžeta par to kopējo summu, izņemot nodokļus gadījumos, ja tie iekļauti fiskālajos izdevumos, kas ir par pamatu atmaksai vai nu no dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Kopienas protokolu par imunitātēm un privilēģijām, vai no dalībvalsts vai trešās valsts, pamatojoties uz citām spēkā esošajām konvencijām.

Valstu fiskālie izdevumi, kas iespējamā veidā radušies aģentūrai, pamatojoties uz šī panta pirmo daļu, uz laiku tiek ierakstīti gaidīšanas kontā līdz to būs atmaksājusi attiecīgā dalībvalsts. Iespējamais negatīvais konta atlikums budžetā tiek fiksēts kā izdevums.

6. NODAĻA

Specializācijas princips

17. pants

Kredīti un to kopums ir specializēti sadaļās un nodaļās, nodaļas ir sadalītas pantos un punktos.

18. pants

Direktors pieņem lēmumu par kredītu pārskaitīšanu darbības budžeta ietvaros. Pirms tam viņš par to informē Komisiju un vadības komiteju, kuru rīcība ir viens mēnesis, lai iebilstu šiem pārskaitījumiem. Šim termiņam izbeidzoties, uzskatāms, ka viņi tos ir atbalstījuši.

Kredīti, kas atbilst novirzāmajiem ieņēmumiem, var būt pārskaitīti vienīgi tad, ja tiem saglabājas to novirzīšanas mērķis.

7. NODAĻA

Pareizas finansu vadības princips

19. pants

1. Budžeta kredīti izmantojami saskaņā ar pareizas finansu vadības principu, tas ir, saskaņā ar ekonomijas, iedarbīguma un efektivitātes principiem.

2. Ekonomijas princips paredz, ka aģentūras līdzekļi, kas paredzēti tās aktivitāšu realizācijai, ir pieejami savlaicīgi piemērotākajā kvalitātē un daudzumā, un par vislabākajām cenām.

Iedarbīguma princips paredz vislabāko saikni starp ieguldītajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Efektivitātes princips paredz noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanu. Šie rezultāti ir izvērtējami.

3. Izpildu aģentūras ikgadējā darba programma, ko pieņēmusi vadības komiteja, satur detalizētus mērķus un sasniegumu indikatorus.

8. NODAĻA

Caurspīdīguma princips

20. pants

Budžets tiek sastādīts, pildīts un uzrādīts rēķinos, ievērojot caurspīdīguma principu.

Pilnībā apstiprinātais budžets un pārskatītie budžeti, publicējami Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī divu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

III SADAĻA

BUDŽETA SAGATAVOŠANA UN STRUKTŪRA

21. pants

Izpildu aģentūra, vēlākais katra gada 31. martā, nosūta Komisijai aģentūras direktora sagatavoto un vadības komitejas pieņemto stāvokli par prognozētajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī vispārējos virzienus, tos apstiprinot tāpat kā savu darba programmu.

Aģentūras paredzamajā ieņēmumu un izdevumu stāvoklī iekļaujami:

a)	tabula par personālu, norādot īstermiņa darba vietas, kuru aizpildīšana būs atkarīga no piešķirtā budžeta kredīta pakāpēm un kategorijām;

b)	personāla izmaiņu gadījumā, pamatojums, motivējot pieprasījumu pēc jaunām darba vietām;

c)	grāmatvedības trimestra prognoze par maksājumiem un iekasējumiem.

22. pants

Vispārējā budžeta pieņemšanas procedūras ietvaros Komisija budžeta iestādei nosūta aģentūras paredzamo stāvokli un piedāvā aģentūrai paredzamās subsīdijas lielumu un personāla skaitu, ko tā uzskata par nepieciešamu.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 13. pantā paredzēto procedūru, aģentūras darbības budžets var tikt pieņemts galīgā veidā vienīgi pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas.

Ievērojot 24. pantā paredzētos priekšrakstus, budžeta iestāde apstiprina visu aģentūru personāla tabulu, kā arī visa veida tajā izdarītās izmaiņas.

Pamatojoties uz 18. un 24. pantu, jebkura veida grozījumi budžetā, tajā skaitā personāla tabulā, ir par pamatu budžeta pārskatīšanai atbilstoši tai pašai procedūrai, kas paredzēta sākotnējam budžetam.

23. pants

Budžets sastāv no ieņēmumu stāvokļa un izdevumu stāvokļa. Ir jāparādās:

ieņēmumu stāvoklī:

a)	aģentūras ieņēmumu prognozēm attiecīgajam finansu gadam;

b)	iepriekšējā finansu gada ieņēmumiem un n–2 finansu gada ieņēmumiem;

c)	attiecīgajiem komentāriem par katru ieņēmumu līniju;

izdevumu stāvoklī:

a)	kredītiem par attiecīgo finansu gadu;

b)	kredītiem par iepriekšējo finansu gadu un kredītiem par finansu gadu n-2;

c)	attiecīgajiem komentāriem par katru apakšgrupu.

24. pants

1. 21. pantā paredzētā personāla tabula sastāv no finansu gada pieļaujamo darbinieku skaita, iepriekšējā finansu gada pieļaujamā darbinieku skaita, kā arī no reālā aizpildīto darba vietu skaita. Aģentūrai tas ir nepārkāpjams ierobežojums, neviens nevar tikt iecelts darbā, ja šis ierobežojums tiek pārsniegts.

Tomēr vadības komiteja personāla tabulā var veikt modifikācijas līdz 10 % no pieļaujamiem amatiem zemākiem par A3 pakāpi ar nosacījumu, ja tas neskar jau esošajam personālam paredzēto kredītu un iekļaujas personāla tabulā pieļaujamo amatu kopējā skaitā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta nosacījumiem, ar darbā pieņemšanas pilnvarām apveltītā iestāde var atļaut pildīt aktivitātes uz pusslodzi, saskaņā ar ierēdņu statūtu priekšrakstiem un citiem Eiropas Kopienas darbiniekiem piemērojamo režīmu (turpmāk tekstā “statūti”, un ir atmaksājamas.

IV SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1. NODAĻA

Vispārējie nosacījumi

25. pants

Direktors pilda kredītrīkotāja funkcijas. Viņš ir statūtiem pakļauts ierēdnis. Viņš izpilda budžetu tā ieņēmumos un izdevumos saskaņā ar šo regulu, ar savu atbildību un ievērojot rīcībā esošo kredītu apjomus.

26. pants

Direktors savas budžeta izpildes pilnvaras var deleģēt aģentūras darbiniekiem, kas pakļauti statūtiem. Šie darbinieki var rīkoties vienīgi tiem piešķirto pilnvaru ietvaros.

27. pants

Jebkurai šīs sadaļas 2. nodaļā minētajai finanšu dalībpersonai ir aizliegts pieņemt jebkuru budžeta izpildes darbību, kā rezultātā ciestu aģentūras vai Kopienas intereses. Ja šāds gadījums ir noticis, attiecīgajai dalībpersonai ir pienākums to neturpināt un ziņot savai vadībai. Direktoram par to jāziņo vadības komitejai.

Interešu konflikts ir tajā gadījumā, ja budžeta izpildes finansu dalībpersonas vai iekšējā auditora nevērīgā izpilde un darbības mērķis ir izdarīts ģimenes motīvu, emocionālu, politisku vai nacionālu uzskatu, ekonomiskās ieinteresētības dēļ vai jebkuru citu motīvu dēļ, kuri ir pretrunā ar kopienas interesēm.

2. NODAĻA

Finansu dalībpersonas

28. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nodalīti viens no otra un savā starpā nav saistīti.

29. pants

Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumiem un izdevumiem saskaņā ar pareizas finansu vadības principu un nodrošina likumību un vienmērīgumu. Par izdarītajām operācijām tas uzglabā apliecinošus dokumentus piecus gadus, skaitot no operācijas izpildes lēmuma pieņemšanas datuma.

Kredītrīkotājs saskaņā ar spēkā esošajām minimālajām normām, ko pieņēmusi Komisija attiecībā uz saviem dienestiem, un ņemot vērā specifiskos riskus, ar kuriem saistīta tā darba vide, ievieš organizatorisku struktūru, kā arī iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras, kas piemērotas tā pienākumu pildīšanai, tajā skaitā vajadzības gadījumiem ex post pārbaužu veikšanai.

Kredītrīkotājs, vadoties no tam piešķirto pienākumu rakstura un plašuma, dienestu ietvaros var ieviest ekspertīzes un padomes funkciju, kas paredzēta risku, kas saistīti ar viņa aktivitāšu pildīšanu, novērtējumam.

Pirms tiek dota atļauja veikt operāciju, tās finansu un operatīvos aspektus pārbauda no operācijas iniciatora darbinieka neatkarīgi darbinieki. Ex ante un ex post pārbaude un operācijas ierosināšana ir atsevišķas darbības.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 9. panta 7. punktu kredītrīkotājs par savu darbību atskaitās vadības komitejā, vēlākais, budžeta gada 15. martā, atskaiti iesniedzot gada aktivitāšu pārskata formā.

