European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija C


C/2023/869

8.12.2023

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesvedības nodošanu krimināllietās”

(COM(2023) 185 final – 2023/0093 (COD))

(C/2023/869)

Ziņotājs:

Vasco DE MELLO

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 20.9.2023.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

5.9.2023.

Pieņemts plenārsesijā

20.9.2023.

Plenārsesija Nr.

581

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

209/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir novērst nepilnības Eiropas apcietināšanas ordera sistēmā, izveidojot vienotu režīmu kriminālprocesa nodošanai starp dalībvalstīm un tādējādi izvairoties no kriminālprocesa dublēšanās attiecībā uz vieniem un tiem pašiem nodarījumiem un vienu un to pašu fizisku personu vairāk nekā vienā dalībvalstī (non bis idem princips), kā arī novērst un samazināt nesodāmības fenomenu, ko rada kriminālvajāšanas neveikšana.

1.2.

Šajā nolūkā ir izveidots vienots noteikumu kopums attiecībā uz dalībvalstu sadarbību kriminālprocesa nosūtīšanā un saņemšanā.

1.3.

Otrkārt, priekšlikuma mērķis ir izveidot kopēju digitālu struktūru, kas ļauj pārsūtīt šādus procesuālos dokumentus.

1.4.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu šajā jautājumā.

1.5.

Tomēr attiecībā uz dažiem tiesību akta teksta aspektiem EESK uzskata, ka būtu jāpievieno vai jālabo daži punkti.

1.6.

Tāpēc attiecībā uz iesaistīto pušu pamattiesībām EESK uzskata, ka ir jābūt skaidrai atsaucei gan uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, gan uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kā arī uz citiem tiesību aktiem, kas vērsti uz pamattiesību aizsardzību.

1.7.

EESK vērš uzmanību uz to, ka ierosināto režīmu nedrīkstētu izmantot, lai aizdomās turētās/apsūdzētās personas varētu ērti piekļūt labvēlīgākam tiesiskajam režīmam, piemērojot procesuālos noteikumus.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu ieviest kopīgus digitālos rīkus, lai paātrinātu šo procesu, un uzskata, ka šie rīki būtu jāizveido, izmantojot Eiropas fondus.

1.9.

Tomēr, kā jau norādīts iepriekšējos atzinumos, būtu jāsaglabā papīra formāta saziņas kanāls, paturot prātā tos, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav piekļuves IT resursiem.

1.10.

EESK uzskata, ka viss tulkošanas process būtu jāveic ar vislielāko rūpību un ka nebūtu jāatļauj izmantot mākslīgo intelektu vai citus mehāniskus līdzekļus bez cilvēka iejaukšanās.

1.11.

EESK uzskata, ka tiesību aktos būtu jāparedz pušu tiesības iesniegt apelācijas sūdzību augstākas instances tiesā, pamatojoties uz procesuālo dokumentu neadekvātu tulkojumu.

1.12.

Kā norādīts iepriekšējos atzinumos, EESK uzskata, ka būtu jānodrošina apmācība visiem speciālistiem, kuri strādā šajā jomā, kā arī citām ieinteresētajām personām, piemēram, tulkotājiem.

1.13.

EESK uzskata, ka būtu jāparedz veids, kā risināt negatīvus konfliktus attiecībā uz jurisdikciju šā tiesību akta piemērošanas gadījumā.

1.14.

EESK uzsver, ka būtu jāsvītro iespēja, ka pieprasījuma iesniedzēja iestāde gadījumā, ja pārsūtīšana tiek apstiprināta, var nosūtīt tikai lietas daļu, nevis visu lietu.

1.15.

Tādējādi tiktu novērsta jebkāda patvaļas iespēja, kas noteikti varētu rasties, ja lietas tiek nodotas daļēji.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Vienotas personu, kapitāla, preču un pakalpojumu brīvas aprites telpas negatīvā puse ir tā, ka tiek radīta transnacionāla telpa, kurā var veikt noziedzīgas darbības.

2.2.

Kopš neatminamiem laikiem cilvēku sabiedrības ir deleģējušas valstij pilnvaras sodīt tos, kas pārkāpj likumu un izdara noziedzīgus nodarījumus, pretstatā privātam, uz atriebību vērstam tiesiskumam, kura pamatā ir tieša izrēķināšanās jeb princips “acs pret aci, zobs pret zobu”.

2.3.

