30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1196/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 30. jūnijā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1197/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2004. gada jūnijā iesniegtos dažu mājputnu un olu nozares produktu importa atļauju pieteikumus, saskaņā ar shēmām, kas ir paredzētas Regulās (EK) Nr. 593/2004 un (EK) Nr. 1251/96

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 593/2004 par tarifu kvotu atvēršanu un to vadību olu un olu albumīna nozarē (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1251/96 par tarifu kvotu atvēršanu un to vadību mājputnu gaļas nozarē (2), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Importa atļauju pieteikumi laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 30. septembrin, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2004 un Regulu (EK) Nr. 1251/96, ir jāpieņem atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2.   Importa atļauju pieteikumus laikposmam no 2004. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim var iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2004 un Regulu (EK) Nr. 1251/96 par kopējo daudzumu, kas minēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

---

(1)  OV L 94, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 136. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1043/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 24. lpp.).

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1198/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2004. gada jūnijā iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem mājputnu gaļas produktiem, saskaņā ar shēmām, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 774/94 par tarifu kvotu atvēršanu un to vadību mājputnu gaļai un dažiem citiem lauksaimniecības produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 1994. gada 22. jūnija Regulu (EK) Nr. 1431/94, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to shēmu piemērošanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 774/94 par dažu tarifu kvotu atvēršanu un to vadību mājputnu gaļai un citiem lauksaimniecības produktiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Importa atļauju pieteikumi laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1431/94, ir jāpieņem atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

2.   Importa atļauju pieteikumus laikposmam no 2004. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim var iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1431/94 par kopējo daudzumu, kas minēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

---

(1)  OV L 156, 23.6.1994., 9 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1043/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 24 lpp.).

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/7

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1199/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2004. gada jūnijá iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem mājputnu gaļas produktiem atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2497/96

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2497/96, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to shēmu piemērošanu mājputnu gaļas nozarē, kas noteiktas asociācijas līgumos un pagaidu nolīgumos starp Eiropas Kopienu un Izraēlas valsti (1), un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2497/96 pieejamais daudzums laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim ir norādīts pielikumā.

2.   Importa atļauju pieteikumus laikposmam no 2004. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim var iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2497/96 par kopējo daudzumu, kas minēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 338, 28.12.1996., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 361/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 15. lpp.).

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/9

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1200/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko izsludina izsoli Nr. 52/2004 EK jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta izpārdošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), inter alia, ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru rīcībā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1623/2000 būtu jāorganizē izsoles jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta izpārdošanai, lai samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un lai nodrošinātu iespēju veikt nelielus rūpnieciskās ražošanas projektus, pārstrādājot šādu spirtu precēs, kas ir paredzētas izvešanai rūpnieciskām vajadzībām. Dalībvalstu krājumos esošo Kopienas vīna spirtu veido daudzumi, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27. 28. un 30. pantu.

(3)	No 1999. gada 1. janvāra, kopš tika pieņemta Padomes 1998. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2799/98 par eiro agromonetārā režīma ieviešanu (3), piedāvājumu cenas un izsoles nodrošinājums ir jānorāda eiro, un maksājumi jāveic eiro.

(4)	Ir jānosaka iesniedzamo piedāvājumu minimālās cenas, kas ir iedalītas atbilstīgi paredzētajiem izmantošanas veidiem.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīnu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo izsludina izsoli Nr. 52/2004 EK jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta pārdošanai. Konkrētais spirts ir iegūts destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un ir Francijas intervences aģentūras pārvaldībā.

Pārdošanai paredzētais daudzums ir 100 000 hektolitri 100 % (pēc tilpuma) spirta. Tvertņu numuri, glabāšanas vieta un 100 % (pēc tilpuma) spirta daudzums ir norādīts pielikumā.

2. pants

Pārdošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 79., 81., 82., 83., 84., 85., 95., 96., 97., 100. un 101. pantu un Regulas (EK) Nr. 2799/98 2. pantu.

3. pants

1.   Piedāvājumi jāiesniedz attiecīgajai intervences aģentūrai, kurai ir konkrētā spirta krājumi:

Onivins — Libourne, Délégation nationale,

17, avenue de la Ballastière, boîte postale 231

F-33505 Libourne Cedex

(tālrunis: (33-5) 57 55 20 00

telekss: 57 20 25

fakss: (33-5) 57 55 20 59),

vai jānosūta uz minēto adresi kā ierakstītu sūtījumu.

2.   Piedāvājumus iesniedz aizzīmogotā dubultā aploksnē, uz iekšējās aploksnes norāda: “Piedāvājums-izsole Nr. 52/2004 EK jaunu rūpniecisku izmantojumu nolūkā”, uz ārējās aploksnes norāda attiecīgās intervences aģentūras adresi.

3.   Piedāvājumiem jābūt nogādātiem uz attiecīgo intervences aģentūru ne vēlāk kā pulksten 12.00 pēc Briseles laika 2004. gada 27. jūlija.

4.   Katram piedāvājumam jāpievieno apliecinājums, ka attiecīgajai intervences aģentūrai ir iemaksāts piedāvājuma nodrošinājums EUR 4 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta.

4. pants

Minimālās cenas, par kurām var iesniegt piedāvājumus, ir EUR 8,60 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts cepšanas rauga ražošanai, EUR 26 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts amīna un hlora tipa ķīmisko produktu ražošanai eksporta nolūkos, EUR 32 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts odekolona ražošanai eksportam, un EUR 7,50 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts citiem rūpnieciskiem izmantojumiem.

5. pants

Formalitātes, kas saistītas ar paraugu ņemšanu, ir definētas Regulas (EK) Nr. 1623/2000 98. pantā. Paraugu cena ir EUR 10 par litru.

Intervences aģentūra nodrošina visu vajadzīgo informāciju par pārdošanai paredzētā spirta īpašībām.

6. pants

Izpildes garantija ir EUR 30 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta.

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262, 14.10.2003., 13. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 908/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 56. lpp.).

(3)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/12

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1201/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko atver un paredz tarifa kvotas pārvaldību pār Bulgārijas vai Rumānijas izcelsmes teļiem, kas sver ne vairāk kā 80 kilogramus (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/18/EK par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko koriģē tirdzniecības aspektus Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, ņemot vērā Pušu sarunu rezultātus par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (2), un Padomes 2003. gada 8. aprīļa Lēmums 2003/286/EK par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko koriģē tirdzniecības aspektus Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgāriju, no otras puses, ņemot vērā Pušu sarunu rezultātus par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (3), katru gadu paredz atvērt dažas tarifa kvotas, proti, par 178 000 dzīvu liellopu, kas sver ne vairāk kā 80 kg (kārtas numurs 09.4598) un kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā, atbilstoši dažiem nosacījumiem, kas izklāstīti šo lēmumu attiecīgo protokolu A.b pielikumos. Sīki izstrādāti noteikumi par šīs tarifa kvotas piemērošanu ir pieņemti ar Komisijas 1999. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1128/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tarifa kvotas piemērošanai dažu trešo valstu izcelsmes teļiem, kas sver ne vairāk kā 80 kilogramus (4).

(2)

Ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas pievienošanos, kuras kopā ar Bulgāriju un Rumāniju izmanto šo tarifa kvotu, un Kipras, Maltas un Slovēnijas pievienošanos, un līdz rezultātiem sarunās par jaunām tarifu koncesijām Bulgārijai un Rumānijai, šīs tarifa kvotas pārvaldīšanai sīki izstrādātu noteikumu veidā jānosaka, ka uz laiku no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam pieejamais daudzums atbilstoši jāsadala uz visu gadu Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 4. punkta nozīmē par labu Bulgārijai un Rumānijai.

(3)

Lai ievērotu tradicionālos tirdzniecības modeļus, kādi pastāv starp Kopienu, Bulgāriju un Rumāniju, daudzumi jānosaka trim laikposmiem, ņemot vērā pārskata periodā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam veiktās Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes dzīvu dzīvnieku piegādes. Tiklīdz būs precizētas un ratificētas pastāvīgās sarunas par papildprotokoliem attiecīgajiem Eiropas nolīgumiem ar šīm divām valstīm, jauno koncesiju spēkā stāšanās dienā tiks ieviesti jauni pārvaldības noteikumi.

(4)	Lai panāktu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, nodrošinot komerciāli atbilstīgu dzīvnieku skaitu uz pieteikumu, katrā ievešanas atļaujas pieteikumā jāņem vērā minimālais un maksimālais dzīvnieku skaits.

(5)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi importē nozīmīgu apjomu no trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji 2003. gadā būtu importējuši vismaz 100 dzīvniekus, lai sūtījumu, kurā ir 100 dzīvnieki, varētu uzskatīt par komerciāli atbilstīgu. Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas uzņēmējiem jāļauj pieteikties, par pamatu ņemot 2003. gadā veikto importu no valstīm, kuras tiem ir trešās valstis.

(6)	Ja šādi kritēriji ir pārbaudāmi, pieteikumi iesniedzami dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

(7)	Lai nepieļautu spekulāciju, importētājiem, kuri 2004. gada 1. janvārī vairs nenodarbojas ar dzīvu liellopu tirdzniecību, jāliedz kvotas izmantošana un ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem.

(8)	Jāparedz, ka daudzumi, par kuriem var pieprasīt atļauju pieteikumus, ir sadalāmi pēc pārskata perioda un vajadzības gadījumā pēc tam, kad ir piemērots vienots procentuālais samazinājums.

(9)

Režīms jāpārvalda ar ievešanas atļauju palīdzību. Šajā sakarā jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāsniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (5) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka kopīgus sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas apliecību sistēmu lauksaimniecības produktiem (6).

(10)

Pieredze rāda, ka pienācīgai kvotas pārvaldībai arī jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tāpēc šādam importētājam ir aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un importēšanā. Tādējādi galvenajai prasībai attiecībā uz atļaujas drošību jābūt noteikumam uzrādīt apliecinājumu par šādu darbību veikšanu.

(11)	Lai nodrošinātu stingru atbilstoši kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nav spēkā pielaide, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(12)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1128/1999 ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam var importēt 178 000 dzīvu Bulgārijas vai Rumānijas izcelsmes liellopu, kas sver ne vairāk kā 80 kg un kuru KN kods ir 0102 90 05, atbilstoši jebkādam samazinājumam, par ko Kopiena tādējādi ir vienojusies ar minētajām valstīm.

Tarifa kvotas kārtas numurs ir 09.4598.

2.   Muitas nodokļa likmi samazina par 90 %.

3.   Šā panta 1. punktā minētos daudzumus šādi sadala uz attiecīgajā punktā minēto laikposmu:

a)	5 000 dzīvu liellopu laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 31. decembrim;

b)	86 500 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam;

c)	86 500 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

4.   Ja kādā no 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem daudzums, uz kuru attiecas par katru no šiem laikposmiem iesniegtie atļauju pieteikumi, ir mazāks par attiecīgajā laikposmā pieejamo daudzumu, tad pārējais daudzums par minēto laikposmu tiks pievienots nākamajā laikposmā pieejamajam daudzumam.

2. pants

1.   Lai pieteikumu iesniedzēji būtu tiesīgi izmantot 1. pantā paredzēto kvotu, viņiem jābūt fiziskām vai juridiskām personām un ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas laikā jāapliecina attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka 2003. gadā viņi ir importējuši vismaz 100 dzīvniekus, uz kuriem attiecas HS apakšpozīcija 0102.90.

