Galvenais ziņotājs:

David SVENTEK

Padomnieks	Petr ZAHRADNÍK
Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 8.4.2025. Eiropas Savienības Padome, 5.5.2025.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 164. pants, 175. pants, 177. pants, 178. pants, 322. pants un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	29.4.2025.
Plenārsesija Nr.	596
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	202/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK apzinās un piekrīt, ka bija jāveic 2021.–2027. gada kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšana, ņemot vērā radikālās nosacījumu un apstākļu izmaiņas salīdzinājumā ar tiem, kas dominēja laikā, kad tika pieņemti šīs politikas noteikumi.

1.2.

Vienlaikus EESK pieņem zināšanai faktu, ka minētā laikposma kohēzijas politikas pārskatīšana līdz šim ir bijusi visplašākā un visaptverošākā kohēzijas politikas vēsturē. Pat NextGenerationEU instrumenta izveide pēc Covid-19 pandēmijas un pirms šīs pārskatīšanas uzsākšanas nav bijusi pietiekama, lai pienācīgi reaģētu uz Eiropas Savienības jaunajām kopīgajām vajadzībām; tas radīja nepieciešamību šo politiku padziļināti pārskatīt jau perioda vidū. Tas tikai parāda, cik svarīgi ir Eiropas Savienības nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas ietver arī kohēzijas politiku, balstīt uz nākotnes vajadzībām atbilstošākiem un elastīgākiem principiem, kas ļauj reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

1.3.

Šajā sakarā EESK atzīst, ka pieaugošās vajadzības, piemēram, konkurētspējas, aizsardzības spēju veidošanas un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanas jomā, liek arī kohēzijas politikas ietvaros pārdefinēt prioritātes par labu minētajām nozarēm. No otras puses, EESK atzīst risku, ka visa šī jauno kohēzijas politikas mērķu “uzpūšana” varētu novirzīt uzmanību no kohēzijas politikas galvenā mērķa, proti, mazināt sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības starp ES reģioniem.

1.4.

Vienlaikus EESK uzskata, ka kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšana sniegs zināmu ieskatu par to, kāda būs turpmākā kohēzijas politika daudzgadu finanšu shēmā pēc 2027. gada, kas pašlaik tiek intensīvi gatavota. EESK būtu ļoti gandarīta, ja tā būtu, jo uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt satura nepārtrauktību starp abām secīgajām DFS, it īpaši ņemot vērā pašreizējos sarežģītos apstākļus un to, ka Eiropas Savienībai ir jābūt spēcīgai darbībspējai.

1.5.

Vienlaikus EESK aicina kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanu veikt sinerģijā un funkcionālā papildināmībā ar visas DFS pārskatīšanu, kurā būtiska nozīme ir arī konkurētspējai, aizsardzības spēju veidošanai un ES stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai.

1.6.

Šajā nolūkā EESK iesaka kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanā ne tikai koncentrēties vienīgi uz jaunajām tematiskajām prioritātēm, bet arī būtiski pārorientēt finansējumu uz finanšu instrumentu izmantošanu un tādējādi uz pieejamo resursu efektīvāku un mērķtiecīgāku izlietošanu. Laba iespēja nākotnei ir arī finanšu instrumentu un dotāciju apvienošana. Šai pieejai būtu savukārt jākļūst vēl acīmredzamākai nākamajā DFS laikposmam pēc 2027. gada, kas pašlaik tiek gatavota.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē arī centienus ieviest finansiālus atvieglojumus un stimulus, kas ļautu īstenot projektus saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm, proti, paplašinot tiesības uz lielāku priekšfinansējumu un avansa maksājumiem vai paredzot nulles iemaksu no valsts finansējuma, t. i., finansējumu, ko pilnībā sedz no ES budžeta, kā arī uz gadu pagarinot attiecināmību Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda izmantošanai. Komiteja iesaka to attiecināt arī uz Taisnīgas pārkārtošanās fondu. Attiecībā uz tematiskās koncentrācijas prasībām EESK atbalsta iespēju jaunajām stratēģiskajām prioritātēm, tostarp tām, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu, ieplānotās summas ieskaitīt tajās summās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām.

