ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 206

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

65. gadagājums
2022. gada 23. maijs


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Eiropas Komisija

2022/C 206/01

Komisijas Ieteikums (2020. gada 20. maijs) par neorganiskā arsēna klātbūtnes monitorēšanu barībā

1

 

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

2022/C 206/02

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikums (trešdiena, 2022. gada 30. martā) ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (ESRK/2022/3)

3


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2022/C 206/03

Euro maiņas kurss — 2022. gada 20. maijs

17


 

V   Atzinumi

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2022/C 206/04

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10714 – VGRD / ASSETS OF AUTO-HOLDING DRESDEN) ( 1 )

18


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Eiropas Komisija

23.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/1


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2020. gada 20. maijs)

par neorganiskā arsēna klātbūtnes monitorēšanu barībā

(2022/C 206/01)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Arsēna neorganiskā un organiskā forma ir izteikti atšķirīgas toksicitātes ziņā – organiskajiem arsēna savienojumiem ir ļoti zems toksiskais potenciāls. Tādējādi iespējamo arsēna nelabvēlīgo ietekmi uz dzīvnieku (un cilvēka) veselību nosaka neorganiskā arsēna frakcija konkrētajā barības (vai pārtikas) produktā. Tādās barības sastāvdaļās kā zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti, un aļģes un no tām iegūti produkti pārsvarā ir sastopamas arsēna organiskās formas. Ja dati sniegti tikai par arsēna kopējo saturu šajās barības sastāvdaļās, tos ir grūti interpretēt attiecībā uz nelabvēlīgas ietekmes potenciālu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK (1) ir noteikts arsēna maksimālais līmenis visādos dzīvnieku barībai paredzētos produktos. Maksimālais līmenis attiecas uz arsēna kopējo saturu, jo, kad tika noteikts maksimālais arsēna līmenis barībā, nebija nekādu analīzes metožu, ar kurām varētu atsevišķi analizēt neorganisko arsēnu, un regulāri analizēt varēja tikai kopējo arsēna saturu.

(3)

Eiropas Savienības references laboratorija, kas analizē metālus un slāpekļa savienojumus, ir apstiprinājusi, ka pastāv regulāras analīzes metodes, ar kurām neorganisko arsēnu var analizēt jūras, dzīvnieku un augu izcelsmes barībā, bet ne minerālbarības matricēs. Taču minerālbarībā arsēns būs neorganiskā formā, un tāpēc šādas barības matricēs neorganiskā arsēna koncentrāciju skaitliski var labi novērtēt tad, ja nosaka kopējo arsēna saturu.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datubāzē ir visai maz datu par neorganiskā arsēna klātbūtni barībā.

(5)

Tāpēc, pirms tiek apsvērta neorganiskā arsēna maksimālā līmeņa noteikšana konkrētā barībā vai jebkādi citi riska mazināšanas pasākumi, ir lietderīgi neorganiskā arsēna klātbūtni barībā monitorēt visā Savienībā, lai nodrošinātu augstu dzīvnieku un cilvēku aizsardzības līmeni.

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstīm ar barības nozares uzņēmēju aktīvu līdzdalību būtu jāmonitorē neorganiskā arsēna klātbūtne barībā. Ieteicams tajos pašos paraugos analizēt arī kopējo arsēna saturu, lai varētu noteikt attiecību starp neorganiskā arsēna klātbūtni un kopējo arsēna saturu.

2.

Jo īpaši būtu jāņem šādas barības sastāvdaļas un barības maisījumi:

a)

milti, kas iegūti no zāles, kaltētas lucernas un kaltēta āboliņa;

b)

žāvēti (cukur)biešu graizījumi un žāvēti (cukur)biešu graizījumi (ar melasi);

c)

palmu kodolu rauši;

d)

zivis, citi ūdensdzīvnieki un no tiem iegūti produkti;

e)

jūras aļģu milti un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas;

f)

barības maisījums, kura sastāvā ir zivis, citi ūdensdzīvnieki, no tiem iegūti produkti un/vai jūras aļģu milti un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas.

3.

Lai nodrošinātu, ka paraugi raksturo partiju, no kuras tie paņemti, dalībvalstīm būtu jāievēro ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 152/2009 (2) noteiktā paraugu ņemšanas procedūra.

4.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka analīžu rezultāti regulāri, vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam, tiek iesniegti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, ievērojot EFSA prasīto datu iesniegšanas formātu, kas atbilst EFSA norādījumiem par pārtikas un dzīvnieku barības standartparaugu aprakstīšanu (EFSA’s Guidance on Standard Sample Description (SSD2) for Food and Feed(3) un EFSA specifiskajām ziņošanas papildprasībām.

