ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 181

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

47. sējums
2004. gada 18. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 986/2004 (2004. gada 17. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 987/2004 (2004. gada 17. maijs) par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2004. gada maijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 988/2004 (2004 gada 17. majs), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoumes saplākšņa importam

5

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2004/493/KĀDP (2004. gada 17. maijs), ar ko groza Kopējo nostāju 2002/400/KĀDP par dažu palestīniešu pagaidu uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs

24

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

18.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 986/2004

(2004. gada 17. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 18. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 17. maijā.

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2004. gada 17. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

052

111,0

204

64,3

212

89,5

999

88,3

0707 00 05

052

106,9

096

79,8

999

93,4

0709 90 70

052

104,7

204

54,4

999

79,6

0805 10 10, 0805 10 30, 0805 10 50

052

37,0

204

44,8

220

48,1

388

57,9

400

38,0

624

59,8

999

47,6

0805 50 10

388

74,3

528

55,6

999

65,0

0808 10 20, 0808 10 50, 0808 10 90

388

81,4

400

137,6

404

107,3

508

57,5

512

71,7

524

83,4

528

64,6

720

82,9

804

105,7

999

88,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


18.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 987/2004

(2004. gada 17. maijs)

par ievešanas atļauju izdošanu attiecībā uz rīsiem ar izcelsmi ĀKK valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti pirmajās piecās darba dienās 2004. gada maijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002 par režīmu, kas piemērojams lauksaimniecības produktiem un dažu veidu precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības preces ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis), un Regulas (EEK) Nr. 1706/98 atcelšanu (1),

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras valstu un teritoriju un Eiropas Kopienas asociācijas izveidi (Lēmums par asociāciju ar aizjūras valstīm un teritorijām) (2),

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regulu (EK) Nr. 638/2003 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2286/2002 un Padomes Lēmumam 2001/822/EK attiecībā uz režīmu, kas piemērojams rīsu ievedumiem ar izcelsmi Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs (ĀKK) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) (3), un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Attiecībā uz rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2004. gada maija pirmo piecu darba dienu laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2003 un paziņots Komisijai, atļaujas izdod par daudzumiem, kuri norādīti iesniegtajos pieteikumos, vajadzības gadījumā piemērojot samazinājuma procentus, kas paredzēti pielikumā.

2.   Uz nākamo kvotas daļu pārgrāmatojamie daudzumi noteikti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 18. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības ģenerāldirektors

J. M. SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(2)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 93, 10.4.2003., 3. lpp.


PIELIKUMS

Samazinājuma procenti, kas piemērojami pieteiktajiem daudzumiem saskaņā ar 2004. gada maija kvotas daļu, un daudzumi, kas pārgrāmatoti uz nākamo kvotas daļu

Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Daudzums, kas pārgrāmatots uz 2004. gada septembra kvotas daļu (t)

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

Mazāk attīstītās AZT

AZT (Regulas (EK) Nr. 638/2003 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

KN kods 1006

49,9996

6 667


Izcelsme/produkts

Samazinājuma procenti

Daudzums, kas pārgrāmatots uz 2004. gada septembra kvotas daļu (t)

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 3. panta 1. punkts)

KN kodi no 1006 10 21 līdz 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30

87,9798

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 638/2003 5. panta 1. punkts)

KN kods 1006 40 00

90,9079


18.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 988/2004

(2004 gada 17. majs),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoumes saplākšņa importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (2), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi.

A.   PROCEDŪRA

1.   PROCEDŪRAS UZSĀKŠANA

(1)

2003. gada 19. augustā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu pret Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes okoumes saplākšņa importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2003. gada 7. jūlijā Eiropas Saplākšņa nozares federācija (ESNF) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no okoumes saplākšņa ražošanas Kopienā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā produkta dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas bija uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

2.   PUSES, UZ KURĀM PROCEDŪRA ATTIECAS

(3)

Komisija oficiāli informēja ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus un to asociācijas, piegādātājus un lietotājus, kurus tas skāra, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus un Kopienas ražotājus — sūdzības iesniedzējus par procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt noklausīšanos.

(4)

Ievērojot sūdzībā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, kā arī līdzīga produkta Kopienas ražotāju lielo skaitu, procedūras uzsākšanas paziņojumā tika paredzēta paraugu ņemšana, lai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteiktu dempingu un kaitējumu.

(5)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga paraugu ņemšana un, ja tas ir nepieciešams, lai izvēlētos paraugu, visiem ražotājiem eksportētājiem un Kopienas ražotājiem bija jāpiesakās Komisijā un atbilstoši procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajam bija jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo produktu pārbaudes periodā (no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam).

(6)

Pēc ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas pārbaudes un sakarā ar nelielo atbilžu skaitu uz jautājumiem par paraugu ņemšanu, tika nolemts, ka attiecībā uz eksportētājiem paraugu ņemšana nav vajadzīga.

(7)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās paraugu, balstoties uz lielāko pietiekamo Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu, kuru pieejamajā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Par pamatu ņemot no Kopienas ražotājiem saņemtās atbildes, Komisija atlasīja piecus uzņēmumus trijās dalībvalstīs. Atlase notika, balstoties gan uz ražošanas, gan pārdošanas apjomu. Paraugs, kas izvēlēts, balstoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, ir pietiekams arī ģeogrāfiskā pārklājuma ziņā.

(8)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pretenziju par tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kurus tas skāra, pretenzijas veidlapas. Pretenzijas par TER vai par AR, ja pārbaudē konstatē, ka tie neatbilst TER nosacījumiem, tika saņemtas no astoņiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)

Komisija nosūtīja anketas visām pusēm, uz kurām tas attiecās, ka tas uz tām attiecas, un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Tika saņemtas atbildes no sešiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un no viena ražotāja analogajā valstī Marokā. 

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, radušos kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaužu apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji

Indústrias Jomar — Madeiras e Derivados SA, Portugāle,

Joubert SAS, Francija,

Plysorol SAS, Francija,

Reni Ettore spa., Itālija,

Schauman Wood SA, Francija,

b)

Ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā

Zhejiang Deren Bamboo-Wood Technologies Co., Ltd.,

Jiaxing Jinlin Lumber Co., Ltd.,

Nantong Zhongyi Plywood Co., Ltd.,

Zhonglin Enterprise (Dangshan) Co., Ltd.

c)

Ražotājs analogajā valstī

(11)

Ievērojot vajadzību noteikt normālvērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem var nenoteikt TER, pārbaudes apmeklējums normālvērtības noteikšanai, balstoties uz analogas valsts Marokas datiem, notika šādā uzņēmumā:

CEMA Bois de l’Atlas, Kasablanka, Maroka.

3.   PĀRBAUDES PERIODS

(12)

Dempinga un kaitējuma pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam (“pārbaudes periods” vai “PP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 1999. gada 1. janvāra līdz pārbaudes perioda beigām (“apskatāmais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

1.   VISPĀRĪGĀ DAĻA

(13)

Saplāksnis ir koka panelis, kuram vienlaikus ir laba mehāniskā izturība un neliels svars. Tas sastāv no savā starpā līmētām finiera loksnēm (kārtām). To veido nepāra skaita kārtas, kuras ir salīmētas šķērsām. Ārējo kārtu šķiedras parasti ir novietotas paralēli paneļa garenvirzienam. Šāda konstrukcija garantē saplākšņa izturību.

(14)

Saplāksni var izgatavot no dažādu sugu koksnes. Galvenās koku sugas, kuras izmanto saplākšņa ražošanai Eiropā, ir dižskābardis, bērzs, egle, papele un okoume.

(15)

Okoumes koks aug vienīgi Gabonā, Ekvatoriālajā Gvinejā un Kamerūnā, tādēļ gan Eiropas, gan Ķīnas saplākšņa ražotājiem tas ir jāimportē. Okoume saplāksnim piešķir gludu virsmu ar lielisku kvalitāti, kā arī labas mehāniskās īpašības galvenokārt tamdēļ, ka tai nav māzeru. Tādēļ okoumes saplāksnim ir konkrētas iezīmes, kas saistītas ar tā izskatu un mehāniskajām īpašībām, kas nozīmē to, ka šo produktu var atšķirt no citiem saplākšņa veidiem.