1.8.

Līdztekus EESK tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka tad, kad plānošanas periodā tiek pieņemts grozījums, tas ir izdevīgāks tām dalībvalstīm, kurām ir lēnāks līdzekļu apguves temps un kuru rīcībā līdz ar to ir lielāka daļa no sākotnējā piešķīruma, kas vēl nav atvēlēta projektiem, salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kuras ir centušās izmantot tām piešķirtos līdzekļus plānošanas perioda gaitā, tiklīdz tas ir sācies. Lai atrisinātu pašreizējās problēmas, 15 % robeža dalībvalstīm šķiet pārāk stingra prasība. EESK gan atzīst tās saistību ar atlikušo līdzekļu piešķiršanas procedūru vidusposma pārskatīšanas ietvaros; tomēr vienotas pieejas piemērošana dažos gadījumos var kavēt to finansiālo stimulu izmantošanu, kas piedāvāti, ņemot vērā katras atsevišķu programmas stratēģisko satvaru attiecīgā dalībvalstī.

1.9.

EESK norāda, ka kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanā tāpat kā DFS pārskatīšanā kopumā galvenā uzmanība ir pievērsta tikai ES budžeta izdevumu daļai un nemaz nav ņemta vērā tā ieņēmumu daļa. EESK uzsver, ka, neraugoties uz ilgstošām debatēm par ES pašu resursu reformu un jaunu resursu ieviešanu, konkrētu rezultātu līdz šim nav. Iespējams, ka 2021.–2027. gada perioda atlikušajā daļā tā nav vissvarīgākā problēma. Tomēr EESK aicina Eiropas Komisiju un it īpaši ES Padomi, kurā rodams galvenais šķērslis nespējai panākt vienošanos šajā jautājumā, nodrošināt, lai šī problēma tiktu atrisināta uzticamā un noturīgā veidā ar mērķi sagatavot Eiropas Savienības finansēšanu pēc 2027. gada.

1.10.

EESK ar pilnu atbildību uzsver: lai efektīvi un jēgpilni izmantotu finanšu resursus pēc kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanas, būtiski ir precīzi definēt jauno prioritāšu teritoriālo dimensiju saskaņā ar subsidiaritātes principu, proti, apzināt potenciālu un attiecīgos teritoriālos ieguvumus konkurētspējas atbalstam un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai, kā arī teritoriālo dimensiju, kas saistīta ar aizsardzības spēju veidošanu, jo daudzas no šīm prioritātēm vislabāk var risināt vienlaikus valsts un ES līmenī, un tāpēc tās drīzāk atbilst centralizēti pārvaldītajām DFS programmām. Lai nodrošinātu jauno prioritāšu teritoriālo dimensiju, galvenais nosacījums ir neradīt mākslīgus un neracionālus šķēršļus starp šīm prioritātēm, no vienas puses, un konverģences un teritoriālo atšķirību mazināšanas mērķiem, no otras puses, ņemot vērā, ka pirmie (t. i., konkurētspēja, aizsardzības spēju veidošana un stratēģiskā autonomija) ir tieši tie līdzekļi, kas ļauj sasniegt konverģences stiprināšanas un teritoriālo atšķirību mazināšanas mērķus.

2.   Temata apraksts, ņemot vērā tā kontekstu

2.1.

Saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu Eiropas Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu pārskatīt arī kohēzijas politiku. Šī pārskatīšana galvenokārt tiecas uz labāku atbalstu Eiropas Savienības stratēģiskajām prioritātēm tādās jomās kā konkurētspēja un dekarbonizācija, aizsardzība un drošība, reģioni pie ES austrumu robežas, cenas ziņā pieejami mājokļi, ūdensapgādes noturība un enerģētikas pārkārtošana.

2.2.

Mērķis ir ne tikai labāk orientēt kohēzijas politiku uz pašlaik aktuāliem un uz nākotni vērstiem jautājumiem, un tos īstenot dalībvalstu un reģionālā līmenī, bet arī ar to palīdzību turpināt kohēzijas politikas kursu, lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību starp Eiropas Savienības reģioniem. Minētās pārskatīšanas mērķis ir mudināt dalībvalstis pārplānot pieejamos resursus jaunajām investīciju prioritātēm.

2.3.

Lai stiprinātu ES konkurētspēju un mazinātu inovācijas plaisu starp ES un nozīmīgiem šīs jomas globālajiem dalībniekiem, Eiropas Komisija ierosina stiprināt uzņēmumu sektora pozīciju, paplašinot atbalsta piešķiršanu no ERAF lieliem uzņēmumiem, kas darbojas stratēģiski svarīgās nozarēs, piemēram, aizsardzībā, stratēģiskajās tehnoloģijās un dekarbonizācijā. Vienlaikus dalībvalstis tiek mudinātas palielināt investīcijas stratēģiskajās tehnoloģijās Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) ietvaros.

2.4.

Eiropas Komisija arī ierosina, ka dalībvalstis var izmantot kohēzijas politikas līdzekļus, lai veidotu noturīgu infrastruktūru militārās mobilitātes veicināšanai. Būtu jāatbalsta arī aizsardzības sektorā strādājošo MVU ražošanas jauda visos Eiropas Savienības reģionos. Turklāt attiecībā uz ES austrumu pierobežas reģioniem, ņemot vērā to tuvumu vietām, kur norisinās Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās kaujas, tiek ierosināts izmantot preferenciālu priekšfinansējuma līmeni ar nosacījumu, ka vismaz 15 % no to kopējiem finanšu līdzekļiem tiek pārplānoti jaunajām stratēģiskajām prioritātēm.

2.5.

Eiropas Komisija pašreizējo situāciju mājokļu tirgū vairākās dalībvalstīs definē kā tirgus nepilnību, ko ir pamatoti risināt ar publiskā sektora intervenci, proti, divkāršojot kohēzijas politikas finansējumu cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Paredzams, ka dalībvalstis spēs mobilizēt un apvienot privātos un publiskos līdzekļus, izmantojot jaunu finanšu instrumentu, kas izveidots sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un paredzēts, lai apvienotu kohēzijas politikas resursus ar resursiem no EIB, citām starptautiskajām finansēšanas iestādēm, valsts attīstību veicinošām bankām un privātajām komercbankām.

2.6.

Starp stratēģiskajām prioritārajām jomām, kurām par labu ir ierosināts pārplānot kohēzijas politikas tematisko satvaru, ir arī ūdens, un precīzāk – noturība šajā jomā; runa, citastarp, ir par ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras digitalizācijas vai sausuma un pārtuksnešošanās seku mazināšanas projektiem.

2.7.

Saistībā ar kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanu Eiropas Komisija arī ierosina par prioritāti noteikt investīcijas, ar kurām atbalstīt energotīklu starpsavienojumus un saistītās pārvades infrastruktūras, kā arī izvērst uzlādes infrastruktūras, lai ievērojami atvieglotu enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanu, tīras mobilitātes veicināšanu un dekarbonizācijas pasākumu īstenošanu.

2.8.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija ierosina finanšu stimulu sistēmu stratēģisko prioritāšu īstenošanai. Visiem kohēzijas politikas fondu atbalstītajiem projektiem, kas izstrādāti ES stratēģisko prioritāšu kontekstā, jābūt tiesīgiem saņemt priekšfinansējumu līdz 30% apmērā. Kohēzijas politikas programmas, kurās vismaz 15 % no to kopējā piešķīruma tiek novirzīti šīm prioritātēm, var saņemt vēl lielākus avansus un attiecināmības pagarinājumu uz gadu ERAF un Kohēzijas fonda izmantošanai. Turklāt investīcijas stratēģiskajās prioritātēs būtu jāsedz līdz 100 % apmērā no ES finansējuma visos reģionos.

