Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 471/01)

Jaunākā publikācija

OV C 462, 15.11.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 452, 8.11.2021.

OV C 431, 25.10.2021.

OV C 422, 18.10.2021.

OV C 412, 11.10.2021.

OV C 401, 4.10.2021.

OV C 391, 27.9.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

3. palātas priekšsēdētāja ievēlēšana

(2021/C 471/02)

2021. gada 8. oktobrī Vispārējā tiesa pēc tam, kad amata pienākumus beidza pildīt tiesnesis A. M. Collins, kurš bija 3. palātas priekšsēdētājs, saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu un 18. panta 1. un 5. punktu ievēlēja tiesnesi G. De Baere par 3. palātas, kas izskata lietas trīs un piecu tiesnešu sastāvā, priekšsēdētāju uz laikposmu no 2021. gada 8. oktobra līdz 2022. gada 31. augustam.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 16. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste, Magnetrol International, Īrija

(Lieta C-337/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Beļģijas Karalistes īstenota atbalsta shēma - Atbrīvojums no nodokļa par virspeļņu - Iepriekšējs nodokļu nolēmums (tax ruling) - Pastāvīga administratīvā prakse - Regula (ES) 2015/1589 - 1. panta d) punkts - Jēdziens “atbalsta shēma” - Jēdziens “tiesību norma” - Jēdziens “turpmāki izpildes pasākumi” - Saņēmēju definēšana “vispārīgi un teorētiski” - Pretapelācijas sūdzība - Pieņemamība - Dalībvalstu nodokļu autonomija)

(2021/C 471/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P.-J. Loewenthal un F. Tomat)

Pārējie lietas dalībnieki: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: J.-C. Halleux, C. Pochet un M. Jacobs, piedaloties M. Segura un M. Clayton, avocates), Magnetrol International (pārstāvji: H. Gilliams un L. Goossens, advociaten), Īrija

Personas, kas iestājušās lietā atbildētāju prasījumu atbalstam: Soudal NV, Esko-Graphics BVBA (pārstāvis: H. Viaene, avocat), Flir Systems Trading Belgium BVBA (pārstāvji: T. Verstraeten un C. Docclo, avocats, un N. Reypens, advocaat), Anheuser-Busch InBev SA/NV, Ampar BVBA, Atlas Copco Airpower NV, Atlas Copco AB (pārstāvji: A. von Bonin, Rechtsanwalt, W. O. Brouwer un A. Pliego Selie, advocaten un A. Haelterman, avocat), Wabco Europe BVBA (pārstāvji: E. Righini un L. Villani, avvocati, S. Völcker, Rechtsanwalt, un A. Papadimitriou, avocat), Celio International NV (pārstāvji: H. Gilliams un L. Goossens, advocaten)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 14. februāra spriedumu Beļģija un Magnetrol International/Komisija (T-131/16 un T-263/16, EU:T:2019:91).

2)	Noraidīt pirmo un otro prasības pamatu lietā T-131/16, kā arī pirmo pamatu un trešā pamata pirmo daļu lietā T-263/16.

3)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par trešo līdz piekto prasības pamatu lietā T-131/16, kā arī par otro pamatu, trešā pamata otro un trešo daļu un ceturto pamatu lietā T-263/16.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 16. septembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Software Incubator Ltd/Computer Associates (UK) Ltd

(Lieta C-410/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Direktīva 86/653/EK - 1. panta 2. punkts - Jēdziens “tirdzniecības pārstāvis” - Datorprogrammatūras piegādāšana klientam elektroniski - Beztermiņa lietošanas licences piešķiršana - Jēdzieni “pārdošana” un “preces”)

(2021/C 471/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Software Incubator Ltd

Atbildētāja: Computer Associates (UK) Ltd

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 1. panta 2. punktā minētais jēdziens “preču pārdošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var attiekties uz datorprogrammatūras elektronisku piegādi klientam pret samaksu, ja šī piegāde tiek papildināta ar beztermiņa licences izsniegšanu šīs programmatūras izmantošanai.

---

(1)  OV C 255, 29.7.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 16. septembra spriedums – FVE Holýšov I s. r. o. u.c. Eiropas Komisija, Čehijas Republika, Spānijas Karaliste, Kipras Republika un Slovākijas Republika

(Lieta C-850/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēma - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atcelšanas prasība)

(2021/C 471/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FVE Holýšov I s.r.o., FVE Stříbro s.r.o., FVE Úsilné s.r.o., FVE Mozolov s.r.o., FVE Osečná s.r.o., Solarpark Rybníček s.r.o., FVE Kněžmost s.r.o., Hutira FVE – Omice a.s., Exit 90 SPV s.r.o., Onyx Energy s.r.o., Onyx Energy projekt II s.r.o., Photon SPV 1 s.r.o., Photon SPV 3 s.r.o., Photon SPV 4 s.r.o., Photon SPV 6 s.r.o., Photon SPV 8 s.r.o., Photon SPV 10 s.r.o., Photon SPV 11 s.r.o., Antaris GmbH, Michael Göde, NGL Business Europe Ltd, NIG NV, GIHG Ltd, Radiance Energy Holding Sàrl, ICW Europe Investments Ltd, Photovoltaik Knopf Betriebs-GmbH, Voltaic Network GmbH, WA Investments-Europa Nova Ltd (pārstāvji: A. Reuter, H. Wendt, C. Bürger, T. Christner, A. Compes, T. Herbold un W. Schumacher, Rechtsanwälte)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, P. Němečková un T. Maxian Rusche), Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil, T. Müller un I. Gavrilova), Spānijas Karaliste (pārstāvis: S. Centeno Huerta), Kipras Republika, Slovākijas Republika) (pārstāvis: B. Ricziová)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un D. Klebs)

Persona, kas iestājusies lietā Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa

1)	Galveno apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Par Eiropas Komisijas pretapelācijas sūdzību lietā nav jālemj.

3)

FVE Holýšov I s.r.o., FVE Stříbro s.r.o., FVE Úsilné s.r.o., FVE Mozolov s.r.o., FVE Osečná s.r.o., Solarpark Rybníček s.r.o., FVE Kněžmost s.r.o., Hutira FVE – Omice a.s., Exit 90 SPV s.r.o., Onyx Energy s.r.o., Onyx Energy projekt II s.r.o., Photon SPV 1 s.r.o., Photon SPV 3 s.r.o., Photon SPV 4 s.r.o., Photon SPV 6 s.r.o., Photon SPV 8 s.r.o., Photon SPV 10 s.r.o., Photon SPV 11 s.r.o., Antaris GmbH, Michael Göde, NGL Business Europe Ltd, NIG NV, GIHG Ltd, Radiance Energy Holding Sàrl, ICW Europe Investments Ltd, Photovoltaik Knopf Betriebs-GmbH, Voltaic Network GmbHet WA Investments-Europa Nova Ltd, atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar galveno apelācijas sūdzību.

4)

FVE Holýšov I s. r. o., FVE Stříbro s. r. o., FVE Úsilné s. r. o., FVE Mozolov s. r. o., FVE Osečná s. r. o., Solarpark Rybníček s. r. o., FVE Kněžmost s. r. o., Hutira FVE – Omice a.s., Exit 90 SPV s.r.o., Onyx Energy s.r.o., Onyx Energy projekt II s.r.o., Photon SPV 1 s.r.o., Photon SPV 3 s.r.o., Photon SPV 4 s.r.o., Photon SPV 6 s.r.o., Photon SPV 8 s.r.o., Photon SPV 10 s.r.o., Photon SPV 11 s.r.o., Antaris GmbH, Michael Göde, NGL Business Europe Ltd, NIG NV, GIHG Ltd, Radiance Energy Holding Sàrl, ICW Europe Investments Ltd, Photovoltaik Knopf Betriebs-GmbH, Voltaic Network GmbH, WA Investments-Europa Nova Ltd un Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pretapelācijas sūdzību.

5)	Vācijas Federatīvā Republika, Polijas Republika, Čehijas Republika, Spānijas Karaliste un Slovākijas Republikas sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 16. septembra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Balgarska natsionalna televizia/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP

(Lieta C-21/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Piemērojamība - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību - Tādu audiovizuālo mediju pakalpojumu izslēgšana, kas tiek piedāvāti skatītājiem un kuri tiek finansēti no valsts subsīdijām, kā arī par kuriem televīzijas skatītājiem nav jāmaksā nekāda atlīdzība - 168. pants - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Nodokļa maksātājs, kas vienlaicīgi veic ar nodokli apliekamus darījumus un darījumus, kas neietilpst PVN piemērošanas jomā)

(2021/C 471/06)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Balgarska natsionalna televizia

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia pri Tsentralno upravlenie na NAP

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts televīzijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbība, kas ir audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšana televīzijas skatītājiem un ko valsts finansē ar subsīdijām, turklāt televīzijas skatītāji par veikto televīzijas apraidi nemaksā nekādas nodevas, nav pakalpojumu sniegšana par atlīdzību šīs tiesību normas izpratnē.

2)

PVN direktīvas 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts televīzijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, kas samaksāts par tādu preču un pakalpojumu pirkumiem, kuri tiek izmantoti tā darbību, kas dod tiesības uz atskaitīšanu, vajadzībām, un ka tam nav tiesību atskaitīt PVN priekšnodokli par tādu preču un pakalpojumu pirkumiem, kas tiek izmantoti tā darbībām, kuras neietilpst PVN piemērošanas jomā. Dalībvalstīm ir jānosaka metodes un kritēriji PVN priekšnodokļa summu sadalei starp ar nodokli apliekamiem darījumiem un darījumiem, kas neietilpst PVN piemērošanas jomā, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi un sistēmu, ievērojot samērīguma principu.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Administratīvās rajona tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AS “LatRailNet”, VAS “Latvijas dzelzceļš”/Valsts dzelzceļa administrācija

(Lieta C-144/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dzelzceļa pārvadājumi - Direktīva 2012/34/ES - 32. un 56. pants - Maksas aprēķināšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu - Infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība - Regulatīvās iestādes funkcijas - Jēdziens “optimāla dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēja” - Ekskluzīvas tiesības kādā dzelzceļa tirgus segmentā - Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs)

(2021/C 471/07)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā rajona tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: AS “LatRailNet”, VAS “Latvijas dzelzceļš”

Atbildētāja: Valsts dzelzceļa administrācija

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzētas regulatīvās iestādes tiesības pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu, ar kuru uzņēmumam, kas veic šīs direktīvas 7. panta 1. punktā noteiktās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, tiek uzdots veikt noteiktus grozījumus infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmā, lai gan tas neietver pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju.

2)

Direktīvas 2012/34 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka maksas aprēķināšanas shēmā paredzamajiem nosacījumiem, kurus regulatīvajai iestādei ir tiesības noteikt uzņēmumam, kas veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir jābūt pamatotiem ar Direktīvas 2012/34 pārkāpumu un ir jāaprobežojas tikai ar neatbilstību novēršanu un tie nevar ietvert šīs iestādes veikto lietderības apsvērumu izvērtējumu, apdraudot šī pārvaldītāja rīcības brīvību.

3)

Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas – tostarp saistībā ar optimālas dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspējas kritēriju – ir piemērojams dzelzceļa tirgus segmentiem, kuros nepastāv konkurence, it īpaši, ja darbību tajos veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70, 2. panta f) punkta izpratnē.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Sofiyski Rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – “Toplofikatsia Sofia” EAD, “CHEZ Elektro Bulgaria” AD, “Agentsia za control na prosrocheni zadalzhenia” EOOD (C-208/20) un “Toplofikatsia Sofia” EAD (C-256/20)

(Apvienotās lietas C-208/20 un C-256/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punkts - Regula (EK) Nr. 1206/2001 - Sadarbība starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās - 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - 5. panta 1. punkts - Nesamaksātie parādi - Tiesas nolēmumi - Maksājuma rīkojumi - Izsniegšana - Parādnieks, kurš dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas tiesa, kurā celta prasība)

(2021/C 471/08)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski Rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītājas: “Toplofikatsia Sofia” EAD, “CHEZ Elektro Bulgaria” AD, “Agentsia za control na prosrocheni zadalzhenia” EOOD (C-208/20), “Toplofikatsia Sofia” EAD (C-256/20)

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijā, kad vienas dalībvalsts tiesa meklē adresi citā dalībvalstī personai, kurai ir jāizsniedz tiesas nolēmums.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka rīkojums attiecībā uz parādnieku ir kļuvis izpildāms, un ka tas neliek atzīt šādu rīkojumu par spēkā neesošu.

---

(1)  OV C 255, 3.8.2020.

OV C 271, 17.8.2020.

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UM ierosināta tiesvedība

(Lieta C-277/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Mantošana - Regula (ES) Nr. 650/2012 - 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Jēdziens “mantojuma līgums” - Piemērojamība - Īpašumtiesību nodošanas nāves gadījumā līgums - 83. panta 2. punkts - Piemērojamo tiesību aktu izvēle - Pārejas noteikumi)

(2021/C 471/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: UM

Piedaloties: HW kā ZL mantojuma pārvaldniekam, Marktgemeinde Kötschach-Mauthen, Finanzamt Spittal Villach

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, saskaņā ar kuru persona paredz tās īpašumā esoša nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanu nākotnē citām līgumslēdzējām pusēm, šīs tiesību normas izpratnē ir mantojuma līgums.

2)

Regulas Nr. 650/2012 83. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams, pārbaudot to piemērojamo tiesību aktu spēkā esamību, kas izvēlēti pirms 2015. gada 17. augusta, lai reglamentētu vienīgi “mantojuma līgumu” šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kurš attiecas uz konkrētu mantojuma atstājēja mantu un nevis – uz tā mantojumu kopumā.

---

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Audiencia Nacional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GE Auto Service Leasing GMBH/Tribunal Económico Administrativo Central

(Lieta C-294/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošana - Astotā direktīva 79/1072/EEK - 3., 6. un 7. pants - Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāšanas kārtība - Nodokļa maksātāji, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī - Atteikums atmaksāt samaksāto PVN - Dokumenti, kas pamato tiesības uz atmaksu - Attaisnojošu dokumentu neiesniegšana noteiktajā termiņā)

(2021/C 471/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional

Pamatlietas puses

Prasītājs: GE Auto Service Leasing GMBH

Atbildētāja: Tribunal Económico Administrativo Central

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Astotās direktīvas 79/1072/EEK (1979. gada 6. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, normas un Savienības tiesību principi, it īpaši nodokļu neitralitātes princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts noraidīt lūgumu par pievienotas vērtības nodokļa (PVN) atmaksāšanu, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis kompetentajai nodokļu administrācijai, pat pēc tās pieprasījuma, visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, lai pierādītu viņa tiesības uz PVN atmaksāšanu, neraugoties uz to, ka šis nodokļa maksātājs pēc savas ierosmes ir iesniedzis šos dokumentus un informāciju sūdzības vai prasības tiesā stadijā pret lēmumu, ar ko noraida šādas tiesības uz atmaksāšanu, ja vien ir ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka nodokļu maksātājs, kurš lūdz atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), administratīvā procesa laikā neiesniedz nodokļu administrācijas pieprasītos dokumentus, bet gan spontāni to dara vēlāko procedūru laikā, nav tiesību ļaunprātīga izmantošana.

---

(1)  OV C 320, 28.9.2020.

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 16. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-341/20) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 258. pants - Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Tādu energoproduktu atbrīvošana no nodokļa, kas kā degviela vai kurināmais tiek izmantoti kuģošanai Eiropas Savienības ūdeņos - Atbrīvojums no nodokļa, kas ir piešķirts tikai privātiem atpūtas kuģiem, par kuriem ir noslēgts fraktēšanas līgums)

(2021/C 471/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Moro un A. Armenia)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz A. Maddalo, avvocato dello Stato)

Rezolutīvā daļa

1)

Paredzot, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa par degvielu, ko izmanto privāti atpūtas kuģi, tiek piešķirts tikai tad, ja par šiem kuģiem ir noslēgts fraktēšanas līgums, neatkarīgi no tā, kādā veidā tie faktiski tiek izmantoti, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 339, 12.10.2020.

Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Finanzgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Phantasialand/Finanzamt Brühl

(Lieta C-406/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 98. pants - Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu PVN likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai - III pielikuma 7. punkts - Ieejas karte izklaides parkos un gadatirgos - Nodokļu neitralitātes princips - Pakalpojumi, ko sniedz pastāvīgie atrakciju uzņēmumi un izbraukuma atrakciju organizētāji - Salīdzināmība - Konteksts - Vidusmēra patērētāja viedoklis - Tiesu ekspertīze)

(2021/C 471/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Phantasialand

Atbildētāja: Finanzamt Brühl

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas III pielikuma 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, pirmkārt, izbraukuma atrakciju organizētāju sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, tiem, ko sniedz pastāvīgu atrakciju uzņēmumi un kas izpaužas kā atpūtas parki, tiek piemērots atšķirīgs pievienotās vērtības nodokļa režīms – vieniem samazināta likme un otriem parastā likme –, ar nosacījumu, ka tiek ievērots nodokļu neitralitātes princips. Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka iesniedzējtiesa, kad tai rodas īpašas grūtības, pārbaudot nodokļu neitralitātes principa ievērošanu, valsts tiesībās paredzētajos apstākļos lūdz veikt ekspertīzi, lai paskaidrotu savu spriedumu.

---

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – RK/CR

(Lieta C-422/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Mantošana - Regula (ES) Nr. 650/2012 - 6. panta a) punkts - Atteikšanās no jurisdikcijas - 7. panta a) punkts - Jurisdikcija - Pārbaude, ko veic tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība - 22. pants - Piemērojamo tiesību aktu izvēle - 39. pants - Savstarpēja atzīšana - 83. panta 4. punkts - Pārejas noteikumi)

(2021/C 471/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītājs: RK

Atbildētājs: CR

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 7. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai ir notikusi atteikšanās no jurisdikcijas šīs regulas 6. panta a) punkta izpratnē par labu tās dalībvalsts tiesām, kuras tiesību aktus ir izvēlējies mirušais, tiesai, kurā iepriekš celta prasība, nav skaidri jāatsakās no šīs jurisdikcijas, bet gan šim nodomam ir viennozīmīgi jāizriet no tās šajā ziņā pieņemtā lēmuma.

2)

Regulas Nr. 650/2012 6. panta a) punkts, 7. panta a) punkts un 39. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesa, kas izskata lietu pēc atteikšanās no jurisdikcijas, nav tiesīga pārbaudīt, vai ir izpildīti šajās tiesību normās paredzētie nosacījumi, lai tiesa, kurā iepriekš celta prasība, varētu atteikties no savas jurisdikcijas.

3)

Regulas Nr. 650/2012 6. panta a) punkts un 7. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajās tiesību normās paredzētie jurisdikcijas noteikumi ir piemērojami arī tad, ja pirms 2015. gada 17. augusta sagatavotā testamentā mantojuma atstājējs nav izvēlējies mantošanai piemērojamos tiesību aktus un ja šo tiesību aktu noteikšana izriet tikai no šīs regulas 83. panta 4. punkta.

---

(1)  OV C 443, 21.12.2020.

Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Real Vida Seguros SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-449/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Ienākuma nodoklis - Ar kotētām akcijām saistītās dividendes - Nodokļu priekšrocība, kas ir paredzēta tikai dividendēm, kuras ir saistītas ar valsts biržas tirgū kotētajām akcijām - Atšķirīga attieksme - Objektīvi nošķiršanas kritēriji - Ierobežojums - LESD 65. pants - Objektīvi salīdzināmas situācijas - Pamatojums - Tīri ekonomiska rakstura mērķis)

(2021/C 471/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Real Vida Seguros SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

LESD 63. un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta dalībvalsts nodokļu prakse, saskaņā ar kuru, lai noteiktu nodokļu maksātāja ienākuma nodokļa bāzi, dividendes, kas ir saistītas ar šīs dalībvalsts biržas tirgū kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā tikai 50 % apmērā no to summas, lai gan dividendes, kas ir saistītas ar citu dalībvalstu biržas tirgos kotētajām akcijām, tiek ņemtas vērā pilnā apmērā.

---

(1)  OV C 433, 14.12.2020.

Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 3. septembra rīkojums – Scandlines Danmark ApS, Scandlines Deutschland GmbH/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste

(Lieta C-173/19 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Atcelšanas prasība - Valsts atbalsts - Valsts finansējums fiksētajam dzelzceļa un autoceļu savienojumam pāri Fēmarnas jūras šaurumam - Individuāls atbalsts - Nepārsūdzams akts - Tīri apstiprinošs akts - Sagatavojošs akts)

(2021/C 471/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Scandlines Danmark ApS, Scandlines Deutschland GmbH (pārstāvis: L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Noë, V. Bottka un L. Armati), Dānijas Karaliste (pārstāvji: J. Nymann-Lindegren, pārstāvis, kam palīdz R. Holdgaard, advokat)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu.

2.	Scandlines Danmark ApS un Scandlines Deutschland GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3.	Dānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 148, 29.4.2019.

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 1. septembra rīkojums (Zastępca notarialny w Krapkowicach Marcin Margoński, kurš rīkojas Notariusz w Krapkowicach Justyna Gawlica – Krapkowice (Polija) vārdā, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Procedūra, kuru uzsākusi OKR

(Lieta C-387/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - LESD 267. pants - Notāra palīgs - Jēdziens “tiesa” - Kritēriji - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)

(2021/C 471/16)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Notariusz w Krapkowicach Justyna Gawlica – Krapkowice

Pamatlietas puses

Prasītāja: OKR

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedzis Zastępca notarialny w Krapkowicach (Krapovicē, Polijā, praktizējošs notāra palīgs), ir jāatzīst par acīmredzami nepieņemamu.

---

(1)  OV C 53, 15.2.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 3. septembra rīkojums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Amoena Ltd/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-706/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 6212 un 9021 - Mastektomijas krūšturi - Īstenošanas regula (ES) 2017/1167 - Jēdziens “piederumi” - 2019. gada 19. decembra sprieduma Amoena (C-677/18, EU:C:2019:1142) interpretācija)

(2021/C 471/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Amoena Ltd

Atbildētājs: The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Rezolutīvā daļa

1)

2019. gada 19. decembra sprieduma Amoena (C-677/18, EU:C:2019:1142) 53. punkts angļu valodas redakcijā ir jāinterpretē tādējādi, ka: — šī punkta pirmajā teikumā vārdi “them” un “their” attiecas uz krūšu protēzēm un vārds “they” attiecas uz mastektomijas krūšturiem, un — šī punkta otrajā teikumā vārds “their”, kā arī pirmie divi gadījumi, kuros minēts vārds “they”, attiecas uz mastektomijas krūšturiem, taču pēdējais gadījums, kurā minēts vārds “they”, attiecas uz krūšu protēzēm.

2)

Tiesa 2019. gada 19. decembra sprieduma Amoena (C-677/18, EU:C:2019:1142) 53. punkta otrajā teikumā, nosakot, vai “mastektomijas krūšturus” var uzskatīt par krūšu protēžu “piederumiem” Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), I pielikumā ietvertās Kombinētas nomenklatūras 90. nodaļas izpratnē, ir piemērojusi tikai šī sprieduma 51. punktā noteikto kritēriju, saskaņā ar kuru par “piederumiem” šīs nodaļas izpratnē ir kvalificējamas savstarpēji aizvietojamas ierīces, kuras var dot ierīcei iespēju sniegt konkrētu pakalpojumu saistībā ar tās pamatfunkciju.

---

(1)  OV C 110, 29.3.2021.

Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 1. septembra rīkojums (Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)– kriminālprocess pret KI

(Lieta C-131/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Princips “ne bis in idem” - Sodu saskaitīšana - Policijas uzliktā soda iedaba - Valsts tiesību īstenošana - Saistības ar Savienības tiesībām neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

(2021/C 471/18)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budai Központi Kerületi Bíróság

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

KI

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz Budai Központi Kerületi Bíróság (Budas centra rajona tiesa, Ungārija) 2021. gada 10. februāra lēmumā uzdoto jautājumu.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 23. oktobrīFL Brüterei M-V GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 20. augusta rīkojumu lietā T-755/18 FL Brüterei M-V GmbH u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-540/20 P)

(2021/C 471/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: FL Brüterei M-V GmbH (pārstāvis: H. Schmidt, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Erdegut GmbH, Ökofarm Groß Markow GmbH, Eiropas Komisija

Eiropas Savienības Tiesa (sestā palāta) ar 2021. gada 24. septembra rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 22. martāJohann A. Löning iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 20. janvāra rīkojumu lietā T-543/20 Johann A. Löning/Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija

(Lieta C-176/21 P)

(2021/C 471/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Johann A. Löning (pārstāvis: W. Mathes, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Tiesa (devītā palāta) ar 2021. gada 3. septembra rīkojumu noraidīja apelācijas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējam pašam segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 12. februārīsprd.net AG iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 12. aprīļa spriedumu lietā T-19/20 sprd.net AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-236/21 P)

(2021/C 471/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: sprd.net AG (pārstāvis: J. Hellenbrand, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Shirtlabor GmbH

Ar 2021. gada 1. septembra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. jūnijā iesniedza Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātija) – IC/PET-PROM d.o.o.

(Lieta C-361/21)

(2021/C 471/22)

Tiesvedības valoda – horvātu

Iesniedzējtiesa

Visoki trgovački sud Republike Hrvatske

Pamatlietas puses

Prasītājs: IC

Atbildētāja: PET-PROM d.o.o.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ir jāuzskata, ka Sudski poslovnik (Tiesu Reglaments, Narodne novine, br. 37/14, 49/14, 8/15, 35/15, 123/15, 45/16, 29/17, 33/17, 34/17, 57/17, 101/18, 119/18, 81/19, 128/19, 39/20 un 47/20) 177. panta 3. punkta pirmā teikuma otrajā daļā un otrajā teikumā ietvertais noteikums, kurā ir paredzēts, ka “otrās instances tiesā lietu uzskata par pabeigtu dienā, kad nolēmums tiek nosūtīts no tiesneša biroja pēc tam, kad lieta ir atsūtīta atpakaļ no reģistrācijas dienesta. Sākot no lietas saņemšanas dienas, reģistrācijas dienestam tā ir jānosūta atpakaļ tiesneša birojam pēc iespējas īsākā termiņā. Pēc tam nolēmums tiek nosūtīts [lietas dalībniekiem] astoņu dienu laikā”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu?

2)

Vai Zakon o sudovima (Likums par tiesu sistēmas organizāciju) 40. panta 2. punkts, kurā ir paredzēts, ka “juridiskā nostāja, kas pieņemta Vrhovni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstākā tiesa), Visoki trgovački sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā komerclietu tiesa), Visoki upravni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa), Visoki kazneni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā krimināllietu tiesa), Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Augstā pārkāpumu tiesa) visu tiesnešu vai nodaļas sanāksmē un Županijski sud (apgabaltiesa, Horvātija) nodaļas sanāksmē, ir obligāta visām šīs nodaļas vai šīs tiesas palātām vai tiesnešiem, kas izskata lietu otrajā instancē”, ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. jūlijā iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Orthomol pharmazeutische Vertriebs GmbH/Verband Sozialer Wettbewerb eV

(Lieta C-418/21)

(2021/C 471/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Orthomol pharmazeutische Vertriebs GmbH

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Verband Sozialer Wettbewerb eV

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kādos gadījumos ir konstatējamas citas medicīniski noteiktas uztura vajadzības saskaņā ar Regulas Nr. 609/2013 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta otro alternatīvu (1), proti, vai minētā priekšnoteikums – līdzās pirmajā alternatīvā minētajai ierobežotai, vājinātai vai traucētai organisma vielmaiņai, kā arī spējai uzņemt, sagremot, uzsūkt vai izdalīt parasto pārtiku – ir arī tāds, ka ir konstatējamas slimības izraisītas palielinātas uztura vajadzības, kas ir jāapmierina ar pārtiku, vai arī pietiek ar to, ja pacients vispārīgi gūst labumu no šīs pārtikas uzņemšanas, jo tajā ietilpstošās vielas novērš traucējumu vai samazina tā simptomus?

2)

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild pēdējās minētās alternatīvas izpratnē: Vai, lai varētu runāt par “vispāratzītiem zinātniskiem datiem” Deleģētās regulas (2) 2. panta 2. punkta izpratnē katrā gadījumā ir jāveic randomizēts, placebo kontrolēts, divkārši aizklāts pētījums, kas, lai gan nav ticis veikts par pašu izstrādājumu, vismaz sniedz norādes par minēto iedarbību?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 609/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV 2013, L 181, 35. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2016/128 (2015. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemēro īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (OV 2016, L 25, 30. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. jūlijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Ocilion IPTV Technologies GmbH/Seven.One Entertainment Group GmbH un Puls 4 TV GmbH & Co. KG

(Lieta C-426/21)

(2021/C 471/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Ocilion IPTV Technologies GmbH

Atbildētājas kasācijas tiesvedībā: Seven.One Entertainment Group GmbH, Puls 4 TV GmbH & Co. KG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Savienības tiesībām ir saderīga valsts tiesību norma, kurā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ir atļauts izmantot komercpakalpojumu sniedzēja nodrošinātu tiešsaistes videoierakstītāju, kas: a) tehniski izmantotā deduplikācijas procesa dēļ ne pēc katras lietotāja uzsāktas ierakstīšanas izveido ieprogrammētā raidījuma satura autonomu kopiju, bet gan, ja attiecīgais saturs jau ir saglabāts pēc cita lietotāja iniciatīvas, kurš pirmais ir veicis ierakstīšanu, vienkārši – lai izvairītos no liekiem datiem – izveido atsauci, kas nākamajam lietotājam ļauj piekļūt jau saglabātajam saturam; b) kam ir atkārtotas atskaņošanas (replay) funkcija, kuras ietvaros visu izvēlēto kanālu visa televīzijas programma tiek ierakstīta visu diennakti un septiņas dienas ir pieejama atskaņošanai, ja lietotājs vienreiz tiešsaistes videoierakstītāja izvēlnē pie attiecīgajiem kanāliem ar klikšķi uz lodziņa veic attiecīgu izvēli; un c) kas lietotājam (vai nu pakalpojumu sniedzēja mākoņa (cloud) pakalpojumā integrētā veidā, vai nu pakalpojumu sniedzēja nodrošināta lokāla (on premises) IPTV kompleksa risinājuma ietvaros) ļauj arī piekļūt aizsargātam raidījumu saturam bez tiesību īpašnieka piekrišanas?

2)

Vai Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā minētais jēdziens “izziņošana” ir jāinterpretē tādējādi, ka to veic (lokāla) IPTV kompleksā risinājuma komercpakalpojumu sniedzējs, kurš tā ietvaros papildus programmatūrai un aparatūrai, lai internetā varētu uztvert TV programmas, nodrošina arī tehnisko atbalstu un pastāvīgi pielāgo pakalpojumu, bet pakalpojuma darbība pilnībā notiek klienta infrastruktūrā, ja pakalpojums lietotājam ļauj piekļūt ne tikai raidījumu saturam, kura tiešsaistes lietošanu ir atļāvuši attiecīgie tiesību īpašnieki, bet arī tādam aizsargātam saturam, uz kuru attiecīgās tiesības nav iegūtas, un pakalpojumu sniedzējs a) var ietekmēt, kādas TV programmas galalietotāji var uztvert, izmantojot pakalpojumu, b) zina, ka tā pakalpojums ļauj uztvert arī aizsargātu raidījumu saturu bez tiesību īpašnieku piekrišanas, tomēr c) nereklamē šo iespēju nelikumīgi izmantot savu pakalpojumu un tādējādi būtiski nestimulē tā iegādi, bet gluži pretēji – līguma noslēgšanas brīdī informē savus klientus, ka viņu pašu ziņā ir parūpēties par tiesību piešķiršanu, un d) ar savu darbību nerada īpašu piekļuvi raidījumu saturam, kuru bez tā iesaistīšanās nevarētu uztvert vai tas būtu grūti izdarāms?

---

(1)  OV 2001, L 167, 10. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. jūlijā iesniedza Kúria (Ungārija) – CIG Pannónia Életbiztosító Nyrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-458/21)

(2021/C 471/25)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: CIG Pannónia Életbiztosító Nyrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka no PVN ir atbrīvots pakalpojums, kuru apdrošināšanas sabiedrība izmanto, lai:

—	pārbaudītu apdrošinātajai personai diagnosticētas smagas slimības diagnozes pareizību un

—	meklētu labākos pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus apdrošinātās personas ārstēšanai un

gadījumā, ja to aptver apdrošināšanas polises segums un apdrošinātais to lūdz, organizētu veselības aprūpes sniegšanu ārvalstīs?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Monz Handelsgesellschaft lnternational mbH & Co. KG/Büchel GmbH & Co. Fahrzeugtechnik KG

(Lieta C-472/21)

(2021/C 471/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Monz Handelsgesellschaft lnternational mbH & Co. KG

Atbildētāja apelācijas instances tiesvedībā: Büchel GmbH & Co. Fahrzeugtechnik KG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai sastāvdaļa, kurā atspoguļojas dizainparaugs, ir jau tad “redzama” Direktīvas 98/71/EK (1) 3. panta 3. punkta izpratnē, ja ir objektīvi iespējams atpazīt dizainu, sastāvdaļai atrodoties iebūvētā stāvoklī, vai arī nozīme ir redzamībai noteiktos lietošanas apstākļos vai no noteiktas tādas personas perspektīvas, kas sastāvdaļu aplūko?

2)

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka nozīme ir redzamībai noteiktos lietošanas apstākļos vai no noteiktas tādas personas perspektīvas, kas sastāvdaļu aplūko: a) vai, lai vērtētu gala lietotāja veiktu kompleksā ražojuma “parasto izmantošanu” Direktīvas 98/71/EK 3. panta 3. un 4. punkta izpratnē, nozīme ir sastāvdaļas vai kompleksā ražojuma ražotāja iecerētajam izmantošanas mērķim vai arī gala lietotāja veiktajai kompleksā ražojuma parastajai izmantošanai? b) saskaņā ar kādiem kritērijiem ir jāvērtē, vai gala lietotāja veikta kompleksā ražojuma izmantošana ir “parasta” Direktīvas 98/71/EK 3. panta 3. un 4. punkta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV 1998, L 289, 28. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 3. augustā iesniedza Miskolci Törvényszék (Ungārija) – IH/MÁV-START Vasúti Személyszállító Zrt.

(Lieta C-477/21)

(2021/C 471/27)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Miskolci Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: IH

Atbildētāja: MÁV-START Vasúti Személyszállító Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 5. pants, skatot to kopsakarā ar [Eiropas Savienības Pamattiesību] hartas 31. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka [iepriekš minētās direktīvas] 3. pantā paredzētais ikdienas atpūtas laikposms ir iknedēļas atpūtas daļa?

2)

Vai arī Direktīvas [2003/88] 5. pants, skatot to kopsakarā ar Hartas 31. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar direktīvas mērķi minētajā pantā ir noteikts tikai minimālais iknedēļas atpūtas ilgums, proti, iknedēļas atpūtas laikposmam ir jābūt vismaz trīsdesmit piecas secīgas stundas ilgam, ja vien nav objektīvu, tehnisku vai darba organizācijas apstākļu, kas to izslēdz?

3)

Vai Direktīvas [2003/88] 5. pants, skatot to kopsakarā ar Hartas 31. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts tiesībās un piemērojamajā darba koplīgumā ir paredzēts piešķirt nepārtrauktu vismaz četrdesmit divu stundu iknedēļas atpūtas laikposmu, pēc darba, kas veikts iepriekšējā darba dienā pirms iknedēļas atpūtas, ir obligāti jāpiešķir arī divpadsmit stundu ikdienas atpūtas laikposms kopā ar atpūtu, kas paredzēta attiecīgās dalībvalsts tiesībās un piemērojamajā darba koplīgumā, ja vien nav objektīvu, tehnisku vai darba organizācijas apstākļu, kas to izslēdz?

4)	Vai Direktīvas [2003/88] 3. pants, skatot to kopsakarā ar Hartas 31. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmējam ir tiesības arī uz minimālu atpūtu, kas ir jāpiešķir divdesmit četru stundu laikposmā, ja viņam neatkarīgi no iemesla nav jāstrādā nākamo divdesmit četru stundu laikā?

5)	Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas [2003/88] 3. un 5. pants, skatot to kopsakarā ar Hartas 31. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ikdienas atpūta ir jāpiešķir pirms iknedēļas atpūtas?

---

(1)  OV 2003, L 299, 9. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 5. augustā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Euler Hermes SA Magyarországi Fióktelepe/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-482/21)

(2021/C 471/28)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Euler Hermes SA Magyarországi Fióktelepe

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālais jautājums

Vai samērīguma, nodokļu neitralitātes un efektivitātes principi – ņemot vērā it īpaši, ka dalībvalsts nevar iekasēt kā PVN summu, kas būtu lielāka par to, kuru persona, kas piegādāja preces vai sniedza pakalpojumu, faktiski saņēmusi šīs preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas rezultātā, – un PVN direktīvas (1) 135. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums – it īpaši attiecībā uz prasību aplūkot šo darbību kā vienotu darījumu, kas atbrīvots no nodokļa uzlikšanas, atsaucoties uz ģenerāladvokāta secinājumu lietā C-242/08 Swiss Re 35., 37. un 53. punktā izklāstītajiem principiem –, kā arī prasība garantēt kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, nepieļauj tādu dalībvalsts praksi, saskaņā ar kuru PVN direktīvas 90. panta 1. punktā noteiktā nodokļa bāzes samazināšana, kas jāpiemēro galīgas nesamaksāšanas gadījumā, nav piemērojama apdrošinātājam, kurš, īstenojot prasījumu apdrošināšanas komercdarbību, ir samaksājis apdrošinātajai personai atlīdzību gan par nodokļa bāzi, gan par attiecīgo PVN apdrošināšanas gadījuma (nesamaksāšana no apdrošinātās personas klienta puses) iestāšanās brīdī, kas nozīmē, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu prasījums ir cedēts apdrošinātājam kopā ar visām ar minēto prasījumu saistītajām izpildes tiesībām, ja ir iestājušies šādi apstākļi:

(i)	brīdī, kad konkrētie prasījumi kļuva neatgūstami, valsts tiesību aktos nebija atļauts samazināt nodokļa bāzi neatgūstama prasījuma dēļ;

(ii)

kopš šā aizlieguma nesaderība ar Kopienu tiesībām ir kļuvusi acīmredzama, pozitīvās valsts tiesības pastāvīgi ir kategoriski izslēgušas ar neatgūstamu prasījumu saistīta PVN atmaksu sākotnējās piegādes sniedzējam (apdrošinātajai personai) tā apstākļa dēļ, ka apdrošinātājs ir šai personai atlīdzinājis attiecīgo PVN summu, un

(iii)

apdrošinātājs var pierādīt, ka tā prasījums pret parādnieku ir kļuvis galīgi neatgūstams?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. augustā iesniedza Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil (Slovēnija) – SHARENGO najem in zakup vozil d.o.o./Mestna občina Ljubljana

(Lieta C-486/21)

(2021/C 471/29)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Državna revizijska komisija za revizijo postopkov oddaje javnih naročil

Pamatlietas puses

Prasītāja: SHARENGO najem in zakup vozil d.o.o.

Atbildētāja: Mestna občina Ljubljana

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regula (EK) Nr. 2195/2002 [(2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)] (1), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 213/2008 (2) [(2007. gada 28. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (3) un Direktīvu 2004/18/EK (4) par publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar CPV pārskatīšanu], ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļu iznomāšana bez šofera pasažieru pārvadājumiem ietilpst nevis CPV kopējās vārdnīcas 601. grupā, bet gan CPV kopējās vārdnīcas 341. grupā, pievienojot CPV papildu vārdnīcas kodu PA01-7 Noma, lai pabeigtu aprakstu, un to neietekmē CPV papildu vārdnīcas kods PB04-7 Bez šofera, tāpēc, skatot CPV kopējās vārdnīcas 341. grupas kodus kopā ar CPV papildu vārdnīcas kodu PA01-7 Noma, izriet, ka transportlīdzekļu iznomāšana bez šofera pasažieru pārvadājumiem ir uzskatāma par piegāžu, nevis pakalpojumu iepirkumu, un tādējādi situācijā, kad, lai īstenotu projektu, kas paredz izveidot elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publisko sistēmu, saimnieciskās darbības subjekta ieguldījuma galvenā sastāvdaļa ir elektrisko transportlīdzekļu piegāde, un minētais ieguldījums ir pat lielāks nekā līgumslēdzējas iestādes ieguldījums projekta īstenošanā, netiek ievērots elements “pakalpojumi”, kas ir minēts [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2014/23 [(2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu] (5) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tātad līgums par minētā projekta īstenošanu nav pakalpojumu koncesija Direktīvas 2014/23 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē?

2)

Vai Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais jēdziens “sniegt un pārvaldīt pakalpojumus” ir jāinterpretē tādējādi, ka: a) jēdzienam “sniegt pakalpojumus” Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tāda pati nozīme kā jēdzienam “pakalpojumu sniegšana” [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2014/24/ES [(2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK] (6) 2. panta 1. punkta 9. apakšpunkta izpratnē, tādējādi jēdziens “sniegt pakalpojumus” Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas izveides gadījumā saimnieciskās darbības subjekts sniedz pakalpojumus, kuri ir saistīti ar elektrisko transportlīdzekļu nomu un koplietošanu, un veic darbības, kuras pārsniedz elektrisko transportlīdzekļu nomu un koplietošanu, un b) jēdziens “pārvaldīt pakalpojumus” Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka saimnieciskās darbības subjekts īsteno Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās “tiesības izmantot [pārvaldīt] pakalpojumus”, ka minētā pārvaldīšana rada ieņēmumus, tādējādi jēdziens “pārvaldīt pakalpojumus” Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas izveides gadījumā saimnieciskās darbības subjektam, ņemot vērā pakalpojumu sniegšanu, kas ir saistīta ar elektrisko transportlīdzekļu nomu un koplietošanu, un darbības, kuras pārsniedz elektrisko transportlīdzekļu nomu un koplietošanu, ir tiesības pieprasīt no lietotājiem maksu par pakalpojumu sniegšanu un nav pienākuma maksāt pašvaldībai maksu par autostāvvietām, kā arī autostāvvietu teritoriju regulārās uzkopšanas izmaksas, un tādējādi ir likumīgi, ka uz šī pamata tas gūst ieņēmumus?

3)

Vai Direktīvas 2014/23/ES 8. panta 2. punkta pirmajā daļā minētais jēdziens “līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN, kā atlīdzība par [..] pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets” ir jāinterpretē tādējādi, ka “koncesionāra kopējais apgrozījums” ietver arī maksājumus, kurus lietotāji maksā šim koncesionāram, un tādējādi arī tie veido “atlīdzību par [..] pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets”?

4)

Vai Direktīvas 2014/23/ES 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīva 2014/23/ES ir piemērojama tad, ja ieguldījumu vērtība vai ieguldījumu un izdevumu vērtība, ko saimnieciskās darbības subjekts uzņemas pakalpojumu koncesijā vai ko saimnieciskās darbības subjekts un līgumslēdzēja iestāde uzņemas pakalpojumu koncesijā, (ievērojami) pārsniedz summu 5 350 000 EUR bez PVN?

5)

Vai Direktīvas 2014/23/ES 38. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj līgumslēdzējai iestādei paredzēt dalības nosacījumu saistībā ar profesionālo darbību un pieprasīt saimnieciskās darbības subjektiem iesniegt pierādījumus, kuri pierāda šāda nosacījuma izpildi, ievērojot arī Īstenošanas regulu Nr. 2015/1986 [(2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011] (7), un labojumu [Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1986 (8) (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011], kuras XXI pielikumā ir paredzēts paziņojums par koncesiju (standarta veidlapa Nr. 24), kurā ir ietverta arī III.1.1. iedaļa Piemērotība profesionālās darbības veikšanai, ieskaitot prasības attiecībā uz reģistrāciju profesionālajos reģistros vai komercreģistros?

6)

Ja atbilde uz 5. jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2014/23/ES 38. panta 1. punkts, to skatot kopā ar Direktīvas 2014/23/ES 3. panta 1. punktā minētajiem vienlīdzīgās attieksmes un nediskriminācijas principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka, paredzot dalības nosacījumu saistībā ar profesionālo darbību, līgumslēdzēja iestāde var atsaukties uz valsts datiem par NACE 77.110, lai aprakstītu darbību Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kuras nozīme ir tāda pati kā [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulas (EK) Nr. 1893/2006 [(2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām,] (9) I pielikumā, NACE 2. red, klase 77.11 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings?

7)

Ja atbilde uz 5. jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2014/23/ES 38. panta 1. punkts, it īpaši daļā, kurā ir ietverta atsauce uz samērīguma prasību, to skatot kopā ar Direktīvas 2014/23/ES 3. panta 1. punktā minētajiem vienlīdzīgās attieksmes un nediskriminācijas principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt, lai nosacījumu reģistrēt automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga darbības veikšanu izpildītu ikviens no partneriem?

8)

Vai Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka runa ir par piegādes publisko iepirkumu, ja (atkarībā no saimnieciskās darbības subjekta ieguldījuma vērtības) būtiska daļa nākotnes līgumisko attiecību starp pašvaldību un saimnieciskās darbības subjektu ir saistīta ar elektrisko transportlīdzekļu, kuri ir paredzēti elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas lietotājiem, iznomāšanu un koplietošanu, kurā pašvaldība iegulda nevis tieši projekta, kas paredz izveidot elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publisko sistēmu, īstenošanā, maksājot saimnieciskās darbības subjektam naudu, bet netiešā veidā, atsakoties no maksas par autostāvvietām uz 20 gadiem un regulāri uzkopjot autostāvvietu teritoriju, un šī ieguldījuma kopējā vērtība pārsniedz summu, kas ir minēta Direktīvas 2014/24/ES 4. panta b) vai c) punktā, ievērojot [Komisijas] Deleģēto regulu 2019/1828 [(2019. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES groza attiecībā uz publisko piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu un metu konkursu robežvērtībām] (10), tomēr minētais pašvaldības ieguldījums ir (ievērojami) mazāks gan par saimnieciskās darbības subjekta kopējo ieguldījumu elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas izveides projektā, gan par saimnieciskās darbības subjekta ieguldījumu projekta daļā, kura attiecas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no fakta, ka lietotāji maksās saimnieciskās darbības subjektam par elektrisko transportlīdzekļu lietošanu, un ka no lietotāju pieprasījuma ir atkarīgs, vai saimnieciskās darbības subjekts varēs gūt pietiekamus ieņēmumus, lai elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas izveide izrādītos finansiāli izdevīga, tāpēc saimnieciskās darbības subjekts uzņemas projekta īstenošanas operacionālo risku, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu raksturo pakalpojumu koncesiju, nevis publisko iepirkumu Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē?

9)

Vai Direktīvas 2014/24/ES 3. panta 4. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā veido juridisku pamatu Direktīvā 2014/24/ES paredzētā režīma piemērošanai nolūkā piešķirt nākotnes līguma – starp pašvaldību un saimnieciskās darbības subjektu par elektrisko transportlīdzekļu nomas un koplietošanas publiskās sistēmas izveides projektu – slēgšanas tiesības, jo minētais līgums ir jāuzskata par jaukto līgumu, kas satur gan piegāžu un pakalpojumu publisko iepirkumu elementus, gan pakalpojumu koncesiju elementus, ņemot vērā, ka pašvaldības ieguldījums minētā projekta īstenošanā pārsniedz summu, kas ir minēta Direktīvas 2014/24/ES 4. panta c) punktā, ievērojot Deleģēto regulu Nr. 2019/1828?

10)

Vai Direktīvas 2014/24/ES 58. panta 1. un 2. punkts, tos skatot kopā ar Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā minētajiem vienlīdzīgās attieksmes un nediskriminācijas principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka, definējot dalības nosacījumu saistībā ar profesionālo darbību, līgumslēdzēja iestāde var atsaukties uz valsts datiem par NACE 77.110, lai aprakstītu darbību Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kuras nozīme ir tāda pati kā Regulas Nr. 1893/2006 I pielikumā, NACE 2. red, klase 77.11 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings?

11)

Vai Direktīvas 2014/24/ES 58. panta 1. punkts, it īpaši daļā, kurā ir ietverta atsauce uz samērīguma prasību, un Direktīvas 2014/24/ES 58. panta 2. punkts, to skatot kopā ar Direktīvas 2014/24/ES 18. panta 1. punktā minētajiem vienlīdzīgās attieksmes, nediskriminācijas un samērīguma principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt, lai nosacījumu saistībā ar Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga darbības veikšanas reģistrāciju izpildītu ikviens no partneriem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (Teksts attiecas uz EEZ) (OV 2002, L 340, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 213/2008 (2007. gada 28. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar CPV pārskatīšanu (OV 2008, L 74, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta u Padomes Direktīva 2014/23/ES (20014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta u Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 842/2011 (2011. gada 19. augusts), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1564/2005 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2011, L 222, 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2015, L 296, 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV 2006, L 393, 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1828 (2019. gada 30. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES groza attiecībā uz publisko piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu un metu konkursu robežvērtībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2019, L 279, 25. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 9. augustāCasa Regina Apostolorum della Pia Società delle Figlie di San Paolo iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2021. gada 2. jūnija spriedumu lietā T-223/18 Casa Regina Apostolorum della Pia Società delle Figlie di San Paolo/Eiropas Komisija

(Lieta C-492/21 P)

(2021/C 471/30)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Casa Regina Apostolorum della Pia Società delle Figlie di San Paolo (pārstāvis: F. Rosi, advokāts)

Otra puse apelācijas tiesvedībā: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 2. jūnija spriedumu lietā T-223/18, kas taisīts par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā bija lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 7973 final (2017. gada 4. decembris) par valsts atbalstu SA.39913 (2017/NN) Itālija – Apgalvota kompensācija publiskām slimnīcām Lacio reģionā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet, ka esot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un veikt izmeklēšanu; esot kļūdaini interpretēts solidāras darbības jēdziens, uzņēmuma un saimnieciskās darbības jēdziens, kas ir paredzēts LESD 106. pantā, it īpaši atsaucoties uz Itālijas tiesisko regulējumu, kurš ir ietverts Likumdošanas dekrētā 229/1999 un kurš norāda uz to, ka Itālijas valsts sistēma finansējuma piešķiršanai reģioniem ietilpst nevis solidaritātes sistēmā, bet gan ekonomikas sistēmā atbilstoši vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) sistēmai piemērojamai kārtībai.

It īpaši tas apstrīd solidāras darbības jēdziena definīciju, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētajā spriedumā un kas ir pavisam vispārīga, un kurā nav atsauces uz tiesisko regulējumu, kas ir spēkā Itālijā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Vispārējā tiesa par piemērojamu šajā lietā ir atzinusi Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā Dovera, neveicot detalizētu Itālijas 1999. gada reformas analīzi, it īpaši to nesalīdzinot ar tiesību aktiem, kas reglamentē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēmu Slovākijā.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd, ka universālas darbības jēdziens var izslēgt LESD 106. pantā paredzētās sistēmas piemērojamību, ņemot vērā, ka pakalpojumu, kas, pat ja ne pilnībā, ir sniegts kā universāls pakalpojums, var uzskatīt par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu tāpat kā citus pakalpojumus, piemēram, multimodālos pārvadājumus, elektroenerģijas piegādi, ūdensapgādi, telefonsakarus u.c., un tieši pretēji tas ietilpst VTNP jēdzienā.

Tāpat arī Vispārējā tiesa nav precizējusi, ka valsts reģioniem nodod finansējumu un pēc tam reģions maksā dažādām publiskām un privātām veselības aprūpes iestādēm par pakalpojumiem, pamatojoties uz tarifiem, kas atbilst pacienta/lietotāja izvēlei.

Tādējādi reģioni noslēdz sabiedriskā pakalpojuma koncesijas līgumus ar visiem publiskiem un privātiem operatoriem, maksājot par pakalpojumiem, pamatojoties uz konkrētiem tarifiem. Ikviena veselības aprūpes iestāde savu darbību organizē īpašā un autonomā veidā, lai varētu piesaistīt pacientu savai iestādei.

Turklāt pacients var vērsties vai nu publiskā, vai arī privātā veselības aprūpes iestādē, lai lūgtu sniegt privātu pakalpojumu, tādējādi izvairoties no gaidītāju saraksta, kas pastāv tā sauktajā akreditētajā sistēmā. Tādējādi tiek apstrīdēts tas, ko Vispārējā tiesa ir norādījusi sprieduma sākumā: “1 Itālijā veselības aprūpes sistēmas organizācija galvenokārt ir balstīta uz Valsts veselības aprūpes dienestu (turpmāk tekstā – “SSN”). SSN ietvaros veselības aprūpes pakalpojumi tiek tieši finansēti no dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksām un no valsts līdzekļiem, līdz ar to šādus pakalpojumus bez maksas vai gandrīz bez maksas visiem pacientiem, kas ir reģistrēti SSN, sniedz publiskas iestādes vai privātas iestādes, ar kurām ir noslēgts līgums. SSN pārvaldību nodrošina galvenokārt reģioni”.

Pēdējā minētā argumentācija neatbilst faktiskajai veselības aprūpes sistēmas organizācijai Itālijā un spēkā esošajiem tiesību aktiem; turklāt Vispārējā tiesa nav paskaidrojusi apgalvojumu, saskaņā ar kuru “veselības aprūpes pakalpojumi tiek tieši finansēti no dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksām un no valsts līdzekļiem” un kurš ir abstrakts un izņemts no konteksta.

Citiem vārdiem sakot, Vispārējā tiesa nav izskaidrojusi ne to, kas veido “dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksas”, ne arī to, kas veido “valsts līdzekļus”. Konkrētāk, Vispārējā tiesa nav veikusi to tiesību normu satura rūpīgu analīzi, kas reglamentē VTNP LESD 106. panta izpratnē un saskaņā ar Tiesas 2003. gada spriedumu lietā Altmark.

Vispirms Komisijai un pēc tam Vispārējai tiesai esot bijis jāveic detalizēta sistēmas analīze, ņemot vērā arī Līguma 26. pielikuma saturu īpaši saistībā ar VTNP un to, ka nav izstrādāts konkrēts jēdziens, ar ko būtu identificēta šī īpašā pakalpojumu nozare.

Galu galā ar pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu vienkārši esot transponēts apstrīdētā Komisijas lēmuma saturs, kuru Vispārējā tiesa atzina par tādu, kurā ir norādīts pietiekams pamatojums.

Šī iemesla dēļ paliek spēkā iebildumi, ko detalizēti ir izklāstījis apelācijas sūdzības iesniedzējs, kurš pretēji tam, ko ir apgalvojusi Vispārējā tiesa, ir apstrīdējis Komisijas lēmumu, jo tas esot pavisam vispārīgs un tajā neesot atsauces uz Itālijā spēkā esošo tiesisko regulējumu.

No tā izriet, ka šajā gadījumā ir iespējams vienkārši transponēt Tiesas sprieduma lietā Dovera saturu.

Turklāt Komisijai vispirms ir jāpārbauda apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītā iebilde pēc būtības, un Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai Itālijas veselības aprūpes sistēma atbilst LESD 106. pantā paredzētajiem noteikumiem un tādējādi VTNP režīma piemērošanai.

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz to, ka Vispārējā tiesa neesot pieņēmusi lēmumu un tādējādi neesot norādījusi pamatojumu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – L. GmbH/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-495/21)

(2021/C 471/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: L. GmbH

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai vielas paredzētā pamatiedarbība var būt farmakoloģiska Direktīvas 93/42/EEK (1) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē pat tad, ja tā nebalstās uz receptoru nodrošinātas iedarbības principu un viela netiek absorbēta cilvēka ķermenī, bet paliek uz virsmas, piemēram, gļotādām un reaģē tur? Pēc kādiem kritērijiem šādā gadījumā ir jānodala farmakoloģiskie un nefarmakoloģiskie līdzekļi, it īpaši fizikāli ķīmiski līdzekļi?

2)

Vai var uzskatīt, ka izstrādājums ir medicīnas ierīce, kuras sastāvā ir vielas, Direktīvas 93/42 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja atbilstoši zinātnes attīstības līmenim izstrādājuma iedarbības veids nav noteikts un līdz ar to nav iespējams galīgi noskaidrot, vai paredzētā pamatiedarbība tiek panākta farmakoloģiskā vai fizikāli ķīmiskā veidā?

3)

Vai šādā gadījumā izstrādājums ir jāklasificē kā zāles vai medicīnas ierīce, pamatojoties uz citu tam piemītošo īpašību un visu citu apstākļu visaptverošu novērtējumu, vai, ja izstrādājums ir paredzēts slimību novēršanai, ārstēšanai vai atvieglošanai, tas ir jāuzskata par zālēm pēc apzīmējuma Direktīvas 2001/83/EK (2) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē neatkarīgi no tā, vai tam tiek vai netiek piedēvēta īpaša ārstnieciskā iedarbība?

4)	Vai arī šādā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2001/83 2. panta 2. punktu ir spēkā zāļu reglamentācijas pārākums?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV 1993, L 169, 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/47/EK (2007. gada 5. septembris) (OV 2007, L 247, 21. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), šajā lietā piemērojamās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV 2012, L 299, 1. lpp.) redakcijā.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – H. Ltd./Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-496/21)

(2021/C 471/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: H. Ltd.

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai vielas paredzētā pamatiedarbība var būt farmakoloģiska Direktīvas 93/42/EEK (1) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē pat tad, ja tā nebalstās uz receptoru nodrošinātas iedarbības principa un viela netiek absorbēta cilvēka ķermenī, bet paliek uz virsmas, piemēram, gļotādām un reaģē tur? Pēc kādiem kritērijiem šādā gadījumā ir jānošķir farmakoloģiskie un nefarmakoloģiskie līdzekļi, it īpaši fizikāli ķīmiski līdzekļi?

2)

Vai var uzskatīt, ka izstrādājums ir medicīnas ierīce, kuras sastāvā ir vielas, Direktīvas 93/42 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja atbilstoši zinātnes attīstības līmenim izstrādājuma iedarbības veids nav noteikts un līdz ar to nav iespējams galīgi noskaidrot, vai paredzētā pamatiedarbība tiek panākta farmakoloģiskā vai fizikāli ķīmiskā veidā?

3)

Vai šādā gadījumā izstrādājums ir jāklasificē kā zāles vai medicīnas ierīce, pamatojoties uz citu tam piemītošo īpašību un visu citu apstākļu visaptverošu novērtējumu, vai, ja izstrādājums ir paredzēts slimību novēršanai, ārstēšanai vai atvieglošanai, tas ir jāuzskata par zālēm pēc apzīmējuma Direktīvas 2001/83/EK (2) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē neatkarīgi no tā, vai tam tiek vai netiek piedēvēta īpaša ārstnieciskā iedarbība?

4)	Vai arī šādā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2001/83 2. panta 2. punktu ir spēkā zāļu reglamentācijas pārākums?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV 1993, L 169, 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/47/EK (2007. gada 5. septembris) (OV 2007, L 247, 21. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), šajā lietā piemērojamās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV 2012, L 299, 1. lpp.) redakcijā.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 17. augustā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Aquila Part Prod Com S.A./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-512/21)

(2021/C 471/33)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aquila Part Prod Com S.A.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Savienības tiesībām un it īpaši PVN direktīvas (1) 9. panta 1. punktu un 10. pantu, kā arī ar nodokļu neitralitātes principu ir saderīga tāda nodokļu iestādes prakse, saskaņā ar kuru tā – automātiski un neveicot nekādu pārbaudi – no fakta, ka fiziska persona, kas uztur tiesiskas attiecības ar juridisku personu, kura rīkojas kā nodokļu maksātāja aģents, kura ir neatkarīga no nodokļu maksātāja kā principāla un kurai ir juridiskās personas statuss, šai fiziskajai personai neesot juridiski saistītai ar nodokļu maksātāju, ir rīkojusies apzināti, izsecina – neņemot vērā principāla un aģenta starpā noslēgtā līguma noteikumus, kā arī ārvalstu tiesības, kuras regulē pārstāvības tiesiskās attiecības – faktu, ka nodokļu maksātājs arī ir rīkojies apzināti?

2)

Vai PVN direktīvas 167. pants, 168. panta a) punkts un 178. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad nodokļu iestāde konstatē cirkulāras rēķinu izrakstīšanas ķēdes esamību, ar minēto faktu vien pietiek, lai to atzītu par objektīvu apstākli nodokļu krāpšanas pierādīšanai, vai tomēr šādā gadījumā nodokļu iestādei ir arī jāpierāda, kurš ķēdes loceklis vai locekļi ir izdarījuši krāpšanu un kāds bija viņu modus operandi?

3)

Vai iepriekšminētie PVN direktīvas panti, ievērojot samērīguma un racionalitātes prasības, ir jāinterpretē tādējādi, ka pat tad, kad nodokļu iestāde, pamatojoties uz lietas konkrētajiem apstākļiem, uzskata, ka nodokļu maksātājam būtu bijis jāizrāda lielāka rūpība, no šī nodokļu maksātāja nevar prasīt, lai tas būtu pārbaudījis apstākļus, ko pašai nodokļu iestādei ir izdevies atklāt tikai pēc aptuveni piecus gadus ilgām pārbaudēm, kas prasīja daudzas saistītas pārbaudes, izmantojot publisko tiesību instrumentus tādējādi, lai nodokļu maksātāju komercnoslēpuma aizsardzība neradītu šķērsli pārbaudei? Vai gadījumos, kad tiek prasīta lielāka rūpība, pienācīgo rūpību var uzskatīt par pierādītu, ja nodokļu maksātājs attiecina savu kontroli arī uz apstākļiem, kas sniedzas pāri spriedumā Mahagében norādītajiem apstākļiem attiecībā uz iespējamajiem komercpartneriem, tādējādi, ka tam ir iekšējie piegādes sistēmas noteikumi šādu partneru pārbaudei, viņš nepieņem samaksu skaidrā naudā, iekļauj slēdzamajos līgumos noteikumus par iespējamiem riskiem un analizē arī citus apstākļus darījuma laikā?

4)

Vai iepriekš minētie PVN direktīvas panti ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja nodokļu iestāde secina, ka nodokļu maksātājs ir aktīvi piedalījies nodokļu krāpšanā, šajā ziņā ir pietiekami, ka iestādes atklātie pierādījumi pierāda, ka nodokļu maksātājs, ja viņš būtu rīkojies ar pienācīgu rūpību, būtu varējis zināt, ka piedalās nodokļu krāpšanā, nepierādot to, ka viņš zināja, ka piedalās nodokļu krāpšanā, savas aktīvās dalības tajā dēļ? Vai gadījumā, ja tiek pierādīta aktīva dalība nodokļu krāpšanā, proti, apzināšanās par šo dalību, nodokļu iestādei ir jāpierāda nodokļu maksātāja krāpnieciskā rīcība, kas izpaužas kā viņa saskaņota darbība ar augšupējiem ķēdes locekļiem, vai tomēr ir pietiekami pamatot ar objektīviem pierādījumiem, ka ķēdes locekļi savstarpēji viens otru zināja?

5)

Vai ar iepriekš minētajiem PVN direktīvas pantiem ir saderīga un atbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā atzītas kā vispārējs princips, un tiesiskās drošības principam nodokļu iestādes prakse, kad tā pamato savu lēmumu ar tādu pārtikas ķēdes drošuma noteikumu domājamu pārkāpumu, kuriem nav ietekmes uz nodokļu maksātāja nodokļu saistību izpildi vai uz viņa rēķinu apriti, kurus tiesiskais regulējums nodokļu jomā nekādi nenosaka attiecībā uz nodokļu maksātāju un kuriem nav nekādas ietekmes uz nodokļu iestādes pārbaudīto darījumu patiesumu un uz nodokļu maksātāja apzināšanos, kas tiek izvērtēta nodokļu procesā? Ja uz iepriekšējo prejudiciālo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde:

6)

Vai ar iepriekšminētajiem PVN direktīvas pantiem ir saderīga un atbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas Hartas 47. pantā atzītas kā vispārējs princips, un tiesiskās drošības principam nodokļu iestādes prakse, kad tā, neiesaistoties oficiālajai struktūrai, kurai būtu materiālā un teritoriālā kompetence pārtikas ķēdes drošuma jomā, savos lēmumos ietver attiecībā uz nodokļu maksātāju vērtējumus, kuri ietilpst minētās oficiālās struktūras kompetencē, tādējādi, ka, pamatojoties uz pārkāpumiem, kas konstatēti attiecībā uz pārtikas ķēdes drošumu – jautājumu, kas nav tās kompetencē –, tā nosaka fiskālas sekas nodokļu maksātājam bez iespējas tam apstrīdēt pārtikas ķēdes drošuma normu pārkāpuma konstatējumu procesā, kurš būtu neatkarīgs no nodokļu procesa un kurā tiktu ievērotas pušu pamatgarantijas un tiesības?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 20. augustā iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – Laudamotion GmbH/TG, QN, AirHelp Germany GmbH

(Lieta C-517/21)

(2021/C 471/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Laudamotion GmbH

Atbildētāji: TG, QN, AirHelp Germany GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama pasažierim, kurš reģistrējas tiešsaistē, bet neierodas pie reģistrācijas letes minētajā tiesību normā norādītajos laikos?

2)

Vai Regulas Nr. 261/2004 5. pants, lasot to kopā ar tās 7. pantu un ņemot vērā spriedumu Sturgeon u.c. (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim – ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs nevar izvairīties no kompensācijas šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē – ir tiesības uz kompensāciju, ja — lidojuma galamērķis tiek sasniegts ar vismaz trīs stundu kavēšanos, — jau pirms iekāpšanas lidmašīnā bija zināms, ka galamērķis tiks sasniegts ar vismaz trīs stundu kavēšanos, un — pasažieris neierodas uz iekāpšanu lidmašīnā? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

3)

vai tas tā ir arī tad, ja pasažieris bez apkalpojošā gaisa pārvadātāja līdzdalības rezervē alternatīvu lidojumu, ar kuru citu lidostu, kas apkalpo to pašu pilsētu vai reģionu (Regulas Nr. 261/2004 8. panta 3. punkts) kā tā sākotnēji rezervētais lidojums, tas sasniedz tikai mazliet vēlāk, nekā saskaņā ar grafiku tas būtu sasniedzis sākotnēji rezervētā lidojuma galamērķi? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša,

4)

vai tas tā ir arī tad, ja pēc pasažiera lūguma apkalpojošais gaisa pārvadātājs maina tā rezervāciju uz alternatīvu lidojumu, ar kuru tas savu galamērķi sasniedz agrāk nekā ar novēloto sākotnēji rezervēto lidojumu, bet vēlāk, nekā tas to būtu sasniedzis ar sākotnēji rezervēto lidojumu, lidojot saskaņā ar tā grafiku (turklāt lidojums, uz kuru tika mainīta pasažiera rezervācija, pats nenotiek ar “ilgu kavēšanos”)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

(2)  2009. gada 19. novembra spriedums, C-402/07 un C-432/07, EU:C:2009:716.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 10. septembrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid/E.N., S.S. un J.Y.

(Lieta C-556/21)

(2021/C 471/35)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Atbildētāji apelācijas tiesvedībā: E.N., S.S. un J.Y.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180 (1)), 27. panta 3. punkts un 29. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka situācijā, ja dalībvalsts tiesību sistēma tādās lietās kā izskatāmā lieta paredz otrās pakāpes pārsūdzības procesu, šīs pārsūdzības tiesa, izskatot lietu pēc dalībvalsts atbildīgās iestādes pieprasījuma, nosaka pagaidu noregulējuma pasākumu, kā rezultātā tiek apturēts pārsūtīšanas termiņš?

---

(1)  31. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 15. septembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – BNP Paribas SA/TR

(Lieta C-567/21)

(2021/C 471/36)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: BNP Paribas SA

Atbildētājs: TR

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 33. un 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja sprieduma izcelsmes dalībvalsts tiesību akti piešķir tam tādu tiesisko spēku, ka šis spriedums rada šķēršļus tam, lai tie paši lietas dalībnieki varētu uzsākt jaunu tiesvedību, kurā tiktu lemts par prasījumiem, kurus varēja formulēt jau sākotnēja instancē, šī sprieduma radītās sekas dalībvalstī, kurā prasīta atzīšana, nepieļauj, ka šīs pēdējās minētās valsts tiesa, kuras likumā, kas ir piemērojams ratione temporis, darba tiesībās ir paredzēts pienākums, kas ir tāds pats kā prasījumu koncentrācija, lemj par šādām prasībām?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz šo pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Padomes Regulas Nr. 44/2001 33. un 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai prasībai kā “unfair dismissal” (netaisnīga atlaišana) Apvienotajā Karalistē ir tāds pats pamats un priekšmets kā prasībai, kas celta par atlaišanu bez reāla un nopietna pamata Francijas tiesībās, kas nozīmē, ka ir nepieņemamas darba ņēmēja prasības zaudējumu atlīdzināšanai par atlaišanu no darba bez reāla un nopietna pamata, kompensācijas atlīdzībai par uzteikumu un atlaišanas pabalstam Francijas tiesā, pēc tam, kad darbinieks Apvienotajā Karalistē ir saņēmis nolēmumu, kurā atzīta “unfair dismissal” un ar ko piešķirta kompensācija par to (compensatory award)? Vai šajā ziņā ir jānošķir zaudējumu atlīdzība par atlaišanu bez reāla un nopietna pamata, kurai varētu būt tāds pats pamats un priekšmets kā “compensatory award”, un atlaišanas pabalsti un kompensācijas atlīdzība par uzteikumu, kas saskaņā ar Francijas tiesībām ir jāmaksā, ja atlaišanai no darba ir reāls un nopietns pamats, bet nav jāmaksā, ja atlaišanas pamatā ir smags pārkāpums?

3)

Tāpat, vai Padomes Regulas Nr. 44/2001 33. un 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai prasībai kā “unfair dismissal” Apvienotajā Karalistē un prasībai par darba līgumā paredzēto bonusa vai prēmiju samaksu ir viens un tas pats pamats un priekšmets, ja šīs prasības ir balstītas uz tām pašām līgumattiecībām starp lietas dalībniekiem?

---

(1)  JO 2001, L 12, p. 1.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 17. septembrīAna Carla Mendes de Almeida iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 8. jūlija rīkojumu lietā T-75/21 Ana Carla Mendes de Almeida/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-576/21 P)

(2021/C 471/37)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ana Carla Mendes de Almeida (pārstāvji: R. Leandro Vasconcelos un M. Marques de Carvalho un P. Almeida Sande, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—

atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu lietā T-75/21, kas ietverts Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2021. gada 8. jūlija rīkojumā, ar kuru novēlotības dēļ kā nepieņemama ir noraidīta prasība, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir cēlusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263.opantu, un kurā ir lūgts atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 (1) (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, daļā, kurā ar šo lēmumu Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā kā pagaidu darbinieks AD 13 pakāpē uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no 2020. gada 29. jūlija tiek iecelts José Eduardo Moreira Alves d’Oliveira Guerra;

—	ņemot vērā, ka nav iemesla uzskatīt, ka tiesvedības stadija neļauj Tiesai izspriest šo lietu, saskaņā ar Tiesas statūtu 61. pantu Tiesai pašai pieņemt galīgo nolēmumu šajā lietā, jo tai ir zināmi visi faktiskie un tiesiskie apstākļi, lai varētu to izdarīt;

—

pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem, kā paredzēts Tiesas statūtu 38. pantā, piespriežot Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. pantu gan saistībā ar tiesvedību, kas notikusi Vispārējā tiesā, gan tiesvedību, kas notiek Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

Pirmais pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību kļūda, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka prasības iesniegšanas termiņa skaitīšana sākas no dienas, kad apstrīdētais lēmums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – tādējādi esot pārkāpti gan vispārējais Savienības tiesību princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 47. pants, kā arī piemērojamās Regulas (ES) 2017/1939 (3) normas, kas nodrošina kandidātu tiesības uz aizstāvību, kā izriet no minētās regulas sistēmas un no Eiropas Prokuratūras neatkarības principa, kas ir nostiprināts tās 6. pantā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka prasības iesniegšanas termiņa skaitīšana sākas no dienas, kad apstrīdētais lēmums tiek publicēts ESOV. Apelācijas sūdzības iesniedzējas rīcībā tolaik nebija informācijas, kas viņai būtu ļāvusi celt prasību par apstrīdēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu, pamatojoties uz Vispārējā tiesā iesniegtajā prasībā norādītajiem pamatiem, kuri izriet no vēstules, ko Portugāles valdība nosūtīja ES Padomei 2019. gada 29. novembrī un kurā tā apstrīdēja Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā minētās atlases komitejas veikto šīs valdības izvirzīto kandidātu sarindojumu un norādīja no minētās komitejas izvēlētā kandidāta atšķirīgu kandidātu, kuru Padome akceptēja. Šī vēstule, kura bija apstrīdētā lēmuma pamatā un kuras esamība ir atstāta bez ievērības Vispārējās tiesas nolēmumā, ietvēra divas būtiskas kļūdas un apdraud Eiropas prokuroru iecelšanas procesuālo kārtību un viņu neatkarību. Padome apelācijas sūdzības iesniedzēju par minēto vēstuli informēja tikai 2020. gada 27. novembrī tieši tālab, lai viņa varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd, ka prasības iesniegšanas termiņš varētu būt sācies pirms minētās dienas – kā pārsūdzētajā rīkojumā ir nospriedusi Vispārējā tiesa – un tāpēc esot pārkāpti vispārējais princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, kā arī Regulas (ES) 2017/1939 6. pantā nostiprinātais Eiropas Prokuratūras neatkarības princips.

Otrais pamats: acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību kļūda, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka Padome esot paziņojusi individuālos apstrīdētā lēmuma pamatojumus 2020. gada 7. oktobrī – tādējādi esot pārkāpti gan vispārējais Savienības tiesību princips par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu apelācijas sūdzības iesniedzēja katrā ziņā esot iepazinusies 2020. gada 7. oktobra vēstulē, ar kuru Padome viņai esot darījusi zināmus minētā lēmuma individuālos pamatojumus. Tomēr minētajā vēstulē Padome neinformēja par Portugāles valdības ES Padomei 2019. gada 29. novembrī nosūtītās vēstules esamību, taču bez šīs vēstules nebūtu bijis prasības priekšmeta, kas ļāva iesniegt prasību par apstrīdēto lēmumu.

Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti: Judikatūras par atvainojamu maldību nepiemērošana vai pārmērīgi šaura piemērošana un pamatojuma par neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījuma esamību neņemšana vērā

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai apstāklis, ka privātpersona pilnībā apzinās gan to, ka lēmums ir galīgs, gan to, kāds apstrīdēšanas prasības iesniegšanas termiņš ir piemērojams saskaņā ar LESD 263. pantu, pats par sevi neliedz šai personai atsaukties uz atvainojamu maldību, ar kuru ir attaisnojama tās novēlotā prasības celšana. Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka Padome bija slēpusi Portugāles valdības vēstuli līdz 2020. gada 27. novembrim, kad tā par šo vēstuli informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju. Šādā situācijā atbilstoši Tiesas judikatūrai ir uzskatāms, ka eksistē atvainojama maldība, ar kuru ir attaisnojama novēlota prasības celšana. Vispārējā tiesa bez ievērības ir atstājusi arī iebildi par neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījuma esamību, kas izvirzīta tālab, lai tiktu izdarīta atkāpe no procesuālos termiņus nosakošo Savienības tiesību normu piemērošanas.

---

(1)  OV 2020, L 244, 18. lpp.

(2)  OV 2000, L 364, 1. lpp.

(3)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV 2017, L 283, 1. lpp.)

Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 24. augusta rīkojums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Puls 4 TV GmbH & Co. KG/YouTube LLC, Google Austria GmbH

(Lieta C-500/19) (1)

(2021/C 471/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 295, 2.9.2019.

Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 1. septembra rīkojums – Eiropas Komisija/HSBC Holdings plc, HSBC Bank plc, HSBC Continental Europe, iepriekš – HSBC France

(Lieta C-806/19 P) (1)

(2021/C 471/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 432, 23.12.2019.

Tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja 2021. gada 13. augusta rīkojums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Generálna prokuratura Slovenskej republiky/X.Y.

(Lieta C-919/19) (1)

(2021/C 471/40)

Tiesvedības valoda – slovāku

Ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Tiesas (otrā palāta) priekšsēdētāja 2021. gada 1. septembra rīkojums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Generálna prokuratura Slovenskej republiky/M.B.

(Lieta C-78/20) (1)

(2021/C 471/41)

Tiesvedības valoda – slovāku

Tiesas (otrā palāta) priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 137, 27.4.2020.

Tiesas piektās palātas priekšsēdētāja 2021. gada 19. jūlija rīkojums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ExxonMobil Production Deutschland GmbH/Bundesrepublik Deutschland vertreten durch das Umweltbundesamt

(Lieta C-126/20) (1)

(2021/C 471/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 10. augusta rīkojums (Landgericht Köln (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BQ (C-380/20), VR (C-381/20), AL (C-382/20), LK (C-383/20), DP (C-384/20)/Deutsche Lufthansa AG

(Apvienotās lietas C-380/20 līdz C-384/20) (1)

(2021/C 471/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietas no reģistra.

---

(1)  OV C 423, 7.12.2020.

Tiesas devītās palātas priekšsēdētāja 2021. gada 9. augusta rīkojums (Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C./Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-435/20) (1)

(2021/C 471/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 433, 14.12.2020.

Tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 18. augusta rīkojums (Curtea de Apel Braşov (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – S.C. Techno-Gaz K.F.T. PAKS/U.A.T. Comuna Dalnic

(Lieta C-298/21) (1)

(2021/C 471/45)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 329, 16.8.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Nec/Komisija

(Lieta T-341/18) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai - Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu meitassabiedrības izdarītā pārkāpumā - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārkāpuma smagums - Naudas soda apmēra palielināšana recidīva dēļ - Samērīgums - Neierobežota kompetence)

(2021/C 471/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nec Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji: O. Brouwer, A. Pliego Selie, advokāti, un R. Bachour, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Cleenewerck de Crayencour, L. Wildpanner un F. van Schaik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts – primāri – atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl šajā lēmumā ir konstatēts, ka prasītāja ir personīgi piedalījusies pārkāpumā, un – pakārtoti – atcelt vai samazināt tai uzlikto naudas sodu apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nec Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Nichicon Corporation/Komisija

(Lieta T-342/18) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai - Saskaņotas darbības - Konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Komisijas teritoriālā kompetence - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Paziņojums par iebildumiem - 2006. gada pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 13. punkts - Pārdošanas apjoma vērtība - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Vienots un turpināts pārkāpums - Pārkāpuma smagums - Publiska norobežošanās - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Neierobežota kompetence)

(2021/C 471/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nichicon Corporation (Kioto, Japāna) (pārstāvji: A. Ablasser-Neuhuber, F. Neumayr, G. Fussenegger un H. Kühnert, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Ernst, T. Franchoo, C. Sjödin un F. van Schaik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts – primāri – atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un – pakārtoti – samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nichicon Corporation sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Tokin/Komisija

(Lieta T-343/18) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai - Paziņojums par iebildumiem - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārdošanas apjoma vērtība - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

(2021/C 471/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tokin Corp. (Sendai, Japāna) (pārstāvji: C. Thomas, advokāts, un T. Yuen, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Cleenewerck de Crayencour, F. van Schaik un L. Wildpanner)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts – primāri – atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl ar to prasītājai uzlikti naudas sodi, un – pakārtoti – samazināt šo naudas sodu apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tokin Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Rubycon un Rubycon Holdings/Komisija

(Lieta T-344/18) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai - Naudas sodi - Daļējs atbrīvojums no naudas soda - 2006. gada paziņojuma par sadarbību 26. punkts - Naudas soda apmēra samazināšana - 2006. gada pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkts - Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma - Neierobežota kompetence)

(2021/C 471/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Rubycon Corp. (Ina, Japāna), Rubycon Holdings Co. Ltd (Ina) (pārstāvji: J. Rivas Andrés un A. Federle, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Ernst, L. Wildpanner un F. van Schaik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un, otrkārt, samazināt tām uzlikto naudas sodu apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rubycon Corp. un Rubycon Holdings Co. Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Nippon Chemi-Con Corporation/Komisija

(Lieta T-363/18) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums - Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai - Saskaņotas darbības - Konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa - Komisijas teritoriālā kompetence - Tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam - Akta neaizskaramība - Vienots un turpināts pārkāpums - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Pārdošanas apjoma vērtība - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - 2006. gada pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkts - Neierobežota kompetence)

(2021/C 471/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nippon Chemi-Con Corporation (Tokija, Japāna) (pārstāvji: H.-J. Niemeyer, M. Röhrig, I.-L. Stoicescu un P. Neideck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Cleenewerck de Crayencour, B. Ernst, T. Franchoo, C. Sjödin un L. Wildpanner)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts – primāri – atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un – pakārtoti – atcelt ar minēto lēmumu tai uzlikto naudas sodu vai samazināt tā apmēru.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nippon Chemi-Con Corporation sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – TUIfly/Komisija

(Lieta T-447/18) (1)

(Valsts atbalsts - Nolīgumi, kurus Kärntner Flughafen Betriebsgesellschaft noslēgusi ar aviosabiedrībām Hapag Lloyd Express un TUIfly - Lidostas pakalpojumi - Tirgvedības pakalpojumi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam)

(2021/C 471/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TUIfly GmbH (Langenhagen, Vācija) (pārstāvji: L. Giesberts un M. Gayger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck, A. Bouchagiar un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2018/628 (2016. gada 11. novembris) par valsts atbalstu SA.24221 (2011/C) (ex 2011/NN), ko Austrija piešķīrusi Klāgenfurtes lidostai, Ryanair un citām aviokompānijām, kuras izmanto lidostu (OV 2018, L 107, 1. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TUIfly GmbH sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 27.8.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Ryanair u.c./Komisija

(Lieta T-448/18) (1)

(Valsts atbalsts - Nolīgumi, ko “Kärntner Flughafen Betriebsgesellschaft” ir noslēgusi ar “Ryanair” un tās meitasuzņēmumiem “Airport Marketing Services” un “Leading Verge.com” - Lidostas pakalpojumi - Tirdzniecības pakalpojumi - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Valsts atbalsta jēdziens - Valsts vainojamība - Priekšrocība - Privātā ieguldītāja kritērijs - Atgūšana - Pamattiesību hartas 41. pants - Tiesības piekļūt lietas materiāliem - Tiesības tikt uzklausītam)

(2021/C 471/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ryanair DAC (Swords, Īrija), Airport Marketing Services Ltd (Dublina, Īrija), FR Financing (Malta) Ltd (Douglas, Menas sala) (pārstāvji: E. Vahida un I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti, un B. Byrne, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck, A. Bouchagiar un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2018/628 (2016. gada 11. novembris) par valsts atbalstu SA.24221 (2011/C) (ex 2011/NN), ko Austrija piešķīrusi Klāgenfurtes lidostai, Ryanair un citām aviokompānijām, kuras izmanto lidostu (OV 2018, L 107, 1. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītājām.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ryanair DAC, Airport Marketing Services Ltd un FR Financing (Malta) Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 319, 10.9.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – TUIfly/Komisija

(Lieta T-619/18) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistīti dokumenti - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību - Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses)

(2021/C 471/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TUIfly GmbH (Langenhagen, Vācija) (pārstāvji: L. Giesberts un M. Gayger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un F. Erlbacher)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 5432 final (2018. gada 3. augusts), ar ko prasītājai ir atteikts piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuri saistīti ar administratīvo procesu par valsts atbalstu SA.24221 (2011/C) (ex 2011/NN), ko Austrija piešķīrusi Klāgenfurtes lidostai, Ryanair un citām aviokompānijām, kuras izmanto lidostu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TUIfly GmbH sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 436, 3.12.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Covestro Deutschland/Komisija

(Lieta T-745/18) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Vācija īstenojusi par labu noteiktiem lieliem elektroenerģijas patērētājiem - Atbrīvojums no tīkla maksas par laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu - Atcelšanas prasība - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā paļāvība)

(2021/C 471/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Covestro Deutschland AG (Leverkūzene, Vācija) (pārstāvji: M. Küper, J. Otter, C. Anger un M. Goldberg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un K. Herrmann)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, R. Kanitz, S. Heimerl un S. Costanzo)

Priekšmets

Par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/56 (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam (OV 2019, L 14, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Covestro Deutschland AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Tempus Energy Germany un T Energy Sweden/Komisija

(Lieta T-167/19) (1)

(Valsts atbalsts - Polijas elektroenerģijas tirgus - Jaudas mehānisms - Lēmums necelt iebildumus - Atbalsta shēma - LESD 108. panta 2. un 3. punkts - Šaubu jēdziens - Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts - Nopietnas grūtības - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014. – 2020. gadam - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 471/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Tempus Energy Germany GmbH (Berlīne, Vācija), T Energy Sweden AB (Gēteborga, Zviedrija) (pārstāvji: D. Fouquet un J. Derenne, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un P. Němečková)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna), PGE Polska Grupa Energetyczna S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvji: A. Ryan un A. Klosok, solicitors, T. Janssens un K. Bojarojć-Bartnicka, advokāti), Enel X Polska z o.o. (Varšava) (pārstāvji: V. Cannizzaro, S. Ventura un L. Caroli, advokāti), Enspirion sp. z o.o. (Gdaņska, Polija) (pārstāvis: A. Czech, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 601 final (2018. gada 7. februāris) necelt iebildumus par atbalsta shēmu jaudas mehānismam Polijā, jo minētā shēma ir saderīga ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam (Valsts atbalsts SA.46100 (2017/N)).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tempus Energy Germany GmbH un T Energy Sweden AB sedz savus, kā arī Eiropas Komisijas, PGE Polska Grupa Energetyczna S.A., Enel X Polska z o.o. un Enspirion sp. z o.o. tiesāšanās izdevumus.

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – AZ/Komisija

(Lieta T-196/19) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Vācija īstenojusi par labu noteiktiem lieliem elektroenerģijas patērētājiem - Atbrīvojums no tīkla maksas par laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu - Atcelšanas prasība - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi - Selektīvs raksturs - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā paļāvība)

(2021/C 471/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AZ (pārstāvji: F. Wagner, D. Fouquet, T. Hartmann un M. Kachel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un K. Herrmann, kuriem palīdz G. Quardt un C. von Donat, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, R. Kanitz, S. Heimerl un S. Costanzo)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/56 (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam (OV 2019, L 14, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	AZ sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Infineon Technologies Dresden un Infineon Technologies/Komisija

(Apvienotās lietas T-233/19 un T-234/19) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Vācija īstenojusi par labu noteiktiem lieliem elektroenerģijas patērētājiem - Atbrīvojums no tīkla maksas par laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu - Atcelšanas prasība - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi)

(2021/C 471/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-233/19: Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG (Drēzdene, Vācija) (pārstāvji: L. Assmann un M. Peiffer, advokāti)

Prasītāja lietā T-234/19: Infineon Technologies AG (Neubiberg, Vācija) (pārstāvji: L. Assmann un M. Peiffer, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un K. Herrmann)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: D. Klebs, J. Möller, R. Kanitz, S. Heimerl un S. Costanzo)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/56 (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam (OV 2019, L 14, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG un Infineon Technologies AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Wepa Hygieneprodukte u.c./Komisija

(Lieta T-238/19) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko Vācija īstenojusi par labu noteiktiem lieliem elektroenerģijas patērētājiem - Atbrīvojums no tīkla maksas par laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots atgūt izmaksāto atbalstu - Atcelšanas prasība - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Atbalsta jēdziens - Valsts līdzekļi - Selektīvs raksturs)

(2021/C 471/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Wepa Hygieneprodukte GmbH (Arnsberg, Vācija), Wepa Leuna GmbH (Leuna, Vācija), Wepa Papierfabrik Sachsen GmbH (Arnsberg) (pārstāvji: H. Janssen, A. Vallone un L. Kienzle, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un T. Maxian Rusche)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: D. Klebs, J. Möller, R. Kanitz, S. Heimerl un S. Costanzo)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/56 (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/C) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam (OV 2019, L 14, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Wepa Hygieneprodukte GmbH, Wepa Leuna GmbH un Wepa Papierfabrik Sachsen GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Parlaments/Axa Assurances Luxembourg u.c.

(Lieta T-384/19) (1)

(Šķīrējklauzula - “Būvniecības visu risku” apdrošināšanas līgums - Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā paplašināšana un atjaunošana - Lietusūdens izraisīti postījumi - Prasība atlīdzināt izmaksas un zaudējumus - Apdrošināšanas piemērošanas joma - Noteikums par izslēgšanu - Papildu procesuālie pienākumi - Daļēji aizmuguriska sprieduma procedūra)

(2021/C 471/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Paladini un B. Schäfer, kam palīdz C. Point un P. Hédouin, advokāti)

Atbildētājas: Axa Assurances Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Bâloise Assurances Luxembourg SA (Luksemburga), La Luxembourgeoise SA (Luksemburga) (pārstāvji: C. Collarini un S. Denu, advokāti), Nationale-Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest atbildētājām atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar ūdens izraisītajiem postījumiem Konrad Adenauer ēkā Luksemburgā pēc spēcīgajām lietusgāzēm, kas 2016. gada 27. un 30. maijā plosījās būvlaukumā.

Rezolutīvā daļa

1)

Piespriest Nationale-Nederlanden Schaderverzekering Maatschappij NV atlīdzināt Eiropas Parlamentam summu 79 653,89 EUR apmērā, kā arī ar to saistītos likumiskos nokavējuma procentus no 2017. gada 22. decembra, kuru likme ir vienāda ar procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi galvenajās refinansēšanas operācijās, un astoņu procentpunktu summu.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Nationale-Nederlanden Schaderverzekering Maatschappij sedz tiesāšanās izdevumus saistībā ar aizmuguriska sprieduma procedūru, kas uz to attiecas.

4)	Parlaments sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas no tiesāšanās izdevumiem, kas radušies Axa Assurances Luxembourg SA, Bâloise Assurances Luxembourg SA un La Luxembourgeoise SA.

---

(1)  OV C 288, 26.8.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – AlzChem Group AG/Komisija

(Lieta T-569/19) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas saistīti ar valsts atbalsta atgūšanas procedūru pēc lēmuma, ar kuru tas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses - Nediskriminācijas princips - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 471/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AlzChem Group AG (Trostberga, Vācija) (pārstāvji: A. Borsos un J. Guerrero Pérez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Ehrbar un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 22. jūlija Lēmumu C(2019) 5602 final, ar kuru prasītājai tiek atteikta piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar valsts atbalsta atgūšanas procedūru pēc lēmuma, ar kuru tas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	AlzChem Group AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 363, 28.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Global Translation Solutions/Parlaments

(Lieta T-7/20) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Tulkošanas pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Piešķiršanas kritēriji - Pārbaudījuma laikā iesniegtās datnes lejuplādes formāts)

(2021/C 471/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Global Translation Solutions ltd. (Valleta, Malta) (pārstāvis: C. Mifsud-Bonnici, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: E. Taneva un K. Wójcik)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2019. gada 28. oktobra vēstulē ietverto lēmumu, ar ko noraidīts prasītājas iesniegtais piedāvājums attiecībā uz daļu Nr. 15 iepirkuma procedūrā TRA/EU19/2019, kā arī Parlamenta 2019. gada 4. decembra vēstulē ietverto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Global Translation Solutions ltd. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29 septembra spriedums – Enosi Mastichoparagogon Chiou/EUIPO (“MASTIHACARE”)

(Lieta T-60/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “MASTIHACARE” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts)

(2021/C 471/62)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enosi Mastichoparagogon Chiou (Chios, Grieķija) (pārstāve: A.-E. Malami, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 25. novembra lēmumu lietā R 692/2019-1 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “MASTIHACARE” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Enosi Mastichoparagogon Chiou atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 103, 30.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Società agricola Vivai Maiorana u.c./Komisija

(Lieta T-116/20) (1)

(Lauksaimniecība - Regula (ES) 2016/2031 - Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgajiem organismiem - Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu saraksts - Pieļaujamais līmenis, sākot no kura Savienības reglamentēta nekarantīnas organisma esamībai uz stādīšanai paredzētiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme - Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 - Profesionālas apvienības - Atcelšanas prasība - Locus standi - Pieņemamība - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 471/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Società agricola Vivai Maiorana Ss (Curinga, Itālija), Confederazione Italiana Agricoltori – CIA (Roma, Itālija), MIVA – Moltiplicatori Italiani Viticoli Associati (Faenza, Itālija) (pārstāvji: E. Scoccini un G. Scoccini, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Eggers un F. Moro)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Emmerechts, A. Vitro un S. Barbagallo), Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Knudsen un G. Mendola)

Priekšmets

Prasība, ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV 2019, L 319, 1. lpp.) IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Società agricola Vivai Maiorana Ss, Confederazione Italiana Agricoltori – CIA un MIVA – Moltiplicatori Italiani Viticoli Associati sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Parlaments un Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – LP/Parlaments

(Lieta T-519/20) (1)

(Civildienests - Akreditēti deputātu palīgi - Atteikums pieņemt darbā - Pieņemšanas darbā nosacījumi - Ētikas garantijas - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Rūpības pienākums)

(2021/C 471/64)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LP (pārstāvji: J. Bosquet un G. Op de Beeck, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: C. González Argüelles un J. Van Pottelberge)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta 2019. gada 22. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums pieņemt darbā prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	LP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 348, 19.10.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Kočner/Eiropols

(Lieta T-528/20) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Ekspertīzes, kuras Eiropols veicis valstī notiekoša kriminālprocesa vajadzībām - Apgalvota neatļauta datu izpaušana - Regula (ES) 2016/794 - 50. panta 1. punkts - Morālais kaitējums - Cēloņsakarība)

(2021/C 471/65)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marián Kočner (Bratislava, Slovākija) (pārstāvji: M. Mandzák un M. Para, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) (pārstāvji: A. Nunzi, B. De Buck, T. Zwingler un A. van Oostenbrugge, kuriem palīdz G. Ziegenhorn, M. Kottmann un S. Schulz-Große, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: J. Rodríguez de la Rúa Puig)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājam esot nodarīts ar to, ka Eiropols ir izpaudis personas datus un iekļāvis viņa vārdu “mafiozu sarakstos”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Marián Kočner sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 339, 12.10.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 29. septembra spriedums – Univers Agro/EUIPO – Shandong Hengfeng Rubber & Plastic (“AGATE”)

(Lieta T-592/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “AGATE” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 471/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Univers Agro EOOD (Sofija, Bulgārija) (pārstāve: C. Hernández-Martí Pérez, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Shandong Hengfeng Rubber & Plastic Co. Ltd (Dongying, Ķīna) (pārstāvis: J. Erdozain López, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 27. jūlija lēmumu lietā R 725/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Shandong Hengfeng Rubber & Plastic un Univers Agro.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Univers Agro EOOD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 390, 16.11.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 22. septembra spriedums – Asian Gear/EUIPO – Multimox (Motorolleris)

(Lieta T-685/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo motorolleri - Agrāks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā - Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. pants)

(2021/C 471/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asian Gear BV (Pijnacker, Nīderlande) (pārstāvis: B. Gravendeel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Multimox Holding BV (Rijen, Nīderlande) (pārstāvis: J. Schmidt, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 3. septembra lēmumu lietā R 1042/2018-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Asian Gear un Multimox Holding.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Asian Gear BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Multimox Holding BV radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 35, 1.2.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 22. septembra spriedums – Asian Gear/EUIPO – Multimox (Motorolleris)

(Lieta T-686/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo motorolleri - Agrāks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā - Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. pants)

(2021/C 471/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asian Gear BV (Pijnacker, Nīderlande) (pārstāvis: B. Gravendeel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Multimox Holding BV (Rijen, Nīderlande) (pārstāvis: J. Schmidt, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 3. septembra lēmumu lietā R 1043/2018-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Asian Gear un Multimox Holding.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Asian Gear BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Multimox Holding BV radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 35, 1.2.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedums – Daw/EUIPO (“Muresko”)

(Lieta T-32/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Muresko” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “Muresko” - Pretendēšana uz agrāku valsts preču zīmju agrāku izcelsmi pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas - Regulas (ES) 2017/1001 39. un 40. pants - Agrāku valsts preču zīmju reģistrācija, kas ir beigusies pretendēšanas uz agrāku izcelsmi dienā)

(2021/C 471/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daw SE (Ober-Ramstadt, Vācija) (pārstāvis: A. Haberl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 25. novembra lēmumu lietā R 1686/2020-4 saistībā ar pieteikumu par pretendēšanu uz identisku agrāku vārdisku preču zīmju agrāku izcelsmi attiecībā uz Eiropas Savienības vārdisku preču zīmi Nr. 15465719 “Muresko”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Daw SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 88, 15.3.2021.

Vispārējās tiesas 2021. gada 24. septembra rīkojums – Pilatus Bank/ECB

(Lieta T-139/19) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Licences atsaukšana - ECB uzticētie uzdevumi - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 471/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pilatus Bank plc (Ta’Xbiex, Malta) (pārstāvis: O. Behrends, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: A. Karpf, E. Yoo un M. Puidokas)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ECB 2018. gada 21. decembra lēmumu, ar kuru tā prasītājai paziņoja, ka ECB kompetencē vairs neietilpst nodrošināt tiešu prasītājas prudenciālo uzraudzību un rīkoties attiecībā uz to.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pilatus Bank plc sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 22. septembra rīkojums – Alteryx/EUIPO – Allocate Software (“ALLOCATE”)

(Lieta T-476/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Pieteikuma par atcelšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 471/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alteryx, Inc. (Irvine, Kalifornija, Amerikas Savienotajās Valstis) (pārstāvji: A. Poulter un M. Holah, solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Allocate Software Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: M. Howe, QC, A. Chantrielle, barrister, E. Powell un B. Milloy, solicitors)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 25. maija lēmumu lietā R 1709/2019-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Allocate Software un Alteryx.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Alteryx, Inc. un Allocate Software Ltd pašas sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumu.

---

(1)  OV C 313, 21.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. septembra rīkojums – Airoldi Metalli/Komisija

(Lieta T-611/20) (1)

(Atcelšanas prasība - Dempings - Ķīnas izcelsmes alumīnija štancējumu imports - Importa reģistrācija - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2021/C 471/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airoldi Metalli SpA (Molteno, Itālija) (pārstāvji: M. Campa, D. Rovetta, G. Pandey, V. Villante un M. Pirovano, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Luengo un P. Němečková)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1215 (2020. gada 21. augusts), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu imports (OV 2020, L 275, 16. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Airoldi Metalli SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 414, 30.11.2020.

Prasība, kas celta 2021. gada 15. septembrī – Tinnus Enterprises/EUIPO – Mystic Products un Koopman International (Šķidrumu sadales iekārta)

(Lieta T-588/21)

(2021/C 471/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tinnus Enterprises LLC (Plano, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: T. Wuttke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Citas procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieces: Mystic Products Import & Export, SL (Badalona, Spānija), Koopman International BV (Amsterdama, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgais dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 1 431 829-0005

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2021. gada 12. jūlija lēmums lietā R 1008/2018-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

grozīt apstrīdēto lēmumu, tādējādi, lai: — tiktu apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība, — tiktu pilnībā noraidīti spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu iesniedzēju pieteikumi par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, — piespriestu spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu iesniedzējiem atlīdzināt prasītājas izdevumus Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā;

—	piespriest spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu iesniedzējiem atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	2021. gada 24. marta spriedumā Lego/EUIPO – Delta Sport Handelskontor (Būvniecības klucītis no rotaļu būvēšanas komplekta) (T-515/19, nav publicēts, EU:T:2021:155) noteikto principu pārkāpums;

—	2018. gada 8. marta spriedumā DOCERAM (C-395/16, EU:C:2018:172) noteikto principu pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta pārkāpums;

—	patenta pieteikuma EP 3 005 948 A2 un prasītājas kombinētā dizainparaugu pieteikuma Nr. 1 431 829-0001-0010 nepareiza interpretācija.

Prasība, kas celta 2021. gada 20. septembrī – TestBioTech/Komisija

(Lieta T-605/21)

(2021/C 471/74)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TestBioTech eV (Minhene, Vācija) (pārstāvis: K. Smith, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas 2021. gada 8. jūlija lēmumu par atteikumu atsaukt vai grozīt atbildētājas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/61 (1), ar kuru Monsanto Europe SA atbilstoši ĢM regulai (2) tika atļauts tirgot ES ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 x MON 87460 x MON 89034 x MIR162 x NK603 un tās apakškombinācijas;

—	noteikt jebkādus citus pasākumus, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošiem, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniegdama vispār nekādus vai nekādus atbilstošus apsvērumus par iespējamo gēnu uzkrāšanās ietekmi uz gēnu ekspresiju apvienojumā ar iedarbību sausuma apstākļos un/vai neesot lūgusi veikt atbilstošu vērtējumu sausuma apstākļos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniegdama vispār nekādus vai nekādus atbilstošus apsvērumus par iespējamo gēnu uzkrāšanās ietekmi uz gēnu ekspresiju apvienojumā ar herbicīdu pielietojumu un/vai neesot lūgusi atbilstošu vērtējumu, pielietojot herbicīdu atkārtoti un/vai liela daudzumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniegdama vispār nekādus vai nekādus atbilstošus apsvērumus par iespējamo gēnu uzkrāšanās ietekmi uz augu sastāvu un agronomiskām īpašībām apvienojumā ar iedarbību sausuma apstākļos un herbicīdu pielietojumu.

---

(1)  OV 2021, L 26, 12. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV 2003, L 268, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 20. septembrī – TestBioTech/Komisija

(Lieta T-606/21)

(2021/C 471/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TestBioTech eV (Minhene, Vācija) (pārstāvis: K. Smith, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas 2021. gada 8. jūlija lēmumu par atteikumu atsaukt vai grozīt atbildētājas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/66 (1), ar kuru Monsanto Europe SA atbilstoši ĢM regulai (2) tika atļauts tirgot ES ģenētiski modificētu soju MON 87751 x MON 87701 x MON 87708 x MON 89788 un tās apakškombinācijas;

—	noteikt jebkādus citus pasākumus, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstošiem, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniegdama vispār nekādus vai nekādus atbilstošus apsvērumus par iespējamo gēnu uzkrāšanās ietekmi uz gēnu ekspresiju apvienojumā ar herbicīdu pielietojumu un/vai neesot lūgusi atbilstošu vērtējumu, reālos apstākļos pielietojot atkārtoti un/vai lielā daudzumā divus herbicīdus, pret kuriem modificētai sojai ir tolerance.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniegdama vispār nekādus vai nekādus atbilstošus apsvērumus par modificētas sojas toksicitātes, imūngenicitātes un/vai alerģiskuma iespējamību sinerģētiskās iedarbības rezultātā starp proteīniem, kurus tā ir ģenētiski modificēta izpaust, dabīgajiem proteāzes inhibitoriem sojā, herbicīda un/vai herbicīda atlieku ražā iedarbību un/vai neesot lūgusi veicamajai transformācijai dzīvnieku barošanas izmēģinājumus.

---

(1)  OV 2021, L 26, 44. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV 2003, L 268, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 27. septembrī – Automobiles Citroën/EUIPO – Polestar (Divu apgrieztu leņķveida uzšuvju attēlojums)

(Lieta T-608/21)

(2021/C 471/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Automobiles Citroën (Puasī, Francija) (pārstāve: C. Weyl, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Polestar Holding AB (Gēteborga, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Divu apgrieztu leņķveida uzšuvju attēlojums) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 898 173

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 9. jūlija lēmums lietā R 502/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 22. septembrī – Privatbrauerei Eichbaum/EUIPO – Anchor Brewing Company (“STEAM”)

(Lieta T-609/21)

(2021/C 471/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Privatbrauerei Eichbaum GmbH & Co. KG (Manheima, Vācija) (pārstāvji: M. Schmidhuber un E. Levenson, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Anchor Brewing Company LLC (Sanfransisko, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “STEAM” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 435 375

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2021. gada 14. jūlija lēmums lietā R 780/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā noraidīta apelācijas sūdzība par Anulēšanas nodaļas lēmumu attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm “alus, alkoholiskais alus”, un

—	grozīt apstrīdēto lēmumu, atzīstot Eiropas Savienības preču zīmes “STEAM” reģistrāciju Nr. 5 435 375 par pilnībā atceltu, un

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar 18. pantu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta otrā teikuma pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 24. septembrī – B&Bartoni/EUIPO – Hypertherm (Metināšanas degļi (daļa no))

(Lieta T-617/21)

(2021/C 471/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: B&Bartoni spol. s r.o. (Dolní Cetno, Čehijas Republika) (pārstāve: E. Lachmannová, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Hypertherm, Inc. (Hanovera, Ņūhempšīra, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs 1 292 122-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2021. gada 16 jūlija lēmums lietā R 2843/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 27. septembrī – PricewaterhouseCoopers Belastingadviseurs/EUIPO – Haufe-Lexware (“TAXMARC”)

(Lieta T-619/21)

(2021/C 471/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PricewaterhouseCoopers Belastingadviseurs NV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvis: R. Stoop, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Haufe-Lexware GmbH & Co. KG (Freiburga, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TAXMARC” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 047 421

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 21. jūlija lēmums lietā R 131/2021-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt ar šo prasību saistītos tiesāšanās izdevumus un piespriest Haufe-Lexware atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesos Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 29. septembrī – Puma/EUIPO – SMB Swisspour (“PUMA”)

(Lieta T-622/21)

(2021/C 471/80)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: M. Schunke un P. Trieb, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SMB Swisspour GmbH (Wildau, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PUMA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 740 079

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 8. jūlija lēmums lietā R 2493/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 29. septembrī – Puma/EUIPO – Vaillant (“PUMA”)

(Lieta T-623/21)

(2021/C 471/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: M. Schunke un P. Trieb, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Vaillant GmbH (Remscheid, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PUMA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 867 529

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 8. jūlija lēmums lietā R 1875/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 28. septembrī – Automobiles Citroën/EUIPO – Polestar (Divu apgrieztu leņķveida uzšuvju attēlojums)

(Lieta T-625/21)

(2021/C 471/82)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Automobiles Citroën (Puasī, Francija) (pārstāve: C. Weyl, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Polestar Holding AB (Gēteborga, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme (Divu apgrieztu leņķveida uzšuvju attēlojums) – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 896 532

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 9. jūlija lēmums lietā R 504/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 30. septembrī – Segimerus/EUIPO – Karsten Manufacturing (“MONSOON”)

(Lieta T-627/21)

(2021/C 471/83)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Segimerus Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: G. Donath, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Karsten Manufacturing Corp. (Fīniksa, Arizona, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MONSOON” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 469 906

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 16. jūlija lēmums lietā R 1125/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 34. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 29. septembrī – Ereğli Demir ve Çelik Fabrikaları u.c./Komisija

(Lieta T-629/21)

(2021/C 471/84)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ereğli Demir ve Çelik Fabrikaları TAŞ (Stambula, Turcija), İskenderun Demir ve Çelik AŞ (Payas, Turcija), Erdemir Çelik Servis Merkezi Sanayi ve Ticaret AŞ (Gebze, Turcija) (pārstāvji: J. Cornelis un F. Graafsma, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1100 (2021. gada 5. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV 2021 L 238, 32. lpp.), un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (1) 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts, veicot valūtas konvertāciju, kas nav nepieciešama. Prasītājas turklāt apgalvo, ka ir pārkāpta arī Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta ievadfrāze un 2. panta 5. punkts, jo izmaksas netika noteiktas, pamatojoties uz prasītāju grāmatvedības uzskaiti.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, noraidot korekciju peļņas un zaudējumu riska ierobežošanai, ir pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts un PTO Antidempinga nolīguma 2.4. pants, kā arī labas pārvaldības princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 5. punkta, 2. panta 6. punkta un 2. panta 10. punkta ievadfrāzes pārkāpums, divreiz uzskaitot dažus pārdošanas, vispārējos un administratīvos izdevumus par Isdemir pārdošanu vietējā tirgū, ko veica Erdemir.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 6. punkts un PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. pants, jo peļņa un zaudējumi no valūtas maiņas tika izslēgti no pārdošanas, vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 29. septembrī – Çolakoğlu Metalurji un Çolakoğlu Dış Ticaret u.c./Komisija

(Lieta T-630/21)

(2021/C 471/85)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Çolakoğlu Metalurji AŞ (Stambula, Turcija), Çolakoğlu Dış Ticaret AŞ (Stambula) (pārstāvji: J. Cornelis un F. Graafsma, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1100 (2021. gada 5. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV 2021 L 238, 32. lpp.), un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (1) 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, veicot eksporta cenas korekciju par (nosacītu) komisijas maksu un, konkrētāk, — Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta pārkāpums, ciktāl komisijas maksas korekcija pārsniedz faktisko komisiju, kas samaksāta Çolakoğlu Dış Ticaret AŞ; — Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta pārkāpums, jo Çolakoğlu Dış Ticaret AŞ nesaņēma starpības summu, un — acīmredzama kļūda vērtējumā, uzskatot Çolakoğlu Dış Ticaret AŞ par komisionāru, kas strādā par komisijas maksu, un līdz ar to Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts, pieprasot samaksāt ievedmuitas nodokļus, lai apstiprinātu nodokļu atmaksas korekciju.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, atsakoties veikt ceturkšņa dempinga starpības aprēķinu, un līdz ar to Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta ievadfrāzes pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 10. punkta j) apakšpunkts, noraidot korekciju peļņas un zaudējumu riska ierobežošanai.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 1. oktobrī – Agreiter u.c./Komisija

(Lieta T-632/21)

(2021/C 471/86)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Karin Agreiter (Merano, Itālija) un 33 citi prasītāji (pārstāvji: R. Holzeisen, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāji lūdz atcelt apstrīdēto īstenošanas lēmumu, kā arī visus tā papildinājumus un grozījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības, kas vērsta pret Eiropas Komisijas 2021. gada 23. jūlija īstenošanas lēmumu, ar ko groza tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem cilvēkiem paredzētām zālēm “Spikevax – COVID-19-mRNA vakcīna (modificētu nukleozīdu)”, kas piešķirta ar Lēmumu C(2021) 94 final, pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.

1.

Pirmais pamats: apstrīdētais īstenošanas lēmums esot pretrunā Regulas (EK) Nr. 507/2006 (1) 2. panta 1. un 2. punktam. Jau tādēļ vien, ka bērniem, kas inficējušies ar SARS-CoV-2, risks ir vienāds ar nulli, vesela bērna gadījumā ieguvuma un riska samērs nevar būt pozitīvs. Līdz ar to aplūkojamās eksperimentālās, uz gēnu tehnoloģiju balstītās vielas izmantošana esot smags ES tiesību normu pārkāpums. Turklāt PVO un ES neesot pienācīgi konstatējušas krīzes situāciju, proti, sabiedrības veselības apdraudējumu.

2.

Otrais pamats: apstrīdētais īstenošanas lēmums esot pretrunā Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. pantam, jo: — šajā gadījumā neesot sasniegts pozitīvs ieguvuma un riska samērs (atlikums) Direktīvas 2001/83/EK (2) 1. panta 28.a punkta izpratnē; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums, jo pieteikuma iesniedzējs nespējot papildus iesniegt pilnīgus klīniskos datus; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums, jo nepastāvot neapmierinātas medicīniskās vajadzības, kas varētu tikt apmierinātas ar attiecīgajām zālēm, kurām piešķirta atļauja; — neesot izpildīts Regulas (EK) Nr. 507/2006 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums.

3.

Trešais pamats: Regulas (EK) Nr. 1394/2007 (3), Direktīvas 2001/83/EK, kā arī Regulas (EK) Nr. 726/2004 (4) pārkāpums. Ar apstrīdēto īstenošanas lēmumu citastarp tiekot pārkāpti Savienības tiesību noteikumi par “uzlabotas terapijas zālēm” un pareizu zāļu aprakstu un lietošanas instrukciju. Apstrīdētajā īstenošanas lēmumā turklāt esot nepareizi izmantota Komisijas rīcības brīvība attiecībā uz bērnu aizsardzības noteikumiem klīniskajos pētījumos.

4.	Ceturtais pamats: LESD 168. un 169. panta, kā arī Pamattiesību Hartas 3., 35. un 38. panta rupjš pārkāpums.

---

(1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 507/2006 (2006. gada 29. marts) par cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (OV 2006, L 92, 6. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1394/2007 (2007. gada 13. novembris) par uzlabotas terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV 2007, L 324, 121. lpp).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 1. oktobrī – Carlings/EUIPO – Margarete Steiff (“STUHF”)

(Lieta T-635/21)

(2021/C 471/87)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carlings AS (Billingstad, Norvēģija) (pārstāvji: V. Töbelmann un J. Haesemann, advokātes)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Margarete Steiff GmbH (Giengen/Brenz, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “STUHF” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 038 089

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 14. jūlija lēmums lietā R 2024/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest otrai procesa EUIPO dalībniecei, ja tā iestātos lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. punkta pārkāpums.