Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Tāldarba problemātika: darba laika organizēšana, darba un privātās dzīves līdzsvars, tiesības atslēgties”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma)

(2021/C 220/01)

Ziņotājs:

Carlos Manuel TRINDADE

Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījums	26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	221/15/20

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzīst, ka Covid-19 pandēmijas laikā tāldarbs ir palīdzējis nodrošināt ekonomikas darbības nepārtrauktību un saglabāt darbvietas vairākās dalībvalstīs, tādējādi ierobežojot aktivitātes samazināšanos. Eurofound lēš, ka vairāki miljoni darba ņēmēju jeb 40 % no visiem nodarbinātajiem Eiropā ir sākuši strādāt no mājām.

1.2.

Aplūkojot situāciju Eiropā pirms pandēmijas, jākonstatē, ka tāldarbs Eiropā ir bijis daudz mazāk izplatīts nekā ASV vai Japānā (mazāk nekā puse no tāldarbinieku skaita šajās valstīs). Pandēmija ir paātrinājusi pāreju uz tāldarbu, kas kļuvis par neaizstājamu faktoru slimības apkarošanā. Uzņēmumi, darba ņēmēji un sabiedrība attiecīgi saskaras ar milzīgām problēmām. Protams, no šīs pandēmijas mēs varēsim daudz mācīties, jo varēsim labāk izmantot tāldarba dotās iespējas un novērst ar to saistītos riskus.

1.3.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas sociālo partneru tālredzību 2002. gada nolīgumā par tāldarbu. Komiteja aicina dalībvalstu sociālos partnerus turpināt sociālo dialogu un kolektīvās sarunas un izstrādāt noteikumus, kas būtu pielāgoti katrai dalībvalstij un katras nozares situācijai.

1.4.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgi risinājumi, kuros ņemta vērā ekonomikas pārkārtošanās uz digitalizāciju, ilgtspējīgāku attīstību un nevienlīdzības mazināšanu.

1.5.

EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt, kā tiek īstenots 2002. gada nolīgums par tāldarbu un 2020. gada nolīgums par digitalizāciju. Pamatojoties uz pandēmijas laikā gūto pieredzi, Eiropas Savienības un dalībvalstu pašreizējo regulējumu būtu iespējams grozīt un izstrādāt jaunu regulējumu ar mērķi veicināt tāldarba pozitīvos aspektus un aizsargāt darba ņēmēju pamattiesības. EESK norāda, ka īpaša uzmanība būs jāpievērš darba laika organizēšanai, veselības un darba drošības riskiem, darba un privātās dzīves līdzsvaram, tiesībām atslēgties un darba tiesību faktiskai piemērošanai tāldarbā. Ņemot vērā tehnoloģijas un darba metožu straujo attīstību, noteikumi un prakse ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, kas saglabāsies nākotnē.

1.6.

EESK norāda, ka dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jāraugās, lai tiktu izveidots tāldarbam pielāgots valsts satvars, kurā definēti noteikumi uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kuri ir ieinteresēti izvēlēties šo darba formu.

1.7.

EESK mudina dalībvalstis transponēt un īstenot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu.

1.8.

EESK uzsver, ka 2002. un 2020. gadā Eiropas sociālo partneru noslēgtajos nolīgumos ir ietverti galvenie principi, kas dod iespēju gūt labumu no tāldarba pozitīvās ietekmes un līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi.

1.9.

EESK uzskata, ka regulējuma galvenie uzdevumi ir nodrošināt, lai tāldarbs būtu brīvprātīgs un no to būtu iespējams pārtraukt un lai tāldarbiniekiem būtu tādas pašas individuālās un kolektīvās tiesības kā līdzīgiem darbiniekiem uzņēmumā, kurā viņi strādā. Turklāt darbs ir jāorganizē tā, lai darba slodze būtu līdzvērtīga, tāldarba režīms būtu noteikts rakstiski un vajadzības gadījumā tiktu veikti īpaši pasākumi, kas tāldarbiniekiem nodrošinātu tiesību efektivitāti, kā arī garantētu veselības un darba drošības apstākļus.

1.10.

EESK atzīst, ka pirms tāldarba ieviešanas ir jānoskaidro visi jautājumi, kas saistīti ar aprīkojumu, pienākumiem un izmaksām. EESK uzskata, ka kopumā darba devēji ir atbildīgi par tāldarbam nepieciešamā aprīkojuma piegādi, uzstādīšanu un apkopi. Darba devējam būtu tieši jāsedz ar tāldarbu saistītās izmaksas, it īpaši saistībā ar komunikāciju (patēriņš, mobilais tālrunis, internets).

1.11.

EESK ierosina noteikt, ka tāldarba jomā uzņēmumiem, ievērojot Eiropas un valstu tiesību aktus un darba koplīgumus valsts, reģionālajā, nozares vai uzņēmuma līmenī, jāizmanto mehānismi, kas piemēroti normālā darba laika un virsstundu uzskaitīšanai.

1.12.

EESK uzskata, ka darba laika kontroles un reģistrēšanas metodes būtu jāparedz tikai šādam mērķim. Tām jābūt zināmām darba ņēmējiem, neuzmācīgām, tās nedrīkst apdraudēt darba ņēmēja privātumu un tām jāatbilst datu aizsardzības jomā piemērotajiem principiem.

1.13.

EESK uzsver, ka darba dzīvē tāldarbinieki nedrīkst nonākt nelabvēlīgākā situācijā, piemēram, attiecībā uz profesionālās karjeras virzību, tālākizglītību, piekļuvi uzņēmuma iekšējai informācijai, iesaistīšanos arodbiedrībā un arodbiedrības pārstāvību, īpašām darba tiesībām (arodmedicīna, apdrošināšana u. c.) un citām uzņēmumā paredzētajām īpašajām tiesībām.

1.14.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai, SDO un ESAO būtu jāuzsāk kopīgs process, kas balstīts uz pētījumiem par tāldarba sekām, ar mērķi izstrādāt SDO konvenciju par tāldarbu. EESK arī uzskata, ka pienācīgu tāldarba apstākļu jautājumam vajadzētu būt daļai no SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas un attiecīgajām valstu programmām.

2.   Tāldarba konceptuālie aspekti un konteksts

2.1.

Šajā atzinumā ir sniegtas atbildes uz prezidentvalsts Portugāles uzdotajiem jautājumiem par tāldarba problemātiku – darba laika organizēšanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un tiesībām atslēgties – Eiropas sociālā modeļa popularizēšanas perspektīvā. Šie jautājumi ietver dzimumu perspektīvu, kas tiks analizēta atsevišķā izpētes atzinumā (SOC/662), kurš būs jāskata sasaistē ar šo atzinumu.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Eurofound paveikto darbu saistībā ar tāldarba metodēm un koncepcijām, kas dod iespēju salīdzināt datus Eiropas un starptautiskajā līmenī (1).

2.3.

Šajā dokumentā EESK ar terminu “tāldarbs” apzīmē profesionālu darbību, kas tiek veikta attālināti ārpus uzņēmuma telpām un izmantojot IKT iekārtas. Tāpēc vieta, kur darbs tiek veikts, un IKT izmantošana ir divi galvenie tāldarba definēšanas aspekti. EESK atzīst, ka atkarībā no dažādās valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem un prakses tāldarba veidi var būt dažādi. Šajā atzinumā aplūkots tāldarbs, ko veic darba ņēmēji, un tajā netiks skatīts pašnodarbināto jautājumus, kas nākotnē būtu jāskata atsevišķā atzinumā.

2.4.

Ir izstrādāta rīcībpolitika tāldarba reglamentēšanai. Lai gan ES un starptautiskā līmenī nav tāldarbam paredzētu direktīvu vai standartu, tomēr ES rīcībā ir piemērojami tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK par darba laika organizēšanu (2), Padomes Direktīva 89/391/EEK par drošību un veselības aizsardzību darbā (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (4), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru (5). EESK aicina dalībvalstis efektīvi transponēt šīs direktīvas.

2.5.

Šai jomai īpašu uzmanību pievērsuši arī Eiropas sociālie partneri. 2002. gadā sociālie partneri parakstīja pamatnolīgumu par tāldarbu (autonomu nolīgumu), taču Eiropā tas nav īstenots pietiekami kvalitatīvi. Tajā uzsvērti vairāki aspekti, konkrēti, tāldarbs ir brīvprātīgs; pret tāldarbiniekiem ir tāda pati attieksme kā pret līdzīgiem darbiniekiem uzņēmumā, īpaši attiecībā uz darba slodzi, mācību un kolektīvajām tiesībām; to var pārtraukt; tāldarbs nemaina darba ņēmēja nodarbinātības statusu; tāldarbinieka privātās dzīves aizsardzība; datu aizsardzība; darba drošības un veselības aizsardzības noteikumu ievērošana. Lai pārbaudītu, vai tiek pienācīgi ievēroti veselības un darba drošības noteikumi, arodbiedrībai vai darba ņēmēju pārstāvjiem un citām kompetentām iestādēm ir jāvar piekļūt darbavietai, ievērojot valsts tiesību aktus un darba koplīgumus. Ja tāldarbinieks strādā savās mājās, par šādu piekļuvi iepriekš jāpaziņo un jāsaņem piekrišana. Tāldarbinieks ir tiesīgs pieprasīt pārbaudes apmeklējumus.

2.6.

Eiropas sociālie partneri 2020. gada jūnijā noslēdza autonomu nolīgumu par digitalizāciju. Tas jo īpaši aptver četras konkrētas jomas: digitālās prasmes un nodarbinātības drošība; pieslēgšanās un atslēgšanās kārtība; mākslīgais intelekts un cilvēkvadīta kontroles principa garantēšana; cilvēka cieņas respektēšana un uzraudzības jautājums. EESK uzskata, ka pēc iespējas ātrāk ir jāizvērtē šajā nolīgumā paredzēto noteikumu īstenošanas rezultāti. EESK aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt ātru un pareizu nolīguma īstenošanu. Varētu uzsākt likumdošanas iniciatīvu Eiropas līmenī, balstoties uz LESD noteikumiem par sociālo politiku (151. pants un nākamie panti), un/vai dalībvalstu līmenī, lai aizsargātu un īstenotu darba ņēmēju tiesības atslēgties.

2.7.

Eiropas sociālie partneri ir paveikuši un turpinās īstenot nozīmīgu darbu daudzās nozarēs. Šā dokumenta pielikumā pievienots saraksts ar noslēgtajiem nolīgumiem par tāldarbu un digitalizāciju. Lai gan saraksts nav izsmeļošs, tas liecina par sociālā dialoga īstenošanā ieguldīto darbu.

2.8.

Dalībvalstu līmenī darba tiesību akti reglamentē dažus svarīgus tāldarba aspektus, piemēram, darba laika ilgumu un organizēšanu, pakārtotas darba attiecības un veselības aizsardzību un drošību darbā, paredzot īpašus noteikumus, tostarp prasību par rakstisku darba līgumu. Pamatnolīgums par tāldarbu ir ietekmējis apstiprināto noteikumu saturu.

2.9.

Par tāldarbu ir notikušas un arī turpmāk notiks darba koplīguma slēgšanas sarunas un ir noslēgtas (dažkārt trīspusējas) vienošanās valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī, un 2002. gada Eiropas nolīgums ir ietekmējis arī to saturu. Darba koplīgumu slēgšanas sarunas bieži notiek uzņēmumu līmenī, tāpēc nolīgumu saturs ir mazāk zināms (6).

2.10.

Austrumeiropas dalībvalstis šajā ziņā ir izņēmums. EESK aicina sociālos partnerus šajās valstīs apspriest vai attiecīgā gadījumā atjaunināt nolīgumus par tāldarbu.

2.11.

2015. gada Eiropas darba apstākļu apsekojums liecina, ka liels tāldarbā strādājošo īpatsvars bijis Ziemeļvalstīs – Dānijā (37 %), Zviedrijā (33 %) un Nīderlandē (30 %), vidējs – Luksemburgā (26 %), Francijā (25 %), Igaunijā (24 %), Beļģijā (24 %) un Somijā (24 %), zems – pusē ES valstu, t. i., 12–13 % (Vācijā, Spānijā, Bulgārijā, Lietuvā, Rumānijā) un 7–11 % (Itālijā, Čehijas Republikā, Polijā, Slovākijā, Portugālē un Ungārijā). Jāatzīmē, ka kopumā puse no tāldarbiniekiem attālināti strādā neregulāri un tikai nepilna ceturtdaļa to dara regulāri (tāldarbs mājās) (7).

2.12.

Minēsim dažus jaunāko pētījumu rezultātus (8):

2.12.1.

27 dalībvalstu Eiropas Savienībā 2019. gadā no mājām parasti strādāja tikai 5,4 % darba ņēmēju; pēdējos desmit gados šis skaitlis faktiski nav mainījies; tomēr no 2009. gada līdz 2019. gadam to cilvēku daļa, kuri dažreiz strādā no mājām, ir pieaugusi no 5,2 % 2009. gadā līdz 9 % 2019. gadā. Saskaņā ar SDO pētījumiem tāldarbā (tostarp “mobilajā” tāldarbā) strādā 8 % no visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar 20 % ASV un 16 % Japānā (9).

2.12.2.

Tāldarba izplatība dažādās nozarēs un profesijās būtiski atšķiras; ļoti augsta tā ir informācijas un tehnoloģiju nozarēs, zināšanu ietilpīgās nozarēs, kā arī augsti kvalificētu profesionāļu vidū. Dalībvalstu rūpniecības struktūra, nodarbinātības sadalījums pēc uzņēmuma lieluma, pašnodarbinātības līmenis un darba ņēmēju digitālās prasmes ir daži no faktoriem, kas izskaidro atšķirīgo tāldarba izplatību dalībvalstīs.

2.12.3.

Atšķirības tāldarba pieejamībā un darba ņēmēju aizsardzībā var palielināt darba ņēmēju nevienlīdzību, tostarp attiecībā uz dzimumu līdztiesības dimensiju, kas aplūkota atzinumā SOC/662. Šai problēmai ir vajadzīgs risinājums.

2.12.4.

Darba ņēmēju digitālo prasmju veidošana ir svarīga, lai risinātu ar tehnoloģiskajām pārmaiņām un jauniem strādāšanas veidiem saistītās problēmas (2019. gadā mācības digitālo prasmju jomā notika vidēji nepilnos 25 % ES uzņēmumu – no 6 % Rumānijā līdz 37 % Somijā).

2.13.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ vairāki miljoni darba ņēmēju Eiropā sāka strādāt no mājām, un saskaņā ar Eurofound aplēsēm aptuveni 40 % darba ņēmēju pandēmijas dēļ sāka strādāt tāldarbā pilnu darba laiku. Vairumā gadījumu tāldarbs ir noteikts par obligātu saskaņā ar lēmumiem, ko valsts pārvaldes iestādes pieņēmušas sabiedrības veselības kontroles apsvērumu dēļ.

2.14.

EESK atkārtoti pauž viedokli, ko tā jau izteikusi vairākos atzinumos (10) par darba nākotni, digitalizāciju, darba laika organizēšanu un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

3.   Ar tāldarbu saistītās iespējas un riski

3.1.

Runājot par uzņēmumiem, tāldarbs var palielināt produktivitāti, taču var arī radīt problēmas uzņēmējdarbības kultūrai un darba organizēšanai. Uzņēmumu skatījumā tāldarba izmantošana ir saistīta ar vairākiem mērķiem, proti (11): i) organizēt darbu, pamatojoties uz rezultātiem, nodrošinot darba ņēmējiem lielāku autonomiju un atbildību par rezultātiem; ii) palielināt produktivitāti un efektivitāti (mazāk pārtraukumu); iii) ietaupīt telpas ēkās/birojos un samazināt ar tām saistītās izmaksas; iv) veicināt darba iespējas atsevišķu kategoriju darba ņēmējiem (kuriem ir aprūpes pienākumi vai kustību traucējumi).

3.2.

Darba ņēmējiem tāldarbs var palīdzēt saskaņot darba un privāto dzīvi un samazināt izdevumus, kas saistīti ar braukšanu no mājām uz darbu un atpakaļ. Kopumā tāldarbs var palielināt autonomiju, uzlabot koncentrēšanos un kāpināt produktivitāti (12). Tomēr autonomija ne vienmēr kompensē negatīvo ietekmi uz veselību un labbūtību un var pat palielināt darba intensitāti, ja to papildina pārmērīga darba slodze un uz konkurenci virzīta uzņēmējdarbības kultūra, kurā tiek prasīti augsti rezultāti, tādējādi radot pārmērīgu (neapmaksāta) darba slodzi un nepietiekamus atpūtas periodus (13).

3.3.

EESK uzsver, ka tāldarbs pozitīvi ietekmē ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas dekarbonizāciju, kā arī veicina mobilitāti pilsētās.

3.4.

EESK konstatē, ka tāldarbs ir palīdzējis būtiski samazināt Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi. Pateicoties ievērojamam tāldarba pieaugumam, izdzīvot ir varējušas daudzas ekonomikas nozares.

3.5.

EESK norāda, ka darba un atpūtas periodu robežu izzušana var palielināt faktiski nostrādāto stundu skaitu un darba intensitāti, apgrūtināt atslēgšanos no darba un negatīvi ietekmēt ģimenei veltīto laiku. Darba laika ilguma noteikšana un kontrole ir svarīgs dalībvalstu darba inspekcijas iestāžu uzdevums, kas ir jāveic rūpīgi.

3.6.

Pētījumos ir noskaidroti daži riski darba ņēmējiem: tie ir saistīti ne tikai ar dažāda veida izolāciju, tostarp stresu un depresiju, trauksmi, bet arī ar balsta un kustību aparāta traucējumiem, galvassāpēm, nogurumu, traucētu miegu un jaunām digitālām parādībām, piemēram, “virtuālu prezenteismu”. Prezenteisma ietekme uz darba dzīvi ir dažāda. Saskaņā ar Eurofound datiem, dažu darba ņēmēju pieredze ir negatīva, savukārt citi priecājas, ka var strādāt no mājām, nevis doties uz darba devēja telpām, kad viņi jūtas slimi. Tomēr tam nevajadzētu skart tiesības uz slimības atvaļinājumu. Tāldarbs ir arī cēlonis būtiskiem sarežģījumiem, piemēram, arodbiedrību darbības organizēšanai un dalībai tajās, “neredzamībai”, privātuma robežu pārkāpšanai un tāldarbinieku izkliedētībai.

3.7.

EESK konstatē, ka tāldarbu apdraud arī citi riski, piemēram, tādi, kas saistīti ar kiberdrošību, kas būtu pienācīgi jānovērš, lai aizsargātu uzņēmumus un tāldarbinieku privātumu. Vēl viens risks, kas saistīts ar tāldarbu, ir potenciāli negatīvā ietekme uz pašreizējo darba kultūru struktūrās, kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus, vai apvienībās un/vai brīvprātīgās organizācijās.

3.8.

Lai strādātu tāldarbā, ir vajadzīgas IKT prasmes un piekļuve aprīkojumam un pakalpojumiem, kā arī piemēroti dzīves apstākļi un citi tāldarbam labvēlīgi apstākļi. Tas savukārt liek iedziļināties jautājumā par ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.

3.9.

EESK atzīst, ka tāldarbs var veicināt atsevišķu diskriminēto grupu, jo īpaši personu ar invaliditāti, grūtnieču un vienvecāka ģimeņu, integrāciju darba tirgū, jo, meklējot darbu, viņi bieži saskaras ar strukturāliem šķēršļiem.

3.10.

EESK uzskata, ka regulējuma jomā galvenie uzdevumi ir šādi: nodrošināt, lai tāldarbs būtu brīvprātīgs un to būtu iespējams pārtraukt (izņemot ārkārtas gadījumus, piemēram, pandēmiju, kad publiskās iestādes nosaka, ka tāldarbs ir obligāts); nodrošināt tāldarbiniekiem tādas pašas individuālās un kolektīvās tiesības kā līdzīgiem darbiniekiem, kuri strādā attiecīgā uzņēmuma telpās; nodrošināt, lai tāldarba režīms būtu noteikts rakstiski un lai vajadzības gadījumā tiktu veikti īpaši pasākumi, kas nodrošinātu tāldarbinieku tiesību efektivitāti, un attieksme pret viņiem būtu tāda pati kā pret pārējiem darbiniekiem.

3.11.

EESK uzskata, ka tāldarba regulējums varētu garantēt pienācīgus darba apstākļus un palīdzēt mazināt nevienlīdzību un strādājošo nabadzību (14).

3.12.

EESK uzskata, ka darba devēji ir atbildīgi par apmācību un tāldarbam nepieciešamā aprīkojuma piegādi, uzstādīšanu un apkopi. Darba devējam būtu tieši jāsedz ar tāldarbu saistītās izmaksas, it īpaši saistībā ar komunikāciju (patēriņš, mobilais tālrunis, internets).

3.13.

Ir jādara viss, lai aizsargātu datus, kas saistīti ar tāldarbu, īpaši tāldarbinieku privātos datus.

3.14.

EESK konstatē, ka lielākajā daļā uzņēmumu ir strauji pastiprinātas tāldarbinieku darba uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas. Komiteja iesaka šo uzraudzības instrumentu izmantošanā ņemt vērā datu aizsardzības principus, un, ja nepieciešams, tos iekļaut jaunajos Eiropas tiesību aktos un/vai darba koplīgumu slēgšanas sarunās dalībvalstīs starp sociālajiem partneriem valsts, reģionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī.

4.   Tāldarba problemātika

4.1.   Darba laika organizēšana

4.1.1.

EESK konstatē, ka pētījumos ir vienprātīgi apstiprināta tāldarba ietekme uz darba laiku, proti, tajos norādīts, ka garās darba stundas ir tāldarba galvenais trūkums (15). Tāldarbs ļauj darba ņēmējam strukturēt savu darba dienu un viņam nav jāveic ceļš no mājām uz darbu un atpakaļ, taču tā rezultātā paildzinās darba stundas vakaros un nedēļas nogalēs.

4.1.2.

EESK ir gandarīta par Eiropas sociālo partneru nesen pausto vienoto uzskatu par to, ka regulāra informācijas apmaiņa starp vadītājiem un darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem par darba slodzi un darba procesiem (16) ir jāuzskata par daļu no kopīgā partnerības procesa, kurš ir vienošanās pamatā.

4.1.3.

Vienā no Eurofound pētījumiem (17) norādīts:

4.1.3.1.

Regulāra tāldarba gadījumā aptuveni 30 % darba ņēmēju katru dienu vai vairākas reizes nedēļā strādā savā brīvajā laikā; aptuveni 50 % strādājošo nākas pārtraukt darbu, lai veiktu neparedzētus pienākumus, un ap 20 % strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā (mobilo tāldarbinieku gadījumā šis skaitlis ir gandrīz 30 %, bet neregulāra tāldarba veicējiem 10 %).

4.1.3.2.

Regulārā tāldarbā aptuveni 40 % strādājošo atpūtas laiks ir mazāks nekā 11 stundas (tas attiecas uz aptuveni 25 % neregulāra tāldarba veicēju un aptuveni 60 % mobilo tāldarbinieku).

4.1.4.

Eurofound apsekojumi liecina, ka izplatīta problēma Eiropas valstīs ir darba intensitāte (piemēram, 37 % strādājošo ziņo par saspringtiem termiņiem), turklāt ar to biežāk saskaras tāldarbinieki, jo īpaši mobilie tāldarbinieki (18).

4.1.5.

Būtu jāizvērtē IKT intensīvas izmantošanas, piemēram, darba uz ekrāna vai ar viedtālruņa palīdzību, ietekme uz veselību un labbūtību. Tāldarbs var pastiprināt tādas negatīvās sekas kā psiholoģiskais spiediens (stress), acu nogurums, trauksme, galvassāpes, spēku izsīkums, miega traucējumi un balsta un kustību aparāta traucējumi (19).

4.1.6.

Lai gan ir izstrādāti tāldarbam piemērojami ES tiesību akti, tomēr ir jāizvērtē, vai Darba laika direktīva un pārējās 2.4. punktā minētās direktīvas, nolīgums par tāldarbu (2002. g.) un nolīgums par digitalizāciju (2020. g.) ir pietiekami, lai aizsargātu šos darba ņēmējus (20). Šajā ziņā EESK norāda ES judikatūras lielo nozīmi. Tajā ir noteikts: “dalībvalstīm darba devējiem ir jānosaka pienākums ieviest objektīvu, uzticamu un pieejamu sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādāto ikdienas darba laika ilgumu” (21). EESK norāda, ka šādas sistēmas ieviešanas konkrētās kārtības noteikšana ir dalībvalstu kompetencē, cita starpā ņemot vērā atšķirības starp dažādām nozarēm vai darbībām (22).

4.1.7.

Šajā perspektīvā EESK ierosina noteikt, ka tāldarba jomā, ievērojot ES un valstu tiesību aktus par tāldarbu un darba koplīgumus reģionālajā, nozares vai uzņēmuma līmenī, uzņēmumiem ir jāizmanto piemēroti mehānismi parastā darba laika un virsstundu uzskaitei.

4.1.8.

EESK uzskata, ka vienlīdzīga attieksme pret tāldarbiniekiem un līdzīgiem darbiniekiem vienā un tajā pašā uzņēmumā attiecas arī uz veselību un darba aizsardzību, darba organizēšanu tā, lai nodrošinātu līdzvērtīgu darba slodzi, un arodbiedrību / darba ņēmēju pārstāvju tiesībām piekļūt tāldarba vietai, ievērojot valsts tiesību aktos un darba koplīgumos noteiktos ierobežojumus.

4.1.9.

Darba dzīvē tāldarbinieki nedrīkst nonākt nelabvēlīgākā situācijā, piemēram, attiecībā uz profesionālās karjeras virzību, tālākizglītību, piekļuvi uzņēmuma iekšējai informācijai, iesaistīšanos arodbiedrībā un arodbiedrības pārstāvību, īpašām darba tiesībām (arodmedicīna, apdrošināšana u. c.) un citām uzņēmumā paredzētajām īpašajām tiesībām.

4.2.   Darba un privātās dzīves līdzsvars

4.2.1.

Viens no tāldarba paplašināšanas virzītājspēkiem ir uzskats, ka šāda veida darbs nodrošina labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, lielāku produktivitāti un personāla lojalitāti, kā arī mazāku personāla mainību. Tomēr, pamatojoties tikai uz pašreizējiem pētījumiem šajā jomā, ir grūti izdarīt galīgos secinājumus par tāldarba ietekmi uz darba vidi, tāpēc reālā situācija varētu būt daudz sarežģītāka un ne tik viennozīmīga kā iespējamais savstarpējais izdevīgums darba ņēmējiem un darba devējiem, un varbūt var pat liecināt par pretējo (23).

4.2.2.

EESK norāda uz pretrunu starp darba laika lielāku elastīgumu un SDO izvirzīto pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķi.

4.2.3.

Attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru EESK aicina pievērst uzmanību tam, ka tāldarbiniekiem negatīvās sekas ir lielākas. Tās atšķiras arī atkarībā no darba ņēmēja individuālajām iezīmēm, darba kultūras un darba organizācijas (24). EESK ir pārliecināta, ka Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas efektīva transponēšana noteikti palīdzēs uzlabot tāldarbinieku darba apstākļus (25). EESK aicina dalībvalstis pienācīgi transponēt un īstenot šo direktīvu.

4.2.4.

EESK konstatē, ka tāldarba ietekme uz darba un privātās dzīves līdzsvaru ir ļoti neskaidra vai pat pretrunīga un ka ir vajadzīgi padziļināti pētījumi par darba un privātās dzīves līdzsvaru (26).

4.2.5.

EESK norāda, ka ir vajadzīga darba ņēmēju un vadītāju pienācīga apmācība par tāldarba labas pārvaldības praksi un tiesību aktu un līgumu noteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanu.

4.2.6.

EESK aicina dalībvalstis veikt pienācīgus ieguldījumus, lai izveidotu un/vai attīstītu kvalitatīvus un vispārēji pieejamus sociālos pakalpojumus vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem, jo šie pakalpojumi var veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

4.3.   Tiesības atslēgties

4.3.1.

EESK apzinās, ka “pastāvīga pieslēguma” kultūra un nepietiekama atpūta rada tāldarbiniekiem būtiskus fiziskus un psihosociālus riskus (27). Atrašanās pieslēgumā apgrūtina apmaksāta darba un privātās dzīves robežu ievērošanu.

4.3.2.

Attiecībā uz tiesībām atslēgties dalībvalstis, lai gan izmantojot atšķirīgu pieeju, nesen ir izstrādājušas politiku un/vai sociālie partneri un uzņēmumi ir sākuši rūpēties par šādu negatīvo seku ierobežošanu ar mērķi aizsargāt darba ņēmējus viņu brīvajā laikā.

4.3.3.

Atrašanās pastāvīgā pieslēgumā nes līdzi negatīvas sekas. Visvairāk no tās cieš sievietes, jo viņas parasti veic neapmaksātu darbu mājsaimniecībā un rūpējas par bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai gulošiem slimniekiem (28).

4.3.4.

Tiesību akti aptver lielāko daļu ar tāldarbu saistīto jautājumu, tādēļ to efektīva īstenošana joprojām ir ļoti svarīga. Eiropas līmenī 2020. gada jūnijā parakstītais pamatnolīgums par digitalizāciju paredz arī noteikumus par tiesībām atslēgties, tiesību aktos un koplīgumos ietverto darba laika noteikumu ievērošanu, kā arī citus līgumiskos noteikumus, un darba ņēmējam nav noteikta prasība būt savam darba devējam sasniedzamam ārpus darba laika. EESK norāda, ka tagad šo nolīgumu dalībvalstu līmenī īsteno sociālie partneri. Tomēr joprojām pastāv iespēja uzsākt likumdošanas iniciatīvu atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību (151. pants un nākamie panti), lai aizsargātu darba ņēmējus un viņu tiesības atslēgties reāli darbotos, tādējādi novēršot viņu darba apstākļu pasliktināšanos.

4.3.5.

Dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā noteikt tiesības atslēgties (29). Četras valstis (Beļģija, Spānija, Francija un Itālija) ir pieņēmušas īpašu tiesību aktu. Portugālē tika apspriests likumprojekts un Nīderlandē uzsākts apspriešanās process, taču ne vienā, ne otrā valstī īpaši tiesību akti nav pieņemti. Pārējās dalībvalstīs pieejas ir atšķirīgas: dažos gadījumos arodbiedrības aicina pieņemt īpašu tiesību aktu, jo pašreizējie tiesību akti tiek uzskatīti par nepietiekamiem; citos gadījumos arodbiedrības uzskata, ka labākais regulējuma veids ir darba koplīgumi; vēl citos gadījumos arodbiedrības uzskata, ka pietiek ar regulējumu par darba laiku.

4.3.6.

Ņemot vērā šo situāciju, EESK atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvārī pieņemto rezolūciju, ko Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā 4. martā klajā nākušajā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, sadaļā par tāldarbu un tiesībām atslēgties (30). Šajā saistībā EESK uzskata, ka darba ņēmēju tiesības atslēgties būtu pienācīgi jāskata Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna ietvaros.

4.3.7.

EESK uzsver, ka attiecībā uz tiesībām atslēgties virsstundas būtībā nav problēma, ja tās atbilst paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz maksimālo atļauto stundu skaitu, un ja par visu veikto darbu tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesisko regulējumu.

5.   Eiropas Komisijas, dalībvalstu un sociālo partneru darbības

5.1.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgi plašāki un kvalitatīvāki statistikas dati un vairāk pētījumu par tāldarbu, lai apzinātu paraugpraksi un analizētu tāldarba ietekmi uz darba ņēmēju, uzņēmumu un sabiedrības dzīvi. EESK aicina Komisiju uzlabot pētniecību tāldarba jomā un par tā ietekmi, veicināt dalībvalstu labas prakses piemēru apmaiņu par darba laika organizēšanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un tiesībām atslēgties, kā arī atbalstīt nepieciešamo prasmju pārveidi, ievērojot sociālo dialogu un kolektīvās sarunas starp sociālajiem partneriem dažādos līmeņos.

5.2.

EESK uzsver, ka 2002. un 2020. gada nolīgumos ir ietverti galvenie principi, kas dod iespēju gūt labumu no tāldarba pozitīvās ietekmes un līdz minimumam samazināt tā negatīvo ietekmi.

5.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt, kā tiek īstenoti 2002. un 2020. gada nolīgumi, un, pamatojoties uz pandēmijas laikā gūto pieredzi, ja tas ir nepieciešams, pielāgot spēkā esošo regulējumu un izstrādāt jaunu regulējumu ar mērķi veicināt tāldarba pozitīvos aspektus un aizsargāt darba ņēmēju pamattiesības. Ņemot vērā tehnoloģijas un darba metožu straujo attīstību, noteikumi un prakse varētu būt jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, kas saglabāsies nākotnē.

5.4.

EESK norāda, ka dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jāraugās, lai būtu izveidots tāldarbam pielāgots valsts satvars, kurā definēti noteikumi šīs darba formas izmantošanā ieinteresētajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, ņemot vērā iepriekš minētos nolīgumus.

5.5.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš darba laika organizēšanai, veselības un darba drošības riskiem, darba un privātās dzīves līdzsvaram, tiesībām atslēgties un darba tiesību faktiskai piemērošanai tāldarbā.

5.6.

EESK ir pārliecināta, ka ar tāldarbu saistītās problēmas būtu jāskata, ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

5.7.

EESK uzskata, ka sociālo partneru līdzdalība un iesaistīšana visos līmeņos, tostarp izmantojot darba koplīgumus, ir noteicošais faktors, lai rastu līdzsvarotus, cieņpilnus un taisnīgus risinājumus.

5.8.

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai, SDO un ESAO būtu jāuzsāk kopīgs process, kas balstīts uz pētījumiem par tāldarba sekām, ar mērķi izstrādāt SDO konvenciju par tāldarbu. EESK arī uzskata, ka pienācīgu tāldarba apstākļu jautājumam vajadzētu būt daļai no SDO Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas un attiecīgajām valstu programmām.

---

(1)  Alex Soojung-Kim Pang (2017), “Rest – Why you get more done when you work less” (Penguin Life, 2018).

(2)  OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

(3)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(4)  OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.

(5)  OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.

(6)  Eurofound un SDO, Working anytime, anywhere: The effects on the world of work (2017), 2017. g., 51.–54. lpp. (Turpmāk “Eurofound un SDO ziņojums (2017)”.)

(7)  Eiropas Komisija, Telework in the EU before and after the COVID-19: where we were, where we head to, Science for Policy Briefs, 2020.

(8)  Turpat.

(9)  SDO (2019), Telework in the 21st century, 2019, 294. lpp.

(10)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp., OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp., OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp., OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp., OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp., OV C 232, 14.7.2020., 18. lpp.

(11)  Eurofound un SDO ziņojums (2017), 51. lpp.

(12)  Eurofound, “Telework and ICT-based mobile work: flexible working in the digital age”, 2020, 53. lpp. (Turpmāk “Eurofound ziņojums (2020)”).

(13)  Eurofound un SDO ziņojums (2017), 40. lpp.

(14)  Skatīt Eiropas Parlamenta nesen pieņemto rezolūciju.

(15)  Telework in the 21st century, SDO, 2019, 298. lpp.

(16)  Eiropas sociālo partneru pamatnolīgums par digitalizāciju, 2020. gada jūnijs, 10. lpp.

(17)  Further exploring the working conditions of ICT-based mobile workers and home-based teleworkers, darba dokuments, 2020. g., 23.–33. lpp.

(18)  Eurofound, “Sestais Eiropas darba apstākļu apsekojums – pārskata ziņojums”, 2016. g., 47.–51. lpp. Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

(19)  Par tāldarba sekām veselības un labbūtības jomā skatīt Eurofound ziņojums (2020), 27.–35. lpp.

(20)  Eurofound ziņojums 2020, 54. lpp.

(21)  Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-55/18, ECLI:EU:C:2019:402, 60. punkts. Skatīt arī pārējo judikatūru saistībā ar tāldarbu: C-518/15; C-344/19; C-580/19; C-214/20; C-84/94.

(22)  Turpat, lieta C-55/18, ECLI: EU:C:2019:402, 63. punkts.

(23)  Telework in the 21st century, SDO, 2019, 302. lpp.

(24)  Galvenais avots: Eurofound (2020), 13.–26. lpp.

(25)  Eurofound ziņojums 2020, 54. lpp.

(26)  Eurofound un SDO ziņojums (2017), 33. un 40. lpp.

(27)  Eurofound un SDO ziņojums (2017), 37. lpp.

(28)  Sk. EESK atzinumu SOC/662 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13. lpp.).

(29)  Galvenais avots: Eurofound ziņojums (2020), 13.–26. lpp.

(30)  Skatīt Eiropas Parlamenta nesen pieņemto rezolūciju.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Tāldarbs un dzimumu līdztiesība – nosacījumi, lai tāldarbs nesaasinātu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem un lai tas būtu dzimumu līdztiesības veicināšanas dzinējspēks”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma)

(2021/C 220/02)

Ziņotāja:	Milena ANGELOVA
Līdzziņotāja:	Erika KOLLER

Padomes prezidentvalsts Portugāles pieprasījums	Vēstule, 26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	11.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/10/18

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai gan tāldarbs ir labi pazīstams darba veids, tā izplatību būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras laikā vairāk nekā viena trešdaļa nodarbināto ir strādājuši mājās, sieviešu īpatsvaram šādu nodarbināto vidū esot lielākam nekā vīriešu īpatsvaram (1). Tā kā sievietes parasti veic lielāko daļu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu, tāldarbu viņas uzskatīja par vienīgo iespēju apvienot šo neapmaksāto darbu un algoto darbu. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vēlas vērst uzmanību uz risku izmantot tāldarbu kā iespēju uzņemties divkāršu apmaksāta un neapmaksāta darba slogu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) kampaņu par dzimumu stereotipu apkarošanu (2), atkārtoti uzsver nepieciešamību mainīt kultūru un likvidēt jebkādus strukturālus šķēršļus, lai panāktu neapmaksāto mājsaimniecības darbu vienlīdzīgāku sadalījumu, un mudina dalībvalstis nekavējoties un efektīvi īstenot direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru.

1.2.

Tā kā pandēmijas apstākļi ir ārkārtēji, ir jānovērtē saikne starp tāldarbu un dzimumu līdztiesību no vispārīgākas un ilgāka termiņa perspektīvas. Pandēmijas laikā tāldarbs, kur iespējams, kā veselības aizsardzības pasākums ir bijis obligāts, un to papildināja daudzas ārkārtas situācijām raksturīgas iezīmes un ierobežojumi. Parastos apstākļos tāldarbu parasti veic brīvprātīgi, lai darbu varētu organizēt tā, lai tas vislabāk atbilstu uzņēmumu un organizāciju vispārējiem mērķiem un vajadzībām, ņemot vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju vajadzības un ievērojot ES un valstu tiesisko un normatīvo regulējumu (3), kā arī sociālā dialoga sasniegumus, visus praktiskos nosacījumus paredzot kā daļu no darba līgumiem un koplīgumiem.

1.3.

Tāldarbs sniedz daudzas iespējas veicināt dzimumu līdztiesību, piemēram, radot labākas iespējas iekļauties darba tirgū, lielāku elastību darba laika organizēšanā un elastīgākas iespējas apvienot neapmaksātas aprūpes pienākumus ar algotu darbu, jo tas var veicināt iekļaušanos darba tirgū; lielāku produktivitāti, pateicoties uzlabotai veiktspējai; labāku teritoriālo atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, izvairoties no nepieciešamības pārcelties uz citu vietu; laika un izmaksu ietaupījumus, kuri rodas, likvidējot vai samazinot pārvietošanos u. c. Vienlaikus tāldarbs ir saistīts ar dažiem riskiem, piemēram, problēmas var rasties saistībā ar šādiem apstākļiem: darbinieks kļūst “neredzams” darba kopienā; trūkst formālu un neformālu atbalsta struktūru, personisku kontaktu ar kolēģiem un piekļuves informācijai, paaugstināšanas amatā un apmācības iespēju; var palielināties dzimumu nevienlīdzība, kā arī vardarbības un aizskarošas izturēšanās risks. Attiecībā uz sievietēm tas var saasināt pastāvošo dzimumu nevienlīdzību. Lai veiksmīgi mazinātu šādus riskus, ir vajadzīga pienācīga analīze par dzimumu aspektu, jo pat politika, kas varētu šķist dzimumneitrāla, patiesībā var neņemt vērā dzimumu aspektu un negatīvi ietekmēt sievietes, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai panāktu pozitīvu ietekmi.

1.4.

EESK ņem vērā pastāvošo tiesisko satvaru un papildsatvaru, kas attiecas uz tāldarbu. Tas ietver Darba laika direktīvu, direktīvu par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, kā arī Eiropas sociālo partneru autonomos pamatnolīgumus par tāldarbu (2002) un par digitalizāciju 2020. EESK arī norāda, ka nav konsolidēta Eiropas regulējuma par tāldarbu. Eiropas Parlaments ir norādījis, ka “ir vajadzīgs tiesiskais regulējums tāldarba nosacījumu regulēšanai Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu pienācīgus darba un nodarbinātības nosacījumus digitālajā ekonomikā, tādējādi palīdzot samazināt nevienlīdzību un risināt nodarbinātu personu nabadzības problēmu”. Tāpēc EESK iesaka novērtēt pastāvošos noteikumus, lai pārbaudītu, vai tie ir efektīvi, ņemot vērā straujo tāldarba paplašināšanos, zināšanas par jaunajiem riskiem un izdarītos secinājumus. Jo īpaši Komiteja mudina sociālos partnerus pārskatīt 2002. gada Pamatnolīgumu par tāldarbu un dot tam jaunu impulsu.

1.5.

Sociālajiem partneriem var būt nozīmīga loma tāldarba veicināšanā tādā veidā, kas veicina dzimumu līdztiesību, labklājību darbā un produktivitāti, piemēram, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas. Ņemot vērā darba vietu lielo daudzveidību, vislabākos rezultātus var sasniegt, īstenojot īpaši pielāgotus pasākumus uzņēmuma un darba vietas līmenī. Lai gan lēmumus par darba organizēšanu pieņem darba devēji, sociālais dialogs ir būtisks līdzeklis darbavietu mērogā, lai risinātu tādus jautājumus kā darba samaksa, darba laiks, savienojamības veidi, veselība un drošība, kā arī apmācība un prasmju pilnveidošana saistībā ar tāldarbu.

1.6.

Tāldarba dzimumneitralitātes svarīgākie priekšnoteikumi ir nepieciešamo tehnoloģiju, iekārtu un prasmju pieejamība. EESK atkārtoti aicina veikt ieguldījumus visiem pieejamā digitālajā infrastruktūrā un savienojumos, tostarp vietējās koplietošanas telpās, kas nodrošina iespēju strādāt attālināti, neatrodoties mājās, kā arī digitālo prasmju pilnveidē, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, lai tās varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū un tiktu novērsta jebkāda veida digitālā plaisa (4).

1.7.

Bērnu, cilvēku ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes infrastruktūra un pakalpojumi, kas ir pieejami, piekļūstami un pieņemami cenas ziņā, ir vēl viens būtisks dzimumu līdztiesības priekšnoteikums attiecībā uz tāldarbu un darbu kopumā. EESK aicina izstrādāt Care Deal for Europe, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus visiem visā dzīves ciklā. Tā aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvus, cenas ziņā pieņemamus, piekļūstamus un daudzveidīgus aprūpes pakalpojumus un ieguldīt tajos ar mērķi reaģēt uz dažādām prasībām un situācijām.

