—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības gada pārskatus par 2010. finanšu gadu (COM(2011) 473 – C7-0258/2011) (2),

—

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2010. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, kuru tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2010. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta sniegusi par 2010. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu,

—

ņemot vērā 2012. gada 10. maija lēmumu (5), ar ko atliek lēmumu par 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tam pievienoto rezolūciju,

—

ņemot vērā LESD 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un jo īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra / Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 31/2008 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0301/2012),

A.

tā kā “pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās instances izmanto tām uzticētās pilnvaras” (9);

B.

tā kā Padomei kā Savienības iestādei ir jābūt pakļautai Savienības pilsoņu kontrolei attiecībā uz Savienības līdzekļu izlietošanu;

C.

tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Savienības iestāde un tam ir pienākums sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Savienības vispārējā budžeta izpildi,

1.

pievērš uzmanību Eiropas Parlamenta lomai, kāda tam paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

2.

atgādina, ka saskaņā ar 335. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību “(..) jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to [Savienību] pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju”; ņemot vērā Finanšu regulas 50. pantu, tas nozīmē, ka katra iestāde ir atbildīga par sava budžeta izpildi;

3.

atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 77. pantu “Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, kurā: (..)

4.

uzsver, ka Revīzijas palāta 2010. gada pārskatā veikto avansa maksājumu dēļ ir kritizējusi Residence Palace ēkas projekta finansēšanu (7.19. punkts); norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam Padomes avansa maksājumu kopējā summa ir sasniegusi EUR 235 000 000; konstatē, ka šīs summas ir izmaksātas no budžeta pozīcijām, kurās ir zems līdzekļu izlietojuma līmenis; uzsver, ka jēdziens “zems līdzekļu izlietojuma līmenis” ir politiski korekts apzīmējums pārāk lielām budžeta dotācijām; uzsver, ka 2010. gadā Padome par EUR 40 000 000 palielināja apropriācijas budžeta pozīcijā “Nekustamā īpašuma iegāde”;

5.

pieņem zināšanai Padomes skaidrojumus par to, ka šīs apropriācijas tika darītas pieejamas, ar budžeta lēmējinstitūcijas atļauju veicot budžeta līdzekļu pārvietojumus atbilstīgi Finanšu regulas 22. un 24. pantā paredzētajām procedūrām;

6.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka, neraugoties uz īres maksas ietaupījumiem, šāda procedūra ir pretrunā budžeta precizitātes principam;

7.

pieņem zināšanai Padomes atbildi, ka summām, kas iekļautas mutiskajai tulkošanai un delegāciju ceļa izdevumiem paredzētajās budžeta pozīcijās, vajadzētu vairāk atbilst faktiskajam izlietojumam, un prasa uzlabot budžeta plānošanu, lai novērstu pašreizējo praksi;

8.

atgādina Revīzijas palātai par Parlamenta prasību padziļināti novērtēt Padomes uzraudzības un kontroles sistēmas, līdzīgi novērtēšanai, ko Revīzijas palāta veica Tiesā, kā arī Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iestādē, gatavojot gada pārskatu par 2010. finanšu gadu;

9.

atkārto, ka budžeta izpildes procesa efektīva uzraudzība ir ļoti atbildīgs pienākums un tā veikšana ir pilnībā atkarīga no netraucētas Padomes un Parlamenta sadarbības;

10.

pauž nožēlu par pastāvīgajām grūtībām, ar kurām saistībā ar 2007., 2008. un 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu nācās saskarties Budžeta kontroles komitejai, cenšoties uzsākt atklātu un oficiālu dialogu ar Padomi un saņemt atbildes uz saviem jautājumiem; atgādina, ka Parlaments nesniedza Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi 2011. gada 10. maija rezolūcijā (10) un 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā (11) minēto iemeslu dēļ;

11.

apliecina vairāku dokumentu saņemšanu saistībā ar 2010. gada budžeta apstiprināšanas procedūru (galīgos finanšu pārskatus par 2010. gadu, tostarp kontu pārskatus, finanšu darbības pārskatu un 2010. gada iekšējo revīziju kopsavilkumu); joprojām gaida visus budžeta izpildes apstiprināšanai vajadzīgos dokumentus (jo īpaši 2010. gadā veiktās pilnās iekšējās revīzijas rezultātus);

12.

atgādina, ka Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs 2012. gada 31. janvārī nosūtīja Padomes prezidentvalstij vēstuli (12), prasot Padomei atbildēt uz vēstulei pievienotajiem jautājumiem saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu;

13.

atgādina, ka rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no 2012. gada 10. maija lēmuma par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Padome, Parlaments uzdeva 26 papildu jautājumus, kas saistīti ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

14.

pauž nožēlu, ka Padome atsakās atbildēt uz šiem jautājumiem;

15.

pauž nožēlu arī par to, ka Padome neatsaucās uz Parlamenta uzaicinājumu piedalīties sanāksmē, kuras gaitā Budžeta kontroles komiteja apsprieda Padomes 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

16.

pauž nožēlu par to, ka Padomes attieksme traucē demokrātiskas kontroles veikšanu, kā arī pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz Savienības nodokļu maksātājiem;

17.

tomēr atzinīgi vērtē to, ka Padomes prezidentvalsts pieņēma Parlamenta uzaicinājumu piedalīties 2012. gada 10. maija plenārsēdes debatēs par 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumiem; atbalsta viedokli, ka Parlamentam un Padomei pēc iespējas ātrāk būtu jāvienojas par veidu, kādā tiek sagatavots budžeta izpildes apstiprinājums;

18.

izsaka pateicību Dānijas prezidentūrai par konstruktīvo atbalstu visā 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā; tomēr pauž nožēlu, ka Dānijas prezidentūra nespēja saglabāt Spānijas un Zviedrijas prezidentūru laikā sasniegtos rezultātus;

19.

uzsver Parlamenta tiesības sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 316., 317. un 319. pantu, kuri būtu jāinterpretē atbilstoši to kontekstam un mērķim, t. i., pakļaut visa Savienības budžeta izpildi Parlamenta kontrolei un uzraudzībai, nepieļaujot nekādus izņēmumus, un autonomi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu ne tikai attiecībā uz to budžeta iedaļu, kuru izpilda Komisija, bet arī citu Finanšu regulas 1. pantā minēto iestāžu izpildāmajām budžeta iedaļām;

20.

konstatē, ka Komisija 2011. gada 25. novembra atbildes vēstulē uz Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vēstuli pauž vēlmi, lai Parlaments arī turpmāk pārējām iestādēm sniegtu, atliktu vai atteiktu apstiprinājumu par budžeta izpildi, kā tas ir bijis līdz šim, kas Padomes izņēmuma nostāju padara vēl grūtāk saprotamu;

21.

uzskata, ka jebkurā gadījumā ir jāveic Padomes kā Savienības iestādes pārvaldības novērtējums attiecīgajā finanšu gadā, tādējādi liekot ievērot Parlamenta prerogatīvas, it īpaši demokrātiskas atbildības nodrošināšanu attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

22.

atgādina, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti pārējo iestāžu izdevumi, un uzskata, ka šīs pārbaudes pamatelementiem jābūt šādiem:

23.

pauž nožēlu, ka sarunās par Finanšu regulas pārskatīšanu netika panākta nekāda vienošanās par to, kā varētu uzlabot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

24.

atzinīgi vērtē Budžeta kontroles komitejas organizēto semināru par Parlamenta un Padomes uzdevumiem budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, kuru pildīšanā cita starpā varētu ņemt vērā šādus elementus: