lai Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 170. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

1. Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināta Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, un Nobeiguma akta parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

1. Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un Nobeiguma aktu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

2. Ar šo Komisijas priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un Nobeiguma aktu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, piemēro provizoriski.

1. Komisija ar Pamatnolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienām un Šveices Konfederāciju (1) izveidotajā Šveices un Kopienu Pētniecības komitejā pieņem Kopienu nostāju par lēmumiem saskaņā ar nolīguma 2. panta 1. punktu par to, kā Šveicē piemērojami noteikumi attiecībā uz tādu juridisko struktūru uzņēmējdarbību, kas izveidotas saskaņā ar EK Līguma 169. un 171. pantu.

2. Komisija ar Pamatnolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienām un Šveices Konfederāciju izveidotajā Šveices un Kopienu Pētniecības komitejā pieņem Kopienu nostāju par lēmumiem saskaņā ar nolīguma 6. panta 2. un 3. punktu, lai noteiktu Šveices reģionus, kuri ir tiesīgi gūt labumu no pētniecības darbībām īpašās programmas “Iespējas” darba programmā “Pētniecības potenciāls”.

NOLĪGUMS

par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

Eiropas Kopienas vārdā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

(turpmāk “Komisija”)

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā,

abas kopā turpmāk sauktas par “Kopienām”,

no vienas puses,

ŠVEICES FEDERĀLĀ PADOME

Šveices Konfederācijas (turpmāk “Šveice”) vārdā,

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka cieša saikne starp Šveici un Kopienām dod labumu Pusēm;

ŅEMOT VĒRĀ zinātnes un tehnoloģiju pētījumu nozīmīgumu Kopienām un Šveicei, kā arī to savstarpējo interesi sadarboties šajā jomā, lai labāk izmantotu resursus un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanas;

TĀ KĀ Šveice un Kopienas pašlaik īsteno pētniecības programmas kopīgās interešu jomās;

TĀ KĀ Kopienas un Šveice ir abpusēji ieinteresētas sadarboties šajās programmās;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses ir ieinteresētas veicināt to pētniecībā iesaistīto tiesību subjektu savstarpēju piekļuvi pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām Šveicē, no vienas puses, un Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammām, no otras puses;

TĀ KĀ 1978. gadā Eiropas Atomenerģijas kopiena un Šveice noslēdza Sadarbības nolīgumu vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā (turpmāk “sintēzes nolīgums”);

TĀ KĀ 1986. gada 8. janvārī Puses noslēdza Pamatnolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, kas stājās spēkā 1987. gada 17. jūlijā (turpmāk “pamatnolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ, ka pamatnolīguma 6. pants nosaka to, ka sadarbību, kura ir pamatnolīguma mērķis, veic ar atbilstīgiem nolīgumiem;

TĀ KĀ 2004. gada 16. janvārī Kopienas un Šveice parakstīja Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (1), kuru provizoriski piemēro no 2004. gada 1. janvāra un kurš stājās spēkā 2006. gada 16. maijā;

ŅEMOT VĒRĀ, ka iepriekšminētā nolīguma 9. panta 2. punktā paredzēta nolīguma atjaunināšana, lai piedalītos jaunās daudzgadu pamatprogrammās pētniecības un tehnoloģijas attīstībai, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem;

TĀ KĀ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (2) un Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (3), kā arī ar Padomes Lēmumiem 2006/971/EK (4), 2006/972/EK (5), 2006/973/EK (6), 2006/974/EK (7) un 2006/975/EK (8) pieņēma Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) (turpmāk “EK Septītā pamatprogramma”) un ar Padomes Lēmumu 2006/970/Euratom (9), Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006 (10) un Padomes Lēmumiem 2006/976/Euratom (11) un 2006/977/Euratom (12) pieņēma Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2007.–2011.), kura turklāt sekmē Eiropas Pētniecības telpas izveidi (turpmāk “EK un Euratom Septītā pamatprogramma”);

TĀ KĀ, neskarot Kopienu dibināšanas līgumu noteikumus, šis nolīgums un jebkuras darbības, kas tiek uzsāktas saskaņā ar to, nekādā veidā neietekmēs tās pilnvaras, kas piešķirtas dalībvalstīm starpvalstu darbības uzsākšanai ar Šveici zinātnes, tehnoloģijas, pētniecības un attīstības jomā un, vajadzības gadījumā, nolīgumu noslēgšanai šajā nolūkā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

1. Šveices līdzdalības veids un nosacījumi attiecībā uz pilnīgu EK un Euratom Septītās pamatprogrammas īstenošanu ir tādi, kā paredzēts šajā nolīgumā, neskarot sintēzes nolīguma noteikumus.

Juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, var piedalīties visās EK un Euratom Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās.

2. Šveices juridiskas vienības var piedalīties Kopienu Kopīgā pētniecības centra darbībās, ciktāl uz šo līdzdalību neattiecas 1. punkts.

3. Juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās, tostarp Kopīgais pētniecības centrs, var piedalīties pētniecības programmās un/vai projektos Šveicē jomās, kas ir līdzvērtīgas programmu tematiem EK un Euratom Septītajā pamatprogrammā.

4. Šajā nolīgumā “juridiska vienība” ir jebkura fiziska vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā tā veic uzņēmējdarbību, vai atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un kas ir tiesību subjekts, un kas savā vārdā ir tiesīga baudīt jebkādas tiesības un uzņemties jebkādus pienākumus. Tās, inter alia, ietver universitātes, pētnieciskas organizācijas, rūpnieciskus uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, un privātpersonas.

2. pants

Sadarbības veidi un līdzekļi

Sadarbība notiek šādā veidā:

To juridisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, līdzdalība visās īpašajās programmās, kas pieņemtas saskaņā ar EK un Euratom Septīto pamatprogrammu, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai gan Eiropas Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu pasākumos, gan Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību pasākumos.

Ja Kopiena paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. un 171. panta īstenošanai, Šveicei ir atļauts piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi noteikumiem, kas tiks pieņemti attiecībā uz šo juridisko struktūru uzņēmējdarbību, un ar noteikumu, ka šie noteikumi būs piemērojami Šveicē. Šveices un Kopienu Pētniecības komiteja lemj par šo noteikumu piemērojamību Šveicē.

Juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, ir tiesīgas piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. un 171. pantu.

2.	Šveices finanšu iemaksas to programmu budžetos, kuras pieņemtas EK un Euratom Septītās pamatprogrammas īstenošanai, kā definēts 5. panta 2. punktā.

To juridisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, līdzdalība Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, par kuriem Federālā padome ir pieņēmusi lēmumu jomās, kas ir līdzvērtīgas EK un Euratom Septītās pamatprogrammas tematiem, saskaņā ar attiecīgos Šveices noteikumos paredzētajiem nosacījumiem un īpašo projektu partneru vienošanos, kā arī Šveices atbilstīgās programmas pārvaldību. Tās juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās un kas piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, pašas sedz savas izmaksas, tostarp to relatīvo daļu attiecībā uz projekta vispārējām pārvaldības un administratīvajām izmaksām.

Papildus savlaicīgai informācijas un dokumentu sniegšanai par EK un Euratom Septītās pamatprogrammas un Šveices programmu un/vai projektu īstenošanu, Pušu sadarbība var ietvert šādus veidus un līdzekļus:

a)	regulāra viedokļu apmaiņa par pētniecības politikas pamatnostādnēm un prioritātēm, kā arī plāniem Šveicē un Kopienās;

b)	viedokļu apmaiņa par sadarbības perspektīvām un attīstību;

c)	savlaicīga informācijas apmaiņa par pētniecības programmu un projektu īstenošanu Šveicē un Kopienās un saskaņā ar šo nolīgumu veiktā darba rezultātiem;

d)	kopīgas sanāksmes;

e)	pētnieku, inženieru un tehniķu vizītes un apmaiņa;

f)	Šveices un Kopienu programmu vai projektu vadītāju regulāri kontakti un darbu izpildes uzraudzība;

g)	ekspertu dalība semināros, simpozijos un darbsemināros.

3. pants

Pielāgošana

Sadarbību var pielāgot un pilnveidot jebkurā laikā, abām Pusēm savstarpēji vienojoties.

4. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi

1. Saskaņā ar A pielikumu un piemērojamiem tiesību aktiem juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās Kopienas pētniecības programmās, attiecībā uz šādas līdzdalības rezultātā radušās informācijas un intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām, izmantošanas tiesībām un izplatīšanu ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās. Šo noteikumu nepiemēro tādos projektos iegūtiem rezultātiem, kas sākti pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas.

2. Saskaņā ar A pielikumu un piemērojamiem tiesību aktiem, juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, kā paredzēts 2. panta 3. punktā, attiecībā uz šādas līdzdalības rezultātā radušās informācijas un intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām, izmantošanas tiesībām un izplatīšanu ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās attiecīgajās programmās un/vai projektos.

5. pants

Finanšu noteikumi

1. Saistības, ko Kopienas saskaņā ar EK un Euratom Septīto pamatprogrammu ir uzņēmušās pirms šā nolīguma provizoriskas piemērošanas, – kā arī maksājumi, kas izriet no tām, – neprasa nekādu ieguldījumu no Šveices. Šveices finansiālo ieguldījumu, kas izriet no līdzdalības EK un Euratom Septītās pamatprogrammas īstenošanā, nosaka proporcionāli un papildus summai, kas katru gadu ir pieejama Eiropas Savienības vispārējā budžetā saistību apropriācijām, lai izpildītu Komisijas finanšu saistības attiecībā uz darbu, kas jāveic šajā nolīgumā ietverto programmu un pasākumu īstenošanai, pārvaldībai un darbības nodrošināšanai.

2. Proporcionalitātes koeficientu, kas reglamentē Šveices ieguldījumu EK un Euratom Septītajā pamatprogrammā, izņemot kodolsintēzes programmu, iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās. Šveices ieguldījumu kodolprogrammā joprojām aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgo nolīgumu. Šīs attiecības aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) statistikas datiem, kas ir pieejami tā paša gada Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta publicēšanas laikā.

3. Noteikumi, kas reglamentē Šveices finansiālo ieguldījumu, ir norādīti B pielikumā.

6. pants

Šveices un Kopienu Pētniecības komisija

1. Ar pamatnolīgumu izveidotā Šveices un Kopienu Pētniecības komiteja pārskata, novērtē un nodrošina šā nolīguma pareizu īstenošanu. Jebkurus jautājumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas vai interpretācijas, iesniedz šai komitejai.

2. Komiteja pēc Šveices pieprasījuma var noteikt Šveices reģionus, kuri atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (13) 5. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un tādējādi var tikt atzīti par reģioniem, kuri ir tiesīgi gūt labumu no pētniecības darbībām īpašās programmas “Iespējas” darba programmā “Pētniecības potenciāls”.

3. Komiteja var pieņemt lēmumu grozīt atsauces uz Kopienas tiesību aktiem C pielikumā.

7. pants

Līdzdalība

1. Neskarot 4. panta noteikumus, juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās EK un Euratom Septītajā pamatprogrammā, ir tādas pašas līgumtiesības un pienākumi kā juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās.

2. Attiecībā uz juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, noteikumi, kas piemērojami priekšlikumu iesniegšanai un novērtēšanai un dotāciju nolīgumu un/vai līgumu piešķiršanai un noslēgšanai saskaņā ar Kopienu programmām, ir tādi paši, kādi piemērojami dotāciju nolīgumiem un/vai līgumiem, kuri saskaņā ar tām pašām programmām noslēgti ar juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās.

3. Juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, ir tiesīgas saņemt aizdevumus, ko EIB sniedz EK Septītajā pamatprogrammā izklāstīto pētniecības mērķu atbalstam.

4. Izvēloties vērtētājus vai arbitrus saskaņā ar Kopienu pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmām, rēķinās ar atbilstīgu skaitu Šveices ekspertu, ņemot vērā uzticētajiem uzdevumiem atbilstīgas spējas un zināšanas.

5. Neskarot 1. panta 3. punktu, 2. panta 3. punktu un 4. panta 2. punktu un spēkā esošos noteikumus un reglamentu, juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās, var piedalīties 2. panta 3. punktā minēto Šveices pētniecības programmu programmās un/vai projektos saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Šveices partneriem piemērojamiem noteikumiem. Šveices iestādes var paredzēt, ka viena vai vairākas juridiskās vienības, kas veic uzņēmējdarbību Kopienās, var piedalīties kādā projektā, ja tajā piedalās vismaz viena Šveices juridiska vienība.

8. pants

Mobilitāte

Katra Puse apņemas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un nolīgumiem garantēt ierobežota skaita to pētnieku ieceļošanu un uzturēšanos, kuri Šveicē un Kopienās piedalās šajā nolīgumā ietvertajos pasākumos, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgā pasākuma veiksmīgai pabeigšanai.