(16)

Okoumes saplāksni izmanto ļoti daudzās jomās. To izmanto celtniecības nozarē, galdniecības un namdara darbos, apšuvumam, slēģu plāksnēm, pagraba apšuvumam, margām un krasta apšuvuma plāksnēm. To izmanto arī vairāk dekoratīviem mērķiem, cita starpā, autotransportā (piemēram, automašīnās, autobusos, dzīvojamajos vieglajos automobiļos, dzīvojamajās piekabēs), jūras transportā (jahtās), mēbeļu un durvju ražošanā.

(17)

Ir divu veidu okoumes saplāksnis; saplāksnis, kas izgatavots tikai no okoumes (“pilnībā no okoumes izgatavots saplāksnis”), un saplāksnis, kurā vismaz viena no ārējām kārtām ir izgatavota no okoumes (“saplāksnis ar okoumes apšuvumu”), bet pārējās kārtas ir izgatavotas no citas koksnes. Abi okoumes saplākšņi no ārienes izskatās vienādi. Neskatoties uz atšķirīgām mehāniskajām īpašībām, tiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības un tos pamatā izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem.

2.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS

(18)

Attiecīgais produkts ir saplāksnis, kas sastāv tikai no koka loksnēm, kurās katra kārta nav biezāka par 6 mm un vismaz viena ārējā kārta ir no ĶTR izcelsmes okoumes, kura patlaban klasificējama ar KN kodu ex 4412 13 10. Šajā definīcijā ietver pilnībā no okoumes izgatavot saplāksni un saplāksni ar okoumes apšuvumu, kā noteikts iepriekš.

(19)

Pārbaudes apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka pārbaudes periodā viens uzņēmums eksportēja uz Kopienu ar plēvi pārklātu, ar okoumi apšūtu saplāksni. Minētais produkts ir ar okoumi apšūts saplāksnis (ar no citas koksnes izgatavotām iekšējām kārtām), kurš pārklāts ar plastmasas plēvi. Tika uzskatīts, ka šis produkts nav attiecīgais produkts, jo tas nesastāv tikai no koksnes plāksnēm un no ārienes tas atšķiras no citiem okoumes saplākšņiem Tādēļ tam nebija tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības. Ta rezultātā šī procedūra uz to neattiecas.

3.   LĪDZĪGS PRODUKTS

(20)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam produktam un okoumes saplāksnim, kuru ražo ĶTR un kuru pārdod attiecīgajā valstī, produktam, kuru ražo un pārdod analogās valsts (Marokas) vietējā stirgū, kā arī produktam, kuru Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopiena, būtībā ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības un to izmanto vienās un tajās pašās jomās. Tādēļ šos produktus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   TIRGUS EKONOMIKAS REŽĪMS (TER)

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudē saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(22)

Īsumā un vienīgi ērtības labad šie kritēriji, atbilstība kuriem ir jāapliecina uzņēmumiem, kuri iesniedz pieteikumus, apkopotā veidā ir izklāstīti turpmāk:

1)

ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus pieņem un izmaksas rodas, reaģējot uz tirgus apstākļiem, bez būtiskas iejaukšanās no valsts puses,

2)

grāmatvedības dokumentiem tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tos izmanto visos nolūkos,

3)

nav būtisku traucējumu, kas būtu pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas,

4)

juridisko noteiktību un stabilitāti nodrošina bankrota un nekustamā īpašuma jomā pieņemtie tiesību akti,

5)

valūtas maiņa tiek realizēta pēc tirgus kursa.

(23)

Astoņi ĶTR ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu pieprasīja TER un sniedza atbildes uz ražotājiem eksportētājiem nosūtīto TER pretenzijas veidlapu.

(24)

Viena uzņēmuma iesniegums (uzņēmums Nr. 2 tabulā turpmāk) tika noraidīts, sākotnēji izanalizējot atbildi uz TER pretenzijas veidlapu, kurā nevarēja redzēt, ka visi kritēriji ir ievēroti. Tika noraidīts vēl viena uzņēmuma iesniegums (uzņēmums Nr. 4 tabulā turpmāk), jo tas pārtrauca sadarbību pirms pārbaudes apmeklējuma uzsākšanas. Tādēļ bija neiespējami pārbaudīt, vai uzņēmums atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(25)

Attiecībā uz pārējiem sešiem uzņēmumiem Komisija pieprasīja un šajos uzņēmumos pārbaudīja visu TER iesniegumos ietverto informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu.

(26)

Pārbaudē tika pierādīts, ka četri no sešiem iepriekš minētajiem uzņēmumiem atbilst visiem prasītajiem kritērijiem, tādēļ tiem tika noteikts TER. Šie četri ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem tika noteikts TER, ir:

Zhejiang Deren Bamboo-Wood Technologies Co., Ltd.

Jiaxing Jinlin Lumber Co., Ltd.

Nantong Zongyi Plywood Co., Ltd.

Zhonglin Enterprise (Dangshan) Co., Ltd.

(27)

Pārējās divas pretenzijas bija noraidāmas. Turpmāk dotajā tabulā ir parādīts, ciktāl četri uzņēmumi, kuriem netika noteikts TER, atbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Uzņēmums

Kritēriji

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 4. ievilkums

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 5. ievilkums

1

Neatbilst

Neatbilst

Neatbilst

Neatbilst

Atbilst

2

Neatbilst

 

 

 

 

3

Nesadarbojās

4

Nesadarbojās

Avots: to Ķīnas eksportētāju pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, kuri sadarbojās.

(28)

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja sniegt komentārus par augstāk minētajiem secinājumiem. Divi uzņēmumi apgalvoja, ka noteikšana ir notikusi nepareizi un ka attiecībā uz tiem ir jānosaka TER.

(29)

Attiecībā uz pirmo kritēriju uzņēmums Nr. 1 apgalvoja, ka par spīti Komisijas secinājumiem apmaksātā kapitāla avots ir skaidrs un ka pārdošana vietējā tirgū ir notikusi par tirgus cenām. Tomēr uzņēmums nevarēja sniegt sīkākus pierādījumus, lai atspēkotu Komisijas secinājumus. Ciktāl tas attiecās uz pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, bija redzams, ka uzņēmuma cenu noteikšanas politika neatbilst tirgus ekonomikas principiem, jo augstākas kvalitātes okoumes saplāksnis tika pārdots par tādu pašu cenu kā parastais saplāksnis. Tādēļ šīs divas pretenzijas tika noraidītas.

(30)

Tas pats uzņēmums apgalvoja, ka tā grāmatvedības dokumentiem ir bijusi neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Taču pārbaudes apmeklējuma laikā atklājās, ka revidenti nav snieguši komentārus, kurus paredz starptautiskie standarti (galvenokārt dažādas bilances par vienu un to pašu gadu bez sīkākiem paskaidrojumiem un gandrīz visa apmaksātā kapitāla zudums bez jebkādiem komentāriem). Tā kā minēto problēmu rezultātā nopietni tika apšaubīta grāmatvedības uzskaites ticamība, to nevarēja uzskatīt par revidētu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Tādēļ arī šī pretenzija tika noraidīta.

(31)

Bez tam uzņēmums Nr. 1 arī apgalvoja, ka nav notikusi iejaukšanās no valsts puses vai nav traucējumu, kas būtu pārņemti no ārpustirgus ekonomikas sistēmas. Tomēr vairākus gadus bez jebkādiem paskaidrojumiem netika nokārtoti maksājumi par tiesībām izmantot zemi, kas bija veicami vietējām iestādēm. Tādēļ nevar izslēgt valsts vai pašvaldības iejaukšanos, un uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nav notikusi iejaukšanās no valsts puses. Tādēļ šī pretenzija tika noraidīta.

(32)

Visbeidzot uzņēmums Nr. 1 apgalvoja, ka tas izmanto juridisko noteiktību un stabilitāti, ko nodrošina bankrota un nekustamā īpašuma jomā pieņemtie tiesību akti. Taču pārbaudes apmeklējuma laikā tika atzīmēts, ka atsevišķā saimnieciskajā gadā zaudējumi bija lielāki nekā kapitāls. Tādēļ tika konstatēts, ka, lai gan teorētiski uz uzņēmumu attiecas bankrota jomā pieņemtie tiesību akti, tie de facto netika tam piemēroti, jo atbilstoši šiem apstākļiem būtu bijusi jāievieš bankrota procedūra. Bez tam jāatzīmē, ka arī šajā sakarā revidenti nesniedza nekādus komentārus. Tādējādi uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas darbojas tiesiskā regulējuma ietvaros, kas garantē juridisko noteiktību. Tādēļ šī pretenzija tika noraidīta.

