6.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/23


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris),

lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās

(2008/202/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 1993. gada 5. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā uzsākt sarunas ar dažiem no Kopienas galvenajiem tirdzniecības partneriem par nolīgumiem muitas sadarbības jomā.

(2)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji, pārstāv Kopienu Apvienotajā muitas sadarbības komitejā, kas izveidota ar Nolīguma 21. pantu.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu Kopienas vārdā.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 22. pantā paredzēto paziņojumu (1).

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Eiropas Kopienas un Japānas valdības

NOLĪGUMS

par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās

EIROPAS KOPIENA un JAPĀNAS VALDĪBA (turpmāk “Līgumslēdzējas puses”),

ŅEMOT VĒRĀ Japānas un Eiropas Kopienas (turpmāk “Kopiena”) tirdzniecības sakaru nozīmīgumu un vēloties sniegt ieguldījumu šo sakaru saskaņotā attīstībā abu Līgumslēdzēju pušu interesēs,

UZSKATOT, ka šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir jāapņemas attīstīt muitas sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu muitas sadarbības attīstību muitas procedūru jomā,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka darbības, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem, kaitē abu Līgumslēdzēju pušu ekonomiskajām, fiskālajām un tirdzniecības interesēm, un atzīstot, ka ir svarīgi precīzi novērtēt muitas nodokļus un citus maksājumus,

PĀRLIECINĀTAS par to, ka pasākumu veikšana pret šādiem pārkāpumiem var būt daudz efektīvāka, sadarbojoties muitas iestādēm,

ATZĪSTOT muitas iestāžu nozīmīgumu un muitas procedūru svarīgumu tirdzniecības veicināšanā,

ŅEMOT VĒRĀ abu Līgumslēdzēju pušu stingro apņemšanos veikt muitas darbības un sadarboties intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā,

ŅEMOT VĒRĀ saistības, ko Līgumslēdzējas puses jau uzņēmušās vai ko tām piemēro saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kā arī ar muitu saistītas darbības, ko veic Pasaules Tirdzniecības organizācija (turpmāk “PTO”),

ŅEMOT VĒRĀ Muitas sadarbības padomes (turpmāk “MSP”) 1953. gada 5. decembra ieteikumu par savstarpēju administratīvo palīdzību,

TĀ KĀ 1991. gadā Kopīgajā deklarācijā par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Japānas attiecībām noteiktas attiecību vispārīgas pamatnostādnes un izvirzīti procesuāli mērķi attiecību turpmākai attīstībai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“muitas tiesību akti” ir jebkuri Japānas vai Kopienas normatīvie akti, ar ko reglamentē preču ievešanu, izvešanu un tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumu, piemērošanu precēm, kas ir muitas iestāžu kompetencē;

b)

“Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” un “katras Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” atkarībā no konteksta ir Japānas normatīvie akti vai Kopienas normatīvie akti;

c)

“muitas iestāde” ir: Japānā – Finanšu ministrija un Kopienā – Eiropas Kopienu Komisijas kompetentie dienesti, kas ir atbildīgi par muitas jautājumiem, un Kopienas dalībvalstu muitas iestādes;

d)

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses muitas iestāde, kura iesniedz palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz šo nolīgumu;

e)

“prasītā iestāde” ir Līgumslēdzējas puses muitas iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz šo nolīgumu;

f)

“personas dati” ir visa informācija attiecībā uz identificēto vai identificējamo personu;

g)

“darbība, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums;

h)

“persona” ir jebkura fiziska persona, jebkura juridiska persona vai jebkurš cits subjekts, kas nav juridiska persona, kura izveidota vai organizēta saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem un veic preču ievešanu, izvešanu vai tranzītu, un

i)

“informācija” ir dati, dokumenti, ziņojumi un citi paziņojumi jebkurā formā, arī to eksemplāri elektroniskā formātā.

2. pants

Teritoriālā piemērošana

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz Japānas teritoriju, kurā ir spēkā tās muitas tiesību akti, un, no otras puses, uz teritorijām, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem.