Tas, ka pastāv ius puniendi, proti, valsts iespēja sodīt tos, kuri tās teritorijā pārkāpj tās tiesību aktus un tādējādi izdara noziegumus vai kuri ārvalsts teritorijā izdara noziedzīgus nodarījumus pret tās pilsoņiem, ir viena no valsts suverēnajai varai piemītošajām un centrālajām iezīmēm (1).

2.4.

Tā ir suverēnā vara, kas valstīm tik svarīga, ka lielākā daļa konstitūciju rezervē un piešķir parlamentiem ekskluzīvu kompetenci pieņemt tiesību aktus šajā jomā.

2.5.

Tomēr valsts īstenotā ius puniendi pielietošana, kas savā maksimālajā piemērošanas pakāpē var novest pie personas brīvības atņemšanas, vienmēr ir jāpapildina ar stingru pilsoņu pamattiesību kopumu, lai aizsargātu pilsoņus no iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas vai patvaļas, kas ir raksturīga tiem, kuri neievēro tiesiskuma jēdzienu.

2.6.

Kā minēts iepriekš, vienotā tirgus pastāvēšana rada daudzas problēmas saistībā ar kriminālās tiesvedības īstenošanu.

2.7.

Šādas starptautiskas telpas pastāvēšana, kurā starp valstīm notiek brīva personu, kapitāla, preču un pakalpojumu aprite, bez līdzīgas starptautiskas noziedznieku kriminālvajāšanas sistēmas var dot iespēju veikt noziedzīgas darbības dažādās teritorijās bez pienācīga soda vai radīt īstus patvēruma rezervātus noziedzniekiem.

2.8.

Attīstoties Eiropas integrācijai, arvien aktuālāka kļuva vajadzība pēc ciešākas sadarbības drošības un krimināltiesību jomā; sākotnēji tas tika panākts, noslēdzot dažādus līgumus starp dalībvalstīm par izdošanu un tiesu iestāžu sadarbību (2), kuru rezultātā šis jautājums tika iekļauts pašā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) gan kā ES un dalībvalstu dalīta kompetence, gan izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas aptver visu Eiropas Savienību (3).

2.9.

Tādējādi tā no starpvaldību sadarbības veida, kas balstās uz tiesu iestāžu sadarbības un izdošanas līgumiem, kuri noslēgti starp valstīm un kurā lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir sadalītas starp izpildvaru un tiesu varu, kļūst par tādu sadarbības sistēmu, kurā lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir kompetentajām tiesu iestādēm, bez izpildvaras iejaukšanās, kas atšķirībā no izdošanas procedūras ir pilnībā izslēgta no šī procesa.

2.10.

Šīs paradigmas maiņas, kas, kā jau minēts, ir nostiprināta LESD, stūrakmens ir tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas princips krimināllietās (4).

2.11.

Tomēr brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pastāvēšana Eiropas Savienībā būs iespējama tikai tad, ja būs līdzsvars starp brīvības, drošības un tiesiskuma principiem, pretējā gadījumā iluzoras un totalitāras drošības un tiesiskuma vārdā var tikt apdraudētas ikviena pilsoņa pamattiesības, brīvības un garantijas.

2.12.

Lai gūtu pārliecību par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, dalībvalstīm vienlīdzīgi vai līdzvērtīgi jāievēro pilsoņu pamattiesības, tādējādi nodrošinot, ka atzīšanas valsts kompetentā iestāde uzticas atzīta tiesas nolēmuma izpildei un paļaujas uz to.

2.13.

Šis savstarpējas atzīšanas princips vispirms tika īstenots Eiropas apcietināšanas orderī, krimināltiesību jomā (5), un pēc tam arī citos līdzīga rakstura tiesību aktos, piemēram, Eiropas izmeklēšanas rīkojumā (6).

2.14.

Lai gan Eiropas apcietināšanas ordera sistēma paredz savstarpējas atzīšanas principu, tajā tomēr tiek ievērotas pilsoņu tiesības, brīvības un garantijas (7).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Tāpat kā Eiropas apcietināšanas orderis, šis priekšlikums nolūkā reglamentēt to, kā kriminālprocess tiek nodots no vienas dalībvalsts uz citu, ir veids, kā efektīvāk un ātrāk apkarot transnacionālu noziedzību, tostarp organizēto noziedzību.

3.2.

Tomēr atšķirībā no Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas Komisija ar šo priekšlikumu cenšas izveidot vienotu tiesiskās sadarbības instrumentu ar tiešu iedarbību visai Eiropas Savienībai.

3.3.

Šīs jaunās regulas mērķis ir novērst nepilnības Eiropas apcietināšanas ordera sistēmā un uzlabot Eiropas kriminālās tiesvedības sistēmu, kā arī padarīt to efektīvāku, piemēram, izvairoties no dubultas tiesvedības par vieniem un tiem pašiem nodarījumiem un kurās iesaistītas vienas un tās pašas puses vairāk nekā vienā dalībvalstī, kā arī novērst un samazināt kriminālvajāšanas neveikšanas dēļ radušos nesodāmības gadījumus.

3.4.

Tomēr to nevar panākt bez pamattiesību un individuālo tiesību rūpīgas ievērošanas visā procesa gaitā, it īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajiem, personām ar invaliditāti un bērniem.

3.5.

Otrkārt, aplūkojamā regulas priekšlikuma mērķis ir palielināt juridisko noteiktību attiecībā uz tiesvedības nodošanu starp dalībvalstīm.

3.6.

EESK uzskata, ka svarīgas ir visas iniciatīvas, kuru mērķis ir dalībvalstīs apkarot pārrobežu noziedzību, it īpaši organizēto noziedzību (8).

3.7.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības teritorijā darbojas noziedzīgas organizācijas, kuru darbība rada ārkārtīgu kaitējumu Eiropas sabiedrībai, ir vajadzīga stingra un kopīga reakcija, kuras trūkums novedīs pie nesodāmības, kas noteikti nav vēlama.

3.8.

Lai gan šis jautājums ir dalībvalstu un Eiropas Savienības dalītā kompetencē (9), EESK uzskata, ka šajā priekšlikumā Komisijas izmantotais likumdošanas instruments, proti, regula, ir drosmīga izvēle, ņemot vērā, ka dalībvalstīm šis jautājums ir ļoti sensitīvs, jo tā ir iepriekš minētajai valstu suverenitātei raksturīga kompetence.

3.9.

Tomēr EESK uzskata, ka izvēlētais risinājums ir pareizs, jo tas ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķi standartizēt procedūras visās dalībvalstīs (10).

3.10.

Kā norādīts šā tiesību akta projekta paskaidrojuma rakstā, pārrobežu noziedzību var efektīvi apkarot tikai tad, ja ir kopīgi noteikumi par kriminālprocesa nodošanu.

3.11.

EESK uzskata, ka šajā regulas priekšlikumā ir panākta pilsoņu pamattiesību aizsardzība gan no aizdomās turēto/apsūdzēto, gan cietušo viedokļa, proti, vai nu pastāvot standarta iemesliem pārsūtīšanas atteikumam, vai arī paredzot aizdomās turētās/apsūdzētās personas un cietušā tiesības tikt uzklausītiem un pārsūdzēt.

3.12.

Tomēr EESK uzskata, ka regulas priekšlikumā būtu jāiekļauj skaidra atsauce gan uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, gan uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kā arī citiem tiesību aktiem, kas vērsti uz pamattiesību aizsardzību (11).

3.13.

EESK vērš uzmanību uz to, ka iespēja nodot kriminālprocesu no valstīm, kurās ir piemērojams likumības princips (12), uz valstīm, kurās tiek piemērots lietderīguma princips (13), varētu būt faktors, kas noziedzīga nodarījuma izdarītājam dod priekšrocību, ļaujot saņemt viņam labvēlīgāku sodu, kas savukārt varētu kaitēt attiecīgā tiesību akta mērķiem (14).

3.14.

EESK uzskata, ka ļoti pozitīvi ir tas, ka lietas tiek nodotas starp dalībvalstu tiesu iestādēm, izmantojot digitālās procedūras.

3.15.

Tomēr būtu jāsaglabā iespēja izmantot papīra formāta saziņas kanālu, un būtu jānodrošina, ka informācija ir pieejama visiem, it īpaši visneaizsargātākajiem (15).

3.16.

Tomēr EESK uzsver, ka šajā nolūkā nepietiek ar to, ka tiek izveidota vienota piemērošana ar kopīgiem noteikumiem. ES līmenī būtu jāizveido spēcīga infrastruktūra, kas būtu kopīga visām dalībvalstīm un būtu sadarbspējīga ar dažādajām dalībvalstu izmantotajām sistēmām.

3.17.

Kā jau norādīts iepriekšējos atzinumos (16), EESK uzskata, ka šie ieguldījumi būtu jāfinansē no ES līdzekļiem.

3.18.

Kā jau norādīts citos atzinumos (17), EESK uzskata, ka, lai šo tiesību aktu varētu piemērot pareizi, ir nepieciešama praktizējošo personu apmācība gan šajā jomā, gan attiecībā uz visas digitālās sistēmas izmantošanu, kas atbalstīs lietu nodošanu starp dalībvalstīm.

3.19.

Šādā apmācībā būtu jāņem vērā aizdomās turēto/apsūdzēto personu, liecinieku un neaizsargātu cietušo īpatnības un vajadzības.

3.20.

Lai gan apmācībai vajadzētu it īpaši būt vērstai uz tiesnešiem un prokuroriem, EESK uzskata, ka svarīgi ir plašāk apmācīt arī citus galvenos tiesas procesa dalībniekus, tostarp advokātus, tulkotājus utt (18).

3.21.

EESK uzsver, ka visu lietās iesniegto dokumentu tulkojumiem jābūt pēc iespējas precīzākiem un uzticamākiem.

3.22.

Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka katrā lietā esošo dokumentu tulkojumi ir uzticami.

3.23.

EESK uzskata, ka regulas priekšlikumā būtu jāparedz noteikums, kas tulkojumus aizliedz veikt ar mehāniskiem vai uz IT balstītiem līdzekļiem vai ar mākslīgā intelekta palīdzību.

3.24.

Tulkojumi, kas sagatavoti bez cilvēka ieguldījuma, var novest pie kļūdainiem secinājumiem un līdz ar to pie tiesas kļūdām un nepareiziem lēmumiem.

3.25.

EESK vērš uzmanību uz to, ka izmaksas, kas saistītas ar procedūrā ietilpstošo dokumentu tulkošanu, var novest pie tā, ka tulkošana tiek veikta pēc pazemināta standarta, tādējādi vājinot procesā iesaistīto personu tiesības un garantijas.

3.26.

EESK uzskata, ka aizdomās turētajām/apsūdzētajām personām, kā arī cietušajiem būtu jāpiešķir apstrīdēšanas/pārsūdzības tiesības jautājumos, kas attiecas uz lietas tulkojumu.

3.27.

Visbeidzot, divas noslēguma piezīmes.

3.28.

Regulas priekšlikumā nav paredzēts nekāds risinājums ar jurisdikciju saistīta negatīva konflikta gadījumā.

3.28.1.

Citiem vārdiem sakot, ja lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāde atsakās akceptēt tiesvedības nodošanu, var rasties iespēja, ka kriminālvajāšana neturpināsies, jo abu attiecīgo dalībvalstu iestādes uzskata, ka tām nav kriminālprocesa virzībai nepieciešamās jurisdikcijas.

3.28.1.1.

EESK uzskata, ka šādos gadījumos būtu jāparedz tiesas procedūra šo konfliktu atrisināšanai, kas varētu ietvert kompetences piešķiršanu Eiropas Savienības Tiesai risināt šādus konfliktus.

3.28.2.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējai iestādei pēc tam, kad tā piekrīt kriminālprocesa nodošanai, būtu jānosūta viss lietas oriģināleksemplārs kopā ar tā tulkojumu vai kopija.

3.28.2.1.

Tāpēc EESK uzskata, ka būtu jāsvītro atsauce uz iespēju pārsūtīt tikai attiecīgās daļas, jo tas apdraud aizdomās turēto/apsūdzēto personu tiesības uz aizstāvību un cietušo tiesības.

3.28.2.2.

Tādējādi tiktu novērsts kārdinājums patvaļīgi nosūtīt tādus procesuālos dokumentus, kas var būt izdevīgāki vienai vai otrai no iesaistītajām pusēm.

Briselē, 2023. gada 20. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE


(1)  Jāatzīmē, ka ārvalstu tiesību aktu piemērošana noziegumiem, kas izdarīti konkrētā teritorijā, vienmēr ir bijusi skaidra valsts suverenitātes zuduma izpausme attiecībā uz šīs teritorijas pilsoņiem, piemēram, situācija Ķīnā 19. gadsimta beigās, kad eiropieši piespieda Ķīnas valsti atļaut šo valstu valstspiederīgos tiesāt privāti un saskaņā ar viņu izcelsmes valstu tiesību aktiem.

