16.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 224/22


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 22. maijs)

par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

(2006/539/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Kopienai ir ekskluzīva kompetence pieņemt zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un stāties līgumattiecībās ar citām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(2)

Kopiena ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā, kas uzliek pienākumu visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem sadarboties jūras bioloģisko resursu saglabāšanā un apsaimniekošanā.

(3)

Kopiena 2003. gada 19. decembrī parakstījusi un ratificējusi Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (2).

(4)

Amerikas Tropisko tunzivju komisiju (IATTC) izveidoja ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas Konvenciju, kuru noslēdza 1949. gadā. Savas 61. sanāksmes laikā 1998. gada jūnijā IATTC pieņēma rezolūciju, kurā Līgumslēdzējas puses vienojās par jaunas konvencijas izveidi, ar ko stiprinātu IATTC un atjauninātu tās statūtus atbilstīgi ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumiem.

(5)

Kopienu no paša sākuma aicināja pilnībā piedalīties šajā procesā, un tā ir bijusi šā procesa aktīva dalībniece. Procesa noslēgumā IATTC 70. sanāksmē, kas norisinājās 2003. gadā no 24. līdz 27. jūnijam Antigvā, Gvatemalā, tika pieņemta Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar 1949. gada Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas Konvenciju (Antigvas Konvencija).

(6)

Antigvas Konvenciju saskaņā ar tās XXVII pantu varēja parakstīt no 2003. gada 14. novembra līdz 2004. gada 31. decembrim Vašingtonā, DC, Amerikas Savienotajās Valstīs.

(7)

Kopiena parakstīja konvenciju 2004. gada 13. decembrī saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/26/EK (3).

(8)

Kopienas zvejnieki darbojas Antigvas Konvencijas darbības zonā. Tādējādi Kopienas interesēs ir kļūt par IATTC dalībvalsti. Tādēļ Kopienai būtu jāapstiprina Antigvas Konvencija.

(9)

Antigvas Konvencijas mērķis ir turpināt stiprināt IATTC. Tā ir paredzēta, lai aizstātu 1949. gada konvenciju, stājoties spēkā visās minētās konvencijas dalībvalstīs. Tādēļ saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/405/EK (1999. gada 10. jūnijs), ar kuru tiek atļauta Spānijas Karalistes pagaidu pievienošanās Konvencijai, ar ko izveido Amerikas Tropisko tunzivju komisiju (4), raksturu Spānijai jādenonsē 1949. gada konvencija tad, kad stājas spēkā Antigvas Konvencija,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināta Antigvas Konvencija.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personas, kam ir tiesības deponēt apstiprināšanas dokumentu Amerikas Savienoto Valstu valdībai kā konvencijas depozitārijam saskaņā ar minētās konvencijas XXXVII pantu.

3. pants

Antigvas Konvencijai stājoties spēkā, Spānija denonsē konvenciju, ar ko izveido Amerikas Tropisko tunzivju komisiju.

Briselē, 2006. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. PRÖLL


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 27. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.

(3)  OV L 15, 19.1.2005., 9. lpp.

(4)  OV L 155, 22.6.1999., 37. lpp.


KONVENCIJA

Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas Konvencija”)

ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

APZINOTIES, ka saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, kā to nosaka 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību Konvencija (UNCLOS), visām valstīm ir pienākums īstenot tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami jūras dzīvo resursu, tai skaitā tālu migrējošo zivju sugu, saglabāšanai un apsaimniekošanai, un sadarboties ar citām valstīm šo pasākumu īstenošanā,

ATSAUCOTIES UZ krasta valstu suverēnām tiesībām ar mērķi izpētīt un izmantot, saglabāt un pārvaldīt jūras dzīvos resursus teritorijās, kas atrodas valsts jurisdikcijā, kā to nosaka UNCLOS, un valstu tiesībām uz to pilsoņu nodarbošanos ar zvejniecību atklātajā jūrā saskaņā ar UNCLOS,

VĒLREIZ APSTIPRINĀDAMAS savu apņemšanos ievērot Rio Deklarāciju par vidi un attīstību un Rīcības plānu 21. gadsimtam (Agenda 21), jo īpaši 17. sadaļu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību (1992. gads), un Johanesburgas deklarāciju un ieviešanas plānu, ko pieņēma Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību (2002. gads),

UZSVĒRDAMAS NEPIECIEŠAMĪBU ieviest Rīcības kodeksa atbildīgai zivsaimniecībai standartus un principus, ko 1995. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konference, tai skaitā 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā, kas veido neatņemamu kodeksa daļu, kā arī Starptautiskos rīcības plānus, ko FAO pieņēma Rīcības kodeksa ietvaros,

ATZĪMĒJOT, ka Apvienoto Nāciju 50. Ģenerālā asambleja saskaņā ar rezolūciju A/RES/50/24 pieņēma Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (“1995. gada ANO Nolīgums par zivju krājumiem”),

UZSKATĪDAMAS tālu migrējošo zivju krājumu zvejniecību par svarīgu avotu pārtikas, nodarbinātības un ekonomiska labuma gūšanai pušu valstu iedzīvotājiem un ka saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem jārisina tās vajadzības un jāņem vērā to pasākumu ekonomiskā un sociālā ietekme,

ŅEMOT VĒRĀ reģiona attīstības valstu, jo īpaši krasta valstu, īpašos apstākļus un prasības, lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķi,

ATZĪDAMAS Amerikas Tropisko tunzivju komisijas nozīmīgo ieguldījumu un izcilos sasniegumus, kā arī tās darbības nozīmīgumu tunzivju zvejniecības austrumu Klusajā okeānā,

VĒLOTIES gūt labumu no pieredzes, kas iegūta, ieviešot 1949. gada Konvenciju,

VĒLREIZ APSTIPRINĀDAMAS, ka savstarpēja sadarbība veido visefektīvāko līdzekli, lai sasniegtu jūras dzīvo resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus,

APŅEMOTIES nodrošināt zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, saglabāšanu un ilgtermiņa izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka iepriekšminētie mērķi un Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšana vislabāk var tikt īstenota, precizējot noteikumus Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvencijā, ar ko izveido Amerikas Tropisko tunzivju komisiju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

I pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

1)

“zivju krājumi, uz kuriem attiecas šī Konvencija” ir tunzivju un tunzivjveidīgo sugu, un citu zivju sugu krājumi, kurus nozvejojuši kuģi, kas zvejo tunzivis un tunzivjveidīgās sugas Konvencijas teritorijā;

2)

“zvejniecība” ir:

a)

faktiska darbība vai mēģinājums meklēt, ķert vai vākt zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija;

b)

iesaistīšanās jebkāda veida darbībā, kuras rezultātā var pamatoti sagaidīt šo krājumu noteikšanu, ķeršanu, savākšanu;

c)

jebkādas zivju pievilināšanas ierīces vai saistīto iekārtu, tai skaitā radio bāku novietošana, meklēšana vai atjaunošana;

d)

jebkāda operācija jūrā, atbalstot vai sagatavojot jebkādu darbību, kas aprakstīta šā punkta a), b) un c) apakšpunktā, izņemot darbības ārkārtas situācijās, kas saistītas ar komandas locekļu veselību un drošību vai kuģa drošību;

e)

jebkura cita gaisa vai jūras transporta līdzekļa izmantošana saistībā ar jebkuru darbību, kas aprakstīta šajā definīcijā, izņemot ārkārtas situācijas, kas saistītas ar komandas locekļu veselību un drošību vai kuģa drošību;

3)

“kuģis” ir jebkurš kuģis, kas tiek izmantots vai kuru paredzēts izmantot zvejošanas mērķiem, tostarp iekļaujot atbalsta kuģus, pārvadātāju kuģus un jebkurus citus kuģus, kas tieši iesaistīti šādās zvejas operācijās;

4)

“karoga valsts”, ja vien nav norādīts citādi, ir:

a)

valsts, kuras kuģiem ir dotas tiesības kuģot zem tās karoga,

vai

b)

reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras kuģiem ir dotas tiesības kuģot zem šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalsts karoga;

5)

“vienprātība” ir lēmumu pieņemšanu bez balsošanas un bez jebkāda noteikta iebilduma izteikšanas;

6)

“Puses” ir valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir piekritušas būt saistītas ar šo Konvenciju un attiecībā uz kurām šī Konvencija ir spēkā, saskaņā ar šīs Konvencijas XXVII, XXIX, un XXX panta noteikumiem;

7)

“komisijas locekļi” ir Puses un jebkurš zvejniecības uzņēmums, kas saskaņā ar šīs Konvencijas XXVIII panta noteikumiem ir izteicis formālu apņemšanos ievērot šīs Konvencijas noteikumus un veikt jebkādus saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas pieņemti saistībā ar to;

8)

“reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija” ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, tai skaitā tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem;

9)

“1949. gada Konvencija” ir Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvencija, ar ko izveido Amerikas Tropisko tunzivju komisiju;

10)

“komisija” ir Amerikas Tropisko tunzivju komisija;

11)

“Jūras tiesību konvencija” ir 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija;

12)

“1995. gada ANO Nolīgums par zivju krājumiem” ir Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (1995. gads);

13)

“Rīcības kodekss” ir Rīcības kodekss atbildīgai zivsaimniecībai, ko 1995. gada oktobrī 28. sesijā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas konference;

14)

AIDCP” ir 1998. gada 21. maija Nolīgums par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu.

