KOMISIJAS PAZIŅOJUMS –

Fonda InvestEU ilgtspējas pārbaudes tehniskās norādes

(2021/C 280/01)

ATRUNA Šā paziņojuma mērķis ir saskaņā ar InvestEU regulas 13. apsvērumu un 8. panta 5. un 6. punktu sniegt tehniskas norādes par tādu projektu izvērtēšanu un ilgtspējas pārbaudi, kas saņem InvestEU atbalstu. Šo dokumentu sagatavojusi Komisija ar JASPERS atbalstu un sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem. Klimata dimensijas ziņā šis dokuments atbilst Tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā. Ciktāl tas ir iespējami un lietderīgi, šajā dokumentā ir atainoti arī divu pētījumu rezultāti. Vienu pētījumu – “Tehniskais atbalsta dokuments par programmas InvestEU investīciju vides aspektu pārbaudi” – veica Vides ģenerāldirektorāts. Otru pētījumu –“Programma InvestEU: vadlīnijas attiecībā uz investīciju un finansēšanas darbību sociālās ilgtspējas pārbaudi” – veica Nodarbinātības ģenerāldirektorāts. Ilgtspējas pārbaudes norādes būtu jāizmanto īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem un projektu virzītājiem / galasaņēmējiem, kuri piedalās fonda InvestEU izvēršanā. Ilgtspējas pārbaudes norādes varētu būt lietderīgas arī citās programmās. Norādes var atjaunināt, ņemot vērā attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanā gūto pieredzi. Šīs norādes var papildināt starptautiski, valsts vai nozares apsvērumi vai vadlīnijas.

SATURS

1.

IEVADS

5

1.1.

Piemērošanas joma

5

1.2.

Atbilstība tiesību aktiem

6

1.3.

Robežvērtības

7

1.4.

Ilgtspējas pārbaudes norādes un ES taksonomijas kritēriji

7

1.5.

Šo norāžu vidusposma izvērtēšana un pārskatīšana

10

2.

ILGTSPĒJAS PĀRBAUDE TIEŠĀM FINANSĒŠANAS DARBĪBĀM

10

2.1.

Galvenie principi un vispārējā pārbaudes pieeja

10

2.2.

Klimata dimensija

12

2.2.1.

Ievads

12

2.2.2.

Vispārējā pieeja ilgtspējas pārbaudei klimata aspektā

13

2.2.3.

Atbilstība tiesību aktiem

15

2.2.4.

Klimatnoturība

16

2.2.5.

Klimatneitralitāte un klimata pārmaiņu mazināšana

21

2.2.6.

Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

25

2.3.

Vides dimensija

26

2.3.1.

Vispārējā pieeja pārbaudei vides aspektā

26

2.3.2.

Atbilstība tiesību aktiem

29

2.3.3.

InvestEU izvērtēšana vides dimensijā

33

2.3.4.

Pārbaude: ietekmes mazināšana un izteikšana skaitļos un naudā

35

2.3.5.

Pozitīvā programma

37

2.3.6.

Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

37

2.4.

Sociālā dimensija

38

2.4.1.

Vispārējā pieeja sociālās ilgtspējas pārbaudei

38

2.4.2.

Sociālās dimensijas tiesiskās atbilstības satvars

40

2.4.3.

Darbību sociālā izvērtēšana

40

2.4.4.

Sociālo risku sadalīšana kategorijās

44

2.4.5.

Sociālā pārbaude

47

2.4.6.

Pozitīvā programma

54

2.4.7.

Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

56

2.5.

Horizontālie noteikumi trim dimensijām

56

2.5.1.

Projekta virzītāja spējas

56

2.5.2.

Līgumiskas vienošanās

57

2.6.

Darbību ekonomiskais novērtējums

57

2.6.1.

Ekonomiskā novērtējuma formas

58

2.6.2.

Ekonomiskā novērtējuma pašreizējā prakse

59

2.6.3.

Ieteikumi saistībā ar InvestEU

59

2.7.

Korporatīvās finanses vispārējiem mērķiem

60

3.

ILGTSPĒJAS PĀRBAUDES PIEEJA NETIEŠA FINANSĒJUMA DARBĪBĀM

61

3.1.

Vispārējās pārbaudes prasības

61

3.2.

Finansējuma veidi

62

3.2.1.

Infrastruktūras fondi

62

3.2.2.

Ar infrastruktūru nesaistīti kapitālfondi vai parāda fondi

64

3.2.3.

Ar starpniekiem nodrošinātas kredītlīnijas vai citi parādsaistību produkti, kas ir paredzēti MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citiem atbalsttiesīgiem subjektiem

65

4.

UZDEVUMI, ATBILDĪBAS JOMAS UN INVESTEU PROCESS

66

4.1.

Uzdevumi un atbildības jomas

66

4.1.1.

Projekta virzītāja / galasaņēmēja uzdevumi un atbildības joma

66

4.1.2.

Īstenošanas partnera uzdevumi un atbildības joma

67

4.1.3.

Finanšu starpnieka uzdevumi

68

4.1.4.

Investīciju komitejas uzdevumi

68

4.1.5.

Komisijas uzdevumi

68

4.1.6.

Kompetentās publiskā sektora iestādes

69

4.2.

InvestEU process

69

4.2.1.

Politikas pārbaude

69

4.2.2.

Garantijas pieprasījuma veidlapa

70

4.2.3.

Rezultātu pārskats

70

4.2.4.

Ziņošana Komisijai

70

1. pielikums.

Tiesību aktu prasību saraksts

72

2. pielikums.

InvestEU Investīciju komitejai sniedzamā informācija (2. nodaļa)

76

3. pielikums.

Pārbaudes kontrolsaraksti, ko īstenošanas partneri izmanto pārbaudei katrā dimensijā

79

4. pielikums.

Citi resursi un norāžu dokumenti, kurus var ņemt vērā saistībā ar InvestEU ilgtspējas pārbaudi

108

5. pielikums.

Glosārijs

111

6. pielikums.

Papildu norādes par finansējuma nodrošināšanu ar starpniekiem (3. nodaļa)

114

1.   IEVADS

Ar InvestEU regulu (1) finansēšanas un investīciju darbību ilgtspēja tiek ieviesta kā svarīgs lēmumu pieņemšanas procesa elements, apstiprinot ES garantijas izmantošanu. Šajā dokumentā ilgtspēja (2) attiecas uz InvestEU regulas 8. panta 5. punktā noteiktajām trim dimensijām: klimata, vides un sociālo dimensiju.

Lai nodrošinātu, ka finansēšanas un investīciju darbības, kuras saņem fonda InvestEU atbalstu, atbilst plašākām ES ilgtspējas saistībām vai veicina to izpildi, InvestEU regulā ir noteikta prasība veikt ex ante ilgtspējas pārbaudi, lai konstatētu iespējamu būtisku ietekmi (negatīvu un pozitīvu), kāda šīm darbībām varētu būt uz trim minētajām dimensijām, un attiecīgi rīkotos.

Šo norāžu mērķis ir palīdzēt īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem un projektu virzītājiem / galasaņēmējiem izpildīt InvestEU regulā noteiktās prasības par ilgtspējas pārbaudi. Lai gan šīs norādes tika īpaši izstrādātas fondam InvestEU, tās plašākā kontekstā var izmantot jebkura persona (piemēram, projekta virzītājs, finanšu iestāde vai publiskā sektora iestāde), kas savā darbībā vēlas ņemt vērā ilgtspējas aspektus. Šīs norādes izstrādātas sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem.

Norādēs ievēroti tādi principi kā proporcionalitāte, pārredzamība un izvairīšanās no nepamatota administratīvā sloga. Ierosinātajās pieejās attiecībā uz klimata, vides un sociālo dimensiju ņemtas vērā esošās prakses un īpašās prasības attiecīgajās jomās.

Norādes ir strukturētas šādi:

—	1. nodaļā ir izklāstīts vispārīgais juridiskais konteksts un paskaidroti daži norādēs izmantotie jēdzieni,

—	2. nodaļā ir izklāstīta pieeja tieši finansēto darbību ilgtspējas pārbaudei. Šajā nodaļā ir sniegtas: i) sīki izstrādātas norādes par to, kā veikt analīzi katrā no trim ilgtspējas dimensijām, un ii) ieteikumi par to, kā šīs analīzes rezultātus iekļaut projekta ekonomiskajā novērtējumā,

—	3. nodaļā ir sniegtas norādes par ilgtspējas pārbaudes aspektiem, kas saistīti ar netieši finansētiem darījumiem. Šīs norādes sniegtas, pamatojoties uz dažādiem finansējuma veidiem un piemērojamām prasībām un ņemot vērā to specifiku,

—	4. nodaļā ir izklāstīti dažādu iesaistīto dalībnieku uzdevumi un atbildības jomas, kā arī sniegta informācija par ilgtspējas pārbaudes saskaņošanu ar vispārējiem InvestEU procesiem,

—	Pielikumos ietverti kontrolsaraksti, kas izstrādāti, lai palīdzētu īstenošanas partneriem un projektu virzītājiem veikt ilgtspējas pārbaudi, kā arī pieejamo papildu resursu kopsavilkums.

1.1.   Piemērošanas joma

Ilgtspējas aspektu pārbaude būtu jāveic finansēšanas un investīciju darbībām visos fonda InvestEU logos. Tomēr, lai nodrošinātu proporcionalitāti un samazinātu nepamatotu administratīvo slogu, būs jādiferencē darbības un logi. InvestEU regulas 8. panta 5. un 6. punktā ir noteiktas attiecīgās prasības attiecībā uz ilgtspējas pārbaudi.

Saskaņā ar InvestEU regulas 8. panta 5. punktu finansēšanas un investīciju darbībām (“darbības”), kuras pārsniedz noteiktu robežvērtību (noteikta šo norāžu 1.3. nodaļā) un kurām iecerēts piesaistīt InvestEU atbalstu, vispirms jāveic InvestEU izvērtēšana (3). Šī izvērtēšana ir paredzēta, lai palīdzētu īstenošanas partneriem noteikt, vai darbībām ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu (negatīva vai pozitīva).

Ja pēc InvestEU izvērtēšanas īstenošanas partneris secina, ka darbībai ir būtiska ietekme uz kādu no trim dimensijām, tai jāveic ilgtspējas pārbaude. Pārbaudes tvērums ir atkarīgs no InvestEU izvērtēšanas rezultāta, tā var aptvert vienu vai vairākas dimensijas. Pārbaudes mērķis ir samazināt darbības negatīvo ietekmi un maksimāli palielināt ieguvumus minētajās trīs dimensijās.

Šajās norādēs projekts ir ieguldījums fiziskos aktīvos un/vai darbībās ar skaidri noteiktu tvērumu un mērķiem, piemēram: i) infrastruktūra; ii) aprīkojuma, mehānismu iegāde vai citi kapitālizdevumi; iii) tehnoloģiju izstrāde; iv) īpaša pētnieciska, digitāla un/vai inovatīva darbība; v) atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai. Izvērtēšanai un pārbaudei jāattiecas uz projektu un tā ietekmi.

Vispārējas finansēšanas (piemēram, korporatīvās finanses vispārējiem mērķiem) vai tiešu kapitāla investīciju gadījumā novērtējums attieksies uz: i) galasaņēmēja vispārējo pieeju ilgtspējas apsvērumu integrēšanai savos procesos un ii) galasaņēmēja spēju pievērsties saistītajiem aspektiem un ietekmei, ko rada tā darbības.

1.2.   Atbilstība tiesību aktiem

Finansēšanas un investīciju darbībām, kas saņem fonda InvestEU atbalstu, neatkarīgi no lieluma un tā, vai tiek veikta pārbaude, ir jāatbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem. Tas ietver atbilstību piemērojamām vides, sociālo un darba tiesību aktu saistībām, kas paredzētas ar Savienības tiesībām, valsts tiesībām, darba koplīgumiem vai piemērojamajām starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (4) X pielikumā.

Īstenošanas partnerim (vai netiešā finansējuma finanšu starpniekam) būtu jākonstatē tiesību aktu prasības (5), kas attiecas uz konkrēto darbību, un jāpārbauda (6) atbilstība tiesību aktiem un noteikumiem vides un sociālajā jomā.

Ilgtspējas pārbaude, kas veikta InvestEU regulas vajadzībām, neaizstās ES un valsts tiesību aktu tiesisko prasību izpildes pārbaudi. Novērtējumi, kurus veic saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem, nodrošinās nepieciešamos ievaddatus (t. i., emisiju pamatlīmeņa aplēses, projekta iespējamās būtiskās ietekmes apraksti, pozitīvā ietekme u. c.), kas attiecīgā gadījumā tiks izmantoti pārbaudē. Ilgtspējas pārbaudē tiks noteikts, vai pastāv atlikusī ietekme. Tiks arī skaitļos un – attiecīgajos gadījumos – naudā izteikta tāda atlikusī ietekme, kura novērtēta kā augsta un/vai vidēja riska. Pēc tam atlikusī ietekme pārbaudes procesā tiks skatīta projekta ekonomiskajā novērtējumā kopā ar paredzamajiem ieguvumiem, kuri izriet no projekta pozitīvās ietekmes. Tā ir ilgtspējas pārbaudes patiesā pievienotā vērtība, kas ir vairāk nekā tikai atbilstība tiesību aktiem.

Likumdevējiestādes ir skaidri noteikušas prasību īstenošanas partneriem veikt fonda InvestEU ietvaros īstenoto investīciju ilgtspējas pārbaudi. Tas paredz augstāku mērķu sasniegšanu, nevis tikai spēkā esošo tiesību aktu prasību ievērošanu. Likumdevējiestādes šajā jautājumā sniegušas norādījumus InvestEU regulā. Piemēram, dažos apsvērumos ir sniegtas atsauces uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru (7), Parīzes nolīgumu (8), ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (9) un 2018. gada ziņojumu par globālajiem riskiem (10). Regulas 8. panta 5. punktā ir teikts, ka projekti, kas neatbilst klimata mērķiem, nav tiesīgi saņemt atbalstu no fonda InvestEU. Turklāt InvestEU regulas 8. panta 6. punktā ir norādīts uz neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu saistībā ar pielāgošanos un klimatnoturību, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju izmaksām, atskaitīšanos par ietekmi uz dabas kapitāla galvenajiem elementiem, projektu sociālo ietekmi un tādu projektu noteikšanu, kas nav saderīgi ar klimata mērķiem.

1.3.   Robežvērtības

Saskaņā ar proporcionalitātes principu un atbilstoši InvestEU regulas 8. panta 5. punkta prasībām darbības, kuras nav sasniegušas noteikto robežvērtību, ir atbrīvotas no izvērtēšanas un ilgtspējas pārbaudes. Šo robežvērtību piemēro tieši InvestEU ilgtspējas pārbaudei, un tā nekādā veidā neaizstāj Ietekmes uz vidi novērtējuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (11) (turpmāk “IVN direktīva”) vai citos piemērojamajos ES vai valsts tiesību aktos paredzētos juridiskos pienākumus, kuri uzlikti projektu izstrādātājiem.

Pamatojoties uz pašreizējo praksi un pieredzi, kas iegūta saistībā ar infrastruktūras projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu un to ilgtspējas pārbaudi, nākamajos divos punktos ir noteiktas robežvērtības, kuras nesasniedzot ilgtspējas pārbaude nav obligāta.

i)

Tiešām darbībām: a) (investīciju) projektiem, pamatojoties uz kopējām projekta investīciju izmaksām (“PII”), – 10 miljoni EUR (12); b) vispārējām korporatīvām finansēm / tiešām kapitāla investīcijām, pamatojoties uz kopējo finansējumu, ko īstenošanas partneris piešķīris galasaņēmējam, – 10 miljoni EUR.

ii)

Darbībām ar starpnieku iesaisti: a) attiecībā uz pamatā esošiem projektiem infrastruktūras fondiem piemēro to pašu robežvērtību, kura attiecas uz tiešām darbībām. Pamatojoties uz kopējām projekta investīciju izmaksām, – 10 miljoni EUR; b) MVU, mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību un citu atbalsttiesīgo uzņēmumu finansēšanas gadījumā nav nepieciešama izvērtēšana vai visaptveroša ilgtspējas pārbaude (13). Tomēr tiks piemērota vienkāršota ilgtspējas pārbaudes forma un īpaši aizsargpasākumi, lai nodrošinātu minimālu atbilstību ES saistībām, vienlaikus cenšoties maziem ekonomikas dalībniekiem neradīt pārāk lielu slogu ar sarežģītām prasībām. Ilgtspējas pārbaudes pieeja gadījumā, kad finansējums tiek nodrošināts ar starpnieku palīdzību, ir sīki aprakstīta šo norāžu 3. nodaļā.

1.4.   Ilgtspējas pārbaudes norādes un ES taksonomijas kritēriji (14)

InvestEU regulā paredzētās ilgtspējas pārbaudes prasības mērķis ir veicināt un atalgot projektus, kuri rada pozitīvu ietekmi uz klimatu, vidi un sociālo jomu, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi. Ilgtspējas pārbaude ļauj: i) noteikt projekta ietekmi; ii) ieviest ietekmes mazināšanas pasākumus, lai risinātu ietekmes jautājumu; un iii) attiecīgā gadījumā noteikt iespējas uzlabot projekta ilgtspējas rādītājus.

ES taksonomija ļauj konkrētu saimniecisko darbību klasificēt kā vidiski ilgtspējīgu (t. i., tādu, kas būtiski sekmē vismaz viena no sešiem vides mērķiem sasniegšanu (15), kā noteikts Taksonomijas regulā, nenodara būtisku kaitējumu kādam no atlikušajiem pieciem vides mērķiem un atbilst minimuma sociālajiem aizsargpasākumiem). Veicot ilgtspējas pārbaudi, var ņemt vērā šo klasifikāciju un pēc tam padziļināti (detalizēti) identificēt pozitīvo un negatīvo ietekmi. Tāpēc pēc stāšanās spēkā ES taksonomijā paredzētie tehniskās izvērtēšanas kritēriji, tostarp princips “nenodari būtisku kaitējumu”, tiks atbilstoši – attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams – izmantoti izvērtēšanas un pārbaudes procesā.

Tomēr jānorāda, ka fonda InvestEU atbalstu ir tiesīgas saņemt plašāka spektra investīcijas, ne tikai tie saimnieciskās darbības veidi, uz kuriem attiecas ES taksonomija. Fonda InvestEU mērķis ir arī panākt līdzsvarotu pieeju dažādām ES politikas prioritātēm, no kurām dažām var nebūt izteikta potenciāla ilgtspējas jomā, savukārt ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kas izveidota, lai noteiktu darbības, kuras vispirms būtiski sekmē vides mērķu sasniegšanu.

Principa “nenodari būtisku kaitējumu” (“DNSH”) kritēriji

Lai nodrošinātu, ka projekti nenodarīs būtisku kaitējumu ES vides mērķiem atbilstoši ES taksonomijai, pamatprasība ir atbilstība attiecīgajiem ES tiesību aktiem vides jomā. Turklāt ir nepieciešama atbilstība attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vides jomā un vides atļaujām, kas vajadzīgas projektu būvniecībai un ekspluatācijai, tostarp tām, kas noteiktas ES taksonomijas DNSH kritērijos. Ņemot vērā InvestEU regulas un šo norāžu prasības, atbilstība tiesību aktiem ir priekšnosacījums, lai finansēšanas vai investīciju darbība varētu saņemt InvestEU atbalstu.

Pārējie DNSH kritēriji, kuri neattiecas uz tiesību aktiem vides jomā, būtu jāizmanto pēc to stāšanās spēkā kā pamatojums ietekmes mazināšanas pasākumu ierosināšanai vai lai noteiktu projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu, ciktāl iespējams un darot maksimāli iespējamo, gadījumos, kad pārbaude ir nepieciešama saskaņā ar šo norāžu prasībām (gan tiešai, gan netiešai finansēšanai, kā sīkāk aprakstīts 2. un 3. nodaļā).

Praksē būtu jāveic tālāk minētās darbības.

1.	Pamatojoties uz InvestEU izvērtēšanu, īstenošanas partneris nosaka, vai ir jāveic pārbaude pēc noteiktiem kritērijiem / noteiktā dimensijā.

2.	Pārbauda, vai uz darbību attiecas ES taksonomija (16).

3.	Pārbauda, vai uz darbību attiecas DNSH kritēriji.

4.	DNSH kritērijus izmanto, darot maksimāli iespējamo, lai nepieciešamības gadījumā ierosinātu ietekmes mazināšanas papildu pasākumus.

Visām InvestEU finansēšanas un investīciju darbībām (17) gan tiešās, gan netiešās finansēšanas gadījumā būtu jāizpilda četri tālāk minētie nosacījumi, pamatojoties uz DNSH kritērijiem, attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un minimuma sociālajiem aizsargpasākumiem (MSA), pievēršot uzmanību tam, lai netiktu grozīti InvestEU vispārējie atbalsttiesīguma kritēriji atbilstoši InvestEU regulai un investīciju pamatnostādnēm. Šie četri nosacījumi ir izklāstīti turpmāk minētajās aizzīmēs.

—	Saistībā ar projektiem, kuri aptver tādas darbības kā bioatkritumu anaerobā noārdīšanās; poligonu gāzes uztveršana un izmantošana, būtu jāievieš uzraudzības plāns attiecībā uz metāna noplūdi objektā.

—	Saistībā ar projektiem, kuri aptver CO2 transportēšanu un CO2 pastāvīgu ģeoloģisku uzglabāšanu pazemē, būtu jāievieš sīki izstrādāts uzraudzības plāns saskaņā ar CCS direktīvas 2009/31/EK (18) un ES ETS direktīvas (ES) 2018/410 (19) noteikumiem.

—

Saistībā ar projektiem, kuri aptver tādas darbības kā dzelzceļa kravu pārvadājumi; kravu pārvadājumi iekšzemes ūdeņos; pasažieru un kravu pārvadājumu iekšzemes ūdeņos modernizēšana; kravu jūras un piekrastes ūdens transports; kravu pārvadāšanas pakalpojumi, kas tiek sniegti, izmantojot autoceļus, nebūtu piešķirams InvestEU atbalsts tādu kuģu, transportlīdzekļu vai ritošā sastāva finansēšanai, kas īpaši paredzēti (20) fosilā kurināmā transportēšanai (piemēram, ogļu ieguvei paredzēta ritošā sastāva vai naftas tankkuģu finansēšanai).

—

Atbilstība MSA saskaņā ar Taksonomijas regulas 18. pantu (21). Minētie minimuma aizsargpasākumi neietekmē to, ka attiecīgā gadījumā piemēro stingrākas prasības, kas attiecībā uz darba jomu, veselību, drošumu un sociālo ilgtspēju noteiktas Savienības tiesību aktos. Konkrēti, īstenošanas partneriem / finanšu starpniekiem būtu jālūdz projekta virzītāja / galasaņēmēja apstiprinājums par tā veiktajām darbībām un to, ka (22): 1) projekta virzītājs / galasaņēmējs ir ieviesis efektīvus pasākumus, kas atbilst darbības raksturam un apmēram un tās iespējamajiem vides un sociālajiem riskiem un ietekmei, lai nodrošinātu: a) sociālo tiesību ievērošanu, proti, ES tiesību aktos paredzēto sociālo tiesību nepārkāpšanu un citu attiecīgās darbības izraisīto negatīvo cilvēktiesību risku un ietekmes novēršanu; b) ieinteresēto personu jēgpilnu iesaistīšanu (23), tostarp atbilstošu mehānismu sūdzību reģistrēšanai un izskatīšanai saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu prasībām; 2) tā projekta darbinieki (24): a) neveic piespiedu vai vergu darbu un bērnu darbu; b) ir nodrošināti ar vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām (vienāds atalgojums vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu); c) netiek diskriminēti pēc to rases, ādas krasas, dzimuma, reliģijas, politiskajiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes; d) var izmantot biedrošanās brīvību (brīvība veidot arodbiedrības un būt par to dalībniekiem) un tiesības organizēties (tiesības rīkot streikus); un e) var izmantot tiesības uz kolektīvām sarunām.

1.5.   Šo norāžu vidusposma izvērtēšana un pārskatīšana

Saskaņā ar InvestEU regulas 29. pantu Komisijai līdz 2024. gada 30. septembrim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgs starpposma novērtējuma ziņojums par programmu InvestEU. Izvērtējumā jāiekļauj arī ilgtspējas pārbaudes piemērošana. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem un ņemot vērā norises finanšu tirgū, līdz ar ES taksonomijas (25) un atjauninātās Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas (NFRD) (26) stāšanos spēkā šajās norādēs minētās prasības var tikt grozītas (gan tiešai, gan netiešai finansēšanai).

Tādēļ gan īstenošanas partneriem, gan finanšu starpniekiem ir ļoti ieteicams ņemt vērā šīs iespējamās izmaiņas, jo tās var ietekmēt turpmāko darbību.

2.   ILGTSPĒJAS PĀRBAUDE TIEŠĀM FINANSĒŠANAS DARBĪBĀM

2.1.   Galvenie principi un vispārējā pārbaudes pieeja

Šajā nodaļā īstenošanas partneriem ir sniegta metodika un rīki, kas tiem nepieciešami, lai veiktu ierosināto tiešo finansēšanas un investīciju darbību InvestEU izvērtēšanu un pārbaudi attiecībā uz trim ilgtspējas dimensijām atbilstoši InvestEU regulas 8. panta 5. punktam (27). Regulas 8. panta 6. punktā sniegta sīkāka informācija par norāžu mērķi, kam jāļauj:

“a)

attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot izvērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska izvērtējumu, tostarp realizējot atbilstošus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b)	atskaitīties par projektu konsolidētu ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajiem elementiem, proti, gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c)	novērtēt projektu sociālo ietekmi, tostarp uz dzimumu līdztiesību, konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību teritorijās un nozarēs, kuras skar strukturālas problēmas, piemēram, nepieciešamība dekarbonizēt ekonomiku;

d)	noteikt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu;

e)	sniegt īstenošanas partneriem norādes par 5. punktā paredzēto pārbaudi.”

1. attēlā ir vizuāli parādīta ierosinātā InvestEU ilgtspējas pārbaudes pieeja tiešām finansēšanas un investīciju darbībām. Tā sastāv no šādiem posmiem:

—

novērtējums par atbilstību ES un valsts tiesību aktiem. Tas ir priekšnosacījums visām darbībām, kuras paredzēts finansēt. Tas ietver novērtējumu par atbilstību tiesību aktu prasībām trīs ilgtspējas dimensijās (klimata, vides, sociālā), un to nepieciešamības gadījumā var veikt visa pārbaudes procesa laikā līdztekus uzticamības pārbaudes procesam, un parasti tas jāpabeidz pirms ES garantijas pieprasīšanas. Ja tas nav iespējams, juridiskajā dokumentācijā būtu jāparedz atbilstoši nosacījumi, lai nodrošinātu, ka projekts pilnībā atbildīs piemērojamiem tiesību aktiem,

—	InvestEU izvērtēšana, kuras mērķis ir noteikt iespējamos ierosināto darbību riskus un ietekmi uz trim dimensijām,

—	attiecīgo apdraudēto elementu papildu novērtēšana un pārbaude katrā dimensijā, pamatojoties uz noteiktajiem iespējamajiem riskiem un ietekmi, ieskaitot ietekmes mazināšanas pasākumu noteikšanu un atbilstības klimata mērķiem novērtēšanu (28),

—	ilgtspējas pārbaudes noslēgšana un ziņojumu sniegšana InvestEU Investīciju komitejai, lai atbalstītu lēmuma pieņemšanu par ES garantijas pieprasījumu.

1. attēls

Pārskats par ilgtspējas pārbaudes pieeju

Visām InvestEU atbalstītajām darbībām neatkarīgi no to lieluma jāatbilst piemērojamiem ES un valsts tiesību aktiem. Tādēļ ir jānovērtē un jāapstiprina katras darbības atbilstība tiesību aktiem.

Kā aprakstīts iepriekšējā nodaļā, tiek piemērotas robežvērtības, pamatojoties uz kopējo investīciju darbības lielumu, un, ja rādītāji nepārsniedz minētās robežvērtības, nav nepieciešams veikt papildu izvērtēšanu un pārbaudi. Izņēmums no šā noteikuma attiecas uz projektiem, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar IVN direktīvu (I pielikumā minētie projekti vai iekļautie II pielikumā minētie projekti), jo tiem pārbaude vides, sociālajā un klimata dimensijā attiecībā uz ietekmi, kas minēta IVN ziņojumā (29), un pamatojoties uz to, būs nepieciešama neatkarīgi no kopējām projekta izmaksām. Šāda pieeja atbilst InvestEU regulas prasībām.

Tādu projektu gadījumā, kuri nepārsniedz robežvērtību, īstenošanas partneriem un projektu virzītājiem tomēr ir ļoti ieteicams katrā gadījumā atsevišķi novērtēt, vai konkrēta investīciju darbība: i) rada būtiskus iespējamus riskus vienā vai vairākās ilgtspējas dimensijās un ii) gūtu labumu vismaz no izvērtēšanas posma, kas izklāstīts turpmākajās sadaļās.

Lai sekmētu pozitīvās programmas izmantošanu, īstenošanas partneriem sadarbībā ar projektu virzītājiem / galasaņēmējiem ir ļoti ieteicams izskatīt iespēju palielināt pašu finansēto projektu pozitīvo ietekmi, tādējādi uzlabojot to vispārējos ilgtspējas rādītājus. Ir izstrādāti kontrolsaraksti, lai palīdzētu noteikt pozitīvās ietekmes palielināšanas iespējas (sk. 3. pielikumu), un tos paredzēts izmantot brīvprātīgi.

Visbeidzot, šajās norādēs ir ieteikts integrētā veidā veikt novērtēšanu attiecībā uz trim dimensijām, pievēršot īpašu uzmanību saiknēm un sinerģijai starp dimensijām (30).

Infrastruktūras projektu gadījumā ir nepieciešams salīdzinoši ilgs periods, lai īstenotu visas juridiskās procedūras atļauju un piekrišanu saņemšanai. Ja projektu pārbaudes rezultātā ir noteikti papildu pasākumi, bet šiem projektiem jau ir piešķirtas visas attiecīgās piekrišanas un atļaujas, tiek uzskatīts, ka dažos gadījumos var ieteikt un īstenot tikai ierobežotus papildu pasākumus (piemēram, pasākumus, kurus bija iespēja īstenot projekta izstrādes cikla sākotnējos posmos, vairs nevar īstenot). Tādēļ īstenošanas partneri un projektu virzītāji varēs piedāvāt tikai tādus papildu pasākumus, kurus reālistiski var īstenot projektiem šādā izstrādes vēlīnā posmā. Šādas situācijas būtu īpaši jāizceļ un atbilstoši jāskaidro dokumentācijā, kura tiks iesniegta Investīciju komitejai (jo īpaši tad, ja tika ieteikti un īstenoti papildu pasākumi).

Lai novērstu pārpratumus saistībā ar terminoloģiju, kas izmantota InvestEU programmas kopējā kontekstā (piemēram, investīciju pamatnostādnēs), tiek piedāvāts šajā nodaļā izmantot terminu “projekts”, kā noteikts 1.1. nodaļā, attiecībā uz pamatā esošajām darbībām, kurām būs jāveic InvestEU izvērtēšana un pārbaude (attiecīgā gadījumā) (31).

2.2.   Klimata dimensija

2.2.1.   Ievads

Šī sadaļa attiecas uz metodiku, kas jāievēro, veicot ilgtspējas pārbaudi klimata dimensijā InvestEU tiešās finansēšanas kontekstā.

Saskaņā ar InvestEU regulas 8. panta 6. punktu šīs metodikas mērķis ir sniegt īstenošanas partneriem principus un rīkus, kas nepieciešami, lai: a) attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošinātu noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot izvērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska izvērtējumu un realizējot samērīgus atbilstošus pielāgošanās pasākumus, un b) attiecībā uz seku mazināšanu atbilstības ES klimata mērķiem un saistībām novērtēšanas nolūkā – iespēju analīzē, ekonomiskajā novērtējumā un/vai izmaksu un ieguvumu analīzē iekļautu ar ierosinātajiem projektiem saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un atspoguļotu klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi.

Šajās norādēs izklāstītā metodika lielā mērā līdzinās metodikai, kas sīki aprakstīta Komisijas paziņojumā attiecībā uz tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā (“norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā”) (32). Tādējādi šajā dokumentā izklāstītā metodika balstās starptautiski atzītā metodikā gan attiecībā uz neaizsargātības un klimata riska novērtējumu, gan SEG emisiju novērtēšanu un mazināšanu.

Šai metodikai ir šādi mērķi: i) konstatēt tāda klimata pārmaiņu un to ietekmes radītā kaitējuma raksturu un apmēru, kas var tikt nodarīts konkrētam projektam, lai noteiktu samērīgus pielāgošanās pasākumus, un ii) noteikt, kā projekts var veicināt vispārējo SEG samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, tostarp gadījumos, kad projekts ir iekļauts saskanīgā plānošanas ietvarā (piemēram, integrētā pilsētas attīstības plānā) un saistītā investīciju programmā. Lai gan metodika tika izstrādāta infrastruktūras projektiem, ieteiktās pieejas un rīkus varētu izmantot ne tikai elementiem, kurus varētu uzskatīt par infrastruktūru, lai noteiktu, kādiem klimata pārmaiņu riskiem projekts ir pakļauts, vai novērtētu ar projektu saistītās SEG emisijas, ņemot vērā ES klimata mērķus.

Kā aprakstīts norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām papildus pieejām un metodēm, kas izmantotas minētajos norādījumos, klimata riska novērtēšanai projektos var izmantot arī citas nesen izstrādātas un starptautiski atzītas pieejas un/vai metodikas (piemēram, kā aprakstīts IPCC 5. novērtējuma ziņojumā (AR5)) (33), jo paredzams, ka tās sniedz lietotājam iespēju nonākt pie līdzvērtīgiem secinājumiem.

Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu galvenais atsauces dokuments SEG emisiju novērtēšanai ir EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodika (34), kas ieteikta norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā. Vai arī var izmantot starptautiski atzītas un publicētas oglekļa pēdas noteikšanas metodikas. Var piemērot arī īstenošanas partneru iekšējo metodiku, ja tā atbilst Starptautiskajai finanšu iestāžu sistēmai attiecībā uz saskaņotu pieeju siltumnīcefekta gāzu uzskaitei (35).

Neatkarīgi no piemērotās metodikas tās izmantošanai vajadzētu būt skaidri noteiktai. Visos gadījumos ir jāsniedz informācija par absolūtajām (bruto) un relatīvajām (neto) emisijām, kas saistītas ar projektiem. Ziņošanas tvērumam par noteiktu projektu (t. i., visu projektu vai tā daļu) un pamatscenārija izvēlei relatīvo SEG emisiju aprēķināšanai jābūt pārredzamiem.

