Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Lofotlam”

ES Nr.: PGI-NO-02899 — 25.1.2023

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Lofotlam”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Norvēģija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts “Lofotlam” ir tādu jēru gaļa, kas dzimuši, audzēti un ganījušies Lofotu salās [Lofoten]. Šis apzīmējums aptver svaigus un saldētus liemeņus, dabiskus primāros izcirtņus un gaļas gabalus.

Nokautā dzīvnieka liemeņa minimālajam svaram jābūt 16 kg, un nokautā dzīvnieka vecumam jābūt no 4 līdz 10 mēnešiem. Produkts “Lofotlam” saskaņā ar EUROP skalu ir jāklasificē O klasē vai augstākā klasē un pēc tauku procentuālā satura — 3. vai zemākā klasē. Visi jēri ir augstākās kvalitātes jēri.

Gaļā ir augsts intramuskulāro tauku īpatsvars, tā ir sulīga un maiga un viegli košļājama. Griezuma vietā gaļa atgādina marmoru, jo to caurvij plānas intramuskulāro tauku kārtiņas. Liemeņa ārpusē tauku kārtas nav izveidojušās. Produkts “Lofotlam” ir gaiši sarkanā krāsā, tam ir svaiga smarža, maiga konsistence, un tā garša nedaudz atgādina medījumdzīvnieku gaļas garšu. Gaļa ir dabiski sāļa.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Jēriem, no kuriem paredzēts iegūt produktu “Lofotlam”, vismaz 8 nedēļas jāganās atklāta lauka ganībās, kurās pieejami barojoši augi un zāle un kuras plešas no krasta un līdz kalnu virsotnēm.

Jēriem, kurus kauj rudenī, savācot tieši no ganībām, nekādu komerciālu barības maisījumu nenodrošina.

Jēriem, kas rudenī nav gatavi kaušanai, var izēdināt ierobežotu daudzumu komerciālu barības maisījumu, bet tiem nedrīkst būt neierobežota piekļuve šādai barībai. Kaušanas brīdī šo jēru vecums nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Komerciāli barības maisījumi nedrīkst saturēt zāles, konservantus vai jebkādus ģenētiski modificētus organismus vai to atvasinājumus.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Produkts “Lofotlam” ir tādu jēru gaļa, kas dzimuši, audzēti un ganījušies Lofotu salās.

Visi dzīvnieki pirms izlaišanas atklāta lauka ganībās jāaizsargā pret zarnu parazītiem.

Jēriem, no kuriem paredzēts iegūt produktu “Lofotlam”, jāpārtiek no barojošiem garšaugiem un zāles ganībās, kas plešas no krasta un līdz kalnu virsotnēm. Jēriem, no kuriem paredzēts iegūt produktu “Lofotlam” atklāta lauka ganībās jāatrodas vismaz 8 nedēļas.

Reģistrētie jēri, ko paredzēts nokaut, lai iegūtu produktu “Lofotlam”, no brīža, kad tie tiek savākti saimniecībā, līdz to nokaušanai un atdzesēšanai jātur atsevišķi no citiem dzīvniekiem.

Jēriem, kas rudenī nav gatavi kaušanai, ir brīva piekļuve rupjajai lopbarībai — zālei un ganībām. Tiem var izēdināt ierobežotu daudzumu komerciālu barības maisījumu, bet tiem nedrīkst būt neierobežota piekļuve šādai barībai. Šo jēru vecums kaušanas brīdī nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Produktam “Lofotlam” jābūt apzīmogotam ar apstiprinātu “Lofotlam” zīmogu 6 vietās uz liemeņa, proti, uz abiem augšstilbiem, sāniem un pleciem.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produkta “Lofotlam” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Røst, Værøy, Moskenes, Flakstad, Vestvågøy un Vågan, Hadsel pašvaldības teritorijā, Hadsel pašvaldības teritorijā, kas atrodas Austvågøy, Hadsel pašvaldības teritorijā, kura atrodas Hinnøya, austrumos robežojas ar Lødingen pašvaldības teritoriju, ziemeļos izvietots līnijā no Høgtinden līdz Svartskarvika, kas atrodas Ingelsfjorden, kā arī Raftsundet salās un Bråttøya og Hanøya Ingelsfjorden.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saiknes pamatā ir produkta specifiskā kvalitāte/īpašības, kas saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

Aitkopībai ir sena vēsturiska un tradicionāla saikne ar Lofotu salām, un tā, iespējams, tajās aizsākta vikingu laikā. Visizplatītākā cilvēku patērētā gaļa Lofotu salās bija jēra gaļa, tomēr aitas bija svarīgas arī vilnas ieguvei, lai no tās gatavotu apģērbu.

Senākais ieraksts par aitkopību Lofotu salās ir leģenda par karali Moru [Mår] no Verejas [Værøy] (iespējams, no vikingu laika), kurā teikts, ka viņam ir tik liels aitu ganāmpulks, ka tad, kad pirmā aita sasniedz piemājas lauku vārtus, pēdējā aita vēl nav šķērsojusi kalnu malu.