(33)

Uzņēmums Nr. 3 iebilda, ka tas ir sadarbojies ar Komisiju. Minētajam uzņēmumam bija divi saistīti uzņēmumi, kas ražoja attiecīgo produktu un pārbaudes periodā to eksportēja uz Kopienu. Tomēr neviens no šiem diviem uzņēmumiem procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nepieteicās. Tādēļ tos uzskatīja par ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojas.

(34)

Komisija pastāvīgi pārbauda, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER nosacījumiem, kas nozīmē to, ka katram saistītam uzņēmumam, kurš ražo un/vai pārdod attiecīgo produktu, būtu jāatbilst TER kritērijiem. Šajā gadījumā ņemot vērā saistīto uzņēmumu nesadarbošanos, bija neiespējami noteikt, vai grupa kopumā atbilst TER kritērijiem, tādēļ uzņēmumam Nr. 3 nevarēja noteikt TER.

(35)

Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja sniegt komentārus, taču neviens iebildums netika saņemts. Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, un tā neiebilda pret Komisijas secinājumiem.

2.   ATSEVIŠĶS REŽĪMS (AR)

(36)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu spēj pierādīt, ka to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, ka valūtas konvertācija notiek pēc tirgus kursa un ka iejaukšanās no valsts puses nav tāda, lai notiktu pasākumu apiešana, ja eksportētājiem tiek noteiktas citādas maksājumu likmes.

(37)

Astoņi ražotāji eksportētāji, kā arī tie, kuri pieprasīja TER, pieprasīja atsevišķu režīmu gadījumā, ja tiem nosaka TER. Tomēr nevienam uzņēmumam, kuram TER noteikšana tika noraidīta, nevarēja noteikt atsevišķu režīmu.

(38)

Tiem diviem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, patiešām nevarēja noteikt atsevišķo režīmu, jo būtu neiespējami pārbaudīt, vai tie atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(39)

Uz vietas veiktajā pārbaudē atklājās, ka uzņēmuma Nr. 1 grāmatvedības un eksporta dokumenti nav ticami un ka tajos ir nopietni trūkumi. Ņemot vērā zināmu nenoteiktības pakāpi attiecībā uz minēto uzņēmumu, tika uzskatīts par neiespējamu noteikt individuālo dempinga starpību. Ja eksporta preču pārdošanas apjomi nav ticami, tad individuālās dempinga starpības aprēķins de facto nav iespējams, jo nevar izmantot uzņēmuma sniegtos datus par eksportu. Turklāt tā kā uzņēmums nevarēja sniegt apliecinājumu tam, ka pasākumi netiks apieti, ja šim eksportētājam noteiks individuālo dempinga starpību, tad minētā starpība šai gadījumā nav izmantojama par attaisnojumu. Tādēļ šim uzņēmumam atsevišķs režīms netika noteikts.

(40)

Visbeidzot, uzņēmums Nr. 2, kurš ir valstij piederošs uzņēmums, nevarēja apliecināt, ka valsts iejaukšanās neizraisīs pasākumu apiešanu, ja eksportētājiem noteiktu citādas maksājuma likmes.

3.   NORMĀLVĒRTĪBA

3.1.   Normālvērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas un kuriem nosaka TER

(41)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai katra okoumes saplākšņa ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojas, pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami, proti, vai šādas pārdošanas kopējais apjoms ir vismaz 5 % no ražotāja kopējā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienā. Pārbaudē atklājās, ka pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami tikai diviem no četriem ražotājiem eksportētājiem.

(42)

Tā rezultātā Komisija noteica tos okoumes saplākšņa veidus, kurus vietējā tirgū pārdod uzņēmumi, kuriem kopumā ir pietiekami pārdošanas apjomi vietējā tirgū, un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu.

(43)

Attiecībā uz katru veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar okoumes saplākšņa veidu, kuru pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta okoumes saplākšņa veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekamiem, ja kopējais šā veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū pārbaudes periodā bija 5 vai vairāk procenti no kopējā okoumes saplākšņa salīdzināmā veida pārdošanas apjoma, kurus eksportēja uz Kopienu. Vienam no diviem uzņēmumiem, kuriem bija pietiekami pārdošanas apjomi vietējā tirgū, četri produktu veidi atbilda šim nosacījumam, savukārt tika konstatēts, ka otram uzņēmumam neviens produktu veids nebija pietiekams.

(44)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka četrus iepriekš noteiktos produktu veidus pārdod parastā tirdzniecības apritē, nosakot attiecīgā okoumes saplākšņa veida rentablo pārdošanas darījumu daļu neatkarīgiem pasūtītājiem. Ja tā okoumes saplākšņa veida pārdošanas apjoms, kuru pārdod par neto pārdošanas cenu, kas vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, sastādīja vairāk nekā 80 % no kopējā minētā veida pārdošanas apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, tad normālvērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto lielumu cenām, ko veido pārbaudes periodā pārdotā attiecīgā veida pārdošanas apjomi vietējā tirgū, neatkarīgi no tā, vai minētie pārdošanas apjomi ir vai nav rentabli. Ja okoumes saplākšņa veida rentablais pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no attiecīgā veida kopējā pārdošanas apjoma, vai arī tad, ja attiecīgā veida vidējā svērta cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, tad normālvērtība tika noteikta, balstoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto lielumu tikai no attiecīgā veida rentablajiem pārdošanas apjomiem, ar noteikumu, ka šie pārdošanas apjomi bija 10 vai vairāk procenti no attiecīgā veida kopējā pārdošanas apjoma. Normālvērtības noteikšanai cenas vietējā tirgū varēja izmantot tikai attiecībā uz vienu produkta veidu. Pārējiem trīs produktu veidiem pārbaudes periodā rentabli bija mazāk par 10 % no .so produktu veidu pārdošanas apjomiem vietējā tirgū.

(45)

Ja kāda produktu veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms bija mazāks par 10 % no attiecīgā veida kopējo pārdošanas darījumu apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamos daudzumos par tādu cenu vietējā tirgū, lai būtu atbilstošs pamats normālvērtības noteikšanai. Ikreiz, kad normālvērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenu vietējā tirgū konkrētam produkta veidam, kuru pārdod kāds ražotājs eksportētājs, bija jāizmanto kāda cita metode. Šajā sakarā Komisija izmantoja salikto normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(46)

Normālvērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu veidojās, par pamatu ņemot katra ražotāja eksportētāja ražošanas pašizmaksu, kurai pieskaitītas pamatotas administratīvās, pārdošanas un pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības (“SG & A”)izmaksas, kā arī peļņa. Komisija varēja izmantot divu to uzņēmumu SG & A izmaksas, kuriem līdzīga produkta pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija pietiekami atbilstoši pamatregulas 2. panta 2. punktā noteiktajam. Kas attiecas uz peļņas normu, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu tika izmantota peļņa, kuru parastajā tirdzniecības apritē ir guvis katrs no diviem iepriekš minētajiem uzņēmumiem.

(47)

Kas attiecas uz diviem uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi vietējā tirgū nebija pietiekami, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu varēja izmantot to divu uzņēmumu SG & A izmaksu un peļņas vidējo svērto lielumu, kuriem bija pietiekami pārdošanas apjomi vietējā tirgū.

(48)

Attiecībā uz vienu no uzņēmumiem Komisija nevarēja pietiekami droši noteikt, vai izmaksu sadale, par kuru bija paziņots, atbildot uz anketas jautājumiem, pamatoti atspoguļo ar attiecīgā produkta ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmumam tika dota iespēja sniegt komentārus, taču tas nespēja noteikt pretrunas attiecībā uz izmaksu sadali. Tā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem izmaksas tika sadalītas, par pamatu ņemot apgrozījumu ražošanas izmaksu noteikšanā.