II pants

Mērķis

Šīs Konvencijas mērķis ir nodrošināt to zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, saglabāšanu un ilgtermiņa izmantošanu saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem.

III pants

Konvencijas piemērošanas joma

Konvencijas piemērošanas teritoriju (“Konvencijas teritorija”) veido Klusā okeāna teritorija, ko ierobežo Ziemeļ-, Centrālās un Dienvidamerikas krasta līnija un līnija, ko veido:

i)

50°Z paralēle no Ziemeļamerika krasta līdz tās krustošanās vietai ar 150°R meridiānu;

ii)

150°R meridiāns līdz tā krustošanās vietai ar 50°D paralēli;

iii)

50°D paralēle līdz tās krustošanās vietai ar Dienvidamerikas krastu.

II DAĻA

ZIVJU KRĀJUMU, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ KONVENCIJA, SAGLABĀŠANA UN IZMANTOŠANA

IV pants

Piesardzības pieejas izmantošana

1.   Komisijas locekļi tieši vai ar komisijas starpniecību pielieto piesardzības pieeju, kā aprakstīts attiecīgajos Rīcības kodeksa un/vai 1995. gada ANO Nolīguma par zivju krājumiem noteikumos par zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, saglabāšanu, apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Komisijas locekļiem ir jābūt jo īpaši uzmanīgiem, ja informācija ir nenoteikta, nedroša vai nepietiekama. Pietiekamas zinātniskas informācijas trūkumu neizmanto par iemeslu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu atlikšanai vai neveikšanai.

3.   Gadījumos, ja ir apdraudēts mērķa krājumu vai piezvejas sugu un ar tām saistīto vai no tām atkarīgo sugu statuss, komisijas locekļiem ir jānodrošina šo krājumu un sugu pastiprināta uzraudzība, lai pārskatītu to statusu un saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. Viņiem ir regulāri jāpārskata tie pasākumi, ņemot vērā pieejamo jauno zinātnisko informāciju.

V pants

Saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu savietojamība

1.   Nekas šajā Konvencijā nemazina vai nevājina krasta valstu neatkarību vai suverēnās tiesības, kas attiecas uz jūras dzīvo resursu izpēti un izmantošanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu to suverenitātes un valsts jurisdikcijas jomās, kā to nosaka UNCLOS, vai valstu tiesības uz to pilsoņu nodarbošanos ar zvejniecību atklātajā jūrā saskaņā ar UNCLOS.

2.   Atklātai jūrai noteiktajiem saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem un pasākumiem, kas pieņemti jomās, kas ir valsts jurisdikcijā, ir jābūt savietojamiem, lai nodrošinātu zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, saglabāšanu un apsaimniekošanu.

III DAĻA

AMERIKAS TROPISKO TUNZIVJU KOMISIJA

VI pants

Komisija

1.   Komisijas locekļi ar visiem tās aktīviem un saistībām piekrīt sniegt atbalstu un stiprināt Amerikas Tropisko tunzivju komisiju, kas izveidota ar 1949. gada Konvenciju.

2.   Komisiju veido nodaļas, kurās ir no viena (1) līdz četriem (4) komisāriem, kurus ieceļ katrs loceklis, kuru var atbalstīt tādi eksperti un padomnieki, kādus loceklis var uzskatīt par ieteicamiem.

3.   Komisija ir tiesību subjekts un savās attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un tās locekļiem tai ir šāda tiesībsubjektība, kas var būt nepieciešama, lai veiktu savas funkcijas un sasniegtu savus mērķus, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Imunitāte un privilēģijas, kuras komisija un tās amatpersonas bauda, ir noteiktas ar vienošanos starp komisiju un tās attiecīgajiem locekļiem.

4.   Komisijas galvenā mītne ir Sandjego, Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

VII pants

Komisijas funkcijas

1.   Komisija veic šādas funkcijas, piešķirot prioritāti tunzivīm un tunzivjveidīgām sugām:

a)

veicināt, veikt un koordinēt zinātniskos pētījumus attiecībā uz zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un, ja nepieciešams, saistīto vai atkarīgo sugu bagātīgumu, bioloģiju un biometriju Konvencijas teritorijā un dabisko faktoru un cilvēku darbības ietekmi uz šo krājumu un sugu populāciju;

b)

pieņemt standartus datu savākšanai, pārbaudei, savlaicīgai apmaiņai un ziņošanai attiecībā uz zivsaimniecībām par zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija;

c)

pieņemt pasākumus, kas balstās uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, lai nodrošinātu zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un uzturēt vai atjaunot iegūtās sugas populācijas bagātīguma līmeni, kas var radīt maksimālu ilgtspējīgu atdevi, tostarp nosakot šādu zivju krājumu kopējo pieļaujamo nozveju, par ko var nolemt komisija, un/vai kopējo pieļaujamo zvejas flotes jaudas līmeni un/vai zvejas intensitātes līmeni Konvencijas teritorijai kopumā;

d)

noteikt, vai saskaņā ar pieejamo labāko zinātnisko informāciju noteiktie zivju krājumi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ir pilnībā vai intensīvi un ilgstoši nozvejoti un, balstoties uz šo informāciju, vai zvejas flotes jaudas un/vai zvejas intensitātes līmeņa palielināšana apdraudētu šo krājumu saglabāšanu;

e)

attiecībā uz krājumiem, kas minēti šā punkta d) apakšpunktā noteikt, balstoties uz kritērijiem, kurus komisija var pieņemt vai piemērot, to apmēru, kurā var tikt nodrošinātas komisijas jauno locekļu zvejas intereses, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus un praksi;

f)

vajadzības gadījumā pieņemt saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus un ieteikumus sugām, kas pieder tai pašai ekosistēmai un kuras ietekmē zvejošana, vai kuras ir atkarīgas no vai saistītas ar zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ar mērķi uzturēt vai atjaunot šādu sugu populāciju virs līmeņa, pie kura to reprodukcija var kļūt nopietni apdraudēta;

g)

pieņemt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos, samazinātu vai minimizētu atkritumus, izmesto zivju daudzumu, zveju ar nozaudētiem vai izmestiem rīkiem, piezvejas sugu nozveju (gan zivju, gan citu sugu) un ietekmi uz saistītām vai atkarīgām sugām, jo īpaši apdraudētām sugām;

h)

pieņemt atbilstošus pasākumus, lai novērstu vai likvidētu intensīvu un ilgstošu nozveju un pārmērīgu zvejas flotes jaudu un nodrošinātu, ka zvejas intensitātes līmenis nepārsniedz to, kas ir samērojams ar zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ilgspējīgu izmantošanu;

i)

izveidot visaptverošu datu vākšanas un pārraudzības programmu, kas ietver tādus elementus, kurus komisija uzskata par nepieciešamiem. Katrs komisijas loceklis var arī apstiprināt savu programmu, kas ir saskaņā ar komisijas apstiprinātajām vadlīnijām;

j)

nodrošināt, ka, izstrādājot pasākumus, kas ir jāpieņem atbilstoši šā punkta a) līdz i) apakšpunktam, tiek pievērsta atbilstoša uzmanība vajadzībai pēc koordinācijas un savietojamības ar pasākumiem saskaņā ar AIDCP;

k)

praktiski realizējamajā apmērā veicināt selektīvu, videi drošu un rentablu zvejas rīku un tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu un citas šādas saistītas darbības, tai skaitā darbības, kas saistītas tostarp ar tehnoloģiju pārnesi un mācībām;

l)

ja nepieciešams, izstrādāt kritērijus un pieņemt lēmumus, kas attiecas uz kopējās pieļaujamās nozvejas piešķiršanu vai kopējo pieļaujamo zvejas flotes jaudu, ieskaitot pārvadāšanas jaudu, vai zvejas intensitātes līmeni, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus;

m)

piemērot piesardzības pieeju saskaņā ar šīs Konvencijas IV panta noteikumiem. Gadījumos, kad komisija pieņem pasākumus saskaņā ar piesardzības pieeju atbilstošas zinātniskas informācijas neesamības apstākļos, kā to nosaka šīs Konvencijas IV panta 2. punkts, komisijai cik vien ātri iespējams ir jāveic pasākumi, lai iegūtu zinātnisko informāciju, kas nepieciešama, lai uzturētu vai pārveidotu jebkuru no šiem pasākumiem;

n)

veicināt attiecīgo Rīcības kodeksa noteikumu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu piemērošanu, ieskaitot, tostarp FAO apstiprinātos Starptautiskos rīcības plānus Rīcības kodeksa ietvaros;

o)

iecelt komisijas direktoru;

p)

apstiprināt tās darba programmu;

q)

apstiprināt tās budžetu saskaņā ar šīs Konvencijas XIV panta noteikumiem;

r)

apstiprināt atskaites par iepriekšējo budžeta periodu;

s)

apstiprināt vai veikt labojumus tās izdotajos noteikumos un procedūrās, finanšu noteikumos un citos iekšējos administratīvajos noteikumos, kas var būt nepieciešami tās funkciju veikšanai;

t)

nodrošināt AIDCP sekretariātu, ņemot vērā šīs Konvencijas XIV panta 3. punkta noteikumus;

u)

izveidot tādas palīgorganizācijas, kuras tā uzskata par nepieciešamām;

v)

pieņemt jebkādu citu pasākumu vai ieteikumu, balstoties uz būtisku informāciju, ieskaitot pieejamo labāko zinātnisko informāciju, kas var būt nepieciešama, lai sasniegtu šīs Konvencijas mērķi, tai skaitā nediskriminējošus un caurskatāmus pasākumus, kas atbilst starptautiskajām tiesībām, lai novērstu, atturētu un izslēgtu pasākumus, kas mazina komisijas pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti.

