Ziņotājs:

Stefano MALLIA

Pilnsapulces lēmums	25.1.2023.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.9.2023.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2023.
Plenārsesija Nr.	583
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	203/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atkārtoti uzsver, ka pašreizējai klimata krīzei ir eksistenciāls raksturs un tādēļ ir vajadzīga tūlītēja, reāla un drosmīga rīcība. Pašapmierinātībai vairs nav vietas. Darba devēji, arodbiedrības un pilsoniskā sabiedrība izprot šo jautājumu, un visi ir vienisprātis.

1.2.

Attiecībā uz klimata diplomātiju EESK ir stingri pārliecināta, ka turpmākā virzība ir tās pilnveidošana par ES ārlietu un ārpolitikas pamatdarbību. Klimata diplomātijas pamatā ir preventīva un daudzlīmeņu diplomātija.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē līdz šim paveikto darbu un ES īstenoto “vadošā starpnieka” lomu starptautiskajās sarunās par klimatu, kas ietver vadību un starpniecību, izstrādājot starptautiskus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai, kas ietver gan klimata pārmaiņu cēloņus (mazināšanu), gan sekas (pielāgošanos tām). Tomēr Eiropas Savienībai, lai panāktu uzticēšanos un stiprinātu šo lomu, ir ne tikai jānosaka sev vērienīgi mērķi, bet tie arī ir efektīvi jāsasniedz.

1.4.

Lai ES kļūtu par centrālo virzītājspēku ceļā uz klimatneitralitāti, tai ir vajadzīgs jauns, stabils un ticams stratēģiskais plāns, kā pielāgot savu klimata diplomātiju pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Šajā stratēģijā būtu jānosaka gan īstermiņa, gan ilgtermiņa prioritātes un konkrētas darbības dažādiem ES dalībniekiem nolūkā integrēt klimatrīcību visās ārējās darbības jomās, tajā skaitā drošības un aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, transporta, migrācijas, attīstības sadarbības, finansiālās un tehniskās palīdzības, kultūras un veselības aprūpes jomā. Tai būtu arī jāpapildina klimata diplomātijas instrumentu kopums ar jaunām iniciatīvām, kas ļaus ne tikai izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā, bet arī dalīties ar ES pieredzi un paraugpraksi, kā arī sadalīt klimata un taisnīgas pārkārtošanās izmaksas un ieguvumus.

1.5.

EESK stingri iestājas par plašāku skatījumu uz Eiropas klimata diplomātiju, kas ietver virkni dažādu pasākumu, kuros iesaistīti ne tikai valsts, bet arī nevalstiskie dalībnieki. Eiropas klimata diplomātijā jāņem vērā un maksimāli jāizmanto pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora ieinteresēto personu, uzņēmumu un arodbiedrību loma. Kopīgi veidojot politiku, kas būs viegli pieņemama un īstenojama, klimata diplomātija gūs labumu no risinājumiem, kas rasti citos līmeņos (piemēram, reģionālajā un vietējā līmenī), kā arī no labākas īstenošanas, ko var kopīgot ārēji. Pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram ir nozīmīga loma klimata diplomātijā, un ar pareizu atbalstu un tiesisko regulējumu tie var eksportēt paraugpraksi saviem ārvalstu kolēģiem.

1.6.

Lai uzlabotu iepriekš minēto, EESK atgādina par saviem priekšlikumiem izveidot pilsoniskās sabiedrības klimata diplomātijas tīklu un stiprināt vietējās konsultantu grupas (VKG). EESK uzskata, ka ES būtu jānosaka klimata pārmaiņas par stratēģisku prioritāti diplomātiskajos dialogos un iniciatīvās, kas notiek dažādos forumos un ar dažādiem partneriem.

1.7.

Ceļā uz COP 28 Eiropas klimata diplomātijai būs jāgūst panākumi, īstenojot divus nepieciešamos pasākumus. Pirmkārt, pamatojoties uz ES būtisko ieguldījumu zaudējumu un kaitējuma fonda izveidē COP 27, ES jāturpina censties panākt tā efektīvu darbību. Otrkārt, tā kā COP 28 notiks Parīzes klimata nolīguma globālās izsvēršanas pēdējais posms un zinot, ka pašreizējās globālās saistības nav pietiekamas, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, ES būtu jāmobilizē visi centieni un līdzekļi nolūkā pārliecināt citas valstis atjaunināt savus 2030. gada mērķrādītājus, atbalstīt tos ar reālu rīcību un labāk izmantot visus pieejamos risinājumus.

2.   Šā atzinuma mērķis

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir sniegt EESK vispārējo skatījumu uz klimata diplomātijas jautājumu. Īsāk sakot, klimata diplomātija veido klimata pārmaiņas kā ārējās darbības politikas elementu un uzsver nepieciešamību integrēt klimata mērķus un risināt klimata riskus augstākajā diplomātiskajā līmenī un visās politikas jomās.

2.2.

EESK vēlas ieņemt institucionālu nostāju, lai paustu ES organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli par klimata diplomātijas izšķirošo lomu Parīzes klimata nolīguma īstenošanā un par ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kopš pirmā ES ziņojuma par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību (“Solanas 2008. gada ziņojums” (1)), kurā skaidri norādīts, ka klimata pārmaiņas rada draudus drošībai un stabilitātei visā pasaulē, ES ir uzskatījusi klimata pārmaiņas par ārējās darbības politikas tematu un ir izstrādājusi klimata diplomātijas koncepciju un diplomātisko instrumentu kopumu, lai palielinātu klimata mērķus visā pasaulē. Lai gan sākotnēji šai koncepcijai bija valstu konotācija, pieeja klimata diplomātijai ir paplašināta, lai iekļautu nevalstisko dalībnieku un dažādu tīklu lomu starp valstīm un to iekšienē klimata mērķu sasniegšanā.

3.2.

Tāpēc ES ir bijusi nozīmīga “vadošā starpnieka” loma (2) starptautiskajās sarunās par klimatu, kas ietver vadību un starpniecību, izstrādājot starptautiskus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai, kas ietver gan klimata pārmaiņu cēloņus (mazināšanu), gan sekas (pielāgošanos tām). Stratēģisko alianšu izveide, pateicoties spēcīgai ES klimata diplomātijai, cita starpā veicināja Parīzes 2015. gada klimata nolīguma noslēgšanu. Kopumā ES ir panākusi ievērojamu progresu, uzlabojot savas pozīcijas kā klimata ziņā atbildīga līdere starptautiskajās attiecībās, tādējādi stiprinot savu maigo varu un starptautisko ietekmi (3). Pozitīvas norises šajā virzienā ietvēra pastāvīgu stratēģisko dokumentu atjaunināšanu šajā jautājumā, īpašā padomnieka klimata diplomātijas jautājumos iecelšanu Eiropas Ārējās darbības dienestā un ikgadējās klimata diplomātijas nedēļas organizēšanu, kuras laikā dažādi dalībnieki, tajā skaitā ES delegācijas trešās valstīs, veic saskaņotas darbības. EESK sniedz ieguldījumu šajos centienos, veicinot vietējās konsultantu grupas (VKG) sanāksmes, kas uzlabo tirdzniecības partnerības ar pusēm ārpus ES, pamatojoties uz zaļu, taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, un stiprinot pilsoniskās sabiedrības lomu šajos procesos.

3.3.

Eiropas zaļā kursa (EZK) uzsākšana 2019. gadā radīja jaunus izaicinājumus ES klimata diplomātijai. Eiropas zaļais kurss globālā mērogā ir līdz šim vērienīgākais Parīzes nolīguma īstenošanas plāns, kurā 2050. gadam ir noteikts dekarbonizācijas mērķis kopā ar apņemšanos aizsargāt un atjaunot dabu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiks atstāts novārtā. Šī stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES ekonomiku ilgtspējīgā veidā, nenovēršami ietekmēs ģeopolitiku (4). Pieņemot ES Klimata aktu un tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, EZK centieni ir kļuvuši juridiski saistoši un operatīvi. Šīs pārskatītās ES iekšējās politikas nostādnes, kurās noteikti vērienīgāki klimata mērķi, mainīs attiecības ar galvenajām energoresursu piegādātājvalstīm un valstīm, kas ražo atjaunīgo enerģiju un tīro tehnoloģiju izejvielas; tās ietekmēs arī tirdzniecības un ieguldījumu modeļus, galvenokārt izmantojot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

3.4.

Pat ja Eiropa līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāla, ar to noteikti nepietiks, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi mazināt globālo sasilšanu, jo ES emisijas pašlaik veido mazāk nekā 10 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tādējādi ES klimata diplomātijas lielākais uzdevums ir pārliecināt citas valstis palielināt savus mērķus klimata jomā, strauji dekarbonizēt savu ekonomiku un izstrādāt konkrētu politiku šo mērķu sasniegšanai, vienlaikus atbalstot visneaizsargātākās personas, kā arī veidot konstruktīvu dinamiku, veicinot ātrāku zaļo un taisnīgu pārkārtošanos, mobilizējot partnerības tīklus un uzlabojot savas diplomātiskās spējas.

3.5.

Ņemot vērā milzīgās energoapgādes drošības problēmas, ar kurām pašlaik saskaramies, klimata pasākumu nozīme vismaz uz laiku ir zaudējusi savu aktualitāti. Lai gan ES pēc Covid-19 pandēmijas bija nolēmusi paātrināt zaļo pārkārtošanos, karš Ukrainā un tam sekojošā enerģētikas krīze dažās dalībvalstīs ir ietekmējusi īstermiņa prioritātes, to skaitā ogļu izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas atlikšanu vai pat ieguldījumus jaunās fosilā kurināmā ieguves darbībās, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības. Šādi pasākumi trešām valstīm sūtīs mulsinošus vēstījumus, kas attaisnos to pārkārtošanās aizkavēšanos, jo zaļās pārkārtošanās paātrināšanai ir vajadzīga lielāka konsekvence, kā uzsvērts plānā strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā (REPowerEU).

3.6.

Klimata diplomātijas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no ES iekšpolitikas lēmumiem klimata jomā. Lai saglabātu uzticamību, ES ir ne tikai jānosaka vērienīgi mērķi, bet arī tie efektīvi jāsasniedz. Ir ļoti svarīgi atzīt, ka pat tad, ja pašreizējie mērķi tiek sasniegti, ES nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārsniegtu 1,5 oC. ES ir jāapliecina apņēmība attiecīgi izvirzīt vērienīgākus mērķus, atzīt savus trūkumus un izrādīt patiesu gatavību mācīties no citām valstīm, vienlaikus apmainoties ar paraugpraksi un pieredzi. Turklāt ES klimata politikas saskaņotība dažādās nozarēs ir būtiska, lai nodrošinātu konsekventu un vienotu pieeju klimata pārmaiņu problēmu risināšanā un vēl vairāk palielinātu ES kā pasaules klimata līderes uzticamību. Pieņemot šo visaptverošo pieeju, ES var veicināt autentiskas sadarbības vidi, stiprinot globālos centienus cīnīties pret klimata pārmaiņām un efektīvi reaģēt uz steidzamajām problēmām.

3.7.

2023. gads ir izšķirošs gads starptautiskajai klimata sistēmai. COP 28 notiks Parīzes klimata nolīguma globālās inventarizācijas trešais un pēdējais posms – process, kurā tiks izvērtēta nolīguma īstenošana. Šis solis ir izšķirošs, lai novērtētu pasaules kolektīvo progresu ceļā uz nolīguma mērķa un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Tomēr līdz šim iesniegtie nacionāli noteiktie devumi (NND) nepanāks neto emisiju samazinājumu atbilstīgi 1,5 oC mērķim. ES ir jāmobilizē savs partnerības tīkls, lai panāktu vienprātību par pilnīgu apņemšanos pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un paātrinātu ogļu izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu pasaulē. Šim nolūkam ES būtu jāparāda sava uzticamība un apņemšanās īstenot zaļo pārkārtošanos, saskaņojot savu enerģētikas politiku ar klimata mērķiem. Tā var sniegt norādījumus nākamās paaudzes NND.

3.8.

Daži lielākie emitētāji ir atbalstījuši vērienīgus klimata plānus, kas pilnībā neatbilst to starptautiskajām saistībām. ASV Inflācijas samazināšanas likumā ir iekļauts visaptverošs klimata politikas pasākumu kopums, kas palīdzēs otram lielākajam CO2 emitētājam aiz Ķīnas sasniegt 2030. gada klimata mērķi. Tomēr tam arī vajadzētu būt par iemeslu nopietnām bažām, jo subsīdijas klimatam draudzīgām tehnoloģijām, kas ietver prasības attiecībā uz vietējo saturu, radīs kropļojošu ietekmi un tādējādi piespiedīs konkurentus, tai skaitā it īpaši ES, īstenot tādu pašu virzību. Nevajadzētu pieļaut, ka cīņa pret klimata pārmaiņām pārvēršas par subsīdiju karu. Būtu jācenšas sadarboties, nevis konfrontēt. Tāpat ir jāpievēršas arī fosilā kurināmā subsīdijām.

4.   Īpašas piezīmes

ES kā galvenais virzītājspēks ceļā uz klimatneitralitāti

4.1.

EESK uzskata, ka ES būtu jānosaka klimata pārmaiņas par stratēģisku prioritāti diplomātiskajos dialogos un iniciatīvās, kas notiek dažādos forumos un ar dažādiem partneriem.

4.2.

EESK uzskata, ka ES būtu jāizvirza (un jāatjauno) klimata diplomātija kā viena no galvenajām ārējo attiecību un ārlietu politikas jomām. Tā kā klimata pārmaiņas kļūst par arvien nozīmīgāku migrācijas un citu parādību faktoru, kļūst pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā nākotnē klimata nelīdzsvarotība izraisīs daudzas ārējās problēmas, ar kurām saskarsies ES un tās dalībvalstis. Tāpēc klimata diplomātija būtu jāizvirza par visu diplomātisko attiecību pamatu un pilnībā jāintegrē tajās, tādējādi nodrošinot ES spēcīgu un jēgpilnu instrumentu, kas ļaus tai arī turpmāk būt pasaules diplomātiskajā avangardā.

4.3.

Lai ES kļūtu par galveno virzītājspēku ceļā uz klimatneitralitāti, tai ir vajadzīgs jauns, stabils un ticams stratēģiskais plāns, kā pielāgot savu klimata diplomātiju pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai. Šajā stratēģijā būtu jānosaka gan īstermiņa, gan ilgtermiņa prioritātes un konkrētas darbības dažādiem ES dalībniekiem nolūkā integrēt klimatrīcību visās ārējās darbības jomās, tai skaitā tirdzniecības, investīciju, transporta, migrācijas, attīstības sadarbības, kultūras un veselības aprūpes jomā.

4.4.

ES var papildināt klimata diplomātijas instrumentu kopumu ar jaunām iniciatīvām, kas ļaus ne tikai izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā“ bet arī dalīties ar ES pieredzi un novērst ar klimatu saistītos riskus. ES ir pienākums dalīties ar citām valstīm savā pieredzē un zināšanās par oglekļa emisiju samazināšanu, tai skaitā par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un energoefektivitātes tehnoloģijām, un atzīt atjaunīgās enerģijas izšķirošo nozīmi energoapgādes drošības uzlabošanā.

Visaptveroša pieeja ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā

4.5.

EESK atbalsta visaptverošu pieeju ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā. Tā uzskata klimata pārmaiņas ne tikai par vides problēmu, kurai nepieciešami tehniski vai uzvedības risinājumi, bet arī par sociālo problēmu, kuras risinājumi ietver arī ekonomiskās, politiskās, kultūras un institucionālās pārmaiņas. Dažiem no šiem risinājumiem ir potenciāls pārveidot sabiedrību tādā veidā, lai risinātu vairākas problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un noturības veidošanu, tai skaitā nabadzības un nevienlīdzības, pārtikas trūkuma, ūdens trūkuma, bioloģiskās daudzveidības zuduma un veselības aprūpes krīžu novēršanu. Vienlaikus šo problēmu risinājumi var veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tādēļ klimata diplomātijai vajadzētu būt visaptverošas stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai, pildot ES saistības sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Klimata diplomātija un tirdzniecības nolīgumi

4.6.

ES ir jāatzīst, cik svarīgi ir saskaņot tirdzniecības politiku ar tās vērienīgajiem mērķiem klimata jomā un klimata diplomātiju. Tam nepieciešama visaptveroša pieeja, kas nodrošina, ka emisijas tiek samazinātas kopumā, nevis nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem, kā tas ir noticis iepriekš. Sekmējot ilgtspēju un iekļaujot tirdzniecības nolīgumos klimata apsvērumus, ES var veicināt globālu satvaru virzībā uz vides aizsardzību un mazoglekļa praksi. Šādos nolīgumos obligāti jāiekļauj godīgas tirdzniecības prakse, tādējādi samazinot oglekļa emisiju pārvirzi (5) un novēršot emisiju ietilpīgu nozaru pārvietošanu uz valstīm ar mazāk stingriem vides aizsardzības noteikumiem. Tas ir izšķirošs elements, ja ES vēlas kļūt par pasaules līderi klimata pārmaiņu jomā.

Eiropas zaļais kurss un tā ietekme uz ES klimata diplomātiju

4.7.

Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāapzina un jāanalizē EZK īstenošanas ģeopolitiskā ietekme un iespējas, ņemot vērā pašreizējās iekšējās un ārējās problēmas un to ietekmi uz pilsonisko sabiedrību. Mums ir jāizpēta Eiropas zaļā kursa ģeopolitiskā ietekme uz uzņēmējiem un jāpastiprina dialogs par darījumdarbības iespējām un riskiem saistībā ar klimata pārmaiņām.

4.8.

Eiropas zaļā kursa efektīva īstenošana iekšēji nodrošina ES uzticamību, lai ietekmētu un iedvesmotu citus izstrādāt līdzīgus zaļās rīcības plānus. Tāpēc ES būtu jāuzlabo koordinācija starp ES dalībniekiem – gan dalībvalstīm, gan iestādēm –, lai saskaņotu to attiecīgo politiku ar klimata mērķiem un paātrinātu vietējā mēroga rīcību EZK īstenošanā. Būtu jāizveido labāka koordinācija ar dalībvalstu ārlietu ministrijām, mudinot tās saskaņot savas ārlietu ar klimata prasībām un EZK mērķiem.

4.9.

Zaļā kursa paketes ir daudz visaptverošākas nekā atsevišķi politikas elementi. ES var būt svarīga loma, sniedzot tehnisko palīdzību un veidojot spējas izstrādāt reģionālos rīcības plānus (piemēram, Vidusjūras reģiona valstu zaļo kursu saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību, ĀKK zaļo kursu saistībā ar ĀKK un ES partnerību vai Dienvidaustrumeiropas zaļo kursu saistībā ar Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesu) un veicināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

4.10.

Ne visām valstīm ir pietiekamas finansiālās un tehnoloģiskās iespējas vai nepieciešamās spējas, lai izvēlētos vienādu virzību. ES būtu jāvirza un jāattīsta infrastruktūras, finanšu un pārvaldības ceļi, mobilizējot publiskos un privātos finanšu avotus, lai palīdzētu partnervalstīm un kaimiņvalstīm pārvaldīt EZK ietekmi, veicināt to ekonomikas diversifikāciju, izstrādāt taisnīgas pārkārtošanās plānus un atbalstīt pielāgošanās un riska pārvaldības projektus, kas novērstu un samazinātu klimata nestabilitātes riskus.

Eiropas zilais kurss  (6)

4.11.

EESK uzskata, ka ūdens resursu krīze ir realitāte, kas jārisina gan ES, gan starptautiskā līmenī. Šī krīze ir jārisina tikpat steidzami kā klimata krīze, un tās abas patiešām ir skaidri saistītas. EESK aicina izveidot ES zilo kursu kā patstāvīgu stratēģisku prioritāti, kas savukārt prasa skaidru vadību gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī.

4.12.

EESK aicina izveidot Eiropas Ūdens resursu centru, kam būtu starptautiska dimensija un kas varētu palīdzēt valstīm, tostarp Eiropas kaimiņvalstīm un citām valstīm, ūdens resursu apsaimniekošanā. Šim centram būtu jāizceļ izcilas sadarbības piemēri un jāpiedāvā politikas ieteikumi zilā kursa politikas mērķu sasniegšanai.

COP 28 un starptautiskie nolīgumi

4.13.

ES ir bijusi izšķiroša nozīme, pieņemot revolucionāru lēmumu izveidot zaudējumu un kaitējuma fondu COP 27 Šarm eš Šeihā. Galvenais uzdevums nākamajā gadā būs fonda darbības uzsākšana un tā finanšu kapitalizācijas nodrošināšana. Lai nodrošinātu šā projekta turpmākus panākumus, ES klimata diplomātijas galvenajam mērķim ir jābūt līdzekļu mobilizēšanai zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanai.

4.14.

Cīņa pret klimata pārmaiņām nav tikai CO2 emisiju mazināšanas jautājums; tā ietver virkni dažādu pasākumu, it īpaši attiecībā uz pielāgošanos, ūdens resursu apsaimniekošanu, biodaudzveidības samazināšanos un piesārņojumu, kurus daudzos gadījumos labāk risināt sinerģiski, lai aizsargātu visneaizsargātākos. Dabas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi ES un visā pasaulē ar ES atbalstu saskaņā ar Kunmingas un Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu var radīt ieguvumus gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumu jomā.

4.15.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos 2030. gadam, kurus EESK ir atbalstījusi iepriekšējos atzinumos, ir atzīts, ka visi šie mērķi ir saistīti, un tie nodrošina globālu ceļvedi, kas aptver ne tikai aktuālo klimata jautājumu, bet arī citus ekonomiskās un sociālās ilgtspējas mērķus. Šajā kontekstā ES var būt noderīgs partneris citām valstīm, nodrošinot zinātību, zināšanas, paraugpraksi un tehnoloģijas IAM sasniegšanai, un iezīmēt ceļu turpmākajai virzībai.

Daudzlīmeņu diplomātija klimata jomā

4.16.

Klimata diplomātija ir daudzlīmeņu politika. Tas attiecas ne tikai uz tradicionālo starpvalstu diplomātiju, bet arī uz citu diplomātijas dalībnieku, piemēram, reģionu, pilsētu, uzņēmumu, arodbiedrību, akadēmisko aprindu, zinātnisko ekspertu, iesaisti. Visiem šiem vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem ir potenciāls kļūt par pārmaiņu un klimatiskās pārkārtošanās veicinātājiem. EESK uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai jāuzņemas būtiska loma vērienīgas un efektīvas klimata politikas izstrādē Eiropā un visā pasaulē. ES ir jārāda piemērs, nodrošinot strukturētu pilsoniskās sabiedrības, arī sieviešu un jauniešu, līdzdalību klimata politikas veidošanā, un jāmudina citas valstis īstenot līdzīgu līdzdalības un iekļaujošu pieeju, izstrādājot savus pasākumus klimata pārmaiņu jomā.

4.17.

Starptautisko sadarbību un koordināciju klimata jomā var panākt arī, izmantojot dažādus tīklus, kuros iesaistītas vietējās pašvaldības, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. EESK ierosina īstenot klimata diplomātijas koncepciju kā līdzekli dialoga veicināšanai un sadarbības stiprināšanai klimata pārmaiņu jautājumos visos līmeņos starp valstīm un to iekšienē, pilnībā ņemot vērā starptautisko cilvēktiesību īstenošanu. ES ir potenciāls paplašināt dialogu par to, kā veicināt klimata neitralitāti un kā ES īstenot taisnīgas pārejas un videi nekaitīgas atveseļošanās mērķus.

4.18.

Klimata diplomātijai būtu jāveicina paaudžu perspektīva, kas aizsargā nākamo paaudžu vajadzības un tiesības. Stratēģijas un politika jāveido tā, lai nodrošinātu to labklājību un ilgtspējīgu nākotni. Turklāt ir ļoti svarīgi atzīt jauniešu būtisko lomu klimata politikas veidošanā un jaunās perspektīvas, inovatīvas idejas un nelokāmo apņēmību risināt klimata krīzi. Iespēju nodrošināšana jauniešiem kā diplomātijas pārstāvjiem un viņu līdzdalības veicināšana starptautiskos tīklos var radīt ietekmīgu sadarbību un veicināt pārveidojošu rīcību ceļā uz ilgtspējīgāku pasauli.

4.19.

ES būtu jāuzņemas vadošā loma, informējot ne tikai par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem un iespējām, bet arī par klimata pasākumu izmaksām un ieguvumiem un radot pārmaiņām labvēlīgu vidi. EESK vērš uzmanību priekšlikumam izveidot pilsoniskās sabiedrības klimata diplomātijas tīklu, ko EESK ir atbalstījusi iepriekšējos atzinumos (7). Tajā arī ierosināts politiskajā darba kārtībā iesaistīt ieinteresētās personas, kuras ietekmē klimata pārmaiņu statusu, piemēram, medijus, rūpniecības nozari un pilsonisko sabiedrību kopumā. Sadarbība starp dažādām disciplīnām un nozarēm sniegs labākus rezultātus un virzīs sarunas uz risinājumu īstenošanu.

4.20.

EESK mudina ES iestādes izstrādāt un atbalstīt iniciatīvas jaunām līdzdalības un iekļaujošākām shēmām, kas ļauj kopīgi izstrādāt ar klimatu saistītus risinājumus pāri robežām.

---

(1)  https://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/reports/99387.pdf.

(2)  S. Oberthür (2016) “Where to go from Paris?” The European Union in climate geopolitics ”, Global Affairs (https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/23340460.2016.1166332).

(3)  Šis progress ir apkopots AFET komitejas pieprasītā pētījumā, kas publicēts 2021. gadā: D.Tanzler, D. Ivleva, T. Hausotter, EU climate change diplomacy in a post-COVID-19 world (https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/653643/EXPO_STU(2021)653643_EN.pdf).

(4)  M. Leonard, J Pisani-Ferry, J. Shapiro, S. Tagliapietra and G. Wolff (2021), “The geopolitics of the European Green Deal”, Policy Contribution 04/2021, Bruegel.

(5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES tirdzniecības politikas saderība ar Eiropas zaļo kursu” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 429, 11.12.2020., 66. lpp.).

(6)  EESK atzinums “Vispārējs atzinums “Aicinājums uz ES zilo kursu” ” (OV C, C/2024/878, 6.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/878/oj).

(7)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”” (OV C 275, 18.7.2022., 101. lpp.).