(49)

Viens uzņēmums no vietējiem ražotājiem iegādājās papeles finieri. Minētie ražotāji nav reģistrēti kā PVN maksātāji, tādēļ tie nemaksā PVN. Uzņēmums tomēr samazināja finiera izmaksas par 13 % PVN. Tika apgalvots, ka tas ir saskaņots ar PVN iestādēm. Taču tā kā uzņēmums nevarēja pierādīt, ka PVN atmaksa faktiski ir notikusi, tika uzskatīts, ka šāds iespējamais PVN samazinājums ir noraidāms, jo jāņem vērā faktiski radušās izmaksas.

(50)

Viens uzņēmums ierosināja Komisijai ņemt vērā ražošanas izmaksas laikposmā, kurš ir garāks nekā pārbaudes periods. Uzņēmums apgalvoja, ka tas labāk atspoguļošot radušās faktiskās izmaksas, ievērojot dažu korekciju esamību grāmatvedības pārskatos un nelielo ražošanas apjomu. Tā kā uzņēmums nevarēja sniegt pierādījumus par iespējamajām korekcijām, tad Komisija izmantoja tā sniegtos datus par pārbaudes periodu.

(51)

Viens uzņēmums iegādājās finieri no kāda saistīta uzņēmuma. Tā kā šo darījumu transfertcenas pietiekami neatspoguļoja ar šī finiera ražošanu saistītās izmaksas, tās bija jāaizstāj ar nesaistīta darījuma cenu, kas bija noteikta, ņemot vēra cenu citiem uzņēmuma darījumiem ar nesaistītiem piegādātājiem.

3.2.   Normālvērtības noteikšana visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nenosaka TER

3.2.1.   Analogā valsts

(52)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nenosaka tirgus ekonomikas režīmu, ir jānosaka, balstoties uz analogās valsts cenām vai salikto vērtību.

(53)

Maroka šīs procedūras uzsākšanas paziņojumā bija paredzēta kā attiecīgā trešā tirgus ekonomikas valsts, lai noteiktu normālvērtību ĶTR, un ieinteresētās puses tika aicinātas to komentēt. Trīs ražotāji eksportētāji noteiktajā termiņā apstrīdēja šo izvēli un ierosināja par analogām valstīm izmantot Brazīliju un Indonēziju.

(54)

Lai noteiktu, vai ir pareizi Maroku izvēlēties par analogo valsti, Komisija vispirms sazinājās ar visiem zināmajiem okoumes saplākšņa ražotājiem ārpus Eiropas Kopienas un ĶTR, proti, ar ražotājiem Marokā, Brazīlijā un Indonēzijā. Taču tikai viens Marokas uzņēmums atbalstīja šo procedūru, un tika pārbaudīti tā sniegtie dati.

(55)

Pārbaudē atklājās, ka okoumes saplākšņa ražotāji varētu būt arī citās valstīs, proti, Malaizijā un Turcijā. Notika sazināšanās ar minētajās valstīs esošajiem zināmajiem ražotājiem, un tikai viens uzņēmums no Turcijas piekrita atbalstīt šo procedūru. Tomēr, ņemot vērā likumā noteiktos termiņus provizoriskai noteikšanai, kā arī ievērojot to, ka sīka informācija no Turcijas ražotāja tika saņemta vēlāk un analīze vēl nav pabeigta, Komisija šīs provizoriskās noteikšanas ietvaros par attiecīgo analogo valsti nolēma izmantot Maroku.

(56)

Trīs ražotāji eksportētāji iebilda šim priekšlikumam, kā galveno argumentu minot to, ka Marokas ražotāja izmaksu struktūra atšķiras no Ķīnas ražotāju izmaksu struktūras un ka Marokas tirgū nav iekšējās konkurences.

(57)

Šajā sakarā pārbaudē ir provizoriski apstiprinājies tas, ka vietējā tirgū ir tikai viens Marokas ražotājs un ka ir spēkā augsts muitas nodoklis. Taču Marokas ražotāja pārdošanas apjomi tika uzskatīti par ievērojamiem un pietiekamiem, salīdzinot salīdzinājumā ar ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta eksporta apjomu, ko Ķīna pārbaudes periodā eksportēja uz Kopienu. Tādēļ izteiktie iebildumi nebija uzskatāmi par tik pietiekamiem, lai Komisija nevarētu aprēķināt pamatotu provizorisku normālvērtību, kas attiecīgi koriģēta ar muitas nodokli. Ja pārbaudes gaitā, balstoties uz notiekošo Turcijas uzņēmuma sniegtās informācijas analīzi, tiks konstatēts, ka Turcija kā analogā valsts ir piemērotāka, tad attiecīgi tiks apskatīti šie jaunie elementi.

3.2.2.   Normālvērtības noteikšana analogajā valstī

(58)

Lai noteiktu, vai to produktu pārdošanas apjomi Marokas tirgū, kuri ir salīdzināmi ar pārdošanas apjomiem, kurus Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod Kopienā, tika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, pārdošanas cenu vietējā tirgū salīdzināja ar pilnajām ražošanas izmaksām (proti, ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas SG & A izmaksas). Tā kā liela daļa vietējā tirgū pārdoto (saplākšņa) veidu tika pārdota ar zaudējumiem un tā kā vidējās svērtās ražošanas izmaksas bija augstākas nekā vidējā svērtā pārdošanas cena, tad bija jānosaka normālvērtība.

(59)

Normālvērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tika noteikta, par pamatu ņemot paša ražotāja ražošanas izmaksas, kurām pieskaitītas pamatotas administratīvās, pārdošanas un pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības (“SG & A”) izmaksas un peļņa. Bija iespējams izmantot tā SG & A izmaksas, jo vietējā tirgū bija pietiekami līdzīga produkta pārdošanas apjomi. Attiecībā uz peļņu tika nolemts provizoriski izmantot pamatotu peļņas normu, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu atspoguļoja uzņēmuma vidējo globālo peļņas normu.

4.   EKSPORTA CENA

(60)

Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika noteiktas, izmantojot cenas, kuras par attiecīgo produktu tika maksātas vai bija jāmaksā, pārdodot to patēriņam Kopienā pirmajam neatkarīgajam pasūtītājam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(61)

(Eksporta cenas ražotājiem, kuri nesadarbojās, tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādējādi eksporta cenas tika aprēķinātas, izmantojot viszemāko pārbaudīto eksporta cenu, kuru maksāja ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram netika noteikts TER un AR.

5.   SALĪDZINĀŠANA

(62)

Lai nodrošinātu pienācīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ražotāja un tirdzniecības līmenī, tika izdarīti pielāgojumi, lai ņemtu vērā atšķirības, uz kurām tika norādīts un kuras saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ietekmēja cenas un to salīdzināmību. Vajadzības gadījumā attiecīgi koriģēja transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iesaiņošanas un kredītizmaksām, bankas un komisijas maksas, ja tās bija pamatotas.

(63)

Tika konstatēts, ka viens uzņēmums visus savus eksporta preču pārdošanas apjomus ir realizējis, izmantojot kādu Ķīnas tirgotāju. Minētais tirgotājs bija atbildīgs par attiecībām ar klientiem, par jaunu pasūtījumu iegūšanu, par rēķinu izstādīšanu galīgajam pasūtītājam un ar vēl kāda uzņēmuma starpniecību arī par eksportu samaksātā PVN atmaksu ražotājam. Savukārt tirgotājs saņēma komisijas maksu par pārdošanu, kā arī atlaidi konkrēta produktu daudzuma iegādei. Tika uzskatīts, ka šo atlaidi var piešķirt tikai eksporta preču pārdošanas apjomiem. Tādējādi kopējā atlaides summa tika noteikta, izmantojot eksporta apgrozījumu pārbaudes periodā, savukārt summa, kas atbilda pārbaudāmā produkta pārdošanas apjomiem Eiropas Kopienā, tika izmantota, aprēķinot uzņēmuma eksporta cenas.

(64)

Ja Ķīnas uzņēmumi eksportē attiecīgo produktu, tie var saņemt PVN atmaksu 13 % apmērā no apgrozījuma uz FOB nosacījumiem. Taču PVN, kurš uzņēmumiem jānorāda savos pārskatos, ir 17 % no apgrozījuma uz FOB nosacījumiem. Tādēļ, aprēķinot eksporta cenu, tika ņemta vēra iespēja atspoguļot šo 4 % starpību.