Pieteikumu iesniedzējiem jābūt minētiem attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas uzņēmēji var pieteikties ievešanas atļauju saņemšanai, par pamatu ņemot 1. punktā minēto 2003. gadā veikto importu no valstīm, kuras tiem ir trešās valstis.

3.   Apliecinājumu par importu iesniedz vienīgi kā muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru attiecīgi vizē muitas iestādes un kurā iekļauta norāde uz attiecīgo pieteikuma iesniedzēju kā saņēmēju.

Dalībvalstis var pieņemt pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, kas attiecīgi apliecinātas kompetentajā iestādē. Pieņemot šādas kopijas, par to paziņo paziņojumā, ko par katru attiecīgo pieteikuma iesniedzēju sagatavo 3. panta 5. punktā minētās dalībvalstis.

4.   Uzņēmēji, kuri 2004. gada 1. janvārī ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu gaļas nozarē, nav tiesīgi iesniegt pieteikumus.

5.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, kuriem katram ir bāzes imports, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pamatu iesniegumam var izmantot minēto bāzes importu.

3. pants

1.   Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Pieteikumi ievešanas atļauju saņemšanai par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu:

a)	attiecas vismaz uz 100 dzīvniekiem;

b)	nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumi pārsniedz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto daudzumu, pārpalikumu neņem vērā.

3.   Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai katrā 1. panta 3. punktā minētajā laikposmā iesniedz pirmajās desmit darbdienās. Pieteikumus par pirmo laikposmu tomēr iesniedz ne vēlāk kā otrajā ceturtdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, tad netiek pieņemts neviens minētā pieteikuma iesniedzēja pieteikums.

5.   Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz piektajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas laikposma beigām nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus, to adreses, kā arī pieteikumā norādītos daudzumus.

Paziņojumus, ieskaitot paziņojumus bez datiem, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot I pielikumā norādīto paraugu, ja pieteikumi faktiski ir iesniegti.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisija cik vien drīz iespējams lemj par to, ciktāl pieteikumu prasības var izpildīt.

2.   Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz attiecīgajā laikposmā pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu procentuālo samazinājumu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.

Ja, izmantojot pirmajā daļā minēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 100 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot ievešanas tiesības, kuras katra attiecas uz 100 dzīvniekiem. Ja atlikusī partija ir mazāka par 100 dzīvniekiem, to uzskata par vienu partiju.

3.   Ievešanas atļaujas izsniedz cik vien drīz iespējams saskaņā ar Komisijas lēmumu par pieteikumu pieņemšanu.

5. pants

1.   Ievešanas atļaujas izsniedz uz tā uzņēmēja vārda, kurš ir iesniedzis pieteikumu.

2.   Ievešanas atļauju pieteikumos un atļaujās norāda šādas ziņas:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

b)	16. ailē - šādu kombinētās nomenklatūras kodu: 0102 90 05;

c)	20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4598) un vismaz vienu no II pielikumā paredzētajām norādēm.

Atļaujās norāda arī pienākumu importēt no a) punktā minētās valsts.

6. pants

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punktu, ievešanas atļaujas, ko izdod saskaņā ar šo regulu, nevar nodot citiem, un ar tām piešķir tiesības atbilstoši tarifa kvotām tikai tad, ja tās ir izsniegtas ar to pašu vārdu un adresi, kas norādīta saņēmējam izlaišanai brīvā apgrozībā paredzētajā muitas deklarācijā, kas tām ir pievienota.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1445/95 3. panta, derīguma termiņš ievešanas atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir 150 dienas. Neviena ievešanas atļauja nav derīga pēc 2005. gada 30. jūnija.

3.   Nodrošinājums attiecībā uz ievešanas atļauju ir EUR 20 par dzīvnieku, un pieteikuma iesniedzējs to iemaksā, iesniedzot atļaujas pieteikumu.

4.   Izdotās atļaujas ir derīgas visā Kopienā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējo muitas tarifu, kas attiecīgi piemērojams dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija izlaišanai brīvā apgrozībā, iekasē par visiem importētajiem daudzumiem, kas pārsniedz ievešanas atļaujā norādītos.

6.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumus, nodrošinājumu atmaksā tikai tad, kad ir iesniegts apliecinājums, ka atļaujas īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Šādā apliecinājumā ir vismaz:

a)

faktūrrēķina oriģināls vai apliecināta kopija, ko atļaujas īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums maksājumam, ko veicis atļaujas īpašnieks, vai neatsaucams akreditīvs, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam;

b)	pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz atļaujas īpašnieka vārda;

c)	IM 4 veidlapas eksemplārs Nr. 8 ar atļaujas īpašnieka vārdu un adresi, kas ir vienīgā norāde 8. ailē.

7. pants

Par importētiem dzīvniekiem piemēro 1. pantā minētos nodokļus, uzrādot preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ko eksportētājvalsts izsniegusi saskaņā ar 4. protokolu, kas pievienots ar Bulgāriju un Rumāniju noslēgtajiem Eiropas nolīgumiem, vai faktūrrēķina deklarāciju, kuru saskaņā ar minēto protokolu ir uzrakstījis eksportētājs.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro atbilstoši šai regulai.

9. pants

Regulu (EK) Nr. 1128/1999 atceļ. Pieteikumi par importa tiesībām, ko varētu iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1128/1999, ir automātiski noraidīti.

10. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.

(3)  OV L 102, 24.4.2003., 60. lpp.

(4)  OV L 135, 29.5.1999., 50. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1144/2003 (OV L 160, 28.6.2003., 44. lpp.).

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 360/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 13. lpp.).

(6)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 47, 6.4.2004., 25. lpp.).

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/19

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1202/2004

(2004. gada 29. jūnijs)

par nobarošanai paredzēto jaunbuļļu importa kvotu atvēršanu un administrēšanas nodrošināšanu (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par kopēja liellopu un teļa gaļas tirgus organizēšanu (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	PTO grafiks CXL pieprasa Kopienai atvērt ikgadēju importa tarifu kvotu 169 000 nobarošanai paredzētu jaunbuļļu.

(2)

PTO kontekstā notiekošo sarunu laikā saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu pēc Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās, dažas no kurām kopā ar Rumāniju pēdējo trīs kvotu gados ir bijušas galvenās piegādātājvalstis, šīs tarifu kvotas pārvaldīšanai detalizētos noteikumos ir nepieciešams noteikt, ka no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam pieejamais daudzums jāievieš pakāpeniski gada laikā piemērotā veidā Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 4. punkta nozīmē.

(3)

Ņemot vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus starp Kopienu un piegādātājvalstīm šīs kvotas ietvaros un nepieciešamību nosargāt tirgus līdzsvaru, pieejamais daudzums ir sadalīts pa četriem ceturkšņiem 2004./2005. kvotu gadam. Tiklīdz XXIV.6 sarunas būs beigušās un ratificētas, tiks ieviesti jauni pārvaldīšanas noteikumi. Noteikumiem jāņem vērā šo sarunu rezultāti un jau izmantotie atvērtās kvotas daudzumi.

(4)	Lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, vienlaicīgi nodrošinot katram pieteikumam komerciāli dzīvotspējīgu dzīvnieku daudzumu, katrā importa licences pieteikumā jāievēro minimālais un maksimālais lopu skaits.

(5)

Lai novērstu spekulāciju, kvotas ietvaros pieejamiem daudzumiem jābūt pieejamiem tādiem operatoriem, kuri spēj pierādīt, ka patiesi ir iesaistīti ievērojama daudzuma importā no trešām valstīm. Ņemot to vērā un lai nodrošinātu efektīgu pārvaldīšanu, attiecīgajiem tirgotājiem 2003. gadā vajadzēja importēt vismaz 100 dzīvnieku, paredzot, ka 100 dzīvnieku nosūtīšanu var uzskatīt par komerciāli dzīvotspējīgu konosamentu. Operatoriem Ungārijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Slovēnijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Kiprā un Maltā jāatļauj pieteikties, pamatojoties uz importu no valstīm, kuras 2003. gadā attiecībā uz tām bija trešo valstu statusā.

(6)	Ja šādi kritēriji ir jāpārbauda, iesniegumi noteikti jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN reģistrā.

(7)	Lai novērstu spekulāciju, importētājiem, kuri 2004. gada 1. janvārī vairs nav iesaistīti liellopu tirdzniecībā, jāliedz piekļūšana kvotai un licences nav apmaināmas.

(8)	Jāparedz noteikumi daudzumiem, kuriem licences pieteikumi var tikt pieprasīti piešķiršanai pēc apsvēršanas un, ja piemērojams, pēc vienveidīgas samazināšanas procentu piemērošanas.

(9)

Jāparedz pasākumi importa licenču izmantošanai. Šādā nolūkā jānosaka noteikumi pieteikumu iesniegšanai un informācijai, kas jānorāda pieteikumos un licencēs, un, ja nepieciešams, iekļaujot atsevišķus nosacījumus 1995. gada 26. jūnija Komisijas Regulā (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (2) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, kas nosaka kopējus detalizētus noteikumus importa un eksporta licenču un lauksaimniecības ražojumu iepriekš noformējamu apliecību sistēmas piemērošanai (3).

(10)

Pieredze rāda, ka kvotu pareizai pārvaldīšanai ir nepieciešams, lai nominālais licences turētājs būtu patiess importētājs. Tādējādi šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, transportēšanā un importēšanā. Šādu aktivitāšu pierādījumu uzrādīšanai jābūt galvenajai prasībai attiecībā uz licenču drošību.

(11)	Lai nodrošinātu šīs kvotas ietvaros importēto dzīvnieku stingru statistisko kontroli, Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā minētā pielaide nav jāpiemēro.

(12)	Šīs tarifu kvotas piemērošanai ir nepieciešamas importēto dzīvnieku konkrēto galamērķu efektīvas pārbaudes. Tādēļ dzīvnieki jānobaro tajā dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

(13)	Jāiemaksā drošības nauda, lai nodrošinātu to, ka dzīvnieki noteiktajās ražotnēs tiek nobaroti vismaz 120 dienas. Drošības naudai jānosedz starpība starp kopējā muitas tarifa (KMT) nodevu un samazināto nodevu, ko piemēro dienā, kad attiecīgos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā.

(14)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo laika periodam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam tiek atvērta tarifu kvota 169 000 jaunbuļļu ar KN kodu, 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49, kuri paredzēti nobarošanai Kopienā, paredzot, ka tā var tikt samazināta Kopienas un tās PTO partneru sarunās, kas notiek saskaņā ar VVTT XXIV.6 pantu PTO kontekstā.

Tarifu kvotas numurs ir 09.4005.

2.   Muitas importa nodeva, ko piemēro saskaņā ar 1. punktā minēto tarifu kvotu, ir 16 % ad valorem plus EUR 582 par tonnu neto.

Pirmajā daļā noteikto nodevas likmi piemēro ar noteikumu, ka importētie dzīvnieki tiek nobaroti vismaz 120 dienas dalībvalstī, kura ir izsniegusi importa licenci.