2.   Komisija nodarbina personālu, kas ir kvalificēts jautājumos, uz kuriem attiecas šī Konvencija, tai skaitā administratīvajā, zinātniskajā un tehniskajā jomā, un, kas strādā direktora vadībā, un nodrošina, ka tas pieņem darbā visu personālu, kas nepieciešams šīs Konvencijas efektīvai piemērošanai. Komisijai jāatlasa viskvalificētākais pieejamais personāls un jāsniedz pienācīgs izvērtējums taisnīgas personāla darbā pieņemšanas nozīmei, lai veicinātu komisijas locekļu plašu pārstāvniecību un līdzdalību.

3.   Izvērtējot ieteikumus darba programmai zinātniskajos jautājumos, kas jārisina zinātniskajam personālam, komisijai jāizvērtē, tostarp saskaņā ar šīs Konvencijas XI pantu izveidotās Zinātniskās konsultatīvās komitejas sniegtie padomi, ieteikumi un ziņojumi.

VIII pants

Komisijas sanāksmes

1.   Komisijas kārtējās sanāksmes notiek vismaz reizi gadā tādā vietā un datumā, par kuru komisija vienojas.

2.   Komisija var rīkot arī ārkārtas sēdes, kad tas tiek uzskatīts par vajadzīgu. Šīs sanāksmes tiek sasauktas pēc vismaz divu komisijas locekļu pieprasījuma ar noteikumu, ka lielākā daļa komisijas locekļu atbalsta pieprasījumu.

3.   Komisijas sanāksmes notiek tikai tad, ja ir kvorums. Kvorums tiek sasniegts, kad sanāksmē piedalās divas trešdaļas komisijas locekļu. Šis noteikums attiecas arī uz palīgorganizāciju, kas izveidotas saskaņā ar šo Konvenciju, sanāksmēm.

4.   Sanāksmes notiek angļu un spāņu valodā, un komisijas dokumenti tiek sagatavoti abās šajās valodās.

5.   Komisijas locekļi ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kas pārstāv dažādas šīs Konvencijas puses, ja vien nav nolemts citādi. Abas amatpersonas tiek ievēlētas uz vienu (1) gadu, tās ieņem amatus, līdz tiek ievēlēti to pēcteči.

IX pants

Lēmumu pieņemšana

1.   Ja vien nav noteikts citādi, visi komisijas lēmumi, kas pieņemti sanāksmju laikā, kas notiek saskaņā ar šīs Konvencijas VIII pantu, tiek pieņemti, balstoties uz vienprātības principu starp sanāksmē klātesošajiem komisijas locekļiem.

2.   Lēmumiem par labojumu izdarīšanu šajā Konvencijā un tās pielikumos, kā arī uzaicinājumiem pievienoties Konvencijai saskaņā ar šīs Konvencijas XXX panta c) punktu ir nepieciešama visu Pušu vienprātība. Šādos gadījumos sanāksmes vadītājs nodrošina, ka visiem komisijas locekļiem ir iespēja izteikt savu viedokli par piedāvātajiem lēmumiem, kuri Pusēm ir jāņem vērā, pieņemot gala lēmumu.

3.   Visu komisijas locekļu vienprātība ir nepieciešama attiecībā uz lēmumiem par:

a)

komisijas budžeta pieņemšanu vai labojumu izdarījumu tajā, un tiem, kas nosaka locekļu iemaksu formu un proporciju;

b)

jautājumiem, kas minēti šīs Konvencijas VII panta 1. punta l) apakšpunktā.

4.   Attiecībā uz lēmumiem, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, ja Puse vai komisijas loceklis, ja tas ir nepieciešams, nepiedalās attiecīgajā sanāksmē un nav nosūtīts paziņojums saskaņā ar šā panta 6. punktu, direktors informē šo Pusi vai komisijas locekli par sanāksmes laikā pieņemto lēmumu. Ja trīsdesmit (30) dienu laikā pēc tam, kad Puse vai komisijas loceklis ir saņēmis šo paziņojumu, direktors nav saņēmis atbildi no šīs Puses vai komisijas locekļa, tiek uzskatīts, ka Puse vai komisijas loceklis ir pievienojies vienprātībai attiecībā uz attiecīgo lēmumu. Ja trīsdesmit (30) dienu ilgā laikposmā šāda Puse vai komisijas loceklis rakstveidā atbild, ka nevar pievienoties vienprātībai attiecībā uz attiecīgo lēmumu, lēmums nestājas spēkā, un komisijai pēc iespējas ātrāk jāmeklē iespēja vienprātības panākšanai.

5.   Kad Puse vai komisijas loceklis, kas nepiedalījās sanāksmē, saskaņā ar šā panta 4. punktu informē direktoru, ka nevar pievienoties vienprātībai attiecībā uz lēmumu, kas pieņemts tajā sanāksmē, šis loceklis nevar pretoties vienprātīgam lēmumam par to pašu jautājumu, ja tas nepiedalās nākamajā komisijas sanāksmē, kuras darba kārtībā ir iekļauts attiecīgais jautājums.

6.   Ja komisijas loceklis nevar piedalīties komisijas sanāksmē ārkārtas un neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir ārpus viņa kontroles:

a)

viņam ir jāinformē direktors rakstiski pirms sanāksmes sākšanās vai citādi pēc iespējas ātrāk. Šāds paziņojums ir spēkā pēc tam, kad direktors tā saņemšanu ir apliecinājis attiecīgajam komisijas loceklim,

un

b)

pēc tam un cik ātri vien iespējams direktors saskaņā ar šā panta 1. punktu informē komisijas locekli par visiem lēmumiem, kas pieņemti sanāksmes laikā;

c)

trīsdesmit (30) dienu laikā pēc paziņojuma, kas minēts šā punkta b) apakšpunktā, komisijas loceklis var paziņot direktoram rakstiski, ka viņš nevar pievienoties vienprātībai attiecībā uz vienu vai vairākiem no šiem lēmumiem. Šādos gadījumos attiecīgais lēmums vai lēmumi nestājas spēkā, un komisijai pēc iespējas ātrāk jāmeklē iespēja vienprātības panākšanai.

7.   Lēmumi, kurus komisija pieņēmusi saskaņā ar šo Konvenciju, ir saistoši visiem locekļiem četrdesmit piecas (45) dienas pēc to paziņošanas, ja vien Konvencija nenosaka vai, pieņemot lēmumu, ir nolemts citādi.

X pants

Komiteja komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanai

1.   Komisija izveido komiteju komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanai, kurā ietilpst katra komisijas locekļa šim mērķim nozīmētie pārstāvji, kuriem var palīdzēt tādi eksperti un padomnieki, kādus komisijas loceklis var uzskatīt par vajadzīgiem.

2.   Komitejas funkcijas ir noteiktas šīs Konvencijas 3. pielikumā.

3.   Veicot savas funkcijas, komisija vajadzības gadījumā un ar komisijas apstiprinājumu var konsultēties ar jebkuru citu kompetentu zivsaimniecības vadības, tehnisko vai zinātnisko organizāciju jautājumos, par kuriem nepieciešamas konsultācijas, un var meklēt šādu ekspertu padomu katrā gadījumā, kad tas ir nepieciešams.

4.   Komiteja cenšas pieņemt savus ziņojumus un ieteikumus, ņemot vērā vienprātības principu. Ja visi centieni panākt vienprātību ir cietuši neveiksmi, par to ir jānorāda ziņojumā un jāatspoguļo vairākuma un mazākuma viedokļi. Pēc jebkura komitejas locekļa pieprasījuma ziņojumā ir jāatspoguļo šā locekļa viedokļi par visu ziņojumu vai tā daļu.

5.   Komiteja tiekas vismaz reizi gadā, vēlams tad, kad notiek komisijas kārtējā sēde.

6.   Komiteja var sasaukt papildu sanāksmes pēc vismaz divu (2) komitejas locekļu pieprasījuma ar noteikumu, ka vairākums komisijas locekļu atbalsta pieprasījumu.

7.   Komiteja pilda savas funkcijas saskaņā ar tādiem kārtības noteikumiem ieteikumiem un direktīvām, kuras komisija var pieņemt.

8.   Atbalstot komitejas darbu, komisijas personāls:

a)

vāc informāciju, kas nepieciešama komitejas darbam, un izveido datu bāzi saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka komisija;

b)

nodrošina statistisko analīzi, kuru komiteja uzskata par vajadzīgu savu funkciju veikšanai;

c)

sagatavo komitejas ziņojumus;

d)

izplata komitejas locekļiem visu atbilstošo informāciju, jo īpaši to, kas noteikta šā panta 8. punkta a) apakšpunktā.

XI pants

Zinātniskā konsultatīvā komiteja

1.   Komisija izveido Zinātnisko konsultatīvo komiteju, kurā ietilpst katra komisijas locekļa izraudzītie pārstāvji, kuriem ir piemērota kvalifikācija vai atbilstoša pieredze komitejas kompetences jomā un kuriem var palīdzēt tādi eksperti un padomnieki, kādus komisijas loceklis var uzskatīt par ieteicamiem.

2.   Komisija var uzaicināt komitejas darbā piedalīties organizācijas vai personas ar atzītu zinātnisku pieredzi jautājumos, kas saistīti ar komisijas darbu.

3.   Komitejas funkcijas ir noteiktas šīs Konvencijas 4. pielikumā.

4.   Komiteja tiekas vismaz reizi gadā, vēlams, pirms komisijas sanāksmes.

5.   Komiteja var sasaukt papildu sanāksmes pēc vismaz divu (2) komitejas locekļu pieprasījuma ar noteikumu, ka vairākums komisijas locekļu atbalsta pieprasījumu.

6.   Direktors rīkojas kā komitejas priekšsēdētājs vai arī var deleģēt šīs funkcijas veikšanu, saņemot tam komisijas apstiprinājumu.

7.   Komiteja cenšas pieņemt savus ziņojumus un ieteikumus, ņemot vērā vienprātības principu. Ja visi centieni panākt vienprātību ir cietuši neveiksmi, par to ir jānorāda ziņojumā un jāatspoguļo vairākuma un mazākuma viedokļi. Pēc jebkura komitejas locekļa pieprasījuma ziņojumā ir jāatspoguļo šā locekļa viedokļi par visu ziņojumu vai tā daļu.

XII pants

Pārvalde

1.   Komisija, saskaņā ar apstiprinātajiem kārtības noteikumiem un ņemot vērā tam noteiktos kritērijus, ieceļ direktoru, kura kompetence šīs Konvencijas jomā ir noteikta un vispārēji atzīta, jo īpaši tās zinātniskajos, tehniskajos un administratīvajos aspektos, un kas ir atbildīgs komisijai, un komisija var viņu atcelt pēc saviem ieskatiem. Direktors tiek iecelt uz četrus (4) gadus ilgu termiņu, un viņu var atkārtoti iecelt amatā tik daudz reižu, cik komisija par to izlemj.

2.   Direktora funkcijas ir šādas:

a)

pētniecības plānu un programmu sagatavošana komisijai;

b)

budžeta tāmju sagatavošana komisijai;

c)

līdzekļu izmaksu autorizēšana apstiprinātās darba programmas īstenošanai un komisijas budžetam, un atskaitīšanās par šādi izmantotajiem līdzekļiem;

d)

administratīvā, zinātniskā, tehniskā un cita personāla, kas nepieciešams komisijas funkciju veikšanai, iecelšana amatā, atcelšana un vadība saskaņā ar komisijas apstiprinātajiem kārtības noteikumiem;

e)

tāda zinātniskās pētniecības koordinatora iecelšana komisijas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu, kurš darbojas direktora pārraudzībā, kas piešķir zinātniskās pētniecības koordinatoram tādas funkcijas un atbildību, kuru direktors nosaka par atbilstošu;

f)

sadarbības organizēšana ar citām organizācijām un indivīdiem, kad tas ir nepieciešams komisijas funkciju veikšanai;

g)

komisijas darba koordinēšana ar tām organizācijām un indivīdiem, ar kuriem direktors ir noorganizējis sadarbību;

h)

administratīvu, zinātnisku un citu ziņojumu sagatavošana komisijai;

i)

darba kārtību projektu sagatavošana komisijas un tās palīgorganizāciju sanāksmēm un sanāksmju sasaukšana, konsultējoties ar komisijas locekļiem un ņemot vērā viņu priekšlikumus, un sniedzot administratīvu un tehnisku atbalstu šādām sanāksmēm;

j)

komisijas pieņemto un spēkā esošo saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu publicēšanas un izplatīšanas nodrošināšana un iespēju robežās citu komisijas locekļu apstiprināto piemērojamo saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu, kas ir spēkā Konvencijas teritorijā, pierakstu uzturēšana un izplatīšana;

k)

ierakstu par Konvencijas teritorijā zvejojošiem kuģiem uzturēšanas nodrošināšana, kas tostarp ir balstīti uz komisijai saskaņā ar šī Konvencijas 1. pielikumu sniegto informāciju, kā arī šajos ierakstos esošās informācijas periodiskas aprites nodrošināšana visiem komisijas locekļiem un pēc pieprasījuma jebkuram loceklim individuāli;

l)

komisijas juridiskā pārstāvja funkciju veikšana;

m)

citu funkciju veikšana, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu komisijas efektīvu darbību, un to, kuras komisija var viņam uzticēt.

3.   Veicot to funkcijas, direktors un komisija nerīkojas tādā veidā, kas var būt pretrunā ar to statusu vai ar šīs Konvencijas mērķi un noteikumiem, kā arī, ja viņiem ir kāda finanšu rakstura ieinteresētība tādās darbībās kā zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, izmeklēšana, pētniecība, izpēte, apstrāde un mārketings. Tāpat viņiem ir jāievēro konfidencialitātes prasības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, kas iegūta vai kurai ir bijusi pieeja darba laikā, kamēr viņi strādā komisijā un pēc tam.

XIII pants

Zinātniskais personāls

Zinātniskais personāls darbojas direktora un zinātniskās pētniecības koordinatora, ja tāds ir iecelts saskaņā ar šīs Konvencijas XII panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, pārraudzībā, un tam ir šādas funkcijas, par prioritāti nosakot tunzivis un tunzivjveidīgās sugas:

a)

īstenot zinātniskās pētniecības projektus un citas pētniecības darbības, kuras apstiprinājusi komisija saskaņā ar darba plāniem, kas pieņemti šim mērķim;

b)

nodrošināt komisiju ar direktora starpniecību ar zinātnisko padomu un ieteikumiem, atbalstot saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu un citu attiecīgu jautājumu formulēšanu, kas seko konsultācijām ar Zinātnisko konsultatīvo padomi, izņemot gadījumus, kad acīmredzami laika ierobežojumi varētu ierobežot direktora spēju savlaicīgi nodrošināt komisiju ar padomu vai ieteikumiem;

c)

nodrošināt Zinātnisko konsultatīvo padomi ar informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu funkcijas, kas noteiktas šīs Konvencijas 4. pielikumā;

d)

ar direktora starpniecību nodrošināt komisiju ar zinātniskās pētniecības ieteikumiem, atbalstot komisijas funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas VII panta 1. punkta a) apakšpunktu;

e)

vākt un analizēt informāciju, kas attiecas uz zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, populāciju pašreizējiem un pagātnes apstākļiem un tendencēm;

f)

ar direktora starpniecību nodrošināt komisiju ar ierosinātajiem standartiem to datu, kas atteicas uz zivju krājumu zvejniecību, uz kuriem attiecas šī Konvencija, vākšanai, pārbaudei un savlaicīgai apmaiņai un ziņošanai;

g)

vākt statistikas datus un visa veida ziņojumus, kas attiecas uz zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, nozveju un kuģu darbību Konvencijas teritorijā, un jebkuru citu būtisku informāciju attiecībā uz šādu krājumu zvejniecību, tai skaitā attiecīgi par sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;

h)

pētīt un izvērtēt informāciju par metodēm un procedūrām zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, uzturēšanai un palielināšanai;

i)

publicēt un citādā veidā izplatīt ziņojumus par iegūtajiem rezultātiem un citus ziņojumus, kas ietilpst Konvencijas darbības jomā, kā arī zinātniskus, statistiskus un citus datus, kas attiecas uz to zivju krājumu zvejniecību, uz kuriem attiecas šī Konvencija, nodrošinot konfidencialitāti saskaņā ar šīs Konvencijas XXII panta noteikumiem;

j)

veikt citas funkcijas un uzdevumus, kas tam var tikt uzticēti.

