Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija – ES reģionu un pilsētu atbalsts Ukrainai

(2022/C 301/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Konkrēta solidaritāte ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām

7.

norāda uz ES iedzīvotāju izrādīto ārkārtējo solidaritāti ar cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā; pauž bažas par ukraiņu piespiedu deportēšanu uz Krievijas kontrolēto teritoriju; izsaka atzinību Eiropas Savienības iestādēm par vienotību iepretī Krievijas karam pret Ukrainu, par solidaritātes pastiprināšanu – tiešas humānās palīdzības un ārkārtas civilās aizsardzības palīdzības sniegšanu, un par tūlītējas aizsardzības mehānisma aktivizēšanu tiem, kuri bēg no kara; uzsver, ka šī palīdzība turpmākajos mēnešos būs ievērojami jāpalielina, lai nepieļautu humanitāru krīzi ES pierobežas reģionos;

8.

apņemas vēl vairāk mobilizēt pilsētas un reģionus, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem; īpaši norāda, ka pierobežas reģioniem ir vajadzīgs loģistikas atbalsts sākotnējai uzņemšanai un tranzītam;

9.

aicina Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības pieprasīt vai piedāvāt atbalstu, izmantojot RK izveidoto palīdzības centru “Help Ukraine: Info-Support Hub” (1);

10.

atbalsta Ukrainas un ES vietējo un reģionālo pašvaldību aicinājumu pastiprināt vai izveidot partnerības un pilsētu un reģionu sadraudzību, domājot par atjaunošanas procesu;

Ukrainas Eiropas perspektīvas stiprināšana

11.

uzsver, ka Ukrainas decentralizācijas un reģionālās attīstības reformas ir būtiski veicinājušas vietējās demokrātijas nostiprināšanu, stiprinājušas valsts vietējo kopienu pašpārvaldi un vispārējo noturību, kas ir svarīgs elements Ukrainas pretestībā pret Krievijas iebrucējiem. Reformas tika īstenotas ar ievērojamu atbalstu no Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām, tostarp programmā “U-LEAD with Europe”, un ar RK mērķtiecīgu atbalstu Ukrainas jautājumu darba grupā, kā arī ar vienādranga sadarbības pasākumiem. Decentralizācijas reformu panākumi ir tuvinājuši Ukrainu Eiropas Savienībai un tās brīvības, demokrātijas un tiesiskuma vērtībām;

12.

aicina starptautisko sabiedrību sagatavot palīdzības un atveseļošanas plānu Ukrainai, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, institūcijas un sabiedriskos pakalpojumus, kā arī izpostītās infrastruktūras atjaunošanu; šajā saistībā pauž gandarījumu par Eiropadomes lēmumu izveidot solidaritātes trasta fondu Ukrainai un aicina rīkot starptautisku konferenci, lai piesaistītu finansējumu starp partneriem; uzsver, ka arī Krievijai, kas ir atbildīga par izraisīto postu, ir jāveicina Ukrainas atjaunošana ar kara reparācijām;

13.

atbalsta ieceri Ukrainai piešķirt kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un saskaņā ar to pašu pārskatīto pievienošanās sarunu metodiku, ko piemēro Rietumbalkānu valstīm, lielāku uzmanību pievēršot tiesiskumam un iestāžu demokrātiskumam; uzsver, ka pozitīvā veidā būtu jāizskata arī Gruzijas un Moldovas pieteikumi par pievienošanos Eiropas Savienībai; tikmēr saskaņā ar Asociācijas nolīgumu nekavējoties jāīsteno Ukrainas integrācija ES vienotajā tirgū;

Atbalsta pasākumu finansēšana

14.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas CARE (Kohēzijas rīcība bēgļiem Eiropā) un CARE+ pasākumu kopumus, kā arī REACT-EU elastīgumu, un uzsver priekšrocības, ko sniedz reģionālo un vietējo pašvaldību tieša iesaistīšana CARE un REACT-EU plānošanā, pārvaldībā un īstenošanā; uzsver, ka kohēzijas politikas programmu pielāgojumiem jāsaskan ar principu “nekaitēt kohēzijai”, kas nesen ieviests 8. kohēzijas ziņojumā;

15.

norāda, ka laikā, kad saskārāmies ar Covid-19 pandēmiju un kad nākas reaģēt uz Ukrainā notiekošā kara sekām, kohēzijas politika pierāda, ka vajadzības gadījumā tā var nodrošināt īstermiņa rezultātus; tomēr uzsver, ka nedrīkst pieļaut kohēzijas politikas patiesā mērķa – stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazinot reģionu nevienlīdzību, – konkurenci ar šiem mērķiem;

16.

atzinīgi vērtē to, ka ir apturētas pārrobežu sadarbības programmas, kurās iesaistīti Krievijas un Baltkrievijas partneri; aicina stiprināt pašreizējās programmas starp ES reģioniem (Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju) un Ukrainu; uzsver, ka finansiālais atbalsts vietējām un reģionālajām pašvaldībām Ukrainas pierobežā un valstīm, kurām nav robežas ar Ukrainu, taču kuras uzņem visvairāk bēgļu, ir ļoti nepietiekams un ir ievērojami jāpalielina, jo tām ir nozīmīga loma ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī viņu integrēšanā izglītības, veselības aprūpes un mājokļu sistēmās;

17.

atbalsta pastāvīgas krīzes rezerves izveidi, lai atvieglotu turpmākās ārkārtas situācijas, papildinot vai pastiprinot esošos ārkārtas rīcības un elastīguma instrumentus; aicina izveidot vienotu Ukrainas bēgļiem paredzētu vietējo ES instrumentu, kas apkopotu visu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamo finansējumu bēgļu uzņemšanai, lai vienkāršotu, integrētu un paātrinātu to rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu;

18.

norāda, ka attiecībā uz visvairāk skartajām dalībvalstīm un reģioniem var būt nepieciešams pārskatīt to atveseļošanas un noturības plānus, pamatojoties uz pienācīgu apspriešanos ar reģionālajām pašvaldībām, it īpaši ņemot vērā arvien lielāko kara ekonomisko ietekmi uz ES valstīm;

Ukrainas bēgļu uzņemšana

19.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas uzņem miljoniem bēgļu kaimiņvalstīs, kā arī Ukrainas iekšzemē pārvietotos cilvēkus (2), un Eiropā tā ir lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara; norāda, ka visiem bēgļiem, neraugoties uz viņu izcelsmi, politisko pārliecību vai seksuālo orientāciju, visos ES reģionos un pilsētās vajadzētu būt tiesībām uz tikpat labvēlīgu attieksmi kā bēgļiem no Ukrainas;

20.

atzinīgi vērtē to, ka ir aktivizēta Pagaidu aizsardzības direktīva, kas tagad ir pilnībā jāīsteno labi koordinētā, dāsnā, iekļaujošā un elastīgā veidā, garantējot piekļuvi darba tirgum, mājokļiem, veselības aprūpei, izglītībai un labklājības atbalstam visiem cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas, un īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, it īpaši sievietēm un bērniem, neatkarīgi no personu izcelsmes, etniskās piederības, politiskajiem uzskatiem vai seksuālās orientācijas;

21.

vērš uzmanību uz Pagaidu aizsardzības direktīvas (2001/55/EK) (3) īpašajām iezīmēm, kas ļauj bēgļiem brīvi izvēlēties ES dalībvalsti, kurā viņi vēlas uz laiku apmesties (26. pants), un uzsver, ka brīvas pārvietošanās tiesību un bēgļu autonomijas atzīšana mazina spiedienu uz valstu patvēruma sistēmām un uz uzņemšanas spējām pierobežas reģionos;

22.

aicina izveidot brīvprātīgu Eiropas pārcelšanas mehānismu, ņemot vērā reģionālo un vietējo pašvaldību uzņemšanas spējas; atkārtoti aicina piešķirt ES pilsētām un reģioniem tiešu piekļuvi ES finansējumam migrācijas un integrācijas jomā; aicina Komisiju ierosināt funkcionējošu mehānismu bēgļu sadalījumam turpmākās bēgļu krīzēs; aicina ES dalībvalstis atzīt šādus brīvprātīgus solījumus un attiecīgi rīkoties;

23.

uzsver, ka daudzi Ukrainas bēgļi ir īpaši neaizsargāti un ka aptuveni puse ir nepilngadīgi; norāda, ka no simtiem tūkstošiem bēgļu bērnu daudzi ir bez pavadoņa un viņiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība un aprūpe; atbalsta Ukrainas bēgļu bērniem paredzētu Bērnu aizsardzības paketi un prioritātes piešķiršanu tam, lai viņi apmeklētu skolu;

24.

aicina veikt stingrus pasākumus, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, jo lielākā daļa cilvēku, kas bēg no Ukrainas, ir sievietes un bērni, un ziņojumi par cilvēktiesībām liecina, ka palielinās tādu gadījumu skaits, kad organizētās noziedzības grupējumi pievēršas šādiem cilvēkiem un viņus izmanto, it īpaši seksuālas vai darbaspēka ekspluatācijas nolūkos;

25.

uzsver, ka ir jānodrošina valodu kursi, izglītība un apmācība; šajā saistībā norāda uz iespējām, ko var pavērt RK tīkls “Pilsētas un reģioni migrantu integrācijai”;

Ietekme uz ES politiku

26.

mudina visos Eiropas reģionos nekavējoties veikt pasākumus, lai samazinātu ES atkarību no trešām valstīm, ir sevišķi no Krievijas enerģijas importa, un aicina Eiropas Komisiju atbalstīt šos centienus;

27.

atbalsta aicinājumu Eiropā pilnībā aizliegt Krievijas gāzes, naftas un ogļu importu un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības sākt ārkārtas rīcības plānu izstrādi, lai sagatavotos šādu sankciju sekām;

28.

uzskata, ka REPowerEU plāns (4) ir veids, kā paātrināt pāreju uz tīru enerģiju, palielināt ES energoapgādes drošību, samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā un izejvielu importa no trešām valstīm, it īpaši no Krievijas Federācijas, un tādējādi mazināt šāda importa radītos politiskos, ekonomiskos un drošības riskus; aicina veikt apjomīgus ieguldījumus un konkrētus pasākumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un energotaupību, apritīgumu, elektrifikāciju un pētījumus par alternatīvām ilgtspējīgām degvielām kā patiesi drošus un cenas ziņā pieejamus ilgtermiņa risinājumus;

29.

uzsver, ka kara ietekme nedrīkstētu kaitēt klimatrīcībai un ilgtspējai, kā paredzēts gan Parīzes nolīgumā, gan ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos īstenot Eiropas zaļo kursu, kas ir arī veids, kā stiprināt ES stratēģisko autonomiju;

30.

uzskata, ka ES centienos palielināt enerģētisko neatkarību ir jāiekļauj pilnīga atteikšanās no Nord Stream un Nord Stream 2 projektiem;

31.

ļoti atzinīgi vērtē Ukrainas un Moldovas elektrotīklu neseno sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu;

32.

atbalsta Ukrainas vietējo un reģionālo pašvaldību lūgumu starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt tām pārvaldīt vides ārkārtas situācijas, ko izraisījis iebrukums, tostarp kodolspēkstaciju un ķīmisko rūpnīcu teritorijās;

33.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu sākt sarunas ar Ukrainu par tās pievienošanos programmai “LIFE”, lai izmantotu finansējumu, kas palīdzētu Ukrainā atjaunot vidi pēc Krievijas iebrukuma izraisītā posta – piesārņojuma, ekosistēmu iznīcināšanas vai citām ilgtermiņa sekām;

34.

uzsver, ka konflikts neizbēgami radīs ievērojamas sekas ES agropārtikas nozarē, ņemot vērā to, ka Ukraina un Krievija ir nozīmīgas vairāku lauksaimniecības produktu (piemēram, graudu un eļļas augu), kā arī slāpekļa mēslojuma eksportētājas; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpastiprina apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, vienlaikus garantējot kvalitatīvas pārtikas pieejamību ikvienam un samazinot atkarību no svarīgākajiem importētajiem lauksaimniecības produktiem un izejvielām; pauž dziļas bažas par to, ka Ukrainas un Krievijas eksporta traucējumi pasaulē jau ir izraisījuši milzīgu lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu un ka šīs sekas ir īpaši jūtamas pasaules nabadzīgākajās valstīs un reģionos;

Citi apsvērumi

35.

atbalsta to Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības, kuri protestē pret Putina karu un aizstāv savas tiesības uz godīgām vēlēšanām, vārda un pulcēšanās brīvību, un pieprasa nekavējoties atbrīvot netaisnīgi aizturētus protestētājus;

36.

atbalsta turpmākas koordinētas un stingras sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, lai efektīvi kavētu Krievijas spēju turpināt agresiju; ierosina Komisijai nākt klajā ar pamatnostādnēm par sankciju piemērošanu un īstenošanu, ņemot vērā, ka joprojām pastāv atšķirības, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, attiecībā uz instrumentiem un procedūrām, ko izmanto, lai pārbaudītu uzņēmumu, aktīvu un nekustamā īpašuma īpašumtiesību statusu;

37.

uzsver, ka visas kandidātvalstis un potenciālās ES kandidātvalstis būtu jāmudina ievērot sankcijas, par kurām panākta vienošanās ES līmenī, lai tās uzsvērtu savu apņemšanos attiecībā uz Eiropas Savienību un tās vērtībām;

38.

nosoda Krievijas propagandu un naida runu, kas veicina konfliktu un palīdz kara noziegumu izdarītājiem; aicina veikt efektīvus pasākumus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai vērstos pret šādu propagandu un kliedētu to; nosoda Eiropas pilsētās notiekošās demonstrācijas, kas tiek rīkotas Krievijas agresijas atbalstam;

39.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Francijai un Čehijai, Eiropadomes priekšsēdētājam, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.

---

(1)  “Help Ukraine: Info-Support Hub” ir platforma tranzīta reģionu un pārslogotu vietējo un reģionālo pašvaldību saikņu veidošanai ar citu ES dalībvalstu iestādēm, kurām ir iespējas palīdzēt.

(2)  Ukrainas bēgļu situācija (unhcr.org).

(3)  Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.)

(4)  Komisijas paziņojums “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”, 2022. gada 8. marts.

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “REPowerEU: pilsētas un reģioni, kas paātrina enerģētikas pārkārtošanu”

(2022/C 301/02)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

—	ņemot vērā augstās un pieaugošās enerģijas cenas, kas kopš 2021. gada vasaras ir mazinājušas mājsaimniecību un uzņēmumu pirktspēju, ko nosaka globālais pieprasījums pēc enerģijas, it īpaši gāzes, laikā, kad mēs atveseļojamies no Covid-19 pandēmijas;

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) 2021. gada 13. oktobra paziņojumu “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”;

—	ņemot vērā neizprovocēto un nepamatoto Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, ar Baltkrievijas atbalstu;

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai”;

—	ņemot vērā Versaļas deklarāciju, ko ES valstu un valdību vadītāji pieņēma neformālajā sanāksmē 2022. gada 10. un 11. martā;

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumu par piegādes drošību un pieejamām enerģijas cenām, priekšlikumu regulai par gāzes uzglabāšanu un krīzes pagaidu regulējumu attiecībā uz valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastīgumu;

—	ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijai un Amerikas Savienotajām Valstīm nekavējoties jāizveido apvienotā darba grupa energoapgādes drošības jautājumos;

—	ņemot vērā 2022. gada 24. un 25. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus;

—	ņemot vērā pašreizējo darbu saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” atzinumos un darba grupā “Zaļais kurss vietējā līmenī”;

Par vairāku savstarpēji saistītu krīžu pārvarēšanu

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvas, kas paredzētas, lai risinātu problēmu par pašreizējām augstajām enerģijas cenām, kuras kopš 2021. gada vasaras ir pieaugušas un ko saasina nelikumīgais, neizprovocētais un nepamatotais Krievijas Federācijas karš Ukrainā; uzsver, ka nepietiek tikai ar mūsu atkarības samazināšanu no fosilā kurināmā piegādes tikai no Krievijas Federācijas, bet uzskata, ka REPowerEU plāns ir veids, kā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, samazināt ES atkarību no enerģijas un izejvielu importa kopumā un tādējādi mazināt politiskos, ekonomiskos un drošības riskus, ko rada šāds imports; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka trūkst skaidras atsauces uz pilsētu un reģionu lomu gan pašreizējās enerģētikas krīzes pārvarēšanā, gan tās ilgtermiņa risinājumu nodrošināšanā;

2.

pauž bažas arī par enerģētikas krīzes paredzamo asimetrisko reģionālo ietekmi uz ES pilsētām un reģioniem, kas atspoguļo to atšķirīgās spējas reaģēt uz energoapgādes traucējumiem un pieaugošajām enerģijas cenām, un aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot attiecīgos pasākumus, pienācīgi ņemt vērā šo asimetriju;

3.

pauž dziļas bažas par konstatējumiem, kas izklāstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākajā ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā – ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība” (1), kas apstiprina, ka daudzas klimata pārmaiņu sekas jau ir neatgriezeniskas; uzsver, ka svarīgi ir turpmāk nekavēties ar pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumiem, kuros galvenie dalībnieki ir vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.

uzsver, ka ar enerģētiskās drošības mērķi galu galā ir jābalsta virzība uz klimatneitralitāti un enerģētikas pārkārtošana. Ceļš uz drošu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju ir vienīgā nākotnes prasībām atbilstošā pieeja pašreizējai krīzei; šajā sakarā aicina ES likumdevējas iestādes paātrināt paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieņemšanu, kurā īpaši ņemti vērā RK atzinumi par Atjaunojamo energoresursu direktīvas (AED) un Energoefektivitātes direktīvas (EED) pārskatīšanu un par Ēku energoefektivitātes direktīvu (ĒEED);

5.

atzinīgi vērtē energoefektivitātes atzīšanu par pirmo principu un atkārtoti uzsver ES reģionu un pilsētu izšķirošo lomu energoefektivitātes uzlabošanā; aicina Komisiju savā stratēģijā iekļaut enerģijas pietiekamības jēdzienu (2) – pieeju, kuras mērķis ir panākt situāciju, kad “ikvienam ir piekļuve visiem nepieciešamajiem energopakalpojumiem un taisnīga daļa no tiem energopakalpojumiem, kurus vēlas saņemt, un vienlaikus energosistēmas ietekme nepārsniedz vides ierobežojumus”;

6.

uzsver pašreizējo inovatīvo pārvaldības instrumentu, piemēram, Pilsētas mēru pakta, Enerģētiskās nabadzības konsultāciju centra, Eiropas Klimata pakta, iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” un līdzīgu ES iniciatīvu – kuru mērķis ir veicināt tik ļoti nepieciešamo pāreju uz cenas ziņā pieejamu, ilgtspējīgu un drošu enerģiju – būtisko nozīmi sadarbībā un spēju veidošanā;

7.

aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku atbalstīt vienas pieturas aģentūru izveidi, lai īstenotu REPowerEU plānu reģionālajā un vietējā līmenī;

8.

aicina Komisiju veicināt pašreizējās paraugprakses sistemātisku atkārtošanu, sniedzot īpašu tehnisko un finansiālo atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai samazinātu energoefektivitātes pasākumu sākotnējo izmaksu slogu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem;

9.

uzskata, ka instrumentu kopums enerģijas cenu problēmas risināšanai (3) ir pirmais mēģinājums ierosināt instrumentus pašreizējās enerģētikas krīzes sociālo seku mazināšanai, taču tas nav izrādījies pietiekami efektīvs, un tas būtu jāpastiprina; uzskata, ka uzsvars būtu jāliek uz ilgtermiņa risinājumiem, lai veidotu no fosilā kurināmā brīvu un energoneatkarīgu Eiropu, veicot pārveidojošas pārmaiņas, lai izskaustu enerģētisko un mobilitātes nabadzību;

10.

aicina Komisiju ņemt vērā problēmas, ar kurām saskaras reģioni, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā un kas nevar pieslēgties kontinentālajam tīklam, piemēram, tālākie reģioni, sniedzot ilgtermiņa risinājumus, lai panāktu enerģētisko pietiekamību;

Par atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes un energotaupības kopīgu veicināšanu, izmantojot REPowerEU plānu

11.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka apjomīgi ieguldījumi un konkrēti pasākumi, kas paredzēti, lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinātu energoefektivitāti, energotaupību un pētniecību alternatīvu ilgtspējīgu degvielu jomā, tiek noteikti par prioritāriem un pilnībā sasaistīti;

12.

ar nepacietību gaida gaidāmo EK priekšlikumu nodrošināt ātrāku atļauju piešķiršanas procedūru saskaņā ar subsidiaritātes principu atjaunīgās enerģijas jomā un aicina īstenot līdzīgu rīcību attiecībā uz galvenajiem energoefektivitātes projektiem; aicina Komisiju stiprināt pašreizējos instrumentus, kas nodrošina tehnisko atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas iniciatīvu Rooftops saules enerģijas jomā gaidāmajā EK paziņojumā par saules enerģijas stratēģiju, kas paredzēts jūnijā; aicina dalībvalstis ieviest iegādes stimulus, piemēram, īstermiņa dotāciju programmas patērētājiem;

13.

uzsver sabiedrības atbalsta infrastruktūras projektiem izšķirošo lomu plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanā un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt labas prakses, piemēram, tās, kas minēta RK Reģionālo centru tīkla nesenajā ziņojumā par infrastruktūru, izplatīšanu šajā jomā;

14.

uzskata, ka publisko un privāto ēku dekarbonizācija ir Eiropas zaļā kursa centrāls elements un pašreizējās krīzes risinājuma būtiska sastāvdaļa, lai samazinātu pieprasījumu pēc gāzes; mudina Komisiju paātrināt gan siltumsūkņu (4) ieviešanu REPowerEU plāna ietvaros, gan inovatīvu risinājumu pētniecību, kas mūsu ēku fondu padarītu pēc iespējas viedu un klimatneitrālu;

15.

aicina Komisiju arī veicināt nozaru un vietējo un reģionālo pašvaldību publiskā un privātā sektora ēku renovācijas konsorcijus, lai demonstrētu ēku siltumapgādes un aukstumapgādes uzlabošanas integrētas renovācijas paketes, izveidotu rūpnieciskās izolācijas programmu, kas aptvertu rentablus ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās laiku, un atbalstītu renovācijā iesaistītā darbaspēka apmācību;

16.

norāda, ka REPowerEU paziņojumā energotaupības potenciāls ir nepietiekami uzsvērts, un aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt tādus pasākumus kā kampaņas, lai veicinātu paradumu maiņu;

17.

pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējusies Dabas atjaunošanas likuma pieņemšana, un uzsver, ka biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana ir cieši saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un tai arī turpmāk jābūt vienam no galvenajiem zaļās pārkārtošanās pīlāriem saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; aicina Komisiju pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības tādu teritoriju noteikšanā, kurās īsteno atjaunīgās enerģijas projektus saskaņā ar subsidiaritātes principu, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst principam “nekaitēt”;

18.

uzskata, ka enerģētisko drošību un klimatneitralitāti var panākt tikai tad, ja Eiropas Savienība balstās uz stabilu un pilnībā savstarpēji savienotu iekšējo elektroenerģijas tirgu un labi funkcionējošu oglekļa tirgu; uzsver, ka jebkādām īstermiņa pagaidu darbībām, piemēram, uzlabotai fosilās gāzes uzglabāšanai un sašķidrinātas dabasgāzes importa palielināšanai, nebūtu jārada papildu iesīkste un vajadzētu būt vērstām uz “gatavību zaļajai gāzei”, lai sagatavotos klimatneitralitātes panākšanai ar atjaunīgo ūdeņradi un citām atjaunīgajām degvielām; mudina pabeigt un uzlabot mūsu gāzes, ūdeņraža un elektroenerģijas starpsavienojumus visā Eiropas Savienībā, tostarp pilnībā sinhronizējot elektrotīklus;

19.

uzsver, ka ir svarīgi pilnībā aptvert ražojošo patērētāju un vietējo atjaunojamo energoresursu kopienu ieguldījumu un gūt no tā labumu, un ierosina Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) satvarā un infrastruktūrā attiecībā uz viedajiem tīkliem noteikt mazāk ierobežojošu definīciju; uzsver, ka jauni maza mēroga ražotāji ir jāsavieno ar zemsprieguma un vidēja sprieguma tīkliem; aicina Komisiju nodrošināt satvaru vairāku mazāku projektu apvienošanai, paredzot elastību, īpaši pierobežas reģioniem, lai varētu izveidot konkrētus apvienotus pārrobežu projektus un, iespējams, saņemt finansējumu šiem centieniem; uzsver, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG) var būt nozīmīga loma šajos projektos; atgādina par lauku apvidu neaizstājamo lomu atjaunīgās enerģijas ražošanā;

20.

uzsver, ka pašreizējā enerģētikas krīze sniedz iespēju ievērojami palielināt elektrifikāciju un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu kā tīrus risinājumus mūsu ekonomikas dekarbonizācijai; aicina Komisiju ierosināt vērienīgus un konkrētus pasākumus, lai ieviestu Ūdeņraža akseleratoru, tostarp konkrētu grafiku katrai darbībai; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ES iniciatīvu par ūdeņraža ielejām, lai tās stiprinātu, strukturāli atbalstītu to Eiropas tīklu veidošanu un pārrobežu sadarbību, kā arī ietvertu atbalstu no ES Inovāciju fonda un palielinātu atbalstu no Tīra ūdeņraža partnerības kopuzņēmuma, un aicina šo iniciatīvu uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem pasākumiem; atzinīgi vērtē priekšlikumu par Globālu Eiropas Ūdeņraža mehānismu un aicina strukturāli iesaistīt tos ES reģionus, kuri jau aktīvi darbojas šajā jomā; aicina Eiropas likumdevējus, pieņemot paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, tostarp tiesību aktu kopumu gāzes tirgus dekarbonizācijai, konsekventi atbalstīt zaļā ūdeņraža paātrinātu ieviešanu tirgū;

21.

aicina atjaunināt spēkā esošos valsts atbalsta noteikumus, lai tos padarītu optimālus publiskās elektrouzlādes infrastruktūras līdzfinansēšanai, ekspluatācijai un turpmākai attīstībai, un uzskata, ka attiecīgajām ieguldījumu izmaksām vajadzētu būt attiecināmām uz publisko atbalstu, kā ierosināts RK Reģionālo centru tīkla nesenajā infrastruktūras ziņojumā;

Ceļā uz REPowerEU plānu sadarbībā ar pilsētām un reģioniem

22.

uzsver, ka gaidāmajā REPowerEU plānā būtu jāparedz, kā finansēt un novirzīt esošo vai jauno ES finansējumu, lai atbalstītu īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās; aicina dalībvalstis Atveseļošanas un noturības mehānisma neizlietotos līdzekļus novirzīt, lai atbalstītu vietējo plānošanu enerģētiskās drošības jomā un investīcijas atjaunīgajos energoresursos;

23.

aicina Komisiju iekļaut Komiteju kā institucionālu partneri jaunizveidotajā Enerģētiskās nabadzības un mazaizsargāto patērētāju koordinācijas grupā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm jautājumos, kas saistīti ar gaidāmā REPowerEU plāna izstrādi un īstenošanu, Savienības tiesību aktiem, programmām un politikas virzieniem, kas paredzēti mazaizsargātām mājsaimniecībām un patērētājiem, ko skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība visos līmeņos. RK ir gatava sniegt ieguldījumu šajā iestāžu sadarbībā, izmantojot savu darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī”, apzinot vājās vietas, veidus un līdzekļus, kā paātrināt un paplašināt paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī, tostarp apmainoties ar paraugpraksi, pieredzi un speciālajām zināšanām;

24.

norāda, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) regulā ir noteikts, ka vismaz 30 % no resursiem visās reģionu kategorijās ir jāatvēl tam, lai Eiropu un tās reģionus padarītu zaļākus, ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturīgus; aicina dalībvalstis un reģionus izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), lai finansētu enerģētikas pārkārtošanas projektus, tostarp saistībā ar energoefektivitāti, atjaunīgajiem energoresursiem un viedo energosistēmu, tīklu un uzglabāšanas attīstību ārpus TEN-E satvara;

25.

atzinīgi vērtē to, ka tehniskā atbalsta instrumenta (TAI) ietvaros ir izsludināts īpašs uzaicinājums, lai palīdzētu dalībvalstīm pakāpeniski izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, taču pauž nožēlu par īso termiņu, kurā jāiesniedz pieprasījumi par šo īpašo atbalstu; aicina Komisiju padarīt tehniskā atbalsta instrumentu pieejamāku, lai atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības, it īpaši mazāk attīstītos reģionos, kuros ir vislielākais jaudas trūkums, jo tas attur tās no ANM atbalsta optimālas izmantošanas investīciju un reformu īstenošanā; pauž gatavību atbalstīt Komisiju centienos nodrošināt, ka pilsētas un reģioni efektīvi izmanto šo instrumentu;

26.

atzīst, ka oglekļa cenu noteikšana ir būtisks instruments, lai virzītu ES vērienīgās klimatiskās ieceres, un atbalsta pārnozaru pieeju šo mērķu īstenošanai; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst šos riskus un priekšlikumus to novēršanai, piemēram, grozījumus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas valsts atbalsta pamatnostādnēs; uzsver, ka daži no ierosinātajiem pasākumiem, piemēram, negaidītas papildu peļņas paaugstināta aplikšana ar nodokļiem, var nenodrošināt uzticamu atbalstu; apzinās, ka emisijas kvotu tirdzniecības ieviešana autotransporta un būvniecības nozarē (ETS II) apvienojumā ar nepietiekamiem ieguldījumiem šajās nozarēs un degvielas cenu pieaugumu varētu palielināt enerģētiskās un mobilitātes nabadzības risku; tādēļ aicina Komisiju un likumdevējus ieviest pienākumu dalībvalstīm noteikt minimālo procentuālo robežvērtību vismaz 20 % apmērā no ETS izsolēs gūtajiem ieņēmumiem, kas tiešā veidā jāpārvalda vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

27.

atzinīgi vērtē krīzes pagaidu regulējuma pieņemšanu, lai dalībvalstis varētu izmantot elastību, kas paredzēta valsts atbalsta noteikumos nolūkā atbalstīt ekonomiku saistībā ar Krievijas karu Ukrainā; uzsver, ka ir rūpīgi jāuzrauga iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un vienotā tirgus izkropļojumi; norāda, ka RK RegHub nesenais ziņojums par infrastruktūru (5) attiecas uz valsts atbalstu, un pauž viedokli, ka pašreizējie valsts atbalsta noteikumi nav optimāli publiskās elektrouzlādes infrastruktūras līdzfinansēšanai, ekspluatācijai un turpmākai attīstībai; turpmākajā pārskatīšanā būtu jāapsver, vai ieguldījumu izmaksas ir attiecināmas uz publisko atbalstu;

28.

ar bažām norāda, ka pašreizējā krīze būtiski ietekmēs publiskās finanses, un tādēļ aicina Komisiju pagarināt Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanu līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par jaunu ekonomikas pārvaldības sistēmu, un vismaz līdz 2023. gada beigām; publiskās investīcijas, kas paredzētas, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanu, it īpaši energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jomā, nebūtu jāuzskata par strukturālajiem izdevumiem ekonomikas pārvaldības sistēmā;

29.

atzinīgi vērtē Elektroenerģijas direktīvas 5. pantā paredzētos pasākumus attiecībā uz elektroenerģijas tirgu, kā arī pamatnostādnes (6) par iespēju dalībvalstīm iejaukties elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz enerģijas tirgu, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugumu un svārstīgumu, būtiska nozīme būs dalībvalstu intervencei, kuras mērķis ir aizsargāt neaizsargātas mājsaimniecības un mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, kā arī ilgtermiņā veicināt konkurenci patērētāju labā. Tomēr Komiteja atkārtoti uzsver (7), ka šo pasākumu ilgums ir jāierobežo, ņemot vērā enerģētikas krīzes ārkārtas aspektu, un tie nekad nedrīkst kļūt par strukturālām pārmaiņām, kas varētu apdraudēt elektroenerģijas tirgus pārvaldības liberalizāciju; ņemot vērā atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas arvien zemākās izmaksas, ierosina apsvērt gāzes un elektroenerģijas atsaisti kā iespējamu pasākumu, lai novērstu to, ka augstas gāzes cenas ietekmē elektroenerģijas cenas;

30.

atzinīgi vērtē tiesību akta priekšlikumu nodrošināt pienācīgu enerģijas uzglabāšanas līmeni ES nākamajā ziemā un turpmāk; uzsver, ka, nosakot šādus minimālos līmeņus, būtu jāņem vērā reģionālie riska novērtējumi;

31.

uzsver, ka ir nepieciešama labāka izpratne par reģionālās pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides vajadzībām un iespējām; aicina Komisiju izmantot tādas iniciatīvas kā Erasmus+ un “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp rūpniecību un akadēmiskajām aprindām, un uzsākt Prasmju paktu galvenajās rūpnieciskajās ekosistēmās, piemēram, ūdeņraža, saules, siltumsūkņu un vēja enerģijas nozarēs; aicina dalībvalstis paātrināt Eiropas Sociālā fonda+, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) izmantošanu, lai veicinātu darbaspēka pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu atbilstoši nepieciešamībai profesionālo praksi pielāgot apritīgumam, mazoglekļa materiālu un jaunu tehnoloģiju izmantošanai.

---

(1)  https://report.ipcc.ch/ar6wg2/pdf/IPCC_AR6_WGII_FinalDraft_FullReport.pdf.

(2)  https://www.energysufficiency.org.

(3)  “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”, 2021. gada 13. oktobris (COM(2021) 660 final).

(4)  Siltumsūkņi, kas atgādina gaisa kondicionētājus un tiek novietoti ārpus ēkām, apsilda mājokļus, pārvietojot siltumu, nevis to ražojot. Izmantojot elektroenerģiju, tie iegūst un koncentrē siltumu no āra gaisa, zemes vai ūdens un tad siltumu “iesūknē” ēkā.

(5)  https://cor.europa.eu/en/news/Pages/reghub-launches-consultation-on-21st-century-rules.aspx.

(6)  Sk. Eiropas Komisijas paziņojuma par REPowerEU 1. pielikumu.

