ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 405

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

65. gadagājums
2022. gada 21. oktobris


Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2022/C 405/01

Komisijas paziņojums par pamatnostādnēm par to, kā vislabāk īstenot ieņēmumus nenesošu aizdevumu pārdošanu sekundārajos tirgos

1

2022/C 405/02

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS – Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1218/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

50

2022/C 405/03

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS – Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1217/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

53

2022/C 405/04

Komisijas paziņojums par to pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošanu, kas paredz diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (PEM) zonā

56

2022/C 405/05

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10864 – AGC GLASS EUROPE / INTERPANE) ( 1 )

61

2022/C 405/06

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10870 – CAPVEST / NATRA) ( 1 )

62


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2022/C 405/07

Paziņojums to personu, vienību un struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

63

2022/C 405/08

Paziņojums to fizisko vai juridisko personu un vienību vai struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

65

2022/C 405/09

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

66

2022/C 405/10

Paziņojums konkrētu personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

68

 

Eiropas Komisija

2022/C 405/11

Euro maiņas kurss — 2022. gada 20. oktobris

69


 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2022/C 405/12

PAZIŅOJUMS, KAS SNIEGTS SASKAŅĀ AR CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 29. PANTA 2. PUNKTU – Sludinājums par Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) ģenerāldirektora amata vakanci (AD 15) – COM/2022/10417

70

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2022/C 405/13

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10950 — OTPP / MAHINDRA / MSPL) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

71


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/1


Komisijas paziņojums par pamatnostādnēm par to, kā vislabāk īstenot ieņēmumus nenesošu aizdevumu pārdošanu sekundārajos tirgos

(2022/C 405/01)

Satura rādītājs

GLOSĀRIJS UN DEFINĪCIJAS 3
KOPSAVILKUMS 7
IEVADS 11

1.

Darījuma strukturēšana: portfeļa atlase 12

1.1.

Galvenās darbības 12

1.2.

Juridisko / nodokļu / patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumu novērtēšana 13

1.3.

Portfeļa atlases procesa mērķi 14

1.4.

Portfeļa atlases procesa tehniskie aspekti 16

1.5.

Iekšējo resursu nepieciešamās izmantošanas un iespējamās papildu vajadzības pēc ārējā atbalsta apsvēršana 17

1.6.

Organizatoriskie jautājumi 17

2.

Sagatavošanās posms 18

2.1.

Galvenās darbības 18

2.2.

Procesa posmu skaits un laika grafiks 18

2.3.

Galveno dokumentu sagatavošana 19

2.4.

Aizdevumu datnes sagatavošana un dokumentācijas izguve 19

2.5.

Lēmums par VDT izveidi 20

2.6.

Aizdevuma pārdošanas un pirkuma līguma sagatavošana 21

3.

Pirmspārdošanas posms 22

3.1.

Galvenās darbības 22

3.2.

Tirgus izzināšana 22

3.3.

Labākās pārdošanas stratēģijas noteikšana 23

3.4.

Procesa un pārdošanas materiālu sagatavošana nesaistošajam un saistošajam posmam 25

4.

Nesaistoša piedāvājuma posms (1. posms) 27

4.1.

Galvenās darbības 27

4.2.

Piedāvājumu iesniegšanas procesa uzsākšana un informācijas paketes izplatīšana 28

4.3.

Pretendenti, kas uzņemas sākotnējās uzticamības pārbaudes 29

4.4.

Pretendentu nesaistošo piedāvājumu iesniegšana un uz otro kārtu izvirzāmo sarakstā iekļaujamo pretendentu atlase 29

5.

Saistoša piedāvājuma posms (2. posms) 29

5.1.

Galvenās darbības 29

5.2.

Pārdevēja mērķuzdevumi 30

5.3.

Paraugprakse 30

6.

Darījuma parakstīšana un noslēgšana 34

6.1.

Galvenās darbības 34

6.2.

Galvenie riska apsvērumi 35

6.3.

APPL apsvērumi 36

6.4.

Citi apsvērumi 36

6.5.

Cenu piešķiršana 36

7.

Posms pēc noslēgšanas 37

7.1.

Galvenās darbības 37

7.2.

Migrācijas process 37

7.3.

Pārdevēja pienākumi 38

7.4.

Pēcpārdošanas darbības 38

PIELIKUMI

GLOSĀRIJS UN DEFINĪCIJAS

1 posma process

INA pārdošanas process, kas ietver tikai saistoša piedāvājuma posmu (2. posmu).

2 posmu process

INA pārdošanas process, kas ietver gan nesaistoša piedāvājuma posmu (1. posmu), gan saistoša piedāvājuma posmu (2. posmu).

NILLN

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir finanšu nozieguma veids. Tas ietver nelikumīgi iegūtu līdzekļu (“netīrās naudas”) iegūšanu un to izcelsmes maskēšanu tā, lai izskatītos, ka tie iegūti no likumīga avota. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana (NILLN) ir darbības, kuras finanšu iestādes veic, lai panāktu atbilstību juridiskajām prasībām, kas paredz aktīvi uzraudzīt aizdomīgas darbības un ziņot par tām.

Analīzes pārskats

Kad pārdevējs saņem NP no 1. posma ieguldītājiem, pārdevējs tos salīdzina un analizē, rezultātā izveidojot NP analīzes pārskatu. Pārdevējs izmanto to, lai sarakstā sarindotu attiecīgos pretendentus, kas pēc tam var pāriet uz 2. posmu. Kad pārdevējs saņem SP no 2. posma ieguldītājiem, pārdevējs tos atkal salīdzina un analizē, rezultātā izveidojot SP analīzes pārskatu.

Izsoles veidi

Pārdevējs var izvēlēties izsoles veidu paredzētajai INA pārdošanai. Plaši izmantoto izsoles veidu saraksts ir ietverts šo pamatnostādņu 4. pielikumā.

SP ziņojums

Saskaņoto procedūru (SP) ziņojums ir daļa no pārdevēja uzticamības pārbaudes, kas būtu jāsniedz ieguldītājiem. SP uzdevumos ir iesaistīts speciālists, kurš veic noteiktas procedūras, par kurām ir vienojušies speciālists, pārdevējs un jebkuras attiecīgās trešās personas. Pamatojoties uz šādu uzticamības pārbaudes pasākumu faktiskajiem konstatējumiem, speciālists sagatavo SP ziņojumu un kopīgo to ar tām personām, kuras ir piekritušas procedūrām.

SP

Saistošais piedāvājums, ko iesniedz 2. posma ieguldītāji.

SP termiņš

Pārdevēja noteiktais termiņš SP saņemšanai no 2. posma ieguldītājiem.

SP vadlīnijas

Rakstiskas vadlīnijas, kuras pārdevējs sniedz 2. posma ieguldītājiem un kurās sīki norādīts SP veids un saturs.

Plaša izsole

Plaša izsole parasti ir 2 posmu process, kurā liels ieguldītāju loks tiek aicināts iesniegt orientējošu NP. Pēc šā pirmā izsoles posma tiek veikts uzticamības pārbaudes process ierobežotam tādu ieguldītāju sarakstam, kas tiks aicināti iesniegt galīgo SP. Pēc šā otrā izsoles posma tiek izvēlēts viens vēlamais pretendents, ar kuru pārdevējs uzsāk sarunas par APPL un, iespējams, papildu darījumu līgumiem. Vadlīnijās ir aprakstīts plašas izsoles process.

Noslēgšana

Datums, kurā INA darījums tiek likumīgi pabeigts, un parasti datums, kurā tiek samaksāta pirkuma cena un INA īpašumtiesības tiek nodotas pircējam.

Robeždatums

Pārdevējs parasti nosaka un paziņo 2. posma ieguldītājiem robeždatumu, no kura pircējam pienākas ar INA saistītie ieņēmumi.

Neatbilstīgi INA

INA, kas neatbilst visiem attiecināmības kritērijiem vai atbilst vismaz vienam izslēgšanas kritērijam.

Atklāšanas kvalifikators

Pārdevējs var nodot konkrētus apliecinājumus un garantijas (AG) atklātībai, piemēram: “pārdevējs garantē, ka visi aktīvi ir 1. kārtas hipotēkas, ja vien pārdevējs to nav pienācīgi atklājis (tādā veidā, ko pārdevējs var pierādīt) pircējam līdz [pēdējās atklāšanas datumam].”

Uzticamības pārbaude un uzticamības pārbaudes dokumentācija

Uzticamības pārbaudes laikā pārdevējs parasti juridiski atbilstošā veidā nodrošina fizisku vai virtuālu piekļuvi attiecīgajai uzticamības pārbaudes dokumentācijai, uz kuru pamatojoties 2. posma ieguldītāju juridiskie un darbības eksperti var pārskatīt un pārbaudīt dokumentu kvalitāti un pieejamību, apstiprināt ar cenu noteikšanu saistītos pieņēmumus un novērtēt AG prasības APPL vajadzībām.

Izslēgšanas kritēriji un attiecināmības kritēriji

Attiecināmības kritēriji ir kritēriji, par kuriem vienojās APPL un kuriem ir jāatbilst katram pārdotajam INA. Izslēgšanas kritēriji ir kritēriji, par kuriem vienojās APPL un kuriem neatbilst (nebūtu jāatbilst) nevienam no pārdotajiem INA.

Ārpakalpojumu sniedzēji

Ārpakalpojumu sniedzēji ir pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā vispārīgu atbalstu pārdevējam INA pārdošanas procesā, tajā skaitā finanšu konsultanti, tehniskie konsultanti, darījumu platformas un VDT pakalpojumu sniedzēji. Plašāka informācija par konkrētām ārpakalpojumu sniedzēju kategorijām ir atrodama 3. pielikumā.

Informācijas memorands

Informācijas memorands sniedz īsu ieskatu par pārdodamo INA galvenajām iezīmēm.

Ieguldītāja APPL cenu pielikums

Aizdevuma pārdošanas un pirkšanas līguma (APPL) projekta cenu pielikums, ko sniedz 2. posma ieguldītājs 2. posmā un ko parasti iesniedz līdz SP termiņam.

PSP

princips “pazīsti savu pircēju” jeb “pazīsti savu klientu” (PSP) ir standarts, kuru izmantoto finanšu pakalpojumu nozarē un kurā noteiktas prasības attiecībā uz identitātes pārbaudi, piemērotību un riskiem, kas saistīti ar darījumu attiecību uzturēšanu. Procedūras ietilpst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) politikas plašākā darbības jomā.

Aizdevuma datne

Aizdevuma datne ir elektroniska datne vai datņu kopums, kas satur no finanšu uzņēmuma sistēmām iegūtus datus par aizdevumu produktu. To var uzskatīt par vienreizēju pārdevēja kredītportfeļa informācijas apakškopas momentuzņēmumu. Tā ietver informāciju, ko pārdevējs 2. posma laikā sniedzis 2. posma ieguldītājiem.

APPL

Aizdevuma pārdošanas un pirkšanas līgums, ko dažkārt dēvē arī par pārdošanas un pirkšanas līgumu vai parāda pārdošanas līgumu. Šajās pamatnostādnēs tiks izmantots saīsinājums APPL.

APPL darbības nosacījumi

Darbības nosacījumi ne vairāk kā 2–4 lappušu garumā, kuros ietverti galvenie APPL noteikumi (piemēram, paredzētā darījuma struktūra, pārdevēja AG, atbildības režīms), par kuriem pārdevējs vēlas iegūt ieguldītāju atsauksmes jau procesa sākumā, piemēram, 1. posmā.

Vadības sanāksme

Sanāksme(-es), kuru(-as) pārdevējs piedāvā 2. posma ieguldītājiem un kurā(-ās) 2. posma ieguldītāji saņem pamatinformāciju par pārdodamajiem INA un skaidrojumus par restrukturizācijas vai pirmapstrādes darbībām, un kurā(-ās) 2. posma ieguldītāji var uzdot jautājumus pārdevēja darbiniekiem, kam ir padziļinātas zināšanas par pārdodamajiem INA, kā arī par iepriekšējām restrukturizācijas darbībām.

Sarunu procedūra

Sarunu procedūra ir divpusējs process, kurā iesaistīts viens potenciālais ieguldītājs. Konkurences trūkuma dēļ tirdzniecības procesa galvenie posmi (ar kopīgoto attiecīgo dokumentāciju) un rezultāti ievērojami atšķiras no plašas izsoles.

NP

Nesaistošs piedāvājums, t. i., orientējošs piedāvājums, ko iesniedzis 1. posma ieguldītājs, t. i., piedāvājums, kas nav juridiski saistošs pretendentam.

NP termiņš

Pārdevēja noteiktais termiņš NP saņemšanai no 1. posma ieguldītājiem.

Informācijas neizpaušanas līgums (INL)

Informācijas neizpaušanas līgums ir konfidencialitātes līgums, ko paraksta pārdevējs un ieinteresētie ieguldītāji. INL izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem pārdevējs kopīgo konfidenciālu informāciju. Ieguldītājiem ir jāparaksta līgums pirms piekļuves attiecīgajiem datiem un uzticamības pārbaudes uzsākšanas.

Ieņēmumus nenesoši aizdevumi (INA)

Bankas aizdevumu uzskata par ieņēmumus nenesošu aizdevumu tad, kad vērojamas pazīmes, ka aizņēmējs nespēs to atmaksāt (tātad apakškategorija “maz ticams, ka samaksās” (UTP)), vai kad pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš aizņēmējs nav veicis nepieciešamos maksājumus vai procentu maksājumus.

1. posms = nesaistoša piedāvājuma posms

Posms, kura beigās pārdevējs sagaida saņemt NP no visiem 1. posma ieguldītājiem.

1. posma ieguldītājs

Ieguldītājs, kuram pārdevējs ir atļāvis piedalīties INA pārdošanas procesa 1. posmā.

2. posms = saistoša piedāvājuma posms

Posms, kura beigās pārdevējs sagaida saņemt SP no visiem 2. posma ieguldītājiem.

2. posma ieguldītājs

Ieguldītājs, kuram pārdevējs ir atļāvis piedalīties INA pārdošanas procesa 2. posmā.

2. posma dati un dokumenti

Dati un dokumenti, ko pārdevējs sagatavo sagatavošanās posmā, lai tos nodotu 2. posma ieguldītājiem 2. posma sākumā. Attiecībā uz visiem INA papildus katra aizdevuma datiem 2. posma datos un dokumentos parasti ir iekļauta uzticamības pārbaudes dokumentācija, kas jānovērtē 2. posma ieguldītājiem. 2. posma datos un dokumentos būtu jāiekļauj arī visas izmaksas vai maksas, ko pārdevējs paredz veikt pircējam.

Vēlamais pretendents

Ieguldītājs, kurš pēc pārdevēja domām ir iesniedzis vislabāko SP. Ideālā gadījumā un vairumā gadījumu vēlamais pretendents ir arī pircējs.

Procesa vēstule

Procesa vēstule ir dokuments, kurā norādīti pārdošanas procesa posmi un termiņi, kas jāievēro visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Pircējs

Ieguldītājs, ar kuru pārdevējs noslēdz APPL.

JA process

Process, ko parasti veic 2. posmā, kurā 2. posma ieguldītāji var uzdot jautājumus, uz kuriem pārdevējam ir jāatbild.

AG

Apliecinājumi un garantijas, kas sniegtas APPL, turpretim pārdevēja AG var ietvert apliecinājumus un garantijas attiecībā uz INA pamatā esošajiem aktīviem, pirmapstrādi utt.

Apkalpošanas nodošanas datums

Datums, kurā pircējs vai apkalpotājs, kas rīkojas pircēja vārdā, pārņem iegādātā INA apkalpošanu. Apkalpošanas nodošanas datums parasti ir tāds pats kā noslēgšanas datums, bet var būt arī pēc noslēgšanas, ja pārdevējs un pircējs tā ir vienojušies.

Parakstīšana

Pārdevēja un pircēja sarunās apspriestā un pārdevēja un pircēja parakstāmā galīgā APPL parakstīšana. Atkarībā no darījuma sarežģītības parakstīšana var būt pirms noslēgšanas vai līdz ar to.

Mērķorientēta izsole

Mērķorientēta izsole ir konkurences process, kas līdzīgs plašai izsolei, bet ietver īsāku potenciālo ieguldītāju sarakstu (aptuveni 2–8). Šī iespēja parasti ļauj pārdevējam labāk kontrolēt procesu, vienlaikus gūstot labumu no mierīgiem konkurences apstākļiem. Parasti tas ir 2 posmu process, lai gan īpašos apstākļos un īpaši steidzamās situācijās pirmais posms var tikt izlaists.

Īss kopsavilkums

Īss kopsavilkums ir anonīms pārdošanas dokuments, kurā ietverta galvenā informācija par darījumu un kopsavilkuma dati par atsavināmajiem INA. Tajā ir apkopoti ieguldījuma iespējas galvenie elementi.

Darījumu platformas

Darījumu platformas ir tiešsaistes tirdzniecības vieta, kas savieno INA pircējus un pārdevējus un palīdz organizēt pārdošanas procesu. Tās atvieglo INA darījumus, nodrošinot piekļuvi ieguldītājiem un tehnoloģisko atbalstu (tajā skaitā VDT). Darījumu platformas piedāvā veikt tiešsaistes INA izsoles, savukārt pārdevējs var izvēlēties vēlamo izsoles veidu.

Pārdevēja veiktā uzticamības pārbaude

Pārdevēja veiktais novērtējums, kura rezultāts tiek kopīgots ar ieguldītājiem. Pārdevēja veiktā uzticamības pārbaude var ietvert, piem.: nekustamā īpašuma novērtējumu, aizdevuma datnes konsekvences pārbaudi, juridiskās dokumentācijas novērtēšanu.

VDT

Virtuālā datu telpa, kuru pārdevējs var izmantot, lai sniegtu informāciju, datus un dokumentus visiem ieguldītājiem 2. posmā (un 1. posmā, ja vien pārdevējs nav VDT izveidojis tikai 2. posmam).

VDT nodrošinātājs

(Tehnoloģiju) uzņēmums, kas piedāvā VDT izveidošanu un organizēšanu INA pārdošanai.

KOPSAVILKUMS

Kā Komisija ir paziņojusi savā 2020. gada 16. decembra rīcības plānā, tā ciešā sadarbībā ar Komisijas INA konsultatīvās padomes locekļiem un novērotājiem ir izstrādājusi Pamatnostādnes par to, kā vislabāk īstenot ar INA pārdošanu sekundārajos tirgos saistītu procesu. Šo pamatnostādņu mērķis ir veicināt labus pārdošanas un pirkšanas procesus INA darījumiem ES sekundārajos tirgos un jo īpaši palīdzēt pārdevējiem un pircējiem, kuriem var būt mazāka pieredze sekundāro tirgu darījumos.

Šis dokuments ir izstrādāts, balstoties uz labāko praksi, un tajā ir aprakstīta tādu galveno darbību secība, kas jāveic konkurences darījuma procesa sagatavošanā. Pamatnostādnēs ir izklāstītas dažas prakses un nosacījumi, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem veiksmīga rezultāta sasniegšanai. Lai gan tirgus dalībniekiem nav obligāti jāievēro pamatnostādnes, tās nodrošina INA pārdevējiem un pircējiem skaidru un strukturētu procesu, kuram būtu tiem jāpalīdz sasniegt veiksmīgu rezultātu.

Dokumenta galvenajā struktūrā ir ievērota hronoloģiska argumentācija. Katra galvenā nodaļa ir vērsta uz vienu no konkrētajiem posmiem, kas būtu jāievēro visā pārdošanas procedūrā. Pēc noklusējuma standarta tirgus darījums šajā dokumentā ir definēts kā plašas izsoles process, kas sastāv no vairākiem posmiem ar diviem šādiem galvenajiem posmiem: nesaistoša piedāvājuma posms (1. posms) un saistoša piedāvājuma posms (2. posms).

Turpmāk norādītajā tabulā ir sniegts stilizēts dokumenta kopsavilkums, kas aptver visus darījuma procesa posmus. Tajā ir norādītas galvenās darbības un galvenie mērķuzdevumi katram posmam. Plašāka informācija par katru no šiem elementiem ir atrodama pamatnostādņu galvenās daļas attiecīgajās nodaļās.

Posms

Galvenās darbības

Galvenie mērķuzdevumi

Image 1

Juridisko / nodokļu / patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumu novērtēšana

Esošo IT sistēmu pārskatīšana, lai optimizētu atlases procesu

Darījuma apjoma noteikšana / pārdodamā portfeļa atlase

Lēmumu pieņemšana par ārpakalpojumu sniedzēju un/vai citu ārējo konsultantu izmantošanu

Visefektīvākās un vislietderīgākās organizatoriskās struktūras noteikšana procesa vadīšanai (ja nepieciešams, ar ārpakalpojumu sniedzēju atbalstu)

Citu apsvērumu precizēšana saistībā ar apkalpošanu, portfeļa modelēšanu un rezerves cenas noteikšanu

Iespējamās izmaiņas IT sistēmā

Pārdošanai paredzētā portfeļa atlase

Organizatoriskās struktūras izveide darījuma procesa vadīšanai

Līgumi ar ārpakalpojumu sniedzējiem (ja piemērojams/nepieciešams)

Image 2

Procesa posmu skaita noteikšana (proti, 2 posmu process ar NP un SP vai 1 posma process tieši ar SP)

Laika grafika, tajā skaitā iekšējo darbību un pieejas tirgum noteikšana (ņemot vērā juridisko un konsultatīvo konsultantu iesaistīšanos)

Galveno pārdošanas dokumentu sagatavošana (galvenokārt īsa kopsavilkuma un informācijas memoranda sagatavošana). Uzticamības pārbaudes laikā SP posmā var būt nepieciešama vadības prezentācija. Galveno procesa dokumentu (galvenokārt ieguldītāja INL, procesa vēstules (ja nepieciešama atsevišķi 1. posmam un 2. posmam), SP pamatnostādņu un, ja nepieciešams, NP pamatnostādņu) sagatavošana

Aizdevuma datnes un dokumentācijas izguve

VDT  (1) izveide (ieskaitot detalizētu VDT indeksu), ja vien izmaksu un ieguvumu analīze neattur no VDT izmantošanas, jo īpaši maziem portfeļiem

APPL sagatavošana.

Ieguldītāja VDT (1. posma VDT ir gatava atvēršanai, 2. posma VDT tiek gatavota)

Īss kopsavilkums

Informācijas memorands

Vadības prezentācijas sākotnējais projekts

Procesa vēstules sākotnējais projekts

APPL sākotnējais projekts

Aizdevuma datne

INL projekts

VDT noteikumi (1. un 2. posmam)

Image 3

Tirgus izzināšana

Labākās pārdošanas stratēģijas noteikšana

Sarunas par INL

APPL darbības nosacījumu sagatavošana

Procesa un pārdošanas materiālu (piem., ieguldītāja prezentācijas) sagatavošanas turpināšana 1. posmam un 2. posmam

Procesa vēstule

Uzticamības pārbaudes materiālu saraksts

APPL darbības nosacījumi

Parakstīti INL

Ieguldītāju garais saraksts

Pēc izvēles: ieinteresētības apliecinājumi

Image 4

1. posma ieguldītāja VDT pārvaldība (ietverot atvēršanu, lietotāja un piekļuves pārvaldību, VDT atskaites utt.)

(Turpinājums) 2. posma datu un dokumentu, kā arī ieguldītāja VDT, ja piemērojams, sagatavošana

1. posma procesa un pārdošanas materiālu atklāšana

(Jēgpilnu) datu datņu atklāšana ieguldītājiem (izmantojot VDT)

(Ierobežota) JA procesa vadība, ja tāds ir nepieciešams apjoma sarežģītības un/vai pretendentu skaita dēļ

NP un komentāru par APPL darbības nosacījumiem (ja piemērojams) analīze

Saistoša piedāvājuma posmam atlasīto pretendentu saraksta izveide

Izsoles veida izvēle un izsoles sagatavošana

INA portfeļa pabeigšana, iespējams, izslēdzot no portfeļa dažus neatbilstošus INA: i) ja tie (vairs) neatbilst sākotnējiem atlases kritērijiem vai ii) pamatojoties uz ieguldītāju pamatotu pieprasījumu.

Ieguldītāja VDT (2. posma VDT ir gatava atvēršanai) vai citi līdzekļi, ar kuriem kopīgot informāciju ar ieguldītājiem

Aizdevumu datnes (pilns komplekts)

Pēc izvēles: sagatavoti pārdevēja uzticamības pārbaudes materiāli (SP ziņojums, juridiskā uzticamības pārbaude u. c.)

VDT ziņojumi (piemēram, par pretendenta darbību un interešu jomām)

Atbildes uz jautājumiem, balstoties uz JA, ja piemērojams

NP analīzes pārskats un pretendentu saraksts

Pēc izvēles (ja nav iekļauts procesa vēstulē): JA procesa vadlīniju projekts (2. posmam)

Image 5

2. posma datu un dokumentu nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem

JA procesa vadība

Pēc izvēles: vadības sanāksmes(-ju) organizēšana un rezultātu apkopošana/nodrošināšana visiem 2. posma ieguldītājiem

Izsoles organizēšana

Iesniegto SP vēstuļu un ieguldītāja APPL cenu pielikumu analīze

Vēlamā pretendenta / pircēja atlase

Pēc izvēles: PSP process

INA portfeļa pabeigšana, iespējams, izslēdzot no portfeļa dažus neatbilstošus INA: i) ja tie (vairs) neatbilst sākotnējiem atlases kritērijiem vai ii) pamatojoties uz ieguldītāju pamatotu pieprasījumu

Procesa informācijas nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem

APPL projekta nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem

SP vadlīniju nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem

Galīgā vadības prezentācija

Jauna vai atjaunināta informācija (tajā skaitā informācija par visām izmaksām, kas saistītas ar INA vai darījumu un ko pārdevējs vēlas, lai pircējs uzņemas segt), kas jāsniedz ieguldītājiem, izmantojot VDT un JA procesu

Pēc izvēles: Pārdevēja veiktās uzticamības pārbaudes ziņojumi, kas jāsniedz 2. posma ieguldītājiem

Pēc izvēles un ja piemērojams: VDT ziņojumi (piemēram, par pretendenta darbību un interešu jomām)

SP analīzes pārskats un izraudzīts vēlamais pretendents

Image 6

Vienmērīgas iziešanas no portfeļa pārvaldīšana, kad INA pārdošana ir pabeigta, cita starpā pārdevēja un pircēja darbību, kas jāveic pēc pārdošanas, noteikšana.

APPL un, ja piemērojams, turpmākās darījuma dokumentācijas noformēšana

Finansiālā noslēgšana

Datu un dokumentu nodošanas sagatavošanas pabeigšana

Sarunas un vienošanās par INA apkalpošanas nodošanu no pašreiz strādājošā apkalpotāja pircējam vai tā apkalpotājam

Darījuma uzskaite

Kad tiek veikta noslēgšana: migrācijas process: INA un attiecīgās informācijas un dokumentācijas nodošana pircējam, lai nodrošinātu netraucētu uzņemšanu.

VDT arhīvi

Galīgais APPL

Image 7

Pēc noslēgšanas paredzēto saistību pārvaldība un īstenošana saskaņā ar APPL.

Sadarbība starp pārdevēju un pircēju, kā paredzēts APPL un (ja piemērojams) pēc ad hoc principa, ja rodas problēmas vai ir nepieciešamas neparedzētas darbības.