1.8.

Tāldarba problēma ir tāda, ka šie darba ņēmēji kļūst darba kopienā neredzami, viņu nav oficiālajās un neoficiālajās atbalsta struktūrās, izpaliek personiski kontakti ar kolēģiem un viņiem nav piekļuves informācijai. Rezultātā viņi var palikt bez karjeras izaugsmes un apmācības iespējām un nesaņemt svarīgu informāciju par samaksu un esošajām darba ņēmēju tiesībām. Sievietēm var nākties saskarties ar dzimumu nevienlīdzības riska pieaugumu, piemēram, ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Ierosinātā direktīva par darba samaksas pārredzamību, ko Eiropas Komisija publicējusi 2021. gada 4. martā, var kļūt par spēcīgu līdzekli ar darbinieka neredzamību saistīta informācijas trūkuma novēršanai.

1.9.

Lai sniegtu privātajam sektoram iespējas un mudinātu to ieviest jauninājumus, veikt ieguldījumus jaunos risinājumos un radīt jaunas darbavietas, kas veicina iekļaujošu nodarbinātību, ES ir svarīgi nodrošināt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai un darījumdarbībai un veicināt digitalizāciju, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU. Arī publiskais sektors ir nozīmīgs darba devējs, un ir vajadzīgi atbilstoši ieguldījumi, lai nodrošinātu optimālus darba apstākļus un modernizētu infrastruktūru tā, lai tiktu sasniegti digitālās pārkārtošanās mērķi. Praktiskā līmenī ir nepieciešama arī cieša un raita sadarbība starp publisko un privāto sektoru tādās jomās kā digitālā infrastruktūra, izglītība un apmācība, veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, kā arī pētniecība un inovācija.

1.10.

EESK aicina veikt pētījumus par tāldarba ietekmes aspektiem, kas saistīti ar dzimumu, kā arī tā priekšnoteikumiem situācijā, kad pandēmija nav svarīgākais ietekmējošais faktors, un ņemt vērā ilgtermiņa norises dažādās ekonomikas un sabiedrības nozarēs, kā arī apkopot un izplatīt ES apzinātos labas prakses piemērus. Tas ļautu izmantot dzimumsensitīvu pieeju nepieciešamo tehnoloģisko un sociālo inovāciju sasniegšanā, lai nodrošinātu, ka tāldarbs palīdz veicināt dzimumu līdztiesību (5).

1.11.

Tā kā sabiedrībā pastāvošās tradīcijas un atsevišķu cilvēku attieksme nosaka tāldarba ietekmi uz dzimumu līdztiesību, EESK aicina īstenot mērķtiecīgus pasākumus un kampaņas uz stereotipiem balstītas domāšanas ierobežošanai un izskaušanai. EESK mudina sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) Eiropas Savienības un valstu mērogā aktīvi atbalstīt tādu lomu sadalījumu ģimenē, kas nebalstās uz stereotipiem, kā arī šo pieeju attiecināt uz vīriešu un sieviešu izvēli saistībā ar studijām, profesiju un darbavietu.

1.12.

EESK aicina ES un valstu politikas veidotājus dialogā un sadarbībā ar sociālajiem partneriem darīt visu iespējamo, lai apkarotu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm, vai tas būtu darbā, mājās vai tiešsaistē, un aicina dalībvalstis ātri ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2019. gada Konvenciju par vardarbības un aizskaršanas izskaušanu (Nr. 190), kā arī Stambulas konvenciju.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts Portugāles iniciatīvu pieprasīt divus izpētes atzinumus, kuri viens otru papildinās un kuru mērķis ir tāldarba padziļināta analīze, izvērtējot pandēmijas laikā gūto pieredzi. Tas varētu arī labāk virzīt Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas īstenošanu un veicināt labākos nosacījumus tāldarba ieviešanai. Šie atzinumi dos ieguldījumu turpmākajos Padomes secinājumu projektos 2021. gada pirmajā pusē.

2.2.

Ekonomikas un sabiedrības straujā digitalizācija, ko ievērojami paātrināja Covid-19 pandēmija, ir pastiprinājusi tāldarba izmantošanu – 2020. gada jūlijā mājās pilnībā strādāja 34 % darbinieku, bet daļēji – 14 % darbinieku (6). Lai gan pandēmija ļauj gūt ieskatu par tāldarba plašo izplatību, uzmanība jāpievērš tāldarba nosacījumiem normālos apstākļos, kurus pandēmija neietekmē.

2.3.

Lai gan dzimumu līdztiesība ir atkarīga no daudziem faktoriem un tāldarba plašā ekonomiskā un sociālā ietekme skar arī citas jomas, šajā izpētes atzinumā īpaša uzmanība pievērsta saiknei starp tāldarbu un dzimumu līdztiesību, kā to pieprasījusi Padomes prezidentvalsts Portugāle. Atzinuma izstrādes mērķis ir atrast veidus, kā padarīt tāldarbu par vienu no mehānismiem, kas veicina dzimumu līdztiesību, un nepieļaut nevienlīdzības pastiprināšanos attiecībā uz neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem, jo tāldarbs var gan veicināt, gan apdraudēt dzimumu līdztiesību. EESK uzsver, ka politikas veidošanā ir nepieciešams integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, lai palīdzētu mazināt riskus un izmantot iespējas.

2.4.

Tāldarba potenciāla izmantošana, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus, palīdz saglabāt vispārējos ieguvumus dzimumu līdztiesības jomā (7). Lai gan vīrieši biežāk nekā sievietes ir iesaistīti mobilā darbā ārpus darba devēja telpām, sievietes biežāk nekā vīrieši darbu veic attālināti, atrazdamās mājās. To zināmā mērā var izskaidrot ar konkrētām valstīm un kultūrām raksturīgām dzimumu lomām un darba un ģimenes dzīves modeļiem (8). Sievietes mājsaimniecībās parasti veic lielāko daļu neapmaksātu aprūpes pienākumu (9), kuri veido būtisku sociāli ekonomiskās dzīves sastāvdaļu, taču netiek par tādu atzīti. Lai gan tāldarbs var veicināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, tas arī ir saistīts ar risku, ka neapmaksātu mājsaimniecības pienākumu radītais slogs sievietēm varētu palielināties, vienlaikus pakļaujot tās citiem riskiem, piemēram, vardarbībai ģimenē un tiešsaistē, kā arī nespējai izmantot karjeras iespējas.

2.5.

Sabiedrībai kopumā un uzņēmumiem jādara viss iespējamais, lai izskaustu ar dzimumu saistītos stereotipus un atzītu sievietes par pilnvērtīgiem darbiniekiem līdztekus daudzām citām viņu lomām un īpašībām. Šo aizspriedumu ekonomiskās un sociālās izmaksas sabiedrībai ir ievērojamas. Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāspēj uzņemties vadību šajā jautājumā, kas ir būtisks cilvēktiesību un sieviešu tiesību, kā arī Eiropas ekonomikas jomā (10).

2.6.

Novērtējot tāldarba ietekmi, ir svarīgi ņemt vērā, ka pandēmijas laikā tā var būt pavisam citāda nekā normālos apstākļos. Visticamāk, ka pandēmijas laikā, kad tāldarbs ir bijis obligāts un cilvēku dzīve daudzējādā ziņā ir pakļauta ierobežojumiem, tostarp mājoklis ir bijis jāizmanto kā kopīga darba/mācību/dzīvošanas vieta visiem ģimenes locekļiem, gan tāldarba priekšrocības, gan trūkumi ir labāk pamanāmi. Tāpēc, novērtējot tāldarba ietekmi uz dzimumu līdztiesību un darba jomu, ir jāņem vērā ne tikai īstermiņa skatījums, bet arī, galvenokārt, ilgtermiņa perspektīva, kā arī pienācīga uzmanība jāvelta normālu tāldarba veikšanas apstākļu nodrošināšanai. Normālos apstākļos tāldarbam būtu jānotiek brīvprātīgi un uz savstarpējas vienošanās pamata, tā praktisko kārtību nosakot līgumā un/vai koplīgumos.

2.7.

EESK arī izmanto iespēju sasaistīt dažus atzinuma elementus, lai palīdzētu īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 5. IAM (dzimumu līdztiesība) un 8. IAM (pienācīgs darbs un ekonomikas izaugsme). 5. IAM paredz, ka jāizbeidz sieviešu un meiteņu visu veidu diskriminācija un jāizskauž visu veidu vardarbība pret viņām; tas aicina arī atzīt un novērtēt neapmaksātus aprūpes un mājsaimniecības darbus, nodrošinot sabiedriskos pakalpojumus, infrastruktūru un sociālās aizsardzības politiku un veicinot dalītu atbildību mājsaimniecībās un ģimenēs. Vēl viens mērķis ir sekmēt pamattehnoloģiju, jo īpaši IKT, izmantošanu, lai veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm. 8. IAM nolūks ir panākt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem, un paaugstināt produktivitāti, piemēram, ar tehnoloģiju modernizācijas un inovācijas starpniecību.

3.   Pandēmijas laikā gūtās atziņas – dzimumperspektīva

3.1.

Apsverot tāldarba dzimumu dimensiju, no pandēmijas laika ir jāgūst mācība. Pandēmija ir uzsvērusi sieviešu svarīgo nozīmi ekonomikā – viņas ir būtisku aprūpes pakalpojumu sniedzējas, bieži vien strādājot “pirmajās rindās” (11). Pētījumi liecina (12), ka pandēmija ir pastiprinājusi daudzus darba tirgū un sabiedrībā pastāvošos strukturālos dzimumu nevienlīdzības veidus un sievietes tā ir skārusi daudz vairāk. Šīs nodaļas fokusā ir daži būtiski secinājumi, kas attiecas uz tāldarbu (galvenokārt no mājām) pandēmijas laikā, jo, pievēršot uzmanību dzimumu perspektīvai, ir iespējams uzlabot dzimumu līdztiesību.

3.2.

Lai gan, cenšoties cīnīties ar pandēmiju, tāldarbs, kur iespējams, ir bijis obligāts, ne visi darba ņēmēji varēja veikt tāldarbu. Tika konstatēts tas, ka pilsētās attālināti strādā biežāk nekā laukos, kā arī biežāk to dara tie, kam ir terciāra izglītība. Tāldarba iespējas atšķiras arī atkarībā no nozares, un tas biežāk ir izplatīts izglītības, finanšu pakalpojumu un valsts pārvaldes jomā, bet mazāk veselības aprūpes, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un viesmīlības jomā (13). Jaunākie pētījumi sniedz datus par to, kurās profesijās tāldarbs ir izplatīts plašāk, bet ir vajadzīga turpmāka analīze (14). Ir arī acīmredzams, ka dažus darbus nav iespējams veikt attālināti, bet citus – iespējams tikai ļoti ierobežotā apjomā (15).

3.3.

Sievietes ir tās, kas pandēmijas laikā vairāk nekā vīrieši ir strādājušas attālināti. Lai gan šajā periodā nedēļas darba laiks vīriešiem ir ticis samazināts krasāk nekā sievietēm, ir lielāka iespēja, ka sievietes, kas strādā algotu darbu, uz laiku darbu ir pārtraukušas (piespiedu atvaļinājums). Ticams izskaidrojums ir tāds, ka sakarā ar darbavietu, skolu un bērnu aprūpes centru slēgšanu Covid-19 pandēmijas laikā nodarbinātās sievietes un mātes ir uzņēmušās lielāko daļu no ģimenes aprūpes pienākumiem, kuru ir kļuvis vēl vairāk. Divu darba ņēmēju mājsaimniecībās, kurās bija izvēles iespējas, sievietes biežāk devās piespiedu atvaļinājumā nekā viņu vīriešu kārtas partneri (16). Daudzās dalībvalstīs vecāku, jo īpaši sieviešu un māšu, situāciju vēl vairāk apgrūtināja bērnu aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība un elastības trūkums šajās iestādēs.

3.4.

No visiem attālināti strādājošajiem ceturtā daļa bija vecāki, kuriem ir bērniem vecumā līdz 12 gadiem, un 22 % no tiem bija jāvelta “daudz vairāk pūliņu nekā citu grupu pārstāvjiem, lai pievērstu pietiekami daudz uzmanības darbam un panāktu pienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru” (17). Jo īpaši sievietēm, kurām ir aprūpes pienākumi, darbu mājās kavēja vairāki apstākļi, tostarp, no vienas puses, trūka klusas telpas, kur varētu netraucēti strādāt, kā arī laika, ko veltīt darbam, bet, no otras puses, bija tendence strādāt ilgāk un pat būt pastāvīgi sasniedzamam un neievērot pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību. Šie novērojumi liek labāk īstenot attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus un darba inspekcijām veikt ciešāku uzraudzību, un tāpēc ir arī jāizvērtē pastāvošā regulējuma piemērotība. Vientuļie vecāki, no kuriem ES 85 % ir sievietes, ir bijuši īpaši neaizsargāti, jo pandēmija pasliktināja viņu jau tā trauslo darba un privātās dzīves līdzsvaru (18).

3.5.

Dažas pazīmes liecina, ka sievietes, kas strādā konkurētspējīgās nozarēs, kur ir augstas prasības un nepieciešama augsta kvalifikācija, piemēram, akadēmiskās iestādēs, ir cietušas vairāk nekā vīrieši (19), jo neapmaksātie aprūpes un mājsaimniecības pienākumi ir mazinājuši viņu spēju saglabāt produktivitāti un vēl vairāk pasliktinājuši viņu profesionālās izredzes. Tāpat arī sievietes uzņēmējas, kas vada MVU un centās ierobežojošo pasākumu laikā saglabāt uzņēmējdarbību, saskārās ne tikai ar nopietnām finansiālām problēmām, bet arī ar nopietniem laika ierobežojumiem (20).

3.6.

Pandēmija ir arī izraisījusi satraucošu pieaugumu attiecībā uz vardarbību, kas vērsta pret sievietēm gan fiziski, gan tiešsaistē, turklāt tiešsaistes vardarbības upuriem ir daudz mazākā mērā pieejami resursi un palīdzības iespējas (21). Vardarbības gadījumu skaits ģimenē ir palielinājies par trešdaļu pandēmijas laikā, kad tās izplatīšanās ierobežošanas nolūkā bija obligāti jāpaliek un jāstrādā mājās (22). Pierādījumi liecina arī par to, ka attālināta darba laikā pieaugusi ar darbu saistīta seksuāla uzmākšanās tiešsaistē.

4.   Tāldarba iespējas, priekšnoteikumi un ar to saistīti riski

4.1.

Lai pēc iespējas labāk izmantotu tāldarba piedāvātās iespējas veicināt dzimumu līdztiesību un darba un privātās dzīves līdzsvaru, ir vispusīgi jāizvērtē tā potenciālās priekšrocības un riski, ko tas rada sievietēm un vīriešiem. Bez pilnvērtīgas dzimumaspekta analīzes var izrādīties, ka politika ir nevis dzimumneitrāla, bet ka dzimumaspekts tajā nav ņemts vērā un ka tā negatīvi ietekmē sievietes.

4.2.

Tāldarbs piedāvā šādas iespējas: piemēram, — lielāka elastība darba laika organizēšanā kopumā, zināmā mērā nodrošinot personām lielākas iespējas organizēt savu laiku, lai sasniegtu gaidītos rezultātus, — lielāka elastība, lai varētu apvienot neapmaksātus aprūpes pienākumus ar algotu darbu, jo tādējādi var uzlabot līdzdalību darba tirgū, — iespēja vienlīdzīgāk sadalīt pienākumus saistībā ar bērnu vai apgādājamo ģimenes locekļu aprūpi tad, kad vecāki ir tāldarbā, — tādu personu labāka iekļaušanās darba tirgū, kurām to ierobežo sabiedrībā vai darba vietā pastāvoši šķēršļi, piemēram, personu, kas saskaras ar ierobežojumiem invaliditātes dēļ, — produktivitātes pieaugums, ko rada lielāka veiktspēja, — labāka teritoriālā atbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, izvairoties no nepieciešamības pārcelties uz citu vietu; tā rezultātā varētu mainīties reģionālais darba vietu sadalījums starp pilsētām un lauku apvidiem (23), — laika un izmaksu ietaupījumi, kuri rodas, likvidējot vai samazinot pārvietošanos.

4.3.

Tomēr ar tāldarbu var būt saistīti turpmāk uzskaitītie riski, kurus galvenokārt izraisa problēmas saistībā ar: — attālam darbam nepieciešamās vides organizēšanu un koncentrēšanos uz darbu, jo īpaši tad, ja arī citi ģimenes locekļi strādā vai mācās mājās un ja telpas ir pārāk maz, lai būtu iespējams nodrošināt nošķirtu darba vidi, — piekļuvi atbilstošām biroja telpām, tostarp ergonomiskām mēbelēm un specializētam vai pielāgotam aprīkojumam un programmām, kā arī apmācībai, — personiska kontakta un sadarbības gara trūkumu starp kolēģiem un risku kļūt “neredzamam” darba kopienā, — aprūpes un mājsaimniecības pienākumu aizvien nevienlīdzīgāko sadali, pamatojoties uz darba un ģimenes lomām, kuras balstās uz stereotipiem, — dzimumu vardarbības un aizskarošas izturēšanās gadījumu skaita palielināšanos, tostarp aizskarošu izturēšanāos tiešsaistē, sociālā atbalsta trūkumu izolētības laikā, — kustību trūkumu un ikdienas kārtības un ieradumu pārtraukšanu, kā arī nepieciešamību apvienot darbu ar mājsaimniecības pienākumiem un novērst darba un privātās dzīves robežu saplūšanu, kas var izraisīt garīgās un fiziskās veselības problēmas, tostarp vairot izdegšanas sindroma gadījumu skaitu, — centieniem ļaunprātīgi izmantot jaunās iespējas veikt uzraudzību un ļaunprātīgi izmantot personas datus, — sarežģījumiem saistībā ar darba apstākļu uzraudzību tad, kad tiek strādāts mājās – tas sakar gan darba devējus, gan arodbiedrības, — kiberdrošību un Vispārīgās datu aizsardzības regulas jautājumiem, — pastiprinātu sociālo kontroli, — risku strādāt ilgāk un pārāk īsiem atpūtas periodiem, kas izriet no tā, ka netiek ievērota pieslēgšanās un atslēgšanās kārtība, — arodbiedrību nespēju vai grūtībām aizsargāt darba ņēmēju tiesības, — neskaidrību par darba devēja pienākumu rūpēties par veselību un drošību darba vietā, darba apstākļiem un par darba koplīgumu īstenošanu.

4.4.

Konkrētākie tāldarba priekšnosacījumi ir saistīti ar nepieciešamo infrastruktūru un tehnoloģiju pieejamību. Savienojamības paplašināšana nesasniedz visus – dažas sieviešu kategorijas (piemēram, vecāka gadagājuma sievietes, sievietes no nelabvēlīgā situācijā esošām sociāli ekonomiskām grupām, mazāk izglītotas sievietes) ir nevienlīdzīgā situācijā attiecībā uz piekļuvi savienojumiem un digitālajām tehnoloģijām, un tas paplašina digitālo plaisu (24). Tāpēc ir vajadzīga spēcīga valsts politika, lai nodrošinātu piekļuvi tīkliem un vietējām koplietošanas telpām, kas atvieglo tāldarbu ārpus mājām. EESK uzsver, ka – saskaņā ar sociālo partneru pamatnolīgumu par tāldarbu un attiecīgajiem valstu tiesību aktiem – ir jāizvairās no situācijām, kad tāldarbā strādājošie darba ņēmēji sedz tāda aprīkojuma izmaksas, kas nepieciešams, lai darbu veiktu attālināti, proti, izmaksas saistībā ar IKT aprīkojumu, ergonomiskajām mēbelēm, veselības aizsardzības un drošības pasākumiem un lielākas izmaksas saistībā ar telpu, kurā darbs tiek veikts.

4.5.

Digitālās prasmes un apmācība ir vēl viens svarīgs priekšnoteikums, kas nodrošina iespēju strādāt attālināti; šajā ziņā vīrieši visbiežāk ir labākā situācijā nekā sievietes – tikai sešās dalībvalstīs sieviešu prasmes interneta lietošanā ir labākas nekā vīriešu (Somijā, Slovēnijā, Lietuvā, Latvijā, Kiprā un Bulgārijā) (25). Dzimumu atšķirība digitālo prasmju ziņā palielinās līdz ar vecumu. Šīs atšķirības arī ir jāņem vērā, novērtējot dzimuma dimensiju saistībā ar tāldarbu.

4.6.

Tāldarbam nepieciešamas ne tikai digitālas prasmes, bet arī tādas, kas vajadzīgas jaunu vadības paņēmienu un darba orientācijas apgūšanai, un tas rada problēmas gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem ne tikai MVU. Lai attālināti pārvaldītu uzņēmējdarbību un personālu, ir vajadzīgas īpašas vadības prasmes, elastīgums, noturība un novatoriski veidi, kā organizēt attālināti veiktu darbu, kam vajadzīga uz rezultātu, nevis uz procesu balstīta pārvaldība. Būtu jānodrošina īpaša apmācība, lai palīdzētu vadītājiem/uzraudzītājiem efektīvi vadīt tāldarba ņēmējus.

4.7.

Darba ņēmējiem lielāka elastība un brīvība organizēt savu darbu ir saistīta arī ar stingru atbildību un apņemšanos, kā arī pašorganizācijas prasmēm un uzticības kultūru starp darba ņēmējiem un viņu vadītājiem. Vairāki pētījumi liecina, ka noteiktās nozarēs tāldarbs varētu sekmēt produktivitātes pieaugumu, un šo iespēju var labāk izmantot, nodrošinot īpašu apmācību vadītājiem. Tas var palielināt prasības, ko darbinieki attiecina uz savu darbu, un paaugstināt veiktspēju.

4.8.

Darba ņēmējiem, kas iesaistīti tāldarbā, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei apmācībai un tālākai profesionālajai izaugsmei, kā arī līdzvērtīgām paaugstināšanas amatā un profesionālās izaugsmes iespējām. Tas ir īpaši svarīgi sievietēm, kuras strādā attālināti un kurām var būt mazāk laika un iespēju iesaistīties profesionālās izaugsmes pasākumos ārpus darba grafika.

4.9.

Ja var ikvienam nodrošināt nepieciešamās iespējas un prasmes, tāldarbs ir darba organizācijas veids, kas der gan vīriešiem, gan sievietēm. Tādējādi, lai optimāli izmantotu iespēju strādāt attālināti, būtiska nozīme ir kvalitatīviem, cenas ziņā pieņemamiem, piekļūstamiem un daudzveidīgiem publiskajiem aprūpes pakalpojumiem. Dažās dalībvalstīs ir pieejams finansiāls atbalsts un īpaši nodokļu atvieglojumi bērnu aprūpes veicināšanai, tostarp tādai, ko kvalificēti speciālisti sniedz mājās, – to ir vērts pieņemt par etalonu.

4.10.

Lai gan tāldarbs var palielināt pieprasījumu pēc dažiem pakalpojumiem, tas var izraisīt situācijas pasliktināšanos dažos MVU, kurus vada galvenokārt sievietes un kuru klienti galvenokārt ir sievietes ceļā uz darbu vai no tā. Tas attiecas, piemēram, uz maziem pārtikas un citu preču veikaliem, tirgiem un pakalpojumu centriem. Lai mazinātu šādu risku, būtu jāatsakās no profesijas izvēles, kuras pamatā ir stereotipi. Tāpat jācenšas mazināt atšķirības sieviešu un vīriešu tāldarba iespējās – šīs atšķirības rada nozaru segregācija un tas, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgas iespējas strādāt tāldarbā.

5.   Dzimumu līdztiesības integrēšanas veidi

5.1.

Lai gan darba organizēšana ir darba devēju ziņā, sociālajiem partneriem, piemēram, ar darba koplīgumu starpniecību, var būt svarīga nozīme tāldarba veicināšanai tādā veidā, kas veicina dzimumu līdztiesību, kā arī paaugstina produktivitāti un veicina labjutību darbā. Pamatnolīgumā par tāldarbu, ko 2002. gadā noslēdza ES sociālie partneri un ko līdz 2008. gadam bija ieviesušas visas dalībvalstis (26), ir noteikts vispārējs acquis regulējums attiecībā uz tāldarba izmantošanu, lai līdzsvarotā veidā apmierinātu darba devēju un darba ņēmēju vajadzības. Sociālais dialogs ir būtisks līdzeklis, ar kura palīdzību risināt tādus jautājumus kā darba samaksa, darba laiks, pieslēgšanās kārtība, veselības aprūpe un drošība, kā arī prasmju attīstība saistībā ar tāldarbu. EESK arī aicina popularizēt labākās prakses piemērus attiecībā uz iespēju sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgā mērā apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī aicina veicināt un finansēt sociālo partneru kopīgās darbības.

5.2.

Tā kā tāldarbs balstās uz tehnoloģisko infrastruktūru un savienojumiem, EESK uzsver, ka ļoti svarīgi ir veikt ieguldījumus pienācīgā digitālajā infrastruktūrā, nodrošinot piekļuvi stabiliem digitāliem savienojumiem, kā arī atbilstošu aparatūru un programmatūru, kas visām sabiedrības grupām sniegtu iespēju efektīvi strādāt attālināti un novērstu problēmas citās ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas jomās.

5.3.

EESK atkārtoti aicina uzlabot digitālās prasmes ikvienam, lai dotu iespēju cilvēkiem reaģēt uz digitālo tehnoloģiju attīstību un veidot to, pilnībā izmantojot e-mācību iespējas. Tas ir saistīts ar formālo, ikdienējo un neformālo izglītību un tās apstiprināšanu, ietverot pamatizglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos saskaņā ar nepārtrauktas un mūžizglītības pieeju. Īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu prasmēm, kas ļautu tām līdzvērtīgi iekļauties darba tirgū, kā arī tikt galā ar praktiskiem ikdienas digitālajiem jautājumiem.

5.4.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgs Care Deal for Europe, jo ieguldījumi aprūpes nozarē nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus visiem visā dzīves ciklā un to, ka gan sievietes, gan vīrieši tiktu atzīti par vienlīdzīgiem pelnītājiem un vienlīdzīgiem aprūpētājiem. EESK mudina dalībvalstis ieguldīt visa veida aprūpes infrastruktūrā. Valstu atveseļošanas un noturības plāni saskaņā ar Next Generation EU sniedz iespēju ieguldījumus novirzīt aprūpes nozarei. EESK arī aicina popularizēt labākās prakses piemērus attiecībā uz iespēju sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgā mērā apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī aicina veicināt un finansēt sociālo partneru kopīgās darbības. EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Barselonas mērķus (27), lai nodrošinātu kvalitatīvu, elastīgu, daudzveidīgu un cenas ziņā pieejamu bērnu aprūpi (28). Tā arī uzsver, cik svarīga ir pāreja no institucionālās aprūpes uz kopienā sniegtiem un uz pacientu orientētiem pakalpojumiem neaizsargātiem bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām, kā noteikts EK publicētajās Kopīgajās Eiropas pamatnostādnēs (29).

5.5.

EESK mudina dalībvalstis efektīvi un savlaicīgi īstenot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, lai nodrošinātu ģimenēm atbilstošu izvēli attiecībā uz praksi, kurā ievērota vienlīdzība, vienlaikus ņemot vērā arī uzņēmumu, jo īpaši MVU, vajadzības. Mazākiem uzņēmumiem, kuru darbība pēc būtības balstās uz nelielas grupas darbu, pat vairāk nekā citiem ir jāgūst labums no ražošanas procesu nepārtrauktības un stabilitātes. Balstoties uz līdz šim gūto pieredzi, var apsvērt elastīgus risinājumus, kā apvienot darbu, kam nepieciešama fiziska klātbūtne, ar tāldarba sniegtajām iespējām.

5.6.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš situācijai, kādā atrodas mazāk aizsargātas sieviešu grupas, piemēram, sievietes ar invaliditāti, vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes, migrantes un romu tautības sievietes. Jāatbalsta sieviešu organizācijas un organizācijas, kas pārstāv ģimenes, tostarp izmantojot mērķtiecīgus pasākumus, kurus finansē no ES un valstu līdzekļiem.

5.7.

Ir jāievieš pilns atbalsta pakalpojumu kopums vardarbīgu situāciju risināšanai (jo vardarbība ģimenē ir ievērojami palielinājusies sakarā ar pandēmijas laikā ieviestajiem pārvietošanās ierobežojumiem (30)), kā arī jānodrošina, ka tiek ievēroti tiesību akti vardarbības apkarošanas jomā. EESK aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot pasākumus, lai novērstu jebkādu vardarbību pret sievietēm – gan fizisku vardarbību, gan vardarbību tiešsaistē. Ir vajadzīga stingrāka rīcība, lai apkarotu vardarbību un seksuālu uzmākšanos darbavietā, tostarp saistībā ar tāldarbu. Ja nav “drošas” darbavietas (piemēram, tāldarba apstākļos), no vardarbības ģimenē cietušajām personām nav pieejama sociāla kontrole, un piekļuve attiecīgajai informācijai un palīdzībai ir ierobežota vai tās nav vispār (31). Sociālie partneri būtu jāmudina un jāpalīdz viņiem izstrādāt politiku vardarbības ģimenē novēršanai, tostarp izmantojot īpašas kopīgas darbības un piedāvājot pienācīgas uzraudzības un ziņošanas sistēmas, arī un it īpaši gadījumos, kad darbs tiek veikts attālināti (32). EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm atļauj ES interesēs ratificēt SDO 2019. gada Konvenciju par vardarbības un aizskaršanas izskaušanu (Nr. 190). Tā mudina dalībvalstis ātri ratificēt šo konvenciju (33), un aicina Eiropas Savienību uz to rosināt arī trešās valstis. EESK pieņem zināšanai, ka Padome ir aicinājusi tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt Stambulas konvenciju, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, kas izklāstīts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, ierosināt tiesību aktus, kuru mērķis ir apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm, tostarp uzmākšanos darbavietā dzimuma dēļ.

5.8.

Lai gan tāldarbs nav jauns darba veids, daudzas tā sekas joprojām nav zināmas un būtu jāpēta papildus. Piemēram, būtu lietderīgi izpētīt tā ietekmi un priekšnoteikumus situācijās, kad nav pandēmijas, kā arī ņemot vērā ilgtermiņa norises dažādās ekonomikas un sabiedrības dzīves jomās. Lai iespējami labāk varētu izmantot tāldarba sniegtās iespējas, ir svarīgi izmantot plašam lietojumu klāstam paredzētus tehnoloģiskus un sociālus jauninājumus, vienlaikus risinot ar dzimumu līdztiesību saistītās problēmas, tāpēc EESK aicina šos jautājumus iekļaut pētniecības, attīstības un inovācijas politikā gan valstu, gan ES līmenī. Būtu jāapkopo un jāizplata arī pašreizējās prakses labākie piemēri no visas ES ar mērķi stimulēt progresīvus risinājumus.

5.9.

Tā kā ieguldījumi plašam lietojumu klāstam paredzēta tehniskā, sociālā un inovāciju infrastruktūrā ir valstu budžetu nozīmīga sastāvdaļa, pareizai finanšu līdzekļu sadalei var būt izšķiroša nozīme tāda tāldarba veicināšanā, kurā ievērota dzimumu līdztiesība. Lai atbalstītu šā mērķa sasniegšanu, būtu jāizmanto arī ES fondi, tostarp struktūrfondi un Atveseļošanas un noturības mehānisms.

5.10.

Savienojamība ir sabiedriska parādība. Ir jāattīsta prakse darbavietu līmenī, piemēram, īstenojot tādus instrumentus kā sociālo partneru nolīgums par digitalizāciju, ņemot vērā arī to, ka EU-OSHA pašlaik gatavo ES Veselīgu darbavietu kampaņu saistībā ar digitalizāciju – šī kampaņa sāksies 2023. gadā.

5.11.

EESK arī norāda uz autonomo pamatnolīgumu par digitalizāciju (34) un aicina Eiropas Komisiju piešķirt īpašu finansiālu atbalstu sociālo partneru mērķorientētām kopīgām darbībām, kā arī atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru. Autonomajā pamatnolīgumā par digitalizāciju ir aplūkots tas, kā risināt problēmas saistībā ar pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību digitalizētā darba vidē, tostarp pārmērīgas pieslēgšanās un ilga darba laika pamatcēloņus, un, iespējams, valstīs jau tiek izmantots plašs risinājumu klāsts, tostarp nozaru vai uzņēmumu nolīgumi un norāžu dokumenti, kā īstenot minēto pamatnolīgumu.

5.12.

Attiecībā uz valstu pieeju pieslēgšanās un atslēgšanās kārtībai Francijā, Beļģijā, Itālijā un Spānijā ir pieņemti tiesību akti par tiesībām atslēgties, kuru mērķis ir precizēt tiesības, veicināt izpratni par nepieciešamību mainīt darba laika modeļus vai pat veicināt pārmaiņas darba kultūrā, tiecoties uz veselīgāku darba organizāciju. Nīderlandē un Portugālē ir izstrādāti tiesību aktu priekšlikumi. Vācijā, Somijā, Īrijā, Luksemburgā, Lietuvā, Maltā, Zviedrijā un Slovēnijā turpinās debates, bet pārējās 13 dalībvalstis tādas nav sākušas. EP nesen balsoja par rezolūciju par tiesībām atslēgties, kurā tas aicina Komisiju ierosināt tiesību aktu, kas ļautu tiem, kas strādā digitāli, atslēgties tad, kas darba laiks ir beidzies, kā arī aicina iedibināt minimālās prasības attiecībā uz tāldarbu un precizēt darba apstākļus, darba un atpūtas laiku (35). Ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ir vajadzīgi tiesību akti, vai arī pietiek ar spēkā esošajiem noteikumiem un būtu jāpieņem tikai uz darba koplīgumiem balstīta pieeja. Neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, sociālo partneru vidū valda samērā cieša vienprātība par to, ka pieslēgšanās un atslēgšanās kārtība ir jānosaka un par to jāvienojas, izmantojot sociālo dialogu uzņēmumu (un/vai nozaru) līmenī, lai nodrošinātu, ka minētā kārtība ir pielāgota konkrētu nozaru, uzņēmumu un citu organizāciju vajadzībām un vienlaikus tiek ņemtas vērā darba ņēmēju vajadzības, īpaši viņu veselība un drošība.

5.13.

Turklāt politikas veidotājiem ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem, izstrādājot ar darbu un nodarbinātību saistītu politiku, cita starpā politiku, kas skar tāldarbu un tā ietekmi uz dzimumu līdztiesību. EESK uzsver, ka dzimumu līdztiesības jautājumi jāiekļauj visās politikas jomās. Tā kā tāldarbs ir saistīts arī ar iedzīvotāju ikdienas dzīvi, kā arī ar vides un klimata politiku, pilsoniskās sabiedrības organizācijām tādās jomās kā sieviešu, ģimeņu, patērētāju tiesības un vides jautājumi būtu jāpauž savs viedoklis politikas izstrādes procesā.

5.14.

Lai pavērtu iespējas privātajam sektoram, mudinot to ieviest jauninājumus un veikt ieguldījumus jaunos risinājumos, kā arī radīt jaunas darbavietas, nodrošinot priekšnoteikumus tādam tāldarbam, kurā ievērota dzimumu līdztiesība, ir svarīgi, lai ES nodrošinātu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai un darījumdarbībai. Sekmīgai tāldarba vadībai ir vajadzīga arī publiskā un privātā sektora cieša un raita sadarbība praktiskā līmenī. Tas ir svarīgi, piemēram, tādās jomās kā digitālā infrastruktūra, izglītība un apmācība, veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, kā arī pētniecība un inovācija.

5.15.

Turklāt ir vajadzīgs jauns domāšanas veids atsevišķu cilvēku un ģimeņu līmenī. Uz stereotipiem balstītas domāšanas ierobežošana un izskaušana prasa labāku izpratni un ciešāku apņēmību. Aktīvi jāpopularizē arī organizāciju iekšējā kultūra, kas nodrošina izpratni par dzimumu līdztiesību, piemēram, par vienlīdzīga atalgojuma principiem, nepieciešamību pievērst uzmanību ikvienam utt., kā arī jāpalīdz organizācijas vadībai izstrādāt un īstenot praksi, kas sekmē tāldarbu. Tas būtu jāpopularizē, piemēram, saistībā ar Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas īstenošanu, izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas. EESK mudina sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzņemties vadību šajā ziņā, aizstāvot tādu lomu sadalījumu ģimenē un tādu izvēli attiecībā uz studijām, profesiju un darbavietām, kas nebalstās uz stereotipiem. Dzimumu līdztiesība ir jāiekļauj arī izglītībā, sākot no bērnudārza un pamatskolas un beidzot ar profesionālo apmācību un universitāšu sniegto izglītību.

---

(1)  Eurofound ziņojums “Dzīve, darbs un Covid-19”. Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad mazāk nekā 5 % darbinieku regulāri strādāja attālināti un mazāk nekā 10 % darīja to dažkārt, kā liecina EK 2020. gada dati.

(2)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_20_357

(3)  ES sociālo partneru pamatnolīgums par digitalizāciju (2020) un par tāldarbu (2002), un EK ziņojums par Eiropas sociālo partneru pamatnolīguma par tāldarbu īstenošanu, COM(2008) 412 final: http://erc-online.eu/european-social-dialogue/database-european-social-dialogue-texts/.

(4)  OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(5)  http://erc-online.eu/european-social-dialogue/database-european-social-dialogue-texts/ un http://resourcecentre.etuc.org/

(6)  Eurofound ziņojums “Dzīve, darbs un Covid-19”.

(7)  Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta pētījumā “Dzimumu līdztiesība – pašreizējo norišu pārskats” teikts: ANO brīdina par to, ka tieši tagad, kad starptautiskā sabiedrība bija gatavojusies stimulēt norises dzimumu līdztiesības jomā, Covid-19 pandēmija varētu padarīt pasaules mērogā sasniegto šajā jomā par nebijušu.

(8)  Dzimumu līdztiesības indekss 2020. gadā – digitalizācija un turpmākais darbs, EIGE.

(9)  Dzimumu līdztiesības indekss 2020. gadā – digitalizācija un turpmākais darbs, EIGE.

(10)  UNAPL, FEPIME Catalunya un AFAEMME dokumenti.

(11)  https://data.unwomen.org/features/covid-19-and-gender-what-do-we-know-what-do-we-need-know

(12)  Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta pētījums “Dzimumu līdztiesības nodrošināšana pandēmijas un pašreizējo problēmu kontekstā”: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/ATAG/2021/659440/EPRS_ATA(2021)659440_EN.pdf; https://eige.europa.eu/topics/health/covid-19-and-gender-equality.

(13)  Eurofound, 2020. gads. “Dzīve, darbs un Covid-19”.

(14)  E-aptauja, Covid grupa. Aptauja par ienākumu struktūru. Eurofound, 2020. gads. “Iespēja strādāt attālināti un Covid-19 krīze – jauna digitālā plaisa?”

(15)  Kopumā tiek lēsts, ka aptuveni 37 % darbvietu ES nodrošina iespēju strādāt attālināti (sk. Eurofound datus).

(16)  Eurofound, 2021. gads. “Covid-19 – dažas sekas nodarbinātībai un darba dzīvei”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga (gaidāms drīzumā).

(17)  Eurofound, 2020. gads. “Dzīve, darbs un Covid-19”.

(18)  Dzimumu līdztiesības indekss 2020. gadā – digitalizācija un turpmākais darbs, EIGE.

(19)  https://www.nature.com/articles/d41586-020-01294-9

(20)  UNAPL, FEPIME Catalunya un AFAEMME dokumenti.

(21)  https://www.opendemocracy.net/en/5050/covid19-sexual-harassment-work-online/

(22)  https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20200406IPR76610/covid-19-stopping-the-rise-in-domestic-violence-during-lockdown

(23)  https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/suica/announcements/speech-vice-president-suica-demographic-change-eu-epc_en, https://horizon-magazine.eu/article/teleworking-here-stay-here-s-what-it-means-future-work.html

(24)  https://www.oecd.org/going-digital/bridging-the-digital-gender-divide-key-messages.pdf

(25)  Dzimumu līdztiesības indekss 2020. gadā – digitalizācija un turpmākais darbs, EIGE.

(26)  http://erc-online.eu/european-social-dialogue/database-european-social-dialogue-texts/

(27)  . Saskaņā ar jauno “ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam”.

(28)  Eiropas sociālo partneru 2020. gada 24. novembra kopīgais paziņojums par bērnu aprūpes noteikumiem ES.

(29)  https://deinstitutionalisationdotcom.files.wordpress.com/2017/07/guidelines-final-english.pdf/

(30)  https://unric.org/en/who-warns-of-surge-of-domestic-violence-as-covid-19-cases-decrease-in-europe/; https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20200406IPR76610/covid-19-jaaptur-izolacijas-raditais-vardarbibas-pieaugums-gimenes

(31)  2020. gada marta publikācijā Brief no 3 – Domestic violence and its impact on the world of work SDO nāk klajā ar analīzi par augstajām izmaksām, ko valstu ekonomikai rada vardarbība ģimenē. https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---gender/documents/briefingnote/wcms_738117.pdf).

(32)  Kā paraugprakses piemēru skatīt Vodafone Toolkit on domestic violence and abuse at work: Recognise, respond and refer https://www.vodafone.com/content/dam/vodcom/files/vodafone_domestic_violence_toolkit_2020.pdf.

(33)  https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2020/EN/COM-2020-24-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF

(34)  https://www.ceep.eu/wp-content/uploads/2020/06/Final-22-06-20_Agreement-on-Digitalisation-2020.pdf

(35)  https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20210114IPR95618/tiesibam-nebut-sasniedzamam-jaklust-par-es-meroga-pamattiesibam, ar 472 balsīm par, 126 pret un 83 atturoties.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Vienota Eiropas dzelzceļa telpa”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Portugāles pieprasījuma)

(2021/C 220/03)

Ziņotājs:

Stefan BACK

Apspriešanās	ES Padomes prezidentvalsts Portugāle, 26.10.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/68/10

1.   Secinājumi un ieteikumi

Attiecībā uz prezidentvalsts Portugāles uzdotajiem jautājumiem

1.1.

EESK uzskata, ka 30 liberalizācijas gadu laikā tirgus atvēršanas un tehniskās saskaņošanas jomā daudz kas jau ir paveikts, tomēr ļoti daudz vēl ir jāizdara gan politiskajā, gan regulatīvajā, gan kultūras līmenī. Pasākumos vairāk jāpievēršas sociālās jomas tiesību aktu izstrādei, pielāgošanai un efektīvai īstenošanai. Ar tiem jācenšas palielināt tirgus daļu, kā paredzēts Komisijas Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, un uzlabot vides un sociālo ilgtspēju.

1.2.

Ir vajadzīgi pasākumi, kas ļautu atvieglot pārrobežu operācijas, samazinot vajadzību pēc robežpārbaudēm un novēršot administratīvas problēmas un kavēšanos robežšķērsošanas vietās.

1.3.