3.   Šīs regulas 1. punktā noteiktos daudzumus sadala minētajā laika periodā sekojoši:

a)	42 250 liellopu laika periodam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. septembrim;

b)	42 250 dzīvnieku - no 2004. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 31. decembrim;

c)	42 250 dzīvnieku - no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam;

d)	42 250 dzīvnieku - no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

4.   Ja kādā no laika periodiem, kas minēti 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, daudzums, kas noteikts pieteikumā licences saņemšanai katram no šiem laika periodiem, ir mazāks par attiecīgajā periodā pieejamo daudzumu, atlikušo šī perioda daudzumu pieskaita daudzumam, kas ir pieejams nākamajam periodam.

2. pants

1.   Lai būtu tiesības uz 1. pantā noteiktajām kvotām, pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt fiziskām vai juridiskām personām un, iesniedzot pieteikumus importa licenču saņemšanai, jāpierāda attiecīgās dalībvalsts kompetentām iestādēm, ka 2003. gadā tās ir ievedušas vismaz 100 dzīvniekus pēc KN koda 0102 90.

Pieteikuma iesniedzējiem ir jābūt reģistrētiem nacionālajā PVN reģistrā.

2.   Operatori no Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas var pieteikties uz importa licencēm, pamatojoties uz 1. punktā minēto importu no valstīm, kuras 2003. gadā attiecībā pret tām bija trešās valstis.

3.   Pierādījums par importu ir tikai muitas iestāžu likumīgi apstiprināts muitas dokuments par dzīvnieku laišanu brīvā apgrozībā ar norādi, ka pieteikuma iesniedzējs ir saņēmējs.

Dalībvalstis var pieņemt pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, ko likumīgi apstiprinājušas kompetentas iestādes. Ja šādas kopijas akceptē, dalībvalstis par katru šādu pieteikumu paziņo 3. panta 5. punktā minētajā kārtībā.

4.   Operatori, kuri 2004. gada 1. janvārī pārtrauca tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas sektorā, nevar pieteikties.

5.   Sabiedrība, kura ir izveidojusies, apvienojoties sabiedrībām, kurām katrai ir 1. punktā noteiktais minimālais importa atskaites daudzums, var izmantot šos atskaites importa darījumus par pamatojumu pieteikumam.

3. pants

1.   Pieteikumus importa licenču saņemšanai var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Pieteikumi importa licenču saņemšanai katram 1. panta 3. punktā minētajam laika periodam:

a)	aptver vismaz 100 dzīvniekus;

b)	nedrīkst pārsniegt 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikuma daudzums pārsniedz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto daudzumu, pārsniegto daudzumu ignorē.

3.   Pieteikumus importa licenču saņemšanai iesniedz katra 1. panta 3. punktā minētā perioda pirmajās 10 darba dienās. Tomēr pieteikumu pirmajam periodam iesniedz ne vēlāk kā otrajā ceturtdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk par vienu pieteikumu katram 1. panta 3. punktā minētajam periodam. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk par vienu pieteikumu, visi šā pieteikuma iesniedzēja pieteikumi tiek noraidīti.

5.   Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes dalībvalstis, vēlākais līdz piektajai darba dienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, nodod Komisijai pieteikuma iesniedzēju sarakstu ar viņu adresēm un pieteiktajiem daudzumiem.

Visus pieteikumus, ieskaitot “nulles” ienākumus, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot šīs regulas I pielikumā doto paraugformulāru gadījumos, kad pieteikumi patiešām ir iesniegti.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma Komisija cik iespējams drīz izlemj, cik lielā mērā pieteikumus var apmierināt.

2.   Ja pieteikumos uzrādītais daudzums, kā noteikts 3. pantā, pārsniedz daudzumu, kas ir pieejams attiecīgajā periodā, Komisija nosaka vienotu samazināšanas koeficientu, ko piemēro pieteiktajiem daudzumiem.

Ja pirmajā daļā noteiktā samazināšanas koeficienta piemērošanas rezultātā iegūst skaitli, kas ir mazāks par 100 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis nosaka pieejamo daudzumu, sastādot grupas tiesībām uz ievešanu, iekļaujot 100 dzīvniekus katrā. Ja atlikušajā grupā ir mazāk par 100 dzīvniekiem, to uzskata par atsevišķu grupu.

3.   Licences izsniedz cik iespējams drīz pēc Komisijas lēmuma attiecībā uz pieteikumu pieņemšanu.

5. pants

1.   Importa licences izsniedz uz tā operatora vārda, kurš iesniedzis pieteikumu.

2.   Licences pieteikumos un licencēs norāda:

a)	8. ailē - izcelsmes valsti;

b)	16. ailē - vienu vai vairākus no šādiem Kombinētās nomenklatūras kodiem: 0102 90 05; 0102 90 29 vai 0102 90 49;

c)	20. ailē - kvotas kārtas numuru (09.4005) un vienu no indosamentiem, kas noteikti III pielikumā.

6. pants

1.   Neņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punktu, importa licences, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, nav nododamas citiem, un tām ir piešķirtas tiesības saskaņā ar tarifu kvotām tikai tad, ja tās ir izsniegtas uz tā paša vārda un adreses, kas norādīta kā saņēmējs pievienotajā muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā.

2.   Licenču derīguma termiņš beidzas 2005. gada 30. jūnijā.

3.   Drošības nauda attiecībā uz importa licenci ir EUR 20 par dzīvnieku, un to iemaksā pieteikuma iesniedzējs reizē ar pieteikumu licences saņemšanai.

4.   Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējā muitas tarifa nodevu, ko piemēro dienā, kad pieņem muitas deklarāciju brīvai apgrozībai, iekasē attiecībā uz visu daudzumu, kas ievests virs tā, kas norādīts importa licencē.

6.   Neņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumus, drošības naudu neatmaksā, kamēr nav uzrādīti pierādījumi, ka licences nominālais turētājs ir bijis komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, transportu un laišanu brīvā apgrozībā. Šādi pierādījumi iekļauj vismaz:

a)	oriģinālu faktūrrēķinu vai apstiprinātu tā kopiju, ko pārdevējs vai viņa pārstāvis, kuri abi darbojas trešajā eksporta valstī, ir izrakstījis uz nominālā turētāja vārda, un pierādījumus, ka nominālais turētājs ir samaksājis vai atvēris neatsaucamu dokumentāru akreditīvu par labu pārdevējam;

b)	konosamentu vai, ja piemērojams, sauszemes vai gaisa transporta dokumentu, kurš izrakstīts uz nominālā turētāja vārda par attiecīgajiem dzīvniekiem;

c)	formulāra IM4 kopiju Nr. 8, kurā vienīgā norāde 8. ailē ir nominālā turētāja vārds un adrese.

7. pants

1.   Importēšanas laikā importētājs pierāda, ka ir:

a)	rakstiski apņēmies viena mēneša laikā informēt licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentās iestādes par fermu vai fermām, kurās jaunlopi tiks nobaroti;

b)

licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentā iestādē iemaksājis drošības naudu tādā apjomā, kā noteikts katram tiesīgam KN kodam II pielikumā; ievesto dzīvnieku nobarošana tajā dalībvalstī vismaz 120 dienas no dienas, kad ir pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (4) 20. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Izņemot force majeure gadījumus, 1. punkta b) apakšpunktā minēto drošības naudu atmaksā tikai tad, ja licences izsniegšanas dalībvalsts kompetentai iestādei ir uzrādīti pierādījumi, ka jaunlopi:

a)	ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu;

b)	nav nokauti, pirms ir pagājušas 120 dienas no importa dienas, vai

c)	ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir miruši slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā pirms šī termiņa beigām.

Drošības naudu atmaksā uzreiz pēc šādu pierādījumu uzrādīšanas.

Tomēr, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētais laika periods nav ievērots, atmaksājamo drošības naudu samazina par:

—	15 % un par

—	2 % no atlikušās summas par katru dienu, kas ir pārsniegta.

Neatmaksāto daudzumu atsavina un patur kā muitas nodevu.

3.   Ja 2. punktā minētie pierādījumi nav uzrādīti 180 dienu laikā no importa dienas, drošības naudu atsavina un patur kā muitas nodevu.

Tomēr, ja šādus pierādījumus neuzrāda 180 dienu laikā, kā noteikts pirmajā daļā, bet uzrāda sešu mēnešu laikā pēc minētā laika perioda, atsavināto summu, atņemot 15 % no drošības naudas, atmaksā.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro, pakļaujoties šai regulai.

9. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 360/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 13. lpp.).

(3)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 25. lpp.).

(4)  OV L 205,3.8.1985., 5 lpp.

---

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/27

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1203/2004

(2004. gada 29. jūnijs)

par tarifa kvotas saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 atvēršanu un administrēšanas nodrošināšanu (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par kopīgu liellopu un teļa gaļas tirgus organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	PTO plāns CXL pieprasa Kopienai atvērt ikgadēju importa kvotu 53 000 tonnām saldētas liellopu gaļas ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 (kārtas numurs 09.4003). Īstenošanas noteikumi ir jānosaka 2004./2005. gada kvotai, sākot ar 2004. gada 1. jūliju.

(2)

2003./2004. gada kvota tika pārvaldīta atbilstoši Komisijas 2003. gada 7. maija Regulas (EK) Nr. 780/2003 noteikumiem, kas atver un nosaka tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 (no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam) (2). Šī regula jo īpaši noteica stingrus piedalīšanās kritērijus ar mērķi novērst fiktīvu operatoru reģistrēšanu. Bez tam, pastiprinātie noteikumi par attiecīgo importa licenču lietošanu radīja šķērsli spekulatīvai darbībai ar licencēm.

(3)

Tomēr šo noteikumu piemērošanas rezultātā gūtā pieredze liecina, ka nebija iespējams garantēt vienveidīgu pārvaldīšanas noteikumu piemērošanu dažādās dalībvalstīs un ka operatori attiecībā uz kvotu veica spekulatīvas darbības, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 780/2003 II apakškvotas ietvaros noteiktās piešķiršanas metodes dēļ. Lai novērstu šādas situācijas turpināšanos un nodrošinātu efektīvu pārvaldīšanu, ir nepieciešams ieviest administrēšanas metodi, kas pamatojas uz importa darbības izpildes kritēriju, kurš nodrošina, ka kvota tiek piešķirta profesionāliem operatoriem, kuri ir spējīgi importēt liellopu gaļu bez nepiedienīgu spekulatīvu darbību izmantošanas.

(4)	Tiesīgai darbībai ar importu ir nepieciešams noteikt atskaites periodu, kurš ir pietiekami ilgs, lai varētu veikt izlases darbības izvērtējumu, un pietiekami īss, lai atspoguļotu jaunākās attīstības tendences tirdzniecības jomā.

(5)

Operatoriem Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (turpmāk sauktas par “jaunajām dalībvalstīm”) ir jāatļauj iesniegt pieteikumus, pamatojoties uz importa apjomu no valstīm, kuras attiecībā uz tām līdz 2004. gada aprīlim bija “trešo valstu” statusā.

(6)	Lai nodrošinātu kontroli, pieteikumi uz tiesībām nodarboties ar importu ir jāiesniedz dalībvalstīs, kur operators ir reģistrēts nacionālajā PVN reģistrā.

(7)	Lai nepieļautu spekulatīvu darbību, katram pieteikuma iesniedzējam attiecībā uz tiesībām nodarboties ar importu kvotas ietvaros ir jānosaka drošības nauda.

(8)

Lai motivētu operatorus pieteikties uz importa licencēm uz visām piešķirtajām tiesībām nodarboties ar importu, jānosaka, ka šī saistība ir galvenā prasība Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2220/85, kas nosaka vienotus detalizētus noteikumus lauksaimniecības produktu drošības naudas sistēmas piemērošanai (3).

(9)

Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000, kas nosaka vienotus detalizētus noteikumus importa un eksporta licenču un lauksaimniecības produktu iepriekš noformējamu apliecību sistēmas piemērošanai (4), un Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (5) ir jāpiemēro attiecībā uz importa licencēm, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, izņemot tos gadījumus, kad atbilstīgi ir izņēmumi.

(10)	Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komiteja nav izteikusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo laika periodā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam tiek atvērta 53 000 tonnu tarifa kvota saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91, izteikta gaļas bez kaula svarā.

Tarifa kvotas kārtas numurs ir 09.4003.

2.   Vienotā muitas tarifa nodeva, kas attiecināma uz 1. punktā noteikto kvotu, ir 20 % ad valorem.

2. pants

Šīs regulas nolūkam:

a)	100 kilogrami gaļas ir ekvivalenti 77 kilogramiem gaļas bez kaula;

b)	“saldēta gaļa” nozīmē gaļu, kas ir sasaldēta un kuras iekšējā temperatūra, ievedot Kopienas muitas zonā, ir –12 oC vai zemāk.

3. pants

1.   Kopienas operators var pieteikties uz tiesībām nodarboties ar importu, pamatojoties uz atskaites daudzumu, ar ko apzīmēts daudzums liellopu gaļai ar KN kodu 0201, 0202, 0206 10 95 vai 0206 29 91, kuru viņš importējis vai kas tika importēta viņa vārdā laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. aprīlim.

Operatori jaunajās dalībvalstīs var pieteikties uz tiesībām nodarboties ar importu no valstīm, kuras attiecībā uz viņiem līdz 2004. gada 30. aprīlim bija trešo valstu statusā, pamatojoties uz importēšanas darbību dotajā periodā un uz produktiem, uz kuriem ir norāde pirmajā daļā.

2.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, katram no kuriem ir atskaites imports, var izmantot šos atskaites importa darījumus par pamatojumu pieteikumam.

3.   Pierādījumi 1. punktā minētajiem importa darījumiem tiek pievienoti pieteikumam uz tiesībām nodarboties ar importu un tiek iesniegti pienācīgi apstiprinātas kopijas formā muitas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā saņēmējam.

4. pants

1.   Ne vēlāk kā otrajā piektdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī plkst. 13.00 pēc Briseles laika pieteikumi uz tiesībām nodarboties ar importu nonāk tās dalībvalsts kompetentā iestādē, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts nacionālajā PVN reģistrā.

Visi daudzumi, kas uzrādīti kā atskaites daudzums, piemērojot 3. pantu, sastāda tiesības veikt importa darbību, uz kuru iesniegts pieteikums.

2.   Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes dalībvalstis ne vēlāk kā ceturtajā piektdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nodod Komisijai pieteikumu uz tiesībām veikt importa darbību sarakstu atbilstoši kvotai, kas norādīta 1. panta 1. punktā, jo īpaši ietverot viņu vārdus, adreses un tiesīgās importētās gaļas daudzumus dotajā atskaites periodā.

3.   Ziņojumi par 2. punktā minēto informāciju, ieskaitot nulles ienākumus, ir jāsūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot I pielikuma formulāru.

5. pants

Komisija, cik iespējams drīz, izlemj apmēru, kādā var tikt dotas tiesības nodarboties ar importu kvotas ietvaros, kas noteikta 1. panta 1. punktā. Ja tiesības veikt importu pārsniedz pieejamo apjomu, kas noteikts 1. panta 1. punktā, Komisija nosaka atbilstošu samazinājuma koeficientu.

6. pants

1.   Lai pieteikums uz tiesībām nodarboties ar importu tiktu uzskatīts par atbilstošu, pieteikumam jāpievieno drošības nauda EUR 6 apmērā uz 100 kilogramiem bezkaulu ekvivalenta.

2.   Ja 5. pantā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanas rezultātā tiek piešķirtas tiesības veikt mazāka apjoma importa darbību, nekā bija prasīts pieteikumā, iesniegtais nodrošinājums nekavējoties tiek proporcionāli atmaksāts.

3.   Pieteikšanās uz vienu vai vairākām importa licencēm, kas kopumā atbilst piešķirtajām tiesībām veikt importu, ir galvenā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmes ietvaros.

7. pants

1.   Piešķirtā importa daudzums ir atkarīgs no vienas vai vairāku importa licenču izsniegšanas.

2.   Pieteikumu uz licenci var iesniegt tikai dalībvalstī, kur pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis tiesības nodarboties ar importu atbilstoši 1. panta 1. punktā norādītajai kvotai.

Katras importa licences izsniegšana nozīmē to, ka attiecīgi samazinās iegūtās importa tiesības.

3.   Licences pieteikumi un licences ietver:

a)	20. iedaļā – vienu no II pielikumā minētajiem ierakstiem;

b)	vienu no sekojošām KN kodu grupām 16. iedaļā: — 0202 10 00, 0202 20, — 0202 30, 0206 29 91.

8. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 tiek piemērotas, izņemot tos gadījumus, kad šajā regulā ir norādīts savādāk.

2.   Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktam pilna vienotā muitas tarifu nodeva, kas piemērojama dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija brīvai apgrozībai, tiek iekasēta attiecībā uz visiem importētajiem apjomiem, kas pārsniedz importa licencē uzrādītos.

3.   Neviena importa licence nav derīga pēc 2005. gada 30. jūnija.

9. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 114, 8.5.2003., 8. lpp.

(3)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 47, 6.4.2004., 25. lpp.).

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 360/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 13. lpp.).

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/32

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1204/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko atver un paredz tarifa kvotas pārvaldību par dzīviem liellopiem svarā no 80 līdz 300 kilogramiem, kuru izcelsme ir Bulgārijā vai Rumānijā (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/18/EK par tāda protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, lai ņemtu vērā Pušu sarunās par jaunām savstarpējām lauksaimniecības koncesijām sasniegto rezultātu (2), un Padomes 2003. gada 8. aprīļa Lēmums 2003/286/EK par tāda protokola noslēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Pušu sarunu rezultātus par savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (3), katru gadu paredz atvērt konkrētas tarifu kvotas, proti, par 153 000 dzīvu liellopu svarā no 80 līdz 300 kilogramiem (kārtas numurs 09.4537), kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā, saskaņā ar dažiem nosacījumiem, kas izklāstīti šo lēmumu attiecīgo protokolu A.b pielikumos. Sīki izstrādāti noteikumi par šīs tarifa kvotas piemērošanu ir pieņemti ar Komisijas 1999. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1247/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tarifa kvotu piemērošanai attiecībā uz dzīviem liellopiem svarā no 80 līdz 300 kilogramiem, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (4).

(2)

Ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas pievienošanos, kuras kopā ar Bulgāriju un Rumāniju izmanto šo tarifa kvotu, un Kipras, Maltas un Slovēnijas pievienošanos, un līdz rezultātiem sarunās par jaunām tarifu koncesijām Bulgārijai un Rumānijai šīs tarifa kvotas pārvaldīšanai sīki izstrādātu noteikumu veidā jānosaka, ka uz laiku no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam pieejamais daudzums atbilstoši jāsadala uz visu gadu Regulas (EK) Nr. 1254/1999 32. panta 4. punkta nozīmē par labu Bulgārijai un Rumānijai.

(3)

Lai ievērotu tradicionālos tirdzniecības modeļus, kādi pastāv starp Kopienu, Bulgāriju un Rumāniju, daudzumi jānosaka trim laikposmiem, ņemot vērā pārskata periodā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam veiktās Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes dzīvu dzīvnieku piegādes. Tiklīdz būs precizētas un ratificētas pastāvīgās sarunas par papildprotokoliem attiecīgajiem Eiropas nolīgumiem ar šīm divām valstīm, jauno koncesiju spēkā stāšanās dienā tiks ieviesti jauni pārvaldības noteikumi.

(4)	Lai panāktu vienlīdzīgāku pieeju kvotai, nodrošinot komerciāli atbilstīgu dzīvnieku skaitu uz pieteikumu, katrā ievešanas atļaujas pieteikumā jāņem vērā minimālais un maksimālais dzīvnieku skaits.

(5)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi importē nozīmīgu apjomu no trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji 2003. gadā būtu importējuši vismaz 100 dzīvniekus, lai sūtījumu, kurā ir 100 dzīvnieku, varētu uzskatīt par komerciāli atbilstīgu. Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas uzņēmējiem jāļauj pieteikties, par pamatu ņemot 2003. gadā veikto importu no valstīm, kuras tiem ir trešās valstis.

(6)	Ja šādi kritēriji ir pārbaudāmi, pieteikumi iesniedzami dalībvalstī, kurā importētājs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

(7)	Lai nepieļautu spekulāciju, importētājiem, kuri 2004. gada 1. janvārī vairs nenodarbojas ar dzīvu liellopu tirdzniecību, jāliedz kvotas izmantošana un ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem.

(8)	Jāparedz, ka daudzumi, par kuriem var pieprasīt atļauju pieteikumus, ir sadalāmi pēc pārskata perioda un vajadzības gadījumā pēc tam, kad ir piemērots vienots procentuāls samazinājums.

(9)

Režīms jāpārvalda ar ievešanas atļauju palīdzību. Šajā sakarā jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (5) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka kopīgus sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas apliecību sistēmu lauksaimniecības produktiem (6).

(10)

Pieredze rāda, ka pienācīgai kvotas pārvaldībai arī jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tāpēc šādam importētājam ir aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un importēšanā. Tādējādi galvenajai prasībai attiecībā uz atļaujas drošību jābūt noteikumam uzrādīt apliecinājumu par šādu darbību veikšanu.

(11)	Lai nodrošinātu stingru atbilstoši kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nav spēkā pielaide, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(12)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 1247/1999 ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam var importēt 153 000 dzīvu liellopu, kuru svars lielāks par 80 kg, bet nav lielāks par 300 kg, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90 21, 0102 90 29, 0102 90 41 vai 0102 90 49 un kuru izcelsme ir Bulgārijā vai Rumānijā, atbilstoši jebkādam samazinājumam, par ko Kopiena tādējādi ir vienojusies ar šīm valstīm.

Tarifa kvotas numurs ir 09.4537.

2.   Muitas nodokļa likmi samazina par 90 %.

3.   Šā panta 1. punktā minētos daudzumus šādi sadala uz attiecīgajā punktā minēto laikposmu:

a)	33 000 dzīvu liellopu laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 31. decembrim;

b)	60 000 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam;

c)	60 000 dzīvu liellopu laikposmā no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 30. jūnijam.

4.   Ja kādā no 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem laikposmiem daudzums, uz kuru attiecas par katru no šiem laikposmiem iesniegtie pieteikumi atļauju saņemšanai, ir mazāks par attiecīgajā laikposmā pieejamo daudzumu, tad pārējais daudzums par minēto laikposmu tiks pievienots nākamajā laikposmā pieejamam daudzumam.

2. pants

1.   Lai pieteikumu iesniedzēji būtu tiesīgi izmantot 1. pantā paredzēto kvotu, viņiem jābūt fiziskām vai juridiskām personām un ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas laikā jāapliecina attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka 2003. gadā viņi ir importējuši vismaz 100 dzīvniekus, uz kuriem attiecas HS apakšpozīcija 0102 90.