 

IEVADS

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi strauju ekonomikas lejupslīdi ES un visā pasaulē. Neskatoties uz valdību īstenotajām plašajām atbalsta shēmām, bankas saskaras ar privātpersonām un uzņēmumiem, kuri ir kļuvuši finansiāli nestabilāki, jo īpaši tas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Svarīga mācība, kas gūta no pēdējās ekonomikas krīzes, ir pēc iespējas ātrāk novērst INA atkārtotu uzkrāšanos banku bilancēs. Šajā kontekstā ir vajadzīgi turpmāki strukturāli pasākumi, lai novērstu INA uzkrāšanos banku bilancēs notiekošās pandēmijas un ar to saistīto seku rezultātā.

Lai sniegtu bankām papildu instrumentu, ar kuru risināt problēmas saistībā ar kredītrisku, kas radies Covid-19 pandēmijas dēļ, Komisija savā 2020. gada decembra rīcības plānā par INA problēmas risināšanu pēc Covid-19 pandēmijas ir izklāstījusi mērķorientētu pasākumu, ar kuru uzlabot INA sekundāros tirgus. Sekundāro tirgu turpmāka attīstība saistībā ar apgrūtinošām parādsaistībām ir viena no galvenajām politikas jomām šajā kontekstā. Padziļināts un likvīds sekundārais tirgus problemātiskiem aktīviem visā ES ļautu bankām labāk samazināt savus INA, pārdodot tos ieguldītājiem, kas ir trešās personas. Ja bankas, izmantojot sekundāros tirgus, labāk spētu pārvirzīt ieņēmumus nenesošos aktīvus no savas bilances, tas palīdzētu bankām koncentrēties uz to kreditēšanas darbībām, atbrīvotu vietu savās bilancēs jauniem aizdevumiem, un tādējādi tās varētu finansēt ekonomikas atveseļošanos (2). Būtu jāveicina vieglāka ienākšana tirgū un dalība tajā, jo īpaši mazākiem pārdevējiem un pircējiem, kuriem var būt izšķiroša nozīme vietējā līmeņa INA noregulējumā.

Iestājoties Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām, INA tirdzniecības aktivitāte sākotnēji ievērojami samazinājās, bet nesen atkal ir palielinājusies. Kad valsts atbalsta pasākumi tiks pakāpeniski atcelti, iespējams, ka maksātnespējas gadījumu skaits var pieaugt un šī problēma var ietekmēt banku bilances. Bankām jābūt gatavām laikus identificēt parādnieka grūtības un aktīvi sadarboties ar saviem parādniekiem, veicot savlaicīgu un atbilstīgu pārstrukturēšanu, kad nepieciešams (3). Gadījumā, kurā INA (portfeļu) pārdošana ieguldītājiem, kas ir trešās personas, tiek uzskatīta par atbilstošu pieeju, bankām vajadzētu būt gatavām veikt efektīvu un lietderīgu darījumu procesu, kas noved pie vislabākā iespējamā rezultāta. Tas nodrošinātu labāku cenu par INA, kas tiek pārdoti pircējam ar labu reputāciju, kurš nodrošina atbilstību tiesību aktiem, tajā skaitā tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā.

Šajā sakarā Komisija savā rīcības plānā paziņoja, ka tā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un attiecīgajām ieinteresētajām personām izstrādās pamatnostādnes INA pārdevējiem. Tāpēc Komisija ir publicējusi Pamatnostādnes par to, kā vislabāk īstenot ar INA pārdošanu sekundārajos tirgos saistītu procesu. Šo pamatnostādņu mērķis ir veicināt labus pārdošanas un pirkšanas procesus INA darījumiem ES sekundārajos tirgos un jo īpaši palīdzēt pārdevējiem un pircējiem, kuriem var būt mazāka pieredze sekundāro tirgu darījumos. Pamatnostādnes varētu sniegt vairākus ieguvumus ES sekundārajiem tirgiem, ļaujot vairāk standartizēt procesus, palielinot darījumu termiņu efektivitāti un pārredzamību un uzlabojot tirgus praksi dalībvalstīs, jo īpaši tur, kur sekundārie tirgi ir mazāk attīstīti.

Šajā dokumentā ir apkopota paraugprakse, ievērojot tādu galveno darbību secību, kas jāveic konkurences darījuma procesa sagatavošanā. Visiem dažādajiem posmiem pamatnostādnēs ir sniegti skaidri ieteikumi par to, kāda būtu efektīva un lietderīga pieeja. Dokumentā sīki aprakstīts galvenais process un materiāli, kas tiek sniegti ārējiem ieguldītājiem standarta tirgus darījumos. Ņemot vērā būtisko datu un informācijas apmaiņas nozīmi, pamatnostādnēs ir iekļauti ieteikumi tieši par informācijas atklāšanas apjomu attiecīgajos posmos.

Pamatnostādnēs ir izklāstītas dažas prakses un nosacījumi, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem veiksmīga rezultāta sasniegšanai. Galvenā mērķauditorija ir bankas (kā INA pārdevējas) un jo īpaši mazākas iestādes, kurām ir mazāka pieredze INA pārvirzīšanā uz sekundārajiem tirgiem. Tomēr pamatnostādnes sniedz redzējumu arī lielākām bankām, jo šis dokuments varētu kļūt par tirgus prakses standartu visiem INA pārdevējiem. Papildus banku nozarei pamatnostādnes varētu izmantot kā atsauces dokumentu arī citām iestādēm, kas iesaistītas INA pārdošanā.

Tirgus dalībniekiem nav pienākuma ievērot pamatnostādnes. Tās ir drīzāk paredzētas, lai atbalstītu INA pārdevējus un pircējus tāda skaidra un strukturēta procesa apraksta ievērošanā, kas ļautu sasniegt veiksmīgu rezultātu. Jo īpaši pamatnostādnēs ir ietvertas norādes par konkrētiem pasākumiem, ko pārdevējs un pircējs varētu veikt, lai uzlabotu procesa efektivitāti un lietderību. Pamatnostādnēs arī ir norādīti daži pasākumi, kas ir svarīgāki attiecībā uz konkrētu darījumu un/vai aktīvu klases veidu (un dažos gadījumos konkrētu apjomu).

Attiecībā uz darījumu veidiem pamatnostādnes attiecas uz (lielu) INA portfeļu tiešu pārdošanu un atsaucas uz (lieliem) ar vienu parādnieku saistītiem darījumiem (4). Ir ņemti vērā gan nenodrošinātie, gan nodrošinātie aizdevumi, tostarp šādu kategoriju INA:

nodrošināts mājokļa nekustamais īpašums (MNĪ): nepieciešamas daudzas pārbaudes, un būtiska ir pareiza dokumentācija;

nodrošināts komerciāls nekustamais (KNĪ) īpašums: ļoti neviendabīgs pēc būtības, ar raksturlielumiem, kas atšķiras atkarībā no atrašanās vietas, lieluma, nozares, izmantojuma utt.;

mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) riska darījumi: liela uzmanība jāpievērš nodrošinājuma novērtēšanai, naudas plūsmas analīzei un statistikas metožu izmantošanai un izlases veidošanai;

nenodrošināti patērētāju: portfeļus parasti veido mazi riska darījumi;

nenodrošināti uzņēmumu: ietver nopietnāku uzticamības pārbaudi;

noma: tai ir īpaši raksturlielumi un specializācija (5).

Iepriekš minētais liecina, ka INA ir īpašs produkts. INA pārdošana bieži vien ir ļoti atkarīga no portfeļa. Tāpēc procesa pilnīga standartizācija nav iespējama, un tas nav pamatnostādņu mērķis.

Dokumenta galvenajā struktūrā ir ievērota hronoloģiska argumentācija. Katra galvenā nodaļa ir vērsta uz vienu no konkrētajiem posmiem, kas jāievēro visā pārdošanas procedūrā. Divas galvenās alternatīvās standarta stratēģijas konkurences procedūras izveidei ir mērķorientēta izsole un sarunu procedūra. Pamatnostādnēs ir sīki aprakstītas šīs divas alternatīvās stratēģijas, kā arī to iespējamās sekas, ja tās tiek izvēlētas. Pamatnostādnēs ir atspoguļots plašas izsoles process, kas parasti ir 2 posmu process.

Šo dokumentu Komisija izstrādāja, cieši sadarbojoties ar Komisijas INA konsultatīvās padomes locekļiem un novērotājiem. To saraksts ir norādīts 1. pielikumā.

1.   Darījuma strukturēšana: portfeļa atlase

1.1.   Galvenās darbības

Portfeļa atlase ir pamats veiksmīgam darījumam. Būtiski ir atlasīt tirgojamu portfeli, kas atbilst iekšējiem stratēģiskajiem mērķiem un piesaista ieguldītāju pieprasījumu. Agrīna augstākās vadības iesaiste portfeļa atlases procesā palielina izpildes noteiktību, kas ir svarīgi gan pārdevējam, gan pircējam. Tirgojams un labi atlasīts portfelis samazina izpildes risku, tādējādi novēršot neefektīvu resursu izmantošanu visām iesaistītajām personām.

Šajā pirmajā posmā galvenās darbības ir šādas.

Juridisko / nodokļu / patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumu novērtēšana.

Esošo IT sistēmu pārskatīšana, lai optimizētu atlases procesu.

Darījuma apjoma noteikšana / pārdodamā portfeļa atlase.

Lēmums par: i) iekšējo resursu izmantošanu attiecībā pret ārpakalpojumu sniedzējiem, ar nosacījumu, ka vienmēr būs nepieciešams noteikts iekšējo resursu līmenis (6), un ii) visefektīvāko un vislietderīgākās organizatoriskās struktūras noteikšanu procesa vadīšanai.

Citu apsvērumu precizēšana saistībā ar apkalpošanu, portfeļa modelēšanu un rezerves cenas noteikšanu.

Lai optimizētu atlases procesu un izvairītos no augstām izmaksām, kas saistītas ar datu validēšanu, datu salīdzināšanu un laikietilpīgām manuālām izmaiņām, esošā IT sistēma būtu jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo. Jo sarežģītāks ir darījums, jo lielāka ir iespējamība, ka ir ieteicams izstrādāt pārdevēja iekšējo organizatorisko struktūru kā projektu, ciktāl tas ļauj labāk saskaņot visas iekšējās ieinteresētās personas darījumā un ciešāk uzraudzīt darījuma norisi.

Portfeļa atlasei ir svarīga nozīme jebkurā darījumā, jo portfeļa pareiza izvēle ir svarīga sekmīgai izpildei. Portfeļa atlases procesam ir jāatspoguļo pārdevēja prasības un stratēģiskie mērķi un vienlaikus jāpiesaista ieguldītāju pieprasījums, kas var nebūt pieskaņots pārdevējam. Pārdevēja mērķus var ietekmēt izmaiņas stratēģijā, regulatīvais slogs un/vai izmaiņas vēlmē uzņemties risku. Lai gan pārdevējam varētu būt cerības pārdot sarežģītākus riska darījumus par augstu cenu, šie mērķi var būt jāpielāgo, jo ieguldītājiem ir atšķirīgas ienesīguma cerības un izmaksu aprēķins attiecībā uz piedāvāto INA restrukturizācijas stratēģijām. Lēmumu par pārdošanu vai paturēšanu/saglabāšanu, lai gūtu labumu no turpmākas iespējamās izaugsmes, galvenokārt nosaka pārdevēja organizācijā pastāvošie iekšējie uzskati (piedzītā vērtība, atskaitot izpildes izmaksas, apvienojumā ar peļņas un zaudējumu (PZ) ietekmi dažādiem klienta darījumdarbības segmentiem) salīdzinājumā ar subjektīvo tirgus skatījumu (kas attiecas uz portfeli vai vienu biļeti).

Portfeļa atlases procesā var būt arī jāizslēdz aktīvi, kurus varētu būt grūti īstenot pret aizņēmēju un/vai nodot trešajai personai vai kuri ir īpaši atzīmēti portfelī. Labs piemērs ir riska darījumi ar trešās personas tiesībām vai tādi, kas ir citādi apgrūtināti, piemēram, garantijas. Šādos gadījumos bieži ir grūti vai neiespējami saņemt no saņēmēja vajadzīgo piekrišanu aktīva nodošanai. Tas var radīt situācijas, kad, piemēram, daži aizņēmēja riska darījumi, piemēram, termiņa aizdevumi, var tikt nodoti pircējam, bet visdarbietilpīgākie riska darījumi paliek bankā. Tas arī norāda uz to, cik svarīgi ir tas, ka darījumu komanda (ja tā ir atsevišķa no darba komandas) uztur atklātu dialogu ar attiecīgajiem restrukturizācijas darbiniekiem.

Ir vērts norādīt, ka portfelis joprojām var tikt mainīts vēlāk procesa gaitā, cita starpā pamatotas neatbilstīgas prasības tiks izslēgtas pēc atklāšanas. 1. posma un 2. posma laikā pārdevējs turpina pārbaudīt INA, pārbaudot, vai atsevišķi aizdevumi ir jāizslēdz no galīgā portfeļa saskaņā ar attiecināmības kritērijiem un izslēgšanas kritērijiem. Vēlamais pretendents (kas galu galā / ideālā gadījumā vairumā gadījumu ir arī pircējs) var arī lūgt izslēgt dažus INA. Pamatojoties uz to, portfeli pabeidz. Hronoloģiski šī pieeja ietver šādas darbības:

galveno atlases kritēriju (veids, darījuma partneris, statuss, lielums, ģeogrāfija utt.) piemērošana;

nenododamu aizdevumu izslēgšana (7) un

aizdevumu izslēgšana pēc pārdevēja un pircēja sarunām.

1.2.   Juridisko / nodokļu / patērētāju tiesību aizsardzības ierobežojumu novērtēšana

Pirms INA portfeļa veidošanas un pārdošanas ir jānoskaidro vairāki juridiskie jautājumi, kas dažādās valstīs ir atšķirīgi.

Vai ir atļauts pārdot aizdevumus trešai personai (piemēram, banku darbības slepenība, īpaši aizdevuma nosacījumi utt.) un kādas ir prasības trešai personai (kā noteikts vietējos tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem (8))?

Vai ir atļauts koplietot datus ar trešām personām un kādus datus var koplietot un kurus ne vai tikai ar Datu apstrādes nolīgumu (9)?

Vai ir nepieciešams pieprasīt atļauju no kādas pārvaldes struktūras, ņemot vērā iecerētā darījuma specifiku (kā arī noteikumus vietējos tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem)?

Vai, pārdodot portfeli trešai personai, ir kādas saistības, kas izriet no līguma ar pašreizējo aizdevuma apkalpotāju/advokātu (piemēram, maksa par juridiskiem pakalpojumiem, soda naudas u. c.)?

Vai aizdevumi ir pakļauti ierobežojumiem vai arī tie ietver biržā kotētus uzņēmumus ar īpašiem ierobežojumiem (piemēram, iekšējā informācija, pārdevēja darbinieki, likumā noteiktie tiesību pārņemšanas ierobežojumi)?

Vai ir nepieciešama valsts / valsts attīstības bankas (piemēram, Finnreva, KfW) piekrišana, ja pārdod trešai personai?

Kādi ir nodokļu maksājumi saskaņā ar pārdevēja jurisdikciju?

Ja INA pamatā esošie līgumi ir izbeigti (denonsētie aizdevumi), parasti viss riska darījums ir pēc pieprasījuma un pilnībā jāmaksā iepriekš, kas rada iespēju veikt tiešo pārdošanu. Tomēr attiecībā uz INA apakškategoriju “maz ticams, ka maksās” (UTP) situācija ir sarežģītāka, jo pamatā esošie līgumi joprojām ir spēkā, un, lai veiktu atsavināšanu, jāņem vērā gan debitoru parādi, gan līgumi (10).

Lai nodrošinātu pienācīgu patērētāju aizsardzību, attiecīgajā gadījumā ir noteikti daži juridiskās informācijas sniegšanas patērētājiem vietējie/valsts pienākumi, kuri ir jāpārbauda un jāizpilda.

1.3.   Portfeļa atlases procesa mērķi

Portfeļa atlasei ir svarīga nozīme izpildes riska samazināšanā. Šā riska mazināšana ir efektīvas un lietderīgas INA portfeļa pārdošanas pamatā, un tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem darījumos gan pārdevējiem, gan pircējiem. Darījuma neizdošanās iespējamību, īpaši ja pārdevējs un pircējs ir ieguldījuši ievērojamu laiku un resursus, nevajadzētu novērtēt par zemu, un tas var izraisīt arī pārdevēja un/vai pircēja reputācijas problēmas. Ja pārdevējs nevar izpildīt darījumu, atkarībā no konkrētajiem iemesliem, ieguldītāji var nepiedalīties turpmākajos darījumos, ko organizēs tas pats pārdevējs. Pārdevēji, kuri pagātnē ir atcēluši darījumus, var nebūt uzskatāmi par pievilcīgiem/uzticamiem kā citi, jo tie varētu būt saistīti ar lielāku nenoteiktību un risku, ka darījumi atkal tiks atcelti. Ieguldītāji labāk izvēlas piešķirt savus resursus, personālu un kapitālu ierobežotā apmērā darījumiem tirgū, kurā viņi sagaida vislielāko izpildes iespējamību, un nevēlas izšķiest potenciāli ievērojamu finanšu apjomu, kā arī citu (iekšējo) resursu apjomu uzticamības pārbaudei. No otras puses, 1. posma ieguldītājus, kas izslēgti no procesa pēc nereālu NP iesniegšanas, pircējs var neuzaicināt piedalīties turpmākajos darījumos.

Ir svarīgi izmantot portfeļa atlasi kā līdzekli, lai līdzsvarotu visu ieinteresēto personu dažādās un bieži vien pretrunīgās intereses. Portfeļa atsavināšanas darījumā bieži ir jāiesaista daudzas dažādas iekšējās ieinteresētās personas, tajā skaitā vismaz INA attiecību vadības komanda, kā arī pārstāvji no finanšu, riska, IT, juridiskās un atbilstības nodrošināšanas nodaļas. Tāpēc iekšējā cerību pārvaldība ir svarīga, lai iegūtu apstiprinājumus, kas nepieciešami darījuma veikšanai. Tomēr, ņemot vērā dažādās iesaistītās iekšējās nodaļas, pat labi izstrādāts un izpildīts process var prasīt lielu pārdevēja organizācijas resursu patēriņu. Turklāt varētu būt nepieciešama iekšējo IT sistēmu uzlabošana, kas rada papildu izmaksas. Gadījumos, kad ir nepieciešams ārējs atbalsts konsultēšanai datu jomā un to apstiprināšanai, orientējošu cenu noteikšana utt., tiešās un netiešās kopējās izmaksas var kļūt būtiskas. Tāpēc pārdevējam būtu jāņem vērā, ka var rasties ievērojamas izmaksas neatkarīgi no tā, vai darījums ir veiksmīgi pabeigts.

To faktoru piemēri, kuru dēļ darījumi var netikt pabeigti, ir šādi:

nepieciešamā iekšējā apstiprinājuma neiegūšana (citu iemeslu starpā) šādu iemeslu dēļ:

iesniegtās cenas ir krietni zemākas par paredzamajām cenām;

trūkst un/vai nepietiekama augstākās vadības iesaiste un/vai

neparedzētu faktoru rašanās (piemēram, negatīvs atspoguļojums presē, likumdošanas izmaiņas utt.),

neizdevīgs tirgus laiks tāpēc, ka ieguldītāji nav ieinteresēti un/vai piedāvātajam portfelim nav tirgus,

tehniskie iemesli, piemēram, nodošanas ierobežojumi, kas rodas darījuma procesa laikā. Parasti šādi ierobežojumi ir paredzami, un izvēlētajā apjomā nevajadzētu iekļaut INA, ja šāds risks pastāv,

datu nepilnības un/vai datu kvalitātes problēmas, kas negatīvi ietekmē cenu noteikšanu un/vai nodošanu,

juridiskie/nodokļu ierobežojumi INA pārdošanai noteiktās jurisdikcijās, piemēram, īpašas licences prasības pircējiem (kurām būtu jābeidz pastāvēt, tiklīdz ir ieviesta Direktīva par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem), juridiskās piedziņas priekšnoteikums pirms pārdošanas, tādu nodokļu uzlikšana, kas padara darījumu par komerciāli neizdevīgu utt (11)..

Lielāko daļu no šiem faktoriem var mazināt ar labi pārdomātu portfeļa atlasi un rūpīgi izpētītu/plānotu pārdošanas procesu pirms darījuma uzsākšanas. Portfeļa atlase, kuras pamatā ir augstākās vadības apstiprināts stratēģisks lēmums, parasti saņems attiecīgus apstiprinājumus, jo tā parasti jau ir saskaņota ar vadības mērķiem un bankas stratēģisko INA atsavināšanas plānu. Darījuma veikšanas iemesli un iespējamie mērķi ir norādīti 2. pielikumā.

Pat ja aktīvai INA pārdošanas programmai nav iepriekš noteiktas vai visaptverošas stratēģijas, portfeļa atlase vienmēr būtu jābalsta uz vispārējiem iekšējiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI) un tai jāatbilst iekšējām vadlīnijām. Ir svarīgi norādīt, ka iekšējie stratēģiskie mērķi nav obligāti jāsasniedz katrā gadījumā atsevišķi. Iespējams, ka kritērijiem neatbilstošu riska darījumu pievienošana, pamatojoties uz vienu nosaukumu, joprojām var pievienot vērtību portfeļa kopējai tirgspējai. Piemēram, portfelim varētu pievienot aktīvus, par kuriem tirgū ir skaidra interese, pat ja tie neatbilstu visiem darījuma mērķiem. Šāds papildinājums var palielināt piedāvājuma pievilcību absolūtos skaitļos, kā arī paplašināt ieguldītāju loku, kā rezultātā palielināsies cena.

Portfeļa atlase, kas atbilst pārdevēja cerībām, noteikti ir priekšnoteikums, kaut arī ir tikai viena veiksmīga darījuma daļa. Portfelim ir arī jāpiesaista ieguldītāju interese un būtu jāļauj viņiem īstenot arī viņu cerības. Tirgus izpēte un izzināšana ir galvenais pasākums, ar ko mazināt šo riska faktoru. Nepārprotami ir veltīgi atlasīt tādu portfeli, kas atbilst pārdevēja prasībām/apsvērumiem, bet neatrod tirgū pieprasījumu. Portfeļa atlases māksla līdzsvaro tirgus pieprasījumu ar iekšējiem pārdevēja mērķiem atlases procesā.

Ieteicams veidot viendabīgu portfeli, kas mērķēts uz noteiktām ieguldītāju grupām. Turklāt, lai gan pastāv noteikta jauktu portfeļu pārdošana, portfeļa sastāvā būtu jāizvairās no pārāk daudz dažādu aktīvu klašu jaukšanas, jo ieguldītāji pārsvarā ir specializējušies uz noteiktām aktīvu klasēm. Vairumā gadījumu ieguldītāji izvēlas no šādām klasēm:

patērētāju VAI uzņēmumu, VAI valsts,

nodrošināti ar stingriem īpašumiem (piemēram, nekustamie īpašumi, lidmašīnas, automašīnas utt.) VAI nenodrošināti, un

bankrotējis VAI nav bankrotējis.

Turklāt ir ieteicams veidot viendabīgu INA portfeli attiecībā uz jurisdikciju, t. i., atlasot INA (un ideālā gadījumā arī nekustamā īpašuma nodrošinājumu) tikai no vienas jurisdikcijas. Ieguldītāju skaits samazināsies portfeļiem, kas ietver INA no dažādām jurisdikcijām, un starpvalstu portfeļi palielinās sarežģītību attiecībā uz dažādiem plānotā darījuma parametriem gan pārdevējam, gan pircējam (juridiskie, nodokļu, apkalpošanas). Aplūkojot jurisdikciju, pārdevējam jāņem vērā:

kur faktiski ir reģistrēts INA, t. i., kurā jurisdikcijā atrodas pārdevējs?

kuras valsts tiesību akti attiecas uz pamatā esošajiem aizdevuma līgumiem?

kur atrodas aizņēmēju dzīvesvieta / kur atrodas to galvenais birojs vai juridiskā adrese (aizdevuma piešķiršanas laikā un pašlaik)?

Kur atrodas nodrošinājums (nekustamais īpašums)?

Vēl viens būtisks kritērijs, kas jāņem vērā, ir portfeļa lielums un iespējamā pirkuma cena. Ieguldītājiem uzticamības pārbaudes procesā ir jāiegulda laiks un resursi, kas ir jāiekļauj viņu iespējamās peļņas no kapitāla ieguldījuma aprēķinā. Turklāt, ja darījumā uzvarēs cita persona, šāds ieguldījums var vispār netikt atgūts. Ja portfelis ir pārāk mazs ieguldāmo līdzekļu ziņā un paredzamā peļņa ir pārāk maza, iespējamās uzticamības pārbaudes izmaksas var būt augstākas nekā piedāvātā portfeļa paredzamā peļņa, vai arī pārdevējam var nākties apsvērt iespēju nodrošināt visaptverošas AG APPL, lai atsvērtu risku, ka uzticamības pārbaude neatmaksāsies, un/vai sniegt iespēju iepazīties ar portfeli. Šajā gadījumā pastāv liels risks, ka neviens nepievienosies procesam vai neiesniegs piedāvājumu. Tā kā uzticamības pārbaudes izmaksas ir ievērojamas neatgūstamās izmaksas gadījumā, ja netiek izvēlēts vēlamais pretendents, un ir atkarīgas no sarežģītības, ir jāatrod pareizais līdzsvars starp portfeļa lielumu, AG un portfeļa cenu/peļņu, lai tirgū radītu interesi.

1.4.   Portfeļa atlases procesa tehniskie aspekti

Ir svarīgi ņemt vērā portfeļa atlases procesa tehniskākus aspektus. IT sistēmas bankās bieži vien nav īpaši paredzētas portfeļa atsavināšanai, jo šādas sistēmas parasti ir paredzētas, lai atbalstītu iekšējo restrukturizācijas procesu un restrukturizācijas darbinieka ikdienas uzdevumus. Banka saviem klientiem piedāvā dažādus produktus, un tai ir jāatklāj būtisks grāmatvedības un normatīvās informācijas apjoms, galvenokārt par kopējo riska darījumu līmeni. Tomēr bankas darījumdarbības modelis bankas portfeļa kontekstā parasti nav vērsts uz aktīvu biežu pirkšanu un pārdošanu. Bankas IT sistēma nav paredzēta biežiem darījumiem. Tā parasti atspoguļo riska darījuma nolūku, jo tas bankai ir svarīgi. Tā ne vienmēr atspoguļo vairāk juridisku vai līgumisku nolūku, kas var būt ārkārtīgi svarīgi no darījuma viedokļa. Tāpēc informācijas sniegšana potenciālajiem ieguldītājiem piemērotā veidā varētu radīt grūtības bankai, un informācija, kas tiek izmantota, lai sagatavotu aizdevuma datnes, parasti ir jāapstiprina (aizdevuma datnes sagatavošana ir uzsvērta 2. iedaļā).

Vienreizējiem darījumiem datu validāciju un attiecīgā gadījumā datu koriģēšanu bieži vien var veikt manuāli. Gadījumos, kuros tiek plānoti regulārāki darījumi, ir lietderīgi uzlabot IT sistēmu, lai nodrošinātu efektīvāku procesu. Tas var ietvert esošās IT sistēmas pārskatīšanu un vairāku (papildu) lauku grozīšanu un/vai izveidi darījumu nolūkos. IT sistēmas uzlabojumiem būtu jānodrošina, ka pārdevējs visā darījuma procesā var laikus sniegt attiecīgos datus par visām pozīcijām. Tas samazinātu ieguldītāju uzticamības pārbaudes izmaksas un samazinātu kopējās darījumu izmaksas, tādējādi uzlabojot cenas noteikšanu.