(7)  Sk. RK atzinumu “Atjaunojamo energoresursu enerģija un elektroenerģijas iekšējais tirgus” (OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp.), ziņotāja Daiva Matonienė (LT/ECR), 20. punkts.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “ES un Apvienotās Karalistes attiecību stiprināšana vietējā un reģionālajā līmenī un teritoriālās ietekmes, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, mazināšana”

(2022/C 301/03)

Ziņotājs: Michael MURPHY (IE/PPE), Tiperēri grāfistes padomes loceklis, Klonmelas rajona mērs

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu (TSN), kas pilnībā stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un nodrošina stabilu tiesisko regulējumu divpusējām attiecībām; atbalsta kopīgu un atbildīgu pieeju Tirdzniecības un sadarbības nolīguma, tostarp Ziemeļīrijas protokola, īstenošanā un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus rast radošus risinājumus, it īpaši jautājumos, kas rodas Ziemeļīrijas un pārējās Apvienotās Karalistes attiecībās;

2.

atgādina, ka TSN (1) ir brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) (2) un ietver noteikumus par sadarbību ekonomikas, sociālajos, vides un zivsaimniecības jautājumos, kā arī ciešu partnerību iedzīvotāju drošības jomā un visaptverošu pārvaldības sistēmu; norāda, ka TSN ietver arī dalībvalstu kompetencē esošas jomas, kas dažās ES dalībvalstīs ir ar likumdošanas pilnvarām apveltītu reģionu kompetencē;

3.

tādēļ pauž nožēlu, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam trūkst “teritoriāla dziļuma” un tajā nav pienācīgi atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību (VRP) loma ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, un ka tajā ir norādīts uz VRP tikai tad, ja runa ir par dažu nolīguma elementu pielāgošanu konkrētiem reģionāliem apstākļiem (3) vai par ļoti specifiskiem jautājumiem, piemēram, fiskālajiem noteikumiem (4); uzsver, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir paredzēta noteikta loma pilsoniskajai sabiedrībai, kas tiek uzskatīta par institucionālās sistēmas per se elementu (5);

4.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sadarbību kā reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā un uzsver, ka vietējās pašvaldības visā Eiropā ir pirmās, kas sniedz praktisku un humānu atbalstu;

Centieni panākt, lai ES un AK vietējā un reģionālā līmeņa attiecības vairāk tiek atzītas institucionālā līmenī

5.

uzsver, ka 2020. gada februārī izveidotā RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupa ir vienīgais institucionālais kanāls, kas nodrošina forumu pastāvīgam ES un Apvienotās Karalistes vietējo un reģionālo pašvaldību dialogam un politiskai partnerībai, kā arī zinātības apmaiņai, it īpaši teritoriālās sadarbības un pārrobežu jautājumos; atzīst, ka kontaktgrupa nodrošina abpusēji izdevīgu un kopīgu interešu telpu, kur apspriest problēmas un iespējas, kas izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, it īpaši tematiskajās jomās, kurām nav robežu (piemēram, klimata pārmaiņas, tūrisms, digitālā un zaļā pārkārtošanās un kopīgais kultūras mantojums). Tā arī paver RK pārstāvjiem iespējas apspriest šos jautājumus ar AK vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, un tādējādi RK var uzturēt un veicināt šādas auglīgas attiecības vietējā un reģionālajā līmenī;

6.

atzīst, ka – ņemot vērā, ka kādas dalībvalsts izstāšanās no ES ir bezprecedenta notikums, – ES un Apvienotās Karalistes attiecības joprojām būs īpaši spēcīgas un daudzdimensionālas salīdzinājumā ar attiecībām ar citām trešām valstīm, un arī attiecības vietējā un reģionālajā līmenī ir pelnījušas atzīšanu; tādēļ aicina formāli atzīt RK un AK kontaktgrupu un arī atzīt to par oficiālu vietējā un reģionālā līmeņa sarunu partneri ES un Apvienotās Karalistes vietējo un reģionālo pašvaldību sarunās, kas notiek saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, lai sniegtu novērtējumu par vietējā un reģionālā līmeņa dimensiju galvenajos politikas un likumdošanas jautājumos, kas ietekmēs Apvienotās Karalistes un ES divpusējās attiecības, tāpat kā savās interešu jomās to darīs Parlamentārā asambleja, Pilsoniskās sabiedrības forums un AK un ES specializētās komitejas; turklāt aicina Apvienotās Karalistes vietējās un reģionālās pašvaldības turpināt vērsties pie AK valdības, lai panāktu kontaktgrupas formālu atzīšanu;

7.

mudina Eiropas Komisiju pārskatīt Kopīgās partnerības padomes, kura pārrauga TSN īstenošanu un piemērošanu, struktūras, lai, TSN uzraudzībā un pārvaldībā iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, novērstu teritoriālā dziļuma trūkumu. Vietējo dialogu (tehniskās saskaņošanas) ieviešana, lai risinātu vietējā kompetencē esošus jautājumus (zvejniecība, apmācība, mobilitāte, teritoriālā sadarbība utt.), palīdzētu uzlabot ES un AK attiecības makrolīmenī;

8.

mudina Eiropas Parlamentu abām pusēm izdevīgā veidā formāli nostiprināt sadarbību starp RK un Eiropas Parlamenta delegāciju ES un AK Parlamentārās partnerības asamblejā (PPA), kas dotu iespēju pievērsties kopēju interešu jautājumiem, lai radītu uz teritoriāliem apsvērumiem balstītu faktu bāzi tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanai;

9.

atzinīgi vērtē notiekošās politiskā un tehniskā līmeņa sarunas, kuru mērķis ir atrisināt no Ziemeļīrijas protokola īstenošanas izrietošās problēmas, seko līdzi arī Eiropas Komisijas pašreizējam darbam pie līguma par Gibraltāru noslēgšanas; tomēr uzsver, ka šādas norises, kas vēl jāturpina izstrādāt, nedrīkstētu būt šķērslis vietējo un reģionālo pašvaldību spēcīgajai vēlmei atrast sadarbības veidus;

Brexit teritoriālās ietekmes mazināšana

10.

uzskata, ka kopš 2020. gada sākuma ietekmi, ko rada sarunas par TSN un tā stāšanās spēkā, joprojām ir grūti nošķirt no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām (6); atzinīgi vērtē neseno RK pētījumu “Jaunas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti: ietekme uz reģioniem un pilsētām kurā secināts, ka Brexit ietekme nozarēs un ES reģionos ir asimetriska, vairāk skar mazākos uzņēmumus, var mazināt cilvēkkapitāla mobilitāti un sadarbību starp ES un AK uzņēmumiem, kā arī atstāj negatīvas sekas uz tiem reģioniem un kopienām, kas kopā ar Apvienoto Karalisti iesaistīti starpreģionālos projektos; atzinīgi vērtē faktu, ka pētījums apstiprina: lai Eiropā mazinātu šo asimetrisko ietekmi, būs jāpalielina Brexit korekcijas rezerves budžets;

11.

atzīst, ka Brexit teritoriālā ietekme ir jūtama visas ES reģionos un problēmas cita starpā ir saistītas ar ekonomiku, vidi, sociālo jomu, kultūru un izglītību – sākot no tirdzniecības lielākajās ostās, kas ir īpaši pakļautas ietekmei, piemēram, Antverpenes, Kalē, Korkas, Duvras, Dublinas, Roterdamas un Zēbriges ostās, līdz studentu apmaiņas nākotnei, augstskolu projektiem, kas sadarbojas klimatadaptācijas un pārmaiņu jomā, un reģionālajām tirdzniecības aģentūrām, kas aptver alternatīvus tirgus un pievēršas iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem, tostarp mobilitātei un integrācijai;

12.

uzsver Brexit korekcijas rezerves lielo nozīmi tūlītējo izmaksu mazināšanā un ar Brexit ietekmi saistīto ilgāka termiņa vajadzību izvērtēšanā, dalībvalstu reģionu un ekonomikas nozaru atbalstīšanā, tostarp darbvietu radīšanu un aizsardzību, piemēram, saīsināta darba laika shēmas, pārkvalifikāciju, apmācību un jaunu tirgu atrašanu;

13.

tāpēc uzskata, ka pilnībā jāievēro Brexit korekcijas rezerves regulas noteikumi par reģionu un vietējo kopienu iesaistīšanu Brexit korekcijas rezerves īstenošanā un ziņošanā NUTS 2 līmenī; atgādina arī, ka saistībā ar Brexit korekcijas rezerves līdzekļu plānošanu RK ir pieprasījusi koncentrēties uz MVU, uz pasākumiem, kuru mērķis ir ES iedzīvotāju reintegrācija, un uz tehnisko palīdzību; attiecībā uz līdzekļu sadali atbalsta minimālo segumu/slieksni jaunajiem jūras pierobežas reģioniem, kas robežojas ar Apvienoto Karalisti, un piešķīrumu zivsaimniecībai, neveicot valsts indeksāciju;

14.

izprot Apvienotās Karalistes reģionālo partneru bažas par to, ka reģionālās politikas stratēģiskā plānošana cieš no ES kohēzijas politikas finansējuma zaudēšanas un no nenoteiktības daudzgadu plānošanā;

Jaunu sadarbības iespēju apzināšana ārpus TSN

15.

uzsver Apvienotās Karalistes vietējo pašvaldību apvienību un vietējo pašvaldību – it īpaši tās decentralizētajās daļās – vēlmi veidot pastāvīgas, pat pastiprinātas attiecības vietējā un reģionālajā līmenī ar ES kolēģiem šajā periodā pēc Brexit;

16.

norāda, ka ir patiesi lietderīgi un svarīgi atzīt un veicināt vietējās un reģionālās attiecības, jo vietējā līmeņa saskaņotība var veicināt labākas attiecības makrolīmenī. Piemēram, vietējas tehniskas saskaņotības atjaunošana attiecībā uz zvejniecību Normandijas salu reģionā varētu palīdzēt makrolīmenī uzlabot ES un Apvienotās Karalistes attiecības;

17.

atzinīgi vērtē to, ka, pat ja Apvienotā Karaliste vairs nepiedalās ES finansēšanas programmās, tā turpina piedalīties četrās ES tehniskajās programmās: “Apvārsnis Eiropa”, Copernicus un satelītnovērošana, Euratom pētniecība un apmācība un ITER. It īpaši pirmās divas minētās programmas ir svarīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām; norāda, ka Apvienotās Karalistes reģioni turpina piedalīties vairākās iniciatīvās, tostarp Skotija un Velsa turpina piedalīties programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētajā Vanguard iniciatīvā (7) (kas palīdz virzīt rūpniecības pārveidi, izmantojot iekļaujošu, interaktīvu un uz reģionu RIS3/I3 stratēģijām balstītu uzņēmējdarbības procesu), un Kentas grāfistes padome piedalās Straits Committee iniciatīvā (8);

18.

atgādina, ka daži Apvienotās Karalistes reģioni joprojām ir iesaistīti pašreizējā plānošanas perioda (līdz 2023. gada beigām) pasākumos, tostarp Interreg Ziemeļjūras programmā, Interreg Lamanša programmā un Interreg Īrijas-Velsas programmā, un norāda, ka Apvienotā Karaliste šajās pārrobežu programmās sniedz ievērojamu ieguldījumu, nodrošinot līdz pat trešdaļai no budžeta; konstatē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, izmantojot reģionālos vai vietējos līdzekļus, visticamāk, nespēs kompensēt Interreg finansējuma zudumu;

19.

atzīst, ka saistībā ar programmu slēgšanu, it īpaši gadījumos, kad pārvaldības iestādes atrodas Apvienotajā Karalistē (Interreg programma “Francija (Lamanšs) Anglija” un Interreg Īrijas-Velsas programma), programmas jāslēdz, paredzot iespējami labākos nosacījumus Apvienotās Karalistes un ES dalībnieku interesēs un saskaņā ar ES prasībām;

20.

norāda, ka vienīgā pārrobežu sadarbības programma, kas paliks pēc Brexit pēc 2023. gada, būs programma PEACE PLUS laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kuras finansēšanai ES ir paredzējusi aptuveni 1 miljardu EUR. PEACE PLUS programma apvienos esošos EU PEACE un Interreg finansējuma komponentus vienotā saskaņotā pārrobežu programmā, kas paredzēta Ziemeļīrijai un Īrijas robežapgabaliem. Programma arī turpmāk būs būtisks ieguldījums Lielās piektdienas vienošanās īstenošanā;

21.

norāda, ka Apvienotās Karalistes dalība Interreg programmās, kurās jau ir spēcīga trešo valstu līdzdalība – piemēram, Ziemeļu perifērijas un Arktikas programmā, Ziemeļjūras reģiona programmā un Ziemeļrietumu Eiropas programmā – varētu būt iespējama, ja Apvienotās Karalistes valdība piekrīt finansēt dalību;

22.

uzsver, ka varētu būt iespējams izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), kurā piedalās partneris tikai no vienas ES dalībvalsts, tostarp no tālākajiem reģioniem, un viena Apvienotās Karalistes vietējā vai reģionālā pašvaldība, un iesaka ES dalībvalstīm, kas vēlas sadarboties ar Apvienoto Karalisti, apsvērt šo instrumentu, ja tas ir savienojams ar to teritoriālās sadarbības modeli;

23.

pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija Astotajā kohēzijas ziņojumā nav ņēmusi vērā Brexit ietekmi. Šī ietekme vairākos ES reģionos ir izraisījusi traucējumus ekonomikā, starpreģionu sadarbībā, pētniecības ekosistēmās, apmācības sistēmās un demogrāfijas situācijā; vēlas, lai, izstrādājot perspektīvu laikposmam pēc 2027. gada, tiktu vairāk ņemtas vērā ģeopolitiskās norises;

24.

atzinīgi vērtē to, ka Apvienotās Karalistes pilsētas un reģioni joprojām ir aktīvi iesaistīti daudzos ES tīklos un apvienībās, piemēram, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, un ir sagaidāms, ka tie arī turpmāk darbosies noteiktās Eiropas asociatīvajās sistēmās, piemēram, Perifēro piejūras reģionu konferencē (CPMR), Eurocities un Eiropas Pašvaldību un reģionu padomē (CEMR), un uzskata, ka šie mehānismi nodrošina lielisku iespēju AK un ES vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzes apmaiņai;

25.

pauž pārliecību, ka ES un Apvienotās Karalistes vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība turpināsies, izmantojot mērķsadarbību, jo aptuveni 100 Apvienotās Karalistes lielpilsētas un pilsētas ir iesaistītas mērķsadarbībā ar ES dalībvalstu lielpilsētām un pilsētām (9); mudina partnerības arī turpmāk apzināt iespējamās finansēšanas metodes šā darba atbalstam, jo šādas partnerības veicina paraugprakses apmaiņu, savstarpēju sapratni un kopīgas vērtības un ir būtiskas eiropeiskam dzīvesveidam;

26.

atzīst izglītojošas apmaiņas nozīmi studentu mobilitātē un kopīgā pētniecībā, kā arī valodu prasmju un cilvēcisko saišu attīstībā, un atbalsta Apvienotās Karalistes decentralizēto administrāciju centienus pavērt jaunas sadarbības iespējas ārpus TSN;

27.

īpaši novērtē Velsas programmu Taith (10) un atzinīgi vērtē gan Velsas, gan Skotijas starptautiskās mācību apmaiņas programmas, kas var vismaz daļēji kompensēt Apvienotās Karalistes izstāšanos no Erasmus+ un novērst nepilnības Apvienotās Karalistes valsts programmā Turing (11);

28.

norāda, ka ir vērojama izteikta tendence veidot divpusējas attiecības vietējā un reģionālajā līmenī, par ko liecina ES reģionu pārstāvniecību atvēršana Londonā un citur Apvienotajā Karalistē. Apvienotās Karalistes decentralizētās daļas īsteno “globālo nāciju” programmas, kurās par prioritāti izvirzītas divpusējās attiecības ar Eiropas reģioniem. Anglijā pilsētas un lielpilsētu teritorijas arī uzsāk divpusējus sadarbības projektus, par ko liecina, piemēram, Lielās Mančestras un Ziemeļreinas-Vestfālenes partnerība. Lai arī RK atzinīgi vērtē divpusējās attiecības, tā norāda, ka šādai divpusējai sadarbībai nevajadzētu notikt uz vietējo un reģionālo pašvaldību rēķina tajās valstīs, kurās vietējā un reģionālajā līmenī spējas ir vājākas, un šis atbalsts nebūtu jāuztver kā konkurējošs RK mērķim panākt ES un AK attiecību vietējās un reģionālās dimensijas institucionālu atzīšanu;

29.

uzskata, ka pastāv vēl neapgūts potenciāls, ko ES un AK vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība paver, lai kopīgi risinātu kopīgus uzdevumus, piemēram, humānās palīdzības sniegšana, Ziemeļjūras, Lamanša jūras šauruma un Īrijas jūras ilgtspējīga pārvaldība, kā arī globālā cīņa pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana vietējā un reģionālajā līmenī un pāreja uz ilgtspējīgāku un digitālu. tūrismu; šajā saistībā atbalsta Apvienotās Karalistes un Francijas ierosmi garantēt minimālo algu jūrniekiem un citiem darbiniekiem, kas nodarbināti Eiropas iekšējos savienojumos, t. i., arī starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību;

30.

uzsver, ka attiecības ES un Apvienotās Karalistes reģionu attiecības ir balstītas arī uz kopīgu kultūras mantojumu, valodām un, cita starpā, ķeltu (valodu) saiknēm, kopīgām Eiropas vērtībām un mūsu iedzīvotāju vēsturi;

31.

uzskata, ka visu ES iestāžu pienākums ir labāk aptvert un izprast potenciālu, ko sniedz ES un AK vietējā un reģionālajā līmenī izvērstas attiecības un partnerības, un atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību kā iedzīvotājiem vistuvākā pārvaldes līmeņa būtisko lomu;

32.

uzskata, ka reģionālo vai vietējo pašvaldību veidotās visaptverošās konsultatīvās struktūras reaģēšanai uz Brexit ir noderīgs rīks Apvienotās Karalistes un ES attiecību uzlabošanai;

33.

secina, ka, nosakot ES turpmākos uzdevumus un virzību pēc Brexit, ir jāturpina pamatīgāk apzināt ES iedzīvotāju problēmas un prioritātes, un atzīst, ka konference par Eiropas nākotni nodrošina šim nolūkam piemērotu mehānismu.

---

(1)  Pamatojoties uz LESD 217. pantu.

(2)  Pamatojoties uz LESD 207. pantu.

(3)  61. lpp.

(4)  249. lpp.

(5)  23. lpp.

(6)  Skatīt gadskārtējā ES reģionālā un vietējā barometra 2021 VI sadaļu: https://cor.europa.eu/en/our-work/Documents/barometer-fullreport%20web.pdf.

(7)  http://www.s3vanguardinitiative.eu/members

(8)  Straits Committee ir daudzpusējs dialoga forums, kas nodrošina elastīgu sistēmu tās locekļu kopīgai sadarbībai viņu kompetences ietvaros un sadarbības paplašināšanai ar mērķi iesaistīt vietējās ieinteresētās personas, piemēram, brīvprātīgā darba sektoru, izglītības jomu vai uzņēmējdarbības aprindas.

(9)  Office of National Statistics, UK, 2018. gada dati, publicēti 2020. gada septembrī: https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/datasets/twinnedtownsandsistercities.

(10)  Piecu gadu programma (2022–2026), kas tika uzsākta 2022. gada februārī ar Velsas valdības finansējumu līdz 65 miljonu EUR apmērā.

(11)  Programma neparedz savstarpīgumu, ilgst vienu gadu un koncentrējas uz akadēmisko personālu, nevis studentiem.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība”

(2022/C 301/04)

Ziņotājs: Kieran MCCARTHY (IE/EA), Vietējās asamblejas loceklis: Korkas pilsētas dome Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība” COM(2021) 573

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošana

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas starpnozaru iniciatīvu “Jaunais Eiropas “Bauhaus””, kas palīdz īstenot ES zaļo kursu, pievienojot būtisku kultūras dimensiju un tuvinot to iedzīvotājiem. Jaunais Eiropas “Bauhaus” to panāk, radot skaistas, ilgtspējīgas un iekļaujošas telpas un vietas, produktus un dzīvesveidus, kas atvieglo partnerības un sniedz ieguvumus no vides konfigurācijas un pārkārtošanas, izmantojot reālu pieredzi vietējā līmenī;

2.

atzīst daudzu draugu, dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tīklu, kolektīvu, reģionālo centru un platformu, kā arī “dzīvo laboratoriju” entuziasmu un augošo atbalstu Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, kā arī pastāvīgo interesi radošuma stimulēšanā un ar to saistīto darbu, līdzdalību gaidāmajā Jaunajā Eiropas “Bauhaus” un tā vērtību un principu sasaistē un veidošanā;

3.

pauž gandarījumu par to, ka ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma Jaunā Eiropas “Bauhaus” principu īstenošanā, jo tām ir labas iespējas dot ieguldījumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” politikas izstrādē un īstenošanā saskaņā ar subsidiaritātes principu;

4.

uzskata, ka visā Eiropas Savienībā pilsētas un reģioni ir kultūras virzītas attīstības priekšplānā un ka vietējam un reģionālajam līmenim ir svarīgi pienākumi attiecībā uz ilgtspējīgu pilsētu, reģionālo un kultūras politiku; tāpēc vietējiem un reģionālajiem ievēlētajiem pārstāvjiem ir izšķiroša loma, lai Jauno Eiropas “Bauhaus” padarītu piekļūstamāku un sabiedrības locekļus iesaistītu pārveides procesā ar mērķi veicināt Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanu;

5.

stingri atbalsta Jauno Eiropas “Bauhaus” kā nozīmīgu iespēju izmantot reģionu un vietējo pašvaldību radošo potenciālu un tādējādi radīt pieņemamus un ilgtspējīgus risinājumus, lai zaļais kurss izdotos;

6.

atzīst Jaunā Eiropas “Bauhaus” starpnozaru raksturu, jo tas ir iestrādāts dažādās ES programmās un finansējuma sadaļās; tomēr norāda, ka būs nepieciešama pastāvīga pašreizējo un turpmāko partneru līdzdalība;

7.

atkārtoti apstiprina Jaunā Eiropas “Bauhaus” pirmo pamatprincipu atbalstīt daudzlīmeņu un vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju. Šajā saistībā RK norāda, ka pārmaiņas notiek vietējā un reģionālā līmenī, kurā ir nostiprinājusies arī konkrētas vietas izjūta;

8.

pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar Komisijas redzējumu Jaunajā Eiropas “Bauhaus” jābūt pārstāvētiem lauku apvidiem. Satvaru turpmākai lauku attīstības politikai un rīcībai Eiropā veido dažādās deklarācijas (1) un Lauku pakts, un tie ir būtisks instruments Jaunā Eiropas “Bauhaus” sasaistīšanai ar lauku apvidiem, kurus var kvalificēt arī kā “izmēģinājuma zonas” maza mēroga transformatīviem projektiem;

9.

uzsver, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” piemīt potenciāls būt par svarīgu atveseļošanas instrumentu, nodrošinot darbvietas vietējā līmenī un veicinot citu attieksmi pret ilgtspējīgu un efektīvu teritoriālo plānošanu, kas ietekmēs un uzlabos sabiedrības uzvedību un mobilitāti;

Problemātiskās jomas

10.

pauž bažas par to, ka paziņojumā nav skaidri noteikts, kā tiks nodrošināta vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana; RK aicina sniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības un RK tiks iesaistītas izskatāmās iniciatīvas īstenošanā, vienlaikus ņemot vērā ģeogrāfiskā līdzsvara principu un tādējādi pārstāvot visas ES vietējās un reģionālās pašvaldības;

11.

uzsver, ka Reģionu komitejai kopā ar citām ES iestādēm būtu jāpiedalās nodrošināšanas tīklā, kurā ietilpst Jaunā Eiropas “Bauhaus” galvenie partneri, kas izstrādās un testēs politiku un finansēšanas instrumentus;

12.

aicina iesaistīt RK un citas ES iestādes augsta līmeņa apaļā galda dalībnieku sanāksmēs par Jauno Eiropas “Bauhaus”;

13.

norāda, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi noteiks, kādā līmenī ES un dalībvalstis izmantos politikas instrumentus un leģislatīvos pasākumus, kas ierosināti Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanai;

14.

uzsver, ka Covid-19 ietekme saglabāsies vidējā termiņā un ilgtermiņā un ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā tas būtu jāatzīst; norāda, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā ir jāņem vērā pandēmijas negatīvā ietekme uz nabadzību, sociālajiem jautājumiem un nodarbinātību;

15.

aicina Komisiju nodrošināt, ka stratēģijas centrā ir vietējās un reģionālās pašvaldības, sniedzot tām tehnisko palīdzību un atbilstošu finansējumu, kā arī paredzot elastību. Jaunā Eiropas “Bauhaus” panākumi būs atkarīgi no ilgtspējas un īstenošanas iespējām, ņemot vērā atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām;

Jaunā Eiropas “Bauhaus” finansēšana

16.

aicina vietējā un reģionālā līmenī piešķirt pietiekamus līdzekļus no valstu budžetiem un ES kohēzijas politikas programmām. Tomēr RK aicina nodrošināt līdzsvaru starp radošām sinerģijām Jaunā Eiropas “Bauhaus” kultūras kustībā un ES finansēto programmu parametriem;

17.

uzskata, ka papildu līdzekļus varētu izmantot, lai apmaksātu ārējo palīdzību, kas veicinātu zināšanu apmaiņu, un lai pētītu esošā publiskā sektora personāla kompetences savstarpējā un plūstošā apmaiņā ar privātā, vietējā un trešā sektora dalībniekiem;

18.

uzskata, ka līdzšinējā pieredze, apbalvojumi un resursi, kas vērsti uz kvalitāti, estētiku un kopienas jautājumiem, varētu stimulēt ieguldītājus un kolektīvos finansētājus;

19.

aicina veidot publiskā un privātā sektora partnerības un veikt ieguldījumus plašākā kultūras un kultūras mantojuma jomā, kā minēts Europa Nostra Venēcijas Aicinājumā rīkoties (2);

20.

norāda, ka viena no iespējām atbalstīt Jauno Eiropas “Bauhaus” dalībvalstīs un vietējās pašvaldībās, ir arī Atveseļošanas un noturības mehānisms;

21.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” būtu jāsaskaņo ar 2021.–2027. gada DFS un ES pilsētiniciatīvu un jānodrošina, ka ir pieejams pienācīgs finansējums, lai segtu darbības izmaksas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas sniedz ieguldījumu Jaunajā Eiropas “Bauhaus”; aicina izveidot vērienīgus ceļvežus Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanai saistībā ar IAM;

22.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” stratēģiju, projektu un darbību izstrādē un īstenošanā lūdz ņemt vērā ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī ES klimata, ekonomisko, sociālo un kultūras daudzveidību un tādus aspektus kā finansēšanas iespējas un līdzekļu piešķiršana; teritoriālajai kohēzijai būtu arī turpmāk jābūt vienam no pamatmērķiem;

Rādītāji

23.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām savas kompetences ietvaros būtu jāuzrauga, cik lielā mērā valstu valdības izmanto Jauno Eiropas “Bauhaus” dažādās programmās, instrumentos un procedūrās un vēlas, lai Eiropas Komisija nāktu klajā ar skaidriem šādas uzraudzības rādītājiem;

24.

pauž bažas par to, ka pašreizējā ES finansēšanas ciklā (2021.–2027. gads) nav rādītāju, un tā ir neizmantota iespēja mērīt panākumus;

25.

uzskata, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatprincipi būtu jāizstrādā partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatprincipi būtu jāiekļauj kā kvalitātes kritēriji tajās ES finansējuma programmās, kas tieši vai netieši ietekmē būvēto vidi, pilsētu un lauku attīstību, kultūras mantojumu un kultūras ainavu;

26.

ierosina izveidot Jaunā Eiropas “Bauhaus” reģionālo rezultātu pārskatu, lai izveidotu spēcīgu reģionālo uzraudzības politiku, kas nodrošinātu, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” tiek īstenots visos līmeņos un ka reģionālās investīcijas atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem;

27.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par daudzām vietējām publiskajām ēkām un pilsētu publiskajām telpām un tām ir svarīga regulatīva un finansiāla loma šādu ēku un pilsētu teritoriju renovēšanā. Tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jākoncentrējas uz regulatīvo nepilnību apzināšanu, kā arī jāveicina regulējuma vienkāršošana un jaunu regulatīvo pieeju izstrāde;

28.

uzsver, ka RK ir piedalījusies klimata, enerģētikas un vides stratēģiju izstrādē un atbalstīšanā vietējā un reģionālā līmenī. Lai popularizētu Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus un uzraudzītu panākumus, varētu izmantot darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī”;

29.

uzsver, ka būtiski svarīgs ir vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs par atvērtām inovatīvām koncepcijām un procesiem, starpnozaru pieejām un kompetencēm. Tam būtu jāiekļauj Jaunais Eiropas “Bauhaus” RK zināšanu apmaiņas platformā, programmā “Zinātne tiekas ar reģioniem” un sadarbības projektos, ko finansē citas ES programmas;

30.

uzsver, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” jāveicina dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesībai jābūt transversālam kritērijam, un tas ir spēcīgs un nepieciešams faktors kohēzijas politikas ilgtspējīgā un līdzsvarotā attīstībā;

Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls, balvas un laboratorijas koncepcija

31.

atzinīgi vērtē pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” balvu un ierosina apzināt sinerģiju ar pašreizējām balvām mājokļu, kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un ainavu jomā. RK aicina arī dalīties paraugpraksē saistībā ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018);

32.

atzīst, ka Eiropas izcilības zīmoga izveide ir pirmais solis ceļā uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” zīmola koncepciju, taču pauž bažas par to, ka cilvēki varētu gaidīt finansējuma plūsmu Jaunā Eiropas “Bauhaus” zīmolam. Īpaša zīmola izmantošanu varētu apsvērt kā konkrētu RK ieguldījumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas izstrādē, ko RK atbalstīja 2021. gadā;

33.

atzinīgi vērtē JEB laboratoriju un tās koprades metodiku, taču prasa papildu informāciju par to, kā tā darbosies, un vēlas kļūt par aktīvu locekli JEB laboratorijā un tās pārvaldībā;

34.

lūdz, lai laboratorija pārbaudītu rezultātus/darbības, kas atlasītas pirmajai balvai, un varētu tos virzīt un veidot to prototipus;

35.

ir gatava sadarboties ar valstu valdībām, izmantojot RK reģionālos centrus (Regional Hubs), lai izstrādātu “regulatīvās smilškastes” un testētu jaunas regulatīvās pieejas;

36.

norāda, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” būtu jābalstās uz ES pilsētu un reģionu labo praksi un jāizveido publiski pieejama resursu platforma;

37.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu kā konkrētu un pamanāmu veidu, kā vēl vairāk veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību un sabiedrības locekļu iesaistīšanos un demonstrēt projektus vietējā un reģionālā līmenī;

38.

uzsver URBACT, Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” veiksmīgo darbu, kas veikts, lai izstrādātu efektīvus interaktīvus rīkus, kas attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto;

39.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” būtu jāsasaista ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzdevumiem, it īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimatneitrālām un viedām pilsētām.

40.

atkārtoti norāda uz iespējamām priekšrocībām, ko radītu Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) instrumenta izmantošana daudzlīmeņu pārvaldības projektos, kuros iesaistītas vairākas valstis vai kāds eiroreģions;

41.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” saista trīs ES pilsētprogrammas pīlārus (labāks regulējums, labāks finansējums un labākas zināšanas (3)) un tiecas tos īstenot;

42.

pieņem zināšanai notiekošās Inovatīvas pilsētvides darbības (Eiropas Pilsētvides laboratorija) un gaidāmo Eiropas pilsētiniciatīvu; aicina Jauno Eiropas “Bauhaus” sasaistīt ar ES pilsētprogrammas partnerībām, jo šajā programmā jau gandrīz četrus gadus tiek izstrādātas koncepcijas, kas saistītas ar zaļo kursu un Jauno Eiropas “Bauhaus”;

43.

uzskata, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir savs uzdevums 2021. gada Leipcigas hartas un 2021. gada Ļubļanas deklarācijas īstenošanā, kurās pausts aicinājums izmantot integrētas pieejas, vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju, daudzlīmeņu pārvaldību, līdzdalību un koprades metodes;

44.

uzskata, ka liela nozīme Jaunā Eiropas “Bauhaus” atbalstīšanā var būt Eiropas kultūras galvaspilsētām, ES Inovācijas galvaspilsētām, Eiropas jaunatnes galvaspilsētām un Eiropas zaļajām galvaspilsētām;

45.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” valstu kontaktpunktu izveidi un aicina tos cieši sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība var turpināt augšupēju pilnveidi;

46.

ierosina, ka, pamatojoties uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem, varētu izveidot mācību programmu 100 ieinteresētajām pilsētām. Šajā nolūkā varētu izmantot digitālo pilsētu programmas vai 100 viedo pilsētu programmas metodiku un tās tirgus vietas koncepciju;

Būvētā vide, arhitektūra un renovācijas koncepcijas

47.

uzsver, ka būvētā vide ir kopienas atspoguļojums un par tās vispārējo kvalitāti atbildīgas ir publiskā sektora iestādes un ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem;

48.

norāda, ka Eiropas bagātīgais un daudzveidīgais kultūras un arhitektūras mantojums ir svarīgs etalons būvētās vides kvalitātei saistībā ar lietošanas ērtumu un fiziskajiem aktīviem;

49.

pauž gandarījumu par to, ka Jaunajā Eiropas “Bauhaus” ir atzīta pilsētu telpiskās plānošanas būtiski svarīgā nozīme ilgtspējīgā pilsētu attīstībā;

50.

pauž gandarījumu par to, ka Jaunajā Eiropas “Bauhaus” ir atzīts, ka ir vajadzīga kopīga kvalitatīvas arhitektūras kultūra. Šajā nolūkā būs nepieciešams vairot izpratni, izplatīt informāciju un uzsvērt kultūras un kultūras mantojuma, kvalitatīvas arhitektūras un būvētās vides nozīmi;

51.

uzsver, ka Komisijai būtu jāpalīdz celtniecības un būvniecības nozarei cīnīties pret resursu neilgtspējīgu izmantošanu un atkritumiem un veicināt apritīgumu, īpašu uzmanību pievēršot materiālu atkalizmantošanai un reciklēšanai. To varētu panākt, novēršot zināšanu un prasmju nepilnības un digitalizējot dizainu;

52.

norāda, ka ar Jauno Eiropas “Bauhaus” var rast veidus, kā samazināt birokrātiju, lai atvieglotu renovāciju un palielinātu izmaksu lietderīgumu; lai risinātu problēmas, kas saistītas ar ļoti vecu ēku un kultūras mantojuma modernizāciju, ir vajadzīgi arhitektu un citu ekspertu, kā arī augsti kvalificētu amatnieku pakalpojumi (4);

53.

nešaubīdamās apgalvo, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma, nodrošinot, lai ēku renovācija atbilstu zemes izmantošanas un pilsētplānošanas prasībām, veicinātu depopulācijas mazināšanas politiku un atbilstu sociālā taisnīguma un zaļajiem kritērijiem; norāda, ka dalībvalstu metodika renovācijas vilnī nedrīkst mazināt šo būtisko koordinācijas lomu;

54.

vēlreiz aicina Eiropas pusgadā labāk ņemt vērā pilsētvides jautājumus: ES ekonomikas un sociālās politikas koordinācijai jāaptver mājokļi par pieņemamu cenu, nevienlīdzība un ilgtermiņa ieguldījumi;

55.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” naratīvu par risinājumu izpēti, kā nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un pienācīgiem mājokļiem, it īpaši jauniešiem un citām mazaizsargātām sociālajām grupām;

56.

uzsver, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” jāsasaista ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un 2021. gada Portu sociālā samita deklarāciju, lai ES līmenī sniegtu ieguldījumu pārdomās par sociāliem un cenas ziņā pieņemamiem mājokļiem pēc Covid-19;

57.

aicina veicināt sinerģiju starp mākslu, arhitektūru, ainavu un interjera arhitektūru, telpisko plānošanu, dizainu un amatniecību, kā arī inovatīvus arhitektu un citu profesionāļu apmācības modeļus;

58.

aicina nodrošināt sasaisti arī ar Eiropas Prasmju programmu, lai ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” palīdzību akcentētu un labāk izprastu ar prasmēm saistītās reģionālās vajadzības un iespējas pilsētplānošanas, būvniecības un būvmateriālu ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kā arī samazinātu tādu kvalificēta darbaspēka migrāciju, kas varētu vājināt vietējo ražošanu un tādējādi arī ekonomiku. Šajā saistībā būtiska loma ir Eiropas digitalizācijas programmai, jo digitālās tehnoloģijas var sniegt iedzīvotājiem iespējas kopīgi radīt savu vidi un ir ļoti svarīgs instruments visos Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu izstrādes posmos;

59.

aicina Jauno Eiropas “Bauhaus” iesaistīties iepriekšējās ES pilsētprogrammas partnerībās, īpaši saistībā ar klimatrīcības spēju, pilsētu zaļināšanas priekšlikumu un publisko telpu izmantošanu; sevišķi svarīgas ir partnerības zemes ilgtspējīgai izmantošanai un dabā rodamiem risinājumiem, aprites ekonomikai un kultūras mantojumam;

60.

uzsver, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir spēcīgs instruments, ar ko atraisīt sociālās ekonomikas iniciatīvas, jo tā pamatā ir sadarbība un pilsoniskā līdzdalība. Šādas iniciatīvas veicina sociālo, ekonomisko, teritoriālo un kultūras kohēziju un visā Eiropas Savienībā palielina uzticēšanos vietējā līmenī;

Kultūras mantojuma kvalitātes principi

61.

atbalsta Europa Nostra Venēcijas aicinājumu rīkoties – jaunai Eiropas renesansei un deklarāciju par kopīgo mantojumu un atmiņu;

62.

aicina apzināt sinerģiju starp Davosas “Baukultur” kvalitātes principiem, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Eiropas kvalitātes principiem attiecībā uz ES finansētām intervencēm, kas var ietekmēt kultūras mantojumu, un iekļaut šo sinerģiju visās Eiropas politikas un finansēšanas programmās;

63.

uzskata, ka kultūras mantojums ir būtiska Jaunā Eiropas “Bauhaus” dimensija; renovācijas vilnim ir vajadzīga “dvēsele” un identitāte, vienlaikus veicinot holistisku skatījumu uz to, kā vēlamies attīstīt savas pilsētas un reģionus;

64.

aicina RK sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai popularizētu Jauno Eiropas “Bauhaus” un balvu “Gada mērs mantojuma jomā”;

65.

aicina cieši sasaistīt kultūras mantojumu un ES zaļo kursu, kā norādīts ES Zaļajā grāmatā par kultūras mantojumu (5);

66.

piekrīt, ka publiskie līdzekļi kultūrā balstītām zaļajām stratēģijām ir jāmobilizē, izmantojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” izmēģinājuma projektus un iniciatīvas, kas pievēršas zaļās pārkārtošanās būtiskajai kultūras dimensijai un kurās tiek izmantotas vietējo kopienu un reģionu dažādās spējas;

Secinājumi

67.

aicina Eiropas Komisiju izveidot labākas saiknes starp Jauno Eiropas “Bauhaus” un esošajām konceptuālajām, ar kultūru saistītajām, estētiskajām un uz dizainu orientētajām sistēmām. Tas pārvērstu principus rīcībā un pavērtu Jaunajam Eiropas “Bauhaus” iespēju izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību radošo, kultūras un kultūras mantojuma potenciālu, lai renovētu un atdzīvinātu piepilsētas visā Eiropas Savienībā. Tāpēc Komiteja ierosina izveidot JEB laboratorijas kuponu shēmu, kura pavērtu ieinteresētām pilsētām un reģioniem iespēju saņemt šādu kuponu, kas tiem dotu tiesības saņemt vajadzīgo atbalstu JEB laboratorijas organizēšanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Nosacījums šāda kupona saņemšanai: 1) JEB laboratorijai būtu kopīgi jārada, jāizstrādā prototipi un jātestē instrumenti, risinājumi un politikas pasākumi, kas atvieglos pārkārtošanos vietējā līmenī un 2) JEB laboratorijas rezultāti tiks iesniegti reģiona vai pilsētas domei;

68.

aicina apzināt sinerģiju starp Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu un procesiem, kas Eiropā iesaista cilvēkus (piemēram, konferenci par Eiropas nākotni), un stratēģijām un rīcības plāniem, kas veicina arhitektūras un estētisko kvalitāti (piemēram, renovācijas vilni ES pilsētprogrammā);

69.

uzskata, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir jākļūst par reālu kustību, kurā ir iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, nevis tikai par kārtējo lejupējo projektu. Visām ES pilsētām un iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai dzīvesveids būtu ekoloģiski atbildīgs. Tam jābūt projektam, kas paredzēts visiem, nevis tikai dažiem. Līdzatbildībai ir jāsākas ar indivīdiem vietējā līmenī un jāsniedzas tālāk par lielām pilsētu teritorijām. Pieejamība vienkāršajiem iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīgs pozitīvs Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas aspekts. Gūtu panākumus, šim procesam jābūt sociāli, kulturāli un teritoriāli iekļaujošam.

---

(1)  Piemēram, 2016. gada Korkas deklarācija 2.0 “Labāka dzīve lauku apvidos”.

(2)  Venēcijas Aicinājums rīkoties – jaunai Eiropas renesansei, kura mērķis ir “veicināt ciešāku un spēcīgāku sinerģiju starp uzņēmēju aprindām un plašo kultūras, mantojuma un radošo ekosistēmu, cita starpā stiprinot stratēģisku aliansi starp Eiropas kultūras mantojuma kustību un Eiropas Investīciju banku un tās institūtu”.

(3)  Kā noteikts Amsterdamas paktā.

(4)  Kā izklāstīts Europa Nostra Zaļajā grāmatā par Eiropas mantojumu.

(5)  Europa Nostra publicētais ziņojums “Eiropas kopīgā mantojuma nostādīšana Eiropas zaļā kursa centrā”.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas misijas”

(2022/C 301/05)

Ziņotājs: Markku MARKKULA (FI/PPE), Helsinku reģiona priekšsēdētājs Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas misijām COM(2021) 609 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē ES misijas kā koordinētus Komisijas centienus apvienot nepieciešamos līdzekļus programmu, politikas un noteikumu finansēšanai, kā arī citas darbības, lai mobilizētu un aktivizētu publiskā un privātā sektora dalībniekus nolūkā kopīgi radīt reālu un ilglaicīgu ietekmi, kas veicinātu jaunu risinājumu un pieeju ieviešanu sabiedrībā. RK uzsver, ka ir vajadzīga iekļaujoša pieeja, kurā ES misijas kopā ar ES mēroga kohēzijas politiku un visi citi ES finansēšanas instrumenti būtu jāizmanto, lai veicinātu teritoriālo kohēziju un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

2.

uzsver (1), ka, ņemot vērā konferenci par Eiropas nākotni, Eiropas misijas kā jauns un vitāli svarīgs steidzamu sabiedrības problēmu risināšanas instruments ir īsts pārbaudījums ES ietekmei un uzticamībai. Tām ir vajadzīga plaša leģitimitāte un atzīšana. Kā Eiropas Komisija ir uzsvērusi, pilsētu un reģionu un visu ieinteresēto personu un pilsoņu loma izšķiroši ietekmēs augsti uzstādīto Eiropas Savienības misiju mērķu sasniegšanu;

3.

atkārto RK paziņojumu (2) par atbalstu ES misiju īstenošanai kā drosmīgu soli sabiedrības problēmu risināšanā un uzsver, ka ir vajadzīga efektīva daudzlīmeņu pārvaldības sistēma, kas apvieno ES misijas ar vietējām un reģionālajām attīstības stratēģijām, pārdomātas specializācijas stratēģijām, ekonomikas atveseļošanas pasākumiem pēc Covid krīzes un inovāciju finansēšanu no struktūrfondiem;

4.

mudina galvenos lēmumu pieņēmējus gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs ātri un izlēmīgi reaģēt uz situāciju Ukrainā, tostarp uzsākot ES misijas, it īpaši Pilsētas misiju. Finansēšanas kritērijiem NextGenerationEU fondos un citos publiskā finansējuma avotos ir jābūt elastīgi vērstiem uz to, lai daļu no Pilsētas misijas pasākumiem varētu izmantot Eiropas enerģētikas pārkārtošanas maģistrāļu veidošanai. Tādā veidā būtu jāatbalsta publiskā un privātā sektora pētniecība jaunu energosistēmas risinājumu izstrādē. Piemēram, pilsētas un citi publiskā sektora dalībnieki kopā ar uzņēmumiem var izmantot inovatīvu publisko iepirkumu, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un radītu ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, ar kuriem aizstāt fosilo kurināmo, ko ES valstis patlaban iepērk no Krievijas;

5.

atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā par Eiropas misijām (3) ir pienācīgi atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma Eiropas misiju īstenošanā, kā arī to izstrādes un komunikācijas posmos;

6.

uzsver, ka, ņemot vērā zināšanu un zinātības līdzradīšanu, ES misiju īstenošanai būtu jāsakņojas pilsētu un reģionu ikdienas darbā, kas orientēts uz procesu pilnveidi un atjaunināšanu. Tas veidos sistemātisku sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, struktūrfondu un citu konkrētu instrumentu izmantošanu. Tas arī globāli demonstrēs reģionu un vietējo kopienu potenciālu un pašvaldību lomu mērķtiecīgo pārveides procesu īstenošanā;

ES misijas kā jauns vērienīgs instruments lielu sabiedrības problēmu risināšanai

7.

atzīst, ka ES misijas ir plānotas kā “jauns” un “vitāli svarīgs” instruments, kā norādījusi Eiropas Komisija: “ES misijas ir jauns veids, kā rast konkrētus risinājumus dažām no mūsu lielākajām problēmām, nodrošinot konkrētus rezultātus un ietekmi līdz 2030. gadam, piešķirot pētniecībai un inovācijai jaunu lomu, apvienojumā ar jaunām pārvaldības un sadarbības formām, kā arī iesaistot iedzīvotājus” (4);

8.

atgādina, ka katrai ES misijai būtu jānosaka skaidrs ceļvedis un jāizstrādā jauna sistēmiska daudzpusējas pārvaldības pieeja un metodika eksperimentu veikšanai, prototipu izstrādei, uzraudzībai un darbības paplašināšanai visos pārvaldības līmeņos. Īpaša uzmanība jāpievērš pasākumu portfeļu izveidei gan ES, gan reģionālā un vietējā līmenī un to efektīvai izplatīšanai visos plānošanas un īstenošanas posmos. Tālab ir nepieciešama vietējo un reģionālo pašvaldību un partnerību iesaiste un līdzdalība efektīvas inovatīvas pārvaldības pieredzes apmaiņā;

9.

norāda, ka misiju finansējums ir jānodod vietējā un reģionālā līmeņa rīcībā, lai kopīgi radītu nestandarta risinājumus daudzās nelabvēlīgās situācijās, kuras pārāk bieži bloķē pienācīgu progresu virzībā uz jauniem risinājumiem un ietekmi. Lai to panāktu, ir vajadzīgas jaunas Eiropas partnerības, kuru pamatā ir vietējās un reģionālās intereses, kas noteiktas pārdomātas specializācijas stratēģijās. ES misijām būtu jāizmanto pieredze, kas tiks gūta kopīgajā RK un JRC izmēģinājuma projektā “Reģionālās inovācijas partnerības”;

10.

mudina ES misijās uzsvērt progresu virzībā uz humānismu un cilvēkorientāciju, kurā ilgtspēja visās savās dimensijās – ekoloģiskajā, ekonomikas, sociālajā un kultūras dimensijā – ir pārmaiņu virzītājspēks, kas palīdz sasniegt vērienīgos ES misiju mērķus. Dzīves kvalitāti var paaugstināt, tikai apzināti sadarbojoties kompleksās struktūrās. Šajā ziņā mums ir jāatrod labāks līdzsvars starp materiālo un nemateriālo labklājību gan Eiropā, gan pasaulē. Daba ir tā, kas mums dod iespēju dzīvot uz šīs planētas. Mums ir jāapzinās cilvēku atkarība no dabas;

11.

uzsver, ka, pateicoties ES misijām, ir kopīgi jāizstrādā jauni darbības veidi. Attīstībai ir nepieciešams, lai visi dalībnieki apgūtu jaunas kompetences, šim nolūkam tehnoloģijas un pētniecību integrējot uz cilvēku orientētā pieejā, apņemoties īstenot kopīgus zaļās un digitālās pārveides procesus un nodrošinot piekļuvi vajadzīgajiem resursiem. Prasības ir būtiskas, lai izveidotu labi funkcionējošas reģionālās un vietējās pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas, kas veido jaunus, inovatīvus zināšanu tiltus, lai savienotu augstākā līmeņa Eiropas zināšanu radītājus ar reģionālajām un vietējām “dzīvajām laboratorijām” un citiem eksperimentu centriem, kā arī demonstrējumu pasākumiem, piemēram, bākas projektiem. Ar to palīdzību visas pilsētas un reģioni var izveidot salīdzinošās mācīšanās procesus un savstarpēju tīklu veidošanu, lai viedās un ilgtspējīgās metodēs izmantotu koncepcijas un risinājumus, kas ir avangardā;

12.

norāda, ka reģionālā un vietējā pārvaldība, prognozēšana un ieguldījumu palielināšana pētniecībā, attīstībā un inovācijā ir ES misiju portfeļu stūrakmeņi, kas ietver profesionāli saskaņotas darbības Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Saskaņošana ES misijās palielina sadarbību, motivāciju un spējas, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju, kopīgi veidojot jaunus portfeļus un darbības. Saskaņošana ietver daudzus paralēlus soļus un daudzlīmeņu pārvaldības pasākumus dažādās sistēmās. Ir jāiesaista gan publiskie, gan privātie finanšu instrumenti un jāsniedz atbalsts, it īpaši mazāk attīstītiem reģioniem, lai mudinātu visus reģionus uzlabot savas pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas un dot ieguldījumu ES misiju īstenošanā;

13.

atgādina, ka Reģionu komitejai ir būtiska nozīme ES misiju īstenošanā, kuras pamatā ir tās pieredze, jo tās sešas komisijas un kampaņas, piemēram, “Zaļais kurss vietējā līmenī” un “Eiropas reģioni, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER), nodrošina dabisku piekļuves punktu sadarbībai ar publisko un privāto sektoru, rūpniecības nozari un pakalpojumiem, kā arī iedzīvotājiem;

Pilsētu un reģionu loma ES misijās

14.

saskaņā ar komisāres Mariya Gabriel un RK 2020. gadā parakstīto kopīgo rīcības plānu uzsver, ka RK kopā ar Eiropas reģioniem un pilsētām ir gatava aktīvi līdzdarboties daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas izveidē, lai sasniegtu ES misijas mērķus. Nepieciešamās attīstības nodrošināšanas pasākumu pamatā būs reģionālas uz vietām balstītas inovācijas ekosistēmas un pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3/S4);

15.

var ietekmēt ES misiju vispārējos procesus, informēt lēmumu pieņēmējus un mobilizēt reģionus un pilsētas, lai tie dažādos veidos aktīvi iesaistītos utt. ES misiju plāniem ir spēcīga teritoriāla reģionālā un vietējā dimensija, un īstenošanas mehānismi ietver priekšlikumus, kuru centrā ir reģioni un pilsētas, kā arī to pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmas. Tādējādi RK var plaši sadarboties ar visiem partneriem, lai nodrošinātu, ka šis jaunais augšupējais politikas instruments rada vēlamo ietekmi;

16.

iesaistot visas RK komisijas, kas atbild par dažādiem misiju tematiem, piekrīt palīdzēt iesaistīt pēc iespējas vairāk pilsētu un reģionu, lai nodrošinātu, ka ES misijas ir atbalstītas reģionālā un vietējā līmenī: a) īstenojot informācijas kampaņas, tiešu dialogu un citus kopīgus atklātus un interaktīvus iesaistīšanas procesus, kas vērsti uz dažādām grupām, tostarp arī bērniem līdz 18 gadu vecumam; b) panākot, ka izmēģinājuma kopienas iesaistītās eksperimentos ar inovatīviem risinājumiem savā reālās dzīves praksē; c) panākot, ka demonstrējumu kopienas dod ieguldījumu inovatīvu risinājumu plaša mēroga izvēršanas procesos un paplašina labākos risinājumus izmantošanai visā Eiropā; d) gādājot, lai misiju īstenošanas pasākumos tiktu plaši izmantota Eiropas reģionu daudzveidība ar visām dažādajām ieinteresēto personu un iedzīvotāju kopienām;

17.

aicina dalībvalstis atbalstīt ES misiju īstenošanu, veidojot sinerģiju ar valstu un reģionālajām programmām un atvieglojot piekļuvi Eiropas Savienības un valsts finansējumam;

18.

aicina nodrošināt, ka visām pilsētu un lauku teritorijām, kā arī reģioniem (gan tiem, kas ir priekšplānā, gan tiem, kam ir vidējs sniegums un kas atpaliek) ir pietiekama spēja un iespējas ieviest jauninājumus savās kopienās un ka tie tiek atbalstīti, piedāvājot attiecīgus mācīšanās procesus, lai tie varētu darboties arī kā platformas daudzu dalībnieku pakalpojumu sniedzējiem, kas atbalsta citus, tostarp visas dalībnieku grupas. Vietējie un reģionālie vērtību radīšanas procesi jāsaskaņo efektīvas sadarbības vērtību ķēžu un vērtību plūsmu līmenī, lai turpinātu ekosistēmu attīstību;

19.

uzsver, ka vērienīgie mērķi prasa, lai lēmumu pieņēmēji, civildienesta ierēdņi un inovācijas speciālisti iegūtu kompetenci darboties kā pārmaiņu aģenti, apgūstot jaunas zināšanas un spējas. Trīs kritiskie procesi ir šādi: a) pilsētu un reģionu operatīvās mācīšanās procesi, kuru mērķis ir integrēt ar misiju saistītās darbības citās vietējās darbībās, lai tās iekļautu parastajā stratēģiskajā un operatīvajā lēmumu pieņemšanā; b) motivēt un atbalstīt uzņēmumus un pētniecības institūtus, augstskolas, profesionālās izglītības iestādes un to vietēji balstītās un tematiskās ekosistēmas, lai tie kopīgi radītu jaunus inovatīvus progresīvus risinājumus; un c) izmantot jaunas iekļaujošas inovācijas metodes. Šo procesu īstenošanā būtu jāizmanto tādi līdzekļi kā plaša mēroga partnerības, inovatīvs publiskais iepirkums, ātri izstrādāti prototipi un eksperimenti ar jauniem risinājumiem;

20.

atgādina, ka ir pieejami pārbaudīti procesi, bet tajos ir jāiesaistās atsevišķām pilsētām un reģioniem un ir vajadzīga īpaša sadarbība, ko organizē ES misijas komandas. Finansējuma piešķiršana Eiropas mēroga partnerībām veicinās šo izšķirīgo faktoru apgūšanu daudzveidīgajās Eiropas pilsētās un reģionos. Šajā ziņā būtiska nozīme var būt vairākiem esošiem ES instrumentiem, piemēram, Kopīgajam pētniecības centram, Interreg, kopīgas plānošanas iniciatīvām un Eiropas Tehnoloģiju institūtam ar savām zināšanu un inovāciju kopienām;

21.

uzsver, ka ir jāpārskata visi ES finanšu instrumenti, lai atbalstītu misiju darbības, it sevišķi vietējā un reģionālajā līmenī. Programmas “Apvārsnis” līdzekļi nav viegli pieejami reģioniem un pilsētām, un to izmantošana vēl nav pietiekami saskaņota ar ES misiju jaunajiem stratēģiskajiem mērķiem. Daudziem reģioniem ir ievērojamas grūtības piekļūt finansējumam, ja ir vairāki uzaicinājumi pieteikties, ļoti specializēti kritēriji un sarežģītas sistēmas. Piemēram, daudzi reģioni saskaras ar problēmām saistībā ar to darbaspēka prasmju pilnveides finansēšanu, kuras mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos, kas ir būtiska ES misijās. Tāpēc būs nepieciešama pārskatīšana, lai vienkāršotu piekļuvi ES līdzekļiem;

Pamatnostādnes ietekmīgākai ES misiju īstenošanai

22.

uzsver vajadzību palīdzēt izveidot dinamiskas partnerības starp ES misijām un demonstrējumu pilsētām un reģioniem un partnerības nolīgumus, lai palielinātu šo nozīmīgo uzdevumu izpildes un demonstrējumu dalībnieku – kas darbojas dažādos reģionos – darba ietekmi visā Eiropā, un šīm partnerībām jābūt daļēji formalizētām, paredzot gan savstarpējas saistības, gan daļēju elastīgumu;

23.

atbalsta elastīgu izmantošanu un uzsver pilsētu un reģionu līgumu – kas ierosināti ES misiju īstenošanas plānos – aktīvu konceptuālo attīstību;

24.

ierosina izveidot ES misijas zīmes koncepciju tām pilsētām un reģioniem, kas uzņemsies atbildību kā Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās līderi un atbalstītāji, lai sasniegtu ES misiju mērķus un palielinātu savu inovatīvo risinājumu rezultātus, un aicina mācīties no pašreizējās prakses, piemēram, Pilsētas mēru pakta;

25.

ierosina dažādus veidus, kā izmantot ES misijas zīmi, lai papildinātu sinerģiju ar citām attiecīgām ES un citām saistītām iniciatīvām un finanšu instrumentu izmantošanu, piemēram, fondu InvestEU, Atveseļošanas un noturības mehānismu, starpreģionālajām investīcijām inovācijā I3, Interreg Europe, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, programmu “Digitālā Eiropa”, EU4Health, EIB un EIT. RK ierosina izveidot Eiropas mēroga sistēmu, ar kuras palīdzību gan ES, gan dalībvalstis varētu izmanto ES misijas zīmi, lai vienkāršotu pieteikšanās procesus. Zīme palīdzētu piekļūt ES un valstu līdzekļiem, lai atbalstītu vietējā un reģionālā līmeņa pasākumus vērienīgo ES misijas mērķu sasniegšanā un vienlaikus uzlabotu vietējās un reģionālās procedūras;

26.

norāda, ka vietējā un reģionālā līmenī EPT centri var būt vieni no efektīvākajiem instrumentiem, kas dod iespēju reģionālās pētniecības un inovācijas stratēģijas, tostarp pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3/S4), saskaņot ar valstu un Eiropas stratēģijām, EPT mērķiem, programmu “Apvārsnis Eiropa” un ES misijām. Tādējādi EPT centri var veicināt tādu strukturējošu projektu rašanos, kas īpaši iekļaujas ES misijās un mobilizē dažādus finansējuma avotus ap tām, tāpēc būtu lietderīgi ES misijas zīmi pēc iespējas sasaistīt ar EPT centriem;

27.

atgādina nepieciešamību izveidot un izmantot efektīvas zināšanu pārvaldības procedūras, lai īstenotu ES misijas, izmantojot labākās globālās un reģionālās zināšanas un vienlaikus ņemot vērā Komisijas pētniecības un inovācijas jaunās internacionalizācijas stratēģijas ētikas kritērijus. Lai pārņemtu un paplašinātu rezultātus, pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un citiem instrumentiem jābūt dinamiskākiem eksperimentu un prototipu izstrādē reālā vidē;

28.

uzsver, ka ES misijas jāīsteno atklātā un līdzdalīgā procesā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas vietējā, reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī (5). Reģionu, pašvaldību un iedzīvotāju iesaistīšanās būs it īpaši svarīga veiksmīgai ES misiju īstenošanai. Šajā ziņā katrā misijā būtu jānodrošina tiešs dialogs ar šīm ieinteresētajām personām. RK ir gatava būt spēcīgs sabiedrotais ES misijās;

29.

norāda, ka ES misiju eksperimentiem un demonstrējumiem būtu jākoncentrējas uz koordinējošiem pasākumiem, lai virzītu uz priekšu zinātnes robežas, apgūtu dziļās tehnoloģijas un apvienotu digitālās, fiziskās, vides un bioloģiskās inovācijas, kā arī regulāri pārskatītu rezultātus un dalītos ar tiem vadošā līmenī. ES misijās liela uzmanība būtu jāpievērš pārdomātas specializācijas stratēģijām kā koncepcijām reģionālai sadarbībai ar rūpniecību un pētniecību;

Prognozēšana un sabiedriskās inovācijas, kas ir būtiskas ES misijām un ko rada ES misijas

30.

atkārtoti apstiprina, ka problēmas ir sarežģītas un pastāv tikai daļa no nepieciešamajām zinātnes un tehnoloģijas atziņām. Mērķu sasniegšana ir iespējama, veicot plašas prognozēšanas darbības, palielinot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, veicot prototipu izstrādi reālajā vidē, eksperimentējot un palielinot rezultātus;

31.

atzīst, ka pētniecībai piemīt ievērojams potenciāls attiecībā uz visa veida inovācijām un būtisku sabiedrības problēmu risināšanu. Tāpēc Komiteja sagaida, ka politisko lēmumu pieņemšana kopumā būs vairāk balstīta uz pierādījumiem, vairāk sekmēs pētniecību un būs orientēta uz to, lai radītu labvēlīgākus apstākļus sabiedrības inovācijām, vienlaikus nodrošinot to pietiekami ātru ieviešanu reālajā praksē un procesos;

32.

atgādina, ka ES misiju vērienīgos mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja tiks atbalstīti efektīvi mācību procesi reģionālajiem un organizatoriskajiem politiskajiem līderiem, vadītājiem, ekspertiem un iedzīvotājiem. Eiropas pilsētu/reģionu virzītās koncepcijas ir jāpielāgo reģiona situācijai, izmantojot sistēmisku profesionālo attīstību, kas balstās uz vietēja līmeņa pieeju “mācīties darot” un attiecas uz visiem;

33.

uzsver, ka ES misijām būtu jākoncentrējas uz to, lai izmantotu nemateriālo aktīvu un intelektuālā kapitāla potenciālu. Šo zināšanu iekļaušana politisko lēmumu pieņemšanā – it īpaši, lai izveidotu viedas un uz cilvēku vērstas pilsētas, kas orientētas uz ilgtspēju, – var būt faktors, kas veicina ieguldījumus cilvēkkapitālā, strukturālajā kapitālā, attiecību kapitālā un pētniecībā un inovācijā kopumā;

34.

uzsver, cik svarīgi ir rīkoties, pamatojoties uz galvenajiem paziņojumiem Eiropas pētniecības, izstrādes un tehnoloģiju politikā, kā noteikts ES 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā (6), jo īpaši: a) turpmākajām desmitgadēm būs raksturīga arvien pieaugoša globālās varas pārdale, varas ģeoekonomiskajam smaguma centam pārvirzoties uz austrumiem; b) ES globāli konkurē par “iniciatora” priekšrocībām standartu noteikšanā; c) ES ir stingrāk jāiesaistās nākamās paaudzes iekļaujošo tehnoloģiju izstrādē un ražošanā; d) neskatot konkrētas tehnoloģijas, hipersavienojamība ir pārveides virzītājspēks; e) kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas ES divējādās pārkārtošanās norisei; f) ES digitālā suverenitāte būs atkarīga no spējas glabāt, iegūt un apstrādāt datus, vienlaikus ievērojot prasības par uzticēšanos, drošību un pamattiesībām; g) Eiropas stratēģiskās autonomijas veicināšana; h) pārdomāta rūpniecības, pētniecības un tirdzniecības politikas kombinācija ar starptautiskām partnerībām varētu nodrošināt ilgtspējīgu un daudzveidīgu apgādi;

35.

norāda, ka, uzsākot darbību, tehnoloģiju attīstība vairāk nekā līdz šim būtu jāsaskaņo ar sociālekonomisko attīstību un jāīsteno reālā vidē, tādējādi nodrošinot rezultātu ātru ieviešanu un izplatīšanu;

36.

ierosina pastiprināt ES iestāžu sadarbību prognozēšanas jomā, īpašu nozīmi piešķirot JRC, Eiropas Parlamenta pētniecības dienestiem un Reģionu komitejai. RK ierosina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī apsvērt iespēju organizēt pilsoņu līdzdalības zinātniskās aktivitātes gan vispār, gan it sevišķi jauniešiem, it īpaši augstskolu studentiem un vidusskolu skolēniem, kā arī uzņēmējiem, un politisko lēmumu pieņemšanai, izveidojot komitejas nākotnei, kuras koncentrētos uz prognozēšanu un tehnoloģiju novērtēšanu;

Jauna pieeja tehnoloģijām un pētniecības un izstrādes politikai ES misijās

37.

uzsver, ka sabiedrības un uzvedības pārveidei, kas atbalsta ES misijas mērķus, jābūt iekļaujošai un pozitīvai, plaši piemērojot prototipēšanu un eksperimentēšanu kā metodoloģisku pieeju;

38.

atgādina, ka ES misiju kodols ir pētniecība un inovācija. Sarežģītās sabiedrības problēmas var risināt, tikai palielinot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Gan EPT, gan rūpnieciskie pētījumi skaidri liecina (7), ka ES atpaliek no tās galvenajiem globālajiem konkurentiem uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitātē, it īpaši augsto tehnoloģiju nozarēs, un inovatīvu MVU paplašināšanā, kas negatīvi ietekmē ražīgumu, darbvietu radīšanu un konkurētspēju;

39.

piekrīt EPT mērķiem (8) veicināt Eiropas atveseļošanos un atbalstīt tās zaļo, digitālo un sociālo pārkārtošanu, sekmējot uz inovāciju balstītu konkurētspēju un veicinot tehnoloģisko suverenitāti galvenajās stratēģiskajās jomās (piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, kiberdrošība, datu ekoloģija, mikroelektronika, kvantu skaitļošana, 5G, nākamās paaudzes akumulatori, atjaunojamā enerģija, ūdeņraža tehnoloģijas, bezemisiju būvētā vide, viedā mobilitāte utt.) saskaņā ar atvērtas stratēģiskās autonomijas modeli;

40.

aicina veidot uz pieprasījumu balstītu oglekļneitralitātes politiku, kas kā ilgtspējīga publiskā iepirkuma kritērijus aptvertu oglekļa pēdu un oglekļa plaukstas nospiedumu. RK norāda, ka svarīgs kritērijs ir ne tikai uz oglekļa pēda, bet arī oglekļa plaukstas nospiedums, jo tā ir jauna pieeja ietekmes uz klimatu radīšanai un aprēķināšanai, parādot klimatam draudzīgu produktu un pakalpojumu pozitīvo ietekmi (9);

41.

atbalsta rūpnieciskās pētniecības, izstrādes un inovācijas oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas pasākumus, radot jaunus paplašinātus produktus, sistēmas un citus inovatīvus risinājumus, kam ir būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā, un norāda, ka bez būtiska paātrinājuma tīras enerģijas inovācijā oglekļa nulles emisiju mērķi nebūs sasniedzami;

42.

atkārtoti uzsver jaunu tehnoloģiju nepieciešamību. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ((IEA) ziņojums (10) liecina, ka 25 % no oglekļa emisiju samazinājuma, kas vajadzīgs, lai Zemes klimats kļūtu ilgtspējīgs, panāks nobriedušas tehnoloģijas. Salīdzinājumam – 41 % no nepieciešamajām tehnoloģijām nāks no jaunajām tehnoloģijām agrīnā ieviešanas posmā un 34 % – no tehnoloģijām demonstrējumu posmā, prototipa posmā vai tām, kas vēl nav pat iecerētas;

43.

norāda, ka SEG emisiju mērīšana ir svarīga un sarežģīta. SEG emisiju pamatmērīšanā izmanto 1. un 2. darbības jomu. Izmantojot arī 3. darbības jomu, var sasniegt neto nulles un neto negatīvos mērķus. 3. darbības joma ietver visas pārējās netiešās emisijas, kas rodas visā vērtību ķēdē;

44.

uzsver, ka ES misijām ir galvenā nozīme ES prioritāšu īstenošanā, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās kļūtu par realitāti. Eiropas Komisija ir uzsākusi EPT centru iniciatīvas izmēģinājuma posmu, lai sekmētu reģionālo sadarbību pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā un paraugprakses apmaiņu ar mērķi maksimāli palielināt zināšanu radīšanas, aprites un izmantošanas vērtību. RK mudina ES misijas izskatīt iespēju izmantot EPT centrus kā instrumentu vietējo un reģionālo pētniecības un inovācijas ekosistēmu savienošanai un aktīvi sadarboties ar vietējiem un reģionālajiem lēmumu pieņēmējiem, kas izmēģina EPT centrus, lai attīstītu sadarbību konkrētās jomās;

45.

uzsver, ka ar EPT centru sistēmu tiek mēģināts EPT un EEZ sistēmās iekļaut trūkstošos elementus, lai visā Eiropā izveidotu spēcīgu Eiropas zināšanu sabiedrību nolūkā paātrināt sabiedrības pārveidi zaļai, ilgtspējīgai un digitālai izaugsmei. EPT centru tīkls ideāli nodrošina, ka vietējās un reģionālās pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas kļūst par integrētu daļu no Eiropas mēroga pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas;

46.

atbalsta aktīvu vietējo ieguldījumu nodrošināšanu EPT centru integrētai īstenošanai, citiem reģionālo ekosistēmu eksperimentiem un ES misijām eksperimentos, ātrā prototipu izstrādē, testēšanā, demonstrējumos un pētniecības un inovācijas efektivitātes palielināšanā pilsētās un reģionos;

47.

atzīst, ka dažādu reģionālo un vietējo atziņu, ideju un mācīšanās pārvaldība ir būtiska, lai radītu Eiropas mēroga pieeju inovatīvai rīcībai. Būtiska ir pieredzes apmaiņa starp pilsētām un reģioniem, kā arī starp visām piecām ES misijām. RK iesaka agrīnā posmā izveidot kopīgas mācīšanās tīklu, ar kura palīdzību varētu dalīties ar būtiskām atziņām gan par procesu, gan saturu, tās izvērst un nodot arī citām pilsētām/reģioniem un izplatīt citām ES misijām un Eiropā kopumā;

48.

aicina Francijas prezidentūras laikā publicēt Padomes secinājumus par ES misijām, lai sniegtu arī iespēju stiprināt EPT centru koncepciju, uz kuru misijām ir jābalstās, lai tās varētu sekmīgi nostiprināt vietējā un reģionālā līmenī. Šajos secinājumos būtu arī jāuzsver, ka būtiska nozīme ir pētniecības infrastruktūrai, ko stingri atbalsta pilsētas un reģioni un kam ir izšķiroša nozīme ES misiju izvēršanā;

49.

apstiprina, ka, lai gan prioritāte ir īstenot jau pieņemtās misijas, ir nepārtraukti jāapsver iespēja izveidot jaunas misijas, kad rodas nozīmīgi jauni kopīgi izaicinājumi. Ņemot vērā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveidi, būtiskais jautājums par Eiropas sabiedrības sagatavošanu veselības apdraudējumiem un krīzēm un to pārvaldību būtu jāiekļauj pārdomās par iespēju izveidot jaunu misiju, kas vērsta uz šo problēmu, ņemot vērā tās sistēmisko, visaptverošo un daudzpusējo raksturu;

RK pieredze: ES misiju un citu galveno politikas instrumentu sinerģija

50.

apstiprina, ka ES misijās jāizmanto pieredze un zināšanas no pašreizējām ES iniciatīvām un programmām, lai tās darbotos sinerģiski. Lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas, kopīgi jārada pārveidojošas ekosistēmas, balstoties uz mācīšanos un pētniecību, attīstību un inovāciju, nodrošinot starpdisciplīnu zinātnisko un darbības sinerģiju visā Eiropā un aptverot visas piecas ES misijas;

51.

atkārtoti uzsver, ka ir jāmaina domāšanas veids un vairāk jācenšas atvērti strādāt kopā, kā arī jāpalielina vietējā sadarbība un Eiropas partnerības, lai radītu jaunu, uz cilvēku vērstu, ilgtspējīgu nākotni Eiropai. Potenciālās spējas ir lielā mērā atkarīgas no vietējā un reģionālā līmeņa visās Eiropas daļās. Ātrums ir būtisks. Tuvākajos gados ir jārisina sabiedrības nozīmīgākās problēmas. Zināšanas un mācīšanās tam ir pamats;

52.

ierosina pievērst īpašu uzmanību pasākumiem, ko ES misijas īsteno pilsētās un reģionos un ko atbalsta RK, tostarp daudzlīmeņu pārvaldībai, finansējumam un veiksmīgai izpildei, attiecībā uz to, kā vērienīgos mērķus var efektīvi sasniegt, integrējot tos ES pētniecības un inovācijas politikā, jo īpaši pārdomātas specializācijas stratēģijās (S3/S4), EPT centros, Jaunajā Eiropas “Bauhaus” un citās svarīgākajās iniciatīvās, programmās un instrumentos, ko paredz ES daudzlīmeņu politika;

53.

ir apņēmusies sadarbībā ar JRC organizēt mācību pasākumus, lai atbalstītu ES misiju darbības ar nosaukumiem “Pilsētu zinātne” un “Zinātne reģionos”, veicinot plaša mēroga ietekmes pasākumus un daloties ar ES misiju rezultātiem. Īstermiņa pasākumi nav adekvāts risinājums, lai risinātu to, kas patiešām ir vajadzīgs. Noderīga darbība ir atbalstīt reģionālo nākotnes centru tīkla izveidi, lai stimulētu radošumu un uzņēmēju domāšanu un sasaistītu tos ar Jauno Eiropas “Bauhaus”, ANO IAM darbu un UNESCO Nākotnes rakstpratības laboratorijām, lai nodrošinātu uzsākto iniciatīvu īstermiņa un ilgtermiņa ilgtspēju;

54.

mudina padziļināt sadarbību ar Eiropas tīkliem, kas aktīvi veicina pētniecību un inovāciju sabiedrības problēmu risināšanā, piemēram, EUA, EARTO un ERRIN. Turklāt katrai ES misijai būtu efektīvi jāsadarbojas ar tās tematiskajiem tīkliem, piemēram, Eurocities un CPMR. RK plaši sadarbojas ar visiem šiem ieinteresēto personu tīkliem, lai nodrošinātu, ka ES misijas kā jauns augšupējs politikas instruments rada vēlamo ietekmi;

55.

uzstāj, ka ir svarīgi uzlabot reģionu un pilsētu spējas, lai pieteiktos ES misijas finansējumam, un izmantot pieredzi, kas gūta tādās ES finansētās plaša mēroga iniciatīvās kā Eiropas Dzīvo laboratoriju tīkls (ENoLL), iniciatīva “Vanguard”, Digitalising Cities, Open & Agile Smart Cities, Pilsētu zinātnes iniciatīva un Living-in.EU (Eiropas ceļš uz digitālo pārveidi pilsētās un kopienās). Tas visā Eiropas Savienībā uzlabos pilsētu un reģionu noturību, reaģētspēju un aktīvu līdzdalību Eiropas reformās, kā arī veicinās iedzīvotāju iekļaušanu, kas savukārt sekmēs ES iniciatīvu ietekmi un nodrošinās plašāku un taisnīgāku resursu sadali, lai visur panāktu labāk pielāgotus nosacījumus finansējuma piesaistei no ES un trešo valstu avotiem un nonāktu attīstības avangardā;

Ar misijām kopumā saistīti ieteikumi

56.

uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp misijām visos pārvaldības līmeņos. RK uzsver, ka ES misijas kopā skaidri koncentrējas uz ilgtspējīgas un viedas nākotnes izveidi. To var panākt, pievēršoties līdzradīšanas un pētniecības, izstrādes un inovācijas risinājumiem: — pielāgošanās klimata pārmaiņām: plūdu, mežu ugunsgrēku un citu katastrofu pārvaldība, dabā balstīti risinājumi, kritiskās infrastruktūras nodrošināšana pret klimata radītiem apdraudējumiem, monitoringa un brīdināšanas sistēmas par ietekmi uz sabiedrības veselību, — vēzis: veselība kopumā, pastiprinot profilakses pasākumus, it īpaši veicinot veselīgas dzīves ieradumus, — okeāni un ūdens: ūdens ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, piesārņojuma samazināšana un virzība uz klimatneitrālu zilo ekonomiku, — klimatneitrālas pilsētas: progress virzībā uz tādiem visaptverošiem vides, infrastruktūras un rūpnieciskajiem risinājumiem, kas veicina pilsētu klimatneitralitāti, — augsne: ar zemes izmantošanu saistītā piesārņojuma novēršana un svaigu un veselīgu gruntsūdeņu aizsardzība jebkādos apstākļos;

57.

ierosina šādus ar konkrētām misijām saistītus pasākumus, lai palielinātu ES misiju ietekmi:

a)   Pielāgošanās klimata pārmaiņām

RK uzsver, ka klimatadaptācijas misijai būtu jāpilda būtiska vispārēja loma, it īpaši saistībā ar prognozēšanu un visu Eiropas dalībnieku motivēšanu aktīvi piedalīties ES misijās. Šajā misijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš sociālajai izpratnei un sabiedrības informētībai un vispārējai apņēmībai radīt plaša mēroga sistemātiskus risinājumus. Ar tās palīdzību būtu jārisina problēmas, kas saistītas ar rūpniecības, mājokļu un mobilitātes zaļo pārveidi. Klimata pārmaiņu radītie zaudējumi jau tagad sasniedz vidēji 12 miljardus EUR gadā, un Eiropas Savienībai būtu jāveic makrofiskālas analīzes klimata jomā, lai līdztekus klimata pārmaiņu mazināšanai pārliecinātu veikt paātrinātus pielāgošanās pasākumus. Pieejā, kas vērsta uz cilvēku aizsardzību pret klimata pārmaiņām, jāiekļauj arī sociālā dimensija un kohēzijas jautājumi.

b)   Vēzis

RK uzsver augsta līmeņa globālās pētniecības nozīmi un mudina pētniekus un novatorus pastiprināt Eiropas mēroga un starpnozaru sadarbību starp ieinteresētajām personām, lai šī misija būtu sekmīga. RK uzsver, ka ir svarīgi paplašināt HPV vakcināciju un biobanku veidošanu un piekļuvi visinovatīvākajām terapijām, kā arī uzsver, ka ir svarīgi izplatīt paraugpraksi starp valstīm un reģioniem. Viena no galvenajām problēmām ir starp ES valstīm un reģioniem un to iekšienē pastāvošās atšķirības gan piekļuvē vēža pacientu aprūpei, gan pacientu dzīves kvalitātē. Tāpēc ir būtiski uzlabot piekļuvi agrīnam skrīningam, jauniem diagnostikas rīkiem un inovatīvām vēža ārstēšanas metodēm Eiropas valstīs un reģionos, un ir vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrā, aprīkojumā, veselības aprūpes digitālajā pārveidē, veselības aprūpes darbaspēkā un jaunos aprūpes modeļos. Vēl viens uzdevums ir piekļuve cenas ziņā pieejamai ārstēšanai un medikamentiem, kā arī individualizēta pacientu atbalsta kvalitāte un sociālā inovācija aprūpētāju atbalstīšanā.

c)   Līdz 2030. gadam atjaunot mūsu okeāna un ūdeņu stāvokli

RK uzsver, ka veselīgu okeānu un ūdeņu atjaunošana un saldūdens nodrošināšana ir globāli jautājumi, kas saistīti ar īstermiņa un ilgtermiņa nākotni. Piesārņojuma problēmas var atrisināt tikai tad, ja būs uzsvērta starptautiskā dimensija: jūras baseina – piemēram, Vidusjūras, Atlantijas, Baltijas jūras, Melnās jūras, Donavas baseina – dimensija, un pastiprinot sadarbību starp reģioniem. Īpaša uzmanība jāpievērš Arktikas reģionam. RK aicina padarīt jūru un citus ūdeņus par jaunu, kopīgu mērķi atjaunotā Eiropas veidošanas procesa centrā; Komiteja uzsver, ka, lai sasniegtu misijas mērķus, ir būtiski īpašu uzmanību pievērst pētniecībai un tīra ūdens tehnoloģijām, un apgādes efektivitātes uzlabošanai, kā arī zilajai okeāna ekonomikai, liekot uzsvaru uz uzņēmējdarbību, ilgtspējīgu tūrismu, jūras transporta dekarbonizāciju un atkrastes atjaunojamiem energoresursiem. Tas radīs jaunas un plašas iespējas pārrobežu un inovatīvai uzņēmumu sadarbībai. RK uzsver, ka ir jāmobilizē pilsētas un reģioni, lai ap vērtību ķēdēm veidotu Eiropas tīklus, kas apvienotu vietējās jūras inovāciju ekosistēmas, un lai jūrniecības nozarēs radītu inovācijas.

d)   Klimatneitrālas un viedas pilsētas

RK uzsver, ka Eiropai ir vajadzīgas aktīvas līderpilsētas, lai kopīgi radītu jaunus steidzamus risinājumus un apmainītos ar eksperimentu rezultātiem ar citiem – ir jāiesaista un jāatbalsta visas pilsētas un reģioni visā Eiropā. Līderpilsētas būtu jāizmanto kā inovācijas centri, kas kopīgi izstrādā citiem izplatāmus un tieši piemērojamus risinājumus, kuri līdz 2050. gadam būtu jāizplata visām pārējām Eiropas pilsētām, lai tām palīdzētu pāriet uz klimatneitralitāti. Pilsētas, kas pieteikušās, bet nav atlasītas, ES Komisijai būtu jāapvieno paplašinātā grupā, lai tās daudzējādā ziņā varētu izmantot līderpilsētu sasniegumus un rezultātus, tostarp tieši piemērot reproducējamus risinājumus. Jau esošās sekmīgās programmas un projekti vai saistītās “zaļās iniciatīvas” ir uzskaitītas šīs misijas īstenošanas plāna pielikumā. Gūtā pieredze būtu jāizmanto par pamatu, lai izstrādātu daudzlīmeņu ceļvežus virzībā uz pilsētu klimatneitralitāti. Būtu jāizmanto vairākus dalībniekus iekļaujošas pārveides kopienas ar kopīgiem instrumentiem, tādējādi novēršot to, ka katra kopiena darbojas viena pati. RK uzsver, ka iesaistītās pilsētas gatavo klimata pilsētu līgumus – tas ir uz pieprasījumu balstīts process, kas dotu iespēju rast vietējus risinājumus, bet tam vajadzīgs spēcīgs valsts un reģionālā līmeņa atbalsts.

e)   Augsnes kurss Eiropai

RK uzsver nepieciešamību izmantot sistēmisku domāšanu un uz instrumentiem balstītu pārveides pārvaldību, tostarp pētniecību, attīstību un inovāciju un mācīšanos, lai sasniegtu augsnes misijas mērķus, kas aptver visu veidu zemes izmantojumus, un meklēt jaunus veidus, kā īstenot vērienīgāku ES KLP politikas pārveidi. Lai palielinātu oglekļa dioksīda piesaisti lauksaimniecībā un oglekļa sekvestrēšanu mežos, ir būtiski pārveidot lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas un izveidot starptautiskas dzīvo laboratoriju kopas, jo tas ietekmēs misijas sekmīgu īstenošanu. Lauku un pilsētvidē ir vajadzīgi pasākumi, lai atbalstītu biodaudzveidību un iedzīvotāju vēlēšanos iegādāties meža bioproduktus, ilgtspējīgu un vietēji iegūtu pārtiku. Vēl viens svarīgs jautājums saistībā ar augsnes misijas mērķu atbalstīšanu ir par to, kā panākt, lai meža darbības kļūtu pievilcīgas un ekonomiski ilgtspējīgas, taču nezaudētu ienesīgumu.

RK nozīme, atbalstot Eiropas un pasaules mēroga pārmaiņas

58.

uzsver, ka cilvēkiem, kas dzīvo un strādā pilsētās un reģionos, un visām ES misijas darbībām jābūt vērstām uz cilvēkiem – sākot no uzņēmējiem, akadēmisko aprindu un valdību pārstāvjiem un beidzot ar jebkura vecuma un izcelsmes iedzīvotājiem. RK, JRC un citi attiecīgie dalībnieki pārzina dažādas efektīvas un pārbaudītas pilsoņu līdzdalības tehnoloģijas, sākot no uzņēmējdarbības atklājumiem līdz sabiedrības inovāciju nometnēm, kas jāizmanto, lai nodrošinātu iedzīvotāju iesaistīšanos;

59.

pauž gatavību sasniegt vietējās kopienas, lai palielinātu informētību par ES misijām kā tādām un palīdzētu to īstenotājiem sadarboties ar Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

60.

uzsver, ka ES misijas būs veiksmīgas tikai tad, ja tiks novērsta plaisa starp zināšanām un inovāciju Eiropā un uzsvērta plaisa starp Eiropu un ASV inovācijas jomā. Galvenā uzmanība jāpievērš vērienīgiem, konkrētiem un iekļaujošiem reālās dzīves pasākumiem, izmantojot pētniecības un izstrādes rezultātus;

61.

uzsver, ka jaunās norises pētniecības, attīstības un inovācijas jomā ir priekšnoteikums ES misiju sekmīgai darbībai. Tas nozīmē jaunus, plašus risinājumus, lai nodrošinātu papildināmību un veicinātu sinerģiju ar Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammām un citām Savienības un globālām programmām un fondiem. Jauns solis ir EPT centru sistēmas izmēģināšana – tam būtu jāveicina visu attiecīgo ES pētniecības, izstrādes un inovācijas iniciatīvu izmantošana reģionālās politikas veidošanā, šīs iniciatīvas uzskatot par būtisku šā procesa daļu;

62.

norāda, ka ES misiju īstenošana veicinās vietējo un reģionālo vadību ne tikai ES, bet arī visā pasaulē. Reģionu komitejai, stiprinot pilsētu un reģionu nozīmi Pilsētu mēru paktā un citos globālos tīklos, būtu jārada sinerģija starp ES misijām un ANO IAM pasākumiem un kampaņām Race to Zero un Race to Resilience. ES pilsētu un reģionu globālās līderības stiprināšana var arī atbalstīt RK centienus panākt vietējo un reģionālo pašvaldību oficiālu atzīšanu UNFCCC satvarā un gatavojoties COP 27;

Kritiski svarīgo veiksmes faktoru apkopojums

63.

atgādina, ka Eiropai ir jāstiprina sava globālā konkurētspēja, pamatojoties uz zināšanām, Eiropas mēroga partnerībām, spējām un talantiem, lai strādātu nākotnes labā – iekļaujoša pieeja, lai iesaistītu visus. Eiropai ir iespēja uzņemties pasaules līdera lomu, īstenojot sadarbības politiku, lai sasniegtu IAM, un cīnoties pret klimata pārmaiņām;

64.

uzsver, ka ES misiju galvenais uzdevums ir reāla rīcība. Pētniecība ir būtiska, lai rastu jaunus risinājumus un noteiktu labākos turpmākos ceļus – atbilstoša piemērošana ir būtiska, lai sasniegtu rezultātus. ES misijas būs veiksmīgas, ja to īstenošanu atbalstīs vietēja veicinoša ekosistēma. Tas attiecas ne tikai uz tehnoloģijām un pētniecību; galvenokārt šeit ir runa par cilvēkorientētu pieeju, kas veido kompetences, novērš vietējos riskus un ļauj piekļūt labākajiem Eiropas mēroga resursiem. Ilgspējīgu risinājumu līdzradīšanā neaizstājama loma ir cilvēciskajiem inovācijas aspektiem;

65.

norāda, ka ES misijas ir būtiskas, lai atbalstītu Eiropas pārveidi par zaļāku, veselīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku kontinentu. Lai sasniegtu vērienīgos mērķus, katrai ES misijai jādarbojas kā plašam darbību portfelim. Šie Eiropas portfeļi jāveido, pamatojoties uz visaptverošiem un saskaņotiem reģionāliem un vietējiem darbību portfeļiem, tostarp integrētiem pētniecības projektiem, politikas un likumdošanas pasākumiem un īstenošanas pasākumiem vietējā līmenī;

66.

mudina līdzfinansēt un atbalstīt pilsētu un reģionu ikdienas darbu vērtību radīšanas un salīdzinošās mācīšanās jomā, lai paplašinātu labākos procesus un darbības iedzīvotāju ikdienas labklājības nodrošināšanai. Demonstrējumu kopienu uzdevums ir būt par pionieriem, izstrādātājiem un sistēmisko pārmaiņu pirmajiem pārbaudītājiem attiecībā pret visām pārējām kopienām;

67.

ir gatava sadarboties ar ES misijām, lai salīdzinošo novērtēšanu un salīdzinošo mācīšanos starp paraugpilsētām/reģioniem un citiem padarītu pievilcīgu. Finansēšanas instrumentiem jābūt elastīgiem un inovatīviem un jāatbalsta pilsētu/reģionu patiesās intereses;

68.

uzsver, ka galvenie jautājumi ir par to, kā pilsētas un reģioni iemācās organizēt nepieciešamās darbības un kā šīs darbības piesaista privātas rūpniecības un citas investīcijas. EPT centru tīkls ideāli nodrošina, ka vietējās un reģionālās pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas kļūst par integrētu daļu no Eiropas mēroga pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas;

69.

aicina uzlabot sabiedrības un tehnoloģiju prognozējamību un pastiprināt sadarbību, jo tas ir izšķirošs panākumu faktors, lai paātrinātu rūpniecības un citus ieguldījumus oglekļa neitralitātes un citu ES misijas mērķu sasniegšanai. Uz uzdevumiem orientēta politika ir piemērota, lai stiprinātu augšupējo dimensiju ES unikālajā daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā: gūto pieredzi var aktīvi izplatīt, un tā tiks izplatīta visās dalībvalstīs. Ir nepieciešams padziļināt ES misiju mērķu apsvēršanu un integrēšanu turpmāko tiesību aktu izstrādē; kā piemērus varētu minēt oglekļa cenu noteikšanu un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”;

70.

uzsver, ka ES līmeņa rūpniecības un inovācijas politikas jaunākās pamatnostādnes, plāni un nepieciešamās jaunās zinātniskās un tehniskās zināšanas un inovācijas ir jāintegrē ES misijās un, izmantojot efektīvu augšupēju zināšanu pārvaldību un citas darbības, jāattīsta un jāpārvērš reālos risinājumos un praksē;

71.

ir atzinusi, ka ir vajadzīgas ES misiju digitālās platformas, lai paātrinātu zināšanu pārnesi un pārvaldību, atbalstītu virtuālo sadarbību un partnerību veidošanu, vienkāršotu finansēšanas procesus u. c. Tās ir jāveido kopā ar pilsētu un reģionu pārstāvjiem;

72.

secina, ka jauni atbilstīgi un efektīvi darba procesi ir būtiski, lai nodrošinātu ES misiju panākumus. Šajos procesos ir jāņem vērā pieredze, kas gūta atvērtās inovācijas 2.0. iniciatīvā, dažādās “četrkāršās spirāles” iniciatīvās un daudzās citās iniciatīvās un saistīta ar centieniem kopīgi izveidot pievilcīgu nākamās paaudzes līdzdalības pārvaldību. Ir jāiesaista viss iedzīvotāju loks – no jauniešiem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Misijas darbībās būtu jāņem vērā atšķirīgi dažādu paaudžu aspekti un jārada inovatīvi un atbildīgi veidi kā panākt līdzdalību, kas vajadzīga, lai veidotu ilgtspējīgu Eiropas nākotni.

---

(1)  RK plenārā sesija 2022. gada 27. janvārī, rezolūcija par konferenci par Eiropas nākotni (OV C 270, 13.7.2022., 1. lpp.).

(2)  RK 2021. gada 1. un 2. decembra plenārsesija, rezolūcija par Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmu (OV C 97, 28.2.2022., 1. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas misijām (COM(2021) 609 final).

(4)  Eiropas Pētniecības telpas politikas programma – Darbību pārskats laikposmam no 2022. līdz 2024. gadam, Eiropas Komisija, 2021. gads.

(5)  RK atzinums ““Apvārsnis Eiropa”: devītā pētniecības un inovācijas pamatprogramma” (COR-2018-03891) (OV C 461, 21.12.2018., 79. lpp.).

(6)  ES 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums (COM(2021) 750 final).

(7)  EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra (COM(2020) 628 final).

(8)  EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra (COM(2020) 628 final).

(9)  RK plenārsesija 2021. gada 1. jūlijā, atzinums “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu – jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (OV C 440, 29.10.2021., 42. lpp.).

(10)  IEA“Enerģētikas tehnoloģiju perspektīvas 2020. gadam”.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde”

(2022/C 301/06)

Ziņotājs: Christophe CLERGEAU (FR/PSE), Luāras reģionālās padomes loceklis

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

Vispārīgas piezīmes

1.

Eiropas Reģionu komiteja atgādina, ka 2020. gada martā tās vadība aicināja Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot Eiropas veselības aizsardzības mehānismu (1) un ka šo ideju Komiteja ir izvērsusi vēlāk 2020. gadā atzinumā par “ES Veselības jomas ārkārtas mehānismu” (2); Komiteja konstatē, ka paziņojumā COM(2021) 576 Komisija no tā smēlusies iedvesmu.

Debates par Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) izveidi notiek apstākļos, kad Covid-19 epidēmija turpinās, un tas vairāk nekā jebkad agrāk ir pamats noteikt veselību par Eiropas Savienības prioritāti. Tomēr HERA izveides mērķis ir plašāks un attiecas uz jebkāda veida – liela mēroga un/vai pārrobežu – risku cilvēku veselībai, kā arī aptver gan gatavības krīzēm, gan krīzes pārvarēšanas posmu, gan izaicinājumus saistībā ar prevenciju un sabiedrības un teritoriju noturību, un tas viss jāskata plašākā Ukrainas kara kontekstā, kam ir milzīga ietekme uz veselības aprūpes pakalpojumiem, infrastruktūru un pārrobežu sadarbību, kura jau bija ļoti saspringta un izsmelta Covid pandēmijas smagākajā laikā

2.

Eiropas Reģionu komiteja atbalsta to, ka tiek izveidota HERA, t. i., iestāde, kas atbild par gatavību veselības krīzēm un to pārvarēšanu, taču norāda, ka jāņem vērā, no vienas puses, tas, ka par profilaksi, sabiedrības veselību un veselības aprūpi, sagatavotību krīzēm un krīžu pārvarēšanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, un, no otras puses, reģionu svarīgā loma, jo divās trešdaļās ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ir decentralizētas un darbojas saskaņā ar atšķirīgām procedūrām. Komiteja uzstāj, ka ir vajadzīga kopīga pieeja iedzīvotāju aizsardzībai, savukārt Komisijas rīcība joprojām ir sadrumstalota starp vairākiem lēmumu pieņemšanas centriem, un ka Eiropas Savienībai jāsniedz atbalsts dalībvalstīm un reģioniem.

3.

Veselības krīzes neatkarīgi no to izcelsmes rada draudus iedzīvotājiem, kurus tās skar ļoti nevienlīdzīgā veidā, kā arī var būt bīstamas pašai Eiropas integrācijai, ja ES nespēj uz tām ātri, efektīvi, saskaņoti un solidāri reaģēt. Covid-19 krīze ir smags pārbaudījums gan ES iedzīvotāju solidaritātei, gan iekšējā tirgus integritātei, gan sadarbībai Šengenas zonā. Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka krīze ir parādījusi arī to, ka “dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot” ES mērķus attiecībā uz drošu situāciju veselības jomā un iedzīvotāju aizsardzību un ka tāpēc lielāka ES iesaiste šajā jomā atbilst subsidiaritātes principam (3).

4.

Kaut gan veselības un aprūpes sistēmu pārvaldība ir valstu kompetencē, Eiropas Komisijai ir būtiska loma iedzīvotāju veselības un vienotā tirgus aizsardzības jomā saskaņā ar Līgumiem, kuros par vienu no pamatprasībām ir izvirzīta iedzīvotāju veselības un Kopienas acquis aizsardzība. Šāda rīcība jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tas ir pamatots iemesls aktīvi iesaistīt arī Eiropas Parlamentu. Eiropas Reģionu komiteja vēlas paust savu viedokli šajās debatēs, jo, pirmkārt, šīs krīzes apstākļos vietējā līmeņa rīcība ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību, otrkārt, tāpēc, ka daudziem reģioniem ir nozīmīgas pilnvaras veselības jomā, un, visbeidzot tāpēc, ka reģionu atbalsts inovācijai un rūpniecībai ir būtisks elements, kas ļautu nodrošināt pretlīdzekļus krīzes pārvarēšanai.

HERA darbības joma, tās pārvaldība un izvēršanas ceļš

5.

Eiropas Reģionu komiteja atbalsta ļoti plašu HERA darbības jomu, kā to ir ierosinājusi Komisija, vienlaikus respektējot citu pašreizējo struktūru kompetences (4). Mērķis ir novērst pandēmiskas, bioloģiskas, vidiskas, radioloģiskas vai nezināmas izcelsmes dabisku, nejaušu vai tīšu, tostarp ar teroraktiem saistītu, apdraudējumu cilvēku veselībai.

6.

Komiteja uzsver, ka ne tikai darbības joma, bet arī HERA pasākumu klāsts ir ļoti plašs, jo tas ir saistīts ar risku apzināšanu un analīzi pirms krīzes, proaktīvu pasākumu veicināšanu, sabiedrības un reģionu spēju stiprināšanu krīžu pārvarēšanā, pārvarēšanas scenāriju noteikšanu, kuri ietver atbilstošus reaģēšanas pasākumus, rūpniecības, pētniecības un inovācijas ekosistēmas stiprināšanu, kas ļautu izstrādāt un ieviest atbilstīgus pretlīdzekļus, un, visbeidzot, nodrošināt šo pretlīdzekļu pieejamību visās ES pilsētās un reģionos, kā arī visiem iedzīvotājiem.

7.

Ņemot vērā šos milzīgos izaicinājumus, Eiropas Reģionu komiteja pauž bažas par HERA spēju sekmīgi pildīt savus uzdevumus.

8.

Lai gan HERA kā Komisijas iekšējā dienesta izveide ir jāuzskata par pragmatisku izvēli, kas ļaus raiti virzīt uz priekšu darbu un pēc iespējas labāk koordinēt dažādas Komisijas darbības, šai izvēlei vajadzētu būt tikai pagaidu risinājumam, kurš piemērotā brīdī jāpārskata. Komisijas iekšējā dienesta statuss nedrīkst kavēt pieņemt darbā specializētus un augsta līmeņa darbiniekus, kas vajadzīgi, lai sagatavotos veselības krīzēm un pārvarētu tās. Svarīgi ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas autonomiju saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas ir būtiska, lai neatkarīgi analizētu riskus un nekavējoties veiktu nepieciešamos pasākumus cilvēku dzīvības aizsardzībai.

9.

10. februārī publicētajā 2022. gada rīcības plānā ir paredzēts gada budžets 1,3 miljardu euro apmērā, kas ir pozitīvs signāls, bet tas neatbilst budžeta prognozēm 6 miljardu euro apmērā 6 gadiem. Uzmanīgāk ielūkojoties šajā gada budžetā, redzams, ka būtiska nozīme piešķirta pretpasākumu pirkšanai un Eiropas krājumu veidošanai un apsaimniekošanai (675,5 miljoni euro), bet citu Eiropas civilās aizsardzības pasākumu finansēšanas ietekme nav minēta; atbalstam, kas tiks sniegts jaunām ražošanas spējām (160 miljoni euro); un pētniecības programmām “Apvārsnis Eiropa” ietvaros (350 miljoni euro), no kurām lielākā daļa nav jaunas. Līdz ar to risku prognozēšanas pasākumiem un veselības aizsardzības sistēmu pielāgošanai atliek tikai 100 miljoni euro.

10.

HERA pārvaldība ir trešais vājais punkts. Pārvaldībā ir iesaistīta tikai Komisija un dalībvalstis, Eiropas Parlamentam atvēlot novērotāja statusu un no HERA pastāvīgajām struktūrām izslēdzot visas ieinteresētās personas: pilsētas, reģionus, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus. Šāda pārvaldība nav ne adekvāta, ne efektīva, jo, lai sagatavotos krīzēm un tās pārvarētu, ir vajadzīgs plašs dalībnieku un speciālo zināšanu klāsts. Pilsētas, reģioni, veselības aprūpes speciālisti visā daudzveidībā, pacientu apvienības, citi nozīmīgi zinātnes un pētniecības nozares dalībnieki, veselības aizsardzības un solidaritātes NVO ir neaizstājamas veiksmīgā krīzes pārvarēšanā un pilnīgi noteikti ir jāņem vērā. Dažādām ieinteresētajām personām vajadzētu vismaz būt pastāvīgajiem locekļiem konsultatīvajā padomē, kurai būtu jāsniedz ieteikumi HERA vadības struktūrām un kura būtu jāiesaista dažādos HERA darba aspektos.

11.

Eiropas Reģionu komiteja atzīst valstu kompetenču prioritāti un Komisijas un dalībvalstu kopīgā darba izšķirošo nozīmi, taču prasa Komisijai un Padomei atgriezties pie atvērtas un iekļaujošas koordinācijas metodes ar ieinteresētajām personām un ļaut vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem un Eiropas Parlamentam pilnībā pildīt savu lomu neatkarīgi no juridiskiem apsvērumiem.

12.

HERA operatīvā darbība, šķiet, ir vērsta uz medicīnisko pretlīdzekļu nodrošināšanu. Tomēr krīžu pārvarēšanā svarīgi ir arī daudzi citi aspekti, it īpaši profilakses un civilās aizsardzības jomā. Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka termins “pretlīdzekļi” būtu jāattiecina uz visām zālēm un farmācijas precēm un to aktīvajām vielām, kā arī uz visām antibiotikām, vakcīnām, testiem un diagnostiku, medicīniskām ierīcēm un iekārtām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, slimnīcu un reģionu aprīkojumu, kā arī informācijas sistēmām un infekciju slimību un jauno kontaminantu uzraudzības sistēmām. Visi minētie resursi ir vajadzīgi, lai pārvarētu krīzes un aizsargātu cilvēkus un viņu veselību;

13.

Komiteja prasa vienlīdz lielu uzmanību pievērst sabiedrības noturības attīstīšanai un kopīgai krīžu un katastrofu pārvarēšanas kultūrai. Šajā sakarā lielāks atbalsts būtu jāsniedz ES civilās aizsardzības mehānismam, kura budžetu nevajadzētu samazināt līdz ar HERA izveidi. Termina “ārkārtas situācija” iekļaušanai HERA nosaukumā nevajadzētu radīt neskaidrības vai likt HERA dublēt krīzes pārvarēšanas pasākumus, kas jau izstrādāti Eiropas civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, kura stūrakmens ir Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC). Ir vajadzīga ļoti cieša koordinācija un skaidrs funkciju sadalījums starp šiem abiem Komisijas instrumentiem, kurus nākotnē varētu savstarpēji saskaņot. Turklāt ir nepieciešams nošķirt pasākumus, kas paredzēti pārskatītajā tiesību aktā par pārrobežu veselības apdraudējumiem – par kuru pašlaik savstarpēji apspriežas Padome un Parlaments –, un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un it īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) uzdevumus.

14.

HERA daudzgadu stratēģiskā plāna izstrāde ir absolūta prioritāte, un tajā jāiesaista arī Eiropas Parlaments, pilsētas un reģioni, kā arī ieinteresētās personas. Šajā plānā būtu jānosaka resursu apjoms, kas vajadzīgs, lai HERA varētu efektīvi veikt savus daudzos uzdevumus, jāapraksta tās izveides posmi un jāparedz uzraudzības rādītāji. Stratēģiskajā plānā būtu arī jāprecizē sadarbības mehānismi starp HERA un citiem ES reaģēšanas instrumentiem, tostarp Eiropas Zāļu aģentūru (EMA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un civilās aizsardzības mehānismu, un jānorāda, kā tos stiprināt, lai pilnībā nodrošinātu to lomu koordinācijā ar HERA.

Sagatavot Eiropu krīzēm un katastrofām un efektīvi aizsargāt visus iedzīvotājus visās ES pilsētās un reģionos

15.

Covid-19 pieredze liecina, ka efektīva rīcība nav iespējama bez kopīgas reaģēšanas ES līmenī un ka tā ir jāpielāgo dažādām valstu, reģionu un vietējo pašvaldību vajadzībām un apstākļiem. HERA ir jātiecas uz augstu un konverģentu ES mērķu sasniegšanu iedzīvotāju aizsardzībā no krīzēm. Patlaban Covid-19, gluži pretēji, izceļ nevienlīdzību starp reģioniem un sociālo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi aprūpei un vakcinācijai, un šī nevienlīdzība vājina reaģēšanu uz veselības krīzēm un apdraud Eiropu kopumā.

16.

Eiropas Reģionu komiteja vēlas, lai HERA analizētu reģionu un iedzīvotāju neaizsargātību pret veselības krīzēm. Šādā analīzē ir jāņem vērā pieejamie krājumi visā Eiropā un operatīvās spējas sasniegt visus iedzīvotājus, bet prioritārā kārtā tos, kuru veselība ir vistrauslākā, un tos, kuri dzīvo atstumtības un nestabilitātes situācijā. Jāanalizē arī veselības sistēmu, slimnīcu un pārējo veselības aprūpes iestāžu spēja palielināt savu kapacitāti krīzes gadījumā, lai pēc iespējas turpinātu plānoto aprūpi, vienlaikus uzņemot papildu pacientus krīzes kontekstā.

17.

Tādēļ Komiteja uzskata, ka HERA sadarbībā ar pārējām ES kompetentajām iestādēm ir jāsagatavo veselības drošības neaizsargātības pārskats (health safety vulnerability scoreboard) un kopā ar dalībvalstīm un reģioniem jāizstrādā programmas reaģēšanai uz dažādām ārkārtas situācijām, kā arī veselības sistēmu spriedzes testa (stress test) programmas. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, Komisijai un Padomei būtu jāizstrādā ieteikumi dalībvalstīm un reģioniem, kuri būtu jāpārrauga, lai dalībvalstis un reģioni stiprinātu savas veselības sistēmas, reģionu reaģēšanas spēju veselības jomā un vajadzības gadījumā nodrošinātu dažādu iedzīvotāju grupu vienlīdzīgu veselības aizsardzību.

18.

Tāpat HERA būtu jāpalīdz izstrādāt ar “Apvārsnis Eiropa” saistītas pētniecības programmas, kas paredzētu pasākumus visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām (cilvēki, kas saskaras ar nabadzību vai atstumtību, minoritātes, bēgļi, vardarbībā cietušās sievietes, veci cilvēki un cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar komorbiditāti utt.), kuri, kā liecina Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, bieži vien ir pirmie upuri. Šajās pētniecības programmās būtu arī īpaši jāpievēršas nevienlīdzībai attiecībā uz vecu cilvēku piekļuvi veselības aprūpei, bērnu un jauniešu garīgajai veselībai, slimnīcu un vietējo veselības aprūpes iestāžu savstarpējai papildināmībai un inovācijām, tostarp digitālajām, veselības sistēmu organizēšanā. Programmās vienmēr ir jābūt iekļautai dzimumu līdztiesības pieejai, kas nodrošina, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā sieviešu vajadzības.

19.

Iedzīvotāju sagatavošana turpmākām katastrofām un epidēmijām ir galvenais izaicinājums, kura risināšanā HERA ir jāsniedz ieguldījums. ES līmenī vajag arī stiprināt un koordinēt programmas sabiedrības veselības profilaksei, veselības veicināšanai un digitālās nevienlīdzības un dezinformācijas apkarošanai. Šiem veselības profilakses pasākumiem jābūt transversāliem attiecībā uz visām publiskās politikas jomām. HERA darbība ir jāiekļauj programmas “ES – veselībai” ietvaros definētā spēcīgākā Eiropas preventīvajā politikā, kas būtu jāstiprina un kurā būtu vairāk jāņem vērā arī garīgās veselības, invaliditātes un hronisku slimību novēršanas problemātika.

20.

Ar pētniecisku darbību palīdzību ir arī jāizdara konkrēti secinājumi par Covid krīzi un karu Ukrainā. Būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir veselības aizsardzības sistēmu agrīnā reaģēšana un paātrināta pretpasākumu izvēršana konkrētajā vietā (moduļu slimnīcas, mobilas un vienkāršotas medicīniskās ierīces, mobilās medicīniskās vienības, “mazie” vakcinācijas centri, kvalificēta medicīniskā personāla pieejamība pietiekamā skaitā u. c.).

21.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš specifiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras attāli lauku apvidi, kalnu apgabali un tālākie reģioni. Jāatzīmē, ka šis pasākumu kopums lielā mērā izpaliek no HERA darba plāna 2022. gadam. Eiropas Reģionu komiteja to vērtē negatīvi un aicina jau 2023. gadā to novērst.

22.

Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka šis pasākumu kopums neapdraud dalībvalstu kompetenci, bet, gluži pretēji, dod iespēju katrai valstij sadarbībā ar reģioniem efektīvāk aizsargāt savus iedzīvotājus.

23.

Eiropas Komisijas veikta sīki izstrādāta analīze par veselības aprūpes tēriņiem, kas pandēmijas gados veikti no kohēzijas un atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, varētu būt noderīga turpmāko krīžu pārvaldībai. Valstu, reģionālo un vietējo iestāžu labā prakse varētu tikt ņemta vērā arī turpmāko veselības krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izstrādē.

24.

Eiropas Reģionu komiteja prasa, lai veselības sistēmas un sagatavotības krīzēm stiprināšanai paredzētajiem izdevumiem, kuri var tikai pieaugt, tiktu piemērota īpaša pieeja Eiropas pusgada ietvaros, ka arī raudzīties, lai šie izdevumi pastāvīgi būtu tiesīgi saņemt kohēzijas politikas līdzekļus saskaņā ar investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Komiteja pauž bažas par to, ka veselības aprūpes izdevumi līdz šim ir veidojuši tikai ļoti nelielu daļu no atveseļošanas plāna, un aicina palielināt atbalstu pilsētu un reģionu noturībai un aprīkojumam veselības un civilās aizsardzības jomā.

25.

Komiteja atgādina, ka, līdztekus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, arī pilsētām un reģioniem būtu jāuzņemas aktīva loma, izstrādājot šīs jaunās pieejas iedzīvotāju aizsardzībai. Tas vēl jo vairāk attiecas uz gadījumiem, kad pilsētām un reģioniem ir īpašas pilnvaras veselības jomā un kad tās pārvalda slimnīcu un veselības aprūpes sistēmu. Šī loma ir jāatzīst gan valstu, gan ES līmenī saskaņā ar aktīvas subsidiaritātes principu.

Secinājumi, kas izdarāmi saistībā ar Ukrainā notiekošo karu

26.

Eiropas Reģionu komiteja ir gandarīta par HERA dalību Ukrainas bēgļu vakcinācijas kampaņā Eiropas Savienībā un par šīs iestādes atbalstu Savienības civilās aizsardzības mehānismam, kas ar farmācijas rūpniecības un veselības aizsardzības ministriju atbalstu garantē vakcīnas bērniem un citu svarīgu medicīnisko preču piegādi.

27.

Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka Ukrainā notiekošais karš ir spēcīgs atgādinājums tam, ka Eiropai ir jābūt sagatavotai dažādām krīzēm: tikpat negaidīti, cik pie mums sākās Covid-19 krīze, ir sācies arī bruņotais konflikts Eiropas Savienības kaimiņvalstī. Tā ietekme uz veselības aizsardzības sistēmām, īpaši centrālajā un austrumu Eiropā, turpina palielināties, un tai ir uzmanīgi jāseko līdzi, lai nepieļautu nonākšanu līdz kritiskajam punktam. Bez kavēšanās ir jāpilnveido HERA spēja analizēt un prognozēt, lai nākamā nenovēršamā katastrofa Eiropas Savienību nepārsteigtu nesagatavotu.

28.

Tāpēc Komiteja atkārtoti apstiprina, ka visās dalībvalstīs un visos ES reģionos par prioritāti ir jāizvirza uzdevums stiprināt veselības aizsardzības sistēmu spējas ātri pielāgoties neparedzētiem notikumiem. Lai tas īstenotos, tagad vēl vairāk nekā iepriekš prioritāri pasākumi ir veselības drošības neaizsargātības pārskats un veselības sistēmu spriedzes testa programmas.

29.

Eiropas Reģionu komiteja aicina pievērst uzmanību riskam, kuru rada gan pakļautība radiācijai civilās kodolinfrastruktūras iespējumu bojājumu dēļ, gan hronisku slimību, tostarp vēža un HIV, ārstēšanas atlikšana (Ukrainā ir viens no visaugstākajiem HIV izplatības līmeņiem Eiropā); šis apdraudējums varētu skart arī uzņemošo valstu veselības aizsardzības sistēmas.

30.

Ukrainā notiekošā kara dēļ Eiropas Savienībā ir ieradušies vairāki miljoni nevakcinējušos cilvēku, tāpēc ir jāstiprina starptautiskā sadarbība, lai, pirmām kārtām, mūsu kaimiņvalstīm nodrošinātu piekļuvi pretpasākumiem un it īpaši vakcīnām. Eiropas Reģionu komiteja pauž bažas, ka HERA 2022. gada darba plānā šie pasākumi ir nepiemēroti.

Rūpniecības un publiskā iepirkuma politika veselības jomā

31.

Eiropas Reģionu komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas kopš krīzes sākuma uzsāktas, lai paātrinātu pretlīdzekļu pieejamību, kā arī Padomes regulas projektu par krīzes pārvarēšanas pasākumiem. Tomēr Komiteja uzskata, ka pašreizējie priekšlikumi vēl nav pietiekami, lai efektīvi sagatavotos veselības krīzēm.

32.

Komiteja uzstāj, ka ir vajadzīga rūpniecības un inovācijas politika vēl pirms sākas krīzes un ka ir noteikti jāizveido jauns regulatīvs un rīcības satvars, kas nodrošinātu ES suverenitāti veselības jomā un tās spēju rūpnieciski ražot pētniecības un inovācijas produktus.

33.

Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina sev iespējas savā teritorijā ražot svarīgākos pretlīdzekļus, kas lielā mērā ir kopīgi dažādu krīžu veidu pārvarēšanai. Šīs zāles (tostarp tajās iekļautās aktīvās sastāvdaļas), medicīniskās ierīces, testus, diagnostikas līdzekļus un pamataprīkojumu Eiropā nav iespējams ražot bez proaktīvas publiskā iepirkuma politikas, kas absorbē potenciāli augstākas piegādes izmaksas. Šobrīd nav nekādu norāžu par to, kā ES noteikumi un darbības principi ļaus sasniegt šo būtisko mērķi.

34.

Komiteja ir nopietni satraukta par to daudzo uzņēmumu grūtībām, kuri pēc publisko iestāžu pieprasījuma krīzes sākumā veica ieguldījumus, lai saražotu trūkstošās preces, bet šodien ir pamesti, jo preces tiek iepirktas ārpus Eiropas Savienības. Komiteja uzskata, ka secinājumi par krīzi nav izdarīti un ka šis jautājums ir steidzami jārisina. Tā pieprasa, lai valstu un Eiropas stratēģiskie krājumi vienmēr, kad tas ir iespējams, tiktu veidoti un atjaunoti, izmantojot Eiropā ražotas preces.

35.

Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja prasa Eiropas Komisijai apsvērt un ierosināt atbilstošu tiesisko regulējumu, kas pieļautu atbrīvojumu no valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem, īpaši attiecībā uz svarīgiem pretlīdzekļiem. Pasākumiem, kas pašlaik tiek īstenoti mikroshēmu jomā (Eiropas Mikroshēmu akts), vajadzētu būt iespējamiem arī veselības jomā.

36.

Ar šādu jaunu tiesisko regulējumu būtu jāpadara elastīgāki publiskā iepirkuma (it īpaši inovatīvā publiskā iepirkuma) noteikumi, jāpastiprina ārvalstu investīciju kontrole un jārada iespēja sniegt tiešo atbalstu, kas būtu pietiekams efektīvai medicīnas inovāciju, piemēram, vakcīnu, izstrādes paātrināšanai un laišanai tirgū. Faktiski pašlaik Eiropas Savienība juridiski nevar veikt tāda paša veida pasākumus kā Apvienotā Karaliste vai Amerikas Savienotās Valstis, un tas apdraud tās piekļuvi vakcīnām.

37.

Eiropas Reģionu komiteju satrauc tas, ka tiek zaudēts daudz laika un ka kopā ar HERA 2022. gada darba plāna publikāciju nav sākta saistīta iniciatīva, un Komiteja aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu Parlamentam un Padomei.

38.

Eiropas Reģionu komiteja ir iepazinusies ar jaunākajiem panākumiem pētniecības un inovācijas strukturēšanas jomā saistībā ar sagatavošanos veselības krīzēm. Piemēram, ES prezidentvalsts Francija spēcīgi atbalsta projektu, kas ir svarīgs visas Eiropas kopējām interesēm (IPCEI) un kura mērķis ir stiprināt veselības nozares rūpniecības politiku un iegūt Savienībai šajā jomā stratēģiskas pozīcijas, kas veicinātu inovāciju dažādos veselības nozaru segmentos. Savukārt Komisija 2021. gadā ir uzsākusi konsultācijas, lai programmas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmas ietvaros uzsāktu Eiropas publiskā sektora (public-public) partnerību saistībā ar sagatavošanos pandēmijām un koordinētu dalībvalstu īstenoto pētniecību. Tomēr pašlaik nav satvara, kas nodrošinātu to programmas “Apvārsnis Eiropa” pasākumu kopējo konsekvenci, kuri varētu dot ieguldījumu HERA uzdevumu īstenošanā un 1,7 miljardus euro lielajā budžetā, lai gan abu iepriekšējo pamatprogrammu gaitā pandēmiju un vakcīnu pētījumiem tika mobilizēti 4 miljardi euro. Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka: — ir jāizveido plurālistiska HERA zinātniskā padome, kurā būtu iesaistītas ieinteresētās personas un kuras uzdevums būtu noteikt zinātniskās prioritātes un pētniecības un inovācijas ceļvedi, kura izpilde būtu programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevums, — programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros budžets ir pastiprināti jāizmanto, lai reaģētu uz HERA pētniecības un inovācijas vajadzībām, — ir jāuzsāk pārdomas par jaunas “misijas” izveidi, kas būtu paredzēta, lai sagatavotos un pārvaldītu veselības krīzes un kas dotu iespēju programmā “Apvārsnis Eiropa” piemērot transversālu pieeju, zinātnisku un operatīvu koordināciju un iesaistīt visas ieinteresētās personas, īpašu uzmanību pievēršot publiskā un privātā sektora partnerību veicināšanai.

39.

Par vienu no augstākajām HERA prioritātēm būtu jānosaka pētījumi par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Pārmērīga antimikrobiālo līdzekļu izmantošana lopkopībā un cilvēku veselības aizsardzībā ir kā bumba ar laika degli. Ja vistuvākajā laikā netiks atrasts risinājums to aizstāšanai, ļoti iespējams, ka drīz nonāksim situācijā, kad nebūs nedz zāļu, ar kurām ārstēt, nedz iespēju palīdzēt. Gandrīz visas pēdējās desmitgadēs tirgū laistās jaunās antibiotikas ir 20. gs. 80. gados atklāto antibiotiku grupu variācijas. Revīzijas palātas 2019. gada ziņojums (5) liecina, ka pagaidām Komisija nav panākusi nekādus pārliecinošus rezultātus. Tāpēc ir svarīgi gan stiprināt preventīvās veselības aprūpes dienestus, lai tie varētu koordinēt visus dalībniekus, kas iesaistīti antibiotiku izmantošanas kontrolē vietējā, slimnīcu un kopienas līmenī, gan veikt ieguldījumus jaunu antibiotiku un alternatīvu profilakses metožu pētniecībā.

40.

Jauns tiesiskais satvars dotu iespēju veidot stratēģisku partnerību starp Savienību un farmācijas uzņēmumiem un attiecīgi vairāk ņemt vērā vispārējas intereses mērķus veselības aprūpes jomā. Ar Eiropas Savienības tiešo atbalstu būtu jāpanāk Eiropas industrializācija, privileģēta piekļuve produktiem un tiesības ietekmēt pretlīdzekļu cenu un licencēšanas politiku.

41.

Šajā saistībā būtu arī jāapsver paredzētie pētniecības un inovācijas pasākumi un HERA loma. Ir nekavējoties jāuzlabo šīs sadaļas īstenošana pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, lai ātri nodrošinātu HERA ar pētniecības un inovācijas ceļvedi, kas ļautu precizēt, kā tās budžetā tiks izlietoti no minētās programmas piešķirtie 1,8 miljardi euro.

42.

Eiropas Reģionu komiteja uzsver, ka nekavējoties jāstiprina to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tīkls, kas inovatīvi darbojas medicīnisko pretlīdzekļu un visu veidu ierīču un aprīkojumu jomā, kuri ļauj aizsargāt iedzīvotājus un pārvarēt krīzes. Pirmām kārtām ir jāatbalsta uzņēmumu izveide un inovācija, un tas ir pilsētu un reģionu kompetencē; pēc tam ir jāpalīdz tiem izvērst darbību un veidot spējas veikt klīniskos izmēģinājumus un ražot produktus Eiropā.

43.

Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas un attiecīgo uzņēmumu kapitāla palielināšana. Lai labāk strukturētu ES inovācijas ekosistēmu pretlīdzekļu izstrādei un veselības krīžu pārvarēšanai, šķiet nepieciešams iesaistīt Eiropas Inovācijas padomi, kā arī stiprināt reaģēšanas instrumentus riska un attīstības kapitāla jomā, tādējādi ļaujot inovatīviem uzņēmumiem attīstīties un vienlaikus saglabāt saikni ar Eiropu. Ar šiem reaģēšanas instrumentiem jāpanāk, ka pretlīdzekļu izstrādes un ražošanas industriālais risks tiek dalīts.

44.

Medicīnisko pretlīdzekļu efektivitāte nav nodalāma no pārdomātākas klīnisko izmēģinājumu pārvaldības, kurā tiek ievēroti ētikas un personas datu aizsardzības noteikumi. HERA ir jāpiedāvā spēcīgāks satvars sadarbībai ar Eiropas Zāļu aģentūru, kas nodrošinātu klīnisko izmēģinājumu koordināciju vidējā un lielā mērogā, jo Covid-19 krīzes kulminācijas brīdī šādas koordinācijas ļoti pietrūka. Tādas iniciatīvas kā Vaccelerate un HERA incubator ir daudzsološs sākums šo nepilnību novēršanai, tomēr vēl ir jāizveido skaidrākas operatīvās saiknes ar valstu pārvaldes iestādēm, kas dotu iespēju ātrāk likvidēt visus tiesiskos un protokola kārtības radītos šķēršļus. Līdz ar jaunās Eiropas farmācijas stratēģijas izskatīšanu ir jāpanāk būtiskas pārmaiņas, it īpaši klīnisko izmēģinājumu atļauju centralizācija attiecībā uz tiem medikamentiem, kuriem ir nepieciešama atļauja laišanai ES tirgū.

45.

Ārkārtīgi svarīga ir arī pētniecības infrastruktūra. Tā kā runa ir par smaga pārrobežu mēroga veselības apdraudējuma apkarošanu, ir svarīgi, lai būtu pieejama piemērota analīžu veikšanas infrastruktūra, augstas veiktspējas datori, epidemioloģiskās izpētes datu repozitoriji un pilni kohortas pētījumi, lai analizētu jaunos apdraudējumus un iespējamos reaģēšanas modeļus.

Starptautiska rīcība, kuras pamatā ir profilakse un solidaritāte

46.

Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka Eiropas interesēs ir rīkoties, ja parādās jauni veselības apdraudējumi, un ierobežot ES pakļautību riskiem. Tādēļ HERA jābūt iespējai strādāt tīklā ar daudziem partneriem (tostarp starptautiskajā līmenī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Padomi) un sadarbībā ar attiecīgajām valstīm arī iesaistīties ārpus ES robežām, tiklīdz ir konstatēti riski, mobilizējot ievērojamus resursus. Šai sadarbībai būtu jāaptver arī sagatavošanās posms un, konkrēti, jāparedz profilakses un aizsardzības trūkuma samazināšanas pasākumi un sabiedrības sagatavošana krīzēm. Ar šādu mērķi HERA būs jāizveido partnerības ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vietējām un starptautiskajām NVO un daudzpusējām organizācijām, kuras ir iesaistītas risku novēršanas programmu īstenošanā.

47.

Atteikšanās no vakcīnu un citu medicīnisko izstrādājumu intelektuālā īpašuma tiesībām nav pietiekams risinājums, ja mazāk attīstītās valstis nespēj patstāvīgi attīstīt ražošanu. Eiropas Reģionu komiteja aicina vajadzības gadījumā regulēt dažu zāļu cenas un noteikt farmācijas nozarei pienākumu izsniegt ražošanas licences, kā to ierosinājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Komiteja prasa, lai Savienības politika veicinātu tādu produktu izstrādi, kas ir piemēroti vismazāk attīstīto valstu specifiskajam kontekstam. Komiteja vēlas, lai ES apņemtos īstenot aktīvu tehnoloģiju tālāknodošanas un vietējās ražošanas atbalsta politiku un sniegtu plašu tiešo atbalstu ar mērķi palīdzēt nodrošināt iedzīvotāju veselības aizsardzību visur, kur tas vajadzīgs.

48.

Eiropas Reģionu komiteja konstatē, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Savienības loma veselības aizsardzības jautājumos būtu daudz spēcīgāka. Tas atbilst arī RK nostājai. Komiteja konstatē, ka pašreizējais izteikti ierobežojošais līgumu 168. panta formulējums tam šobrīd ir šķērslis, un uzskata, ka pēc konferences par Eiropas nākotni ES darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par Eiropas pilnvaru stiprināšanu veselības aizsardzības jomā. Ar ES pilnvarām iekšējā tirgus jomā jau tagad būtu jāpaver iespēja paplašināt ES rīcību veselības aizsardzības jomā, stiprināt programmu “ES – veselībai”, un Eiropas Savienības veselības ministriem būtu regulāri jātiekas īpašā Padomes ad hoc struktūrā, nevis tikai divas reizes gadā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) blakussanāksmē.

---

(1)  https://cor.europa.eu/lv/news/Pages/COVID-19-CoR-President-calls-for-a-EU-Health-Emergency-Mechanism-to-support-regions-and-cities.aspx

(2)  OV C 440, 18.12.2020., 15. lpp.

(3)  https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:12008M005:LV:HTML.

(4)  Konkrēti, Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC – Civilā aizsardzība), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC).

(5)  https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=%7b8892C8C4-6776-4B27-BE36-C181456EED71%7d

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”

(2022/C 301/07)

Ziņotājs: Elio DI RUPO (BE/PSE), Valonijas reģiona ministru prezidents Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību” COM(2021) 662 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību” un tajā pausto Komisijas atvērtību ekonomikas un fiskālo noteikumu reformai, citastarp ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi; atzinīgi vērtē arī pieteikumu 2022. gada vidū iesniegt leģislatīvu priekšlikumu;

2.

uzskata, ka ES ekonomikas pārvaldības reformā ir jāņem vērā arī pilsoņu priekšlikumi, kas apspriesti konferencē par Eiropas nākotni;

3.

atgādina par 2020. un 2021. gada barometra ziņojumos (1) iekļautajiem konstatējumiem, ka Covid-19 krīzes daudzdimensionālā ietekme ir asimetriska un tai ir teritoriāla dimensija; šī ietekme padziļina dažas iepriekš pastāvošās atšķirības starp reģioniem, dalībvalstīm un dalībvalstīs. Ir jāpatur prātā, ka vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām ir pirmajās līnijās ne tikai pandēmijas un tās seku novēršanā, bet arī tādu pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus un sagatavoties pakāpeniskai un ilgtspējīgai atveseļošanai;

4.

norāda, ka iedzīvotāji visā Eiropas Savienībā vēršas pie publiskajām iestādēm, dalībvalstīm, reģioniem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, aicinot palīdzēt viņiem tikt galā ne tikai ar Covid-19 pandēmijas sekām, bet arī ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, uz ko tiecas ES, un patlaban arī ar Ukrainas kara sekām;

5.

uzsver, ka dažās dalībvalstīs jau pirms Covid-19 krīzes bija vērojama ievērojama neveikto investīciju uzkrāšanās, piemēram, infrastruktūras atjaunošanas un ēku renovācijas jomā, un ka publiskās investīcijas tika atliktas, lai finansētu krīzes pārvarēšanu; tomēr, jo ilgāk šīs investīcijas tiek atliktas, jo dārgākas tās kļūst;

6.

konstatē, ka Eiropas Savienībā iestājies izšķirošs brīdis un ka tai ir jāatrod veidi un līdzekļi, kā nodrošināt ES iedzīvotāju kohēziju un labklājību;

Reakcija uz krīzi

7.

atzinīgi vērtē Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE programmas) panākumus, kuru finansē ar Eiropas Komisijas emitētajām obligācijām, un prasa Komisijai veikt atbilstošus turpmākus pasākumus, iesniedzot Balto grāmatu, kurā, balstoties uz SURE programmas novērtējumu, būtu izklāstīti iespējamie politikas pasākumi pastāvīga ES bezdarba pārapdrošināšanas mehānisma ieviešanai;

8.

atzinīgi vērtē arī panākumus saistībā ar NextGenerationEU emitētajām zaļajām obligācijām, kas ir pasaulē lielākās zaļo obligāciju emisijas un kas palīdzēs finansēt investīcijas klimata jomā, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM);

9.

atkārtoti pauž atbalstu Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vispārēja izņēmuma klauzulas aktivizēšanai, kas eurozonas vēsturē notika pirmo reizi; šai aktivizēšanai ir bijusi svarīga loma dalībvalstu, reģionu un vietējo un reģionālo pašvaldību reaģēšanā uz šo krīzi, paverot iespēju pilnībā izmantot publiskos budžetus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas, it īpaši sociālās sekas;

10.

uzsver, ka karš Ukrainā ir parādījis, cik svarīga Eiropas Savienībai ir enerģētiskā neatkarība, un ka ir jāpaātrina enerģētikas pārkārtošana; tomēr pauž bažas par to, ka, Taksonomijas regulā gāzi un kodolenerģiju klasificējot kā ilgtspējīgu enerģiju, tiks radīti stimuli, kas ir pretrunā straujai atjaunīgo energoresursu izmantojuma izvēršanai;

11.

pauž nožēlu par to, ka šo pasākumu rezultātā ir palielinājies valsts parāds: valsts parāda līmenis 2020. gadā palielinājās par 13 procentpunktiem, sasniedzot 92 % no IKP Eiropas Savienībā kopumā un 100 % eurozonā (2);

12.

uzskata: ja pašreizējā ekonomikas pārvaldības satvarā un, ņemot vērā enerģētikas krīzi, ģeopolitisko nestabilitāti un atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas, SIP vispārēja izņēmuma klauzula tiktu inaktivēta, pieprasītā parāda samazināšana nozīmētu atgriešanos pie taupības politikas un tādējādi radītu milzīgas ekonomiskās, sociālās un vidiskās izmaksas; tādēļ prasa vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanu turpināt tikmēr, kamēr nav pēc iespējas ātrāk ieviests pārskatīts ekonomikas pārvaldības satvars;

13.

atbalsta Eiropas Fiskālās padomes vērtējumu, ka ir jāveic SIP reforma, lai panāktu valsts parāda ilgtspēju, un jāparedz galvenais darbības noteikums – periodisks publisko izdevumu maksājums –, lai pakāpeniski samazinātu parāda attiecību līdz pieņemamam līmenim tādā tempā, kas pielāgots valsts apstākļiem (3);

Pārskatīts pārvaldības satvars

14.

uzsver, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības satvars būtiski ietekmē visus pārvaldības līmeņus un it īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, kas atbild par gandrīz vienu trešo daļu no publiskajiem izdevumiem un par vairāk nekā pusi no publiskajām investīcijām Eiropas Savienībā kopumā (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm) (4);

15.

atkārtoti norāda, ka SIP un citiem pašreizējā ES ekonomikas pārvaldības satvara elementiem piemīt pieci būtiski trūkumi: nevēlama procikliska ietekme, liela sarežģītība, efektivitātes un rezultativitātes trūkums, ar ilgtspējīgu attīstību un labbūtību saistītu rādītāju nepietiekama vērā ņemšana, kā arī pārredzamības un demokrātiskās leģitimitātes trūkums;

16.

uzskata, ka pārskatītajam ES ekonomikas pārvaldības satvaram jānodrošina pārredzama politikas veidošana, kurā būtu iesaistīts Eiropas Parlaments un valstu parlamenti un – atkarībā no dalībvalstu iekšējām kompetencēm – parlamentārās asamblejas, kurām ir likumdošanas pilnvaras. Ir arī jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās kopienas iesaiste;

17.

uzskata, ka šajā pārskatītajā satvarā ir jāņem vērā arī ļoti augstais valsts parāda līmenis, kas jāpazemina pakāpeniski, jo vienas dienas laikā to nevarēs būtiski samazināt sakarā ar Covid-19 krīzi, izmaksām saistībā ar dabas katastrofām un citiem ārkārtas apstākļiem, lielajām atšķirībām starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē, jauno makroekonomisko situāciju (ļoti zemas vai pat negatīvas obligāciju likmes, monetārās politikas ierobežojumi, kā arī liela nenoteiktība attiecībā uz inflāciju, procentu likmēm un darba tirgu), nepieciešamību izvairīties no taupības politikas, kā arī sakarā ar vidiskajām, enerģētiskajām, tehnoloģiskajām un sociālajām prioritātēm;

18.

atkārtoti uzsver savu nostāju, ka nodokļu jautājumos jāatsakās no vienprātīgas lēmumu pieņemšanas, lai Eiropas Savienībai ļautu pieņemt nepieciešamos lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu tāpat kā citās rīcības jomās, jo tas nodrošinās progresu cīņā pret nodokļu režīma ļaunprātīgu izmantošanu un pavērs iespēju informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Šāds nosacījums joprojām respektēs valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pilnvaras iekasēt nodokļus un noteikt nodokļu likmes;

19.

vēlreiz uzsver, ka valstu valdībām, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem jāspēj skaidri saprast piemērojamos noteikumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas nostāju par labu vienkāršotiem fiskālajiem noteikumiem, kuros izmanto novērojamus rādītājus; atgādina, ka vēl jo svarīgāk ir integrēt cikliski pielāgotu pretciklisku stabilizāciju;

20.

uzskata, ka pārvaldības satvaram, kura mērķis ir nodrošināt stabilu budžetu, ir jābalstās ne tikai uz pamatotiem izdevumiem, bet arī stabiliem un līdzsvarotiem ieņēmumiem; atgādina, ka Eiropas Savienībā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana nodokļu jomā ik gadu atņem valstu budžetiem vairākus simtus miljardu euro un ka viens no galvenajiem jautājumiem, kuru atbalsta vislielākais ES iedzīvotāju skaits, ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā ar aktīvāku ES rīcību;

21.

uzskata, ka ekonomikas pārvaldības pamatā jābūt līdzsvaram starp rādītājiem, kas saistīti ar budžeta disciplīnu, un sociālās kohēzijas, infrastruktūras un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanas visiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības un labbūtības rādītājiem; tāpēc uzskata: atbilstoši makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai (MNNP), kas ietver daudzveidīgākus rādītājus, tostarp bezdarba līmeni, reformētajā ekonomikas pārvaldībā ir jāņem vērā arī citi vidiskie un sociālie mērķi; šie apsvērumi nedrīkst palikt otrajā plānā salīdzinājumā ar rādītājiem, kas saistīti ar budžeta disciplīnu;

22.

no jauna ierosina paplašināt MNNP, iekļaujot tajā papildu rādītājus, kas attiecas uz reģionālajām atšķirībām, un uzskata, ka tajā varētu arī ņemt vērā progresu, kas gūts ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, jo tie aptver ne tikai vides aizsardzību, bet arī sociālus, ekonomikas un pārvaldības kritērijus, kurus atbalsta 193 valstis visā pasaulē;

23.

norāda, ka dalībvalstu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ietvaros veiktajiem korektīvajiem pasākumiem dažādos reģionos ir atšķirīga ietekme un tie ir īpaši nelabvēlīgi reģionos ar mazāk diversificētu ekonomiku, piemēram, tālākajos reģionos, kuros ir strukturāli un ārkārtēji ierobežojumi, kas noteikti LESD 349. pantā. Šie reģioni ir ļoti jutīgi pret ārējiem satricinājumiem, un sašaurinošai ekonomikas politikai šajos reģionos ir lielāka ietekme uz ieguldījumu un nodarbinātības samazināšanos;

Publisko investīciju pārdomāta veicināšana

24.

joprojām uzskata, ka publisko investīciju straujais kritums pēc eirozonas krīzes daļēji notika ES ekonomikas pārvaldības satvara dēļ, jo tajā nav pietiekami nošķirti kārtējie izdevumi un ilgtermiņa investīciju izdevumi; laikposmā no 2009. līdz 2018. gadam publiskās investīcijas Eiropas Savienībā kopumā samazinājās par 20 % attiecībā pret IKP; vietējo un reģionālo pašvaldību veiktās investīcijas samazinājās gandrīz par 25 % un vairākās dalībvalstīs, kuras krīze skāra vissmagāk, – par 40 % vai vairāk (5); uzskata, ka ir obligāti jāizvairās no šāda scenārija atkārtošanās pēc Covid-19 krīzes; vietējā un reģionālajā līmenī veiktās investīcijas var izšķiroši sekmēt ekonomikas atveseļošanu;

25.

atgādina, ka Eiropas Fiskālā padome ir konstatējusi, ka dalībvalstīs ar augstu publisko investīciju līmeni bija tendence to ievērojami samazināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras laikā (6) un arī pati Komisija ir norādījusi, ka budžeta struktūra nav novērsusi investīciju kritumu (7);

26.

norāda, ka jau atzinumā par 2015. gada skaidrojošo paziņojumu par šo tematu (8) RK pauda uzskatu, ka SIP paredzētais elastīgums investīciju jomā ir pārāk ierobežojošs un ierobežots. Turklāt to bija pieprasījušas tikai divas dalībvalstis, un pat šajos gadījumos tam bija tikai minimāla ietekme;

27.

uzsver, ka tajā pašā laikā ES saskaras ar milzīgām finansējuma vajadzībām, lai reaģētu uz galvenajiem pašreizējiem izaicinājumiem: pēc Komisijas aplēsēm ir vajadzīgi 650 miljardi gadā zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai vien (9), kā arī gandrīz 200 miljardi gadā sociālajai infrastruktūrai (10);

28.

uzskata, ka pašreizējā ārkārtas investīciju nepieciešamības kontekstā atturēšana no publisko – arī vietējo un reģionālo pašvaldību – investīciju deficīta finansēšanas (kā paredzēts pašreizējā finanšu shēmā) var stimulēt investīciju nepietiekamību, kaitējot nākamajām paaudzēm un nākotnes mērķiem, tādiem kā ES mērķi klimata jomā;

29.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot skaidri atzinusi, ka pārvaldības satvaram ir jāveicina investīcijas un it īpaši zaļās, digitālās un izturētspēju vairojošas publiskās investīcijas;

30.

atkārtoti pauž savu vairākkārt izteikto prasību ievērot līdzfinansēšanas “zelta likumu”, proti, strukturālajos, publiskajos vai tiem pielīdzinātajos izdevumos, kā tie definēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, neietvert tos publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un pašvaldības tērē kā struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējumu saskaņā ar attiecīgajiem ES līdzfinansējuma ierobežojumiem; uzsver, ka publiskās pārvaldes ieguldījumi, piemēram, tie, kas sekmē ilgtspējīgu zaļo, digitālo un sociālo pārkārtošanos un Eiropas konkurētspējas saglabāšanu, ir svarīgi nākamajām paaudzēm un tāpēc, vērtējot publiskās pārvaldes ieguldījumus, attieksmei pret tiem vajadzētu būt atbilstošai;

31.

uzsver, ka, ņemot vērā strukturālo un investīciju fondu atbalstīto projektu veidu, šāds līdzfinansējuma “zelta likums” automātiski būtu īpaši atbalstošs centienos pārvarēt pašreizējos lielos izaicinājumus un īstenot Eiropas prioritātes. To vidū ir ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, noturības stiprināšana, sociālās, vides un digitālās politikas īstenošana u. c. Labvēlīga attieksme pret tām finanšu shēmā tādējādi stiprinātu Eiropas rīcībpolitiku vispārējo saskaņotību;

32.

aicina Komisiju, kad tā, ņemot vērā Covid-19 radīto kaitējumu ekonomikai un budžetam, būs koriģējusi savus priekšlikumus, nākt klajā ar Balto grāmatu par pārskatītu ekonomikas pārvaldību, kuras pamatā, iespējams, būtu šādas līdzsvarota budžeta normas ieviešana saskaņā ar attiecīgajiem ES līdzfinansējuma ierobežojumiem. Komisijai novērtējumā būtu jāņem vērā arī citi instrumenti, piemēram, noteikums par izdevumiem, kas, balstoties uz ekonomikas izaugsmes tendencēm un parāda līmeni, ierobežo kopējo valdības izdevumu ikgadējo pieaugumu un var kalpot, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos, palielinot pārredzamību, samazinot administratīvo slogu un panākot līdzsvaru starp budžeta disciplīnu un pietiekamas publisko ieguldījumu spējas saglabāšanu;

33.

atgādina, ka šādi izdevumi būtībā ir ES vispārējas nozīmes investīcijas ar pierādītu sviras efektu ilgtspējīgas izaugsmes un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā;

34.

aicina ieviest arī zaļo un sociālās kohēzijas “zelta likumu”, kas no pārskatiem ļautu izslēgt publiskās investīcijas projektos, kuru mērķis ir sekmēt pāreju uz ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu sabiedrību, kā noteikts ilgtspējīgas attīstības mērķos un zaļajā kursā, ņemot vērā, ka šādas investīcijas ir atzītas par īpaši nozīmīgām ne tikai saistībā ar atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, bet arī lai nodrošinātu nākamo paaudžu labklājību un dzīves kvalitāti;

35.

uzskata, ka vēl viens risinājums varētu būt vietējo un reģionālo pašvaldību sektora atbrīvošana no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu piemērošanas. 2019. gadā publiskie ieguldījumi šajā sektorā Eiropas Savienības līmenī sasniedza 49,2 % no visiem publiskajiem ieguldījumiem (11), savukārt Eiropas Savienības vietējo pašvaldību sektora bruto parāds ir tikai 6,0 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (12), tāpēc tas nav liela valstu parāda cēlonis. Turklāt vietējo pašvaldību sektors uzņemas parādsaistības tikai investīciju veikšanai, nevis makroekonomikas stabilizēšanai ar kārtējiem izdevumiem, un vietējās pašvaldības ir pakļautas iekšējai budžeta kontrolei, ko veic reģionālās vai valsts iestādes. Komiteja visnotaļ mudina Komisiju apsvērt iespēju atbrīvot vietējās pašvaldības no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu piemērošanas;

36.

uzskata, ka kopumā ir jāņem vērā princips “nekaitēt kohēzijai”, kas iekļauts Komisijas paziņojumā par Astoto kohēzijas ziņojumu; lai nodrošinātu kohēzijas politikas un citu ES politikas jomu savstarpēju papildināmību un sinerģiju, tādējādi izvairoties gan no konverģences procesa apgrūtināšanas, gan no reģionālo atšķirību palielināšanās;

37.

aicina Komisiju līdz 2022. gada beigām iesniegt leģislatīvu priekšlikumu par ekonomikas pārvaldības satvara pārstrādāšanu, it īpaši pamatojoties uz minēto “zelta likumu” ieviešanu, ko papildinātu noteikums par izdevumiem, kurš var nodrošināt līdzsvaru starp budžeta disciplīnu un pietiekamas publiskās ieguldījumu spējas saglabāšanu;

38.

tomēr, lai nodrošinātu valdību atzīto izdevumu atbilstību kādam no “zelta likumiem”, ierosina to piemērošanu stingri uzraudzīt divos līmeņos: neatkarīgo valsts fiskālo padomju līmenī un Eiropas Fiskālās padomes līmenī, kura iesniegs publiskus gada ziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam;

Pamatos pārskatīts Eiropas pusgads

39.

atgādina, ka ekonomikas pārvaldībai, kas praksē tiek īstenota, izmantojot Eiropas pusgada koordinācijas ciklu, trūkst efektivitātes un rezultativitātes reformu veikšanā;

40.

uzsver arī, ka ES tiesību aktos nekad nav bijis definēts Eiropas pusgada ietvaros apsvērto reformu tvērums, it īpaši to pamatotība un pievienotā vērtība ES līmenī. Šāda nedefinēšana ierobežo iespējamo mijiedarbību starp valstu līmenī veiktajām reformām un ES politiku (finanšu tiesību akti un programmas) un ir problemātiska saistībā ar subsidiaritātes principu;

41.

uzskata, ka Eiropas pusgadam ir jābūt satvaram, kas – uz līdztiesīgiem pamatiem un sinerģijā ar tā ekonomiskajiem un budžeta mērķiem – ļauj īstenot vides un sociālās kohēzijas prasības, kuras noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), ko ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam;

42.

pauž stingru pārliecību, ka tās priekšlikums par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai Eiropas pusgadā (13) var labot Eiropas pusgada efektivitātes un rezultativitātes trūkumu, vairāk ņemot vērā vietējo un reģionālo situāciju, un ka minētā priekšlikuma īstenošana joprojām ir nepieciešama, it īpaši tāpēc, ka valstu plāni ANM kontekstā daļēji balstās uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros;

43.

uzskata, ka šāda divējāda Eiropas pusgada pārorientēšana gan attiecībā uz tā mērķiem, gan darbības procesiem var stiprināt tā demokrātisko leģitimitāti un ES ekonomikas pārvaldības satvaru kopumā, kas joprojām ir pārāk vājš.

---

(1)  Eiropas Reģionu komiteja, Gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs 2020. gadā, 2020. gada 12. oktobris, un Gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs 2021. gadā, 2021. gada 12. oktobris.

(2)  Eiropas Komisija, “Eiropas ekonomikas prognoze, 2021. gada rudens” (dokuments angļu valodā), Iestāžu dokuments Nr. 160, 2021. gada novembris.

(3)  Sk. Eiropas Fiskālās padomes 2021. gada ziņojumu: https://bit.ly/3HqqvIQ (angļu valodā).

(4)  2018. gada skaitļi. Avoti: Eurostat, datu kodi: TEC00023 un TEC00022.

(5)  Eurostat, datu kods: TEC00022.

(6)  Eiropas Fiskālā padome, Assessment of EU fiscal rules with a focus on the six and two-pack legislation (ES fiskālo noteikumu novērtējums, galveno uzmanību pievēršot sešu un divu tiesību aktu kopumam, pieejams angļu valodā), 76. lpp.

(7)  Eiropas Komisija, “Ekonomikas pārvaldības pārskats” (COM(2020) 55 final, 2020. gada 5. februāris).

(8)  RK atzinums “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem” (dokuments COR-2015-01185) (OV C 313, 22.9.2015., 22. lpp.), ziņotāja: Olga Zrihen (BE/PSE), pieņemts 2015. gada 9. jūlijā.

(9)  Eiropas Komisija, “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību” (COM(2021) 662 final, 2020. gada 19. oktobris).

(10)  Eiropas Komisija, Commission Staff Working Document: Identifying Europe’s recovery needs (Komisijas dienestu darba dokuments “Eiropas atveseļošanas vajadzību identificēšana”, angļu valodā) (SWD(2020) 98 final, 2020. gada 27. maijs).

(11)  Avots: Eurostat valstu konti.

(12)  Avots: Eurostat valstu konti.

(13)  RK atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai” (dokuments COR-2016-05386) (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.), ziņotājs: Rob Jonkman (NL/ECR), pieņemts 2017. gada 11. maijā.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšana starptautiskām grupām Savienībā”

(2022/C 301/08)

Galvenais ziņotājs: Federico BORGNA (IT/PSE) Atsauces dokuments: Priekšlikums Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā COM(2021) 823 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse , taču būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu jāattiecina tikai uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir vismaz 750 000 000  EUR. Šī robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti. Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, tiek dēvētas par sastāvā esošām vienībām. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu bezpeļņas vienības un vienības, kas veic darbības vispārējās interesēs un kas minēto iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Lai aizsargātu minētās intereses, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības, starptautiskas organizācijas, bezpeļņas organizācijas un pensiju fondi . No direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī ieguldījumu fondi un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrības, ja tās atrodas īpašumtiesību ķēdes augšgalā, jo šīm tā dēvētajām caurplūsmas vienībām gūtie ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem īpašnieku līmenī.

Ir jānodrošina, ka tiek novērsta nodokļu apiešanas prakse. Vienlaikus būtu arī jāizvairās no nelabvēlīgas ietekmes uz mazākiem SU iekšējā tirgū. Tādēļ šī direktīva būtu jāattiecina tikai uz vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā un kuras ir daļa no SU grupām vai lielām vietējām grupām, kas sasniedz gada konsolidēto ieņēmumu robežvērtību, kura ir vismaz 750 000 000  EUR. Šī robežvērtība būtu saderīga ar robežvērtību, ko paredz spēkā esošie starptautiskie nodokļu noteikumi, piemēram, noteikumi par pārskatu sniegšanu par katru valsti. Vienības, uz kurām atteicas šīs direktīvas piemērošanas joma, tiek dēvētas par sastāvā esošām vienībām. Atsevišķas vienības būtu jāizslēdz no darbības jomas, pamatojoties uz to konkrēto mērķi un statusu. Izslēgtās vienības būtu bezpeļņas vienības un vienības, kas veic darbības vispārējās interesēs un kas minēto iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu apliekamas ar nodokli dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta. Lai aizsargātu minētās intereses, no šīs direktīvas darbības jomas ir jāizslēdz valdības struktūrvienības (tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības un šo pašvaldību apvienības) , starptautiskas organizācijas, bezpeļņas organizācijas un pensiju fondi .

Pamatojums

Pašsaprotams.

2. grozījums

2. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
a) valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija, pensiju fonds, ieguldījumu vienība, kas ir galīgais mātesuzņēmums, un nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas ir galīgais mātesuzņēmums, vai	a) valdības struktūrvienība (tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības un šo pašvaldību apvienības) , starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija , pensiju fonds ;

Pamatojums

Precizējums. Pašsaprotams.

3. grozījums

3. panta 31. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
d) valdības struktūrvienībai, starptautiskai organizācijai, bezpeļņas organizācijai , pensiju fondam, ieguldījumu vienībai, kas nav daļa no SU grupas, vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai, ciktāl dividende tiek saņemta saistībā ar pensiju fonda darbībām, kas ir apliekamas ar nodokli tāpat kā pensiju fonds ;	d) valdības struktūrvienībai (tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un šo pašvaldību apvienībām) , starptautiskai organizācijai, bezpeļņas organizācijai , pensiju fondam ;

Pamatojums

Precizējums. Pašsaprotams.

4. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
UTPR piemērošana SU grupā	UTPR piemērošana SU grupā
Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, kas nepiemēro kvalificētu ienākuma iekļaušanas noteikumu, dalībvalsts nodrošina, ka tās sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā, tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērots virsnodoklis par fiskālo gadu (“UTPR virsnodoklis”) par summu, kas iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu. Sastāvā esošām vienībām, kas ir ieguldījumu vienības un pensiju fondi, nepiemēro UTPR virsnodokli.	Ja SU grupas galīgais mātesuzņēmums atrodas trešās valsts jurisdikcijā, kas nepiemēro kvalificētu ienākuma iekļaušanas noteikumu, dalībvalsts nodrošina, ka tās sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir Savienībā, tajā dalībvalstī, kurā ir to atrašanās vieta, tiek piemērots virsnodoklis par fiskālo gadu (“UTPR virsnodoklis”) par summu, kas iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu. Pensiju fondi nav apliekami ar UTPR virsnodokli.

Pamatojums

Pašsaprotams.

5. grozījums

12. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
UTPR piemērošana GMU jurisdikcijā	UTPR piemērošana GMU jurisdikcijā
Ja SU grupas galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir zemu nodokļu jurisdikcijā, dalībvalsts nodrošina, ka tās sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, tiek piemērots UTPR virsnodoklis par fiskālo gadu un par summu, kas iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu, attiecībā uz sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuru atrašanās vieta ir galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai šī jurisdikcija piemēro kvalificētu ienākuma iekļaušanas noteikumu. Sastāvā esošās vienības, kas ir ieguldījumu vienības un pensiju fondi, nav apliekamas ar UTPR virsnodokli.	Ja SU grupas galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta ir zemu nodokļu jurisdikcijā, dalībvalsts nodrošina, ka tās sastāvā esošajām vienībām, kuru atrašanās vieta ir dalībvalstī, tiek piemērots UTPR virsnodoklis par fiskālo gadu un par summu, kas iedalīta šai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu, attiecībā uz sastāvā esošajām zemu nodokļu vienībām, kuru atrašanās vieta ir galīgā mātesuzņēmuma jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, vai šī jurisdikcija piemēro kvalificētu ienākuma iekļaušanas noteikumu. Pensiju fondi nav apliekami ar UTPR virsnodokli.

Pamatojums

Pašsaprotams.

6. grozījums

36. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
b) valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds (kas nav pensiju pakalpojumu vienība), kas ir nodokļu rezidente jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem .	b) valdības struktūrvienība (tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības un šo pašvaldību apvienības) , starptautiska organizācija vai bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds.

Pamatojums

Precizējums. Pašsaprotams.

7. grozījums

37. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
c) valdības struktūrvienība, starptautiska organizācija, bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds (kas nav pensiju pakalpojumu vienība), kas ir nodokļu rezidente jurisdikcijā, kurā ir galīgā mātesuzņēmuma atrašanās vieta, un kam ir īpašumtiesības, kuras veido tiesības uz 5 % vai mazāk no galīgā mātesuzņēmuma peļņas un aktīviem .	c) valdības struktūrvienība (tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības un šo pašvaldību apvienības) , starptautiska organizācija vai bezpeļņas organizācija vai pensiju fonds.

Pamatojums

Precizējums. Pašsaprotams.

8. grozījums

53.a pants (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Eiropas Komisija pārskata tās rezultātus un var ierosināt grozījumus šajā direktīvā, it īpaši attiecībā uz apgrozījuma robežvērtības un minimālās nodokļa likmes definīcijas pielāgošanu atbilstīgi norisēm starptautiskajā līmenī.

Pamatojums

Tā kā, izstrādājot šo direktīvu, Eiropas Komisija nav veikusi ietekmes novērtējumu, pārskatīšana ir vēl jo svarīgāka, lai analizētu tās īstenošanas rezultātus un sekas.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (1);

2.

atkārtoti norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā ir paredzēta ilgtspējīga Eiropas attīstība, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, un ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantā ir paredzēts, ka Padome ar vienprātīgu lēmumu tiecas nodrošināt iekšējā tirgus izveidi un darbību un novērst konkurences izkropļojumus;

3.

uzskata, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) līdz šim paveiktais, izstrādājot pasākumus, ar kuriem apkarot nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu ārpus ES, var arī būtiski un pozitīvi ietekmēt vietējos un reģionālos apstākļus ne tikai pateicoties lielākiem nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs, bet arī nolūkā nodrošināt lielāku taisnīgumu un konkurētspēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri valsts un vietējā līmenī pašlaik atrodas nelabvēlīgākos fiskālos apstākļos, un labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību un darba ņēmējiem;

4.

pauž pārliecību, ka priekšlikuma par minimālo nodokļu līmeni ieviešana ir pirmais solis ceļā uz vienotas nodokļu sistēmas izveidi ES; tas ir ļoti nepieciešams, lai virzītos uz uzņēmumu pienācīgu konkurenci ES iekšējā tirgū, palielinātu Eiropas konkurētspēju un novērstu ražošanas centru patvaļīgu pārvietošanu vai slēgšanu, kas nopietni ietekmē darba ņēmējus, kuri ir spiesti meklēt jaunu darbu vai uzņemties nogurdinošu svārstsatiksmi, lai nezaudētu darbu;

5.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir, lai noteikumi nepalielinātu birokrātisko slogu uzņēmumiem, tādējādi kavējot to attīstību, it īpaši pētniecības un inovācijas jomā un klimatneitralitātē, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu nepieciešamo digitālo un zaļo pārkārtošanos;

Noteikumu pilnīga saskaņošana Eiropas Savienībā

6.

cer, ka direktīvas piemērošana tiks veikta visaptveroši un konsekventi starp ES dalībvalstīm, kā arī pilnībā saskaņā ar ESAO vienošanos: minimālo nodokļu noteikumu nesaskaņošana Eiropas Savienībā vai starp ES un trešām valstīm varētu būt par cēloni iespējamiem strīdiem par nodokļu dubulto uzlikšanu, kas tiešā veidā negatīvi skartu daudzus pasaules vadošos uzņēmumus un varētu ietekmēt to piegādātājus (bieži vien MVU) iekasēto nodokļu ieņēmumu, tirdzniecības un investīciju ziņā;

7.

uzskata, ka ir būtiski, lai ESAO piezīmes un papildu tehniskās detaļas par paraugnoteikumiem tiek iekļautas ES direktīvā visaptverošā veidā un lai tās netiktu pārsteidzīgi transponētas, tālākā perspektīvā neizslēdzot ar regulu noteiktus pasākumus;

8.

uzsver, ka direktīvas galīgajā redakcijā un tās turpmākajā piemērošanā liela nozīme ir kopīgai un nepārprotamai terminoloģijai: dažas no direktīvā izmantotajām jaunajām definīcijām varētu nebūt pilnībā saskaņotas ar definīcijām, kas jau ir noteiktas starptautiskajos tiesību aktos nodokļu jomā; lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, ļoti svarīgi būs veikt ES direktīvas tulkojumu kontrolpārbaudi ar mērķi panākt jēdzienu precīzu saskaņotību atsevišķu valstu tiesību aktos nodokļu jomā;

9.

attiecībā uz lielām nacionālām uzņēmumu grupām Komiteja prasa darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka jaunais minimālais nodoklis atbilst ES tiesību aktiem, lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības, un stingri mudina ieviest, ja iespējams, vienkāršošanas pasākumus, kas paredzēti šīm pilnībā nacionālajām uzņēmumu grupām. Pašlaik nav skaidrs, cik daudz Eiropas Savienībā ir pilnībā nacionālu grupu un kādas būtu šāda pasākuma fiskālās un administratīvās izmaksas;

Mijiedarbība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar trešām valstīm

10.

cer, ka, transponējot ESAO minimālo nodokli tiesību aktos, ES pastāvīgi apspriedīsies ar saviem globālajiem partneriem un īstenos savas politiskās pamatnostādnes, lai novērstu to, ka ES uzņēmumiem jāpilda stingrāki noteikumi nekā to tiešajiem konkurentiem, jo tas nozīmētu mazāk atvērtu ES uzņēmējdarbības vidi ar zemāku ekonomisko izaugsmi, mazāku darbvietu skaitu, ierobežotām spējām un resursiem, kas ļautu reaģēt uz inovācijas izaicinājumiem. It īpaši Komiteja uzskata, ka ASV nepiedalīšanās pirmajā pīlārā varētu apdraudēt ESAO vienošanās mērķi un līdzsvaru kopumā;

11.

prasa, lai ES cieši uzrauga otrā pīlāra sistēmas ieviešanas ietekmi uz ieguldītāju un uzņēmumu rīcību, lai saprastu, kā jaunie noteikumi ietekmēs investīcijas, nodarbinātību, izaugsmi, tirdzniecību vai fiskālo slogu. Šāda uzraudzība ir būtiska, lai novērstu negatīvu ietekmi uz darba ņēmējiem (zemākas algas), patērētājiem (augstākas cenas) vai akcionāriem (zemākas dividendes). Tā kā ir vitāli svarīgi, ka visi galvenie ES tirdzniecības partneri piemēro minimālo nodokli, trešajām valstīm ir jāpielāgojas starptautiskajiem noteikumiem tā, lai ES uzņēmumiem netiek piemērots stingrāks režīms nekā citiem, atstājot tos nekoordinētas globālas sistēmas varā;

12.

uzsver, ka nepietiekami apliktu maksājumu noteikums (UTPR) zināmā mērā var ierobežot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp uzņēmumiem, taču tas situāciju pilnībā neatrisina, it īpaši tāpēc, ka šo noteikumu ir ļoti sarežģīti piemērot praksē un tas varētu padarīt ES mazāk pievilcīgu tādās jomās kā pētniecības un izstrādes darbības vai investīcijas enerģētikas un klimata pārkārtošanā;

13.

uzskata, ka būtiski ir novērst iespējamo nodokļu dubultu uzlikšanu ES uzņēmumiem, piemēram, koordinācijas trūkuma dēļ starp ES nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) vai ienākuma iekļaušanas noteikumu (IIR) un ASV nodokļu bāzes samazināšanu un ļaunprātīgas rīcības novēršanu nodokļu jomā (BEAT) vai globāliem nemateriāliem ar zemu nodokli apliktiem ienākumiem (GILTI);

Saskaņošana ar stimuliem un citiem ES nodokļu noteikumiem

14.

iesaka: saistībā ar uzņēmumu peļņas aplikšanas ar nodokļiem būtisku samazināšanu ES līmenī (uz pusi pēdējo 25 gadu laikā), būtu jāizvērtē daudzie pēdējo desmit gadu laikā veiktie pasākumi cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī jānovērtē to efektivitāte, lietderība, saskaņotība un ES pievienotā vērtība attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem (tostarp to, kā dalībvalstis šos tiesību aktus ir īstenojušas savā revīzijas darbībā);

15.

aicina Komisiju izvērtēt, vai 2017. gada ES strīdu izšķiršanas mehānismu var izmantot otrajam pīlāram vai arī ir vajadzīgi grozījumi;

16.

uzskata, ka Komisijai un dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāatjaunina un jāpārveido savas nodokļu sistēmas tā, lai nodrošinātu, ka tās joprojām var veicināt (zaļo) inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību. Pēdējās desmitgadēs valstis ir izstrādājušas un ieviesušas dažādus valsts nodokļus un vairākus stimulus, lai sekmētu nodarbinātību un inovāciju vietējā ekonomikā. Visjaunākā un nozīmīgākā parādība ir tādu nodokļu atvieglojumu palielināšana, kas īpaši paredzēti klimata aizsardzības, energoapgādes drošības un pētniecības un izstrādes veicināšanai saskaņā ar ES zaļo kursu: daži nodokļu atvieglojumi, ko pašlaik izmanto dalībvalstīs, pēc direktīvas ieviešanas vairs nebūs iespējami vai būs mazāk pievilcīgi investīciju ziņā. Tāpēc būtu lietderīgi, ka Komisija sagatavotu rokasgrāmatu, kurā būtu precizēts, kā izstrādāt turpmākus nodokļu atvieglojumus saskaņā ar otrā pīlāra prasībām (piemēram, stimuli, kas piedāvā algas nodokļu vai sociālo iemaksu samazinājumus pētniekiem, vai paātrināta nolietojuma atskaitījumi, kas veicina investīcijas);

17.

uzskata, ka ES valstīm joprojām jānodrošina nodokļu atvieglojumi ārvalstu investīciju piesaistīšanai, taču ar nosacījumu, ka tie stimulē reālās ekonomikas darbību, pieņemot darbā vairāk darbinieku, maksājot vairāk darba ņēmējiem vai investējot materiālajos aktīvos; daudznacionāli uzņēmumi savās vērtību ķēdēs balstās arī uz vietējo MVU ražošanas faktoriem, un to klātbūtne var vēl vairāk pozitīvi ietekmēt vietējo uzņēmējdarbības vidi;

18.

atbalsta uzņēmēju prasību ieviest paredzēto sankciju piemērošanas testēšanas posmu, piemēram, pirmajā īstenošanas gadā, lai tādējādi visiem uzņēmumiem dotu iespēju apgūt jaunos noteikumus un lai neatbilstīgiem uzņēmumiem piemērotās sankcijas būtu samērīgas un neskartu subjektus, kuru pienākumu neizpildes iemesls ir procedūru novēlota pielāgošana, nevis krāpniecisks nolūks;

19.

attiecībā uz iesniegšanas pienākumiem iesaka ar uzņēmumiem saistītu informāciju izpaust tikai oficiālā informācijas apmaiņā starp nodokļu administrācijām, ievērojot stingru konfidencialitāti un atbilstošus izmantošanas nosacījumus, lai novērstu sensitīvas informācijas nekontrolētu noplūdi un ievērotu pārredzamības prasības, kā noteikts ESAO “Padomes ieteikumā par kopēju pieeju oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un par vides un sociālo jautājumu pienācīgu izpēti”;

20.

vēlas, lai tiktu ieviesti administratīvie vienkāršojumi, kas varētu ierobežot atbilstības jaunajiem noteikumiem nodrošināšanas izmaksas gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm: būtu jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu. Noteikumi, kas nav pārmērīgi apgrūtinoši, var ne tikai saīsināt nepieciešamo pārejas periodu, bet arī atvieglot uzņēmējiem jauno noteikumu apgūšanu un vienkāršot nodokļu iestādēm jauno noteikumu faktiskas piemērošanas pārbaudi.

---

(1)  COM(2021) 823 final.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas universitāšu stratēģija”

(2022/C 301/09)

Ziņotājs: Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas pilsētas mērs Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas universitāšu stratēģija” COM(2022) 16

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības apņemšanos veicināt izcilību izglītībā un atbalstu, kuru tā sniedz; šajā saistībā uzsver Eiropas universitāšu stratēģijas būtisko lomu saistībā ar augstākās izglītības dokumentu kopumu, kas dos iespēju līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu;

2.

uzsver, ka civilizācija, kas stiprina Eiropas demokrātiskās vērtības, var pastāvēt tikai tad, ja tā iegulda cilvēkkapitālā. Izcila izglītības sistēma, kuras centrā ir spēcīgas universitātes, ir mūžizglītības pamats;

3.

uzsver, ka ir svarīgi paaugstināt izglītības un pētniecības kvalitāti Eiropas universitātēs un gan vietējā, gan reģionālajā līmenī nodrošināt atbalstu, kas vajadzīgs šajā stratēģijā minēto mērķu sasniegšanai;

4.

atzīst to svarīgo lomu, kāda ir universitātēm sabiedrībā, to ieguldījumu ilgtspējīgā, noturīgā, iekļaujošā un uz dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiskām vērtībām balstītā attīstībā. Universitāšu loma ir vēl lielāka krīzes laikā, kad tās var palīdzēt krīzi pārvarēt un veicināt atgūšanos pēc tās (1);

5.

uzsver universitāšu izšķirošo lomu globālo problēmu risināšanā. ES jau sen ir uzsvērusi nepieciešamību veicināt ciešāku saikni starp pētniecību, mācīšanu, mācīšanos un inovāciju universitātēs un vienlaikus labāk finansēt universitātes, lai konsolidētu vajadzīgo kvalitātes līmeni. Universitātēm kā jaunu pētniecības zināšanu avotam un inovācijas veicinātājām ir izšķiroša nozīme ES misijās konstatēto neatliekamo sabiedrības problēmu risināšanā;

6.

aicina pievērst uzmanību tam, ka universitātes ir jāuzskata par būtisku Eiropas kultūras elementu un ka stratēģiska priekšrocība ir universitāšu sektora daudzveidība – tas ietver, piemēram, izglītības iestādes, pētniecības institūtus un profesionālās skolas;

7.

atzīmē, ka universitāšu klātbūtne vietējā un reģionālā līmenī bieži vien rada ievērojamas konkurētspējas priekšrocības kopienām, kurās tās atrodas (2). Ieguldītājiem, piemēram, interesē kopienas, kurās ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks un kurās ir iespējama sadarbība ar akadēmisko vidi, tehnoloģiju un prasmju pārnese no universitātēm uz uzņēmējdarbības sektoru. Universitātes klātbūtne rada ievērojamus ienākumus arī attiecīgajās vietējās kopienās (3), jo studenti, pasniedzēji un citi personāla locekļi tērē būtiskas naudas summas vietējos veikalos un uzņēmumos (patēriņa jomā tiešām pastāv šāds universitāšu radīts multiplikatora efekts). Līdztekus šiem pozitīvajiem, ekonomiskos lielumos izsakāmajiem ieguvumiem universitāšu klātbūtne pilsētās rada kosmopolītisku vidi, kuru raksturo starptautisko studentu un pasniedzēju klātbūtne, kā arī tādas vērtības kā, piemēram, tolerance, kultūras, reliģiju un etniskā daudzveidība (4);

8.

pauž gandarījumu par Eiropas universitāšu stratēģijā piedāvāto vairāklīmeņu pieeju, kurā ir paredzēts Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī saskaņot publiskās politikas mērķus un investīcijas; tomēr uzsver, ka izteiktāka vietējā un reģionālā dimensija nākotnē pozitīvi ietekmētu ideālās universitātes modeļa izstrādi un īstenošanu;

9.

uzsver, ka ir svarīgi veidot stratēģiskas partnerības starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un universitātēm, tostarp vietējās un reģionālās attīstības stratēģiju izstrādes procesā. Universitātēm ir izšķiroša loma tādu vietēji balstītu ekosistēmu attīstībā, kurām pārdomātas reģionālās specializācijas stratēģijas nodrošina stabilu pamatu;

10.

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var atbalstīt universitātes un šajā nolūkā radīt un uzlabot vietējos un reģionālos apstākļus (piekļuve dažādiem infrastruktūras un pakalpojumu veidiem, dzīves kvalitāte un iekļaujoša vide), kas var uzlabot universitāšu globālo konkurētspēju;

11.

uzsver, ka Eiropā jau pastāv izcilas dažādu dalībvalstu universitāšu sadarbības tradīcijas, īstenojot ERASMUS+ programmu, un ka tās ir jāturpina;

12.

atzīmē, ka universitāšu loma sabiedrībā mainās un ka universitātes papildus tradicionālajām funkcijām (kas pārsvarā saistītas ar izglītību un pētniecību) uzņemas jaunas (5). Pašlaik universitātes sevi pārdefinē un izvēlas kļūt par vadošo spēku tādās jomās kā tehnoloģiskā un sociālā inovācija, uzņēmējdarbība un tehnoloģiju pārnese uz tautsaimniecību. Tās vairs nenorobežojas no kopienām un sabiedrības, bet integrējas kopienās un kļūst par ieinteresētajām personām, kas spēj sekmēt centienus rast sabiedrības problēmu risinājumus (6);

13.

uzsver, ka universitātes ir nozīmīgas Savienībai īpaši svarīgu mērķu, piemēram, zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanas veicinātājas. Tām šajās jomās ir liela zinātība, un vienlaikus tās var arī izmantot un izplatīt attiecīgos labas prakses piemērus vietējās kopienās, kurās tās atrodas;

14.

atzīmē, ka universitātes var rast risinājumus un radīt instrumentus, kas dod iespēju novērst noteiktas būtiskas problēmas, kas skar Eiropas Savienību. Viena no tām ir intelektuālā darbaspēka emigrācija (7) un lauku iedzīvotāju aizplūšana. Intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvās sekas un intelektuālā darbaspēka mobilitāte ir cieši saistīta ar sadarbību un partnerībām starp universitātēm, vietējām un reģionālajām kopienām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka ir ievērojami vairāk jācenšas mazināt zināšanu un inovācijas plaisu Eiropā un mazināt inovācijas plaisu starp Eiropu un ASV;

15.

iesaka, ka vietējā un reģionālajā līmenī ir ļoti svarīgi apzināt un pastāvīgi plašā mērogā izmantot labas prakses piemērus vietējo un reģionālo pašvaldību un universitāšu sadarbības jomā. Tāpēc dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību prioritāte ir tādu starptautisku tīklu izveide, kuru mērķis ir labas prakses izplatīšana, plaši iesaistot augstākās izglītības pārstāvjus. Šāda veida tīklu varētu integrēt Eiropas universitāšu stratēģijā;

16.

norāda, ka universitātes šajā pārveides procesā un laikā, kad tām nākas uzņemties jaunus pienākumus, saskaras ar grūtībām un šķēršļiem. Visizplatītākās visās dalībvalstīs varētu būt finansiālās grūtības. Tāpēc Komiteja ierosina izstrādāt ieguldījumu stratēģiju, kurā būtu ņemts vērā reģionu, valstu un Eiropas līmeņa finansējums, un aicina apsvērt partnerības starp publisko, privāto un bezpeļņas sektoru, lai varētu stiprināt Eiropas universitātes. RK arī norāda, ka pastāv problēmas, kas saistītas ar akadēmisko autonomiju un/vai politisko iejaukšanos būtiskos lēmumos par universitāšu finansēšanu, pasniedzēju pieņemšanu darbā un viņu atlasi, vārda brīvību, brīvu tematu izvēli un pētnieciskās darbības orientācijas brīvību, iespēju brīvi un bez cenzūras komunicēt par pētniecības rezultātiem;

17.

uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi piedalītos vietējo un reģionālo ekosistēmu stiprināšanā un veicinātu sadarbību un uzticēšanos starp dažādiem kopienu sektoriem. Komiteja norāda, ka vietējā un reģionālā līmenī universitātes ir jāuzskata par plašāku tādu ekosistēmu daļu, kas ietver daudzus un dažādus dalībniekus (8). Lai universitātes varētu nodrošināt jaunas prasmes, kas dod iespēju radoši risināt problēmas, izmantot tehnoloģijas un kopienā efektīvi komunicēt, būtiska ir sadarbība starp tām un ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem;

18.

atzīmē, ka universitāšu transnacionālās sadarbības paplašināšana un augstākās izglītības Eiropas dimensijas attīstība ir Eiropas universitāšu stratēģijas būtiskākas prioritātes. Tāpēc Komiteja uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var veikt pasākumus, lai vajadzības gadījumā atbalstītu universitāšu transnacionālu sadarbību (Erasmus+ iniciatīva “Eiropas universitātes” ir būtisks mehānisms tām universitātēm, kas tiecas uz izcilību). Vietējās un reģionālās pašvaldības var pārņemt stratēģijā ierosinātos labas prakses piemērus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva varētu tikt atzīta ne tikai universitāšu līmenī, bet arī attiecībās starp studentiem, pētniekiem un starpvalstu pasniedzējiem, no vienas puses, un vietējās pārvaldes iestādēm, no otras puses, piemēram, saistībā ar uzturēšanās atļaujām, sabiedriskā transporta biļetēm un muzeju apmeklēšanas iespējām);

19.

norāda, ka Eiropas universitāšu stratēģijas īstenošanas gaitā dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jādarbojas kā veicinātājām, kas dažādus kopienas dalībniekus var iesaistīt iniciatīvās un projektos, kuru īstenošanā ir ieinteresētas universitātes. RK atzīmē arī, ka daudzās dalībvalstīs vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav tiešas atbildības par universitāšu finansēšanu. Tomēr tās var veicināt universitāšu un to iniciatīvu finansēšanu no dažādiem fondiem, šajā nolūkā veidojot sinerģijas vietējā un reģionālajā līmenī;

20.

piekrīt, ka universitātēm pašlaik ir jāpārskata mācību programmas, lai tās iespējami vairāk atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai, zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un strukturālajām Eiropas darba tirgus pārmaiņām, kuru dēļ ir vajadzīgas jaunas prasmes (9). Komitejas arī norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var uzņemties būtisku lomu mācību programmu pārskatīšanā un šādu jaunu prasmju apguvē. RK vienlaikus uzsver, ka universitātes ievērojami veicina nodarbinātības iespējas un ekonomikas konkurētspēju globalizētā ekonomikā, taču augstākās izglītības autonomija ir jāsaglabā;

21.

izceļ vietējo un reģionālo pašvaldību lomu tādu vietējo un reģionālo ekosistēmu radīšanā un stiprināšanā, kuras veicina aktīvu sadarbību un vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu, uzņēmumu, rūpniecības un universitāšu tīkla izveidi. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām šajās ekosistēmās ir jākļūst par iniciatorēm un veicinātājām, kas apzina sadarbības iespējas, piešķir dažādus resursus (īpaši finanšu resursus), kuri vajadzīgi tīklu veidošanas un sadarbības aktivitāšu īstenošanai, kā arī atbalsta tādu struktūru veidošanu kā izglītības centri vietējā un/vai reģionālā līmenī. Izglītības centri ir izcili līdzekļi, kas ir izveidoti, lai nodrošinātu telpu dialogam un sadarbībai starp svarīgākajiem formālās izglītības dalībniekiem ar mērķi atbalstīt jauniešus profesionālās apmācības laikā. Balstoties uz šiem izglītības centriem, vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar citiem ekosistēmas partneriem var izveidot tādus instrumentus kā inovācijas fondi un nelielas dotācijas jaunuzņēmumiem vairākās svarīgās jomās;

22.

uzskata, ka pašlaik studentiem ir jāmācās, izmantojot metodes, kas dažkārt radikāli atšķiras no agrāk lietotajām. Viņiem ir vajadzīgas iespējas teorētiskās koncepcijas piemērot reālās dzīves situācijās, lai risinātu problēmas savā vietējā un reģionālajā kopienā. Vietējās un reģionālās pašvaldības sadarbībā ar universitātēm un citiem vietējās ekosistēmas dalībniekiem var veicināt šādu mācīšanās pieredzi, piemēram, atbalstot dzīvās laboratorijas, uzdodot studentiem analizēt publiskās politikas jautājumus, īstenojot kopienai noderīgus kopīgus projektus un atvieglojot sadarbību ar citiem vietējās un reģionālās kopienas dalībniekiem;

23.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar universitātēm un citiem vietējās un reģionālās ekosistēmas dalībniekiem var ievērojami atbalstīt jaunos uzņēmējus, tostarp studentus vai absolventus, veicinot viņu piekļuvi izšķiroši svarīgiem inovācijai vajadzīgiem resursiem. Daudziem jauniešiem/studentiem ir vajadzīgi tādi resursi kā laboratorijas, jaunas tehnoloģijas un jauni sakari uzņēmējdarbības ieceru un/vai produktu un pakalpojumu izstrādei. Vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar citām struktūrvienībām, kurām ir pieejami šādi resursi, var palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem piekļūt inovācijas resursiem (telpas, apmācība, konsultācijas utt.);

24.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var veidot pārdomātas attiecības ar universitātēm, lai varētu attīstīt vietējo un reģionālo kopienu. Ir svarīgi, lai universitātes radītu zināšanas un pakalpojumus, kas būtu noderīgi kopienām, kurās tās atrodas. Vietējās un reģionālās pašvaldības var stimulēt šīs attiecības, izveidojot programmas ar mērķi universitātes pastāvīgi iesaistīt vietējo un reģionālo problēmu risināšanā, sniedzot padomus un zinātību un popularizējot zināmus labas prakses piemērus, lai pēc iespējas vairāk kopienu un publiskās pārvaldes iestāžu tos varētu izmantot. Universitāšu lomas atzīmēšanai un to iesaistes veicināšanai arī ir ļoti liela nozīme, jo tādējādi tiek izcelta dažādu akadēmiskās un/vai profesionālās izaugsmes ceļu vērtība un universitātes tiek mudinātas vairāk vērības pievērst pasniedzēju, pētnieku un studentu iesaistei vietējā līmenī;

25.

uzsver, ka dažāda lieluma vietējās un reģionālās kopienas var gūt labumu no universitāšu klātbūtnes. Vietējās pašvaldības var ievērojami veicināt universitāšu attīstību un to spēju sev piesaistīt interesi, ja tiek veidoti apstākļi, kas nodrošina paaugstinātu dzīves kvalitāti un stimulēta attieksme un rīcība, kas veicina toleranci, iekļaušanu, multikulturālismu un drošību sabiedriskajā telpā. Universitātes zināmu daļu savas darbības un atsevišķas struktūrvienības var izvietot ne tikai lielajos urbānajos centros, bet arī vidējās un mazās pilsētās. Vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt universitāšu paplašināšanos un/vai pētniecības institūtu izveidi savās mazākajās kopienās. Šajā nolūkā pašvaldības var atbalstīt dažādus pasākumus un rīkoties dažādos veidot, piemēram, piedāvāt studentiem pieejamu pajumti, iespēju izmantot publiskās ēkas izglītības darbībai, pētniecībai un zināšanu izplatīšanai, izveidot dzīves kvalitātes rādītājus un izmantot priekšrocības, kuras nav pieejamas lielajiem urbānajiem centriem;

26.

uzskata, ka digitālo pārkārtošanos vietējā līmenī ir iespējams paātrināt, sadarbojoties ar universitātēm un pilnībā izmantojot to resursus šajā jomā. Ja universitātes uztur attiecības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tās var sniegt padomus vai izstrādāt digitālās pārkārtošanās stratēģijas, kas pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem. Runājot par digitālajām prasmēm, universitātes sadarbībā ar vietējo publisko pārvaldi var piedāvāt visiem atvērtus īstermiņa kursus vai mācības, kurās uzsvars tiktu likts uz tām grupām, kurām draud atstumtības risks (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki vai mazkvalificētas personas);

27.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var atbalstīt universitāšu hibrīdpilsētiņu attīstību, jo tās veicinās digitālās pārkārtošanās procesus kopienās un universitātēs, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas, veicinot sociālo integrāciju, uzlabojot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, stiprinot darbu ar jaunatni, nediskrimināciju un starpkultūru izpratni. Hibrīdpilsētiņām būtu jāpievērš uzmanība komunikācijai par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu un informācijas izplatīšanai, lai tā patiešām būtu pieejama visiem attiecīgajiem jauniešiem, it īpaši tiem, kuri dzīvo nomaļos reģionos. Vietējās un reģionālās pašvaldības var arī finansiāli un citādi atbalstīt šo hibrīdpilsētiņu atvēršanu dažādiem kopienas locekļiem, piemēram, riska grupām vai nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem (neaizsargātiem un riskam pakļautiem jauniešiem, piemēram, jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, gados jauniem bezdarbniekiem, sievietēm, bēgļiem, personām ar invaliditāti un pensionāriem). ES un dalībvalstu politikas pasākumu prioritātei vajadzētu būt riskam pakļauto jauniešu iekļaušanai;

28.

uzsver, ka universitātēm ir ievērojamas zināšanas un zinātība zaļās pārkārtošanās jomā. Tās var kalpot arī par labas prakses paraugu, kuram šīs pārkārtošanās procesā ir gan izglītojoša, gan informatīva loma. Universitātes partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām var veidot zaļās pilsētiņas un aktīvi piedalīties pilsētvides reģenerācijas procesos, kopienai piedāvājot šāda veida pilsētiņas vai ēkas, kas var kalpot par energoefektivitātes un ekodizaina paraugēkām;

29.

pauž gandarījumu par to, ka atbilstoši RK ieteikumiem stratēģijā ir iekļauts skaidrs ceļvedis, gada rādītāji un atsauces kritēriji stratēģijas īstenošanai, lai būtu iespējams novērtēt panākumus, kas gūti virzībā uz Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanu. Komiteja tomēr aicina pievērst uzmanību nepieciešamībai, veidojot Eiropas Augstākās izglītības nozares novērošanas centru, ietvert arī vietējo un reģionālo dimensiju, kas dotu iespēju Eiropas rezultātu pārskatu izmantot arī vietējā un reģionālā līmenī;

30.

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas palīdzēt Eiropas universitātēm darbā, kas vērsts uz Eiropas Savienības lomas internacionalizāciju un popularizēšanu starptautiskajā arēnā. Sniedzot šo palīdzību, būtu jāatbalsta Eiropas universitāšu dalība spēcīgās transnacionālās apvienībās, kuru mērķis ir veidot sistēmisku ilgtermiņa sadarbību izglītības, pētniecības un inovācijas izcilības jomā, kā arī studentiem, pasniedzējiem, pētniekiem un algotiem darbiniekiem pavērt iespējas pastāvīgai mobilitātei starp universitātēm.

---

(1)  Howard, G., Weinstein, R., Yang, Y. (2021), Do universities improve local economic resilience?, IZA DP Nr. 14422, pieejams tiešsaistē https://docs.iza.org/dp14422.pdf.

(2)  Fonseca, L., Nieth, L. (2021. gads), The role of universities in regional development strategies: A comparison across actors and policy stages, European Urban and Regional Studies, 22(3); Goddard, J, Puukka, J. (2008. gads), The engagement of higher education institutions in regional development: an overview of the opportunities and challenges, Higher Education Management and Policy, 20(2): 11.–41. lpp.

(3)  Chirca, A., Lazar, D.T. (2021), Cluj-Napoca without students: an estimation of the gap in the city’s economy, Transylvanian Review of Administrative Sciences, 66E: 44.–59. lpp.

(4)  Goddard, J., Vallance, P. (2014), The university and the city, Higher Education, 68(2): 319.–321. lpp.

(5)  Liddle J., Addidle G.D. (2022. gads), The Changing Role of Universities in Society: Key Influences in The Role of Universities and HEIs in the Vulnerability Agenda. Rethinking University-Community Policy Connections. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-030-89086-5_3.

(6)  Myklebust, J.P., Smidt, H. (2021), What is the role of universities in global upskilling?, University World News, pieejams tiešsaistē https://www.universityworldnews.com/post.php?story=20210129110449887.

(7)  Hammerbauer, M., Pavletić, P., Vespa, M. (2021) Brain drain in higher education in European context, noslēguma ziņojums – ESC41, pieejams tiešsaistē: https://www.esu-online.org/wp-content/uploads/2021/03/Brain-Drain-final-report-ESC41-Google-Docs.pdf.

(8)  Reichert, S. (2019), The Role of Universities in Regional Innovation Ecosystems, Eiropas Universitāšu asociācijas pētījums, pieejams tiešsaistē https://www.eua.eu/downloads/publications/eua%20innovation%20ecosystem%20report_final_digital.pdf.

(9)  Jackson, N. J. (2011) Learning for a complex world: A lifewide concept of learning, education and personal development. Bloomington, IN: Author House; Williams, S., Dodd, L. J., Steele, C., & Randall, R. (2015. gads), A systematic review of current understandings of employability, Journal of Education and Work,, 29. sēj., Nr. 8, 877.–901. lpp.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jaunie ES noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos”

(2022/C 301/10)

Ziņotājs: Guido MILANA (PSE/IT), Olevano Romano komūnas padomes loceklis

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nesen pieņemtos jaunos priekšlikumus par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai, kurus piemēros no 2023. gada 1. janvāra;

2.

atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteikts, ka valsts atbalsts, ko piešķir uzņēmumiem un kas var radīt konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, taču minētais pants vienlaikus ievieš dažas atkāpes;

3.

atgādina, ka attiecībā uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un lauku apvidiem Komisija vērtē šāda izkropļojuma esamību, balstot savu analīzi uz Pamatnostādnēm par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos, un ka šīs pamatnostādnes aptver 2014.–2022. gada plānošanas periodu;

4.

uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (1) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 81. pantu finansējums pasākumiem, kas nav iekļauti LESD I pielikumā, jānodrošina, izmantojot valsts atbalsta noteikumus;

5.

uzsver, ka abu minēto tekstu saskaņošana nodrošina, ka valsts atbalsta noteikumu spēkā esamības ilgums ir tāds pats kā lauku attīstības noteikumu darbības ilgums;

6.

pieņem zināšanai, ka šajā nolūkā Komisija 2019. gadā sāka apspriešanos un ka šīs apspriešanās rezultāti ir izklāstīti darba dokumentā SWD(2021) 107 final (2);

7.

atgādina, ka tikmēr Parlaments un ES Padome ir pieņēmuši jaunās KLP regulas, īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (3), kurā, ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ietverti noteikumi par atbalstu stratēģiskajiem plāniem;

8.

uzsver, ka jaunie priekšlikumi par valsts atbalsta piešķiršanu turpmāk jāizstrādā atbilstīgi jaunajai KLP un tā jāņem vērā;

9.

uzsver, ka lauksaimniecības uzņēmumiem būs jāīsteno zaļā kursa stratēģijas, it īpaši Biodaudzveidības stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam”;

10.

norāda, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumus zaļās pārkārtošanās procesā, sevišķi mazākus uzņēmumus, kas atrodas teritoriju stratēģiskajās zonās un lielākoties īsteno teritorijas aizsardzības un saglabāšanas funkciju;

11.

mudina Komisiju attiecībā uz importu noteikt saistošus Eiropas ražošanas standartus un savstarpīguma vai spoguļklauzulas atbilstīgi prasībām, ko piemēro ES ražotājiem;

12.

aicina Komisiju palielināt robežkontroļu skaitu un īstenot tādas procedūras kā importēto produktu aukstumapstrāde;

13.

atgādina, ka Eiropas Reģionu komiteja par abām stratēģijām jau ir izteikusies atzinumā “Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020. gada. ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesija un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (4) un atzinumā “No lauka līdz galdam: vietējā un reģionālā dimensija” (5);

14.

uzsver, ka vietējās pašvaldības pilda nozīmīgu lomu dažu procedūru noteikšanā un pārvaldībā saistībā ar noteiktiem atbalsta veidiem, it īpaši ar lauksaimniecības riska pārvaldību saistītā atbalsta maksājumiem;

15.

atgādina, ka reģioni, provinces un vietējās pašvaldības ne tikai piedalās nacionālo stratēģisko plānu izstrādē atbilstīgi Regulai (ES) 2021/2115, bet arī ir lauku attīstības atbalsta pasākumu lbumguvējas un palīdz definēt iniciatīvā LEADER paredzēto augšupējo pieeju;

16.

konstatē, ka no 2014. līdz 2019. gadam lauksaimniecības nozarē piešķirtais valsts atbalsts Eiropas līmenī ir samazinājies no 7,6 miljardiem uz 6 miljardiem, tomēr Covid-19 pandēmijas laikā tas palielinājās;

17.

uzsver, ka lauksaimniecības uzņēmumi un lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas nozare minētajā laikposmā ne uz brīdi nav pārtraukuši ražošanu, nodrošinot apgādes drošību, kā noteikts LESD 39. pantā;

18.

uzsver, ka karš starp Krieviju un Ukrainu ir izraisījis nestabilitāti izejvielu un pārtikas piegādes tirgū;

19.

uzsver lomu, kura šajā saistībā būtu jāpilda kopējai lauksaimniecības politikai pašapgādes un pārtikas nodrošinājuma jomā;

20.

atgādina, ka šāda apgāde bija iespējama arī tāpēc, ka uzņēmumi varēja saņemt atbalstu, ko Komisija bija noteikusi kā ad hoc, reaģējot uz Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi;

21.

turklāt norāda, ka lielākā daļa valsts atbalsta veidu, izņemot īpašo atbalstu saistībā ar Covid krīzi, lielākoties tika piešķirta lauku attīstības plānu ietvaros un it īpaši pasākumiem, kas neietilpst Līguma I pielikuma mērķos (lauksaimniecības produkti);

22.

konstatē, ka procedūra valsts atbalsta iekļaušanai lauku attīstības programmās izrādījās sarežģīta;

23.

norāda: lai arī Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA ir ļoti līdzīga Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam, lauku attīstības pasākumi ne vienmēr ir pilnībā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem;

24.

pieņem zināšanai, ka Komisijas uzsāktajā apspriešanā tika atklāts, ka daži spēkā esošo valsts atbalsta noteikumu aspekti tagad ir novecojuši;

25.

uzsver, ka viens no pamatmērķiem joprojām ir nodrošināt visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

26.

konstatē, ka daži pasākumi ir jāturpina un jāpielāgo, īpaši attiecībā uz riska pārvaldību;

27.

norāda, ka mežsaimniecības nozarē atbalsts galvenokārt ticis izmantots lauku attīstības pasākumiem un ka, ņemot vērā mežu nozīmīgo lomu, būs jāatvieglo atbalsta sniegšanas kārtība;

28.

uzskata, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem ir jāsaņem atbalsts zaļās pārkārtošanās procesā, it īpaši mikrouzņēmumiem, vietējām mazām lauku saimniecībām un īsām pārtikas piegādes ķēdēm, kas, ņemot vērā pārtikas cenu un ražošanas izmaksu, piemēram, enerģijas un mēslojuma cenu pieaugumu, kuru vēl vairāk ietekmējis karš Ukrainā, saviem spēkiem ar šīm sekām nespētu tikt galā; šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”;

29.

ierosina vienādot kritērijus, kas attiecas uz informēšanas un publicēšanas prasībām, it īpaši attiecībā uz termiņiem, kad jāpaziņo par atbalsta shēmām, uz kurām attiecas grupu atbrīvojuma regulas;

30.

uzsver, ka tikko pieņemtās KLP reformas pamatā ir subsidiaritātes princips un tādēļ ir svarīgi, lai šis princips tiktu ievērots arī valsts atbalsta noteikumos, vienlaikus neapdraudot konkurenci starp dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem;

31.

uzskata, ka ir svarīgi šo subsidiaritātes principu saglabāt, it īpaši attiecībā uz pašvaldību lomu; tās ir vistuvāk reģionālajām struktūrām, kurām ir būtiska loma vietēja līmeņa pasākumu pārvaldībā.

Tādēļ Komiteja ierosina:

Vienkāršošana

32.

neuzlikt dalībvalstīm par pienākumu katru gadu nosūtīt paziņojumus par notikumiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofām, dzīvnieku vai augu slimībām vai kaitēkļu invāzijai, jo, ja tos par tādiem atzinušas valsts iestādes, par tiem vairs nav papildus jāpaziņo arī Komisijai;

33.

neuzlikt dalībvalstīm par pienākumu publicēt informāciju par individuālajiem atbalsta saņēmējiem, kuriem lauksaimnieciskajai ražošanai piešķirtais atbalsts nepārsniedz 75 000 EUR un lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai piešķirtais atbalsts nepārsniedz 500 000 EUR;

34.

nesarežģīt procedūras, kas saistītas ar paziņotā atbalsta kopīgā novērtējuma daļu;

35.

paredzēt iespēju piešķirt ieguldījumu atbalstu, izmantojot Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regulu (LGAR) (6), pat vienas nozares produktiem, it īpaši tad, ja ar šādu atbalstu ir paredzēts kompensēt dabas katastrofām pielīdzināmu notikumu sekas vai kaitējumu, ko nodarījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitīgie organismi;

36.

paredzēt “viena lodziņa” pieeju attiecībā uz valsts atbalsta paziņošanu Regulā (ES) 2021/2115 minētajos valstu stratēģiskajos plānos;

37.

ņemot vērā lielās atšķirības starp lauksaimniecības nozari un citām nozarēm, noteikt lex specialis, ar ko de minimis regulu piemērot lauksaimniecībā. Īpaši aicinām triju gadu laikā paaugstināt de minimis atbalsta griestus līdz 50 000 EUR un noteikt summu (piem., 1 000 EUR), par kuru zemāks atbalsts jāatbrīvo no de minimis regulas piemērošanas (ļoti neliela apmēra atbalsts);

38.

grozīt de minimis regulu attiecībā uz lauksaimniecības nozari tā, lai to vienkāršotu, galvenais, atcelt kontroli pār prasību par vienu uzņēmumu;

39.

atstāt grūtībās nonākuša uzņēmuma definīciju dalībvalstu pārziņā;

40.

vienkāršot administratīvās procedūras attiecībā uz atbalstu vietējām pašvaldībām, it īpaši, ja tās ir valsts atbalsta saņēmējas. RK pirmām kārtām prasa, lai tās netiek pielīdzinātas lieliem uzņēmumiem;

41.

noteikt vienkāršākas procedūras vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās pirmām kārtām varētu pārvaldīt vietējās un reģionālās vajadzības un ārkārtas situācijas;

42.

vienkāršot procedūras valsts atbalsta piešķiršanai reklāmas un noieta veicināšanas kampaņām, it īpaši par atbalstu NEuzskatīt vispārējus veicināšanas pasākumus institucionālā līmenī, kuri nav saistīti ar konkrētiem zīmoliem un nemudina patērētājus iegādāties kādu produktu;

43.

vienkāršotas izmaksas šobrīd tiek uzskatītas par saderīgām ar valsts atbalsta noteikumiem tikai kontekstā ar atbalstu pasākumiem, kas saņem līdzfinansējumu no ES avotiem. RK aicina nodrošināt iespēju izmantot vienkāršotu izmaksu variantus neatkarīgi no Eiropas līdzfinansējuma. Šķiet, ka nav pamatota iemesla arī turpmāk attiecināmo izmaksu aprēķināšanai paredzēt dažādas metodes atkarībā no atbalsta shēmas finansējuma avota;

Zaļināšana

44.

atbalstīt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumus, īpaši mikrouzņēmumus, zaļās pārkārtošanās procesā;

45.

nodrošināt pietiekamu elastību valsts atbalsta noteikumu piemērošanā tādu krīžu gadījumā kādas ir izveidojušās, piemēram, Covid-19 pandēmijas un Ukrainā notiekošā kara rezultātā, un šajā nolūkā paredzēt piemērotus un pamatotus atbalsta griestus, kas lauksaimniekiem dotu iespēju turpināt pārtikas preču ražošanu un patērētājiem – iegādāties produktus par taisnīgām patēriņa cenām, kā arī vienkāršot atbalsta ieviešanas un piešķiršanas procedūras, vienlaikus samazinot administratīvās procedūras, īpaši tās, kuras skar galasaņēmējus;

46.

vienkāršot dažas valsts atbalsta piešķiršanas procedūras, kuras attiecas uz ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu ražošanā, it īpaši attiecībā uz stimula apjomu:

47.

ieviest augstākas ieguldījumu likmes tiem lauksaimniecības MVU, kuri iegulda zaļajā pārkārtošanā;

48.

izveidot ad hoc atbalstu oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, lai lauksaimniekus atalgotu par šo nozīmīgo darbu;

49.

uzskata, ka lauksaimniecības uzņēmumu sadrumstalotība ir negatīvs faktors, kas samazina spēju noturēties tirgū un sākt lauksaimniecībā nepieciešamo zaļo pārkārtošanos;

Teritoriālā kohēzija

50.

uzskata, ka ir noteikti vajadzīga jauna MVU jēdziena definīcija lauksaimniecības nozarē un jāpārskata Regulas (ES) Nr. 702/2014 I pielikuma 2. panta 3. punktā minētā mikrouzņēmumu definīcija, lai, ņemot vērā nozares īpatnības, radītu mikrouzņēmuma ad hoc definīciju lauksaimniecības nozarei, tādēļ ierosina definēt jaunu lauksaimniecības mikrouzņēmuma tipoloģiju;

51.

atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumus kalnu un iekšzemes apgabalos, kā arī tālākajos reģionos, lai tie varētu pildīt teritorijas aizsardzības un saglabāšanas funkciju;

52.

piešķirt stimulus par dzīvotņu saglabāšanu un aizsardzību tiem mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas atbilst 50. punktā noteiktajiem parametriem un kas atrodas kalnu, iekšzemes vai mazāk labvēlīgos apgabalos, kurus dalībvalstis norādījušas savos nacionālajos stratēģiskajos plānos;

53.

prasa arī nodrošināt uzņēmumiem, kas atrodas augstkalnu apgabalos, iespēju iegādāties zemi par summu, kas pārsniedz 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajai darbībai, kā noteikts Regulas (ES) 2021/2115 73. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ar mērķi veikt zemes konsolidāciju, kas nepieciešama, lai uzturētu uzņēmuma ekonomisko aktivitāti un ļautu tam pildīt attiecīgās teritorijas aizsardzības un saglabāšanas funkciju;

54.

atļaut mežsaimniecības nozarei izmantot atbrīvojumu no paziņošanas prasības arī ārpus nacionālo stratēģisko plānu pasākumiem;

55.

tāpat attiecībā uz mežsaimniecības nozari noteikt, ka infrastruktūras pasākumi nav automātiski uzskatāmi par atbalstu, ja tie saistīti ar neienesīgām investīcijām;

56.

grozīt pašreizējos riska pārvaldības noteikumus un it īpaši samazināt kaitējuma robežvērtību līdz 20 % tādu notikumu definēšanai, kurus var pielīdzināt dabas katastrofai, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/2115;

57.

paredzēt kompensācijas robežvērtības palielinājumu subsidētai apdrošināšanai un citiem riska pārvaldības instrumentiem, kas paredzēti Regulas (ES) 2021/2115 76. pantā; šai robežvērtībai jābūt saderīgai ar pašreizējo apdrošināšanas izmaksu saglabāšanu lauksaimniecības uzņēmumiem;

58.

atbrīvot no paziņošanas pienākuma atbalstu, kas saistīts ar aizsargājamu dzīvnieku nodarītā kaitējuma kompensēšanu;

59.

paredzēt iespēju šāda kaitējuma gadījumā nodrošināt kompensāciju par ienākumu zaudējumu, kā tas jau noteikts attiecībā uz kaitējumu, kura dēļ tiek zaudēti ražošanas rīki;

60.

noteikt, ka papildus aizsargājamu dzīvnieku nodarītajam kaitējumam ir iespēja paredzēt kompensāciju arī par citiem dzīvniekiem, atstājot šādu dzīvnieku definīciju valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pārziņā, jo to sastopamība dažādās valstīs atšķiras;

61.

NEUZSKATĪT par atbalstu institucionāla līmeņa noieta veicināšanas kampaņas, kas neatsaucas uz konkrētiem zīmoliem;

62.

būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts ar lauksaimniecisko darbību nesaistītas uzņēmējdarbības sākšanai lauku apvidos. Attiecīgā atbalsta robežvērtībai jābūt līdzvērtīgai tai robežvērtībai, kas paredzēta lauksaimniecības jaunuzņēmuma dibināšanai (100 000 EUR). Nav iemesla atšķirīgai attieksmei, kas nelabvēlīgi ietekmē diversifikāciju nelauksaimnieciskos uzņēmumos, īpaši tāpēc, ka runa ir par ļoti nelielām summām;

63.

lai palīdzētu MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos vai darba grupu projektos, aicina — paplašināt piemērošanas jomu, tajā ietverot arī vietējās pašvaldības, vietējās rīcības grupas, universitātes un citas struktūras neatkarīgi no to lieluma, jo šie projekti, kuros iesaistās daudzas un dažādas kopīgi strādājošas struktūras, ir ļoti daudzveidīgi, — palielināt vienam projektam paredzētā ierobežotā atbalsta kopējo summu līdz 300 000 EUR sabiedrības virzītas vietējās attīstības projektiem un līdz 500 000 EUR EIP darbības grupu projektiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(2)  Sk. Commission Staff Working Document: Evaluation of the instruments applicable to State aid in the agricultural and forestry sectors and in rural areas.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(4)  OV C 440, 18.12.2020., 20. lpp.

(5)  OV C 37, 2.2.2021., 22. lpp.

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.).

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES Meža stratēģija 2030. gadam”

(2022/C 301/11)

Ziņotājs: Joan CALABUIG RULL (ES/PSE), Valensijas autonomā apgabala valsts sekretārs Eiropas Savienības un ārējo attiecību jautājumos

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē to, ka ar ES Meža stratēģiju ir izveidots politikas satvars Eiropas mežu apsaimniekošanai un aizsardzībai ar mērķi uzlabot to ekosistēmu pakalpojumus, nodrošināt iztikas līdzekļus, īpaši lauku apvidos, un veicināt meža resursu bioekonomiku, kuras pamatā ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana kā daudzfunkcionāls dabā balstīts instruments, un visi regulatīvie un finansiālie pasākumi apvienoti plānā 2030. gadam;

2.

uzskata, ka ar Eiropas Meža stratēģiju 2030. gadam (EMS), kas aizstāj 2013. gadā pieņemto (1) un 2018. gadā izvērtēto (2) Meža stratēģiju, ir izveidots satvars Eiropas sadarbībai mežu jomā, uzsverot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas svarīgo lomu iedzīvotāju labbūtības un iztikas nodrošināšanā, kā arī biodaudzveidības un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekosistēmu saglabāšanā;

3.

atzinīgi vērtē dažu atsevišķu mežsaimniecības prakšu novērtēšanu un koriģēšanu noteiktos reģionos, lai aizsargātu biodaudzveidību, augsni un ūdens kvalitāti un noturību pret klimata pārmaiņu izraisītiem traucējumiem (ūdens resursu noslodzi, viesuļvētrām, sniegu, kaitēkļiem un meža ugunsgrēkiem);

4.

atzīst mežu ekosistēmas centrālo lomu Eiropas zaļajā kursā (3), Eiropas Klimata paktā (4), Eiropas Klimata aktā (5) un Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (6) un uzsver, ka dažādās meža nozares, tostarp tās, kuras izmanto ar ieguvi nesaistītus mežu labumus, var un tām vajadzētu veicināt ilgtspējīgu, klimatneitrālu un sociālekonomiski konkurētspējīgu aprites bioekonomiku;

5.

norāda, ka mežsaimniecības nozare tika izslēgta no Eiropas taksonomijas vides kritēriju ekspertu platformas pirmā ziņojuma, jo meži ir sensitīva nozare, kurā ir sarežģīti līdzsvarot dažādas vajadzības un ieinteresēto personu intereses, un ka ekspertu atzinums Eiropas Komisijai nav saistošs;

6.

aicina Komisiju rīkoties līdzsvarotā, vidiski, sociāli un ekonomiski taisnīgā veidā attiecībā uz klimata un biodaudzveidības mērķiem, kā arī izvirzītajiem mērķiem meža resursu bioekonomikas jomā, kas ir viens no Eiropas zaļā kursa pamatpīlāriem;

7.

norāda, ka dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, kuru kompetencē ir mežsaimniecība, ir izstrādājušas un īstenojušas valsts un/vai reģionālas stratēģijas, politikas pasākumus, programmas un instrumentus ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā, un tādēļ uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība un konstruktīvs dialogs starp dalībvalstīm, Komisiju, attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību, kas pārstāv mežsaimniecības nozari;

8.

uzsver, ka meži ar visu ekosistēmas pakalpojumu klāstu, tostarp ar ieguvi nesaistītiem pakalpojumiem, sniedz daudzus ieguvumus sabiedrībai kopumā, tāpēc ar mežiem saistītie lēmumi ir svarīgi visām iedzīvotāju grupām un mežu apsaimniekotājiem;

Nepieciešamība stiprināt mežsaimniecības nozarē ieinteresēto personu, vietējo un reģionālo pašvaldību, dalībvalstu un Komisijas dialogu

9.

uzskata, ka noteikt satvaru un izvirzīt kopīgus mērķus Eiropas līmenī ir ļoti laba ideja, taču mudina šajā jomā nepieļaut nekādu subsidiaritātes un dalībvalstu lomas pavājināšanos, jo, ņemot vērā Eiropas mežu daudzveidību, ir vajadzīga precīzāk pielāgota reģionālā pieeja. RK arī piekrīt uzskatam, ka, lai gan Līgumos “mežu politika” nav minēta kā viena no ES īpašajām kompetencēm, ES ir daudzas kompetences saistītās jomās, kas ir izmantotas tiesību aktos par mežsaimniecības jautājumiem;

10.

uzsver arī to, ka mežu apsaimniekošanai ir būtiska ietekme galvenokārt mazapdzīvotos apgabalos un tālākās iekšzemes teritorijās, kur ar mežu saistīta ekonomika ir būtisks iztikas avots;

11.

iesaka nodrošināt dalībvalstu, vietējo un reģionālo pašvaldību un nozares ieinteresēto personu (publisko un privāto mežu īpašnieku, profesionālo apvienību, mežsaimniecības nozares uzņēmumu, dabas aizsardzības ekspertu, pētnieku, tostarp klimata zinātnieku u. c.) aktīvāku saziņu, dialogu un iesaistīšanu dokumentu sagatavošanā, jo Komiteja uzskata, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām stratēģijām sākotnējā apspriešana esošajās līdzdalības struktūrās ir bijusi ierobežota un to ir iespējams uzlabot, lai panāktu pēc iespējas lielāku vienprātību starp visām ieinteresētajām personām, kas vēlas gūt labumu no mežiem. Tā vietā galīgais dokuments ir iesniegts ar pamatojumu, ka liela daļa tā satura jau bija iekļauta ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam;

12.

iesaka stratēģijas īstenošanā iesaistīt ieinteresētās personas (reģionālās un vietējās pašvaldības, pilsonisko sabiedrību un uzņēmumus), uz kurām konkrēti attiecas ES Meža stratēģijā paredzētie pasākumi, un līdz minimumam samazināt administratīvo slogu, sevišķi mežu īpašniekiem un uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

Nepieciešamība panākt konsensu Eiropas līmenī

13.

pauž nožēlu par politiskā konsensa trūkumu Eiropas Savienībā, jo pēdējās nedēļās/mēnešos par ES Meža stratēģiju tās pašreizējā redakcijā tiek izteikts arvien vairāk kritisku vērtējumu, kā redzams gan ES struktūru, piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (atzinums NAT/831 par tematu “Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam” (7)), vairāku valstu un reģionālo valdību, gan tās atbalstošo politisko partiju, EP deputātu no dažādām politiskajām grupām un mežsaimniecības nozares pārstāvju (publisko un privāto mežu īpašnieku apvienību, vietējo un reģionālo pašvaldību mežsaimniecības pārvalžu, uzņēmējdarbības apvienību, valstu un reģionālo nozaru platformu) paziņojumos;

14.

pauž nožēlu par to, ka nav ievēroti Padomes Vācijas prezidentūras laikā pieņemtie Padomes secinājumi par ciešāku turpmāko sadarbību Eiropas Savienībā, ierosinot lejupēju pieeju, pietiekami neņemot vērā esošās struktūras (piemēram, reģionālās/valsts mežu inventarizācijas), un ir paredzētas specifikācijas un pasākumi, ko nosaka vienīgi Komisija, kura nav atbildīga par meža politiku, un pietiekami neiesaistot atbildīgo padomdevēju komiteju;

15.

atzīst ES Meža stratēģijas vispārējos mērķus nodrošināt labu mežu apsaimniekošanas praksi dalībvalstīs un reģionālajās un vietējās pašvaldībās, taču vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību panākt līdzsvaru starp mežu apsaimniekošanas, it īpaši aizsardzības kā vienas no apsaimniekošanas iespējām vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, un uzsver, ka ir svarīgi respektēt un saglabāt mežu daudzveidību, kā arī ņemt vērā plānošanas un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas praksi un rotācijas periodus dalībvalstīs un reģionālajās un vietējās pašvaldībās;

16.

konstatē, ka attiecībā uz galvenajiem mežsaimniecības nozares dalībniekiem (privāto un publisko mežu īpašniekiem, profesionāļiem, uzņēmumiem un lielu daļu mežsaimniecības zinātnieku aprindām) ES Meža stratēģijas pieeja nav pilnībā atbilstoša reālajai situācijai uz vietas, un tas liecina, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas prakse, šķiet, nav vērsta pareizajā virzienā un tāpēc to vajadzētu būtiski mainīt;

17.

norāda, ka dati liecina par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos dažās teritorijās, kā arī par nepietiekamu Natura 2000 dzīvotņu aizsardzības stāvokli arī tāpēc, ka to apsaimniekotājiem trūkst pienācīgas stimulu sistēmas (cenas, atlīdzība par ārējiem faktoriem, reģionāli pielāgots un racionāls tiesiskais regulējums); tie ir svarīgi aspekti, kas ES Meža stratēģijā būtu jāņem vērā, piešķirot papildu resursus no ES un dalībvalstu budžetiem; aicina uz ciešāku sadarbību, kas veicinātu pasākumus ekosistēmu atjaunošanai, kuras mērķi ir bojātu mežu ekosistēmu atjaunošana;

18.

uzskata, ka daudzfunkcionāla mežsaimniecība ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas rīks, kas ir dziļi iesakņojies lielākajā daļā teritoriju, it īpaši reģionos, kurus visvairāk skar klimata pārmaiņu ietekme, un ka īpašnieki un profesionāļi, kas apsaimnieko mežus, kopumā ir apņēmušies aizsargāt mežu biodaudzveidību un to pārējos ekosistēmu pakalpojumus, samazināt mežu ugunsgrēku bīstamību un biežumu, vienlaikus cenšoties panākt, lai meži būtu izturētspējīgāki, to stāvoklis būtu labs un tiktu sekmēta to augšana, tādējādi sniedzot konkrētu ieguldījumu vietējā ekonomikā un iztikas līdzekļu nodrošināšanā lauku apgabalos;

19.

iesaka piemērot daudz sistēmiskāku pieeju, kurā ņemta vērā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas daudzveidība un sarežģītība, izmantojot rādītājus, kas aptver ne tikai ieguvi un pieauguma koeficientu, īpašumtiesības un reālā situācija, ar ko saskaras īpašnieki, profesionāļi, publiskie un privātie uzņēmumi un vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī panākumi, kas ilgtspējīgas attīstība jomā gūti Eiropas mežsaimniecības nozarē, un uzskata, ka mežu aizsardzība noteiktos apgabalos nav nodalāma no atbalsta, tostarp ekonomiska atbalsta, aktīvai ilgtspējīgai apsaimniekošanai, kuras mērķis ir maksimāli palielināt ekosistēmu pakalpojumu pozitīvo ārējo ietekmi un izvairīties no degradācijas, tostarp vides degradācijas, ko izraisa novārtā atstātas meža platības;

20.

biodaudzveidības kontekstā vēlas uzsvērt, ka, pateicoties dažiem tālākajiem reģioniem, Eiropas Savienībai ir pirmatnējie, Amazones un subtropu meži, kas ir unikāla laboratorija zinātniskai izpētei, specializācijai un inovācijai, piemēram, farmaceitiskajai pētniecībai un augu ekstraktu izstrādei. Tālāko reģionu biodaudzveidība veido gandrīz 80 % no Eiropas biodaudzveidības, un tai ir svarīga nozīme planētas ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanā. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir šīs nenovērtējamās bagātības sargātājas, un tām ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts tās pārvaldībā un saglabāšanā;

21.

uzskata: lai gan ES Meža stratēģija ir cieši saistīta ar Biodaudzveidības stratēģiju un faktiski var radīt koherenci šajā ziņā, tai būtu jāpieņem atšķirīga, iekļaujošāka un sistemātiskāka pieeja, efektīvi un konsekventi saskaņojot savas darbības ar kopējās politikas mērķiem zaļās pārkārtošanās un klimata pārmaiņu jomā, lai sasniegtu ES vides, sociālos un izaugsmes mērķus, tostarp zaļās darbvietas, nosakot koherenci starp attiecīgajām ES politikas jomām, kas ietekmē mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, par izšķiroši svarīgu ES Meža stratēģijai un tādējādi veicinot nozares potenciālu sekmēt un sasniegt zaļajā kursā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Komisijas dienestos ir vajadzīga lielāka horizontalitāte

22.

atzinīgi vērtē to, ka ES Meža stratēģija ir AGRI, ENV un CLIMA ĢD kopīgā darba rezultāts, taču iesaka šajā darbā iesaistīt arī citas Komisijas struktūrvienības, kas strādā ar mežsaimniecības jautājumiem (GROW, ENER, REGIO ĢD), lai ņemtu vērā visus sociālos, ekonomiskos un vides aspektus un ietekmi, piemērojot sistēmisku un iekļaujošu pieeju, jo pretējā gadījumā šī pieeja varētu būt nepilnīga un vienpusīga;

23.

iesaka skaidri definēt Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas kā nozīmīgas ES Meža stratēģijas īstenošanā iesaistītas dalībnieces lomu tā, lai tiktu pausts gan nozares, gan citu nozīmīgu ieinteresēto personu viedoklis un nodrošinātas iespējas aktīvai mežu izmantošanai dažādos ES reģionos;

24.

iesaka arī ņemt vērā teritoriju morfoloģisko dimensiju, jo ir nepieciešama gan inovācija, gan ieguldījumi infrastruktūrā, lai atvieglotu loģistiku un pavērtu iespēju digitalizācijai, kas modernizēs mežsaimniecības vērtību ķēdes kā sviras pret resursu zaudējumiem un depopulāciju, gan arī pienācīga stimulu sistēma;

Reģionālā un vietējā līmeņa loma

25.

iesaka mežu teritoriālo dimensiju uzskatīt par zemes izmantošanu, jo meži klāj arvien lielāku daļu no zemes (šobrīd 43 %), lielākoties mazapdzīvotos reģionos (iekšzemē: kalni, auksts klimats, plūdu riska teritorijas, nabadzīga augsne), savstarpēji integrējot dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību teritorijas apsaimniekošanas un depopulācijas uzraudzības rīcībpolitikas pasākumus;

26.

uzskata, ka attiecībā uz mežiem ir jāatzīst gan subsidiaritātes princips, gan arī dalītā kompetence, kas izriet no dažādajiem vides un ainavu aizsardzības tiesību aktiem, kuri ietekmē mežu politiku, ņemot vērā dažādās ar mežiem saistītās pamatnostādnes, kuras attiecas arī, bet ne tikai uz mežsaimniecības praksi un mežsaimniecības uzņēmumu atšķirībām dalībvalstīs, saistībā ar mežu bioloģisko, sociālo, ekonomisko un kultūras daudzveidību dažādos ES reģionos;

27.

uzsver, ka ES Meža stratēģijas galvenajos aspektos būtu jādefinē Eiropas līmenī saskaņoti principi. Tomēr valsts līmenim ir jābūt spējīgam lemt par mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, lai tie atbilstu to reģionālo un vietējo pašvaldību īstenotajiem pasākumiem un noteikumiem, kuru kompetencē ir mežsaimniecība; uzsver, ka meža aizsardzības priekšnoteikums ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, nozares konkurētspēja un rentabilitāte kopumā, kā arī atbilstoša politikas saskaņotība;

Lai sasniegtu galvenos ES mērķus, jānodrošina mežu vides, sociālo un ekonomisko funkciju savietojamība

28.

uzskata, ka ES Meža stratēģijā ir pienācīgi jāņem vērā visu meža produktu un pakalpojumu nozīme, tāpēc bioekonomikas stratēģijā un ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā ir jānodrošina līdzsvars starp meža funkcijām, tostarp dažādu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. Ja priekšroka tiek dota tikai vienam aspektam, zūd līdzsvars;

29.

uzsver, ka ES mežsaimniecības nozarē (pārvaldībā un mežizstrādē, koksnes un papīra rūpnieciskajā pārstrādē) 2018. gadā tiešā veidā bija nodarbināti 2,1 miljons cilvēku, radot bruto pievienoto vērtību 109 855 miljonu EUR apmērā. Turklāt 1,2 miljoni cilvēku strādāja koka mēbeļu ražošanā un papīra drukāšanā, radot bruto pievienoto vērtību attiecīgi 25 000 miljonu EUR un 31 000 miljonu EUR apmērā. 2018. gadā uz meža resursiem balstītās rūpniecības nozarēs darbojās 397 000 uzņēmumu, kas veido 15 % no ražošanas uzņēmumiem. Turklāt bioenerģijas, koksnes būvmateriālu un nekoksnes produktu ražošana nodrošināja papildu 4 miljonus darbvietu;

30.

konstatē, ka ES Meža stratēģijas pamatelementi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ekosistēmu atjaunošana un oglekļa piesaistītāju palielināšana, taču no tiem izrietošais viens no problemātiskākajiem jautājumiem ir nepietiekamā saskaņotība ar klimata un ilgtspējīgas sociālekonomiskās izaugsmes mērķiem;

31.

norāda uz mežu sociālo dimensiju Eiropas Savienībā, jo 60 % meža platību pieder vairāk nekā 16 miljoniem privātīpašnieku, no kuriem vairums ir mazie īpašnieki dažādos reģionos, un vienam īpašniekam vidēji pieder 13 hektāri meža;

32.

apgalvo, ka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principos ilgtspēja tiek apsvērta globālā dimensijā, proti, vides, ekonomiskajā un sociālajā perspektīvā. Tāpēc ilgtspējīga meža apsaimniekošana būtu jāuzskata par labāko veidu, kā saglabāt apsaimniekojot vai apsaimniekot saglabājot, un tādējādi veidu, kā izšķirt šķietamo dihotomiju starp saglabāšanu un apsaimniekošanu, kas vairāk sakņojas politiskajā diskursā, nevis pašreizējā apsaimniekošanas praksē uz vietas;

33.

norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību īpašumā esošie meži veido aptuveni 14 % (22 miljonus hektāru) no kopējās mežu platības. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir ne tikai mežu īpašnieces, bet arī pārvalda un administrē mežsaimniecības politikas īstenošanu un budžetu, īsteno tiesību aktus un sniedz atbalstu privātajiem īpašniekiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā, uz kuru vienmēr attiecas dalībvalstu kompetencē esošā mežsaimniecības politika, kā arī ES iniciatīvas, kuras izriet no dažādām nozaru politikām, un nemitīgi cenšas saskaņot mežu vidiskās, sociālās un ekonomiskās funkcijas;

34.

konstatē, ka stratēģijas izstrādei līdztekus notikušajās debatēs ir izveidojies kļūdains nošķīrums starp mežu vides un sociālekonomisko funkciju, kā rezultātā debates bija neobjektīvas un novirzītas no pamatmērķa, proti, no ilgtspējīgas attīstības, kas ietver mūsu mežu veselības aizsardzību ilgtermiņā, spēju ar noturīgu ekosistēmu palīdzību pārvarēt klimata krīzi, resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un meža produktu atbildīgu un efektīvu pārstrādi, lai nodrošinātu labbūtību un dzīvesveidu miljoniem Eiropas iedzīvotāju;

35.

iesaka stiprināt ES meža stratēģijas saturu attiecībā uz dažiem vides mērķiem (ūdens, augsne, ainava) un vairāk uzsvērt būtisko ieguldījumu, ko ilgtspējīgi apsaimniekoti un rūpnieciski pārstrādāti meža produkti sniedz bioekonomikā, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatpīlārs. Saistībā ar šiem meža produktiem ir jāfinansē tehnoloģiski inovatīvi procesi, lai attīstītu dažādus uzņēmumus, it īpaši pirmapstrādes uzņēmumus, kas ir mežsaimniecības un kokrūpniecības vājais posmu, bet kuriem piemīt vislielākais potenciāls vispilnīgāk izmantot vietējos resursus;

36.

iesaka lielāku uzmanību pievērst ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas definīcijām un pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ūdens ciklus un augsnes saglabāšanu, it īpaši Vidusjūras un kalnu ekosistēmās, un norāda, ka ir jāpastiprina rādītāji, kas palīdzētu uzlabot mežu ilgtspējīgu pārvaldību, kas ir priekšnosacījums ekosistēmu pakalpojumu sniegšanai ilgtermiņā;

37.

iesaka pārdefinēt mērķus, lai sniegtu lielāku pamanāmību ilgtspējīga līdzsvara un saderības nodrošināšanai starp mežu vides, sociālajām un ekonomiskajām funkcijām, kas veido pamatu ilgtspējīgai un daudzfunkcionālai mežu apsaimniekošanai dažādos meža reģionos (boreālie, kontinentālie, Vidusjūras, kalnu un pilsētu meži), neatstājot novārtā biodaudzveidības aizsardzību un citus vides pakalpojumus;

38.

uzskata, ka ES Meža stratēģijā būtu skaidrāk jāuzsver iekļautības un līdztiesības veicināšanas nozīme mežsaimniecības nozarē. Atbilstīgi jaunajai 2020. gada martā pieņemtajai Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijai ar jauno ES Meža stratēģiju būtu jāveicina dzimumu vienlīdzīgāka dalība darba tirgū, lai mežsaimniecības nozare varētu pilnībā atraisīt savu potenciālu;

39.

iesaka uzsvērt mežu nozīmi vistālākajos, kalnu un vismazāk attīstītajos reģionos, kur mežu platības ir lielākas un depopulācijas risks ir augstāks un kur mežsaimniecības vērtību ķēdes ir galvenie nodarbinātības un saimnieciskās darbības avoti, kas saistīti ar meža resursu mobilizāciju un pirmapstrādi;

40.

norāda, ka mežu nozīme aprites bioekonomikas attīstībā ir vairāk atspoguļota no riska, nevis iespēju viedokļa, un norāda, ka bioloģiskiem produktiem var būt liela nozīme dekarbonizācijā, samazinot no fosilajiem resursiem iegūtā kurināmā un materiālu patēriņu, kas ir viens no galvenajiem Komisijas izvirzītajiem mērķiem; tomēr dekarbonizācijā ir jāņem vērā meža produktu aprites cikla novērtējums un jāveicina tādu produktu ražošana, kuriem ir ilgs aprites cikls;

41.

iesaka veicināt koksnes produktu un meža nekoksnes produktu vietēju apstrādi, lai samazinātu ietekmi uz vidi;

42.

atzinīgi vērtē konferences par Eiropas nākotni Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas ieteikumu, kurā aicināts īpašu uzmanību pievērst izmantotu vai iznīcinātu mežu atkārtotai apmežošanai un noplicinātas zemes teritoriju pirmreizējai apmežošanai, kā arī veicināt atbildīgākus risinājumus labākai koksnes izmantošanai (8);

43.

iesaka pārdefinēt ES Meža stratēģijas mērķus un tās sinerģiju ar 2012. gadā pieņemto un 2018. gadā pārskatīto Bioekonomikas stratēģiju (9), lai iekļautu un veicinātu meža produktus – gan koksnes produktus (ne tikai būvniecības kokmateriālus, bet arī biokompozītus, biodegvielas, biorafinēšanas iekārtām paredzēto biomasu, ķīmiskajai un pārtikas rūpniecībai un parfimērijas-kosmētikas ražošanai paredzētos produktus ar augstu pievienoto vērtību), gan nekoksnes produktus (korķi, sēnes, meža ogas, aromātiskos un ārstniecības augus, sveķus), ņemot vērā to ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie piesaista oglekli visā aprites ciklā un aizvieto citus materiālus, kas rada lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas;

44.

iesaka pārdefinēt mērķus un sinerģiju ar 2020. gada jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu (10), kas ir viens no Eiropas zaļā kursa pamatpīlāriem, veicinot meža produktu reģenerāciju un reciklēšanu visās to atkritumu pārstrādes un atkalizmantošanas ķēdēs;

45.

iesaka izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību lielākajā daļā uzņēmumu (optimizēta, racionāla un atbildīga resursu izmantošana, uzraudzības ķēdes sertifikācija, ekodizains, energoefektivitāte, materiālu vai enerģijas reģenerācija) izmantoto paraugpraksi nodot visai uz meža resursiem balstītajai rūpniecības nozarei;

46.

uzsver, ka ES Meža stratēģijas mērķī būtu jāatzīst mežu nozīmīgums ne tikai kā oglekļa piesaistītājiem, bet arī kā oglekļa uzkrājumam, ko varētu palielināt kā ievērojamu veicinātāju ES 2050. gada klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanā; uzsver, ka meža resursu produktu aizstājošajā ietekmē būtu jāņem vērā ietekme visā aprites ciklā, lai novērtētu mežsaimniecības nozares kopējo potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanā; norāda, ka mežu neto oglekļa piesaistītājefekts samazinās līdz ar mežu vecumu;

47.

iesaka izstrādāt skaidras mežu definīcijas, nošķirot vismaz pirmmežus, kas nekad nav bijuši apsaimniekoti (0,7 % no kopējās mežu platības), un mežus, kas agrāk bijuši apsaimniekoti, bet pēdējās desmitgadēs vairs netiek apsaimniekoti, ar mērķi efektīvi aizsargāt pirmatnējos mežus, it īpaši atsevišķos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, kā arī revitalizēt mežu masīvus, kuros apsaimniekošana ir pārtraukta, tādējādi radot mežu ugunsgrēku, slimību un kaitēkļu risku;

48.

uzskata, ka bioenerģija jāuztver kā iespēja saskaņā ar 2018. gada Direktīvu par no atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (11) īstenot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pasākumus un kā atjaunīgo energoresursu avots blakusproduktu rūpnieciskās pārstrādes procesos un reciklēšanas procesos; uzskata, ka bioenerģija ir svarīga Eiropas energoapgādes drošībai un tās neatkarībai no fosilā kurināmā;

49.

iesaka pārskatīt ierosinātos grozījumus bioenerģijas vai mežsaimniecības prakses ilgtspējas kritērijos, jo daži ierosinātie pasākumi varētu palielināt slogu reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kuru īpašumā ir meži un kuras daudzās dalībvalstīs ir atbildīgas par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, un ierobežojumi, kas saistīti ar 10 % mežu platību stingru juridisko aizsardzību, radīs milzīgus kompensācijas maksājumus, bet Komisija nav skaidri noteikusi finansiālās saistības; uzskata, ka būtu jāpiemēro 2018. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktie bioenerģijas ilgtspējas kritēriji;

50.

uzskata, ka mežsaimniecības nozares sociālekonomiskajai funkcijai ir būtiska nozīme lauku attīstībā un vietējā ekonomikā daudzos reģionos, un pauž nožēlu, ka ES Meža stratēģijā nav noteikts, ka viens no tās prioritārajiem mērķiem ir skaidri un nepārprotami veicināt meža koksnes un nekoksnes resursu izmantošanu, kā arī to rūpniecisku pārstrādi ES uzņēmumos (no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi lauku reģionos), pamatojoties uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un zaļās bioekonomikas satvaru;

51.

uzskata, ka ar ES Meža stratēģiju ir jāveicina un jāstiprina izglītošana par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu visos līmeņos, jo īpaši skolās un pilsoniskās sabiedrības organizācijās, kā arī mediju kampaņās, lai novērstu Eiropas iedzīvotāju zināšanu trūkumu par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas praksi un tās trīskāršo ekoloģisko, ekonomisko un sociālo dimensiju;

52.

uzskata, ka ES Meža stratēģijā būtu jāiekļauj starptautiska dimensija, kuras mērķis ir ierobežot atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē, šajā nolūkā izmantojot dalībvalstīs un lielākajā daļā vietējo un reģionālo pašvaldību gūto pieredzi, kā arī zināšanu un labas prakses tālāknodošanu ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (12), ar kuru paredzēts ierobežot ar atmežošanu un mežu degradāciju pasaulē saistīto preču importu; arī uzsver, ka priekšlikums ir papildināts ar subsidiaritātes tīklu (13), kas sniedz būtisku analīzi attiecībā uz subsidiaritātes jautājumiem;

Nepieciešamība panākt konsensu zinātniski tehniskajā līmenī

53.

iesaka ES Meža stratēģijā uzsvērt pēdējās desmitgadēs Eiropas mežos īstenoto mežsaimniecības paraugpraksi ar labiem rezultātiem (nepārtraukta meža platību palielināšana, oglekļa piesaistītāju pieaugums, aizsargājamo teritoriju un ekosistēmu skaita pieaugums, plašāka mežizstrāde, atbildīgu uzņēmumu un nozaru attīstība, labāka apmācība par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un mežsaimniecības nozares darbinieku apmācība); iesaka ES Meža stratēģijā nepārprotami atzīt šo darbu, kas Eiropas Savienību pasaules mērogā izvirza vadošajā pozīcijā labas mežsaimniecības prakses jomā un ir paraugs pārējām pasaules valstīm;

54.

mudina ievērot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas definīcijas un it īpaši FOREST EUROPE procesu, kas izriet no ES un tās dalībvalstu starptautiskajām saistībām;

55.

iesaka turpināt pētījumus par iespējamās īstenošanas plānošanu, lai nepieļautu pārklāšanos ar jau izveidotajām sistēmām, un precizēt sinerģiju, pievienoto vērtību un izmaksu un ieguvumu attiecību, ko ierosinātais sertifikāts par dabai tuvu (close-to-nature) meža apsaimniekošanu un neatkarīgs ES sertifikāts, kā arī stratēģiskie mežsaimniecības plāni var sniegt pašreizējās starptautiski atzītajās un ieviestajās mežsaimniecības sertifikācijas sistēmās (Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmā (PEFC) un Mežu uzraudzības padomē (FSC)), un pašreizējās dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas stratēģijās, plānos un programmās; trūkst arī skaidrojuma par to, vai jaunajai shēmai vajadzētu būt obligātai vai brīvprātīgai, un kāds ir šādu darbību īstenošanas juridiskais pamats;

56.

aicina skaidri norādīt uz visu ar ieguvi nesaistīto labumu klāstu, ko sniedz meži;

57.

aicina pārskatīt un analizēt mežu zinātnisko ekspertu, tostarp mežu ekologu, visā Eiropā veiktos novērtējumus, kuros brīdināts, ka ierosinātajās politikās, iespējams, nav pietiekami ņemts vērā iespējamais riska pieaugums saistībā ar būtiskiem nelabvēlīgiem apstākļiem (ugunsgrēkiem, viesuļvētrām, stipru snigšanu un kaitēkļiem), īpašu uzmanību pievēršot mežiem, jo tie ir īpaši neaizsargāti pret ārkārtas situāciju klimata jomā;

58.

aicina panākt plašāku konsensu par nostādnēm, kuras ir gan ES Meža stratēģijas, gan Biodaudzveidības stratēģijas pamatā, pamatojoties uz stingri zinātnisku un tehnisku pieeju un iesaistot tādu reprezentatīvu zinātnisko ekspertu grupu, kuri ir precīzi un ar pierādītu pieredzi, kas aptver visus meža vērtības ķēdes aspektus un dažādos Eiropas mežu veidus;

59.

iesaka paredzēt, ka noteiktos, ar zinātniskām analīzēm pamatotos apstākļos dažās Natura 2000 teritorijās var atbalstīt aizsargājamas dzīvotnes, ja tās ir pakļautas briesmām vai tās apdraud ar klimata pārmaiņām saistīti nelabvēlīgi apstākļi, lai tās kļūtu par izturīgākām ekosistēmām;

60.

atzīst un atzinīgi vērtē priekšlikumu par uzticamu datu vākšanu, norādot, cik svarīgi ir publicēt jaunu tiesību akta priekšlikumu par ES meža novērošanu, ziņošanu un datu vākšanu;

Pirms stratēģijas īstenošanas ir vajadzīgi būtiski precizējumi

61.

uzskata, ka ES Meža stratēģijā nav izvirzīts konsekvents un visaptverošs Eiropas mežsaimniecības nozares mērķis 2030. gadam, un tajā gan ir paredzētas vairākas darbības un iniciatīvas, taču daudzas no tām joprojām ir neskaidras un tikai dažām ir paredzēts indikatīvs grafiks;

62.

uzskata, ka ES Meža stratēģijas īstenošanā pirmais vajadzīgais solis ir precizēt koncepcijas un darbības un izstrādāt rīcības plānu, kas nodrošinātu skaidrību attiecībā uz mērķiem, tvērumu, grafiku un pienākumiem; šādā rīcības plānā ir jābūt atzītai dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību un nozaru dalībnieku pozīcijai attiecībā pret ES Meža stratēģiju un izklāstītiem apsvērumiem par ierosināto turpmāko rīcību; tajā jāņem vērā arī RK, Eiropas Parlamenta un visu mežsaimniecības nozares ieinteresēto personu viedoklis;

63.

iesaka precizēt, kā jaunie ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas rādītāji, robežvērtības un diapazoni tiks sasaistīti ar FOREST EUROPE ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas kritērijiem un rādītājiem, ņemot vērā, ka ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas FOREST EUROPE nolīgumu; uzskata arī, ka ir vajadzīga informācija par šīs darbības juridisko pamatu un par to, ko nozīmē “sākt brīvprātīgā kārtā” attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem, kā arī jāprecizē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas saikne ar “dabai tuvākas” apsaimniekošanas koncepciju;

64.

iesaka ar dalībvalstīm un nozares ieinteresētajām personām padziļināti apspriest maksājumu par ekosistēmu pakalpojumiem apmēru un iespējamību, pēc tam veicot realitātes pārbaudes, lai novērtētu, vai ES Meža stratēģijā paredzētie finanšu mehānismi (KLP, oglekļsaistīga lauksaimniecība (carbon farming) un oglekļa sertifikācija) dos iespēju sasniegt izvirzītos mērķus;

65.

atzinīgi vērtē koordinētu meža monitoringa ieviešanu ES mērogā, taču uzskata, ka ir jānovērtē gan tas, kāda pievienotā vērtība un izmaksu un ieguvumu attiecība ir jaunajam priekšlikumam par ES meža novērošanu, ziņošanu un datu vākšanu, gan arī tas, kādi dati un informācija ir pieejami un kādu trūkst, atzīstot attālinātos datus, tostarp satelīta informāciju, par rentablu veidu, kā pilnveidot zināšanu bāzi, izmantojot valstu līdzšinējās un pašlaik notiekošās meža inventarizācijas; šajā sakarā subsidiaritāte, izmaksas un administratīvais slogs ir galvenie aspekti, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Meža monitorings visā Eiropas Savienībā varētu radīt pievienoto vērtību, ja to atbalstītu dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības un tā pamatā būtu vietējie dati, kas savākti valsts un reģionālajā meža inventarizācijā, kā arī Forest Focus pieredze. Turklāt attiecībā uz valstu stratēģiskajiem plāniem ir skaidri jādefinē to veids (brīvprātīgs vai obligāts), formāts un konkrētais mērķis un jāpiedāvā rentabli stimuli mežu īpašniekiem, lai viņi sniegtu ieguldījumu datu vākšanā;

Ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir vajadzīgs lielāks Eiropas finansējums

66.

iesaka piešķirt konkrētus un reālistiskus finanšu resursus, jo, lai arī var interpretēt, ka viens no ES Meža stratēģijas elementiem ir ievērojams ES finansējuma palielinājums ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un biodaudzveidības saglabāšanai, atkarība no fondiem, kuriem jau ir citi mērķi un piešķīrumi (piemēram, KLP), un citu ES fondu ieguldījuma neesamība vispārējā kontekstā, kas saistīts ar Brexit, ekonomikas krīzi pēc Covid-19 un inflācijas pieaugumu, liek šaubīties, ka pašreizējais nepietiekamais ES finansējums mežiem un biodaudzveidībai īstermiņā vai vidējā termiņā palielināsies;

67.

iesaka Komisijai, vienkāršojot administratīvās procedūras, palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām panākt, lai pieejamie Eiropas fondi (ELFLA, ERAF, NextGenerationEU) tiktu labāk virzīti uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu;

68.

iesaka piešķirt lielāku finansējumu apmācībai, pētniecībai un izstrādei, kā arī zināšanu tālāknodošanai Eiropas un starptautiskajā līmenī ar mērķi veicināt sadarbību un nodot tālāk un ieviest labu ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un uz koksnes resursiem balstītu vērtības ķēžu praksi visā Eiropā un pasaulē;

69.

uzskata, ka ar jauno ES Meža stratēģiju būtu jāveicina iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot starpreģionālas sadarbības un finansēšanas platformas, kas saistītas ar mežiem un dekarbonizētu ekonomiku.

---

(1)  COM(2013) 659 final.

(2)  COM(2018) 811 final.

(3)  Eiropas zaļais kurss: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

(4)  COM(2020) 788 final.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  COM(2020) 380 final.

(7)  OV C 152, 6.4.2022., 169. lpp.

(8)  Konferences par Eiropas nākotni Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas par klimata pārmaiņām un vidi ieteikums.

(9)  COM(2018) 673 final un SWD(2018) 431 final.

(10)  COM(2020) 98 final.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(12)  COM(2021) 706 final.

(13)  SWD(2021) 325 final.