6.   DEMPINGA STARPĪBA

6.1.   Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas un kuriem ir noteikts TER

(65)

Dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu tika noteikta, vidējo svērto normālvērtību salīdzinot ar vidējām svērtajām eksporta cenām par katru produkta veidu, kā noteikts iepriekš.

(66)

Provizoriskā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Piemērotā dempinga starpība

Zhejiang Deren Bamboo-Wood Technologies Co., Ltd.

23,9 %

Jiaxing Jinlin Lumber Co., Ltd.

18,5 %

Nantong Zhongyi Plywood Co., Ltd.

12,0 %

Zhonglin Enterprise (Dangshan) Co., Ltd.

8,5 %

6.2.   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(67)

Lai aprēķinātu valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem ĶTR, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Pieejamā informācija, galvenokārt, sūdzība, tika salīdzināta ar faktiskajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras tika saņemtas no eksportētājiem ĶTR. Šajā salīdzinājumā bija redzams, ka sadarbības līmenis ir ārkārtīgi zems (20 %).

(68)

(Dempinga starpība tika aprēķināta, analogajai valstij noteikto vidējo svērto normālvērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu, kas prognozēta, izmantojot pieejamos faktus, kas ir izklāstīti sadaļā “eksporta cena”.

(69)

Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 48,5 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

D.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

1.   KOPIENAS PRODUKCIJA

(70)

Ir zināms, ka Kopienā attiecīgo produktu ražo Francijā, Itālijā, Portugālē, Grieķijā, Spānijā un Vācijā šādi ražotāji:

desmit ražotāji, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība, sūdzības iesniedzēji bija arī pieci ražotāji, kuri tika atlasīti parauga ņemšanai (“atlasītie Kopienas ražotāji”) un kuru ražošanas apjoms bija 57 % no Kopienas produkcijas,

viens ražotājs, kurš atbalstīja procedūru un kurš sniedza vispārīgu informāciju,

citi Kopienas ražotāji, kuri nebija sūdzības iesniedzēji un kuri nesadarbojās, taču neiebilda pret šo procedūru.

(71)

Komisija ir konstatējusi, ka visus iepriekš minētos uzņēmumus var uzskatīt par Kopienas ražotājiem pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Kopienas produkcija ir visu iepriekš minēto uzņēmumu gala produkcija.

2.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(72)

Desmit to Kopienas ražotāju uzkrātā produkcija, kuri sadarbojās ar Komisiju un starp kuriem bija pieci atlasītie Kopienas ražotāji, ir 85 % no okoumes saplākšņa kopējās produkcijas Kopienā atbilstoši sūdzībā sniegtajam novērtējumam. Tādēļ tiek uzskatīts, ka tie veido “Kopienas ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

E.   KAITĒJUMS

1.   IEPRIEKŠĒJA PIEZĪME

(73)

Ievērojot to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari ir izmantota paraugu ņemšana, kaitējums ir novērtēts, par pamatu ņemot savākto informāciju. Kopienas ražošanas nozares līmenī tika novērtētas ražošanas, produktivitātes, pārdošanas apjomu, tirgus daļas, nodarbinātības un izaugsmes tendences, savukārt tendences attiecībā uz cenām un rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un investīcijām, ražošanas krājumiem, jaudu un tās izmantošanu, atdevi no ieguldītā kapitāla un algām tika analizētas, izmantojot no atlasītajiem Kopienas ražotājiem saņemto informāciju.

2.   KOPIENAS PATĒRIŅŠ

(74)

Kopienas patēriņš tika noteikts, par pamatu ņemot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomus Kopienas tirgū, kam bija pieskaitīti pārējo Kopienas ražotāju prognozētie pārdošanas apjomi, viss imports no ĶTR, Marokas un Gabonas un pārējo trešo valstu importa proporcionālā daļa attiecīgajam produktam, uz kuru attiecas KN kods 4412 13 10, jo tas ir tikai daļa no šī muitas koda. Šī proporcionālā daļa un viss imports tika novērtēts, izmantojot sūdzībā izklāstīto metodoloģiju.

(75)

Laikā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam acīmredzamais patēriņš Kopienā palielinājās no 394 663 m3 līdz 447 979 m3, proti, par 14 %.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Patēriņš Kopienā (m3)

394 663

401 096

400 966

424 131

447 979

3.   IMPORTS NO ATTIECĪGĀS VALSTS

3.1.   Apjoms un tirgus daļa

(76)

Attiecīgā produkta imports no ĶTR Kopienā palielinājās no 1 093 m3 1999. gadā līdz 83 606 m3 ārbaudes periodā. Līdz 2001. gadam imports bija diezgan neliels, taču pēc tam tas strauji pieauga līdz pārbaudes perioda beigām.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Imports no ĶTR (m3)

1 093

1 540

9 531

43 082

83 606

(77)

Atbilstošā tirgus daļa palielinājās no 0,3 % 1999. gadā līdz 18,7 % pārbaudes periodā. Pieaugums no 2,4 % līdz 18,7 % bija īpaši straujš laikposmā no 2001. gada līdz pārbaudes periodam.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Tirgus daļa importam no ĶTR

0,3 %

0,4 %

2,4 %

10,2 %

18,7 %

3.2.   Cenas

(78)

Vidējās cenas attiecīgā produkta importam no ĶTR pazeminājās no EUR 469/m3 1999. gadā līdz EUR 393/m3 pārbaudes periodā, proti, par 16,2 %. Ņemot vērā ārkārtīgi nelielos importa apjomus 1999. un 2000. gadā, datiem par attiecīgajām cenām nav īpašas nozīmes. Tomēr, neskatoties uz nelielo pieaugumu 2000. un 2001. gadā, kopumā visā apskatāmajā periodā ir vērojama samazināšanās tendence.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Vidējā cena importam no ĶTR (EUR/m3)

469

361

431

434

393

3.3.   Cenu samazinājums

(79)

Lai izanalizētu cenu samazinājumu, vidējās svērtās pārdošanas cenas pa atlasīto Kopienas ražotāju produktu veidiem nesaistītiem pasūtītājiem Kopienas tirgū tika salīdzinātas ar atbilstošajām vidējām svērtajām eksporta cenām attiecīgajam importam. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitītas atlaides. Kopienas ražošanas nozares cenas pielāgoja ražotāja cenām. Attiecīgā importa cenas bija CIF cenas ar atbilstošu pielāgojumu attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(80)

Komisijai ir norādīts, ka Kopienas ražošanas nozares saražoto produktu kvalitāte parasti ir labāka nekā kvalitāte līdzīgam produktam, kuru importē no ĶTR. Izmantojot konstatētos pierādījumus, tika uzskatīts, ka šī starpība kvalitātes ziņā attaisno paredzēto pielāgojumu 10 % apmērā, kas tika pievienots to ražotāju eksportētāju CIF cenai līdz Kopienas robežai, kuri sadarbojās.

(81)

Šis salīdzinājums apliecināja, ka pārbaudes periodā attiecīgos produktus, kuru izcelsme ir ĶTR, Kopienā pārdeva par cenām, kuras bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, un starpība bija no 11 % līdz 52 %, to izsakot kā procentuālo daļu no Kopienas ražošanas nozares cenām.

4.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES STĀVOKLIS

(82)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri laikposmā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam ietekmēja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

4.1.   Dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari kopumā

4.1.1.   Ražošana, nodarbinātība un produktivitāte

(83)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms laikposmā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam samazinājās par 10 %, no 295 915 m3 līdz 267 591 m3.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Ražošana (m3)

295 915

293 320

309 933

283 265

267 591

(84)

Nodarbinātība laikposmā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam samazinājās par 9 %. Turklāt pārbaudes periodā viens no uzņēmumiem nolēma samazināt darbinieku skaitu par 66 cilvēkiem, lai gan juridisku iemeslu dēļ tas oficiāli stāsies spēkā tikai pēc pārbaudes perioda. No 1999. gada līdz 2001. gadam produktivitāte palielinājās, bet no 2001. gada līdz pārbaudes periodam atkal samazinājās sakarā ar to, ka saruka ražošanas jauda.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Nodarbinātība

1 608

1 642

1 600

1 489

1 462

Ražošana uz vienu darbinieku

184

179

194

190

183

4.1.2.   Pārdošanas apjoms un tirgu daļa

(85)

Apskatāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Eiropas Kopienā samazinājās par 10 %, no 283 121 m3 1999. gadā līdz 255 943 m3 pārbaudes periodā. Ievērojamākais samazinājums bija vērojams laikposmā no 2001. gada līdz pārbaudes periodam (–12 %).

 

1999

2000

2001

2002

IP

Ražošana EK (m3)

283 121

291 562

292 264

272 488

255 943

(86)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pārbaudes periodā samazinājās no 71,7 % 1999. gadā līdz 57,1 % pārbaudes periodā. Jo īpaši strauji, no 72,9 % 2001. gadā līdz 57,1 % pārbaudes periodā, tā samazinājās 18 mēnešu laikā pēc importa pieplūduma no Ķīnas.

 

1999

2000

2001

2002

IP

EK tirgus daļa

71,7 %

72,7 %

72,9 %

64,2 %

57,1 %

4.1.3.   Izaugsme

(87)

Kamēr no 1999. gada līdz pārbaudes periodam Kopienas patēriņš pieauga par 14 %, pārdošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 10 %. No otras puses, šai pašā periodā strauji pieauga importa apjoms no ĶTR. ĶTR importa tirgus daļa palielinājās par vairāk nekā 16 procentu punktiem, savukārt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 15 procentu punktiem. Tādējādi importa pieaugums nozīmēja to, ka Eiropas ražošanas nozare laikposmā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam nepiedalījās tirgus izaugsmē.

4.2.   Dati par atlasītajiem Kopienas ražotājiem

4.2.1.   Ražošanas krājumi, jauda un tās izmantošana

(88)

Parasti šajā nozarē krājumu līmeņi nav pārāk ievērojami, jo lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pasūtījuma. Lai izvērtējums būtu pilnīgāks, tiek atzīmēts, ka Kopienas ražošanas nozares krājumu līmeņi apskatāmajā periodā samazinājās. Tam par pamatu, galvenokārt, bija racionalizācijas pasākumi, kurus īstenoja viens no lielākajiem Kopienas ražotājiem. Tomēr tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā krājumi nav būtisks kaitējuma rādītājs iepriekš minēto iemeslu dēļ.

(89)

Ražošanas jauda tika noteikta, par pamatu ņemot saplākšņa ražošanas prešu skaitu un jaudu, tām katru dienu darbojoties divās maiņās. Bija jānovērtē ražošanas jaudas noteikšana, jo daži ražotāji okoumes saplāksni ražo ar tām pašam ierīcēm un iekārtām, kuras izmanto citu saplākšņa veidu ražotāji. Minētajos gadījumos attiecīgā produkta ražošanas jauda tika novērtēta, nosakot faktiski saražoto okoumes saplākšņa proporcionālo daļu salīdzinājumā ar kopējo saplākšņa apjomu, kuru saražojis konkrētais ražotājs, un pēc tam šo proporcionālo daļu attiecinot uz kopējo attiecīgās ražošanas iekārtas ražošanas jaudu.

(90)

Paturot prātā iepriekš minēto, tika konstatēts, ka apskatāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda bija samazinājusies par 5 %. 2001. gada samazinājuma pamatā bija vienas ražotnes slēgšana. Tajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums samazinājās no 87 % līdz 74 %, proti, par 15 %.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Ražošanas jauda (m3)

255 774

262 420

236 348

242 835

242 668

Ražošanas jaudas izmantošana

87,4 %

82,0 %

93,1 %

80,4 %

74,2 %

4.2.2.   Cenas un faktori, kas ietekmē cenas vietējā tirgū

(91)

Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas par m3 ir palikušas relatīvi stabilas, ar nominālpieaugumu 3 % apmērā laikposmā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam. To, ka cenas nesamazinājās par spīti konkurencei, ko radīja Ķīnas īstenotais imports par zemām cenām, var izskaidrot ar Kopienas ražotāju lēmumu veikt dažas izmaiņas produktu klāstā.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Vidējā pārdošanas cena (EUR/m3)

695

697

723

717

717

4.2.3.   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

(92)

Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam ražošanas nozarē tika veikti ievērojami ieguldījumi, ik gadu no EUR 6,5 milj. līdz EUR 10,4 milj. Pēc 2001. gada, kad strauji palielinājās imports no ĶTR, ieguldījumi ievērojami samazinājās un pārbaudes periodā bija tikai EUR 1,3 milj.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

6 536

7 500

10 406

3 093

1 327

(93)

Nesenā pagātnē, tostarp apskatāmajā periodā Kopienas okoumes saplākšņa ražotāji, kuri ietilpst plašākajā koksnes produktu ražošanas nozarē, ir bijuši pakļauti ievērojamai pārstrukturēšanai un konsolidācijai. Šīs darbības ietvēra īpašumtiesību maiņu un uzņēmumu pārgrupēšanos dažkārt plašākās nozaru grupās, kā arī ievērojamus ieguldījumus modernizācijā, kā norādīts iepriekš.

(94)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu no Kopienas ražošanas nozares nebija nekādu pretenziju, ne norāžu par to, ka tai savā darbībā būtu problēmas piesaistīt kapitālu. Tas varētu būt saistīts ar ietekmi, ko izraisīja iepriekš minētā ražošanas nozares konsolidācija, ar kuras palīdzību dažiem Kopienas ražotājiem kļuva pieejami lielu nozares grupu finanšu līdzekļi.

4.2.4.   Rentabilitāte, atdeve no ieguldījumiem un naudas plūsma

(95)

Apskatāmajā periodā paraugā iekļauto Kopienas ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās no 3,5 % 1999. gadā līdz –8,9 % IP. Atdevē no ieguldījumiem bija vērojama tā pati tendence, tie samazinājās no 15,6 % 1999. gadā līdz –27,5 % pārbaudes periodā.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Rentabilitāte

3,5 %

0,8 %

–2,7 %

–7,6 %

–8,9 %

Atdeve no ieguldījumiem

15,6 %

3,4 %

–9,4 %

–23,8 %

–27,5 %

(96)

Naudas plūsma, ko radīja līdzīgs produkts, ievērojami samazinājās no EUR 7,6 milj. 1999. gadā līdz EUR 0,059 milj. pārbaudes periodā. Tajā pašā periodā bija dažas ievērojamas īstermiņa naudas plūsmas izmaiņas, kas radās sakarā ar krājumu līmeņa izmaiņām un bezskaidras naudas izdevumiem, kas bija saistīti ar iepriekš minēto ražošanas nozares pārstrukturēšanu.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

7 594

–876

–2 050

591

59

4.2.5.   Algas

(97)

Apskatāmajā periodā darbaspēka izmaksas samazinājās par 7 %, no EUR 32,2 milj. 1999. gadā līdz EUR 29,9 milj. pārbaudes periodā, sakarā ar nodarbināto skaita samazināšanos. Savukārt vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku faktiski pieauga par 7 %, no EUR 26,770 līdz EUR 28,638, t.i., atbilstoši patēriņa cenām.

 

1999

2000

2001

2002

IP

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

26 770

27 661

27 649

28 641

28 638

4.2.6.   Dempinga starpības lielums

(98)

Ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, šī dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu;

4.2.7.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(99)

Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no zaudējumus radošā dempinga līdzšinējās ietekmes.

5.   SECINĀJUMS PAR KAITĒJUMU

(100)

No 1999. gada līdz pārbaudes periodam ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa apjoms par dempinga cenām pieauga no 1 093 m3 līdz 83 606 m3. Atbilstošā tirgus daļa palielinājās no 0,3 % 1999. gadā līdz 18,7 % pārbaudes periodā. Lielākais palielinājums bija vērojams laikposmā no 2002. gada līdz pārbaudes periodam. Vidējās cenas importam par dempinga cenām apskatāmajā periodā pazeminājās par 16,2 % un bija visnotaļ zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, tās pārspējot par 11 % līdz 52 %.

(101)

Iepriekš minēto faktoru pārbaudē redzams, ka laikā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam situācija Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās. Apskatāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %, un tās tirgus daļa saruka par 14,6 procentu punktiem. No 2001. gada samazinājās arī nodarbinātība. Ievērojami saruka ieguldījumi paraugā iekļautajiem Kopienas ražotājiem, un krasi samazinājās rentabilitāte, atdeve no ieguldījumiem un naudas plūsma. Situācijas pasliktināšanās Kopienas ražošanas nozarē galvenokārt ietekmēja pārdošanas apjomu (kas atspoguļojas ražošanas jaudas izmantojuma samazinājumā). Cenu līmeņi no 1999. gada līdz pārbaudes periodam reālajā izteiksmē saruka pavisam nedaudz

(102)

Ņemot vēra iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   IEVADS

(103)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu ir pārbaudīts, vai izskata, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR, Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti arī tādi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt zaudējumus, lai nodrošinātu to, ka šo citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiek attiecināmi uz importu par dempinga cenām.

2.   IMPORTA PAR DEMPINGA CENĀM SEKAS

(104)

No 1999. gada līdz pārbaudes periodam attiecīgā produkta importa apjoms no ĶTR Kopienā pieauga no neievērojama apjoma līdz 83 606 m3. Tā atbilstošā tirgus daļa Kopienā palielinājās no 0,3 % 1999. gadā līdz 18,7 % pārbaudes periodā. Lielākais palielinājums bija vērojams no 2001. gada līdz pārbaudes periodam.

(105)

Ievērojamais attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoma pieaugums un iegūtā tirgus daļa 2002. gadā un pārbaudes periodā par cenām, kuras pazeminājās un saglabājās zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, sakrita ar situācijas pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē tai pašā periodā jo īpaši pārdošanas apjoma, tirgus daļas, rentabilitātes, naudas plūsmas un nodarbinātības ziņā. Kā jau minēts iepriekš, ĶTR izcelsmes imports ievērojami pazemināja Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas ar samazinājuma starpību no 11 % līdz 52 %.

(106)

Izanalizējot ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām, tika konstatēts, ka, ņemot vērā okoumes saplākšņa produktu salīdzinoši standartizētās īpašības, svarīgs konkurences elements ir cena. Turklāt pat tad, ja ņem vērā kvalitātes atšķirības, cenas, ko izraisīja imports par dempinga cenām, bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, kā arī citu trešo valstu eksportētāju cenām. Visbeidzot arī konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozare ir zaudējusi dažus lielus pasūtītājus, kuri ir izmantojuši Ķīnas saplākšņa piegādātājus.

(107)

Tādēļ provizoriski ir secināts, ka spiedienam, ko radīja attiecīgais imports, kas no 2001. gada būtiski palielināja apjomu un tirgus daļu un kas tika veikts par zemām dempinga cenām, bija noteicošā loma, izraisot Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zudumu un tā rezultātā arī finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

3.   CITU FAKTORU IETEKME

3.1.   Imports ar izcelsmi trešās valstīs, izņemot ĶTR

(108)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem imports, kura izcelsme ir trešās valstīs, izņemot ĶTR, nedaudz pieauga no 60 975 m3 1999. gadā līdz 62 430 m3 pārbaudes periodā. Tomēr kopumā tā tirgus daļa samazinājās no 15,4 % 1999. gadā līdz 13,9 % pārbaudes periodā. Galvenās valstis, kuras eksportē attiecīgo produktu Kopienā, ir Gabona un Maroka. Gabona kopumā saglabāja stabilu tirgus daļu 5 % apmērā, savukārt Marokas tirgus daļa palielinājās no 1,1 % līdz 2,4 %.

(109)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem vidējā cena importam, kura izcelsme ir valstīs, kas nav ĶTR, laikā no 1999. gada līdz pārbaudes periodam faktiski nemainījās. Visu šo periodu cenas importam no citām valstīm bija gandrīz par 50 % augstākas nekā cenas importam no ĶTR. Tādējādi imports no citām trešām valstīm neradīja tik lielu konkurences spiedienu Kopienas ražošanas nozarei kā imports no ĶTR. Bez tam arī jebkuras atsevišķās valsts tirgus daļa šajā grupā nebija lielāka par 5 %.

(110)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka imports no citām trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozarē ir radies kaitējums.

3.2.   Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti

(111)

Tika apgalvots, ka Eiropas ražošanas nozares eksporta samazināšanās, ko izraisīja konkurences trūkums, ir iemesls tam, ka pasliktinājās tās finansiālais stāvoklis. Pārdošana ārpus Eiropas Kopienas, ko veica paraugā iekļautie Kopienas ražotāji, patiesi samazinājās no 9 522 m3 1999. gadā līdz 7 374 m3. Tomēr šā samazinājuma lielums un tas, ka pārbaudes periodā pārdošana ārpus Eiropas Kopienas bija mazāk kā 5 % no pārdošanas Eiropas Kopienā, norāda uz to, ka šāda attīstība nevar būt par noteicošo iemeslu Kopienas ražošanas nozares zaudējumiem.

3.3.   Citu Kopienas ražotāju veikums

(112)

Kas attiecas uz Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu, tad tas samazinājās no 49 474 m3 1999. gadā līdz 46 000 m3 pārbaudes periodā. To daļa Kopienas tirgū šai pašā periodā samazinājās no 12,5 % līdz 10,3 %, un nekas nenorādīja uz to, ka to cenas ir zemākas nekā to Kopienas ražotāju cenas, kuri sadarbojas. Tādēļ provizoriski tika secināts, ka produkti, kuru saražojuši un pārdod pārējie Kopienas ražotāji, nesekmē zaudējumus, kas radušies Kopienas ražošanas nozarei.

3.4.   Kopienas ražošanas nozares izmaksu pieaugums

(113)

Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanos var saistīt ar ražošanas nozares izmaksu, bet jo īpaši ar izejvielu izmaksu pieaugumu. Tomēr uz vietas veiktajā pārbaudē savāktie dati liecināja, ka kopējo vidējo izmaksu pieaugums no 1999. gada līdz pārbaudes periodam nav lielāks par kopējā cenu līmeņa pieaugumu Kopienā tai pašā periodā, t.i., 8 %. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu, daļa attiecīgā pieauguma ir radusies sakarā ar pastāvīgo izmaksu palielināšanos par vienu vienību, un arī mainīgās izmaksas ir palielinājušās, taču mazāk nekā kopējās vidējās izmaksas.

(114)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka atbilstoši parastajiem ekonomiskajiem nosacījumiem, ja nav spēcīga cenu spiediena, ražošanas nozarē nebūtu nekādu problēmu pārņemt jebkādu izmaksu pieaugumu, ar kuru tā saskārās no 1999. gada līdz pārbaudes periodam, un ka šis palielinājums nepārrauj cēlonisko saikni starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

4.   SECINĀJUMS

(115)

Būtiskais ĶTR izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas pieaugums jo īpaši laikā no 2001. gada līdz pārbaudes periodam, kā arī ievērojams pārdošanas cenu samazinājums, kā arī dempinga līmenis, kas atklāts pārbaudes periodā, sakrita ar Kopienas ražošanas nozarē nodarīto būtisko kaitējumu.

(116)

Tika izanalizēts imports no citām trešām valstīm, Kopienas ražošanas nozares eksports, citu ražotāju veikums un izmaksu veidošanās, taču tika konstatēts, ka tas nav noteicošais iemesls būtiskajam kaitējumam, kas radīts Kopienas ražošanas nozarei.

(117)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, tādēļ provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR ir izraisījis būtisku kaitējumu Kopienai pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

G.   KOPIENAS INTERESES

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumiem par kaitējumu radošo dempingu, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Tika aplūkots, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās puses, kā arī tika apskatīts, kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

1.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES INTERESES

(119)

Okoumes saplāksnis ir daļa no plašākas Kopienas kopējās koksnes produktu ražošanas nozares. Daži no pārbaudītajiem uzņēmumiem ir pilnībā vai daļēji specializējušies tādu okoumes produktu ražošanā, kuriem ir atšķirīgas īpašības ražošanas procesa, kvalitātes, izmantojuma, tirdzniecības kanālu u. c. ziņā. Šie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 1 400 tiešo darbavietu Kopienā.

(120)

Sagaidāms, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmākie (tirgus) izkropļojumi un tiks atjaunota godīga konkurence tirgū. Kopienas ražošanas nozarei ir jāspēj palielināt pārdošana, sasniedzot vajadzīgo peļņas līmeni, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus ražošanas iekārtās. Tā rezultātā jāpanāk lielāka produktivitāte, zemāka vienības pašizmaksa un Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanās.

(121)

No otras puses, ja antidempinga pasākumi netiks ieviesti, tad ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinās pasliktināties. Tā nespēs veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai efektīvi konkurētu ar importu par dempinga cenām, ko īsteno trešās valstis. Patiesi, ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos un radīto būtisko kaitējumu, ļoti iespējams, ka minēto pasākumu neesamības gadījumā Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinās pasliktināties. Tas noteikti īstermiņā liks dažiem uzņēmumiem pārtraukt ražošanu un atlaist darbiniekus.

(122)

Attiecīgi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana Kopienas ražošanas nozarei ļaus atgūties no ietekmes, ko izraisa kaitējumu radošais dempings, un tas ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

2.   NESAISTĪTU IMPORTĒTAJU UN LIETOTĀJU INTERESES KOPIENĀ

(123)

Komisija izsūtīja anketas visiem zināmajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Kopumā 27 anketas tika izsūtītas importētājiem, tirgotājiem un to asociācijām un 12 anketas lietotājiem. Uz šīm anketām netika saņemta neviena atbilde.

(124)

Ražotāju eksportētāju pārstāvji apgalvoja, ka Eiropas celtniecības un mēbeļu ražošanas nozarē ir vajadzīgs liels un lēts okoumes saplākšņa piedāvājums konkurences saglabāšanai Eiropas un eksporta tirgos. Lai gan eksportētājiem nav nekāda statusa Kopienas interešu pārbaudes sakarā, tomēr tika pārbaudīta argumenta būtība. Ņemot vērā sadarbības trūkumu no lietotāju puses un to, ka ir zināms, ka okoumes saplāksni izmanto dažādās nozarēs, bija neiespējami novērtēt maksājuma iespējamo ietekmi uz lietotāju izmaksām.

(125)

Turklāt jāatgādina, ka pasākumu nolūks nav kavēt importu Kopienā, bet gan tikai nodrošināt, lai tas netiktu veikts par dempinga cenām. Tāpat arī jāatzīmē, ka pieciem paraugā iekļautajiem Kopienas ražotājiem joprojām ir neizmantota ražošanas jauda. Tas kopā ar eksportu no citām trešām valstīm nodrošina alternatīvus piegādes avotus lietotājiem.

(126)

Turklāt neviena no šīm patērētāju nozarēm nav ieņēmusi nostāju attiecībā uz šo procedūru. Tādējādi provizoriski var secināt, ka tās rezultāts būtiski neietekmēs to konkurētspēju.

3.   SECINĀJUMS PAR KOPIENAS INTERESĒM

(127)

Balstoties uz iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts, ka pasākumu nepiemērošanai nav nopietnu iemeslu un ka pasākumu piemērošana būs Kopienas interesēs.

H.   ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1.   KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS LĪMENIS

(128)

Lai turpmāk novērstu kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām, tiek uzskatīts par vajadzīgu noteikt antidempinga pagaidu pasākumus.

(129)

Lai noteiktu šo maksājumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma lielums, kāds vajadzīgs, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(130)

Ņemot vērā rentabilitātes līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare kopumā ir sasniegusi 1999. gadā, kuru atbilstoši nozares teiktajam var uzskatīt par raksturīgu saimnieciskā cikla viduspunktu, tika konstatēts, ka peļņas norma 5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par attiecīgu minimumu, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga.

(131)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, produktiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, paraugā iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas cenu pielāgojot pārbaudes periodā gūtajai faktiskajai peļņai/zaudējumiem un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Pēc tam šā salīdzinājuma rezultātā radusies starpība tika izteikta kā procentuālais daudzums no kopējās CIF importa vērtības.

(132)

Tā kā kaitējuma novēršanas līmenis bija augstāks par noteikto dempinga starpību, tad pagaidu pasākumi jānosaka, balstoties uz pēdējo.

2.   PAGAIDU PASĀKUMI

(133)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka ar viszemāko dempinga un zaudējumu apmēru saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā visas maksājumu likmes attiecīgi jānosaka konstatēto dempinga starpību līmenī.

(134)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pašreizējās pārbaudes atzinumu. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumus, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētas juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šās regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(135)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija vajadzības gadījumā, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, izdara šai regulā attiecīgus grozījumus, papildinot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri izmanto priekšrocības, ko sniedz atsevišķās maksājuma likmes.

I.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(136)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka periods, kurā ieinteresētās puses, kuras pieteicās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šajā regulā par maksājumu piemērošanu ir provizoriski un galīgo pasākumu noteikšanas mērķiem tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo antidempinga pagaidu maksājumu piemēro okoumes saplākšņa importam, kas definēts kā saplāksnis, kurš sastāv vienīgi no koksnes plāksnēm, kur katra kārta ir ne biezāka par 6mm, vismaz ar vienu ārējo okoumes kārtu, kas pieskaitāma KN kodam ex 4412 13 10 (TARIC kods 4412131010) un kuras izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2.   Produktiem, kurus ražojuši turpmāk minētie ražotāji, ir noteikta šāda maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas:

Ražotājs

Maksājuma likme

%

TARIC papildkods

Nantong Zongyi Plywood Co., Ltd.

Xingdong Town, Tongzhou City, Jiangsu

Province, Ķīnas Tautas Republika

12,0

A526

Z

hejiang Deren Bamboo-Wood Technologies Co., Ltd.

Linhai ekonomiskās attīstības apgabals,

Zhejiang, Ķīnas Tautas Republika

23,9

A527

Zhonglin Enterprise (Dangshan) Co., Ltd.

Xue Lou Miao Pu, Dangshan County, Anhui

Province 235323, Ķīnas Tautas Republika

8,5

A528

Jiaxing Jinlin Lumber Co., Ltd.

North of Ganyao Town, Jiashan, Zhejiang

Province, Ķīnas Tautas Republika

18,5

A529

Visi pārējie uzņēmumi

48,5

A999

3.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4.   Par 1. punktā minētā produkta laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

2. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās puses var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai Komisija tās mutiski uzklausītu viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu, attiecīgās puses var iesniegt komentārus par šīs regulas piemērošanu viena mēneša laikā pēc tās stāšanās spēkā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004 gada 17. maijā

Komisijas vārdā —

Pascal LAMY

Komisijas loceklis


(1)  OV L 56 de 6.3.1996, pp. 1.

(2)  OV L 77 de 13.3.2004, pp. 12.

(3)  OV C 195 de 19.8.2003, pp. 3.


Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

18.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/24


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2004/493/KĀDP

(2004. gada 17. maijs),

ar ko groza Kopējo nostāju 2002/400/KĀDP par dažu palestīniešu pagaidu uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2002. gada 21. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2002/400/KĀDP par dažu palestīniešu pagaidu uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (1), ar kuru viņiem piešķīra uzturēšanās atļaujas ar 12 mēnešu derīguma termiņu.

(2)

Padome 2003. gada 19. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2003/366/KĀDP, ar ko grozīja Kopējo nostāju 2002/400/KĀDP (2), un pagarināja šo atļauju derīguma termiņu līdz 24 mēnešu laikposmam.

(3)

Šo atļauju derīguma termiņš jāpagarina vēl par sešiem mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējo nostāju 2002/400/KĀDP ar šo groza šādi:

1)

Kopējās nostājas 3. panta pirmo daļu formulē šādi:

“Katra 2. pantā minētā dalībvalsts palestīniešiem, ko tā uzņem, nodrošina valsts izsniegtu uzturēšanās atļauju ieceļot tās teritorijā un uzturēties tajā laikposmā līdz 30 mēnešiem.”.

2)

Kopējās nostājas 8. pantu formulē šādi:

“8. pants

Padome pārbauda šīs Kopējās nostājas piemērošanu un izvērtē šo piemērošanu 29 mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas vai agrāk pēc jebkuras tās dalībnieces lūguma.”.

2. pants

Šī Kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo Kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 17. maijā.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. COWEN


(1)  OV L 138, 28.5.2002., 33. lpp.

(2)  OV L 124, 20.5.2003., 51. lpp.