Inovatīva pieeja efektīvu darījumu atbalstam ir īpaša tāda lauka ieviešana pārdošanas sistēmā, kuru aizdevuma speciālists (vai restrukturizācijas speciālists) var izmantot, lai klasificētu riska darījumu kā piemērotu darījumu mērķiem. Tā kā aizdevumu pārvaldniekiem būtu jābūt vislabākajam pārskatam par riska darījuma vērtību, viņi var labāk ieteikt iekšējo restrukturizācijas stratēģiju vai pārdošanas stratēģiju. Tādējādi šis lauks ļauj aizdevumu pārvaldniekiem klasificēt konkrētus aizdevumus kā atsavināmus un koncentrēties uz aizdevumiem, kuriem viņi varētu pievienot lielāku vērtību.

Turklāt darījumu pārvaldības komandai vajadzētu būt iespējai filtrēt konkrētus pārvaldības mērķus un iekļaut INA, kas atbilst vadības mērķiem. Šo INA iekļaušanai parasti ir nepieciešams attiecīgā aizdevuma pārvaldnieka apstiprinājums. Šāda pieeja arī ļauj darījumu komandai labāk pārvaldīt darījuma laiku, kas varētu būt noderīgi, ja tirgū pašlaik darbojas pārāk daudz citu pārdevēju. Tā ir ļoti vienkāršs un spēcīgs instruments iekšējās noliktavas funkcijas izveidošanai. Ņemot vērā, ka šo lauku aktīvi izmanto aizdevuma pārvaldnieks, tam arī jānodrošina iespēja ciešāk saskaņot atbildīgā aizdevuma speciālista un darījumu komandas darbu.

Kad darījumu komanda secina, ka ir sasniegts pietiekams apjoms un laiks, kad ieiet tirgū, ir uzskatāms par pievilcīgu, attiecīgos datus no pārdošanas sistēmas var augšupielādēt sistēmā, ko izmanto (un dažos gadījumos īpaši izstrādājusi) darījumu komanda. Programmatūra ļauj veikt detalizētu portfeļa analīzi, parāda stratifikācijas tabulas, aizpilda attiecīgos laukus un galu galā izveido aizdevuma datni. Pamatojoties uz datiem, augstākajai vadībai tiks sniegts pirmais iespējamās pirkuma cenas novērtējums. Pēc tam, kad vadība to ir apstiprinājusi, var tikt uzsākts darījuma process. Vienkārša portfeļa kontekstā ar pilnīgām un pabeigtām datu kopām un APPL iepriekš aprakstītais process darbojas labi un var sniegt ātru ieskatu par potenciālo portfeli un attiecīgo pārdošanas ietekmi. Lielāku vai specifisku tādu darījumu gadījumā, kuriem nav skaidra pamatojuma (pārdošanas iemesla), un saliktiem portfeļiem, kas ir nestrukturēti ar jauktām aktīvu klasēm, noteikti ir jāveic detalizēta katra gadījuma analīze. Jo īpaši būtu jāpieliek papildu pūles attiecībā uz organizatoriskiem jautājumiem.

1.5.   Iekšējo resursu nepieciešamās izmantošanas un iespējamās papildu vajadzības pēc ārējā atbalsta apsvēršana

Pirms portfeļa sastāva sagatavošanas un pārdošanas pārdevējam būtu jāapsver plānotajām pārdošanas darbībām pieejamie iekšējie resursi un iespējamā vajadzība iesaistīt ārpakalpojumu sniedzēju, piemēram, darījumu platformu (sk. arī 3. pielikumu).

Lēmumu pieņemšanas procesā varētu palīdzēt šādi jautājumi:

vai pārdevējam ir iekšējie eksperti, kas ir pieredzējuši pārdošanas procesa īstenošanā?

vai pārdevējam ir piekļuve plašai ieguldītāju datubāzei, lai izvēlētos vispiemērotākos un konkurētspējīgākos ieguldītājus šim darījumam?

vai pārdevējs zina, ko ieguldītāji sagaida uzticamības pārbaudes procesā?

vai pārdevējam ir nepieciešams atbalsts datu sagatavošanā?

vai pārdevējam ir īpašs iekšējais advokāts vai arī ir nepieciešams atbalsts juridisku/nodokļu konsultāciju veidā attiecībā uz dokumentāciju (INL, APPL)?

vai pārdevējam ir savas tehniskās iespējas datu kopīgošanai vai arī ir nepieciešams VDT pakalpojumu sniedzējs vai darījumu platforma?

1.6.   Organizatoriskie jautājumi

Plānojot darījumu, īpaša iekšējā komanda un/vai ārpakalpojumu sniedzējs ir resursi, ko vērts apsvērt. Šajā iedaļā galvenā uzmanība ir pievērsta iekšējiem aspektiem un apsvērumiem. Veiksmīga darījuma plānošanu un izpildi nevar atstāt tikai aizdevuma/restrukturizācijas pārvaldnieka ziņā, bet, kā jau iepriekš minēts, tai ir nepieciešamas prasmes no daudzām nodaļām, un to var atbalstīt konsultanta darba sekmēšana. Iesaistīto darba apjomu nevajadzētu nenovērtēt par zemu. Tāpat arī ļoti svarīga ir esošā pircēju tīkla vērtība un daudzu darījumu veikšanas pieredze.

Vēl viens svarīgs apsvērums ir tas, vai aizdevuma/restrukturizācijas pārvaldnieka personīgie mērķi varētu būt (vai šķiet ir) pretrunā ar vispārējo vadības mērķi, kas saistīts ar darījumu. Var būt sarežģīti saskaņot aizdevuma/restrukturizācijas pārvaldnieka individuālos mērķus ar mērķiem, kas tiktu sasniegti, pārdodot INA tirgū, kas tādējādi samazina viņa darba slodzi. Varētu būt arī gadījums, kad aizdevumu/restrukturizācijas pārvaldnieki saskaras ar personīgām bažām, ka, pārdodot savus riska darījumus tirgū, viņu amatvieta varētu kļūt lieka. Viena no iespējām, kā šo problēmu mazināt, varētu būt līdzīgi kā iespēja IT sistēmā iekļaut lauku tirgojamiem aktīviem (skatīt iepriekšējo iedaļu), proti, koriģēt gada mērķus aizdevumu/restrukturizācijas pārvaldniekiem, lai mudinātu aizdevuma/restrukturizācijas pārvaldnieku atzīmēt ķeksīti lodziņā. Tā ir izrādījusies veiksmīga metode, lai stimulētu atbilstošu un efektīvu aizdevumu identificēšanu pārdošanas programmai.

Daudziem pārdevējiem varētu ieteikt izveidot īpašu (un ideālā gadījumā neatkarīgu) darījumu komandu/nodaļu (ja tas ir ekonomiski efektīvi), kas tādējādi vēl vairāk uzlabotu organizatorisko struktūru, lai atvieglotu un vadītu efektīvus INA darījumus. Šāda specializēta komanda varētu veidot zināšanas par INA tirgiem un pieredzi ar tirgus dinamiku (dažādās valstīs/jurisdikcijās). Tādējādi komanda varētu konsultēt par INA portfeļa atlasi, iespējamām tirgus cenām un ekonomiskiem ieguvumiem, pārdodot konkrētu portfeli. Tas savukārt atvieglo nepieciešamo (iepriekšējo) apstiprinājumu un atbalstu no (augstākās) vadības iesaistei INA darījumos.

Lielākiem darījumiem varētu ieteikt izveidot darījumu kā (atsevišķu) projektu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ projekts būtu jāvada iekšējai darījumu komandai (kuru var atbalstīt ārpakalpojumu sniedzēji).

Lielāku pārdošanas iestāžu gadījumā darījumu komandai varētu ieteikt izveidot projektu vadības biroju (PVB), kas koordinētu dažādas darba plūsmas, izveidotu koplietojamas mapes informācijas apmaiņai starp dažādām darba plūsmām un organizētu saziņu ar vadības komiteju. Koordinācijas komitejā būtu jāiekļauj visi attiecīgie augstākā līmeņa vadītāji, lai nodrošinātu, ka viņi tiek pastāvīgi informēti par darījumu gaitu, un lai ar viņiem saskaņotu attiecīgo iznākumu. Tas palīdz mazināt risku, ka pārdošanas apstiprinājums tiks atteikts. Attiecībā uz dažādu darba plūsmu izveidi un ieviešanu pārdevējiem parasti ir diezgan liela elastība. Tomēr galvenajām darbplūsmām ir jāspēj pildīt savas funkcijas, un tām nedrīkst traucēt pārāk sarežģīta struktūra. Šādi procesi ietver aizdevuma datnes validāciju/koriģēšanu/bagātināšanu, datus / uzticamības pārbaudi (kas būtu jāvada aizdevuma/restrukturizācijas pārvaldniekam), finanses, tirgvedību (vada darījuma vadītājs) un juridiskos aspektus.

Šāda struktūra, tostarp PVB, varētu nebūt dzīvotspējīga mazākam pārdevējam, kas vēlas pārdot INA portfeli, kurš tirgū tiek uzskatīts par nelielu, bet pārdevējam tas tomēr ir ievērojama apmēra. (Mazāka) pārdevēja iekšējā analīzē būtu jāapsver visefektīvākā un rentablākā organizatoriskā struktūra, ņemot vērā pārdodamo INA lielumu un sarežģītību.

2.   Sagatavošanās posms

2.1.   Galvenās darbības

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām darbībām un pārdomām, pārdevējam sagatavošanās posmā ir jārūpējas par šādām galvenajām darbībām:

procesa posmu skaita noteikšana (proti, 2 posmu process ar NP un SP vai 1 posma process tieši ar SP);

laika grafika, tajā skaitā iekšējo darbību un pieejas tirgum noteikšana (ņemot vērā juridisko un konsultatīvo konsultantu iesaistīšanos, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai izpildītu ieguldītāju pieprasījumus);

galveno pārdošanas dokumentu sagatavošana (galvenokārt īsa kopsavilkuma un informācijas memoranda sagatavošana). Uzticamības pārbaudes laikā 2. posmā var būt nepieciešama vadības prezentācija. Galveno procesa dokumentu (galvenokārt ieguldītāja INL, procesa vēstules (ja nepieciešama atsevišķi 1. posmam un 2. posmam), SP vadlīniju un, ja nepieciešams, NP vadlīniju) sagatavošana;

aizdevuma datnes un dokumentācijas izguve;

VDT (12) izveide (ieskaitot detalizētu VDT indeksu);

APPL sagatavošana.

2.2.   Procesa posmu skaits un laika grafiks

Pirmkārt, būtu jāpieņem lēmums par to, vai veikt 2 posmu vai 1 posma procesu atbilstoši tirgū laistā portfeļa veidam un paredzamajiem termiņiem (piem., ja aktīva veids ir labi zināms ar labi zināmām paredzamajām cenā, priekšroka dodama 1 posma procesam, lai saīsinātu laika grafiku). Būtu jānosaka laika grafiks, tajā skaitā visas attiecīgās iekšējās darbības un atskaites punkti pieejā tirgum, ņemot vērā:

1.

apstiprināšanas ceļa konsekvenci, kas izriet no Direktoru padomes pilnvaru un parakstītāju pilnvaru deleģēšanas (13);

2.

Iespējamo uzaicināmo ieguldītāju saraksta noteikšanu. Atsavināšanas gadījumā ir jāizpilda visas iekšējās atbilstības prasības (piemēram, PSP);

3.

tādu iespējamo apkalpotāju saraksta noteikšanu, ko uzaicināt jebkuram ieguldītājam, kurš varētu būt ieinteresēts iegādē, bet kuram pašlaik nav piekļuves apkalpotājam);

4.

piedāvājumu konkursa konteksta izveidi, lai vajadzības gadījumā panāktu pietiekamu cenu līmeni; tomēr neliela INA portfeļa vai viena nosaukuma darījuma gadījumā pārdevējam būtu arī jāapsver lielākas darījumu izmaksas un centieni attiecībā pret iespēju īstenot divpusēju sarunu pieeju;

5.

darījuma dokumentācijas noteikšanu — INL, APPL un, iespējams, papildu darījumu dokumenti ir jāsaskaņo ar attiecīgajām iekšējām juridiskajām funkcijām, ko galu galā atbalsta ārējs juridiskais konsultants; APPL būtu jāparaksta arī nodokļu departamentam un revidentiem;

6.

laiku, kas nepieciešams, lai veiktu pārdevēja uzticamības pārbaudi / datu koriģēšanu, sagatavotu īsu kopsavilkumu un informatīvo memorandu un aizdevuma datni.

2.3.   Galveno dokumentu sagatavošana

Pēc tam iestādei būtu jāsagatavo ar INA saistītā dokumentācija un komerciālie materiāli. Īsā kopsavilkumā ietver galveno darījuma pamatinformāciju un kopsavilkuma datus par atsavināmajiem INA, procesa vēstuli ar visām attiecīgajām darījuma darbībām un termiņiem (sk. arī 3.4. iedaļu) un informācijas memorandu ar papildu informāciju par darījuma struktūru un INA portfeli. Informācijas memorandā sniedz tādu sīku aprakstu par mērķa INA portfeli / viena riska darījumu, ko izmanto kā galveno tirdzniecības dokumentu konkursa procesā. Tajā norāda arī kopsavilkumu, ieguldījumu apsvērumus, pārdošanas struktūru, konkursa norises metodi, paredzamās atgūstamās summas utt.

Šajos dokumentos būtu skaidri jānorāda visi noteikumu par iesaistīšanos procesā, tostarp laika grafiks, nosacījumi utt. Jāuzsver, ka sākotnējā posmā ir svarīga skaidra un pārredzama komunikācija, lai potenciālajiem ieguldītājiem tiktu izskaidrots, kāpēc darījums notiek un kādi ir iesaistīšanās noteikumi. Pretējā gadījumā tā varētu izraisīt pārpratumus un galu galā apdraudēt darījumu. Pārdevējiem nevajadzētu aizmirst šos “mīkstos” faktus, jo tie var motivēt ieguldītāju apsvērt darījumu.

2.4.   Aizdevumu datnes sagatavošana un dokumentācijas izguve

Šajā posmā pārdošanas iestādei jāsāk vākt datus par portfeļa INA (un nodrošinājumiem, ja tādi ir), lai izveidotu aizdevumu datnes, kas būtu pieejamas ieguldītājiem. Pārdevējam ir jāsagatavo aizdevuma datne, kas ietver vismaz informāciju par šādām galvenajām jomām:

kopējā nesamaksātā summa un iedalījums pamatprasībā, procentos, maksās un izmaksās,

izcelsmes datums,

aizņēmēju veids,

prasības/aizņēmēja statuss (piemēram, maksātnespējīgs),

saistību neizpildes datums un informācija par darbībām, kas veiktas, lai izvairītos no noilguma,

vēsturiskie maksājumi, ideālā gadījumā par katru aizdevumu,

parāda piedziņas procedūras statuss un prognozētie atgūstamie līdzekļi (biznesa plāns), ja pieejams,

parāda juridiskais statuss (piemēram, pirmstiesas, pašlaik tiesas procesā, jau ar īpašumtiesībām un izpildes darbībās (14)),

ja aizdevums ir nodrošināts, papildus: galvenā informācija par nodrošinājumu, tostarp aizturējuma tiesību pakāpe, reģistrētie fakti (reģistrētās summas), trešās personas tiesības, pieejamās atvērtā tirgus vērtības, personīgās garantijas utt. Attiecībā uz komerciālā nekustamā īpašuma (KNĪ) aizdevumiem var būt nepieciešama plašāka informācija par nomas/apdzīvotības statusu, ienesīgumu, tirgus bruto nomas maksu. Uzņēmumu aizdevumu gadījumā var būt nepieciešams pievienot aizņēmēju finanšu pārskatus u. c.

Lai iegūtu precīzāku kredītportfeļu cenu noteikšanu, ieteicams censties apkopot ne tikai aktuālās informācijas datus, bet arī sniegt dažus vēsturiskos darbības datus, īpaši par piedziņas rādītājiem. Vēsturiskajos darbības datos būtu jāiekļauj faktiskās bruto iekasētās naudas plūsmas (ietverot sīku informāciju par starpposma iekasēšanu un skaidru naudu tiesas informācijā) par portfeli aizdevuma vai aizņēmēja līmenī, kā arī procedūras izmaksas un juridiskie izdevumi. Vēsturiskie darbības dati var ietvert apkopotas piedziņas līknes, kas atspoguļo pārdošanas iestādes vispārējo restrukturizācijas pieredzi. Nesakārto attiecību ar aizņēmēju dēļ ļoti noderīga ir arī informācija par juridisko statusu. Ieteicams veikt arī iekšējo piegādātāja uzticamības pārbaudi, lai pārbaudītu saglabātās informācijas pilnīgumu un pareizību un, iespējams, uzlabotu datu kvalitāti, izmantojot ad hoc koriģēšanu. Pārdevēja uzticamības pārbaudi var veikt iekšēji vai ar (specializēta) ārpakalpojumu sniedzēja atbalstu, kas var piedāvāt papildu neitrālu (un, iespējams, skaidrāku) skatījumu uz galveno būtisko atklājamo informāciju, kas galvenokārt ietekmē cenas.

Ir svarīgi norādīt, ka Eiropas Banku iestādes (EBI) standartizētajām INA datu veidnēm, kas pirmo reizi tika izstrādātas 2017. gadā, lai palīdzētu atvieglot finanšu uzticamības pārbaudi un INA darījumu izvērtēšanu, nākotnē būs arvien lielāka nozīme. Pēc Komisijas lūguma un pēc Direktīvas par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem pieņemšanas EBI pašlaik veic datu veidņu pārskatīšanu, racionalizējot tās, lai palīdzētu bankām labāk sagatavoties to INA pārvaldības stratēģiju ietvaros pēc Covid-19 pandēmijas. Veidņu izmantošana līdz šim ir bijusi brīvprātīga, tomēr ar Direktīvu par kredīta apkalpotājiem un kredītu pircējiem (15) piešķir EBI pilnvaras izstrādāt tās tālāk, lai tās pārveidotu par kredītiestāžu īstenošanas tehnisko standartu. Saskaņā ar direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem kredītiestādēm turpmāk būs jāizmanto veidnes ienākumus nenesošu kredītlīgumu nodošanai (tostarp nodošanai citām kredītiestādēm). Ņemot vērā tirgus dalībnieku pieredzi gan no pircēja, gan pārdevēja puses, pārskatītajām veidnēm būtu jākļūst vienkāršākām, samērīgākām un efektīvākām, kas ļautu konsekventi noteikt cenas visā vienotajā tirgū.

Pārdevējs var veikt datu pilnīguma, precizitātes un citas datu kvalitātes pārbaudes un izveidot aizdevuma datni noteiktā formātā, kas nepieciešams darījumam vai normatīvajiem nolūkiem. Šajā saistībā ir ieteicams izmantot Eiropas Banku iestādes INA datu veidni, kas nākotnē būs obligāta. Ārpakalpojumu sniedzējs var arī atbalstīt konkrētā portfeļa paredzamās cenas noteikšanu.

Dokumentācijas sagatavošanā būtu jāiekļauj faktiskās aizdevuma datnes vai to paraugi, jo tās būs nepieciešamas ieguldītājiem uzticamības pārbaudes laikā. Jebkurā gadījumā dokumentācijas pieejamība kļūs aktuāla SP posma laikā, jo ieguldītāji parasti pieprasa AG attiecībā uz dokumentācijas pieejamību. Dokumentācijai nododamā veidā ir jābūt gatavai pirms parakstīšanas/noslēgšanas. Zināšanas par to, kādus datus un dokumentāciju kādā veidā var sniegt, ir priekšnoteikums, kas jāievēro, uzsākot INA pārdošanas procesu.

Fiziskās dokumentācijas vākšana var nebūt ikdienišķa formalitāte. Nekvalitatīva dokumentācija var pazemināt cenu. Atkarībā no aizdevuma līguma tā var ietvert dažādus dokumentus un ierakstus:

aizdevuma dokumentāciju:

līgumus vai aktus ar parādniekiem;

tiesas dokumentāciju;

maksātnespējas dokumentāciju,

papildinājumus ilgāka termiņa aizdevumiem,

nodrošinājuma dokumentāciju,

saraksti ar klientu vai tiesām,

saraksti ar juristiem.

Ja pārdevējs nolemj kopīgot dokumentu izlasi tikai ar ieguldītājiem, tad izlases izveides process būtu labi jāizskaidro un visi izlasē ietilpstošie aizņēmēji ir skaidri jānorāda aizdevuma datnē. Pārdevējam būtu jāsagatavo izlases dokumentācija (statistiski) pēc nejaušības principa. Ja izvēlētie INA (šķiet) neatspoguļo nejaušu izlasi, ieguldītāja analītiķi uz to norādīs un ieguldītāji, visticamāk, pieprasīs papildu dokumentāciju, kas var aizkavēt kopējo procesu vai, ja pārdevējs neizpilda pieprasījumu, var pazemināt piedāvātās cenas, jo ieguldītāji baidās, ka portfeļa INA datu kvalitāte nav vienāda.

2.5.   Lēmums par VDT izveidi

Lai kopīgotu informāciju, lielākiem darījumiem ar pārsvarā digitāli pieejamu informāciju, ieteicams izmantot VDT (iekšēju VDT risinājumu un/vai ārpakalpojumu sniedzēju, kas piedāvā VDT risinājumus). Ar to var viegli pārbaudāmā veidā izsekot dokumentu lejupielādes un katra potenciālā ieguldītāja darbību. Turklāt VDT parasti var veikt JA sesijas un var arī ļaut katram ieguldītājam kopīgot jebkuru papildu informācijas pieprasījumu, kas tādējādi veicina godīgu un pārredzamu procesu. VDT var izveidot pārdevējs iekšēji vai sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzēju (sīkāku informāciju sk. arī 3. pielikumā).

Ja pārdevējs izvēlas izmantot VDT, tad visi (elektroniski pieejamie) dati un dokumenti tiek kopīgoti, izmantojot VDT. Ja pārdevējs neizmanto VDT, pārdevējs izvēlas citu drošu datu pārsūtīšanas līdzekli.

Lēmums izveidot un izmantot VDT būtu jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi, lai tas atbilstu visu iesaistīto personu interesēm. Jo īpaši maziem portfeļiem vai viena nosaukuma darījumiem būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas varētu atturēt no VDT izmantošanas un varētu ieteikt izmantot alternatīvus risinājumus, kuri minētajos apstākļos varētu būt rentablāki.

Izmantojot VDT, konkrētā vadlīniju dokumentā būtu jānosaka noteikumi, kuri jāievēro ieguldītājiem, izmantojot VDT (piekļūstot VDT un izmantojot tajā norādīto informāciju). Dokumentā parasti ir iekļauj to personu saraksts, kurām jāpiešķir piekļuve VDT, datu telpas noteikumus un atļauju tiesības (piemēram, lejupielāžu atļauju līmeņi, drukāšanas iespējas utt.). VDT noteikumiem būtu jābūt sabalansētiem, un tajos jāparedz, ka konflikta gadījumā noteicošais ir INL. Ievērojamu kavēšanos var radīt tas, ja VDT noteikumos ir ietverti stingrāki noteikumi nekā INL, tajā skaitā to personu iespējamā personiskā atbildība, kuras ieiet VDT. Ne pārdevēja, ne procesa interesēs kopumā nav tas, ka ieguldītāju analītiķi atsakās ieiet VDT, pamatojoties uz, piemēram, personiskās atbildības pantiem.

VDT augšupielādētajiem dokumentiem ir jāatbilst piemērojamajiem persondatu aizsardzības un banku darbības slepenības tiesību aktiem. Tāpēc, ja piemērojams, persondatu informācijai (t. i., personas identifikācijas numuram, vārdam/uzvārdam utt.) un/vai sensitīvai informācijai jābūt aizklātai ar melnu joslu saskaņā ar iekšējā/ārēja darījumu konsultanta ieteikumu.

No otras puses, šajā posmā pārdevējs nodrošina ieguldītājiem piekļuvi būtiskai informācijai aizdevumu datņu veidā, lai tie varētu veikt portfeļa analīzi. Jo atbilstošāka informācija, jo lielāka iespēja, ka pārdevējs iegūs reālus nesaistošus cenu piedāvājumus. Šajā būtiskajā informācijā būtu iekļauj vismaz: kopējā nenomaksātā summa, debitoru segments (privātpersonas, mazie uzņēmumi, lielie uzņēmumi u. c.), saistību nepildīšanas datums, vēsturiskie maksājumi, parāda juridiskais statuss, informācija par nodrošinājumu (ja aizdevums ir nodrošināts). Lielu portfeļu gadījumā VDT 1. posmā var neiekļaut pilnīgu dokumentāciju. Pēc tam 2. posmā var tikt nodrošināta aizdevuma dokumentācijas izlase. Aizdevuma dokumentācijas atklāšanas apjomu 1. posma ieguldītājiem varētu sniegt 1. posmā, lai tie varētu ņemt to vērā savos NP. Atlases kritēriji varētu būt pienācīgi jāpaziņo ieguldītājiem, jotādi varētu būt iekļauti APPL AG veidā. Ja ir piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, viņiem ir ieteicams pārbaudīt un apstiprināt atlases kritērijus.

2.6.   Aizdevuma pārdošanas un pirkuma līguma sagatavošana

Cenu ietekmēs ne tikai dati un dokumentācija, bet arī APPL ietvertie noteikumi. Tādēļ process saistībā ar APPL būtu jāsāk jau sagatavošanās posmā, un tam ir jābūt daļai no dokumentācijas, kas VDT tiek kopīgota ar ieguldītājiem, pirms tiek iesniegts SP, un tas ir svarīgs elements, kas jāapsver, lai sagatavotu SP.

Pārdevējam būtu jāpieņem lēmums par procesu saistībā ar APPL pēc turpmāk norādīto jautājumu apsvēršanas.

Kādā valodā APPL jāsniedz ieguldītājiem? Par standarta tirgus praksi uzskata tādu, kurā priekšroka tiek dota angļu valodai ar nosacījumu, ka specifiskiem juridiskiem terminiem ir jānorāda arī atsauce uz attiecīgo juridisko terminu vietējā valodā. Tomēr, ja potenciālie ieguldītāji ir (tikai) vietējie, vietējā valoda, iespējams, ir pieņemama.

Vai to izstrādās uzņēmuma juristi, vai arī tiks pilnvarots ārējs jurists?

Vai APPL veidnes ir pieejamas no nozares asociācijām vai darījumu platformām?

Kāda informācija juristiem ir nepieciešama, lai varētu pielāgot APPL portfelim?

Kādus AG pārdevējs var sniegt? Šeit obligāti jābūt restrukturizācijas komandas ieguldījumam.

Kuram iekšēji jāparaksta APPL, pirms tas tiek nodrošināts ieguldītājiem (16)?

Saprātīgu termiņu noteikšana ieguldītājiem cenu pielikuma sagatavošanai un tādējādi ņemot vērā papildu laiku, kas varētu būt nepieciešams, ja APPL valoda nav angļu valoda, bet starp ieguldītājiem ir starptautiskas korporācijas/fondi.

Iekšējo termiņu noteikšana: kas un kad ir jādara, lai varētu ievērot piegādes termiņu?

Kad APPL projekts tiktu nodots ieguldītājiem?

APPL projekts būtu jāturpina izstrādāt nākamajā posmā (sk. arī 3.4. iedaļu).

3.   Pirmspārdošanas posms

3.1.   Galvenās darbības

Pirmspārdošanas posms ietver iepriekšēju novērtējumu par tirgus vēlmi saņemt atsauksmes par darījumu. Šā posma rezultāts ir darījuma struktūras un apjoma galīgā atlase, procesa vēstule, kurā aprakstīti darījuma noteikumi un laika grafiks, un uzticamības pārbaudes materiālu saraksts, kurā sīki norādīts, kad procesa galvenais materiāls tiks nodots potenciālajiem ieguldītājiem.