(2)  Šajā sakarā sk. 1957. gada Eiropas Konvenciju par izdošanu, 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās, 1972. gada 15. maija Eiropas Konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās, Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un daudzos daudzpusējos un divpusējos izdošanas līgumus, kas noslēgti starp dažādām dalībvalstīm.

(3)  Sk. LESD 3. panta 2. punktu un 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu, kā arī V sadaļu, it īpaši 67. un 82. pantu.

(4)  Tiesas nolēmumu krimināllietās savstarpējas atzīšanas princips, kas noteikts LESD 67. panta 3. punktā, galu galā ietver citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemta tiesas nolēmuma atzīšanu, kura sekas atzīšanas valstī ir līdzvērtīgas tām, ko rada kompetenta valsts iestāde (sk. Manuel Monteiro Guedes publikāciju Do mandado de detenção europeu, 65. lpp., Almedina, Coimbra, 2006. gads). Tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas princips ir pretrunā izdošanas līgumiem raksturīgajam abpusējas sodāmības principam un nozīmē, ka, lai varētu veikt izdošanu, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai inkriminētā rīcība ir jākvalificē kā noziedzīgs nodarījums vai nu lūguma iesniedzējas valsts, vai lūguma saņēmējas valsts tiesību aktos.

(5)  Attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi sk. Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – dažu dalībvalstu paziņojumi par pamatlēmuma pieņemšanu (OV L 190, 18.7.2002, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), ar ko groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem (OV L 81, 27.3.2009., 24. lpp.).

(6)  Par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(7)  Tas pilnībā izriet no to Eiropas apcietināšanas ordera atteikuma iemeslu saraksta, uz kuriem var atsaukties atzīšanas valsts kompetentā iestāde, no paša ordera piemērošanas robežām un, visbeidzot, no aizdomās turētās/apsūdzētās personas procesuālo tiesību noteikšanas.

(8)  Savā atzinumā par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa” ” (COM(2020) 710 final) (OV C 286, 16.7.2021., 88. lpp.) EESK norāda, ka tieslietu sistēmu digitalizācija ir būtisks instruments, kas ļauj dalībvalstu iestādēm izveidot reālu partnerību cīņā pret noziedzīgām darbībām, kuras nopietni apdraud Eiropas telpu.

(9)  Sk. LESD 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu.

(10)  Tas var novest pie federalizācijas procesa, kurā būs jārūpējas par to, lai tiktu respektētas nacionālās jūtas.

(11)  Ir svarīgi noteikt pamattiesību jēdzienus, kas ir jāaizstāv, neatkarīgi no tā, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievēro šīs tiesības, piemērojot “[…] Savienības tiesību aktus […]” neatkarīgi no tā, vai tie ir primārie vai sekundārie tiesību akti.

(12)  Tiesību doktrīnā likumības princips kriminālprocesā ir definēts kā tiesu iestādei noteikts juridisks pienākums uzsākt kriminālvajāšanu bez iespējas noteikt sodu, vienojoties ar aizdomās turēto/apsūdzēto personu.

(13)  Atšķirībā no likumības principa lietderīguma princips paver tiesu iestādei, kas virza kriminālprocesu, iespēju vienoties ar aizdomās turēto/apsūdzēto par piemērojamā soda apmēru, un tiesas loma aprobežojas tikai ar panāktās vienošanās apstiprināšanu.

(14)  Šis regulas priekšlikums nevar kalpot par instrumentu, kas aizdomās turētajām/apsūdzētajām personām dod iespēju “mīkstināt” piespiedu līdzekļus, kas viņām tiek piemēroti izmeklēšanas posmā, vai soda apmēru, ko viņām var piespriest.

(15)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā” (COM(2021) 759 final – 2021/0394 (COD)) un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/8/EK, Padomes Pamatlēmumus 2002/465/TI, 2002/584/TI, 2003/577/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI, 2008/947/TI, 2009/829/TI un 2009/948/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju” (COM(2021) 760 final – 2021/0395 (COD)) (OV C 323, 26.8.2022., 77. lpp.).

(16)   OV C 286, 16.7.2021., 88. lpp.

(17)   OV C 323, 26.8.2022., 77. lpp. un OV C 286, 16.7.2021., 88. lpp.

(18)  Šajā sakarā sk. “Tiesiskuma nodrošināšana Eiropas Savienībā – Eiropas tiesiskās apmācības stratēģija 2021.–2024. gadam” (COM(2020) 713).


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/869/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)