Parīzes nolīgumā (36) ir noteikts starptautiski apstiprināts mērķis ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu un vispārējais mērķis saistībā ar klimatnoturīgu attīstību vai pielāgošanos. Šajā nodaļā aprakstītās pieejas mērķis ir atbalstīt tādu investīciju darbību attīstību, kuras atbilst Parīzes nolīguma un ES klimata tiesību aktu mērķiem, tiklīdz tie ir pieņemti.

2.2.2.   Vispārējā pieeja ilgtspējas pārbaudei klimata aspektā

“Klimatdrošināšana” ir ērts jēdziens, ar ko apzīmēt procesu, ar kuru pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas apsvērumi tiek iekļauti esošo aktīvu attīstīšanā un/vai plānoto investīciju darbību izstrādē. Tālāk redzamajā 2. attēlā ir norādīti klimatdrošināšanas galvenie posmi.

2. attēls

Klimatdrošināšanas procesa pārskats

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Shēmā ir norādīti divi klimatdrošināšanas pīlāri. Labajā pusē attēlotais pīlārs attiecas uz klimatnoturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Kreisajā pusē attēlotais pīlārs attiecas uz klimatneitralitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Katrs analīzes pīlārs ir sadalīts divos posmos. Pirmais posms ir izvērtēšanas posms, kas, no vienas puses, paredzēts, lai noteiktu iespējamo klimata risku būtiskumu attiecīgajai investīcijai (pielāgošanās gadījumā) un, no otras puses, – lai novērtētu atbilstību ES klimata saistībām un izteiktu skaitļos attiecīgās SEG emisijas (pārmaiņu mazināšanas gadījumā). No izvērtēšanas posma iznākuma būs atkarīgs, vai būs vajadzīgs otrais posms – papildu detalizēta novērtēšana.

InvestEU ietvaros klimatdrošināšana tiešai finansēšanai galvenokārt ir vērsta uz tādiem atsevišķiem projektiem dažādos izstrādes posmos, kuros piedalās dažādas ieinteresētās personas (publiskas vai privātas). Tomēr klimata apsvērumu ietveršana investīciju sagatavošanā ir nepārtraukts process, kurš pēc iespējas jāizvērtē gan sākotnējos posmos, gan arī turpmākajos projekta cikla (37) un saistīto procesu un analīzes posmos.

Norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā ir sniegta plašāka informācija par klimatdrošināšanas procesu dažādos projekta cikla posmos (38).

2.2.3.   Atbilstība tiesību aktiem

Saskaņā ar InvestEU regulas 8., 9. un 10. apsvērumu projektiem, kuri finansēti no fonda InvestEU, būtu jāsekmē ES klimata mērķu un saistību izpilde, ieskaitot ES mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un Savienības jaunos 2030. gada klimata mērķrādītājus. Turklāt 8. panta 5. punktā ir teikts, ka projekti, kas neatbilst klimata mērķiem, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar InvestEU regulu.

Apsvērumi saistībā ar klimata pārmaiņām ir arī projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (“IVN”) svarīga sastāvdaļa (sk. 2.3. nodaļu par pārbaudi vides aspektā). Tas attiecas uz abiem klimatdrošināšanas pīlāriem, t. i., klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Tādu investīciju darbību apakškopai, kurām nepieciešams IVN (I pielikumā minētās darbības vai iekļautās II pielikumā minētās darbības), ko veic saskaņā ar grozītās IVN direktīvas prasībām, klimatdrošināšanas rezultātu atspoguļo arī IVN ziņojumā. IVN un citi vides novērtējumi parasti būtu jāplāno un jāietver projekta darbības ciklā, pienācīgi ņemot vērā klimatdrošināšanas procesu.

Pēc pārbaudes par atbilstību tiesību aktiem un atkarībā no projekta kopējām investīciju izmaksām projektam tiek uzsākts izvērtēšanas posms.

Darbībām, kuru gadījumā netiek pārsniegta 10 miljonu EUR robežvērtība un kurām nav nepieciešams IVN (II pielikumā minētajām atbrīvotajām darbībām vai tādām darbībām, kas nav ES IVN direktīvas piemērošanas jomā), klimatdrošināšana nav nepieciešama. Tomēr, lai sekmētu pozitīvu pieeju klimata pārmaiņu apsvērumu izskatīšanai un uzlabotu informētību par ierosināto investīciju klimata riskiem (un saistīto ietekmi), projektu virzītājiem un īstenošanas partneriem ir ļoti ieteicams:

—

apsvērt iespēju veikt klimatnoturības izvērtēšanas posmu, kas aprakstīts turpmākajās sadaļās, lai noteiktu iespējamos ar klimatu saistītos riskus, kuriem pakļauts ierosinātais projekts (un saistītie aktīvi). Attiecīgā gadījumā tiem būtu arī jāplāno iekļaut projektā atbilstošus pielāgošanās pasākumus,

—

attiecībā uz oglekļa pēdas novērtējumu īstenošanas partneri un projektu virzītāji var īstenot novērtējumu arī investīciju projektiem, kuru gadījumā netiek pārsniegta 10 miljonu EUR robežvērtība, jo īpaši: a) ja pastāv šaubas, ka ierosinātās investīcijas varētu radīt emisiju palielinājumu/samazinājumu, pārsniedzot turpmāk 2.2.5.1. sadaļā minētās robežvērtības, un b) ja ierosinātais projekts ietilpst plašākā investīciju programmā, kurai ir veikts vispārējs novērtējums saistībā ar SEG emisijām (39).

Darbībām, kuru gadījumā tiek pārsniegta 10 miljonu EUR robežvērtība, neatkarīgi no tā, vai tām nepieciešams IVN, novērtējums jāveic, īstenojot InvestEU izvērtēšanas un nepieciešamības gadījumā pārbaudes procesu, saskaņā ar norādījumiem par klimatnoturību un klimatneitralitāti, kā norādīts turpmākajās sadaļās.

2.2.4.   Klimatnoturība

2.2.4.1.   Klimatnoturības izvērtēšana – pielāgošanās klimata pārmaiņām

Saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā, klimatnoturības izvērtēšanas posms ir pārbaudes procesa pirmais posms un tā mērķis ir noteikt un novērtēt esošos un turpmākos iespējamos ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, kam pakļauti projekti, kuri ierosināti InvestEU atbalsta saņemšanai.

Izvērtēšanas posmā vērtēšanu veic trīs posmos šādi:

Neaizsargātības novērtējuma (40) mērķis ir noteikt būtiskos klimatiskos apdraudējumus (41) konkrētajam projekta veidam plānotajā atrašanās vietā.

Projekta neaizsargātību nosaka divu aspektu kombinācija: i) tas, cik projekta komponenti ir jutīgi pret klimatiskajiem apdraudējumiem kopumā (jutība); un ii) iespējamība, ka attiecīgie apdraudējumi radīsies projekta atrašanās vietā konkrētajā brīdī un nākotnē (pakļautība iedarbībai). Šos divus aspektus var sīki novērtēt atsevišķi (kā aprakstīts tālāk) vai kopā.

Jutības analīzes mērķis ir noteikt, kuri klimatiskie apdraudējumi attiecas uz konkrētu investīciju veidu neatkarīgi no atrašanās vietas. Jutības analīzē projekts būtu jāaplūko kopumā, pievēršot uzmanību tā dažādiem komponentiem un darbībai plašākā tīklā vai sistēmā.

Katram aspektam un klimatiskajiem apdraudējumiem piešķir vērtējumu “augsta”, “vidēja” vai “zema” jutība:

—	augsta jutība: klimatiskajam apdraudējumam var būt būtiska ietekme uz aktīviem un procesiem, izejresursiem, iznākumu un transporta sakariem,

—	vidēja jutība: klimatiskajam apdraudējumam var būt neliela ietekme uz aktīviem un procesiem, izejresursiem, iznākumu un transporta sakariem,

—	zema jutība: klimatiskajam apdraudējumam nav ietekmes (vai ietekme ir nebūtiska).

3. attēls

Jutības pret klimatiskajiem apdraudējumiem analīze

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Pakļautības analīzes mērķis ir noteikt, kuri apdraudējumi attiecas uz plānoto projekta atrašanās vietu neatkarīgi no projekta veida. Pakļautības analīzi var iedalīt divās daļās: i) pakļautība pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem un ii) pakļautība paredzamajiem klimatiskajiem apstākļiem nākotnē. Lai novērtētu pašreizējo un līdzšinējo pakļautību klimatiskajiem apstākļiem, būtu jāizmanto pieejamie vēsturiskie un aktuālie dati par attiecīgo atrašanās vietu. Lai gūtu izpratni, kā pakļautības līmenis var mainīties nākotnē, var izmantot klimata modeļa prognozes (42). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ekstremālo laikapstākļu biežuma un intensitātes izmaiņām.

Katram klimatiskajam apdraudējumam piešķir vērtējumu (t. i., “augsta”, “vidēja” vai “zema” pakļautība) attiecībā uz pašreizējo pakļautību un pakļautību nākotnē.

4. attēls

Pakļautības analīze

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Neaizsargātības analīzē tiek apvienoti jutības un pakļautības analīzes rezultāti, lai noteiktu visbūtiskākos apdraudējumus ierosinātajām investīcijām (par šādiem apdraudējumiem uzskatāma neaizsargātība, kuras vērtējums ir “vidēja” vai “augsta”).

5. attēls

Neaizsargātības analīze

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Ja gan jutība, gan pakļautība tiek novērtēta kā “zema” vai ja kombinētajā neaizsargātības novērtējumā tiek secināts, ka visas neaizsargātības ir pamatoti uzskatāmas par zemām vai nebūtiskām, var nebūt nepieciešams papildu (klimata) risku novērtējums. Šādos gadījumos InvestEU pārbaudes procesu var noslēgt un veiktās analīzes rezultāti ir jāpaziņo, sniedzot nepieciešamos datus un pamatojumu.

Ja jutība un/vai pakļautība (vai vispārējā neaizsargātība kopēja novērtējuma gadījumā) tiek novērtēta kā “vidēja” un/vai “augsta”, projektam nepieciešams veikt klimata riska novērtējumu saskaņā ar turpmākajā sadaļā aprakstīto metodiku.

Jebkurā gadījumā galīgajam lēmumam par detalizēta riska novērtējuma īstenošanu, pamatojoties uz konstatēto neaizsargātību, jābūt balstītam uz pamatotu īstenošanas partnera novērtējumu (ko veic ar projekta virzītāja atbalstu un/vai tās darba grupas atbalstu, kura īsteno klimata novērtējumu) par ierosināto investīciju konkrētajiem apstākļiem (43) (44).

Sīkāk izstrādātus metodiskos norādījumus par izvērtēšanas posmu īstenošanas partneri un projektu virzītāji var atrast norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

2.2.4.2.   Klimata riska novērtēšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām

Projektiem, kuru neaizsargātības novērtējumā ir noteikts, ka iespējamais klimata risks ir “vidējs” vai “augsts”, būtu jāveic detalizēts klimata riska novērtējums.

Klimata riska novērtējums nodrošina attiecīgo klimatisko apdraudējumu un to saistītās ietekmes strukturētu analīzes metodi, kas ļauj iegūt informāciju lēmuma pieņemšanai par ierosināto investīciju. Visi tādi iespējamie būtiskie riski projektam, kas radušies klimata pārmaiņu dēļ, būtu jāpārvalda un jāsamazina līdz pieņemamam līmenim, izmantojot atbilstošus un samērīgus pielāgošanās pasākumus, kuri jāietver projektā.

Šis process tiek īstenots:

—	novērtējot tādas ietekmes varbūtību un smagumu, kas saistīta ar apdraudējumiem, kuri noteikti izvērtēšanas posmā veiktajā neaizsargātības novērtējumā,

—	novērtējot noteikto iespējamo risku būtiskumu konkrētai investīciju darbībai,

—	nosakot pielāgošanās pasākumus nolūkā novērst iespējamos būtiskos klimata riskus.

Varbūtība vai iespējamība raksturo to, cik iespējama ir noteikto klimatisko apdraudējumu rašanās noteiktā periodā, piemēram, projekta darbības laikā. To var izteikt, izmantojot kvalitatīvu vai kvantitatīvu aplēsi katram attiecīgajam klimatiskajam apdraudējumam. Jāatzīmē, ka varbūtība projekta darbības laikā var būtiski mainīties.

Ietekme (ko dēvē arī par smagumu vai apmēru) raksturo to, kas notiktu, ja rastos noteiktais klimatiskais apdraudējums, un kādas būtu sekas attiecībā uz investīciju. Katra apdraudējuma ietekme jānovērtē atbilstoši ietekmes mērogam. Cita starpā šajā novērtējumā parasti ņem vērā: i) fiziskos aktīvus un darbības, ii) veselību un drošumu, iii) ietekmi uz vidi, iv) sociālo ietekmi, v) finansiālo ietekmi un vi) reputācijas risku. Novērtējumā ir jāaptver projekta un sistēmas, kuras ietvaros tas tiek īstenots, pielāgotiesspēja, piemēram, cik labi projekts var pārvarēt ietekmi un kādu riska līmeni tas spēj izturēt. Tajā arī jānovērtē, cik nozīmīgs šis investīciju projekts ir plašāka tīkla vai sistēmas kontekstā (t. i., kritiskums) un vai tas varētu radīt plašāka mēroga papildu ietekmi un lavīnveida iedarbību.

Katra iespējamā riska būtiskuma līmeni var noteikt, kombinējot minētos divus faktorus – varbūtību un ietekmi. Riskus var attēlot risku matricā, lai noteiktu būtiskākos iespējamos riskus un tādus riskus, kuru gadījumā nepieciešama turpmāka rīcība, veicot pielāgošanās pasākumus.

6. attēls

Riska novērtējuma pārskats

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Lēmumu par to, kāds ir pieņemams riska līmenis, kā arī to, kādi riski uzskatāmi par būtiskiem, pieņem projekta virzītājs un ekspertu grupa, kas veic novērtējumu, atbilstoši konkrētā projekta apstākļiem. Jebkurā gadījumā šim novērtējumam vienmēr jābūt skaidri un loģiski aprakstītam un saskaņotā veidā ietvertam vispārējā projekta riska novērtējumā. Šī informācija ir ļoti svarīga arī īstenošanas partnerim, jo risku iestāšanās būtiski ietekmēs ierosināto investīciju un varētu izraisīt atbalstītās darbības saistību neizpildi.

Ja riska novērtējumā tiek secināts, ka projektam pastāv iespējami būtiski riski klimata pārmaiņu dēļ, ir jāveic risku pārvaldība un samazināšana līdz pieņemamam līmenim (45).

7. attēls

Pārskats par attiecīgo pielāgošanās iespēju noteikšanu, novērtēšanu un plānošanu / integrēšanu

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Katram konstatētajam būtiskajam riskam ir jāapsver un jānovērtē atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Pielāgošanās bieži vien ietvers strukturālu pasākumu (piemēram, fizisko aktīvu un infrastruktūras projekta vai specifikāciju izmaiņu vai alternatīvu vai uzlabotu risinājumu ieviešanas) un nestrukturālu pasākumu (piemēram, zemes izmantošanas plānojuma, uzlabotu uzraudzības vai ārkārtas reaģēšanas programmu, darbinieku apmācības un zināšanu apmaiņas, stratēģisko klimata riska novērtējumu izstrādes, finanšu risinājumu, piemēram, apdrošināšanas) kombināciju.

Ir jānovērtē dažādas pielāgošanās iespējas, lai noteiktu piemēroto pasākumu vai to kombināciju vai pat apsvērtu atliktu īstenošanu (elastīgiem/adaptīviem pasākumiem), ko var izmantot, lai samazinātu risku līdz pieņemamam līmenim. Pēc tam vēlamie pasākumi būtu jāiekļauj projekta plānošanā un/vai darbībā, lai uzlabotu tā klimatnoturību (46).

Visbeidzot, atbilstoši labai pārvaldības praksei projekta virzītājam ir ieteicams pastāvīgi veikt uzraudzību investīcijas objekta ekspluatācijas laikā, lai: i) pārbaudītu novērtējuma precizitāti un ņemtu to vērā turpmākajos novērtējumos un projektos; un ii) noteiktu, vai varētu tikt sasniegti konkrēti kontrolsliekšņi vai robežvērtības, kas norādītu uz papildu pielāgošanās pasākumu nepieciešamību.

2.2.5.   Klimatneitralitāte un klimata pārmaiņu mazināšana (47)

2.2.5.1.   Izvērtēšana klimata pārmaiņu mazināšanai

Klimata pārmaiņu mazināšana nozīmē centienu īstenošanu nolūkā samazināt SEG emisijas vai paaugstināt siltumnīcefekta gāzu sekvestrēšanas līmeni. Šie centieni ir orientēti uz ES emisiju samazināšanas mērķrādītājiem 2030. un 2050. gadam. Lai sasniegtu ES mērķrādītājus un kopumā Parīzes nolīguma mērķrādītājus, ir nepieciešama mūsu ekonomikas pāreja no darbībām ar augstām oglekļa emisijām uz mazoglekļa un oglekļneitrālu risinājumu, piemēram, atjaunojamu energoresursu, ieviešanu un CO2 sekvestrēšanu apvienojumā ar būtisku energoefektivitātes un resursefektivitātes uzlabojumu. Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” uzsver to, ka lēmumos par investīcijām kā prioritāte ir jānosaka alternatīvie izmaksefektīvie energoefektivitātes pasākumi, jo īpaši izmaksu ziņā lietderīgs enerģijas galapatēriņa ietaupījums un tamlīdzīgi (48). SEG emisiju izteikšana skaitļos un naudā var atbalstīt lēmumus par investīcijām, pamatojoties uz minēto principu.

Lai pārbaudītu un novērtētu ierosināto projektu atbilstību ES klimatneitralitātes mērķiem, īstenošanas partneri un projektu virzītāji, ciktāl iespējams, var izmantot ES Taksonomijas regulā paredzētos principa “nenodari būtisku kaitējumu” kritērijus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Īstenošanas partneri un projektu virzītāji arī var atsaukties uz Parīzes nolīgumam pielāgotiem EIB mazoglekļa kritērijiem, kas publicēti EIB Klimata bankas ceļvedī, vai arī tie var piemērot citu starptautiski atzītu un publicētu metodiku, lai novērtētu Parīzes nolīgumam pielāgotus zemu oglekļa emisiju mērķus.

Turklāt daudzi tādi projekti, kas saņems atbalstu no InvestEU 2021.–2027. gada periodā, būs saistīti ar aktīviem, kuru darbības laiks ir ilgāks par 2050. gadu. Tādēļ ir vajadzīga ekspertu veikta analīze, lai pārliecinātos, ka projekts ir saderīgs, piemēram, ar ekspluatāciju, uzturēšanu un galīgo dezekspluatāciju vispārējā kontekstā ar oglekļneitrālām SEG emisijām un klimatneitralitāti. Savlaicīga un pastāvīga uzmanības pievēršana siltumnīcefekta gāzu emisijām dažādos projektu izstrādes posmos palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Vairākas veiktās izvēles (jo īpaši plānošanas un projektēšanas posmos) var ietekmēt projekta kopējās SEG emisijas tā darbības laikā no būvniecības un ekspluatācijas līdz dezekspluatācijai.

Šajā kontekstā InvestEU darbības izvērtēšanu saistībā ar SEG emisijām veic, lai konstatētu, vai ierosinātajam projektam jāveic oglekļa pēdas novērtējums. Tas ir svarīgi, lai noteiktu, vai šajā saistībā nepieciešams padziļināts novērtējums un vai investīcijas ekonomiskajā novērtējumā jāiekļauj šādu ārējo faktoru monetārā vērtība.

CO2 emisiju aplēse būtu jāveic visiem projektiem, tomēr tālāk redzamajā 1. tabulā ir norādītas projektu kategorijas, kuru gadījumā ir paredzams, ka emisijas, visticamāk, būs vai nebūs būtiskas; tas ir pamats InvestEU izvērtēšanas veikšanai.

Saskaņā ar norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā InvestEU projektiem būs jāveic oglekļa pēdas novērtējums, ja tie varētu radīt:

—	absolūtās emisijas, kas pārsniedz 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas),

—	relatīvās emisijas, kas pārsniedz 20 000 tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas).

Šajā saistībā 1. tabulā norādītā projektu klasifikācija ir tikai orientējoša.

Īstenošanas partneri un projektu virzītāji var izmantot kvantitatīvu novērtējumu, uz iepriekšējiem projektiem balstītas ekspertu zināšanas vai citus publicētus avotus, lai noteiktu, vai projekta rādītāji pārsniegs iepriekš minētās robežvērtības vai būs par tām zemāki. Neskaidrības gadījumā būtu jāveic oglekļa pēdas aprēķins, lai novērtētu, vai projekta rādītāji pārsniegs robežvērtības vai būs par tām zemāki.

1. tabula

Oglekļa pēdas izvērtēšanas saraksts – projektu kategoriju indikatīvi piemēri

Izvērtēšana	Projektu kategorijas
Parasti atkarībā no projekta mēroga šīm kategorijām oglekļa pēdas novērtējums NEBŪS nepieciešams, ja vien nav paredzams, ka projekts izraisīs būtiskas CO2 vai citu siltumnīcefekta gāzu emisijas.	— Telesakaru pakalpojumi — Dzeramā ūdens apgādes tīkli — Lietus ūdens un notekūdeņu savākšanas tīkli — Neliela apjoma rūpniecisko notekūdeņu attīrīšana un sadzīves notekūdeņu attīrīšana — Īpašumu attīstīšana (49) — Mehāniski bioloģiskās atkritumu apstrādes iekārtas — Pētniecības un izstrādes darbības — Farmācijas preces un biotehnoloģija — Jebkura cita projektu kategorija vai projekta mērogs, attiecībā uz kuru ir skaidrs un var nešaubīgi pārliecināties, ka absolūtās un/vai relatīvās emisijas ir mazākas par 20 000  tonnām CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas) (50)
Parasti oglekļa pēdas novērtējums BŪS nepieciešams.	— Sadzīves cieto atkritumu poligoni — Sadzīves atkritumu incinerācijas stacijas — Lielas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas — Apstrādes rūpniecība — Ķīmiskās vielas un rafinēšana — Kalnrūpniecība un parastie metāli — Celuloze un papīrs — Ritošā sastāva, kuģu, transporta flotes iegāde — Ceļu un dzelzceļa infrastruktūra (51), pilsētas transports — Ostas un loģistikas platformas — Energoapgādes līnijas — Atjaunojamie energoresursi — Degvielas ražošana, apstrāde, glabāšana un pārvadāšana — Cementa un kaļķu ražošana — Stikla ražošana — Siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas — Centralizētās siltumapgādes tīkli — Dabasgāzes šķidrināšanas un regazifikācijas iekārtas — Gāzes pārvades infrastruktūra — Jebkura cita projektu kategorija vai projekta mērogs, kura gadījumā absolūtās un/vai relatīvās emisijas varētu pārsniegt 20 000  tonnas CO2e gadā (pozitīvas vai negatīvas)

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Projektiem, kuru paredzamais emisiju līmenis pārsniedz robežvērtības, jāveic papildu novērtējums nākamajā klimata pārmaiņu mazināšanas pārbaudes posmā (52).

2.2.5.2.   Oglekļa pēdas noteikšana un SEG emisiju izteikšana naudā

Kā minēts iepriekš, klimata pārmaiņu mazināšanas galvenais elements ir SEG emisiju samazināšana un globālās sasilšanas ierobežošana. Projekti un citu veidu investīcijas var sniegt ieguldījumu šajā jomā, piemēram, ja tiek projektētas un izvēlētas mazoglekļa alternatīvas.

Šajās norādēs oglekļa pēdas noteikšana tiek izmantota ne tikai tam, lai aplēstu SEG emisijas noteiktai investīcijai, kad tā ir gatava īstenošanai, bet, kas ir vienlīdz svarīgi, – arī tam, lai sniegtu atbalstu mazoglekļa risinājumu izvērtēšanai un integrēšanai plānošanas un projektēšanas posmos, tostarp alternatīvo investīciju iespēju vērtējuma noteikšanas un atlases posmā, ar mērķi sekmēt zemu oglekļa emisiju apsvērumus un risinājumus (53). Tādēļ ir ieteicams klimatdrošināšanu ietvert ierosināto investīciju sagatavošanā jau kopš paša sākuma un rūpīgi ņemt vērā ar investīciju saistīto SEG emisiju aplēses arī iespēju analīzē un ekonomiskajā novērtējumā vai izmaksu un ieguvumu analīzē.

Projektiem, kuru gadījumā InvestEU izvērtēšanā konstatētas iespējamas būtiskas absolūtās un/vai relatīvās emisijas, īstenošanas partneriem būs jāapstiprina ierosināto projektu atbilstība ES klimatneitralitātes mērķiem un jāizsaka (sadarbībā ar projekta virzītāju) vai jāpieprasa projekta virzītājam skaitliski izteikt projekta SEG emisijas, izmantojot starptautiski atzītu oglekļa pēdas noteikšanas metodiku (54).

Pēc tam šīs emisijas būtu jāizsaka naudā un jāietver ekonomiskajā novērtējumā un mazoglekļa iespēju atlasē, un par tām jāziņo Investīciju komitejai ilgtspējas pārbaudes ietvaros.

Norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā (55) kā galvenais atsauces dokuments oglekļa pēdas aprēķināšanai ir noteikta EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodika. Šajā ieteiktajā metodikā ir ietvertas noklusējuma emisiju aprēķināšanas pieejas dažādām nozarēm, tostarp:

—	notekūdeņu un dūņu attīrīšanai,

—	atkritumu apstrādes apsaimniekošanas iekārtām,

—	sadzīves cieto atkritumu poligoniem,

—	autotransportam,

—	dzelzceļa transportam,

—	pilsētas transportam,

—	ēku renovācijai,

—

ostām,

—

lidostām,

—	mežsaimniecībai.

Kā norādīts iepriekš, var izmantot arī alternatīvu starptautiski apstiprinātu un dokumentētu oglekļa pēdas noteikšanas metodiku, ja tiek ievērotas obligātās prasības, kas minētas 2.2.1. nodaļā.

Sīkāku informāciju par oglekļa pēdas noteikšanas metodiku īstenošanas partneri var skatīt norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Ar oglekļa pēdu ir saistīti dažādi nenoteiktības veidi, tostarp nenoteiktība saistībā ar sekundārās iedarbības noteikšanu, pamatscenāriju izmantošanu un emisiju pamatlīmeņa aplēsēm. Tādēļ siltumnīcefekta gāzu aplēses ir aptuvenas pēc definīcijas. Nenoteiktība, kas raksturīga siltumnīcefekta gāzu aplēsēm vai aprēķiniem, būtu jāsamazina, ciktāl iespējams, un, izmantojot aplēšu metodes, jāizvairās no neobjektivitātes.

Gadījumos, kad pastāv nenoteiktība, datiem un pieņēmumiem, kurus izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju izteikšanai skaitļos, vajadzētu jābūt konservatīviem. Par konservatīvām uzskatāmas tādas vērtības un pieņēmumi, kas absolūtās emisijas un “pozitīvās” relatīvās emisijas (neto palielinājumu), visticamāk, novērtē par augstu un nepietiekami augstu novērtē “negatīvās” relatīvās emisijas (neto samazinājumu).

Pēc SEG emisiju izteikšanas skaitļos tās jāizsaka naudā un jāiekļauj ierosinātās investīciju darbības ekonomiskajā novērtējumā. Izteikšana naudā būtu jāveic, izmantojot noteiktas un starptautiski apstiprinātas “oglekļa neoficiālās izmaksas”. Piemērojot oglekļa neoficiālās izmaksas projekta izraisītajām emisiju izmaiņām, tiek izteikts tā oglekļietilpīgums naudā un tiek atalgoti projekti, kuri izraisa emisiju samazinājumu.

Šajās norādēs ieteikts izmantot oglekļa neoficiālās izmaksas, kuras nesen noteikusi EIB, kā labākos pieejamos pierādījumus par neoficiālajām izmaksām, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteikto mērķi attiecībā uz temperatūru (t. i., mērķrādītāju 1,5 °C) (56). Šis ieteikums atbilst norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā un palīdz nodrošināt datu salīdzināmību starp dažādiem projektiem, kuri iesniegti Investīciju komitejai apstiprināšanai.

Oglekļa emisiju neoficiālās izmaksas atsevišķos gados laikposmā no 2020. līdz 2050. gadam ir norādītas 2. tabulā.

2. tabula

Oglekļa neoficiālās izmaksas SEG emisijām un samazinājumiem, izteiktas €/tCO2e, 2016. gada cenās

Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e	Gads	EUR/tCO2e
2020	80	2030	250	2040	525	2050	800
2021	97	2031	278	2041	552
2022	114	2032	306	2042	579
2023	131	2033	334	2043	606
2024	148	2034	362	2044	633
2025	165	2035	390	2045	660
2026	182	2036	417	2046	688
2027	199	2037	444	2047	716
2028	216	2038	471	2048	744
2029	233	2039	498	2049	772

Avots:

norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

Minētās oglekļa emisiju samazināšanas izmaksas norāda minimālo ieteikto vērtību, kas jāizmanto, lai izteiktu SEG emisijas naudā. Lielāku oglekļa izmaksu vērtību izmantošana ir atļauta (57), piemēram, ja šādas vērtības tiek izmantotas konkrētā dalībvalstī vai tās izmanto attiecīgais īstenošanas partneris. Turklāt oglekļa neoficiālās izmaksas var pielāgot, kad ir pieejams vairāk informācijas.

Projekta izraisītās klimata pārmaiņu ietekmes monetārais aprēķins ietilpst visaptverošākā ekonomiskajā novērtējumā, kuru parasti veic īstenošanas partneris. Plašāka informācija par to, kā naudā izteiktas SEG emisijas iekļaut ekonomiskajā novērtējumā, kas paredzēts InvestEU investīcijām, ir sniegta 2.6. nodaļā.

2.2.6.   Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

Īstenošanas partnerim būtu jāziņo klimatnoturības pārbaudes rezultāti Investīciju komitejai iesniedzamajā dokumentācijā par vispārējās ilgtspējas pārbaudes iznākumu, kā sīkāk aprakstīts 4.2.2. nodaļā.

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām būtu jāsniedz kopsavilkums par īstenotā procesa iznākumu, skaidri formulējot secinājumus par konstatētajiem iespējamajiem klimata pārmaiņu riskiem, kas skar investīciju, un būtu jānorāda:

—	klimatnoturības pārbaudei izmantotā metodika, īsumā minot novērtēšanā lietoto datu un informācijas avotus,

—	veiktie pasākumi un pamatā esošo datu un analīzes iespējamā nenoteiktība,

—	projekta izstrādes posms, kurā tika veikta neaizsargātības un riska novērtēšana, un

—	nepieciešamības gadījumā – saistītie pielāgošanās pasākumi, kuri tika noteikti un iekļauti investīcijas tvērumā, lai samazinātu riskus līdz pieņemamam līmenim.

Lai kvalificētu un pamatotu novērtējuma secinājumus, neaizsargātības un riska līmenim jābūt balstītam uz detalizētu paskaidrojumu. Riska novērtējuma detalizētība ir atkarīga no projekta mēroga (tā veida, lieluma un relatīvā nozīmīguma) un projekta izstrādes posma. Katram konstatētajam būtiskajam riskam dokumentācijā arī norāda, kā vēlamais(-ie) pielāgošanās pasākums(-i) tika vai tiks integrēts(-i) projekta plānošanā un/vai tā darbībās, lai uzlabotu tā noturību atbilstošajos izstrādes posmos.

Nepieciešamības gadījumā dokumentācijā arī norāda pārbaudes iznākumu klimata pārmaiņu mazināšanas aspektos, precizējot, kā tā tika veikta. Tādu projektu gadījumā, kuriem tika īstenots aptverošs klimata pārmaiņu mazināšanas novērtējums, īstenošanas partneris sniedz informāciju arī par:

—	ierosināto projektu atbilstību ES izvirzītajiem samazināšanas mērķrādītājiem,

—	metodiku, kas izmantota SEG emisiju aplēsēm un izteikšanai naudā, ziņošanas tvērumu (t. i., kādi projekta komponenti ir iekļauti aprēķinā vai izslēgti no aprēķina), izmantoto pamatscenāriju,

—	investīcijas absolūto (bruto) un relatīvo (neto) SEG emisiju izteikšanu skaitļos,

—	oglekļa cenām, kas izmantotas skaitļos izteikto SEG emisiju izteikšanai naudā, un to, kā SEG emisiju naudā izteiktā vērtība tika iekļauta investīcijas vispārējā ekonomiskajā novērtējumā.

Investīcijas objekta ekspluatācijas posmā projekta virzītājam ieteicams pārskatīt klimatdrošināšanu un pamatā esošos pieņēmumus un veikt šķērspārbaudi ar attiecīgajiem novērojumiem, jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem klimata jomā, prognozēm un datiem un pielāgotajiem klimata politikas mērķiem un ziņot konstatējumus īstenošanas partnerim.

2.3.   Vides dimensija

2.3.1.   Vispārējā pieeja pārbaudei vides aspektā

Pārbaude vides aspektā InvestEU mērķiem ir metode, kas ļauj atskaitīties par projekta konsolidētu ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajiem elementiem, proti, gaisu, ūdeni, zemi (58) un bioloģisko daudzveidību saskaņā ar InvestEU regulas 8. panta 6. punktu. Tā ietver gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi, kas var būt tieša vai netieša.

Dabas kapitāls nodrošina ekosistēmu pakalpojumu vai ieguvumu plūsmu (59). Šie pakalpojumi var nodrošināt ekonomiskus, sociālus, vidiskus, kultūras vai citus labklājības ieguvumus. Šo ieguvumu vērtība var būt gan kvalitatīva, gan kvantitatīva (tostarp naudas izteiksmē) atkarībā no konteksta.

Saistībā ar pārbaudi izmantoto galveno vides jomas terminu skaidrojums ir sniegts tālāk.

—

Dabas kapitāls: ir vēl viens termins, ar ko apzīmē atjaunojamo un neatjaunojamo resursu krājumus (tie ir, piemēram, augi, dzīvnieki, gaiss, ūdens, augsne un derīgie izrakteņi). Projekti var ietekmēt gan šo resursu apjomu (piemēram, mainot zemes izmantojumu), gan to kvalitāti (piemēram, dzīvotņu stāvokli).

—	Ekosistēmu pakalpojumi: dabas kapitāls nodrošina ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, pārtiku, kokmateriālus, tīru gaisu, tīru ūdeni, klimata regulēšanu un atpūtas iespējas.