Galvenās darbības ir šādas:

tirgus izzināšana;

labākās pārdošanas stratēģijas noteikšana;

procesa un pārdošanas materiālu sagatavošanas turpināšana NP un SP posmam.

Pirmspārdošanas darbības jomu un apjomu nosaka bieži vien pretrunīgas prasības, saskaņā ar kurām pārdevējs darbojas. Pārdevējam ir jāsabalansē:

nepieciešamība pēc darījumu pārredzamības, kā to pieprasa ieinteresētās personas (piemēram, regulatori, akcionāri u. c.) un

vispārējais mērķis (piemēram, palielināt atgūstamos līdzekļus/vērtību, ātrumu un cenas, samazināt traucējumus, rīcības brīvība, pievēršanās klientiem, kas nonākuši grūtā situācijā utt.)

3.2.   Tirgus izzināšana

Šajā posmā pārdevējs var veikt tirgus izzināšanu, pamatojoties uz prognozētā darījuma iezīmēm, un sagatavot garu potenciālo ieguldītāju sarakstu, lai novērtētu viņu interesi par darījumu. Procesa ārējie ierobežojumi var neļaut izsludināt atklātu uzaicinājumu pēc iespējas lielākam ieguldītāju skaitam un/vai pārdevējam var nebūt zināšanu par visiespējamākajiem ieguldītājiem. Tāpēc ir svarīgi, lai bez ierobežojumiem būtu piekļuve pēc iespējas plašākam ieguldītāju kopumam un tas tiktu uzturēts. Šajā saistībā dažiem pārdevējiem vairākās jurisdikcijās ārpakalpojumu sniedzēji var palīdzēt vērsties pie pareizajiem ieguldītājiem, izmantojot savas ieguldītāju datubāzes.

Tirgus izzināšanas ietvaros pārdevējs var izdot īsu kopsavilkumu, kurā ir izklāstīts paredzētais process (ar vispārīgu laika grafiku), noteikumi par piekļuvi informācijai un konkursa procedūra. Ir svarīgi precizēt cerības un pēc iespējas sīkāk izklāstīt procesu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt konkrētu laika grafiku, norādīt, kad pārdevēja mērķuzdevumi tiks sniegti, kad ir sagaidāmi piedāvājumi un uz kāda pamata utt.

Īss kopsavilkums ir anonīms pārdošanas dokuments, kurā īsumā ir izklāstīti piedāvātā INA pārdošanas galvenie elementi. To var sniegt potenciālajiem ieguldītājiem pirms INL parakstīšanas (un tajā sniedz pirmo norādi par to, kad INA jāparaksta/jāizpilda). Jo īpaši attiecībā uz tāda INA pārdošanu, kas ietver nekustamā īpašuma nodrošinājumu, ir svarīgi, lai šāds īss kopsavilkums būtu sagatavots ar tādu vizuālo materiālu, karšu u. c. kopumu, kurš ir pēc iespējas visaptverošāks. Cik vien iespējams, neizpaužot konfidenciālus materiālus, šajā īsajā kopsavilkumā būtu vismaz jāpievēršas galvenajiem īpašuma faktiem, īpašuma atrašanās vietai, ieguldījumu svarīgākajiem aspektiem, aizņēmēja pārskatam, aizdevuma juridiskā procesa pašreizējam stāvoklim, galvenajiem finanšu rādītājiem, attēlam (17) un kontaktinformācijai (18).

Īso kopsavilkumu izplatīta potenciālajiem ieguldītājiem, lai iepazīstinātu tos ar paredzētā darījuma galvenajām iezīmēm. Pārdevējs apkopo potenciālo ieguldītāju ieinteresētības apliecinājumus. Pēc rakstisku ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas pārdevējs var apsvērt iespēju uzaicināt pārdošanas procesā citus ieguldītājus.

Pārdevēja iekšējam/ārējam juridiskajam konsultantam ir jāvienojas par INL ar potenciālajiem ieguldītājiem un to attiecīgajiem juridiskajiem konsultantiem. Šā posma beigās potenciālajiem ieguldītājiem ir jāparaksta šie INL. Pēc INL noslēgšanas pārdevējs varēs 1. posma ieguldītājiem izplatīt sākotnējo procesa vēstuli un informatīvo memorandu.

Tā kā INL aptver sarežģītu tematu, var paiet ilgs laiks, lai vienotos par INL ar pieredzējušiem ieguldītājiem, kuriem ir savi iekšējie noteikumi un vadlīnijas, kas ir jāievēro. Tas ir jāatspoguļo laika grafikā. Iespējams, ka ieguldītāji ir gatavi ātri parakstīt līgumu, bet process joprojām tiek aizkavēts nedēļām ilgi, joINL ir jāapspriež ar citu ieguldītāju. Ieteicams centralizēt ieinteresēto ieguldītāju uzņemšanu, izmantojot stingrus komandas pienākumus un modernās tehnoloģijas (izmantojot iekšējās sistēmas vai, piemēram, darījumu platformas).

Elementi, kas jāņem vērā, popularizējot/reklamējot pārdošanu

Ļoti svarīga atlase pēc ieguldītāja dzīvesvietas un pārdošanas materiāla valoda. Parasti darījumi, kuru iespējamā cena skaidrā naudā (neto ieņēmumi) ir zem 5–20 miljoniem EUR (atkarībā no valsts un INA portfeļa specifikas), var būt pievilcīgi tikai vietējiem ieguldītājiem; lielāki darījumi būtu jāpārdod gan vietējiem, gan starptautiskajiem ieguldītājiem. Starptautiskie ieguldītāji parasti sagaida, ka darījums ietvers vispārpieņemtus tirgus dokumentus un procesus (piemēram, LMA INL) un darījuma procesam būs nepieciešama dokumentācija angļu valodā. Arī mazākiem darījumiem būtu jāapsver dokumentācija angļu valodā, jo vietējie ieguldītāji var būt saistīti ar lielākām korporācijām, kuru mītnesvieta atrodas ārvalstīs un kurām ir jāsaņem komitejas apstiprinājums.

Svarīgi ir arī sīki izstrādāt ieguldītāju atlasi, pamatojoties uz vēlmi konkrētajā aktīvu kategorijā. Ieguldītāji INA tirgū lielākoties iedala savas intereses pēc vairākiem faktoriem (sk. arī 1.3. iedaļu). Vēlēšanos pirkt var apliecināt arī ar finansiālām saistībām (piemēram, atmaksājamu iemaksu). Attiecībā uz pēdējo variantu pārdevējam būtu jāizvērtē iemaksu piedāvājumu drošības līmenis attiecībā pret papildu centieniem, kas nepieciešami, lai vienotos par vēl vienu dokumentu un apstrādātu dažādu ieguldītāju finanšu iemaksas, kuras beigās būs jāatmaksā (izņemot pircēju, kuram iemaksātā summa var tikt ieturēta no pirkuma cenas maksājuma).

3.3.   Labākās pārdošanas stratēģijas noteikšana

Kā norādīts iepriekš, ir jāizdara izvēle starp 1 posma procesu vai 2 posmu procesu. Pēdējo no minētajiem raksturo divi informācijas atklāšanas līmeņi: pirmkārt, NP posmā pretendentiem tiek nodrošināta augsta līmeņa informācijas atklāšana. Pēc tam SP posmā atlasītajiem ieguldītājiem tiek nodrošināta piekļuve otrajam informācijas atklāšanas līmenim, kas parasti ietver sīkāk izstrādātus uzticamības pārbaudes materiālus (SP ziņojums, pārvērtēšana, apkalpošanas pārbaude utt.) Savukārt 1 posma procesā visiem pretendentiem vienlaikus tiek nodrošināts vienāds informācijas atklāšanas līmenis.

NP posmam ir vairākas šādas priekšrocības:

(i)

palielināta konkurence, jo sākotnējais pretendentu skaits ir lielāks;

(ii)

ieguldītāji tiek atlasīti nākamajam posmam, pamatojoties uz viņu NP vēstulēm, lai darbietilpīgākais saistošais posms un uzticamības pārbaude tiktu veikta tikai ar ierobežotu ieguldītāju grupu, tādējādi padarot kopējo procesu efektīvāku un vieglāk pārvaldāmu;

(iii)

ieguldītājiem ir iespēja NP posmā pieprasīt papildu datus, ko pārdevējs var sagatavot un pēc tam sniegt saistošajā posmā. Nepieciešamās informācijas atklāšana par portfeļa kvalitāti var veicināt portfeļa cenas noteikšanu (kas nodrošina precīzāku cenas noteikšanu) un atvieglot sarunas par APPL;

(iv)

cenu noteikšana varētu būt svarīgāka apakškategorijas “maz ticams, ka samaksās” portfeļiem, kas pēc Covid-19 krīzes varētu kļūt biežāk sastopami nekā tie, kas bija iepriekšējiem INA, par kuriem darījumi veikti pēdējos 10 gados;

(v)

sensitīvāki dati/informācija (piemēram, privāta līguma un tiesas informācija, kas saistīta ar pašu aizņēmēju, īpašuma pārvērtējumi, pilna pakalpojumu sniedzēja pārbaude u. c.) tiek sniegta tikai atlasītajiem pretendentiem 2. posmā.

No otras puses, NP posma trūkumi ir šādi:

(i)

darījums var aizņemt ilgāku laiku, jo procesam ir 2 posmi;

(ii)

jāsagatavo divas datu kopas. Tomēr otrajā aizdevuma datnē būtu jāizmanto jau daļēji izstrādātais darbs, kas veikts pirmajā posmā, papildinot to līdz augstākai pabeigtības pakāpei un

(iii)

plašāka ieguldītāju iesaistīšana var samazināt darījuma konfidencialitāti.

Kopumā 2 posmu procesu varētu ieteikt gadījumā, kad potenciālo ieguldītāju skaits vēl nav samazināts līdz, piem., pieciem vai mazāk. Ja pārdevējs jau zina, ka ieguldītāju skaits būs ierobežots un konkurss varētu būt pat neproduktīvs, pārdevējs noteikti varētu apsvērt ātrāku (un, iespējams, ienesīgāku) atlases procesu.

Informācijas atklāšanas posmu ilgums: vidēji 1. posms ilgst līdz aptuveni 4 nedēļas un otrais posms no 4 līdz 12 nedēļām (atkarībā no tā, vai portfelis ir nodrošināts vai nē, un atkarībā no tā, vai pārdevējs ievēros savus nodošanas termiņus). Tomēr, ņemot vērā portfeļu neviendabīgumu un šo darījumu individuālo raksturu, precīzs ilgums ir atkarīgs no katra portfeļa un ieguldītāju loka.

Kad ir pieņemts lēmums par to, vai izvēlēties 1 posma procesu vai 2 posmu procesu, pamatojoties uz tirgus praksi, ir trīs standarta stratēģijas, kuras izvēlēties konkurences procesa izveidei, — plaša izsole, mērķorientēta izsole un sarunu procedūra. Turpmāk ir sniegts šo trīs iespēju pārskats un norādes par to, kas ir vislabākā pārdošanas stratēģija dažādos scenārijos.

Plaša izsole

Plaša izsole parasti ir 2 posmu process, kurā liels ieguldītāju loks tiek aicināts iesniegt orientējošu NP. Pēc šā pirmā izsoles posma tiek veikts uzticamības pārbaudes process ierobežotam tādu ieguldītāju sarakstam, kas tiks aicināti iesniegt galīgo SP. Pēc šā otrā izsoles posma tiek izvēlēts viens vēlamais pretendents, ar kuru pārdevējs uzsāk sarunas par APPL un, iespējams, papildu darījumu līgumiem.

Pamatojoties uz iepriekš minētajām priekšrocībām, šā procesa galvenais ieguvums ir plašāks potenciālo ieguldītāju loks:

lielāka konkurence nodrošina augstākus pārdošanas rezultātus,

ieguldītāji tiks pakļauti pārredzamākam atlases procesam, kas balstīts uz cenu, nevis personiskajām attiecībām, un

no atbilstības viedokļa ir pieejama reprezentatīvāka tirgus cena un cenu salīdzināmība.

Galvenie trūkumi ir papildu resursi, kas nepieciešami darījuma vadīšanai, konfidenciālas informācijas kopīgošana ar vairākiem dalībniekiem, pārdevēju reputācijas riski un iespējamais neveiksmīgas izpildes risks ar jauniem ieguldītājiem. Attiecībā uz ieguldītāju garajiem sarakstiem pārmērīgi gara saraksta risks ir tāds, ka ieguldītāji, kuriem ir reāla interese par darījumu, šādā situācijā varētu nevēlēties tērēt laiku un resursus uzticamības pārbaudes veikšanai, jo ir ļoti augsta konkurence un process nav tik mērķtiecīgs.

Attiecībā uz darījumiem, par kuriem paredzēts izplatīt informāciju plašai auditorijai, noteiktiem pārdevējiem vairākās jurisdikcijās darījumu platformas varētu piedāvāt efektīvu veidu, kā samazināt trūkumus, kas rodas, strādājot ar lielu skaitu ieguldītāju. Darījumu platformas ir paredzētas tam, lai mijiedarbības ar vairākiem iespējamiem ieguldītājiem sarežģītību pārnestu no pārdevēja uz īpaši izveidotu platformu.

Mērķorientēta izsole

Mērķorientēta izsole ir konkurences process, kas līdzīgs plašai izsolei, bet ietver īsāku potenciālo ieguldītāju sarakstu (aptuveni 2–8). Šī iespēja parasti ļauj pārdevējam labāk kontrolēt procesu, vienlaikus gūstot labumu no mierīgiem konkurences apstākļiem. Parasti tas ir 2 posmu process, lai gan īpašos apstākļos un īpaši steidzamās situācijās pirmais posms var tikt izlaists.

Galvenās priekšrocības ir saistītas ar šaurāku potenciālo ieguldītāju loku:

mazāka sarežģītība (šajā posmā nepieciešama mazāka mijiedarbība, mazāk uzticamības pārbaudes pasākumu),

dalībnieki ir labi zināmi, kas paātrina laika grafiku un veiksmīga iznākuma sasniegšanu. Tādējādi var arī iegūt labāku apņemšanos no katra dalībnieka, jo viņi uzskata, ka viņiem ir lielākas izredzes tikt izvēlētiem par vēlamo pretendentu, kas mudina viņus tērēt vairāk resursu, vairāk koncentrēties uz uzticamības pārbaudi, kas savukārt var pozitīvi ietekmēt cenu un APPL,

bankas komanda var vieglāk pārvaldīt JA procesu ar ieguldītājiem un

mazākas potenciālās informācijas konfidencialitātes problēmas un ierobežotas reputācijas riski.

Pārdošanas informācijas atklāšanas šauram lokam galvenais trūkums ir ierobežota konkurence, jo īpaši iespējamā tādu jaunienācēju izslēgšana, kas varētu būt ieinteresēti darījumā. Tas varētu novest pie mazākiem pārdošanas ieņēmumiem un, sliktākajā gadījumā, vēlāk regulējuma pārskatīšanas.

Sarunu procedūra

Sarunu procedūra ir divpusējs process, kurā iesaistīts viens potenciālais ieguldītājs. Konkurences trūkuma dēļ tirdzniecības procesa galvenie posmi (ar kopīgoto attiecīgo dokumentāciju) un rezultāti ievērojami atšķiras no plašas izsoles. Stratēģija, visticamāk, tiks pieņemta gadījumos, kad ātrums un ar darījumu saistīta konfidencialitāte ir īpaši svarīga pārdevējam, vai šādos gadījumos:

sākotnējā tirgus novērtējumā interesi par darījumu izrādīja tikai neliels skaits ieguldītāju (viens vai divi);

sarunas starp pārdevēju un potenciālo pircēju ir veiktas iepriekš vai arī šis ir atkārtots/turpmāks darījums, tāpēc var nebūt nepieciešamība uzsākt konkurences procesu.

Galvenās priekšrocības ir saistītas ar īpašām zināšanām/interesēm par parādnieku/kreditoru:

ieguldītāji, kuri jau ir ieguldījuši noteiktā parādniekā (uzņēmumā), varētu maksāt prēmiju, jo uzticamības pārbaudei jāvelta mazāks darbs un ir mazāks risks;

ieguldītāji/pakalpojumu sniedzēji, kas jau veic kreditora apkalpošanu, laika gaitā ir izstrādājuši īpašas zināšanas / procedūras saistībā ar prēmiju samaksu un izpildes noteiktības nodrošināšanu;

uzticamības pārbaudes dokumentu kopīgošanai ir jāpieliek ļoti mazas pūles.

Galvenie trūkumi ir iespējamā ierobežotu references cenu apkopošana un šaura tirgus atgriezeniskā saite.

Atkarībā no trim iepriekš minētajām iespējām var paredzēt šādus termiņus:

Process

Sagatavošanās posmi

Nesaistoša piedāvājuma posms

(1. posms)

Saistoša piedāvājuma posms

(2. posms)

Sarunas un parakstīšana

Plaša izsole — 2 posmu process

8–12 nedēļas

4–6 nedēļas

6–10 nedēļas

2–4 nedēļas

Mērķorientēta izsole — 2 posmu process

6–10 nedēļas

4–6 nedēļas

6–10 nedēļas

2–4 nedēļas

Mērķorientēta izsole — 1 posma process

6–8 nedēļas

Neattiecas

6–10 nedēļas

2–4 nedēļas

Sarunu procedūra — 1 posma process

4–8 nedēļas

Neattiecas

6–8 nedēļas

2–4 nedēļas (19)

3.4.   Procesa un pārdošanas materiālu sagatavošana nesaistošajam un saistošajam posmam

Procesa un pārdošanas materiālu sagatavošana NP posmam

Pirmspārdošanas posma galīgais mērķis ir sagatavot procesu un pārdošanas materiālus, kas ir atbilstoši izvēlētajai pārdošanai stratēģijai (piem., plašai izsolei, mērķorientētai izsolei, sarunu procedūrai). Rezultātā ir procesa vēstule (20), kas tiek kopīgota ar ieguldītājiem, kuri ir parakstījuši INL. Procesa vēstules dokumentā norāda:

(i)

procedūru un noteikumus, kurus pārdošanas dalībnieki ievēros, un

(ii)

uzticamības pārbaudes materiālu sarakstu, kurā ir sīki aprakstīts, kādi materiāli, kas sagatavoti iepriekšējos posmos (piem., īss kopsavilkums, aizdevuma datnes, aizdevuma dokumenti, novērtējumi, SP ziņojums, juridiskās uzticamības pārbaudes ziņojums, APPL u. c.), tiks iekļauti NP un SP posmā (ja ir pieņemts lēmums par dalītu procesu).

Šā posma nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu. Ieguldītāji veicina uzticēšanos procesam, kura pamatā ir “spēles noteikumu” profesionālā būtība, kā to noteicis pārdevējs procesa vēstulē. Ieguldītāji parasti dod priekšroku uzticamības pārbaudes izmaksu ieguldīšanai tādos procesos, kuros viņiem ir liela pārliecība par pārdevēja laika grafiku un mērķiem. Savukārt pārdošanas procesi, kuriem, šķiet, ir mainīgs laika grafiks, mainīgi noteikumi utt., kaitē ne tikai konkrētā pārdošanas procesa izredzēm, bet arī pārdevēja izredzēm veikt turpmāku pārdošanu. Pārdevējiem būtu tas jāņem vērā, uzsākot INA pārdošanas procesu, un jāņem vērā, ka ieguldītāji mazāk vēlēsies atkārtoti piedalīties procesos, ja viņi novēro kādu no šādām parādībām:

šķiet, ka pārdevējs ir tikai ieinteresēts salīdzināt savu INA uzskaites vērtību;

pārdevējs regulāri uzsāk darījuma procesu vienam un tam pašam (vai līdzīgam) portfelim, taču nepārdod, pamatojoties uz to, ka tā cenu gaidas nav piepildījušās, vienlaikus nekad neatklājot savu rezerves cenu.

Tāpat arī ieguldījumi šajā posmā samazina juridisko izmaksu, regulatīvās kontroles un atbildības risku vēlāk. Procesa vēstulē nosaka ieguldītāju cerības attiecībā uz konkursa procedūras procesu, laika grafiku un formātu. Tādējādi viņi var piešķirt resursus un noteikt savu stratēģiju.

Procesa vēstulē būtu jānorāda vismaz:

ierobežojumi attiecībā uz to, kāda veida personas var iesniegt piedāvājumu: pamatojoties uz iekšējā vai ārējā juridiskā (regulatīvā) konsultanta ieteikumiem, pārdevējam būtu jānosaka licence vai citas prasības, kas piemērojamas pircējam. Pat ja juridiski šādas atbilstības nodrošināšana pārsvarā ir pircēja pienākums, pārdevējs nevēlas riskēt ar procesa aizkavēšanos vai 2. posmam izraudzīties ieguldītājus, kuri nevar izpildīt prasības;

līdzekļi, ar kuriem pretendents atzīst procesa vēstuli un pauž savu piekrišanu tai: piemēram, rakstisks apstiprinājums pirms piedāvājuma, ar piedāvājuma iesniegšanas darbību u. c.;

visi termiņi, kas piemērojami attiecīgajā darījuma posmā, tostarp pārdevēja mērķuzdevumi, piemēram, dati, aizdevuma dokumentācijas izlase un APPL;

PSP: kurā posmā potenciālajam pretendentam būs jāiesniedz PSP materiāls;

piedāvājumu procedūra:

kā tiks veikta uzticamības pārbaude un kādos posmos tiks izdoti dažāda līmeņa materiāli. Piemēram, anonimizēta aizdevuma datne būs pieejama NP posmā; sīki izstrādāta aizdevuma datne būs pieejama SP posmā;

kā tiks risināti ar uzticamības pārbaudi saistītie jautājumi? Iesniegšanas process, mērķa izpildes laiks utt.;

iemaksa: vai, lai iesniegtu piedāvājumu, būs jāiemaksā iemaksa un kādi ir norādījumi par iemaksas veikšanu, ja tā ir nepieciešama?

kā jāiesniedz piedāvājumi: piemēram, pa e-pastu, elektroniskā platformā, pa tālruni, personīgi utt.;

piedāvājuma iesniegšanas veids: vai pārdošana tiks veikta kā slēgta izsole, angļu izsole, nīderlandiešu izsole vai kā kāds hibrīdmodelis (plašāku informāciju skatīt arī 4. pielikumā);

kāds būs derīgs piedāvājums: piemēram, vai tiks izskatīti daļēji piedāvājumi, vai tiks izskatīti piedāvājumi, kas paredz izmaiņas APPL utt.;

kādu laikposmu piedāvājumiem jābūt spēkā (piemēram, 72 stundas), ja 2. posmā;

robeždatums: kāds būs aprēķina datums aizdevumiem, par kuriem tiek uzkrāti procenti? Kādi noteikumi tiks piemēroti pēc šā datuma saņemtajiem pamatsummas un procentu maksājumiem;

piedāvājumu iesniegšanas termiņš: kad ir jāiesniedz piedāvājumi un vai tiek ņemti vērā novēlotie piedāvājumi;

piedāvājuma nomenklatūra: vai piedāvājumi būtu jāiesniedz kā procenti no nesamaksātās pamatsummas vai bruto uzskaites vērtības, vai summu piedāvājuma valūtā u. c.?

piedāvājuma apstiprinājums: kā pārdevējs apstiprinās piedāvājuma saņemšanu un kas pretendentam jādara, ja viņš nav saņēmis apstiprinājumu;

kā piedāvājumi tiks novērtēti: piemēram, kāds būs process, ja tiks saņemti identiski piedāvājumi, vai pārdevējs ir apņēmies pārdot neatkarīgi no piedāvājuma ar augstāko cenu vērtības, vai pārdevējam būs jāpārdod piedāvājumam ar augstāko cenu utt.;

piešķiršana: kā tiks informēti uzvarējušie un neuzvarējušie pretendenti?

noslēgšanas process: attiecībā uz uzvarējušo pretendentu — process un laika grafiks noslēgšanai, piemēram:

godprātīga iemaksa. Ja ir nepieciešama iemaksa, kā tā tiek aprēķināta, kāds ir termiņš un kādos gadījumos tā tiek atdota atpakaļ;

APPL izpilde. Kad ir paredzēta parakstīšana?

citi jautājumi: citi jautājumi, ko pārdevējs paredz. Piemēram, vai pārdevējs piedāvās finansējumu, vai ir nepieciešams regulatīvais apstiprinājums utt.

Iepriekšējos sagatavošanas procesa posmos ir sagatavoti visi dokumenti un materiāli, kas tiks nodoti ieguldītājam. Uzticamības pārbaudes materiālu sarakstā pārdevēja komandai un potenciālajiem ieguldītājiem būs norādīts, kurā posmā materiāls tiks izdots. Uz datu nodošanu attiecas:

datu aizsardzības tiesību akti: pārdevējs vēlas aizsargāt un samazināt datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpšanas risku,

konkurences jautājumi: pārdevēji var vēlēties ierobežot tādu datu atklāšanu konkurentiem, kas varētu sniegt konkurentiem priekšrocības salīdzinājumā ar tiem,

ieņēmumu un pārredzamības palielināšana: parasti, jo ātrāk potenciālajiem ieguldītājiem ir pieejams viss uzticamības pārbaudes materiāls (labs vai slikts), jo lielāka ir dalība un piedāvājumi.

Procesa un pārdošanas materiālu sagatavošana SP posmam

2 posmu procesā SP posmā izmantos iepriekšējā NP posmā sagatavoto dokumentāciju, jo īpaši procesa vēstuli ar pārdošanas noteikumiem. VDT datu aizsardzības un bankas slepenības ierobežojumu ietvaros var sniegt detalizētas informācijas lejupielādei lielākus atļauju līmeņus.

APPL projekts ir pēdējā galvenā dokumentācija, kas jāsagatavo un jāizsniedz SP posma sākumā. Galvenie APPL ietveramie temati ir uzskaitīti 6. pielikumā.

4.   Nesaistoša piedāvājuma posms (1. posms)

4.1.   Galvenās darbības

Pārdevēja vispārējais mērķis ir līdz NP termiņam saņemt no visiem 1. posma ieguldītājiem NP pārdevēja pieprasītajā veidā.

Kad ir pieņemts lēmums īstenot 2 posmu procesu, pārdevējs vispirms pieprasa NP un pēc tam SO. Sagatavošanās posma būtiska sastāvdaļa ir tā, kurā pārdevējs izvēlas atbilstošu potenciālo ieguldītāju grupu un apkopo attiecīgo kontaktinformāciju. Pārdevējs (iespējams, to atbalsta ārpakalpojumu sniedzēji) nosaka un izveido atbilstošo 1. posma ieguldītāju sarakstu.

Pārdevējam 1. posma sākumā ir jāsniedz katram 1. posma ieguldītājam: i) informācija, ka ieguldītājam ir atļauts piedalīties 1. posmā, un ii) konkrēts / sīki izstrādāts laika grafiks, kurā norādīts katrs svarīgākais posms, tostarp visi dati, dokumenti vai informācija, kas pārdevējam ir jāsniedz.

Galvenās darbības ir šādas:

ja tiek izmantota VDT: 1. posma ieguldītāja VDT pārvaldība (ietverot atvēršanu, lietotāja un piekļuves pārvaldību, VDT atskaites utt.);

(pastāvīga) 2. posma ieguldītāja VDT sagatavošana;

1. posma procesa un pārdošanas materiālu atklāšana;

(jēgpilnu) datu datņu atklāšana 1. posma ieguldītājiem;

(ierobežota) JA procesa vadība, ja tāds ir nepieciešams apjoma sarežģītības un/vai pretendentu skaita dēļ;

2. posma izsoles veida izvēle;

pēc izvēles: APPL darbības nosacījumu nodrošināšana 1. posma ieguldītājiem;

iesniegto NP analīze;

2. posmam atlasīto pretendentu saraksta izveide;

portfeļa pabeigšana, iespējams, izslēdzot no portfeļa dažus neatbilstošus INA: i) ja tie (vairs) neatbilst sākotnējiem atlases kritērijiem vai ii) pamatojoties uz ieguldītāju pamatotu pieprasījumu.