3. pants

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses īsteno šo nolīgumu saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem un ar attiecīgo muitas iestāžu pieejamajiem resursiem.

4. pants

Sadarbības joma

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbība muitas lietās ietver visus jautājumus attiecībā uz muitas tiesību aktu piemērošanu.

2.   Līgumslēdzējas puses ar savu muitas iestāžu palīdzību apņemas izvērst sadarbību muitas lietās. Jo īpaši Līgumslēdzējas puses sadarbojas šādās jomās:

a)

izveidojot un uzturot saziņu starp attiecīgajām muitas iestādēm, lai veicinātu drošu un ātru informācijas apmaiņu;

b)

veicinot attiecīgo muitas iestāžu efektīvu koordināciju, un

c)

visos citos administratīvajos jautājumos, kuri ir saistīti ar šo nolīgumu un kuros laiku pa laikam var būt nepieciešama Līgumslēdzēju pušu vienota rīcība.

3.   Līgumslēdzējas puses arī apņemas ar savu muitas iestāžu palīdzību veicināt sadarbības centienus, lai pilnveidotu tirdzniecības veicināšanas pasākumus muitas jomā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

5. pants

Palīdzības joma

1.   Līgumslēdzējas puses ar savu muitas iestāžu palīdzību savas kompetences jomās un ar pieejamajiem resursiem tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nolīgumā, palīdz viena otrai nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši – novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, kas ir pretrunā šiem tiesību aktiem.

2.   Palīdzību muitas lietās saskaņā ar šo nolīgumu savstarpēji sniedz Līgumslēdzēju pušu muitas iestādes, kas ir kompetentās iestādes šā nolīguma piemērošanai. Tā neierobežo nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības un saistības attiecībā uz savstarpējo palīdzību krimināllietās saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem. Tā arī neattiecas uz informāciju, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestādes pieprasījuma.

3.   Šis nolīgums neattiecas uz palīdzību nodevu, nodokļu vai maksājumu atgūšanā.

6. pants

Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem

1.   Šā nolīguma noteikumi neskar nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības un saistības saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu.

2.   Neskarot 1. punkta noteikumus, šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka salīdzinājumā ar noteikumiem jebkurā divpusējā nolīgumā par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām Kopienas dalībvalstīm un Japānu, ciktāl minētā divpusējā nolīguma noteikumi nav savienojami ar šā nolīguma noteikumiem.

3.   Šā nolīguma noteikumi neskar Kopienas noteikumus, ar ko reglamentē Komisijas kompetento dienestu un Kopienas dalībvalstu muitas iestāžu saziņu attiecībā uz informāciju, kura iegūta saskaņā ar šo nolīgumu un kura varētu būt Kopienas interesēs.

II   SADAĻA

MUITAS SADARBĪBA

7. pants

Sadarbība muitas procedūru jomā

Lai veicinātu preču likumīgu apriti, muitas iestādes saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām par pasākumiem muitas metožu un procedūru uzlabošanai un par datorizētām sistēmām.

8. pants

Tehniskā sadarbība

Muitas iestādes var veikt savstarpēju tehnisku sadarbību un apmainīties ar personālu un speciālām zināšanām par pasākumiem muitas metožu un procedūru uzlabošanai un par datorizētām sistēmām, lai sasniegtu šos mērķus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

9. pants

Pārrunas starptautiskās organizācijās

Muitas iestādes cenšas attīstīt un stiprināt sadarbību kopējo interešu jautājumos, veicinot pārrunas par muitas lietām attiecīgās starptautiskās organizācijās, piemēram, MSP un PTO.

III   SADAĻA

SAVSTARPĒJA ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA

10. pants

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.   Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde sniedz visu attiecīgo informāciju, kas varētu palīdzēt nodrošināt pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par konstatētām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem.