Briselē, 2022. gada 20. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (2009. gada 27. janvāris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.).

(3)  https://www.efsa.europa.eu/en/call/call-continuous-collection-chemical-contaminants-occurrence-data-0.


Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

23.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/3


EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(trešdiena, 2022. gada 30. martā)

ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2022/3)

(2022/C 206/02)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (1) un jo īpaši tā IX pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (2) un jo īpaši tās 3. pantu un 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (3), un jo īpaši tās VII sadaļas 4. nodaļas II iedaļu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), un jo īpaši tā 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu saskaņotus un efektīvus makrouzraudzības politikas pasākumus, ir svarīgi papildināt Savienības tiesību aktos paredzēto atzīšanu ar brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu.

(2)

Regulējuma brīvprātīgai makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai, kurš noteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Ieteikumā ESRK/2015/2 (5), mērķis ir nodrošināt, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(3)

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique (NBB/BNB), kas darbojas kā norīkotā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 12. punkta vajadzībām, 2022. gada 11. janvārī paziņoja ESRK par nodomu noteikt sistēmiskā riska rezerves (SyRB) likmi saskaņā ar minētās direktīvas 133. panta 9. punktu, lai novērstu un mazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus, kas izriet no uz iekšējiem reitingiem balstītiem (IRB) riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā. Plānotā SyRB attieksies uz vietējām kredītiestādēm un meitasuzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums iedibināts citā dalībvalstī.

(4)

Pasākums stājas spēkā 2022. gada 1. maijā un aizstāj spēkā esošo stingrāko nacionālo pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punktu un kas ietver riska svēruma palielinājumu un reizinātāju ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem, un ko piemēro visām iekšzemes kredītiestādēm, kuras izmanto IRB pieeju. Spēkā esošā stingrākā nacionālā pasākuma piemērošanas periods beidzas 2022. gada 30. aprīlī.

(5)

NBB/BNB 2022. gada 11. janvārī iesniedza ESRK lūgumu par SyRB savstarpēju atzīšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 5. punktu.

(6)

Pēc NBB/BNB iesniegtā lūguma par pasākuma savstarpēju atzīšanu no citu dalībvalstu puses un nolūkā novērst to, ka īstenojas negatīva pārrobežu ietekme, Beļģijā turpmāk piemērotā makrouzraudzības politikas pasākuma īstenošanai izraisot kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu, ESRK Valde nolēmusi arī šo pasākumu iekļaut to makroprudenciālās politikas pasākumu sarakstā, kurus ieteikts savstarpēji atzīt saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2015/2.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Grozījumi

Ieteikumu ESRK/2015/2 groza šādi:

1.

ar šādu punktu aizstāj 1. iedaļas C ieteikuma 1. punktu:

“1.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt tādu makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kurus pieņēmušas citas attiecīgās iestādes un kurus ESRK ieteikusi savstarpēji atzīt. Tiek ieteikts savstarpēji atzīt šādus pielikumā papildus aprakstītos pasākumus:

 

Beļģija:

9 % sistēmiskā riska rezervju norma visiem IRB riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā;

 

Francija:

Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā paredzētā lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no pirmā līmeņa kapitāla, kurš ir piemērojams riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kam ir lielas parādsaistības un kam juridiskā adrese ir Francijā, un kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu piemēro globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI) to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī;

 

Lietuva:

2 % sistēmiskā riska rezerve visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem ar fiziskām personām, kas ir Lietuvas Republikas rezidenti.

 

Luksemburga:

juridiski saistoši un dažādām aizņēmēju kategorijām atšķirīgi piemērojami kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) ierobežojumi jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā:

a)

LTV ierobežojums 100 % apjomā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

b)

LTV ierobežojums 90 % apjomā kredītiem citiem pircējiem (t. i., pircējiem, kas nav pirmā mājokļa pircēji), kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām. Šo ierobežojumu īsteno proporcionāli, izmantojot portfeļa kvotu. Konkrētāk, 15 % no šādiem aizņēmējiem izsniegtu jaunu hipotēku kredītu portfeļa aizdevēji var izsniegt, pārsniedzot LTV 90 % apjomā, bet nepārsniedzot maksimālo LTV 100 % apjomā;

c)

LTV ierobežojums 80 % apjomā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam);

 

Nīderlande:

minimālā vidējā riska pakāpe, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro Nīderlandē, kas saņēmušas atļauju Nīderlandē un izmanto IRB pieeju, lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības attiecībā uz tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu. Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir atsevišķo kredītu riska pakāpes vidējais svērtais lielums.