4.2.   Piedāvājumu iesniegšanas procesa uzsākšana un informācijas paketes izplatīšana

Pārdošanas materiāli ir pirmā oficiālā ievadinformācija par INA portfeli / vienu riska darījumu, kas tiek sniegta ieguldītājiem. Tiem ir būtiska nozīme ieguldītāju intereses rosināšanā un labvēlīga pirmā iespaida radīšanā. Kopā ar īso kopsavilkumu galvenie papildu pārdošanas dokumenti pirmajam NP posmam ir informācijas memorands, (jēgpilna) aizdevuma datne (21) un procesa vēstule.

1. posma procesa vēstulē ir izklāstīti NP posma noteikumi. Pārdevējs jau var kopīgot APPL projektu 1. posmā, taču 1. posmā nav pieņemts prasīt ieguldītājiem sagatavot ieguldītāja APPL cenu pielikumu, jo: i) ieguldītāji var nevēlēties tērēt naudu (ārējam juridiskam konsultantam) un resursus šajā 1. posmā un ii) pārdevējs nevēlas novērtēt no visiem 1. posma ieguldītājiem saņemtos ieguldītāju APPL cenu pielikumus. Tomēr, ja pārdevējs kā atlases kritēriju vēlas izmantot komentārus par līguma tematiem, pārdevējs var izvēlēties izplatīt (īsus) APPL darbības nosacījumus, kuros norādīti galvenie parametri, kas tiks ietverti APPL. Pamatojoties uz to, 1. posma ieguldītājiem var lūgt kopā ar to NP iesniegt paziņojumu par šiem parametriem. Tas nodrošina, ka pārdevējs pirms pāriešanas uz 2. posmu var ņemt vērā 1. posma ieguldītāju izvēles, un atbalsta pārdevēju tālākā APPL projekta izstrādē un pabeigšanā. Turklāt pārdevējs šādi uzzinātu, vai APPL darbības nosacījumos ir ietverti līgumiski noteikumi, kurus visi vai lielākā daļa ieguldītāju noraida.

Ja profesionāli sagatavots APPL netiek izplatīts komentēšanai pēc iespējas ātrāk procesā, pārdevējs pakļauj sevi “pārpārdošanas” riskam (pircēja sarunu stratēģija, kurā APPL sarunas izmanto kā iespēju, lai atgūtu ekonomisko vērtību pēc piedāvājumu iesniegšanas procesā piedāvātās pirkuma cenas). Tāpēc ir ieteicams:

APPL darbības nosacījumus kopīgot ar ieguldītājiem 1. posma laikā,

APPL izstrādāt sagatavošanās posmā un pabeigt 1. posmā, lai to varētu izplatīt ne vēlāk kā 2. posma sākumā, un

pieprasīt ieguldītājiem iesniegt ieguldītāja APPL cenu pielikumus kopā ar to SP.

Kopā ar procesa vēstuli materiālos, kas jāsaņem 1. posma ieguldītājiem, ietver arī sīki izstrādātus portfeļa datus par katru konkrēto pozīciju un, ja nepieciešams, papildu sīki izstrādātu informāciju par visiem vai lielākajiem aizdevumiem. Procesa vēstulē vai citā pārdevēja kopīgotajā 1. posma materiālu daļā cita starpā jānorāda:

sīki izstrādāts laika grafiks 1. posmam un ideālā gadījumā jau aptuvenais laika grafiks 2. posmam. Ja pārdevējs aizkavējas, pārdevējs to nekavējoties paziņo visiem 1. posma ieguldītājiem, tostarp informāciju par tādu termiņu atlikšanu, ko pārdevējs sākotnēji ir paziņojis. Laika grafikam, kas sākotnēji tika paziņots 1. posma ieguldītājiem, būtu jābūt reālistiskam, un izmaiņām būtu jābūt pārredzamām, lai pārdevējs saglabātu uzticamības reputāciju;

informācija par pārdevēja prasībām attiecībā uz NP formātu un saturu. Pārdevējam ir ieteicams pieprasīt 1. posma ieguldītājiem norādīt, piemēram, informāciju un uzticamības pārbaudes pieprasījumus, kas viņiem būtu vajadzīgi 2. posmam, kā arī pieņēmumus, uz kuriem ir balstīts viņu NP, lai pārdevējs varētu to ņemt vērā 2. posma plānošanā un noteikt reālu 2. posma laika grafiku.

Ciktāl pārdevējs ir veicis jebkādus pārdevēja uzticamības pārbaudes darbus (piemēram, nekustamā īpašuma pārvērtēšanu, aizdevuma datnes konsekvences pārbaudes, juridiskās dokumentācijas pārskatīšanu), tie varētu būt noderīgi, lai atklātu šādas pārdevēja uzticamības pārbaudes darbības jomu 1. posmā. Tas palīdzētu ieguldītājiem noteikt iespējamo 2. posmā nepieciešamo uzticamības pārbaudes darba apjomu un iekļaut to kā daļu savā NP.

4.3.   Pretendenti, kas uzņemas sākotnējās uzticamības pārbaudes

Pēc tam, kad no pārdevēja ir saņemti 1. posma materiāli, 1. posma ieguldītāji veic sākotnējo uzticamības pārbaudi, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Viņi var arī iesniegt pārdevējam ierobežotu skaitu jautājumu, lai precizētu noteiktus aspektus saistībā ar INA (un to pamatā esošo nodrošinājumu, ja tāds ir). Varētu būt arī iespēja atļaut ierobežotu skaitu JA 1. posma ieguldītājiem, kas jau varēja uzdot (ierobežotu skaitu) jautājumus pārdevējam. Tas varētu būt saistīts ar iespējamo pārdošanas apjoma sarežģītību un/vai pretendentu skaitu. Turklāt pārdevējs varētu izstrādāt vadlīnijas sīkākam JA procesam 2. posmā. Šīs pirmās kārtas laikā pārdevējs (iespējams, ar ārpakalpojumu sniedzēju atbalstu) pārvaldīs ieguldītāju jautājumus centralizētā datnē un pēc tam sagatavos atbildes uz šiem jautājumiem vai sniegs palīgmateriālus, lai novērstu ieguldītāju sākotnējās bažas. Līdztekus pārdevējs turpinās attiecīgā (papildu) materiāla sagatavošanu otrajai kārtai.

4.4.   Pretendentu nesaistošo piedāvājumu iesniegšana un uz otro kārtu izvirzāmo sarakstā iekļaujamo pretendentu atlase

Atkarībā no darījuma veida vai portfeļa struktūras pārdevējs (iespējams, ar ārpakalpojumu sniedzēju atbalstu) pieprasīs 1. posma ieguldītājiem iesniegt NP termiņā, ko pārdevējs norādījis procesa vēstulē vai citos materiālos. Kad NP ir saņemti, pārdevējs tos salīdzina un analizē, rezultātā izveidojot NP analīzes pārskatu. Ja nepieciešams, ar atsevišķiem ieguldītājiem var tikt veiktas īsas turpmākas sarunas, lai noskaidrotu dažus viņu attiecīgo NP aspektus.

Pārdevējs 1. posma rezultātā var iekļaut sarakstā izraudzītos 1. posma ieguldītājus un turpināt pārdošanas procesu, nodrošinot izraudzītajiem 2. posma ieguldītājiem piekļuvi detalizētākiem konfidenciāliem datiem un informācijai par INA portfeli. Visbeidzot, ieguldītāji, kuri nav izraudzīti 2. posmam, ir jāinformē pēc iespējas ātrāk, lai nostiprinātu pārdevēja kā uzticama un pārredzama tirgus dalībnieka reputāciju.

5.   Saistoša piedāvājuma posms (2. posms)

5.1.   Galvenās darbības

Pārdevēja mērķis ir līdz SP termiņam saņemt no visiem 2. posma ieguldītājiem SP tādā veidā, kā pārdevējs pieprasījis SP vadlīnijās.

Galvenās darbības ir šādas:

procesa vēstules nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem;

SP vadlīniju nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem;

2. posma datu un dokumentu nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem;

APPL projekta nodrošināšana 2. posma ieguldītājiem;

JA procesa vadība;

pēc izvēles: vadības sanāksmes(-ju) organizēšana un rezultātu apkopošana/nodrošināšana visiem 2. posma ieguldītājiem;

izsoles organizēšana;

iesniegto SP vēstuļu un ieguldītāja APPL cenu pielikumu analīze;

vēlamā pretendenta / pircēja atlase;

pēc izvēles: PSP process;

portfeļa pabeigšana (turpinājums no nesaistošā posma).

5.2.   Pārdevēja mērķuzdevumi

Procesa informācija

Pārdevējs 2. posma sākumā katram 2. posma ieguldītājam sniedz:

(i)

informācija par to, ka ieguldītājs var piedalīties 2. posmā;

(ii)

konkrētu / sīki izstrādātu laika grafiku, kurā norādīts katrs svarīgākais posms, tostarp visi dati, dokumenti vai informācija, kas pārdevējam ir jāsniedz. Šim laika grafikam jābūt reālam, un visām veiktajām izmaiņām jābūt pēc iespējas pārredzamākām, lai saglabātu pārdevēja uzticamības reputāciju, un

(iii)

informāciju par pārdevēja prasībām attiecībā uz SP formātu un saturu. Pārdevējam ir ieteicams pieprasīt 2. posma ieguldītājiem norādīt, piemēram, pieņēmumus, uz kuriem ir balstīts viņu SP.

Informāciju par procesu var sniegt ar elektroniski parakstītu procesa vēstuli.

SP vadlīnijas

2. posma sākumā (un bieži vien kā procesa informācijas daļu): pārdevējs katram 2. posma ieguldītājam sniedz SP vadlīnijas, kurās izklāstītas pārdevēja prasības attiecībā uz SP formātu un saturu.

2. posma dati un dokumenti

2. posma sākumā: 2. posma datus un dokumentus nodrošina visiem 2. posma ieguldītājiem. Visas izmaksas, kuras, pamatojoties uz APPL projektu, sedz pircējs, paziņo minētajos dokumentos.

Uzticamības pārbaude (dokumentācija)

2. posma sākumā: fiziskās uzticamības pārbaudes laikposmu paziņošana vai virtuālās uzticamības pārbaudes dokumentācijas nodrošināšana visiem 2. posma ieguldītājiem.

APPL projekts

Sākumā vai 2. posmā vai neilgi pēc tā: APPL projektu nodrošina 2. posma ieguldītājiem.

2. posma papildu dati un dokumenti

Pastāvīgi: iespējams, pēc viena vai vairāku 2. posma ieguldītāju pieprasījuma vai tiklīdz kļūst pieejama atjaunināta informācija, pārdevējs sniedz papildu/atjauninātu informāciju visiem 2. posma ieguldītājiem.

Atbildes JA procesā

Pastāvīgi: pārdevējs laikus sniedz atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti JA procesā.

Pēc izvēles: vadības sanāksmes prezentācija un tajā gūtie konstatējumi

Pēc vadības sanāksmes: ja pārdevējs organizē vienu vai vairākas vadības sanāksmes, kurās tiek veikta prezentācija, vadības sanāksmes(-ju) prezentācija un saistītie konstatējumi ir jākopīgo ar visiem 2. posma ieguldītājiem.

Pēc izvēles: galīgās VDT momentuzņēmums

Ja pārdevējs izmanto VDT un vēlas saistīt noteiktus AG ar atklāšanas kvalifikatoru, pārdevējs var saglabāt visas VDT ietvertās informācijas momentuzņēmumu, ko pircējam pēc parakstīšanas var sniegt elektroniski.

5.3.   Paraugprakse

Procesa informācija un grafiks

Procesa informācijā, ko pārdevējs sniedz 2. posma ieguldītājiem, jāietver vismaz:

(i)

datumi, kuros paredzams, ka noteiktie dati, dokumenti vai informācija būs pieejami 2. posma ieguldītājiem (tostarp 2. posma dati un dokumenti, kā arī APPL projekts);

(ii)

datumi, kuros 2. posma ieguldītājiem ir jāsniedz noteiktie mērķuzdevumi (tajā skaitā SP termiņš un datums, kurā 2. posma ieguldītājiem jāiesniedz ieguldītāja APPL cenu pielikums);

(iii)

sīkāka informācija: piem., APPL projekta valoda(-as), konkrētais saturs, kas jāiekļauj SP, un veids, kādā SP ir jāiesniedz, (ja piemērojams) konkrēts formāts, kādā jābūt JA procesa jautājumiem utt.;

(iv)

vai, kad un kādā veidā tiek plānota(-as) vadības sanāksme(-es), piem., vai būs viena tikšanās visiem 2. posma ieguldītājiem vai atsevišķas sanāksmes 2. posma ieguldītājiem, vai vadības sanāksme(-es) notiks klātienē vai virtuāli, kas piedalīsies no pārdevēja puses un kādas ir šo personu lomas un zināšanas utt.

Lai nodrošinātu efektīvu, pārredzamu un uzticamu procesu, pārdevējam būtu:

(i)

rūpīgi jāplāno un jānosaka vispārējs saprātīgs 2. posma laika grafiks;

(ii)

laiks, kas jāpaziņo 2. posma ieguldītājiem, jānosaka tādā veidā, kas pieļauj noteiktu papildlaiku neparedzētiem kavējumiem;

(iii)

aktīvi jāinformē 2. posma ieguldītāji gadījumā, ja kāds no pārdevēja mērķuzdevumiem aizkavējas;

(iv)

jāpielāgo 2. posma ieguldītāju mērķuzdevumu (galvenokārt SP un ieguldītāja APPL cenu pielikuma) termiņi, ja pārdevēja mērķuzdevumi aizkavējas;

(v)

jāpagarina termiņi visiem 2. posma ieguldītājiem, nevis atsevišķiem 2. posma ieguldītājiem.

Ņemiet vērā, ka INA ieguldītāji parasti ir pieredzējuši ieguldītāji, kuri var pielāgoties dažādiem procesiem. Ieguldītājiem ļoti svarīga vai pat vissvarīgākā piedāvājumu iesniegšanas procesa iezīme būtu tāda, ka process tiek vadīts efektīvā, pārredzamā un uzticamā veidā, nodrošinot godīgu attieksmi pret visiem ieguldītājiem.

2. posma dati un dokumenti / uzticamības pārbaudes dokumentācija

Vispārīgi: visi 2. posma dati un dokumenti ir jāsagatavo vai nu sagatavošanās posmā, vai vēlākais 1. posmā laikā. Pārdevējs 2 posmu procesā 1. posmā var būt saņēmis datu/informācijas/dokumentācijas pieprasījumus un, ja pārdevējs var un vēlas sniegt šos datus/informāciju/dokumentāciju, tie būtu jāsagatavo pirms 2. posma sākuma. Jo īpaši 1 posma procesā (nepieredzējušam) pārdevējam ir jābūt gatavam tam, ka datu/informācijas/dokumentācijas pieprasījumi tiek iesniegti saistošā piedāvājuma posmā, un pārdevējam ir jānosaka, kā ar tiem rīkoties, piemēram, plānot tā, lai būtu pieejamas attiecīgās iekšējās personas, kas sagatavotu papildu datus un informāciju visā saistošā piedāvājuma posmā.

Uzticamības pārbaudes dokumentācija: pārdevējam būtu jāsniedz informācija par atlases kritērijiem vai iemesliem ar datiem un dokumentiem, kas jāsniedz uzticamības pārbaudē, kā arī par iespējamiem iekļaušanas vai izslēgšanas gadījumiem saistībā ar pārdošanas priekšmetu šajā procesā. Pārdevējam jābūt gatavam, ka 2. posma ieguldītāji var papildus pieprasīs uzticamības pārbaudes dokumentāciju viņu izvēlētajiem gadījumiem, ja tiem šķiet, ka pārdevēja izlase neaptver attiecīgā lieluma nejaušu statistisko izlasi. Papildu pārdevēja uzticamības pārbaude, ko varētu nodrošināt 2. posma ieguldītājiem, ietver īpašuma pārvērtēšanu, SP ziņojumu, juridisko uzticamības pārbaudi u. c.

Uzticamības pārbaudes grafiks: piekļuve fiziskai uzticamības pārbaudei būtu jāorganizē atbilstošā laikā 2. posmā, proti, ne par agru, ne par vēlu: 2. posma ieguldītājiem vajadzētu būt iespējai iegūt pārskatu par INA un attiecīgajiem datiem pirms uzticamības pārbaudes. Piekļuve fiziskai uzticamības pārbaudei būtu jānodrošina 2. posma pirmajā pusē. Ja uzticamības pārbaudes dokumentācija 2. posma ieguldītājiem tiek sniegta virtuāli, tā būtu jānodrošina pēc iespējas agrāk 2. posma laikā.

APPL projekts

Ne tikai 2. posma dati un dokumenti, bet arī APPL noteikumi (piemēram, AG) varētu ietekmēt cenas, kuras 2. posma ieguldītāji piedāvās. Pārdevējam būtu jāplāno ar APPL saistītais process jau sagatavošanās posmā. Projekts būtu jāizsniedz 2. posma ieguldītājiem ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms termiņa (parasti SP termiņa), ko pārdevējs vēlas noteikt ieguldītāja APPL cenu pielikuma iesniegšanai. Ideālā gadījumā, jo īpaši ja pārdevējs 1. posmā nav kopīgojis APPL darbības nosacījumus, APPL projekts būtu jāizsniedz 2. posma ieguldītājiem 2. posma pašā sākumā.

JA process

Lai organizētu JA procesu efektīvā, uzticamā un pārredzamā veidā, pārdevējs var veikt šādas darbības:

(i)

noteikt formātu, kādā jautājumi ir jāuzdod;

(ii)

noteikt termiņus gan jautājumiem, gan atbildēm, piemēram, jautājumi vienmēr jāuzdod līdz piektdienai un atbildes jāsniedz līdz nākamajai trešdienai 2. posma laikā;

(iii)

noteikt saprātīgu maksimālo jautājumu skaitu, ko var uzdod katrs 2. posma ieguldītājs;

(iv)

dalīties ar atbildēm (un, iespējams, ar atbilstošiem jautājumiem) ar visiem 2. posma ieguldītājiem. Pirms JA procesa sākšanas par to informē 2. posma ieguldītājus, lai 2. posma ieguldītāji savos jautājumos neiekļautu savu konfidenciālo informāciju.

Pēc izvēles: vadības sanāksmes(-ju) organizēšana

Vadības sanāksmes(-ju) laiks un saturs būtu jānosaka vai nu sagatavošanās posmā, vai 1. posmā. Vadības sanāksmes svarīgi aspekti var būt šādi:

(i)

prezentācija, kurā sniegta informācija par pārdodamajiem INA, pamatā esošajiem aktīviem, restrukturizācijas/pirmapstrādes darbībām u. c.;

(ii)

piekļuve vienam vai vairākiem pārdevēja darbiniekiem, kuriem ir padziļinātas zināšanas par pārdodamajiem INA, tajā skaitā aizdevuma piešķiršanas prasībām INA rašanās brīdī, pamatā esošajiem aktīviem, kā arī iepriekšējām restrukturizācijas darbībām u. c.

No laika viedokļa, lai vadības sanāksme(-es) būtu visefektīvākā(-ās), tai/tām jānotiek ne par agru, ne par vēlu:

(i)

vadības sanāksme(-es) būtu jāieplāno laikā, kad 2. posma ieguldītājiem jau ir bijusi iespēja iepazīties ar datiem un dokumentiem, tajā skaitā ar nekustamo īpašumu nodrošināto INA gadījumā — ar aktīviem;

(ii)

vadības sanāksmei(-ēm) būtu jānotiek ne vēlāk kā divas nedēļas pirms SP termiņa, lai dotu 2. posma ieguldītājiem iespēju iekļaut vadības sanāksmes laikā savākto informāciju savā INA novērtējumā.

Lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu procesu, pārdevējam būtu jāapkopo galvenie vadības sanāksmes(-ju) rezultāti un informācija un jāizplata tie visiem 2. posma ieguldītājiem. Praktisks piemērs: ja vienā vadības sanāksmē ar 2. posma ieguldītāju atklājas, ka aktīvs, kas tika atzīmēts kā “1. kārtas hipotēka”, patiesībā ir “2. kārtas hipotēka”, pārdevējam šī informācija būtu jāatklāj visiem 2. posma ieguldītājiem.

SP vadlīnijas un formāts

Pārdevējam ideālā gadījumā pirms 2. posms sākuma ir jānosaka SP specifikācijas, kuras pārdevējs vēlas, lai 2. posma ieguldītāji ievērotu. Ideālā gadījumā SP vadlīnijas tiek sniegtas 2. posmā sākumā kopā ar citu informāciju par procesu un termiņiem. SP specifikācijas var attiekties uz:

(i)

formātu, piem., parakstīts pdf formātā;

(ii)

iesniegšanu, piem., jāiesniedz pa e-pastu līdz SP termiņam personai(-ām) XYZ;

(iii)

saturu, piemēram, 2. posma ieguldītājs norāda pērkošo vienību, paredzēto apkalpojošo vienību; vai SP ir finansējums, kādi nosacījumi vai iekšēji apstiprinājumi; uz kādiem pieņēmumiem SP ir balstīts; cik ilgi būs derīgs SP u. c.;

(iv)

cenu noteikšanu, piem., ja INA portfelis ir sadalīts apakšportfeļos: vai 2. posma ieguldītājiem ir jānorāda cenas par kopējo portfeli un par apakšportfeļiem;

(v)

bruto/neto cenu noteikšanu, piem., SP norāda, vai piedāvātā pirkuma cena ir galīgā summa, kas jāmaksā pārdevējam (“neto”), vai arī tā ir bruto cena, t. i., ja pārdevējs iepriekš ir noteicis robeždatumu, šāda bruto cena tiks samazināta par ieņēmumiem, kuri saņemti saistībā ar INA kopš robeždatuma; praksē nav iespējams minēt neto cenu attiecībā uz INA, kam ir noteikts robeždatums, jo ne 2. posma ieguldītājs, ne pārdevējs nevar zināt ieņēmumus, kas tiks saņemti no SP termiņa līdz parakstīšanai / darījuma noslēgšanai;

(vi)

solīšanas kārtām un izsoles veidu, piem., pārdevējs var pieprasīt kvalificētu slēgtas izsoles SP, noteikta laika izsoli vai to apvienojumu.

Ņemiet vērā, ka ne visi 2. posma ieguldītāji var izpildīt visas pārdevēja pieprasītās specifikācijas, piem., ja 2. posma ieguldītājs būtu ieinteresēts iegādāties tikai visu portfeli, tas varētu nevēlēties norādīt cenu atsevišķi katram apakšportfelim. Turklāt, jo īpaši attiecībā uz nodrošinātiem INA, 2. posma ieguldītāji var nelabprāt sniegt cenas par katru pozīciju, jo tas atklātu vērtību, ko tie piešķir katram INA (un/vai attiecīgajam nodrošinājumam), un, tā kā 2. posma ieguldītājs nevar būt pārliecināts, ka kļūs par vēlamo pretendentu, tas var neizpaust šo informāciju, kuru tas uzskata par savas uzticamības pārbaudes ļoti konkrēto (vērtīgo) rezultātu.

Pēc izvēles: izsoles veidi

“Noklusējuma izsoles veids”, ko pārdevējs var viegli izmantot, ir tā sauktā slēgtās izsoles pieeja, saskaņā ar kuru pārdevējs pieprasa visiem 2. posma ieguldītājiem iesniegt viņu SP pārdevējam līdz SP termiņam. Pēc tam pārdevējs izskata un pieņem lēmumu par vēlamo pretendentu. Ir arī citi izsoļu veidi, piemēram, Anglijas, nīderlandiešu vai japāņu izsoles, ko piedāvā izsoļu vai darījumu platformas. Pārskats par galvenajiem izsoļu veidiem ir atrodams 4. pielikumā.

Pārdevējiem, kuriem ir maza pieredze INA tirdzniecībā vai tās nav vispār, varētu būt vieglāk, ja tie izvēlas slēgtas izsoles pieeju, kas sniedz pārdevējam iespēju detalizēti pārskatīt visus SP pirms vēlamā pretendenta izvēles. Parasti slēgta izsole ir ieteicama, ja SP noteikumi starp 2. posma ieguldītājiem varētu atšķirties nevis cenas ziņā, bet citādā ziņā (piemēram, APPL un AG noteikumu, finansēšanas nosacījumu vai subjektīvās izpildes noteiktības ziņā). Tomēr slēgtajā izsolē 2. posma ieguldītājiem nav informācijas par citu 2. posma ieguldītāju cenām, un tie varētu uztraukties, ka tie sola pārāk daudz.

Angļu izsole varētu sasniegt optimālus rezultātus mazākiem viendabīgiem nenodrošinātu patēriņa INA portfeļiem, kam uzticamības pārbaudes izmaksas ir nelielas un daudzi ieguldītāji ir gatavi piedalīties.

Pēc izvēles: daļēja izsole

Lielākiem neviendabīgiem INA portfeļiem, kurus var iedalīt viendabīgākos apakšportfeļos, optimāla izsoles struktūra varētu būt tāda, kurā 2. posma ieguldītāji cenu nosaka atsevišķi katram apakšportfelim. Pēc tam pārdevējs (iespējams, ar ārpakalpojumu sniedzēju atbalstu) var saistīt katru INA apakšportfeli ar visaugstāko cenu. Šī tā sauktā daļējā izsole var palielināt kopējo pārdošanas cenu un samazināt šķēršļus ieguldītāju dalībai. Tomēr darbošanās ar vairāk nekā vienu vēlamo pretendentu un pircēju pārdevējam sarežģī darījuma noslēgšanu un veikšanu un tādējādi var palielināt pārdevēja izmaksas un prasīt lielākus iekšējos resursus, kas nepieciešami darījuma pabeigšanai. Pārdevējiem būtu jāņem vērā, ka ne visi 2. posma ieguldītāji varētu būt gatavi iesniegt piedāvājumus par INA apakšportfeļiem: 2. posma ieguldītāji, kuri vēlas iegūt pēc iespējas lielāku INA portfeli, var izstāties no procesa, kad viņiem tiek lūgts iesniegt piedāvājumu par mazākiem apakšportfeļiem. 2. posma ieguldītāji, lemjot par to, kāda lieluma INA portfelī ieguldīt, ņem vērā uzticamības pārbaudes un citas darījumu izmaksas (piemēram, ārējā juridiskā konsultanta, pirkšanas struktūras izveides).