Jo īpaši prasītā iestāde pēc pieprasījuma sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju par aktivitātēm, kuras var izraisīt darbības, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem, piemēram, par nepareizi aizpildītām muitas deklarācijām, kā arī par tādiem izcelsmes sertifikātiem, faktūrrēķiniem vai citiem dokumentiem, par kuriem zināms vai ir aizdomas, ka tie ir nepareizi aizpildīti vai viltoti.

2.   Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde to informē:

a)

vai preces, kas izvestas no vienas Līgumslēdzējas puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecīgā gadījumā precizējot precēm piemēroto muitas procedūru, un

b)

vai preces, kas ievestas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir pienācīgi izvestas no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas, attiecīgā gadījumā precizējot precēm piemēroto muitas procedūru.

3.   Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde saskaņā ar prasītās iestādes Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem sniedz informāciju un veic īpašu uzraudzību attiecībā uz:

a)

personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem;

b)

vietām, kurās preču krājumi ir vai var tikt uzglabāti vai savākti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzētas izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem;

c)

precēm, kuras tiek vai var tikt pārvadātas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tās paredzētas izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem, un

d)

transportlīdzekļiem, kas tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tie paredzēti izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem.

11. pants

Spontāna palīdzība

Līgumslēdzējas puses pēc pašu ierosmes un saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir vajadzīga muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, jo īpaši gadījumos, kad otras Līgumslēdzējas puses ekonomikai, sabiedrības veselībai, sabiedrības drošībai vai citām līdzīgām būtiskām interesēm var rasties nopietns kaitējums, jo īpaši sniedzot informāciju, ko tās ieguvušas par:

a)

darbībām, kuras ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem un par kurām varētu ieinteresēties otra Līgumslēdzēja puse;

b)

jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto, veicot darbības, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem;

c)

precēm, par kurām zināms, ka tās izmantotas darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem;

d)

personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem, un

e)

transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši, tiek vai var tikt izmantoti darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem.

12. pants

Palīdzības pieprasījuma forma un saturs

1.   Ievērojot šo nolīgumu, pieprasījumus sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2.   Saskaņā ar 1. punktu iesniegtie pieprasījumi ietver šādu informāciju:

a)

pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b)

darbība, kuru lūdz veikt;

c)

pieprasījuma mērķis un iemesls;

d)

iespējami precīzas un izsmeļošas norādes par personām, kas ir attiecīgās izmeklēšanas mērķis;

e)

kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu; un

f)

attiecīgie juridiskie elementi.

3.   Pieprasījumus iesniedz valodā, kas ir pieņemama gan pieprasījuma iesniedzējai iestādei, gan prasītajai iestādei. Šī prasība nepieciešamajā apmērā var attiekties arī uz jebkuru no dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4.   Ja pieprasījums neatbilst iepriekš minētajai formālajai prasībai, var lūgt to labot vai papildināt; pa to laiku prasītā iestāde var veikt piesardzības pasākumus.

13. pants

Pieprasījumu izpilde

1.   Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, prasītā iestāde savas kompetences un pieejamo resursu robežās veic visus pamatotos pasākumus, sniedzot tās rīcībā jau esošu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot šādas izmeklēšanas veikšanu.

2.   Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar prasītās iestādes Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem.

3.   Pieprasījuma iesniedzējas iestādes attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, saņemot prasītās iestādes piekrišanu un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, var ierasties prasītās iestādes birojos, lai par darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem, iegūtu informāciju, kura pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā nolīguma nolūkā.

4.   Pieprasījuma iesniedzējas iestādes attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, saņemot prasītās iestādes piekrišanu un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, īpašos gadījumos var piedalīties izmeklēšanā, ko veic prasītās iestādes jurisdikcijā.

5.   Ja palīdzības pieprasījumu nevar izpildīt, par šo faktu nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei, minot attiecīgos iemeslus. Paziņojumam var pievienot attiecīgu informāciju, kas pēc prasītās iestādes ieskatiem varētu būt noderīga pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

6.   Prasītā iestāde, pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma un ja to uzskata par piemērotu, informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par laiku un vietu, kad un kur notiks pasākums, ko veiks, atbildot uz palīdzības pieprasījumu, lai šādu pasākumu varētu saskaņot.