Satiksmes plānošanas prioritātes, jaudas plānošana un informācija ir jāuzlabo, lai būtu iespējama gan lielāka elastība, gan optimizēta jaudas plānošana ne tikai attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūru, bet arī, piemēram, termināļiem ar mērķi optimizēt multimodālas plūsmas.

1.4.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu raitumu, optimizētu resursu izmantošanu un nodrošinātu darbvietas, ir vajadzīgi ieguldījumi ne tikai infrastruktūrā, bet arī digitalizācijā un ritošā sastāva modernizācijā, piemēram, izmantojot Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) un automātiskas sakabes, kā arī ieguldījumi taisnīgā pārkārtošanā un prasmju attīstībā.

1.5.

Lai uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumus, EESK iesaka papildu pasākumus, piemēram, īstenot uzņēmumu un transporta veidu sadarbību, lai labāk nodrošinātu vides un sociālo ilgtspēju un efektivitāti, atjaunot Eiropas atsevišķo vagonkravu sistēmu, savienot stratēģisko infrastruktūru (piemēram, ostas) ar dzelzceļa risinājumiem, veikt ieguldījumus rūpnieciskos pievedceļos, iesaistīt lielus loģistikas uzņēmumus savu plūsmu modālā pārorientācijā, nodrošinot visu transporta veidu ekoloģiski un sociāli priekšzīmīgu sniegumu.

1.6.

Saistībā ar valsts parādu EESK iesaka publiskajiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā piemērot atkāpi no Māstrihtas kritērijiem arī pēc Covid-19 krīzes beigām. Būtu jāpastiprina centieni veicināt ieguldījumus dzelzceļa nozarē, lai veicinātu sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu transportu.

1.7.

Infrastruktūras attīstība, tostarp TEN-T pamattīkla koridoru un kravu tīkla koridoru savlaicīga īstenošana, ir būtiski svarīga, un tā jāizvirza par augstu prioritāti finansēšanā un plānošanā. Plānojot ES dzelzceļa tīkla attīstību pēc 2030. gada, ir īpaši svarīgi turpināt veidot ātrgaitas dzelzceļa tīklu, kas savienotu visas ES galvaspilsētas un lielās pilsētas.

1.8.

EESK uzsver, ka izšķiroša nozīme veiksmīgā dzelzceļa transporta attīstībā ir prasmīgiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī labiem darba apstākļiem. Tādēļ ir svarīgi ieviest atbilstošus sociālās jomas tiesību aktus, tostarp attiecībā uz dzelzceļa personāla norīkošanu darbā. Šajā saistībā EESK uzsver, cik svarīgs ir labi funkcionējošs sociālais dialogs.

1.9.

Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir jāizmanto, lai veidotu noturīgāku un efektīvāku dzelzceļa sistēmu. Izturētspējas plānošana ir jāveic, intensīvi apspriežoties ar sociālajiem partneriem.

1.10.

Sākotnēji paredzētais infrastruktūras pārvaldītāja statuss pats par sevi neapšaubāmi ir palīdzējis nodrošināt infrastruktūras jaudas piešķiršanu neatkarīgā, taisnīgā un nediskriminējošā veidā un vairojis operatoru uzticēšanos taisnīgai attieksmei. Tomēr turpmākās izmaiņas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (1) tiesiskajā regulējumā paredz plašāku izvēli attiecībā uz organizatorisko modeli, kas ir koncentrēts uz infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību tā dēvētajās būtiskajās funkcijās (laika nišu piešķiršana, maksas noteikšana un iekasēšana) un pārredzamību, ko nodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite. Pašreizējie noteikumi ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu labai iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo neatkarību un pārredzamību.

1.11.

EESK uzsver, ka integrētas dzelzceļa sistēmas var garantēt taisnīgu piešķiršanu tikpat labi kā neintegrētas sistēmas. EESK norāda, ka Eiropā daudzas lielās un veiksmīgās dzelzceļa valstis izlēma par labu integrētiem dzelzceļa uzņēmumiem, lai nodrošinātu sinerģiju, labāku koordināciju, elastīgumu un iekšēju darba tirgu nodarbinātības saglabāšanai.

1.12.

Infrastruktūras pārvaldītāju un operatoru koordinācijas mehānisms, kā arī Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkls ir nozīmīgi elementi, kas palīdz virzīties uz augstāku efektivitāti.

Tālāki secinājumi

1.13.

Infrastruktūras pārvaldītājiem ir vairāk jākoncentrējas uz problemātiskajiem posmiem, pilsētu teritorijām, pārrobežu savienojumiem un pārrobežu satiksmes plūsmām un sadarbību.

1.14.

Iespēja veikt koordinētu satiksmes un resursu pārvaldību koridora vai ES līmenī ir interesanta un ir jāizskata kā, piemēram, dzelzceļa kravas koridora īstenošanas elements vai kā daļa no TEN-T pamattīkla koridoriem.

1.15.

EESK izvirza jautājumu, vai dzelzceļā ir vajadzīga kultūras maiņa un tāda pieeja, kas gan pasažieru, gan kravas transporta jomā būtu daudz vairāk orientēta uz klientu vajadzībām. Eiropas Dzelzceļa gads (2021) būtu jāizmanto kā izdevība veicināt šādu ieradumu maiņu un izvērst sekmīgāku sadarbību starp operatoriem un klientiem, kā arī optimāli izmantot digitalizācijas pavērtās iespējas.

1.16.

EESK norāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ projekti ir aizkavējušies vai bloķēti. Tagad ir svarīgi atgūt zaudēto laiku.

1.17.

Šķiet skaidrs, ka būtu jāņem vērā pašreizējā nepieciešamība īstenot politikas pasākumus un uzlabot dzelzceļa sistēmu, lai īstenotu modālā īpatsvara mērķus un ļautu tai veikt visas savas funkcijas ilgtspējīgā Eiropas multimodālā transporta sistēmā. Valsts atbalstam un valsts intervencei joprojām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus arī pēc Covid-19 krīzes.

1.18.

Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu veidu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, it īpaši starptautiskajos maršrutos. Ņemot vērā dzelzceļa nozares īpatnības, tās 2020. gada ieņēmumu zaudējumus, kas sasniedza 26 miljardus EUR, kā arī 2021. gada zaudējumus un gaidāmo lēno atveseļošanos, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem ir nepieciešams atbilstīgs un elastīgs finansiālais atbalsts. Tas ir jāizmanto efektīvi, lai atbalstītu dzelzceļa transporta tirgus attīstību un nozares konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

1.19.

Sabiedrisko pakalpojumu līgumi ir būtiski, lai nodrošinātu fiziski un cenas ziņā pieejamus un iekļaujošus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus visiem. EESK uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumu tieša piešķiršana ir viens no efektīvākajiem un rezultatīvākajiem pasākumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veicināšanai.

1.20.

Eiropas Dzelzceļa gads (2021) ir lieliska iespēja izvērtēt līdzšinējo norišu attīstību un izvirzīt nākotnes mērķus. Tāpēc EESK aicina atbilstīgi 7.2. punktam un LESD 90. un 91. pantā izklāstītajiem transporta politikas mērķiem objektīvi analizēt ES dzelzceļa politiku un tās sasniegumus, attiecīgi ņemot vērā tiesības uz pienācīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem tirgus nepilnību gadījumā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007 (2), LESD 14. pantā un 26. protokolā un ES Pamattiesību hartas 36. pantā.

2.   Vispārīgas piezīmes / prezidentvalsts Portugāles jautājumi

2.1.

Prezidentvalsts lūdza atzinumā koncentrēties uz šādiem trim jautājumiem:

2.2.

Kādas atziņas var gūt pēc trīsdesmit gadus ilgiem centieniem liberalizēt ES valstu (un Apvienotās Karalistes) dzelzceļa nozari?

2.3.

Vai dzelzceļa sistēmas nodalīšana ir uzlabojusi vai pasliktinājusi tās darbību kopumā?

2.4.

Vai infrastruktūras pārvaldītāju nodalīšanā no dzelzceļa operatoriem būtu jāpiemēro “viens modelis visiem”, vai arī būtu jāveicina modeļu daudzveidība?

3.   Vienota Eiropas dzelzceļa telpa

3.1.

Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas iecere tika izklāstīta 1996. gada Baltajā grāmatā “Stratēģija Kopienas dzelzceļa atjaunošanai”. Tā tika īstenota, izmantojot četrus tiesību aktu kopumus, par kuriem tika lemts 2001., 2004., 2007. un 2016. gadā. Dzelzceļa kravu pārvadājumu modālais īpatsvars (sauszemes transporta veidi) 2001. gadā bija 17,5 %, 2006. gadā – 17,0 % un 2018. gadā – 17,9 %. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu modālais īpatsvars attīstījās šādi: 6,6 % – 2007. gadā, 6,6 % – 2010. gadā un 6,9 % – 2018. gadā (visi pasažieru transporta veidi). Tikai sauszemes transports: 6,9 % – 2007. gadā, 7,0 % – 2011. gadā un 7,9 % 2018. gadā (3). Neraugoties uz vienu un to pašu tiesisko regulējumu, norises dalībvalstīs bija atšķirīgas.

3.2.

Īsumā: tiesību aktu kopumi atvēra valstu un starptautisko pasažieru un kravu pārvadājumu tirgu, ļāva veikt tehnisku saskaņošanu, tai skaitā prasības attiecībā uz infrastruktūru un ritošo sastāvu, tostarp ieviest kopējo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS), kas jāizmanto galvenokārt TEN-T tīklā.

3.3.

Regulējums nodrošina infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību attiecībā uz galvenajām funkcijām, piemēram, laika nišu piešķiršanu, un noteikumus par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti infrastruktūras pārvaldītājam.

3.4.

Tiesiskajā regulējumā ietverta arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (4) par vilcienu vadītāju kompetenču sertifikāciju un atbilstību medicīniskajām prasībām, kā arī valodu zināšanām starptautiskos pārvadājumos, un Padomes Direktīva 2005/47/EK (5) par mobilo darbinieku darba apstākļiem savstarpējas izmantojamības pārrobežu pārvadājumos, kuru abu pamatā ir Eiropas sociālo partneru nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar LESD 155. pantu.

3.5.

Regulējumā ir paredzēts arī infrastruktūras pārvaldītāju un operatoru nacionāls koordinācijas mehānisms attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanas un jaudas mērķrādītājiem, intermodalitāti un sadarbspēju, piekļuvi infrastruktūrai un tās izmantošanu, kā arī intramodalitāti un pakalpojumu kvalitāti. Eiropas infrastruktūras pārvaldītāju tīkls nodrošina sadarbību un viedokļu apmaiņu.

3.6.

Noteikumos par pasažieru pārvadājumiem ir ietverti noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem un publisko iepirkumu, kā arī iespēju pieņemt vispārējus noteikumus par cenu veidošanu un pakalpojumu līmeņiem. Sabiedriskos pasažieru pārvadājumus reglamentē Sabiedrisko pakalpojumu saistību regula (EK) Nr. 1370/2007 (grozīta ar Regulu (ES) 2016/2338), kas paredz, ka kompetentās iestādes piešķir sabiedrisko pakalpojumu līgumus saskaņā ar regulas noteikumiem. Tajos ietverta arī kompetento iestāžu un dalībvalstu kompetence noteikt sociālos kritērijus, sociālos standartus un paredzēt darbinieku pārcelšanu operatora maiņas gadījumā.

4.   Pašreizējais īstenošanas stāvoklis – problēmas, kas saglabājušās pēc 30 gadiem

4.1.

Gandrīz trīsdesmit gadu ilgie centieni atvērt ES starptautiskos un nacionālos kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumu tirgus un saskaņot dažādus tehniskos un drošības noteikumus, tādējādi izveidojot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, nav pilnībā devuši vēlamos rezultātus.

4.2.

Būtu arī jāatgādina, ka, runājot par starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem un šā tirgus segmenta kapacitātes attīstīšanu, ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas mērķis ir līdz 2050. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu multimodālo Eiropas transporta tīklu (TEN-T) ilgtspējīgam un viedam transportam ar ātrgaitas savienojamību. Šāda veida tīklam būtu jāspēj savienot ES lielākās pilsētas, pateicoties ilgtspējīgiem dzelzceļa pakalpojumiem, kas var pakāpeniski un vismaz daļēji aizstāt kontinentālos gaisa savienojumus.

4.3.

Neraugoties uz pilnīgu tirgus atvēršanu un pasākumiem ar mērķi nodrošināt brīvu un nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai, saskaņotus tehniskos noteikumus un administratīvu vienkāršošanu, dzelzceļam joprojām piemīt ievērojami trūkumi saistībā ar spēju palielināt savu modālo īpatsvaru gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā. Virkne problēmu ir uzskaitīta Komisijas dienestu 2020. gada darba dokumentā, kas pievienots Komisijas paziņojumam par ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju (turpmāk – “darba dokuments”), ar vairākiem ierosinājumiem (6). Attiecībā uz kravu pārvadājumiem līdzīgi uzskati ir pausti Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada īpašajā ziņojumā “Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts”.

4.4.

EESK uzskata, ka analīze, kas aprobežojas ar ES tiesiskā regulējuma īstenošanu un tirgus atvērtības pakāpes mērīšanu, nav pietiekama, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu un izpratni par vienotās Eiropas dzelzceļa telpas nepilnībām. Tāpēc EESK aicina plaši un visaptveroši analizēt veiksmes faktorus un problēmas, kā arī izvērtēt pašreizējo regulējumu, tostarp tā ietekmi uz darba apstākļiem, ņemot vērā LESD 90. un 91. pantā noteikto pienākumu izveidot iekšējo tirgu ar saskaņotiem starptautisko pārvadājumu noteikumiem un definēt kabotāžas nosacījumus, kā arī ņemot vērā LESD 14. pantu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, pienācīgi respektējot vienotā tirgus un konkurences tiesību principus, kas attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem noteikti Regulā (EK) Nr. 1370/2007, un šajā saistībā ņemot vērā arī dalībvalstu lomu, kas noteikta LESD 26. protokolā un ES Pamattiesību hartas 36. pantā.

4.5.

Tirgu atvēršanas panākumi ir bijuši neviendabīgi. Taču ir arī vairāki veiksmes stāsti. Piemēram, Austrija, Vācija un Zviedrija, neraugoties uz vispārējo lejupslīdi ES mērogā, ir uzlabojušas rezultātus pa dzelzceļu pārvadāto preču modālā īpatsvara un apjoma ziņā (7).

4.6.

Austrijas valstij piederošais dzelzceļa uzņēmums ÖBB ir veiksmīgi izveidojis starptautisku nakts pasažieru vilcienu savienojumu tīklu, lai gan tā iekšzemes tirgus daļa 2018. gadā samazinājās no 88,4 % līdz 86,5 %. No 2019. gada kopējā apgrozījuma, kas pasažieru pārvadājumu jomā sasniedza 2,2 miljardus EUR, aptuveni 1,4 miljardus EUR var attiecināt uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām (8).

4.7.

Sabiedrisko pakalpojum saistības ir būtiskas, lai iedzīvotājiem nodrošinātu fiziski un cenas ziņā pieejamus un iekļaujošus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Piekļuve tirgum ir atvērta pasažieru komercpārvadājumiem, kas bieži vien ir tālsatiksmes pakalpojumi. Tomēr tālsatiksmes pārvadājumus un reģionālos pārvadājumus nedrīkst nodalīt. Ikviens tālsatiksmes vilciens pilda reģionālas funkcijas pasažieriem, it īpaši, apstājoties piepilsētas zonās. Reģionālās līnijas nodrošina nepieciešamo pasažieru skaitu un apgādā galvenās līnijas. Tās arī atslogo “lielo līniju” infrastruktūru un nodrošina izkliedēšanu attiecīgajā teritorijā. Dalībvalstis īsteno tālākas iniciatīvas, lai veidotu svarīgus savienojumus ar jauniem dzelzceļa pakalpojumiem, tostarp nakts vilcieniem, un šādu norišu priekšgalā ir vēsturiskie dzelzceļa operatori. Par šādiem plāniem jau ir paziņojusi, piemēram, Vācija (TEE 2.0), Nīderlande un Zviedrija. EESK uzskata, ka šīs iniciatīvas parāda dzelzceļa sistēmas sarežģītību un ka brīva piekļuve tirgum – kas attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ir spēkā kopš 2010. gada – nav pareizais instruments, ar kuru veicināt (starptautisku) tālsatiksmes pasažieru pārvadājumu attīstību. Ir vajadzīga politiskā griba, politiski lēmumi par prioritātes piešķiršanu vidi saudzējošiem un iekļaujošiem risinājumiem, ko papildinātu nepieciešamie ieguldījumi un laba pārvaldība.

4.8.

EESK uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu līgumu tieša piešķiršana ir viens no efektīvākajiem un rezultatīvākajiem pasākumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veicināšanai. Tas ir dzelzceļa sistēmu pamats, piemēram, Austrijā un Šveicē, kas tirgus daļas ziņā ir čempiones. EESK arī norāda, ka nav korelācijas starp tirgus atvērtības pakāpi un klientu apmierinātību vai biļešu cenām.

4.9.

Taču saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas darba dokumentu joprojām pastāv vairākas problēmas attiecībā uz piekļuves tirgum atvēršanu un pievilcīgu dzelzceļa savienojumu izveidi. Galvenie minētie elementi ir šādi:

4.9.1.

atbilstīgas informācijas pieejamība, lai operatori varētu iepirkuma procedūrās iesniegt atbilstīgus piedāvājumus. Neraugoties uz grozījumiem, kas 2016. gadā veikti ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu kopumā ar mērķi pretendentiem nodrošināt atbilstīgas informācijas pieejamību, tas nav noticis;

4.9.2.

jaunpienācējiem joprojām nozīmīga problēma ir piekļuve ritošajam sastāvam. Ritošā sastāva pieejamība kā tāda ar visā ES derīgu sertifikāciju joprojām ir salīdzinoši ierobežota gan attiecībā uz pasažieru, gan preču transporta ritošo sastāvu;

4.9.3.

attiecībā uz ritošā sastāva pieejamību pasažieru transporta sabiedrisko pakalpojumu saistībām: kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, noteikumiem var veikt pasākumus, lai atvieglotu šādu pieejamību, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu;

4.9.4.

tranzīta vai kombinēto dzelzceļa biļešu pārdošanas jomā joprojām ir problēmas, it īpaši saistībā ar jaunāko informāciju par cenām, rezervācijām un satiksmi.

4.10.

Neskatoties uz ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu kopumā paredzētajiem noteikumiem, kas ļauj operatoriem saņemt no Eiropas Dzelzceļa aģentūras vienotu drošības sertifikātu darbībai visā ES, daudzi noteikumi nav saskaņoti, radot papildu sarežģījumus un izmaksas pārrobežu darbībās un it īpaši izraisot kavējumus robežšķērsošanas vietās. Tāpēc attiecīgo noteikumu saskaņošana varētu būt nozīmīgs uzdevums nākotnē un priekšnosacījums turpmākiem kopējiem digitāliem un automatizācijas risinājumiem.

4.11.

EESK uzsver, ka labi funkcionējošas vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē svarīgi faktori ir infrastruktūras tehniskā harmonizācija un modernizācija. Ieguldījumi infrastruktūras un ritošā sastāva modernizācijā ir ļoti dārgi. Faktiski inovācijas dzelzceļa nozarē, piemēram, ātrgaitas dzelzceļā, ar valsts atbalstu ir izstrādājuši valstij piederoši operatori. Attiecībā uz pētniecību un inovāciju pastāv īpaši noteikumi par valsts atbalstu.

4.12.

EESK pieņem zināšanai, ka Komisija sadarbojas ar dzelzceļa sektoru un dalībvalstīm, acīmredzot, lai atvieglotu robežšķērsošanu pa dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija visaptveroši apzinātu pastāvošos šķēršļus, tostarp dažādas attieksmes problēmas, un ierosinātu risinājumus. Šajā kontekstā EESK aicina Komisijas sagatavošanās darbā iesaistīt sociālos partnerus.

4.13.

Attiecībā uz dzelzceļa kravām parādās vairākas konkrētas problēmas. Saistībā ar tām darba dokumentā ir minētas šādas piezīmes un ierosinājumi:

4.13.1.

kravu tirgus raksturs ir mainījies. Lielāka proporcija tādu preču, kam ir nepieciešama elastība un augstāka uzticamības pakāpe sarežģītās un augstas vērtības piegādes ķēdēs, bieži nostāda dzelzceļu konkurences ziņā neizdevīgākā situācijā, jo tam trūkst punktualitātes, uzticamības, prognozējamības un elastības. Piemēram, 2018. gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā 50 % vilcienu Alpu kravu pārvadājumus koridorā kavējās vairāk nekā par trijām stundām;

4.13.2.

satiksmes informācija, piemēram, par vilcienu atrašanās vietu un gaidāmo ierašanās laiku, ir nepietiekama. Turklāt jaudas un satiksmes pārvaldība parasti netiek koordinēta starp dzelzceļa infrastruktūru un iekārtām, piemēram, termināļiem. Tas apgrūtina resursu pārvaldības optimizāciju;

4.13.3.

pasaulē plaši izmantotu modernu automatizētas sakabes sistēmu trūkums Eiropas Savienībā ierobežo atsevišķu vagonu veiktspēju;

4.13.4.

jaudas plānošanā kravai tiek noteikta zema prioritāte gan pārrobežu, gan nacionālajos pārvadājumos;

4.13.5.

jaudas un grafika ilgtermiņa plānošana kavē uz tirgu vērstus uzņēmējdarbības modeļus un neļauj dzelzceļam reaģēt uz klientu īstermiņa pieprasījumiem. Iekšzemes satiksmei dotā priekšroka un pārrobežu plānošanas koordinācijas trūkums rada papildu problēmas saistībā ar pārrobežu kravu pārvadājumiem;

4.13.6.

zema rentabilitāte samazina ieguldījumus, un ieguldījumi infrastruktūrā netiek pienācīgi koordinēti pāri robežām vai pat svarīgākajos koridoros;

4.13.7.

jācer, ka regulas, ar ko izveido Eiropas dzelzceļa kravu koridorus (9), pašreizējā novērtēšanas gaitā varētu pievērsties vismaz daļai no koordinācijas un plānošanas problēmām, kas saistītas ar pārrobežu kravām.