3.   Vispārīgas piezīmes par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (ES) 2021/1058 un (ES) 2021/1056 (1)

3.1.

EESK uzskata, ka Komisijas uzsāktais kohēzijas politikas pārskatīšanas process ir solis pareizajā virzienā, kurš, ņemot vērā dziļās apstākļu izmaiņas, liecina par tās darbībspēju un ļauj nodrošināt kohēzijas politikai paredzēto līdzekļu efektīvu izlietojumu jomās, kas pašlaik ir Eiropas Savienības prioritātes. Pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka ar kohēzijas politikas ierobežotajiem resursiem varētu nepietikt, lai segtu jaunās stratēģiskās prioritātes.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšana ir visas DFS 2021.–2027. gadam pārskatīšanas daļa. Pārskatīšana tika veikta ES strauji mainīgo izaicinājumu un prioritāšu dēļ, kuras izpaužas kā jaunas vajadzības un nopietnas ārkārtas situācijas. Tāpēc DFS pārskatīšana ir ES budžeta elastības izpausme un liecina par tā satura pārorientāciju uz jomām, kurās ES attīstība ir būtiski apdraudēta vai atpaliek, piemēram, pētniecība kā globālās konkurētspējas pamats, migrācija un robežu pārvaldība, aizsardzība, ārējā darbība, reformas, kritiskās tehnoloģijas un stratēģiskās izejvielas, enerģētikas krīzes sekas.

3.3.

EESK uzskata, ka starp kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanu un kohēzijas politikas konkrēto formu pēc 2027. gada ir jānodrošina saprātīga tematiskā un procedūru nepārtrauktība; tas pats attiecas arī uz DFS kopumā. Šai nepārtrauktībai būtu jāizpaužas kā kvalitatīvam plānošanas procesam, kas ļauj nodrošināt, ka pašlaik noteiktās stratēģiskās prioritātes pilnībā iekļaujas turpmākās kohēzijas politikas satura ievirzē. Tajā pašā laikā tās satvaram vajadzētu būt pietiekami vispārīgam, lai varētu elastīgi pielāgoties izmaiņām, kas notiks nākamā finanšu plāna laikā, un apmierināt dalībvalstu konkrētās vajadzības, vienlaikus radot ES pievienoto vērtību.

3.4.

EESK ir pārliecināta, ka vidusposma pārskatīšanas stratēģisko prioritāšu izvēle ir veikta pareizi, un uzskata, ka ievērojamie kohēzijas politikas ietvaros piešķirtie resursi veicinās reģionu konkurētspējas attīstību. Komiteja uzskata, ka konkurētspējas jautājuma risināšana, ņemot vērā visu tā sarežģītību, ir visefektīvākais veids, kā pārvarēt nevienlīdzību starp reģioniem; šajā ziņā priekšroka būtu jādod reģioniem, kas ir mazāk attīstīti, kuriem draud atpalicība vai kuri ir iekļuvuši vidēji zemu ienākumu slazdā. Runājot par konkurētspēju, kohēzijas politikas ietvaros nav nepieciešams sistemātiski atbalstīt pasaules līmeņa izcilību; daudzos reģionos pietiek optimizēt to attīstības potenciālu atbilstoši viedās specializācijas principam, lai tiem nodrošinātu ilgtspējīgu un ilgtermiņa izaugsmi nākotnē.

3.5.