Daži pārdevēji pieprasa cenu par katru pozīciju (CKP) kā daļu no SP, lai piešķirtu aizdevumus attiecīgajam pretendentam, kas piedāvā augstāko cenu. CKP SP ir izplatīta prakse lielu sindicēto aizdevumu pārdošanai, bet ir retāk sastopama sadrumstalotos portfeļos, kuriem pārdevējs plāno izvēlēties tikai vienu vēlamo pretendentu. Ārpakalpojumu sniedzēji var palīdzēt atrast optimālo portfeļa sadalījumu PIP SP, vienlaikus ievērojot ieguldītāja nosacījumus, piemēram, minimālās piešķīruma summas un mērķa portfeļa sastāvu. Pārdevējiem būtu jāņem vērā, 2. posma ieguldītāji var nelabprāt sniegt cenas par katru pozīciju, jo tas atklātu vērtību, ko tie piešķir katram INA (un/vai nodrošinātu INA gadījumā — attiecīgajam nodrošinājumam), un, tā kā 2. posma ieguldītājs nevar būt pārliecināts, ka kļūs par vēlamo pretendentu, tas var neizpaust šo informāciju, kuru tas uzskata par savas uzticamības pārbaudes ļoti konkrēto (vērtīgo) rezultātu. Turklāt, tā kā ieguldītājus lielā mērā ietekmē izmaksas, sadalīšana mazākās vienībās var atbaidīt ieguldītājus, jo viņiem izmaksas par darījuma noslēgšanu (piemēram, ārējā juridiskā konsultanta) būs tādas pašas vai līdzīgas kā tās būtu par visu INA portfeli.

Pēc izvēles: PSP process

Pārdevējs var sākt visu 2. posma ieguldītāju PSP procesu 2. posmā ar mērķi pabeigt PSP pārbaudes līdz SP termiņam. Pārdevējs var arī izlemt veikt PSP pārbaudi tikai vēlamajam pretendentam (22).

Par PSP visiem 2. posma ieguldītājiem pirms SP termiņa: analizējot SP, pārdevējam būs pārliecība, ka visi 2. posma ieguldītāji atbilst pārdevēja PSP prasībām. Tas var būt noderīgi, ja pārdevējam ir noteikts datums (piemēram, finanšu gada beigas), līdz kuram darījums ir jāpabeidz, un ja nebūs pietiekami daudz laika, lai pārskatītu vēlamā pretendenta PSP dokumentāciju pēc tam, kad vēlamais pretendents ir izraudzīts.

Pret PSP visiem 2. posma ieguldītājiem pirms SP termiņa: pārdevēja atbilstības nodaļai būs jāpārskata vairāku ieguldītāju iesniegtā PSP dokumentācija. Ja pārdevējs sāk PSP pārbaudi tikai pēc tam, kad ir izraudzīts vēlamais pretendents, ir jāpārskata tikai viens PSP dokumentācijas komplekts. Ja 2. posma ieguldītāji ir zināmi un tiek pieņemts, ka tirgus dalībnieki ir ar labu reputāciju, pārdevējs var nolemt atlikt PSP pārbaudes sākšanu, līdz ir izvēlēts vēlamais pretendents. No tā gūst labumu arī neizraudzītie 2. posma ieguldītājiem, jo viņiem nav jātērē resursi veltīgam PSP procesam.

Iesniegto SP vēstuļu analīze

Pirms SP saņemšanas pārdevējam būtu jānosaka izšķirošais(-ie) faktors(-i), kas tiek ņemts(-i) vērā, pieņemot lēmumu par vēlamo pretendentu, piemēram:

(i)

vai uzmanība tiks pievērsta galvenokārt/tikai labākajai cenai?

(ii)

vai un kā tiks ņemti vērā citi faktori, piemēram, rezultāti līdzīgu darījumu noslēgšanā, (iekšējās vai ārējās) apkalpošanas iespējas, 2. posma ieguldītāja, kā arī paredzētā INA apkalpotāja reputācija, finansējuma pieejamība u. c.

Pēc tam pārdevējs salīdzina un analizē dažādus 2. posma ieguldītāju piedāvājumus, rezultātā sagatavojot SP analīzes pārskatu. Ja pārdevējam ir nepieciešami jebkādi skaidrojumi par SP, pārdevējs parasti sazinās ar konkrēto 2. posma ieguldītāju. Tomēr konfidencialitātes, uzticamības un pārredzamības labad pārdevējam nevajadzētu kopīgot informāciju par citu 2. posma ieguldītāju SP un pārdevējam būtu jāizmanto šāda tieša saziņa tikai precizējumiem (piemēram, nelūdzot cenu paaugstinājumu, lai sniegtu tikai vienam 2. posma ieguldītājam iespēju pārspēt citu 2. posma ieguldītāju cenas).

Lēmums par vēlamo pretendentu / pircēju

Tiklīdz pārdevējs ir pieņēmis lēmumu par vēlamo pretendentu, šāds 2. posma ieguldītājs tiek informēts (parasti) rakstiski un sākas pēdējās sarunas par APPL, tajā skaitā praktiskiem izskatāmajiem tematiem (piemēram, datu un dokumentu sniegšanas formāts un termiņi gan elektroniski, gan drukātā formātā, paziņošanas vēstuļu nosūtīšana aizņēmējiem pēc pārdošanas utt.). Ja vien nerodas lieli šķēršļi, kurus pārdevējs nebija paredzējis, vēlamais pretendents kļūst par pircēju.

Pārdevēji parasti informē neuzvarējušos 2. posma ieguldītājus drīz pēc vēlamā pretendenta izraudzīšanās. Pārējie 2. posma ieguldītāji galu galā saprot, ka viņi nav izraudzīti par vēlamo pretendentu. Tomēr, lai nodrošinātu pārredzamību un neatbaidītu 2. posma ieguldītājus no turpmākajiem darījumiem, pārdevējam būtu jāapsver tieša saziņa. Turklāt maz ticamā gadījumā, kurā darījums ar vēlamo pretendentu neizdodas, pārdevējs varētu vēlēties sazināties ar 2. posma ieguldītāju, kurš iesniedzis otro labāko SP.

6.   Darījuma parakstīšana un noslēgšana

6.1.   Galvenās darbības

Šajā posmā galvenās darbības ir šādas:

pilnīgas iziešanas no portfeļa nodrošināšana, kad INA pārdošana ir pabeigta;

APPL un, ja piemērojams, turpmākās darījuma dokumentācijas noformēšana;

finansiālā noslēgšana;

datu un dokumentu nodošanas sagatavošanas pabeigšana;

sarunas un vienošanās par INA apkalpošanas nodošanu no pašreiz strādājošā apkalpotāja pircējam vai tā apkalpotājam;

darījuma uzskaite;

kad tiek veikta noslēgšana: migrācijas process: INA un attiecīgās informācijas un dokumentācijas nodošana pircējam, lai nodrošinātu netraucētu uzņemšanu.

Konkrētāk, ir jāveic turpmāk norādītās darbības, kas sadalītas pa turpmāk norādītajām jomām.

Jurdiskā

Saziņa ar vēlamo(-ajiem) pretendentu(-iem) par visiem jautājumiem, tajā skaitā apstiprinājuma saņemšana, ka pirkšanas līdzeklis(-i) ir reģistrēts(-i) un ka ir pieejami nepieciešamie līdzekļi.

Sarunas par ieguldītāja APPL cenu pielikumu ar vēlamo pretendentu

APPL pabeigšana un parakstīšana.

Praktisku jautājumu un prasību saskaņošanas sākšana/pabeigšana ar kredīta apkalpotāju (jānodrošina vēlamajam pretendentam), ja nepieciešams, periodam pēc noslēgšanas.

Finansiālais noslēgums

Portfeļa informācijas atjaunināšana un/vai vajadzības gadījumā atjauninātu apkopojuma datu sniegšana.

Finansiālā noslēgšana: atbildības un termiņu kopīgošana starp personām nodrošināšana.

Noslēgšanas pasākumu (piemēram, atliktās pirkšanas cenas gadījumā) īstenošana.

Pārdevējs izraksta rēķinu vēlamajam pretendentam, norādot apkalpošanas un/vai piedziņas izmaksas, kas tiek atbalstītas kopš robeždatuma (ja tā norādīts APPL).

Darbības

Attiecīgā gadījumā: VDT pastāvīga pārvaldība (tajā skaitā nevēlamo pretendentu izslēgšana), VDT arhīvu slēgšana un sagatavošana.

Tādu iekšējo pasākumu sākšana, kas nepieciešami, lai pārdevējs izpildītu savas APPL noteiktās saistības attiecībā pret pircēju pēc noslēgšanas.

Informācijas un aizdevuma dokumentācijas elektroniskas un fiziskas nodošanas paredzēšana (ņemot vērā galīgo apjomu).

JA procesa (ja nepieciešams) un/vai tiešās saziņas pastāvīga pārvaldība, tajā skaitā atbildēšana uz atklātiem jautājumiem un tādas informācijas nosūtīšana, kas nepieciešama INA apkalpošanas nodošanai pircējam vai apkalpotājam, kurš rīkojas pircēja vārdā.

Ja saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem ir nepieciešama mērķuzdevuma publicēšana, šādas kontaktinformācijas sniegšana: i) aizņēmēju un ii) juristu/tiesu izpildītāju par katru aizdevumu, lai nodrošinātu, ka vēlamā pretendenta rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama, lai informētu tos par atsavināšanu, ja šādus paziņojumus veic pircējs, kā noteikts vai nu tiesību aktos, vai arī APPL (iepazīstināšanas/atvadu vēstule aizņēmējiem un paziņojuma vēstule juristiem/tiesu izpildītājiem) un iepazīstināšanas/atvadu vēstules un paziņojumu vēstules saskaņošana ar vēlamo pretendentu.

INA apkalpošanas turpināšana līdz saskaņotajam apkalpošanas nodošanas datumam.

Attiecīgā gadījumā: portfeļa pagaidu apkalpošanas pasākumu pabeigšana līdz saskaņotam apkalpošanas nodošanas datumam.

Vadlīniju izstrāde un sagatavošana par atbalstu, kas pārdevējam jāsniedz pēc noslēgšanas (ja piemērojams), par ienākošajiem dokumentiem, kurus saņem pārdevējs, un pagaidu iekasējumiem, ko pārdevējs saņem saskaņā ar APPL noteikumiem.

Grāmatvedība un uzskaite

Portfeļa pārdošanas pareiza uzskaite atbilstoši pārdevēja spēkā esošajiem grāmatvedības noteikumiem: klienta konta slēgšana, noteikumu atcelšana, zaudējumu/peļņas noteikšana, ņemot vērā pirkuma cenu.

Nepieciešamo iekšējo apstiprinājumu un piekrišanu iegūšana, tajā skaitā PSP pārbaudes, regulatīvo prasību (tajā skaitā KPR atkarībā no gadījuma) izpilde, iegādes struktūras validēšana.

6.2.   Galvenie riska apsvērumi

Šajā svarīgajā posmā uzmanība ir jāpievērš stratēģijai un komerciālam aspektam, jo sarunu posmā līdz finansiālajam noslēgumam vērtība var tikt samazināta. Ir svarīgi izstrādāt efektīvu darījuma īstenošanas procesu, lai ierobežotu laikposmu no darījuma parakstīšanas līdz tā noslēgšanai, ņemot vērā, ka pirms vienošanās/sarunām iespējamie sarežģījumi un kavējumi varētu būt būtiski. Šajā posmā vēlamajam pretendentam un pārdevējam ir jāveic svarīgi pasākumi, un tos var pārvaldīt, izmantojot saskaņotas pārejas plāna struktūras ar noteiktu laika grafiku. Svarīgs ir iekšējo un/vai ārējo finanšu un juridisko konsultantu atbalsts un iesaiste.

6.3.   APPL apsvērumi

Kad darījums ir iekšēji apstiprināts un darījuma noteikumi ir pabeigti, pārdevējs un pircējs (izraudzītais vēlamais pretendents) paraksta APPL, lai nodrošinātu pareizu norēķinu un līgumus pēc noslēgšanas. Parakstīšana un noslēgšana bieži notiek divos dažādos datumos; tomēr tās var notikt arī vienlaikus. APPL būtu jāvienojas par atbilstošu laikposmu starp darījuma parakstīšanas datumu un noslēgšanas datumu, ņemot vērā darījuma sarežģītību, darbības, kas jāveic pirms noslēgšanas, un aizkavēšanās risku.

Pirms APPL parakstīšanas ir svarīgi nodrošināt, lai APPL tiktu atbilstoši atspoguļota juridiskā un ekonomiskā izpratne, par ko ir vienojušies pircējs un pārdevējs. APPL būtu jāsagatavo ieceltajiem juridiskajiem konsultantiem, un tajā būtu skaidri jānorāda gan pārdevēja, gan pircēja pienākumi (23). APPL būtu jāvienojas par visām saistībām, kas rodas pēc noslēgšanas, tajā skaitā par to, kura puse nosūtīs aizņēmējiem paziņojuma vēstules (ja piemērojams), kādā veidā tas tiks darīts un kura puse segs šīs izmaksas. Paziņojumā būtu jānorāda arī iesaistītie juridiskie konsultanti, kas apkalpo ar portfeli saistītos INA, un institūcijas (juristi, tiesu izpildītāji, tiesas u. c.), lai nodrošinātu efektīvu INA apkalpošanas nodošanu. To parasti norāda APPL. Tas, kā aizņēmējam tiek paziņots par pārdošanu, ir atkarīgs no valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām.

6.4.   Citi apsvērumi

Ir svarīgi visas nepieciešamās iekšējās nodaļas saskaņot ar noslēgšanas procedūrām APPL. Tas ietvers vienošanos ar vēlamo pretendentu par INA portfeļa pagaidu apkalpošanu starp parakstīšanu un noslēgšanu. Saskaņotie pagaidu apkalpošanas pasākumi parasti ir daļa no APPL, taču tos var arī dokumentēt pārejas pakalpojumu līgumā (PPL), kurā pārdevējs piekrīt noteiktu laiku sniegt pircējam noteiktus pakalpojumus par saskaņotu cenu. Kopumā INA portfeļa pagaidu apkalpošana pārdevējam būtu jāveic ar tādu pašu uzmanību un rūpību, kādā tā tika veikta pirms APPL parakstīšanas.

Vēl viena joma, kas jāņem vērā, ir saistīta ar īpašu risku, kurš saistīts ar atbilstību tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas (NILLN) jomā. ES dalībvalstis NILLN direktīvas ES ir ieviesušas atšķirīgi, tāpēc tikai dažās dalībvalstīs kredītu apkalpotāji ir noteikti par atbildīgajiem subjektiem un uz tiem attiecas vietējie NILLN tiesību akti. Tāpēc pienākums kopīgot un pēc tam nodot pircējam / kredīta apkalpotājam ar NILLN saistīto klienta informāciju ir piemērojams tikai tad, ja vietējie NILLN tiesību akti paredz, ka pircēja / kredīta apkalpotāja pārvaldītajiem klientiem ir jāpiemēro PSP prasības. Ja šāds NILLN pienākums nepastāv, nav tiesiskā pamata šādu personas datu kopīgošanai saskaņā ar VDAR. PSP dati var būt gan konfidenciāli, gan sensitīvi (pirms visiem aizdomīgiem darījumiem), un tos nevar publiski kopīgot (24). Tādējādi varētu izrādīties lietderīgi noslēgt vienošanos starp pārdevēja un pircēja atbilstības nodaļām par šādas informācijas pārsūtīšanu, vienlaikus ievērojot noteikumos atļauto tvērumu un garantējot attiecīgus konfidencialitātes pasākumus. Jo īpaši varētu būt interesanti izcelt elementus, kas klasificēti kā:

“augsts risks” saskaņā ar atsauci speciālās datubāzēs (t. i., World-check),

“augsts risks” ziņošanā par trešo personu notiekošajiem maksājumiem,

aizdomīgi darījumi, kurus jau ir izvērtējusi attiecīgā regulatora attiecīgā nodaļa un kuri nav uzskatāmi par tādiem,

politiski redzamas personas.

6.5.   Cenu piešķiršana

Pastāv jurisdikcijas, kurās juridiskās drošības nolūkos var tikt pieprasīta īpaša cenu piešķiršana katram riska darījumam, kas iekļauts INA portfelī, vai arī tā var būt ieteicama, pamatojoties uz AG un zaudējumu kompensācijas struktūrām, par kurām ir panākta vienošanās APPL:

diezgan viendabīgam, nenodrošinātam patēriņa INA portfelim piešķirtā pirkuma cena parasti tiek noteikta šādi: [“pirkuma cena” dalīta ar “nesamaksāto atlikuma summu”], kas reizināta ar “konkrēto INA nesamaksāto summu”, jeb, citiem vārdiem sakot: pirkuma cenas kvota, kas reizināta ar konkrēto INA nesamaksāto summu;

neviendabīgāku INA portfeļu gadījumā, piem., ar nekustamo īpašumu nodrošināti patēriņa vai pat uzņēmumu nodrošināti (KNĪ) INA, statistikas pieeja nav piemērota, un tāpēc ieguldītāji bieži piešķir cenas atsevišķiem INA (pamatojoties uz pamatā esošajiem nodrošinājumiem), kurus pārdevējs var pieprasīt saņemt. Tomēr ieguldītāji bieži vien nevēlas kopīgot šo pirkuma cenas sadalījumu dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā tādas iespējas dēļ, kas ļauj pārdevējam pēdējā brīdī lūgt izslēgt noteiktus INA, kuriem pārdevējs un pircējs ir piešķīruši atšķirīgu vērtību. Risinājums var būt tāds, ka pircējs par katru aizdevuma iesniedz piešķiršanas lapu trešās personas depozitārijā (piemēram, notāram), kas var atklāt tikai atsevišķas pirkuma cenas tādu dažu iemeslu dēļ, par kuriem iepriekš panākta vienošanās APPL, piemēram, pircēja prasība attiecībā uz neatbilstīgu INA.

7.   Posms pēc noslēgšanas

7.1.   Galvenās darbības

Kad pārdošana ir notikusi, posms pēc noslēgšanas ietver virkni darbību, kurām nepieciešama pārdevēja un pircēja sadarbība un koordinācija. Veiksmīgs posms pēc noslēgšanas nostiprinās pārdevēja reputāciju tirgū, ļaus izvairīties no konfliktiem un piesaistīs turpmākos ieguldītājus, nodrošinot efektīvas attiecības ar ieguldītājiem un labākus nosacījumus potenciālajos nākotnes darījumos. Tāpēc pārdošanas procesa panākumus nosaka ne tikai noslēguma cena, bet arī veids, kā tiek veiktas darbības pēc noslēgšanas. Saspīlēts posms pēc noslēgšanas noteikti radītu precedentu un varētu mazināt izredzes uz veiksmīgu NPA pārdošanu nākotnē.

Galvenās darbības ir šādas:

pēc noslēgšanas paredzēto saistību pārvaldība un īstenošana saskaņā ar APPL;

sadarbība starp pārdevēju un pircēju, kā paredzēts APPL un (ja piemērojams) pēc ad hoc principa, ja rodas problēmas vai ir nepieciešamas neparedzētas darbības.

7.2.   Migrācijas process

Šajā procesa posmā pārdevējs nodod INA (kā arī saistītās garantijas, ja tādas ir) un saistīto informāciju, kā arī dokumentāciju pircējam vai pircēja norādītajam INA apkalpotājam. Šis posms būtu rūpīgi jāplāno, jo tam ir būtiska nozīmē INA portfeļa veiksmīgā pievienošanā pircēja pusē, un tas ietver daudzus dažādus un apjomīgus informācijas un dokumentācijas avotus, gan informāciju no pārdevēja IT sistēmas, gan skenētus materiālus un (dažkārt) lielus drukātus sējumus. Pircējam, lai pienācīgi reģistrētu attiecīgās kredītdatnes savā IT sistēmā, vajadzētu būt iespējai sākt to pievienošanu IT sistēmā, pilnībā sadarbojoties ar pārdevēju.

1.    Paziņošana aizņēmējiem

Atbilstīgi vietējiem tiesību aktiem (25) pārdevējam un/vai pircējam jāpaziņo par pārdošanu, jaunā kreditora un INA apkalpotāja, kas var darboties pircēja vārdā, identitāti un kontaktinformācija, un ka persondati tiks nodoti pārdošanas leģitimitātes ietvaros. Pārdevējam un pircējam ir ieteicams vienoties APPL par to, kas nosūtīs paziņojumu(-us), kāds būs tā/to saturs (ciktāl tas jau nav reglamentēts ar tiesību aktiem) un kā izmaksas tiks sadalītas starp pusēm. Efektivitātes labad un daļēji arī pamatojoties uz tiesību aktiem, paziņojuma vēstulē, kas adresēta aizņēmējam, var/vajadzētu papildus norādīt precīzu nesamaksātā parāda summu (iedalītu pamatsummā, procentu maksājumos un maksās, kā noteikts piemērojamajos tiesību aktos), kā arī bankas kontu, uz kuru aizņēmējam turpmāk būtu jāpārskaita maksājumi, t. i., sniegt informāciju par pircēja vai tā norīkotā INA apkalpotāja bankas kontu.

2.    Informācija par nodošanu

Pēc pārdošanas pabeigšanas pārdevējs nodod visu attiecīgo informāciju par INA. Papildus aizdevuma datnēm šī nodošana varētu ietvert šādus informācijas kopumus:

aizņēmēju persondati;

pārvaldības informācija, tajā skaitā saziņa, izsekošanas darbības un iepriekšējās sarunas un iespējamie maksājumu līgumi ar aizņēmējiem pagātnē, kā arī notiekošās sarunas;

maksājumu informācija, kurā norādīts maksājuma datums, summa un valūta, maksājuma avots (piemēram, saņemts no aizņēmēja vai trešās puses, skaidra nauda tiesā utt.) par katru INA (norādīts ar unikālu identifikatoru, piemēram, aizdevuma numuru) no robeždatuma līdz noslēgšanai;

tiesībpamatoti prasījumi, tajā skaitā informācija par tiesām, juristiem, summām, datumiem un juridisko atskaites punktu vēsture (kā tā norādīta pārdevēja pārvaldības platformā), un

jebkura informācija par aizdevuma nodrošinājumu, kas nodrošina pārdotos INA un kas nav iekļauta aizdevuma datnē vai iepriekš minētajā informācijā;

Visa informācija, kas sniegta un izmantota uzticamības pārbaudes procesā.

3.    Dokumentācija

Dokumentācijai ir būtiska nozīme, lai pircējs varētu nekavējoties sākt pārvaldīt INA visefektīvākajā veidā. Informācijas piegādes kvalitāte un ātrums ir būtisks priekšnosacījums veiksmīga pēc slēgšanas procesa īstenošanai.

INA portfeļos ar ierobežotu aizdevumu skaitu parasti ir pieejama pilna dokumentācija, kas parasti tiek nodota pircējam vai tā norīkotajam kredīta apkalpotājam tieši noslēgšanas brīdī. Tomēr sadrumstalotākos portfeļos, ar kuriem tiek nodots liels INA skaits (bieži vien tūkstošos), APPL var ietvert pantu, kas paredz vadlīnijas par INA dokumentācijas iesniegšanu. Jo īpaši būtu jāņem vērā turpmāk norādītie aspekti.

Ņemot vērā ar INA saistītās dokumentācijas un informācijas apjomu un izmaksas, kas pārdevējam radušās, sagatavojot to, pārdevējs var izvēlēties ierobežot savas saistības iesniegt dokumentāciju, neskatoties uz to, kas tas ir ļoti svarīgi, lai pircēja pārņemšanas process būtu veiksmīgs. Pārdevējam 2. posma laikā būtu skaidri jāpaziņo, kādu dokumentāciju tas spēj un vēlas piegādāt pircējam. Trūkstoša dokumentācija var negatīvi ietekmēt ieguldītāju cenu noteikšanu, tāpēc pārdevējam būtu jāizvērtē izmaksas dažādiem scenārijiem. Viena iespēja var būt noteikt “būtisko vai pamata” dokumentāciju (piemēram, jebkura dokumentācija, kas nepieciešama pircējam, lai izpildītu piemērojamos tiesību aktus, dokumentācija, kura nepieciešama saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem, lai pierādītu nenokārtotās atlīdzības prasības esību un summu, dokumentācija, kas nepieciešama, lai pircējs saņemtu likumīgas īpašumtiesības tiesā vai uzsāktu izpildes procesu utt.), kuru pārdevējs skaidri norāda APPL, un “citu” dokumentāciju, kuru pārdevējs tikai apņemas iesniegt pēc iespējas lielākā mērā atbilstīgi iespējām.

Ja attiecīgas izmaksas ir saistītas ar datņu piegādi no pārdevēja pircējam: ar pircēju būtu jāvienojas par mehānismu, ko izmanto, lai pārvaldītu datņu piegādi un ar to saistīto izmaksu segšanu. Par paredzēto mehānismu būtu jāinformē 2. posma ieguldītāji APPL (vai kā citādi, ja pārdevējs 2. posmā nesniedz APPL), lai veicinātu netraucētu parakstīšanas/noslēgšanas procesu. Jebkādas izmaksas, ko pārdevējs ir paredzējis, ka tās sedz pircējs, nedrīkst būt kā negaidīts pārsteigums pēc SP iesniegšanas.

Pēc pārdošanas veikšanas būtu jānosaka saprātīgs termiņš noteiktās dokumentācijas iesniegšanai (piemēram, dažās valstīs publiska dokumenta piešķiršanai, lai turpinātu informācijas iesniegšanu par katra aizdevuma atjaunināto bilances apmaksas termiņu).

Pamatojoties uz pieejamību un izmaksām, kas saistītas ar dokumentācijas pieejamību pircējam, pārdevējs var apsvērt atbildības ierobežošanu attiecībā uz dokumentācijas kvalitāti un pilnīgumu. Šī ir būtiska komerciālā informācija 2. posma ieguldītājiem, un tā varētu būtu daļa no APPL projekta, lai 2. posma ieguldītāji par to būtu informēti pirms savu SP iesniegšanas.

7.3.   Pārdevēja pienākumi

Ja pārdevējs pārkāpj kādu no APPL paredzētajām pārdevēja AG vai saistībām, pārdevējam būtu jākompensē pircējam zaudējumi saskaņā ar APPL. Pircējam ir tiesības uz pircēja tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārdevējs neizpilda AG, kas saistītas ar INA, no kuriem viens var būt pārdevēja pienākums atpirkt vai nomainīt neatbilstīgos INA. Ja INA atpirkšana parasti ir juridiski aizliegta, pamatojoties uz attiecīgu juridisku ieteikumu, iespējams, var vienoties par naudas kompensāciju pircējam.

7.4.   Pēcpārdošanas darbības

Kad pircējs vai tā norīkotais kredīta apkalpotājs ir ieguvis visu informāciju/dokumentāciju un var sākt pārvaldīt INA portfeli, joprojām ir jāveic vairāki koordinācijas uzdevumi un citi pienākumi, kas jāņem vērā. Tajos ietilpst šādi pienākumi:

pārdevējam būtu jānosūta pircējam vai tā norīkotajam kredīta apkalpotājam:

maksājumi, kas saņemti par pārdotajiem INA;

paziņojums, kas saņemts no aizņēmējiem vai aizņēmēju pārstāvjiem par pārdotajiem INA;

dokumentācijas un ierakstu par riska darījumiem papildināšana;

datu un īpašas informācijas saskaņošana katrā gadījumā atsevišķi;

sadarbība tiesu lietu nodošanā no pārdevēja pircējam. Jau ierosinātiem tiesībpamatotiem prasījumiem procesuālā nodošana ir jāveic saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas procesuālajiem noteikumiem. Var būt noderīgi vienoties par konkrētu teksta rakstīšanas modeli, kas jāievēro, iesniedzot lietu tiesā. Pārdevējam un pircējam būtu arī jāvienojas APPL par gadījumiem, kuros pārdevējs pārtrauc visas trešām personām (piemēram, ārējam konsultantam pašlaik notiekošajā tiesvedībā) dotās pilnvaras attiecībā uz pārdotajiem INA vai kuros pārdevējs sagaida, ka pircējs pārņems šādas pilnvaras, un par to, no kura brīža maksas un izmaksas, kas radušās šādām trešajām personām, būtu jāsedz pircējam. Maksas shēmas, fiksētas summas maksas u. c. būtu jāatklāj 2. posma ieguldītājiem 2. posmā, lai viņi tās varētu ņemt vērā, pirms viņi iesniedz savus SP.