 

Norvēģija:

sistēmiskā riska rezervju norma 4,5 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā, kuru visām Norvēģijā licencētajām kredītiestādēm piemēro atbilstoši 133. pantam Direktīvā 2013/36/ES, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (*1) (“EEZ līgums”) (turpmāk – “KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”);

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 20 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem (turpmāk – “KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”), piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) metodi;

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 35 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

 

Zviedrija:

kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro kredītiestāžu, kas licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kas ir Zviedrijas rezidenti.”

(*1)  OV L 1 3.1.1994., 3. lpp."

2.

pielikumu aizstāj ar šī ieteikuma pielikumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 30. martā

ESRK Valdes vārdā –

ESRK sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO


(1)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(2)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(3)  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(4)  OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(5)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2015/2 (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Ieteikuma ECB/2015/2 pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“PIELIKUMS

Beļģija

9 % sistēmiskā riska rezervju norma visiem IRB neliela apjoma riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Beļģijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 9 % sistēmiskā riska rezervju normu IRB riska darījumiem ar privātpersonām, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības).

II.   Savstarpēja atzīšana

2.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Beļģijas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot IRB riska darījumiem ar privātpersonām , kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, kura nodrošinājums atrodas Beļģijā (gan riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības). Alternatīvi pasākumu var veikt, izmantojot šādu COREP ziņojumu tvērumu: IRB neliela apjoma riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu attiecībā uz fiziskām personām, kuras atrodas Beļģijā (gan riska darījumi, kuros nav saistību neizpildes, gan riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības).

3.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

4.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezervju prasības, ja to attiecīgie nozares riska darījumi nepārsniedz 2 mljrd. EUR. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

5.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Francija

Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā paredzētā lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no pirmā līmeņa kapitāla, kurš ir piemērojams riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kam ir lielas parādsaistības un kam juridiskā adrese ir Francijā, un kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu piemēro globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI) to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Francijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un nosaka G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī (bet ne subkonsolidācijas līmenī), ir lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no to pirmā līmeņa kapitāla attiecībā uz riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kurām ir lielas parādsaistības un kuru juridiskā adrese ir Francijā.

2.

Nefinanšu sabiedrību definē kā fizisko vai juridisko personu, uz kuru attiecas privāttiesības un kuras juridiskā adrese ir Francijā, un kura ir piederīga sektoram “nefinanšu sabiedrības”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (*1) A pielikuma 2.45. punktā.

3.

Pasākumu piemēro riska darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un riska darījumiem ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, un to piemēro šādi:

a)

attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir Francijā, šo pasākumu piemēro summai, ko veido neto riska darījumi ar grupu un visām tās saistītajām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē;

b)

attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir ārpus Francijas, šo pasākumu piemēro summai, ko veido:

i)

riska darījumi ar tām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā;

ii)

riska darījumi ar tādām sabiedrībām Francijā vai ārvalstīs, pār kurām i) punktā minētajām nefinanšu sabiedrībām ir tieša vai netieša kontrole Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē; un

iii)

riska darījumi ar tādām sabiedrībām Francijā vai ārvalstīs, kuras Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē ir ekonomiski atkarīgas no i) punktā minētajām nefinanšu sabiedrībām.

Tāpēc pasākums neattiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese nav Francijā un kuras nav nefinanšu sabiedrību, kam juridiskā adrese ir Francijā, meitasuzņēmumi vai ekonomiski atkarīgas sabiedrības, un pār kurām nefinanšu sabiedrībām, kam juridiskā adrese ir Francijā, nav tiešas vai netiešas kontroles.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktu pasākums ir piemērojams pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekme atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantam.

4.

G-SNI un C-SNI iestādei nefinanšu sabiedrība ar juridisko adresi Francijā ir jāuzskata par lielu, ja iestādes sākotnējā riska darījuma ar nefinanšu sabiedrību vai ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, kā noteikts 3. punktā, vērtība ir 300 milj. EUR vai pārsniedz to. Sākotnējā riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (*2) 9. pantu.

5.

Nefinanšu sabiedrību uzskata par tādu, kurai ir lielas parādsaistības, ja tās sviras rādītājs pārsniedz 100 % un finanšu maksājumu seguma rādītājs nepārsniedz 3, šos aprēķinus veicot grupas augstākajā konsolidācijas līmenī šādi:

a)

sviras rādītājs ir kopējās parādsaistības, no kurām atskaitīta nauda un kapitāls; un

b)

finanšu maksājumu seguma rādītājs ir attiecība starp pievienotās vērtības un pamatdarbības subsīdiju summu, no kuras atskaitītas i) darbaspēka izmaksas, ii) pamatdarbības nodokļi un nodevas, iii) citi tīrie parastās pamatdarbības izdevumi, izņemot tīros procentu maksājumus un līdzīgus maksājumus, un iv) nolietojums un amortizācija, no vienas puses, un procentu maksājumiem un līdzīgām izmaksām, no otras puses.

