par Nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par Jaunzēlandes dalību Eiropas Savienības militārajā krīzes vadības operācijā Bosnijā un Hercegovinā (operācija Althea)

Ar šo Eiropas Savienības vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par Jaunzēlandes dalību Eiropas Savienības militārajā krīzes vadības operācijā Bosnijā un Hercegovinā (operācija Althea).

Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots iecelt personu, kas pilnvarota parakstīt šo nolīgumu, lai uzliktu saistības Eiropas Savienībai.

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par Jaunzēlandes līdzdalību Eiropas Savienības militārajā krīzes vadības operācijā Bosnijā un Hercegovinā (operācija Althea)

EIROPAS SAVIENĪBA (ES),

no vienas puses, un

JAUNZĒLANDES VALDĪBA (JAUNZĒLANDE),

no otras puses,

turpmāk – “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Līdzdalība operācijā

1. Jaunzēlande pievienojas 2004. gada 12. jūlija Vienotajai rīcībai 2004/570/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā un jebkurai vienotai rīcībai vai lēmumam, ar ko Eiropas Savienības Padome nolemj paplašināt ES militāro krīzes vadības operāciju saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un jebkādiem nepieciešamiem īstenošanas noteikumiem.

2. Jaunzēlandes ieguldījums ES militārajā krīzes vadības operācijā neskar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

3. Jaunzēlande nodrošina to, ka tās bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes vadības operācijā, veic savus pienākumus atbilstīgi:

—	Vienotajai rīcībai 2004/570/KĀDP un tās iespējamiem turpmākiem grozījumiem,

—	operācijas plānam,

—	īstenošanas pasākumiem.

4. Jaunzēlandes operācijai norīkotie bruņotie spēki un personāls veic pienākumus un darbojas vienīgi ES militārās krīzes vadības operācijas interesēs.

5. Jaunzēlande laikus informē ES operācijas komandieri par jebkurām pārmaiņām attiecībā uz tās līdzdalību operācijā.

2. pants

Bruņoto spēku statuss

1. To bruņoto spēku un personāla statusu, ko Jaunzēlande norīko darbam ES militārajā krīzes vadības operācijā, reglamentē noteikumi, kas ietverti Apvienoto Nāciju Drošības padomes 2004. gada 22. novembra Rezolūcijas 1575 (2004) 12. punktā.

2. Uz štābu nosūtīto bruņoto spēku un personāla statusu vai vadības elementus, kas izvietoti ārpus Bosnijas un Hercegovinas, reglamentē, štābam, attiecīgiem vadības elementiem un Jaunzēlandei savstarpēji vienojoties.

3. Neskarot 1. punktā minētos noteikumus par bruņoto spēku statusu, bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes vadības operācijā, paliek Jaunzēlandes jurisdikcijā.

4. Jaunzēlande ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kuras saistītas ar līdzdalību ES militārajā krīzes vadības operācijā un kuras iesniedz tās bruņotie spēki un personāls vai kuras attiecas uz tās bruņotajiem spēkiem un personālu. Jaunzēlande ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu, pret jebkuriem tās bruņotajiem spēkiem un personāla pārstāvjiem saskaņā ar tās tiesību aktiem.

5. Jaunzēlande apņemas nākt klajā ar paziņojumu par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās ES militārajā krīzes vadības operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

6. Eiropas Savienība apņemas nodrošināt, ka dalībvalstis nāk klajā ar paziņojumu par atteikšanos no prasībām saistībā ar Jaunzēlandes dalību ES militārajā krīzes vadības operācijā, un apņemas to darīt, parakstot šo nolīgumu.

3. pants

Slepena informācija

1. Jaunzēlande veic atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu slepenas ES informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes drošības reglamentu, kas ietverts Padomes 2001. gada 19. marta Lēmumā 2001/264/EK (4), un saskaņā ar turpmākajām norādēm, ko sniegušas kompetentās iestādes, tostarp ES operācijas komandieris.

2. Ja ES un Jaunzēlande ir noslēgušas nolīgumu par slepenas informācijas apmaiņas drošības procedūrām, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES militāro krīzes vadības operāciju.

4. pants

Komandķēde

1. Visi bruņotie spēki un personāls, kas piedalās ES militārajā krīzes vadības operācijā, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

2. Valsts iestādes nodod operatīvo un taktisko vadību un/vai savu bruņoto spēku un personāla kontroli ES operācijas komandierim. ES operācijas komandierim ir tiesības savas pilnvaras deleģēt.

3. Jaunzēlandei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz ikdienas operācijas vadību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

4. ES operācijas komandieris pēc konsultācijām ar Jaunzēlandi var jebkurā laikā pieprasīt Jaunzēlandes ieguldījuma atsaukšanu.

5. Jaunzēlande ieceļ vecāko militāro pārstāvi (VMP), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu ES militārās krīzes vadības operācijas laikā. VMP apspriežas ar ES bruņoto spēku komandieri par visiem jautājumiem, kas skar operāciju, un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

5. pants

Finansiālie aspekti

1. Jaunzēlande uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās līdzdalību operācijā, izņemot tās izmaksas, ko sedz no kopējiem līdzekļiem, kā paredzēts šā nolīguma 1. panta 1. punktā minētajos juridiskajos instrumentos, kā arī Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmumā 2004/197/KĀDP, ar ko paredz finansēšanas mehānismu to ES operāciju kopējiem izdevumiem, kas saistīti ar militārajiem vai aizsardzības jautājumiem (5).

2. Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts(-īm), kurā(-ās) veic operāciju, Jaunzēlande, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju saskaņā ar noteikumiem par bruņoto spēku statusu, ja tādi ir, kā minēts šā nolīguma 2. panta 1. punktā.

6. pants

Pasākumi nolīguma īstenošanai

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstais pārstāvis un Jaunzēlandes attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

7. pants

Saistību neievērošana

Ja kāda no Pusēm neievēro tās saistības, kas noteiktas iepriekš minētajos pantos, otrai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

8. pants

Strīdu izšķiršana

Strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

9. pants

Spēkā stāšanās

1. Šis nolīgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

2. Šo nolīgumu piemēro pagaidu kārtībā, sākot no tā parakstīšanas dienas.

3. Šis nolīgums paliek spēkā, kamēr Jaunzēlande sniedz ieguldījumu operācijas darbībā.

Briselē, , angļu valodā četros eksemplāros

Eiropas Savienības vārdā —

Jaunzēlandes vārdā —

(1) OV L 252, 28.7.2004., 10. lpp.

(2) OV L 324, 27.10.2004., 20. lpp.

(3) OV L 325, 28.10.2004., 64. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu BiH/5/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 39. lpp.).

(4) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/194/EK (OV L 63, 28.2.2004., 48. lpp.).

(5) OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

DEKLARĀCIJAS,

kas minētas Nolīguma 2. panta 5. un 6. punktā

ES dalībvalstu deklarācija:

“Piemērojot ES 2004. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā, ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesiskā kārtība, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Jaunzēlandi tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīzes vadības operācijai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

—	radies Jaunzēlandes norīkotā personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes vadības operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

—	radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Jaunzēlandei, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, un izņemot gadījumus, kuros personāls no Jaunzēlandes, kas darbojas ES krīzes vadības operācijā un izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Jaunzēlandes deklarācija:

“Piemērojot ES 2004. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā, Jaunzēlande centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesiskā kārtība, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas iesaistīta ES krīzes vadības operācijā, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto ES krīzes vadības operācijai, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

—	radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar ES krīzes vadības operāciju, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

—

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstīm, kuras piedalās ES krīzes vadības operācijā, ja vien šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, kā arī, izņemot gadījumus, ja personāls, kas darbojas ES krīzes vadības operācijā un izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”