Turklāt APPL būtu jāapraksta, kura puse segs advokāta un juriskonsulta izmaksas, maksas un izdevumus, kā arī tos izdevumus, kas radušies pircēja atsaukšanas dēļ, ja pircējs nolemj, ka procedūra netiks turpināta. Ja pārdevējs plāno, ka pircējs uzņemas segt izmaksas, ko rada vai radīs pārdevēja pilnvarotais juriskonsults, pārdevējam ir jāinformē pircējs par noteiktajām maksām, izmaksu/maksu summām, kuras jau ir radušās un kuras būtu jāuzņemas segt pircējam utt. Atkal, izmaksas, maksas utt., kas jāsedz pircējam, ir jāpaziņo visiem 2. posma ieguldītājiem pirms SP termiņa, lai izvairītos no riska, ka darījumu nevarēs īstenot izlaistās informācijas par izmaksām dēļ;

saziņa ar regulatīvajām iestādēm: katrā darījumā būtu jāapstiprina, vai ir nepieciešams sazināties vai pieprasīt atļauju no regulatīvajām iestādēm;

juridisko konsultāciju un citu iesaistīto jomu saskaņošana: pārdevēja iekšējās juridiskās nodaļas darbs būtu jāsaskaņo ar nodokļu iestādi katrā jurisdikcijā;

maldinošu vai nepatiesu oficiālo dokumentu labošana, ko veic pārdevējs, nodrošinot oficiālo dokumentu vēsturi.

Dažos gadījumos var būt papildu pakalpojumi, kurus pēc noslēgšanas var sniegt pārdevējs vai specializēta struktūra. Ja pārdevējs un pircējs vienojas, ka pārdevējs pēc noslēgšanas nodrošinās apkalpošanu, tad par šādu pakalpojumu, kas tiek sniegts trešajai personai, pārdevējs var iekasēt atsevišķu maksu. Šādas apkalpošanas maksas apjomu varētu noteikt, pamatojoties uz attiecīgās pārdoto INA restrukturizācijas nodaļas izmaksu sadalījumu attiecībā pret portfeļa apjomu vai paredzamo piedziņas līmeni (26).

Pārdevējiem ir ieteicams nodrošināt pircējiem noteiktu (minimālo) pakalpojumu līmeni, pat ja viņiem juridiski nav tāda pienākuma, visā pārdoto INA pastāvēšanas laikā. Tas novērstu problēmas ar aizņēmējiem un tiesām un nodrošinātu efektīvu darbību gan pārdevējam, gan pircējam.


(1)  Kopumā ir ieteicams izmantot VDT. Dažos gadījumos VDT var nebūt pilnībā nepieciešama, piemēram, divpusējās sarunās par darījumiem, kas saistīti ar vienu parādnieku (atkarīgs no darījuma specifikas).

(2)  INA riska darījumu pārvirzīšana var būt vispiemērotākais risinājums, jo īpaši, ja INA restrukturizācija pārsniedz bankas iespējas. No otras puses, pārstrukturēšana un restrukturizēšana ir arī banku pamatdarbības, un tās ir jāsaglabā tad, kad tās ir vispiemērotākā pieeja, atkarībā no bankas un aizņēmēja situācijas.

(3)  Jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem bankām būtu jābūt spējai ātri novērtēt izmaiņas to parāda apkalpošanas spējās un nošķirt likviditātes un maksātspējas vajadzības.

(4)  “Liels” šajā kontekstā attiecas uz portfeļa lielumu kopējās (bruto) vērtības izteiksmē.

(5)  Jāņem vērā, ka nomas INA ir iekļauts PVN un ka pārdevējam iepriekš ir jāprecizē (ja nepieciešams, sadarbībā ar ārējiem nodokļu konsultantiem), kādas ir INA pārdošanas sekas attiecībā uz INA prasības PVN daļu.

(6)  Jo īpaši pārdevējam ir jāparedz viena galvenā kontaktpersona, kas sazinās ar ārpakalpojumu sniedzēju un ir atbildīga par INA darījumu pārdevēja organizācijā.

(7)  Šādi INA būtu jāfiltrē, sagatavojot INA portfeli, taču, ja tas kļūst acīmredzams tikai vēlāk procesa gaitā, šādi INA būtu jāizslēdz, sniedzot attiecīgu paskaidrojumu ieguldītājiem.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.

(9)  Vispārīgie datu aizsardzības noteikumi parasti ir ietverti informācijas neizpaušanas līgumā (NDA).

(10)  Konkrēta informācija par INA UTP ir norādīta šo pamatnostādņu 5. pielikumā.

(11)  Pārdevēja iekšējās juridiskās nodaļas darbs attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar nodokļu iestādi katrā jurisdikcijā. Lai darījums būtu veiksmīgs, ir būtiski, ka ir vispārēja izpratne par to, kādi nodokļi tiks iekasēti gan pārdevēja, gan pircēja pusē.

(12)  Kopumā ir ieteicams izmantot VDT. Dažos gadījumos VDT var nebūt pilnībā nepieciešama, piemēram, divpusējās sarunās par viena nosaukuma darījumiem (atkarīgs no darījuma specifikas).

(13)  Pilnvaru deleģēšana ir paredzēta kā pilnvaru iedalīšana un piešķiršana padotajiem, lai sasniegtu efektīvus rezultātus.

(14)  Ja ir sāktas izpildes darbības, ideālā gadījumā būtu precizēt, kādi pasākumi.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.

(16)  Pārdevēja revidentiem cita starpā būtu jāpārskata APPL no grāmatvedības viedokļa ar mērķi pārbaudīt atbilstību starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasībām, lai novērtētu portfeļa atzīšanas pārtraukšanu.

(17)  Ne vienmēr ir iespējams sniegt attēlus, piem., īpašumam. Jo īpaši tas ir aktuāli MNĪ gadījumā.

(18)  Kopumā ir jānodrošina atbilstība ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR — Regula (ES) 2016/679) prasībām.

(19)  Atkarībā no pārdevēja sagatavotības līmeņa, pārdošanas sarežģītības u. c., tas var aizņemt arī ilgāku laiku (iespējams, vairāk nekā divus mēnešus).

(20)  Pārdošanas noteikumi.

(21)  Pilns aizdevuma datņu komplekts būtu jāsagatavo un jāpabeidz līdz 1. posma beigām.

(22)  Tā kā PSP procesi var būt laikietilpīgi, pārdevējs var izvēlēties uzsākt SPS procesu tikai vēlamajam pretendentam/pircējam un veikt darījumu ar SPS apstiprinājumu.

(23)  Sīkāka informācija par APPL galveno saturu ir norādīta 6. pielikumā.

(24)  Nav iespējams kopīgot visu veidu datus, t. i., jo īpaši par aizdomīgiem darījumiem, kurus izmeklē attiecīgās iestādes.

(25)  T. i., aizņēmēja jurisdikcijas.

(26)  Izmaksas, kas attiecināmas uz pārdoto INA portfeli, kuru šajā scenārijā joprojām apkalpotu pārdevējs (noteiktu laikposmu), varētu noteikt, pamatojoties uz: i) nenomaksāto summu no kopējās INA summas, ko apkalpo piedziņas nodaļa; vai ii) summām, kuras atgūtas no INA, ko apkalpo piedziņas nodaļa. Piedziņas līmenis ir balstīts uz paredzamajām naudas plūsmām, kas aprēķinātas individuālā vai portfeļa līmenī noteiktā laikposmā, un tas nosaka pēc pārdošanas veiktās apkalpošanas darbības rezultātus kā pamatu apkalpošanas maksas procentu iekasēšanai.


1.PIELIKUMS

Pamatnostādņu izstrādes līdzdalībnieki

Šīs pamatnostādnes ir izstrādājusi Komisija ciešā sadarbībā ar Komisijas INA konsultatīvo padomi, kurā ir šādi locekļi un novērotāji:

Locekļi

Organizācija

AMCO

ASUFIN (Asociación Usuarios Financieros)

Banco Santander

BBVA

BEUC (Bureau européen des unions de consommateurs)

Commerzbank

Debitos

Alpine Tremont

DECO (Associação Portuguesa para a Defesa do Consumidor)

EACB (Eiropas Kooperatīvo banku asociācija)

EBF (Eiropas Banku federācija)

EOS

Erste Group Bank

European DataWarehouse

Fédération Bancaire Française

Guber Banca

Hoist Finance

Intrum

KPMG

Morgan Stanley

NAMA

NPL Markets

Prometeia

Raiffeisen Bank International

UniCredit

Novērotāji

Organizācija

Eiropas Banku iestāde (EBI)

Eiropas Centrālā banka (ECB)


2.PIELIKUMS

Apsvērumi un darbības pirms pārdošanas procesa sākuma

Vai ir vērts pārdot?

Nodarbojoties ar slikto parādu noregulēšanu, parasti tiek uzskatīts, ka organiskā pieeja ir visrentablākais noregulēšanas veids. Tomēr organiskā pieeja, lai arī efektīva, var izraisīt tiesas procesu un nekustamā īpašuma aktīvu uzkrāšanos. Noteiktā brīdī pārvaldīšana ar saviem spēkiem var kļūt pārāk apgrūtinoša.

Tirgos, kur ir pietiekami attīstījies sekundārais INA tirgus, iespējams, ir notikusi būtiska specializācija atgūšanā, kas varētu novest pie secinājuma, ka specializētie (trešās personas) tirgus dalībnieki ir spējīgāki un efektīvāki nekā pārdevējs/banka, kurai pieder attiecīgie aktīvi. Šādos tirgos pārdevēji nākotnes plūsmu parasti pārdod atkārtoti, jo īpaši noteiktās aktīvu klasēs.

Izmaksu un ieguvumu analīze atvieglo paturēšanas stratēģijas (aktīva paturēšana un restrukturizācijas veikšana vai pārstrukturēšanas veikšana) un izejas stratēģijas salīdzināšanu. Šāda analīze ir būtiska labi izstrādātam ilgtermiņa tirdzniecības redzējumam. Tomēr būtu jāņem vērā, ka stratēģisko perspektīvu, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzi par pozīciju saglabāšanu attiecībā pret to pārdošanu, ir ļoti sarežģīti īstenot. Tās sarežģītība izriet no tā, ka ir ārkārtīgi grūti uzraudzīt ar organisko pieeju saistīto izpildi. Laiks un izmaksas, kas saistītas ar šādu procesu, nav nenozīmīgas, tāpat kā līdzi nākošie gadījumi, kuri nekad netiek atrisināti.

Ir arī iespējams, ka pārdevējiem ir jāievēro noteiktu mērķa INA rādītāju sasniegšana noteiktā termiņā (kā sarunās saskaņots ar kompetentajām iestādēm). Tas varētu palielināt INA pārvirzīšanas pievilcīgumu salīdzinājumā ar organisko pieeju, kas paredz to pārvaldību iekšienē.

Turpmāk sniegts orientējošs pārskats par pārdošanas iespējamajiem iemesliem, kā arī brīdinājumi un apsvērumi, kas jāņem vērā pirms iesaistīšanās jebkāda portfeļa darījumā.

Iespējamie pārdošanas iemesli

Lai atšķirībā no organiskās pieejas nepārsniegtu iekšējās restrukturizācijas iespējas un paātrinātu ieņēmumus nenesošo aktīvu atsavināšanu. Bankām parasti ir nepieciešams ilgāks laiks, lai panāktu noregulējumu, salīdzinot ar ļoti specializētu ieguldītāju un šaurāku iespējamo risinājumu klāstu, kas galvenokārt ir vērsti uz piedziņu tiesā. Ņemot to vērā, kopā ar strauju atgūšanas līknes pasliktināšanos, ko rada saistību neizpilde laika gaitā, lēmums par agrīnu pārdošanu nobriedušos tirgos parasti ir pareizais.

Lai optimizēti INA pārvaldības procesu un darba slodzes. Tādējādi iekšējās spējas (kas var būt ierobežots resurss) un centieni tiek vērsti uz pozīcijām, kas organisku pieeju padara par noderīgu.

Lai izpildītu INA samazināšanas plānu un izvairītos no noteikta INA rādītāja līmeņa (piem., 5 %) pārsniegšanas vai lai izpildītu INA samazināšanas plānu, kā saskaņots ar uzraugu.

Lai radītu ekonomisko vērtību, kad cena pārsniedz bankas iekšējo ekonomisko novērtējumu. Tad pārdevējs meklē labāku cenu salīdzinājumā ar paredzamajiem atgūstamajiem līdzekļiem, kas būtu iegūstami, izmantojot iekšējo restrukturizāciju. Tas nozīmē, ka iepriekšējiem zaudējumiem būtu jābūt mazākiem par kopējām izmaksām, kas jāmaksā paturēšanas scenārijā. Svarīgi norādīt, ka INA nodošanas veikšanai varētu būt nepieciešams noteikts budžets zaudējumu segšanai.

Lai optimizētu kapitālu: labāka kapitāla izmantošana, izvairīšanās no turpmākiem regulatīvajiem slogiem utt. Pārdodot, varētu tikt dzēsts augstais svērtais risks, kurš ietekmē INA pozīcijas, tādējādi atbrīvojot piešķirto kapitālu, kas piešķirts labākam izmantojumam. Uzraudzības saistību termiņi un daži regulatīvie ierobežojumi var ietekmēt pārdošanas laiku (piemēram, INA prudenciālā atbalsta mehānisma nodrošināšanas kalendāri, neveikto riska darījumu klasifikācijas noteikumi).

Citi iemesli varētu būt uzņēmuma darbības pārtraukšana vai valsts.

Brīdinājumi un apsvērumi

Portfeļa atlase

Šis ir būtisks procesa posms, kas nepieciešams, lai maksimāli palielinātu pamatmērķi (piemēram, INA rādītāja mērķis, iekšējo spēju optimizācija utt.) un samazinātu ietekmi uz PZ un kapitālu.

Aizdevuma datnes noteikšana

Informācijas un dokumentācijas vākšana un precizēšana ir ļoti svarīga, un tas, bez šaubām, ir viens no svarīgākajiem portfeļa pārdošanas posmiem. Portfeļiem ir nepieciešama ļoti sīki un ļoti padziļināti izstrādāta un precīza informācija par katru portfeļa atsevišķo pozīciju. Tas pats attiecas uz dokumentāciju. Ir ļoti svarīgi (un nav vienkārši) savākt līguma dokumentāciju un novērtējumus, un reģistra izrakstus par visām nodrošinātajām pozīcijām pirms īsā kopsavilkuma izdošanas.

Parasti saistībā ar to ir šādas grūtības:

dokumentu, kas vēl nav saglabāti elektroniskā veidā, apkopošana. Dažreiz ir jāpaļaujas uz filiāļu meklēšanu, kas rada ievērojamu aizkavēšanos vai pat padara šo darbību par neizpildāmu;

aizdevumi un klientu atlīdzības, kas rodas filiāļu slēgšanas un/vai apvienošanās dēļ;

dažādi repozitoriji, kas pastāv IT sistēmu apvienošanas vai aizstāšanas, migrācijas rezultātā u. c. Šādos gadījumos sākotnējā informācija un dokumentācija var būt pazaudēta vai neprecīza;

dati, kas jau tiek glabāti IT sistēmās, ir pieejami tikai dažādos formātos, un atsevišķu datu lauku definīcijas dažādās sistēmās var atšķirties;

nelokalizēti vai neesoši nodrošinājumi;

maksas, kas ir norakstītas ekonomisku apsvērumu dēļ, bet nav reģistrētas vai atjauninātas bankas sistēmās. Šajā ziņā ļoti svarīga ir bankas uzraudzības politika, kas attiecas uz atjaunināšanu ar ārējām piedziņas aģentūrām. Iepriekš obligāti ir jāpārskata portfeļa katra garantijas pozīcija, lai pārliecinātos, ka garantija joprojām pastāv.

Datu kvalitātes, dokumentācijas koriģēšanas un šķirošanas process ir nepieciešams un intensīvs, un tas ir galvenais iemesls tāda konsultanta nolīgšanai, kas varētu palīdzēt izveidot speciālu atbalsta biroju un projekta PVB;

nododamības ierobežojumi. Pārskatot dokumentāciju, nevar izslēgt iespēju, ka tiek konstatēti kādi nododamības ierobežojumi, piemēram, dažas politikas, sindicētie aizdevumi vai aizdevumi, kas ietver valsts atbalsta elementus. Šādi gadījumi ir jāidentificē un jāizņem no portfeļa. Tāpēc līgumiem ir jāveic juridiska uzticamības pārbaude, lai pārbaudītu, vai pastāv nododamības ierobežojumi, un lai ievērotu noteikto paziņošanas procesu.

Darījuma ekonomiskās ietekmes novērtēšana

Galīgās cenas “uzminēšanas” riski: ir svarīgi novērtēt, kā pārdevējs varētu vislabāk tikt pasargāts no nevēlamas ietekmes. Tāpēc pirms pārdošanas uzsākšanas ir svarīgi, lai attiecībā uz konkrēto portfeli būtu priekšstats par:

1.

to, vai ieguldītājiem interesē attiecīgā aktīvu klase;

2.

indikatīvo cenu, par kādu šo portfeli varētu tirgot, un

3.

iespējamām izmaksām, kas rodas pārdevējam par portfeļa turēšanu.

To var iegūt, izveidojot iekšējo izlūkdienestu vai pilnvarojot ārpakalpojumu sniedzēju, kas aktīvi iesaistās šādos darījumos. Vairumā gadījumu abu variantu kombinācija ir visbiežāk sastopama. Ir ļoti daudz dažādu pieejamo konsultantu, kas piedāvā savus pakalpojumus, bet ir svarīgi nošķirt konsultantus, kuri ir faktiski regulāri iesaistīti darījumos, no tiem, kuri ir bijuši iesaistīti tikai dažās nelielās uzticamības pārbaudes daļās.

Pamatojoties uz šīm zināšanām, ir ļoti ieteicams ņemt vērā šādus iekšējās analīzes aspektus:

PZ ietekme, pamatojoties uz aplēsto cenu +/–15 % (dziļāka analīze var ietvert gada procentu likmes (GPL) noteikšanu un turpmākus apgrūtinājumus — uzkrājumus un kapitāla ietaupījumus),

ekonomiskās pievienotās vērtības analīze: cik labi iekšējais ekonomiskais novērtējums ir salīdzināms ar aplēsto pārdošanas cenu.

Jebkurā gadījumā labākais veids, kā aizsargāt pārdevēju no nevēlamām galīgās cenas svārstībām, bieži vien ir 2 posmu process, kurā pārdevējs var paturēt tiesības apturēt procesu, ja NP neatbilst cerībām. Ir svarīgi to pārvaldīt (ar maksimālu pārredzamību) pirms SP posma uzsākšanas. Šajā posmā ieguldītāji parasti mēdz tērēt vairāk resursu uzticamības pārbaudei.

Līgumu noteikšana un atzīšanas pārtraukšanas testa novērtēšana saskaņā ar 9. SFPS principu

Lai pārtrauktu atzīt nodoto portfeli, pārdevējiem ir jāpierāda, ka viņi ir būtiski nodevuši visus riskus un atlīdzības, kas izriet no nodotā portfeļa. Šajā saistībā ir jāizvairās no jebkādiem līguma punktiem, kas paredz risku/atlīdzību atdošanu atpakaļ pārdevējam.


3.PIELIKUMS

Ārpakalpojumu sniedzēji

Pirms darījuma struktūras un apjoma noteikšanas ir jānosaka, vai process būtu jāatbalsta ārpakalpojumu sniedzējiem. Tomēr vairāki uzdevumi jebkurā gadījumā būtu jāveic iekšējiem ekspertiem, jo tiem ir nepieciešamās zināšanas par: i) iekšējiem procesiem, ii) pārdodamajiem INA, iii) iespējamiem pamatā esošajiem aktīviem, iv) INA restrukturizāciju un v) lēmumu, pamatojoties uz kuru faktiski var sniegt pārdevēja AG, utt.

Ārpakalpojumu sniedzēji varētu atbalstīt pārdevēju visā standarta tirgus darījuma procesā. Ārpakalpojumu sniedzēju galvenā funkcija ir palīdzēt pārdevējam sagatavošanās posmā un sniegt norādījumus visā pārdošanas procesā. Viņi var arī sazināties ar pretendentiem, būt par starpnieku mijiedarbībā starp pārdevēju un pretendentiem, palīdzēt portfeļa modelēšanā / cenas noteikšanā, lai noteiktu rezerves cenu, izstrādāt dažādas finansēšanas iespējas utt. Šādi pakalpojumi var būt īpaši noderīgi nenobriedušos tirgos.

Galvenās kategorijas var būt šādas:

i.

finanšu konsultanti (1) , (2):

darījuma strukturēšana un labākās tirdzniecības pieejas, kā arī mērķa ieguldītāju saraksta noteikšana,

tirdzniecības materiālu sagatavošana,

tirdzniecības procesa vadība (ieskaitot reklāmu un pircēja pārbaudi), piedāvājumu iesniegšanas procesa un pretendentu JA pārvaldība, atbalsts portfeļa modelēšanā / cenas noteikšanā, lai noteiktu rezerves cenu,

NP izvērtēšana un nesaistošu priekšlikumu izvērtēšana,

uzticamības pārbaude un darījuma pabeigšana,

stratēģija par dažādām finansēšanas struktūrām (t. i., vērtspapīrošana attiecībā pret tiešo pārdošanu);

ii.

juridiskie un nodokļu konsultanti:

juridiskās konsultācijas, tajā skaitā konsultācijas par tiesisko regulējumu,

darījuma struktūra,

juridiskās dokumentācijas sagatavošana,

nodokļu konsultācijas par visu darījumu (struktūra, pārdošanas nodokļi, apkalpošanas maksa utt.);

iii.

tehniskie konsultanti:

projektu vadība un palīdzība sarunās ar pretendentiem,

VDT un JA pārvaldība,

aizdevumu datņu sagatavošana,

ietekmes analīze,

9. SFPS tests

iv.

VDT nodrošinātāji:

VDT tehniskā izveide un administrēšana,

tehniskais atbalsts;

v.

darījumu platformas:

darījumu strukturēšana, portfeļa atlase un indikatīvo cenu noteikšana,

aizdevuma datnes sagatavošana, standartizācija un validācija,

tirdzniecības materiālu sagatavošana,

tirdzniecības procesa vadība (ieskaitot reklāmu un pircēju pārbaudi),

VDT un JA pārvaldība,

darījuma procesa un dokumentu pārvaldība tiešsaistē,

piedāvājumu un uzticamības pārbaudes procesa pārvaldība tiešsaistē,

INA izsoles procesa veicināšana, piedāvājot dažādus izsoles veidus,

INA izsoles rīkošana saskaņā ar pārdevēja norādījumiem.


(1)  Investīciju bankas var pildīt finanšu konsultantu un tehnisko konsultantu lomu.

(2)  Finanšu konsultanti galvenokārt ir ar tirdzniecības procesu saistītu pakalpojumu sniedzēji.


4. PIELIKUMS

Galvenie izsoļu veidi

Anglijas parādu izsole (ar augšupejošu soli)

Tā, iespējams, ir vispopulārākā izsole. Šī ir izsole ar klasisko sistēmu, kurā pārdevējs nosaka sākotnējo INA cenu un 2. posma ieguldītāji iesniedz piedāvājumu, tādējādi paaugstinot šo cenu. Uzvar piedāvājums ar augstāko cenu. Dažkārt 2. posma ieguldītāji nav īpaši aktīvi un noslēguma cena būtiski neatšķiras no sākotnējās. Šajā gadījumā pārdevējs var atcelt izsoli vai pārcelt to uz citu dienu. Parasti angļu izsole ilgst ne vairāk kā stundu, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai visi, kuriem interesē šie INA, varētu iesniegt piedāvājumu.

Nīderlandes parādu izsole (ar lejupejošu soli)

Anglijas izsole ir ļoti izplatīta, tomēr ir arī citi veidi, piemēram, Nīderlandes izsole, kurā viss darbojas otrādi. Izsoles sākumā pārdevējs nosaka vēlamo cenu, par kādu viņš ir gatavs pārdot INA. Parasti tā ir diezgan augsta cena. Izsoles laikā cena sāk kristies, līdz kāds no 2. posma ieguldītājiem iesniedz savu piedāvājumu. Šajā brīdī var uzskatīt, ka izsole ir beigusies. Parasti šāda veida izsoli izmanto, ja pārdevējs pieņem, ka INA ir ļoti pieprasīti. Šādas izsoles ilgums var būt no dažām sekundēm līdz vairākām dienām.

Slēgta INA izsole (slēpti piedāvājumi)

Trešais izsoles veids, ko izmanto, pārdodot INA, tiek saukts par slēgtas solīšanas izsoli. Šāda veida izsolē visi pretendenti vienlaikus iesniedz slēgtus piedāvājumus tā, ka neviens pretendents nezina cita dalībnieka piedāvājumu. Pretendents, kas piedāvājis augstāko cenu, pērk par piedāvāto cenu. Slēgtu piedāvājumu izsoles pamatā ir uz Anglijas izsole, vienīgā atšķirība ir tā, ka piedāvājumi nav publiski.

Hibrīdveida INA izsole

Šī ir klasiskās izsoles uzlabota versija. Vairumā gadījumu tiek izmantota Anglijas izsole. Tomēr ir situācijas, kad cita veida izsoles darbojas labāk. Dažreiz INA portfelis tiek pārdots divās kārtās. Piemēram, pirmā kārta ir slēgtu piedāvājumu izsole, bet otrā kārta ir Anglijas izsole. INA portfeļa pārdošanai ir iespējams izmantot arī Nīderlandes un Anglijas izsoles kombināciju.

Japānas izsole

Japānas izsolē 2. posma ieguldītāji nezina savu pozīciju, bet viņiem būs jāpieņem vai jānoraida “pašreizējais piedāvājums” noteiktā termiņā. Pēc tam, ja 2. posma ieguldītājs ir pieņēmis “pašreizējo piedāvājumu”, viņš pāries uz nākamo kārtu, kurā viņam tiks uzdots tas pats jautājums. Izsole turpinās, līdz izsoles telpā paliek tikai viens 2. posma ieguldītājs. Šo izsoli parasti izmanto, ja ir tikai ierobežots iespējamo pircēju skaits un pārdevējs vēlas maksimāli izmantot pārdevēja piedāvājumu.


5.PIELIKUMS

INA apakškategorija “maz ticams, ka samaksās” (UTP)

Ja aizdevums ietilpst kategorijā “maz ticams, ka samaksās” un tā pamatā esošais aizdevuma līgums paredzētajā pārdošanas laikā nav lauzts, aizdevuma līgumos joprojām var būt ietvertas spēkā esošās pārdevēja saistības, tāpēc tiešā pārdošana var nebūt iespējama un/vai saskaras ar stingriem ierobežojumiem.

Pārdevējam ir divas iespējas: a) pārdot tikai parādu vai b) pārdot parādu un līgumsaistības:

a)

ja var rīkoties tikai ar parādu, tad saistības, kas saistītas ar pastāvīgi spēkā esošo līgumu, paliek pārdevējam;

b)

attiecībā uz līgumsaistībām ir dažas iespējas atkarībā no vietējās likumdošanas un līdzekļu iespējām:

līgumu nodošana: tas bieži vien ir vēlamais risinājums, jo nebūtu optimāli paturēt līgumu ar aizņēmēju, pret kuru iestādei vairs nav naudas prasības. Nosakot līgumu nododamību, tie ir pienācīgi jāanalizē:

(i)

vai pircējs var likumīgi iegādāties līgumu: dažās jurisdikcijās pircējas parasti ir sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu, un dažreiz tās juridiski nevar nopirkt līgumus. Tāpēc shēmā ir jāpiedalās citai bankai / finanšu starpniekam (1);

(ii)

kā rīkoties ar iespējami nepieciešamo aizņēmēja piekrišanu: daudzos tiesību aktos ir paredzēts, ka kreditora aizstāšana nav iespējama bez parādnieka piekrišanas;

pārdevējs paliek oficiālais aizdevējs un pilda pienākumus, kas izriet no līguma.

pārdevējs paliek oficiālais aizdevējs un ir jāievieš sarežģītāka struktūra, lai rīkotos ar parādiem un uzticētu trešai personai saistības, kas izriet no līguma (2).