XIV pants

Budžets

1.   Katru gadu komisija pieņem savu budžetu kārtējam gadam saskaņā ar šīs Konvencijas IX panta 3. punktu. Nosakot budžeta lielumu, komisija pievērš atbilstošu uzmanību izmaksu lietderības principam.

2.   Direktors iesniedz komisijas izvērtēšanai detalizētu gada budžeta projektu, kas nosaka no iemaksām, kas minētas šīs Konvencijas XV panta 1. un 3. punktā, veicamās izmaksas.

3.   Komisija apstiprina atsevišķas atskaites darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šo Konvenciju un AIDCP. Pakalpojumi, kas nodrošināmi AIDCP, un attiecīgās plānotās izmaksas tiek noteiktas komisijas budžetā. Direktors nodrošina AIDCP Pušu sanāksmi ar pakalpojumu tāmi un to izmaksām, kas atbilst uzdevumiem, kas veicami saskaņā ar nolīgumu.

4.   Komisijas atskaites tiek pakļautas ikgadējai neatkarīgai finanšu revīzijai.

XV pants

Iemaksas

1.   Katra komisijas locekļa iemaksas apjoms budžetā tiek noteikts saskaņā ar shēmu, kuru pieņem un groza komisija saskaņā ar šīs Konvencijas IX panta 3. punktu. Komisijas pieņemtā shēma ir caurskatāma un taisnīga visiem komisijas locekļiem, un tā ir noteikta komisijas finanšu noteikumos.

2.   Iemaksas, par kurām vienojas saskaņā ar šā panta 1. punktu, nodrošina komisijas darbību un savlaicīgi sedz ikgadējo budžetu, kas pieņemts saskaņā ar šīs Konvencijas XIV panta 1. punktu.

3.   Komisija izveido fondu brīvprātīgu iemaksu saņemšanai zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, pētniecībai un saglabāšanai un, ja nepieciešams, saistīto vai atkarīgo sugu un jūras vides saglabāšanai.

4.   Neskatoties uz šīs Konvencijas IX panta noteikumiem, ja vien komisija nepieņem citu lēmumu, ja komisijas loceklis kavē savu iemaksu apjomā, kas vienāds vai ir lielāks nekā komisijas locekļa kopējās iemaksas par iepriekšējiem divdesmit četriem (24) mēnešiem, šim loceklim nav tiesību piedalīties komisijas lēmumu pieņemšanā līdz brīdim, kamēr tas nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo pantu.

5.   Katram komisijas loceklim ir jāsedz savi izdevumi, kas saistīti ar tā dalību komisijas un tās palīgorganizāciju sanāksmēs.

XVI pants

Caurskatāmība

1.   Komisija veicina caurskatāmību Konvencijas ieviešanā savos lēmumu pieņemšanas procesos un citās darbībās, tostarp:

a)

atbilstošas nekonfidenciālas informācijas publisku izplatīšanu;

un

b)

attiecīgos gadījumos sekmē konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, jo īpaši no zvejniecības flotes, un citām ieinteresētajām organizācijām un indivīdiem, kā arī veicina to efektīvu līdzdalību.

2.   Pušu, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis, pārstāvjiem, attiecīgām starpvaldību organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, ieskaitot vides organizācijas, ar atzītu pieredzi jautājumos, kas ir komisijas kompetencē, ikviena komisijas locekļa tunzivju nozares pārstāvjiem, kas darbojas Konvencijas teritorijā, jo īpaši tunzivju zvejniecības flotes pārstāvjiem, ir dota iespēja piedalīties komisijas un tās palīgorganizāciju sanāksmēs kā novērotājiem vai citādā piemērotā veidā saskaņā ar šīs Konvencijas 2. pielikumā noteiktajiem principiem un kritērijiem, kā arī citiem principiem un kritērijiem, kurus komisija var pieņemt. Šādiem dalībniekiem ir jānodrošina savlaicīga pieeja attiecīgajai informācijai, ņemot vērā kārtības noteikumus un konfidencialitātes prasības, kuras komisija var pieņemt attiecībā uz šādu informāciju.

IV DAĻA

KOMISIJAS LOCEKĻU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

XVII pants

Valstu pienākumi

Konvencijas noteikumus nedrīkst interpretēt tādā veidā, kas varētu kaitēt vai mazināt jebkuras valsts neatkarību, suverēnās tiesībās vai jurisdikciju, ko valsts īsteno saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī tās pozīciju un viedokļus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar jūras tiesībām.

XVIII pants

Pušu nodrošinātā ieviešana, atbilstība un īstenošana

1.   Katra Puse veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Konvencijas ieviešanu un atbilstību tai, un īsteno saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar to, tai skaitā nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanu.

2.   Katra Puse sniedz komisijai visu informāciju, kas var būt nepieciešama šīs Konvencijas mērķa īstenošanai, tai skaitā statistisko un bioloģisko informāciju, un informāciju, kas attiecas uz zvejniecības darbībām, kas veiktas, lai īstenotu pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, kad to pieprasa komisija un, attiecīgi, saskaņā ar šīs Konvencijas XXII panta noteikumiem un kārtības noteikumiem, kuri jāizstrādā un jāpieņem komisijai.

3.   Katra Puse ar direktora starpniecību nekavējoties informē komiteju komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanai, kas izveidota saskaņā ar šīs Konvencijas X pantu, par:

a)

normatīviem un administratīviem aktiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz pārkāpumiem un sankcijām, kas piemērojami, lai nodrošinātu atbilstību komisijas pieņemtajiem saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem;

b)

darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību komisijas pieņemtajiem saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem, ieskaitot, ja nepieciešams, individuālu gadījumu analīzi un pieņemto gala lēmumu.

4.   Katra Puse:

a)

saskaņā ar piemērojamiem konfidencialitātes noteikumiem atļauj izmantot un izplatīt attiecīgu informāciju, ko iegrāmatojuši komisijas uz klāja esošie novērotāji, vai nacionālu programmu;

b)

nodrošina, ka kuģu īpašnieki un/vai kapteiņi ļauj komisijai saskaņā ar komisijas šajā sakarā pieņemtajiem kārtības noteikumiem vākt un analizēt informāciju, kas nepieciešama komitejas komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanai funkciju veikšanai;

c)

katrus sešus mēnešus sniedz komisijai ziņojumu par tās tunzivju zvejniecības kuģu darbībām un citu informāciju, kas nepieciešama komitejas komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanas darbībai.

5.   Katra Puse veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kuģi, kas darbojas tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ievēro šo Konvenciju un saskaņā ar to pieņemtos pasākumus.

6.   Katra Puse, kad tai ir pamats uzskatīt, ka kuģis, kam ir citas valsts karogs, ir iesaistīts darbībā, kas mazina Konvencijas teritorijai pieņemtos saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, vērš uz to attiecīgās karoga valsts uzmanību un var atbilstoši vērst uz šo jautājumu komisijas uzmanību. Attiecīgā Puse sniedz karoga valstij pilnīgus pierādījumus un var nodrošināt komisiju ar šo pierādījumu kopsavilkumu. Komisija neizplata šādu informāciju laikā, kad karoga valstij ir dota iespēja pienācīgā laikposmā sniegt komentārus par sūdzību un pierādījumiem, kas iesniegti tai izvērtēšanai, vai iebilst, atkarībā no gadījuma.

7.   Katra Puse pēc komisijas vai citas Puses pieprasījuma, kad tai ir sniegta būtiska informācija, ka tās jurisdikcijā esošs kuģis ir veicis darbības, kas pārkāpj saskaņā ar šo Konvenciju pieņemtos pasākumus, veic rūpīgu izmeklēšanu un, ja nepieciešams, rīkojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un cik vien ātri iespējams informē komisiju un, ja nepieciešams, otro Pusi par izmeklēšanas rezultātiem un veiktajām darbībām.

8.   Katra Puse saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem un veidā, kas atbilst starptautiskajām tiesībām, piemēro sankcijas, kuras ir pietiekami stingras, lai panāktu efektivitāti, nodrošinot atbilstību šīs Konvencijas noteikumiem un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar to, lai atņemtu pārkāpējiem labumus, kas iegūti no to nelikumīgās darbības, tai skaitā, atbilstoši situācijai, zvejošanas atļaujas atteikšanu, apturēšanu vai anulēšanu.

9.   Katra Puse, kuras krasts robežojas ar Konvencijas teritoriju vai kuras kuģi zvejo zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, vai kuras teritorijā tiek novietots un pārstrādāta nozveja, sadarbojas ar nolūku nodrošināt komisijas pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu, tai skaitā pieņemot atbilstošus sadarbības pasākumus un shēmas.