30. pants

Vadības komiteja ieceļ grāmatvedi, kas ir ierēdnis un ir pakļauts statūtiem, un viņa pienākumi ir:

a)	maksājumu, ieņēmumu un izdevumu iekasēšanas pareiza izpilde un konstatēto kredītu segšana;

b)	saskaņā ar VI sadaļu sagatavot aģentūras aprēķinus;

c)	saskaņā ar VI sadaļu pārvaldīt grāmatvedību;

d)	ieviest spēkā esošos noteikumus un metodes, kā arī grāmatvedības plānu saskaņā ar Komisijas grāmatveža pieņemtajiem priekšrakstiem;

e)	grāmatvedības vadība.

Grāmatvedis no kredītrīkotāja, kas garantē datu patiesumu, saņem visu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu aprēķinus par aģentūras mantu un budžeta izpildi.

Grāmatvedis ir vienīgais pilnvarotais kapitāla un vērtību pārvaldē. Viņš ir atbildīgs par to saglabāšanu.

3. NODAĻA

Finansu dalībpersonu atbildība

31. pants

Jebkurš darbinieks, kura pienākumu veikšana saistīta ar finanšu vadību un operāciju kontroli, kas uzskata, ka viņa augstāk stāvošā priekšnieka lēmums, ko viņam uzlikts pildīt vai pieņemt, ir pretlikumīgs vai neatbilst pareizas finansu vadības principiem vai profesionālajiem noteikumiem, kas viņam ir jāievēro, par to rakstiskā veidā ziņo direktoram, bet direktora nereaģēšanas gadījumā - saprātīgā laika posmā 25. pantā paredzētajai instancei, kā arī vadības komitejai. Noziedzīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš par to informē ar spēkā esošo likumdošanu noteiktās iestādes un instances.

32. pants

Bez iespējamiem disciplinārajiem pārkāpumiem deleģētos kredītrīkotājus iestāde, kas viņiem piešķīrusi pilnvaras, ar motivētu lēmumu un pēc pārrunām ar tiem jebkurā brīdī uz laiku vai pavisam var atsaukt no tiem uzlikto pilnvaru pildīšanas. Direktors jebkurā brīdī var atsaukt savu piekrišanu specifisku pienākumu deleģēšanai.

Bez iespējamiem disciplinārajiem pārkāpumiem grāmatvedi jebkurā brīdī uz laiku vai pavisam vadības komiteja ar motivētu lēmumu un pēc pārrunām var atbrīvot no savu pienākumu pildīšanas. Tā ieceļ pagaidu grāmatvedi.

33. pants

Šīs nodaļas priekšraksti neparedz kriminālatbildību, kuru varētu piemērot attiecībā pret kredītrīkotāju, kā arī viņa pilnvarotajām personām apstākļos, kādus nosaka piemērojamā valsts likumdošana, kā arī spēkā esošie priekšraksti attiecībā uz Kopienas finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju attiecībā pret Kopienu vai dalībvalstu ierēdņiem.

Jebkurš kredītrīkotājs un grāmatvedis statūtos paredzētajos nosacījumos nes disciplināro un finansiālo atbildību. Noziedzīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā, kas var kaitēt Kopienas interesēm, tiek informētas ar spēkā esošo likumdošanu noteiktās iestādes un instances.

34. pants

1. Kredītrīkotājs statūtos paredzētajos nosacījumos ir finansiāli atbildīgs. Šajā sakarā viņam var tikt uzlikts pienākums pilnībā atmaksāt zaudējumu, kas izdarīts Kopienai sakarā ar personīgi pielaistajām nopietnajām kļūdām, kuras viņš izdarījis, pildot savus pienākumus vai sakarā ar tiem, īpaši, ja viņš konstatē tiesības uz piedzīšanu vai izdod piedzīšanas orderi, veic izdevumus vai paraksta maksājuma orderi, nesaskaņojot savu darbību ar šo regulu.

Tas ir tāpat, ja savas nopietnās profesionālās kļūdas dēļ viņš nesagatavo aktu, kas ir par pamatu parādsaistībām, vai bez attaisnojoša iemesla viņš neveic vai kavējas iekasēšanas orderu izsniegšanā, vai bez attaisnojoša iemesla viņš neveic vai kavējas maksājuma ordera izsniegšanā, kas aģentūrai var radīt civilatbildību attiecībā pret trešajām personām.

2. Ja deleģētais kredītrīkotājs uzskata, ka viņam pildāmais lēmums ir saistīts ar nelikumībām vai ir pretrunā ar pareizas finansu vadības principiem, viņam par to rakstiski jāinformē amatpersona, kas viņam šīs pilnvaras ir deleģējusi. Ja šī amatpersona deleģētajam kredītrīkotājam rakstiski sniedz motivētu norādījumu augstāk minētā lēmuma izpildei, viņš, kas to izpilda, tiek atbrīvots no atbildības.

35. pants

1. Saskaņā ar kopējās finanšu regulas 66. panta 4. punktu Komisijas ieceltā instance, kuras uzdevums ir noskaidrot finansu nelikumības un to iespējamās sekas, attiecībā pret aģentūru pilda tādas pašas kompetences, kādas tai ir piešķirtas attiecībā pret Komisijas dienestiem.

Pamatojoties uz šīs instances atzinumu, direktors pieņem lēmumu par disciplinārlietas vai lietas par finansu atbildību uzsākšanu. Ja šī instance ir atklājusi sistemātisku problēmu, tā nosūta Komisijas kredītrīkotājam un iekšējam auditoram ziņojumu un ar problēmas risināšanu saistītos ieteikumus. Ja šis atzinums apsūdz direktoru, instance to nosūta Komisijas iekšējam auditoram un vadības komitejai.

2. Katram darbiniekam ir pienākums daļēji vai pilnīgi segt aģentūrai radīto kaitējumu, kas radies nopietnas profesionālās kļūdas dēļ, kas izdarīta savu pienākumu izpildē vai saistīta ar šo pienākumu izpildi. Pēc statūtos noteikto formalitāšu par disciplinārajiem jautājumiem izpildes, iestāde, kurai ir dotas nominācijas pilnvaras, pieņem motivētu lēmumu.

36. pants

Pēc statūtu nosacījumiem, par pārkāpumu, kas ir par pamatu grāmatveža disciplinārajai un finansu atbildībai, ir atzīstami sekojoši nodarījumi:

a)	kapitāla, vērtību un dokumentu, par kuru glabāšanu viņš ir atbildīgs, nozaudēšana vai sabojāšana, vai šādas nozaudēšanas vai sabojāšanas izraisīšana savas neizdarības dēļ;

b)	izmaiņu izdarīšana bankas kontos vai tekošajos darba kontos bez iepriekšējas paziņošanas par to kredītrīkotājam;

c)	tādu iekasēšanu un maksājumu izdarīšana, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu orderiem;

d)	attiecīgo ieņēmumu neiegrāmatošana.

4. NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

37. pants

Jebkurš pasākums vai situācija, kura pēc sava rakstura rada vai modificē aģentūras parādsaistības, ir par pamatu, lai kompetentais kredītrīkotājs savlaicīgi veiktu attiecīgās prognozes.

38. pants

Parādsaistību konstatēšana ir darbība, kurā kredītrīkotājs:

a)	pārbauda debitora parādu esamību;

b)	noskaidro vai pārbauda parāda esamību un tā summu;

c)	pārbauda parāda prasības apstākļus.

Jebkurai likvīdai vai nomaksājamai parādsaistībai, kas ir konstatēta, jābūt fiksētai grāmatveža izsniegtajā iekasēšanas orderī, kam pievienota nota par debetu, kas nosūtāma debitoram. Šie divi dokumenti tiek sagatavoti un nosūtīti kompetentajam kredītrīkotājam.

Jebkura parādsaistība, kas nav atmaksāta līdz notā par debetu noteiktā termiņa beigām un nenodara kaitējumu regulas piemērojamiem līgumsaistību priekšrakstiem, saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 apliekama ar procentiem.

39. pants

Iekasēšanas rīkojums ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs grāmatvedim ar iekasēšanas ordera izsniegšanu dod norādījumu piedzīt parādsaistības, kuras viņš ir konstatējis.

Grāmatvedis pārņem kompetentā kredītrīkotāja iepriekš sagatavotos parādsaistību iekasēšanas orderus. Viņam ir pienākums pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aģentūras ieņēmumu atgriešanu, un sekot tās tiesību ievērošanai.

Summas, kas nav pilnībā samaksātas, ir iekasējamas pilnībā.

40. pants

Ja kompetentais kredītrīkotājs nolemj atteikties no konstatētās kredītsaistības atmaksāšanas, viņš pārliecinās, vai atteikums ir likumīgs un atbilst pareizas finansu vadības principam. Par savu nodomu atteikties no konstatētās kredītsaistības segšanas, viņš nosūta ziņojumu vadības komitejai. Šis atteikums konstatētās kredītsaistības segšanai tiek iesniegts kredītrīkotāja motivēta lēmuma veidā. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par 5 000 eiro. Atteikuma lēmumā tiek norādīti pieņemtie pasākumi parādsaistību piedzīšanai un likumdošanas elementi, uz kuriem tie ir pamatoti.