(1)  Jāņem vērā, ka šādas struktūras izveide būs dārga un portfelim ir jābūt pietiekami lielam, lai darījums joprojām būtu komerciāli dzīvotspējīgs visām iesaistītajām personām.

(2)  Jāņem vērā, ka šādas struktūras izveide būs dārga un portfelim ir jābūt pietiekami lielam, lai darījums joprojām būtu komerciāli dzīvotspējīgs visām iesaistītajām personām.


6.PIELIKUMS

APPL galvenais saturs

APPL, kas ir piemērots konkrēta INA portfeļa pārdošanai, parasti ir jāpielāgo, lai cita starpā atspoguļotu INA īpatnības, datu kvalitāti un elektroniskās/papīra dokumentācijas esību un pieejamību.

APPL parasti ietver turpmāk norādītos tematus, ja attiecīgo pantu specifikācija ir atkarīga no paša darījuma īpatnībām (1), INA (2), valsts tiesību aktiem, kā arī no vēlamā pārdevēja un pircēja tiesību un pienākumu sabalansētības līmeņa.

1)

Pārdevēja un pircēja identifikācija.

2)

INA kā pirkšanas un nodošanas objekta specifikācija, piem.:

a)

APPL galvenajā daļā: INA veidi, INA skaits, kopējā INA nesamaksātā summa, pirkuma cenas summa;

b)

(MS Excel) pielikumā: atsevišķi pārdodamo INA saraksts.

3)

Paziņojums par to, ka INA tiek pārdoti un nodoti pircējam, izmantojot APPL (ietverot nodrošinājuma nodošanu un atbilstošu reģistrāciju hipotēkām, ja piemērojams); ja piemērojams atkarībā no jurisdikcijas: papildus tiks parakstīti tā sauktie īsās formas nodošanas līgumi par katru (nodrošināto) INA.

4)

Darījuma laika grafiks, piem., specifikācija, kurā norādīts robeždatums, parakstīšanas datums, noslēgšanas, pirkuma cenas samaksas un datu un dokumentācijas nodošanas datumi; pēc izvēles: apkalpošanas nodošanas datums, pēc izvēles: INA pagaidu apkalpošana, ko veic pārdevējs pēc noslēgšanas.

5)

Ja robeždatums ir noteikts,

a)

parasti INA specifikācijā norāda robeždatumu;

b)

specifikācija ir nepieciešama, ja visi ar INA saistītie naudas līdzekļi, kas saņemti pēc robeždatuma, pienākas pircējam vai ja ir jāatskaita kādas izmaksas vai maksas.

6)

Pirkuma cena un samaksas noteikumi, tajā skaitā:

a)

kā ir noteikta pirkuma cena un kāda ir precīza maksājamā summa, kādā valūtā (piem., vai no robeždatuma līdz parakstīšanas datumam atskaita iekasējumus, kad pircējs veic maksājumu?);

b)

kurā datumā ir jāmaksā pirkuma cena?

c)

kurā bankas kontā ir jāiemaksā pirkuma cena?

d)

attiecīgā gadījumā: norāda izmaksas/maksas, kas rodas saistībā ar pārdošanu (piemēram, zīmognodeva, nodokļi, paziņošanas/reģistrācijas izmaksas), un kura puse tās sedz;

e)

pēc izvēles (atkarībā no valsts tiesību aktiem): vai ieteicams noslēgt rakstisku maksājuma protokolu?

f)

pēc izvēles: ja ir iemaksāta iemaksa, vai summa tiek atskaitīta no pirkuma cenas?

7)

Attiecībā uz aizņēmējiem nosūtamajām paziņojuma vēstulēm APPL būtu jānosaka:

a)

kura puse ir atbildīga par paziņojuma vēstuļu nosūtīšanu?

b)

vai vēstuļu nosūtīšanai ir noteikts termiņš?

c)

kā izmaksas sadala starp pusēm?

d)

vai pusēm būtu jāvienojas par vēstules formulējumu?

8)

Pārdevēja AG

a)

ar pārdevēju kā personu saistītie institucionālie AG;

b)

ar INA saistītie AG, tajā skaitā dati / (elektroniskā un papīra) dokumentācija, INA izcelsme un iepriekšējā apstrāde, pārdevējs kā INA īpašnieks; attiecīgā gadījumā: AG saistībā ar pamatā esošo nodrošinājumu, juridisko statusu utt.

9)

Pārdevēja saistības, piem., pircēja kompensācija pārdevēja AG pārkāpumu gadījumā; pārskaitāmās naudas summas un saziņa; pēc izvēles: pārdevēja papildu atbalsta saistības pēc noslēgšanas, kā saskaņots ar pircēju.

10)

Pircēja AG

a)

ar pircēju kā personu saistītie institucionālie AG;

b)

pircēja papildu AG, ja to pieprasa pārdevējs;

11)

Pircēja saistības, piemēram, INA turpmāka apkalpošana saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem; pilnvarota INA apkalpotāja pilnvaras, ja piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem (3);

12)

Pārdevēja un pircēja sadarbība pēc noslēgšanas, piem.:

a)

tādu INA apstrāde, kuri noslēgšanas brīdī atrodas juridiskā / izpildes panākšanas stadijā;

b)

neatbilstīgo INA atpirkšanas/aizstāšanas process;

c)

visu nepieciešamo darbību veikšana pēc noslēgšanas, piemēram, saistībā ar pierādījumu sniegšanu, hipotēku pārreģistrāciju, ja piemērojama;

d)

smagu strīdu / tiesvedības risināšana, ko aizņēmēji ierosinājuši pēc noslēgšanas.

13)

Atbildības režīms, piem.:

a)

kāds būtu tiesiskās aizsardzības līdzeklis / kompensācijas mehānisms neatbilstīgiem INA, piem., neatbilstīgo INA atpirkšana/aizstāšana, naudas kompensācija?

b)

vai vienas puses vai abu pušu atbildība būs ierobežota? Ja jā, vai ierobežotā atbildība aptver visu AG pārkāpšanu vai arī daži AG netiks aptverti?

c)

atbildības ierobežojums var ietvert: i) de minimis summu, ii) (pilnīgas/daļējas (“tipping/spilling”)) atbildības grozs (4), iii) atbildības maksimālā summa, iv) atbildības periodu.

14)

Attiecīgā gadījumā: nosacījumi, kas attiecas uz noslēgšanu , piemēram, nepieciešamie apstiprinājumi, dokumentācijas pārbaude, ko veic pircējs.

15)

Datu un dokumentācijas nodošana:

a)

datu un dokumentācijas apjoms un formāts;

b)

būtu skaidri jānosaka reālais datu un dokumentācijas nodošanas process (tajā skaitā saņēmējs(-i), piemēram, pircējs un/vai kredīta apkalpotājs);

c)

paziņojumu iedaļa, kurā iekļauta pušu bankas konta informācija;

d)

tiesību akti un jurisdikcija;

e)

konfidencialitāte, ņemot vērā to, ka kredīta apkalpotājam ir jāiegūst dati un informācija un ka būtu jāaptver saziņa ar aizņēmējiem, tiesām, iespējams, apakšuzņēmējiem.


(1)  Jāņem vērā, ka INA pārdošanai, ko veic, pamatojoties uz nākotnes plūsmu (ja tiek pārdoti nākotnes INA), būtu nepieciešami papildu nosacījumi salīdzinājumā ar esošu INA akciju pārdošanu. Nepieredzējušiem pārdevējiem ir ieteicams sākt ar INA akciju pārdošanu.

(2)  Jāņem vērā, ka nodrošinātajiem INA parasti ir nepieciešami papildu nosacījumi, kas ir minēti tikai vispārīgi, bet nav sīkāk aplūkoti nākamajā sarakstā.

(3)  Pēc Direktīvas par kredīta apkalpotājiem un kredītu pircējiem ieviešanas valstī: ja vien pircējs nav pilnvarots kā kredīta apkalpotājs vai tiek piemērots izņēmums, pircējam ir jāpilnvaro pilnvarots kredīta apkalpotājs.

(4)  Atbildības grozs nozīmē, ka neizpildītu saistību prasību, kas ir mazāka par noteiktu robežvērtību, atbildīgā puse nekompensēs. Daļējas atbildības groza gadījumā tiks kompensētas tikai neizpildīto saistību prasības, kas pārsniedz noteikto robežvērtību, savukārt pilnīgas atbildības grozs nozīmē, ka, sasniedzot robežvērtību, tiks kompensēta arī līdz robežvērtībai noteiktā summa.


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/50


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1218/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

(2022/C 405/02)

Komisija 2022. gada 14. oktobrī apstiprināja projekta saturu Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1218/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu.

Minētais Komisijas regulas projekts ir pievienots šā paziņojuma pielikumā.

Komisijas regulas projekts ir atvērts sabiedriskai apspriešanai šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/consultations/open.html


PIELIKUMS

KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/... (2022. gada 14. oktobris), ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1218/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

PROJEKTS

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 2821/71 (1971. gada 20. decembris) par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām (1),

pēc šīs regulas projekta publicēšanas (2),

apspriedusies ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Regula (EEK) Nr. 2821/71 pilnvaro Komisiju ar regulu un saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu paziņot, ka Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro dažām specializācijas nolīgumu kategorijām.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1218/2010 (3) ir definētas tādu specializācijas nolīgumu kategorijas, par kuriem Komisija uzskata, ka tie parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Minētā regula zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī.

(3)

Komisija 2019. gada 5. septembrī sāka Regulas (ES) Nr. 1218/2010 izvērtēšanu. Izvērtēšanā savāktie pierādījumi liecina, ka Regula (ES) Nr. 1218/2010 ir bijusi noderīgs instruments un tās noteikumi joprojām ir būtiski ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātiem, Komisija 2021. gada 7. jūnijā sāka politikas risinājumu ietekmes novērtējumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu jaunu grupu atbrīvojuma regulu attiecībā uz specializācijas nolīgumiem.

(4)

Lai Komisijai būtu pietiekami daudz laika pabeigt jaunās grupu atbrīvojuma regulas pieņemšanas procesu attiecībā uz specializācijas nolīgumiem un ņemot vērā Komisijas pilnvaras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2821/71 2. panta 1. punktu, Regulas (ES) Nr. 1218/2010 piemērošanas termiņš būtu jāpagarina par sešiem mēnešiem.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1218/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1218/2010 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tā ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 285, 29.12.1971., 46. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. pants (iepriekš EEK līguma 85. pants) ir kļuvis par Līguma 101. pantu. Šie noteikumi būtībā ir identiski. Šajā regulā atsauces uz EEK līguma 85. pantu vai EK līguma 81. pantu attiecīgā gadījumā jāsaprot kā atsauces uz Līguma 101. pantu.

(2)  OV C 405, 21.10.2022, 50.. lpp.

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1218/2010 (2010. gada 14. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām (OV L 335, 18.12.2010., 43. lpp.).


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/53


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Projekta satura apstiprinājums Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1217/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

(2022/C 405/03)

Komisija 2022. gada 14. oktobrī apstiprināja projekta saturu Komisijas regulai, ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1217/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu.

Minētais Komisijas regulas projekts ir pievienots šā paziņojuma pielikumā.

Komisijas regulas projekts ir atvērts sabiedriskai apspriešanai šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/competition/consultations/open.html


PIELIKUMS

KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/.. (2022. gada 14. oktobris), ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 1217/2010 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu

PROJEKTS

Dokuments attiecas uz EEZ

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 2821/71 (1971. gada 20. decembris) par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz līgumu, lēmumu un saskaņotas darbības kategorijām (1),

pēc šīs regulas projekta publicēšanas (2),

apspriedusies ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Regula (EEK) Nr. 2821/71 pilnvaro Komisiju ar regulu un saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu paziņot, ka Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1217/2010 (3) ir definētas tādu pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijas, par kuriem Komisija uzskata, ka tie parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Minētā regula zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī.

(3)

Komisija 2019. gada 5. septembrī sāka Regulas (ES) Nr. 1217/2010 izvērtēšanu. Izvērtēšanā savāktie pierādījumi liecina, ka Regula (ES) Nr. 1217/2010 ir bijusi noderīgs instruments un tās noteikumi joprojām ir būtiski ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātiem, Komisija 2021. gada 7. jūnijā sāka politikas risinājumu ietekmes novērtējumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu jaunu grupu atbrīvojuma regulu attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem.

(4)

Lai Komisijai būtu pietiekami daudz laika pabeigt jaunās grupu atbrīvojuma regulas pieņemšanas procesu attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem un ņemot vērā Komisijas pilnvaras saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2821/71 2. panta 1. punktu, Regulas (ES) Nr. 1217/2010 piemērošanas termiņš būtu jāpagarina par sešiem mēnešiem.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1217/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 1217/2010 9. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tā ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. oktobris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 285, 29.12.1971., 46. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. pants (iepriekš EEK līguma 85. pants) ir kļuvis par Līguma 101. pantu. Šie noteikumi būtībā ir identiski. Šajā regulā atsauces uz EEK līguma 85. pantu vai EK līguma 81. pantu attiecīgā gadījumā jāsaprot kā atsauces uz Līguma 101. pantu.

(2)  OV C 405, [2022. gada 21. oktobrī., 53.. lpp.

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1217/2010 (2010. gada 14. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām (OV L 335, 18.12.2010., 36. lpp.).


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/56


Komisijas paziņojums par to pārejas noteikumu par izcelsmi piemērošanu, kas paredz diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm (1) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu (PEM) zonā

(2022/C 405/04)

Lai piemērotu izcelsmes diagonālo kumulāciju starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, attiecīgās piemērotājas līgumslēdzējas puses ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo viena otrai par izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā ar citām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm.

Tiek norādīts, ka (apstrādes, pārstrādes un/vai materiālu) diagonālo kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja piemērotāja līgumslēdzēja puse, kas ir galaprodukta ražotāja, un piemērotāja līgumslēdzēja puse, kura ir galamērķa puse, ar visām piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kas piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi.

Produktus ar izcelsmi tajā piemērotājā līgumslēdzējā pusē, kas nav noslēgusi līgumu ar piemērotājām līgumslēdzējām pusēm, kuras ir galaprodukta ražotājas un/vai galamērķa puses, uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem.

Pamatojoties uz paziņojumiem, ko piemērotājas līgumslēdzējas puses iesniegušas Eiropas Komisijai, pievienotajās tabulās norādīta šāda informācija:

 

1. tabula — vienkāršots pārskats par kumulācijas iespējām 2022. gada 15. oktobrī.

 

2. tabula — datums, no kura ir piemērojama diagonālā kumulācija.

1. tabulā “X” nozīmē, ka starp 2 partneriem ir noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums, kura izcelsmes noteikumi atļauj kumulāciju, pamatojoties uz pārejas noteikumiem par izcelsmi. Diagonālajai kumulācijai ar kādu trešo partneri tabulā vajadzētu būt atzīmētam “X” visu trīs partneru ailēs, kas krustojas.

2. tabulā minētie datumi attiecas uz diagonālās kumulācijas piemērošanas datumu, pamatojoties uz A papildinājuma 8. pantu katrā protokolā par izcelsmes noteikumiem starp piemērotājām līgumslēdzējām pusēm. Šādā gadījumā pirms datuma ir simbols “(T)”.

To piemērotāju līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras vienpusēji izvēlējušās paplašināt divpusējo protokolu par izcelsmes noteikumiem A papildinājumā paredzēto pārejas noteikumu 7. panta 3. punkta piemērošanu tādu produktu importam, uz kuriem attiecas 50.–63. nodaļa, ir iekļauts I pielikumā.

Tabulās uzskaitīto piemērotāju līgumslēdzēju pušu kodi ir šādi.

Eiropas Savienība

ES

EBTA valstis:

Islande

IS

Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu) (2)

CH (+ LI)

Norvēģija

NO

Fēru Salas

FO

Barselonas procesa dalībvalstis:

 

Jordānija

JO

Palestīna (3)

PS

ES Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis:

Albānija

AL

Ziemeļmaķedonija

MK

Serbija

RS

Melnkalne

ME

Gruzija

GE

Moldovas Republika

MD

Kosova (*)

KO

Šis paziņojums aizstāj paziņojumu 2022/C 202/01 (OV C 202, 19.5.2022., 1. lpp.).

1. tabula.

Vienkāršots pārskats par diagonālās kumulācijas iespējām saskaņā ar pārejas noteikumiem par izcelsmi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā 2022. gada 15. oktobrī

 

ES

CH (+LI)

IS

NO

FO

JO

PS

AL

KO

MK

RS

ME

GE

MD

ES

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

CH (+LI)

X

 

X

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

 

IS

X

X

 

X

 

 

 

X

 

X

X

X

 

 

NO

X

X

X

 

 

 

 

X

 

X

X

X

 

 

FO

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

JO

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PS

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AL

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KO

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MK

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

RS

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ME

X

X

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

GE

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MD

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2. tabula.

Piemērošanas datums pārejas noteikumiem par izcelsmi, kas paredz diagonālo kumulāciju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonā

 

ES

CH (+LI)

IS

NO

FO

JO

PS

AL

KO

MK

RS

ME

GE

MD

ES

 

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 1.9.2021.

(T) 15.10.2022.

(T) 9.9.2021.

(T) 6.12.2021.

(T) 9.2.2022.

(T) 1.9.2021.

(T) 16.11.2021.

CH (+LI)

(T) 1.9.2021.

 

(T) 1.11.2021.

(T) 1.11.2021.

 

 

 

(T) 1.1.2022.

 

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

 

 

IS

(T) 1.9.2021.

(T) 1.11.2021.

 

(T) 1.11.2021.

 

 

 

(T) 1.1.2022.

 

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

 

 

NO

(T) 1.9.2021.

(T) 1.11.2021.

(T) 1.11.2021.

 

 

 

 

(T) 1.1.2022.

 

(T) 1.4.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.4.2022.

 

 

FO

(T) 1.9.2021.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

JO

(T) 1.9.2021.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PS

(T) 1.9.2021.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AL

(T) 1.9.2021.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.1.2022.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KO

(T) 15.10.2022.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MK

(T) 9.9.2021.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.4.2022.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

RS

(T) 6.12.2021.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.1.2022.

(T) 1.1.2022.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ME

(T) 9.2.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.4.2022.

(T) 1.4.2022.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

GE

(T) 1.9.2021.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MD

(T) 16.11.2021.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  “Piemērotāja līgumslēdzēja puse” ir PEM konvencijas līgumslēdzēja puse, kura PEM pārejas noteikumus par izcelsmi ir iekļāvusi divpusējos preferenciālas tirdzniecības nolīgumos ar citu PEM konvencijas līgumslēdzēju pusi.

(2)  Šveice un Lihtenšteinas Firstiste ir muitas ūnija.

(3)  Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

(*)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


I PIELIKUMS

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu

A.

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu, attiecinot to arī uz visiem partneriem, kas piemēro pārejas noteikumus

Islande

Norvēģija

Šveice (Lihtenšteina)

B.

To līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu, attiecinot to arī uz ierobežotu skaitu partneru, kas piemēro pārejas noteikumus

Albānija – attiecinot uz EBTA valstīm

Melnkalne – attiecinot uz EBTA valstīm

Ziemeļmaķedonija – attiecinot uz EBTA valstīm

Serbija – attiecinot uz EBTA valstīm


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/61


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10864 – AGC GLASS EUROPE / INTERPANE)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 405/05)

Komisija 2022. gada 21. septembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10864. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/62


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10870 – CAPVEST / NATRA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 405/06)

Komisija 2022. gada 20. septembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32022M10870. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/63


Paziņojums to personu, vienību un struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

(2022/C 405/07)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu, vienību un struktūru ievērībai, kas ir norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2014/145/KĀDP (1), kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986 (2), un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 269/2014 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985 (4), par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi, ka minētās personas, vienības un struktūras būtu jāiekļauj tādu personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Lēmumā 2014/145/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Pamatojums attiecīgo personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Attiecīgo personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt lūgumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai iegūtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 4. pantu).

Attiecīgās personas, vienības un struktūras var iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par to iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un pirms 2022. gada 2. novembra to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX 1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Attiecīgo personu, vienību un struktūru uzmanība tiek vērsta arī uz iespēju Padomes lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.


(1)  OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2)  OV L 272 I, 20.10.2022., 5. lpp.

(3)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

(4)  OV L 272 I, 20.10.2022., 1. lpp.


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/65


Paziņojums to fizisko vai juridisko personu un vienību vai struktūru ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

(2022/C 405/08)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to fizisko vai juridisko personu un vienību vai struktūru ievērībai, kas ir norādītas pielikumā Padomes Lēmumam 2014/145/KĀDP (1), kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986 (2), un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 269/2014 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985 (4), par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Regulas (ES) Nr. 269/2014 9. panta 2. punktā ir noteikts, ka minētās fiziskās vai juridiskās personas un vienības vai struktūras pirms 2022. gada 1. septembra vai 6 nedēļu laikā no iekļaušanas I pielikuma sarakstā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, iesniedz informāciju par to īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kuri ir dalībvalsts jurisdikcijā, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi atrodas. Tām jāsadarbojas ar kompetento valsts iestādi saistībā ar jebkādām šādas informācijas pārbaudēm. Šo saistību neievērošana tiks uzskatīta par līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumu apiešanu.

Iesniedzamā informācija jānosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, izmantojot tās tīmekļa vietni, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 269/2014 (5) II pielikumā.

Regulas (ES) Nr. 269/2014 9. panta 2. punktā noteikto ziņošanas pienākumu nepiemēro līdz 2023. gada 1. janvārim attiecībā uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kas atrodas dalībvalstī, kuras tiesību aktos pirms 2022. gada 21. jūlija bija noteikts līdzīgs ziņošanas pienākums.


(1)  OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(2)  OV L 272I, 20.10.2022., 5. lpp.

(3)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

(4)  OV L 272I, 20.10.2022., 1. lpp.

(5)  Jaunākā konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0269-20220916&qid=1666170179071


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/66


Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

(2022/C 405/09)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar 16. pantu ropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (1).

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2), kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1986 (3), un Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985 (5).

Šīs apstrādes darbības datu pārzinis ir RELEX.1 departaments Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) ģenerāldirektorātā RELEX (Ārējās attiecības), un ar šo departamentu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX 1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar PĢS datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Datu aizsardzības speciālists

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Lēmumu 2014/145/KĀDP, kas grozīts ar Lēmumu (KĀDP) 2022/1986, un Regulu (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/1985.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2014/145/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 269/2014 izklāstītajiem sarakstā iekļaušanas kritērijiem.

Savāktie personas dati ietver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un jebkādus citus ar to saistītus datus.

Savāktos personas datus var pēc vajadzības sniegt arī Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai.

Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā paredzētos ierobežojumus, atbilde datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu, piemēram, piekļuves tiesībām, kā arī tiesībām veikt labojumus vai izteikt iebildumus, tiks sniegta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus glabā piecus gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, vai no brīža, kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai uz tiesvedības laiku, ja tāda bijusi sākta.

Neskarot tiesību aizsardzību tiesā, administratīvā vai ārpustiesas kārtā, datu subjekti var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).


(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.

(3)  OV L 272 I, 20.10.2022., 5. lpp.

(4)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

(5)  OV L 272 I, 20.10.2022., 1. lpp.


21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/68


Paziņojums konkrētu personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

(2022/C 405/10)

Turpmāk izklāstītā informācija tiek darīta zināma IRGC brigādes ģenerālim Hossein Salami, IRGC brigādes ģenerālim Amir Ali Haji ZADEH, Islāma revolucionāro gvardu korpusa Gaisa un kosmosa spēkiem un Qods Aviation Industries – personām un vienībām, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā Padomes Lēmumam 2010/413/KĀDP un IX pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu.

Padome plāno iekļaut iepriekšminētās personas un vienības Padomes Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā un I pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Attiecīgās personas un vienības ar šo tiek informētas – lai saņemtu paredzēto pamatojumu attiecībā uz to iekļaušanu sarakstā, tās līdz 2022. gada 28. oktobrim var iesniegt lūgumu Padomei, to nosūtot uz šādu adresi:

Eiropas Savienības Padome

Ģenerālsekretariāts

RELEX.1

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu


Eiropas Komisija

21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/69


Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 20. oktobris

(2022/C 405/11)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

0,9811

JPY

Japānas jena

146,99

DKK

Dānijas krona

7,4389

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,87258

SEK

Zviedrijas krona

10,9820

CHF

Šveices franks

0,9836

ISK

Islandes krona

141,10

NOK

Norvēģijas krona

10,4020

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,525

HUF

Ungārijas forints

411,20

PLN

Polijas zlots

4,7728

RON

Rumānijas leja

4,9203

TRY

Turcijas lira

18,2257

AUD

Austrālijas dolārs

1,5554

CAD

Kanādas dolārs

1,3461

HKD

Hongkongas dolārs

7,7008

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7206

SGD

Singapūras dolārs

1,3959

KRW

Dienvidkorejas vona

1 400,30

ZAR

Dienvidāfrikas rands

17,9106

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,0858

HRK

Horvātijas kuna

7,5353

IDR

Indonēzijas rūpija

15 250,05

MYR

Malaizijas ringits

4,6396

PHP

Filipīnu peso

57,742

RUB

Krievijas rublis

 

THB

Taizemes bāts

37,360

BRL

Brazīlijas reāls

5,1387

MXN

Meksikas peso

19,7005

INR

Indijas rūpija

81,1755


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/70


PAZIŅOJUMS, KAS SNIEGTS SASKAŅĀ AR CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 29. PANTA 2. PUNKTU

Sludinājums par Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) ģenerāldirektora amata vakanci (AD 15)

COM/2022/10417

(2022/C 405/12)

Eiropas Komisija ir publicējusi paziņojumu par vakanci (atsauce COM/2022/10417) Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) ģenerāldirektora amatam (AD 15).

Lai aplūkotu sludinājuma par vakanci tekstu 24 valodās un iesniegtu pieteikumu, apmeklējiet šo īpašo tīmekļa lapu Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: https://europa.eu/!PWMk8J


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

21.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 405/71


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10950 — OTPP / MAHINDRA / MSPL)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 405/13)

1.   

Komisija 2022. gada 11. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

Ontario Teachers’ Pension Plan (“OTPP”, Kanāda),

Mahindra Holdings Limited (“Mahindra”, Indija),

Mahindra Susten Private Limited (“MSPL”, Indija).

OTPP un Mahindra Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūs kopīgu kontroli pār uzņēmumu MSPL.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

OTPP pārvalda Kanādas Ontārio provinces skolotāju pensiju ienākumus un pensiju plāna aktīvu ieguldījumus,

Mahindra darbojas dažādās nozarēs, tostarp, bet ne tikai, autobūves, finanšu pakalpojumu, infrastruktūras un elektroenerģijas ražošanas nozarē.

3.   

MSPL uzņēmējdarbība ir saules enerģijas ražošanas projektu un aktīvu īpašumtiesības, ekspluatācija un attīstība galvenokārt Indijā.

4.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

5.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.10950 — OTPP / MAHINDRA / MSPL

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, faksu vai pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.