Ilgstošās aitkopības tradīcijas rezultātā Lofotu salās ir uzkrātas augsta līmeņa profesionālas zināšanas par to, kā izaudzēt vēlamās kvalitātes jērus. Galīgajai kvalitātei svarīgi faktori ir zināšanas par dzīvnieku audzēšanu, barošanu, pārvaldīšanu, uzraudzību un pārvietošanu ganību sezonā.

Jēriem “Lofotlam” parasti ir liels liemeņa svars, un tos klasificē kā augstākās kvalitātes jērus; tas saistāms ar barojošajām atklāta lauka ganībām. Ganību platības Lofotu salās ir unikālas. Dabas apstākļu mijiedarbība ar dabas resursu ilgtermiņa izmantošanu ir radījusi labus ganību apstākļus. Vairāk nekā 1 000 gadus ainavu veidojuši cilvēki, salās iegūstot koksni un ganot dzīvniekus. Tādējādi Lofotu salu ainava ir iekopta ainava, ko veido cilvēki un ganību dzīvnieki.

Lofotu salām raksturīgas stāvas kalnu nogāzes, ko līdz pat kalnu virsotnēm klāj zaļa zāle. Tādējādi jēriem ir piekļuve plašām atklāta lauka ganībām, kas plešas no krasta līdz kalnu virsotnēm. Krastā jēriem ir piekļuve svaigām Ziemeļu Ledus okeāna jūraszālēm, kas ir vērtīgs uztura bagātinātājs.

Lofotu salu zaļajās kalnu nogāzēs pieejama zāle un garšaugi, kas nodrošina, ka ganību dzīvnieki ļoti labi aug. Dzīvnieki ēd arī jauno koku lapas un neļauj atjaunoties blīviem mežiem. Atklātā ainava augu saknēm nodrošina daudz gaismas un siltuma, tāpēc augu raža ir lielāka nekā tik tālu ziemeļos varētu gaidīt. Šeit aug sugas, kas var izturēt ganību dzīvnieku ietekmi, proti, nomīdīšanu, mēslošanu un apēšanu. Vienlaikus tās ir olbaltumvielām bagātas sugas. Pastāvīga zāles noganīšana ganību sezonā veicina arī nepārtrauktu jaunu augu augšanu. Jaunajos augos ir vislielākais olbaltumvielu saturs, un tie dzīvniekiem garšo visvairāk, tāpēc dzīvnieki uzņem daudz barības.

Ziemas ir maigas, un augšanas sezona ir gara. Tāpēc jērus var agri laist plašās atklāta lauka ganībās, kurās pieejami barojoši garšaugi un sulīga zāle. Dažos apgabalos, kas atrodas lielākā augstumā virs jūras līmeņa, sniegs nenokūst līdz augustam. Tas nozīmē, ka jēri “Lofotlam” visu ganību sezonu barojas ar pavisam svaigiem, jauniem ganību augiem, kuros ir augsts olbaltumvielu saturs.

Jēra “Lofotlam” tipiskās īpašības ir vidēji liels liemeņa svars, labi attīstīta muskuļu masa un liels intramuskulāro tauku īpatsvars. Tas saistīts ar plašo barības vielām bagāto ganību zemi, kurā pieejamas jūraszāles, garšaugi un ganību zāle un kura stiepjas no krasta līdz — pēc sniega nokušanas — stāvo kalnu virsotnēm.

Augšanas līkne ir vienmērīga, muskuļu masa veidojas visā dzīvnieka ķermenī, un nav periodu, kad augšana aizkavējas. Minētais apvienojumā ar ganībām stāvā reljefā veicina labi attīstītus muskuļus ar intramuskulāriem taukiem. Rezultāts ir maiga, gaišas krāsas un garšīga gaļa ar svaigu aromātu, mīkstu konsistenci un nedaudz medījumdzīvnieku gaļu atgādinošu garšu.

Lofotu salu ganībās tradicionāli neliek laizāmo sāli, jo aitas un jēri pietiekami daudz sāls uzņem ar barību. Jūras šļakatas un okeāna vējš “iesāla” veģetāciju un nogādā tajā citas minerālvielas, palielinot ganību dzīvnieku apetīti. Produkts “Lofotlam” ir sālīts (jau dabiski sāļš).

Kopā ar ražotāju zināšanām, kas aitkopības jomā krātas vairākus simtus gadu, aprakstītais nodrošina augstas kvalitātes jēra gaļu.

Produktam “Lofotlam” tirgū ir ļoti garšīgas gaļas reputācija. “Lofotlam” ir nodēvēts par Norvēģijas labāko produktu, un tas pašlaik atrodams daudzu restorānu un viesnīcu ēdienkartēs.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

—

---

(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.