10.   Ja komisija konstatē, ka kuģi, kas zvejo Konvencijas teritorijā, ir iesaistīti darbībās, kas mazina komisijas pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti vai citādi tos pārkāpj, Puses var veikt darbības, sekojot komisijas pieņemtajiem ieteikumiem, un saskaņā ar šo Konvenciju un starptautiskajām tiesībām, lai atturētu šos kuģus no šādām darbībām līdz laikam, kad karoga valsts veic atbilstošu darbību, lai nodrošinātu, ka kuģi vairs neturpina šīs darbības.

XIX pants

Zvejniecības uzņēmumu nodrošinātā ieviešana, atbilstība un īstenošana

Šīs Konvencijas XVIII pants attiecas, mutatis mutandis, uz zvejniecības uzņēmumiem, kas ir komisijas locekļi.

XX pants

Karoga valstu pienākumi

1.   Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu, ievēro šīs Konvencijas noteikumus un saskaņā ar to pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus un ka šie kuģi neiesaistās nekādās darbībās, kas mazina šo pasākumu efektivitāti.

2.   Neviena Puse neļauj kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar tās karogu, zvejot zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ja vien tam Puses attiecīgā iestāde vai iestādes nav devušas tam atļauju. Puse piešķir atļauju izmantot kuģus, kas kuģo ar tās karogu, zvejošanai Konvencijas teritorijā tikai tad, ja tā var efektīvi veikt savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju attiecībā uz šiem kuģiem.

3.   Papildus saviem pienākumiem, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu, ka kuģis, kas kuģo ar tās karogu, nezvejo teritorijās, kas atrodas citas valsts jurisdikcijā Konvencijas teritorijā, bez atbilstošās licences, atļaujas vai pilnvaras, kuru ir izsniegušas tās valsts kompetentās iestādes.

XXI pants

Zvejniecības uzņēmumu pienākumi

Šīs Konvencijas XX pants attiecas, mutatis mutandis, uz zvejniecības uzņēmumiem, kas ir komisijas locekļi.

V DAĻA

KONFIDENCIALITĀTE

XXII pants

Konfidencialitāte

1.   Komisija nosaka konfidencialitātes noteikumus visām organizācijām un indivīdiem, kuriem saskaņā ar šo Konvenciju piešķirta pieeja informācijai.

2.   Neskatoties uz konfidencialitātes noteikumiem, kas var tikt pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, jebkura personai, kurai ir pieeja šādai konfidenciālai informācijai, var atklāt šo informāciju saistībā ar tiesvedību vai administratīvo procesu, ja to pieprasa attiecīgā kompetentā iestāde.

VI DAĻA

SADARBĪBA

XXIII pants

Sadarbība un palīdzība

1.   Komisija pieņem pasākumus, kas attiecas uz tehnisko palīdzību, tehnoloģijas pārnesi, mācībām un citiem sadarbības veidiem, lai palīdzētu attīstības valstīm, kas ir komisijas locekļi, izpildīt to saistības saskaņā ar šo Konvenciju, kā arī lai palielinātu to spēju attīstīt zivsaimniecību to attiecīgajās valsts jurisdikcijās un piedalīties zvejošanā atklātā jūrā, balstoties uz ilgtspējības principiem.

2.   Komisijas locekļi sekmē un veicina šādu sadarbību, jo īpaši finanšu un tehnisko, un tehnoloģiju pārnesi, kas var būt nepieciešama šā panta 1. punkta efektīvai ieviešanai.

XXIV pants

Sadarbība ar citām organizācijām vai veidojumiem

1.   Komisija sadarbojas ar subreģionālām, reģionālām un globālām zvejniecības organizācijām un veidojumiem un atbilstoši, vienojoties ar šīm organizācijām vai veidojumiem, nodibina attiecīgus institucionālus veidojumus kā, piemēram, konsultatīvas komitejas, lai veicinātu šīs Konvencijas mērķa sasniegšanu, iegūstot labāko pieejamo zinātnisko informāciju un izvairoties no dublēšanās to darbā.

2.   Komisija, vienojoties ar attiecīgajām organizācijām vai veidojumiem, pieņem darbības noteikumus institucionālajiem veidojumiem, kas nodibināti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Gadījumos, kad Konvencijas teritorija pārklājas ar citas zvejniecības vadības organizācijas pārvaldībā esošo teritoriju, komisija sadarbojas ar šo organizāciju, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts šīs Konvencijas mērķis. Tādā nolūkā ar konsultāciju un citu veidojumu starpniecību komisija cenšas vienoties ar otro organizāciju par attiecīgajiem veicamajiem pasākumiem kā, piemēram, komisijas pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu harmonizācijas un savietojamības nodrošināšana vai lēmuma pieņemšana par to, ka komisija vai otrā organizācija, attiecīgi, izvairās no pasākumu īstenošanas attiecībā uz sugām tajā teritorijā, kuru regulē otra.

4.   Šā panta 3. punkta noteikumus piemēro, attiecīgi, attiecībā uz zivju krājumiem, kas migrē caur teritorijām, kas atrodas komisijas un citas organizācijas vai organizāciju vai veidojumu darbības laukā.

VII DAĻA

STRĪDU IZSKATĪŠANA

XXV pants

Strīdu izskatīšana

1.   Komisijas locekļi sadarbojas, lai novērstu strīdus. Jebkurš komisijas loceklis var konsultēties ar vienu vai vairākiem locekļiem par jebkuru strīdu, kas saistīts ar šīs Konvencijas noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, lai sasniegtu visus apmierinošu atrisinājumu cik ātri vien iespējams.

2.   Ja strīds nav atrisināts konsultāciju laikā pienācīgā laikposmā, attiecīgie komisijas locekļi konsultējas savā starpā cik ātri vien iespējams, lai atrisinātu strīdu ar jebkādiem miermīlīgiem līdzekļiem, par kuriem tie var vienoties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

3.   Gadījumā, ja divi vai vairāk komisijas locekļi vienojas, ka viņiem ir tehniska rakstura strīds, un viņi nespēj atrisināt šo strīdu savā starpā, savstarpēji vienojoties, viņi var vērsties ar strīdu pie nesaistošas ad hoc ekspertu grupas, kas izveidota komisijas ietvaros saskaņā ar kārtību, kuru šādam mērķim ir pieņēmusi komisija. Ekspertu grupa apspriežas ar visiem attiecīgajiem komisijas locekļiem un mēģina ātri atrisināt strīdu bez vēršanās pie saistošās kārtības strīdu izskatīšanai.

VIII DAĻA

VALSTIS UN ORGANIZĀCIJAS, KAS NAV KOMISIJAS LOCEKĻI

XXVI pants

Valstis un organizācijas, kas nav komisijas locekļi

1.   Komisija un tās locekļi aicina visas valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minētas šīs Konvencijas XXVII pantā un, atbilstoši, zvejniecības uzņēmumus, kas minēti šīs Konvencijas XXVIII pantā, kas nav komisijas locekļi, kļūt par locekļiem vai pieņemt tiesību aktus, kas ir saskaņā ar šo Konvenciju.

2.   Komisijas locekļi apmainās ar informāciju savā starpā vai nu tieši, vai arī ar komisijas starpniecību attiecībā uz kuģu, kas pieder valstīm vai organizācijām, kas nav komisijas locekļi, īstenotajām darbībām, kas mazina Konvencijas efektivitāti.

3.   Komisija un tās locekļi sadarbojas saskaņā ar šo Konvenciju un starptautiskajām tiesībām, lai kopīgi atturētu kuģus, kas pieder valstīm vai organizācijām, kas nav komisijas locekļi, no tādu darbību īstenošanas, kas mazina Konvencijas efektivitāti. Šim nolūkam komisijas locekļi tostarp vērš valstu vai organizāciju, kas nav komisijas locekļi, uzmanību uz šādām tiem piederošo kuģu darbībām

IX DAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

XXVII pants

Parakstīšana

1.   Konvenciju var parakstīt Vašingtonā no 2003. gada 14. novembra līdz 2004. gada 31. decembrim:

a)

1949. gada Konvencijas Puses;

b)

valstis, kas nav 1949. gada Konvencijas Puses, bet kurām ir krasta līnija, kas robežojas ar Konvencijas teritoriju;

c)

valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav 1949. gada Konvencijas Puses un kuru kuģi ir zvejojušu zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, jebkurā laikā četru gadu laikposmā pirms šīs Konvencijas pieņemšanas un kas ir piedalījušās pārrunās par šo Konvenciju;

un

d)

citas valstis, kas nav 1949. gada Konvencijas Puses un kuru kuģi ir zvejojuši zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, jebkurā laikā četru gadu laikposmā pirms šīs Konvencijas pieņemšanas, pēc konsultācijām ar 1949. gada Konvencijas Pusēm.

2.   Kas attiecas uz reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas minētas šā panta 1. punktā, šādu organizāciju dalībvalsts nevar parakstīt šo Konvenciju, ja vien tā nepārstāv teritoriju, kas atrodas ārpus organizāciju veidojošā līguma teritorijas, ar nosacījumu, ka šādas dalībvalsts dalība būs ierobežota ar tikai tās attiecīgas teritorijas interešu pārstāvēšanu.