Pieteikumu iesniedzējiem jābūt minētiem attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas uzņēmēji var pieteikties uz ievešanas atļauju saņemšanu, par pamatu ņemot 1. punktā minēto importu 2003. gadā no valstīm, kuras tiem ir trešās valstis.

3.   Apliecinājumu par importu iesniedz vienīgi kā muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru attiecīgi vizē muitas iestādes un kurā iekļauta norāde uz attiecīgo pieteikuma iesniedzēju kā saņēmēju.

Dalībvalstis var pieņemt pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, kas apliecinātas kompetentajā iestādē. Pieņemot šādas kopijas, par to paziņo paziņojumā, ko par katru attiecīgo pieteikuma iesniedzēju sagatavo 3. panta 5. punktā minētās dalībvalstis.

4.   Uzņēmēji, kuri 2004. gada 1. janvārī ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu gaļas nozarē, nav tiesīgi iesniegt pieteikumus.

5.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, kuriem katram ir bāzes imports, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pamatu iesniegumam var izmantot minēto bāzes importu.

3. pants

1.   Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Pieteikumi ievešanas atļauju saņemšanai par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu:

a)	attiecas vismaz uz 100 dzīvniekiem;

b)	nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumi pārsniedz pirmās daļas b) apakšpunkta minēto daudzumu, pārpalikumu neņem vērā.

3.   Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai katrā 1. panta 3. punktā minētajā laikposmā iesniedz pirmajās desmit darbdienās. Pieteikumus par pirmo laikposmu tomēr iesniedz ne vēlāk kā otrajā ceturtdienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru 1. panta 3. punktā minēto laikposmu. Ja viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, tad netiek pieņemts neviens minētā pieteikuma iesniedzēja pieteikums.

5.   Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz piektajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas laikposma beigām nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus, to adreses, kā arī pieteikumā norādītos daudzumus.

Paziņojumus, ieskaitot paziņojumus bez datiem, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot I pielikumā norādīto paraugu, ja pieteikumi faktiski ir iesniegti.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisija cik vien drīz iespējams lemj par to, ciktāl pieteikumu prasības var izpildīt.

2.   Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz attiecīgajā laikposmā pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu procentuālo samazinājumu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.

Ja, izmantojot pirmajā daļā minēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 100 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot ievešanas tiesības, kuras katra attiecas uz 100 dzīvniekiem. Ja atlikusī partija ir mazāka par 100 dzīvniekiem, to uzskata par vienu partiju.

3.   Ievešanas atļaujas izsniedz cik vien drīz iespējams saskaņā ar Komisijas lēmumu par pieteikumu pieņemšanu.

5. pants

1.   Ievešanas atļaujas izsniedz uz tā uzņēmēja vārda, kurš ir iesniedzis pieteikumu.

2.   Ievešanas atļauju pieteikumos un atļaujās norāda šādas ziņas:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

b)	16. ailē - šo kombinētās nomenklatūras kodu grupu: 0102 90 21, 0102 90 29, 0102 90 41, 0102 90 49;

c)	20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4537) un vismaz vienu no II pielikumā paredzētajām norādēm.

Atļaujās norāda arī pienākumu importēt no a) punktā minētās valsts.

6. pants

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punktu, ievešanas atļaujas, ko izdod saskaņā ar šo regulu, nevar nodot citiem, un ar tām piešķir tiesības atbilstoši tarifu kvotām tikai tad, ja tās ir izsniegtas ar to pašu vārdu un adresi, kas norādīta saņēmējam izlaišanai brīvā apgrozībā paredzētajā muitas deklarācijā, kas tām ir pievienota.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1445/95 3. panta, derīguma termiņš ievešanas atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir 150 dienas. Neviena ievešanas atļauja nav derīga pēc 2005. gada 30. jūnija.

3.   Nodrošinājums attiecībā uz ievešanas atļauju ir EUR 20 par dzīvnieku, un pieteikuma iesniedzējs to iemaksā, iesniedzot atļaujas pieteikumu.

4.   Izdotās atļaujas ir derīgas visā Kopienā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu pilnu kopējo muitas tarifu, kas attiecīgi piemērojams dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija izlaišanai brīvā apgrozībā, iekasē par visiem importētajiem daudzumiem, kas pārsniedz ievešanas atļaujā norādītos.

6.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumus, nodrošinājumu atmaksā tikai tad, kad ir iesniegts apliecinājums, ka atļaujas īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Šādā apliecinājumā ir vismaz:

a)

faktūrrēķina oriģināls vai apliecināta kopija, ko atļaujas īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums maksājumam, ko veicis atļaujas īpašnieks, vai neatsaucams akreditīvs, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam;

b)	pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz atļaujas īpašnieka vārda;

c)	IM 4 veidlapas eksemplārs Nr. 8 ar atļaujas īpašnieka vārdu un adresi, kas ir vienīgā norāde 8. ailē.

7. pants

Par importētiem dzīvniekiem piemēro 1. pantā minētos nodokļus, uzrādot preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ko eksportētājvalsts izsniegusi saskaņā ar 4. protokolu, kas pievienots ar Bulgāriju un Rumāniju noslēgtajiem Eiropas nolīgumiem, vai faktūrrēķina deklarāciju, kuru saskaņā ar minētajiem protokoliem uzrakstījis eksportētājs.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95 piemēro atbilstoši šai regulai.

9. pants

Regulu (EK) Nr. 1247/1999 atceļ. Pieteikumi par importa tiesībām, ko varētu iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1247/1999, ir automātiski noraidīti.

10. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 8, 14.1.2003., 18. lpp.

(3)  OV L 102, 24.4.2003., 60. lpp.

(4)  OV L 150, 17.6.1999., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1144/2003 (OV L 160, 28.6.2003., 44. lpp.).

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 852/2003 (OV L 123, 17.5.2003., 9. lpp.).

(6)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 325/2003 (OV L 47, 21.2.2003., 21. lpp.).

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/39

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1205/2004

(2004. gada 29. jūnijs)

par konkursa atklāšanu nolūkā piešķirt sistēmas A3 izvešanas atļaujas augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, galda vīnogas, āboli un persiki)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 1961/2001 (2) noteikti sīki izstrādāti noteikumi par eksporta kompensāciju piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 1. punktu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu saimnieciski nozīmīgus izvedumus, attiecībā uz produktiem, ko izved Kopiena, var noteikt eksporta kompensācijas, ņemot vērā limitus, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 2. punktu ir jāgādā par to, lai neizjauktu tirdzniecības plūsmas, kas, pateicoties kompensāciju režīmam, izveidojušās iepriekš. Šā iemesla dēļ, kā arī sakarā ar to, ka augļu un dārzeņu izvedumiem ir sezonas raksturs, ir jānosaka katram produktam paredzētie daudzumi, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu nomenklatūru attiecībā uz eksporta kompensācijām, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3846/87 (3). Šie daudzumi būtu jāsadala, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgajiem produktiem raksturīgi vairāk vai mazāk bojāties.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 4. punktu kompensācijas nosakāmas, ņemot vērā, pirmkārt, augļu un dārzeņu cenu pašreizējo situāciju Kopienas tirgū un attīstības perspektīvas un pieejamos krājumus un, otrkārt, cenas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā. Jāņem vērā arī tirdzniecības un transporta cenas, kā arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(5)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 35. panta 5. punktu cenas Kopienas tirgū nosakāmas, ņemot vērā eksportam vislabvēlīgākās cenas.

(6)	Sakarā ar situāciju starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos, iespējams, ka attiecībā uz kādu konkrētu produktu kompensācija ir jādiferencē pēc šā produkta galamērķa.

(7)	Tomāti, apelsīni, galda vīnogas, āboli un persiki, uz ko attiecināmas Kopienas tirdzniecības standartu kategorijas Ekstra, I un II, pašreiz var tikt izvesti saimnieciski nozīmīgos daudzumos.

(8)	Lai nodrošinātu pieejamo resursu pēc iespējas efektīvāku izmantojumu un ņemot vērā Kopienas izvedumu struktūru, būtu jāīsteno konkurss un jānosaka orientējošā kompensāciju summa un paredzētie daudzumi attiecīgajā periodā.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek atklāts konkurss sistēmas A3 izvešanas atļauju piešķiršanai. Attiecīgie produkti, piedāvājumu iesniegšanas periods, orientējošās kompensācijas likmes un paredzētie daudzumi ir noteikti pielikumā.

2.   Saskaņā ar pārtikas atbalstu izdotās atļaujas, kas paredzētas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (4) 16. pantā, neattiecina uz daudzumiem, kas paredzēti šīs regulas pielikumā.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1961/2001 5. panta 6. punkta piemērojumu, A3 tipa atļauju derīguma termiņš ir trīs mēneši.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 5. jūlijā.

---

(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 537/2004 (OV L 86, 24.3.2004., 9. lpp.).

(3)  OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2180/2003 (OV L 335, 22.12.2003., 51. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/42

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1206/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko atver un paredz importa tarifa kvotas pārvaldību par pārstrādei paredzētu saldētu liellopu gaļu (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas CXL grafiku Kopienai jāatver gada importa tarifa kvota par pārstrādei paredzētu saldētu liellopu gaļu 50 700 tonnu apmērā. Jānosaka īstenošanas noteikumi 2004.-2005. kvotas gadam, kurš sākas 2004. gada 1. jūlijā.

(2)

Uz tarifa kvotā noteiktās saldētās liellopu gaļas importu attiecas ievedmuitas nodokļi un nosacījumi, kas izklāstīti ar 7. pielikuma 13. kārtas numuru I pielikuma trešajā daļā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2). Tarifa kvotas sadalījums katrā no iepriekš minētajiem pasākumiem jāveic, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tamlīdzīga importa veikšanā agrāk.

(3)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvota jāļauj izmantot tikai aktīviem pārstrādātājiem, kas pārstrādi veic pārstrādes uzņēmumā, kurš apstiprināts saskaņā ar 8. pantu Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvā par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem (3), vai tikai tiem Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pārstrādātājiem, kuri saskaņā ar Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvu 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm (4) apstiprināti pārstrādātas gaļas produktu eksportam uz Kopienu.

(4)

Veicot tarifa kvotā paredzēto importu Kopienā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punkta pirmo daļu jāuzrāda ievešanas atļauja. Jāparedz iespēja atļaujas izsniegt pēc importa tiesību piešķiršanas, pamatojoties uz to pārstrādātāju pieteikumiem, kuriem ir tiesības saņemt minētās atļaujas. Ievešanas atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, jāpiemēro noteikumi, ko paredz Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000, ar kuru nosaka kopīgus sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas apliecību sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), un Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1445/95 par pieteikšanās noteikumiem importa un eksporta licenču saņemšanai liellopu gaļas nozarē, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/80 (6).

(5)

Lai nepieļautu spekulāciju, ievešanas atļaujas pārstrādātājiem jāizsniedz tikai par tiem daudzumiem, par kuriem tiem piešķirtas importa tiesības. Bez tam tai pašā nolūkā līdz ar pieteikumu importa tiesību piešķiršanai ir jāiesniedz nodrošinājums. Pieteikumam ieviešanas atļauju saņemšanai, kas atbilst piešķirtajām importa tiesībām, jābūt galvenajam noteikumam Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (7) izpratnē.

