NOLĪGUMS

starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

JAPĀNAS VALDĪBA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (turpmāk – “Euratom”), abas turpmāk – “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Japānas valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Nolīgumu par sadarbību vadāmas kodolsintēzes jomā,

ŅEMOT VĒRĀ “ITER sarunu pušu pārstāvju kopīgo deklarāciju, kas pieņemta ministru 2005. gada 28. jūnijaITER sanāksmē Maskavā”, un tās pielikumu “Kopīgais dokuments par ITER projekta uzņēmējpuses un neuzņēmējpuses pienākumiem” (turpmāk – “Kopīgais dokuments”), kurā izklāstīti galvenie principi plašākas pieejas pasākumu īstenošanai,

ŅEMOT VĒRĀ “Japānas valdības un Euratom pārstāvju 2006. gada 22. novembra kopīgo deklarāciju par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu” (turpmāk – “Briseles kopīgā deklarācija”),

ATGĀDINOT Pušu ieguldījumu ITER projekta kopīgas īstenošanas sagatavošanā, veicot ITER inženiertehnisko projektēšanu un izveidojot ITER Starptautisko Kodolsintēzes enerģijas organizāciju,

ATZĪSTOT Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nozīmi ITER projektā un Pušu sadarbību kodolsintēzes pētniecības un attīstības jomā, ko vada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskā Enerģētikas aģentūra,

VĒLOTIES kopīgi īstenot plašākas pieejas pasākumus ITER projekta atbalstam un drīzāk iegūt kodolsintēzes enerģiju miermīlīgiem nolūkiem laikposmā, kas atbilst ITER celtniecības posmam,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1.   NODAĻA

IEVADS

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir atbilstīgi Kopīgajam dokumentam noteikt kopīgās īstenošanas īpašās procedūras plašākas pieejas pasākumiem, ar ko atbalsta ITER projektu un drīzu kodolsintēzes enerģijas iegūšanu miermīlīgiem nolūkiem, un sīki raksturot šo pasākumu (turpmāk – “plašākas pieejas pasākumi”) kopīgo īstenošanu.

2. pants

Plašākas pieejas pasākumu izklāsts

1.   Plašākas pieejas pasākumus veido šādi trīs projekti:

a)	starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas inženiertehniskās izvērtēšanas un projektēšanas pasākumu (turpmāk – “IFMIF/EVEDA”) projekts,

b)	Starptautiskā Kodolsintēzes enerģijas pētniecības centra (turpmāk – “IFERC”) projekts un

c)	satelīttokamaka programmas projekts.

2.   Saskaņā ar Kopīgo dokumentu un pamatojoties uz Briseles kopīgo deklarāciju, plašākas pieejas pasākumus īsteno laikposmā, kas atbilst ITER celtniecības posmam.

3.   Vispārīgie principi, kas reglamentē plašākas pieejas pasākumus, ir izklāstīti šajā nolīgumā. Katra plašākas pieejas pasākumu konkrētā projekta principi ir izklāstīti I, II un III pielikumā, kas ir šā nolīguma neatņemama daļa.

2.   NODAĻA

PLAŠĀKAS PIEEJAS PASĀKUMU ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA

3. pants

Plašākas pieejas pasākumu koordinācijas komiteja

1.   Ar šo izveido plašākas pieejas pasākumu koordinācijas komiteju (turpmāk – “Koordinācijas komiteja”), kas saskaņā ar šo nolīgumu atbild par plašākas pieejas pasākumu īstenošanas vispārējo vadību un uzraudzību.

2.   Koordinācijas komitejai palīdz sekretariāts, kas izveidots atbilstīgi 4. panta 1. punktam (turpmāk – “Sekretariāts”).

3.   Koordinācijas komiteja ir juridiska persona, un attiecībās ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām un Pušu teritorijās tai ir tāda rīcībspēja, kāda tai var būt vajadzīga savu funkciju pildīšanai un savu mērķu sasniegšanai.

4.   Katra Puse ieceļ vienādu skaitu Koordinācijas komitejas pārstāvju, un vienu no tās ieceltajiem pārstāvjiem izvirza par delegācijas vadītāju.

5.   Koordinācijas komiteja sanāk vismaz divas reizes gadā pārmaiņus Eiropā un Japānā vai citos termiņos un vietās, par kurām Puses ir vienojušās. Uzņēmējpuses delegācijas vadītājs ir sanāksmes priekšsēdētājs. Koordinācijas komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs.

6.   Koordinācijas komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

7.   Koordinācijas komitejas izdevumus Puses sedz, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

8.   Koordinācijas komitejas funkcijas ir šādas:

a)	sekretariāta personāla pieņemšana darbā, kā paredzēts 4. panta 1. punktā;

b)	projekta vadītāja iecelšana katram plašākas pieejas pasākumu projektam, kā paredzēts 6. panta 1. punktā (turpmāk – “projekta vadītājs(-i)”);

c)	plašākas pieejas pasākumu projekta plāna, darba programmas un gada ziņojuma apstiprināšana katram projektam, kā paredzēts 3. nodaļā (turpmāk – attiecīgi “projekta plāns(-i)”, “darba programma(-as)” un “gada ziņojums(-i)”);

d)	projekta grupas struktūras apstiprināšana, kā paredzēts 6. panta 2. punktā (turpmāk – “projekta grupa(-as)”);

e)	ikgadēja ekspertu izraudzīšanās, kurus Puses piedāvā projekta grupām kā daļu no to ieguldījuma natūrā, kā paredzēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā (turpmāk – “eksperti”);

f)

saskaņā ar 25. pantu lēmuma pieņemšana par jebkuras citas puses dalību Nolīguma par ITER Starptautiskās Kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (turpmāk – “ITER nolīgums”) plašākas pieejas pasākumu projektā un tam sekojoša nolīgumu un vienošanos noslēgšana ar minēto pusi par šādu dalību un

g)	jebkuras citas funkcijas, kas varētu būt vajadzīgas, lai vadītu un uzraudzītu plašākas pieejas pasākumus.

4. pants

Sekretariāts

1.   Koordinācijas komiteja izveido sekretariātu, kas atrodas Japānā. Sekretariāta personālu izraugās Koordinācijas komiteja.

2.   Sekretariāts palīdz Koordinācijas komitejai. Sekretariāta funkcijas nosaka Koordinācijas komiteja, un tās ir šādas:

a)	Koordinācijas komitejas oficiālo paziņojumu saņemšana un nosūtīšana;

b)	Koordinācijas komitejas sanāksmju sagatavošana;

c)	Koordinācijas komitejas administratīvo un citu ziņojumu sagatavošana un

d)	jebkuru citu pasākumu veikšana, par kuriem lēmumu pieņēmusi Koordinācijas komiteja.

5. pants

Projekta komiteja

1.   Katram plašākas pieejas pasākumu projektam Puses izveido projekta komiteju (turpmāk – “Projekta komiteja”).

2.   Katra Puse katrā Projekta komitejā ieceļ vienādu locekļu skaitu.

3.   Katra Projekta komiteja sanāk vismaz divreiz gadā. Ja vien Projekta komiteja nav vienojusies citādi, tā sanāk Japānā. Katras Projekta komitejas priekšsēdētāju no Projekta komitejas locekļiem izvirza Koordinācijas komiteja.

4.   Katra Projekta komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

5.   Katras Projekta komitejas sekretariātu nodrošina attiecīgais projekta vadītājs, kā paredzēts 6. pantā.

6.   Katras Projekta komitejas funkcijas ir šādas:

a)	ieteikumu sagatavošana par attiecīgajiem projekta plānu, darba programmu un gada ziņojumu projektiem, kas attiecīgajam projekta vadītājam jāiesniedz Koordinācijas komitejā, kā paredzēts 3. nodaļā;

b)	attiecīgo plašākas pieejas pasākumu projekta gaitas uzraudzība un ziņojumu sagatavošana un

c)	jebkuru citu pienākumu veikšana, kā norādījusi Koordinācijas komiteja.

6. pants

Projekta vadītājs un projekta grupa

1.   Katram plašākas pieejas pasākumu projektam Koordinācijas komiteja ieceļ projekta vadītāju. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta īstenošanas koordināciju, kā noteikts I, II un III pielikumā.

2.   Katram projekta vadītājam pienākumu un funkciju izpildē palīdz attiecīgā projekta grupa. Katrā projekta grupā ir eksperti un citi locekļi, piemēram, vieszinātnieki. Katras projekta grupas struktūru pēc attiecīgā projekta vadītāja priekšlikuma apstiprina Koordinācijas komiteja.

3.   Katra projekta vadītāja funkcijas ir šādas:

a)	organizēt, vadīt un uzraudzīt projekta grupu, īstenojot darba programmu;

b)	pēc apspriešanās ar attiecīgo Projekta komiteju sagatavot un iesniegt Koordinācijas komitejā projekta plānu, darba programmu un gada pārskatu;

c)	pieprasīt īstenošanas aģentūrai, ko atbilstīgi 7. panta 1. punktam izraudzījusies Japānas valdība (turpmāk – “Japānas īstenošanas aģentūra”), apmaksāt izdevumus, lai saskaņā ar 17. pantu atbalstītu attiecīgo projekta grupu;

d)	iegrāmatot katras Puses ieguldījumu;

e)	nodrošināt Projekta komitejas sekretariātu un

f)	ziņot Projekta komitejai par attiecīgā plašākas pieejas pasākumu projekta gaitu.

7. pants

Īstenošanas aģentūras

1.   Katra Puse izraugās īstenošanas aģentūru, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz plašākas pieejas pasākumu īstenošanu (turpmāk – “īstenošanas aģentūra(-as)”), jo īpaši, lai darītu pieejamus resursus to īstenošanai. Ja pat pēc šā nolīguma stāšanās spēkā īstenošanas aģentūras vēl nav izraudzītas, Puses nekavējoties apspriežas savā starpā par to, kā atrisināt šo jautājumu.

2.   Japānas īstenošanas aģentūra uzņem projekta grupas un atvēl darba telpas, tostarp biroja telpas, preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi uzdevumu īstenošanai, kuri jāveic projekta grupām saskaņā ar I, II un III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Ņemot vērā 3. panta 1. punktu, Japānas īstenošanas aģentūra ir atbildīga par saskaņoto finansiālo ieguldījumu pārvaldību attiecībā uz darbības izmaksu segšanu un attiecībā uz finansiālajiem ieguldījumiem katras projekta grupas parasto izdevumu segšanā, kas paredzēta katram plašākas pieejas pasākumu projektam saskaņā ar attiecīgo projekta plānu un darba programmu. Lai pārvaldītu šādus finansiālus ieguldījumus, Japānas īstenošanas aģentūra izraugās atbildīgo personu, kas atbild par Pušu finansiālo ieguldījumu pārvaldību. Šīs personas funkcijas ir šādas:

a)	aicināt Pusi(-es) vai īstenošanas aģentūru(-as) veikt finansiālus ieguldījumus saskaņā ar projekta plāniem un darba programmām un

b)	atvērt katram plašākas pieejas pasākumu projektam atsevišķu finansiālo ieguldījumu kontu un saglabāt to kopā ar visiem grāmatvedības dokumentiem, reģistriem un citiem finansiālo ieguldījumu dokumentiem vismaz piecus gadus pēc šā nolīguma termiņa beigām vai tā pārtraukšanas.

4.   Japānas īstenošanas aģentūra veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu visas atļaujas un licences, kas paredzētas Japānas spēkā esošajos normatīvajos aktos un kas vajadzīgas plašākas pieejas pasākumu īstenošanai.

3.   NODAĻA

PLAŠĀKAS PIEEJAS PASĀKUMU UN FINANŠU REVĪZIJAS ĪSTENOŠANAS INSTRUMENTI

8. pants

Projekta plāns

1.   Apspriežoties ar attiecīgo Projekta komiteju, katrs projekta vadītājs ne vēlāk kā katra gada 31. martā iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai plašākas pieejas pasākumu attiecīgā projekta plānu.

2.   Katrs projekta plāns aptver visu šāda projekta darbības laiku un to regulāri atjauno. Tajā ir:

a)	izklāstīts vispārējs pasākumu plāns, tostarp šāda projekta īstenošanas grafiks un galvenie atskaites punkti, ņemot vērā gūtos panākumus, un

b)	sniegts visaptverošs pārskats par jau veiktajiem un veicamajiem ieguldījumiem, īstenojot šādu projektu.

9. pants

Darba programma

Apspriežoties ar attiecīgo Projekta komiteju, katrs projekta vadītājs ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai plašākas pieejas pasākumu attiecīgā projekta darba programmu turpmākajam gadam. Darba programmā ir sīks attiecīgā projekta plāna izklāsts, un tā sniedz veicamo pasākumu programmas aprakstu, tostarp mērķus, plānošanu, parastos izdevumus un ieguldījumus, kas jāizdara katrai Pusei.

10. pants

Gada ziņojums

1.   Ne vēlāk kā katra gada 31. martā katrs projekta vadītājs iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai gada ziņojumu, kas aptver visus pasākumus, kuri veikti, īstenojot attiecīgo plašākas pieejas pasākumu projektu, tostarp kopsavilkumu par katras Puses ieguldījumu un Japānas īstenošanas aģentūras saskaņā ar 7. panta 3. punktu veikto maksājumu. Kad Koordinācijas komiteja to ir apstiprinājusi, projekta vadītājs gada ziņojumu un Koordinācijas komitejas piezīmes nosūta Pusēm un īstenošanas aģentūrām.

2.   Japānas īstenošanas aģentūra katram projekta vadītājam iesniedz datus, kas vajadzīgi katras Puses ieguldījumu un Japānas īstenošanas aģentūras projekta iemaksu kopsavilkumam.

3.   Projekta plānus, darba programmas un gada ziņojumus, kas minēti 8.–10. pantā, un jebkurus citus būtiskus plašākas pieejas pasākumu īstenošanas dokumentus sagatavo angļu valodā.

11. pants

Finanšu revīzija

Jebkurā šā nolīguma darbības posmā un piecu gadu laikā pēc šā nolīguma termiņa beigām vai pēc nolīguma izbeigšanas, pamatojoties uz dokumentiem un veicot pārbaudi uz vietas, katra Puse var uzsākt atsevišķo kontu, ko Japānas īstenošanas aģentūra atvērusi plašākas pieejas pasākumiem, finanšu revīziju. Visi grāmatvedības dokumenti, reģistri un citi dokumenti, ko īstenošanas aģentūras un projektu vadītāji glabā attiecībā uz plašākas pieejas pasākumiem, vajadzības un attiecīgā gadījumā ir pieejami revīzijai.

4.   NODAĻA

RESURSI

12. pants

Vispārējie principi

1.   Plašas pieejas pasākumu īstenošanas resursus veido:

a)

ieguldījumi natūrā atbilstīgi tehniskajām specifikācijām un noteikumiem, kas minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos, kas ietver: i) konkrētus komponentus, iekārtas, materiālus un citas preces un pakalpojumus, un ii) ekspertus, kurus Puse piedāvā projekta grupām pēc tam, kad tos ir iecēlusi Koordinācijas komiteja, un personālu, ko Puse piedāvā sekretariātam pēc tam, kad to ir izraudzījusies Koordinācijas komiteja, un

b)	finanšu ieguldījumus atbilstīgi noteikumiem, kuri minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos.

2.   Ņemot vērā katras Puses normatīvos aktus, dokumentu “Aplēses un Pušu ieguldījumu sadalījums”, kas iekļauts Briseles kopīgās deklarācijas pielikumā, ar Koordinācijas komitejas lēmumu katru gadu var atjaunot.

13. pants

Nodokļi

1.   Katra Puse ļauj savā teritorijā ievest bez muitas nodokļa un izvest bez muitas nodokļa preces, kas vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai, un nodrošina to atbrīvojumu no jebkuriem citiem muitas iestāžu iekasētiem nodokļiem un nodevām un no ievešanas aizliegumiem un ierobežojumiem. Šā punkta prasības īsteno, neņemot vērā šo vajadzīgo preču izcelsmes valsti.

2.   Ekspertus, ko Puse piedāvājusi projekta grupām pēc tam, kad tos izraudzījusies Koordinācijas komiteja, un personālu, ko Puse piedāvājusi sekretariātam pēc tam, kad to izraudzījusies Koordinācijas komiteja kā ieguldījumu natūrā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, atbrīvo no nodokļiem, ko uzliek algām un ienākumiem otras Puses teritorijā.

14. pants

Noteikumi attiecībā uz ieguldījumiem natūrā

1.   Uz katru ieguldījumu natūrā attiecas iepirkuma režīms (turpmāk – “iepirkuma režīms”), par ko vienojušās īstenošanas aģentūras un kam piekritis attiecīgais projekta vadītājs.

2.   Iepirkuma režīmā ir sīks veicamo ieguldījumu tehniskais apraksts, tostarp tehniskās specifikācijas, grafiki, starpposma mērķi, riska novērtējums, darba rezultātu iesniegšana un kritēriji to pieņemšanai, kā arī noteikumi, ar kādiem attiecīgais projekta vadītājs būs tiesīgs veikt tehnisko uzraudzību attiecībā uz ieguldījumiem natūrā. Iepirkuma režīmā jo īpaši izklāstīts turpmāk norādītais:

a)	katram ieguldījumam natūrā piešķirtā vērtība;

b)	īstenošanas aģentūru un projekta vadītāja pienākumi un uzdevumi;

c)	iepirkuma procedūra;

d)	grafiks un nosacījumi, ar kādiem pieņem sasniegtos starpposma mērķus un darba rezultātus;

e)	kvalitātes nodrošināšanas pasākumu piemērošana;

f)	saikne starp attiecīgo projekta vadītāju, īstenošanas aģentūrām un struktūrām, kas iesaistītas darba rezultātu iesniegšanā, kā arī uzraudzības procedūras;

g)	procedūras rīcībai gadījumā, ja iepirkumā notiek tādas izmaiņas, kas var ietekmēt izmaksas, grafikus un veiktspēju, un

h)	galīgo darba rezultātu pieņemšana un iespējamā īpašumtiesību nodošana.

3.   Īpašumtiesības uz tiem komponentiem, ko natūrā iegulda īstenošanas aģentūra, kuru izraudzījusies Euratom atbilstīgi 7. panta 1. punktam (turpmāk – “Eiropas Īstenošanas aģentūra”), nodod Japānas īstenošanas aģentūrai brīdī, kad tos attiecīgajā darbu veikšanas vietā pieņem attiecīgais projekta vadītājs un Japānas īstenošanas aģentūra. Japānas īstenošanas aģentūra ir atbildīga par Eiropas īstenošanas aģentūras piešķirto komponentu transportu no ievešanas ostas līdz darbu veikšanas vietai.

4.   Attiecībā uz ekspertiem vai sekretariāta personālu vienošanos par iepirkumu noformē kā vienošanos par norīkošanu darbā. Vērtība, kādu piešķir ekspertiem vai sekretariāta personālam, norāda dokumentā “Aplēses un Pušu ieguldījumu sadalījums”, kas pievienots Briseles kopīgajai deklarācijai un ko vajadzības gadījumā Koordinācijas komiteja laiku pa laikam var atjaunot.