XXVIII pants

Zvejniecības uzņēmumi

1.   Jebkurš zvejniecības uzņēmums, kura kuģi ir zvejojuši zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, jebkurā laikā četru gadu laikposmā pirms šīs Konvencijas pieņemšanas, var izteikt stingru apņemšanos pildīt šīs Konvencijas noteikumus un ievērot jebkādus saskaņā ar to pieņemtos saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus:

a)

laikposmā, kas minēts šīs Konvencijas XXVII panta 1. punktā, parakstot dokumentu, kas sastādīts šim nolūkam atbilstoši rezolūcijai, ko pieņem komisija saskaņā ar 1949. gada Konvenciju,

un/vai

b)

iepriekšminētajā laikposmā vai pēc tā, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram atbilstoši rezolūcijai, ko pieņem komisija saskaņā ar 1949. gada Konvenciju. Depozitārs nekavējoties nodod paziņojuma kopiju visiem parakstītājiem un Pusēm.

2.   Apņemšanās, kas izteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu, stājas spēkā dienā, kas noteikta šīs Konvencijas XXXI panta 1. punktā, vai dienā, kad iesniegts rakstiskais paziņojums, kas minēts šā panta 1. punktā, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks.

3.   Jebkurš iepriekš minētais zvejniecības uzņēmums var paust stingru apņemšanos ievērot Konvencijas noteikumus, tā kā to var labot saskaņā ar šīs Konvencijas xxxiV vai xxxv pantu, šim nolūkam iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram saskaņā ar rezolūciju, kas minēta šā panta 1. punktā.

4.   Apņemšanās, kas izteikta saskaņā ar šā panta 3. punktu, stājas spēkā dienā, kas minēta šīs Konvencijas XXXIV panta 3. punktā un XXXV panta 4. punktā, vai dienā, kad iesniegts rakstiskais paziņojums, kas minēts šā panta 3. punktā, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks.

XXIX pants

Ratifikācija, apstiprināšana vai pieņemšana

Šo Konvenciju tās parakstītāji ratificē, apstiprina vai pieņem saskaņā ar valstu tiesību aktiem un procedūrām.

XXX pants

Pievienošanās

Konvencijai var pievienoties jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija:

a)

kas atbilst šīs Konvencijas XXVII panta prasībām,

vai

b)

kuras kuģi zvejo zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, pēc konsultācijām ar Pusēm,

vai

c)

kuras ir citādā veidā uzaicinātas pievienoties, pamatojoties uz Pušu lēmumu.

XXXI pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī Konvencija stājas spēkā piecpadsmit (15) mēnešus pēc septītā ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumenta deponēšanas depozitāram vai pēc 1949. gada Konvencijas Pušu pievienošanās, kas bija tās Konvencijas Puses dienā, kad šo Konvencija varēja parakstīt.

2.   Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas atbilst šīs Konvencijas XXVII vai XXX pantam, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā (30) dienā pēc tās ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumenta deponēšanas.

3.   Pēc Konvencijas stāšanās spēkā šai Konvencijai ir lielāks juridisks spēks nekā 1949. gada Konvencijai, kas attiecas uz šīs Konvencijas un 1949. gada Konvencijas Pusēm.

4.   Pēc Konvencijas stāšanās spēkā komisijas saskaņā ar 1949. gada Konvenciju pieņemtie saglabāšanas un vadības pasākumi un citas vienošanās ir spēkā līdz laikam, kad beidzas to termiņš, tās pārtrauc ar komisijas lēmumu vai tās aizvieto ar citiem pasākumiem vai vienošanām, kas pieņemtas saskaņā ar šo Konvenciju.

5.   Pēc Konvencijas stāšanās spēkā 1949. gada Konvencijas Puse, kas vēl nav pieņēmusi šīs Konvencijas saistības, joprojām tiek uzskatīta par komisijas locekli, ja vien šī Puse neizvēlas nepalikt par komisijas locekli, rakstiski informējot par to depozitāru pirms Konvencijas stāšanās spēkā.

6.   Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā visām 1949. gada Konvencijas Pusēm 1949. gada Konvencija tiek uzskatīta par pārtrauktu saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, kas noteiktas Vīnes Konvencijas par starptautiskajām līgumu tiesībām 59. pantā.

XXXII pants

Pagaidu piemērošana

1.   Saskaņā ar to tiesību aktiem valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas atbilst šīs Konvencijas XXVII vai XXX panta prasībām, var piemērot šo Konvenciju pagaidu kārtā, rakstiski paziņojot par to depozitāram. Šāda pagaidu piemērošana sākas pēdējā šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā un dienā, kad šādu paziņojumu saņem depozitārs.

2.   Šīs Konvencijas pagaidu piemērošana valstī vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācijā, kā to nosaka šā panta 1. punkts, beidzas, šai Konvencijai stājoties spēkā šajā noteiktajā valstī vai reģionālajā ekonomiskās integrācijas organizācijā, vai pēc šīs valsts vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas paziņojuma iesniegšanas depozitāram par tās nodomu pārtraukt šīs Konvencijas pagaidu piemērošanu.

XXXIII pants

Atrunas

Konvencijā nav paredzētas nekādas atrunas.

XXXIV pants

Labojumi

1.   Ikviens komisijas loceklis var piedāvāt veikt labojumu Konvencijā, iesniedzot direktoram piedāvātā labojuma tekstu vismaz sešdesmit (60) dienas pirms komisijas sanāksmes. Direktors savlaicīgi nodrošina visus citus locekļus ar šā teksta kopiju.

2.   Labojumus Konvencijā pieņem saskaņā ar šīs Konvencijas IX panta 2. punktu.

3.   Labojumi šajā Konvencijā stājas spēkā deviņdesmit (90) dienas pēc tam, kad visas Konvencijas Puses laikā, kad labojumi tika apstiprināti, ir deponējušas šo labojumu ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentus depozitāram.

4.   Valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas kļūst par šīs Konvencijas Pusēm pēc labojumu Konvencijā vai to pielikumos stāšanās spēkā, tiek uzskatītas par Konvencijas Pusēm, kā to paredz labojumi.

XXXV pants

Pielikumi

1.   Šīs Konvencijas pielikumi ir neatņemama tās sastāvdaļa, un, ja vien nepārprotami nav norādīts citādi, atsauce uz šo Konvenciju nozīmē arī atsauci uz tās pielikumiem.

2.   Ikviens komisijas loceklis var piedāvāt veikt labojumu Konvencijas pielikumā, iesniedzot direktoram piedāvātā labojuma tekstu vismaz sešdesmit (60) dienas pirms komisijas sanāksmes. Direktors savlaicīgi nodrošina visus citus locekļus ar šā teksta kopiju.

3.   Labojumus Konvencijā pieņem saskaņā ar šīs Konvencijas IX panta 2. punktu.

4.   Ja vien nav panākta cita vienošanās, pielikuma labojumi stājas spēkā attiecībā uz visiem komisijas locekļiem (90) dienas pēc to pieņemšanas saskaņā ar šā panta 3. punktu.

XXXVI pants

Izstāšanās

1.   Ikviena Puse var izstāties jebkurā laikā divpadsmit (12) mēnešu laikposmā no dienas, kurā šī Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, iesniedzot depozitāram rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Depozitārs trīsdesmit (30) dienu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas informē citas Puses par izstāšanos. Izstāšanās stājas spēkā sešus (6) mēnešus pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

2.   Šis pants attiecas, mutatis mutandis, uz ikvienu zvejniecības uzņēmumu attiecībā uz tā apņemšanos saskaņā ar šīs Konvencijas XXVIII pantu.

XXXVII pants

Depozitārijs

Šīs Konvencijas oriģinālais teksts glabājas pie Amerikas Savienoto Valstu valdības, kas nosūta tās apstiprinātās kopijas tās parakstītājiem un Pusēm, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas 102. pantu.

TO APLIECINOT, attiecīgo valdību pilnvarotās personas, ir parakstījušas šo Konvenciju.

PIEŅEMTA Vašingtonā, 2003. gada 14. novembrī, angļu, spāņu un franču valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski.

1. PIELIKUMS

Ieteikumi un kritēriji kuģu ierakstu izveidošanai

1.

Piemērojot šīs Konvencijas XII panta 2. punkta k) apakšpunktu, katra Puse veic ierakstus par kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kuriem ir atļauts zvejot Konvencijas teritorijā zivju krājumus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un nodrošina, ka ierakstā tiek iekļauta šāda informācija par šiem kuģiem:

a)

kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs, iepriekšējie nosaukumi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b)

kuģa fotogrāfija, kurā redzams kuģa reģistrācijas numurs;

c)

īpašnieka vai īpašnieku vārds un adrese;

d)

operatora (operatoru) un/vai pārvaldītāja (pārvaldītāju) nosaukums un adrese;

e)

iepriekšējais karogs (ja zināms un ja tāds ir bijis);

f)

starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja tāds ir);

g)

kur un kad tas tika uzbūvēts;

h)

kuģa veids;

i)

zvejas metožu veidi;

j)

garums, platums un iegrime;

k)

bruto kravnesība;

l)

galvenā dzinēja vai dzinēju jauda;

m)

karoga valsts piešķirtās zvejas atļaujas raksturs;

n)

saldētājkameras veids, saldētājkameras jauda un zivju konteinera numurs un jauda.

2.

Komisija var nolemt atbrīvot kuģus no šā pielikuma 1. punkta prasībām, pamatojoties uz to garumu un citiem raksturlielumiem.

3.

Katra Puse saskaņā ar komisijas noteiktajām procedūrām sniedz direktoram informāciju, kas noteikta šā pielikuma 1. punktā, un nekavējoties paziņo direktoram par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

4.

Katra Puse nekavējoties informē direktoru par:

a)

jebkādiem papildinājumiem ierakstā;

b)

svītrojumiem ierakstā, kuru iemesls ir šāds:

i)

kuģa īpašnieka vai operatora brīvprātīga atteikšanās no zvejas atļaujas vai tās neatjaunošana;

ii)

zvejas atļaujas, kas tika izsniegta kuģim saskaņā ar šīs Konvencijas XX panta 2. punktu, anulēšana;

iii)

fakts, ka kuģim vairs nav tiesību kuģot zem tās karoga;

iv)

kuģa nodošana metāllūžņos, ekspluatācijas pārtraukšana vai zaudēšana,

un

v)

jebkurš cits iemesls,

precizējot, kurš no iepriekšminētajiem iemesliem attiecas uz attiecīgo situāciju.

5.

Šo pantu piemēro, mutatis mutandis, attiecībā uz zvejniecības uzņēmumiem, kas ir komisijas locekļi.

2. PIELIKUMS

Principi un kritēriji novērotāju dalībai komisijas sanāksmēs

1.

Direktors komisijas sanāksmēs, kas sasauktas saskaņā ar šīs Konvencijas VIII pantu, uzaicina piedalīties starpvaldību organizācijas, kuru darbs saistīts ar šīs Konvencijas ieviešanu, kā arī citas valstis un organizācijas, kas nav Konvencijas Puses, un kas ir ieinteresētas zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kas to pieprasa.

2.

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas minētas šīs Konvencijas XVI panta 2. punktā, ir tiesīgas piedalīties kā novērotāji visās komisijas un tās palīgorganizāciju sanāksmēs, kas sasauktas saskaņā ar šīs Konvencijas VIII pantu, izņemot izpildvaras vai delegāciju vadītāju sanāksmēs.

3.

Ikviena NVO, kas komisijas sanāksmē vēlas piedalīties kā novērotājs, paziņo par savu vēlmi direktoram vismaz piecdesmit (50) dienas pirms sanāksmes. Direktors paziņo komisijas locekļiem šo NVO nosaukumus kopā ar informāciju, kas noteikta šā pielikuma 6. punktā, vismaz četrdesmit piecas (45) dienas pirms sanāksmes sākšanās.

4.

Ja par komisijas sanāksmi tiek paziņots mazāk nekā piecdesmit (50) dienas iepriekš, direktoram ir elastīgāka pieeja attiecībā uz laika posmiem, kas noteikti šā pielikuma 3. punktā.

5.

NVO, kas vēlas piedalīties komisijas un tās palīgorganizāciju sanāksmēs, var to atļaut darīt ik gadu, ņemot vērā šā pielikuma 7. punktā noteikto.

6.

Pieprasījumiem par dalību, kas minēti šā pielikuma 3., 4. un 5. punktā, ir jāietver NVO nosaukumu un biroja atrašanās vietas, veicamo uzdevumu apraksts un tas, kā veicamie uzdevumi un darbība ir saistīta ar komisijas darbu. Ja nepieciešams, šī informācija tiek aktualizēta.

7.

NVO, kas vēlas piedalīties sanāksmēs kā novērotājs, var to darīt, ja vien pret tās līdzdalību rakstiski neiebilst vismaz viena trešdaļa komisijas locekļu.

8.

Visiem novērotājiem, kuriem ir atļauts piedalīties komisijas sanāksmē, tiek nosūtīta vai kā citādi nodrošināta tā pati dokumentācija, kas parasti ir pieejama komisijas locekļiem, izņemot dokumentāciju, kas satur konfidenciālus biznesa datus.

9.

Ikviens novērotājs, kuram ir atļauts piedalīties komisijas sanāksmē, var:

a)

apmeklēt sanāksmes, ņemot vērā šā pielikuma 2. punktu, taču nevar balsot;

b)

pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma šo sanāksmju laikā izdarīt mutiskus paziņojumus;

c)

ar priekšsēdētāja piekrišanu sanāksmju laikā izplatīt dokumentus,

un

d)

iesaistīties citās darbībās, kas ir atbilstošas un kuras ir apstiprinājis priekšsēdētājs.

10.

Direktors var pieprasīt valstu un organizāciju, kas nav Konvencijas Puses, un NVO novērotājus maksāt pienācīgas dalības maksas un segt izdevumus, kas saistīti ar viņu piedalīšanos.

11.

Visi novērotāji, kuriem ir atļauts piedalīties komisijas sanāksmē, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas atteicas uz citiem sanāksmes dalībniekiem.

12.

Ikviena NVO, kas neievēro 11. punktā minētās prasības, tiek izslēgta no turpmākas dalības sanāksmēs, ja vien komisija nenolemj citādi.

3. PIELIKUMS

Komiteja komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas pārskatīšanai

Komitejai komisijas pieņemto lēmumu īstenošanas pārskatīšanai, kas izveidota saskaņā ar šīs Konvencijas X pantu, ir šādas funkcijas:

a)

pārskatīt un pārraudzīt atbilstību komisijas pieņemtajiem saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumiem, kā arī sadarbības pasākumiem, kas minēti šīs Konvencijas XVIII panta 9. punktā;

b)

analizēt informāciju pēc karoga valstīm vai gadījumos, kad informācija pēc karoga valstīm neaptver attiecīgo gadījumu, pēc kuģa, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama tās funkciju veikšanai;

c)

sniegt komisijai informāciju, tehniskas konsultācijas un ieteikumus, kas attiecas uz saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu ieviešanu un atbilstību tiem;

d)

ieteikt komisijai līdzekļus savietojamības veicināšanai starp komisijas locekļu zivsaimniecības apsaimniekošanas pasākumiem;

e)

ieteikt komisijai līdzekļus efektīvai šīs Konvencijas XVIII panta 10. punkta ieviešanai;

f)

konsultējoties ar Zinātnisko konsultatīvo komiteju, ieteikt komisijai datu vākšanas un pārraudzības programmas prioritātes un mērķus, kas noteikti šīs Konvencijas VII panta 1. punkta i) apakšpunktā, un izvērtēt un novērtēt šīs programmas rezultātus;

g)

pēc komisijas norīkojuma veikt citas funkcijas.

4. PIELIKUMS

Zinātniskā konsultatīvā komiteja

Zinātniskajai konsultatīvajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar šīs Konvencijas XI pantu, ir šādas funkcijas:

a)

pārskatīt komisijas plānus, priekšlikumus un pētniecības programmas un sniegt komisijai tādus padomus, kas var būt lietderīgi;

b)

pārskatīt jebkurus attiecīgus izvērtējumus, analīzi un pētījumus vai darbu, kā arī ieteikumus, kurus komisijai ir sagatavojis tās zinātniskais personāls, un sniegt komisijai par šiem jautājumiem papildu informāciju, padomus un komentārus atbilstoši pilnvarojumam;

c)

ieteikt komisijai konkrētus jautājumus un darba kārtības punktus, kas būtu jārisina zinātniskajam personālam kā daļa no tā nākotnes darba;

d)

konsultējoties ar komiteju komisijas pieņemto lēmumu īstenošanas pārskatīšanai, ieteikt komisijai datu vākšanas un pārraudzības programmas prioritātes un mērķus, kas noteikta šīs Konvencijas VII panta 1. punkta i) apakšpunktā, un izvērtēt un novērtēt šīs programmas rezultātus;

e)

palīdzēt komisijai un direktoram atrast finansējuma avotus pētījumu veikšanai, kas īstenojami saskaņā ar šo Konvenciju;

f)

attīstīt un veicināt sadarbību starp komisijas locekļiem ar to pētniecības institūciju starpniecību ar mērķi paplašināt zināšanas un izpratni par zivju krājumiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija;

g)

veicināt un sekmēt komisijas sadarbību ar citām valstu un starptautiskām publiskām un privātām organizācijām, kurām ir līdzīgi mērķi;

h)

izvērtēt jebkuru jautājumu, kuru tai nosūta komisija;

i)

veikt citas funkcijas un uzdevumus, kurus tai var pieprasīt un noteikt komisija.