KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Operatīvās vadlīnijas ārējo robežu pārvaldībai ar mērķi atvieglināt robežšķērsošanu pie ES un Ukrainas robežām

(2022/C 104 I/01)

Pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, Eiropadome tajā pašā dienā pieņemtajos secinājumos visstingrākajā veidā nosodīja Krievijas neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, uzsverot starptautisko tiesību un ANO Statūtu principu rupjus pārkāpumus un apdraudējumu Eiropas un globālajai drošībai un stabilitātei.

Eiropas Savienību pie tās ārējām robežām notiekošais karš ietekmē tieši, it īpaši pieaugošā migrācijas spiediena dēļ, jo tūkstošiem personu meklē aizsardzību ES dalībvalstīs. Dažu dienu laikā līdz marta sākumam Eiropas Savienībā caur Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju ir ieradušies vairāk nekā 650 000 pārvietoto personu. Paredzams, ka šie skaitļi pieaugs vēl vairāk. Gaidīšanas laiks robežšķērsošanas vietās pastāvīgi pieaug, un tiek ziņots par rindām un sastrēgumiem, jo īpaši Ukrainas robežas pusē.

Eiropas Savienība saskaras ar ukraiņu un citu trešo valstu valstspiederīgo, kuri konflikta laikā uzturas Ukrainā, masveida pieplūdumu. Šajā sakarā Eiropadome aicināja (1) turpināt darbu pie sagatavotības un gatavības visos līmeņos un aicināja Komisiju nākt klajā ar konkrētiem ārkārtas pasākumiem. Tieslietu un iekšlietu padome 2022. gada 27. februāra ārkārtas sanāksmē atzinīgi novērtēja arī Komisijas nodomu ierosināt ieteikumus par drošības pārbaužu veikšanu (2).

Šīs norādes ir paredzētas kā palīdzība dalībvalstīm Ukrainas pierobežā pašreizējā situācijā pie ES ārējām robežām, kuru rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Norādēs galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas pieejami dalībvalstīm, lai nodrošinātu tādu personu veiktas robežšķērsošanas faktisku un efektīvu pārvaldību, kuras bēg no Ukrainas pāri robežām ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju, un lai izvairītos no sastrēgumiem pie robežām un to tuvumā, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni visā Šengenas zonā.

Jo īpaši norādēs sniegts visaptverošs pārskats par atvieglināšanas pasākumiem attiecībā uz robežkontroli, kuri ir pieejami saskaņā ar Šengenas noteikumiem (3) un kuri vienlaikus nodrošina vajadzīgo kontroles apmēru. Komisija iesaka izmantot šo elastību, ievērojot šīs operatīvās vadlīnijas.

Šie pasākumi ir:

—	robežkontroles vienkāršošana noteiktām personu kategorijām, tostarp neaizsargātām personām, piemēram, bērniem, kā arī citām kategorijām, piemēram, transporta nozares darbiniekiem, kuri savu pakalpojumu sniegšanas laikā atrodas Ukrainā;

—	iespēja organizēt robežkontroli ārpus robežšķērsošanas vietām;

—	īpaša kārtība, kādā glābšanas dienesti, policija, ugunsdzēsēju brigādes, kā arī robežsargi un jūrnieki neatkarīgi no to valstspiederības šķērso robežas;

—	ārkārtas atbalsta joslu izveide, lai nodrošinātu piekļuvi un izkļuvi organizācijām, kuras sniedz humāno palīdzību Ukrainas teritorijā.

—	ārpus Šengenas noteikumu darbības jomas muitas nodokļu atbrīvojums un pasākumi, kas atvieglina to lolojumdzīvnieku ievešanu no Ukrainas, kuri ceļo kopā ar īpašniekiem.

Visbeidzot, šajās norādēs ir noteikti ieteikts attiecīgajām dalībvalstīm visās darbībās, ko veic robežsargi pie robežām, izmantot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) atbalstu. Šajā ziņā Frontex būtu prioritāri jāizskata visi attiecīgo dalībvalstu pieprasījumi par EUROSUR sapludināšanas pakalpojumiem, jo īpaši, lai nodrošinātu regulāru uzraudzību ar īpaši pielāgotiem attēlu pakalpojumiem, tostarp satelītattēliem, aptverot blakus esošos Ukrainas pierobežas apgabalus, lai novērtētu situāciju un sniegtu pielāgotus daudzfunkcionālus novērošanas pakalpojumus no gaisa; Komisija arī noteikti iesaka dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar Ukrainu, lūgt Eiropola atbalstu.

Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības (Frontex / ES patvēruma aģentūra / Eiropols un citas attiecīgās aģentūras) var sniegt tehnisko un operatīvo atbalstu, lai saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 40. pantu atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām (4). Komisija kopā ar attiecīgajām aģentūrām un dalībvalstīm koordinē šo procesu.

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu iedarbināt Pagaidu aizsardzības direktīvu (5), dalībvalstīm saziņā ar Komisiju būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju, lai atvieglinātu pagaidu aizsardzības īstenošanu. Tas būtu jādara, izmantojot “Solidaritātes platformu”, kurā dalībvalstis apmainās ar informāciju par savām uzņemšanas spējām un to personu skaitu, kurām ir pagaidu aizsardzība to teritorijā. Šī solidaritātes platforma nodrošinātu šo instrumentu koordināciju, kas varētu ietvert ES aģentūras un citus dalībvalstīm pieejamus Savienības instrumentus vai līdzekļus.

Lai vēl vairāk atbalstītu dalībvalstis pašreizējo problēmu risināšanā pie ārējās robežas ar Ukrainu, Komisija rīkos sanāksmes ekspertu līmenī, lai apspriestu šo vadlīniju īstenošanu, ņemot vērā arī iespējamās turpmākās norādes, ko sniegs Frontex.

1.   Sastrēgumu samazināšana robežšķērsošanas vietās

Juridiskais pamats: Šengenas Robežu kodeksa 9. pants

Lai uzlabotu satiksmes plūsmas vienmērību uz robežas, dalībvalstīm būtu jāizmanto Frontex un Eiropola atbalsts. Frontex var izvietot pastāvīgo korpusu, lai palīdzētu veikt to personu identificēšanu, kuras vēlas šķērsot robežu, tostarp valstspiederības pārbaudi un ceļošanas dokumentu (kā arī Covid vakcinācijas sertifikātu) pārbaudi, jo īpaši sniedzot atbalstu ar Eurodac aprīkojumu, SIS pārbaudēm un darbiniekiem un veicot reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šāds pienākums (6). Eiropols konkrēti var izvietot pieaicinātās amatpersonas, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt pārbaudes otrajā līnijā uz robežas.

Lai atvieglinātu robežšķērsošanu, dalībvalstis var izmantot Šengenas Robežu kodeksa noteikumus (9. pants), kas paredz, ka ārkārtas un neparedzētu apstākļu dēļ var atvieglināt robežpārbaudes pie ārējām robežām.

Šādi ārkārtas un neparedzēti apstākļi rodas tad, kad neparedzami notikumi izraisa tik intensīvu satiksmi, ka gaidīšanas laiks pie robežšķērsošanas vietas kļūst pārmērīgs, un kad ir izmantoti visi personāla, tehniskie un organizatoriskie resursi. Pašreizējā situācija Ukrainā, ko izraisījusi Krievijas agresija, kura rezultātā notiek intensīva to personu pārvietošanās, kuras bēg no kara zonas vai atgriežas tajā, attaisno robežkontroles pagaidu atvieglināšanu pie Ukrainas robežas ar ES.

Robežsargi var piemērot atvieglinājumus attiecībā uz visām vai dažām ceļotāju grupām. Lemjot par mērķtiecīgu atvieglināšanas piemērošanu un par to, kuru pārbaudīt vai nepārbaudīt, jāņem vērā šādi kritēriji:

—	kādas ES dalībvalsts pilsonība;

—	jau esošs pastāvīgā iedzīvotāja statuss kādā ES dalībvalstī;

—	ceļotāja valstspiederība (jo īpaši to, vai trešai valstij ir vajadzīga vīza vai ir spēkā atbrīvojums no vīzas);

—	pastāvīgā iedzīvotāja statuss Ukrainā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav Ukrainas pilsonības;

—	ceļotāju neaizsargātība un vecums, jo īpaši ņemot vērā bērna intereses;

—	visa pieejamā informācija par drošības apdraudējumiem, piemēram, terorismu vai organizēto noziedzību, par iespējamiem draudiem sabiedrības drošībai un par nelikumīgas imigrācijas riskiem;

—	biometriskās pases esība;

—	derīga ceļošanas dokumenta esība (vai neesību) vispār.

—	Svarīga darbinieka statuss, piemēram, transporta darbinieki (tostarp jūrnieki), neatkarīgi no to valstspiederības, kuriem ir derīgi dokumenti, kas apliecina profesiju.

Jebkurā gadījumā robežkontroles procedūru laikā uzmanība būtu jāpievērš ģimenes vienotības ievērošanai un būtu jānodrošina, ka bērni nekad netiek nošķirti no vecākiem vai pavadošajiem ģimenes locekļiem vai aprūpētājiem.

Ja ir šaubas par personas identitāti un/vai par iespējamiem draudiem, kas minēti iepriekš, robežsargam nebūtu jāizmanto atvieglināšanas iespēja, bet būtu jāveic regulārā robežpārbaude saskaņā ar ŠRK 8. pantu.

Ņemot vērā Krievijas militārās agresijas radīto ārkārtas situāciju pie Savienības ārējām robežām ar Ukrainu un iespējamās drošības problēmas, ko uz robežas rada Ukrainas un citu trešo valstu valstspiederīgo masveida pieplūdums Savienībā no Ukrainas, kā rezultātā pie robežas veidojas garas rindas un drūzmējas cilvēku pūļi, dalībvalstis varētu alternatīvi vai kumulatīvi, t. i., attiecībā uz tām personu kategorijām, kurām robežpārbaudes nav atvieglinātas, apsvērt iespēju veikt robežpārbaudes nevis robežšķērsošanas vietās, bet citā drošā vietā ārpus robežas. Pārbaudes var veikt, kamēr ceļotāji tiek transportēti uz šo drošo vietu vai pēc tam.

Tas ļautu novērst jebkādus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, nodrošinot, ka, neraugoties uz kritisko situāciju uz robežas, tiek veiktas jo īpaši drošības un identitātes pārbaudes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) un citās attiecīgās datubāzēs, kā arī veselības pārbaudes, vienlaikus izvairoties no drošības problēmām, ko varētu radīt lielu pūļu drūzmēšanās pie robežas. Dalībvalstis var lūgt Frontex sniegt atbalstu personu identificēšanā, tostarp valstspiederības pārbaudi un ceļošanas dokumentu pārbaudi, jo īpaši sniedzot atbalstu ar Eurodac aprīkojumu un personālu, kas palīdz reģistrēt tos trešo valstu valstspiederīgos un ņemt pirkstu nospiedumus no tiem, uz kuriem attiecas minētais pienākums.

2.   Atkāpes no trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumu izpildes

Juridiskais pamats: Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Dalībvalstis var atļaut ieceļot savā teritorijā trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vienam vai vairākiem Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem (trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi), humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ. Šo plašo atkāpi var piemērot pašreizējās krīzes apstākļos, lai ļautu ieceļot visiem, kas bēg no konflikta Ukrainā.

Dalībvalstīm būtu jāaptur ieceļošanas aizliegumu / SIS brīdinājumu piemērošana par ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumu Eiropas Savienībā ar migrāciju saistītu iemeslu dēļ (Direktīvas 2008/115/EK 11. pants). Tomēr pienācīga uzmanība jāvelta ieceļošanas aizliegumiem, kas izdoti, pamatojoties uz drošības apsvērumiem.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgie, kas nav Ukrainas valstspiederīgie, izņemot tos, uz kuriem attiecas Pagaidu aizsardzības direktīvas (7) darbības joma vai kuriem, pamatojoties uz citiem iemesliem, ir tiesības uzturēties Savienībā, pēc ieceļošanas tranzītā dotos uz viņu izcelsmes vai pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Lai novērstu nelikumīgas uzturēšanās situācijas, dalībvalstis tiek mudinātas vajadzības gadījumā sniegt palīdzību viņu repatriācijai vai attiecīgā gadījumā legalizēšanai. Šādas atbalstītas atgriešanās atbalstam var izmantot Frontex pastāvīgo korpusu.

Cik vien iespējams, dalībvalstīm būtu ieceļotājiem pēc ierašanās jādara pieejamas viegli saprotamas brošūras tajās valodās, ko visbiežāk lieto vai saprot šie trešo valstu valstspiederīgie, norādot, kur var saņemt palīdzību un paskaidrojot pamatprocedūras, kas būtu jāievēro.

Ja trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp bērniem, trūkst dokumentu vai tie ir nepietiekami, dalībvalstis tiek mudinātas izdot ierašanās deklarāciju un/vai (pagaidu) ceļošanas dokumentus, kas uzskaitīti šeit:

https://ec.europa.eu/home-affairs/travel-documents-issued-member-states-part-ii_en.

Tas ir jo īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka šo trešo valstu valstspiederīgo turpmākā ceļošana un vēlāka atgriešanās ir iespējama.

Daži Ukrainas valstspiederīgie var vēlēties ceļot tālāk uz citiem ES galamērķiem, lielākoties lai atkalapvienotos ar ģimeni vai draugiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem šiem potenciālajiem pasažieriem, kas ierodas ar pasēm, kurām beidzies derīguma termiņš, vai tikai ar personas apliecībām vai bērnu dzimšanas apliecībām, nav atļauts ceļot starp dalībvalstīm. Lai gan uzņemt šādas personas transportlīdzeklī ir pārvadātāja lēmums, dalībvalstis tiek mudinātas atbalstīt šādu rīcību. Jo īpaši attiecībā uz savienojumiem ar dalībvalstīm vai no tām, kurās kontrole pie iekšējām robežām vēl nav atcelta, tās varētu apsvērt iespēju sniegt pārvadātājam garantijas, ka tiem netiks piemērots naudas sods par tādu pasažieru pārvadāšanu, kuriem nav pienācīgu dokumentu Ukrainas konflikta dēļ. Dalībvalstis tiek mudinātas piemērot elastību, atvieglojot šādus gadījumus, un atbrīvot pārvadātājus no šādu naudas sodu maksāšanas.

3.   Ārējo robežu šķērsošana ārpus oficiālajām robežšķērsošanas vietām neparedzētās ārkārtas situācijās

Juridiskais pamats:

—	Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts

—	Šengenas Robežu kodeksa 9. pants

Neparedzētās ārkārtas situācijās dalībvalstis var atļaut personām vai personu grupām šķērsot ārējās robežas ārpus oficiāli paziņotajām robežšķērsošanas vietām, kā arī ārpus noteiktā darba laika. Tiek ierosināts, ka dalībvalstis izveido pagaidu robežšķērsošanas vietas, kuras var atvērt uz ārkārtas situācijas laiku. Šādu pagaidu robežšķērsošanas vietu izmantošanu var nodrošināt apvienojumā ar elastību, kas paredzēta saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 9. pantu (robežpārbaužu atvieglināšana). Pagaidu robežšķērsošanas punktu izveide varētu būt noderīga pašreizējā situācijā, piemēram, gadījumos, kad ceļus robežšķērsošanas vietās bloķē pamesti automobiļi.

4.   Glābšanas dienestu darbības atvieglošana

Juridiskais pamats: Šengenas Robežu kodeksa VII pielikuma 7. punkts

Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt kārtību, kādā ieceļo un izceļo glābšanas dienestu, policijas, ugunsdzēsēju brigāžu darbinieki, kas darbojas ārkārtas situācijās, kā arī robežsargi, kas šķērso robežu, pildot savus profesionālos uzdevumus.

Divpusēja sadarbība ar Ukrainu varētu notikt uz ad hoc pamata, piemēram, attiecībā uz:

—	tādu pamestu automobiļu aizvilkšanu, kuri bloķē piekļuvi robežšķērsošanas vietām; un/vai

—	medicīniskās palīdzības sniegšanu, pārtikas, ūdens piegādi vai cita veida atbalstu cilvēkiem, kuri gaida iespēju šķērsot robežu.

5.   Ārkārtas atbalsta joslu izveide

Lai nodrošinātu, ka humānās palīdzības konvoji un tie, kas sniedz ārkārtas palīdzību saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un humānās palīdzības sniedzēji ātri un droši piekļūst Ukrainas teritorijā esošiem cilvēkiem un atgriežas no turienes, dalībvalstīm šim nolūkam būtu robežšķērsošanas vietās jāievieš īpašas joslas, kas apzīmētas ar norādi “ārkārtas atbalsta josla”.

Prioritāte būtu jāpiešķir nepārtrauktai satiksmes plūsmas uzturēšanai uz šīm joslām. Dalībvalstis var arī izveidot šādas joslas ārpus jau esošajām robežšķērsošanas vietām vai blakus tām, lai nodrošinātu ātru palīdzības sniegšanu un humānās palīdzības darbinieku drošību.

Ja robežšķērsošanas vietas konfigurācija ļauj un dalībvalstis var izvietot pietiekamu skaitu muitas amatpersonu, tiek aicināts izdalīt līdzīgas joslas kravas automobiļiem, lai nodrošinātu gan nepārtrauktu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, gan arī transporta darbinieku atgriešanos no Ukrainas.

6.   Vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas uz robežas, attiecībā uz pārvietoto personu no Ukrainas ievestām personiskajām mantām un vērtīgām precēm.

Ar pārvietoto personu no Ukrainas personisko mantu saistītajai apstrādei var piemērot 4. līdz 11. pantu 2009. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem. Saskaņā ar minētās regulas 11. pantu kompetentās iestādes var atkāpties no dažiem nosacījumiem, kas ierobežo atbrīvošanu no nodokļiem, ja personai ir jāmaina pastāvīgā dzīvesvieta no kādas trešās valsts uz Kopienas muitas teritoriju ārkārtēju politisku apstākļu dēļ. Līdz ar to pārvietotās personas no Ukrainas var ievest Savienībā personiskās mantas bez jebkādu muitas nodokļu piemērošanas. Muitas deklarācijas var būt arī vienkāršotas, tostarp mutiskas deklarācijas.

Līdzīgā veidā ar pārvietoto personu no Ukrainas personisko mantu saistītajai apstrādei var piemērot 4. līdz 11. pantu Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīvā 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu. Saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu kompetentās iestādes var atkāpties no dažiem nosacījumiem, kas ierobežo atbrīvošanu no PVN, ja personai ir jāmaina pastāvīgā dzīvesvieta no kādas trešās valsts uz kādu Kopienas dalībvalsti ārkārtēju politisku apstākļu dēļ. Līdz ar to pārvietotās personas no Ukrainas var ievest Savienībā personiskās mantas bez jebkāda PVN piemērošanas importam.

Regulas (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu 32. pantu var izmantot, lai atvieglinātu to lolojumdzīvnieku ievešanu no Ukrainas, kuri ceļo kopā ar īpašniekiem. Lai atvieglotu šo procesu un atkāpjoties no nosacījumiem, kas paredzēti lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, dalībvalstis izņēmuma gadījumos var atļaut veikt uz to teritoriju tādu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kuri neatbilst minētajiem nosacījumiem, saskaņā ar īpašu atļauju izsniegšanas kārtību. Visu dalībvalstu kompetentās iestādes veterinārijas jomā jau bija informētas par šo iespēju un sāka īstenot šādus pasākumus uz robežām.

Tomēr attiecībā uz skaidru naudu (valūtu, uzrādītāja apgrozāmu instrumentu vai precēm, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, piemēram, zeltu) Regulas (ES) 2018/1672 noteikumi par skaidras naudas kontroli būtu jāpiemēro, ciktāl tas ir iespējams konkrētajos apstākļos. To varētu darīt, atļaujot par pārvadāto skaidro naudu 10 000 EUR vērtībā vai vairāk sniegt vai nu nepilnīgu skaidras naudas deklarāciju, vai vienkārši pašdeklarāciju, kurā norādīta šāda informācija:

—	skaidras naudas pārvadātājs un tā kontaktinformācija, un

—	skaidras naudas summa.

Tomēr kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstoša riska analīze un turpmāki pasākumi.

Iestādēm vajadzētu būt modrām attiecībā uz risku, ka krāpnieki var izmantot krīzes radīto izdevību nelikumīgi importēt bīstamas preces (ieročus, sprāgstvielas u. c.).

Iebraukšanas vietā Savienībā amatpersonām, kas atbild par kontroli pie ārējām robežām, būtu jāveic izjautāšana un pārbaudes, lai konstatētu, vai personai nav šaujamieroča.

Ja persona lūdz atļauju ievest līdzi Savienības teritorijā likumīgu civilo šaujamieroci, piemēro ES noteikumus par civilo šaujamieroču importu; jo īpaši ir vajadzīga importa atļauja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012 par civilo šaujamieroču importu/eksportu saistībā ar Direktīvu (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija).

Par ārējo robežu kontroli atbildīgajām amatpersonām ieteicams sadarboties ar saviem Ukrainas puses kolēģiem robežšķērsošanas vietā, lai radītu iespēju personām, kurām ir līdzi ES importa prasībām neatbilstošs šaujamierocis, drošā veidā atbrīvoties no tā pirms robežas šķērsošanas.

---

(1)  https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2022/02/24/european-council-conclusions-24-february-2022/.

(2)  https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/jha/2022/02/27/.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(5)  Direktīva 2001/55/EK.

(6)  Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji un trešo valstu valstspiederīgie, kuri aizturēti saistībā ar nelikumīgu ārējo robežu šķērsošanu.

(7)  Atbilstoši tam, kā paredzēts Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV L 71, 4.3.2022., 1. lpp.).