4.14.

Kopumā šķiet, ka ir jāpārstrādā pārvaldības process attiecībā uz dzelzceļa jaudu, lai operatoriem ļautu sniegt pakalpojumus atbilstoši klientu vajadzībām, nodrošinot pienācīgu uzticamību, punktualitāti un elastību. Tam cita starpā ir nepieciešams visaptverošs kopskats uz jaudas pārvaldību, kas aptvertu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus, tādējādi ļaujot optimāli izmantot jaudu.

4.15.

Attiecībā uz dzelzceļa kravām Revīzijas palāta iepriekšminētajā īpašajā ziņojumā par dzelzceļa kravām izteikusi līdzīgas piezīmes tām, ko Komisija formulējusi darba dokumentā. Īpašajā ziņojumā ir sniegti vairāki ieteikumi dzelzceļa kravu tirgus darbības uzlabošanai, tostarp par labāku uzraudzību nolūkā cīnīties pret vēsturisko operatoru un infrastruktūras pārvaldītāju rīcību, kas nav saderīga ar konkurenci, par labāku satiksmes pārvaldību dzelzceļa kravu koridoros, snieguma uzraudzību un mērķtiecīgāku pievēršanos infrastruktūras vajadzībām.

4.16.

Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā arī izvirzījusi jautājumu par vilcienu vadītājiem, tostarp attiecībā uz noteikumiem par valodu lietošanu saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK par vilcienu vadītāju sertifikāciju, ierosinot, ka VI pielikuma 8. punktā noteiktās valodu prasības būtu jāaizstāj ar prasībām zināt vienu valodu, kas izmantojama starptautisko dzelzceļa pārvadājumu nolūkos.

4.17.

Īpašajā ziņojumā secināts, ka konstatētie stratēģiskie un regulatīvie jautājumi ir tādi, kurus nerisinot, papildu finansējums problēmas nenovērsīs.

4.18.

Uzmanība būtu jāpievērš arī ministru 2020. gada 21. septembra deklarācijai par dzelzceļa kravu koridoriem, kurā uzsvērts digitalizācijas un TEN-T pamattīkla koridoru savlaicīgas īstenošanas un ERTMS ieviešanas nozīmīgums.

4.19.

Šķiet, ka pastāv vispārēja vienprātība par to, cik svarīgi ir prasmīgi dzelzceļa darbinieki un labi darba nosacījumi. Šajā nolūkā ir jārīkojas, lai dzelzceļa nozarē novērstu sociālo dempingu, kas līdz ar tirgus atvēršanu attīstās tāpat kā citās transporta nozarēs Eiropas Savienībā. Spēkā esošais regulējums, piemēram, Darba ņēmēju norīkošanas direktīva, ne vienmēr pienācīgi pievēršas dzelzceļa darbinieku situācijai, jo tajā nav ņemtas vērā ļoti mobiliem darba ņēmējiem izvirzītās specifiskās prasības, piemēram, uz dzelzceļa. Tas arī apgrūtina uzraudzību. Tāpēc EESK uzskata, ka, tāpat kā autotransporta jomā, var būt nepieciešami īpaši noteikumi dzelzceļa transporta darbiniekiem.

4.20.

Šajā kontekstā EESK pieņem zināšanai arī dzelzceļa nozares sociālo noteikumu un tiesību aktu, kā arī to ieviešanas un izpildes nepilnības, par ko ziņojuši dzelzceļa sociālie partneri, piemēram, saistībā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību regulas sociālo klauzulu īstenošanu un Direktīvas 2005/47/EK par mobilo darbinieku darba apstākļiem pārrobežu operācijās īstenošanu, uzraudzību un izpildi.

4.21.

EESK pilnīgi piekrīt kopīgajai izpratnei, ka kvalificēti dzelzceļa darbinieki un labi darba apstākļi ir ļoti svarīgi, un ņem vērā 2004. gada nolīgumu par transportlīdzekļu vadīšanas un atpūtas laikiem, kas attiecas uz sadarbspējīgu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā iesaistītiem mobiliem darba ņēmējiem un ko sociālie partneri sociālā dialoga ietvaros noslēdza 2004. gada janvārī un īstenoja ar Direktīvu 2005/47/EK.

4.22.

EESK pieņem zināšanai, ka sociālie partneri ir vienojušies turpināt darbu sociālā dialoga ietvaros, lai uzlabotu nolīguma īstenošanas uzraudzību. Ar kopīgu deklarāciju tie ir apņēmušies veicināt pārrobežu darbības, izvairīties no konkurences, kuras pamatā ir tikai darba apstākļu atšķirības, un saglabāt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbības (10). Runājot par Direktīvu 2005/47/EK, sociālie partneri uzsvēra, ka “viens no projekta secinājumiem ir, ka Nolīguma pienācīgu uzraudzību un izpildi dalībvalstu līmenī kavē neskaidrība par valstu kompetentajām iestādēm. Pat gadījumos, kad iestāde ir skaidri definēta (parasti – valsts darba inspekcija), šķiet, ka tai nav vajadzīgo resursu, spēju un/vai informācijas par Nolīgumu un tā īstenošanas direktīvu, lai efektīvi veiktu savus pienākumus”. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jārīkojas.

4.23.

EESK pieņem zināšanai sociālo partneru deklarāciju par Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību regulu (EK) Nr. 1370/2007, kurā sociālie partneri secina, ka “konkurences sekas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt personāla darba apstākļus, un šajā nolūkā ir vajadzīgi saistoši valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa sociālie standarti un/vai personāla obligāta pārcelšana operatora maiņas gadījumā” (11). Praksē tas nav pietiekami īstenots un nodrošināts, un ir vajadzīga ES rīcība. EESK aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo noteikumu īstenošanu un attiecīgi rīkoties.

4.24.

Operatori, šķiet, kopumā ir vienisprātis, ka nozarei tagad ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar ceturto dzelzceļa tiesību aktu kopumu un tam pielāgotos.

5.   Covid-19 pandēmijas krīze – noturības pārbaude

5.1.

Covid-19 krīze nozīmē pārbaudījumu un izaicinājumu gan dzelzceļa transportam, gan arī visām pārējām transporta nozarēm, kā arī visiem transporta nozares darbiniekiem. Pozitīvs konstatējums Covid-19 pandēmijas laikā ir dzelzceļa uzticamība, drošums un centrālā loma pasažieru un preču pārvadāšanā, par ko jāpateicas arī dzelzceļa darbinieku centieniem ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Valsts atbalsts ir palīdzējis daudziem dzelzceļa uzņēmumiem grūtā laikposmā, kad apjomi sarūk.

5.2.

Saskaņā ar datiem, ko apkopojusi Eiropas Dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopiena (CER), Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu veidu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, it īpaši starptautiskajos maršrutos. Ieņēmumu zaudējumi 2020. gadā sasniedza 26 miljardus EUR un 2021. gada pirmajos mēnešos turpina pieaugt. Sagaidāms arī, ka atveseļošanās būs lēna.

5.3.

Taču Covid-19 krīze ir arī likusi apzināties nepieciešamību izstrādāt izturētspējas pasākumus un uzlabot saskaņotību un koordināciju tīklā un par augstāku prioritāti noteikt pārrobežu infrastruktūras attīstību (12). Tomēr pandēmija ir arī parādījusi, ka satiksmes problēmu risināšanā vissvarīgākā loma ir pilsētām, tās nevajadzētu atstāt vienas, Eiropas Savienībai ir pilsētām jāpievērš vislielākā uzmanība.

5.4.

Pandēmijas laikā valstij piederošiem operatoriem bija pienākums turpināt pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot drošu darbību. Valsts atbalsts un valsts iejaukšanās bieži vien ir palīdzējuši novērst dzelzceļa sistēmas sabrukumu, un tas ir nepieciešams pamatpakalpojumu nodrošināšanai.

6.   Prezidentvalsts minētās nodalīšanas problēmas

6.1.

Uz diviem prezidentvalsts uzdotajiem ar nodalīšanu saistītajiem jautājumiem atbildes ir atrodamas grozītās Direktīvas 2012/34/ES II nodaļas 1. un 2. iedaļas noteikumos, kuru mērķis ir nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību (1. iedaļa) un infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību un dažādu pārvadājumu darbības veidu nošķiršanu (2. iedaļa).

6.2.

Attiecīgie noteikumi paver plašas izvēles iespējas attiecībā uz organizatorisko veidu, ja vien tiek nodrošināta par infrastruktūras pārvaldību atbildīgās struktūras neatkarība attiecībā uz vilcienu ceļu iedalīšanu un maksas aprēķināšanu un iekasēšanu. Tas pats attiecas arī uz pienākumu veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti infrastruktūras pārvaldībai un operatīvajām darbībām, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumiem, un pienākumu nodrošināt par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu piešķirto publisko līdzekļu pārredzamību.

6.3.

Garantija attiecībā uz neitralitāti vilcienu ceļu iedalīšanā un maksas aprēķināšanā un iekasēšanā, kā arī pārredzamība, ko nodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite, ir jāvērtē atzinīgi, jo tās nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pārredzamību.

6.4.

Jāatzīmē, ka tādas lielas dzelzceļa valstis kā Vācija, Polija, Itālija un Austrija ir saglabājušas integrētu dzelzceļa uzņēmumu, vienlaikus nodrošinot infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību attiecībā uz būtiskajām funkcijām, proti, laika nišu piešķiršanu, maksas aprēķināšanu un iekasēšanu. Francija, piemēram, reintegrēja infrastruktūras pārvaldību un ekspluatāciju. Tās uzskata, ka dzelzceļa sistēmai ir izdevīgi izmantot sinerģijas, garantēt ciešāku sadarbību, lielāku elastību utt. Būtu jāņem vērā arī izdevīgums dzelzceļa personālam, kam paveras liels iekšējais darba tirgus, un it īpaši tām ar drošību saistītajām profesijām, kurām tiek izvirzītas medicīniskas un psiholoģiskas prasības.

6.5.

Tomēr brīvība izvēlēties organizatorisko veidu ir vērtējama pozitīvi, un tādēļ nodalīšana nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu.

7.   Noslēguma piezīmes

7.1.

No iepriekšminētā izklāsta izriet, ka Eiropas dzelzceļa telpa nepavisam nav ideāla. Ir padziļināti jāanalizē veiksmes faktori, kā arī ietekme uz darba apstākļiem. Pieejamajās analīzēs ir izvērtētas problēmas, kas saistītas ar spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu tādās jomās kā tirgus pieejamība, sadarbspēja un tehniskā saskaņošana, tostarp darbības un tehnisko noteikumu nepilnīga atbilstība. Taču tajās ir apzinātas arī problēmas kas saistītas ar izmaksām, punktualitātes trūkumu un nepietiekamu ritošo sastāvu, kuru būtu iespējams izmantot visā ES teritorijā, un vispārīgas problēmas saistībā ar pielāgošanos atvērtam tirgum. Šķiet, ka nav analizēta tirgus atvēršanas iespējamā ietekme uz darba apstākļiem. Daudz ko varētu un vajadzētu uzlabot, lai sistēma darbotos labāk, kļūtu konkurētspējīgāka un palielinātu savu tirgus daļu visā ES, kļūstot par pilntiesīgu dalībnieku efektīvā un ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgā multimodālā transporta un mobilitātes sistēmā, kas kalpo lietotājiem un videi.

7.2.

EESK uzskata, ka ir pienācis laiks vispārējai ES dzelzceļa sistēmas inventarizācijai. Tāpēc EESK aicina plaši un visaptveroši analizēt panākumu faktorus un problēmas un izvērtēt pašreizējo regulējumu, tostarp tā ietekmi uz darba apstākļiem. EESK aicina veikt objektīvu novērtējumu, ņemot vērā LESD 90. un 91. pantā noteikto pienākumu izveidot iekšējo tirgu ar saskaņotiem starptautisko pārvadājumu noteikumiem un definēt kabotāžas nosacījumus, pienācīgi ņemot vērā noteikumus par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD 26. protokolu, kā arī ar ES Pamattiesību hartas 36. pantu. Analīzē, īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz strādājošo darba apstākļiem, būtu jāņem vērā vides aspekti un Eiropas zaļajā kursā izvirzītie mērķi, dzelzceļa funkcija kā vispārējas nozīmes pakalpojums un sociālās un ekonomiskās kohēzijas faktors, dzelzceļa konkurētspēja un tā darbība multimodālā pārrobežu transporta sistēmā, kas balstīta uz sadarbību, resursefektivitāte, pakalpojumu līmeņi un klientu/patērētāju apmierinātība. Eiropas Dzelzceļa gads (2021) ir lieliska iespēja izvērtēt līdzšinējo norišu attīstību un izvirzīt nākotnes mērķus.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.

(2)  OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(3)  No dažādiem ES statistikas avotiem.

(4)  OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.

(5)  OV L 195, 27.7.2005., 15. lpp.

(6)  SWD(2020) 331 final.

(7)  Eiropas revidentu 2016. gada īpašais ziņojums “Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts”, 23.–27. punkts.

(8)  ÖBB Holding Geschäftsbericht 2019, 61. lpp. un 65.–66. lpp.

(9)  OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.

(10)  Nolīguma par dažiem sadarbspējīgu pārrobežu pakalpojumu sniegšanā dzelzceļa nozarē iesaistītu mobilu darba ņēmēju darba apstākļu aspektiem īstenošanas un piemērošanas izvērtējums; projekts “Mobili dzelzceļa darbinieki” – Eiropas dzelzceļa sociālo partneru CER un ETF kopīgie secinājumi.

(11)  https://www.etf-europe.org/resource/joint-cer-etf-opinion-protection-of-staff-september-2013

(12)  Sk., piemēram, Bundesministerium für Verkehr und digitale Infrastruktur“Folgerungen für die zukünftige Verkehrspolitik nach den Erfahrungen und dem Umgang mit der COVID-19 Pandemie; Wissenschaftlicher Beirat beim Bundesminister für Verkehr und digitale Infrastruktur” Nr. 2/2020.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību””

(COM(2020) 950 final)

un par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Nacionālo enerģētikas un klimata plānu ES mēroga novērtējums. Kā sekmēt zaļo pārkārtošanos un veicināt ekonomikas atveseļošanu ar integrētiem enerģētikas un klimata plāniem””

(COM(2020) 564 final)

(2021/C 220/04)

Ziņotājs:TBL

Lutz RIBBE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 11.11.2020. un 27.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	236/4/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž gandarījumu par to, cik rūpīgi un precīzi Komisija dokumentē un vērtē enerģētikas savienības attīstību. Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) sagatavošanas un vērtēšanas veids pierāda, ka enerģētikas savienības pārvaldība darbojas.

1.2.

EESK ar atvieglojumu konstatē, ka, lai gan dažas dalībvalstis mērķrādītājus acīmredzami nav izpildījušas, 2020. gadam izvirzītie enerģētikas un klimata mērķrādītāji kopumā tika sasniegti. Taču tas nedrīkst novest pie pašapmierinātības. Nākamajiem 30 gadiem izvirzītie mērķrādītāji, sākot ar 2020. gadiem, ir daudz augstāki. Pārkārtošanās ātrums ir ievērojami jāpalielina, taču šajā procesā nedrīkst ignorēt sociālo un ekonomisko situāciju atsevišķās dalībvalstīs, jo tas varētu apdraudēt sabiedrības atbalstu enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanai paredzētajiem ieguldījumiem un reformām. Enerģētikas pārkārtošana ir apdraudēta arī tad, ja politiķi gan apsola, ka plašas sabiedrības grupas varēs līdzdarboties, taču patiesībā šo solījumu neuztver nopietni un to nepilda.

1.3.

Tātad, vēl svarīgāk ir tiekties sasniegt ne tikai globālos (klimata) mērķrādītājus, bet arī konkrētos mērķrādītājus, kurus Komisija pati ir izvirzījusi pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai un pasākumu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”. Un šajā ziņā rezultāti ir daudz sliktāki.

1.4.

Pamatstratēģijā Komisija paziņoja, ka enerģētikas savienības uzmanības centrā ir jābūt pilsoņiem. Ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli Komisija vispār nav minējusi, cik strauja ir virzība uz šo mērķi un kādas stratēģijas būtu jāīsteno, lai nākotnē šo mērķi sasniegtu. EESK uzskata, ka tas ir pilnīgi nepieņemami.

1.5.

Vērtējumā Komisija pauž uzskatu, ka dalībvalstu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pārāk maz uzmanības veltīts kopienu enerģijas attīstīšanai. Tas rada bažas. Vilšanos izraisa tas, ka Komisija šajā saistībā neizdara nekādus secinājumus, bet tikai vēršas pie dalībvalstīm ar ļoti vispārēju aicinājumu. Nenopietna attieksme pret paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” un pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai izvirzīto vērienīgo mērķu sasniegšanu kaitē ne tikai enerģētikas savienībai – apdraudēta ir Eiropas Savienības politikas uzticamība kopumā.

1.6.

Tāpēc EESK uzskata, ka nākamajos ziņojumos Komisijai ir rūpīgāk jāizvērtē trešās enerģētikas paketes īstenošanas, ieviešanas un izpildes pakāpe un kvalitāte dalībvalstīs, it īpaši vērtējot, kā tās plāno panākt, lai “uzmanības centrā būtu iedzīvotāji”. Iepriekš enerģētikas jomas noteikumu īstenošana kavējās, un bieži tā nebija iedzīvotājiem labvēlīga.

1.7.

Kritiski jāizvērtē arī tas, kā tiek sasniegti enerģētikas savienības pārējie trīs mērķi: energoatkarības likvidēšana, mazinot enerģijas importu, subsīdiju atcelšana klimatam un videi kaitīgiem energoresursiem un vadošas lomas uzņemšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā. No Komisijas paziņojumiem izriet, ka nav sasniegts neviens no šiem trim mērķiem. Taču šīs neveiksmes iemesli tiek noklusēti. Tāpat arī ir veltīgi meklēt secinājumus par to, kādi secinājumi būtu izdarāmi pēc šīm neveiksmēm un kas darāms tālāk, piemēram, saistībā ar Atveseļošanas fondu.

1.8.

EESK uzskata, ka dalībvalstu nacionālie enerģētikas un klimata plāni liecina, ka Eiropas enerģētikas politikā trūkst saskaņotības. EESK arī uzskata, ka lielākā daļa nacionālo enerģētikas un klimata plānu ir pārāk nekonkrēti, it īpaši attiecībā uz svarīgajiem energoapgādes drošības un taisnīgas pārkārtošanās jautājumiem.

1.9.

Tāpēc EESK aicina Komisiju NEKP vērtēšanā vairāk uzmanības pievērst tam, vai taisnīgas pārkārtošanās stratēģijas ir piemērotas noteikto mērķu sasniegšanai un novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti šādi mērķi: — pāreja no vienas darbavietas uz citu, — atbalsts darba ņēmējiem, kas dekarbonizācijas dēļ zaudē darbu (zaudētā darbvieta būtu jāaizstāj vismaz ar citu līdzvērtīgu darbvietu), — enerģētiskās nabadzības novēršana, kā arī pārkārtojumu negatīvās ietekmes kompensēšana, — reģionālā ekonomikas potenciāla apguve, ko rada atjaunojamie energoresursi un jauni veidi, kā iesaistīties un līdzdarboties elektroenerģijas ražošanā.

2.   Vispārīgas piezīmes par Komisijas dokumentiem

2.1.

Komisija 2015. gada 25. februārī publicēja paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (1). Minētajā stratēģijā bija izvirzīti šādi mērķi: — enerģētiskā drošība, cita starpā mazinot atkarību no enerģijas importa, — pilnīgi integrēts Eiropas enerģijas tirgus, — ilgtspējīga, mazoglekļa un klimatam nekaitīga ekonomika, — pētniecība, inovācija un konkurētspēja, lai Eiropa varētu kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā, — nākotnes vajadzībām atbilstīga Eiropas darba ņēmēju kvalifikācija enerģētikas nozarē, — investoru uzticības iegūšana, ar cenām signalizējot ilgtermiņa vajadzības un politikas mērķus.

2.2.

Taču pirmām kārtām, kā Komisija toreiz apgalvoja, tā visvairāk vēlas, “lai Enerģētikas savienība būtu savienība, kuras uzmanības centrā ir iedzīvotāji, kurā iedzīvotāji iesaistītās enerģētikas pārkārtošanā, izmanto labumu, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, kuras palīdz samazināt rēķinus par energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū, un kurā mazaizsargātajiem patērētājiem ir nodrošināta aizsardzība”. Turklāt Komisija minēja, ka ieinteresēto personu līdzdalība enerģētikas savienības izveidē ir prioritāte un enerģētikas pārkārtošanas pārvaldības pamatprincips ir sociāli taisnīga pārkārtošanās.

2.3.

Komisija arī uzsvēra, ka enerģētikas savienībai ir vajadzīga integrēta pārvaldība un uzraudzība. Eiropas Savienība, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2) par enerģētikas savienības pārvaldību, izveidoja tam vajadzīgo juridisko pamatu. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstīm regulāri ir jāiesniedz nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP), kuros tās ir izklāstījušas arī savu devumu virzībā uz enerģētikas savienības mērķiem.

2.4.

