Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 242/01)

Jaunākā publikācija

OV C 228, 14.6.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 217, 7.6.2021.

OV C 206, 31.5.2021.

OV C 189, 17.5.2021.

OV C 182, 10.5.2021.

OV C 180, 10.5.2021.

OV C 163, 3.5.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 6. janvārīDeutsche Post AG iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 11. novembra spriedumu lietā T-25/20 Deutsche Post/EUIPO – Pošta Slovenije (Stilizēta radziņa attēls)

(Lieta C-5/21 P)

(2021/C 242/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Post AG (pārstāvis: M. Viefhues, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Pošta Slovenije d.o.o.

Ar 2021. gada 5. maija rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Deutsche Post AG pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 18. janvārīDermavita Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2020. gada 18. novembra spriedumu lietā T-643/19 Dermavita/EUIPO – Allergan Holdings France (“JUVEDERM ULTRA”)

(Lieta C-26/21 P)

(2021/C 242/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dermavita Co. Ltd (pārstāvji: D. Todorov, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Allergan Holdings France SAS

Ar 2021. gada 4. maija rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Dermavita Co. Ltd pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. februārī iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – E.K., S.K./D.B.P.

(Lieta C-80/21)

(2021/C 242/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāji: E.K., S.K.

Atbildētājs: D.B.P.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru tiesa nekonstatē negodīgo raksturu līguma noteikumam kopumā, bet tikai – tā daļai, kas nosaka tā negodīgumu, un tā rezultātā šis noteikums daļēji rada sekas?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru pēc līguma noteikuma, bez kura līgums nevarētu būt spēkā, negodīguma konstatēšanas, interpretējot līgumslēdzēju gribas izpausmi, tiesa var grozīt pārējo līguma daļu tā, lai novērstu patērētājam izdevīga līguma spēkā neesamību?

---

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. februārī iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – B.S., W.S./M.

(Lieta C-81/21)

(2021/C 242/05)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāji: B.S., W.S.

Atbildētājs: M.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru pēc līguma noteikuma negodīgā rakstura konstatēšanas, kas neizraisa līguma spēkā neesamību, tiesa var aizstāt to ar dispozitīvu valsts tiesību normu?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru pēc līguma noteikuma negodīga rakstura konstatēšanas, kas izraisa līguma spēkā neesamību, tiesa var to aizstāt ar dispozitīvu valsts tiesību normu, lai novērstu līguma spēkā neesamību, lai gan patērētājs piekrīt līguma spēkā neesamības atzīšanai?

---

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. februārī iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – B.S., Ł.S./M.

(Lieta C-82/21)

(2021/C 242/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāji: B.S., Ł.S.

Atbildētājs: M.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1) (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī līdzvērtības, efektivitātes un tiesiskās drošības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru patērētāja prasībai atmaksāt summas, kuras nepamatoti samaksātas, pamatojoties uz līgumā, kas noslēgts starp patērētāju un pārdevēju vai piegādātāju, ietvertiem negodīgiem līguma noteikumiem, noilguma termiņš ir desmit gadi, kurš sākas patērētāja katra maksājuma veikšanas dienā arī gadījumā, kad patērētājs nezināja par šī noteikuma negodīgo raksturu?

---

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. martā iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) – SIA “Ogres HES”/Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija

(Lieta C-152/21)

(2021/C 242/07)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Pieteicēja un kasācijas pretsūdzības iesniedzēja: SIA “Ogres HES”

Atbildētāja un kasācijas sūdzības iesniedzēja: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Citas lietas dalībnieces: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai publiskajam tirgotājam noteikto pienākumu iepirkt no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, elektroenerģiju par cenu, kura ir augstāka par tirgus cenu, izmantojot galapatērētājam uzlikto pienākumu veikt patēriņam proporcionālus maksājumus, ir jāuzskata par valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē?

2)

Vai koncepts “elektroenerģijas tirgus liberalizācija” interpretējams tādējādi, ka liberalizācija atzīstama par notikušu jau pastāvot atsevišķiem brīvās tirdzniecības elementiem, piemēram, publiskā tirgotāja noslēgti līgumi ar piegādātājiem no citām dalībvalstīm? Vai var uzskatīt, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija sākas jau tad, kad tiesību normas piešķir tiesības elektroenerģijas lietotāju daļai (piemēram, pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas lietotājiem vai sadales sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji) mainīt elektroenerģijas tirgotāju? Kā elektroenerģijas tirgus regulācijas attīstība Latvijā ietekmē elektroenerģijas ražotājiem sniegtā atbalsta novērtējumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta kontekstā (atbildi uz pirmo jautājumu), jo īpaši par situāciju līdz 2007. gadam?

3)

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu norāda, ka elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, vai tas, ka pieteicēja šobrīd darbojas liberalizētā elektroenerģijas tirgū un atlīdzinājuma izmaksa šobrīd radītu pieteicējai priekšrocības salīdzinājumā ar citiem attiecīgajā tirgū esošajiem komersantiem, padara zaudējuma atlīdzinājumu par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē?

4)

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu norāda, ka elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā paredzētā valsts atbalsta pārbaudes kontekstā uzlūkojams pieteicējas prasījums par zaudējumu, kas radušies likumā noteiktas tiesības saņemt paaugstinātu samaksu par saražoto elektroenerģiju nepilnīgas izpildes dēļ, atlīdzinājumu – kā prasījums par jauna valsts atbalsta piešķiršanu vai kā prasījums par iepriekš nesaņemtās valsts atbalsta daļas izmaksu?

5)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir, ka tas vērtējams pagātnes apstākļu kontekstā kā prasījums par iepriekš nesaņemtās valsts atbalsta daļas izmaksu, vai no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punka izriet, ka šobrīd, lemjot par minētā valsts atbalsta izmaksu, ir jāanalizē aktuālā situāciju tirgū un jāņem vērā spēkā esošos tiesību aktus (tostarp aktuālie ierobežojumi pārkompensācijas novēršanai)?

6)	Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta interpretācijā ir piešķirama nozīme tam, ka vēja elektrostacijām, atšķirībā no hidroelektrostacijām, pagātnē tika nodrošināta pilna atbalsta saņemšana?

7)	Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta interpretācijā ir piešķirama nozīme tam, ka šobrīd zaudējumu atlīdzinājumu saņems tikai daļa no nepilna apmēra atbalstu saņēmušajām hidroelektrostacijām?

8)

Vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (1) 3. panta 2. punkts un 7. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ņemot vērā atbalsta apmēru, par kuru izskatāmajā gadījumā ir strīds, proti, ka tas nepārsniedz de minimis atbalstam noteikto robežlielumu, var uzskatīt, ka uz strīdus atbalstu ir attiecināmi de minimis atbalstam paredzētie kritēriji? Vai Regulas 1407/2013 5. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka konkrētajā gadījumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas lēmumā SA.43140 ietvertos nosacījumus pārkompensācijas novēršanai, konkrēto zaudējumu atzīšana par de minimis atbalstu var novest pie nepieļaujamas kumulācijas veidošanās?

9)

Ja izskatāmajā lietā ir konstatējama valsts atbalsta piešķiršana/izmaksa, vai Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (2), 1. panta “b” un “c” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādi apstākļi kā šajā lietā konstatētie atbilst jaunam, nevis pastāvošam valsts atbalstam?

10)

Ja atbilde uz devīto jautājumu ir apstiprinoša, vai, apsverot pieteicējas gadījuma atbilstību Regulas 2015/1589 1. panta “b” apakšpunkta “iv” apakšpunktā norādītajam pastāvošā atbalsta veidam, Regulas 2015/1589 17. panta 2. punkta izpratnē par noilguma sākuma brīdi ir atzīstama tikai atbalsta faktiskā izmaksas diena?

11)

Ja ir konstatējama valsts atbalsta piešķiršana/izmaksa, vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts un Regulas 2015/1589 2. panta 1. punkts un 3. pants ir interpretējams tādējādi, ka par atbilstošu ir atzīstama tāda valsts atbalsta paziņošanas kārtība kā izskatāmajā gadījumā, kad valsts tiesa apmierina pieteikumu par zaudējumu atlīdzinājumu ar priekšnoteikumu, ka ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums, kas atļauj šādu atbalstu, un uzdod Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas iesniegt Eiropas Komisijai attiecīgu komercdarbības atbalsta paziņojumu?

12)

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta interpretācijā ir piešķirama nozīme tam, ka zaudējumu atlīdzinājums tiek pieprasīts no valsts iestādes (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas), kam vēsturiski šie izdevumi nav bijuši jāsedz, kā arī tam, ka attiecīgās valsts iestādes budžetu veido regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju samaksātās valsts nodevas, kas izmantojamas vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai?

13)

Vai tāda zaudējumu atlīdzināšanas kārtība kā izskatāmajā gadījumā ir saderīga ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos ietvertajiem principiem regulējamām nozarēm, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (3), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK (4), 12. pantu un preambulas 30. apsvērumu?

---

(1)  OV 2013, L 352, 1. lpp.

(2)  OV 2015, L 248, 9. lpp.

(3)  OV 2002, L 108, 21. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nod., 29. sēj., 337. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV 2009, L 337, 37. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 11. martā iesniedza Conseil d'État (Beļģija) – Pesticide Action Network Europe, Nature et Progrès Belgique ASBL, TN/État belge, représenté par le Ministre des Classes moyennes, des Indépendants, des P.M.E., de l’Agriculture et de l’Intégration sociale, chargé des Grandes villes

(Lieta C-162/21)

(2021/C 242/08)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pesticide Action Network Europe, Nature et Progrès Belgique ASBL, TN

Atbildētāja: État belge, ko pārstāv Ministre des Classes moyennes, des Indépendants, des P.M.E., de l’Agriculture et de l’Intégration sociale, chargé des Grandes villes

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK)Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), 53. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ar to ir atļauts konkrētos apstākļos piešķirt atļauju apstrādāt, pārdot vai sēt ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātas sēklas?

2)	Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai iepriekš minēto 53. pantu konkrētos apstākļos drīkst piemērot augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur darbīgās vielas, kuru laišana pārdošanā vai lietošana Eiropas Savienības teritorijā ir ierobežota vai aizliegta?

3)	Vai iepriekš minētajā 53. pantā minētie “īpašie apstākļi” ir attiecināmi uz situācijām, kurās apdraudējums nav drošs, bet tikai ticams?

4)	Vai iepriekš minētajā 53. pantā minētie “īpašie apstākļi” ir attiecināmi uz situācijām, kurās apdraudējums ir paredzams, parasts un pat ciklisks?

5)

Vai regulas 53. pantā lietotā vārdkopa [apdraudējumus, kuru] “nevar novērst ar citiem pieņemamiem līdzekļiem” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to, ņemot vērā regulas 8. apsvēruma formulējumu, ir piešķirta vienāda nozīme augstas cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības pakāpes nodrošināšanai, no vienas puses, un Kopienas lauksaimniecības konkurētspējas saglabāšanai, no otras puses?

---

(1)  OV 2009, L 309, 1.lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 17. martā iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – Harman International Industries/AB SA

(Lieta C-175/21)

(2021/C 242/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Harman International Industries

Atbildētāja: AB SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 36. panta otrais teikums, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 15. panta 1. punktu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otro teikumu [daļu], ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalstu tiesu praksi, saskaņā ar kuru tiesas:

—	apmierinot preču zīmes īpašnieka prasījumu aizliegt ar Eiropas Savienības preču zīmi apzīmēto preču ievešanu, laišanu tirgū, piedāvāšanu, importēšanu, reklāmu, uzdot izņemt šīs preces no tirgus vai uzdot iznīcināt tās,

—

lemjot nodrošinājuma procedūrā par tādu preču arestu, kas apzīmētas ar Eiropas Savienības preču zīmi, nolēmumos atsaucas uz “priekšmetiem, ko preču zīmes īpašnieks nav laidis tirgū vai nav piekritis laist tirgū Eiropas Ekonomikas zonā” – kā rezultātā konstatējums pat to, uz kuriem ar ES preču zīmi apzīmētajiem priekšmetiem attiecas iepriekšminētie rīkojumi vai aizliegumi (t.i., konstatējums par to, kurus priekšmetus preču zīmes īpašnieks nav laidis tirgū vai nav piekritis laist tirgū Eiropas Ekonomikas zonā), ņemot vērā sprieduma vispārīgo formulējumu, ir jāveic izpildes institūcijai, kura, veicot iepriekš minētos konstatējumus, balstās uz preču zīmes īpašnieka paziņojumiem vai tā sniegtajiem rīkiem (tostarp IT rīkiem un datubāzēm), savukārt iepriekšminēto izpildes institūcijas konstatējumu apstrīdēšana parastajā tiesvedībā ir izslēgta vai ierobežota, ņemot vērā to tiesiskās aizsardzības līdzekļu raksturu, kas ir pieejami atbildētājam nodrošinājuma procedūrā un izpildes procedūrā?

---

(1)  OV 2017, L 154, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. martā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – absoluts–bikes and more– GmbH & Co. KG/the–trading–company GmbH

(Lieta C-179/21)

(2021/C 242/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: absoluts–bikes and more– GmbH & Co. KG

Atbildētāja revīzijas tiesvedībā: the–trading–company GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai tikai tas, ka pastāv ražotāja garantija, ir pietiekami, lai būtu jāpilda Direktīvas 2011/83/ES (1) 6. panta 1. punkta m) apakšpunktā paredzētās informēšanas prasības?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta m) apakšpunktā paredzētās informēšanas prasības ir jāpilda, ja tirgotāja piedāvājumā ir tikai norāde par ražotāja garantiju, vai arī tās ir jāpilda, ja patērētājam norāde ir viegli konstatējama? Vai informēšanas prasības pastāv arī tad, ja patērētājam ir viegli konstatējams tas, ka tirgotājs dara pieejamu tikai ražotāja informāciju par garantiju?

3)

Vai saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta m) apakšpunktu nepieciešamajai informācijai par to, vai un ar kādiem nosacījumiem ir pieejama ražotāja garantija, ir jāietver tāda pati informācija kā garantijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (2) vai arī ir pietiekami norādīt mazāk informācijas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).

(2)  OV 1999, L 171, 12. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. martā iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Soda-Club (CO2) SA, SodaStream International BV/MySoda Oy

(Lieta C-197/21)

(2021/C 242/11)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājas: Soda-Club (CO2) SA, SodaStream International BV

Atbildētāja: MySoda Oy

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Tiesas judikatūrā par pārsaiņošanu un pārmarķēšanu paralēlā importa gadījumos izstrādātie tā dēvētie Bristol-Myers Squibb kritēriji (1) un it īpaši tā dēvētais nepieciešamības nosacījums tiek piemēroti arī tad, ja runa ir par tādu preču pārsaiņošanu vai pārmarķēšanu, ko dalībvalsts tirgū laidis preču zīmes īpašnieks vai tas darīts ar tā piekrišanu un kas paredzētas tālākpārdošanai tajā pašā dalībvalstī?

2)

Situācijā, kad preču zīmes īpašnieks, laižot tirgū oglekļa dioksīdu saturošu pudeli, ir marķējis to ar savu preču zīmi, kas ir izvietota gan pudeles etiķetē, gan ir iegravēta pudeles kakliņā, vai tā dēvētie Bristol-Myers Squibb kritēriji un it īpaši tā dēvētais nepieciešamības nosacījums tiek piemēroti arī tad, ja trešā persona atkārtoti uzpilda pudeli ar oglekļa dioksīdu tālākpārdošanai, noņem tās oriģinālo etiķeti un aizstāj to ar sava marķējuma etiķeti, bet vienlaikus gravējumā uz pudeles kakliņa joprojām ir redzama sākotnējā tirgotāja preču zīme?

3)

Vai iepriekš raksturotajā situācijā var uzskatīt, ka ar preču zīmi marķētās etiķetes noņemšana un aizstāšana principā apdraud preču zīmes kā pudeles izcelsmes apliecinājuma funkciju, vai arī, ņemot vērā pārsaiņošanas un pārmarķēšanas nosacījumu piemērojamību, nozīme ir tam, ka: — ir jāpieņem, ka mērķauditorijas skatījumā etiķete informē tikai par oglekļa dioksīda izcelsmi (un tādējādi pudeles pildītāju); vai arī — ir jāpieņem, ka mērķauditorijas skatījumā etiķete vismaz daļēji informē arī par pudeles izcelsmi?

4)

Vai, vērtējot CO2 pudeļu etiķetes noņemšanu un aizstāšanu atbilstoši nepieciešamības nosacījumam, preču zīmes īpašnieka tirgū laisto pudeļu etiķešu nejaušs bojājums vai atdalīšanās vai tas, ka tās ir noņēmis un aizstājis iepriekšējais pildītājs, var būt apstāklis, kas regulāru etiķešu aizstāšanu ar pildītāja etiķeti ļauj uzskatīt par nepieciešamu atkārtoti uzpildīto pudeļu laišanai tirgū?

---

(1)  Tiesas spriedums, 1996. gada 11. jūlijs (apvienotās lietas C-427/93, C-429/93 un C-436/93, Bristol-Myers Squibb u.c., EU:C:1996:282).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. martā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – DN/Finanzamt Österreich

(Lieta C-199/21)

(2021/C 242/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: DN

Atbildētāja: Finanzamt Österreich

Prejudiciālie jautājumi

Pirmais jautājums:

Pirmais jautājums, kas rodas kopā ar otro jautājumu:

Vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 465/2012 (2), 67. panta otrajā teikumā ietvertais formulējums “dalībvalsts, kura atbild par pensiju” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar minēto ir domāta dalībvalsts, kas iepriekš kā nodarbinātības valsts bija kompetentā valsts saistībā ar ģimenes pabalstu izmaksu un kam tagad ir pienākums izmaksāt vecuma pensiju, uz kuru esošās tiesības balstās uz tās teritorijā pagātnē izmantoto darba ņēmēju brīvu pārvietošanos?

Otrais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā ietvertais formulējums “tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz pensiju saņemšanu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz ģimenes pabalstu ir jāuzskata par tādām, kuras rodas pensijas saņemšanas dēļ, ja, pirmkārt, Savienības VAI dalībvalsts tiesību aktos, lai lūgtu tiesību uz ģimenes pabalstu piešķiršanu, kā nosacījums ir paredzēta pensijas saņemšana un, otrkārt, pensijas saņemšanas nosacījums faktu līmenī turklāt faktiski ir izpildīts, un tas nozīmē, ka Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomā neietilpst “vienkārša pensijas saņemšana” un attiecīgā dalībvalsts no Savienības tiesību viedokļa nav jāuzskata par “pensijas saņemšanas valsti”?

Trešais jautājums, kas rodas alternatīvi pirmajam un otrajam jautājumam, ja pensijas saņemšanas valsts jēdziena interpretācijai pietiek ar vienkāršu pensijas saņemšanu:

Vai gadījumā, kad tiek saņemta vecuma pensija, uz kuru esošās tiesības [ietilpa] migrējošo darba ņēmēju regulu piemērošanas jomā un pirms tam [pamatoja] nodarbinātība dalībvalstī periodā, kad tikai dzīvesvietas valsts vai abas valstis vēl nebija Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Regulas Nr. 883/2004 68. panta 2. punkta otrā teikuma otrajā daļā ietvertais formulējums “starpības piemaksu vajadzības gadījum[ā] nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa”, ņemot vērā Tiesas 1980. gada 12. jūnija spriedumu lietā 733/79 Laterza, ir jāsaprot tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesībām arī pensijas saņemšanas gadījumā ģimenes pabalsts tiek nodrošināts iespējami lielākajā apmērā?

Ceturtais jautājums:

Vai Regulas Nr. 987/2009 (3) 60. panta 1. punkta trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā FLAG 1967 [Familienlastenausgleichsgesetz, Likuma par ģimenes izdevumu kompensēšanu] 2. panta 5. punkts, atbilstoši kuram šķiršanās gadījumā tiesības uz ģimenes pabalstu un nodokļu kredītu par bērnu vecākam, kurš vada mājsaimniecību, bet tomēr nav iesniedzis attiecīgu pieteikumu nedz dzīvesvietas valstī, nedz pensijas saņemšanas valstī, ir tik ilgi, kamēr pilngadīgais un studējošais bērns dzīvo viņa mājsaimniecībā, un tas nozīmē, ka otrs vecāks, kurš kā pensionārs dzīvo Austrijā un ir vienīgais, kas faktiski sedz bērna uzturēšanas izdevumus, tās dalībvalsts iestādē, kuras tiesību akti ir jāpiemēro prioritāri, var pamatot tiesības uz ģimenes pabalstu un nodokļu kredītu par bērnu, atsaucoties tieši uz Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešo teikumu?

Piektais jautājums, kas rodas kopā ar ceturto jautājumu:

Vai Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešais teikums turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pamatotu Savienības darba ņēmēja lietas dalībnieka statusu dalībvalstī notiekošā tiesvedībā par ģimenes pabalstu, ir nepieciešams arī, lai viņš galvenokārt segtu uzturēšanas izdevumus Regulas Nr. 883/2004 1. panta i) punkta 3) apakšpunkta izpratnē?

Sestais jautājums:

Vai tiesību normas par dialoga procedūru atbilstoši Regulas Nr. 987/2009 60. pantam ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgo dalībvalstu iestādēm tā ir jāpiemēro ne tikai ģimenes pabalstu nodrošināšanas, bet arī to atgūšanas gadījumā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.; labojums – OV 2004, L 200, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV 2012, L 149, 4. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 6. aprīlī iesniedza Administrativen sad Veliko Tarnovo (Bulgārija) – “AGRO – EKO 2013” EOOD/Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie”

(Lieta C-217/21)

(2021/C 242/13)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Veliko Tarnovo

Pamatlietas puses

Prasītāja: “AGRO – EKO 2013” EOOD

Atbildētājs: Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie”

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1306/2013 (1) (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 75. panta 1. punktā izmantotais jēdziens “maksājums” nozīmē procedūras, kas uzsākta, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu, pabeigšanu?

2)

Vai lauksaimnieka pieprasītās summas faktiska saņemšana ir pielīdzināma apstiprinošam maksājuma aģentūras lēmumam par maksājumtiesību aktivizēšanas pieteikumu, vai arī naudas summu nesaņemšana, publicējot maksājumus saistībā ar attiecīgo pasākumu, ir uzskatāma par pieprasīto maksājumtiesību noraidīšanu, ja persona nav tikusi informēta par procedūras turpināšanu, veicot jaunas pārbaudes?

3)

Vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 75. panta 1. punktā noteikto termiņu dalībvalstīm tiek noteikts pienākums atbalsta nosacījumu pārbaudi veikt līdz tā beigām, un vai šo pārbaudi var turpināt tikai izņēmuma kārtā?

4)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 75. panta 1. punktā noteiktā termiņa neievērošana ir uzskatāma par netiešu atbalsta maksājuma atteikumu, ja lauksaimnieks netika informēts par papildu pārbaužu veikšanu un ja par to nav pieejams rakstisks dokuments?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. martā iesniedza Obvodní soud pro Prahu 1 (Čehijas Republika) – Správa železnic, státní organizace/České dráhy a.s. u.c.

(Lieta C-221/21)

(2021/C 242/14)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Obvodní soud pro Prahu 1

Pamatlietas puses

Prasītāja: Správa železnic, státní organizace

Atbildētāji: České dráhy a.s., PKP CARGO INTERNATIONAL, a.s., PDV RAILWAY a.s., KŽC Doprava, s.r.o.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts tiesiskais regulējums, kāds tas ir paredzēts grozītā zákon č. 99/1963 Sb., občanský soudní řád (Likums Nr. 99/1963 par Civilprocesa kodeksu; turpmāk tekstā – “CPK”) piektajā daļā, atbilst prasībām par regulatīvās iestādes lēmuma pārskatīšanu tiesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (1) (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (turpmāk tekstā – “Direktīva 2012/34”), 56. panta 10. punktu?

2)	Apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā – vai Direktīvas 2012/34 56. panta 10. punktu var interpretēt tādējādi, ka regulatīvas iestādes lēmuma pārskatīšana tiesā var tikt pabeigta ar tiesas izlīgumu saskaņā ar CPK 99. pantu?

3)

Apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā – vai prasības, kas attiecas uz vienas valsts regulatīvās iestādes izveidošanu dzelzceļa nozarē saskaņā ar Direktīvas 2012/34 55. panta 1. punktu, regulatīvās iestādes funkcijām saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 2., 6., 11. un 12. punktu un regulatīvo iestāžu sadarbību saskaņā ar Direktīvas 2012/34 57. panta 2. punktu, pieļauj, ka regulatīvās iestādes pieņemtie lēmumi par lietas būtību tiktu aizstāti ar atsevišķu vispārējās jurisdikcijas tiesu, kurām nav saistoši regulatīvās iestādes konstatējumi par faktiem, spriedumiem?

---

(1)  OV 2012, L 343, 32. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. martā iesniedza Obvodní soud pro Prahu 1 (Čehijas Republika) – České dráhy a.s.

(Lieta C-222/21)

(2021/C 242/15)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Obvodní soud pro Prahu 1

Pamatlietas puses

Prasītāja: České dráhy a.s.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts tiesiskais regulējums, kāds tas ir paredzēts zákon č. 99/1963 Sb., občanský soudní řád (Likums Nr. 99/1963 par Civilprocesa kodeksu; turpmāk tekstā – “CPK”) piektajā daļā, atbilst prasībām par regulatīvās iestādes lēmuma pārskatīšanu tiesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (1) (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (turpmāk tekstā – “Direktīva 2012/34”), 56. panta 10. punktu?

2)

Apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā – vai tas, ka regulatīvās iestādes lēmumi par infrastruktūras maksas apjomu tiek aizstāti ar spriedumiem pēc lietas būtības, ko pasludina atsevišķas vispārējās jurisdikcijas tiesas procesos, kuros piedalās pieteikuma iesniedzēji un infrastruktūras pārvaldītāji, bet nepiedalās regulatīvā iestāde, atbilst Direktīvas 2012/34 56. panta 6. punktam?

3)

Apstiprinošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā – vai prasības, kas attiecas uz vienas valsts regulatīvās iestādes izveidošanu dzelzceļa nozarē saskaņā ar Direktīvas 2012/34 55. panta 1. punktu, regulatīvās iestādes funkcijām saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 2., 11. un 12. punktu un regulatīvo iestāžu sadarbību saskaņā ar Direktīvas 2012/34 57. panta 2. punktu, pieļauj, ka regulatīvās iestādes pieņemtie lēmumi par lietas būtību tiktu aizstāti ar atsevišķu vispārējās jurisdikcijas tiesu, kurām nav saistoši regulatīvās iestādes konstatējumi par faktiem, spriedumiem?

---

(1)  OV 2012, L 343, 32. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 9. aprīlī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – UAB“HA.EN”/Valstybinė mokesčių inspekcija

(Lieta C-227/21)

(2021/C 242/16)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: UAB“HA.EN”

Atbildētāja: Valstybinė mokesčių inspekcija

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) saistībā ar fiskālās neitralitātes principu ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek aizliegta tāda valsts iestāžu prakse, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN tiek liegtas, ja šī persona, iegādājoties nekustamā īpašuma vienības, zināja (vai tai vajadzēja zināt), ka piegādātājs savas maksātnespējas dēļ neiemaksās (vai arī nespēs samaksāt) maksājamo PVN valsts budžetā?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. aprīlī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – IA

(Lieta C-231/21)

(2021/C 242/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzējs: IA

Atbildētāja iestāde: Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai par ieslodzījumu Regulas (ES) Nr. 604/2013 (1) 29. panta 2. punkta otrā teikuma izpratnē ir uzskatāma arī situācija, kad tiesa ir atzinusi par pieļaujamu attiecīgās personas ievietošanu slimnīcas psihiatriskajā nodaļā pret tās gribu vai bez tās (šajā gadījumā pamatojoties uz sevis un citu apdraudējuma risku, kas izriet no psihiskas slimības)?

2.

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: a) Vai ieslodzījuma gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var minētās regulas 29. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto termiņu ar saistošu spēku attiecīgajai personai pagarināt vismaz līdz vienam gadam? b) Ja atbilde ir noraidoša – vai pagarināšana ir pieļaujama tikai par tādu laikposmu, aa) kāds bija faktiskais ieslodzījuma ilgums, vai bb) par ieslodzījuma paredzamo kopējo ilgumu, ņemot vērā atbildīgās dalībvalsts informēšanas brīdi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 (2) 9. panta 2. punktu, vajadzības gadījumā attiecīgi pieskaitot saprātīgu termiņu atkārtotas pārsūtīšanas organizēšanai?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (OV 2003, L 222, 3. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 118/2014 (2014. gada 30. janvāris) (OV 2014, L 39, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. aprīlī iesniedza Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) – Porr Bau GmbH/Bezirkshauptmannschaft Graz-Umgebung

(Lieta C-238/21)

(2021/C 242/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Prasītāja: Porr Bau GmbH

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Graz-Umgebung

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2008/98/EK (1) 6. panta 1. punktam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram atkritumu stadijas beigas ir konstatējamas tikai tad, kad atkritumi vai esošās vielas, vai no tām iegūtās vielas tiek tieši izmantotas kā izejvielu vai no primārajām izejvielām saražotu produktu aizstājējas vai tika sagatavotas atkārtotai izmantošanai? Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

2)

Vai Direktīvas 2008/98 6. panta 1. punktam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram izraktā materiāla atkritumu stadijas beigas var tikt agrākais konstatētas brīdī, kad tiek aizstātas izejvielas vai no primārajām izejvielām saražotie produkti? Gadījumā, ja uz pirmo un/vai otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

3)

Vai Direktīvas 2008/98 6. panta 1. punktam pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram izraktā materiāla atkritumu stadija nevar beigties, ja pilnībā vai daļēji netiek ievērotas formālās prasības (it īpaši uzskaites un dokumentācijas pienākumi), kurām nav ar vidi saistītas ietekmes uz veikto pasākumu, lai gan izraktais materiāls neapšaubāmi nesasniedz robežlielumu (kvalitātes klasi), kas ir jāievēro saistībā ar paredzēto konkrēto izmantošanas mērķi?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV 2008, L 312, 3. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. aprīlī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – I. L./Politsei- ja Piirivalveamet

(Lieta C-241/21)

(2021/C 242/19)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: I. L.

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Politsei- ja Piirivalveamet

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (1) (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 15. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis drīkst aizturēt trešās valsts valstspiederīgo, ja pastāv reāla iespēja, ka, atrodoties brīvībā, viņš pirms izraidīšanas izdarīs noziedzīgu nodarījumu, kura izmeklēšana un sodīšana var ievērojami apgrūtināt izraidīšanas procesu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Repower/EUIPO – repowermap.org (“REPOWER”)

(Lieta T-842/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “REPOWER” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad Regulas 2017/1001 94. pants))

(2021/C 242/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Repower AG (Brusio, Šveice) (pārstāvji: R. Kunz-Hallstein un H. Kunz-Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: repowermap.org (Berne, Šveice) (pārstāvji: P. González-Bueno Catalán de Ocón un W. Sakulin, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmumu lietā R 2311/2014-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp repowermap.org un Repower.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmumu lietā R 2311/2014-5, ciktāl ar to apmierināts spēkā neesamības atzīšanas pieteikums attiecībā uz 9. klasē ietilpstošajiem “akustiskajiem kanāliem”.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Repower AG sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO un repowermap.org tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 38, 6.2.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – repowermap.org/EUIPO – Repower (“REPOWER”)

(Lieta T-872/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “REPOWER” - Absolūts spēkā neesamības pamats - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad Regulas 2017/1001 94. pants) - Vārda brīvība)

(2021/C 242/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: repowermap.org (Berne, Šveice) (pārstāvji: P. González–Bueno Catalán de Ocón un W. Sakulin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Repower AG (Brusio, Šveice) (pārstāvji: R. Kunz–Hallstein un H. Kunz–Hallstein, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmumu lietā R 2311/2014-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp repowermap.org un Repower.

Rezolutīvā daļa

1)

Grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 26. septembra lēmumu lietā R 2311/2014-5 tādējādi, ka apstrīdētā preču zīme ir atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz šādiem pakalpojumiem: — 37. klase: “apkures pakalpojumi”; — 42. klase: “zinātniskie pakalpojumi, kā arī ar tiem saistītie pētniecības un izstrādes pakalpojumi; rūpnieciskās analīzes un izpētes pakalpojumi”.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	repowermap.org sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO un Repower AG tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 30, 30.1.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – RQ/Komisija

(Lieta T-29/17 RENV) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - OLAF ģenerāldirektors - Lēmums par imunitātes pret tiesvedību atņemšanu prasītājam - Pienākums norādīt pamatojumu - Pienākums sniegt palīdzību un rūpības pienākums - Tiesiskā paļāvība - Nevainīguma prezumpcija - Labas pārvaldības princips)

(2021/C 242/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RQ (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Banks, J.-P. Keppenne un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 2. marta Lēmumu C(2016) 1449 final par imunitātes pret tiesvedību atņemšanu prasītājai.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	RQ sedz visus savus tiesāšanās izdevumus pats, tostarp tos, kas radušies lietās F-29/17 un C- 831/18 P.

---

(1)  OV C 95, 27.3.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Primart/EUIPO – Bolton Cile España (“PRIMART Marek Łukasiewicz”)

(Lieta T-584/17 RENV) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PRIMART Marek Łukasiewicz” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “PRIMA” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Lietas nodošana atpakaļ)

(2021/C 242/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz (Wołomin, Polija) (pārstāvis: J. Skołuda, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Bolton Cile España, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji: F. Celluprica, F. Fischetti un F. De Bono, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 22. jūnija lēmumu lietā R 1933/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bolton Cile España un Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Verband Deutscher Alten und Behindertenhilfe un CarePool Hannover/Komisija

(Lieta T-69/18) (1)

(Valsts atbalsts - Neatkarīga sociālā darbība - Reģionālās labdarības apvienības asociācijām piešķirtās subsīdijas - Sūdzības noraidīšana - Lēmums necelt iebildumus iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā - Prasība atcelt tiesību aktu - Ieinteresētās personas statuss - Procesuālo tiesību nodrošināšana - Būtiska ietekme uz konkurences stāvokli - Pieņemamība - Nopietnu grūtību neesamība - Būtisku izmaiņu neesamība pastāvošajā atbalstā)

(2021/C 242/24)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Verband Deutscher Alten- und Behindertenhilfe, Landesverband Niedersachsen/Bremen und Hamburg/Schleswig-Holstein eV (Hannovere, Vācija), CarePool Hannover GmbH (Hannovere) (pārstāvji: T. Unger, advokāts, un S. Korte, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un F. Tomat)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Diakonisches Werk evangelischer Kirchen in Niedersachsen eV (Hannovere) (pārstāvis: A. Bartosch, advokāts), Arbeiterwohlfahrt Bezirksverband Hannover eV (Hannovere) (pārstāvis: C. Jürschik, advokāts), Arbeiterwohlfahrt Bezirksverband Braunschweig eV, Braunšveiga (Vācija) un 8 pārējās personas, kas iestājušās lietā, kuru nosaukumi ietverti sprieduma pielikumā (pārstāvji: U. Karpenstein, R. Sangi un C. Johann, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu C(2017) 7686 final (2017. gada 23. novembris) attiecībā uz valsts atbalstiem SA.42268 (2017/E) – Deutschland Staatliche Beihilfe zur Förderung wohlfahrtspflegerischer Aufgaben un SA.42877 (2017/E) – Deutschland CarePool Hannover GmbH, kurus Vācija īstenojusi par labu labdarības organizācijām, kas veic sociālās aprūpes uzdevumus (OV 2018, C 61, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)

Verband Deutscher Alten- und Behindertenhilfe, Landesverband Niedersachsen/Bremen und Hamburg/Schleswig-Holstein eV un CarePool Hannover GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, Diakonisches Werk evangelischer Kirchen in Niedersachsen eV, Arbeiterwohlfahrt Bezirksverband Hannover eV, kā arī Arbeiterwohlfahrt Bezirksverband Braunschweig eV un pārējo personu, kuras iestājušās lietā un kuru nosaukumi minēti pielikumā, tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedums – ITD un Danske Fragtmænd/Komisija

(Lieta T-561/18) (1)

(Valsts atbalsts - Pasta nozare - Kompensācija par pienākuma sniegt universālo pakalpojumu izpildi - Lēmums neizteikt iebildumus - Kompensācijas aprēķināšana - Novērsto neto izmaksu metode - No universālā pakalpojuma gūta nemateriālā labuma ņemšana vērā - Līdzekļu, kas piešķirti kā kompensācija, izmantošana - Valsts garantēta atlaišanas pabalsta samaksa bankrota gadījumā - Konkrētu universālā pakalpojuma sniedzēja veiktu darījumu atbrīvojums no PVN - Kopējo izmaksu sadalīšana grāmatvedības uzskaitē darbībās, kas attiecas uz universālo pakalpojumu, un darbībās, kas uz to neattiecas - Valsts uzņēmuma kapitālieguldījums, lai novērstu tā meitasuzņēmuma bankrotu - Konkurenta sūdzība - Lēmums, kurā pēc iepriekšējās izskatīšanas stadijas konstatē valsts atbalsta neesamību - Pastāvošs atbalsts - Periodiska priekšrocību piešķiršana - Valsts vainojamība - Privātā ieguldītāja kritērijs)

(2021/C 242/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ITD, Brancheorganisation for den danske vejgodstransport A/S (Padborg, Dānija), Danske Fragtmænd A/S (Åbyhøj, Dānija) (pārstāvis: L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un D. Recchia)

Lietas dalībnieki, kas iestājušies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Jørgen Jensen Distribution A/S (Ikast, Dānija) (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch un M. Honoré, advokāti), Dansk Distribution A/S (Karlslunde, Dānija) (pārstāvji: L. Sandberg-Mørch un J. Buendía Sierra, advokāti)

Lietas dalībniece, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji: J. Nymann-Lindegren un M. Wolff, kam palīdz R. Holdgaard, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 28. maija lēmumu C(2018) 3169 final par valsts atbalstu SA.47707 (2018/N) – Valsts piešķirtās kompensācijas PostNord par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu – Dānija

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas 2018. gada 28. maija lēmumu C(2018) 3169 final par valsts atbalstu SA.47707 (2018/N) – Valsts piešķirtās kompensācijas PostNord par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu – Dānija, ciktāl iepriekšējās izskatīšanas beigās tika uzskatīts, kas, pirmkārt, atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas tika noteikts ar administratīvo lēmumu Nr. 1306/90 un administratīvo reglamentu F 6742/90, ko pieņēmusi Dānijas nodokļu administrācija, un, otrkārt, kapitāla palielinājums par vienu miljardu Dānijas kronu (DKK), ko PostNord AB izdarīja par labu Post Danmark A/S 2017. gada 23. februārī, nav valsts atbalsts.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	ITD, Brancheorganisation for den danske vejgodstransport A/S un Danske Fragtmænd A/S sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem; pārējo to izdevumu daļu sedz Eiropas Komisija.

4)	Komisija, Dānijas Karaliste, Jørgen Jensen Distribution A/S un Dansk Distribution A/S sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedums – Pharmaceutical Works Polpharma/EMA

(Lieta T-611/18) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Tirdzniecības atļaujas pieteikums zāļu Tecfidera ģenēriskajai versijai - EMA lēmums noraidīt tirdzniecības atļaujas pieteikumu - Iepriekšējs Komisijas lēmums, kurā tika uzskatīts, ka uz Tecfidera - dimethyl fumarate neattiecas tā pati visaptverošā tirdzniecības atļauja, kas uz Fumaderm - Iebilde par prettiesiskumu - Pieņemamība - Iepriekš atļauta zāļu kombinācija - Vēlāka tirdzniecības atļauja vienam zāļu kombinācijas komponentam - Divu visaptverošas tirdzniecības atļauju dažādos tirgos vērtējums - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2021/C 242/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pharmaceutical Works Polpharma S.A. (Starogard Gdański, Polija) (pārstāvji: M. Martens, N. Carbonnelle, advokāti, un S. Faircliffe, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (pārstāvji: T. Jabłoński, S. Drosos un R. Pita)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sipos un L. Haasbeek), Biogen Netherlands BV (Badhoevedorp, Nīderlande) (pārstāvis: C. Schoonderbeek, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atzīt par pieņemamu un pamatotu iebildi par nepieņemamību, kas izvirzīta pret Komisijas 2014. gada 30. janvāra Īstenošanas lēmumu C(2014) 601 final par cilvēkiem paredzētu zaļu Tecfidera – dimethyl fumarate tirdzniecības atļauju, jo šajā īstenošanas lēmumā Komisija uzskata, ka uz Tecfidera – dimethyl fumarate neattiecas tā pati visaptverošā tirdzniecības atļauja, kas uz Fumaderm, un otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EMA2018. gada 30. jūlija lēmumu, ar kuru ir atteikts atzīt par derīgu prasītājas iesniegto pieteikumu nolūkā saņemt zāļu Tecfidera ģenēriskās versijas tirdzniecības atļauju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2018. gada 30. jūlija lēmumu par atteikumu atzīt par derīgu Pharmaceutical Works Polpharma S.A. iesniegto pieteikumu nolūkā saņemt zāļu Tecfidera ģenēriskās versijas tirdzniecības atļauju.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EMA sedz savus, kā arī atlīdzina Pharmaceutical Works Polpharma tiesāšanās izdevumus.

4)	Biogen Netherlands BV un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 455, 17.12.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedums – Acron u.c./Komisija

(Lieta T-45/19) (1)

(Dempings - Krievijas izcelsmes amonija nitrāta imports - Pieteikums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu - Daļējas starpposma pārskatīšanas izbeigšana - Apstākļu izmaiņu neesamība - Kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību)

(2021/C 242/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Acron PAO (Veliky Novgorod, Krievija), Dorogobuzh PAO (Dorogobuzh, Krievija), Acron Switzerland AG (Baar, Šveice) (pārstāvji: T. De Meese, J. Stuyck un M. Van Nieuwenborgh, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Gustafsson un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Fertilizers Europe (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: B. O’Connor, solicitor)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1703 (2018. gada 12. novembris), ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV 2018, L 285, 97. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Acron PAO, Dorogobuzh PAO un Acron Switzerland AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Fertilizers Europe tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 122, 1.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Pech/Padome

(Lieta T-252/19) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums - Juridisku konsultāciju aizsardzība - Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa - Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība - Atteikums piešķirt pilnīgu piekļuvi Padomes juridiskā dienesta atzinumam)

(2021/C 242/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Laurent Pech (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: O. Brouwer un T. McGrath, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: K. Pavlaki un E. Rebasti)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: O. Simonsson, C. Meyer-Seitz, A. Runeskjöld, J. Lundberg, M. Salborn Hodgson, H. Shev, H. Eklinder un R. Shahsavan Eriksson)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes 2019. gada 12. februāra lēmumu, ar ko atteikta pilnīga piekļuve tās juridiskā dienesta atzinumam, kas ietverts dokumentā ST 13593 2018 INIT un attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (2018. gada 2. maijs) par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs [COM(2018) 324 final].

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 12. februāra lēmumu, ar ko atteikta pilnīga piekļuve dokumentam ST 13593 2018 INIT, kurā ietverts Padomes juridiskā dienesta atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (2018. gada 2. maijs) par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs [COM(2018) 324 final].

2)	Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Laurent Pech tiesāšanās izdevumus.

3)	Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Al-Tarazi/Padome

(Lieta T-260/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz īpašumu - Tiesības veikt saimniecisku darbību - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Samērīgums)

(2021/C 242/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mazen Al-Tarazi (Shuwaikh, Kuveita) (pārstāvji: G. Beck, A. Khan, R. Wilcox, barristers, un S. Patel, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Kyriakopoulou un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2019/87 (2019. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2019, L 18 I, 13. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/85 (2019. gada 21. janvāris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2019, L 18 I, 4. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mazen Al-Tarazi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – SGI Studio Galli Ingegneria/Komisija

(Lieta T-285/19) (1)

(Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007-2013) - Vienošanās par subsīdiju - Projekts “Marsol” - Pieļaujamās izmaksas - OLAF izmeklēšanas ziņojums, kurā ir konstatēts, ka daži norādītie izdevumi nav attaisnoti - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Pierādīšanas pienākums - Labas ticības princips - Tiesības tikt uzklausītam - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz aizstāvību - Samērīgums)

(2021/C 242/30)

Tiesvedības valoda –itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: SGI Studio Galli Ingegneria Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji: F. Marini, V. Catenacci un R. Viglietta, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un A. Spina)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko galvenokārt un pēc būtības tiek lūgts konstatēt, ka prasītājam nav jāatmaksā 487 914,32 EUR, kas ir daļa no kopējās summas, kura tam tika piešķirta saskaņā ar vienošanos par subsīdiju Nr. 619120, kas attiecas uz projektu “Marsol”, pakārtoti, konstatēt, ka atmaksājamā summa nevar pārsniegt 100 044,99 EUR, un, pakārtoti iepriekšējam, piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam izmaksas, kuras tas ir sedzis, izpildot minēto projektu, saistībā ar netaisnu iedzīvošanos.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	SGI Studio Galli Ingegneria Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Achema un Lifosa/Komisija

(Lieta T-300/19) (1)

(Valsts atbalsts - No atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas tirgus - Darbības atbalsts - Lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma iepriekšējas izskatīšanas stadijas beigās ir atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Procesuālo tiesību pārkāpums - 2008. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai - 2014. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam - LESD 30. pants - LESD 110. pants - Saskanīgu netiešu pierādījumu kopums)

(2021/C 242/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Achema AB (Jonava, Lietuva) un Lifosa AB (Ķēdaiņi, Lietuva) (pārstāves: E. Righini un N. Solárová, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un P. Němečková)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvji: K. Dieninis un R. Dzikovič)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 9209 final (2019. gada 8. janvāris) par valsts atbalstu SA.45765 (2018/NN) attiecībā uz Lietuvas Republikas īstenoto valsts atbalsta shēmu elektroenerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem ražotājiem (OV 2019, C 61, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 9209 final (2019. gada 8. janvāris) par valsts atbalstu SA.45765 (2018/NN) attiecībā uz Lietuvas Republikas īstenoto valsts atbalsta shēmu elektroenerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem ražotājiem.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Achema AB un Lifosa AB tiesāšanās izdevumus.

3)	Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – El-Qaddafi/Padome

(Lieta T-322/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Lībijā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Ierobežojumi ieceļošanai Eiropas Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Tādu personu saraksts, kam piemēro ierobežojumus ieceļošanai Savienības teritorijā un tās šķērsošanai - Prasītājas vārda saglabāšana sarakstos - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

(2021/C 242/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Aisha Muammer Mohamed El-Qaddafi (Maskata, Omāna) (pārstāvis: S. Bafadhel, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: V. Piessevaux un M. Bishop)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmām kārtām, Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/497 (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2017, L 76, 25. lpp.), un Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/374 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2020, L 71, 14. lpp.), ciktāl ar tiem prasītājas vārds ir saglabāts sarakstos, kas iekļauti Padomes Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP (OV 2015, L 206, 34. lpp.) I un III pielikumā, un, otrām kārtām, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/489 (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno 21. panta 5. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2017, L 76, 3. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/371 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno 21. panta 5. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV 2020, L 71, 5. lpp.), ciktāl ar tām prasītājas vārds ir saglabāts sarakstā, kas iekļauts Padomes Regulas (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (OV 2016, L 12, 1. lpp.) II pielikumā, un, otrkārt, par prasību, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar ko tiek lūgts konstatēt, ka Padome ir prettiesiski atturējusies paziņot prasītājai par attiecīgajiem tiesību aktiem to pieņemšanas brīdī.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/497 (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, un Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/374 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar tiem vārds Aisha Muammer Mohamed El-Qaddafi ir ticis saglabāts sarakstos, kas iekļauti Padomes Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/137/KĀDP I un III pielikumā.

2)

Atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/489 (2017. gada 21. marts), ar ko īsteno 21. panta 5. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/371 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno 21. panta 5. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar tām vārds Aisha Muammer Mohamed El-Qaddafi ir ticis saglabāts sarakstā, kas iekļauts Padomes Regulas (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 II pielikumā.

3)	Īstenošanas lēmuma 2020/374 1. panta sekas attiecībā uz Aisha Muammer Mohamed El-Qaddafi paliek spēkā līdz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā noteiktā apelācijas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācija, līdz tās iespējamai noraidīšanai.

4)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 246, 22.7.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28 aprīļa spriedums – Asolo/EUIPO – Red Bull (“FLÜGEL”)

(Lieta T-509/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FLÜGEL” - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “…VERLEIHT FLÜGEL” un “RED BULL VERLEIHT FLÜÜÜGEL” - Relatīvi atteikuma pamati - Reputācijas aizskārums - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts un 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas 2017/1001 70. panta 2. punkts un 94. panta 1. punkts)

(2021/C 242/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asolo LTD (Limasola, Kipra) (pārstāvji: W. Pors un N. Dorenbosch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Capostagno un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Red Bull GmbH (Fušla, Austrija) (pārstāvji: A. Renck un S. Petivlasova, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 15. maija lēmumu lietā R 201/2019-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Red Bull un Asolo.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Asolo LTD atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 295, 2.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Intering u.c./Komisija

(Lieta T-525/19) (1)

(Publiski līgumi - Iepirkuma procedūra - Putekļu daļiņu un slāpekļa oksīdu samazināšana Kosovas B termoelektrostacijas B1 un B2 vienībās - Pieteikuma noraidīšana - Replikas rakstā formulēts atcelšanas lūgums - Jauni prasījumi - Acīmredzama nepieņemamība - Atlases kritēriju grozīšana procedūras laikā - Vienlīdzīga attieksme)

(2021/C 242/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Intering Sh.p.k (Obiliča, Kosova), Steinmüller Engineering GmbH (Gummersbaha, Vācija), Deling d.o.o. za proizvodnju, promet i usluge (Tuzla, Bosnija un Hercegovina), ZM-Vikom d.o.o. za proizvodnju, konstrukcije i montažu (Šibenika, Horvātija) (pārstāvis: R. Spielhofen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà, B. Bertelmann un M. Kellerbauer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Komisijas 2019. gada 30. jūlija lēmumu Ares(2019) 4979920, ar kuru tā nolēma neizvērtēt prasītāju pieteikumu dalībai slēgtā iepirkuma procedūrā saistībā ar līgumu EuropeAid/140043/DH/WKS/XK, un, otrkārt, 2019. gada 18. oktobra lēmumu par minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Rezolutīvā daļa

1)

atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 30. jūlija lēmumu Ares(2019) 4979920, ar kuru tā nolēma neizvērtēt Intering Sh.p.k, Steinmüller Engineering GmbH, Deling d.o.o. za proizvodnju, promet i usluge un ZM-Vikom d.o.o. za proizvodnju, konstrukcije i montažu pieteikumu dalībai slēgtā iepirkuma procedūrā saistībā ar līgumu EuropeAid/140043/DH/WKS/XK.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedībām.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Sharif/Padome

(Lieta T-540/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Kļūda vērtējumā - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Tiesības veikt saimniecisku darbību)

(2021/C 242/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ammar Sharif (Damaska, Sīrija) (pārstāvji: J.-P. Buyle, L. Cloquet un J. Kobeissi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Lejeune un V. Piessevaux)

Lietas dalībniece, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouquet, J. Norris un J. Roberti di Sarsina)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/806 (2019. gada 17. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2019, L 132, 36. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/798 (2019. gada 17. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2019, L 132, 1. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/719 (2020. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2020, L 168, 66. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/716 (2020. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2020, L 168, 1. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ammar Sharif sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanas izdevums pati.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Rumānija/Komisija

(Lieta T-543/19) (1)

(Kohēzijas fonds un ERAF - Regulas (ES) Nr. 1303/2013 139. panta 6. punkts - Tādas palielinātas līdzfinansējuma likmes piemērošana laikā, kura pieņemta pēc pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas, bet pirms pārskatu akceptēšanas - Tiesiskā paļāvība - Pienākums norādīt pamatojumu - Labas pārvaldības princips)

(2021/C 242/36)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji: E. Gane, A. Rotăreanu un M. Chicu)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Armenia, S. Pardo Quintillán un L. Mantl)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas 2019. gada 23. maija Lēmumu C(2019) 4027 final, ciktāl runa ir par pārskatu akceptēšanu un no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) saņemamās summas aprēķinu attiecībā uz 2017./2018. grāmatvedības gadu un attiecībā uz darbības programmu CCI 2014RO16M1OP001 “Lielā infrastruktūra”, šīs darbības programmas pirmajam un otrajam prioritārajam virzienam piemērojot līdzfinansējuma likmi 75 %, nevis 85 % apmērā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rumānija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – Fontana Food (“GRILLOUMI”)

(Lieta T-555/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GRILLOUMI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības kolektīva vārdiska preču zīme “HALLOUMI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Kaitējums reputācijai - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts))

(2021/C 242/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Nikosija, Kipra) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fontana Food AB (Tyresö, Zviedrija) (pārstāvji: P. Nihlmark un L. Zacharoff, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmumu lietā R 1355/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi un Fontana Food.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 29. maija lēmumu lietā R 1355/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi un Fontana Food AB.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi tiesāšanās izdevumus.

3)	Fontana Food sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – The KaiKai Company Jaeger Wichmann/EUIPO (Vingrošanas vai sporta ierīces un rīki)

(Lieta T-579/19) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Kopienas dizainparaugu, kuros attēlotas vingrošanas vai sporta ierīces un rīki, kombinēts reģistrācijas pieteikums - Tiesības uz prioritāti - Regulas (EK) Nr. 6/2002 41. pants - Pieteikums saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu - Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 4. pants - Prioritātes termiņš)

(2021/C 242/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The KaiKai Company Jaeger Wichmann GbR (Minhene, Vācija) (pārstāve: J. Hellmann-Cordner, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Par prasību par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2019. gada 13. jūnija lēmumu lietā R 573/2019-3 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vingrošanas vai sporta ierīces un rīkus kā Kopienas dizainparaugus, pieprasot no starptautiskā patenta pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu, izrietošās prioritātes tiesības.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2019. gada 13. jūnija lēmumu lietā R 573/2019-3.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Point Tec Products Electronic/EUIPO – Compagnie des montres Longines, Francillon (Divu ap trīsstūri izplestu spārnu attēlojums)

(Lieta T-615/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme, kas attēlo divus ap trīsstūri izplestus spārnus - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo divus ap četrstūri izplestus spārnus - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas 2017/1001 72. panta 2. punkts)

(2021/C 242/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Point Tec Products Electronic GmbH (Ismaning, Vācija) (pārstāvis: D. Wiedemann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė un S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Compagnie des Montres Longines, Francillon SA (Saint-Imier, Šveice) (pārstāvis: P. González–Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 2427/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compagnie des montres Longines, Francillon un Point Tec Products Electronic.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Point Tec Products Electronic GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 363, 28.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Linde Material Handling/EUIPO – Verti Aseguradora (“VertiLight”)

(Lieta T-644/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VertiLight” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “VERTI” - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējuma reputācijai neesamība - Saiknes starp attiecīgajām preču zīmēm neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2021/C 242/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linde Material Handling GmbH (Ašafenburga, Vācija) (pārstāvji: J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Verti Aseguradora, Compañía de seguros y reaseguros, SA (Madride, Spānija) (pārstāve: A. Sanz Cerralbo, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 5. jūlija lēmumu lietā R 1849/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Verti Aseguradora, Compañía de seguros y reaseguros un Linde Material Handling.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2019. gada 5. jūlija lēmumu lietā R 1849/2018-5.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Linde Material Handling GmbH tiesāšanās izdevumus.

3)	Verti Aseguradora, Compañía de seguros y reaseguros, SA pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Hasbro/EUIPO – Kreativni Događaji (“MONOPOLY”)

(Lieta T-663/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MONOPOLY” - Absolūts atteikuma pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 242/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hasbro, Inc. (Potaketa, Rodailenda, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J. Moss, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: P. Sipos un V. Ruzek)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Kreativni Događaji d.o.o. (Zagreba, Horvātija) (pārstāvis: R. Kunze, advokāts)

Priekšmets

Par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 22. jūlija lēmumu (lietā R 1849/2017-2) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Kreativni Događaji un Hasbro.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hasbro, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas Kreativni Događaji d.o.o. radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrajā padomē.

---

(1)  OV C 413, 9.12.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedums – Falqui/Parlaments

(Lieta T-695/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta deputāta unikālais statuss - Eiropas Parlamenta deputāti, kas ir ievēlēti Itālijas vēlēšanu apgabalos - Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati (Deputātu palātas prezidenta birojs, Itālija) pieņemts Lēmums Nr. 14/2018 par pensijām - Itālijas deputātu pensiju apmēra grozījumi - Ar to saistītie dažu bijušo no Itālijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pensiju apmēra grozījumi, ko ir veicis Eiropas Parlaments - Iegūtās tiesības - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums)

(2021/C 242/42)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Enrico Falqui (Florence, Itālija) (pārstāvji: F. Sorrentino un A. Sandulli, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un S. Alves)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Parlamenta sagatavoto 2019. gada 8. jūlija paziņojumu, kurš attiecas uz prasītāja saņemtās pensijas apmēra pielāgojumiem pēc tam, kad 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati Lēmums Nr. 14/2018, otrkārt, 2019. gada 11. aprīļa paziņojumu, ko ir sagatavojis Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta “Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību” nodaļas vadītājs un kas attiecas uz viņa saņemto pensiju piemērošanu pēc tam, kad 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati Lēmums Nr. 14/2018, un, treškārt, Parlamenta Juridiskā dienesta 2019. gada 11. janvāra atzinumu SJ-0836/18.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Enrico Falqui sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 406, 2.12.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Correia/EESK

(Lieta T-843/19) (1)

(Civildienests - EESK personāls - Pagaidu darbinieki - Atteikums pārklasificēt - Prasība atcelt tiesību aktu - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Termiņa nokavējuma pierādīšanas pienākums - Nelabvēlīgs akts - Pieņemamība - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskā drošība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Morālais kaitējums)

(2021/C 242/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājsa: Paula Correia (Voluve Sentetjēna [Woluwe-Saint-Étienne], Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (pārstāvji: M. Pascua Mateo, X. Chamodraka un K. Gambino, pārstāvji, kuriem palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EESK lēmumu, kura pieņemšanas datums prasītājai nav bijis zināms un par kuru viņa ir uzzinājusi 2019. gada 12. aprīlī, par atteikumu viņu pārklasificēt AST 7 pakāpē 2019. pārklasificēšanas gadā un, otrkārt, piespriest atlīdzināt prasītājai ar šo lēmumu nodarīto morālo kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) lēmumu par atteikumu pārklasificēt Paula Correia 2019. gada pārkvalificēšanas ietvaros.

2)	EESK tiek piespriests izmaksāt Paula Correia summu 2 000 euro apmērā par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

3)	EESK atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 45, 10.2.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – West End Drinks/EUIPO – Pernod Ricard (“The King of SOHO”)

(Lieta T-31/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “The King of SOHO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SOHO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 242/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: West End Drinks Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: C. Hawkes, solicitor, C. Hall, barrister, un B. Niemann Fadani, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Pernod Ricard (Parīze, Francija) (pārstāvis: T. de Haan, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 16. oktobra lēmumu lietā R 1543/2018-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pernod Ricard un West End Drinks.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pretprasību noraidīt kā nepieņemamu.

3)	Saistībā ar prasību West End Drinks Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Pernod Ricard tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

4)	Saistībā ar pretprasību Pernod Ricard sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus, savukārt West End Drinks sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Chanel/EUIPO – Huawei Technologies (Apļa ar divām savītām līknēm attēls)

(Lieta T-44/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo apli ar divām savītām līknēm, reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme, kurā attēloti divi nepabeigti horizontāli savīti apļi - Agrāka valsts grafiska preču zīme, kas attēlo apli, kurā ietverti divi nepabeigti horizontāli savīti apļi - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespējas neesamība - Apzīmējumu līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Kaitējuma reputācijai neesamība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2021/C 242/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chanel (Neijī pie Sēnas, Francija) (pārstāvis: J. Passa, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Huawei Technologies Co. Ltd (Šeņdžeņa, Ķīna) (pārstāvis: M. Edenborough, QC)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 28. novembra lēmumu lietā R 1041/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Chanel un Huawei Technologies.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Chanel atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 103, 30.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – FCA Italy/EUIPO – Bettag (“Pandem”)

(Lieta T-191/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Pandem” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiska vārdiskas preču zīmes “PANDA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 242/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FCA Italy SpA (Turīna, Itālija) (pārstāvji: F. Jacobacci un E. Truffo, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: G. Sakalaitė-Orlovskienė un J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Christoph Bettag (Āhene, Vācija) (pārstāvji: M. Metzner, A. Hönninger un M. Zeis, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 4. februāra lēmumu lietā R 1483/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp FCA Italy un C. Bettag.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	FCA Italy SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Berebene/EUIPO – Consorzio vino Chianti Classico (“GHISU”)

(Lieta T-201/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “GHISU” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska kolektīva preču zīme “CHIANTI CLASSICO” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas)

(2021/C 242/47)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Berebene Srl (Roma, Itālija) (pārstāvis: A. Massimiani, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Consorzio vino Chianti Classico (Radda in Chianti, Itālija) (pārstāvji: S. Corona un F. Corona, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 23. janvāra lēmumu lietā R 592/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Consorzio vino Chianti Classico un Berebene.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Berebene Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 191, 8.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Apologistics/EUIPO – Kerckhoff (“APO”)

(Lieta T-282/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “APO” - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 242/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apologistics GmbH (Markkleeberg, Vācija) (pārstāvji: H. Hug un S. Schreiber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Eberl un A. Söder)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Markus Kerckhoff (Bergisch Gladbach, Vācija) (pārstāvis: M. Douglas, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 25. februāra lēmumu lietā R 982/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp M. Kerckhoff un Apologistics.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Apologistics GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 215, 29.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Klaus Berthold/EUIPO – Thomann (“HB Harley Benton”)

(Lieta T-284/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “HB Harley Benton” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HB” - Agrāks valsts komercnosaukums - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts)

(2021/C 242/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Klaus Berthold Besitzgesellschaft GmbH & Co. KG (Thalhausen, Vācija) (pārstāvis: E. Strauß, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Thomann GmbH (Burgebrach, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 11. marta lēmumu lietā R 1359/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Thomann GmbH un Klaus Berthold Besitzgesellschaft GmbH & Co. KG.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Klaus Berthold Besitzgesellschaft GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 222, 6.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. maija spriedums – Capella/EUIPO – Cobi.bike (“GOBI”)

(Lieta T-286/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GOBI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “COBI” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Konkrētā sabiedrības daļa)

(2021/C 242/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Capella EOOD (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis: R. Klenke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Graul un A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cobi.bike GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis: A. Molnar, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 14. februāra lēmumu lietā R 1685/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cobi.bike un Capella.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Capella EOOD sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Cobi.bike GmbH tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 222, 6.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Nosio/EUIPO – Tros del Beto (“ACCUSÌ”)

(Lieta T-300/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ACCUSÌ” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ACÚSTIC” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 242/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nosio SpA (Mezzocorona, Itālija) (pārstāvji: J. Graffer, G. Rubino un A. Ottolini, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Söder un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Tros del Beto, SLU (Marçà, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 13. marta lēmumu lietā R 871/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tros del Belo un Nosio.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Comercializadora Eloro/EUIPO – Zumex Group (“JUMEX”)

(Lieta T-310/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “JUMEX” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “zumex” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 242/52)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comercializadora Eloro, SA (Ecatepec, Meksika) (pārstāvji: J. L. Gracia Albero, P. Merino Baylos un E. Cebollero González, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Zumex Group, SA (Moncada, Spānija) (pārstāve: M. C. March Cabrelles, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 9. marta lēmumu lietā R 534/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Zumex Group un Comercializadora Eloro.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Comercializadora Eloro, SA atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Zumex Group, SA tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 240, 20.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28 aprīļa spriedums – France Agro/EUIPO – Chafay (“Choumicha Saveurs”)

(Lieta T-311/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Choumicha Saveurs” - Absolūts atteikuma pamats - Ļaunticība - Atzīšana par spēkā neesošu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 242/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: France Agro (Aviņona, Francija) (pārstāvis: C. de Haas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Choumicha Chafay (Kasablanka, Maroka) (pārstāve: B. Lafont, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 9. marta lēmumu lietā R 1621/2019-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Chafay un France Agro.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	France Agro atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 240, 20.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21 aprīļa spriedums – Hell Energy Magyarország/EUIPO (“HELL”)

(Lieta T-323/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HELL” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2021/C 242/54)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hell Energy Magyarország Kft. (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: Á. László un B. Mező, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Kondás un P. Sipos)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 25. marta lēmumu lietā R 1712/2019-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “HELL” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2020. gada 25. marta lēmumu lietā R 1712/2019-2.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 240, 20.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Bibita Group/EUIPO – Benkomers (Dzērienu pudele)

(Lieta T-326/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo dzērienu pudeli - Agrāks starptautisks dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Konflikts ar agrāku dizainparaugu - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punkts)

(2021/C 242/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bibita Group (Tirāna, Albānija) (pārstāvis: C. Seyfert, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: G. Sakalaitė-Orlovskienė un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Benkomers OOD (Sofija, Bulgārija)

Priekšmets

Par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 1070/2018-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Bibita Group un Benkomers.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bibita Group atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21. aprīļa spriedums – Robert Klingel/EUIPO (“MEN+”)

(Lieta T-345/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “MEN+” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Faktu pārbaude - Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 242/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Robert Klingel OHG (Pforzheim, Vācija) (pārstāvis: M. Zick, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 27. marta lēmumu lietā R 1906/2019-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “MEN+” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Robert Klingel OHG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. aprīļa spriedums – Freistaat Bayern/EUIPO (“GEWÜRZSOMMELIER”)

(Lieta T-348/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GEWÜRZSOMMELIER” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Neoloģisms)

(2021/C 242/57)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Freistaat Bayern (Vācija) (pārstāvis: V. Lehmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 26. marta lēmumu lietā R 2430/2019-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “GEWÜRZSOMMELIER” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Freistaat Bayern atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Ryanair/Commission (SAS, Dānija; Covid-19)

(Lieta T-378/20) (1)

(Valsts atbalsts - Dānijas gaisa transporta tirgus - Atbalsts, ko Dānija saistībā ar Covid-19 pandēmiju piešķīrusi aviosabiedrībai - Garantija - Lēmums necelt iebildumus - Apņemšanās kā nosacījums atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu - Atbalsts, kas paredzēts ārkārtēja notikuma radīta kaitējuma novēršanai - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 242/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, S. Rating, I.-G. Metaxas-Maranghidis un V. Blanc, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Tomat, L. Flynn un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji: J. Nymann-Lindegren un M. Søndahl Wolff, piedaloties R. Holdgaard, advokāts), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier un P. Dodeller), SAS AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvis: F. Sjövall, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 2416 final (2020. gada 15. aprīlis) par valsts atbalstu SA.56795 (2020/N) – Dānija – SAS Covid-19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ryanair DAC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

3)	Dānijas Karaliste, Francijas Republika un SAS AB sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 14/04, 255, 3.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Ryanair/Komisija (SAS, Zviedrija; Covid-19)

(Lieta T-379/20) (1)

(Valsts atbalsts - Zviedrijas gaisa transporta tirgus - Atbalsts, ko Zviedrija saistībā ar Covid-19 pandēmiju piešķīrusi aviosabiedrībai - Garantija - Lēmums necelt iebildumus - Apņemšanās kā nosacījums atbalsta saderībai ar iekšējo tirgu - Atbalsts, kas paredzēts ārkārtēja notikuma radīta kaitējuma novēršanai - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 242/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, S. Rating, I.-G. Metaxas-Maranghidis un V. Blanc, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Tomat, D. Zukowska, L. Flynn un S. Noë)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier un P. Dodeller), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: C. Meyer-Seitz, A. Runeskjöld, M. Salborn Hodgson, H. Shev, H. Eklinder, R. Shahsavan Eriksson, O. Simonsson un J. Lundberg), SAS AB (Stokholma, Zviedrija) (pārstāvis: F. Sjövall, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 2784 final (2020. gada 24. aprīlis) par valsts atbalstu SA.57061 (2020/N) – Zviedrija – SAS Covid-19 pandēmijas radītā kaitējuma kompensēšana.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ryanair DAC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

3)	Francijas Republika, Zviedrijas Karaliste un SAS AB sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 255, 3.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 21 aprīļa spriedums – Lee/EUIPO (Galda naži, dakšas un karotes)

(Lieta T-382/20) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Kopienas dizainparauga, kurā attēloti galda naži, dakšas un karotes, reģistrācijas pieteikums - Prioritātes nepieprasīšana - Pieteikums par restitutio in integrum - Regulas (EK) Nr. 6/2002 67. panta 1. un 2. punkts - Rūpības pienākums)

(2021/C 242/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Keun Jig Lee (Paju-si, Dienvidkoreja) (pārstāvji: F. Jacobacci un B. La Tella, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un V. Ruzek)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 2559/2019-3 attiecībā uz pieteikumu par restitutio in integrum.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Keun Jig Lee atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 271, 17.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa spriedums – Ryanair/Komisija (Finnair I; Covid-19)

(Lieta T-388/20) (1)

(Valsts atbalsts - Somijas gaisa transporta tirgus - Atbalsts, ko Somija sniegusi Finnair saistībā ar Covid-19 pandēmiju - Ar aizdevumu saistīta valsts garantija - Lēmums necelt iebildumus - Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem - Pasākums, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai kādas dalībvalsts tautsaimniecībā - Atbalsta pozitīvās ietekmes neizsvēršana ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un uz neizkropļotas konkurences saglabāšanu - Vienlīdzīga attieksme - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 242/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, S. Rating un I.-G. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, S. Noë un F. Tomat)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier un P. Dodeller), Somijas Republika (pārstāvji: H. Leppo)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2020) 3387 final (2020. gada 18. maijs) par valsts atbalstu SA.56809 (2020/N) – Somija Covid-19: valsts garantija Finnair.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ryanair DAC sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

3)	Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 262, 10.8.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5 maija spriedums – Grangé et Van Strydonck/EUIPO – Nema (“âme”)

(Lieta T-442/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “âme” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “AMEN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vizuālo un fonētisko līdzību neitralizācija ar konceptuālajām atšķirībām - Neitralizācijas nosacījumi)

(2021/C 242/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Isaline Grangé (Edegem, Beļģija), Alizée Van Strydonck (Strombeek-Bever, Beļģija) (pārstāvis: M. De Vroey, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: P. Villani un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nema Srl (Sanlazaro Disavena, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 2960/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nema, no vienas puses, un I. Grangé un A. Van Strydonck, no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 2960/2019-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Isaline Grangé un Alizée Van Strydonck, tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies I. Grangé un A. Van Strydonck procesā Apelācijas padomē.

---

(1)  OV C 297, 7.9.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 20. aprīļa rīkojums – Inclusion Alliance for Europe/Komisija

(Lieta T-539/13 RENV) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007 – 2013) - Projekti MARE, Senior un ECRN - Komisijas lēmums atgūt nepamatoti izmaksātās summas - Prasītājs, kurš vairs neatbild uz Vispārējās tiesas lūgumiem - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 242/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inclusion Alliance for Europe GEIE (Bukareste, Rumānija)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: F. Moro)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2013) 4693 final (2013. gada 17. jūlijs) atgūt no prasītājas saistībā ar projektiem MARE, Senior un ECRN piešķirto summu 212 411,89 EUR apmērā, pieskaitot procentus, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot radies šī lēmuma dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Komisija un Inclusion Alliance for Europe GEIE tiesvedībās lietās T-539/13, C-378/16 P-R, C-378/16 P un T-539/13 RENV sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 15, 18.1.2014.

Vispārējās tiesas 2021. gada 23. aprīļa rīkojums – Target Brands/EUIPO – The a.r.t. company b&s (“art class”)

(Lieta T-202/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 242/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Target Brands Inc. (Mineapolisa, Minesota, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The a.r.t. company b&s, SA (Quel, Spānija) (pārstāvis: J. Villamor Muguerza, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 23. janvāra lēmumu lietā R 1597/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp The a.r.t. company b&s un Target Brands.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Target Brands Inc. tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 23. aprīļa rīkojums – Target Brands/EUIPO – The a.r.t. company b&s (“art class”)

(Lieta T-221/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Apstrīdētā lēmuma atsaukšana - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 242/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Target Brands Inc. (Mineapolisa, Minesota, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: A. Norris, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: The a.r.t. company b&s, SA (Quel, Spānija) (pārstāvis: J. Villamor Muguerza, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1596/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp The a.r.t. company b&s un Target Brands.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus, kā arī atlīdzina Target Brands Inc. tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 201, 15.6.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 14. aprīļa rīkojums – ZU/Komisija

(Lieta T-462/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Ierēdņi - Informācijas pieprasījums - Sūdzības noraidīšana - Nelabvēlīga akta neesamība - Acīmredzami nepieņemama prasība)

(2021/C 242/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZU (pārstāvis: C. Bernard-Glanz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Melo Sampaio, L. Vernier un D. Milanowska)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko, pirmkārt, tiek lūgts atcelt, pirmām kārtam, Komisijas 2019. gada 5. septembra vēstuli, ar ko tika atteikts atbildēt uz prasītāja jautājumiem, un, otrām kārtam, Komisijas 2020. gada 6. aprīļa vēstuli, ar ko tika noraidīta prasītāja sūdzība, un, otrkārt, prasība atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts ar šiem pasākumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ZU atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 329, 5.10.2020.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 12. aprīļa rīkojums – Kühne/Parlaments

(Lieta T-468/20 R)

(Pagaidu noregulējums - Civildienests - Ierēdņi - Pārcelšana amatā - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - “Fumus boni juris” neesamība)

(2021/C 242/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Verena Kühne (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: O. Schmechel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Darie un B. Schäfer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus ar mērķi, pirmkārt, apturēt Parlamenta 2020. gada 2. jūlija lēmuma par prasītājas pārcelšanu amatā uz Eiropas Parlamenta Biroju Luksemburgā (Luksemburga) 2020. gada 1. septembrī piemērošanu, un, otrkārt, atstāt prasītāju darbā viņas pašreizējā darbavietā Eiropas Parlamenta Birojā Berlīnē vai noteikt citus piemērotus pasākumus, lai saglabātu status quo līdz lēmuma pieņemšanai pēc būtības.

Rezolutīvā daļa:

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2020. gada 4. septembra rīkojumu Kühne/Parlaments (T-468/20 R).

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 13. aprīļa rīkojums – PJ/EIT

(Lieta T-12/21 R)

(Pagaidu noregulējums - Civildienests - Darba organizācijas pasākumi veselības krīzes laikā - Aizliegums strādāt attālināti ārpus dienesta valsts - Ārkārtas lūgums - Lēmums par atteikumu - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamība - Fumus boni juris - Interešu izsvēršana)

(2021/C 242/68)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PJ (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (pārstāvji: P. Juanes Burgos, kam palīdz A. Duron, advokāte)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, apturēt EIT2020. gada 17. decembra lēmuma, ar kuru ir noraidīts prasītājas lūgums atļaut strādāt attālināti no savas izcelsmes valsts, izpildi un, otrkārt, noteikt pienākumu EIT viņai atļaut strādāt attālināti no savas izcelsmes valsts līdz tiek atcelti Vācijas un Ungārijas valsts iestāžu noteiktie ierobežojumi saistībā ar veselības krīzi.

Rezolutīvā daļa

1)	Apturēt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) direktora 2020. gada 17. decembra lēmuma noraidīt PJ lūgumu strādāt attālināti no savas izcelsmes valsts izpildi.

2)	EIT atļaus PJ strādāt attālināti no viņas bērnu dzīvesvietas valsts, kamēr situācija saistībā ar COVID-19 pandēmiju to pamato, neskarot PJ pienākumu noteiktos datumos ierasties dienesta vietā ar dienesta interesēm saistītu iemeslu dēļ.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. aprīlī – Lackmann Fleisch- und Feinkostfabrik/EUIPO – Schuju (“Хозяин”)

(Lieta T-184/21)

(2021/C 242/69)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lackmann Fleisch- und Feinkostfabrik GmbH (Bīle, Vācija) (pārstāvis: A. Lingenfelser, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Peter Schuju (Borhena, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Хозяин” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 244 679

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 9. decembra lēmums lietā R 2729/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu Nr. 19 847 C (Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 244 679), piespriežot atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. aprīlī – Lackmann Fleisch- und Feinkostfabrik/EUIPO – Schuju (“Хозяйка”)

(Lieta T-185/21)

(2021/C 242/70)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lackmann Fleisch- und Feinkostfabrik GmbH (Bīle, Vācija) (pārstāvis: A. Lingenfelser, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Peter Schuju (Borhena, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Хозяйка” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 344 529

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 16. novembra lēmums lietā R 2717/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt atcelšanas pieteikumu Nr. 42 860 C (Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 344 529), piespriežot atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 19. aprīlī – Múka/Komisija

(Lieta T-214/21)

(2021/C 242/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ondřej Múka (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: P. Kočí, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2021. gada 21. februāra Lēmumu Nr. C(2021) 1320 final un 2020. gada 27. oktobra Lēmumu Nr. COMP/B2/JP * Gestdem 2020/5901 par piekļuves atteikumu dokumentiem, kurus prasītājs bija pieprasījis ar 2020. gada 17. septembra pieteikumu un 2020. gada 12. novembra atkārtoto pieteikumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

—	piespriest Eiropas Komisijai 30 dienu laikā pēc galīgā sprieduma stāšanās spēkā izsniegt prasītājam visu informāciju un dokumentus, kas prasīti 2020. gada 17. septembra pieteikumā, un

—	piespriest Eiropas Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus 30 dienu laikā pēc galīgā sprieduma stāšanās spēkā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 3. punktā paredzētā atkāpe nav piemērojama, jo abas paziņošanas procedūras, uz kurām Eiropas Komisija balstīja savus paziņošanas lēmumus, jau bija izbeigtas.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija nav veikusi konkrētu un individuālu attiecīgo dokumentu pārbaudi un nav īpaši pamatojusi to, kā attiecīgo dokumentu izpaušana varētu negatīvi ietekmēt Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā aizsargātās intereses.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumus un mērķi padarīt pēc iespējas efektīvākas sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem. Neskatoties uz Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētajām nepārprotamajām prasībām, Eiropas Komisija nav nodrošinājusi pēc iespējas vienkāršākas un plašākas sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem. Tādējādi Eiropas Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. un 11. apsvērumu un 1. panta a), b) un c) punktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi pienākumu piešķirt vismaz daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, atsakot piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem bez nepieciešamā pamatojuma sniegšanas šajā ziņā. Tādējādi Eiropas Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nepastāv risks, ka tiks apdraudēta Eiropas Komisijas izmeklēšanas stratēģija. Pieteikuma iesniedzēja informācijas pieprasījuma mērķis bija iegūt piekļuvi dokumentiem par atbalsta pietiekamību elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem Čehijas Republikā un ieguldījumu iekšējās atdeves likmes aprēķiniem, kā arī citiem īpaši norādītiem dokumentiem, un nevis piekļuve informācijai par lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Komisijā vai par tās īpašajām ieguldījumu stratēģijām, lietu provizoriskiem novērtējumiem vai veicamo administratīvo pasākumu plānošanu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Regula (ES) Nr. 1589/2015 (2) neaizliedz pieprasīto dokumentu izpaušanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Tādēļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 Eiropas Komisijai bija jāizskata pieteikums un atkārtotais pieteikums.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas prasība, lai prasītājs pierāda sevišķu sabiedrības interešu, kas attaisno pieprasīto dokumentu izpaušanu, pastāvēšanu, ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 1049/2001 un tās principiem. Turklāt šajā gadījumā pastāvošās sevišķās sabiedrības intereses (pieprasīto dokumentu izpaušanā) ir saistītas ar likumdošanas procesa kontroli un valsts līdzekļu pārvaldību. Šādas intereses atsver jebkuru no izņēmumiem, uz kuriem atsaucas Eiropas Komisija, un tās varot ievērot tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir piekļuve attiecīgajiem dokumentiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 28. aprīlī – Jalkh/Parlaments

(Lieta T-230/21)

(2021/C 242/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Jalkh (Gretz-Armainvilliers, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta lēmumu P9 TA(2021)0092 par pieteikumu par prasītāja imunitātes atcelšanu (2020/2110 IMM) un par tā imunitātes faktisku atcelšanu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats: iebilde par prettiesiskumu saistībā ar 2019. gada 19. novembra Paziņojuma Nr. 0011/2019 32. pantu. Prasītājs uzskata – tas, ka deputāts nevar saņemt lietas materiālu kopiju, rada iespējamību ar to manipulēt pirms tā paziņošanas Parlamenta Juridiskās komitejas (turpmāk tekstā – “JURI komiteja”) locekļiem. Prasītāja ieskatā šī tiesību norma ir acīmredzams tiesību uz aizstāvību, tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpums, kā arī lojālu debašu neievērošana.

2.

Otrais pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums. Šim pamatam ir četras daļas. — Pirmā daļa ir par JURI komitejas referenta un tās priekšsēdētāja kriminālpārkāpumu saistībā ar [dokumentu] viltošanu un viltotu [dokumentu] izmantošanu. — Otrā daļa ir par noteikuma “krimināltiesības kontrolē administratīvās tiesības un civiltiesības” neievērošanu. — Trešā daļa ir par Parlamenta pieļautu 2019. gada 19. novembra Paziņojuma Nr. 0011/2019 7. panta pārkāpumu. — Ceturtā daļa ir par Eiropas Parlament iekšējā reglamenta 9. panta pārkāpumu.

3.	Trešais pamats: Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV 2012, C 326, 266. lpp.; turpmāk tekstā – “protokols”) 8. panta pārkāpums.

4.	Ceturtais pamats: protokola 9. panta pārkāpums. Šajā sakarā prasītājs atsaucas uz klaju fumus persecutionis gadījumu.

Prasība, kas celta 2021. gada 3. maijā – Saure/Komisija

(Lieta T-232/21)

(2021/C 242/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans-Wilhelm Saure (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: C. Partsch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas atteikumu ļaut prasītājam iepazīties ar Komisijas dokumentiem (lieta Gestdem 2021/0550) un izgatavot kopijas no visas saziņas – no 2020. gada 1. aprīļa – starp Komisiju un sabiedrību AstraZeneca plc vai tās meitasuzņēmumiem, Komisiju un Vācijas Federālo valsts kanceleju vai Veselības ministriju attiecībā uz sabiedrību AstraZeneca plc vai tās meitasuzņēmumiem un it īpaši par AstraZeneca plc piedāvāto Covid-19 vakcīnu daudzumu un to piegādes termiņiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats: prasītājam esot tiesības piekļūt attiecīgajiem Eiropas Komisijas dokumentiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 2. panta 1. punktu. Ar Komisijas atteikumu šī tiesību norma esot pārkāpta.

2.	Otrais pamats: uz prasītāja piekļuves pieteikumu neattiecoties neviens no Regulā (EK) Nr. 1049/2001 minētajiem atteikuma iemesliem. Komisija neesot norādījusi nevienu atteikuma iemeslu, un tādi arī neesot acīmredzami.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 3. maijā – Meta Cluster/EUIPO (“Clustermedizin”)

(Lieta T-233/21)

(2021/C 242/74)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meta Cluster GmbH (Pirbauma, Vācija) (pārstāvis: H. Baumann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Clustermedizin” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 203 454

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 22. februāra lēmums lietā R 2127/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 30. aprīlī – Cristalfarma/EUIPO – Reinhard Kosch (“STILAXX”)

(Lieta T-234/21)

(2021/C 242/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cristalfarma Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvis: R. Almaraz Palmero, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Reinhard Kosch (Veirega, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “STILAXX” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 160 152

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 11. februāra lēmums lietā R 1339/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, Reinhard Kosch, atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar strīdu Vispārējā tiesā, kā arī izdevumus saistībā ar procesu Apelācijas piektajā padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 3. maijā – FZ u.c./Komisija

(Lieta T-236/21)

(2021/C 242/76)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FZ un 15 citi prasītāji (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ar ko sagatavots prasītāju paziņojums par algu par 2020. gada jūliju, ciktāl tajā pirmoreiz un ar atpakaļejošu spēku no 2019. gada 1. oktobra un no 2020. gada 1. janvāra viņu atalgojumam piemēroti jaunie korekcijas koeficienti;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāji norāda uz Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta pārkāpumu, vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu vienlīdzīgas pirktspējas ziņā, acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā arī tiesiskās drošības principa pārkāpumu un rūpības pienākuma neizpildi.

Lai noteiktu korekcijas koeficientu, kas ir piemērojams ārpus Savienības nodarbinātajiem prasītājiem, Eurostat esot jāievāc konkrēti dati saistībā ar viņu dienesta vietu, atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta Īstenošanas noteikumiem, kuri ir paredzēti šo noteikumu XI pielikumā. Datu, kas ņemti vērā korekcijas koeficienta noteikšanā, savākšanas darbs tiek veikts atbilstoši starptautiskās sadarbības nolīgumam starp Eurostat, ESAO un ANO.

Koeficienti, kas tiek aprēķināti, balstoties uz šiem datiem, laikā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim pazeminājās no 239,7 uz 94,0, bet par šo pašu laikposmu ANO personāla atalgojumam piemērojamie koeficienti tika paaugstināti, ievērojot inflāciju.

Pamatojoties uz SVF analīzi – Kongo franks (CDF) 2017. gadā stipri zaudēja vērtību salīdzinājumā ar dolāru (USD) un euro, kam pievienojās būtiska inflācija, kura izpaudās kā nozīmīgs USD cenu kāpums. Turklāt gan Kongo Centrālās bankas, gan ANO un SVF statistikas dati parāda paralēlu USD un CDF evolūciju attiecībā pret euro.

Prasība, kas celta 2021. gada 4. maijā – Ryanair/Komisija

(Lieta T-238/21)

(2021/C 242/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F.-C. Laprévote, V. Blanc, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2020. gada 17. augusta lēmumu par valsts atbalstu SA.57543 – Dānija un SA.58342 – Zviedrija – Covid-19: SAS AB rekapitalizācija (1), un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi Pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, un LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atzīdama, ka SAS AB ir tiesības saņemt atbalstu, un neizvērtēdama, vai bez rekapitalizācijas bija iespējami citi piemērotāki un tirgu mazāk kropļojoši pasākumi. Prasītāja turklāt apgalvo, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi Pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, un LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atzīdama, ka rekapitalizācijas summa bija samērīga, nepiemērodama atbilstošus nosacījumus attiecībā uz valsts izstāšanos no kapitāla, pietiekami nenovērtējot atbalsta saņēmējas ievērojamo ietekmi tirgū un nepiemērojot atbilstošus pretpasākumus, nenovērsdama agresīvu komerciālas darbības izvēršanu, tādējādi neizpildīdama pienākumu izsvērt atbalsta pozitīvo ietekmi pret tā negatīvo ietekmi uz tirgus apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu (t.i., “samēra pārbaude”), un, visbeidzot, pieprasīdama novēloti iesniegt restrukturizācijas plānu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD īpašos noteikumus un Savienības tiesību vispārējos principus, kas ir bijuši Savienības gaisa transporta jomas liberalizācijas pamatā kopš 1980. gadu beigām (proti, nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības – kas gaisa transporta nozarē piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (2) – un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi).

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzsākusi formālas izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnajām grūtībām, un ir pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

---

(1)  OV 2021, C 50, 3.–5. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā (pārstrādātā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2008, L 293, 3.–20. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 30. aprīlī – Dana Astra/Padome

(Lieta T-239/21)

(2021/C 242/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dana Astra IOOO (Minska, Baltkrievija) (pārstāvji: M. Lester, G. Forwood un M. Vangenechten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/353 (2021. gada 25. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju, un Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2021/339 (2021. gada 25. februāris), ar ko īsteno 8a. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006, daļā, kurā tie attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu tiesību pamatu, apgalvojot par kļūdām vērtējumā un pamatojuma nenorādīšanu konstatējumam, ka Dana Holdings/Dana Astra gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to.

Prasība, kas celta 2021. gada 3. maijā — FJ u.c./EĀDD

(Lieta T-246/21)

(2021/C 242/79)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FJ un 6 citi prasītāji (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ar ko apstiprinātas prasītāju algas lapas par 2020. gada jūlija mēnesi, ciktāl tajās pirmoreiz un ar atpakaļejošu spēku – no 2019. gada 1. oktobra un no 2020. gada 1. janvāra – viņu atalgojumam piemēroti jaunie korekcijas koeficienti;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāji norāda, ka esot pārkāpti Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants, vienlīdzīgas attieksmes princips vienlīdzīgas pirktspējas izteiksmē, pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī pārkāpts tiesiskās drošības princips un nav izpildīts rūpības pienākums.

Lai noteiktu korekcijas koeficientu, ko piemēro ārpus Savienības nodarbinātajiem prasītājiem, Eurostat esot jāievāc konkrēti dati viņu nodarbinātības vietā atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanas noteikumiem, kuri ir noteikti to XI pielikumā. Datu, kas ņemti vērā korekcijas koeficienta noteikšanā, savākšanas darbs tiek veikts atbilstoši starptautiskās sadarbības nolīgumam starp Eurostat, ESAO un ANO.

Koeficienti, kas tiek aprēķināti, balstoties uz šiem datiem, pazeminājās no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim no 239,7 uz 94,0, bet par šo pašu laikposmu ANO personāla atlīdzībai piemērojamie koeficienti tika paaugstināti, ievērojot inflāciju.

Pamatojoties uz SVF analīzi – Kongo franks (CDF) 2017. gadā stipri zaudēja vērtību salīdzinājumā ar dolāru (USD) un euro, kam pievienojās būtiska inflācija, kura izpaudās kā nozīmīgs USD cenu kāpums. Turklāt gan Kongo centrālās bankas, gan ANO un SVF statistikas dati parāda paralēlu USD un CDF evolūciju attiecībā pret euro.