14. pants

Informācijas paziņošanas veids

1.   Prasītā iestāde rakstveidā paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus, pievienojot tiem attiecīgus dokumentus vai citus materiālus.

2.   Šī informācija var būt datorizēta.

15. pants

Izņēmumi pienākumam sniegt palīdzību

1.   Palīdzību var atteikt vai atlikt, vai sniegt tikai tad, ja ievēroti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, ja prasītās iestādes Līgumslēdzēja puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo nolīgumu būtu Kopienas dalībvalsts vai Japānas suverenitātes pārkāpums vai būtu pretrunā tās drošības, sabiedriskās kārtības vai citām būtiskām interesēm, kā minēts 16. panta 2. punktā.

Jo īpaši katra Līgumslēdzēja puse var ierobežot informāciju, ko tā sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei, ja otrā Līgumslēdzēja puse nespēj nodrošināt pirmās Līgumslēdzējas puses pieprasīto konfidencialitāti vai attiecīgi ierobežot mērķus, kuriem informācija tiks izmantota.

2.   Prasītā iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu ar pamatojumu, ka palīdzības sniegšana var traucēt izmeklēšanu, kas tajā laikā tiek veikta, tostarp izmeklēšanu, ko veic attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes, kā arī lietas ierosināšanu vai tiesvedību un administratīvos procesus. Tādā gadījumā prasītā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus prasītā iestāde var izvirzīt.

3.   Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tad pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad prasītajai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4.   Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, prasītās iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez liekas kavēšanās.

16. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1.   Jebkura informācija, kas paziņota saskaņā ar šo nolīgumu, jebkādā veidā uzskatāma par konfidenciālu atkarībā no katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, un tai jānodrošina aizsardzība, kas paredzēta tāda veida informācijai saskaņā ar tās muitas iestādes Līgumslēdzējas puses attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kura saņēmusi šo informāciju, un saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kas attiecas uz Kopienas iestādēm, ja vien Līgumslēdzēja puse, kura sniedz informāciju, nedod iepriekšēju piekrišanu šādas informācijas izpaušanai.

2.   Ar personas datiem var apmainīties tikai tādos gadījumos, kad saņēmēja Līgumslēdzēja puse apņemas šos datus aizsargāt vismaz līdzvērtīgā veidā, kā attiecīgajā gadījumā tas tiktu darīts Līgumslēdzējā pusē, kura var sniegt datus. Līgumslēdzēja puse, kas var sniegt informāciju, neizvirza nekādas prasības, kuras ir apgrūtinošākas nekā tās, kas tai piemērojamas pašas jurisdikcijā.

Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai informāciju par katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā arī par Kopienas dalībvalstīs spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

3.   Iegūto informāciju izmanto tikai šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas izmantot šo informāciju citiem mērķiem, tai jāsaņem iepriekšēja rakstiska piekrišana no muitas iestādes, kas sniedza šo informāciju. Uz šādu izmantojumu tad attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktie ierobežojumi.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju izmantot par pierādījumu administratīvos procesos, ko vēlāk uzsāk attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem. Tādēļ Līgumslēdzējas puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī administratīvā tiesvedībā kā pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem iegūto informāciju. Par šādu izmantojumu ziņo muitas iestādei, kas sniegusi attiecīgo informāciju.

5.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta, ja vien muitas iestāde, kas sniedz informāciju, nav noteikusi citādi, muitas iestāde, kas saņem informāciju, var nodot saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju attiecīgajām savas Līgumslēdzējas puses tiesībaizsardzības iestādēm. Šīs tiesībaizsardzības iestādes var izmantot šo informāciju tikai muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, un uz tām attiecas šā nolīguma 16. un 17. pantā izklāstītie nosacījumi.