2020. gada ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli Komisija ziņo par panākto progresu piecās jomās: — dekarbonizācija (ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību), — energoefektivitāte, īpaši ņemot vērā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, — enerģētiskā drošība (cita starpā ES importētās enerģijas apjoma samazināšana un valstu energosistēmu labāka noturība), — iekšējie enerģijas tirgi, — pētniecība un inovācija un konkurētspēja. Komisija iedziļinās arī tematā “Enerģētikas savienība plašākā – zaļā kursa – kontekstā”.

2.5.

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija iezīmē idejas, kuru mērķis ir “Tiekšanās uz zaļo atveseļošanu un ilgtspējīgu ekonomiku” un pirmo reizi izskata enerģētikas sistēmas un ūdeņraža attīstīšanas integrācijas pašreizējās stratēģijas Eiropā.

2.6.

Turklāt Komisija pamato, kādēļ oglekļa emisiju samazināšanas mērķrādītājs ir jāpalielina līdz vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, un paziņo par metāna emisiju samazināšanas stratēģiju, kā arī par redzējumu attiecībā uz atkrastes energoresursu enerģiju. Šajā saistībā Komisija kritizē stratēģijas, ko dalībvalstis izklāstījušas NEKP ietvaros, jo uzskata, ka tās bieži ir neskaidras un nekonkrētas.

2.7.

Komisija uzskata, ka situācija kopumā vēl nav apmierinoša, lai gan ir konstatēts, ka ES mērogā 2020. gada mērķi atjaunojamo energoresursu enerģijas izvēršanā lielā mērā tiks sasniegti. Dažās dalībvalstīs “vēl jāpanāk lielāks progress”.

2.8.

Komisija aicina dalībvalstis vairāk uzmanības veltīt energoefektivitātei – it īpaši ēku renovācijas jomā novēroti lieli trūkumi.

2.9.

Pirmo reizi ziņojumam ir pievienota detalizēta enerģijas subsīdiju analīze (3), kurā viennozīmīgi ir konstatēts, ka a) joprojām ir vajadzīgi labāki dati par enerģijas subsīdijām (4) un b) “ir acīmredzami nepieciešamas lielākas pūles”, lai samazinātu fosilā kurināmā subsīdijas. Komisija uzskatīja, ka patlaban spēkā esošie ES līmeņa tiesību akti nav pietiekami.

2.10.

Turklāt kā neiepriecinošs tiek atzīmēts fakts, ka pēdējos gados ES 27 dalībvalstīs šajā sektorā tiek ieguldīts aizvien mazāk pētniecības un izstrādes līdzekļu un salīdzinājumā ar citiem ekonomikas reģioniem Eiropa šajā ziņā ir ievērojami atpalikusi. Komisija paziņo arī par darbu, piemēram, tādās jomās kā akumulatoru uzkrātuves un ūdeņraža ražošana, lai atdzīvinātu pētniecību un inovācijas un palīdzētu palielināt valstu ieguldījumus, kas patlaban šajā jomā ir samazinājušies.

2.11.

Konstatēts, ka pēdējos gados atkal ir pieaugušas enerģijas importa izmaksas (pārsniedzot 330 miljardus EUR gadā), kas ir pretēja tendence iepriekšējai lejupslīdei.

2.12.

Komisija noslēdz ziņojumu ar apstiprinājumu, ka saistībā ar Covid-19 krīzi Eiropai ir unikāla iespēja veikt tādus ieguldījumus, kas var palīdzēt atveseļot ES ekonomiku, vienlaikus paātrinot zaļo un digitālo pārkārtošanos.

2.13.

Ziņojumā par NEKP ES mēroga novērtējumu Komisija izdara pozitīvu secinājumu tiktāl, ciktāl siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā panāktais progress jau 2021. gadā dod iespēju ievērojami paaugstināt attiecīgos mērķrādītājus 2030. gadam. Taču Komisija atzīst, ka vēl ļoti daudz ir jāpaveic energoefektivitātes jomā, kā arī saistībā ar ieguldījumu palielināšanu pētniecības un inovācijas jomā. Lai novērstu attiecīgās nepilnības, ir nepieciešams, lai dalībvalstis ņemtu vērā jaunās finansēšanas iespējas, ko paver daudzgadu finanšu shēma un Atveseļošanas un noturības mehānisms.

3.   Vispārīgas EESK piezīmes

3.1.

Pirmkārt, Komisija ir pelnījusi īpašu uzslavu: rūpība, ar kādu Komisija pievēršas enerģētikas savienības pārvaldībai un ko uzskatāmi parāda arī visaptverošie dokumenti (ieskaitot pielikumus), liecina par ārkārtīgi nopietnu pieeju. Šāda pieeja noteikti ir nepieciešama, jo līdz šim izvirzītie klimata mērķi, ko paredzēts paaugstināt, tiks sasniegti ar lielu piepūli vai pat netiks sasniegti vispār. Izvirzītais mērķis – vēlākais līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt klimatneitralitāti – iezīmēs šo laikmetu, un, lai to sasniegtu, ir vajadzīga, iespējams, vēsturē vēl nebijusi stratēģiskā plānošana un krasi atšķirīgu politikas pieeju koordinēšana, kurā ir jāiet daudz tālāk nekā nolemts līdz šim.

3.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK piekrīt Komisijai, kad tā uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā un nekavējoties jāīsteno skaidrākas stratēģijas. Šajā saistībā ir pienācīgi jāņem vērā enerģētikas pārkārtošanas ietekme uz sabiedrību, nodarbinātību un prasmēm, kā arī cita veida plašāka ietekme, un jāpaskaidro, kā attiecīgie izaicinājumi tiks pārvarēti.

3.3.

Lielākā daļa Komisijas secinājumu ir saprotami un atbalstāmi. Tas it īpaši attiecas uz konstatējumu, ka progress virzībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izvēršanu ir pamats izvirzīt augstākus mērķus.

3.4.

EESK arī piekrīt Komisijai, ka ir vajadzīgi jauni impulsi. Tomēr būtu bijis vēlams, lai Komisija konkretizē, kādiem jābūt šiem jaunajiem impulsiem.

3.5.

Turklāt šķiet loģiski, ka Komisija enerģētikas savienības attīstību saista ar Eiropas zaļo kursu un ar pēcpandēmijas atveseļošanas politiku – laikā, kad tika izstrādāts enerģētikas savienības stratēģiskais satvars un tās pārvaldības regula, abi minētie faktori vēl nebija zināmi. EESK uzsver, ka enerģētikas savienība ir lielisks pamats zaļā kursa īstenošanai. Tādēļ pašreizējā novērtējumā būtu bijis vēl jo svarīgāk precīzāk minēt konstatētās nepilnības un izstrādāt to novēršanas stratēģijas. Tas nav izdarīts vismaz trijos gadījumos, kas tālāk tiks aplūkoti sīkāk.

Nepietiekami īstenots mērķis “Iedzīvotāji enerģētikas savienības uzmanības centrā”

3.6.

Kā norādīts 2.2. punktā, Komisija ir konstatējusi, ka politika, kuru vada pilsoņi un kuras centrā tie nostādīti, ir vissvarīgākais (!) enerģētikas savienības stratēģiskā satvara mērķis. Tādēļ ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli šim mērķim vajadzētu veltīt īpašu uzmanību, it īpaši ar konkrētiem priekšlikumiem kā, piemēram, pārredzama un aktīva iedzīvotāju, sociālo partneru un ieinteresēto personu līdzdalība un iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, par NEKP, kā arī aktīva iesaiste un līdzdarbība tirgus procesos. Tomēr līdzdalības aspekts ziņojumā faktiski nav minēts ne reizi, un nav pat nekādu pārdomu par to, vai turpmākie ierosinātie pasākumi patiešām palīdzēs sasniegt šo mērķi.

3.7.

Šī problēma cita starpā izpaužas arī Komisijas ierosinātajā Energosistēmas integrācijas stratēģijā, kurā iedzīvotāji ir minēti tikai patērētāji, nevis kā aktīvi tirgus dalībnieki. Arī Eiropas Komisijas izklāstītajās prioritātēs (5), proti, ūdeņraža stratēģijā, kā arī izsludinātajā redzējumā par atkrastes energoresursu enerģiju, ir grūti saskatīt, ka iedzīvotāju līdzdalība vispār varētu būt iespējama vai iecerēta. Tāpēc ļoti kritiski ir jāvērtē Komisijas ziņojumā par NEKP novērtējumu teiktais, ka ES atjaunīgās enerģijas finansēšanas mehānismu tā plāno izmantot it īpaši atkrastes tehnoloģiju atbalstam.

3.8.

Tādējādi Komisija ignorē spēkā esošos Eiropas tiesību aktus – jo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (6) par elektroenerģijas iekšējo tirgu 43. apsvērumā ir teikts, ka kopienas enerģija ir kļuvusi “par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības. (..) Tieši iesaistot patērētājus, kopienas enerģijas iniciatīvas rāda to potenciālu sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu – tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas – integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un arī piegādes tarifi. (..) Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām devušas labumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā.” Eiropas likumdevēja skatījumā tādējādi kopienas enerģijai ir potenciāls atrisināt vairākas problēmas, kas minētas Komisijas dokumentos, tāpēc vēl nesaprotamāks ir tas, kāpēc Komisija šim jautājumam nepievēršas pati savos dokumentos. Starp prasībām un realitāti ir ārkārtīgi lielas plaisas, un EESK joprojām nespēj saskatīt reālu Komisijas stratēģiju, kā padarīt iedzīvotājus par aktīviem partneriem.

3.9.

Tomēr šī kritika ir jāattiecina arī uz vairākumu dalībvalstu, kam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 par pārvaldību 20. pantu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir jāiekļauj arī kopienas enerģija. Komisija savā novērtējumā uzsver, ka dalībvalstis to nav izdarījušas vai nav izdarījušas pietiekamā apjomā. EESK aicina Eiropas Komisiju, veicot plānoto Atjaunīgo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, ierosināt precizējošus noteikumus par kopienas enerģijas izmantojuma veicināšanu.

Nepietiekami īstenoti mērķi “Energoapgādes drošība / Enerģijas importa mazināšana”

3.10.

Viens no enerģētikas savienības stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt energoapgādes drošību, cita starpā mazinot importētās enerģijas apjomu. Komisija it kā starp citu konstatē, ka progress nav manāms, tieši pretēji – importētās enerģijas izmaksas atkal ir palielinājušās. Turklāt ūdeņraža aizvien pieaugošā nozīme nākotnē pat varētu nozīmēt enerģijas importa kāpumu, jo Komisija savā ūdeņraža stratēģijā apzināti koncentrējas uz importu. EESK vēlas, lai Komisija šajā saistībā beidzot sniedz nepārprotamu skaidrojumu.

3.11.

EESK arī atgādina, ka, nodrošinot neizbēgamo enerģijas importu, jāņem vērā Eiropas solidaritātes pamatprincips. Atsevišķu valstu rīcība, piemēram, Nord Stream 2 gāzes cauruļvada projekts, var apdraudēt ne tikai klimata aizsardzību, bet arī apgādes drošību. Šāda rīcība, kas grauj Eiropas solidaritāti, apdraud sabiedrības uzticēšanos Eiropas Savienībai un ES tēlu trešās valstīs.

Nepietiekami īstenots mērķis “Inovācija, globālā līderība”

3.12.

Negatīvs priekšstats rodas arī par inovāciju. Enerģētikas savienības skaļās deklarācijas par vadošo vietu pasaulē izrādās tukši vārdi, iepazīstoties ar ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli ietverto aprakstu par ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, kā arī par patentu pieteikumu skaitu. Šis konstatējums ir satraucošs, tāpēc ir vajadzīga precīza un padziļināta kļūdu analīze, ar kuras palīdzību jānosaka un rūpīgi jāizpēta problēmas cēlonis. Uz šā pamata būtu jāizstrādā konkrēti pretpasākumi.

3.13.

Ņemot vērā 3.6. līdz 3.11. punktā izklāstīto situāciju, ir jāsaka atklāti: nepietiek ar vienu un to pašu saukļu atkārtošanu, ja tiem neseko konkrētas darbības. Pretējā gadījumā tiks apšaubīta Eiropas politikas ticamība. Visos iesniegtajos Komisijas dokumentos, tostarp Energosistēmas integrācijas stratēģijā un ūdeņraža stratēģijā, faktiski nav nekādu konkrētu pasākumu, kas varētu palīdzēt sasniegt minētos mērķus.

Enerģētikas savienības nozīme sociālajā un reģionālajā politikā

3.14.

Ziņojuma par enerģētikas savienības stāvokli 2.6. un 3.3. punktā Komisija pauž arī dažus apsvērumus attiecībā uz sociālo politiku. Tie ir pamatoti, un EESK it īpaši atbalsta to, ka atveseļošanas palīdzība pēc Covid-19 pandēmijas ir jāsaista ar klimata enerģētikas politikas mērķiem. Arī taisnīgas pārkārtošanās pasākumi ir pareizi un veido pamatu iedzīvotāju sekmīgai iesaistīšanai virzībā uz klimata un enerģētikas mērķiem. Vai tādējādi patiešām būs iespējams īstenot principu “nevienu nestatāt novārtā”, būs atkarīgs tieši no atsevišķo instrumentu praktiskā pielietojuma un finansēšanas, kā arī no to konkrētas ieviešanas valsts līmenī.

3.15.

EESK atgādina iepriekšējos atzinumos (7) formulēto pārliecību, ka sociālās un reģionālās kohēzijas, kā arī atveseļošanas palīdzības finansējums ne tikai jāizmanto klimata aizsardzības un enerģētikas pārkārtošanas atbalstam, bet klimata un enerģētikas politika ir (un var) būt veidota tā, lai veicinātu sociālo un reģionālo kohēziju. Šādas pieejas jau ir izstrādātas, dažas no tām pat ir minētas ziņojumā par NEKP novērtējumu, piemēram, saules paneļu parku ierīkošana bijušajās lignīta raktuvēs Grieķijā un Portugālē vai ļoti stratēģiski izveidotais atbalsts ražojošiem patērētājiem Lietuvā. Tomēr šie piemēri nav vispārēja vai ierasta prakse.

3.16.

Un tādējādi pastāv risks, ka enerģētikas pārkārtošana varētu palielināt sociālās un reģionālās atšķirības, piemēram, tad, ja Komisija energosistēmas integrāciju, ūdeņraža infrastruktūras izveidi un atkrastes enerģijas ražošanu īstenos, kā plānots, jo tādā gadījumā Komisija decentralizētas koncepcijas vietā izvēlēsies centralizētu.

3.17.

Jebkurā gadījumā centralizētu un decentralizētu infrastruktūru paralēla izveide radīs problēmas un var izraisīt nesekmīgu ieguldījumu risku. Piemēram, pastāv izmantojuma konkurence starp valsts mēroga ūdeņraža cauruļvadu tīklu un zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanu, uz ko tiek aicināts Komisijas ziņojumā par NEKP novērtējumu. Tādēļ ieguldījumu drošības labad EESK mudināja pieņemt nepieciešamos pamatlēmumus (8). Šādi lēmumi ir arī stratēģiski svarīgi, lai enerģētikas savienības izveide izdotos sekmīgi, tomēr šajā atzinumā izskatāmajos Komisijas dokumentos tie nav ņemti vērā.

3.18.

Līdzīgi kā gandrīz visos jaunākajos Komisijas enerģētikas politikas dokumentos, ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli nav minēta digitalizācija. Tomēr digitalizācija paver iespējas īstenot tādas interesantas koncepcijas kā, piemēram, viedie mikrotīkli un viedie tīkli, mikrotirdzniecība, virtuālās elektrostacijas utt. Tās visas var palīdzēt palielināt enerģijas iekšējā tirgus efektivitāti un veiktspēju arī tāpēc, ka tās stiprina aktīvo patērētāju lomu. Lai arī samērā īsi, Komisija tām ir pievērsusies pamatstratēģijā Enerģētikas savienībai (9). Nav saprotams, kāpēc ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli Komisija šo aspektu nav ņēmusi vērā, lai gan digitālo tehnoloģiju izmantošana ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā to lietderību un iespējamās ētikas problēmas, pirmkārt, attiecībā uz datu suverenitāti.

3.19.

Tomēr jebkurā gadījumā ir jāņem vērā tas, ka digitalizācija tiek ieviesta, domājot par galalietotāju. Iedzīvotāji joprojām cer sagaidīt, ka, paplašinoties digitalizācijai, uzlabosies pakalpojumu kvalitāte, piemēram, ikdienišķa piegādātāju maiņa, tūlītēja atgriezeniskā saite par kļūdainiem skaitītāju rādījumiem vai aizdomīgiem lietošanas veidiem un nevainojamas procedūras pašu saražotās enerģijas ievadīšanai tīklā.

4.   Īpašas piezīmes

Par nodaļu “Dekarbonizācija” ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli

4.1.

Komisija pamatoti norāda, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai ir daudz priekšrocību. Tomēr, lai atbildētu uz jautājumu, kurš varēs izmantot šīs priekšrocības, izšķiroša nozīme būs tam, vai enerģētikas pārkārtošana principā notiks decentralizēti vai centralizēti (10). Komisija savā ziņojumā uz šo jautājumu neatbild.

Par nodaļu “Enerģētiskā drošība” ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli

4.2.

Komisija lielu uzmanību pamatoti pievērš tematam “Energoapgādes drošība” un šajā saistībā – enerģētiskajai drošībai. Galu galā, tās nozīme tautsaimniecībā ir neizmērojami liela. Līdztekus tradicionālajam jautājumam par atkarību no importa galvenokārt ir jādomā arī par noturību pret uzbrukumiem no ārpuses, piemēram, pret kibernoziegumiem. Jaunākajos pētījumos (11) šajā saistībā ir konstatēts, ka labākā stratēģija, kas paaugstinātu noturību, ir stiprināt decentralizētas struktūras, kas spēj veidot salas. Komisijai būtu vairāk jāņem vērā šis pētījumu rezultāts.

4.3.

Zaļais ūdeņradis Eiropas nākotnes energosistēmā nenoliedzami palīdzēs veidot drošu energoapgādi. EESK norāda uz saviem atzinumiem par ūdeņraža stratēģiju (12) un par Energosistēmas integrācijas stratēģiju (13).

4.4.

Arī šeit mums ir svarīgi nedomāt tikai liela mēroga tehnoloģiju rakursā (tostarp par ūdeņraža importa infrastruktūras attīstīšanu). Ir daudz inovatīvu, vidi saudzējošu un, galvenais, reģionālu vai vietēju risinājumu, kurus var īstenot tieši uz vietas (tostarp reģionālā ūdeņraža vai sintētisku e-degvielu ražošana). Ar tiem tiek paaugstināta energoapgādes drošība, mazināta atkarība no importa un veicināta vietējā nodarbinātība, radot videi draudzīgas darbvietas, kā arī palielināta vērtības radīšana reģionos. Arī mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jādod iespēja piedalīties zaļajā kursā un gūt no tā labumu, tādējādi palielinot atbalstu zaļajam kursam un enerģētikas pārkārtošanai.

Par nodaļu “Iekšējie enerģijas tirgi” ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli un attiecībā uz progresa ziņojumu par iekšējo enerģijas tirgu

4.5.

Komisija skaidro, ka ar paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ir radīti labāki priekšnoteikumi, kas veicina patērētāju aktīvāku dalību enerģijas tirgos un vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus jaunpienācējiem. Taču faktiski uz šo jomu attiecas tikai noteikumi regulā par elektroenerģijas iekšējo tirgu. Cik lielā mērā dalībvalstis šos noteikumus ir efektīvi īstenojušas, vēl nav iespējams noteikt. Tāpēc Komisijas izdarītais secinājums ir pāragrs. EESK mudina nekavējoties rūpīgi novērtēt, kā notiek virzība uz patērētāju līdzdalības svarīgo mērķi, arī ņemot vērā sadales politikas ietekmi uz tādu mājsaimniecību piedalīšanos, kurām ir zemi ienākumi.

4.6.

Komisija uzsver tirgus cenu signālu nozīmi, cita starpā ieguldītājiem. Tas neapšaubāmi ir svarīgs aspekts. Tomēr šeit ir vajadzīgs diferencēts skatījums. Lielākā daļa elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu norāda īstermiņa cenas. Jautājums, vai tās vispār raida signālus investoriem, enerģētikas ekonomikā ir strīdīgs. EESK uz to jau ir norādījusi iepriekšējos atzinumos (14). Tāpēc Komisijai nav pamata šajā saistībā nediferencēti runāt par “iekšējo enerģijas tirgu”. Lai enerģētikas savienības izveide būtu sekmīga, ir vajadzīgs jauns tirgus modelis, it īpaši elektroenerģijas jomā. Nepietiek tikai ar pilnīgu atbildību par balansēšanu attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tādēļ EESK aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk atklāt savas idejas par jauno tirgus modeli. Šajā kontekstā ir jāņem vērā arī tas, ka kompensēšanas un balansēšanas tirgos uz visiem tirgus dalībniekiem ir jāattiecina vienādi noteikumi. Tas noteikti ir nepieciešams arī enerģētikas sistēmas sekmīgai integrācijai (15).

4.7.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka energoapgādes drošības un klimatneitralitātes mērķus nav iespējams sasniegt tikai ar cenu signāliem.

4.8.

Komisija progresa ziņojumā par enerģijas iekšējo tirgu pamatoti uzsver, ka valstu un ES enerģētikas politikā vienai no prioritātēm joprojām ir jābūt konkurences iespēju nodrošināšanai ražošanas un piegādes līmenī. Tomēr tā nepaskaidro, ko tas konkrēti nozīmē. Apgalvot, ka konkurenci var veicināt tikai tirgu sasaiste, nav pareizi, un tas neatbilst arī paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” nostiprinātajiem Eiropas tiesību aktiem. Piemērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības principus saskaņā ar Elektroenerģijas iekšējā tirgus regulas 16. pantu, būtu jāņem vērā dalībvalstu ģeogrāfiskais stāvoklis, kas varētu pamatot jaudas piešķiršanas termiņa pagarinājumu. Jebkurā gadījumā, aktīvas konkurences nodrošināšanai pirmām kārtām svarīga ir tirgus pieejamība tieši mazajiem dalībniekiem. Šajā saistībā cita starpā lielu ieguldījumu var dot digitalizācija.