Kompetentais kredītrīkotājs konstatēto parādsaistību anulē, ja tiek atklāta kļūda tiesību piemērošanā vai fakts, kas atklāj, ka kredītsaistības nav pareizi konstatētas. Kredītrīkotājs šo lēmumu var pieņemt vienīgi par kredītsaistībām, kuras ir mazākas par 5 000 eiro. Šī anulēšana izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja adekvāti motivētu lēmumu.

Kompetentais kredītrīkotājs novienādo uz augšu vai uz leju konstatētās kredītsaistības summu gadījumā, ja faktiskās kļūdas atklāšana ir par pamatu kredītsaistības summas modifikācijai, neraugoties uz to, ka šāds labojums nenovēršas no tiesībām, kas ir labvēlīgas aģentūrai. Šo novienādošanu veic ar kompetentā kredītrīkotāja adekvāti motivētu lēmumu.

41. pants

Grāmatveža īstenotā parādsaistības piedzīšana ir par pamatu grāmatvedim kontos izdarīt attiecīgu ierakstu un informēt kompetento kredītrīkotāju. Par jebkuru skaidras naudas iemaksu kasē grāmatvedim jāizsniedz kvīts.

Ja notā par debetu noteiktā termiņa beigās parādsaistības nav nosegtas, grāmatvedis par to informē kompetento kredītrīkotāju un bez kavēšanās uzsāk piedzīšanas procedūru, izmantojot jebkura veida likumīgu ceļu, tajā skaitā, ja ir nepieciešams, kompensācijas veidu, un ja arī tas nav iespējams, ar piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Grāmatvedis, vadoties no parādsaistībām attiecībā pret aģentūru, attiecībā pret jebkuru debitoru, kuram pret aģentūru ir noteiktas, likvīdas un piedzenamas parādsaistības, veic piedzīšanu kompensācijas veidā.

42. pants

Grāmatvedis, saskaņojot ar kompetento kredītrīkotāju, maksāšanas termiņu var pagarināt vienīgi tajā gadījumā, ja par to iepriekš ir saņemts motivēts debitora lūgums, kā arī debitora apņemšanās nomaksāt procentus par visu viņam piešķirto laika periodu, sākot no sākotnējā termiņa beigu datuma, un, lai garantētu aģentūras tiesības, finansu garantija, kas segtu gan visu parāda summu, gan tā procentus.

5. NODAĻA

Izdevumu operācijas

43. pants

Jebkurš izdevums ir par pamatu saistībām, izdevumu segšanām, rīkojumiem par nomaksu un maksājumiem.

44. pants

Par jebkuru pasākumu, kurš pēc sava rakstura var izraisīt apgrūtinājumu budžetam, kompetentajam kredītrīkotājam, noslēdzot juridiskās saistības attiecībā pret trešajām personām, vispirms jāveic budžeta saistības.

Individuālās juridiskās saistības, kas attiecas uz individuālajām vai prognozētajām budžeta saistībām, tiek noslēgtas vēlākais N gada 31. decembrī. No saldo, kas nav nosegts ar šo budžeta saistību juridisko saistību, atbrīvo kompetentais kredītrīkotājs.

45. pants

Pirms budžeta saistību pieņemšanas, kompetentais kredītrīkotājs pārliecinās par budžeta ieskaitījuma pareizumu, kredītu pieejamību un atbilstību izdevumiem attiecībā uz piemērojamiem priekšrakstiem, tajā skaitā, pareizas finansu vadības principu ievērošanu.

46. pants

Izdevuma segšana ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs pārbauda kreditora tiesību esamību, kredīta pieprasījuma apstākļus un noskaidro vai pārbauda kredīta reālo summu. Jebkura izdevumu segšana ir balstīta uz dokumentiem, kas apliecina kreditora tiesības.

Lēmums par izdevumu segšanu apstiprinās ar kompetentā kredītrīkotāja parakstu “apmaksāt”. Sistēmā, kas nav informatizēta, “apmaksāt” izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja zīmogu ar parakstu. Informācijas sistēmā “apmaksāt” izpaužas ar kompetentā kredītrīkotāja personīgās paroles apstiprināšanu.

47. pants

Izdevumu rīkojums ir darbība, ar kuru kompetentais kredītrīkotājs grāmatvedim ar maksājuma ordera izsniegšanu dod norādījumu nomaksāt izdevumus, par kuriem viņš ir izdarījis segšanu. Maksājuma orderi paraksta un atzīmē datumu kompetentais kredītrīkotājs, un vajadzības gadījumā tam ir pievienojams apliecinājums par 64. pantā paredzētās mantas pierakstu inventāram.

Pieejamā kapitāla ietvaros grāmatvedis nodrošina izdevumu samaksu.

48. pants

Izdevumu segšanas, rīkojumu un izdevumu izmaksu operācijas ir veicamas kopējās finansu regulas noteiktajos termiņos, pēc tās priekšrakstiem un tās izpildes modalitātēm.

6. NODAĻA

Iekšējais auditors

49. pants

Izpildu aģentūrās iekšējā auditora funkcijas pilda Komisijas iekšējais auditors.

Komisijas iekšējais auditors attiecībā pret izpildu aģentūrām veic tās pašas kompetences, kuras saskaņā ar kopējas finansu regulas 85. un 86. pantu viņam ir piešķirtas attiecībā pret Komisijas dienestiem. Vadības komitejai un direktoram viņš iesniedz ziņojumu par savām konstatācijām un ieteikumiem. Viņi savukārt nodrošina šo ieteikumu, kas sagatavoti pēc auditiem, turpmāku realizāciju, un par to informē Komisiju. Iekšējais auditors iesniedz aģentūrai un informācijai arī Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā norāda veikto auditu veidu un skaitu, formulētus ieteikumus, kā arī tālāku šo ieteikumu realizāciju.

Iekšējā auditora atbildība, pildot savas funkcijas, ir noteikta saskaņā ar kopējās finansu regulas 87. pantu.

Aģentūra ik gadu uz iestādi, kas saistīta ar budžetu, un uz Komisiju nosūta aģentūras direktora sagatavoto atskaiti, rezumējot iekšējā auditora veikto iekšējo auditu veidu un skaitu, formulētus ieteikumus, kā arī tālāku šo ieteikumu realizāciju.

V SADAĻA

PUBLISKO PIEDĀVĀJUMU NOSLĒGŠANA

50. pants

1. Kas attiecas uz publisko piedāvājumu noslēgšanu aģentūras darbības ietvaros, piemērojami kopējās finansu regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 priekšraksti.

2. Izpildu aģentūras var prasīt būt iesaistītas kā vairāksolītājas Komisijas piedāvājumu vai starpinstitūciju piedāvājumu noslēgšanā.

3. Neatkarīgi no 1. punkta nosacījumiem, par īpašumu piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu realizāciju, ko var nodrošināt Komisija vai starpinstitūciju dienesti, izpildu aģentūras vispirms griežas pie tām un tikai pēc tam uzsāk tirgus procedūru.

VI SADAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN RĒĶINU UZRĀDĪŠANA

1. NODAĻA

Rēķinu uzrādīšana

51. pants

Aģentūras rēķini sastāv no finansu stāvokļa un stāvokļa par budžeta izpildi. Tam klāt pievienojams ziņojums par finansu gada budžeta un finansu pārvaldi.

52. pants

Rēķiniem jābūt regulāriem, patiesiem un pilnīgiem, un tiem jāsniedz patiesais stāvoklis:

a)	attiecībā par finansu stāvokli, aktīva, pasīva elementiem, izdevumiem un produkciju, tiesībām un pienākumiem, kas nav piesaistīti aktīvam un pasīvam, kā arī grāmatvedības plūsmām;

b)	kas attiecas uz budžeta izpildes stāvokli, budžeta izpildes elementiem tā ieņēmumos un izdevumos.

53. pants

Finansu stāvoklis tiek sagatavots, pamatojoties uz vispārēji atzītiem grāmatvedības principiem, kuri precizēti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, t.i., aktivitāšu nepārtrauktība, piesardzība, grāmatvedības metožu pastāvība, datu salīdzināmība, attiecīgais svarīgums, nekompensācija, realitātes pārākums pār šķietamību, finansu gada grāmatvedība.

54. pants

Pēc finansu gada grāmatvedības principa finansu stāvoklis ietver izdevumus un produkciju, kas attiecas uz šo finansu gadu, neņemot vērā maksājuma vai iekasējuma datumu.

Aktīva un pasīva elementu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz 59. pantā paredzētajās grāmatvedības metodēs noteiktajiem novērtēšanas noteikumiem.

55. pants

Finansu stāvoklis tiek sagatavots eiro, un tas sastāv:

no bilances un ekonomiskā stāvokļa rezultāta rēķina, kas sniedz ieskatu grāmatvedības un finansu situācijā, kā arī ekonomiskā rezultāta tekošā finansu gada 31. decembrī; tie sniedz ieskatu arī par Padomes direktīvas noteikto struktūru attiecībā par dažāda veida formu sabiedrību gada kontiem, tomēr ņemot vērā aģentūras aktivitāšu īpašu raksturu;

b)	no grāmatvedības plūsmu tabulas, kurā parādās finansu gada iekasējumi un izdevumi, kā arī grāmatvedības beigu situācijas;

c)	no pamata kapitālu variāciju stāvokļa, kas detalizēti prezentē kapitālu kontu katra elementa pieaugumus un kritumus, kas notikuši finansu gada laikā.