(6)

Lai pilnībā izmantotu kvotas daudzumus, jānosaka ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas termiņš un jāparedz turpmākā to daudzumu sadale, uz kuriem neattiecas līdz minētajam datumam iesniegtais ievešanas atļaujas pieteikums. Saskaņā ar gūto pieredzi minētie daudzumi jāsadala tikai tiem pārstrādātājiem, kas pilnībā izmantojuši savas importa tiesības un ir izņēmuši ievešanas atļaujas.

(7)	Piemērojot tarifa kvotas, stingri jāuzrauga imports un efektīvi jāpārbauda šo kvotu izmantošana un galamērķis. Tāpēc pārstrādi drīkst veikt tikai ievešanas atļaujā norādītajā uzņēmumā.

(8)	Lai nodrošinātu importētās gaļas izmantošanu saskaņā ar tarifa kvotas specifikācijām, jāiesniedz nodrošinājums. Nodrošinājuma apjoms jānosaka, ņemot vērā atšķirību starp muitas nodokļiem, ko piemēro saskaņā ar kvotu, un muitas nodokļiem, kurus piemēro ārpus tās.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam ar šo regulu un ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem atver 50 700 tonnu importa tarifa kvotu (še turpmāk - “kvota”) tādas neatkaulotas, saldētas liellopu gaļas ekvivalentam, uz kuru attiecas KN kodi 0202 20 30, 0202 30 10, 0202 30 50, 0202 30 90 vai 0206 29 91 un kura paredzēta pārstrādei Kopienā.

2. pants

1.   Šajā regulā A produkts ir pārstrādāts produkts, uz kuru attiecas KN kodi 1602 10, 1602 50 31, 1602 50 39 vai 1602 50 80, kura sastāvā ir tikai tāda liellopu sugas dzīvnieku gaļa, kurā kolagēna/proteīnu attiecība nepārsniedz 0,45 % un kura svara izteiksmē satur vismaz 20 % liesas gaļas, izņemot subproduktus un taukus, un kuras kopējā tīrsvarā ir vismaz 85 % tauku ar gaļu un želejas.

Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, kas reizināts ar koeficientu 8. Hidroksiprolīna saturu nosaka saskaņā ar ISO metodi 3496-1994.

Liesās liellopu gaļas daudzumu (liemenī), izņemot taukus, nosaka saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 pielikumā paredzēto procedūru (8).

Subprodukti ietver galvas un to izcirtņus (ieskaitot ausis), kājas, astes, sirdis, tesmeņus, aknas, nieres, dziedzerus (aizkrūts un aizkuņģa dziedzerus), galvas smadzenes, plaušas, rīkles, diafragmu biezās daļas, liesu, mēles, taukplēves, mugurkaula smadzenes, ādas ēdamo daļu, reproduktīvos orgānus (t.i., dzemdes, olnīcas un sēkliniekus), vairogdziedzerus, hipofīzes.

Produktu termiski apstrādā tik pietiekami, lai visā produktā nodrošinātu gaļas proteīnu koagulāciju, un tas nozīmē, ka uz griezuma virsmas nedrīkst būt sārta šķidruma pēdu, kad produktu pārgriež tā biezākajā daļā.

2.   Šajā regulā B produkts ir pārstrādāts produkts, kas satur liellopu gaļu, izņemot:

a)	Regulas (EK) Nr. 1254/1999 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītos produktus vai

b)	1. punktā minētos produktus.

Par B produktu tomēr uzskata pārstrādātu produktu ar KN kodu 0210 20 90, kas ir žāvēts vai kūpināts tā, ka svaigās gaļas krāsa un konsistence ir pilnīgi izzudusi un ūdens/proteīnu attiecība nepārsniedz 3,2.

3. pants

1.   Šīs regulas 1. pantā minēto kopējo daudzumu sadala divās daļās:

a)	40 000 tonnas A produktu ražošanai paredzētas saldētas liellopu gaļas;

b)	10 700 tonnas B produktu ražošanai paredzētas saldētas liellopu gaļas.

2.   Kvotai ir šādi kārtas numuri:

—	1. punkta a) apakšpunktā minētajam daudzumam - 09.4057,

—	1. punkta b) apakšpunktā minētajam daudzumam - 09.4058.

3.   Ievedmuitas nodokļus, kas piemērojami kvotā paredzētajai saldētai liellopu gaļai, nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma trešās daļas 7. pielikuma 13. kārtas numuru.

4. pants

1.   Pieteikumu par kvotā noteikto importa tiesību piešķiršanu var iesniegt tikai kāds no zemāk minētajiem pārstrādes uzņēmumiem vai arī to var iesniegt kāda no zemāk minētajiem pārstrādes uzņēmumiem vārdā:

a)	pārstrādes uzņēmumi, kas apstiprināti saskaņā ar Direktīvas 77/99/EEK 8. pantu un kas vismaz vienu reizi kopš 2003. gada 1. jūlija ir aktīvi ražojuši liellopu gaļu saturošus pārstrādes produktus;

b)

Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas vai Slovākijas pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar Direktīvas 72/462/EEK 4. un 5. nodaļu apstiprināti eksporta veikšanai uz Kopienu un kas vismaz vienu reizi kopš 2003. gada 1. jūlija ir aktīvi ražojuši liellopu gaļu saturošus pārstrādes produktus.

Attiecībā uz katru 3. panta 1. punktā minēto daudzumu no katra apstiprinātā pārstrādes uzņēmuma var pieņemt tikai vienu tādu importa tiesību pieteikumu, kurš nepārsniedz 10 % no katra pieejamā daudzuma.

Importa tiesību pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pārstrādātājs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2.   Iesniedzot importa tiesību pieteikumu, ir jāiesniedz nodrošinājums EUR 6 par 100 kg.

3.   Kopā ar importa tiesību pieteikumu ir jāiesniedz apliecinājums par 1. punkta pirmajā daļā izklāstīto nosacījumu ievērošanu.

Dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kas uzskatāms par pieņemamiem apliecinošiem dokumentiem šo nosacījumu ievērošanai.

5. pants

1.   Katru importa tiesību pieteikumu A produktu vai B produktu ražošanai izsaka ar neatkaulotas gaļas ekvivalentu.

Šajā punktā 100 kilogrami neatkaulotas liellopu gaļas ir līdzvērtīgi 77 kilogramiem atkaulotas liellopu gaļas.

2.   Visi importa tiesību pieteikumi par A produktu vai B produktu ražošanu jāsaņem kompetentajās iestādēs ne vēlāk kā otrajā piektdienā pēc šās regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz pulksten 13.00 pēc Briseles laika.

3.   Dalībvalstis ne vēlāk kā ceturtajā piektdienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nosūta Komisijai pieteikumu iesniedzēju un pieteikto daudzumu sarakstu attiecībā uz katru no abām kategorijām, pievienojot tam attiecīgo pārstrādes uzņēmumu apstiprinājuma numurus.

Visus paziņojumus, tostarp nulles paziņojumus, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot I un II pielikumā dotās veidlapas.

4.   Komisija iespējami īsā laikā izlemj, ciktāl pieteikumi ir pieņemami, vajadzības gadījumā minēto daļu izsakot procentos no pieteiktā daudzuma.

6. pants

1.   Ikreiz, veicot saldētas liellopu gaļas importu, par kuru saskaņā ar 5. panta 4. punktu piešķirtas importa tiesības, uzrāda ievešanas atļauju.

2.   Attiecībā uz 4. panta 2. punktā minēto nodrošinājumu pieteikums ieviešanas atļauju saņemšanai, kas atbilst piešķirtajām tiesībām, ir galvenais noteikums Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta izpratnē.

Ja, piemērojot 5. panta 4. punktu, Komisija nosaka samazināšanas koeficientu, tad nodrošinājums par pieteiktajām importa tiesībām, kas pārsniedz piešķirtās importa tiesības, tiek atmaksāts.

3.   Piešķirto importa tiesību ietvaros pārstrādātājs var pieteikties uz ievešanas atļauju saņemšanu vēlākais līdz 2005. gada 18. februārim.

4.   Pārstrādātājiem piešķirtās importa tiesības dod tiem tiesības saņemt ievešanas atļaujas par daudzumiem, kas līdzvērtīgi piešķirtajām tiesībām.

Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai var iesniegt tikai:

a)	dalībvalstī, kurā ir iesniegts pieteikums importa tiesību piešķiršanai;

b)	pārstrādātāji vai to pārstrādātāju uzdevumā, kuriem ir piešķirtas importa tiesības.

5.   Nodrošinājumu kompetentajai iestādei iesniedz dienā, kad tiek veikts imports, nodrošinot to, ka pārstrādātājs, kam piešķirtas importa tiesības, savā uzņēmumā, kurš norādīts ievešanas atļaujas pieteikumā, visu importētās gaļas daudzumu pārstrādā noteiktajos gatavajos produktos trīs mēnešu laikā no importa dienas.

Nodrošinājuma summas ir noteiktas III pielikumā.

7. pants

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1291/2000 un (EK) Nr. 1445/95, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēts citādi.

8. pants

1.   Ievešanas atļaujas pieteikumā un ievešanas atļaujā iekļauj šādas ziņas:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

b)	16. ailē – vienu no 1. pantā minētajiem, piemērotajiem KN kodiem;

c)	20. ailē – vismaz vienu no IV pielikumā minētajiem ierakstiem.

2.   Ievešanas atļaujas ir derīgas 120 dienas no faktiskās izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 1. punkta izpratnē. Tomēr neviena ievešanas atļauja nav derīga pēc 2005. gada 30. jūnija.

3.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 50. panta 1. punktu, par visiem importētajiem daudzumiem, kas pārsniedz ievešanas atļaujā norādītos daudzumus, iekasē pilnu kopējā muitas tarifa nodokli, kas piemērojams dienā, kad produkti laisti brīvā apgrozībā.

9. pants

1.   Importa tiesības attiecībā uz daudzumiem, par kuriem 5. panta 2. punktā minētā termiņā nav iesniegti pieteikumi importa tiesību piešķiršanai, un par daudzumiem, par kuriem līdz 2005. gada 18. februārim nav iesniegti pieteikumi ievešanas atļauju saņemšanai, jāpiešķir no jauna.

Šajā sakarā vēlākais līdz 2005. gada 25. februārim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņas par daudzumiem, par kuriem nav saņemti pieteikumi.

2.   Komisija iespējami īsā laikā izlemj par 1. punktā minēto daudzumu sadalījumu A produktos un B produktos. Izlemjot var ņemt vērā to importa tiesību faktisko izmantojumu, kas, ievērojot 5. panta 4. punktu, piešķirtas katrai no šīm divām kategorijām.

3.   Pārējos daudzumus piešķir tiem pārstrādātājiem, kuri pieteikušies uz ievešanas atļauju saņemšanu attiecībā uz visām importa tiesībām, kas tiem piešķirtas, piemērojot 5. panta 4. punktu.

4.   Šīs regulas 4. līdz 8. pants attiecas uz pārējo daudzumu importu.

Šādā gadījumā 5. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas diena tomēr ir 2005. gada 18. marts, un 5. panta 3. punktā minētā paziņojuma diena ir 2005. gada 25. marts.