Vienlaikus EESK piekrīt, ka vēl viens būtisks jautājums, kam ir arī reģionāla līmeņa teritoriāla dimensija, ir aizsardzības un drošības spēju veidošana, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos pie Eiropas Savienības austrumu robežām. Lai gan aizsardzība un drošība pirmām kārtām ir jautājums, kas no subsidiaritātes viedokļa galvenokārt ir risināms ES un valsts līmenī (un jo lielāks ir situācijas pasliktināšanās risks, jo vairāk tā ir), nav ne mazāko šaubu, ka ir iespējama arī reģionālā sagatavotība, kas ietver novēršanas, informēšanas un izpildes aspektu. Jo tuvāk reģions atrodas apdraudējuma epicentram, jo steidzamāka kļūst tā stratēģiskā vajadzība. Šie noteikumi būtu jāpiemēro arī visām pārējām austrumu pierobežas dalībvalstīm un to reģioniem.

3.6.

Daudzās dalībvalstīs pienācīgs mājoklis pēdējā laikā ir kļuvis par nepieejamu preci. Lai gan par šā jautājuma risināšanu pirmām kārtām vajadzētu būt kompetentām un atbildīgām dalībvalstīm, EESK piekrīt arī viedoklim, ka ar Eiropas Savienības finansējumu ir iespējams mēģināt novērst trūkumus mājokļu jomā. Šajā nolūkā Komiteja iesaka pēc iespējas izmantot atmaksājamus finanšu instrumentus, kas mājokļu meklētājiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā parastajā tirgū. Tajā pašā laikā EESK iesaka mājokļu atbalstu no ES finansējuma novirzīt konkrētiem un precīziem mērķiem, piemēram, mājokļu piedāvājums, lai radītu darbvietas uzņēmējdarbības projekta ietvaros, vai attiecīgā gadījumā mājokļu atbalstam, lai veicinātu apmešanos attiecīgajā reģionā un tādējādi ierobežotu tā iedzīvotāju skaita samazināšanos.

3.7.

Reaģējot uz klimata pārmaiņām, ūdens ir būtisks aspekts, un tāpēc tas ir svarīgs Eiropas zaļā kursa parametrs. Ņemot vērā ūdensteču, ūdens avotu un ar plūdiem un sausumu saistīto risku pārrobežu raksturu, šis temats ir svarīgs arī saistībā ar kohēzijas politikas pārskatīšanu. Tomēr šajā gadījumā EESK iesaka skaidri nošķirt, no vienas puses, ar ūdens resursu izmantošanu un no tās izrietošajiem riskiem saistītās profilakses un investīciju darbības un, no otras puses, izdevumus par ārkārtas pasākumiem un kaitējuma seku pārvaldību, kas būtu jārisina ārpus kohēzijas politikas darbības programmām.

3.8.

Konkurētspējas kompass un tīras rūpniecības kurss ir pārliecinoši pierādījuši energosistēmas nozīmi ekonomikas pienācīgas darbības un atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšanā Eiropas Savienībā, kā tas it īpaši bija vērojams nesenās enerģētiskās krīzes laikā, kas enerģētikas parametrus padarīja par būtisku šķērsli konkurētspējai un izraisīja arī iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos mazāku reālo ienākumu veidā. Tāpēc viena no prioritātēm neapšaubāmi ir vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot enerģijas ražošanas izmaksu lietderību un tās netraucētu transportēšanu dalībvalstīs un starp tām. Šajā kontekstā EESK tikai norāda, ka ES enerģētikas pārkārtošanas milzīgās izmaksas ievērojami pārsniedz kohēzijas politikas reālās iespējas, pat pēc tās pārskatīšanas, jo lielākā daļa šo izmaksu sloga gulsies uz valstu publiskajiem un privātajiem finanšu resursiem un kohēzijas politikas resursi var tikai daļēji mazināt šo slogu.

3.9.

Vienlaikus EESK var pamatoti rasties jautājums, kāpēc vidusposma pārskatīšanas stratēģisko prioritāšu sarakstā nav iekļauti daži citi svarīgi temati, kuri, visticamāk, dominēs diskusijās par nākamās DFS sagatavošanu. Starp šiem tematiem var minēt, piemēram, izglītības jautājumu, kam neapšaubāmi ir teritoriāla dimensija, un jautājumu par nevajadzīgu šķēršļu likvidēšanu vienotajā tirgū; šis aspekts kļūst arvien svarīgāks, palielinoties ASV jaunās administrācijas izraisītā globālā tirdzniecības un muitas kara eskalācijai. Šāda šķēršļu likvidēšana var novest pie jaunu papildu telpu atvēršanas, it īpaši attiecībā uz pakalpojumu brīvu apriti un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un uzņēmējdarbības brīvību: tie ir aspekti, kas ir īpaši svarīgi pārrobežu starpreģionālajām attiecībām.

3.10.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par papildu finansiāliem stimuliem, lai elastīgāk reaģētu uz jaunajām stratēģiskajām prioritātēm, un iesaka turpināt attīstīt šo ideju un mudināt dalībvalstis, it īpaši tās, kuras šo iespēju pienācīgi neizmanto, izmantot atmaksājamus finanšu instrumentus. Pēdējā laikā ir apstiprinājies šāda veida finansējuma pieaugums jomās, kurās nebija tradīciju to izmantot, piemēram, mājokļu, profesionālās apmācības, sociālajā un veselības aizsardzības jomā, lietišķo pētījumu izstrādē ar reālu kapitalizācijas potenciālu, enerģētikas pārkārtošanā, un tas varētu rast plašāku atspoguļojumu pārskatītajā kohēzijas politikā.

3.11.

Vienlaikus EESK vērš uzmanību uz faktu, ka kohēzijas politikas pārskatīšana varētu nebūt tik steidzama, ja būtu atrisināts jautājums par jaunu ES pašu resursu iegūšanu, kas palielinātu ES fiskālo kapacitāti un ļautu tai elastīgāk reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem daudz ātrāk un bez papildu administratīvām un procesuālām darbībām.

4.   Vispārīgas piezīmes par priekšlikumu Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (2)

4.1.

EESK mudina, ka jebkura ESF+ līdzekļu pārdale saskaņā ar grozīto regulu jāveic, rūpīgi apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām pašvaldībām, un it īpaši ņemot vērā ESF+ mērķus un pamatprincipus. Tas saskan ar EESK konsekvento atbalstu līdzdalīgai pārvaldībai sociālajā un kohēzijas politikā, jo ieinteresēto pušu iesaistes stiprināšana nodrošina un stiprina demokrātisko leģitimitāti, sociālo un pilsonisko dialogu, reģionālo atbildību un efektīvāku pielāgošanos reālajām darba tirgus vajadzībām.

4.2.

EESK atzīst, ka ir svarīgi attīstīt prasmes tādās stratēģiskās nozarēs kā aizsardzība, digitalizācija, dekarbonizācija un tīrās tehnoloģijas, taču uzsver, ka tas nedrīkst notikt uz sociālās iekļaušanas, nabadzības mazināšanas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanas rēķina. Ar grozīto regulu ir jānodrošina, ka neaizsargātas grupas, tostarp mazkvalificēti darba ņēmēji, ilgstoši bezdarbnieki un atstumtas vai citādi nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, piemēram, sievietes, jaunieši un migranti, turpina saņemt atbalstu no ESF+ kā fonda, kas tika izveidots ar spēcīgu sociālo dimensiju.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmēģināt Prasmju garantiju un iesaka to pārveidot par pastāvīgu mehānismu ESF+ ietvaros. Tam būtu jāgarantē iespēja pārkvalificēties un paaugstināt kvalifikāciju visiem darba ņēmējiem, kuriem draud darbavietas zudums, it īpaši reģionos, kuros notiek rūpniecības restrukturizācija vai aizsardzības nozares pārveide.

4.4.

Ņemot vērā kvalificēta darbaspēka starpnozaru un starpreģionu mobilitātes stratēģisko nozīmi, it īpaši strukturālo pārmaiņu laikā tādās nozarēs kā zaļās tehnoloģijas un aizsardzība, EESK aicina īstenot mērķtiecīgus ESF+ pasākumus, lai atbalstītu pārrobežu un starpnozaru mobilitāti. Tam būtu jāietver darba piemeklēšana, valodu apmācība, kvalifikāciju atzīšana, apmācība un, ja iespējams, pārcelšanas atbalsts.