5.   Katra Puse ir atbildīga par ekspertiem un sekretariāta personālam maksājamām algām, apdrošināšanu un pabalstiem un, ja vien nav citas vienošanās, maksā viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus. Puse, kas uzņem projekta grupas un/vai sekretariātu, gādā par ekspertu un personāla, un viņu ģimenes locekļu piemērotu izmitināšanu. Puse, kas uzņem projekta grupas un/vai sekretariātu, veic arī attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu ekspertu un sekretariāta personāla, un viņu ģimenes locekļu iebraukšanu tās teritorijā un pieprasa īstenošanas aģentūrai, lai tā pieliek visas pūles un nodrošina piemērotu materiāli tehnisko bāzi attiecībā uz juridiskajiem un tulkošanas pakalpojumiem, ja pret ekspertiem un sekretariāta personālu tiek ierosināta lieta, kas saistīta ar viņu profesionālo darbību. Eksperti un sekretariāta personāls, pildot savus pienākumus otras puses teritorijā, ievēro vispārējos un īpašos darba un drošības noteikumus, kuri ir spēkā uzņēmējā iestādē vai par kuriem panākta vienošanās, norīkojot darbā.

15. pants

Ieguldījumu sadales pielāgojumi

Ja tas vajadzīgs neparedzētu apstākļu dēļ, Puse var ierosināt grozīt ieguldījumu sadali plašākas pieejas pasākumu projektā. Saņemot šādu priekšlikumu, attiecīgais projekta vadītājs pēc apspriešanās ar attiecīgo Projekta komiteju ierosina Koordinācijas komitejai pārskatītu resursu sadali, saglabājot šā projekta kopējās izmaksas un ieguldījumu vispārējo līdzsvaru starp Pusēm minētajā projektā.

16. pants

Finanšu ieguldījumi

Visi Eiropas īstenošanas aģentūras maksājumi tiek veikti euro. Visi Japānas īstenošanas aģentūras maksājumi tiek veikti jenās.

17. pants

Projekta grupu parastie izdevumi

Japānas īstenošanas aģentūra apmaksā katras projekta grupas parastās izmaksas atbilstīgi 7. panta 3. punktam. Šai nolūkā Japānas īstenošanas aģentūra, saņemot attiecīgā projekta vadītāja pieprasījumu, veic vajadzīgos pasākumus, ņemot vērā attiecīgajā darba programmā noteikto maksimālo summu.

5.   NODAĻA

INFORMĀCIJA UN INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

18. pants

Informācijas izplatīšana, izmantošana un aizsardzība

1.   Šajā nodaļā:

a)	“informācija” ir rasējumi, projekti, aprēķini, ziņojumi un citi dokumenti, dokumentēti dati vai pētniecības un darba metodes, izgudrojumu un atklājumu apraksti, kas ir aizsargāti vai nav aizsargāti, un

b)

“konfidenciāla uzņēmējdarbības informācija” ir informācija, kurā ietvertas speciālās zināšanas, nozares noslēpumi vai tehniska, komerciāla vai finanšu informācija: i) ko īpašnieks ir turējis noslēpumā; ii) kas nav vispār zināma vai pieejama citos avotos; iii) ko īpašnieks nav darījis pieejamu citām pusēm, neuzliekot saistības attiecībā uz konfidencialitāti, un iv) kas nav pieejama saņēmējai pusei bez saistībām ievērot konfidencialitāti.

2.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem Puses atbalsta pēc iespējas plašāku tās informācijas izplatīšanu, kas veidojusies, īstenojot šo nolīgumu.

3.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem visu informāciju, ko ieguvuši projekta grupas dalībnieki, veicot saskaņā ar šo nolīgumu uzticētos uzdevumus, dara brīvi pieejamu katrai Pusei, lai to izmantotu tādas kodolsintēzes pētniecībai un attīstībai, kas ir miermīlīgiem nolūkiem paredzētas enerģijas avots.

4.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem katrai Pusei ir tiesības uz neekskluzīvu, neatceļamu un neatlīdzināmu licenci visās valstīs tulkot, reproducēt un publiski izplatīt zinātnes un tehnikas žurnālu rakstus, ziņojumus un grāmatas, kas tapušas, īstenojot tieši šo nolīgumu. Visos publiski izplatāmā un saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem sagatavotā darba eksemplāros, uz kuriem attiecas autortiesības, norāda autoru vārdus, ja vien kāds no autoriem skaidri nepaziņo, ka nevēlas, lai viņa vārdu norādītu.

5.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem visu informāciju, ko ieguvuši īstenošanas aģentūras darbinieki, veicot saskaņā ar šo nolīgumu uzticētos uzdevumus, dara brīvi pieejamu projekta grupām un katrai Pusei, lai to izmantotu tādas vadāmas kodolsintēzes pētniecībai un attīstībai, kas ir enerģijas avots miermīlīgiem nolūkiem.

6.   Visos līgumos, kas noslēgti pēc īstenošanas aģentūras vai projekta vadītāja iniciatīvas, lai saskaņā ar šo nolīgumu veiktu tiem uzticētos uzdevumus, ir noteikumi, kas ļauj Pusēm izpildīt savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam.

7.   Ņemot vērā savus normatīvos aktus un saistības pret trešām valstīm, un šīs nodaļas noteikumus, katra Puse veltī visas pūles, lai nodrošinātu projekta grupām un īstenošanas aģentūrām brīvu pieeju visai tās rīcībā esošajai informācijai, kura tām vajadzīga uzdevumu veikšanai, kas tām uzticēti saskaņā ar šo nolīgumu.

8.   Ja, īstenojot šo nolīgumu, ir kļuvusi pieejama konfidenciāla uzņēmējdarbības informācija, tas ir skaidri jānorāda, un informācija jānodod, ievērojot vienošanos par konfidencialitāti. Šādas informācijas saņēmējs to izmanto šā nolīguma īstenošanai un saglabā tās konfidencialitāti, ciktāl tas ir noteikts ar minēto vienošanos.

19. pants

Intelektuālais īpašums

1.   Šajā nolīgumā “intelektuālajam īpašumam” ir tāda nozīme, kā definēts 2. pantā Konvencijā, ar ko izveido Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un kas noslēgta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā. Saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem katra Puse nodrošina, ka otra Puse var iegūt tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas piešķirts atbilstīgi šai nodaļai. Ar šo nodaļu negroza un neskar piešķirto tiesību sadalījumu starp kādu no Pusēm un tās valstspiederīgajiem. To, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir kādai Pusei vai tās valstspiederīgajiem, nosaka paši, savstarpēji vienojoties atbilstīgi piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Ja aizsargājamu intelektuālo īpašumu radījuši projekta grupu dalībnieki, īstenojot šo nolīgumu, attiecīgais projekta vadītājs nekavējoties informē Koordinācijas komiteju, iesakot, kurās valstīs būtu jāiegūst šā intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tomēr katrai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās piedāvātajiem projekta grupu dalībniekiem ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz intelektuālo īpašumu šīs Puses teritorijā. Koordinācijas komiteja lemj, vai pieprasīt aizsardzību šādam intelektuālajam īpašumam trešās valstīs un kā to izdarīt. Visos gadījumos, ja intelektuālā īpašuma aizsardzību ir ieguvusi kāda no Pusēm, tās īstenošanas aģentūra vai tās piedāvātie projekta grupu dalībnieki, šī Puse nodrošina, ka projekta grupu dalībnieki var brīvi izmantot šo intelektuālo īpašumu, lai pildītu projekta grupām uzticētos uzdevumus.

3.   Ja intelektuālo īpašumu radījis īstenošanas aģentūras personāls, pildot uzdevumu, kas tam uzticēts saskaņā ar šo nolīgumu, minētās īstenošanas aģentūras Pusei, īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz šādu intelektuālo īpašumu visās valstīs saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Šīs īstenošanas aģentūras Puse nodrošina, ka projekta grupu personāls var brīvi izmantot šo intelektuālo īpašumu, lai pildītu projekta grupām uzticētos uzdevumus, un ka otrai Pusei piešķir neatceļamu, neekskluzīvu un bezmaksas licenci ar tiesībām izdot apakšlicences kodolsintēzes, kas ir miermīlīgiem nolūkiem paredzēts enerģijas avots, pētniecībai un attīstībai.