10. pants

Dalībvalstis izveido fizisku un dokumentāru pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu to, ka trīs mēnešu laikā kopš importa dienas visa gaļa pārstrādes uzņēmumā būtu pārstrādāta tāda produkta kategorijā, kāds norādīts attiecīgajā ievešanas atļaujā.

Sistēmā iekļauj fiziskas daudzuma un kvalitātes pārbaudes pārstrādes sākumā, pārstrādes laikā un pēc pārstrādes beigām. Šajā sakarā pārstrādātājiem vienmēr jāspēj pierādīt importētās gaļas identitāti un izmantojumu, uzrādot atbilstīgus ražošanas dokumentus.

Kompetentā iestāde, veicot ražošanas metodes tehnisko pārbaudi, var nepieciešamajā apmērā pieļaut sulas zudumus un atgriezumus.

Lai pārbaudītu gatavā produktu sastāva kvalitāti un noteiktu to atbilstību ražotāja receptei, dalībvalstis izlases veidā ņem un analizē šo produktu paraugus. Analīzes izmaksas sedz attiecīgais pārstrādātājs.

11. pants

1.   Šās regulas 6. panta 5. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā proporcionāli daudzumam, par kuru septiņu mēnešu laikā kopš importa dienas kompetentajai iestādei ir iesniegts apliecinājums par to, ka visa importētā gaļa vai daļa no tās trīs mēnešu laikā no importa dienas norādītajā uzņēmumā ir pārstrādāta attiecīgajos produktos.

Ja pārstrāde tomēr notikusi pēc šā punkta pirmajā daļā minētā triju mēnešu termiņa, tad nodrošinājumu atmaksā, ieturot 15 % plus 2 % atlikušā daudzuma par katru kavējuma dienu, ar kuru ir pārsniegts termiņš.

Ja apliecinājums par pārstrādi ir sagatavots šā punkta pirmajā daļā minētajā septiņu mēnešu termiņā un ir iesniegts 18 mēnešu laikā pēc šiem septiņiem mēnešiem, tad ieturēto nodrošinājumu atmaksā, ieturot 15 % no nodrošinājuma summas.

2.   Summu, kuru neatskaita no 6. panta 5. punktā minētā nodrošinājuma, konfiscē un patur kā muitas nodokli.

12. pants

Šī regula stājas spēkā nākošajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

(3)  OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(4)  OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003.

(5)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 636/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 9. lpp.).

(6)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 360/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 13. lpp.).

(7)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).

(8)  OV L 210, 1.8.1996., 39. lpp.

---

---

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/52

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1207/2004

(2004. gada 29. jūnijs),

ar ko groza ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1766/92, ar ko izveido labības tirgu kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1114/2004 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1114/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1114/2004 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I un II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 30. jūnijā.

---

(1)  OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 1. lpp).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp).

(3)  OV L 214, 16.6.2004., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1189/2004 (OV L 228, 29.6.2004., 3. lpp).

---

---

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/55

---

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2004. gada 23. jūnijs),

ar ko ieceļ vienu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnesi

(2004/524/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 140. pantu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 46. panta 1. punktu un 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Cita starpā, 2003. gada Pievienošanās akta 46. panta 1. punkts paredz, ka tiek iecelti desmit Pirmās instances tiesas tiesneši. Saskaņā ar minētā panta 2. punkta b) apakšpunktu pieciem no šiem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2004. gada 31. augustā. Šos tiesnešus nosaka izlozes kārtībā. Pārējo tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā.

(2)	Ar Lēmumu 2004/490/EK, Euratom (1) laikposmam no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 31. augustam ir iecelti četri tiesneši, atliekot piektā tiesneša iecelšanu.

(3)	Tagad ir jāieceļ piektais tiesnesis,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Verica TRSTENJAK kundzi ieceļ par Pirmās instances tiesas tiesnesi laikposmam no 2004. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. augustam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 169, 1.5.2004., 23. lpp.

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/56

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2004. gada 3. jūnijs)

par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos

(ECB/2004/11)

(2004/525/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (1) un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu un 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 12.3. pantu un 36.1. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes palīdzību saskaņā ar Statūtu 47.2. panta piekto ievilkumu,

ņemot vērā ECB Personāla komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1073/1999 (turpmāk tekstā – “OLAF regula”) nosaka, ka, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk tekstā – “Birojs”) ierosina un veic krāpšanas administratīvu izmeklēšanu (turpmāk tekstā – “iekšēja izmeklēšana”) iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās, kas nodibinātas EK un Euratom līgumos vai pamatojoties uz tiem. Saskaņā ar OLAF regulu iekšēja izmeklēšana var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar profesionālo pienākumu veikšanu, piemēram, šādu iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru darbinieku nolaidība pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai krimināllietai, vai līdzīgi pārkāpumi pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un organizāciju locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru darbinieki, uz kuriem neattiecas Eiropas Kopienu Amatpersonu nolikums un pārējo darbinieku darba līgumu noteikumi (turpmāk tekstā - “Amatpersonu nolikums”).

(2)

Attiecībā uz ECB šādi profesionālie pienākumi, jo īpaši pienākumi, kas saistīti ar profesionālo ētiku un dienesta noslēpumu, noteikti: a) Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos; b) Eiropas Centrālās bankas darbinieku noteikumos; c) Darba līgumu noteikumu I pielikumā - attiecībā uz īstermiņa darba līgumiem; d) Eiropas Centrālās bankas īstermiņa darba līgumu noteikumos; e) Eiropas Centrālās bankas Ētikas kodeksā (2); f) Padomes locekļu Ētikas kodeksā (3) (visi kopā turpmāk tekstā saukti par “ECB darba līgumu noteikumiem”).

(3)

OLAF regulas 4. panta 1. punkts nosaka, ka, lai aizsargātu Eiropas Kopienu “finanšu intereses un apkarotu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienas” finanšu interesēm, Birojs “veic administratīvu izmeklēšanu iestādēs, organizācijās, birojos un aģentūrās”, un regulas 4. panta 6. punkts nosaka, ka katra iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra pieņem lēmumu, kas “jo īpaši ietver noteikumus, kas attiecas uz: a) iestāžu un organizāciju locekļu, amatpersonu un pārējo darbinieku, kā arī biroju un aģentūru vadītāju, amatpersonu un pārējo darbinieku pienākumu sadarboties ar Biroja darbiniekiem un sniegt viņiem informāciju; b) procedūrām, kas jāievēro Biroja darbiniekiem, veicot iekšējo izmeklēšanu, un to personu tiesību garantijām, uz kurām attiecas iekšējā izmeklēšana”. Saskaņā ar Kopienas tiesu praksi Birojs var sākt izmeklēšanu tikai pamatojoties uz pietiekami nopietnām aizdomām (4).

(4)

OLAF regulas 4. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka iekšēju izmeklēšanu veic saskaņā ar Līgumu noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, kā arī ņemot vērā Amatpersonu nolikumu. Uz Biroja veikto izmeklēšanu attiecas arī Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punkts un citi dalībvalstīm kopēji, Tiesas atzīti principi un pamattiesības, piemēram juridiskās palīdzības konfidencialitāte (advokātu neatkarība).

(5)

Iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas OLAF regulā un lēmumos, kurus tās īstenošanai pieņēmušas iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras. Pieņemot šo īstenošanas lēmumu, ECB pienākums ir pamatot ierobežojumus attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu, kas skar īpašos uzdevumus un pienākumus, kuri ECB uzticēti Līguma 105. un 106. pantā. Šiem ierobežojumiem jānodrošina gan ECB informācijas konfidencialitāte, gan jāīsteno likumdevēja nodoms veicināt krāpšanas apkarošanu. Izņemot šos īpašos uzdevumus un pienākumus, ECB jāuzskata, tostarp arī šī lēmuma ietvaros, par publisku iestādi, kas ir līdzīga citām Kopienas iestādēm un organizācijām.

(6)

Dažos gadījumos ECB rīcībā esošās un tās uzdevumu veikšanai vajadzīgās konfidenciālās informācijas aprite ārpus ECB varētu nopietni kaitēt ECB darbībai. Šādos gadījumos lēmumu par to, ka Birojam ir atļauts piekļūt informācijai, vai par to, ka Birojam tiks sniegta informācija, pieņems ECB Valde. Tādās jomās, kā monetārās politikas lēmumi vai operācijas, kas saistītas ar valūtas rezervju pārvaldību un intervenci valūtu tirgos, piekļuve tiks atļauta attiecībā uz vairāk nekā gadu vecu informāciju. Laika ierobežojumu nav citās jomās, piemēram, attiecībā uz uzraudzības iestāžu sniegtajiem datiem par finanšu sistēmas vai atsevišķu kredītiestāžu stabilitāti, kā arī informāciju par eiro banknošu pašreizējiem un turpmākiem drošības elementiem un tehniskajām specifikācijām. Lai gan tas, ka kādas informācijas aprite ārpus ECB varētu nopietni kaitēt ECB darbībai, šajā lēmumā attiecināts tikai uz īpašām darbības jomām, ir nepieciešams paredzēt iespēju lēmumu pielāgot iepriekš neparedzētām izmaiņām, lai nodrošinātu to, ka ECB turpina pildīt tai Līgumā noteiktos uzdevumus.

(7)

Šis lēmums ņem vērā to, ka ECB Padomes un Ģenerālpadomes locekļi, kas nav ECB Valdes locekļi, papildus funkcijām ECBS pilda funkcijas savās valstīs. Uz šādu funkciju pildīšanu attiecas valstu likumi un tā ir ārpus Biroja veikto iekšējo izmeklēšanu darbības jomas. Tādēļ šo lēmumu piemēro tikai attiecībā uz šo personu profesionālo darbību, kas veikta ECB vadības institūciju locekļa statusā. Šis lēmums sastādīts, Ģenerālpadomes locekļu ieguldījumu ņemot vērā tādā apjomā, kādā uz tiem varētu attiekties Biroja veiktā iekšējā izmeklēšana.

(8)

Statūtu 38.1. pants nosaka, ka ECB vadības institūciju locekļiem un darbiniekiem arī pēc to pienākumu izpildes beigām jāievēro prasība neatklāt informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums. Saskaņā ar OLAF regulas 8. pantu uz Biroju un tā darbiniekiem attiecas tādi paši konfidencialitātes un dienesta noslēpuma nosacījumi, kādi attiecībā uz ECB darbiniekiem tiek piemēroti saskaņā ar Statūtiem un ECB darba līgumu noteikumiem.

(9)

Saskaņā ar OLAF regulas 6. panta 6. punktu valstu kompetentās iestādes atbilstīgi to valsts noteikumiem palīdz Birojam veikt izmeklēšanu ECB. Vācijas Federatīvā Republika un ECB ir parakstījušas 1998. gada 18. septembra Mītnes līgumu (5), kas attiecībā uz ECB īsteno Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti un ietver noteikumus par ECB telpu, arhīvu, sakaru neaizskaramību, kā arī par ECB Valdes locekļu diplomātiskajām privilēģijām un imunitāti.