9. pants

Pārskatīšana un turpmāka sadarbība

1. Ja Kopienas pārskata vai paplašina to pētniecības programmas, tad šo nolīgumu var pārskatīt vai paplašināt, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem. Puses apmainās ar informāciju un viedokļiem par jebkuru šādu pārskatīšanu vai paplašināšanu, kā arī jebkuriem jautājumiem, kas tieši vai netieši ietekmē Šveices sadarbību jomās, uz kurām attiecas EK un Euratom Septītā pamatprogramma. Šveicei paziņo precīzu pārskatīto vai paplašināto programmu saturu divu nedēļu laikā pēc tam, kad Kopienas tās pieņēmušas. Ja pētniecības programmas šādi pārskata vai paplašina, Šveice var pārtraukt šā nolīguma darbību, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Puses paziņo par jebkuru nodomu pārtraukt vai paplašināt šo nolīgumu trīs mēnešu laikā pēc Kopienu lēmuma pieņemšanas.

2. Ja Kopienas pieņem jaunas daudzgadu pamatprogrammas pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, tad šo nolīgumu var atjaunināt vai atkārtoti apspriest, Pusēm savstarpēji vienojoties par nosacījumiem. Šveices un Kopienu Pētniecības komitejā Puses apmainās ar informāciju un viedokļiem par šādu programmu sagatavošanu vai citiem pašreizējiem un turpmākiem pētniecības pasākumiem.

10. pants

Saistība ar citiem starptautiskiem nolīgumiem

1. Šā nolīguma noteikumus piemēro, neskarot priekšrocības, kas paredzētas ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuri ir saistoši vienai no Pusēm un attiecas tikai uz juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību minētās Puses teritorijā.

2. Juridiskajai vienībai, kas veic uzņēmējdarbību citā EK Septītajā pamatprogrammā iesaistītā valstī (asociēta valsts), ir tādas pašas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu kā juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ja asociētā valsts, kurā šī vienība veic uzņēmējdarbību, ir piekritusi piešķirt Šveices juridiskajām vienībām tādas pašas tiesības un pienākumus.

11. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Kopienu dibināšanas līgumi, un saskaņā ar minēto līgumu noteikumiem, un, no otras puses, Šveices teritorijā.

12. pants

Pielikumi

A, B un C pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

13. pants

Grozījumi un izbeigšana

1. Šo nolīgumu piemēro EK un Euratom Septītās pamatprogrammas darbības laikā.

2. Šo nolīgumu var grozīt tikai rakstiski, Pusēm savstarpēji vienojoties. Šī procedūra attiecībā uz grozījumu stāšanos spēkā ir tāda pati kā šim nolīgumam piemērojamā procedūra.

3. Katra Puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

4. Projektus un darbības, kas šā nolīguma pārtraukšanas un/vai darbības termiņa beigšanās brīdī nav pabeigti, turpina līdz to pilnīgai izpildei saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā. Puses savstarpēji vienojas par jebkurām citām nolīguma pārtraukšanas sekām.

14. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šo nolīgumu Puses ratificē vai noslēdz saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem. Tas stājas spēkā dienā, kad veic galīgo paziņojumu par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. To provizoriski piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

2. Ja viena no Pusēm informē otru, ka tā nenoslēgs šo nolīgumu, ar šo vienojas, ka

—	Kopienas atmaksā Šveicei tās ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā, kā paredzēts 2. panta 2. punktā,

—	tomēr Kopienas ieguldītos līdzekļus to juridisko vienību, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, līdzdalībai netiešās darbībās, tostarp 2. panta 1. punktā paredzētos atmaksājumus, Kopienas atskaita no iepriekš minētā atmaksājuma,

—	projektus un pasākumus, kas sākti šīs provizoriskās piemērošanas laikā un ko joprojām veic iepriekšminētā paziņojuma veikšanas brīdī, turpina līdz to pabeigšanai saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Люксембург на двадесет и пети юни две хиляди и седма година.

Hecho en Luxemburgo, el veinticinco de junio de dos mil siete.

V Lucemburku dne dvacátého pátého června dva tisíce sedm.

Udfærdiget i Luxembourg den femogtyvende juni to tusind og syv.

Geschehen zu Luxemburg am fünfundzwanzigsten Juni zweitausendsieben.

Kahe tuhande seitsmenda aasta juunikuu kahekümne viiendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι πέντε Ιουνίου δύο χιλιάδες επτά.

Done at Luxembourg, on the twenty-fifth day of June in the year two thousand and seven.

Fait à Luxembourg, le vingt-cinq juin deux mille sept.

Fatto a Lussemburgo, addì venticinque giugno duemilasette.

Luksemburgā, divtūkstoš septītā gada divdesmit piektajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai septintųjų metų birželio dvidešimt penktą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-hetedik év június havának huszonötödik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fil-ħamsa u għoxrin jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u sebgħa.

Gedaan te Luxemburg, de vijfentwintigste juni tweeduizend zeven.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego piątego czerwca roku dwa tysiące siódmego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e cinco de Junho de dois mil e sete.

Adoptat la Luxemburg, douăzeci şi cinci iunie două mii șapte.

V Luxemburgu dňa dvadsiateho piateho júna dvetisícsedem.

V Luxembourgu, petindvajsetega junija leta dva tisoč sedem.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäviidentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattaseitsemän.

Som skedde i Luxemburg den tjugofemte juni tjugohundrasju.

Зa Eвpoпeйcката общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Гια την Ευρωπαїκή Κоινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrĳos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

Зa Eвpoпeйcката общност зa aтoмна енергия

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

Za Evropské společenství pro atomovou energii

For Det Europæiske Atomenergifælleskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel

Гια την Ευρωπαїκή Κоινότητα Ατομικής Εvέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique

Per la Comunità europea dell'energia atomica

Eiropas Atomenerġĳas kopienas vārdā

Europos atominés energĳos bendrĳos vardu

Az Európai Atomenergia-közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea ta' l-Enerġĳa Atomika

W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice

Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu

Za Evropsko skupnost za atomsko energĳo

Euroopan atominienergiayhteisön puolesta

För Europeiska atomenergigemenskapen

Зa Конфедерация Швейцария

Por la confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Гια την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Šveices Konfederācĳas vārdā

Šveicarĳos Konfederacĳos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Żvizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederaţia Elveţiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacĳo

Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska edsförbundets vågnar

(1) OV L 32, 5.2.2004., 22. lpp.

(2) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(4) OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 30. lpp.

(5) OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 81. lpp.

(6) OV L 400, 30.12.2006., 270. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 91. lpp.

(7) OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 101. lpp.

(8) OV L 400, 30.12.2006., 368. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 126. lpp.

(9) OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 21. lpp.

(10) OV L 400, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 4. lpp.

(11) OV L 400, 30.12.2006., 400. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 139. lpp.

(12) OV L 400, 30.12.2006., 434. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 54, 22.2.2007., 149. lpp.

(13) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

A PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAS PRINCIPI

I. Darbības joma

Šajā nolīgumā terminam “intelektuālais īpašums” ir tāda nozīme, kāda noteikta 2. pantā 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā parakstītajā Konvencijā, ar kuru nodibina Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju.

Šajā nolīgumā “zināšanas” ir gan aizsargāti, gan neaizsargāti rezultāti, tostarp informācija, kā arī autortiesības vai tiesības, kas attiecināmas uz šādu informāciju, pēc pieteikumu iesniegšanas nolūkā saņemt patentus, dizainparaugus, augu šķirņu aizsardzības dokumentus, papildu aizsardzības sertifikātus vai līdzīgus aizsardzības veidus vai pēc to saņemšanas.

II. Pušu juridisko vienību intelektuālā īpašuma tiesības

Katra Puse nodrošina, ka tādu otras Puses juridisko vienību intelektuālā īpašuma tiesības, kuras piedalās saskaņā ar šo nolīgumu veiktās darbībās, kā arī tiesības un pienākumi, kas izriet no šādas līdzdalības, tiek īstenoti veidā, kas ir saderīgs ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kuras ir piemērojamas Pusēm, jo īpaši ar TRIPS līgumu (Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, ko administrē Pasaules tirdzniecības organizācija), ar Bernes konvenciju (1971. gada Parīzes akts) un ar Parīzes konvenciju (1967. gada Stokholmas akts).

Juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās netiešās darbībās saskaņā ar EK un Euratom Septīto pamatprogrammu, ir intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2321/2002 (1), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006, Padomes Regulā (Euratom) Nr. 2322/2002 (2), kas grozīta ar Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006, un dotāciju nolīgumā un/vai līgumā, kas noslēgts ar Eiropas Kopienu, atbilstīgi 1. punktam. Ja Šveice piedalās netiešās darbībās saskaņā ar EK Septīto pamatprogrammu, ko īsteno atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. un 171. pantam, tad Šveicei ir tādas pašas intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi kā dalībvalstīm, kas tajā piedalās, kā paredzēts attiecīgos noteikumos.

Juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības dalībvalstī un kas piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, ir tādas pašas intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi kā juridiskajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās šajās pētniecības programmās vai projektos, atbilstīgi 1. punktam.

III. Pušu intelektuālā īpašuma tiesības

Ja vien Puses nav vienojušās citādi, uz zināšanām, ko Puses radījušas, veicot darbības saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 4. punktu, attiecas šādi noteikumi:

a)	Puse, kas rada šādas zināšanas, ir minēto zināšanu īpašniece. Ja nevar noteikt, cik daudz darba katra Puse attiecīgi ieguldījusi, Pusēm ir kopīpašuma tiesības uz šīm zināšanām;

b)	Puse, kurai pieder minētās zināšanas, piešķir otrai Pusei piekļuves tiesības šīm zināšanām šā nolīguma 2. panta 4. punktā minēto darbību veikšanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

Ja vien Puses nav vienojušās citādi, Pušu zinātniskajai literatūrai piemēro šādus noteikumus:

ja viena Puse publicē zinātniskus un tehniskus datus, informāciju un rezultātus, kas izriet no vai iegūti saistībā ar darbībām, kas veiktas atbilstīgi šim nolīgumam, žurnālos, rakstos, pārskatos, grāmatās, tostarp ar video materiālu un programmatūru starpniecību, tad otrai Pusei piešķir vispasaules neekskluzīvu, neatsaucamu, bezmaksas licenci, kas ļauj tulkot, pavairot, adaptēt, pārraidīt un publiski izplatīt šādus darbus;

b)	uz visiem ar autortiesībām aizsargāto datu un informācijas eksemplāriem, kurus paredzēts izplatīt publiski un kuri sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu, norāda autora(-u) vārdu(-us), ja vien autors no tā nav nepārprotami atteicies. Uz eksemplāriem ir arī skaidri redzama norāde par Pušu kopējo atbalstu.

Ja vien Puses nav vienojušās citādi, Pušu nepieejamai informācijai piemēro šādus noteikumus:

a)	paziņojot otrai Pusei informāciju, kas attiecas uz darbībām, kuras veiktas atbilstīgi šim nolīgumam, katra Puse nosaka to informāciju, kuru tā vēlas saglabāt nepieejamu;

b)	šādu informāciju saņēmusī Puse var uz savu atbildību šādu nepieejamu informāciju nodot tās pārziņā esošām struktūrām vai personām konkrētos šā nolīguma īstenošanas nolūkos;

ar nepieejamu informāciju sniegušās Puses iepriekšēju rakstisku piekrišanu informāciju saņēmusī Puse šādu nepieejamu informāciju drīkst izplatīt plašāk, nekā atļauts b) apakšpunktā. Puses sadarbojas, izstrādājot iepriekšējas rakstiskas piekrišanas pieprasīšanas un saņemšanas procedūras, lai varētu plašāk izplatīt šādu informāciju, un katra Puse sniegs šādu apstiprinājumu tādā apjomā, kādu pieļauj tās iekšpolitika un normatīvie akti;

nedokumentēta nepieejamā vai cita konfidenciāla informācija, ko sniedz semināros un citās Pušu pārstāvju sanāksmēs, kuras rīko saskaņā ar šo nolīgumu, vai informācija, kas iegūta personāla piesaistes, iekārtu izmantošanas vai netiešo darbību rezultātā, ir uzskatāma par konfidenciālu, kad šādas nepieejamas vai citas konfidenciālas vai iekšējas informācijas saņēmējs tiek brīdināts par tam paziņotās informācijas konfidenciālo raksturu šādas informācijas paziņošanas brīdī atbilstīgi a) apakšpunktam;

katra Puse nodrošina, ka nepieejamo informāciju, kuru tā iegūst atbilstīgi a) un d) apakšpunktam, kontrolē, kā paredzēts šajā nolīgumā. Ja viena Puse apzinās, ka tā nevarēs ievērot vai ka ir paredzams, ka tā nevarēs ievērot a) un d) apakšpunktā iekļautos noteikumus par nepieejamību, tā tūlīt informē otru Pusi. Puses apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu turpmāko rīcību.

(1) OV L 355, 30.12.2002., 23. lpp.