Rādītājus aprēķina, balstoties uz pārskatu datiem, kuri noteikti saskaņā ar piemērojamiem standartiem un iekļauti nefinanšu sabiedrības finanšu pārskatā, kuru attiecīgā gadījumā apstiprinājis zvērināts grāmatvedis.

II.   Savstarpēja atzīšana

6.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Francijas pasākumu, piemērojot šo pasākumu iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm augstākajā konsolidācijas līmenī to attiecīgajā banku prudenciālā perimetra jurisdikcijā.

7.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā sešos mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

8.

Šo pasākumu papildina apvienota būtiskuma robežvērtība, kuras mērķis ir virzīt to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu, un kuru veido:

a)

2 mljrd. EUR robežvērtība kopējai sākotnējai tādu riska darījumu vērtībai, kuri iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru;

b)

300 milj. EUR robežvērtība, kura piemērojama iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm, kas atbilst a) apakšpunktā minētajai robežvērtībai vai pārsniedz to, un kura attiecas uz:

i)

vienu sākotnējo riska darījumu ar nefinanšu sabiedrību, kuras juridiskā adrese ir Francijā;

ii)

summu, kuru veido sākotnējie riska darījumi ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupu, kam juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir Francijā, un kuru aprēķina saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;

iii)

summu, kuru veido sākotnējie riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām, kam juridiskā adrese ir Francijā un kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir ārpus Francijas, par ko sniedz informāciju Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 VIII pielikuma C 28.00 un C 29.00 veidnē;

c)

robežvērtība 5 % apmērā no G-SNI un C-SNI iestāžu pirmā līmeņa kapitāla augstākajā konsolidācijas līmenī, kura piemērojama b) apakšpunktā identificētajiem riska darījumiem pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekme atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantam.

Robežvērtības, kas minētas b) un c) apakšpunktā, jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgajai sabiedrībai vai nefinanšu sabiedrībai ir lielas parādsaistības.

Sākotnējā riska darījuma vērtību, kas minēta a) un b) apakšpunktā, aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 9. pantu.

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kuras nepārkāpj 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja tiek pārkāpta 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts piemērot Francijas pasākumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām iepriekš noteikts izņēmums. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

10.

Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav tādu iekšzemē licencētu G-SNI vai C-SNI iestāžu to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām ir riska darījumi ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru apjomā, kas pārsniedz 8. punktā minēto būtiskuma robežvērtību, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādā gadījumā attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja iekšzemē licencēta G-SNI vai C-SNI tās banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī pārsniedz 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

11.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Lietuva:

2 % sistēmiskā riska rezerve visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem ar fiziskām personām, kas ir Lietuvas Republikas rezidenti.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Lietuvas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu, nosaka 2 % sistēmiskā riska rezervi visiem ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā.

II.   Savstarpēja atzīšana

2.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Lietuvas pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemes atļauju saņēmušo banku filiālēm Lietuvā un ar mājokļa īpašumu nodrošinātiem tiešajiem pārrobežu riska darījumiem ar fiziskām personām Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējām hipotēku pozīcijām tur ārvalstu banku filiāles, kas darbojas Lietuvā, tāpēc pasākuma savstarpēja atzīšana no citu dalībvalstu puses palīdzētu veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu, ka visi nozīmīgie tirgus dalībnieki ņem vērā pieaugošo mājokļa nekustamā īpašuma risku Lietuvā un palielina savu noturību.

3.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

4.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no sistēmiskā riska rezerves prasības, ja to attiecīgie sektora riska darījumi nepārsniedz 50 milj. EUR, kas ir aptuveni 0,5 % no Lietuvas kredītiestāžu sektora attiecīgajiem riska darījumiem. Tāpēc savstarpēja atzīšana tiek pieprasīta tikai tad, ja pārsniegta iestādes specifiskā robežvērtība.

5.

Šādas robežvērtības pamatojums:

a)

Jāsamazina regulējuma sadrumstalotības iespējamība, jo tā pati būtiskuma robežvērtība attieksies arī uz Lietuvā atļauju saņēmušām kredītiestādēm;

b)

Šādas būtiskuma robežvērtības piemērošana palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tādā nozīmē, ka sistēmiskā riska rezerves prasību piemēro iestādēm ar līdzīga lieluma riska darījumiem;

c)

Robežvērtība ir būtiska finanšu stabilitātei, jo mājokļu nekustamā īpašuma riska turpmākā attīstība galvenokārt būs atkarīga no aktivitātes mājokļu tirgū, kas daļēji ir atkarīga no jaunu kredītu apjoma mājokļa iegādei. Tāpēc pasākums būtu jāpiemēro tirgus dalībniekiem, kas darbojas šajā tirgū, pat ja to hipotekāro kredītu portfeļi nav tik lieli kā lielāko kredītu sniedzēju portfeļi.

6.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 50 milj. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Luksemburga:

Juridiski saistoši un dažādām aizņēmēju kategorijām atšķirīgi piemērojami kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) ierobežojumi jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā:

a)

LTV ierobežojums 100 % apjomā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

b)

LTV ierobežojums 90 % apjomā kredītiem citiem pircējiem (t. i., pircējiem, kas nav pirmā mājokļa pircēji), kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām. Šo ierobežojumu īsteno proporcionāli, izmantojot portfeļa kvotu. Konkrētāk, 15 % no šādiem aizņēmējiem izsniegtu jaunu hipotēku kredītu portfeļa aizdevēji var izsniegt, pārsniedzot LTV 90 % apjomā, bet nepārsniedzot maksimālo LTV 100 % apjomā;

c)

LTV ierobežojums 80 % apjomā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam);

I.   Pasākuma apraksts

1.

Luksemburgas iestādes ir aktivizējušas juridiski saistošus LTV ierobežojumus jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā. Ievērojot Comité du Risque Systémique (Sistēmisko risku komitejas) (*3) ieteikumu, Commission de Surveillance du Secteur Financier (Finanšu sektora uzraudzības komisija) (*4) sadarbībā ar Banque centrale du Luxembourg ir aktivizējusi LTV ierobežojumus, kas atšķiras trīs aizņēmēju kategorijās. Katrai no trim kategorijām ir šādi LTV ierobežojumi:

a)

LTV ierobežojums 100 % apjomā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

b)

LTV ierobežojums 90 % apjomā kredītiem citiem pircējiem (t. i., pircējiem, kas nav pirmā mājokļa pircēji), kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām. Šo ierobežojumu īsteno proporcionāli, izmantojot portfeļa kvotu. Konkrētāk, 15 % no šādiem aizņēmējiem izsniegtu jaunu hipotēku kredītu portfeļa aizdevēji var izsniegt, pārsniedzot LTV 90 % apjomā, bet nepārsniedzot maksimālo LTV 100 % apjomā;

c)

LTV ierobežojums 80 % apjomā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam).

2.

LTV ir rādītājs visu to kredītu vai kredīta daļu summas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar mājokļu nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, attiecībai pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī.

3.

LTV ierobežojumus piemēro neatkarīgi no īpašumtiesību veida (piem., pilnīgas īpašumtiesības, lietojuma tiesības, īpašumtiesības bez lietojuma tiesībām).

4.

Pasākumu piemēro visiem aizņēmējiem privātajā sektorā, kuri saņem hipotēku kredītu, lai nekomerciālos nolūkos iegādātos mājokļu nekustamo īpašumu Luksemburgā. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējs darījuma pabeigšanai izmanto tādu juridisku struktūru kā nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrība, kā arī vairāku aizņēmēju kopēja kredīta gadījumā. “Mājokļu nekustamais īpašums” ietver apbūves zemi neatkarīgi no tā, vai būvdarbi tiek veikti tūlīt pēc iegādes vai pēc vairākiem gadiem. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējam tiek piešķirts kredīts īpašuma iegādei ar ilgtermiņa nomas līgumu. Nekustamo īpašumu var izmantot īpašnieka vajadzībām vai iegādāties izīrēšanai.

II.   Savstarpēja atzīšana

5.

Dalībvalstīm, kuru kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un profesionāļiem, kas veic kreditēšanas darbības (hipotēku kredītu aizdevēji), ir būtiski kredītriska darījumi Luksemburgā, izmantojot tiešu pārrobežu kredītu, tiek ieteikts veikt Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu savā jurisdikcijā. Ja dalībvalstu jurisdikcijā nav paredzēts tāds pats pasākums visiem attiecīgajiem pārrobežu riska darījumiem, attiecīgajām iestādēm būtu jāpiemēro pieejamie pasākumi, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga aktivizētā makrouzraudzības politikas pasākuma ietekmei.

6.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo ESRK par Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu vai par de minimis atbrīvojumu izmantošanu saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 D ieteikumu. Paziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc savstarpējās atzīšanas pasākuma pieņemšanas, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni. ESRK publicēs paziņojumus ESRK interneta vietnē, tādējādi publiskojot valstu savstarpējās atzīšanas lēmumus. Publikācijā ietvers informāciju par visiem izņēmumiem, ko noteikušas savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis, kā arī par dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt nepilnību izmantošanu un vajadzības gadījumā rīkoties.

7.

Dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākuma savstarpējo atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

8.

Šo pasākumu papildina divas būtiskuma robežvērtības – dalībvalstij specifiska un kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība –, lai virzītu to, ka savstarpējo atzīšanu veicošās dalībvalstis, iespējams, piemēro de minimis principu. Dalībvalstij specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 350 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus 2020. gada decembrī. Kredītiestādei specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 35 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 0,1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus Luksemburgā 2020. gada decembrī. Savstarpējā atzīšana jāveic tikai tad, ja ir pārsniegta gan dalībvalstij specifiskā robežvērtība, gan arī kredītiestādei specifiskā robežvērtība.

Nīderlande:

Minimālā vidējā riska pakāpe, ko piemēro kredītiestādes, kas izmanto IRB pieeju attiecībā uz tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu. Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir atsevišķo kredītu riska pakāpes vidējais svērtais lielums.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Nīderlandes pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu, nosaka minimālo vidējo riska pakāpi IRB kredītiestāžu tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esoša mājokļa īpašuma hipotēku. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, ir atbrīvoti no pasākuma.

2.

Minimālo vidējo riska pakāpi aprēķina šādi:

a)

Katram atsevišķam riska darījumu postenim, kas ietilpst pasākuma darbības jomā, kredīta daļai, kas nepārsniedz 55 % no kredīta nodrošinājumam paredzētā īpašuma tirgus vērtības, piešķir 12 % riska pakāpi, un atlikušajai kredīta daļai piešķir 45 % riska pakāpi. Kredīta/nodrošinājuma (LTV) koeficients, kas jāizmanto šajā aprēķinā, būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem.

b)

Portfeļa minimālā vidējā riska pakāpe ir atsevišķo kredītu riska pakāpes, kuru aprēķina iepriekš tekstā paskaidrotajā veidā, vidējais svērtais lielums. Aprēķinot minimālo vidējo riska pakāpi, neņem vērā atsevišķus kredītus, kas atbrīvoti no pasākuma.

3.

Šis pasākums neaizstāj spēkā esošās kapitāla prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un izriet no tās. Bankām, uz kurām attiecas pasākums, aprēķina hipotekārā portfeļa tās daļas vidējo riska pakāpi, uz kuru attiecas šis pasākums, pamatojoties gan uz Regulā (ES) Nr. 75/2013 paredzētajiem parasti piemērojamajiem noteikumiem, gan metodi, kas noteikta pasākumā. Aprēķinot savas kapitāla prasības, tām pēc tam jāpiemēro augstākā no abām vidējām riska pakāpēm.

II.   Savstarpēja atzīšana

4.

Attiecīgajām iestādēm ieteikts veikt Nīderlandes pasākuma savstarpēju atzīšanu, to piemērojot iekšzemē atļauju saņēmušām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB pieeju un kurām ir riska darījumi ar fiziskām personām, kas nodrošināti ar Nīderlandē esošu mājokļa īpašumu, jo to banku sektors ar savu filiāļu starpniecību var būt tieši vai netieši pakļauts sistēmiskajam riskam Nīderlandes mājokļu tirgū.

5.

Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Nīderlandē īstenotais pasākums.

6.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

7.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu. Iestādes var atbrīvot no minimālās vidējās riska pakāpes IRB kredītiestāžu tādu riska darījumu ar fiziskām personām portfeļiem, kas nodrošināti ar Nīderlandē esoša mājokļa īpašuma hipotēku, ja šī vērtība nepārsniedz 5 mljrd. EUR. Kredīti, uz kuriem attiecas Valsts hipotekāro garantiju shēma, netiek iekļauti būtiskuma robežvērtības aprēķinā.

8.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Norvēģija:

sistēmiskā riska rezervju norma 4,5 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā, kuru visām Norvēģijā licencētajām kredītiestādēm piemēro atbilstoši 133. pantam Direktīvā 2013/36/ES, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) (turpmāk – “KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”);

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 20 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem (turpmāk – “KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”), piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) metodi;

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 35 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Finansdepartementet (Norvēģijas Finanšu ministrija) no 2020. gada 31. decembra ir ieviesusi trīs pasākumus, proti, i) sistēmiskā riska rezervju prasību attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā saskaņā ar 133. pantu KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, ii) vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, un iii) vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī.

2.

Sistēmiskā riska rezervju norma ir noteikta 4,5 % apjomā, un to piemēro visu Norvēģijā licencēto kredītiestāžu iekšzemes riska darījumiem. Kredītiestādēm, kuras neizmanto uzlaboto IRB metodi, līdz 2022. gada 31. decembrim piemērojamā sistēmiskā riska rezervju norma attiecībā uz visiem riska darījumiem tomēr ir noteikta 3 % apjomā, savukārt pēc minētā datuma piemērojamā sistēmiskā riska rezervju norma attiecībā uz visiem iekšzemes riska darījumiem ir noteikta 4,5 % apjomā.

3.

Mājokļu nekustamā īpašuma riska svēruma zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska svēruma zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi mājokļu nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi Norvēģijā.

4.

Komerciālā nekustamā īpašuma riska svēruma zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska svēruma zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi komerciālo nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas komerciālā nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti riska darījumi ar juridiskajām personām Norvēģijā.

II.   Savstarpēja atzīšana

5.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt to Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz riska darījumiem Norvēģijā, saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt sistēmiskā riska rezervju normu 18 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma, kas grozīts ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2021/3 (*5), publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien 7. punktā nav noteikts citādi. Vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, savstarpējā atzīšana būtu jāveic standarta trīs mēnešu pārejas periodā, kas paredzēts Ieteikumā ESRK/2015/2.

6.

Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijās pieejamos makrouzraudzības politikas pasākumus, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt līdzvērtīgus pasākumus, lai savstarpēji atzītu vidējā riska svēruma zemākās robežvērtības, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu, un savstarpēji atzītu sistēmiskā riska rezervju normu attiecīgi 12 mēnešu un 18 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien 7. punktā attiecībā uz sistēmiskā riska rezervēm nav noteikts citādi.

7.

Līdz tam, kad Direktīva (ES) 2019/878 kļūs piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem, attiecīgās iestādes var veikt Norvēģijas sistēmiskā riska rezervju pasākuma savstarpēju atzīšanu tādā veidā un tādā līmenī, ar ko tiek ņemta vērā jebkāda attiecīgajā dalībvalstī un Norvēģijā piemērojamo kapitāla prasību pārklāšanās vai to atšķirības, ar nosacījumu, ka tās ievēro šādus principus:

a)

riska tvērums: attiecīgajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi novērsts sistēmiskais risks, kuru tiecas mazināt ar Norvēģijas pasākumu;

b)

regulējuma arbitrāžas novēršana un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana: attiecīgajām iestādēm būtu jāsamazina nepilnību izmantošanas un regulējuma arbitrāžas iespējamība un vajadzības gadījumā nekavējoties jānovērš visas regulējuma nepilnības; attiecīgajām iestādēm būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi kredītiestādēm.

Šo punktu nepiemēro vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību pasākumiem, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu.

III.   Būtiskuma robežvērtība

8.

Šo pasākumu papildina šādas kredītiestādei specifiskas būtiskuma robežvērtības riska darījumiem Norvēģijā, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu:

a)

sistēmiskā riska rezervju normai noteiktā būtiskuma robežvērtība ir riska darījumu riska svērtā vērtība 32 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 1 % no kredītiestāžu kopējās riska svērtās vērtības Norvēģijā;

b)

mājokļu nekustamā īpašuma riska svēruma zemākajai robežvērtībai noteiktā būtiskuma robežvērtība ir bruto kredītu apjoms 32,3 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 1 % no tādu nodrošināto kredītu bruto apjoma, kas izsniegti klientiem Norvēģijā mājokļu nekustamā īpašuma iegādei;

c)

komerciālā nekustamā īpašuma riska svēruma zemākajai robežvērtībai noteiktā būtiskuma robežvērtība ir bruto kredītu apjoms 7,6 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 1 % no tādu nodrošināto kredītu bruto apjoma, kas izsniegti klientiem Norvēģijā komerciālā nekustamā īpašuma iegādei.

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām Norvēģijā ir nebūtiski riska darījumi. Riska darījumus uzskata par nebūtiskiem, ja tie ir zemāki par kredītiestādei specifiskajām būtiskuma robežvērtībām, kas noteiktas 8. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtības, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegtas 8. punktā noteiktās būtiskuma robežvērtības, tām tiek ieteikts piemērot Norvēģijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

10.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētās būtiskuma robežvērtības ir ieteiktie maksimālo robežvērtību līmeņi. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteiktās robežvērtības, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemākas robežvērtības vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtības.

11.

Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Norvēģijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Norvēģijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

Zviedrija

Kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro kredītiestāžu, kas licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.

I.   Pasākuma apraksts

1.

Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu un nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.

2.

Svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējais riska svērums, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. pantu un svērts pēc attiecīgās riska vērtības.

II.   Savstarpēja atzīšana

3.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērojot to iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras izmanto IRB metodi, filiālēm, kuras atrodas Zviedrijā.

4.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, piemērojot to iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Zviedrijā īstenotais pasākums.

5.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Būtiskuma robežvērtība

6.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu.

7.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti nebūtiski mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kas ir mazāki par 5 mljrd. SEK robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegta 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot Zviedrijas pasākumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

8.

Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav licencētu kredītiestāžu, kurām ir filiāles Zviedrija vai ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kuras izmanto IRB metodi un kuru ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, ir 5 mljrd. SEK vai augstāki, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Zviedrijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, ja kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.
.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(*2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(*3)  Recommandation du comité du risque systémique du 9 novembre 2020 relative aux crédits portant sur des biens immobiliers à usage résidentiel situés sur le territoire du Luxembourg (CRS/2020/005).

(*4)  CSSF Regulation N.20-08 du 3 décembre 2020 fixant des conditions pour l’octroi de crédits relatifs à des biens immobiliers à usage résidentiel situés sur le territoire du Luxembourg.

(*5)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2021/3 (2021. gada 30. aprīlis), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 222, 11.6.2021., 1. lpp).”


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

23.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/17


Euro maiņas kurss (1)

2022. gada 20. maijs

(2022/C 206/03)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,0577

JPY

Japānas jena

135,34

DKK

Dānijas krona

7,4424

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,84820

SEK

Zviedrijas krona

10,4915

CHF

Šveices franks

1,0280

ISK

Islandes krona

138,50

NOK

Norvēģijas krona

10,2620

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

24,670

HUF

Ungārijas forints

382,93

PLN

Polijas zlots

4,6365

RON

Rumānijas leja

4,9477

TRY

Turcijas lira

16,8201

AUD

Austrālijas dolārs

1,4980

CAD

Kanādas dolārs

1,3526

HKD

Hongkongas dolārs

8,2999

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,6518

SGD

Singapūras dolārs

1,4588

KRW

Dienvidkorejas vona

1 340,58

ZAR

Dienvidāfrikas rands

16,7131

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,0638

HRK

Horvātijas kuna

7,5335

IDR

Indonēzijas rūpija

15 501,99

MYR

Malaizijas ringits

4,6422

PHP

Filipīnu peso

55,181

RUB

Krievijas rublis

 

THB

Taizemes bāts

36,284

BRL

Brazīlijas reāls

5,1989

MXN

Meksikas peso

21,0314

INR

Indijas rūpija

82,1617


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


V Atzinumi

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

23.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/18


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10714 – VGRD / ASSETS OF AUTO-HOLDING DRESDEN)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2022/C 206/04)

1.   

Komisija 2022. gada 13. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

VGRD GmbH (“VGRD”, Vācija), uzņēmumam Volkswagen AG (“VW AG”) pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kas pieder Volkswagen Group;

daži Auto-Holding-Dresden (“mērķuzņēmums”, Vācija) aktīvi, kas pieder Auto-Holding-Dresden (Vācija).

VGRD Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūs pilnīgu kontroli pār mērķuzņēmumu.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties aktīvus.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

VGRD Vācijā nodarbojas ar automobiļu remonta darbnīcām un automobiļu tirdzniecības centriem. VW Group, pie kura tas pieder, nodarbojas ar vieglo automobiļu, vieglo komerciālo transportlīdzekļu, kravas automobiļu, autobusu, tālsatiksmes autobusu, autobusu šasiju, dīzeļmotoru un motociklu, kā arī visa iepriekš minētā rezerves daļu un piederumu, izstrādi, ražošanu, tirdzniecību un pārdošanu;

Mērķuzņēmuma darījumdarbībā ietilpst seši VW tirdzniecības centri Vācijas pilsētas Drēzdenes aglomerācijā, kuros tiek izplatīti jauni un lietoti VW grupai piederošu zīmolu vieglie automobiļi un vieglie komerciālie transportlīdzekļi, VW zīmola oriģinālā aprīkojuma ražotāju rezerves daļas un citas rezerves daļas, kā arī saistītie pakalpojumi.

3.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

4.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.10714 – VGRD / ASSETS OF AUTO-HOLDING DRESDEN

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1.lpp. (“Apvienošanās regula”).