—

Ietekme: ir izmaiņas dabas kapitālā vai tā nodrošinātajos ekosistēmu pakalpojumos. Dabas kapitāla uzskaite ietver šādu ietekmes veidu mērīšanu, lai uzlabotu to, kā tie tiek ņemti vērā lēmumu pieņemšanā: — veicot izteikšanu skaitļos – bieži vien kā plūsmas. Piemēram, ūdens ieguve ietekmē ūdens krājumus un laika gaitā var ietekmēt turpmāko ūdens pieejamību (to var mērīt m3 gadā). Cits piemērs ir piesārņojošo vielu novadīšana, kas ietekmē gaisa vai ūdens stāvokli (un to var mērīt kā dienas robežvērtību pārsniegšanu). Cita skaitliski nosakāma plūsma ir zemes izmantojuma izmaiņas: tās var ietekmēt atpūtas braucienu skaitu uz noteiktu vietu (braucienu skaits gadā) vai padarīt šādus braucienus mazāk patīkamus (apmierinātības līmenis katrā braucienā), — ja tas ir samērīgi (iespējams un pamatoti) – izsakot ietekmi naudā. Monetārais novērtējums palīdz pārveidot ietekmi aplēstās kaitējuma izmaksās (vai aplēstajā ieguvumā), piemēram: i) tāda ūdens vērtība, kas vairs nav pieejams izmantošanai (izteikta kā EUR uz vienu m3 gadā); ii) izmaksas, kas radušās gaisa piesārņojuma izraisītā veselības problēmu pieauguma dēļ (izteiktas kā EUR uz vienu saslimšanas gadījumu gadā); vai iii) bioloģiskās daudzveidības izzušana (izteikta EUR).

3. tabulā ir sniegti piemēri par saistību starp dabas kapitālu un ietekmi.

3. tabula

Ietekmes saistība ar attiecīgajām fiziskās vides izmaiņām un kaitējumu vai ieguvumu

Dabas kapitāls	Dabas kapitāla vai ekosistēmu pakalpojumu izmaiņas	Ietekmes piemēri (pozitīva un negatīva)
Gaiss
Gaisa piesārņojums	Piesārņojošo vielu emisiju apjoms	— Ietekme uz cilvēku veselību — Ietekme uz ēkām (piemēram, korozija)
Ūdens
Ūdens piesārņojums	Novadīto piesārņojošo vielu apjoms	— Ietekme uz cilvēku veselību — Ietekme uz iekšzemes vai jūras ūdeņu kvalitāti
Ūdens patēriņš	Iegūtā ūdens apjoms	— Ietekme uz darbībām, kas ir atkarīgas no ūdens — Ietekme uz fizisko vidi, kas ir atkarīga no ūdens — Ietekme uz hidroloģisko ciklu (piemēram, applūšana, samazināta plūsma)
Zeme
Atkritumu radīšana	Radīto atkritumu daudzums	— Ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām — Ietekme uz fizisko vidi (piemēram, poligonu vai incinerācijas rezultātā radušos emisiju dēļ) un līdz ar to plūsmām
Zemes izmantojuma izmaiņas	Tādas zemes hektāri, kurā ir attīstīts vai intensīvāks izmantojums	— Zemes nodrošinātās produkcijas un materiālu izmaiņas — Oglekļa sekvestrēšanas un uzglabāšanas izmaiņas — Tādu pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu izmaiņas, kuri tiktu nodrošināti dabiski — Ietekme uz mijiedarbību in situ un ārtelpās — Zemes kultūras vērtības izmaiņas
Bioloģiskā daudzveidība
Ietekme uz sugām	Skarto sugu īpatsvars, skarto sugu apdraudējuma un/vai aizsardzības līmenis	— Sugu vietējās populācijas un aizsardzības statusa izmaiņas — Ģenētisko resursu vērtības izmaiņas (var būt alternatīvās izmaksas) — Tādu pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu izmaiņas, kuri tiktu nodrošināti dabiski (piemēram, kaitīgo organismu apkarošana) — Sugu kultūras vērtības izmaiņas
Ietekme uz dzīvotnēm un ekosistēmām	Zudušo dzīvotņu vai ekosistēmu platība vai tādu dzīvotņu vai ekosistēmu platība, kuru stāvoklis pasliktinājies	— Dzīvotņu aizsardzības statusa vai ekosistēmas stāvokļa izmaiņas (60) — Sauszemes un jūras nodrošinātās produkcijas un resursu izmaiņas — Tādu pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu izmaiņas, kuri tiktu nodrošināti dabiski — Sauszemes un jūras kultūras vērtības izmaiņas — Noturības izmaiņas (piemēram, dabas katastrofas)

Avots:

Tehniskais atbalsta dokuments par programmas InvestEU investīciju vides aspektu pārbaudi.

Saskaņā ar 2.1. nodaļu ilgtspējas pārbaudes pieeja vides dimensijā balstās vairākās darbībās. Šīs darbības ietver lēmuma pieņemšanu (pamatojoties uz riska līmeni, kas noteikts vienam vai vairākiem elementiem projekta izvērtēšanā) par to, ka nav nepieciešama papildu pārbaude attiecībā uz iespējamā zemā riska ietekmi (t. i., ietekmi, kas, visticamāk, nebūs būtiska) (61).

Tādu projektu gadījumā, kuriem nepieciešams IVN (I pielikumā minētie projekti vai iekļautie II pielikumā minētie projekti), īstenošanas partneris:

—

pārbaudīs noteikto ietekmi un riskus, kā arī ierosinātos pasākumus, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu (ietekmes mazināšanas pasākumi) un ārkārtas gadījumā kompensētu (kompensācijas pasākumi) iespējamo būtisko negatīvo ietekmi uz vidi. Iepriekš minētajam vajadzētu būt norādītam IVN ziņojumā un citos dokumentos, piemēram, atļaujās, papildu pētījumos vai citu novērtējumu ziņojumos,

—

pārbaudīs, vai novērtēti jebkādas būtiskas negatīvas ietekmes riski, kas atlikuši pēc ietekmes mazināšanas (t. i., atlikušajai ietekmei vajadzētu būt novērtētai IVN ziņojuma ietvaros): — ja IVN ziņojumā ir konstatēta vidēja un/vai augsta riska atlikusī ietekme, īstenošanas partnerim būtu jāveic attiecīgās būtiskās negatīvās ietekmes pārbaude. Ja iespējams, pārbaudē būtu jāiekļauj izteikšana skaitļos un naudā. Šāda papildu novērtējuma rezultātā varētu tikt pieņemti papildu (kompensācijas) pasākumi, kā norādīts tālāk šajā nodaļā, — ja IVN ziņojumā atlikušās ietekmes risks ir novērtēts kā zems, papildu pārbaude nav nepieciešama.

Tādu atbrīvotu projektu gadījumā, kuriem paredzēti ietekmes mazināšanas pasākumi, īstenošanas partneris:

—

pārbaudīs noteikto ietekmi, riskus un ietekmes mazināšanas pasākumus, kas ierosināti izvērtēšanas lēmumā un pievienotajos dokumentos, lai nepieļautu vai novērstu tādas sekas, kam pretējā gadījumā varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi: — ja ir konstatēta vidēja un/vai augsta riska atlikusī ietekme (piemēram, izvērtēšanas dokumentācijā vai pārbaudes procesā), būtu jāveic attiecīgās būtiskās negatīvās ietekmes pārbaude. Ja iespējams, pārbaudē būtu jāiekļauj izteikšana skaitļos un naudā, — ja ir konstatēta tikai zema riska atlikusī ietekme, papildu pārbaude nav nepieciešama.

Tādu atbrīvotu projektu gadījumā, kuriem nav paredzēti ietekmes mazināšanas pasākumi, un tādu projektu gadījumā, uz kuriem neattiecas IVN direktīva, īstenošanas partneris:

—

sadarbībā ar projekta virzītāju sniegs atzinumu par to, vai nepieciešams sagatavot papildu pētījumus vai ziņojumus, un pārbaudīs ietekmi un riskus, kas konstatēti attiecīgajos papildu pētījumos un ziņojumos, un apsvērs iespējamos ietekmes mazināšanas pasākumus, lai nepieļautu vai novērstu tādas sekas, kam pretējā gadījumā varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi,

—	ja samērīgi (iespējams un pamatoti), noteikto ietekmi izteiks skaitļos un naudā.

Visu projektu gadījumā:

—	īstenošanas partnerim ir ļoti ieteicams izmantot pozitīvu kontrolsarakstu, lai noteiktu projekta darbības rezultātu uzlabošanas iespējas,

—	īstenošanas partnerim ir jāsniedz ziņojumi InvestEU Investīciju komitejai un jāveic projekta uzraudzība.

Ir jānodrošina atbilstība prasībām, kuras paredzētas saistībā ar dažādiem dabas kapitāla elementiem, vienlaikus arī ņemot vērā prasību, ka pārbaudei jābūt samērīgai (iespējamai un pamatotai). Pārbaudot projektus finansējuma saņemšanai no fonda InvestEU, īstenošanas partneris veiks šīs novērtēšanas darbības, pamatojoties uz projekta virzītāja iesniegtajiem dokumentiem (t. i., ziņojumi par vidi, lēmumi, atļaujas). Šos dokumentus var papildināt projekta virzītāja aizpildītas anketas (piemēram, pamatojoties uz īstenošanas partnera uzticamības pārbaudes procedūrām) vai citi nepieciešamie pētījumi un ziņojumi.

Visbeidzot, visiem projektiem ir jāatbilst tiesību aktiem.

8. attēls

Shēma attiecībā uz izvērtējumu un pārbaudi vides jomā

Turpmākajās sadaļās ir sniegti norādījumi par to, kā īstenošanas partneri ar projekta virzītāja atbalstu var veikt katru atsevišķu novērtējuma darbību.

2.3.2.   Atbilstība tiesību aktiem

Visām InvestEU atbalstītajām darbībām neatkarīgi no tā, vai tām jāveic ilgtspējas pārbaude, ir jāatbilst piemērojamiem ES un valsts tiesību aktiem. Atbilstība tiesību aktiem ir priekšnosacījums jebkuram atbalstam. Īstenošanas partneriem jāievieš vai jāpārskata savas esošās procedūras, lai pārbaudītu (62) šādu atbilstību.

Lai nodrošinātu, ka visi īstenošanas partneri piemēro pieņemamus standartus, šajā sadaļā:

—	izklāstīti galvenie principi pārbaudēm par atbilstību tiesību aktiem un

—	ierosinātas īpašas pārbaudes par atbilstību svarīgām ES direktīvām vides jomā.

Galvenie principi ir minēti turpmākajās aizzīmēs.

—	Nepieciešamā atbilstība tiesību aktiem seko uzticamības pārbaudes procesa norisei, kā to parasti piemēro īstenošanas partneris (63).

—

Projektus, kuri ietilpst IVN direktīvas I pielikumā minētajās kategorijās, un II pielikumā minētos projektus, kuriem nepieciešams IVN (t. i., projektus, kuriem ir un/vai var būt būtiska ietekme), ieteicams izvērtēt InvestEU finansējumam, kad tie ir sasnieguši pietiekami augstu izstrādes pakāpi. Tas ļaus īstenošanas partnerim veikt lielāko daļu atbilstības pārbaužu pirms līdzekļu piešķiršanas. Izņēmuma gadījumos šo ieteikumu varētu pielāgot un projektu finansēšanu varētu apsvērt jau agrākā posmā. Šādos izņēmuma gadījumos procedūras noslēgšana un atbilstības prasību izpilde būtu nosacījums attiecīgajai izmaksai (64). Tomēr IVN direktīvas I pielikumā minētos projektus var iesniegt Investīciju komitejai tikai tad, kad tie sasnieguši pietiekami augstu izstrādes pakāpi, proti, IVN ziņojums ir noslēgts un sabiedriskā apspriešana ir pabeigta.

—

Izņēmuma gadījumos, kad projekti nav sasnieguši augstu izstrādes pakāpi (piemēram, nav pabeigti vides novērtējumi un/vai atļaujas piešķiršanas procedūras), projekts būtu jānovērtē, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Vispirms šajā novērtējumā varētu noteikt tikai piemērojamās galvenās direktīvas vides jomā, kā arī skaidri norādīt, kad var apstiprināt atbilstību tiesību aktiem. Projektiem, kuri minēti IVN direktīvas II pielikumā, parasti kompetento iestāžu pieņemtam izvērtēšanas lēmumam vajadzētu būt pieejamam brīdī, kad projekts ir iesniegts apstiprināšanai Investīciju komitejai. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos projekts var nebūt sasniedzis pietiekami augstu izstrādes pakāpi (piemēram, paredzams zems risks uzlādes staciju projektu gadījumā). Šādos gadījumos īstenošanas partneris var veikt pārbaudi, izmantojot vienīgi šajās norādēs ierosinātos kontrolsarakstus. Potenciāli problemātiskāku projektu gadījumā (piemēram, ja pastāv to iespējama būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām vai sabiedrības pretestība) īstenošanas partnerim būtu jāierosina konkrētajam projektam paredzēti vides nosacījumi un tie jāiekļauj finansēšanas līgumā. Neatkarīgi no konkrētajam projektam paredzētajiem nosacījumiem (ja ir noteikta šāda prasība), kā minēts iepriekš, finansēšanas līgumā attiecībā uz šādiem nepietiekami izstrādātiem projektiem vienmēr būtu jāietver standarta vispārīgs nosacījums par trūkstošo novērtējumu un/vai atļauju iesniegšanu. Šie nosacījumi jāizpilda ne vēlāk kā pirms attiecīgās izmaksas, un attiecīgajā posmā ir jāpabeidz pārbaude par atbilstību tiesību aktiem un jāsniedz ziņojums Investīciju komitejai (65). Ja novērtējumā tiek secināts, ka projekta izstrādes pakāpe ir pārāk zema un ir pārāk daudz risku, projektam nevajadzētu saņemt atbalstu un īstenošanas partnerim pieteikums ES garantijas saņemšanai būtu jāiesniedz vēlāk.

—	ES direktīvām vides jomā, kas transponētas valsts tiesību aktos, vajadzētu būt galvenajam atsauces punktam, kad tiek pārbaudīta atbilstība tiesību aktiem.

—

Pabeigtai pārbaudei par projekta atbilstību piemērojamiem ES tiesību aktiem vides jomā būtu jāsniedz skaidra atbilde par to, vai tas ir atbilstošs vai neatbilstošs. Pārbaude būtu jāpamato ar pierādījumiem, piemēram, atļaujām, apstiprinājumiem, licencēm vai piekrišanu, ko sniegušas kompetentās iestādes, atsaucoties uz atbilstošajām direktīvām vai transponētajiem valsts tiesību aktiem.

—	Ja pastāv nopietnas bažas par to, vai projekts atbilst ES un/vai valsts tiesību aktiem, īstenošanas partneriem būtu jāsazinās ar dalībvalstīm un/vai Komisiju (66).

Nākamajās apakšsadaļās ir aplūkotas galvenās direktīvas vides jomā, kas svarīgas, veicot pārbaudi par atbilstību tiesību aktiem.

a)   IVN direktīva

IVN direktīva attiecas uz plašu sabiedrisko un privāto projektu klāstu, kas noteikti minētās direktīvas I un II pielikumā:

—	obligāts IVN: tiek uzskatīts, ka visi I pielikumā minētie projekti rada būtisku ietekmi uz vidi, un tādēļ tiem nepieciešams IVN,

—

IVN, kad to noteikušas dalībvalstis (izvērtēšana): attiecībā uz II pielikumā minētajiem projektiem valsts iestādēm jānosaka, vai uz projektu attiecas IVN. Šo lēmumu pieņem, īstenojot izvērtēšanas procedūru, kurā tiek noteikta projektu ietekme, pamatojoties uz robežvērtībām/kritērijiem vai katrā gadījumā atsevišķi. Valsts iestādēm jāņem vērā kritēriji, kas izklāstīti IVN direktīvas III pielikumā.

IVN atbilstības pārbaudei būtu jāapstiprina, ka projekts atbilst IVN direktīvas galvenajām prasībām. Šajā saistībā ir svarīgi ņemt vērā, ka dažiem projektiem atļauja var būt piešķirta saskaņā ar iepriekšējo “nepārskatīto” IVN režīmu (Direktīva 2011/92/ES), nevis saskaņā ar “pārskatīto” pašreizējo IVN režīmu (Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (67)). IVN atbilstības pārbaude būtu jāīsteno, salīdzinājumam izmantojot piemērojamo direktīvu, kas ir spēkā IVN procesa uzsākšanas brīdī (sīkāku informāciju sk. Direktīvas 2014/52/ES 3. pantā).

0. kontrolsarakstā (sk. 3. pielikumu) ir ieteikts jautājumu saraksts, kurš kalpos īstenošanas partneriem kā norādes, pārbaudot atbilstību IVN direktīvai.

b)   Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva

Natura 2 000 tīkls tika izveidots saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (68). Atbilstoši minētajai direktīvai dalībvalstīm jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu: i) direktīvas I pielikumā minētajiem dzīvotņu veidiem to izplatības areālā ES un ii) direktīvas II pielikumā minētajām sugām to izplatības areālā ES. Saskaņā ar Putnu direktīvu (69) tīklā jābūt ietvertām īpašām aizsargājamām teritorijām, kas noteiktas 194 īpaši apdraudētām sugām un visām migrējošo putnu sugām.

Ikvienam plānam vai projektam, kurš atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var radīt būtisku ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, dalībvalstij (saskaņā ar 6. pantu) ir jāveic attiecīgs novērtējums. Šajā novērtējumā jānosaka projekta vai plāna ietekme uz teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus (70). Kompetentās iestādes var piekrist plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tās ir pārliecinājušās, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība (Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts (71)).

Ārkārtas apstākļos var atļaut projekta turpmāku īstenošanu, neraugoties uz negatīvu novērtējumu, ja: i) nav alternatīvu risinājumu un ii) plāns un vai projekts ir uzskatāms par pamatotu, ņemot vērā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla un ekonomiska rakstura intereses. Šādos gadījumos dalībvalstīm jāīsteno piemēroti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību (Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkts). Komisija ir jāinformē par šiem pasākumiem, izmantojot standarta paziņojuma veidlapu “Informācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu” (72). Dažos gadījumos, ja tiek būtiski ietekmēta prioritāra dzīvotne vai suga un projekts ir pamatots sociāli ekonomisku apsvērumu dēļ, ir nepieciešams Komisijas atzinums. Papildu informācija, kas papildina šo sadaļu, ir ietverta metodiskajos norādījumos par Dzīvotņu direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punkta noteikumiem (73).

Īstenošanas partneriem, pārbaudot atbilstību Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai, ir iespējami trīs scenāriji:

—	dalībvalsts iestādes ir atbrīvojušas projektu no prasības veikt attiecīgu novērtējumu (t. i., ir maz ticams, ka projekts radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritoriju(-ām)) vai

—	dalībvalsts iestādes ir veikušas attiecīgu projekta novērtējumu, kura rezultātā tās nonākušas pie pozitīva slēdziena, t. i., ka projekts neradīs būtisku ietekmi uz Natura 2000 teritoriju(-ām) (saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu), vai

—	ir veikts attiecīgs projekta novērtējums, kura rezultātā dalībvalsts iestādes nonākušas pie negatīva slēdziena, t. i., ka projekts radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām (saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu).

0. kontrolsarakstā (sk. 3. pielikumu) ir ieteikts jautājumu saraksts, kurš kalpos kā norādes, pārbaudot atbilstību Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai, atkarībā no konkrētajai darbībai piemērojamā scenārija (aprakstīts iepriekš).

с)   Ūdens pamatdirektīva

Ūdens pamatdirektīva (Direktīva 2000/60/EK) nodrošina ekonomisko un ekoloģisko perspektīvu pilnīgu integrēšanu ūdens kvalitātes un kvantitātes pārvaldībā. Direktīva attiecas uz saldūdeni, piekrastes ūdeņiem un pārejas ūdeņiem un nodrošina integrētu ūdens resursu apsaimniekošanas pieeju, ievērojot visu ekosistēmu viengabalainību.

Direktīvas galvenais mērķis ir (līdz 2015. gadam (74)) panākt labu stāvokli vairāk nekā 111 000 virszemes ūdeņos (piemēram, upēs, ezeros, piekrastes ūdeņos) un vairāk nekā 13 000 gruntsūdeņos ES teritorijā. Laba stāvokļa sasniegšana nozīmē labu virszemes ūdeņu ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāju, kā arī gruntsūdeņu kvantitatīvo un ķīmiskās kvalitātes rādītāju panākšanu (gruntsūdeņi ir galvenie dzeramā ūdens ieguves avoti).

Ar Ūdens pamatdirektīvu ir arī ieviesta prasība īstenot upju apsaimniekošanu, balstoties uz upju baseiniem (tā ir dabiska ģeogrāfiskā un hidroloģiskā vienība), nevis atkarībā no administratīvajām vai politiskajām robežām. Upes baseina apsaimniekošanas plānā ir sīki izklāstīts, kā nepieciešamajā termiņā sasniegt mērķus, kuri noteikti attiecībā uz upes baseinu (ekoloģiskās kvalitātes rādītāju, kvantitatīvo rādītāju, ķīmiskās kvalitātes rādītāju un aizsargājamo teritoriju mērķus).

Īstenošanas partneriem, pārbaudot atbilstību Ūdens pamatdirektīvai, ir iespējami divi scenāriji:

—

pirmajā scenārijā projekts ietver jaunus virszemes ūdenstilpes fizikālo īpašību pārveidojumus vai gruntsūdens tilpju līmeņa izmaiņas, kas NEIZRAISĪS ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanos un NETRAUCĒS sasniegt labu ūdens stāvokli/potenciālu. Šādā gadījumā īstenošanas partneriem jāpārbauda pamatojums, kuru projekta virzītājs ir sniedzis, lai atbalstītu šo secinājumu,

—

otrajā scenārijā projekts ietver jaunus virszemes ūdenstilpes fizikālo īpašību pārveidojumus vai gruntsūdens tilpju līmeņa izmaiņas, kas pasliktina ūdensobjekta stāvokli vai traucē sasniegt labu ūdens stāvokli/potenciālu. Šādos gadījumos īstenošanas partneriem būtu jāpārbauda, vai ir izpildīti 4. panta 7. punkta nosacījumi, t. i.: — negatīvās ietekmes mazināšanai tika veikti visi iespējamie ietekmes mazināšanas pasākumi, — projekta ieguvumi pārsniedz ieguvumus, ko nodrošina Ūdens pamatdirektīvas mērķu sasniegšana, un/vai projekts ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ, — nav tādu no vides aizsardzības viedokļa ievērojami labāku iespēju projekta mērķu sasniegšanai, kuras ir tehniski iespējamas un nav nesamērīgi dārgas, un — projekts un iepriekš minētie pamatojumi ir ietverti upes baseina apsaimniekošanas plānā (RBMP).

0. kontrolsarakstā (sk. 3. pielikumu) ir ieteikti jautājumi, kuri kalpos kā norādes, pārbaudot atbilstību Ūdens pamatdirektīvai.

d)   Citas atbilstošas direktīvas

Atkarībā no to darbību rakstura, uz kurām attiecas konkrētais atbalsts, īstenošanas partneriem būtu jāpārbauda atbilstība konkrētām direktīvām, pamatojoties uz piekrišanu, atļaujām, licencēm utt., kuras snieguši projektu virzītāji. Tās cita starpā varētu būt turpmāk minētās direktīvas.

Direktīva 2001/42/EK (75) – stratēģiskais vides novērtējums

Dažu tādu darbību gadījumā, kas ir jutīgas vides ziņā to rakstura, lieluma vai norises vietas dēļ, īstenošanas partneriem ir ieteicams pārbaudīt, vai projekts atbilst plānošanas ietvaram (piemēram, nozares vai zemes izmantošanas plānam), jo īpaši attiecībā uz alternatīvām vai kumulatīvu iedarbību.

Direktīva 2010/75/ES (76) – Rūpniecisko emisiju direktīva

Īstenošanas partnerim būtu jāapstiprina projekta atbilstība Rūpniecisko emisiju direktīvai, pamatojoties uz:

—

atļauju (ne vienmēr piemērojama un pieejama pieteikuma iesniegšanas brīdī), t. i., vai tas atbilst emisiju robežvērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar direktīvu, un saistītajiem emisiju līmeņiem, kuri noteikti īstenošanas lēmumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP SEL) (attiecīgā gadījumā), vai

—	projekta vides dokumentāciju, kas iesniegta pieteikuma ietvaros (piemēram, vides atļaujām utt.).

Direktīva 2008/98/EK (77) – Atkritumu pamatdirektīva

Īstenošanas partneris pārbaudīs projekta atbilstību Atkritumu pamatdirektīvai, tostarp pamatojumu ar atsauci uz direktīvas galvenajām prasībām. Pamatojumā jo īpaši jāpaskaidro:

—	kā projekts atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai (4. pants),

—	kā projekts veicina sagatavošanas atkalizmantošanai un reciklēšanas mērķrādītāju sasniegšanu (11. panta 2. punkts),

—	vai projekts atbilst attiecīgajam atkritumu apsaimniekošanas plānam (un ir iekļauts tajā kā obligāts nosacījums) un atkritumu rašanās novēršanas programmai (28. un 29. pants).

Direktīva 2012/18/ES (78) – Seveso III direktīva

Seveso III direktīvas (Direktīvas 2012/18/ES) mērķis ir novērst ar bīstamām vielām saistītas lielas avārijas. Taču, tā kā avārijas tomēr var notikt, direktīvas mērķis ir arī mazināt avāriju sekas attiecībā ne vien uz cilvēku veselību, bet arī vidi. Direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kuros var atrasties bīstamās vielas (piemēram, apstrādes un glabāšanas laikā) tādā daudzumā, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības. No direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgtas dažas rūpnieciskas darbības, uz kurām attiecas citi tiesību akti, kuri nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni (piemēram, kodolnozares uzņēmumi vai bīstamu vielu pārvadājumi).

Atkarībā no uzņēmumos esošā bīstamo vielu daudzuma tie tiek klasificēti zemākā un augstākā līmenī; uz augstāka līmeņa uzņēmumiem attiecas stingrākas prasības. Īstenošanas partneris pārbauda projekta atbilstību Seveso III direktīvai, pamatojoties uz projekta vides dokumentāciju, kas iesniegta pieteikuma ietvaros (piemēram, IVN, vides atļaujām utt.). Konkrētāk, īstenošanas partneris pārbauda, vai projektiem, kuri ietilpst Seveso direktīvas piemērošanas jomā, pēc to pabeigšanas būs jāatbilst augstāka vai zemāka līmeņa prasībām (jo īpaši projekta virzītāja pienākumam sagatavot lielu avāriju novēršanas politiku vai drošības pārskatu, kas būs jāiesniedz dalībvalsts kompetentajā iestādē).

2.3.3.   InvestEU izvērtēšana vides dimensijā

Paredzams, ka tādu projektu gadījumā, kuriem tiek veikts IVN vai kuriem jānosaka IVN nepieciešamība, šis process un darbs sniegs nozīmīgu ieguldījumu InvestEU izvērtēšanas un pārbaudes procesā, jo direktīvā ir noteikts, ka:

—	projektiem, kuriem nepieciešams IVN, IVN ziņojumā jāiekļauj projekta īpašību apraksts un/vai tādu pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu iespējamo būtisko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un, ja iespējams, to kompensētu,

—	projektiem, kuriem izvērtēšanas rezultātā noteikts, ka IVN nav nepieciešams, lēmumā norāda visas projekta īpašības un/vai pasākumus (ja tie ierosināti), kuru mērķis ir nepieļaut vai novērst tādas sekas, kas pretējā gadījumā varētu būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi.

Šajos gadījumos InvestEU izvērtēšanas posmā tiktu pārbaudīta atlikusī ietekme, kas noteikta IVN ziņojumā (pēc ietekmes mazināšanas pasākumiem, kuri noteikti vidiskās procedūras ietvaros), attiecībā uz četriem vides elementiem (gaiss, ūdens, zeme un augsne, bioloģiskā daudzveidība), kā arī tādiem transversāliem aspektiem kā troksnis un smaka.

Projektiem, kuri ir ārpus IVN direktīvas piemērošanas jomas vai kuri ir atbrīvoti, neparedzot ietekmes mazināšanas pasākumus, valsts līmenī noteiktu robežvērtību vai kritēriju piemērošanas rezultātā, InvestEU izvērtēšanas posmā arī tiks pārbaudīta ietekme uz tiem pašiem minētajiem elementiem un transversālajiem aspektiem.

Vispirms būtu jāpārbauda (atlikusī (79)) ietekme uz vidi, izmantojot 1. kontrolsarakstu (80) (sk. 3. pielikumu). 1. kontrolsaraksta 1. ailē ir jānorāda (atlikušās) ietekmes esība vai neesība.

Kā jau minēts, šī pārbaude tiks veikta, pamatojoties uz projekta virzītāja iesniegto dokumentāciju vides jomā. Šī dokumentācija var ietvert vides novērtējuma ziņojumus, lēmumus un atļaujas, papildu pētījumus vai ziņojumus, ja tie ir nepieciešami. Kad (atlikusī) ietekme ir konstatēta, tā būtu jāklasificē atbilstoši riska līmenim, novērtējot gan riska būtiskumu, gan tā rašanās varbūtību.

Īstenošanas partnerim būtu jāizmanto trīs kategorijas, lai norādītu (atlikušās) ietekmes būtiskumu (1. kontrolsaraksta 2. aile), pamatojoties uz projekta virzītāja sniegto informāciju:

neliela vidēji liela būtiska / nelabvēlīga

Lai klasificētu ietekmes būtiskumu, īstenošanas partneris izmantos pamatojošo vides dokumentāciju, papildu ziņojumus, ja tie uzskatāmi par nepieciešamiem, kā arī ekspertu atzinumu, ņemot vērā šādus elementus: emisiju apjomu, konstatētās ietekmes raksturu utt. Sīkāki norādījumi katram no dabas kapitāla elementiem ir sniegti Tehniskajā atbalsta dokumentā par investīciju vides aspektu pārbaudi un šādās tabulās:

Tabula “Gaiss S3 - 1”	ietekme uz gaisa kvalitāti
Tabula “Ūdens S2 - 5” un tabula “Ūdens S3 - 3”	ietekme uz ūdens vidi
Tabula “Zeme S2 - 2” un tabula “Zeme S3 - 1”	ietekme uz augsni/zemi
Tabula “Bioloģiskā daudzveidība S2 - 1” un tabula “Bioloģiskā daudzveidība S3 - 1”	ietekme uz bioloģisko daudzveidību
Tabula “CC S3 - 1”	trokšņu ietekme
Tabula “CC S3 - 2”	smaku ietekme

Īstenošanas partnerim, pamatojoties uz informāciju un novērtējumiem, kurus veicis projekta virzītājs, būtu jānorāda arī ietekmes varbūtība (1. kontrolsaraksta 3. aile):

neliela (visticamāk, ka neradīsies) vidēji liela (vienlīdz iespējams, ka ietekme radīsies vai neradīsies) liela (visticamāk, ka radīsies)

Pēc tam tiks novērtēts katra ietekmes veida riska līmenis (1. kontrolsaraksta 4. aile), kombinējot tā noteikto būtiskumu un varbūtību (sk. matricu 8. attēlā). Projektiem, kuriem ir IVN, paredzams, ka saistītajos ziņojumos būs ietverts atlikušās ietekmes būtiskuma novērtējums.

9. attēls

Riska klasifikācija katrai konstatētajai ietekmei

Ja ietekmei ir vidējs un/vai augsts riska līmenis, īstenošanas partnerim jāveic pārbaude. Ja ietekmes riska līmenis ir zems, papildu pārbaude nav nepieciešama.

Papildus iepriekš minētajam īstenošanas partneriem ir ļoti ieteicams veikt pozitīvās programmas pārbaudi (sk. 2.3.5. nodaļu).

2.3.4.   Pārbaude: ietekmes mazināšana un izteikšana skaitļos un naudā

Tādu projektu gadījumā, kuriem nepieciešams IVN vai kuri ir atbrīvoti no IVN, paredzot ietekmes mazināšanas pasākumus: attiecībā uz katru atlikušās ietekmes veidu, kam noteikts vidējs un/vai augsts riska līmenis, īstenošanas partneris pieprasīs projekta virzītājam (brīvprātīgi) izpētīt iespēju īstenot papildu pasākumus (piemēram, ietekmes mazināšanas pasākumus), kuri varētu samazināt atlikušo risku līdz zemākam līmenim.

Tādu projektu gadījumā, kuriem nepiemēro IVN direktīvu vai kuri ir atbrīvoti no IVN, neparedzot ietekmes mazināšanas pasākumus: ja īstenošanas partneris sadarbībā ar projekta virzītāju, izmantojot 1. kontrolsarakstu, konstatē ietekmes veidus, kuru riska līmenis klasificējams kā vidējs un/vai augsts, tam būtu jānosaka ietekmes mazināšanas pasākumi (ja tas ir iespējams), lai samazinātu risku līdz zemākam līmenim.

Visiem pasākumiem, kuri izriet no iepriekš minētajām prasībām, būtu jāatbilst ietekmes mazināšanas hierarhijas principiem, kuri attiecas uz dabas kapitāla elementiem:

—	izvairīšanās no negatīvas ietekmes (ja iespējams),

—	tādas ietekmes apmēra samazināšana, no kuras nav iespējams izvairīties, pievēršot uzmanību ietekmes ilgumam, intensitātei un veidam (tieša, netieša un kumulatīva),

—	sanācija un atjaunošana, lai nodrošinātu, ka krājumi, kuri pasliktinājušies vai kurus negatīvi ietekmējis projekts, tiek atjaunināti,

—	kompensāciju var uzskatīt par galēju risinājumu tādas negatīvas ietekmes gadījumā (ar vidēju vai augstu riska līmeni), kuru nevar novērst, samazināt vai izlīdzināt, veicot atjaunošanu.

10. attēls

Ietekmes mazināšanas hierarhija

Avots:

Eiropas Komisija, Tehniskais atbalsta dokuments par investīciju vides aspektu pārbaudi

Laba ietekmes mazināšana ir atbilstoša kontekstam un atrašanās vietai, un tā ir atkarīga arī no ietekmes, kas jāmazina. Ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri ir norādīti Tehniskajā atbalsta dokumentā par investīciju vides aspektu pārbaudi.

Ja projekta virzītājs var ierosināt īstenojamus papildu pasākumus, īstenošanas partnerim būtu jālūdz projekta virzītājam atkārtoti novērtēt atlikušo risku (sk. 1. kontrolsarakstu).

Sadarbībā ar projekta virzītāju īstenošanas partneris, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (ziņojumu par vidi, atļaujām u. c.) attiecīgā gadījumā izsaka skaitļos atlikušo ietekmi, kuras riska līmenis pēc ietekmes mazināšanas pasākumiem (ietekmes mazināšanas vidisko procedūru rezultātā un/vai ietekmes mazināšanas, kura ierosināta InvestEU ilgtspējas pārbaudes ietvaros) ir vidējs un/vai augsts.

Norādījumus par izteikšanu skaitļos sk. Tehniskajā atbalsta dokumentā par investīciju vides aspektu pārbaudi un šādās tabulās:

Tabula “Gaiss S3 - 1”	ietekme uz gaisa kvalitāti
Tabula “Ūdens S3 - 3”	ietekme uz ūdens vidi
Tabula “Zeme S3 - 1”	ietekme uz augsni/zemi
Tabula “Bioloģiskā daudzveidība S3 - 1” un “S3-2”	bioloģiskā daudzveidība
Tabula “CC S3 - 1”	trokšņu ietekme
Tabula “CC S3 - 2”	smaku ietekme

Izteikšana skaitļos ļauj īstenošanas partneriem izprast (atlikušās) ietekmes uz vidi apmēru pēc tam, kad visi ietekmes mazināšanas pasākumi ir noteikti un iekļauti ierosinātajā projektā. Izteikšana skaitļos ir arī priekšnosacījums, lai šīs ietekmes monetāro novērtējumu iekļautu projekta vispārējā ekonomiskajā novērtējumā, ja ir samērīgi un pamatoti veikt šādu monetāru novērtējumu.

Kā norādīts Tehniskajā atbalsta dokumentā par investīciju vides aspektu pārbaudi un EK CBA rokasgrāmatā par investīciju projektu izmaksu un ieguvumu analīzi (2014), ietekmes uz vidi monetārais novērtējums parasti balstās uz kopējās ekonomiskās vērtības jēdzienu, kurā ietilpst izmantošanas un neizmantošanas vērtības (81). Tās noteikšanai var izmantot vairākas vērtēšanas metodes, kuras bieži (taču ne vienmēr) balstās uz apsekojumiem un/vai izvēles eksperimentu metodēm.

Šīs metodes parasti ir resursietilpīgas (tām nepieciešams liels datu apjoms par konkrētiem projektiem un analīze). Tāpēc gadījumos, kad literatūrā pieejamajos pētījumos jau ir sniegtas tādas ietekmes uz vidi atsauces vērtības konkrētā valstī (t. i., vienības izmaksas), kuras var lietot novērtēšanas procesā, biežāk tiek izmantota ieguvumu pārneses pieeja.

Lai sekmētu ieguvumu pārneses pieejas izmantošanu monetārajam novērtējumam, Tehniskā atbalsta dokumenta par investīciju vides aspektu pārbaudi 4.–8. sadaļā ir sniegts pārskats par vienības vērtībām (82). Turklāt gaidāmajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā, kuru izstrādā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts ar JASPERS atbalstu, ir aprakstīta laba prakse ietekmes uz vidi ekonomiskās novērtēšanas jomā vairākās atsevišķās nozarēs.

Tādējādi izteikšana naudā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp pieejamajiem datiem, projekta mēroga, ietekmes veida utt.

Šo metožu piemērošana balstās uz īstenošanas partnera / projekta virzītāja profesionālo lēmumu, ieskaitot to, vai un kā veikt ietekmes uz vidi monetāro novērtēšanu pēc ietekmes mazināšanas pasākumiem, ievērojot proporcionalitātes principu.

Pēc tam, kad ir veikts projekta radītās ietekmes uz vidi monetārais novērtējums, to iekļauj aptverošākā projekta ekonomiskajā novērtējumā, ko parasti īsteno īstenošanas partneri ES atbalstītu projektu ietvaros, kā norādīts šo norāžu 2.6. nodaļā (“Ekonomiskais novērtējums”).

2.3.5.   Pozitīvā programma

Projektu virzītājiem ir ļoti ieteicams pievērst uzmanību pozitīvās programmas 2. kontrolsarakstam (izstrādāts katram vides elementam, sk. 3. pielikumu), kas ietver iespējamās darbības, kuras varētu stiprināt projekta pozitīvo ietekmi. Brīvprātīgo pozitīvās programmas kontrolsarakstu var izmantot visu veidu projektiem, tostarp projektiem, kuru rādītāji ir mazāki un lielāki par robežvērtību, un visām riska kategorijām. Pēc pozitīvās programmas kontrolsaraksta aizpildīšanas projektu virzītāji tiek aicināti ierosināt papildu darbības, lai uzlabotu darbības rādītājus vides jomā. Kad projektā tiek noteiktas un iekļautas papildu darbības, lai uzlabotu projekta rādītājus vides jomā, projekta virzītāji tiek mudināti izteikt skaitļos radušos pozitīvo ietekmi un, ja tas ir samērīgi un pamatoti, izteikt to naudā, lai iekļautu projekta vispārējā ekonomiskajā novērtējumā.

Pozitīvās programmas kontrolsaraksts cita starpā var ietvert šādus elementus:

—	gaiss (energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, piesārņojošu emisiju un bīstamo vielu izmantošanas samazināšana),

—	ūdens vide (saldūdens un jūras ūdens kvalitātes uzlabošana, efektīvāka ūdens izlietojuma veicināšana, ieguves un novadīšanas ierobežošana),

—	zeme un augsne (erozijas samazināšanas veicināšana, augsnes organisko vielu satura un bioloģiskās daudzveidības uzlabošana, zemes degradācijas samazināšana, piesārņotu teritoriju stāvokļa uzlabošana),

—

bioloģiskā daudzveidība (teritoriju, kurās ir plaša bioloģiskā daudzveidība, un/vai aizsargājamo teritoriju aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošana, ekosistēmu noturības palielināšana, svešzemju sugu kontrole vai likvidēšana, vietējo sugu vai ģenētiskās daudzveidības aizsardzība,

—	troksnis (trokšņu līmeņa samazināšana),

—	smaka (smakojošo emisiju samazināšana).

2.3.6.   Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

Kā aprakstīts 4. nodaļā, beidzoties izvērtēšanai vides jomā un pārbaudes procesam, īstenošanas partnerim ir jāsniedz InvestEU Investīciju komitejai ilgtspējas pārbaudes kopsavilkums, kas aptver šādus galvenos elementus:

—	visu projektu gadījumā – apstiprinājums par atbilstību galvenajiem ES tiesību aktiem vides jomā (kā norādīts 0. kontrolsarakstā),

—

izvērtēšanas rezultāts: — ja ir ietekme, kurai noteikts vidējs un/vai augsts riska līmenis (1. kontrolsaraksta 4. aile), — (papildu) brīvprātīgi ietekmes mazināšanas pasākumi attiecībā uz šo ietekmi ar vidēju un/vai augstu riska līmeni (1. kontrolsaraksta 5. aile) un tas, vai to rezultātā risks ir samazināts,

—	(atlikušais) risks pēc papildu ietekmes mazināšanas pasākuma, kas ierosināts InvestEU pārbaudes kontekstā (1. kontrolsaraksta 6. aile),

—	atlikušās ietekmes, kam noteikts vidējs un/vai augsts riska līmenis, novērtējums (vēlams kvantitatīvs) (1. kontrolsaraksta 6. aile), kā arī šīs ietekmes izteikšana naudā, ja tas ir samērīgi (t. i., pamatoti un iespējams),

—	apsvērumi saistībā ar pozitīvo programmu (sk. 2. kontrolsarakstu).

Saskaņā ar InvestEU paredzētās uzraudzības kontekstā īstenošanas partnerim būtu jāapstiprina un jāsniedz šāda informācija, kura balstās uz uzraudzību, kas veikta iekšējo procedūru ietvaros, un/vai kura pieprasīta projektu virzītājiem:

—	visas tādas būtiskas izmaiņas sākotnējā pārbaudes iznākumā, kuras radušās atļaujas piešķiršanas procedūru pabeigšanas rezultātā,

—	ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana saistībā ar ietekmi, kura ir nelabvēlīga un kurai ir augsts riska līmenis,

—	projekta virzītāja vidisko nosacījumu un saistību izpilde, ja tādi ir paredzēti.

2.4.   Sociālā dimensija

2.4.1.   Vispārējā pieeja sociālās ilgtspējas pārbaudei

InvestEU finansēšanas un investīciju darbību mērķis ir radīt pozitīvu sociālo ietekmi uz sabiedrību kopumā. Tomēr var būt arī tādi projekti, kas nelabvēlīgi ietekmē dažas personas vai kopienas. Piemēram, var būt infrastruktūras projekts, kas var palielināt teritoriālās atšķirības vai ietekmēt sabiedrības veselību, mainot zemes izmantojumu un/vai ietekmējot dažādus iedzīvotāju dzīves aspektus. Iespējamās sekas, kas negatīvi ietekmē sociālos apstākļus, būtu jānosaka pēc iespējas agrāk, un, ja iespējams, šo projektu izstrāde būtu jāpielāgo, lai izvairītos no minētās ietekmes vai samazinātu to līdz minimumam, un/vai būtu jānosaka atbilstoši ietekmes mazināšanas pasākumi, lai pārvaldītu nenovēršamu ietekmi. Pārbaudes process nodrošinās to, ka projektu virzītāji noteiks, novērtēs un pienācīgi risinās šādas situācijas.

Nozares standarti sociālās dimensijas novērtēšanai lielā mērā ir savstarpēji saskaņoti. Tomēr dažādiem tirgus dalībniekiem tie nedaudz atšķiras. Sākotnējā darbību izvērtēšanā būtu jācenšas pēc iespējas noteikt tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi uz būtiskiem sociālajiem aspektiem. Sociālā pārbaude, t. i., sākotnējā priekšlikuma uzlabošana, vajadzības gadījumā palīdzētu samazināt līdz minimumam negatīvo ietekmi un maksimāli palielināt sociālās dimensijas ieguvumus.

Lai to sasniegtu, projektu sociālo aspektu pārbaudē būtu jāiekļauj vismaz šādi galvenie komponenti:

—	projektu pozitīvās ietekmes un saistīto risku izvērtēšana un noteikšana,

—	tieši finansētos projektos, kas pārsniedz robežvērtību, pamatojoties uz iespējamās negatīvās ietekmes novērtējumu, – risku sadalīšana kategorijās,

—	projektu sociālā snieguma izvērtēšana, pamatojoties uz sociālās izvērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti turpmākajās sadaļās, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot visus projekta nosacījumus,

—	ieteikumi pozitīvas sociālās ietekmes palielināšanai, pamatojoties uz šo norāžu 2.4.6. nodaļā aprakstīto pozitīvās programmas kontrolsarakstu.

Nākamajā blokshēmā ir redzams viss sociālās ilgtspējas pārbaudes process.

2.4.2.   Sociālās dimensijas tiesiskās atbilstības satvars

Saskaņā ar tās koncepciju un struktūru InvestEU arī veicinās sociālo ilgtspēju ES, stimulējot ekonomikas atjaunošanos, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un uzlabotus dzīves un darba apstākļus. ES un dalībvalstu tiesību aktu prasības projektiem un darbībām, ko paredzēts atbalstīt saskaņā ar kādu no fonda InvestEU logiem, ir drošs pamats sociāli ilgtspējīgas ietekmes sasniegšanai.

Līdzīgi kā vides aspektu gadījumā attiecīgie tiesību akti sociālajā jomā ir stabils sociālās ilgtspējas pārbaudes procesa pamats. ES ir stingrs tiesiskais regulējums, kas garantē eiropiešu kā pilsoņu, darbinieku (neatkarīgi no valstspiederības) un ieinteresēto personu tiesības daudzās jomās, tostarp darba drošības un arodveselības, darba apstākļu, informācijas izpaušanas un sabiedriskās apspriešanas ar darbiniekiem un sabiedrību, dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā (83). Tomēr salīdzinājumā ar tiesību aktiem vides jomā ES pilnvaras sociālajā jomā ir ierobežotākas, un sociālie aspekti galvenokārt tiek regulēti ar valstu tiesību aktiem. Tomēr InvestEU regulā ir noteikta īpaša prasība novērtēt projektu sociālo ietekmi, tostarp uz dzimumu līdztiesību, konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību teritorijās un nozarēs, kuras skar strukturālas problēmas, piemēram, nepieciešamība dekarbonizēt ekonomiku.

Tāpēc atbilstība attiecīgajiem valsts un ES tiesību aktiem šajās jomās būs sociālās ilgtspējas pārbaudes pamats, tiecoties panākt sociālo progresu ar InvestEU intervences pasākumiem. Atbilstības pārbaude turpināsies visā procesā, jo agrīnajā posmā visas attiecīgās tiesību aktu prasības var nebūt zināmas (sk. tiesiskās atbilstības satvaru 1. pielikumā) (84). Tāpēc tiek gaidīts, ka projekta virzītājs nodrošinās atbilstību tiesību aktiem, ņems vērā pozitīvās programmas iespējas (sk. 2.4.6. nodaļu) un pēc pieprasījuma iesniegs pierādījumus īstenošanas partneriem (85).

2.4.3.   Darbību sociālā izvērtēšana

Pēc pārbaudes par atbilstību tiesību aktiem atkarībā no projekta kopējām investīciju izmaksām darbībām tiek uzsākts izvērtēšanas posms.

Lai noteiktu iespējamās sociālās ietekmes un risku apmēru un sarežģītību, īstenošanas partnerim būtu jāizvērtē ierosinātais projekts. Sociālo jautājumu apmērs un sarežģītība katrā projektā atšķiras. Projektiem var būt gan negatīva, gan pozitīva sociālā ietekme. Īstenošanas partnerim jānodrošina, ka: i) projektu nelabvēlīgā sociālā ietekme tiek noteikta turpmāk izklāstītajā izvērtēšanas procesā un ii) to pozitīvā sociālā ietekme tiek veicināta, izmantojot pozitīvās programmas kontrolsarakstu (86). Būtu jāņem vērā arī visas pozitīvās ietekmes palielināšanas iespējas, kuras var būt noteiktas izvērtēšanas procesā.

Sociālās ilgtspējas pārbaudes procesā īstenošanas partneri balstīsies uz pašreizējiem standartiem un procedūrām un izmantos tos, kā arī vajadzības gadījumā tos papildinās, pamatojoties uz šo norāžu prasībām.

Projektiem, kas nepārsniedz 10 miljonu EUR robežvērtību, pārbaudes process būtībā šajā brīdī beidzas. Projektos, kuri nepārsniedz robežvērtību un kurus novērtē saskaņā ar IVN direktīvu (87), dažus sociālos aspektus vērtē IVN procesā. Šādos gadījumos īstenošanas partneri tiek mudināti papildināt IVN procesu ar šajās norādēs paredzēto sociālo izvērtēšanu. Viņi tiek mudināti arī apsvērt ieteikumus pozitīvās sociālās ietekmes palielināšanai neatkarīgi no projekta lieluma, pamatojoties uz pozitīvās programmas kontrolsarakstu. Jebkurā gadījumā ir jāievēro minimuma aizsargpasākumi, kas saistīti ar darbu, veselību, drošumu un citām attiecīgajām sociālās ilgtspējas prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos.

Projektiem, kas pārsniedz 10 miljonu EUR robežvērtību, jāizvērtē attiecīgā sociālā ietekme un riski. Turpmāk minētie punkti tiks uzskatīti par galvenajiem sociālajiem aspektiem, kas jāņem vērā, veicot sociālās dimensijas ex ante novērtējumu:

1)	darba apstākļi;

2)	arodveselība un sabiedrības veselība, drošums un drošība;

3)	neaizsargātu personu un/vai grupu aizsardzība un iekļaušana (88);

4)	dzimumu līdztiesība;

5)	zemes iegāde vai atsavināšana (89);

6)	kultūras mantojuma aizsardzība;

7)	ieinteresēto personu iesaistīšana (90).

Sākotnējā projektu izvērtēšana ir paredzēta, lai mudinātu projekta virzītāju apsvērt un īstenošanas partneri pēc iespējas noteikt galveno paredzamo projekta sociālo ietekmi un riskus. To darot, īstenošanas partnerim būtu jāņem vērā arī projekta virzītāja spējas, konteksts, atrašanās vieta, nozare un projekta veids.

Sociālās izvērtēšanas process tiks aplūkots kopā ar klimata un vides elementiem un attiecībā uz darbībām, kuras jānovērtē saskaņā ar IVN direktīvu, tajā tiks ņemti vērā visi attiecīgie IVN procesa sociālie elementi. Sociālie aspekti atbildīs attiecīgajām prasībām projekta virzītājiem pārbaudes posmā. Sniedzamajai informācijai būtu jāļauj īstenošanas partneriem novērtēt, vai nav acīm redzamu pārkāpumu un vai nenotiek kāda izmeklēšana. Sākotnējai šo aspektu izvērtēšanai būtu arī jāmudina īstenošanas partneris ierosināt uzlabojumus projekta struktūrā, kā arī sniegt tehniskās palīdzības atbalstu, lai pārvaldītu iespējamo negatīvo ietekmi un/vai maksimāli palielinātu pozitīvo ietekmi.

InvestEU izvērtēšanas procesā īstenošanas partneris var konstatēt, ka viens vai vairāki no turpmāk izklāstītajiem sociālajiem aspektiem nav pienācīgi aplūkoti un ir saistīti ar vidējiem vai augstiem riskiem saskaņā ar šo norāžu 2.4.4. nodaļā izklāstītajām riska kategorijām. Ja tā notiek, attiecīgajā jomā tiks uzsākta pārbaude un galasaņēmējam lūgs veikt atbilstošu papildu novērtējumu un novērst konkrēto situāciju.

Darba apstākļi

Šā sociālā aspekta pārbaudes vispārējais mērķis ir nodrošināt darbinieku pamattiesību aizsardzību un veicināt efektīvas darbinieku un vadītāju attiecības, pamatojoties uz taisnīgu darba apstākļu pārbaudi un ievērojot valsts tiesību aktus darba, nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma jomā, kā arī pamatprincipus un standartus, kas paredzēti ES tiesību aktos un SDO pamatkonvencijās.

Projektu virzītājiem / galasaņēmējiem būs jānodrošina atbilstība minētajiem tiesību aktiem darba jomā attiecībā uz visiem projekta darbiniekiem, tostarp pilna laika, nepilna laika darbiniekiem, pagaidu darba aģentūru, darbiniekiem, ar kuriem noslēgts līgums uz noteiktu laiku, sezonas darbiniekiem un migrējošiem darba ņēmējiem, neatkarīgi no tā, vai minētos darbiniekus nodarbina tieši klients vai trešā persona, kā arī attiecībā uz primārajiem piegādātājiem (91).

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—

jānosaka šādu risku iespējamība: bērnu darbs, piespiedu darbs, diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret migrantiem vai ārvalstu darbiniekiem, diskriminācija un/vai biedrošanās brīvības ierobežojumi vai citu darba pamattiesību pārkāpumu riski valsts konteksta, nozares, projekta virzītāja, darbuzņēmēja vai piegādes ķēdes dēļ (92),

—	jānovērtē, vai projektu virzītājiem ir darbaspēkam un projekta lielumam atbilstošas un valsts tiesību aktiem atbilstīgas pārvaldības spējas, ja ir noteikti ar darbaspēku saistīti riski.

Arodveselība un sabiedrības veselība, drošums un drošība  (93)

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. principu “Veselīga, droša un labi pielāgota darba vide un datu aizsardzība” darbiniekiem šā sociālā aspekta mērķis ir nodrošināt, veicināt un aizsargāt visu projektā iesaistīto personu veselību, drošumu un drošību. Tas būtu jāsasniedz, nodrošinot veselīgus, nekaitīgus un drošus darba apstākļus; izvērtējot un pārvaldot veselības, drošuma un drošības riskus un novēršot jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, drošumu un drošību. Konkrētie aspekti, kas jāņem vērā pārbaudes procesā, ir saistīti attiecīgā gadījumā ar bīstamo materiālu drošumu, dabiskiem apdraudējumiem, drošību, pakļautību slimībām, satiksmes un ceļu drošumu, sagatavotību ārkārtas situācijām.

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—	jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts radīs nelabvēlīgu ietekmi un riskus attiecībā uz arodveselību un sabiedrības veselību, drošumu un drošību (94),

—	jāapsver, vai projekta virzītājam ir pārvaldības spējas saistībā ar arodveselību un sabiedrības veselību, drošumu un/vai drošības pārvaldību, ja ir noteikta nelabvēlīga ietekme un riski.

Neaizsargātu personu un/vai grupu aizsardzība un iekļaušana  (95)

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2., 3. un 17. principu – “Dzimumu līdztiesība”, “Vienādas iespējas” un “Invalīdu iekļaušana” – šā sociālā aspekta vispārējais mērķis ir ievērot un veicināt neaizsargāto grupu un/vai indivīdu tiesības un intereses, noteikt riskus un/vai nelabvēlīgu ietekmi, kas tās varētu skart, un nodrošināt, ka atbilstoši pasākumi aizsargā šādas grupas un/vai indivīdus visā projekta laikā. Vajadzības gadījumā pārbaudē būtu jāapsver attiecīgie pienākumi un/vai pozitīvu darbību veikšana, lai novērstu šķēršļus tiem, kuri bieži tiek izslēgti no attīstības procesa invaliditātes dēļ, lai viņi varētu izmantot savas tiesības un pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā.

Tādu projektu gadījumā, kas ietekmē pirmiedzīvotājus (96), mērķis ir nodrošināt, ka projekts veicina viņu tiesību, centienu, identitātes, kultūras un iztikas līdzekļu pilnīgu ievērošanu, kā arī uzsākt labticīgas sarunas ar projekta skartajiem pirmiedzīvotājiem un iegūt viņu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu (BIAP) (97).

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—

jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts nesamērīgi nelabvēlīgi ietekmēs neaizsargātas, atstumtas, diskriminētas personas un/vai grupas, pastiprinot nevienlīdzību, piemēram, ietekmējot pakalpojumu un mājokļu (tostarp enerģētikas, izglītības un veselības jomā) pieejamību par pieņemamu cenu un kvalitāti,

—

jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka radīsies tādi riski un/vai nelabvēlīga ietekme, kas var nesamērīgi skart personas ar invaliditāti saistībā ar taisnīgu darba vidi, nediskrimināciju un jebkāda veida vardarbības novēršanu, iespējamiem pakalpojumu vai projekta sniegto labumu pieejamības šķēršļiem (98),

—	jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts ietekmēs pirmiedzīvotājus,

—	ja projekts var ietekmēt iepriekš minētās personas vai grupas, jāapsver projekta virzītāja spēja īstenot ietekmes mazināšanas pasākumus, lai projekts nesamērīgi neietekmētu šādas personas un/vai grupas.

Dzimumu līdztiesība

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. principu “Dzimumu līdztiesība” šā sociālā aspekta vispārējais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem darbavietā, novērst jebkādu ar dzimumu saistītu diskrimināciju, veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un noteikt vienādus veselības aizsardzības, drošuma un drošības pasākumus visiem darbiniekiem neatkarīgi no dzimuma. Sieviešu līdzdalība darba tirgū Eiropā ir palielinājusies, tomēr joprojām pastāv nevienlīdzība, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, un tā ietekmē sieviešu iespējas. Kā ES dzimumu līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam (99) un ilgtspējīgas attīstības mērķu (100) svarīgs komponents dzimumu līdztiesība veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, atbildību un līdzdalību.

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—	jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projektam būs būtiska ietekme, kas varētu nesamērīgi skart sievietes un meitenes, vai arī ka tas radīs īpašus ar dzimumu saistītus riskus vai diskriminējošas sociālās normas,

—

jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts radīs būtiskus riskus saistībā ar diskrimināciju dzimuma dēļ un/vai ar dzimumu saistītas vardarbības un uzmākšanās (GBVH) riskus, tostarp izvērtējot iepriekšējas sūdzības par šiem aspektiem, negatīvu informāciju par projektu un/vai projekta virzītāju plašsaziņas līdzekļos / NVO,

—	jāapsver projekta virzītāja spējas pienācīgi pārvaldīt riskus, ja tie ir noteikti.

Kultūras mantojuma aizsardzība

Šā aspekta pārbaudes vispārējais mērķis ir palīdzēt saglabāt kultūras mantojumu InvestEU projektu kontekstā, aizsargāt kultūras mantojumu no projekta darbību nelabvēlīgās ietekmes, veicinot kultūras mantojuma ietekmes novērtēšanu un pārvaldību, kā arī veicināt izpratni par kultūras mantojumu un tā novērtēšanu, ja tas ir lietderīgi un iespējams. Tāpēc projekta virzītājs būs atbildīgs par kultūras mantojuma pārvaldību. Šis pienākums paredz, ka projekta virzītājam būs jāveic darbības, lai noteiktu, novērtētu, pieņemtu un īstenotu lēmumus par fonda InvestEU atbalstīto darbību ietekmi uz kultūras mantojumu.

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—	jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts ietekmēs materiālo un/vai nemateriālo kultūras mantojumu, tostarp ņemot vērā kultūras mantojuma nozīmi,

—	jāapsver projekta virzītāja spēja pārvaldīt jebkādu noteikto ietekmi uz kultūras mantojumu un noteiktas ietekmes gadījumā konsultēties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām,

—	jāņem vērā par kultūras mantojumu atbildīgās kompetentās iestādes atzinums, kas ir iekļauts atļaujas piešķiršanas dokumentācijā (ja šajā posmā tas ir pieejams).

Zemes iegāde vai atsavināšana

Šā sociālā aspekta pārbaudes vispārējais mērķis ir veicināt tiesības uz atbilstošu mājokli, atbilstošu dzīves līmeni un pārvietoto personu īpašumu un pārvaldīt nelabvēlīgo ietekmi, ko rada viņu aktīvu vai piekļuves aktīviem zaudēšana un/vai zemes izmantojuma ierobežojumi. Projektos, kuros nepieciešama cilvēku fiziska pārvietošana vai ekonomiska izstumšana, paredzams, ka projekta virzītājs rīkosies saskaņā ar piemērojamajiem valsts vai reģionālajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar zemes iegādi un/vai atsavināšanu. Projekta virzītājam būs jāievēro arī ES Pamattiesību harta (galvenokārt 17. pants), Eiropas Sociālā harta (galvenokārt 31. pants un 34. panta 3. punkts), Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. princips. Īpaša uzmanība tiks pievērsta projektiem, kur nepieciešama tādu cilvēku pārvietošana, kuri aizņem vai citādi izmanto zemi vai aktīvus bez oficiālām īpašumtiesībām, piemēram, graustu iemītnieku, skvoteru vai citu neaizsargātu grupu pārvietošana.

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu jānosaka:

—	cik liela ir varbūtība, ka projektā būs nepieciešama zemes iegāde un atsavināšana,

—	cik liela ir varbūtība, ka projektā būs jāpārvieto personas, kurām nav oficiālu zemes īpašumtiesību vai kuras nav oficiālas zemes lietotājas, vai jāietekmē tas, kā šīs personas izmanto zemi.

Ieinteresēto personu iesaistīšana  (101)

Šā sociālā aspekta pārbaudes vispārējais mērķis būs veicināt ieinteresēto personu efektīvu un iekļaujošu iesaistīšanu kā līdzekli, lai tiktu ievērotas tiesības uz: i) piekļuvi vides informācijai, ii) sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iii) tiesas pieejamību (102). Šādai iesaistīšanai vajadzētu būt samērīgai ar projekta raksturu un mērogu, kā arī projekta iespējamo ietekmi un riskiem. Paredzams, ka projekta virzītājs atbalstīs kompetentās iestādes, īstenojot attiecīgo sabiedrības līdzdalības procesu, tostarp pārrobežu kontekstā.

Izvērtēšanas posmā īstenošanas partnerim būtu:

—

jānosaka, cik liela ir varbūtība, ka projekts varētu izraisīt būtiskus reputācijas riskus, vietējo kopienu iebildumus vai būt saistīts ar pārmantotām problēmām (piemēram, notiekoša vai gaidāma lietas izskatīšana tiesā, sūdzība(-as), protests un/vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) pārbaude),

—	jāapsver, vai projekta virzītājam ir spēja attiecīgā gadījumā īstenot ieinteresēto personu atbilstošu iesaistīšanu un/vai atbalstīt kompetentās iestādes sabiedrības līdzdalības procesa īstenošanā, ja ir noteikti riski,

—

pamatojoties uz noteikto ietekmi uz vidi un sociālo jomu un riskiem, jāapsver ieinteresēto personu iesaistīšanas apmērs, tostarp projekta informācijas atklāšana, apspriešanās un piekļuve sūdzībām, kas varētu būt nepieciešama projektā, vai iesāktu projektu gadījumā – līdz šim īstenotā ieinteresēto personu iesaistīšana.

2.4.4.   Sociālo risku sadalīšana kategorijās

Izvērtēšanas procesa rezultātā īstenošanas partneriem būtu jāspēj noteikt ierosinātā projekta sociālo risku līmeni, pamatojoties uz šajā procesā noteikto sociālo ietekmi. Nosakot sociālo risku līmeni, īstenošanas partnerim būtu jāņem vērā arī projektu virzītāju spēja mazināt šo sociālo ietekmi un riskus.

Šajā sākotnējā izvērtēšanā būtu jānorāda arī tas, vai projekts ir tiesīgs saņemt programmas InvestEU atbalstu. Piemēram, ja izvērtēšanas rezultātā īstenošanas partneris secina, ka ierosinātajam projektam būs būtiska pastāvīga ietekme, kuru nevar samazināt vai kompensēt, un ļoti augsti atlikušie sociālie riski, projekts nebūs tiesīgs saņemt finansējumu no fonda InvestEU. Nākamajā tabulā sniegts pārskats par metodi sociālo risku sadalīšanai kategorijās pirms ietekmes mazināšanas pasākumu piemērošanas.

4. tabula

Sociālo risku sadalīšana kategorijās

Riska kategorija	Definīcija	Ietekmes un risku veidu piemēri	Iespējamā ietekme uz pārbaudi
Zems risks	Ir tikai nenozīmīga negatīvā pagaidu sociālā ietekme vai neliela negatīvā pastāvīgā sociālā ietekme, kura nerada būtisku kaitējumu un kuras sekas var pilnībā samazināt, vai šādas ietekmes nav vispār.	— Projekts neietekmē nevienu neaizsargātu personu un/vai grupu vai ietekmē tikai dažas neaizsargātas personas un/vai grupas. — Projektā nav būtisku ar darbaspēku saistītu risku. — Ar veselību un drošumu saistītais risks ir minimāls. — Līdz šim veiktā ieinteresēto personu iesaistīšana ir bijusi atbilstoša, un riski nav noteikti.	Attiecībā uz šāda veida darbību nebūs jāveic papildu pārbaude.
Vidējs risks	Ir skaidri nosakāma sociālā ietekme, bet paredzams, ka korektīvi un/vai ietekmes mazināšanas pasākumi mazinās vai ierobežos būtiskāko nelabvēlīgo ietekmi.	— Projekts paredz, ka ir jāpārvieto neoficiāli iedzīvotāji vai zemes lietotāji, taču pārvietošanas ietekme ir ierobežota, un to var viegli novērst ar ietekmes mazināšanas pasākumiem. — Projekts negatīvi un tieši ietekmē neaizsargātos cilvēkus, taču iespējamā ietekme ir ierobežota, un to var viegli novērst ar ietekmes mazināšanas pasākumiem. — Ar veselību un drošumu saistītais risks ir vidējs. — Projekts varētu ietekmēt kultūras mantojumu, un šī ietekme būs jāmazina ar atbilstošiem ietekmes mazināšanas pasākumiem.	Attiecībā uz šāda veida darbību varētu būt jāveic papildu novērtējums un/vai pārvaldības pasākumi attiecībā uz noteikto ietekmi un riskiem. Varētu būt jāparedz arī īpaši sociāli līguma nosacījumi un jāpieprasa veikt regulāru uzraudzību un/vai ziņošanu par noteiktajiem sociālajiem jautājumiem.
Augsts risks	Var būt ļoti būtiska, nelabvēlīga un/vai ilgstoša sociālā ietekme, kuras smagumu ir grūti noteikt izvērtēšanas posmā.	— Projekts paredz, ka ir jāpārvieto neoficiāli iedzīvotāji vai zemes lietotāji, un pārvietošanas ietekme ir būtiska, un ir vajadzīgi atbilstoši ietekmes mazināšanas pasākumi. — Projekts būtiski negatīvi tieši ietekmē neaizsargātos cilvēkus, un šī ietekme būs jāmazina ar atbilstošiem ietekmes mazināšanas pasākumiem. — Projekts varētu būtiski ietekmēt pirmiedzīvotājus (piemēram, ietekmēt viņu zemi, mājokļus, iztikas līdzekļus vai kultūras mantojumu). — Valsts konteksta, nozares, projekta virzītāja, darbuzņēmēja vai piegādes ķēdes (103) dēļ pastāv bērnu darba, piespiedu darba, diskriminācijas un/vai biedrošanās brīvības ierobežojumu vai citu darba pamattiesību pārkāpumu riski. — Ar veselību un drošumu saistītais risks ir augsts. — Projekta dēļ tiks neatgriezeniski iznīcināta mantojuma vieta. — Projektā pastāv būtisks reputācijas risks (piemēram, notiekoša vai gaidāma lietas izskatīšana tiesā, sūdzība(-as), protests un/vai PSO pārbaude).	Attiecībā uz šāda veida darbību parasti būs jāveic attiecīgs papildu novērtējums un pārvaldības pasākumi attiecībā uz noteikto ietekmi un riskiem. Varētu būt jāparedz arī īpaši sociāli līguma nosacījumi un jāpieprasa veikt regulāru uzraudzību un/vai ziņošanu par noteiktajiem sociālajiem jautājumiem.
Nepieņemams	Pastāvīgas sociālās ietekmes vai risku būtiskuma līmenis nav pieņemams.	— Projekti ir saistīti ar bērnu un piespiedu vai vergu darba izmantošanu. — Projekta dēļ var tikt ierobežotas cilvēku individuālās tiesības un brīvība vai pārkāptas cilvēktiesības.	Šāda veida darbība būtu uzskatāma par tādu, kas nav tiesīga saņemt finansējumu no fonda InvestEU.

Pamatojoties uz projekta sociālā riska līmeni, kas noteikts saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodiku, īstenošanas partneriem būs jāapsver pāreja uz pārbaudes posmu, kā izklāstīts nākamajā sadaļā, un jāveic turpmāk minētās darbības.

i)

Projekti ar augstu sociālo risku Padziļināti jānovērtē noteiktā sociālā ietekme un riski, un varētu būt nepieciešami ietekmes mazināšanas vai korektīvi pasākumi. — Īstenošanas partneris nosaka piemērojamās tiesību aktu prasības un pārliecinās, ka projekta virzītājs ir informēts un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu visas atļaujas un piekrišanu utt., kā arī rīkojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajiem standartiem. — Īstenošanas partneris nosaka potenciāli būtiskus sociālos riskus, ieinteresētās personas, kuras skars projekts, kompetentās iestādes, ar kurām jāsazinās/jākonsultējas: a) pārliecinās, vai ieinteresēto personu iesaistīšana, tostarp sabiedriskā apspriešana, tika īstenota saskaņā ar tiesību aktu prasībām un attiecīgā gadījumā saistītā dokumentācija ir publiski pieejama; b) atkarībā no projekta posma (agrīna izstrāde vai jau izsniegta atļauta) varētu ieteikt projekta izmaiņas vai ietekmes mazināšanas pasākumus, kā izklāstīts nākamajā sadaļā. — Projekta virzītājs atbild par IVN veikšanu vajadzības gadījumā vai jebkura cita pētījuma veikšanu, ko īstenošanas partneris uzskata par nepieciešamu. — Finansēšanas līgumā var iekļaut vienošanās, izmaksas varētu būt atkarīgas no noteikto atļauju un piekrišanas saņemšanas, saskaņoto ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanas utt.

ii)

Projekti ar vidēju sociālo risku Šajos projektos būs jāveic ierobežots novērtējums, pamatojoties uz jomām, kurās tika noteikta īpaša ietekme. Iespējams, ka aizvien būs nepieciešami noteikti korektīvi / ietekmes mazināšanas pasākumi, taču mērogs tiek samazināts līdz precīziem intervences pasākumiem: a) īstenošanas partneris nosaka piemērojamās tiesību aktu prasības un pārliecinās, ka projekta virzītājs ir informēts un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu visas atļaujas un piekrišanu, tostarp attiecīgā gadījumā sagatavo IVN ziņojumu utt.; b) sociālais novērtējums joprojām ir nepieciešams attiecīgajās jomās; c) īstenošanas partneris var pieprasīt īpašus pētījumus par noteikto punktuālo ietekmi; d) joprojām varētu noteikt precīzus ietekmes mazināšanas / korektīvus pasākumus, un īstenošanas partneris varētu ieteikt projekta virzītājam tos īstenot.

iii)	Projekti ar zemu sociālo risku Šajos projektos nav jāveic padziļināta analīze un sociālās dimensijas papildu pārbaude. Tie varēs pāriet uz posmu, kas ietver pozitīvās programmas kontrolsaraksta apsvēršanu.

2.4.5.   Sociālā pārbaude (104)

Kad InvestEU izvērtēšanā ir noteikts, ka projektam ir sociāla ietekme, kas jāizpēta rūpīgāk, ir jāveic sociālās dimensijas ilgtspējas pārbaudes novērtējums. Citiem vārdiem sakot, pārbaude tiks veikta tikai tajos aspektos, kuros tika noteikts, kas tos ir būtiski ietekmējusi atbalstītā darbība. Saskaņā ar InvestEU regulas 8. panta 5. punktu, ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tas iesniedz pamatojumu Investīciju komitejai.

Projekta virzītājam / galasaņēmējam būtu jānodrošina, ka ES un starptautiskie standarti, kas piemērojami septiņās 2.4.2. nodaļā minētajās jomās, tiek pienācīgi ņemti vērā, izstrādājot projektu, jaunos projektos un projektos agrīnā izstrādes posmā. Ietekme būtu jānovērtē un tās pārvaldība jāintegrē ar citiem vides un/vai sociālā novērtējuma komponentiem, lai atbalstītu holistisku un visaptverošu pieeju riska pārvaldībai (cik vien iespējams).

Ietekmējošie projekta faktori, kas jāņem vērā, ir šādi (saraksts nav izsmeļošs):

—	projekta virzītāja spēja pārvaldīt noteikto ietekmi un ar to saistītos iekšējos standartus un praksi,

—	ietekmes smagums, kas definēts kā darbības jomas (t. i., ietekmes veida), mēroga (t. i., skarto cilvēku skaita un ietekmes ilguma) un labojamības pakāpes (t. i., cik lielā mērā ietekmi var novērst vai mazināt) apvienojums,

—	darbuzņēmēju un ar projektu saistīto publisko un privāto drošības garantu pieredze,

—	iespējamas pārmantotas problēmas.

Projektos, kas noteikti kā tādi, kuros ir vidēji un augsti sociālie riski, būs jāveic papildu pārbaude attiecībā uz tiem pašiem sociālajiem aspektiem, lai:

i)	veiktu atbilstošu papildu ietekmes novērtējumu vai attiecīgus pētījumus; un/vai

ii)	izstrādātu atbilstošus izvērtēšanas posmā noteiktās ietekmes mazināšanas pasākumus.

Sociālā pārbaude, pamatojoties uz sociālajiem aspektiem, tiks veikta, kā izklāstīts turpmāk.

Darba apstākļi. Šajā aspektā īstenošanas partneris pārbaudīs, vai projektā ir ieviestas atbilstošas sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES un starptautiskajiem noteikumiem, kas attiecas uz darba apstākļiem. Ja ir iespējami būtiski riski un ietekme saistībā ar projekta darbinieku individuālām un/vai kolektīvām darba tiesībām, būtu jāveic atbilstošs papildu novērtējums un jāievieš atbilstoši ietekmes mazināšanas pasākumi. Projektos, kas noteikti kā tādi, kuros ir augsti ar darbaspēku saistīti riski, īstenošanas partneris var pieprasīt projekta virzītājam iesniegt jaunākos ziņojumus vai atzinumu, ko izdevusi valsts darba inspekcija, ja tas ir pieejams, izmantot darba novērtējumus, gatavojot projektu, vai veikt regulāras darba revīzijas, īstenojot projektu.

Ja novērtējumi apstiprina iespējamo ietekmi un riskus, projekta virzītājam būtu jāveic pasākumi, lai tos novērstu. Atkarībā no skartās jomas projekta virzītājam varētu būt jāievieš procedūras, lai nodrošinātu, ka darbinieku līgumtiesības ir pienācīgi noteiktas un ievērotas, darbojas strīdu izšķiršanas mehānismi, pastāv laba saziņas sistēma, lai darbinieki varētu piekļūt pieejamiem mehānismiem.

Konkrēti, īstenošanas partneris apsvērs, vai attiecīgā gadījumā projekta virzītājs ir ieviesis iekšējas procedūras atbilstoši projekta lielumam un veidam saskaņā ar:

—	cilvēkresursu politiku, piemēram, rakstveida cilvēkresursu politikas un vadības sistēmu vai procedūru pieņemšanu un uzturēšanu, kas cita starpā aptver riskus saistībā ar bērnu un piespiedu darbu,

—

nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju vadlīnijām, t. i., lēmumus par nodarbinātību, pamatojoties uz personiskajām īpašībām, kas nav saistītas ar raksturīgām darba prasībām, piemēram, dzimumu, rasi, tautību, politiskajiem uzskatiem, migranta statusu, piederību pie arodbiedrībām, etnisko, sociālo vai pirmiedzīvotāju izcelsmi, reliģiju vai ticību, civilo vai ģimenes stāvokli, invaliditāti, vecumu, dzimumorientāciju vai dzimuma identitāti,

—	pastāvošu strīdu izšķiršanas mehānismu vai alternatīviem kanāliem, kas darbiniekiem ļauj paust bažas par darbavietu.

Darba apstākļu pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un riski	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
Cilvēkresursi, darbaspēks un līgumu slēgšanas nosacījumi — Liels migrējošo darba ņēmēju skaits (izņemot augsti kvalificētus izceļotājus), kas nodarbināti ar atšķirīgiem noteikumiem un nosacījumiem nekā pilsoņi. Darbinieku iesaistīšanās un biedrošanās brīvība — Ir (publiski) apgalvojumi par arodbiedrības biedru diskrimināciju vai pret viņiem vērstu atriebību. Piespiešanas formas — Darba devējs glabā darbinieku dokumentus. — Darbiniekiem ir jāmaksā maksa par pieņemšanu darbā / vai jāatmaksā darba devējam ceļa izdevumi. Gados jauni darbinieki — Projektā strādā jaunieši, kas jaunāki par 18 gadiem.	Projektos agrīnā posmā var veikt darba novērtējumu, lai noteiktu un papildus novērtētu ar darbaspēku saistītus riskus. Projektos īstenošanas posmā regulāri var veikt darba revīzijas.	Atbilstoši ietekmes mazināšanas pasākumi, kas novērš noteiktās neatbilstības (piemēram, migrantu darbaspēks tiek nodarbināts ar vienādiem noteikumiem kā vietējais darbaspēks un pieņemts darbā godīgi), kā arī rādītāji ziņošanai par uzlabojumiem (piemēram, uzlaboti darba apstākļi, atbalsts neaizsargātām grupām). Īpaša uzmanība var būt jāpievērš veidiem, kā darbuzņēmēji, apakšuzņēmēji un/vai piegādātāji izturas pret savu darbaspēku. Pirms līdzekļu izmaksas īstenošanas partneris un projekta virzītājs var vienoties par kārtību, kādā nodrošina atbilstību minimāliem pieņemamiem standartiem, un iekļaut šo kārtību līguma dokumentācijā, lai izpildītu īstenošanas partnera prasības.

Arodveselība un sabiedrības veselība, drošums un drošība. Šajā sociālajā aspektā īstenošanas partneris pārbaudīs, vai projektu virzītāji / galasaņēmēji aizsargā un veicina darbinieku veselību, drošumu un drošību, ieviešot atbilstošus pārvaldības plānus un pasākumus nekaitīgiem, veselīgiem un drošiem darba apstākļiem un veselības, drošuma un drošības riskiem projekta skartajām kopienām un patērētājiem projekta darbības ciklā gan regulārās, gan neregulārās darbībās.

Piemēram, īstenošanas partnerim būtu jāpārbauda un jāprasa projekta virzītājam / galasaņēmējam nodrošināt, lai darbiniekiem būtu pieejams piemērots aprīkojums, lai nodrošinātu viņu aizsardzību projekta īstenošanas laikā, un lai būtu ieviestas procedūras veselības aizsardzības un drošības jautājumu risināšanai, kā arī attiecīgā gadījumā finansiālas kompensācijas mehānismi.

Konkrēti, īstenošanas partneris pārbaudīs, vai attiecīgā gadījumā atbilstoši projekta lielumam un veidam galasaņēmējs ir ieviesis:

—	riska novērtējumu, kas ļauj izvērtēt draudus un nelabvēlīgu ietekmi uz arodveselību un sabiedrības veselību, drošumu un drošību saistībā ar projekta pasākumiem,

—	veselības, drošuma un drošības pārvaldības plānu, kas regulāri jāatjaunina,

—

atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus (“IAL”) darbiniekiem, lai nodrošinātu viņu aizsardzību projekta īstenošanas laikā. Visām personām, kas atrodas projekta teritorijā, tostarp darbiniekiem, apmeklētājiem, patērētājiem, klientiem un apakšuzņēmējiem, jābūt atbilstoši un brīvi aprīkotiem saskaņā ar veselības, drošuma un drošības pārvaldības plānu,

—	pareizu uzraudzību visā projekta darbības ciklā, garantējot darbinieku veselību, drošumu un drošību,

—	organizētu ārkārtas reaģēšanu saistībā ar projekta pasākumiem sadarbībā ar vietējām iestādēm un skartajām kopienām, lai ārkārtas situācijās veiktu efektīvas darbības,

—	transmisīvo slimību, tostarp Covid-19, riska novērtējumu un vadības plāna sagatavošanu projekta pārskatīšanas laikā konstatētu Covid tipa slimību gadījumā.

Arodveselības un sabiedrības veselības, drošuma un drošības pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
— Būtiska projekta ietekme uz vietējo iedzīvotāju veselību. — Vidēji vai augsti ar darba aizsardzību saistīti riski.	Attiecīgā gadījumā arodveselības un/vai sabiedrības veselības, drošuma un drošības risku novērtējums atsevišķu vai plašāku novērtējumu un ziņojumu veidā (piemēram, IVN ziņojums).	Attiecīgu veselības un drošības pārvaldības plānu sagatavošana un īstenošana, tostarp attiecīgi ārkārtas gadījumu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas, kā arī slimību novēršanas un ierobežošanas plāni, satiksmes pārvaldības, drošības pārvaldības plāni un pieplūduma pārvaldība; tas varētu ietvert arī atbilstošu apmācību un drošības spēku rīcības kodeksus, kā arī visus citus drošības pārvaldības pasākumus uz vietas.

Neaizsargātu personu un/vai grupu aizsardzība un iekļaušana. Šajā sociālajā aspektā īstenošanas partneris veiks nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu riskus un ietekmi, ko projekts varētu radīt attiecībā uz neaizsargāto, atstumto vai diskriminēto personu un grupu, kā arī pirmiedzīvotāju dzīvi un iztikas līdzekļiem, un izvairītos no tiem. Ja šādas ietekmes un risku nepieļaušana nav iespējama, īstenošanas partneris kopā ar projekta virzītāju veiks pasākumus, lai ierobežotu, minimizētu, mazinātu vai efektīvi kompensētu/labotu šādu ietekmi. Veicot šo pārbaudi, būtu jāņem vērā programmas InvestEU atbalsta saņemšanai ierosināto investīciju veids, apsverot to, kas ir atbilstošākais konkrētiem projektiem (piemēram, sociālo infrastruktūru). Ja iespējama ietekme uz pirmiedzīvotājiem, īstenošanas partneris pieprasīs, lai projektu virzītāji pārbauda šo cilvēku klātbūtni ierosinātā projekta teritorijā vai kolektīvu piesaisti tai. Ja klātbūtne pastāv, projektu virzītāji iegūs BIAP un izstrādās atbilstošus ietekmes mazināšanas un kompensācijas plānus, tostarp ieguvumu sadales mehānismus.

Konkrēti, īstenošanas partneris pārbaudīs, vai attiecīgā gadījumā atbilstoši projekta lielumam un veidam galasaņēmējs ir ieviesis:

—

atbilstošus pasākumus ar mērķi izvairīties no riskiem un nelabvēlīgas ietekmes uz neaizsargātām personām un/vai grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un/vai samazināt šādus riskus un ietekmi (piemēram, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un izvairoties no diskriminācijas ietekmes un/vai mazinot to visā projekta ciklā),

—

projektos, kas ietekmē pirmiedzīvotājus, i) apmierinošu BIAP procesu, ii) atbilstošu plānu ietekmes mazināšanai un/vai ieguvumu sadalei ar pirmiedzīvotāju kopienām, iii) parakstītu nolīgumu, kas apstiprina pirmiedzīvotāju piekrišanu (ar vai bez nosacījumiem) projektam ar saistīto plānu (kam jābūt reālistiskam un ar atbilstošu budžetu).

Neaizsargātu personu un/vai grupu aizsardzības un iekļaušanas pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
— Projekta pasākumu un/vai saistīto mehānismu iespējama nesamērīga nelabvēlīga ietekme uz neaizsargātām grupām, tostarp pirmiedzīvotājiem. — Projekts var vēl vairāk pastiprināt šķēršļus piekļuvei pakalpojumiem jau atstumtām un izslēgtām personām un/vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti.	Sociālais novērtējums (atsevišķi vai kā daļa no IVN), kas aptver gan pozitīvas, gan negatīvas projekta ietekmes uz šīm personām un/vai grupām veidu, apmēru, raksturu un būtiskumu (105). Ja projekts ietekmē pirmiedzīvotājus, būtu pamatots sociālais novērtējums, kas pielāgots pirmiedzīvotāju kopienu kultūras un sociāli ekonomiskajām īpatnībām un jutīgumam.	— Pasākumi, ko veic, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, to minimizētu, mazinātu vai labotu un attiecīgā gadījumā pastiprinātu pozitīvo ietekmi uz neaizsargātām personām un/vai grupām, tostarp nosakot iespējas un darbības, lai veicinātu ieguvumu sadales kārtību skartajām kopienām, tostarp minētajām grupām. — Ja darbība ietekmē pirmiedzīvotājus, būtu jāparedz: i) apmierinošs BIAP process; ii) atbilstošs plāns ietekmes mazināšanai un/vai ieguvumu sadalei ar pirmiedzīvotāju kopienām; un iii) parakstīts nolīgums, kas apstiprina pirmiedzīvotāju kopienas piekrišanu (ar vai bez nosacījumiem) šim projektam ar saistīto plānu, kam jābūt reālistiskam un ar atbilstošu budžetu.

Dzimumu līdztiesība. Projektos, kuros ir noteikta iespējama ar dzimumu saistīta nelabvēlīga ietekme un riski, īstenošanas partnerim būs jāpieprasa, lai projekta virzītājs papildus novērtē investīciju iespējamo ietekmi gan uz sievietēm, gan vīriešiem, tādējādi ļaujot noteikt pastāvošo nevienlīdzību, darba samaksas atšķirības, diskrimināciju, problēmas, neaizsargātību un citādi slēptus kaitējuma riskus, kas saistīti ar darbību.

Projekta virzītājam būs jānosaka arī visas iespējamās un atbilstošās ar dzimumu līdztiesību saistītās korektīvās darbības un pasākumi, lai efektīvi novērstu un risinātu jebkāda veida vardarbību, uzmākšanos, tostarp seksuālu uzmākšanos, izmantošanu un vardarbību (“SHEA”), ar dzimumu saistītu vardarbību (“GBV”), iebiedēšanu, draudus un/vai izmantošanu. Šādi pasākumi var ietvert arī: i) atbalstošas organizāciju kultūras attīstību, kas nozīmē, ka tiek nopietni uztverti ziņojumi par GBV/SHEA; ii) darbiniekiem, pakalpojumu lietotājiem un kopienām pieejamus sūdzību mehānismus, lai ziņotu par incidentiem vai paustu bažas par GBV/SHEA; un iii) apmācību un izpratnes veicināšanas pasākumu nodrošināšanu darba ņēmējiem un ārējām ieinteresētajām personām, lai tie varētu uzzināt par uzņēmuma nulles toleranci pret GBV/SHEA un par to, kas ir GBV/SHEA.

Konkrēti, īstenošanas partneris pārbaudīs, vai attiecīgā gadījumā atbilstoši projekta lielumam un veidam projekta virzītājs / galasaņēmējs ir ieviesis:

—

politiku un procedūras, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, ar dzimumu saistītas vardarbības un uzmākšanās, kā arī visu veidu dzimumu diskriminācijas novēršanu visā projekta ciklā. Šī politika un procedūras varētu ietver korporatīvo politiku attiecībā uz dzimumu, daudzveidību un iekļaušanu, aptverot ar dzimumu saistītu vardarbību un uzmākšanos (“GBVH”), vai nu kā atsevišķu politiku, vai integrētu plašākā politikā,

—	atbilstošus reaģēšanas pasākumus visu veidu vardarbības gadījumos, piemēram, ar dzimumu saistītas vardarbības, draudu, izmantošanas, iebiedēšanas, uzmākšanās, tostarp seksuālas uzmākšanās, un/vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

Dzimumu līdztiesības pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
— Projekts palielina sieviešu neaizsargātību, ko izraisa tādas problēmas kā diskriminācija, sociālā attieksme un atstumšana no lēmumu pieņemšanas. — Diskriminācija un iespēju nevienlīdzība ar projektu saistītajā darbā un GBV/SHEA risks projekta kontekstā.	Lai novērtētu darbības iespējamo ietekmi uz sievietēm un vīriešiem, kā arī dzimumu attiecībām (ekonomiskajām un sociālajām attiecībām starp vīriešiem un sievietēm, ko izveidojušas un pastiprinājušas sociālās institūcijas), var veikt dzimumu analīzi.	— Dzimumu līdztiesības rīcības plāns vai līdzīgs dokuments, kurā izklāstīti intervences pasākumi dzimumu nevienlīdzības novēršanai un dažādu sieviešu un vīriešu vajadzību apmierināšanai. — Pārvaldības plāni, kuros ņemta vērā dzimumu līdztiesība, un sieviešu jēgpilna iesaistīšanās projektu izstrādē un īstenošanā. — Efektīvu sistēmu, politikas un rīcības kodeksa izstrāde GBV/SHEA risku mazināšanai.

Zemes iegāde vai atsavināšana. Projektos, kuros nepieciešama zemes iegāde vai atsavināšana, attiecīgā gadījumā īstenošanas partneris iegūs no projekta virzītāja attiecīgu informāciju par projekta atbilstību piemērojamajiem valsts vai reģionālajiem tiesību aktiem par zemes iegādi un/vai atsavināšanu.

Projektos, kas ietekmē dabas resursu izmantošanu vai pieejamību kopienām, īstenošanas partnerim būtu jāpārbauda, vai pieejamajos ziņojumos (piemēram, IVN ziņojumā) šāda ietekme tika pienācīgi novērtēta un mazināta. Ja šī ietekme netika ņemta vērā, īstenošanas partneriem būtu jālūdz projektu virzītājus veikt attiecīgus novērtējumus.

Projektos, kuros nepieciešama tādu cilvēku pārvietošana, kuri aizņem zemi vai aktīvus bez oficiālām īpašumtiesībām, piemēram, graustu iemītnieku vai skvoteru pārvietošana, īstenošanas partneris pārbaudīs, vai atbilstoši projekta lielumam un veidam projekta virzītājs / galasaņēmējs ir ieviesis:

—

dokumentētu pieeju pārvietošanas, īstenošanas un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem, lai nodrošinātu, ka process tiek veikts saskaņā ar piemērojamiem valsts vai reģionālajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar zemes iegādi un/vai atsavināšanu, ES Pamattiesību hartu (17. pantu), Eiropas Sociālo hartu (galvenokārt 31. pantu un 34. panta 3. punktu), Eiropas sociālo tiesību pīlāru (19. principu).

Zemes iegādes un piespiedu pārvietošanas pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējams papildu novērtējums gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējami ietekmes mazināšanas pasākumi gadījumā, kad ir noteikti riski
Personu, kurām nav likumīgu zemes īpašumtiesību, kā arī skvoteru vai graustu iemītnieku fiziska pārvietošana vai ekonomiska izstumšana.	Dažos gadījumos var būt nepieciešama skaitīšana (106) un sociālekonomisks bāzes apsekojums (107), lai noteiktu pārvietojamo cilvēku skaitu, ietekmētos iztikas līdzekļus un kompensējamo īpašumu.	Ietekmes mazināšanas un/vai kompensācijas pasākumi (iespējams, rīcības plāna veidā), kas nodrošina, ka vismaz tiek atjaunoti un ideālā gadījumā uzlaboti dzīves apstākļi personām, kuras skāris projekts.

Kultūras mantojums. Šajā sociālajā aspektā īstenošanas partneris nodrošinās, ka projekta virzītājs / galasaņēmējs savā darbībā iekļauj kultūras mantojuma pārvaldību, lai izvairītos no savu projektu / darbību nelabvēlīgās ietekmes uz kultūras mantojumu vai mazinātu to. Ja šāda ietekme ir neizbēgama, īstenošanas partneris ieviesīs prasības, lai atbalstītu kultūras mantojuma pasargāšanu no nelabvēlīgas ietekmes saistībā ar InvestEU darbībām, veicinot ietekmes uz kultūras mantojumu novērtējumu un pārvaldību, no kultūras mantojuma lietošanas gūto ieguvumu vienlīdzīgu sadali un kultūras mantojuma apzināšanu un izpratni par to. Tādu projektu gadījumā, kam nepieciešams IVN, ietekme uz materiālo kultūras mantojumu (t. i., fiziskajiem kultūras resursiem) būtu jāizskata atļaujas piešķiršanas procesā, un informācijai vajadzētu būt pieejamai IVN ziņojumā.

Šajā saistībā īstenošanas partneris pārbaudīs, vai projekta virzītājam / galasaņēmējam attiecīgā gadījumā ir:

—	projekta ietekmes uz materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu novērtējums, tostarp attiecībā uz kultūras mantojuma nozīmi,

—	par kultūras mantojumu atbildīgās kompetentās iestādes atzinums un apstiprinājums par to, ka ir notikusi apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām,

—	ietekmes mazināšanas pasākumi un procedūra un programma nejaušu atradumu gadījumiem.

Kultūras mantojuma pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
— Darbība ietver būtiskus izrakumus, nojaukšanu, zemes pārvietošanu, plūdus vai citas izmaiņas fiziskajā vidē. — Darbība notiek kultūras mantojuma vietā vai tās tuvumā, ko atzinusi valsts, kurā notiek darbība. — Darbībai ir nelabvēlīga ietekme uz vietējo kopienu kultūru, zināšanām un ieražām.	Ekspertu novērtējums par kultūras mantojuma nozīmi, valsts tiesību aktu un attiecīgo starptautisko konvenciju prasības, apspriešanās ar skartajām kopienām rezultāti. Ietekmes uz kultūras mantojumu novērtēšana un mazināšana tiks veikta saskaņā ar attiecīgajiem valsts un/vai vietējo likumu, noteikumu un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plānu noteikumiem, valsts saistībām saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un starptautiski atzītu labu praksi.	— Atbilstoši ietekmes mazināšanas pasākumi, ko veic, lai mīkstinātu un samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz kultūras mantojumu, kā arī īstenošanas grafiks un šādiem pasākumiem nepieciešamais budžets. — Noteikumu ieviešana nejaušu atradumu apsaimniekošanai. — Kultūras mantojuma apsaimniekošanas procedūras un sistēmas, kas piemērotas darbības un kultūras mantojuma kontekstam. — Kultūras mantojuma apsaimniekošanas apsvērumu integrēšana visos attiecīgajos darbības plānos un procedūrās, piemēram, augsnes traucējumu atļauju sistēmās, cilvēkresursu politikā, veselības un drošības procedūrās.

Ieinteresēto personu iesaistīšana. Šajā sociālajā aspektā īstenošanas partneris nodrošinās, ka ierosinātajos projektos ir ieviesti ieinteresēto personu iesaistīšanas procesi, kas ir samērīgi ar projekta vides un sociālajiem riskiem. Šo procesu pamatā vajadzētu būt iekļaujošai un sistemātiskai pieejai konstruktīvai sadarbībai ar ieinteresētajām personām. Īstenošanas partneris apsvērs, vai projekta virzītājs ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas procesa sākumā, kad visas iespējas vēl ir atvērtas, sadarbojas ar ieinteresētajām personām, ļaujot tām sniegt būtisku ieguldījumu un nodrošinot, ka to viedokļi, intereses un bažas tiek ņemti vērā, lai sasniegtu optimālu rezultātu.

Projektos, kuros ir tiesību aktu prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, īstenošanas partnerim būtu jāapkopo informācija par notiekošo vai plānoto dialogu starp projekta virzītāju, skartajām kopienām un citām ieinteresētajām personām visā projekta darbības ciklā.

Īpaši sarežģītos projektos vai projektos ar būtiskiem riskiem var būt nepieciešams izstrādāt ieinteresēto personu iesaistīšanas plānu (“SEP”) vai līdzvērtīgu dokumentētu procesu, lai noteiktu galvenās ieinteresētās personas un radītu pareizos iesaistīšanas veidus un līmeņus.

Konkrēti, īstenošanas partneris pārbaudīs, vai attiecīgā gadījumā atbilstoši projekta darbības jomai un ietekmei projekta virzītājam / galasaņēmējam ir:

—

pierādījumi, ka attiecīgā informācija tiek savlaicīgi atklāta vai nu elektroniski, vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, ļaujot sabiedrībai viegli un efektīvi piekļūt šai informācijai. Šī informācija ietver projekta mērķi, riskus, nelabvēlīgo ietekmi un iespējas, ieinteresēto personu iesaistīšanas procesu, sūdzību mehānismu un vajadzības gadījumā paredzēto sabiedrisko apspriešanu,

—	sīkāka apspriešanās procesa kārtība, tostarp attiecīgā gadījumā pārrobežu kontekstā,

—	kopsavilkums par vispārējā apspriešanās procesa rezultātiem un to, kā šie rezultāti ir iekļauti vai kā citādi ņemti vērā, kā paredzēts attiecīgo kompetento iestāžu lēmumā(-os), kas atbilst ES tiesiskajā regulējumā noteiktajām prasībām,

—	SEP vai līdzvērtīgs dokumentēts process, kas paredz izstrādāt stratēģijas sadarbībai ar ieinteresētajām personām. Šis dokuments būtu jāatjaunina projekta īstenošanas laikā, ja notiek kādas izmaiņas,

—	efektīvs sūdzību mehānisms, kas ļauj ieinteresētajām personām izteikt bažas un nodrošina labu sūdzību izskatīšanas procesu, tostarp vajadzības gadījumā konfidencialitātes un aizsardzības pasākumus,

—	plānoti pasākumi nolūkā pārbaudīt visas pretenzijas par prettiesiskām vai ļaunprātīgām darbībām, kuras skar ieinteresētās personas. Būtu jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp vajadzības gadījumā jāiesniedz ziņojums kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no atkārtošanās.

Ieinteresēto personu iesaistīšanas pārbaudes piemēri
Noteiktā ietekme un risks	Iespējama papildu novērtējuma piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski	Iespējamu ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri gadījumā, kad ir noteikti riski
— Būtiska ietekme uz vidi un/vai sociālo jomu, kas paredz projekta informācijas atklāšanu un/vai sabiedrības līdzdalību. — Darbība rada lielu reputācijas risku, ir izraisījusi vietējo kopienu pretestību vai to ietekmē pārmantotas problēmas.	Papildus tiesību aktu prasībām laba prakse būtu ieinteresēto personu analīzes veikšana nolūkā noteikt, analizēt un dokumentēt dažādas ieinteresētās personas – gan tās, ko tieši vai netieši, pozitīvi vai negatīvi ietekmē / var ietekmēt projekts, gan tās, kas varētu būt ieinteresētas vai varētu ietekmēt projektu (citas ieinteresētās personas). To var veikt kā IVN procesa daļu.	— Sarežģītos un riskantos projektos jāizstrādā ieinteresēto personu iesaistīšanas plāns (SEP ) vai līdzvērtīgs dokuments, kurā izklāstīts viss projekta ieinteresēto personu iesaistīšanas process, norādītas darbības, noteikti uzdevumi, resursi un laika grafiks un kas ir vadlīniju dokuments visā projekta ciklā. — Jāizstrādā projekta līmeņa sūdzību mehānisms, lai visā projekta ciklā varētu saņemt informāciju par ieinteresēto personu bažām un sūdzībām un lai atvieglotu to izskatīšanu.

2.4.6.   Pozitīvā programma

Šā ilgtspējas pārbaudes procesa mērķis ir nodrošināt, ka InvestEU atbalstītie projekti tiek atbilstoši izvērtēti, izmantojot minimālu sociālo kritēriju kopumu. Šis process tiks īstenots ļoti atšķirīgā kontekstā, projektu virzītājiem un finanšu partneriem piemērojot dažādus sociālā novērtējuma līmeņus, un projektos būs atšķirīgas sarežģītības sociālie jautājumi.

Šajā sociālajā kritērijā liela uzmanība ir pievērsta iespējamās kaitīgās ietekmes noteikšanai, novērtēšanai un pārvaldībai. Tomēr ir ļoti ieteicams, lai projektu virzītāji ņemtu vērā arī iespējamo darbību pozitīvās programmas kontrolsarakstu, kas varētu palīdzēt stiprināt projekta pozitīvo ietekmi. Pozitīvās programmas kontrolsaraksta izmantošana būs ļoti ieteicama brīvprātīga darbība visos scenārijos (t. i., projektiem, kuru rādītāji ir mazāki un lielāki par robežvērtību, un visām riska kategorijām). Pozitīvās programmas kontrolsaraksta izmantošana piešķirtu darbībai papildu punktus (108).

Pozitīvajā programmā galvenā uzmanība tiks pievērsta turpmāk izklāstītajiem trim galvenajiem elementiem.

Dzimumu līdztiesība un iespēju nodrošināšana sievietēm: projektu virzītāji / galasaņēmēji sadarbībā ar īstenošanas partneriem tiek mudināti apsvērt iespēju plānot un izstrādāt projektus, ņemot vērā sieviešu, vīriešu, meiteņu un zēnu atšķirīgās vajadzības. Šāda projektu plānošana un izstrāde uzlabo darbības un padara tās ilgtspējīgākas, kas uzlabo lielāka skaita cilvēku dzīvi un rada būtisku multiplikatora efektu. Šāda pievēršanās dzimumam palielina piekļuvi aktīviem vai pakalpojumiem, ko nodrošina investīcijas, un to izmantošanu, tādējādi palielinot sociālo atdevi.

Piemēram, uzmanības pievēršana dzimumam transporta nozarē var veicināt lielāku ietekmi. Ilgstoša, neuzticama vai nedroša svārstsatiksme liek sievietēm aiziet no labāk apmaksātiem oficiāliem darbiem, kas mēdz atrasties tirdzniecības un biznesa centros, un pāriet uz mazāk apmaksātu darbu neoficiālās nodarbinātības sektorā vai nepilna laika darbu, kas atrodas tuvāk mājām. Šajā gadījumā tas, ka tiek ņemts vērā dzimums, veicina transporta pakalpojumu izmantošanas un efektivitātes uzlabošanos. Tas arī sniedz sievietēm lielākas izvēles iespējas nodarbinātības jomā. Arī ūdens apsaimniekošanas nozarē ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka, ja sievietes piedalās kā vietējās ūdensapgādes apsaimniekotājas un kā labu sanitāro apstākļu popularizētājas, tas veicina ilgtspējīgākas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

Darbaspēka daudzveidība un sieviešu līdzdalība korporatīvo lēmumu pieņemšanā var būtiski ietekmēt darījumdarbības rezultātus un investīciju atdevi. Uzņēmumiem ar lielāku dzimumu dažādību, visticamāk, būs lielāka finansiālā atdeve, salīdzinot ar uzņēmumiem ar vidējiem valsts rādītājiem savā nozarē. Pierādījumi arī liecina, ka veiksmīgākie ir tie uzņēmumi un valstis, kas vislabāk spēj izmantot sieviešu, kā arī vīriešu inovāciju un radošumu.

Konkrēti, īstenošanas partneriem būtu jāapsver iespēja atbalstīt:

—	projektus, kuru galvenais mērķis ir novērst konstatētu dzimumu nelīdztiesību vai kuru labuma guvēji lielākoties ir sievietes (piemēram, reproduktīvās veselības klīnika vai atbalsts lauksaimniecēm kredīta saņemšanā),

—	nozari, kurai būs pārveidojoša ietekme uz dzimumu līdztiesību un kura radīs laika ietaupījumu sievietēm (piemēram, aprūpes ekonomika, dzemdes kakla vēža izpēte),

—	funkciju integrēšanu infrastruktūras projektos ar mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu piekļuvi (piemēram, autobusu maršruti un grafiki, kas pielāgoti sieviešu pārvietošanās paradumiem un vajadzībām, arhitektūras vai pilsētvides plānošana, ņemot vērā dzimumu līdztiesību),

—

tiešu un netiešu darbvietu radīšanu sievietēm. Tas ietver īpašus pasākumus, kuru mērķis ir piesaistīt sievietes darbam vai novērst profesionālo segregāciju projekta virzītāja līmenī un/vai projekta darbības laikā (piemēram, bērnu aprūpes iestādes, daudzveidības politika, kas pārsniedz vienkāršu atbilstību esošajiem tiesību aktiem).

Sociālā iekļaušana: projektu virzītāji / galasaņēmēji sadarbībā ar īstenošanas partneriem tiek mudināti apsvērt tādu projektu plānošanu un izstrādi, kas veicina sociālo iekļaušanu un vienlīdzību. Sociālā atstumtība un nabadzība aizvien ir problēma ES (109). Saskaņā ar globālo apņemšanos īstenot Programmu 2030. gadam jebkurš projekts, kas iedzīvina darbībā principu “nevienu neatstāt novārtā”, iegūs papildu punktus.

Konkrēti, īstenošanas partneriem būtu jāapsver iespēja atbalstīt projektus, kas veicina:

—

pieejamību par pieņemamu cenu. Pieejami pakalpojumi vai infrastruktūra, kas paredzēti, lai sasniegtu neaizsargātākos iedzīvotājus vai padarītu piekļuvi vienlīdzīgāku (piemēram, sabiedriskā transporta cenas / ceļa nodevas, sociālie mājokļi, veselības aprūpe un/vai izglītība, ja ir lietotāja maksa, kredīta nodrošinājums),

—

pieejamību un nevienlīdzības jautājumu risināšanu. Pieslēgums komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, mājsaimniecību pieslēgumi nelabvēlīgos sociālekonomiskajos apgabalos), ģeogrāfiskās nevienlīdzības novēršana piekļuvē tādiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība, izolētu apgabalu savienošana un nepilnību novēršana pakalpojumos nepietiekami apkalpotiem apgabaliem vai grupām, piemēram, bezmaksas transports uz skolām,

—

nediskrimināciju. Pievēršanās konkrētām grupām, kurām ir apgrūtināta piekļuve pakalpojumiem, ieviešot īpašus pasākumus iekļaušanas veicināšanai (piemēram, tādu sociālo normu pārvarēšana, kas ierobežo piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot piekļuvi profesionālēm), pieejama infrastruktūra (piemēram, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti).

Noturības veidošana: projektu virzītāji / galasaņēmēji sadarbībā ar īstenošanas partneriem tiek mudināti atbalstīt investīcijas, kas samazinās satricinājumu varbūtību nākotnē un palielinās sabiedrības noturību pret šiem satricinājumiem, kad tie notiks. Gadu gaitā ir palielinājies šādu satricinājumu biežums un intensitāte, tostarp pandēmiju, pasaules ekonomikas krīžu, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu ietekme. Ļoti svarīgi, lai pieeja ļoti vajadzīgajai noturībai būtu vērsta uz labklājību un iekļaušanu.

Konkrēti, īstenošanas partneriem būtu jāapsver iespēja atbalstīt projektus, kas veicina:

—

sociāli iekļaujošu rīcību klimata jomā. Nevienu neatstāt novārtā, nodrošinot, ka rīcība klimata jomā veicina iekļaujošu un godīgu pāreju uz mazoglekļa sabiedrību, tostarp cilvēkiem, kurus visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas (piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām, pieejama klimata risku apdrošināšana, klimatiski pārdomātas tehnoloģijas lauksaimniekiem, ārpustīkla atjaunojamie enerģijas avoti u. c.),

—

ekonomikas noturību. Spēju veidošana, kas ļauj izturēt neparedzētus satricinājumus, veicot investīcijas infrastruktūrā ģeogrāfiskos apgabalos, kas ir neaizsargātāki pret satricinājumiem (t. i., apgabalos ar lielāku pakļautību satricinājumiem un mazāku spēju tos izturēt), vai tajos apgabalos, kuri varētu nonākt nelabvēlīgā situācijā nākotnē, kā arī izveidojot ilgtspējīgas privātā sektora ekosistēmas, veicot investīcijas finansiālā iekļaušanā un darbvietu radīšanā.

2.4.7.   Ziņojumu sniegšana un uzraudzība

Kā izklāstīts 4. nodaļā, pārbaudes procesa beigās īstenošanas partnerim būs jāiesniedz InvestEU Investīciju komitejai ilgtspējas pārbaudes kopsavilkums, kas aptver šādus galvenos elementus:

—	apstiprinājumu pārbaudei par atbilstību tiesību aktiem,

—	tieši finansētos projektos, kas pārsniedz robežvērtību, pamatojoties uz iespējamās negatīvās ietekmes novērtējumu, – risku sadalīšanu kategorijās,

—	projektos ar zemu risku – pamatojumu papildu pārbaudes neveikšanai,

—	pārbaudes posmā veikta papildu novērtējuma iznākumu un sagatavotu sociālo rezultātu pārskatu,

—	vajadzības gadījumā noteikto risku un ietekmes pārvaldības plānus,

—	attiecīgā gadījumā pozitīvās sociālās ietekmes pastiprināšanas pasākumu kopsavilkumu.

Nākamais svarīgais posms ir projekta virzītāja veiktā uzraudzība, kas sociālās dimensijas gadījumā ir nevis viena darbība, bet gan nepārtraukts process, kas atkārtojas. Tāpēc ir svarīgi, lai vides un sociālie jautājumi tiktu ņemti vērā vispārējā projekta uzraudzībā.

Ja īstenošanas partneris nosaka būtisku ietekmi, kas var ietekmēt projekta sociālo sniegumu, tas sadarbībā ar projekta virzītāju var ieteikt ietekmes mazināšanas pasākumus (piemēram, tos, kas minēti iepriekšējās sadaļās) un saņemt darbības apstiprinājumu ar nosacījumiem. Dažas uzraudzības prasības varētu arī iekļaut līgumā ar galasaņēmēju.

2.5.   Horizontālie noteikumi trim dimensijām

Šajā sadaļā sniegti daži vispārīgi ieteikumi, kas paredzēti īstenošanas partneriem un attiecas uz visām trim dimensijām. Šie ieteikumi ir par to: i) kā spriest par projekta virzītāja / galasaņēmēja spēju pievērsties visiem šajās norādēs aprakstītajiem klimata, vides un sociālajiem aspektiem, un ii) par to, kāda veida līgumiskas vienošanās īstenošanas partneris vajadzības gadījumā varētu paredzēt.

2.5.1.   Projekta virzītāja spējas

Uzticamības pārbaudē klimata, vides un sociālajā dimensijā viens būtisks faktors, kas nosaka jebkura pasākuma panākumus vai ilgtspējas jautājumu vienmērīgu pārvaldību, ir projekta virzītāja / galasaņēmēja spēja izpildīt visas saistītās prasības. Jo pieredzējušāks ir projekta virzītājs / galasaņēmējs, jo lielākas iespējas, ka tas spēj pievērsties ietekmei uz klimatu, vidi un sociālo jomu.

Vērtējot projekta virzītāja / galasaņēmēja spējas, īstenošanas partneris varētu pārbaudīt (110):

—	vai projekta virzītājs ir ieviesis procedūras un sistēmas ilgtspējas jautājumu risināšanai, ja tas nepārprotami apņemas efektīvi izmantot dabas resursus, ievērot cilvēktiesības, vienlīdzīgu attieksmi un citus sociālos aspektus,

—	vai projekta virzītājam ir kādi mērķrādītāji šajā saistībā, ja ir iesaistīta valde un saistības ir atzītas organizācijas līmenī,

—	vai projekta virzītājam ir atbilstoši instrumenti saistību īstenošanai, metodes un rīki atšķirīgās ietekmes novērtēšanai, vai tam ir spēja rīkoties pēc konstatējumiem, uzraudzīt tos un ziņot par tiem,

—	vai projekta virzītājs ir ieviesis vides un sociālās jomas pārvaldības sistēmu (“ESMS”) vai līdzvērtīgus modeļus, proti, EMAS vai standartus ISO 14001, ISO 45001 vai līdzvērtīgus standartus, kas ir saskaņoti vai sertificēti; vai ESMS ir revidēta,

—	vai ir pietiekami daudz darbinieku un finanšu resursu, lai pievērstos ilgtspējas jautājumiem,

—	vai ir pieredze ilgtspējas aspektu risināšanā un sadarbībā ar īstenošanas partneri.

2.5.2.   Līgumiskas vienošanās

Veicot ar ilgtspēju saistīto uzticamības pārbaudi, īstenošanas partneris var secināt, ka: i) projekta virzītājam / galasaņēmējam ir jāveic papildu pasākumi (piemēram, jāievieš ESMS, ietekmes mazināšanas pasākumi) vai ii) dažas licences un atļaujas ir iespējams iesniegt tikai vēlāk; vai iii) ir jāpārrauga dažas apstiprinātas darbības utt. Šajā gadījumā īstenošanas partneris var rīkoties šādi:

—

ieviest līguma noteikumus un vienošanās, lai nodrošinātu atbilstošu ilgtspējas pasākumu īstenošanu un sodu piemērošanu neatbilstību vai neīstenošanas gadījumā. Tie varētu paredzēt: — parakstīšanas nosacījumus, kas nozīmē, ka neapstiprinātie aspekti jāpabeidz pirms finansēšanas līguma parakstīšanas, — izmaksas nosacījumus, kas nozīmē, ka līdzekļu izmaksu var veikt tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes, — konkrētas vienošanās, kas nozīmē, ka konkrētu apņemšanos neievērošana var izraisīt noteiktu sodu, kas ārkārtējos gadījumos varētu nozīmēt pat finansējuma atsaukšanu,

—

ieviest projekta uzraudzības un ziņošanas prasības (piemēram, ieviest tādus preventīvus, korektīvus, ietekmi mazinošus un kompensējošus pasākumus, pamatojoties uz kuriem negatīvā ietekme tiek samazināta / novērsta / kompensēta, prasīt progresa ziņojumus par dažādu pasākumu īstenošanas statusu un darbības ilgtspējas rādītājiem, informāciju par tiesvedības jautājumiem utt.).

Šādas prasības būtu skaidri jāformulē, lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar uzdevumiem, saturu un to, ko gaida no projektu virzītājiem / galasaņēmējiem.

2.6.   Darbību ekonomiskais novērtējums

Projekta ietekmes uz vidi, sociālo jomu un klimata pārmaiņām novērtējums ietilpst visaptverošākā ekonomiskajā novērtējumā, kas bieži tiek veikts projektos, ko publiski atbalsta ES.

Ekonomiskā novērtējuma mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā investīciju projekts veicina vispārējo sociālo labklājību un ekonomikas izaugsmi. Tajā tiek ņemti vērā ieguvumi un izmaksas, ko projekts rada sabiedrībai, un tiek novērtēta projekta radītā vērtība visām ieinteresētajām personām, lai noteiktu, vai sabiedrība kopumā gūst labumu no projekta.

Ekonomisko novērtējumu var izmantot, lai sarindotu investīciju projektus pēc to sociālekonomiskās vērtības, un tas varētu palīdzēt sadalīt ierobežotu pieejamo finansējumu un resursus starp dažādām investīciju vai patēriņa iespējām. Atkarībā no pieejamajiem un nosakāmajiem datiem par projekta izmaksām un ieguvumiem, ekonomiskā novērtējuma veikšanai var izmantot dažādus rīkus, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi (“CBA”), izmaksu lietderības analīzi (“CEA”), mazāko izmaksu analīzi (“LCA”) un mazākā mērā daudzkritēriju analīzi (“MCA”) (111).

InvestEU finansēšanas un investīciju darbību gadījumā Investīciju komiteja, lemjot par ES garantijas piešķiršanu, ņems vērā vairākus kritērijus. Viens no šiem kritērijiem būs projekta devums ilgtspējīgai izaugsmei. Ekonomiskā novērtējuma rezultātus var izmantot, lai pievērstos šim kritērijam. Piemēram, izmantojot CBA, ekonomiskās atdeves koeficients (“ERR”) norāda uz projekta radīto labklājību. Citos gadījumos projekta ekonomisko sniegumu var pārbaudīt, izmantojot etalonus.

Turpmākajās sadaļās ir izklāstītas ekonomiskā novērtējuma galvenās formas un pašreizējā prakse. InvestEU gadījumā CBA nav priekšnoteikums, un ir pieņemamas arī alternatīvas pieejas ekonomiskajam novērtējumam.

2.6.1.   Ekonomiskā novērtējuma formas

CBA ir vēlamā pieeja investīciju projektu novērtēšanai, jo tā sniedz stabilu, objektīvu un pierādījumos balstītu analītisko pamatu projektu novērtēšanai. CBA pamatā ir projekta paredzamo ieguvumu un izmaksu plūsmu apjoma skaitliska noteikšana, un parasti to izmanto, lai novērtētu visdažādākās valsts un privātās investīcijas. Ja ieguvumi atsver izmaksas, ciktāl paredzamais ERR pārsniedz sociālo robežlikmi, projekts ir uzskatāms par ekonomiski dzīvotspējīgu.

Ja tiek izmantota CBA, ietekmes uz vidi, sociālo jomu un klimatu novērtējums tiek veikts naudas izteiksmē (kur šīs ietekmes izteikšana naudā ir iespējama un pamatota) un atainots naudas plūsmas posteņu analīzē (vai nu pozitīvā, vai negatīvā), ko iekļauj ekonomiskās veiktspējas rādītāju, tostarp ERR, aprēķinā (112).

CBA parasti ir salīdzinājums starp scenāriju “ar projektu” un scenāriju “bez projekta”.

CEA ir ieteicama, ja ir tikai viens projekta iznākums un lēmumu pieņēmēji vēlas salīdzināt iespējas sasniegt vienu mērķi (lai gan ar dažādu intensitāti) ar mazākajām izmaksām. To parasti izmanto maziem projektiem vai projektiem, kas ir nevis patstāvīga analīzes vienība, bet gan nepieciešama lielākas investīcijas sastāvdaļa, piemēram, tehnoloģijas izvēle, aprīkojuma vai mehānismu iegāde vai konkrētas darbības vai programmas izstrāde. LCA izmanto, kad viens iznākums tiek sasniegts ar dažādām iespējām, vienādu intensitāti, bet dažādām izmaksām. Šajā gadījumā tās tiek salīdzinātas, pamatojoties uz darbības cikla izmaksām.

Izmantojot CEA (vai LCA), ietekmes uz vidi un klimatu novērtējums bieži netiek iekļauts ekonomiskajā analīzē, jo tiek uzskatīts, ka tas nav samērīgs ar projekta veidu un lielumu/nozīmīgumu (vai tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka ietekme ir vienāda visās izskatāmajās projekta iespējās). Šajā gadījumā – vai ja vispār nav ekonomiskā novērtējuma – ieteicams novērtēt šo ietekmi atsevišķi (projekta vides, sociālajā un klimata novērtējumā, ievērojot šajās norādēs izklāstītos principus). Īstenojot alternatīvu pieeju, izmaksu lietderības rezultātu (parasti izmaksu un produkcijas attiecības veidā) var pielāgot, lai iekļautu galvenos projekta ekonomiskos ārējos faktorus, piemēram, CO2 un gaisa piesārņotāju emisijas (kā tas ir, piemēram, enerģētikas nozarē). Ja minētie ārējie faktori ir negatīvi, tos var iekļaut kā izmaksas (t. i, jāievada izmaksu lietderības koeficienta skaitītājs).

MCA ir rīks lēmumu pieņēmēju informēšanai par to, cik lielā mērā projekts un tā iespējas ir piemērotas visaptverošajai politikas sistēmai un veicina politikas mērķu sasniegšanu. To parasti izmanto daudznozaru projektiem vai projektiem ar daudziem iznākumiem / lielu ietekmi, no kuriem ne vienmēr ir iespējams gūt peļņu. MCA ir īpaši piemērota projekta izstrādes cikla plānošanas posmā, lai izvērtētu dažādus investīciju scenārijus.

Izmantojot MCA, ietekmes uz vidi, sociālo jomu un klimatu novērtējums tiek veikts kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē. Šī ietekme var tikt noteikta kā politikas mērķu kopums, attiecībā uz ko izmanto kritērijus, svarus un vērtēšanas rādītājus (lai novērtētu, cik lielā mērā projekts to varētu sasniegt). MCA metodikā kā kritērijus var iekļaut projekta snieguma kvantitatīvos aspektus. Piemēram, ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu novērtējums naudas izteiksmē var būt viens kritērijs, un var tikt pieprasīta minimālā vērtība. Tādā veidā daži CBA raksturīgie rezultāti tiek integrēti MCA.

2.6.2.   Ekonomiskā novērtējuma pašreizējā prakse

Saistībā ar kohēzijas politiku ESI fondu regulējums 2014.–2020. gadam ietvēra stingru prasību lielajos projektos veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (“CBA”). Šajā CBA ir jāievēro metodika, kas izklāstīta Eiropas Komisijas Rokasgrāmatā par investīciju projektu izmaksu un ieguvumu analīzi (2014) (113). Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tiek piedāvāta elastīgāka un samērīgāka pieeja, kas atbilst EIB un citu potenciālo īstenošanas partneru pieejai ekonomiskajam novērtējumam (sk. turpmāk). Jaunā pieeja tiks izklāstīta gaidāmajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā (“EAV”), kuru līdz 2021. gada sākumam sagatavos publicēšanai Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, sadarbojoties ar citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un ar JASPERS atbalstu.

EAV nevis aizstās, bet papildinās Komisijas 2014. gada CBA rokasgrāmatu, un tā ir paredzēta kā resurss, ko 2021.–2027. finanšu gadā var izmantot dažādos fondos. Lai gan CBA joprojām būs standarta novērtēšanas rīks vairākās Komisijas finansētās iniciatīvās, īpašos apstākļos tiek ieteikti citi instrumenti.

InvestEU kontekstā daži potenciālie īstenošanas partneri varētu izmantot ekonomisko novērtējumu arī savā parastajā projekta novērtēšanas procesā, kā izklāstīts turpmāk atlasīto starptautisko finanšu iestāžu izlasē.

—

Eiropas Investīciju banka (“EIB”) veic bankas finansēto projektu ekonomisko novērtējumu. EIB izmanto CBA kā standarta metodiku, lai novērtētu projekta ERR, kas ataino plašākus projekta ieguvumus un izmaksas sabiedrībai, tostarp ārējos vides faktorus. EIB izmanto arī CEA, un vēl nesen tā izmantoja MCA, ņemot vērā mainīgos apstākļus katrā nozarē. Projektu ietekmes uz vidi un sociālo jomu novērtējums ir balstīts standartos, kas publicēti bankas rokasgrāmatā par vides un sociālo jomu. Ekonomiskā novērtējuma rezultāti tiek ietverti to projektu vispārējā izvērtēšanas sistēmā, kuri piesakās EIB aizdevumam. EIB investīciju projektu ekonomiskajā novērtējumā (2013) ir noteiktas ekonomiskā novērtējuma metodes, kuras banka izmanto, lai novērtētu projektu ekonomisko dzīvotspēju (114).

—

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (“ERAB”) pieeja ilgtspējai paredz vides aizsardzības un sociālo prasību iekļaušanu visu bankas finansēto projektu novērtējumā un īstenošanā. Katrā ERAB finansētajā projektā tiek veikts vides un sociālais novērtējums, ņemot vērā ERAB vides un sociālo politiku un ar to saistītās snieguma prasības, kā arī ES būtiskos vides standartus. Turklāt 2019. gada janvārī ERAB sāka ekonomisko novērtējumu projektos ar lielu SEG emisiju apjomu. Kopumā, piemērojot ekonomisko novērtējumu, tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, ja vien izmaksu lietderības analīze netiek uzskatīta par piemērotāku dažos īpašos apstākļos, kā noteikts ERAB projektu ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu ekonomiskā novērtējuma metodikā (2019) (115).

—

Līdzīgi Ziemeļvalstu Investīciju banka (“NIB”) pārskata projekta iespējamo ietekmi, kā arī vides un sociālos riskus saskaņā ar savu ilgtspējas politiku un pamatnostādnēm (116). Banka pārskata attiecīgo aizņēmēju sniegto informāciju, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējumu un attiecīgās atļaujas un licences. Papildus ilgtspējai NIB analizē arī projektu tehnisko un ekonomisko kvalitāti, pamatojoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu novērtējumu.

2.6.3.   Ieteikumi saistībā ar InvestEU

CBA un/vai citu ekonomiskās novērtēšanas metožu izmantošana InvestEU kontekstā būs atkarīga no īstenošanas partneru parastā (pašreizējā vai plānotā) projektu novērtēšanas procesa. Parasti par piemērotāko rīku izvēli īstenošanas partneris pieņem profesionālu lēmumu, ņemot vērā attiecīgo nozari, empīrisko datu pieejamību un projekta sarežģītību.

Tiem īstenošanas partneriem, kuri (vēl) nav noteikuši pieeju vai procedūru ekonomiskās novērtēšanas veikšanai (savā parastajā projekta novērtēšanas procesā), gaidāmajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā un citos 4. pielikumā norādītajos atsauces dokumentos var būt sniegta noderīga sistēma (kurā ieteikta piemērotākā ekonomiskā novērtējuma metode katram investīciju veidam).

Kā minēts 2.2. nodaļā saistībā ar klimatdrošināšanu, klimata pārmaiņu ietekmes monetārā novērtējuma ieteicamā metodika balstās EIB oglekļa pēdas noteikšanas metodikā. Tā sastāv no projekta radīto (vai nepieļauto) SEG emisiju apjoma novērtēšanas, kam izmanto piemērotus emisiju koeficientus, kurus novērtē, izmantojot oglekļa neoficiālo cenu.

Klimatdrošināšanas vajadzībām ir svarīgi, lai projekta ekonomiskajai analīzei būtu ticams pamatscenārijs, kas atbilst ES klimata politikas vispārējam virzienam. Lai gan par pārejas ātrumu un veidu aizvien ir jāpieņem profesionāls lēmums, labā prakse paredz, ka ir skaidri jānosaka pamatpieņēmumi. Īpaši maz iespējams, ka par ticamu tiktu atzīts pamatscenārijs, kurā pieņemts, ka pasākumi ar ļoti intensīvām oglekļa emisijām turpināsies līdz 2050. gadam.

Kā minēts 2.3. nodaļā par pārbaudi vides aspektā, ietekmes uz vidi monetārais novērtējums parasti balstās kopējās ekonomiskās vērtības pieejā, kuru var novērtēt ar dažādām metodēm un ārējām atsaucēm. Attiecībā uz tādu īpašu ietekmi kā troksnis vai gaisa piesārņojums literatūrā pieejamie pētījumi sniedz katrai valstij raksturīgas atsauces vērtības (vienības izmaksas). Šīs atsauces vērtības var izmantot, lai izteiktu naudā ietekmi (gan negatīvu, gan pozitīvu), ko var izteikt skaitļos, un iekļaut tās izvērtējuma procesā (117).

Gan naudā izteiktā ietekme uz vidi un sociālo jomu (ja tas ir iespējams un samērīgi), gan naudā izteiktās SEG emisijas, ko rada/nepieļauj projekts, parasti būtu jāiekļauj ekonomiskajā novērtējumā, lai noteiktu projekta ERR vai alternatīvus attiecīgos rādītājus (118), par kuriem jāziņo InvestEU Investīciju komitejai.

2.7.   Korporatīvās finanses vispārējiem mērķiem

Ja vispārējs finansēšanas darījums (119) var pretendēt uz InvestEU atbalstu, izpildot InvestEU regulā un investīciju pamatnostādnēs paredzētos nosacījumus (attiecībā uz politikas prioritāšu izpildi, papildināmību, tirgus nepilnībām vai nepietiekami optimālām investīciju situācijām utt.), virs noteiktas robežvērtības būtu jāpiemēro vienkāršota pārbaudes versija. Šajā gadījumā nav īpašu aktīvu vai mērķa, ko varētu analizēt un kā ietekmi varētu noteikt un novērtēt.

Šajā situācijā īstenošanas partnera novērtējumā lielākā uzmanība būtu jāpievērš: i) galasaņēmēja pieejai ilgtspējas apsvērumu integrācijai savos procesos un ii) galasaņēmēja vispārīgajai spējai pārvaldīt vides un sociālos riskus.

Šādos gadījumos īstenošanas partnerim ieteicams rīkoties šādi:

—	pārbaudīt, vai galasaņēmējs darbojas nozarē, kas parasti ir saistīta ar augstākiem vides un sociālajiem riskiem,

—

pārliecināties, vai galasaņēmējs ir ieviesis ESMS, tostarp politiku attiecībā uz vides un sociālo atbildību un prasmi/spēju, kas pierādīta, pārvaldot un novēršot attiecīgos (savas darījumdarbības vai darbību) klimata, vides vai sociālos riskus un ietekmi. Piemēram, īstenošanas partneris varētu pārbaudīt, vai: — ir ieviestas organizatoriskās struktūras un procedūras ar noteiktiem uzdevumiem un atbildības jomām un norīkots kvalificēts personāls, tostarp ārējās komunikācijas jomā, — ir pieejami finanšu resursi, lai efektīvi īstenotu ESMS, proti, EMAS vai ISO 14001, ISO 45001 vai standartu, kas ir līdzvērtīgs, saskaņots vai sertificēts, — ja attiecībā uz ESMS ir veikta ārēja revīzija, ir pieejams pēdējais revidentu ziņojums utt., — atkarībā no galasaņēmēja – ja tiek sagatavots gada pārskats, īstenošanas partneris varētu pārliecināties, vai tajā ir iekļauta ESG informācija un kāds ir sniegtās ESG informācijas apjoms/detalizētība/atbilstība,

—

pārliecināties par galasaņēmēja pieredzi ilgtspējas jomā: — atbilstību vides un sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz galasaņēmēja rīcību un darbībām (piemēram, pamatojoties uz darbības atļaujām), — pēdējos gados reģistrētu neatbilstību tiesību aktu prasībām vides un sociālajā jomā (120): naudas sodi un sodi par pēdējos gados notikušiem pārkāpumiem, nelaimes gadījumiem vai starpgadījumiem, kas saistīti ar būtisku kaitējumu videi, nopietniem ievainojumiem vai nāvi, ieinteresēto personu vai citu trešo personu ierosinātām apelācijām/regresiem (piemēram, nejaušas piesārņojošu vielu noplūdes, ugunsgrēki, nelaimes gadījumi darbā utt.), — sociālām problēmām un kopienas attiecībām, sabiedrības protestiem, sūdzībām vai pretenzijām, darbinieku streikiem utt.

To pašu iepriekš izklāstīto pieeju var apsvērt arī tiešu kapitāla investīciju gadījumā, ja šāda veida intervences pasākums būs iespējams apstiprinātajos garantijas nolīgumos iekļautajos finanšu produktos. Papildus iepriekš aizzīmēs minētajam tiešo kapitāla investīciju gadījumā piemēro šādas prasības (ja attiecas):

—	uzņēmumi, kas ir ETS (121), ja InvestEU atbalsta mazāk nekā 30 % investīciju, tie aktīvi jāmudina pieņemt zaļās pārkārtošanās / dekarbonizācijas plānus,

—	uzņēmumiem, kas ir ETS, ja programma InvestEU atbalsta vairāk nekā 30 % investīciju, aktīvi jāprasa, lai tie pieņem zaļās pārkārtošanās / dekarbonizācijas plānus.

3.   ILGTSPĒJAS PĀRBAUDES PIEEJA NETIEŠA FINANSĒJUMA DARBĪBĀM

Ja finansējumu nodrošina, izmantojot starpniekus, īstenošanas partneris neveic pamatā esošo atsevišķo projektu vai darbību nepastarpinātu novērtēšanu. Tas ir tāpēc, ka starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju ir vismaz viens finanšu starpnieks (122). Turklāt apstiprināšanas process attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu ar starpnieku palīdzību atšķiras no apstiprināšanas procesa, ko piemēro tiešam finansējumam (123). Šajā gadījumā pamatā esošos atsevišķos projektus vai finansētās darbības (turpmāk “darījumi” (124)) neiesniedz apstiprināšanai Investīciju komitejā.

Ja finansējumu nodrošina, izmantojot starpniekus, atbildība par pamatā esošo darījumu ilgtspējas nodrošināšanu trīs dimensijās ir deleģēta finanšu starpniekam. Pārbaudes prasību līmenis būs atkarīgs no piešķirtā finansējuma veida, pamatā esošo darījumu iespējamā veida un riska (125) līmeņa, kā arī galasaņēmēju veida (126).

3.1.   Vispārējās pārbaudes prasības

Neatkarīgi no tā, kāds ir ar starpniekiem nodrošinātā finansējuma veids, ilgtspējas pārbaudes pieejai jāietver:

—	īstenošanas partnera veikts novērtējums par finanšu starpnieka un tā ieviesto sistēmu un/vai procedūru spēju veikt ar tā darījumdarbību saistīto vides, klimata un sociālo risku izvērtēšanu, novērtēšanu un pārvaldību un

—	minimālo prasību kopums, kas attiecas uz pamatā esošajiem darījumiem un ir samērīgs ar šo darījumu radītajiem riskiem.

3.2.   Finansējuma veidi

Ar starpnieku palīdzību nodrošināts finansējums aptver dažādus finansējuma veidus un virkni finanšu starpnieku, kuri veic atšķirīgu darījumdarbību. Tāpēc ir jānošķir dažādi starpniecības veidi, jo no pamatā esošajiem darījumiem varētu izrietēt atšķirīga ietekme un pieejas. Būtu jānošķir turpmāk uzskaitītie ar starpniekiem nodrošināta finansējuma veidi, lai noteiktu piemērotu ilgtspējas pārbaudes pieeju: i) infrastruktūras fondi, iii) ar infrastruktūru nesaistīti fondi un iii) ar starpniekiem nodrošinātas kredītlīnijas vai citi parādsaistību produkti, kas ir paredzēti MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citiem atbalsttiesīgiem subjektiem.

3.2.1.   Infrastruktūras fondi

Infrastruktūras projekti ir projekti, kas, visticamāk, negatīvi ietekmētu trīs dimensijas. Tāpēc infrastruktūras fondu gadījumā prasības ir stingrākas.

Pamatojoties uz kopējām projekta investīciju izmaksām, prasība par ilgtspējas pārbaudi attieksies uz pamatā esošajiem projektiem ar kopējām projekta izmaksām 10 miljonu EUR (bez PVN) vai lielākā apmērā.

Šajā gadījumā īstenošanas partnerim un fonda pārvaldniekam ir atšķirīgas atbildības jomas.

3.2.1.1.   Prasības īstenošanas partnerim

Īstenošanas partnerim, veicot uzticamības pārbaudi, ir jānovērtē fonda pārvaldnieka spēja veikt vides, sociālo un klimata aspektu novērtēšanu saskaņā ar ilgtspējas pārbaudes principiem un mērķiem atbilstīgi InvestEU regulas 8. panta 5. un 6. punktam (127).

Šajā nolūkā īstenošanas partnerim jānovērtē, vai ir ieviesta vides un sociālās jomas pārvaldības sistēma (“ESMS”) (128). Tam arī jāpārbauda šādi punkti attiecībā uz ESMS:

—

fonda investīciju stratēģijas un politikas nostādnes, ņemot vērā klimata, vides un sociālos faktorus. Tam arī jāpārliecinās, vai šīs investīciju stratēģijas ir saskaņotas ar Parīzes nolīgumā noteiktajiem temperatūras un pielāgošanās mērķiem un saskanīgas ar virzību uz zemu oglekļa emisiju un klimatnoturīgu attīstību,

—	fonda organizatoriskās spējas un kompetence, tostarp tas, vai fonda pārvaldniekam ir pieejami apmācīti, specializēti un uzticami darbinieki,

—	ieviestās procedūras, kas fondam ir jāīsteno novērtēšanas un uzraudzības procesa laikā nolūkā noteikt un pārvaldīt visus riskus, kas ir saistīti ar atbalstītajām darbībām,

—	fonda piemērotais uzticamības pārbaudes process, tostarp fonda esošie rīki un procedūras, kas paredzētas investīciju darbības novērtēšanai un ziņošanai par uzticamības pārbaudes rezultātiem fonda pārvaldības struktūrām, kā arī par saskanību ar ilgtspējas pārbaudes principiem un mērķiem,

—	atbilstoši ziņošanas un uzraudzības rīki un procesi.

Ja, pamatojoties uz iepriekš minētajām pārbaudēm, īstenošanas partnerim nav radušies būtiski iebildumi saistībā ar fonda ESMS atbilstību un fonda spēju noteikt un pārvaldīt ar tā pamatā esošajām investīcijām saistītos vides, klimata un sociālos riskus, īstenošanas partneris var izmantot fonda ESMS, novērtējot projektus, kurus fonds ir atbalstījis InvestEU ietvaros.

Fonda pārvaldniekam būs jāziņo īstenošanas partnerim par pamatā esošo projektu rezultātiem vides, klimata un sociālajā jomā. Īstenošanas partnerim būs tiesības pieprasīt fonda pārvaldniekiem informāciju (129) par atsevišķiem projektiem nolūkā pārbaudīt to, kā fonds veic uzticamības pārbaudi klimata, vides un sociālajā jomā.

Ja brīdī, kad īstenošanas partneris veic novērtējumu, fonda pārvaldnieks nav ieviesis ESMS vai īstenošanas partneris konstatē noteiktus trūkumus (130), fondam būs jāievieš atbilstoša ESMS vai jāuzlabo esošā ESMS līdz pirmās līdzekļu daļas izņemšanai vai ne vēlāk kā līdz līdzekļu izmaksas beigām.

3.2.1.2.   Prasības fonda pārvaldniekam

Šajā sadaļā ir aprakstīta pieeja, ko fondu pārvaldniekiem iesaka izmantot, izstrādājot to ESMS.

Tiek gaidīts, ka fonda pārvaldnieks izveidos ESMS un nodrošinās tās pastāvēšanu tik ilgi, cik pastāvēs fonds, vai vismaz periodā, kurā tiks izmantots InvestEU atbalsts. ESMS noteiks nepieciešamās politikas nostādnes, organizatorisko struktūru, plānošanas darbības, atbildības jomas, prakses, procedūras un resursus. Tas nodrošinās investīciju sistemātisku un strukturētu novērtējumu un to pastāvīgas atbilstības uzraudzību attiecībā uz turpmāk izklāstītajām prasībām vides, klimata un sociālajā jomā:

i)

izvērtēt visus projektus nolūkā noteikt, vai tie neietver darbības, kas ir iekļautas tādu darbību sarakstā, kuras nevar saņemt InvestEU atbalstu, kā arī nolūkā noteikt to atbilstību jebkādiem citiem izslēgšanas sarakstiem, kurus ir noteicis īstenošanas partneris, piemērojot tā iekšējās politikas nostādnes;

ii)	pārbaudīt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem un noteikumiem vides, klimata un sociālajā jomā (tostarp piemērojamajām saistībām vides, klimata, sociālajā un darba tiesību jomā, kas ir noteiktas Savienības un valsts tiesību aktos);

iii)	nodrošināt saskanību ar ilgtspējas pārbaudes principiem un mērķiem un

iv)	nodrošināt saskanību ar īstenošanas partnera standartiem, iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

Īstenošanas partneris investīciju procesa ietvaros prasīs fonda pārvaldniekam:

i)	noteikt iespējami būtiskus vides, klimata un sociālos riskus;

ii)	atbilstoši būtiskumam sadalīt kategorijās attiecīgos ar investīciju saistītos riskus;

iii)	pārskatīt, vai ietekmes mazināšanas pasākumi, kas jāīsteno projekta virzītājam, atbilst prasībām vides, klimata un sociālajā jomā;

iv)	vienoties ar projekta virzītāju par rīcības plānu, ja pamatā esošais projekts neatbilst prasībām vides, klimata un sociālajā jomā,

ciktāl iespējams un darot maksimāli iespējamo, fonda pārvaldnieks savā novērtējumā var ņemt vērā principa “nenodari būtisku kaitējumu” kritērijus, kas noteikti ES Taksonomijas regulā.

Klimata dimensija

Fonda pārvaldniekam, sadarbojoties ar projektu virzītājiem, savā ESMS būs jāiekļauj šādi ar klimatu saistīti apsvērumi (131):

—

saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām: tādu projektu gadījumā, kuri pārsniedz noteikto robežvērtību, ESMS būtu jāietver atbilstoši procesi, lai novērtētu ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un neaizsargātību saistīto risku būtiskumu un iekļautu tos un attiecīgā gadījumā arī atbilstošus izstrādes / ietekmes mazināšanas pasākumus. Ja ir noteikti būtiski riski, fonda pārvaldniekam būtu jāpārbauda, vai projekta virzītājs ievieš atbilstīgus pasākumus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (132),

—	saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu: ESMS ir jānodrošina atbilstoša analīze, izteikšana skaitļos un ziņošana par SEG emisijām tādu projektu gadījumā, kuru īstenošanā radīto emisiju apjoms pārsniedz 20 000 tonnu CO2e gadā.

Vides dimensija

Tādu projektu gadījumā, attiecībā uz kuriem ir jāveic IVN, būtu jāprasa, lai fonda pārvaldnieks: i) pārbauda, vai vidiskās procedūras tiek veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ii) apkopo saistītos dokumentus, iii) pārbauda, vai tiek īstenota sabiedriskā apspriešana un iesaistītas ieinteresētās personas, un iv) pārbauda, vai projekta virzītājs īsteno novērtējumā iekļautos ietekmes mazināšanas pasākumus.

Tādu IVN direktīvas II pielikumā uzskaitīto projektu gadījumā, kuri ir atbrīvoti (izskatot katru gadījumu atsevišķi), fonda pārvaldniekam būtu jāpieprasa izvērtēšanas lēmums un jāpārbauda, vai projekta virzītājs īsteno kompetento iestāžu iekļautos ietekmes mazināšanas pasākumus.

Tādu projektu gadījumā, uz kuriem attiecas Dzīvotņu direktīva un/vai Putnu direktīva (133), fonda pārvaldniekam ir jāpārbauda atbilstība jo īpaši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, kā arī tas, vai kompetentā iestāde ir secinājusi, ka:

—	dalībvalsts iestādes ir noteikušas, ka attiecībā uz projektu nav jāveic attiecīgs novērtējums, t. i., ka projekts, visticamāk, neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritoriju(-ām), vai

—	dalībvalsts iestādes ir veikušas attiecīgu projekta novērtējumu, kura rezultātā tās nonākušas pie pozitīva slēdziena, t. i., ka projekts neradīs būtisku ietekmi uz Natura 2000 teritoriju(-ām) (saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu), vai

—	ir veikts attiecīgs projekta novērtējums, kura rezultātā dalībvalsts iestādes nonākušas pie negatīva slēdziena, t. i., ka projekts radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritoriju(-ām) (saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu).

Tādu projektu gadījumā, kuri neietilpst IVN direktīvas piemērošanas jomā, fonda pārvaldniekam ļoti ieteicams izmantot 2. nodaļā sniegtos norādījumus iespējamas ietekmes noteikšanai (un 1. kontrolsarakstu) vai piemērot starptautiski atzītus standartus, piemēram, IFC veiktspējas standartus, EIB vides un sociālos standartus, ERAB veiktspējas standartus vai ekvatora principus.

Sociālā dimensija

Projektiem būtu jāatbilst minimuma sociālajiem aizsargpasākumiem, kā aprakstīts 1.4. nodaļā.

Fonda pārvaldniekam būtu jāpārbauda, vai projekta virzītājs ir ieviesis piemērotas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību vismaz valsts tiesību aktiem (tostarp nodarbinātības, darba tiesību, arodveselības un darba drošības, kā arī sabiedrības veselības un drošības jomā). Fonda pārvaldniekam arī jāpārbauda, vai projekta virzītājs ir ieviesis sistēmas darba ņēmēju veselības, drošības un drošuma aizsardzībai un veicināšanai. Attiecīgā gadījumā jāņem vērā konkrētie aspekti, kas saistīti ar bīstamo materiālu drošumu, dabiskiem apdraudējumiem, drošību, pakļautību slimībām, satiksmes un ceļu drošumu, sagatavotību ārkārtas situācijām.

Fonda pārvaldniekam arī būtu jāpārbauda, vai ir iesaistītas ieinteresētās personas un veikta sabiedriskā apspriešana, kā noteikts attiecīgajās vides un sociālās jomas direktīvās.

Ja tādu projektu gadījumā, attiecībā uz kuriem ir jāveic IVN, ir konstatēta būtiska sociālā ietekme, fonda pārvaldniekam ir jāpārbauda, vai projekta virzītājs ir ieviesis IVN ziņojumā vai izvērtēšanas lēmumos norādītos ietekmes mazināšanas pasākumus.

Fonda pārvaldniekam ieteicams izvērtēt sociālo aspektu analīzes paplašināšanu saskaņā ar 2.4. nodaļā paredzētajiem noteikumiem (134).

Lai veicinātu pozitīvās programmas izmantošanu, fonda pārvaldnieks sadarbībā ar projektu virzītājiem / galasaņēmējiem tiek mudināts ņemt vērā arī iespēju stiprināt savu finansēto projektu radīto pozitīvo ietekmi uz vidi, klimatu un sociālo jomu, tādējādi uzlabojot tā vispārējos ilgtspējas rādītājus (135).

Fonda pārvaldniekam ir regulāri jāsniedz ziņojumi īstenošanas partnerim par fonda investīciju galvenajiem rezultātiem vides, klimata un sociālajā jomā, tostarp par saskaņotajiem nozares un attiecīgajiem vides, sociālajiem un klimata rādītājiem (piemēram, SEG emisijām, darbvietu radīšanu, ietekmes neradīšanu uz bioloģisko daudzveidību utt.), kā arī, ja iespējams, par ekonomiskajiem ieguvumiem – gan kvalitatīviem, gan kvantitatīviem.

3.2.2.   Ar infrastruktūru nesaistīti kapitālfondi vai parāda fondi

InvestEU investīciju ar infrastruktūru nesaistītos fondos iespējama nelabvēlīga ietekme uz trīs dimensijām ir atkarīga no ilgtspējas riska, kas fondam būtu jāpārvalda, t. i., no paredzēto pamatā esošo darījumu ilgtspējas riska profila.

Īstenošanas partnerim būs jānovērtē, vai ir spēkā ESMS vai līdzīgas procedūras (t. i., vides, klimata un sociālo risku pārvaldības procedūras), kā arī jāpārbauda, vai šāda ESMS vai procedūras ir samērīgas ar fonda ilgtspējas riska profilu.

Fonda pārvaldniekam ir jāspēj vismaz:

i)

izvērtēt visus darījumus nolūkā noteikt, vai tie neietver darbības, kas ir iekļautas tādu darbību sarakstā, kuras nevar saņemt InvestEU atbalstu, kā arī nolūkā noteikt to atbilstību jebkādiem citiem izslēgšanas sarakstiem, kurus ir noteicis īstenošanas partneris, piemērojot tā iekšējās politikas nostādnes;

ii)	pieprasīt, lai visi finansētie darījumi atbilstu attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un noteikumiem vides, klimata un sociālajā jomā, tostarp noteikumiem vides, darba tiesību, arodveselības un darba drošības jomā, plānošanas atļaujām, darbības licencēm un atļaujām atbilstīgi situācijai;

iii)

noteikt darījumus, kuri rada būtisku vides, klimata vai sociālo risku, un attiecībā uz šādiem augsta riska projektiem atbilstīgi situācijai nodrošināt vismaz šādu aizsargpasākumu veikšanu: a) saistībā ar projektiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, – fonda pārvaldniekam ir jāpārbauda, vai ir spēkā visas atļaujas un vai novērtējumi un atļaujas atbilst piemērojamajiem valsts tiesību aktiem; b) ja paredzams, ka fonds veiks investīcijas uzņēmumos, uz kuriem attiecas ETS (136), tiks piemērotas šādas prasības: i) attiecībā uz fondiem, kuru investīcijas programma InvestEU atbalsta mazāk nekā 30 % apmērā: uzņēmumi, uz kuriem attiecas ETS, aktīvi jāmudina pieņemt zaļās pārkārtošanās / dekarbonizācijas plānus; ii) attiecībā uz fondiem, kuru investīcijas programma InvestEU atbalsta vairāk nekā 30 % apmērā: aktīvi jāprasa, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas ETS, pieņemtu zaļās pārkārtošanās / dekarbonizācijas plānus; c) saistībā ar investīcijām fondos, kuru sociālās ietekmes mērķi ir raksturīgi finanšu starpnieka īstenotajai stratēģijai (ietekmē investīcijas) – būtu jānodrošina atbildība par ietekmes sasniegšanu.

3.2.3.   Ar starpniekiem nodrošinātas kredītlīnijas vai citi parādsaistību produkti, kas ir paredzēti MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citiem atbalsttiesīgiem subjektiem

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā apstākli, ka finanšu starpniekiem ir vajadzīgs zināms laiks un ieguldījumi, lai uzkrātu speciālās zināšanas par vides, klimata un sociālo dimensiju, tiks īstenota vienkāršota pieeja ilgtspējas pārbaudei.

Īstenošanas partnerim būs jānovērtē, vai finanšu starpnieks ir ieviesis atbilstošas vides, klimata un sociālā riska pārvaldības procedūras, kas aptver turpmāk uzskaitītos aspektus; un jānosaka tā spēja:

i)

izvērtēt visus darījumus nolūkā noteikt, vai tie neietver darbības, kas ir iekļautas tādu darbību sarakstā, kuras nevar saņemt InvestEU atbalstu, kā arī nolūkā noteikt to atbilstību jebkādiem citiem izslēgšanas sarakstiem, kurus ir noteicis īstenošanas partneris, piemērojot tā iekšējās politikas nostādnes;

ii)	pieprasīt, lai visi darījumi atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un noteikumiem vides, klimata un sociālajā jomā (tostarp noteikumiem vides, darba tiesību, arodveselības un darba drošības jomā, plānošanas atļaujām, darbības licencēm un atļaujām) atbilstīgi situācijai;

iii)	noteikt darījumus, attiecībā uz kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un pārbaudīt, vai saņemtas visas atļaujas un vai visi novērtējumi un atļaujas atbilst piemērojamajiem valsts tiesību aktiem;

iv)

turklāt tādu darījumu gadījumā, kuru galapatērētāji ir privātpersonu segmenti, uz kuriem attiecas sociālās politikas mērķis (piemēram, neaizsargātas grupas vai sociālie uzņēmumi), var būt nepieciešama atbilstoša aizsardzība, kuras pamatā ir augsti ētiskas finansēšanas principi, kā tas mūsdienās ir spēkā saistībā ar mikrofinansēšanas darījumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Mikrokredītu izsniegšanas ētikas kodekss. Sīkāk tas ir jāparedz garantijas nolīgumā ar īstenošanas partneri.

Īstenošanas partneris mudinās finanšu starpnieku piemērot paraugprakses attiecībā uz visām trim ilgtspējas dimensijām visā finanšu darījumdarbībā neatkarīgi no tā, vai konkrētās darbības saņem InvestEU atbalstu.

Konkrētāk, finanšu starpnieku mudina:

—	izstrādāt un īstenot labas vides, klimata un sociālās pārvaldības prakses, ieviešot ESMS, tostarp izstrādājot un nodrošinot vajadzīgās organizatoriskās spējas vides, klimata un sociālā riska pārvaldībai, un nodrošinot šai funkcijai atbilstīgus cilvēkresursus un finanšu resursus,

—

attiecīgā gadījumā finanšu starpniekam būtu jāizpēta iespējas izstrādāt finanšu risinājumus, kas nodrošina būtisku labumu vides, klimata un/vai sociālajā jomā, atbilstīgi Vadlīnijām par uzskaiti klimata un vides jomā un noteikumiem par InvestEU finanšu produktiem, pēc iespējas ņemot vērā ES ilgtspējīga finansējuma taksonomiju un atbalstot Eiropas zaļo kursu. Finanšu starpniekam būtu arī jāizpēta iespējas izstrādāt finansēšanas risinājumus, kas sekmētu dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu un ekonomikas attīstību apgabalos un nozarēs, kuras īpaši skar strukturālās problēmas.

Gadījumā, ja īstenošanas partneris konstatē trūkumus, to novēršanai var izmantot tehnisko atbalstu.

4.   UZDEVUMI, ATBILDĪBAS JOMAS UN INVESTEU PROCESS

4.1.   Uzdevumi un atbildības jomas

Šā dokumenta izstrādes galvenais mērķis ir palīdzēt īstenošanas partneriem izpildīt InvestEU regulā paredzētās prasības par ilgtspējas pārbaudi. Tomēr ir svarīgi arī sniegt skaidru izklāstu par dažādu iesaistīto dalībnieku uzdevumiem un atbildības jomām. Ilgtspējas pārbaude ir pasākums, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, un galvenā atbildība vienmēr gulsies uz projekta virzītāju / galasaņēmēju.

Šajā sadaļā ir izklāstīts, kā katra puse ir iesaistīta procesā. Tās mērķis nav sniegt izsmeļošu informāciju, un tajā ir nodalīts tiešais un netiešais finansējums.

4.1.1.   Projekta virzītāja / galasaņēmēja uzdevumi un atbildības joma

Projekta virzītājs / galasaņēmējs ir galvenais atbildīgais par projekta izstrādi un tā īstenošanu. Ņemot vērā 2. un 3. nodaļā izklāstītos norādījumus par pārbaudi attiecībā uz tiešu un netiešu finansējumu, projekta virzītājam / galasaņēmējam ir turpmāk izklāstītie pienākumi.

Tieša finansējuma vai infrastruktūras fondu gadījumā projekta virzītājs / galasaņēmējs:

—	atbild par: i) atbilstības nodrošināšanu attiecīgajiem ES, valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem, ii) informācijas iegūšanu par vajadzīgajām formalitātēm, iii) nepieciešamo atļauju un piekrišanas saņemšanu un šajās atļaujās un piekrišanas dokumentos izklāstīto nosacījumu ievērošanu,

—	visas vajadzīgās informācijas un pietiekami detalizētu dokumentu nodrošināšanu īstenošanas partnerim (vai fonda pārvaldniekam) nolūkā sniegt tam iespēju veikt tā uzticamības pārbaudi un izpildīt šo norāžu prasības,

—

papildu pētījumu vai ietekmes novērtējumu veikšanu, kā to paredz tiesību akti (piemēram, IVN direktīva), ja to prasa kompetentās iestādes vai īstenošanas partneris (vai fonda pārvaldnieks). Projekta virzītājs / galasaņēmējs atbild arī par tiesību aktos (piemēram, IVN direktīvā) noteikto apspriešanos ar ieinteresētajām personām / ieinteresēto personu iesaistes procesa izpildi, ja to prasa kompetentās iestādes vai īstenošanas partneris (vai fonda pārvaldnieks),

—

atkarībā no piešķirtās atļaujas satura projekta virzītājs / galasaņēmējs atbild par projekta ietekmes uz klimatu, vidi un/vai sociālo jomu pastāvīgu uzraudzību, novērtēšanu un pārvaldību. Projekta virzītājs / galasaņēmējs atbild arī par klimata, vides un/vai sociālās pārvaldības plāna vai līdzvērtīga dokumenta (jo IVN direktīvā nav paredzēta konkrēta prasība nodrošināt šādu plānu) pieņemšanu nolūkā novērst jebkādu konstatēto ietekmi. Šajā plānā varētu noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus, lai samazinātu negatīvo ietekmi, vai darbības projekta pozitīvās ietekmes stiprināšanai,

—

ievēro finanšu līgumā paredzētos noteikumus un izpilda līgumā noteiktās saistības klimata, vides un sociālajā jomā, ja tādas ir. Tas ietver prasības izpildi, sniedzot īstenošanas partnerim (vai fonda pārvaldniekam) regulārus ziņojumus (ja tādi ir prasīti) par projekta rezultātiem klimata, vides un/vai sociālajā jomā, kā noteikts, pamatojoties uz šīm norādēm, vai saskaņā ar to spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām,

—	vajadzības gadījumā izveido organizatoriskas struktūras nolūkā efektīvi noteikt un pārvaldīt ar vidi un sociālo jomu saistītus jautājumus,

—

laikus un dokumentētā veidā informē īstenošanas partneri (vai fonda pārvaldnieku) par visām būtiskajām izmaiņām, kas varētu vērā ņemamā veidā ietekmēt projekta vai tā sākotnējās koncepcijas ilgtspējas statusu un mainīt veikto novērtējumu (piemēram, atļauju apturēšana vai atcelšana ar administratīvu vai tiesas lēmumu, negadījumi), vai par tiesvedības procesiem, kas varētu tikt ierosināti finansējuma izmantošanas laikā,

—	laikus un dokumentētā veidā informē īstenošanas partneri (vai fonda pārvaldnieku) par visiem incidentiem/negadījumiem, kas varētu ietekmēt projekta rezultātus klimata, vides un/vai sociālajā jomā, vai par tā attiecībām ar ieinteresētajām personām / kopienām,

—	izpilda jebkādas citas prasības, kas varētu izrietēt no projekta ilgtspējas pārbaudes.

Netiešs finansējums (izņemot infrastruktūras fondus)

Izņemot infrastruktūras fondus (kas aplūkoti iepriekš), attiecībā uz pārējo ar starpnieku palīdzību nodrošināto finansējumu ir piemērojama vienkāršota pieeja, kā aprakstīts 3. nodaļā. Šajā gadījumā galasaņēmējs vismaz:

—	atbild par: i) atbilstības nodrošināšanu attiecīgajiem ES, valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem, ii) informācijas iegūšanu par vajadzīgajām formalitātēm, iii) nepieciešamo atļauju un piekrišanas saņemšanu un šajās atļaujās un piekrišanas dokumentos izklāstīto nosacījumu ievērošanu,

—	iesniedz finanšu starpniekam pierādījumus par oficiālām atļaujas procedūrām (atļauju, lēmumu vai piekrišanas veidā atbilstīgi valsts tiesību aktu noteikumiem) saskaņā ar finanšu starpnieka prasībām vai pēc vajadzības,

—	apstiprina atbilstību tiesību aktiem, pēc vajadzības iesniedzot pašdeklarāciju,

—	atbild par visas vajadzīgās informācijas un dokumentu nodrošināšanu finanšu starpniekam nolūkā sniegt tam iespēju veikt tā uzticamības pārbaudi un izpildīt šo norāžu prasības,

—	attiecīgā gadījumā atbild par dekarbonizācijas plānu īstenošanu (kā noteikts 3.2.2. nodaļā).

4.1.2.   Īstenošanas partnera uzdevumi un atbildības joma

Tiešs finansējums

Tieša finansējuma gadījumā īstenošanas partnerim būs šādi pienākumi:

—	izvērtēt visus projektus nolūkā noteikt, vai tie neietver darbības, kas ir iekļautas tādu darbību sarakstā, kuras nevar saņemt InvestEU atbalstu (InvestEU regulas V pielikuma B punkts),

—	pārbaudīt, vai projekts atbilst attiecīgajam tiesiskajam regulējumam un vai ir spēkā visas atļaujas/licences saskaņā ar tiesību aktu prasībām,

—

attiecīgā gadījumā atbilstīgi šīm norādēm veikt InvestEU izvērtēšanu un pārbaudi. Tas var ietvert, piemēram, šādas darbības: — pārbaudīt projekta virzītāja / galasaņēmēja iesniegtos dokumentus, — noteikt un pārbaudīt, vai joprojām pastāv kāda projekta radīta negatīva ietekme, izteikt skaitļos un, ja iespējams, izteikt naudā gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi iekļaušanai projekta ekonomiskajā novērtējumā, — pieprasīt papildu pētījumus un ziņojumus, ja šāda vajadzība izriet no novērtējuma, un pārbaudīt ietekmes mazināšanas pasākumus saistībā ar projekta virzītāja ierosināto konstatēto ietekmi, — atbilstoši vajadzībai un pēc iespējas konsultēt un atbalstīt projekta virzītāju / galasaņēmēju projekta klimata, vides un/vai sociālo risku pārvaldībā, — novērtēt projekta virzītāja / galasaņēmēja spēju tikt galā ar visām prasībām saistībā ar pārbaudi un izpildīt tās, — attiecīgā gadījumā veikt projekta ekonomisko novērtēšanu, — pārraudzīt projektu un tā ilgtspējas statusu ar projekta virzītāju noslēgtā līguma darbības laikā, kā arī finanšu līgumā paredzēto nosacījumu izpildi, — iesniegt Investīciju komitejai ilgtspējas pārbaudes kopsavilkumu (vai ilgtspējas pārbaudes neveikšanas pamatojumu), kā arī piedalīties dialogā, ja nepieciešami papildu precizējumi.

Netiešs finansējums

Ja finansējumu nodrošina, izmantojot starpniekus, īstenošanas partnerim būtu jāpopularizē InvestEU kā instruments, kas atbalsta ilgtspējīga finansējuma principus, un jāmudina finanšu starpnieki īstenot no ilgtspējas perspektīvas atbildīgu rīcību. Atkarībā no starpniecības veida tas var ietvert šādas darbības:

—	attiecībā uz infrastruktūras fondiem – novērtēt fonda pārvaldnieka spēju atbilstoši vajadzībai tikt galā ar prasībām par ilgtspējas pārbaudi saskaņā ar 3. nodaļā aprakstītajām prasībām,

—	novērtēt finanšu starpnieka un tā ieviesto sistēmu un/vai procedūru spēju veikt ar tā darījumdarbību saistīto vides, klimata un sociālo risku izvērtēšanu, novērtēšanu un pārvaldību, ievērojot šo norāžu prasības,

—	līgumos ar finanšu starpniekiem iekļaut konkrētas prasības, ja tas nepieciešams nolūkā nodrošināt pienācīgu šajās norādēs izklāstīto piemērojamo noteikumu izpildi.

Kad vien iespējams, īstenošanas partnerim ieteicams palīdzēt finanšu starpniekiem izstrādāt savas vides un sociālās sistēmas, kā arī mudināt finanšu starpniekus radīt tādus finanšu produktus, kas sekmēs Eiropas zaļā kursa īstenošanu.

4.1.3.   Finanšu starpnieka uzdevumi

Finanšu starpnieka uzdevumi un atbildības joma ir detalizēti aprakstīti 3. nodaļā.

4.1.4.   Investīciju komitejas uzdevumi (137)

Tiešu darbību gadījumā Investīciju komitejai lēmumu pieņemšanas procesā jāņem vērā īstenošanas partneru iesniegtā informācija atbilstīgi 4.2. nodaļas noteikumiem.

Investīciju komitejai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no īstenošanas partneriem par ilgtspējas aspektiem un pārbaudes rezultātiem, ja Investīciju komiteja uzskata, ka tā ir nepieciešama, vai ja Investīciju komiteja uzskata, ka pamatojums, kāpēc nav vajadzīga pārbaude, ir nepietiekams.

4.1.5.   Komisijas uzdevumi

Komisija sadarbībā ar īstenošanas partneriem pārraudzīs, vai šīs norādes tiek piemērotas konsekventi un saskaņoti fonda InvestEU politikas logos.

Komisija, izmantojot atbilstošas pārvaldības struktūras un saistītus dokumentus, informēs īstenošanas partnerus par ES politikas prioritāšu izstrādi un saistībām ilgtspējas jomā, kā arī to, kā tās ir atspoguļotas InvestEU.

Komisija atbild par šo norāžu atjaunināšanu, jo īpaši par vidusposma pārskatīšanā veicamā izvērtējuma rezultātu iekļaušanu. Tā atbild arī par šo norāžu atjaunināšanu ar visām attiecīgajām norisēm saistībā ar metodiku un tiesiskajā jomā, kas varētu uzlabot ilgtspējas pārbaudes piemērošanu vai atbalstīto finansēšanas un investīciju darbību ilgtspējas rādītājus.

4.1.6.   Kompetentās publiskā sektora iestādes (138)

Kompetentās publiskā sektora iestādes ir īpaša ieinteresēto personu kategorija, kas sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējas pārbaudes procesā, lai gan nav tiešā veidā iesaistīta. Kompetentajām publiskā sektora iestādēm ir jānodrošina tas, ka visi ekonomikas dalībnieki pareizi izpilda un ievēro tiesību aktu prasības. Tās atbild par tiesību aktu izpildi, visu vajadzīgo pārbaužu veikšanu, kā arī atļauju, licenču vai jebkāda cita veida piekrišanas izsniegšanu.

Dažos gadījumos kompetentās publiskā sektora iestādes principā varētu sniegt atbalstu projektu virzītājiem visā juridiskajā procesā. Tās varētu palīdzēt arī īstenošanas partneriem vai finanšu starpniekiem izprast projektu ietekmi uz vidi vai sociālo jomu, kā arī plašākā kontekstā saistībā ar kumulatīvo ietekmi uz šīm dimensijām.

4.2.    InvestEU process

Ilgtspējas pārbaudes rezultāti tiks iekļauti dažādās saistītās darba plūsmās un lēmumu pieņemšanas procesos. Šajā sadaļā ir paskaidrots, kā pārbaudi var pielāgot šiem citiem procesiem. Šajā sadaļā ir pievērsta uzmanība arī tieša un netieša finansējuma nošķiršanai. Tomēr ilgtspējas pārbaude ir tikai daļa no plašāka satvara, un visām no šīm norādēm izrietošām prasībām būtu jābūt saskaņotām ar vispārējiem procesiem, kas saistīti ar programmu InvestEU (139).

4.2.1.   Politikas pārbaude

Visām finansēšanas un investīciju darbībām tiks piemērota politikas pārbaude, un īstenošanas partneriem šajā sakarā Komisijai jāiesniedz politikas pārbaudes pieprasījuma veidlapa (140). Attiecībā uz EIB ir piemērojams 19. pants (procedūra). Procedūras mērķis ir nodrošināt, lai ierosinātā darbība kopumā atbilstu ES tiesību aktu prasībām (141) un ir saskaņā ar ES politikas mērķiem vai sekmē to īstenošanu, tostarp saistībā ar ilgtspēju. Investīciju komitejā iesniedz tikai darbības, kuras ir izturējušas politikas pārbaudi. Politikas pārbaude ir daļa no plašāka InvestEU finansēšanas un investīciju darbību iesniegšanas un apstiprināšanas procesa (142).

Tiešā finansējuma gadījumā politikas pārbaudi veic attiecībā uz atsevišķām investīcijām (investīciju projekti, vispārējas korporatīvas finanses utt.). Politikas pārbaudes veikšanas brīdī īstenošanas partneriem pieejamā informācija var liegt iespēju veikt padziļinātu novērtējumu vai visaptverošu InvestEU izvērtēšanu iespējamas ietekmes noteikšanai ilgtspējas jomā. Tāpēc īstenošanas partneris, darot maksimāli iespējamo, sniegs provizorisku informāciju par ierosinātajai darbībai piemērojamo tiesisko regulējumu trīs ilgtspējas dimensijās.

Politikas pārbaudes veikšanai iesniegtajai ar vidi un sociālajiem jautājumiem saistītajai informācijai būtu jābūt kodolīgai un jāsniedz Komisijai skaidrs priekšstats par juridiskajiem un regulatīvajiem aspektiem, kas attiecas uz projektu. Papildu informācija, ko varētu iesniegt, ciktāl iespējams, ietver: i) konkrētas ziņas par atrašanās vietu un tuvumā esošajām aizsargājamajām teritorijām, ii) ziņas par uzsāktu sabiedrisku apspriešanu un citas līdzīgas ziņas. Paredzams, ka īstenošanas partneris, pamatojoties uz šo informāciju, spēs noteikt piemērojamo tiesisko un normatīvo regulējumu, jo īpaši tad, ja uz projektu attiecas IVN direktīva vai ir piemērojami nozares tiesību akti (piemēram, Dzīvotņu direktīva, Ūdens pamatdirektīva, Rūpniecisko emisiju direktīva).

Apspriešanās laikā Komisija var sniegt komentārus par dažādu nozaru vai teritoriju īpatnībām vai par vides jomā esošo ES tiesību aktu piemērojamību. Sīkāka informācija par apspriešanās procesu tiks sniegta garantijas nolīgumā.

Apkopojot iepriekš izklāstīto, īstenošanas partneris politikas pārbaudes pieprasījuma veidlapā varētu sniegt šādu informāciju:

—	vispārīgs projektam piemērojamais tiesiskais un normatīvais regulējums, ciktāl to šajā posmā ir iespējams noteikt (143), atkarībā no projekta izstrādes pakāpes (piemēram, jebkādi ES, starptautiski vai valsts tiesību akti, kas attiecas uz trim dimensijām, ciktāl iespējams),

—	vai uz projektu attiecas IVN direktīvas piemērošanas joma – I vai II pielikums – un vai ir pieņemts IVN lēmums. Ja uz projektu attiecas II pielikums, – vai kompetentā iestāde ir pabeigusi izvērtēšanas procedūru un, ja tā ir pabeigta, vai ir nepieciešams IVN;

—	ja uz projektu attiecas pārskatītā IVN direktīva, – vai ir izpildīti attiecīgie noteikumi par klimata pārmaiņām,

—	attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams, atsauce uz Ūdens pamatdirektīvu, Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu, Rūpniecisko emisiju direktīvu utt.

4.2.2.   Garantijas pieprasījuma veidlapa

Tiešu darbību gadījumā, pamatojoties uz InvestEU izvērtēšanu, var konstatēt, ka pārbaude nav nepieciešama. Šajā gadījumā Investīciju komitejā būtu jāiesniedz pamatojums (sk. veidni 2. pielikumā).

Gadījumos, kad pārbaude ir vajadzīga, īstenošanas partnerim ir jāsagatavo kopsavilkums par ilgtspējas pārbaudi (144) attiecībā uz klimata, vides un sociālo dimensiju saskaņā ar norādēm. Šis kopsavilkums jāiesniedz kā garantijas pieprasījuma veidlapas pielikums. Šā kopsavilkuma veidne ir tā, par kuru panākta vienošanās apstiprināšanas procesa un InvestEU programmas pārvaldības kontekstā.

Kopsavilkumā būtu jāiekļauj kodolīga informācija par ierosinātā projekta ilgtspējas rādītājiem, un tā Investīciju komitejai palīdzēs gūt labāku izpratni par darbības profilu saistībā ar klimatu, vidi un sociālajiem jautājumiem. Kopsavilkumā būtu jāiekļauj informācija par attiecīgo(-ajām) dimensiju(-ām). Ja attiecībā uz vienu vai divām dimensijām nav jāveic pārbaude, šo informāciju iekļaus iepriekš minētajā pamatojumā.

Šā kopsavilkuma mērķis ir atainot: i) konstatēto ietekmi (negatīvu vai pozitīvu), ii) galvenos īstenotos pasākumus, un iii) atlikušos riskus (145) pēc ietekmes mazināšanas pasākumu ieviešanas. Tajā arī būtu jāpaskaidro, kāpēc šie atlikušie riski vai mazinātā ietekme ir pieņemami un ļauj turpināt finansēt projektu, kā arī atbilst programmas InvestEU mērķiem. Attiecīgos gadījumos būtu jāaptver arī izteikšana naudā un negatīvās un pozitīvās ietekmes (arī ekonomiskajā novērtējumā minēto ārējo faktoru) iekļaušana. Ieteicams neizmantot pārmērīgi tehnisku valodu. Tas palīdzēs uzrunāt plašu sabiedrību un sniegs Investīciju komitejai skaidru priekšstatu par ierosinātā projekta ilgtspējas statusu.

Sīkāki norādījumi par to, kādu informāciju varētu iekļaut ilgtspējas pārbaudes kopsavilkumā, ir sniegti 2. pielikumā.

4.2.3.   Rezultātu pārskats

Projekta ilgtspējas pārbaudes rezultāti jāiekļauj arī rezultātu pārskatā, kas tiks pievienots garantijas pieprasījuma veidlapai. Ilgtspējas pārbaude ir viens no aspektiem (no vairākiem citiem apsvērumiem), kas jāņem vērā tādu darbību novērtējumā, kurām ierosināts piešķirt ES garantiju. Konkrētas prasības un kritēriji attiecībā uz rezultātu pārskatu ir sniegti attiecīgajā deleģētajā aktā.

4.2.4.   Ziņošana Komisijai

InvestEU regulā ir iekļauti noteikumi saistībā ar ziņošanas un uzraudzības pienākumiem – sk. 17. un 28. pantu un III pielikumu.

Būtībā Komisijai ziņo par turpmāk minētajiem ilgtspējas pārbaudes procesa rezultātiem.

1.

Ilgtspējas pārbaudes kopsavilkums – par to jāziņo katru gadu kopā ar īstenošanas partneru ziņojumiem Komisijai par katru projektu, kuram piemēro pārbaudi (ex post), – tiešs finansējums. Infrastruktūras fondu gadījumā – katru gadu būtu jāiesniedz ilgtspējas pārbaudes kopsavilkuma vienkāršota versija (atbilstīgi pārējām ziņošanas prasībām, kas noteiktas īstenošanas partnera un fonda pārvaldnieka starpā, un atbilstīgi vispārējai darba plūsmai ziņošanas jomā). Šajā vienkāršotajā versijā būtu jāiekļauj vismaz informācija par darījuma veidu un nozari, apstiprinājums par atbilstību tiesību aktiem, konstatētā ietekme un ieviestie ietekmes mazināšanas pasākumi (atbilstoši vajadzībai), oglekļa dioksīda pēdas noteikšanai izmantotā metodika un, ja iespējams, ieteikumi pozitīvās programmas stiprināšanai.

2.

Visas būtiskās izmaiņas apstiprinātās darbības ilgtspējas profilā vai rezultātos, visi tiesvedības procesi, kas varētu tikt ierosināti, tiklīdz tie notiek, vai jebkādi galasaņēmēja pieļauti līguma pārkāpumi, ja finansējuma nolīgumā tika iekļautas nosacījumu izpildes klauzulas, tiklīdz tie notiek. Ja iespējams, varētu iekļaut arī informāciju par īstenotajiem koriģējošajiem pasākumiem. Tas ir nepieciešams tieša finansējuma gadījumā. Netieša finansējuma gadījumā īstenošanas partneriem būtu jāizmanto savi noteikumi un procedūras, un tiem nav jāsniedz ziņojumi Komisijai.

3.	Projekta radītais ikgadējais SEG emisiju daudzums, ja šīs emisijas pārsniedz robežvērtības, ko izmanto oglekļa dioksīda pēdas aprēķinam (tiks precizēts operatīvajās ziņošanas prasībās). Tas ir nepieciešams tieša finansējuma un infrastruktūras fondu gadījumā.

4.	Ikgadējais SEG emisiju samazinājums CO2 ekvivalenta tonnās – agregātlīmenī (tiks precizēts operatīvajās ziņošanas prasībās). Tas ir nepieciešams tieša finansējuma gadījumā.

5.	To projektu skaits, kuriem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām piemēro ar klimatu saistīto risku un neaizsargātības novērtējumu pilnā apmērā. Tas ir nepieciešams tieša finansējuma un infrastruktūras fondu gadījumā.

6.	Ja finansējumu nodrošina, izmantojot starpniekus, īstenošanas partneriem būtu jāziņo, cik daudziem finanšu starpniekiem ir ieviesta ESMS.

Sīkāka informācija par ziņošanas prasībām tiks sniegta garantijas nolīgumā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts) ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R0523&from=LV.

(2)  Šis dokuments neskar fonda InvestEU atbalstīto finansēšanas un investīciju darbību finansiālo stāvokli.

(3)  InvestEU izvērtēšana ir jēdziens, ko izmanto vienīgi šajās norādēs, un to nedrīkst sajaukt ar izvērtēšanu, kuru veic attiecīgās kompetentās iestādes, piemēram, IVN direktīvas un citu attiecīgo tiesību aktu kontekstā.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014. 65. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014L0024&from=EN.

(5)  Šo norāžu 1. pielikumā ir sniegts neizsmeļošs tādu tiesību aktu prasību saraksts, kuras attiecīgajos gadījumos ir jāņem vērā un jāizpilda. Piemērojamie tiesību akti var atšķirties atkarībā no darījumdarbības nozares un valsts.

(6)  Netiek gaidīts, ka īstenošanas partneri vai finanšu starpnieki aizstās kompetentās iestādes, kurām jāpanāk tiesību aktu prasību izpilde. Tiem būtu jāpārbauda, vai ir kāds apliecinājums par atbilstību tiesību aktiem, kas attiecīgos gadījumos var būt atļauja, piekrišana, pašdeklarācija utt.

(7)  https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv

(8)  https://unfccc.int/process-and-meetings/the-paris-agreement/the-paris-agreement

(9)  https://sdgs.un.org/goals

(10)  https://www.weforum.org/reports/the-global-risks-report-2018

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/52/ES.

(12)  Bez PVN.

(13)  Tas neskar īpašus atbalsttiesīguma kritērijus, kuri izstrādāti dažādiem produktiem.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(15)  Seši vides mērķi saskaņā ar Taksonomijas regulu ir: klimata pārmaiņu mazināšana; pielāgošanās klimata pārmaiņām; ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; piesārņojuma novēršana un kontrole; un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

(16)  Saskaņā ar šīm norādēm ilgtspējas pārbaude ir attiecināma uz visām darbībām, uz kurām attiecas InvestEU, neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas ES taksonomija.

(17)  Darbībām būtu jāizpilda atbalsttiesīguma kritēriji, kuri noteikti investīciju pamatnostādnēs, finanšu produktu specifikāciju pārskatā vai garantijas nolīgumā.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(20)  “Īpaši paredzēts” definēts kā uzbūvēts un iegādāts ar nepārprotamu nolūku galvenokārt pārvadāt vai uzglabāt fosilo kurināmo visa projekta darbības laikā (avots: EIB grupas Klimata bankas ceļvedis 2021.–2025. gadam).

(21)  Minimuma sociālie aizsargpasākumi arī ietver mērķi nodrošināt “atbilstību ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp principiem un tiesībām, kuri ir izklāstīti astoņās pamatkonvencijās un noteikti Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un Starptautiskajā cilvēktiesību hartā”. Tā kā vēl nav pieņemts lēmums par konkrētām atbilstības prasībām, šī daļa pagaidām neattiecas uz InvestEU darbībām.

(22)  To var īstenot galasaņēmēja pašdeklarācijas veidā. To var izdarīt arī, iekļaujot šīs atsauces līgumiskās vienošanās dokumentos attiecīgi: i) starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju; vai ii) vai starp īstenošanas partneri un finanšu starpnieku un starp finanšu starpnieku un galasaņēmēju.

(23)  ES tiesiskajā regulējumā (piemēram, kā noteikts Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN direktīvā), kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)) to dēvē arī par sabiedrības līdzdalības procesu (kas ietver piekļuvi informācijai un apspriešanās procesu) un tiesas pieejamību.

(24)  Termins “projekta darbinieki” attiecas uz: i) personām, kuras projekta virzītājs (tostarp projekta rosinātājs un projekta īstenošanas aģentūras) nodarbina vai ir tieši iesaistījis darbā noteiktā projektā (tiešiem darbiniekiem), un ii) personām, kuras nodarbinātas vai iesaistītas darbā ar trešo pušu starpniecību, lai veiktu projekta pamatfunkcijas neatkarīgi no atrašanās vietas (līgumdarbiniekiem). Turklāt, ja piegādes ķēdēs tiek konstatēti bērnu darba un/vai piespiedu darba riski, būtu jāveic to analīze un pārvaldība.

(25)  Līdz dienai, kad tiek veikta vidusposma pārskatīšana, ES taksonomija būs spēkā un tiks izstrādāti tehniskās izvērtēšanas kritēriji. Iespējams, tiks sniegti arī papildu norādījumi par to, kā piemērot šos kritērijus.

(26)  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12129-Revision-of-Non-Financial-Reporting-Directive

(27)  Saskaņā ar InvestEU regulas 8. panta 5. punktu “[f]inansēšanas un investīciju darbības [kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību] izvērtē, lai noskaidrotu, vai tām ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Ja minētajām darbībām ir šāda ietekme, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. (..) Projekti, kas neatbilst klimata mērķiem, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu”.

(28)  Papildu pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut vai samazināt atlikušo negatīvo ietekmi, ja tāda pastāv, vai “pozitīvas programmas” izskatīšana (t. i., pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot darbību rādītājus vides, sociālajā un klimata jomā).

(29)  Attiecībā uz ietekmi, kas minēta IVN ziņojumā, ja IVN process būs galvenais ilgtspējas pārbaudes elements. Sk. arī 2.4.3. nodaļu, kurā sniegti ieteikumi par projektiem zem robežvērtības.

(30)  Piemēram, tādu projektu apakškopai, kuriem nepieciešams IVN (I pielikumā minētie projekti vai iekļautie II pielikumā minētie projekti), ko veic saskaņā ar grozītās IVN direktīvas prasībām, klimatdrošināšanas rezultāts ir jāataino arī IVN ziņojumā.

(31)  Vides, klimata un/vai sociālās dimensijas novērtēšanā jāņem vērā arī saistītā/papildu infrastruktūra un iekārtas, kuras var uzskatīt par projekta neatņemamu sastāvdaļu vai bez kurām projekts nebūs dzīvotspējīgs, kā to parasti dara īstenošanas partneri iekšējās uzticamības pārbaudes ietvaros (sk., piemēram, EIB Vides un sociālās prakses rokasgrāmatu un ERAB vides un sociālo politiku). Daži vispārīgi norādījumi par šo tematu ir pieejami šajā vietnē: https://ec.europa.eu/environment/eia/pdf/Note%20-%20Interpretation%20of%20Directive%2085-337-EEC.pdf.

(32)  Norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā tiks publicēti 2021. gada pirmajā pusgadā.

(33)  Sk. arī metodiku, kas izstrādāta Eiropas finanšu iestāžu darba grupā jautājumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām (EUFIWACC): https://www.eib.org/attachments/press/integrating-climate-change-adaptation-in-project-development.pdf.

(34)  https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_project_carbon_footprint_methodologies_en.pdf

(35)  Starptautisko finanšu iestāžu SEG uzskaites darba grupa pašlaik izstrādā dokumentu, kas nodrošinās papildu labas prakses vadlīnijas un ko paredzēts publicēt 2021. gadā.

(36)  Parīzes nolīgums: https://unfccc.int/process-and-meetings/the-paris-agreement/the-paris-agreement.

(37)  Projekta cikla pārvaldība (PCP) ir projekta lietderīga un efektīva plānošana, organizēšana, koordinēšana un kontrole visos tā posmos – gan plānošanas un īstenošanas, gan arī darbības un dezekspluatācijas posmā.

(38)  Sk. arī EUFIWACC dokumentu (2016), kas pieejams šajā vietnē: http://www.eib.org/attachments/press/integrating-climate-change-adaptation-in-project-development.pdf.

(39)  Sk. sadaļu par izvērtēšanu. Projekti noteiktās nozarēs, piemēram, pilsētas transporta nozarē, bieži vien ir ietverti integrētas plānošanas dokumentā (piemēram, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānā), kura mērķis ir noteikt saskanīgu investīciju programmu.

(40)  Pastāv dažādas terminu “neaizsargātība” un “risks” definīcijas; sk., piemēram, IPCC AR4 (2007) attiecībā uz terminu “neaizsargātība” un IPCC SREX (2012) un IPCC AR5 (2014) attiecībā uz terminu “risks” (apdraudējuma rašanās varbūtības un tā seku apvienojums): http://ipcc.ch/.

(41)  Strukturētu pārskatu par klimata pārmaiņu rādītājiem un klimata pārmaiņu ietekmes rādītājiem (apdraudējumu) sk., piemēram, EVA ziņojumā Climate change, impacts and vulnerability in Europe 2016 (https://www.eea.europa.eu/publications/climate-change-impacts-and-vulnerability-2016), EVA ziņojumā Climate change adaptation and disaster risk reduction in Europe (https://www.eea.europa.eu/publications/climate-change-adaptation-and-disaster) un ETC CCA tehniskajā dokumentā Extreme weather and climate in Europe (2015) (http://cca.eionet.europa.eu/reports un https://www.eionet.europa.eu/etcs/etc-cca/products/etc-cca-reports/extreme-20weather-20and-20climate-20in-20europe, kā arī https://www.eea.europa.eu/soer-2020/intro (7. nodaļa), http://www.eea.europa.eu/soer-2015/europe/climate-change-impacts-and-adaptation).

(42)  Plašāku informāciju par ieteiktajām klimata modelēšanas prognozēm var atrast norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā.

(43)  Neaizsargātības pret klimata pārmaiņām novērtējumu var veikt salīdzinoši agrīnā projekta izstrādes cikla posmā, un atkarībā no projekta termiņa dažkārt lēmums īstenot detalizētu klimata riska novērtējumu var būt jāpieņem projekta virzītājam. Šādos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas par finansējumu novērtējumam var tikt piemērota neatkarīga pārbaude (vai iekšējā pārbaude, ko veic īstenošanas partneris).

(44)  Saskaņā ar ieteikumiem norādījumos par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā var būt atbilstoši investīcijas izvērtēt plašākā kontekstā. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī vides un sociālās sistēmas ar InvestEU investīciju finansējumu atbalstīto aktīvu tuvumā, kā arī šo aktīvu mijiedarbību ar minētajām sistēmām. Turklāt investīciju darbības var būtiski ietekmēt klimata pārmaiņu iedarbība uz citu infrastruktūru, kas atbalsta to pasākumus, tostarp saistītajām iekārtām. Tas norāda, ka ir svarīgi īstenot integrētu un starpnozaru pieeju, vērtējot klimata riskus un klimatnoturību plašākā ekosistēmu un sociālo sistēmu kontekstā.

(45)  Var būt arī tādi investīciju projekta elementi, kas tiek uzskatīti par nebūtiskiem, ja pielāgošanās pasākumu izmaksas pārsniedz risku novēršanas ieguvumus un labākā izvēles iespēja būtu nemēģināt novērst nebūtiskas infrastruktūras atteici noteiktos apstākļos. Tas ir arī riska pārvaldības veids.

(46)  Arvien palielinās literatūras daudzums un paplašinās pieredze saistībā ar pielāgošanās iespējām, novērtēšanu un plānošanu, un pieejami arī saistītie resursi konkrētām dalībvalstīm. Piemēram, ieinteresētie īstenošanas partneri varētu skatīt šādus avotus:

—	Climate-ADAPT (http://climate-adapt.eea.europa.eu/) par pielāgošanos; vietnē ir sniegti pielāgošanās pasākumu piemēri un gadījumu izpēte,

—	REGIO ĢD pētījums Climate change adaptation of major infrastructure projects: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/studies/2018/climate-change-adaptation-of-major-infrastructure-projects,

—	EVA ziņojums 8/2014 Adaptation of transport to climate change in Europe: http://www.eea.europa.eu/publications/adaptation-of-transport-to-climate,

—	EVA ziņojums 1/2019 Adaptation challenges and opportunities for the European energy system – Building a climate-resilient low-carbon energy system: https://www.eea.europa.eu/publications/adaptation-in-energy-system.

(47)  Šajās norādēs termina “mazināšana” nozīme ir atkarīga no konteksta attiecībā uz klimatdrošināšanu un pārbaudi vides aspektā. Piemēram, saistībā ar klimatdrošināšanu “mazināšana” attiecas uz cilvēku iejaukšanos nolūkā samazināt SEG emisijas vai uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus.

(48)  Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir definēts 2. panta 18. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.),

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2018.328.01.0001.01.LAV.

(49)  Tostarp drošas un aizsargātas autostāvvietas un ārējās robežas pārbaudes.

(50)  Projekti noteiktās nozarēs, piemēram, pilsētas transporta nozarē, bieži vien ir ietverti integrētas plānošanas dokumentā (piemēram, ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānā), kura mērķis ir definēt saskanīgu investīciju programmu. Katra atsevišķa investīcija vai projekts, kas ietverts šādās investīciju programmās, var nepārsniegt robežvērtības, tomēr var būt lietderīgi novērtēt SEG emisijas visas programmas līmenī, lai konstatētu tās kopējo būtisko ieguldījumu SEG mazināšanā.

(51)  Pasākumi attiecībā uz ceļu drošumu un kravu pārvadāšanas radītā trokšņa samazināšanai var būt atbrīvoti.

(52)  Kumulatīvās iedarbības dēļ dažu projektu neliels SEG emisiju apjoms var būt izšķirošs, lai klasifikācija tiktu mainīta no nebūtiskas ietekmes uz būtiskas ietekmes kategoriju, un līdz ar to tā ir jāuzskaita.

(53)  Ieteicams izmantot tādu pašu pieeju plānošanas posmā, piemēram, transporta nozarē, kad svarīgākie lēmumi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek pieņemti, izvēloties iespējas, kas saistītas ar tīkla darbības struktūru un veidu un politikas nostādņu atlasi.

(54)  Oglekļa pēdu var aprēķināt īstenošanas partneris, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no projekta virzītāja, vai arī to var pieprasīt veikt projekta virzītājam. Ja oglekļa pēdu nosaka projekta virzītājs, to ieteicams pārbaudīt īstenošanas partnerim vai neatkarīgam ārējam ekspertam. Oglekļa pēdu var noteikt arī neatkarīgs eksperts.

(55)  EIB, Project Carbon Footprint Methodologies for the Assessment of Project GHG Emissions and Emission Variations, 2020. gada jūlijs: https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_project_carbon_footprint_methodologies_en.pdf.

(56)  EIB grupas Klimata bankas ceļvedis 2021.–2025. gadam: https://www.eib.org/attachments/strategies/eib_group_climate_bank_roadmap_en.pdf. Jāņem vērā, ka tas attiecas uz mērķrādītāju sasniegšanas pilnajām neoficiālajām izmaksām visas ekonomikas ietvaros, nevis dažādu klimata politikas pasākumu (nodokļu, atļauju, noteikumu, standartu u. c.) tiešajām vai netiešajām izmaksām.

(57)  Ja tiek izmantotas lielākas oglekļa izmaksas, tas ir pienācīgi jāpamato ar stabilu metodiku, kas balstās uz starptautiski pieņemtiem principiem.

(58)  Šajās norādēs termins “zeme” attiecas arī uz augsni.

(59)  Dabas kapitāla koalīcijas sniegtā definīcija.

(60)  Saskaņā ar Komisijas norādījumiem par ekosistēmu un to pakalpojumu iekļaušanu lēmumu pieņemšanā, SWD(2019) 305 final.

(61)  Plašāka informācija par uzdevumiem un atbildības jomām sniegta 4.1. nodaļā.

(62)  Arī pieprasot galasaņēmējiem atbilstības deklarācijas.

(63)  Kad īstenošanas partneri sāk sadarbību ar projekta virzītāju, joprojām var norisināties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšana. Tas var nozīmēt, ka sākotnēji īstenošanas partneri var noteikt tikai projektam piemērojamo tiesisko regulējumu un ka ar vidi saistītu lēmumu pieņemšana var norisināties paralēli vispārējam uzticamības pārbaudes procesam, bet atbilstību var pārbaudīt turpmākos posmos.

(64)  Daudzkomponentu projektu gadījumā atbilstība tiesību aktiem tiek pārbaudīta katram komponentam tā izstrādes gaitā. Dažos gadījumos iepriekš izpildāmos nosacījumus varētu piemērot katrai izmaksai, kas attiecas uz konkrēto projekta komponentu. Šī prasība neattiecas uz pētījumiem projektu izstrādei un ar šiem pētījumiem saistītām izmaksām.

(65)  Ja, pamatojoties uz tādu lēmumu pieņemšanas rezultātiem, kas saistīti ar vidi, rodas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo īstenošanas partnera novērtējumu, pārbaude būtu jāveic atkārtoti, lai tiktu ņemtas vērā šīs izmaiņas. Par to būtu jāziņo Komisijai saskaņā ar 4.2. nodaļas noteikumiem.

(66)  Informāciju par kārtību, kādā paredzēta šī apspriešanās ar Komisiju, sk. 4. nodaļā.

(67)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).

(68)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A31992L0043&qid=1623316159278.

(69)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147&qid=1623316388946.

(70)  Saskaņā ar Komisijas norādījumiem par aizsardzības mērķu noteikšanu (2012) teritorijai specifiski aizsardzības mērķi nosaka stāvokli, kādā jāsaglabā teritorijā sastopamie dzīvotņu veidi un sugas, lai teritorija varētu dot ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanā – panākt šo sugu un dzīvotņu veidu labvēlīgu aizsardzības statusu valsts, bioģeogrāfiskajā vai Eiropas līmenī (sk. direktīvas 2. panta 2. punktu).

(71)  Direktīvas 6. panta 3. punkts attiecas arī uz īpašām aizsargājamām teritorijām, kas klasificētas saskaņā ar Putnu direktīvas 4. pantu.

(72)  https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/art6/form_art_6_4_en.doc

(73)  https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/art6/natura_2000_assess_en.pdf

(74)  Ūdens pamatdirektīvas atbilstības pārbaudes konstatējums liecina, ka ar direktīvu ir sekmīgi izveidota pārvaldības sistēma integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai vairāk nekā 110 000 ūdensobjektos Eiropas Savienībā, palēninot ūdens stāvokļa pasliktināšanos un samazinot ķīmisko piesārņojumu.

Tomēr direktīvas īstenošana ir būtiski aizkavējusies, un mazāk nekā puse ES ūdensobjektu ir labā stāvoklī, lai gan mērķu sasniegšanas termiņš bija 2015. gads, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

(75)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(76)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24 novembris) ar rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(77)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19 novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(78)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4 jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(79)  Darbībām, kurām jāveic IVN, vai darbībām, kuras tika atbrīvotas no nepieciešamības veikt IVN, paredzot ietekmes mazināšanas pasākumus.

(80)  Īstenošanas partneri var pielāgot nodrošinātos kontrolsarakstus atbilstoši konkrēta projekta vai projektu kategorijas prasībām.

(81)  Jo īpaši sk. 4.3. nodaļu “Vides stāvokļa uzlabošana, aizsardzība un riska novēršana”.

(82)  Tomēr šīs vienības vērtības var atšķirties to noturības un pieņemšanas ziņā. Piemēram, esošu vienības vērtību izmantošana kaitējuma izmaksām, kas saistītas ar palielinātām emisijām gaisā un troksni, mūsdienās Eiropas Savienībā ir pieņemta un nostiprinājusies prakse. Turpretim esošās vienības vērtības saistībā ar ietekmi uz ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību tiek izmantotas retāk, jo tās tiek uzskatītas par attiecināmām uz konkrētu vietu.

(83)  Šajā ziņā būtiskākie sociālie principi un standarti ir noteikti ES līgumos un Pamattiesību hartā, kā arī dažādās direktīvās, kuras dalībvalstīm ir pienākums transponēt attiecīgajās valsts tiesību sistēmās.

(84)  InvestEU galvenokārt atbalstīs darbības ES. Tomēr atsevišķos gadījumos var būt iesaistītas kaimiņvalstis (piemēram, pārrobežu vai tamlīdzīgos projektos). Šajos atsevišķajos gadījumos projektu virzītājiem būs jāņem vērā sociālie aspekti, ievērojot attiecīgo ES tiesību aktu garu un principus.

(85)  Šādi pierādījumi var būt visu attiecīgo juridisko atļauju, lēmumu, atzinumu kopijas vai, ja tādu nav, projekta virzītāja pašdeklarācija par atbilstību attiecīgajām tiesību aktu prasībām.

(86)  Sk. 3. pielikumu.

(87)  Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES.

(88)  Dažos gadījumos atsevišķi indivīdi vai grupas ir neaizsargāti, atstumti, sistemātiski diskriminēti vai izslēgti viņu sociālekonomisko iezīmju dēļ. Šādas iezīmes cita starpā ir dzimums, dzimumorientācija, dzimumidentitāte, etniskā piederība, kasta, pirmiedzīvotāju vai sociālā izcelsme, vecums, invaliditāte, reliģija vai ticība, politiskais vai jebkurš cits viedoklis, aktīvisms, piederība pie arodbiedrības vai jebkura cita veida darbinieku organizācijas, tautība, valoda, civilais vai ģimenes stāvoklis, izglītība un/vai rakstpratība, veselības stāvoklis, migranta/bēgļa statuss, piederība pie minoritātes vai ekonomiskais stāvoklis (ienākumu un pakalpojumu pieejamības ziņā).

(89)  Arī iedzīvotāju fiziska pārvietošana un ekonomiska izstumšana.

(90)  ES tiesiskajā regulējumā (piemēram, Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) to dēvē arī par sabiedrības līdzdalības procesu (kas ietver piekļuvi informācijai un apspriešanās procesu).

(91)  Primārie piegādātāji ir piegādātāji, kuri tieši projektam pastāvīgi piegādā preces vai materiālus, kas nepieciešami projekta pamatfunkciju izpildei.

(92)  Jo īpaši projektos, kas saistīti ar darbībām ārpus ES, starptautisko piegādes ķēžu dēļ.

(93)  Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 153. pantu, ir pieņemti daudzi ES pasākumi saistībā ar darba drošību un veselības aizsardzību. Eiropas direktīvas ir juridiski saistošas, un dalībvalstīm tās jātransponē valsts tiesību aktos. Papildu informācija par darba drošību un veselības aizsardzību ir pieejama arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD tīmekļa vietnē.

(94)  Tādu projektu gadījumā, kuriem veic IVN, daži no šiem aspektiem (tostarp tie, kas attiecas uz ietekmi un riskiem, kas saistīti ar sabiedrību un sabiedrības veselību un drošumu) var tikt aplūkoti atļauju piešķiršanas procesā, un informāciju par attiecīgo jautājumu var iekļaut IVN ziņojumā, ja tas būs pieejams šajā posmā.

(95)  Sk. definīciju 84. zemsvītras piezīmē.

(96)  Pirmiedzīvotāju tautas, kas dzīvo Eiropas Arktikā, ir sāmi un inuīti (kalaalīti). Konkrēti, sāmi dzīvo polārajos apgabalos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Krievijas ziemeļrietumos, ņenci, evenki un čukči dzīvo Krievijā, savukārt inuīti (kalaalīti) – Grenlandē. Pirmiedzīvotāji var būt arī Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās.

(97)  FAO ir izstrādājusi BIAP labas prakses rokasgrāmatu: https://www.refworld.org/pdfid/57fdec864.pdf.

(98)  Saskaņā ar Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2010.–2020. gadam. Laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam tiks pieņemta jauna stratēģija.

(99)  https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/gender-equality/gender-equality-strategy_lv

(100)  5. ilgtspējīgas attīstības mērķis “Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm”.

(101)  Ieinteresētās personas ir personas un/vai kopienas: i) kuras tieši un netieši ietekmē projekts, tostarp viņu likumīgie pārstāvji; ii) kam ir interese par projektu un/vai spēja pozitīvi vai negatīvi ietekmēt tā iznākumu un iii) kas piedalās projektā: a) iestādes, grupas un personas, kurām projektā ir dažādi uzdevumi; un b) projekta darbaspēks. To dēvē arī par “attiecīgo sabiedrības daļu”, kā definēts ES tiesiskajā regulējumā (piemēram, Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).

(102)  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (zināma kā Orhūsas konvencija): https://unece.org/DAM/env/pp/documents/cep43e.pdf. Termina “vides informācija” definīciju sk. 1. pielikumā.

(103)  Jo īpaši ar primāriem piegādātājiem.

(104)  Ietekmes mazināšanas pasākumu piemēri ir sniegti “Vadlīnijās attiecībā uz investīciju un finansēšanas darbību sociālās ilgtspējas pārbaudi”.

(105)  Saskaņā ar IAIA ietekmes novērtēšanas starptautiskajiem principiem:

http://www.socialimpactassessment.com/documents/IAIA%202015%20Social%20Impact%20Assessment%20guidance%20document.pdf.

(106)  Skaitīšanā būtu jāiekļauj zaudējumu uzskaite (aktīvi, piekļuve resursiem vai pakalpojumiem utt.), sīks mērījumu apsekojums un zaudēto aktīvu novērtējums, un tajā jāietver visi skartie iedzīvotāji.

(107)  Sociālekonomisko bāzes apsekojumu var iegūt no izlases veida apsekojuma, un tam ir izšķiroša nozīme, nosakot skarto personu pašreizējo sociālekonomisko, kultūras un politisko profilu, to vispārējo noturību vai neaizsargātību un attiecīgās ietekmes pakāpes un veidus.

(108)  Sīkāku informāciju sk. 3. pielikumā.

(109)  2017. gadā 22,4 % ES iedzīvotāju joprojām bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, tostarp 24,9 % no visiem bērniem Eiropā, 23,3 % sieviešu, no kurām 18,2 % bija vecākas par 65 gadiem. Apmēram 7 % no visiem eiropiešiem joprojām dzīvoja smagā materiālā trūkumā, un šis rādītājs varētu pieaugt pandēmijas ekonomisko seku dēļ.

(110)  2.7. nodaļā sniegtā informācija arī varētu būt noderīga, novērtējot projekta virzītāja spējas.

(111)  Ir vērts atzīmēt, ka šie rīki ne vienmēr ir cits cita alternatīva, un tos var izmantot arī kā papildinājumu. Piemēram, MCA var izmantot, lai pārbaudītu stratēģiskās iespējas projekta cikla sākotnējā posmā. Kad stratēģiskā iespēja ir noteikta, izmantojot CBA/CEA/LCA, var veikt konkrētu tehnisko risinājumu salīdzinājumu.

(112)  Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/207 (OV L 38, 13.2.2015., 1. lpp.) paredzēja standarta sociālās diskonta likmes (5 % kohēzijas dalībvalstīm un 3 % citām dalībvalstīm), kas joprojām ir noderīga atsauce laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Līdzīgas vērtības ir ieteiktas arī Komisijas 2014. gada CBA rokasgrāmatā. Daži attiecīgās labās prakses piemēri tiks aprakstīti arī gaidāmajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā (EAV), kuru REGIO ĢD sagatavo sadarbībā ar citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un ar JASPERS atbalstu.

(113)  Sk. https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/cba_guide.pdf.

(114)  Sk. https://www.eib.org/attachments/thematic/economic_appraisal_of_investment_projects_en.pdf.

(115)  Sk. https://www.ebrd.com/news/publications/institutional-documents/methodology-for-the-economic-assessment-of-ebrd-projects-with-high-greenhouse-gasemissions.html.

(116)  Sk. https://www.nib.int/filebank/a/1332328414/506da9436eb1c0d4ec17b8b5a929d820/56-Sustainability_Policy_Guidelines-2012.pdf.

(117)  Vides ģenerāldirektorāta sagatavotajā Tehniskajā atbalsta dokumentā par investīciju vides aspektu pārbaudi ir sniegts pārskats par vienības vērtībām, lai atvieglotu ieguvumu pārneses pieeju monetārajā aprēķinā. Daļa informācijas un atsauces uz atbilstošo literatūru ir sniegtas arī Eiropas Komisijas CBA rokasgrāmatā. Turklāt gaidāmajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā, ko Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts sagatavos ar JASPERS atbalstu, ir ilustrēta ietekmes uz vidi ekonomiskā novērtējuma labā prakse vairākās izvēlētajās nozarēs.

(118)  Izmantojot izvēlēto diskonta likmi, kas jāapraksta un jāpamato ilgtspējas pārbaudes dokumentos.

(119)  Tas ir darījums, kuram nav noteiktas, konkrētas darbības jomas, bet tas ir vairāk paredzēts uzņēmuma pašreizējā finansējuma nodrošināšanai, lai segtu tā īstermiņa darbības vajadzības (piemēram, apgrozāmā kapitāla līnijas).

(120)  To var izdarīt, pārbaudot informāciju plašsaziņas līdzekļos, NVO ziņojumus un tīmekļa vietnes, sociālos plašsaziņas līdzekļus, publiski pieejamās datubāzes utt. Ieteicams aplūkot pēdējos piecus gadus (ja tas nav iespējams, jāietver vismaz pēdējie divi gadi).

(121)  Nozares, kas iekļautas ETS, ir norādītas ETS direktīvas I pielikumā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02003L0087-20200101&qid=1604659666744&from=EN#tocId68.

(122)  Plašāku informāciju par finanšu starpniekiem, kas varētu būt iesaistīti sk. investīciju pamatnostādnēs (2.3.1., 6.1.2.1., 6.2.2.1., 6.3.2.1. un 6.4.2.1. nodaļā).

(123)  Attiecībā uz Investīciju komitejā iesniegto informāciju.

(124)  Izņemot sadaļu par infrastruktūras fondiem, kur tiks izmantots termins “projekts” vai “investīciju darbība”.

(125)  Risks šajā sadaļā attiecas uz vides un sociālajiem aspektiem, nevis finanšu risku. Indikatīvus norādījumus par vides un sociālo risku iedalījumu kategorijās skatīt ERAB Vides un sociālo risku kategoriju sarakstā: https://www.ebrd.com/who-we-are/our-values/environmental-emanual-toolkit.html.

(126)  Laikā, kad tiek veikta finanšu starpnieka uzticamības pārbaude, galasaņēmēji nav zināmi.

(127)  Kā sīkāk paskaidrots 2. nodaļā.

(128)  ESMS ir definēta kā politikas pasākumu, procesu un prakšu kopums, kas ir piemērots, lai noteiktu, novērtētu, pārvaldītu un uzraudzītu vides, klimata un sociālos riskus un ietekmi saistībā ar pamatā esošajiem projektiem vai darbībām, kuras finansē attiecīgais finanšu starpnieks.

(129)  Informācijas pieprasījumam ir jābūt samērīgam ar pamatā esošajiem projektiem, un saistībā ar to jāņem vērā visas juridiskās un konfidencialitātes saistības.

(130)  Saistībā ar fonda pārvaldnieka spēju veikt pamatā esošo projektu novērtējumu saskaņā ar šajās norādēs izklāstītajiem ilgtspējas pārbaudes principiem un mērķiem un atbilstīgi īstenošanas partnera standartiem un iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

(131)  Papildu norādījumus sk. arī 2.2. nodaļā.

(132)  Piemēram, IVN procesa kontekstā gadījumos, kad ir noteikti būtiski klimata riski, fonda pārvaldniekam ir jāpārbauda, vai projekta virzītājs ir ieviesis IVN ziņojumā vai izvērtēšanas lēmumos norādītos ietekmes mazināšanas pasākumus.

(133)  Sīkāku informāciju sk. 2.3.2. nodaļā.

(134)  Ieteicams arī pienācīgi ņemt vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā izklāstītos principus.

(135)  Vairāk norāžu par pozitīvo programmu var skatīt 2. nodaļā un 3. pielikumā.

(136)  Nozares, kas iekļautas ETS, ir norādītas ETS direktīvas I pielikumā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02003L0087-20200101&qid=1604659666744&from=LV#tocId68.

(137)  Investīciju komitejai piemērojamie noteikumi un procedūras, kā arī apstiprināšanas process neietilpst šo norāžu tvērumā. Šajā dokumentā iekļautās informācijas mērķis ir sniegt pārskatu par pārbaudes rezultātiem saistībā ar dažādiem posmiem vai ieinteresētajām personām, tomēr dokuments ir vienīgi informatīvs.

(138)  Šī sadaļa ir iekļauta vienīgi nolūkā apliecināt kompetento iestāžu nozīmīgo lomu. Tā nekādā veidā nav paredzēta papildu pārbaudes prasību noteikšanai īstenošanas partneriem.

(139)  Garantijas nolīgumā tiks iekļauti konkrēti pienākumi.

(140)  Saskaņā ar InvestEU regulas 22. pantu.

(141)  Atbilstība tiesību aktiem šajā gadījumā nozīmē vispārēju atbilstību un neattiecas uz atbilstību tiesību aktiem saistībā ar pārbaudes procesu, kas ir sīki aprakstīts 2. un 3. nodaļā.

(142)  Ir jāievēro vispārējais InvestEU vajadzībām izstrādātais process, kā paskaidrots atsevišķā darba plūsmā saistībā ar iesniegšanas un apstiprināšanas procesu.

(143)  Tiek sagaidīts, ka īstenošanas partneris norādīs, kas attiecīgajā brīdī, darot maksimāli iespējamo, ir visai iespējams.

(144)  Publicēšanas nolūkos attiecīgā gadījumā tiks pienācīgi ņemti vērā noteikumi un prakses attiecībā uz konfidenciālu un komerciāli sensitīvu informāciju.

(145)  Atlikušie riski jāizklāsta tikai tādu projektu gadījumā, attiecībā uz kuriem jāveic IVN, un ja tos aprēķina kompetentās iestādes.