(2) OV L 355, 30.12.2002., 35. lpp.

B PIELIKUMS

FINANŠU NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ ŠĀ NOLĪGUMA 5. PANTĀ MINĒTO ŠVEICES IEGULDĪJUMU

I. Finansiālas līdzdalības noteikšana

Komisija cik ātri vien iespējams un vēlākais katra gada 1. septembrī kopā ar attiecīgu vispārēju informāciju paziņo Šveicei:

a)	saistību apropriāciju summu Eiropas Savienības provizoriskā budžeta projekta izdevumu tāmē atbilstīgi abām pamatprogrammām;

b)	paredzamo iemaksu summu, kas izriet no provizoriskā budžeta projekta, atbilstīgi Šveices līdzdalībai abās pamatprogrammās. Tomēr, lai atvieglotu iekšējās budžeta procedūras, Komisijas dienesti sniedz atbilstīgos orientējošos skaitļus vēlākais katra gada 31. maijā.

2.	Tiklīdz vispārējais budžets ir pieņemts galīgā variantā, Komisija paziņo Šveicei iepriekšminētās summas izdevumu tāmē atbilstīgi Šveices līdzdalībai.

II. Maksājuma procedūras

Komisija katra finanšu gada jūnijā un novembrī izdod Šveicei uzaicinājumu veikt iemaksu atbilstīgi tās līdzdalībai saskaņā ar šo nolīgumu. Šajos uzaicinājumos paredz attiecīgi iemaksāt Šveices ieguldījuma sešas divpadsmitdaļas atbilstīgi katram uzaicinājumam veikt iemaksu, un ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda uzaicinājuma saņemšanas. Tomēr abu pamatprogrammu pēdējā gadā Šveices iemaksas pilnu summu maksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma veikt iemaksu saņemšanas.

2.	Šveices ieguldījumus izsaka un maksā euro.

Šveice veic savas iemaksas saskaņā ar šo nolīgumu atbilstīgi 1. punktā noteiktajam grafikam. Jebkuras maksājuma aizkavēšanās gadījumā piemēro procentu maksājumu, kura likme ir līdzvērtīga piedāvātajai viena mēneša starpbanku likmei (Euribor), kā norādīts Telerate 248. lappusē. Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 1,5 procentu punktiem. Palielināto likmi piemēro visam kavējuma periodam. Tomēr procenti jāmaksā tikai tad, ja iemaksas veic vēlāk nekā 30 dienas pēc 1. punktā paredzētajiem maksājumu termiņiem.

4.	Ceļa izdevumus, kas radušies Šveices pārstāvjiem un ekspertiem, piedaloties pētniecības komiteju darbā un īstenojot abas pamatprogrammas, Komisija atmaksā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas tobrīd ir spēkā attiecībā uz Kopienu dalībvalstu pārstāvjiem un ekspertiem.

III. Īstenošanas nosacījumi

1.	Šveices finansiālais ieguldījums abās pamatprogrammās atbilstīgi šā nolīguma 5. pantam parasti paliek nemainīts attiecīgajam finanšu gadam.

Komisija, slēdzot katra finanšu gada (n) kontus un ņemot vērā ieņēmumu un izdevumu pārskata veidošanas sistēmu, noteiktā kārtībā noformē kontus attiecībā uz Šveices līdzdalību, ņemot vērā izmaiņas, kas veiktas vai nu ar pārvedumiem, anulēšanu, pārnesumiem vai papildinot vai grozot budžetu finanšu gada laikā.

Šo noformēšanu veic n + 1 gada pirmā maksājuma brīdī. Tomēr pēdējo šādu noformēšanu veic ne vēlāk kā ceturtā gada jūlijā pēc abu pamatprogrammu beigām. Šveices maksājumus kreditē Eiropas Kopienu programmās kā budžeta ieņēmumus, kas iekļauti attiecīgajā budžeta pozīcijā Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu tāmē.

IV. Informācija

1.	Vēlākais katra finanšu gada (n + 1) 31. maijā sagatavo abu pamatprogrammu apropriāciju ziņojumu par iepriekšējo finanšu gadu (n) un nosūta Šveicei zināšanai atbilstīgi Komisijas ieņēmumu un izdevumu pārskata paraugam.

2.	Komisija paziņo Šveicei statistikas un visus citus vispārējus finanšu datus, kas attiecas uz abu pamatprogrammu īstenošanu un kas ir pieejami dalībvalstīm.