6.   Šis pants neliedz informācijas izmantošanu vai izpaušanu tiktāl, ciktāl tāds pienākums noteikts tās Līgumslēdzējas puses normatīvajos aktos, kuras muitas iestāde saņem šo informāciju. Šī muitas iestāde, kad vien iespējams, iepriekš paziņo par jebkuru šādu izpaušanu muitas iestādei, kas sniegusi informāciju.

Saņēmēja Līgumslēdzēja puse, ja vien nav panākta citāda vienošanās ar Līgumslēdzēju pusi, kas sniegusi informāciju, attiecīgā gadījumā izmanto visus pieejamos līdzekļus atbilstīgi pirmās Līgumslēdzējas puses spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, lai uzturētu informācijas konfidencialitāti un aizsargātu personas datus attiecībā uz trešās puses vai citu iestāžu pieprasījumiem izpaust attiecīgo informāciju.

17. pants

Kriminālprocess

Informāciju, ko vienas Līgumslēdzējas puses muitas iestāde sniegusi otras Līgumslēdzējas puses muitas iestādei saskaņā ar šo nolīgumu, otra Līgumslēdzēja puse neizmanto kriminālprocesā, ko veic tiesa vai tiesnesis.

18. pants

Palīdzības izdevumi

1.   Izdevumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu, sedz attiecīgās Līgumslēdzējas puses.

2.   Ja pieprasījuma izpildes laikā izrādās, ka pieprasījuma izpildes pabeigšanai būs nepieciešami ārkārtas izdevumi, muitas iestādes apspriežas, lai izstrādātu noteikumus un nosacījumus izpildes turpināšanai.

IV   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Nosaukumi

Šā nolīguma sadaļu un pantu nosaukumi ieviesti ērtības labad tikai atsaucēm un neietekmē šā nolīguma interpretāciju.

20. pants

Konsultācijas

Visus jautājumu vai strīdus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji konsultējoties.

21. pants

Apvienotā muitas sadarbības komiteja

1.   Ar šo izveido Apvienoto muitas sadarbības komiteju, kurā ir Japānas Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas amatpersonas un Eiropas Kopienas amatpersonas, kas ir atbildīgas par muitas lietām. Īpašos gadījumos Komitejā var iekļaut citas abu Līgumslēdzēju pušu amatpersonas, kurām ir nepieciešamās zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem. Komitejas sanāksmju vietu, laiku un darba kārtību nosaka, abpusēji vienojoties.

2.   Apvienotā muitas sadarbības komiteja, cita starpā:

a)

pārrauga pareizu šā nolīguma īstenošanu;

b)

saskaņā ar šā nolīguma mērķiem veic pasākumus, kas nepieciešami muitas sadarbībai;

c)

apmainās ar uzskatiem par jebkuriem muitas sadarbības jautājumiem, kas ir kopējās interesēs, tostarp par turpmākajiem pasākumiem un tiem paredzētajiem līdzekļiem;

d)

iesaka risinājumus šā nolīguma mērķu sasniegšanai; un

e)

pieņem Komitejas reglamentu.

22. pants

Stāšanās spēkā un ilgums

1.   Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad Līgumslēdzējas puses, apmainoties ar diplomātiskajām notām, viena otrai paziņo par to, ka pabeigtas visas šajā nolūkā vajadzīgās procedūras.

2.   Šo nolīgumu var grozīt pēc Līgumslēdzēju pušu abpusējas vienošanās, tām apmainoties ar diplomātiskajām notām. Grozījumi stājas spēkā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 1. punktā minētie, ja vien Līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

3.   Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstveidā paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku trīs mēnešus pēc dienas, kad sniegts šāds paziņojums otrai Līgumslēdzējai pusei. Tomēr palīdzības pieprasījumus, kas saņemti pirms nolīguma izbeigšanas, izpilda saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

23. pants

Autentiski teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā teksts angļu un japāņu valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstu citās valodās.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Briselē, 2008. gada trīsdesmitajā janvārī

Eiropas Kopienas vārdā

Image

Image

Japānas valdības vārdā

Image