Finansu stāvokļa pielikums papildina un komentē tajā sniegto informāciju un sniedz papildus informāciju, ko paredz starptautiskajā līmenī pieņemtā grāmatvedības prakse, ja šī informācija attiecas uz aģentūras aktivitātēm.

56. pants

Budžeta izpildes stāvoklis tiek sagatavots eiro, un tas sastāv:

a)	no finansu gada budžeta izpildes rezultāta rēķina, kurā ietverti finansu gada budžeta operāciju ieņēmumi un izdevumi, un parasti tas tiek sagatavots pēc tādas pašas struktūras kā pats budžets;

b)	budžeta izpildes rezultāta rēķina pielikums to papildina un sniedz komentārus par tajā sniegto informāciju.

57. pants

Aģentūras rēķini ir konsolidēti ar Komisijas rēķiniem pēc Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. pantā paredzētas procedūras un vadoties no sekojošiem priekšrakstiem:

a)	vadības komiteja, vēlākais, nākošā finansu gada 1. martā Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai paziņo provizoriskos rēķinus par šo gadu, kam pievienots ziņojums par finansu gada budžeta un finansu vadību;

b)	vadības komiteja, pamatojoties uz direktora pieņemto projektu, apstiprina galējos aģentūras rēķinus un, vēlākais, nākošā finansu gada 1. jūlijā tos nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei;

c)	aģentūras galējie rēķini par nākošo finansu gadu, kas konsolidēti ar Komisijas rēķiniem, tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 31. oktobrim;

d)	direktors, vēlākais, 30. septembrī Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās sniegtajiem iespējamiem novērojumiem, kas formulēti Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 3. punktā paredzētajā ziņojumā.

2. NODAĻA

Grāmatvedība

58. pants

1. Aģentūras grāmatvedība ir finansu un budžeta informācijas organizācijas sistēma, kas ļauj saņemt, klasificēt un reģistrēt šifrētus datus.

Grāmatvedība sastāv no vispārējās grāmatvedības un budžeta grāmatvedības. Šīs grāmatvedības tiek veiktas civilā gada ietvaros eiro.

Vispārējās un budžeta grāmatvedības dati tiek apstiprināti budžeta finansu gada beigās, sagatavojot 1. nodaļā paredzētos rēķinus.

2. 1. punkts ar kredītrīkotāju nav šķērslis analītiskās grāmatvedības stabilitātei.

59. pants

Grāmatvedības metodes un noteikumus, kā arī harmonizēto grāmatvedības plānu, ko piemēro aģentūra, apstiprina Komisijas grāmatvedis pēc analoģijas ar kopējās finansu regulas 133. pantu.

60. pants

Vispārējā grāmatvedība hronoloģiskā veidā pēc dubultās daļas metodes fiksē notikumus un operācijas, kas attiecas uz aģentūras ekonomisko, finansiālo un grāmatvedības situāciju.

61. pants

Grāmatvedības žurnālos tiek fiksētas dažādas kustības rēķinos, kā arī to saldo.

Jebkurš grāmatvedības ieraksts, tajā skaitā grāmatvedības labojumi, pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem, uz kā pamata tie ir izdarīti. Grāmatvedības sistēmai jāļauj fiksēt visus grāmatvedības ierakstus.

62. pants

Pēc budžeta finansu gada beigām un līdz galējo rēķinu uzrādīšanas datumam aģentūras grāmatvedis veic labojumus, kas nav saistīti ar šī finansu gada iekasējumiem vai izdevumiem, kas ir nepieciešami kontu likumīgai, godīgai un atklātai prezentācijai.

63. pants

Budžeta grāmatvedība detalizētā veidā ļauj sekot budžeta izpildei. Budžeta grāmatvedība reģistrē visas budžeta izpildes darbības ieņēmumos un izdevumos, kas paredzēti IV sadaļā.

64. pants

Aģentūras grāmatvedis, vadoties pēc Komisijas grāmatveža apstiprināta modeļa, veic inventāra materiālo, nemateriālo un finansu vērtību, kas sastāda aģentūras grāmatvedību, uzskaiti pēc to skaita un vērtības.

Kustamā īpašuma pārdošana ir par pamatu attiecīgam sludinājumam.

VII SADAĻA

ĀRĒJĀ KONTROLE UN BUDŽETA SLĒGŠANA

65. pants

Saskaņā ar EK līguma 248. pantu Revīzijas palāta nodrošina aģentūras rēķinu kontroli.

Revīzijas palātas veikto kontroli nosaka kopējās finansu regulas 139. un 144. pants.

Vadības komiteja Revīzijas palātai paziņo pieņemto galējo budžetu. Tā savlaicīgi informē Revīzijas palātu par visiem saviem lēmumiem un pieņemtajiem pasākumiem 15., 18., 26. un 31. panta izpildē.

66. pants

Eiropas Parlaments pēc Padomes rekomendācijām, kas tās pieņem ar balsu vairākumu, vēlākais, līdz N+2 gada 29. aprīlim ļauj direktoram budžeta slēgšanu par finansu gada N darbības budžeta izpildi.

Lēmums par budžeta slēgšanu attiecas uz aģentūras ieņēmumu un izdevumu kopumu, kā arī saldo, kas no tā izriet, un par aģentūras aktīvu un pasīvu, kas ierakstīts finansu bilancē. Šī budžeta slēgšana atbilst tai, kas attiecas uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi.

Lai dotu atļauju budžeta slēgšanai, Eiropas Parlaments sekojoši pēc Padomes izskata aģentūras rēķinus, finansu stāvokli un stāvokli par budžeta stāvokļa izpildi. Tas tāpat izskata Revīzijas palātas ziņojumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 58/2003 14. panta 1. punktā un kam pievienotas direktora atbildes.

Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma tam iesniedz tādā pašā veidā, kāds paredzēts kopējās finansu regulas 146. panta 3. punktā, visu nepieciešamo informāciju budžeta slēgšanas procedūras norisei par attiecīgo finansu gadu.

67. pants

Direktors un Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu novērojumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta slēgšanu, kā arī komentāriem, kurus Padome pievienojusi ieteikumiem par budžeta slēgšanu.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma direktors iesniedz ziņojumu par pasākumiem, kas pieņemti pēc šo novērojumu un komentāru saņemšanas. Pēc tā nosūtīšanas Komisijai, viņš ziņojuma kopiju nosūta Revīzijas palātai.

VIII SADAĻA

PĀREJAS UN BEIGU NOSACĪJUMI

68. pants

57. pantā paredzētie termiņi pirmo reizi piemērojami attiecībā uz 2005. finansu gadu.

Uz iepriekšējiem finansu gadiem šie termiņi tiek fiksēti sekojoši:

a)	15. septembris – 57. panta b) apakšpunktam;

b)	30. novembris – 57. panta c) apakšpunktam;

c)	31. oktobris – 57. panta d) apakšpunktam.

IV sadaļas priekšraksti piemērojami pakāpeniski, vadoties no tehniskajām iespējām, lai tos pilnībā realizētu 2005. finansu gada ietvaros.

69. pants

Attiecībā par budžeta jautājumiem, kas attiecas uz to attiecīgajām kompetencēm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir visas pilnvaras saņemt visu nepieciešamo un apliecinošo informāciju.

70. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 21. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Michaele SCHREYER

(1) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

22.9.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 297/19

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 13. septembris)

par principiem, prioritātēm un nosacījumiem Eiropas Partnerībā ar Horvātiju

(2004/648/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 533/2004 par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi Stabilizācijas un asociācijas procesam (1), jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2003. gada 19. un 20. jūnija Tesaloniku Eiropadome apstiprināja “Tesaloniku Darba kārtību Rietumbalkāniem: virzība uz Eiropas integrāciju”, kurā Eiropas partnerību izveide ir minēta kā viens no līdzekļiem Stabilizācijas un asociācijas procesa intensificēšanai.

(2)

Regula (EK) Nr. 533/2004 paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu paredz principus, prioritātes un nosacījumus, kas jāiekļauj Eiropas partnerībās, kā arī visiem turpmākajiem pielāgojumiem. Tāpat minētā regula paredz, ka Eiropas partnerību īstenošanas pārraudzību nodrošinās, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši gada ziņojumus.

(3)	Komisijas atzinumā par Horvātijas lūgumu kļūt par dalībvalsti ir analizēta Horvātijas sagatavošanās turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā un norādītas vairākas turpmākās darbības prioritārās jomas.

(4)	Lai sagatavotos turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, Horvātijai vajadzētu sagatavot plānu, ietverot grafiku un sīki izstrādātus noteikumus, lai darbotos Eiropas Partnerības prioritārajās jomās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 533/2004 1. pantu, principi, prioritātes un nosacījumi Eiropas Partnerībai ar Horvātiju ir noteikti šā lēmuma pielikumā, kas ir tā sastāvdaļa.

2. pants

Eiropas Partnerības īstenošanu pārrauga, izmantojot mehānismu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 13. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. R. BOT

(1) OV L 86, 24.3.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

1. IEVADS

Tesaloniku Darba kārtība Rietumbalkāniem konstatē ceļus un veidus Stabilizācijas un asociācijas procesa intensificēšanai, inter alia, ar Eiropas Partnerību izveides palīdzību.

Pamatojoties uz Komisijas atzinumu par Horvātijas lūgumu uzņemšanai par dalībvalsti, Eiropas Partnerības ar Horvātiju nolūks ir apzināt rīcības prioritātes, lai atbalstītu centienus tuvināties Eiropas Savienībai saskaņotā struktūrā. Prioritātes ir pielāgotas Horvātijas konkrētajām vajadzībām un gatavības stadijai, un pēc vajadzības tās tiks atjauninātas. Eiropas Partnerība paredz arī pamatnostādnes par finansiālu palīdzību Horvātijai.

Sagaidāms, ka Horvātija pieņems plānu, ietverot grafiku un sīki izstrādātus noteikumus, attiecībā uz tās plānotajām darbībām Eiropas Partnerības prioritārajās jomās. Šajā plānā jānorāda arī tas, kādā veidā tiks ievērota Tesaloniku darba kārtība, prioritātes organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā un pasākumi integrētas robežu pārvaldības nodrošināšanai, kas ierosināti TI ministru sanāksmē Briselē 2003. gada 28. novembrī ES un Rietumbalkānu foruma gaitā.

2. PRINCIPI

Stabilizācijas un asociācijas process turpina būt par pamatu Rietumbalkānu valstu kursam uz Eiropu visā laikposmā pirms to pievienošanās.

Galvenās prioritātes, kas apzinātas attiecībā uz Horvātiju, ir saistītas ar tās spēju izpildīt 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes noteiktos kritērijus un Stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus, jo īpaši nosacījumus, ko definējusi Padome savos 1997. gada 29. aprīļa un 1999. gada 21.–22. jūnija secinājumos, 2000. gada 24. novembra Zagrebas augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma deklarācijā un Tesaloniku Darba kārtībā.

3. PRIORITĀTES

Eiropas Partnerība norāda uz galvenajām prioritātes jomām Horvātijas sagatavošanās darbiem turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā, pamatojoties uz analīzi, kas ietverta Komisijas atzinumā par Horvātijas pieteikumu kļūšanai par dalībvalsti. Šajā Eiropas Partnerībā uzskaitītās prioritātes ir izraudzītas, balstoties uz to, ka ir pamatoti uzskatīt, ka Horvātija var dažu turpmāko gadu laikā tās izpildīt vai panākt ievērojamu progresu to izpildē. Tiek nodalītas īstermiņa prioritātes, kuru izpildīšana sagaidāma viena līdz divu gadu laikā, un vidēja termiņa prioritātes, kuras paredzēts izpildīt trīs līdz četru gadu laikā.

Jāatceras, ka attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu ES acquis iekļaušana tiesību aktos pati par sevi nav pietiekama; nepieciešams arī sagatavoties tā pilnīgai īstenošanai.

3.1. ĪSTERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesu vara

Stiprināt tiesu sistēmu

Izstrādāt un ieviest visaptverošu stratēģiju tiesu reformai, konsultējoties ar visām ieinteresētajām organizācijām, tostarp pieņemt nepieciešamos jaunos tiesību aktus un izveidot karjeras vadības sistēmu, kura ietver arī atklātu, taisnīgu un caurskatāmu sistēmu darbinieku pieņemšanai darbā, vērtēšanai un mobilitātei. Paaugstināt profesionalitāti tiesu sistēmā, nodrošinot pietiekamu valsts finansējumu tiesnešu un citu tiesu ierēdņu apmācības iestādēm, lai ļautu tām izstrādāt augstas kvalitātes apmācību tiesnešiem, prokuroriem un administratīvajam personālam. Nodrošināt atbilstošas sākotnējās un profesionālās apmācības shēmas. Risināt tiesu pārslogotības problēmu. Veikt pasākumus tiesu nolēmumu pareizas un pilnīgas izpildes nodrošināšanai.

Uzlabot cīņu pret korupciju

Veikt pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskās struktūras ieviešanu un izpildi cīņai pret korupciju. It sevišķi stiprināt Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) administratīvās un operatīvās spējas. Turpināt attīstīt valsts stratēģiju korupcijas novēršanai un apkarošanai un nodrošināt nepieciešamo saskaņošanu starp attiecīgajiem valdības departamentiem un organizācijām attiecībā uz lēmumu izpildi. Ieviest uzvedības/ētikas kodeksus amatpersonām un vēlētiem pārstāvjiem. Pieņemt lēmumus informētības palielināšanai par korupciju kā nopietnu kriminālnoziegumu.

Uzlabot valsts administrācijas funkcionēšanu

Veikt sākotnējos pasākumus, lai nodrošinātu caurskatāmas kārtības izmantošanu darbinieku pieņemšanā darbā un paaugstināšanā, un uzlabot personāla pārvaldību visās valsts pārvaldes organizācijās, lai nodrošinātu valsts dienestu atbildību, atklātību un caurskatāmību.

Cilvēktiesības un mazākumtautību aizsardzība

Uzlabot mazākumtautību tiesību ievērošanu

Nodrošināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām ieviešanu. It sevišķi nodrošināt mazākumtautību proporcionālu pārstāvniecību vietējās un reģionālās pašvaldībās, valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un valdībā, kā noteikts minētajā likumā. Nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, tostarp atbilstošu finansējumu, lai nodrošinātu vēlētu mazākumtautību padomju pienācīgu funkcionēšanu. Ieviest jaunu stratēģiju čigānu aizsardzībai un integrācijai.

Paātrināt bēgļu atgriešanos

Līdz 2004. gada aprīlim pabeigt jau iesniegto mājokļu rekonstrukcijas pieprasījumu apstrādi; rekonstruēt visas mājas, par kurām pieņemts pozitīvs lēmums, līdz 2005. gada aprīlim; nodrošināt atbilstošu sabiedrības informētības kampaņu potenciālajiem labuma guvējiem pēc rekonstrukcijas pieprasījumu iesnieguma termiņa atvēršanas no 2004. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Pabeigt māju valdījuma atgūšanu līdz 2004. gada jūnijam. Ieviest tiesību aktus par zaudētu īres/mītnes tiesību kompensēšanu valsts īpaši aizsargātās teritorijās un ārpus tām. Nodrošināt nepieciešamo saskaņošanu un sadarbību starp visām attiecīgajām iestādēm centralizētā un vietējā līmenī. Radīt sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai uzlabotu attieksmi pret personām, kas atgriezušās, un šo personu integrēšanos attiecīgajās kopienās. Paplašināt reģionālo sadarbību bēgļu atgriešanās procesa paātrināšanā.

Paplašināt izteiksmes brīvību un nodrošināt plašsaziņas līdzekļu demokrātisku funkcionēšanu

Pārskatīt tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši ieteikumiem, ko 2004. gada februārī formulējusi Eiropas Padomes, Komisijas un EDSO vienotā ekspertīzes misija. Jo īpaši pārskatīt Likumu par elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, lai izveidotu caurskatāmu, prognozējamu un iedarbīgu reglamentēšanas sistēmu (tostarp pakāpenisku pielāgošanos ES acquis, pilnībā ieviešot jau ratificēto Eiropas Padomes Konvenciju par pārrobežu televīziju); nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes politisku un finansiālu neatkarību; nodrošināt, lai Horvātijas radio un televīzija un tās Programmu padome darbotos patstāvīgi un stabili Horvātijas Likuma par radio un televīziju pārskatīšanas laikā; nodrošināt, lai Plašsaziņas līdzekļu likuma un tiesību aktu par neslavas celšanu pārskatīšana atspoguļotu Eiropas standartus, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē.

Uzlabot sadarbību ar ombudu, pilnībā ņemot vērā ombuda ieteikumos un gada pārskatā norādītos faktus.

Reģionālā sadarbība

Nodrošināt pilnu sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY)

Paplašināt reģionālo sadarbību

Strādāt pie galīgu risinājumu atrašanas pastāvošajiem divpusējiem jautājumiem jo īpaši saistībā ar robežas jautājumiem ar Slovēniju, Serbiju un Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu, neuzņemoties nekādas vienpusējas iniciatīvas. Atrisināt visas problēmas, kas izriet no aizsargātās “Ekoloģiskās un zvejas zonas” Adrijas jūrā vienpusējas deklarēšanas. Nodrošināt visu reģionālo brīvās tirdzniecības līgumu izpildi. Noslēgt un pildīt līgumu kopumu ar kaimiņvalstīm cīņā pret organizēto noziedzību, robežu pārvaldības un atpakaļuzņemšanas jomā. Sākt īstenot Saprašanās memorandu par Dienvidaustrumu Eiropas galvenā reģionālā transporta tīkla izstrādi, un jo īpaši veikt pasākumus sadarbības mehānismu izveidošanai, tostarp izveidot uzraudzības komiteju un Dienvidaustrumu Eiropas Transporta observatoriju (SEETO). Nodrošināt progresu to saistību izpildē, kas pieņemtas saskaņā ar Atēnu procesa par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumu Eiropā 2002. un 2003. gada memorandiem.

Nodrošināt Stabilizācijas un asociācijas līguma atbilstīgu izpildi reģionālās sadarbības jomā

Pabeigt pārrunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par divpusēju reģionālās sadarbības konvenciju.

Ekonomiskie kritēriji

Saglabāt piesardzīgu, uz stabilitāti vērstu makroekonomisko politiku, tostarp uz tirgus pamata izstrādātu monetāru instrumentu izveidošanu, lai paaugstinātu monetārās politikas efektivitāti.

Paātrināt uzņēmumu restrukturizāciju un privatizāciju

Likvidēt neskaidrības, pieņemot grozījumus esošajos tiesību aktos. Paātrināt uzņēmumu restrukturizāciju un valsts uzņēmumu privatizāciju. Izstrādāt un pieņemt stratēģiju lielo valsts uzņēmumu restrukturizācijai un privatizācijai vai likvidēšanai, jo īpaši ražošanā, lauksaimniecībā, transporta, tūrisma un komunālo pakalpojumu jomā. Pieņemt restrukturizācijas programmu tērauda nozarē un sākt tās ieviešanu atbilstoši ES prasībām.

Samazināt ierobežojumus ienākšanai tirgū un aiziešanai no tā

Vienkāršot noteikumus par uzņēmumu ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā. Jo īpaši paātrināt reģistrācijas kārtību un uzlabot bankrota noteikumu īstenošanu.

Paātrināt zemes reformu, jo īpaši lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju, izveidojot mūsdienīgu un racionālu kadastru un zemes reģistru, lai likvidētu esošos šķēršļus zemes un mājokļu tirgus attīstībai.

Pieņemt vidējā termiņa fiskālo programmu, kas atspoguļotu pastāvīgu fiskālo korekciju un konsolidāciju.

Turpināt strukturālās reformas valsts finanšu jomā, it sevišķi izdevumu pārvaldības jomā. Izveidot caurskatāmas un racionālas parādu pārvaldības jaudas.

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Brīva preču aprite

Pārstrukturēt esošo institucionālo struktūru, lai pabeigtu nepieciešamo regulēšanas, akreditēšanas, standartizēšanas un produktu sertificēšanas funkciju nošķiršanu. Turpināt darbu pie vecās un jaunās pieejas direktīvu transponēšanas.

Atteikties no atlikušajiem pasākumiem, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīviem ierobežojumiem attiecībā uz importu no ES.

Izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras, lai nodrošinātu visaptverošu metodiku pārtikas drošības nodrošināšanai visā pārtikas ķēdē.

Nodrošināt racionāla un caurskatāma valsts iepirkuma režīma īstenošanu pilnā apjomā un pieņemt nepieciešamos ieviešanas noteikumus.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Stiprināt regulatora un administratīvo struktūru finanšu pakalpojumu uzraudzībai, un it sevišķi attiecībā uz apdrošināšanas tirgu, investīciju pakalpojumiem un vērtspapīru tirgu.

Izveidot neatkarīgu uzraudzības iestādi personu datu aizsardzības jomā.

Brīva kapitāla aprite

Uzlabot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un pabeigt iedarbīgas sistēmas izveidošanu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Uzņēmējdarbības tiesības

Turpināt tiesību aktu pielāgošanu, lai garantētu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni līdzvērtīgi tam, kas pastāv ES, un stiprināt administratīvās spējas, lai nodrošinātu iedarbīgus šo tiesību aktu īstenošanas līdzekļus.

Konkurence

Turpināt pielāgošanos ES acquis, īstenot prettrestu un valsts atbalsta tiesību aktus un pieņemt attiecīgos ieviešanas noteikumus. Stiprināt Tirgus konkurences aizsardzības aģentūras administratīvās spējas un neatkarību. Uzlabot caurskatāmību valsts atbalsta jomā, inter alia, iesniedzot regulārus gada pārskatus, un izveidot visaptverošu valsts atbalsta shēmu uzskaiti.

Nodokļu sistēma

Sākt esošo nodokļu tiesību aktu un administratīvās kārtības pārskatīšanu, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu racionālu īstenošanu.

Stiprināt nodokļu un muitas pārvaldības spējas, it sevišķi attiecībā uz piedziņas un kontroles funkcijām; radīt funkcionējošu akcīzes nodokļa dienestu ar atbilstīgu personālu, vienkāršot nodokļu krāpšanas izmeklēšanas kārtību, lai nodrošinātu tās iedarbīgumu.

Uzsākt nepieciešamo IT sistēmu izveidošanu, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

Muitas savienība

Stiprināt muitas dienestu administratīvās un operatīvās spējas, jo īpaši attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikumu kontroli, un turpināt pielāgošanos ES Muitas kodeksam.

Turpināt administratīvās sadarbības paplašināšanu muitas sektorā saskaņā ar Pagaidu nolīgumu.

Ārējās attiecības

Atbilstīgi ieviest Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu/Pagaidu līguma pieņemšanas protokolu, ņemot vērā ES paplašināšanu.

Sektorpolitika

Lauksaimniecība

Uzsākt atbilstīgas zemes gabalu identifikācijas sistēmas un dzīvnieku identifikācijas sistēmas izveidošanu atbilstoši ES acquis. Pastiprināt lauksaimniecības statistikas apkopošanu un apstrādi atbilstoši ES standartiem un metodikai.

Izstrādāt stratēģiju racionālu un finansiāli stabilu maksājumu organizāciju izveidošanai lauksaimniecības līdzekļu pārvaldības un kontroles vajadzībām atbilstoši ES prasībām un starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Pastiprināt administratīvās struktūras, kas nepieciešamas, lai izveidotu lauku attīstības stratēģijas un politikas dokumentus lauku attīstības programmu izstrādāšanai, ieviešanai, pārvaldībai, novērošanai, kontrolei un novērtēšanai.

Turpināt saskaņošanu ar ES acquis veterinārijas un fitosanitārijas jomā, uzlabot inspekcijas kārtību, modernizēt gaļas un piena ražotnes atbilstoši ES higiēnas un sabiedrības veselības standartiem. Pielāgot dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produkcijas importa režīmu starptautiskajām sanitārijas un fitosanitārijas (SPS) saistībām un ES acquis.

Zivsaimniecība

Uzsākt piemērotas administratīvās un pārbaudes struktūras izveidi zivsaimniecības politikas vajadzībām. Pēc Horvātijas 2003. gada oktobra vienpusējā lēmuma paplašināt tās jurisdikciju Adrijas jūrā, kopā ar Komisiju un ieinteresētajām kaimiņvalstīm, jo īpaši Slovēniju un Itāliju, izvērtēt šā lēmuma sekas attiecībā uz zvejas darbību šajā jomā, nolūkā izstrādāt piemērotus risinājumus saskaņā ar secinājumiem, kas pieņemti Venēcijas Konferencē par zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību Vidusjūras baseinā, lai tādējādi nodrošinātu Kopienas zvejas darbības nepārtrauktību.

Transports

Turpināt tiesību aktu pielāgošanu un stiprināt administratīvās spējas aviācijas nozarē.

Statistika

Stiprināt Horvātijas Statistikas biroja administratīvās spējas un uzlabot koordināciju ar citiem oficiālās statistikas avotiem Horvātijā. Iesniegt Komisijai jaunu priekšlikumu par statistikas reģioniem atbilstoši ES prasībām.

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģija

Stiprināt nacionālo regulatoru iestāžu jaudu telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt to neatkarību.

Vide

Izstrādāt horizontālos tiesību aktus, tostarp par ietekmes novērtēšanu uz vidi un sabiedrības iesaistīšanos.

Stiprināt administratīvās spējas nacionālā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu plānošanu, tostarp finanšu stratēģiju sagatavošanu.

Stiprināt nacionālo un reģionālo pārbaudes dienestu spējas un nodrošināt tiem iespēju racionāli īstenot vides tiesību aktus.

Pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu un uzsākt tā ieviešanu.

Finanšu kontrole

Izstrādāt politiku valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas izveidošanai. Izveidot vai pastiprināt valsts iekšējās kontroles funkcijas, nodrošinot atbilstošu personālu, apmācību un aprīkojumu, tostarp funkcionāli neatkarīgas iekšējā audita vienības.

Izveidot iedarbīgu kārtību tādu kļūdu atklāšanai, apstrādei un finansiālai, administratīvai un tiesiskai izsekošanai, kas ietekmē Kopienas finansiālās intereses.

Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Robežu pārvaldība

Stiprināt robežu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot jūras robežu uzraudzību; pieņemt un īstenot integrētu robežas pārvaldības stratēģiju; palielināt investīcijas tehniskajā aprīkojumā un infrastruktūrā; pastiprināt robežsardzes virsnieku specializēto apmācību.

Pēc saskaņošanas ar visām attiecīgajām iestādēm īstenot pasākumus, ko pieņēmusi valdība un kas iesniegti TI ministru sanāksmei ES un Rietumbalkānu foruma gaitā 2003. gada 28. novembrī.

Organizētā noziedzība, narkotikas, korupcija un terorisms

Īstenot pasākumus, ko pieņēmusi valdība un kas iesniegti TI ministru sanāksmei ES un Rietumbalkānu foruma gaitā 2003. gada 28. novembrī.

Uzlabot koordināciju starp tiesībsargājošām iestādēm un tiesu sistēmu, jo īpaši sakarā ar ekonomiskajiem noziegumiem, organizēto noziedzību, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu un stiprināt narkomānijas izskaušanu un narkotiku pieprasījuma samazināšanu; stiprināt Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) administratīvās spējas.

Turpināt gatavoties sadarbības līguma noslēgšanai ar Eiropolu.

Palielināt starptautisko sadarbību un attiecīgo konvenciju pilnīgu ieviešanu attiecībā uz terorismu; uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un izmeklēšanas dienestiem valstī un ar citām valstīm; pastiprināt terorisma aktu finansēšanas vai gatavošanas novēršanu.

Migrācija un patvērums

Ieviest jaunus patvēruma tiesību aktus, tostarp izveidot pagaidu uzņemšanas centru.

3.2. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀTES

Politiskie kritēriji

Demokrātija un tiesu vara

Turpināt stiprināt tiesu sistēmu

Turpināt tiesu reformas ieviešanu un veikt pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu lietu uzkrāšanos visās tiesās; racionalizēt tiesu organizāciju, tostarp nodrošināt mūsdienīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas un atbilstošu administratīvā personāla līmeni; nodrošināt tiesu lēmumu regulāru un racionālu izpildi; nodrošināt tiesu un juridiskās palīdzības pieejamību un atvēlēt atbilstošus budžeta resursus; pastiprināt apmācību ES likumdošanā.

Turpināt izvērst cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību

Veicināt turpmāku progresu cīņā pret korupciju un ieviest attiecīgos tiesību aktus. Jo īpaši izveidot speciālistu vienības korupcijas apkarošanai attiecīgajos dienestos un nodrošināt tām nepieciešamo apmācību un resursus. Nodrošināt, lai tiktu ievēroti starptautiskajos dokumentos noteiktie standarti, pieņemot atbilstošus tiesību aktus un administratīvos pasākumus. Veicināt ES dalībvalstu deleģēto sadarbības koordinatoru izvietošanu attiecīgajās valsts iestādēs, kas iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību. Ik pēc sešiem mēnešiem ziņot ES par faktiskajiem rezultātiem, kas gūti tiesu darbā ar organizēto noziedzību saskaņā ar noteikumiem Apvienoto Nāciju Konvencijā par starpnacionālo organizēto noziedzību, kas pazīstama kā Palermo Konvencija.

Turpināt uzlabot valsts pārvaldes funkcionēšanu

Turpināt ar ES acquis tieši saistīto izveidošanas procesu un ieviest reformas valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai kopumā. Pabeigt denacionalizācijas procesu.

Cilvēktiesības un nacionālo minoritāšu aizsardzība

Nodrošināt mazākumtautību tiesību pastāvīgu ievērošanu

Turpināt uzlabot čigānu stāvokli, pastiprinot attiecīgās stratēģijas īstenošanu, tostarp nodrošinot nepieciešamo finansiālo atbalstu valsts un vietējā līmenī, pasākumus pret diskrimināciju, kas vērsti uz nodarbinātības iespēju veicināšanu, izglītības pieejamības palielināšanu un mājokļu apstākļu uzlabošanu.

Pabeigt bēgļu atgriešanās procesu, pareizi un savlaicīgi ieviešot attiecīgos tiesību aktus. Attiecīgajās teritorijās ar reģionālās attīstības programmu palīdzību nodrošināt atgriezušos personu ekonomisko un sociālo integrāciju.

Reģionālā sadarbība

Papildus paplašināt reģionālo sadarbību

Attiecībā uz Atēnu procesu par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumu Eiropā sagatavoties integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidošanai.

Ekonomiskie kritēriji

Turpināt uzlabot apstākļus privātiem uzņēmumiem

Panākt būtisku progresu privatizācijas procesā un turpināt centienus uzlabot apstākļus privāto uzņēmumu radīšanai un attīstībai. Panākt būtisku progresu lielo uzņēmumu restrukturizācijas jomā.

Pabeigt zemes reformu, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības zemes reģistrāciju un privatizāciju.

Turpināt darba tirgus reformu

Turpināt centienus uzlabot darba tirgus atsaucību un palielināt darbaspēka iesaistīšanu.

Turpināt ilgtspējīgas vidējā termiņa fiskālās infrastruktūras ieviešanu, pastāvīgi samazinot vispārējo valsts tēriņu daļu IKP. Noteikt valsts tēriņu prioritāti brīvo resursu tērēšanai ar ES acquis saistītiem izdevumiem, tostarp veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformai. Turpināt samazināt subsīdijas lieliem zaudējumus radošiem uzņēmumiem. Uz šā pamata turpināt samazināt vispārējo valdības deficītu un valsts sektora parādu slogu.

Spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus

Iekšējais tirgus un tirdzniecība

Brīva preču aprite

Panākt būtisku progresu veco un jauno pieejas direktīvu transponēšanā un ES standartu pieņemšanā.

Turpināt Horvātijas pārtikas likumdošanas pielāgošanu un stiprināt nepieciešamās ieviešanas struktūras.

Ieviest valsts iepirkuma režīmu, izmantojot visas attiecīgās administratīvās struktūras, un panākt būtisku progresu darbā pie pilnīgas pielāgošanās ES acquis.

Brīva personu pārvietošanās

Turpināt pielāgošanos ES acquis profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas jomā, tostarp attiecībā uz izglītības un apmācības noteikumiem; turpmāk attīstīt nepieciešamās administratīvās struktūras.

Atcelt visus diskriminējošos pasākumus attiecībā pret ES migrējošiem darba ņēmējiem un ES pilsoņiem; pastiprināt administratīvās struktūras sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanai.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

Likvidēt atlikušos šķēršļus attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām pārrobežu pakalpojumu radīšanai un sniegšanai no ES.

Turpināt datu aizsardzības tiesību aktu pielāgošanu; stiprināt un nodrošināt uzraudzības varas neatkarību.

Brīva kapitāla aprite

Strādāt pie atlikušo kapitāla aprites ierobežojumu atcelšanas; turpināt tiesību aktu pielāgošanu attiecībā uz maksājumu sistēmām un nodrošināt racionālu to ieviešanu.

Stiprināt finanšu izmeklēšanas nodaļas administratīvās spējas un uzlabot tās sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā.

Uzņēmējdarbības tiesības

Pabeigt pielāgošanos intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā un stiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu.

Konkurence

Pastiprināt prettrestu un valsts atbalsta varu un izveidot uzticamu izpildes reģistru. Būtiski uzlabot caurskatāmību valsts atbalsta jomā. Attīstīt konkurences tiesību un politikas apmācību visos pārvaldes un tiesu sistēmas līmeņos.

Nodokļu sistēma

Turpināt darbu, lai pabeigtu pielāgošanos ES acquis nodokļu jomā attiecībā uz PVN un akcīzes nodokļiem, pievēršot sevišķu uzmanību PVN teritoriālās piemērošanas brīvajām zonām un esošo PVN nulles likmes un pārdošanas nodokļa zonu likvidēšanai.

Pieņemt par saistošiem Uzvedības kodeksa principus nodokļu uzlikšanā uzņēmējdarbībai un nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu šiem principiem.

Turpināt nodokļu pārvaldības stiprināšanu – tostarp IT sektorā – un nodrošināt tās pareizu funkcionēšanu, lai sasniegtu ES standartu un IT sistēmu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest ētikas kodeksu.

Muitas savienība

Stiprināt un konsolidēt muitas dienestu administratīvās un operatīvās spējas. Paplašināt visa personāla apmācību un palielināt informācijas tehnoloģiju izmantošanu, kuru dizainam un lietošanai jābūt savienojamai ar ES sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējo pielāgojamību. Izstrādāt un ieviest muitas dienesta ētikas kodeksu.

Censties panākt atbilstību brīvo zonu, tranzīta, nodevu, tarifu griestu un Vispārējās preferenču sistēmas jomās.

Sektorpolitika

Lauksaimniecība

Stiprināt tirgus un lauku attīstības politikai nepieciešamās administratīvās struktūras; izveidot ES standartiem atbilstošu vīna dārzu reģistru. Turpināt gatavošanos pilnībā funkcionējošas pārvaldes un kontroles sistēmas un maksājumu aģentūras izveidošanai atbilstoši ES prasībām.

Turpināt un būtiski uzlabot pielāgošanos ES acquis veterinārajā un fitosanitārajā sektorā, ietverot sistēmu dzīvnieku identificēšanai, dzīvnieku atkritumu apstrādi, gaļas un piena ražotņu modernizāciju, dzīvnieku slimību kontroles programmas un augu aizsardzību; būtiski uzlabot pārbaudes struktūras.

Zivsaimniecība

Turpināt atbilstošu administratīvo struktūru un aprīkojuma izveidošanu, lai nodrošinātu zivsaimniecības politikas racionālu ieviešanu, tostarp resursu pārvaldību, zvejas darbības pārbaudi un kontroli, tirgus politiku, strukturālās programmas, zvejas kuģu reģistru un flotes jaudu pārvaldības plānu atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem.

Transports

Turpināt pielāgošanos ES acquis un attīstīt pietiekamas administratīvās spējas autotransporta (sociālie, tehniskie un fiskālie pasākumi), dzelzceļa transporta (it sevišķi savstarpējas ekspluatācijas pasākumi un neatkarīga jaudu sadale) un jūras transporta jomā (it sevišķi jūras drošības jomā). Panākt pilnīgu pielāgošanos ES acquis aviācijas jomā saskaņā ar līgumu par Horvātijas dalību Eiropas vienotajā aviācijas tirgū.

Ekonomikas un monetārā savienība

Turpināt saskaņot tiesību aktus, kas reglamentē Centrālās bankas darbību. Uzlabot monetāro politiku, lai paplašinātu uz tirgu orientēto monetāro instrumentu izmantošanu un efektivitāti.

Sociālā politika un nodarbinātība

Turpināt pielāgošanos ES tiesību aktiem profesionālās veselības un drošības, darba tiesību, vienlīdzīgas attieksmes pret sievietēm un vīriešiem un diskriminācijas novēršanas jomā; stiprināt ar to saistītās administratīvās struktūras un struktūras, kas nepieciešamas sociālās nodrošināšanas koordinēšanai.

Izstrādāt un īstenot visaptverošu nodarbinātības stratēģiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, ņemot vērā turpmāko dalību Eiropas nodarbinātības stratēģijā, kas saskaņota ar atbilstošo analīzes, ieviešanas un novērtēšanas jaudu veidošanu.

Tālāk attīstīt sociālo partneru jaudu, jo īpaši divpusējā sociālā dialogā ES acquis izstrādāšanas un ieviešanas nolūkā.

Turpināt sabiedrības veselības tiesību aktu pielāgošanu un palielināt ieguldījumus veselības aprūpē.

Enerģētika

Turpināt pielāgošanos ES acquis par iekšējo enerģijas tirgu (elektrība un gāze), uzlabot enerģijas efektivitāti, atbalstīt atjaunojamus enerģijas avotus, veidot naftas krājumus, lai nodrošinātu pietiekamu apgādes drošību, nodrošināt kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju; stiprināt administratīvās spējas visās šajās jomās.

Mazie un vidējie uzņēmumi

Turpināt ieviest Eiropas Mazo uzņēmumu hartu. Turpināt uzņēmējsabiedrību reģistrācijas kārtības vienkāršošanu.

Zinātne un pētniecība

Stiprināt zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jaudu, lai nodrošinātu sekmīgu dalību Kopienas pamatprogrammās.

Izglītība un apmācība

Pielikt lielākas pūles, lai radītu mūsdienīgu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu.

Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas

Pieņemt nepieciešamos primāros un sekundāros tiesību aktus, lai pabeigtu regulatora struktūru un ieviestu konkurenci visās jomās. Pieņemt saskaņotu stratēģiju uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai.

Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinēšana

Nodrošināt skaidru pienākumu sadali un racionālu koordināciju starp ministrijām, lai izveidotu visaptverošu un saskaņotu stratēģiju reģionālās attīstības jomā. Izveidot partnerattiecību struktūras, kas nodrošina ciešu sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām pusēm valsts un reģionālā līmenī.

Nodrošināt, lai ieceltās pārvaldes un maksājumu iestādes progresīvi veidotu savu jaudu; izstrādāt un īstenot reģionālās attīstības plānus; paplašināt finanšu pārvaldes un kontroles kārtību; izveidot atbilstīgas novērošanas un novērtēšanas sistēmas.

Vide

Nodrošināt vides aizsardzības prasību integrēšanu pārējo sektoru politiku noteikšanas un īstenošanas jomā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību; ieviest horizontālos tiesību aktus.

Turpināt darbu pie ES acquis transponēšanas, ar sevišķu uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, dabas aizsardzību un integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli. Izstrādāt vides investīciju stratēģiju, pamatojoties uz pielāgošanās izmaksu aplēsēm. Palielināt investīcijas vides infrastruktūrā, ar sevišķu uzsvaru uz notekūdeņu savākšanu un apstrādi, dzeramā ūdens apgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

Patērētāju un veselības aizsardzība

Turpināt pielāgošanos ES acquis par pasākumiem sakarā ar drošību un stiprināt iedarbīgai tirgus uzraudzībai nepieciešamās administratīvās jaudas.

Finansiālā kontrole

Izstrādāt saskaņotu tiesību aktu struktūru un iedarbīgus mehānismus valsts ienākuma un izdevumu novērošanai, kontrolei un auditam.

Izstrādāt iedarbīgus mehānismus Komisijas informēšanai par kļūdām, kas skar Kopienas finanšu intereses, un izveidot nepieciešamās koordinēšanas metodes.

Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā

Robežu pārvaldība

Stiprināt robežkontroli, izveidot nacionālās datubāzes un reģistrus un nodrošināt koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem.

Organizētā noziedzība un korupcija

Uzlabot policijas aprīkojumu un infrastruktūru, ieskaitot datorizētas izmeklēšanas sistēmas izveidošanu; stiprināt sadarbību starp policiju un citām tiesībsargājošām iestādēm; pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu, organizēto noziedzību, ekonomisko noziedzību (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas viltošanu), krāpšanu un korupciju; uzlabot attiecīgo valsts tiesību aktu pielāgošanu ES acquis šajās jomās.

4. PROGRAMMU VEIDOŠANA

Kopienas palīdzība Rietumbalkānu valstīm Stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros tiks sniegta ar atbilstošu finansiālo instrumentu palīdzību, jo īpaši saskaņā ar Padomes 2000. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (1); attiecīgi, šis lēmums neuzliek nekādus finansiālus pienākumus. Turklāt Horvātijai būs pieejams finansējums no daudzvalstu un horizontālajām programmām. Komisija strādā kopā ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules Banku, lai atvieglotu projektu līdzfinansēšanu sakarā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu.

5. NOSACĪJUMI

Nosacījumi Kopienas palīdzībai Rietumbalkānu valstīm saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu ir turpmāks progress Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildē. Šo vispārējo noteikumu rezultātā Padome var veikt atbilstošus pasākumus, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2666/2000 5. pantu.

Komisijas palīdzība atkarīga arī no nosacījumiem, ko Padome definējusi savos 1997. gada 29. aprīļa secinājumos, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos īstenot demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas, ņemot vērā šajā Eiropas Partnerībā noteiktās prioritātes.

6. NOVĒROŠANA

Eiropas Partnerības īstenošanas pārraudzību nodrošina, izmantojot mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesu, jo īpaši gada ziņojumus par Stabilizācijas un asociācijas procesu.

(1) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2415/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 3. lpp.).

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 297

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	47. sējums 2004. gada 22. septembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1650/2004 (2004. gada 21. septembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1651/2004 (2004. gada 21. septembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2921/90 attiecībā uz atbalsta apmēru kazeīna un kazeinātu ražošanai no vājpiena	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1652/2004 (2004. gada 20. septembris), ar ko pieļauj pārcēlumus starp daudzuma limitiem, kuri noteikti Pakistānas Islāma Republikas izcelsmes tekstilizstrādājumiem un apģērbiem	4
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1653/2004 (2004. gada 21. septembris) par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi	6

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Dalībvalstu valdību pārstāvju konference
*	2004/646/EK, Euratom:Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmums (2004. gada 14. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnešus	17
	Padome
*	2004/647/EK:ĀKK un EK Ministru padomes lēmums Nr. 2/2004 (2004. gada 30. jūnijs) attiecībā uz eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību finansēšanas noteikumu un nosacījumu pārskatīšanu (Kotonū parakstītā ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma II pielikums)	18
*	2004/648/EK:Padomes lēmums (2004. gada 13. septembris) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem Eiropas Partnerībā ar Horvātiju	19

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	67,6
0702 00 00	999	67,6
0707 00 05	052	94,6
	096	12,9
	999	53,8
0709 90 70	052	89,5
0709 90 70	999	89,5
0805 50 10	052	76,3
	388	60,5
	508	37,1
	524	54,4
	528	51,3
	999	55,9
0806 10 10	052	83,2
	220	121,0
	400	170,3
	624	148,4
	999	130,7
0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90	388	66,3
	400	93,0
	508	68,9
	512	94,0
	528	86,4
	800	177,0
	804	64,5
	999	92,9
0808 20 50	052	92,8
	388	86,0
	999	89,4
0809 30 10, 0809 30 90	052	119,6
0809 30 10, 0809 30 90	999	119,6
0809 40 05	066	53,9
	094	29,3
	624	117,4
	999	66,9

PAKISTĀNA					KOREKCIJA
Grupa	Kategorija	Mērvienība	2004. gada limits	Koriģētais darbības līmenis	Daudzums mērvienībās	Daudzums tonnās	%	Pielāgošana	Jaunais koriģētais darbības līmenis
IB	4	gabali	50 030 000	54 445 723	12 960 000	2 000	25,9	Pārcēlums no 28. kategorijas	67 405 723
IB	5	gabali	14 849 000	15 467 728	2 265 000	500	15,3	Pārcēlums no 28. kategorijas	17 732 728
IIA	20	kilogrami	59 896 000	61 953 754	1 500 000	1 500	2,5	Pārcēlums no 28. kategorijas	63 453 754
IIB	28	gabali	128 083 000	137 043 630	– 6 440 000	– 4 000	– 5,0	Pārcēlums uz 4., 5. un 20. kategoriju	130 603 630