4.   Ja intelektuālo īpašumu ir radījis ar īstenošanas aģentūras starpniecību piedāvāts personāls, strādādams otras Puses īstenošanas aģentūrā, ņemot vērā attiecīgos piemērojamos tiesību aktus:

a)	uzņēmējai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz jebkuru tādu intelektuālo īpašumu tās teritorijā un trešās valstīs un

b)	nosūtītājai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz jebkuru tādu intelektuālo īpašumu savā teritorijā.

5.   Katra Puse, neskarot izgudrotāju vai autoru tiesības, kas izriet no piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu šādu izgudrotāju un autoru, tostarp tās īstenošanas aģentūras personāla, šā nolīguma īstenošanai vajadzīgo sadarbību. Katra Puse maksā šādiem izgudrotājiem vai autoriem prēmijas un kompensācijas saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

6.   Neatkarīgi no 2., 3. un 4. punkta, ja Puse nolemj neizmantot tiesības pieprasīt intelektuālā īpašuma aizsardzību kādā valstī vai reģionā, tā par to informē otru Pusi, un otra Puse tad var censties iegūt šādu aizsardzību.

20. pants

Termiņa beigas vai pārtraukšana

Pusēm piešķirtās tiesības un uzliktie pienākumi, kas noteikti šajā nodaļā, saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem paliek spēkā pēc šā nolīguma termiņa beigām vai tā pārtraukšanas.

6.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskām notām, informējot viena otru par to, ka attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas.

22. pants

Termiņš un pārtraukšana

1.   Šo nolīgumu noslēdz uz desmit gadiem, un tas paliek spēkā arī pēc tam, ja vien kāda no Pusēm to nepārtrauc, beidzoties desmit gadu laikposmam vai jebkurā brīdī pēc tā beigām, vismaz sešus mēnešus iepriekš iesniedzot otrai Pusei rakstisku paziņojumu par nodomu pārtraukt šo nolīgumu.

2.   Šo nolīgumu var pārtraukt pirms tā termiņa beigām tikai tad, ja:

a)	abas Puses par to savstarpēji vienojas;

b)	ir pārtraukts ITER nolīgums vai

c)	kāda no Pusēm vairs nav ITER nolīguma Puse.

3.   Šā nolīguma termiņa izbeigšanās vai nolīguma pārtraukšana neskar no tā izrietošo vienošanos spēkā esību vai termiņu, kā arī konkrētas tiesības un pienākumus, kas radušies atbilstīgi 5. nodaļai.

23. pants

Grozījumi

Abas Puses pēc jebkuras Puses lūguma apspriežas, vai grozīt šo nolīgumu, un var vienoties par grozījumu. Šāds grozījums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskām notām, ar ko viena otrai sniedz informāciju, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

24. pants

Strīdu izšķiršana

Visus jautājumus vai strīdus, kas Pusēm radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, Puses risina savstarpējās sarunās un apspriedēs.

25. pants

Citu ITER pušu dalība

Ja kāda cita ITER nolīguma puse dara zināmu savu nodomu piedalīties plašākas pieejas pasākumu projektā, attiecīgais projekta vadītājs, apspriežoties ar Projekta komiteju, iesniedz Koordinācijas komitejai priekšlikumu par to, ar kādiem noteikumiem minētā puse var piedalīties šajā projektā. Koordinācijas komiteja pieņem lēmumu par minētās puses dalību pēc projekta vadītāja priekšlikuma un ar Pušu piekrišanu, kas iegūta atbilstīgi to iekšējām procedūrām, un par šādu dalību var noslēgt nolīgumus un vienošanās ar minēto pusi.

26. pants

Piemērošana saistībā ar Euratom

Saskaņā ar Euratom dibināšanas līgumu šo nolīgumu piemēro teritorijās, uz kurām attiecas minētais līgums. Saskaņā ar minēto līgumu un citiem attiecīgajiem nolīgumiem to piemēro arī Šveices Konfederācijai, kura piedalās Euratom kodolsintēzes programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts.