28.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/36


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 27. februāris),

lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā

(2006/235/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, 300. panta 3. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Ņemot vērā apkārtējās vides jautājumu pārrobežu raksturu un starptautiskās sadarbības pastiprināšanas nozīmīgumu vides jomā, ar Regulu (EEK) Nr. 1210/90 Padome (2) izveidotās Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla darbības jau ir attiecinātas uz citām Eiropas valstīm, Kopienai noslēdzot divpusējus nolīgumus.

(2)

Padome 2000. gada 20. jūlijā pilnvaroja Komisiju apspriest ar Šveices Konfederāciju nolīgumu par līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā.

(3)

Nolīgums Eiropas Kopienas vārdā tika parakstīts 2004. gada 26. oktobrī ņemot vērā tā noslēgšanu kādā vēlākā datumā.

(4)

Kopienai būtu jāapstiprina minētais nolīgums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam .

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz Nolīguma 20. pantā paredzēto paziņojumu (3).

3. pants

Komisija pārstāv Kopienu Apvienotajā Komitejā, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 16. pantu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Kopienas nostāju saistībā ar Apvienotās komitejas lēmumiem par jautājumiem, kuri attiecas uz Šveices finansiālo ieguldījumu, un par jebkādām būtiskām atkāpēm saistībā ar Kopienas tiesību aktu iekļaušanu I pielikumā un jebkādiem grozījumiem III pielikumā.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem Kopienas nostāju saistībā ar Apvienotās komitejas lēmumiem Komisija pieņem Kopienas nostāju saistībā ar visiem pārējiem Apvienotās komitejas lēmumiem, tostarp par Kopienas tiesību aktu parastu iekļaušanu I pielikumā ar vajadzīgajiem tehniskajiem pielāgojumiem, kā arī par Apvienotās komitejas iekšējo darbību.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 27. februāris

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK


(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts

(2)  OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1641/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 1 lpp.).

(3)  Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā

EIROPAS KOPIENA, turpmāk tekstā “Kopiena”,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk tekstā “Šveice”,

abas turpmāk sauktas “Līgumslēdzējas puses”,

ATZĪSTOT vides jautājumu pārrobežu raksturu un starptautiskās sadarbības pastiprināšanas nozīmīgumu vides jomā,

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (1990. gada 7. maijs) par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 933/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1641/2003,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla darbības jau ir attiecinātas uz citām Eiropas valstīm ar divpusēju vienošanos, ko noslēgusi Eiropas Kopiena,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Šveice pilnā mērā iesaistās Eiropas Vides aģentūrā, turpmāk tekstā “Aģentūra”, un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā (EIONET) un piemēro tiesību aktus, kas uzskaitīti I pielikumā.

2. pants

Šveice sniedz finansiālu ieguldījumu darbībās, kas minētas 1. pantā (Aģentūra un EIONET), saskaņā ar turpmāk minēto.

a)

Ikgadējo iemaksu konkrētajam gadam aprēķina, par pamatu ņemot Kopienas subsīdiju Aģentūras konkrētā gada budžetam, kas dalīta ar Kopienas dalībvalstu skaitu.

b)

Turpmākie noteikumi un nosacījumi par Šveices finansiālo ieguldījumu ir izklāstīti II pielikumā.

3. pants

Šveice bez balsstiesībām pilnā mērā piedalās Aģentūras valdē un ir iesaistīta Aģentūras Zinātniskās komitejas darbā.

4. pants

Šveice sešu mēnešu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā informē Aģentūru par valsts informācijas tīklu galvenajiem struktūras elementiem, kā izklāstīts tiesību aktos, kas uzskaitīti I pielikumā.

5. pants

Šveice izraugās no 4. pantā minētajām institūcijām vai no citām organizācijām, kas reģistrētas tās teritorijā, “valsts koordinācijas centru” tādas informācijas koordinēšanai un/vai nosūtīšanai, kas valsts līmenī jāsniedz Aģentūrai un institūcijām vai organizācijām, kuras ietilpst EIONET, tostarp 6. pantā minētajiem tematiskajiem centriem.

6. pants

Šveice 4. pantā noteiktajā termiņā var noteikt arī institūcijas vai citas organizācijas, kas izveidotas tās teritorijā un kam īpaši varētu uzticēt uzdevumu sadarboties ar Aģentūru attiecībā uz dažiem īpašu interešu jautājumiem. Šādā veidā noteiktai iestādei jābūt gatavai noslēgt nolīgumu ar Aģentūru, lai darbotos kā tīkla tematiskais centrs īpašiem uzdevumiem. Šie centri sadarbojas ar citām iestādēm, kas ietilpst tīkla.

7. pants

Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta 4., 5. un 6. pantā minētā informācija, Aģentūras valde pārskata galvenos tīkla elementus, lai ņemtu vērā Šveices līdzdalību.

8. pants

Šveicei saskaņā ar nosacījumu, ka konfidencialitāte ir aizsargāta, būtu jānodrošina informācija atbilstīgi Aģentūras gada programmā noteiktajiem pienākumiem un praksei.

9. pants

Aģentūra var vienoties ar Šveices izraudzītām institūcijām vai organizācijām, kas ietilpst tīkla, kā minēts 4., 5. un 6. pantā, par vajadzīgajiem pasākumiem, jo īpaši līgumiem, lai sekmīgi veiktu uzdevumus, kurus Aģentūra var tām uzticēt.

10. pants

Vides dati, kas tiek sniegti Aģentūrai vai ko sniedz pati Aģentūra, var tikt publicēti, un tie ir pieejami sabiedrībai, ievērojot, ka konfidenciālajai informācijai Šveicē ir tāds pats aizsardzības līmenis kā Kopienā.

11. pants

Aģentūrai Šveicē ir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šveices tiesību aktiem piešķir juridiskām personām.

12. pants

Šveice piemēro Aģentūrai Eiropas Kopienu Protokolu par privilēģijām un imunitāti, kas izklāstīts kā šā nolīguma III pielikums.

13. pants

Atkāpjoties no 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 par Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Aģentūras izpilddirektors var slēgt darba līgumus ar Šveices pilsoņiem, kuriem ir visas pilsoņu tiesības.

14. pants

Noteikumi attiecībā uz finansiālu kontroli, ko veic Kopiena Šveicē, attiecībā uz dalībniekiem, kuri iesaistīti Aģentūras vai EIONET darbībās, ir izklāstīti IV pielikumā.

15. pants

Līgumslēdzējas puses veic jebkurus vispārīgus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi saistību izpildei saskaņā ar šo nolīgumu. Tās gādā par to, lai nolīgumā noteiktie mērķi tiktu sasniegti.

16. pants

1.   Apvienotā komiteja, kas veidota no Līgumslēdzēju pušu pārstāvjiem, nodrošina nolīguma pienācīgu piemērošanu. Tā sanāk kopā pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma.

2.   Apvienotajā komitejā notiek viedokļu apmaiņa par to, kādu ietekmi radīs jauni Kopienas tiesību akti, ar ko tiks izdarīti grozījumi Regulā Nr. 1210/90 vai jebkurā citā juridiskā dokumentā, kas minēts šajā nolīgumā, tostarp, attiecīgā gadījumā, par jebkuru sagaidāmo ietekmi, kura ir saistīta ar šā nolīguma 2. pantā un II pielikumā noteikto finansiālo ieguldījumu.

3.   Saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu attiecīgajām iekšējām procedūrām Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu, ar ko groza šā nolīguma pielikumus, vai vienoties par citiem pasākumiem, lai garantētu šā nolīguma atbilstīgu darbību.

4.   Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

17. pants

Šā nolīguma pielikumi, tostarp tā papildinājums, ir tā sastāvdaļa.

18. pants

Šo nolīgumu piemēro no vienas puses tajās teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šā Līguma nosacījumiem, un no otras puses Šveices teritorijā.

19. pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no paziņojuma datuma.

20. pants

Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses paziņo cita citai, ka vajadzīgās procedūras ir pabeigtas.

21. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas Puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

'Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu, dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image

I PIELIKUMS

Piemērojamie tiesību akti

Ja šajā pielikumā norādītie tiesību akti ietver atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstīm vai prasību par saikni ar tām, uzskata, ka atsauces šā nolīguma nolūkā attiecināmas uz Šveici vai prasību par saikni ar Šveici.

Padomes Regula (EEK) Nr. 1210/90 (1990. gada 7. maijs) par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi (OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp), kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 933/1999 (OV L 117, 5.5.1999., 1. lpp.);

Eiropas 2003. gada 22. jūlija Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1641/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 1. lpp).

II PIELIKUMS

Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas Vides Aģentūrai

1.

Finansiālais ieguldījums, kas jāmaksā Šveicei Eiropas Savienības budžetā, lai līdzdarbotos Aģentūrā, tiks aprēķināts, dalot Kopienas ikgadējo subsīdiju Aģentūrai konkrētajam gadam ar Kopienas dalībvalstu skaitu.

2.

Šveices ieguldījums tiks pārvaldīts saskaņā ar finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3.

Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies Šveices pārstāvjiem vai ekspertiem, piedaloties Aģentūras darbībās vai sanāksmēs, kuras saistītas ar Aģentūras darba programmas īstenošanu, Aģentūra atmaksā, pamatojoties uz un saskaņā ar tām pašām procedūrām, kas patlaban ir spēkā attiecībā uz Kopienas dalībvalstu ekspertiem.

4.

Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un katra nākamā gada sākumā Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “Komisija”, nosūtīs Šveicei prasību par naudas līdzekļiem atbilstīgi tās ieguldījumam Aģentūrai saskaņā ar šo nolīgumu. Par savas līdzdalības pirmo kalendāro gadu Šveice maksās iemaksu, kas aprēķināta proporcionāli par laiku no līdzdalības dienas līdz gada beigām. Nākamajiem gadiem iemaksa būs saskaņā ar šo nolīgumu.

Šo iemaksu izsaka eiro, un to iemaksā Komisijas bankas eiro kontā.

5.

Šveice iemaksās savu ieguldījumu saskaņā ar naudas līdzekļu pieprasījumu līdz 1. maijam, ar nosacījumu, ka naudas līdzekļu pieprasījumu Komisija ir nosūtījusi līdz 1. aprīlim, vai vēlākais 30 dienu laikā pēc naudas līdzekļu pieprasījuma izsūtīšanas.

Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme ir par 1,5 procentu punktiem lielāka kā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka maksājuma termiņa dienā piemēro saviem darījumiem eiro.

III PIELIKUMS

Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar Līguma 28. pantu par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi Kopienām un Eiropas Investīciju bankai dalībvalstu teritorijās ir visas privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīgas viņu uzdevumu veikšanai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno šim Līgumam.

I NODAĻA

EIROPAS KOPIENU ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARĪJUMI

1. pants

Kopienu telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nedrīkst veikt kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju vai ekspropriāciju.

Kopienu īpašumiem un aktīviem bez Tiesas atļaujas nepiemēro nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Kopienu arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Kopienas, to aktīvi, ienākumi un cits īpašums ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Dalībvalstu valdības, ja iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai atceltu vai atmaksātu netiešo nodokļu summu vai tirdzniecības nodokļus, kas iekļauti kustamā vai nekustamā īpašuma cenā, Kopienai savai oficiālai lietošanai veicot nozīmīgus pirkumus, kuru cena ietver šāda veida nodokļus. Šos noteikumus tomēr piemēro tā, lai Kopienās netraucētu konkurenci.

Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

4. pants

Kopienas ir atbrīvotas no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem saistībā ar priekšmetiem, kas paredzēti Kopienu oficiālajām vajadzībām; tās valsts teritorijā, kur šādi importēti priekšmeti ievesti, no tiem par samaksu vai par velti atbrīvojas tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Kopienas ir atbrīvotas arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to publikācijām.

5. pants

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas rīcībā var būt jebkura valūta, un tā var veikt norēķinus jebkurā valūtā.

II NODAĻA

SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS

6. pants

Katras dalībvalsts teritorijā Kopienu iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Kopienu iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

7. pants

1.   Kopienu iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt tādas ceļošanas atļaujas Padomes noteiktā formā, kuras dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļojuma dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izsniedz ierēdņiem un citiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var slēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

2.   Tikmēr, kamēr šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro, 6. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Ogļu un tērauda kopienā tomēr joprojām piemēro iestāžu locekļiem un darbiniekiem, kam šā Līguma spēkā stāšanās dienā ir šajā pantā paredzētās ceļošanas atļaujas.

III NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

8. pants

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai projām no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus personu brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem saistībā ar muitas un valūtas kontroli:

a)

viņu valstu valdības piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus tās piešķir vecākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b)

citu dalībvalstu valdības piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus tās piešķir ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta dalībniekus nedrīkst nopratināt, aizturēt un nevar uzsākt tiesvedību pret viņiem saistībā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko tie veikuši, pildot pienākumus.

10. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)

savas valsts teritorijā – tāda pati imunitāte kā viņu parlamenta locekļiem;

b)

citu dalībvalstu teritorijā – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Uz imunitāti nevar pretendēt, ja konstatē, ka Parlamenta loceklis izdara likumpārkāpumu, un tā neliedz Eiropas Parlamentam īstenot tiesības atņemt imunitāti kādam no tā locekļiem.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS KOPIENU IESTĀŽU DARBĀ

11. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienu iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un projām no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šo pantu piemēro arī Kopienu padomdevēju iestāžu locekļiem.

V NODAĻA

EIROPAS KOPIENU IERĒDŅI UN CITI DARBINIEKI

12. pants

Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem, neatkarīgi no pilsonības, visu dalībvalstu teritorijā:

a)

saskaņā ar atbilstīgiem Līgumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz noteikumiem par ierēdņu un citu darbinieku atbildību pret Kopienām un, no otras puses, uz Tiesas kompetenci Kopienu strīdos ar to ierēdņiem un citiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību, kas izriet no darbībām, kuras viņi veikuši, pildot oficiālos pienākumus, ietverot teikto vai rakstīto. Imunitāte saglabājas arī pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt amata pienākumus;

b)

uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)

attiecībā uz valūtas vai valūtas maiņas noteikumiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju ierēdņiem;

d)

ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodevām attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodevām pārvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus, kad viņu pienākumi šajā valstī beigušies – abos gadījumos ievērojot nosacījumus, ko par lietderīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā īsteno šīs tiesības;

e)

ir tiesības savām personiskām vajadzībām bez muitas nodevām ievest automašīnu, ko viņi iegādājušies vai nu valstī, kas bijusi viņu iepriekšējā dzīvesvieta, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar nosacījumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, un atkal to izvest bez muitas nodevām, abos gadījumos ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par lietderīgiem.

13. pants

Kopienu ierēdņi un citi darbinieki maksā Kopienām nodokļus no algām un citiem ienākumiem, ko viņi saņem no Kopienām, saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, ko pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome.

Viņi ir atbrīvoti no savu valstu nodokļiem attiecībā uz algām un citiem ienākumiem, ko viņi saņem no Kopienām.

14. pants

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodevas, kā arī piemērojot konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgtas starp Kopienu dalībvalstīm, Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas vienīgi pienākumu veikšanas dēļ Kopienā apmetas uz pastāvīgu dzīvi tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā valsts, kurai viņiem bija jāmaksā nodokļi, stājoties Kopienu dienestā, gan valsts, kurā viņi pastāvīgi dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bija jāmaksā nodokļi, pieņem, ka viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurā tiem ir jāmaksā nodokļi, ja tā ir Kopienu dalībvalsts. Šo noteikumu piemēro arī minēto personu laulātajiem, ja vien viņi nav atsevišķi iesaistīti algotā darbā, un bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu apgādībā un aprūpē.

Kustamo īpašumu, kas pieder panta iepriekšējā daļā minētajām personām un atrodas tās valsts teritorijā, kurā tās uzturas, neapliek ar attiecīgās valsts mantojuma nodevām; lai aprēķinātu šādu nodevu, pieņem, ka šāds īpašums atrodas valstī, kurā personai jāmaksā nodokļi, un uz to attiecas trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautisku konvenciju noteikumi par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

Piemērojot šā panta nosacījumus, neņem vērā pastāvīgo dzīvesvietu, ko iegūst vienīgi, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

15. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nosaka Kopienu ierēdņu un citu darbinieku sociālā nodrošinājuma shēmu.

16. pants

Pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar citām iesaistītām iestādēm, Padome nosaka to Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kuriem pilnīgi vai daļēji attiecas 12. pants, 13. panta 2. daļa un 14. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un citu darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski paziņo dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

EIROPAS KOPIENĀS AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

17. pants

Dalībvalsts, kuras teritorijā ir Kopienu galvenā mītne, Kopienās akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

18. pants

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem piešķir vienīgi Kopienu interesēs.

Visām Kopienu iestādēm jāpilda prasība atņemt kādam ierēdnim vai darbiniekam piešķirto imunitāti, ja šī iestāde uzskata, ka imunitātes atņemšana nav pretrunā ar Kopienu interesēm.

19. pants

Lai piemērotu šo protokolu, Kopienu iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

20. pants

Uz Komisijas locekļiem attiecas 12. līdz 15. pants un 18. pants.

21. pants

Protokola 12. līdz 15. pants un 18. pants attiecas uz Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāru un referenta palīgiem, neskarot 3. pantu Protokolā par Tiesas statūtiem, kas attiecas uz tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

22. pants

Šo protokolu piemēro arī Eiropas Investīciju bankai, tās iestāžu locekļiem, darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbībās, neskarot Protokolu par bankas statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt ir atbrīvota no visiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā atrodas Bankas galvenā mītne. Arī tās darbības izbeigšana vai likvidācija nav iemesls nekādu maksājumu piemērošanai. Visbeidzot, Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar statūtiem, nepiemēro nekādus apgrozījuma nodokļus.

23. pants

Šo protokolu piemēro arī Eiropas Centrālai bankai, tās iestāžu locekļiem un darbiniekiem, neskarot Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no visiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā atrodas Bankas galvenā mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, nepiemēro nekādus apgrozījuma nodokļus.

Iepriekš minētos noteikumus piemēro arī Eiropas Monetārajam institūtam. Tā darbības izbeigšana vai likvidācija nav iemesls uzlikt jelkādus maksājumus.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Briselē, tūkstoš deviņi simti sešdesmit piektā gada astotajā aprīlī.

III PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS

Privilēģiju un imunitātes protokola piemērošanas kārtība Šveicē

1.   Protokola piemērošanas attiecināšana uz Šveici

Eiropas Kopienu Privilēģiju un imunitātes protokolā (turpmāk saukts “Protokols”) visas atsauces uz dalībvalstīm attiecina arī uz Šveici, ja vien turpmākajos noteikumos nav noteikts citādi.

2.   Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (to skaitā PVN)

Preces un pakalpojumi, kas tiek eksportēti ārpus Šveices, neapliek ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Attiecībā uz aģentūras oficiālai lietošanai Šveicē sniegtajām precēm un pakalpojumiem atbrīvojums no PVN tiek veikts atmaksas ceļā saskaņā ar Protokola 3. pantu. Atbrīvojums no PVN tiek piešķirts, ja faktiskā preču un pakalpojumu cena, kas ir minēta rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopsummā ir vismaz 100 Šveices franki (ietverot nodokļus).

PVN atmaksu piešķir, ja Šveices Federālās nodokļu administrācijas galvenajai PVN nodaļai iesniedz šim nolūkam paredzētās veidlapas. Prasības parasti tiek izskatītas trīs mēnešu laikā, sākot no atmaksas pieprasījuma un nepieciešamo apliecinošo dokumentu iesniegšanas.

3.   Ar Aģentūras darbiniekiem saistīto noteikumu piemērošanas kārtība

Attiecībā uz Protokola 13. panta 2. daļu Šveice atbilstīgi saviem tiesību aktiem atbrīvo Aģentūras ierēdņus un citus darbiniekus 1969. gada 25. marta Regulas Nr. 549/69 2. panta nozīmē (OV L 74, 23.7.1969., 1. lpp.) no visiem algas, atalgojuma un atlīdzības federālajiem, kantonu un pašvaldību nodokļiem.

Šveice netiek uzskatīta par dalībvalsti iepriekš minētā 1. punkta nozīmē, piemērojot Protokola 14. pantu.

Aģentūras ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas sociālā nodrošinājuma shēma, kas tiek piemērota Kopienas ierēdņiem un citiem darbiniekiem, nav obligāti jāiesaistās Šveices sociālā nodrošinājuma shēmā.

Eiropas Kopienu Tiesai būs ekskluzīva kompetence visos jautājumos par attiecībām starp Aģentūru un Komisiju un tās darbiniekiem saistībā ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulas (EKE/Euratom/EOTK/) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.) piemērošanas noteikumiem un citiem Kopienas tiesību noteikumiem, kuros izklāstīti darba nosacījumi.

IV PIELIKUMS

Finanšu kontrole attiecībā uz Šveicē reģistrētām personām, kas piedalās Eiropas vides aģentūras un EIONET darbībās

1. pants

Tiešā komunikācija

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām Šveicē reģistrētajām personām vai organizācijām, kas piedalās Aģentūras vai EIONET darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmas dalībnieki, Aģentūras vai Kopienas budžeta izsniegtu maksājumu saņēmēji vai apakšuzņēmēji. Šīs personas Komisijai vai Aģentūrai var tieši nodot visu atbilstīgo informāciju un dokumentāciju, kas tām ir jāiesniedz, pamatojoties uz dokumentiem, uz kuriem ietvertas atsauces šajā nolīgumā, noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī saistībā ar minētajiem dokumentiem pieņemtajiem lēmumiem.

2. pants

Revīzijas

1.   Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Finanšu noteikumiem, kurus pieņēmusi Aģentūras valde 2003. gada 26. martā saskaņā ar Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kā arī ar citām regulām, uz kurām izdarītas atsauces šajā nolīgumā, noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī saistībā ar minētajiem dokumentiem pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Šveicē reģistrētiem saņēmējiem paredz, ka Aģentūras un Komisijas darbinieki vai to pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt saņēmēju vai to apakšuzņēmēju zinātnisko, finanšu, tehnoloģiju vai cita veida revīziju.

2.   Lai sekmīgi veiktu minētās revīzijas, Aģentūras un Komisijas darbiniekiem vai to pilnvarotajām personām ir atbilstīga piekļuve telpām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai nepieciešamajai informācijai, to skaitā elektroniskā veidā. Šīs piekļuves tiesības ir skaidri noteiktas noslēgtajos līgumos vai nolīgumos, piemērojot dokumentus, uz kuriem izdarītas atsauces šajā nolīgumā.

3.   Eiropas Kopienu Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā nolīguma termiņa beigām vai arī saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos.

5.   Šveices Federālo finanšu kontroli iepriekš informē par revīzijas veikšanu Šveices teritorijā. Šī informācija nav juridisks nosacījums, lai veiktu šādas revīzijas.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Saskaņā ar šo protokolu Komisija (OLAF) Šveices teritorijā ir tiesīga veikt kontroles un pārbaudes uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2185/96 noteikumiem un procedūrām.

2.   Kontroles un pārbaudes uz vietas sagatavo un vada Komisija ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo finanšu kontroli vai citām kompetentām Šveices iestādēm, kuras izraudzījusies Federālā finanšu kontrole un kuras ir savlaicīgi informētas par kontroļu un pārbaužu priekšmetu, mērķi un juridisko pamatojumu, lai varētu sniegt visu nepieciešamo palīdzību. Šādā nolūkā Šveices kompetento iestāžu darbinieki var piedalīties kontrolēs un pārbaudēs uz vietas.

3.   Ja attiecīgās Šveices iestādes to vēlas, kontroles un pārbaudes uz vietas var veikt kopā ar Komisiju.

4.   Ja programmas dalībnieki iebilst pret kontroli vai pārbaudi uz vietas, Šveices iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem sniedz nepieciešamo palīdzību Komisijas inspektoriem, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts uz vietas veiktās kontroles vai pārbaudes uzdevums.

5.   Komisija Šveices Federālajai finanšu kontrolei visīsākajā laikā dara zināmu katru rīcību vai aizdomas attiecībā uz nelikumībām, kas tai kļuvušas zināmas, veicot kontroli vai pārbaudi uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai ir jāinformē iepriekšminētā iestāde par kontroles vai pārbaudes rezultātiem.

4. pants

Informācija un apspriedes

1.   Lai nodrošinātu šā pielikuma pareizu izpildi, Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju apmaiņu un apspriežas pēc vienas vai otras puses lūguma.

2.   Šveices kompetentās iestādes nekavējoties ziņo Aģentūrai un Komisijai par jebkuru uzzināto faktu, kas varētu liecināt par iespējamām nelikumībām saistībā ar līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un izpildi, piemērojot dokumentus, uz kuriem izdarītas atsauces šajā nolīgumā.

5. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija, lai kādā formā tā arī nebūtu, ir profesionāls noslēpums un uz to attiecas Šveices tiesību normās analogai informācijai noteiktā aizsardzība un attiecīgie noteikumi, ko piemēro Kopienas iestādēm. Šo informāciju drīkst nodot tālāk vienīgi tām personām, kurām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē tā ir jāzina, pildot savus pienākumus, turklāt to drīkst izmantot vienīgi tā, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu finanšu interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kā arī Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

7. pants

Piedziņa un izpilde

Aģentūras un Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti saistībā ar šo nolīgumu un kas ietver finanšu saistības, par kurām nav atbildīgas dalībvalstis, izpilda Šveicē. Izpildrakstu apstiprina Šveices valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Aģentūrai vai Komisijai. Piedziņa notiek saskaņā ar Šveices procesuālajām tiesībām. Lēmuma par piedziņu likumību kontrolē Eiropas Kopienu Tiesa.

Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem nosacījumiem.