(10)

Saskaņā ar OLAF regulas 14. pantu amatpersona vai cits Eiropas Kopienu darbinieks atbilstīgi Amatpersonu nolikuma 90. panta 2. punktā noteiktajām procedūrām var Biroja direktoram iesniegt sūdzību par darbībām, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē un kas veiktas Biroja iekšējās izmeklēšanas laikā. Tās pašas procedūras pēc analoģijas piemēro attiecībā uz sūdzībām, ko Biroja direktoram iesnieguši ECB darbinieki vai ECB lēmējinstitūciju locekļi, un attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šīm sūdzībām, piemēro Amatpersonu nolikuma 91. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro attiecībā uz:

—	ECB Padomes un Ģenerālpadomes locekļiem – jautājumos, kas saistīti ar to darbību šo ECB lēmējinstitūciju locekļu statusā,

—	ECB Valdes locekļiem,

—	valstu centrālo banku vadības institūciju locekļiem vai VCB darbiniekiem, kas piedalās ECB Padomes vai Ģenerālpadomes sanāksmēs kā aizstājēji un/vai pavadošās personas - jautājumos, kas saistīti ar to darbību šajā statusā,

(turpmāk tekstā kopā sauktiem par “lēmējinstitūciju sanāksmju dalībniekiem”), un

—	ECB pastāvīgajiem vai pagaidu darbiniekiem, uz kuriem attiecas ECB darba līgumu noteikumi,

—	personām, kas ECB labā strādā uz tādu attiecību pamata, kas nav darba līguma tiesiskās attiecības, - jautājumos, kas saistīti ar to darbu ECB labā,

(turpmāk tekstā kopā sauktiem par “ECB darbiniekiem”).

2. pants

Pienākums sadarboties ar Biroju

Neierobežojot attiecīgos Līguma, Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti un Statūtu noteikumus, kā arī saskaņā ar OLAF regulā noteiktajām procedūrām un šī lēmuma noteikumiem lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieki un ECB darbinieki sadarbojas ar Biroja darbiniekiem, kas veic iekšējo izmeklēšanu, un sniedz jebkādu izmeklēšanai nepieciešamu palīdzību.

3. pants

Pienākums sniegt informāciju par nelikumīgu darbību

1.   ECB darbinieki, kas uzzina par pierādījumiem, kuri ļauj pieņemt, ka iespējami krāpšanas, korupcijas vai citu nelikumīgu darbību gadījumi, kas skar Eiropas Kopienu finanšu intereses, vai jautājumi, kas skar šādas intereses un ir saistīti ar profesionālo pienākumu veikšanu, piemēram, ECB lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieka vai darbinieka nolaidība pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai krimināllietai, nekavējoties sniedz šos pierādījumus vai nu Iekšējā audita direktoram, vai augstākā līmeņa vadītājam, kurš vada to darbības jomu, vai Valdes loceklim, kurš galvenokārt atbild par to darbības jomu. Pēdējie minētie nekavējoties nodod pierādījumus Sekretariāta un valodu ģenerāldirektoram. ECB darbinieki nedrīkst ciest no netaisnīgas vai diskriminējošas attieksmes tāpēc, ka tie paziņojuši šajā pantā norādīto informāciju.

2.   Lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieki, kas uzzina par 1. punktā norādītajiem pierādījumiem, informē Sekretariāta un valodu ģenerāldirektoru vai ECB priekšsēdētāju.

3.   Ja Sekretariāta un valodu ģenerāldirektors vai, attiecīgā gadījumā, ECB priekšsēdētājs saņem pierādījumus saskaņā ar 1. vai 2. punktu, viņš saskaņā ar šī lēmuma 4. pantu tos nekavējoties nodod Birojam un informē Iekšējā audita direktorātu vai, attiecīgā gadījumā, ECB priekšsēdētāju.

4.   ECB darbinieki vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieki var, neievērojot 4. panta noteikumus, ziņot tieši Birojam, ja tiem ir konkrēti pierādījumi, kas rada aizdomas par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu darbību 1. punkta izpratnē, un, tajā pašā laikā, ECB darbiniekiem vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībniekiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šajā gadījumā iepriekšējos punktos minētā procedūra neļaus par pierādījumiem pienācīgi paziņot Birojam.

4. pants

Sadarbība ar Biroju saistībā ar sensitīvu informāciju

1.   Izņēmuma gadījumos, kad kādas informācijas aprite ārpus ECB varētu nopietni kaitēt ECB darbībai, lēmumu par to, ka Birojam ir atļauts piekļūt informācijai, vai par to, ka Birojam tiks sniegta informācija, pieņems ECB Valde. Tas attiecas uz informāciju par monetārās politikas lēmumiem, operācijām, kas saistītas ar valūtas rezervju pārvaldību un intervenci valūtu tirgos, ar noteikumu, ka šāda informācija nav vecāka par vienu gadu, datiem, ko par finanšu sistēmas vai atsevišķu kredītiestāžu stabilitāti ECB saņēmusi no uzraudzības iestādēm, kā arī informāciju par eiro banknošu drošības elementiem un tehniskajām specifikācijām.

2.   Pieņemot katru šādu lēmumu, Valde ņem vērā visus aspektus, tostarp Biroja izmeklēšanai vajadzīgās informācijas jūtīguma pakāpi, informācijas nozīmīgumu izmeklēšanā, to aizdomu nopietnību, par kurām ECB priekšsēdētājam ziņojis Birojs, ECB darbinieks vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieks, kā arī risku ECB turpmākajai darbībai. Ja piekļuve netiek atļauta, lēmumā norāda šī lieguma iemeslus. Datus, ko par finanšu sistēmas vai atsevišķu kredītiestāžu stabilitāti ECB saņēmusi no uzraudzības iestādēm, Valde var darīt pieejamus Birojam, ja vien attiecīgā uzraudzības iestāde neuzskata, ka informācijas atklāšana apdraudēs finanšu sistēmas vai atsevišķu kredītiestāžu stabilitāti.

3.   Dažos izņēmuma gadījumos, kad informācija saistīta ar kādu ECB darbības jomu, kas ir tikpat sensitīva kā 1. punktā minētās informācijas kategorijas, Valde var nolemt pagaidām liegt Birojam piekļuvi šādai informācijai. Šiem lēmumiem, kas ir spēkā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, piemēro 2. punkta noteikumus. Pēc šī termiņa beigām Birojam atļauj piekļuvi attiecīgajai informācijai, ja vien ECB Padome šajā laikā nav grozījusi šo lēmumu un attiecīgo informācijas kategoriju pievienojusi 1. punktā minētajām kategorijām. Padome norāda šī lēmuma grozīšanas iemeslus.

5. pants

ECB palīdzība iekšējā izmeklēšanā

1.   Uzsākot iekšējo izmeklēšanu ECB, atļauju iekļūt ECB telpās Biroja darbinieki no par ECB drošību atbildīgā vadītāja saņem pēc tam, kad uzrādījuši rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīta viņu identitāte, Biroja darbinieka statuss, kā arī Biroja direktora izsniegta rakstiska pilnvara, kurā norādīta izmeklēšanas būtība. Par izmeklēšanu nekavējoties informē ECB priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un Iekšējā audita direktoru.

2.   Iekšējā audita direktorāts palīdz Birojam izmeklēšanas darba praktiskajā organizācijā.

3.   ECB darbinieki un lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieki sniedz informāciju, ko lūdz Biroja darbinieki, kuri veic izmeklēšanu, izņemot gadījumus, kad lūgtā informācija var tikt uzskatīta par sensitīvu 4. panta izpratnē un par to ir jālemj Valdei. Iekšējā audita direktorāts reģistrē Birojam sniegto informāciju.

6. pants

Ieinteresētās personas informēšana

1.   Ja tiek konstatēta saistība ar kādu ECB darbinieku vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieku, ieinteresēto personu tūlīt informē, ciktāl tas nekaitē izmeklēšanai. Jebkurā gadījumā pēc izmeklēšanas beigām nedrīkst izdarīt secinājumus, nosaucot vārdā ECB darbinieku vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieku un neļaujot ieinteresētajai personai izteikt savu viedokli par visiem ar viņu saistītiem faktiem, tostarp pret viņu vērstiem pierādījumiem. Ieinteresētajām personām ir tiesības neizteikties, tiesības atteikties liecināt pret sevi un tiesības uz juridisko palīdzību.

2.   Ja izmeklēšanas dēļ jāsaglabā pilnīga slepenība un ir jāizmanto izmeklēšanas procedūras, kas ir valsts tiesu institūcijas uzdevumā, var uz ierobežotu laiku atlikt pienākuma izpildi attiecībā uz ECB darbinieka vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieka uzaicināšanu paust savu viedokli, vienojoties attiecīgi ar priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku.

7. pants

Informēšana par izmeklēšanas izbeigšanu bez turpmākas rīcības

Ja pēc iekšējas izmeklēšanas nevar ierosināt lietu pret ECB darbinieku vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieku, par kuru ir izteiktas aizdomas, iekšējo izmeklēšanu izbeidz, neveicot turpmākas darbības, ar Biroja direktora lēmumu, kurš rakstiski informē attiecīgo ECB darbinieku vai lēmējinstitūciju sanāksmju dalībnieku.

8. pants

Imunitātes atcelšana

Biroja direktoram atzinuma saņemšanai nosūta visus valsts policijas vai tiesu iestāžu pieprasījumus attiecībā uz imunitātes atcelšanu saistībā ar tiesvedību pret ECB darbinieku vai Valdes, Padomes vai Ģenerālpadomes locekli par iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, gadījumiem. Par ECB darbinieku imunitāti lemj ECB priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, bet par Valdes, Padomes vai Ģenerālpadomes locekļu imunitāti lemj Padome.

9. pants

Grozījumi ECB darbinieku darba līgumu noteikumos

ECB darbinieku darba līgumu noteikumus groza šādi:

1)

Pēc 4. panta a) apakšpunkta otrā teikuma pievieno šādu teikumu: “Viņiem ir saistoši noteikumi Lēmumā ECB/2004/11 par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos.”

2)

Ar šādu teikumu aizstāj 5. panta b) apakšpunkta ievadteikumu: “b) Ja vien Lēmumā ECB/2004/11 par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos nav noteikts citādi, darbinieki bez Valdes iepriekšējas piekrišanas nedrīkst:”.

10. pants

Grozījumi ECB darbinieku darba līgumu noteikumu I pielikumā

ECB darba līgumu noteikumu I pielikumu par īstermiņa darba līgumu noteikumiem groza šādi:

1)

Pēc 4. panta otrā teikuma pievieno šādu teikumu: “Viņiem ir saistoši noteikumi Lēmumā ECB/2004/11 par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos.”

2)

Ar šādu teikumu aizstāj 10. panta b) apakšpunkta ievadteikumu: “b) Ja vien Lēmumā ECB/2004/11 par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos nav noteikts citādi, īstermiņa līgumu darbinieki bez Valdes iepriekšējas piekrišanas nedrīkst:”.

11. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis lēmums stājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(2)  OV C 76, 8.3.2001., 12. lpp.

(3)  OV C 123, 24.5.2002., 9. lpp.

(4)  Lieta C-11/00 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Centrālo banku, [2003] ECR I-7147.

(5)  Federālais Vēstnesis (Bundesgesetzblatt) Nr. 45, 1998, 27.10.1998. un Nr. 12, 1999, 6.5.1999.

---

30.6.2004

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/61

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2004. gada 17. jūnijs),

ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamentu

(ECB/2004/12)

(2004/526/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ĢENERĀLPADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 46.4. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes 1998. gada 1. septembra reglamentu aizstāj ar šādu reglamentu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

---