C PIELIKUMS

TO KOPIENAS PROGRAMMU ŠVEICES DALĪBNIEKU FINANŠU KONTROLE, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS

I. Tieša saziņa

Komisija tieši sazinās ar EK un Euratom Septītās pamatprogrammas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, un to apakšuzņēmējiem. Viņi var iesniegt tieši Komisijai visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā nolīgumā minētajiem tiesību aktiem un dotāciju nolīgumiem un/vai līgumiem, kas noslēgti to īstenošanas nolūkā.

II. Revīzijas

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (1), kas grozīta ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (2) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (3), kas grozīta ar 2006. gada 7. augusta Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (4), un citiem noteikumiem, kas minēti šajā nolīgumā, dotāciju nolīgumos un/vai līgumos, kas noslēgti ar programmu dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Šveicē, var paredzēt, ka Komisijas pārstāvji vai citas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā dalībnieku un to apakšuzņēmēju telpās var veikt zinātniskās, finanšu, tehnoloģiskās vai citas revīzijas.

Komisijas pārstāvjiem vai citām Komisijas pilnvarotām personām ir atbilstīga pieeja atrašanās vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, tostarp elektroniskā veidā, kas ir vajadzīga, lai veiktu šādas revīzijas. Piekļuves tiesības skaidri norādītas dotāciju nolīgumos un/vai līgumos, kas noslēgti, lai īstenotu šajā nolīgumā minētos tiesību aktus.

3.	Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4.	Saskaņā ar attiecīgajos dotāciju nolīgumos un/vai līgumos iekļautajiem noteikumiem revīzijas var veikt pēc EK un Euratom Septītās pamatprogrammas vai šā nolīguma darbības termiņa beigām.

5.	Šveices Federālo Revīzijas dienestu iepriekš informē par Šveices teritorijā veicamām revīzijām. Šāds paziņojums nav tiesisks priekšnoteikums minēto revīziju veikšanai.

III. Pārbaudes uz vietas

1.	Saskaņā ar šo nolīgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas Šveices teritorijā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (6).

Pārbaudes uz vietas un inspekcijas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo Revīzijas dienestu vai citām kompetentām Šveices Federālā Revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm, kuras laikus informē par inspekciju un pārbaužu priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā inspekcijās un pārbaudēs uz vietas var piedalīties Šveices kompetento iestāžu amatpersonas.

3.	Ja attiecīgās Šveices iestādes to vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar Komisiju.

4.	Ja EK un Euratom Septītās pamatprogrammas dalībnieki nepiekrīt pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, tad Šveices iestādes saskaņā ar valsts tiesību normām sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

5.	Komisija pēc iespējas drīz ziņo Šveices Federālajam Revīzijas dienestam par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.

IV. Informācija un konsultācijas

1.	Lai pareizi īstenotu šo pielikumu, Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc Puses pieprasījuma veic konsultācijas.

2.	Šveices kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām saistībā ar pārkāpumu, kas konstatēts šajā nolīgumā minēto tiesību aktu piemērošanai noslēgto dotāciju nolīgumu un/vai līgumu slēgšanā un īstenošanā.

V. Konfidencialitāte

Uz saskaņā ar šo pielikumu paziņoto vai citādi iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un atbilstīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tādām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to drīkst izmantot tikai tādiem mērķiem, lai nodrošinātu Pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

VI. Administratīvi pasākumi un sankcijas

Neskarot Šveices krimināllikuma piemērošanu, Komisija var noteikt administratīvus pasākumus un sankcijas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kas grozīta ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 un (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kas grozīta ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006, kā arī saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (7).

VII. Atgūšana un izpildes nodrošināšana

Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi saistībā ar EK Septīto pamatprogrammu šā nolīguma darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi Šveicē. Šveices valdības noteiktās iestādes izsniedz izpildes rīkojumu bez jebkādas papildu kontroles, izņemot tiesību akta autentiskuma apstiprinājumu, un valdība par to informē Komisiju. Izpildi veic saskaņā ar Šveices reglamentu. Eiropas Kopienu Tiesa kontrolē izpildes lēmuma likumību. Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi saskaņā ar arbitrāžas noteikumiem līgumā saistībā ar EK un Euratom Septīto pamatprogrammu ir izpildāmi, ievērojot tos pašus noteikumus.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4) OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.

(5) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(6) OV L 136, 31.12.2002., 1. lpp.

(7) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.