4.5.

EESK atbalsta ierosinātos lielākas elastības un priekšfinansējuma pasākumus, it īpaši programmām, kas pārdala resursus jaunām prioritātēm, un pierobežas reģioniem, kuri saskaras ar akūtām problēmām. Tomēr vienkāršošana nedrīkst apdraudēt pārredzamību, efektivitāti vai atbilstību ES pamatvērtībām un valstu līdzfinansējuma līmeņiem. EESK aicina regulāri un pārredzami uzraudzīt pārplānoto līdzekļu izlietojumu, pienācīgi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un uzsver, ka visām darbībām arī turpmāk ir jāatbilst piemērojamajiem ES pamatprincipiem un vērtībām.

4.6.

EESK stingri iestājas par lielāku finansiālo elastību, piemēram, 100 % Savienības finansējumu un lielāku priekšfinansējumu ESF+ programmām tikai tajos reģionos, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un ES austrumu robežu. Šīs teritorijas atrodas ES ģeopolitisko un sociālo problēmu priekšējās līnijās un saskaras ar īpašiem apdraudējumiem. EESK iesaka ESF+ ietvaros izstrādāt īpaši pielāgotas stratēģijas, lai atdzīvinātu vietējo ekonomiku un darba tirgu, risinātu demogrāfiskās lejupslīdes problēmas un stiprinātu sociālo infrastruktūru.

4.7.

Lai gan priekšlikums ļauj mērķtiecīgi atbalstīt prasmes tīro tehnoloģiju un digitalizācijas jomā, EESK iesaka visās ESF+ prioritātēs, kas saistītas ar aizsardzību, ekonomikas noturību vai teritoriālo kohēziju, sistemātiski integrēt divējādo pārkārtošanos. Tas ietver atbalstu digitālās pratības, zaļās uzņēmējdarbības un aprites ekonomikas prasmēm dažādās nozarēs un reģionos. Lai nodrošinātu godīgu, taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, visiem darba ņēmējiem, ne tikai tiem, kas strādā augsto tehnoloģiju nozarēs, ir jāapgūst nepieciešamās un uz nākotni vērstās prasmes, lai sekmīgi darbotos jaunajā ekonomikā. Šajā saistībā EESK uzsver, ka īpaša ESF+ procentuālā daļa ir jāpiešķir darba ņēmēju pastāvīgas apmācības programmām.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK norāda, ka attiecībā uz atbalstu ar aizsardzību un drošību saistītām darbībām, piemēram, aizsardzības industrijas gadījumā, ir ļoti iespējams, ka vēlāk šīs darbības būs iespējams izmantot arī civiliem mērķiem, it īpaši, ja mazināsies paaugstinātie drošības riski.

5.2.

Vienlaikus attiecībā gan uz pārskatīto, gan turpmāko kohēzijas politiku EESK atkārtoti atgādina, ka secinājumi, ko tā paudusi atzinumā “Uz rezultātiem orientēta kohēzijas politika”, joprojām ir spēkā (3). Šajā ziņā jāuzsver, ka efektīvas kohēzijas politikas pamatā ir ne tikai attiecīgo tematu un finansēšanas metožu izvēle, bet arī iekšējo procedūru un kritēriju izstrāde, jo tie ietekmē tās efektivitāti.

5.3.

Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar ūdeni, EESK atgādina, ka tā pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi “ES zilā kursa” koncepciju, ko tā iesaka iekļaut šo pasākumu darbības jomā.

---

(1)   COM(2025) 123 final.

(2)   COM(2025) 164 final.

(3)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums – Kohēzijas politika pēc 2027. gada: stingrāka orientācija uz rezultātiem. Problēmas, riski un iespējas (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Polijas pieprasījuma) (OV C, C/2025/2018, 30.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/2018/oj).