4.9.

Turklāt progresa ziņojumā par enerģijas iekšējo tirgu Komisija paziņo, ka, lai gan termoelektrostacijas, piemēram, gāzes elektrostacijas, var nodrošināt būtisku elastīgumu sistēmā, slikti veidoti jaudas mehānismi var būtiski izkropļot iekšējo tirgu. Šajā saistībā EESK norāda uz savu nostāju, kas pausta atzinumā TEN/625. EESK aicina Komisiju kritiski novērtēt dalībvalstu jaudas mehānismus, arī attiecībā uz Elektroenerģijas iekšējā tirgus regulas 22. panta noteikumu ievērošanu, kurā cita starpā ir paredzēta emisijas robežvērtība 550 g CO2/kWh.

4.10.

Progresa ziņojumā par enerģijas iekšējo tirgu Komisija atgādina, ka pārvades vai sadales sistēmu operatoriem nevar piederēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas un tie nevar tās ekspluatēt. EESK kopumā atzinīgi novērtēja šo lēmumu (16), ar kuru vajadzētu būt atļautam, ka sadales sistēmu operatoriem pieder elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas un tie drīkst tās ekspluatēt tīkla interesēs. Turklāt EESK uzskata, ka tam jānotiek vienlaikus ar viedo tirgu stiprināšanu, lai uzkrāšanas sistēmu operatoriem būtu stimuls ņemt vērā tīkla operatoru signālus un savas uzkrāšanas iekārtas ierīkot atbilstīgi sistēmas vajadzībām. Tīklu operatoriem ir vajadzīgi atbilstoši stimuli, lai šādus signālus dotu.

4.11.

Būtiska nozīme viedo tirgu izveidē un kopumā sekmīgas enerģētikas pārkārtošanas nodrošināšanā ir sadales tīkliem. Tāpēc nākotnē Savienības enerģētikas politika vairāk jāorientē uz to modernizāciju.

4.12.

EESK, tāpat kā Komisija, uzskata, ka Padomes Enerģijas nodokļu direktīvas 2003/96/EK (17) galvenais mērķis vairs netiek sasniegts. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu un prasa mērķtiecīgi pārskatīt šo direktīvu un citus mehānismus, lai likvidētu subsīdijas fosilajiem energoresursiem un internalizētu ārējās izmaksas.

4.13.

EESK atkārtoti uzsver enerģētiskās nabadzības problemātiku un aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, kas būtu plašāki par abstraktām vadlīnijām attiecībā uz definīciju un observatoriju. EESK ir vairākkārt uzsvērusi, ka viena no pieejām, kas var palīdzēt rast risinājumu šai problēmai, ir iedzīvotāju plaša līdzdalība enerģētikas jomā.

4.14.

Šajā saistībā EESK atgādina savu nostāju, ka noteikti nedrīkst pieļaut divu šķiru enerģētikas sabiedrības veidošanos. Nav pieļaujams, ka labumu no enerģētikas pārkārtošanas gūst tikai finansiāli un tehniski labi aprīkotas mājsaimniecības un ka visas pārējās mājsaimniecības ir spiestas segt izmaksas. Iedzīvotāji, kurus skar enerģētiskā nabadzība, parasti nav politiski spēcīgākie. Tādēļ Komisijai ir jādara vairāk, lai panāktu, ka dalībvalstis aktīvi tiecas efektīvi izskaust enerģētisko nabadzību – to var palīdzēt mazināt gan plānotais ēku renovācijas vilnis saistībā ar enerģētiku, gan iedzīvotāju aktīva iesaistīšana atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā. Jāņem vērā arī, ka emisijas kvotu tirdzniecības iespējamā attiecināšana uz siltumapgādes un transporta nozarēm var ietekmēt sadales taisnīgumu.

Par nodaļu “Pētniecība un inovācija un konkurētspēja” ziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli

4.15.

EESK pauž bažas, ka viens no iemesliem, kāpēc ES atpaliek tādās jomās kā, piemēram, saules un litija jonu akumulatori, ir pārāk niecīgais pieprasījums. Tādēļ EESK aicina Komisiju izstrādāt paplašinātu stratēģiju – Eiropas Savienībai ir vajadzīgas aktīvas rūpniecības politikas iniciatīvas, lai pārtrauktu Ķīnas dominējošo stāvokli tirgū. Apsveicams solis šajā virzienā ir Komisijas priekšlikums regulai par akumulatoriem. Nākotnes energosistēmā papildus būtu jāstiprina decentralizētas struktūras. Tās veicina pieprasījumu, piemēram, pēc akumulatoriem, nodrošina apjomradītus ietaupījumus un padara akumulatorus cenas ziņa pievilcīgus.

Par nodaļu “Enerģētikas savienība plašākā – zaļā kursa – kontekstā” ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli

4.16.

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos visā pasaulē popularizēt spēcīgus nolīgumus klimata pārmaiņu jomā. Šajā ziņā starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos ir jāievieš robežu kompensācijas maksājums kopā ar augstākiem un konkrētajiem klimata aizsardzības mērķiem (un citiem ilgtspējas mērķiem) (18).

Attiecībā uz ziņojumu par NEKP novērtējumu

4.17.

EESK neizprot, kāpēc Komisija kritiku par atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla nepietiekamo novērtējumu vērš tikai pret atkrastes enerģijas jomu. EESK aicina Komisiju atteikties no vienpusējās priekšrokas atkrastes tehnoloģijām, kas atstāj novārtā saules fotoelementus un sauszemes vēja enerģiju, un ierosināt pēdējo minēto tehnoloģiju izvēršanas stratēģijas.

4.18.

EESK ir gandarīta, ka Komisija ir atzinīgi novērtējusi atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciālu darbavietu izveidē. Tomēr tā uzsver, ka šā potenciāla pilnīga izmantošana nenotiks automātiski; lai to panāktu, ir vajadzīga aktīva politika, it īpaši attiecībā uz darbvietu kvalitāti. Šajā kontekstā ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc Komisija tik maz uzmanības veltījusi saules fotoelementiem, ja šai nozarei, kā izklāstīts ziņojumā, ir vislielākais darbvietu izveides potenciāls.

4.19.

EESK aicina Komisiju, drīzumā pārskatot Atjaunīgo energoresursu direktīvu, iepirkuma procedūru noteikumus izstrādāt tā, lai tiktu atvieglota atjaunīgās enerģijas kopienu un MVU piedalīšanās.

4.20.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir steidzami nepieciešami ieguldījumi zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmās. Tādēļ būtu jāizstrādā attiecīga iniciatīva.

4.21.

Emisiju mazināšana ir svarīgs klimatrīcības instruments. Tomēr ir nopietni jāuztver dalībvalstu NECP paustās bažas par pieaugošajiem dabiskajiem traucējumiem. Tādēļ zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) kredīti vienmēr būtu jāizmanto tikai kā papildinājums citiem klimatrīcības risinājumiem.

---

(1)  COM(2015) 80 final.

(2)  OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(3)  COM(2020) 950 final, 2. pielikums.

(4)  Tas ir pārsteidzoši, jo vairāk nekā 30 gadus tiek runāts, ka ES ir jālikvidē subsīdijas, kas nodara kaitējumu videi.

(5)  Un Padomes prezidentvalsts Vācijas.

(6)  OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.

(7)  OV C 47, 11.2.2020., 30. lpp., OV C 62, 15.2.2019., 269. lpp.

(8)  OV C 429, 11.12.2020., 85. lpp.

(9)  COM(2015) 80 final, 13. lpp.

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 85. lpp.

(11)  Sk. Hirschl, B., Aretz, A., Bost, M., Tapia, M., un Gößling-Reisemann, S. (2018): “Vulnerabilität und Resilienz des digitalen Stromsystems”. Schlussbericht. Berlīne, Brēmene, lejupielādēt iespējams šeit: www.strom-resilienz.de

(12)  OV C 123, 9.4.2021., 30. lpp.

(13)  OV C 123, 9.4.2021., 22. lpp.

(14)  OV C 82, 3.3.2016., 13. lpp.

(15)  OV C 364, 28.10.2020., 158. lpp.

(16)  OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.

(17)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(18)  OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju”

(COM(2020) 663 final)

(2021/C 220/05)

Ziņotājs:

Udo HEMMERLING

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 27.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	252/5/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta ES metāna stratēģijas mērķus un pamatvirzienu uz metāna emisiju vēl lielāku samazināšanu klimata aizsardzības interesēs.

1.2.

Koncentrēšanās uz nozarēm, kuras rada visvairāk metāna emisiju, proti, lauksaimniecību, enerģētiku un atkritumu apsaimniekošanu, ir saprotama.

1.3.

Metāna stratēģija būtu jāsaista ar bioekonomikas un aprites ekonomikas stratēģijām.

1.4.

Komiteja īpaši atbalsta to, ka par prioritāti noteikta metāna emisiju labāka mērīšana un starptautiskas mazināšanas iniciatīvas. Metāna emisijas bieži vien rodas no decentralizētiem, difūziem avotiem starptautiskajās ražošanas un piegādes ķēdēs. EESK ierosina ES metāna stratēģijai šādus papildinājumus.

1.5.

Plaši izkliedētie difūzie metāna avoti un metāna emisiju mērīšanas sarežģītība bieži vien apgrūtina emisiju monitoringu. Būtu saskaņoti jāuzlabo monitorings attiecīgajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, enerģētikā, atkritumu nozarē un ķīmiskās rūpniecības nozarē, un jānodrošina šī monitoringa salīdzināmība. Difūzo metāna emisiju tieša iekļaušana siltumnīcefekta gāzu tirdzniecības sistēmā, respektīvi, tieša to cenu noteikšana, ir ļoti sarežģīta un bieži vien neiespējama. Tomēr, ciktāl iespējams izmērīt stacionāru avotu emisijas, tas būtu jādara, piemērojot vienu un to pašu pieeju visiem sektoriem, kas rada emisijas.

1.6.

Dalībvalstīm savos klimata aizsardzības plānos būtu jāizklāsta pašreizējais stāvoklis un potenciāls izmantot biogāzi, kas iegūta no vircas un kūtsmēsliem, bioatkritumiem, notekūdeņiem, atkritumu poligoniem un raktuvju gāzes un jānosaka pasākumi tās izmantojuma palielināšanai.

1.7.

Lauksaimniecībā joprojām ir ievērojams metāna emisiju samazināšanas potenciāls, ko var atraisīt, pirmām kārtām, ar vircas un kūtsmēslu noārdīšanu biogāzes ražotnēs, kā arī panākot progresu lauksaimniecības dzīvnieku barošanā un audzēšanā un mēslojuma mazemisiju pielietošanā. Šis potenciāls būtu jāpadara vēl konkrētāks, īstenojot ES metāna stratēģiju.

1.8.

Atkritumu apsaimniekošanā bioatkritumu dalītai savākšanai un reģenerācijai pakāpeniski būtu jākļūst par normu visā Eiropas Savienībā. Tas rada priekšnoteikumus turpmākai metāna emisiju novēršanai šajā nozarē.

2.   Eiropas Komisijas metāna stratēģijas pārskats

2.1.

Metāns veido 10,5 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir 3,76 miljardi tonnu CO2 ekvivalenta (2018). Kopš 1990. gada metāna emisijas ir samazinātas par gandrīz 34 %.

2.2.

Metāna stratēģija pievēršas galvenajām antropogēnajām metāna emisijām un nozarēm, kas rada emisijas: lauksaimniecībai (53 % no ES metāna emisijām), atkritumu apsaimniekošanai (26 % no ES metāna emisijām) un enerģētikai (19 % no metāna emisijām), un tajā ir ierosināti attiecīgi mazināšanas pasākumi. Tāpēc dabiskās metāna emisijas, piemēram, no savvaļas atgremotājiem vai purviem, stratēģijā nav iekļautas.

2.3.

Pasaulē metāna emisiju samazināšana var dot nozīmīgu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Ja pasaulē līdz 2050. gadam pašreizējās metāna emisijas tiktu samazinātas uz pusi, pasaules mērogā dzesēšanas efekts būtu 0,18 grādi pēc Celsija.

2.4.

ES rada 5 % no pasaules metāna emisijām. Ar fosilās gāzes, naftas un ogļu importu tā rada ievērojamu metāna emisiju apjomu trešās valstīs. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina rīkoties, lai šīs emisijas samazinātu starptautiskajās piegādes ķēdēs.

2.5.

Eiropas Komisija ierosina ievērojami uzlabot metāna emisiju mērīšanu un ziņošanu par tām.

2.6.

Metāna stratēģijā nav atsevišķi aplūkotas pašreizējās zinātniskās atziņas par metāna kā gaistošas SEG īpašo ietekmi (sk. 3. punktu).

3.   Zināšanas par metāna ietekmi uz klimatu un ietekme uz klimatneitralitātes politiku

3.1.

Viena no metāna (CH4) kā SEG pamatīpašībām ir tā, ka tam ir salīdzinoši īss dzīves cikls, un aptuveni 12 gadu laikā tas atmosfērā sadalās par ūdeni (H2O) un CO2. Tas rada izšķirošas sekas attiecībā uz metāna ietekmi uz klimata pārmaiņām salīdzinājumu ar CO2, ko klimata bilancēs izmanto kā atsauci.

3.2.

CO2 atmosfērā ir stabils un, atšķirībā no metāna, nesadalās, tāpēc CO2 sauc arī par negaistošu SEG (“stock gas”). Tādējādi CO2 emisijas, piemēram, fosilā kurināmā (ceteris paribus) sadedzināšanas rezultātā, turpina uzkrāties atmosfērā un tādējādi nemitīgi paaugstina CO2 koncentrāciju.

3.3.

Turpretī gaistošas SEG emisijas (“flow gases”), piemēram, metāns, tiek kompensētas ar to dabīgo sadalīšanās procesu. Tātad īsais dzīves cikls noved pie tā, ka emisijas pašas kompensējas ar noārdīšanos, kas pie stabilām emisijām rada stabilu koncentrāciju atmosfērā.

3.4.

Papildus metāna īsajam dzīves ciklam izšķirošu ietekmi uz klimatu atstāj arī tā izcelsme, jo, tam sadaloties, rodas SEG CO2. Biogēnā metāna sadalīšanās (piemēram, atgremotāju gremošanas vai slapjo rīsu audzēšanas) rezultātā radusies CO2 gāze agrāk tika izņemta no atmosfēras ar fotosintēzi, augot augiem, tādējādi tā principā atrodas cilpā, kā dēļ CO2 koncentrācija atmosfērā nemainās.

3.5.

Savukārt fosilā metāna (piemēram, no dabasgāzes, naftas un oglēm) sadalīšanās par CO2 un ūdeni ir papildu CO2 avots atmosfērai un tādējādi atmosfērā paaugstina CO2 koncentrāciju.

3.6.

Šīs metāna īpašības rada virkni seku saistībā ar ietekmi uz klimatu un klimata politikas izstrādi. Tas it īpaši attiecas uz klimatneitralitātes mērķi. (Biogēnā) metāna kā gaistošas SEG nemainīga emisija vidējā termiņā noved pie konstantas metāna koncentrācijas atmosfērā, kas rada konstantu radioaktīvu ietekmi uz klimata sistēmu un līdz ar to – konstantu ietekmi uz temperatūru. Ja metāna emisijas samazinās, koncentrācija atmosfērā pazeminās, izraisot radiācijas ietekmes samazināšanos un tādējādi pazeminot temperatūru (dzesēšanas efekts).

3.7.

Savukārt nemainīga CO2 emisija izraisa CO2 koncentrācijas paaugstināšanos atmosfērā tik ilgi, kamēr tiek emitēts CO2. Arī pēc CO2 emisijas pārtraukšanas iepriekš uzkrātā CO2 koncentrācija atmosfērā saglabājas, kā sekas ir nepārtraukta radiācijas ietekme un pastāvīgs sasilšanas efekts.

3.8.

Tāpēc, lai panāktu klimatneitrālu ietekmi, attiecībā uz gaistošām un negaistošām SEG ir vajadzīgas atšķirīgas pieejas. Lai pastāvīgo temperatūras pieaugumu, ko izraisa nepārtraukta CO2 radiācijas ietekme, atkal pazeminātu līdz temperatūras līmenim pirms CO2 emisijām, ir aktīvi jāpazemina CO2 koncentrācija atmosfērā ar CO2 piesaistītāju palīdzību vai, lai nepārtrauktu (nenovēršamu) CO2 emisiju gadījumā temperatūras līmeni noturētu stabilu, no atmosfēras ir nepārtraukti jāizņem tāds pats CO2 daudzums, kāds tajā tiek emitēts (neto-nulles emisijas). Tas ir atspoguļots neto nulles līmeņa SEG emisiju mērķī. Tomēr (biogēnu) metāna avotu gadījumā klimatneitrāla ietekme tiek panākta jau ar stabilām emisijām, savukārt CO2 ekvivalentos pārrēķinātu metāna emisiju kompensēšana, izņemot SEG no atmosfēras, rada dzesēšanas efektu.

3.9.

Tāpēc neto-nulle, kas izteikta CO2 ekvivalentos, metānam kā gaistošai SEG nav piemērota politikas pieeja. Piemēram, Jaunzēlandes “Nulles oglekļa likumā” metāna emisijas tiek aplūkotas īpaši. Gaistošu SEG ietekme uz klimatu būtu jāatspoguļo SEG bilancēs ar piemērotāku metriku. (Šajā jautājumā skatīt Oksfordas Universitātes darbus: www.doi.org/10.1088/1748-9326/ab6d7e).

4.   Metāna emisiju samazināšana – papildu piezīmes

4.1.

Patērētāju uzvedības maiņai noteikti piemīt potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas attiecas arī uz uzturu, konkrēti, ieteikumu samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Tomēr klimata politikā būtu jāņem vērā, ka atvērtā sabiedrībā runa ir par brīvprātīgām pārmaiņām cilvēku dzīvesveidā.

4.2.

Lauksaimniecībā līdztekus metāna emisiju samazināšanai lopkopībā būtu jāņem vērā arī saistība ar zemes izmantojumu. Konkrēti, atgremotāji ir noteicošais pamats zālāju izmantošanai un saglabāšanai. Savukārt to saglabāšana ir ļoti svarīga klimata politikas aspektā, jo oglekļa dioksīds tiek piesaistīts augsnes humusā.

4.3.

Attiecībā uz metāna gāzēm no atkritumu poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai slēgtām ogļraktuvēm dažās ES valstīs vēl nav visaptverošu pasākumu to savākšanai un izmantošanai enerģētikā.

4.4.

Atkritumu savākšanas jomā daudzās dalībvalstīs vēl nav ieviestas visaptverošas sistēmas biogēno atkritumu dalītai savākšanai un reģenerācijai. Tas neļauj maksimāli izvairīties no metāna emisijām, kas bioatkritumu apstrādē rodas kompostēšanas vai noārdīšanās (biogāze) procesā.

4.5.

Fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, naftas un ogļu, importam ES līdz šim nav izvirzījusi nekādas īpašas prasības saistībā ar dabas, vides un klimata aizsardzību. Paziņotajai metāna emisiju samazināšanas prasību izstrādei vajadzētu būt daļai no plašākas zaļā kursa iniciatīvas ar nolūku samazināt šā enerģijas importa ekoloģisko pēdu.

4.6.

Lai iegūtu visaptverošu kopējo priekšstatu, vēl izstrādājama antropogēno metāna emisiju monitoringa ietvaros būtu indikatīvi jānosaka arī dabīgās metāna emisijas.

4.7.

Metāna emisiju samazināšanas tehnoloģiju pētniecība, izstrāde un turpmāka izplatība tirgū būtu jāveicina Eiropas mēroga tīklos, iesaistot ekonomiskos un sociālos partnerus.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas enerģētikas infrastruktūras vadlīnijām un Regulas (ES) Nr. 347/2013 atcelšanu”

(COM(2020) 824 final – 2020/0360 (COD))

(2021/C 220/06)

Ziņotājs:

Philippe CHARRY

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 18.1.2021. Eiropas Savienības Padome, 19.1.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	252/3/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) noteikumu pielāgošanu zaļā kursa mērķiem, proti, nodrošinot “tīru un drošu energoapgādi par pieņemamu cenu”, it īpaši saistībā ar enerģētikas sistēmas dekarbonizāciju, pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību, energoefektivitāti un energoapgādes nestabilitātes riska novēršanu. Tādēļ EESK ņem vērā, ka Eiropai ir vajadzīga tāda energosistēma, kas garantē energoapgādes drošību visās ES valstīs un visiem pieejamu enerģiju par pieņemamu cenu, balstoties uz ātru elektrifikāciju un vienlaikus dubultojot to elektroenerģijas apjomu, ko saražo no atjaunīgo energoresursu enerģijas. EESK aicina papildināt ierosināto regulas juridisko pamatu ar skaidru atsauci uz LESD 194. pantu.

1.2.

EESK atgādina par nepieciešamību sasniegt visus ar TEN-E regulu īstenotās enerģētikas politikas mērķus. Tā kā enerģētikas tīkliem ir būtiska loma enerģētikas sistēmas līdzsvarā, noturībā un attīstībā, Komiteja aicina gādāt, lai regula skaidrāk iekļautos dinamiskajā enerģētikas sistēmas integrācijā, veicinot visu veidu bezoglekļa enerģiju, un padarīt neiespējamu jebkādu šīs sistēmas dezintegrāciju.

1.3.

EESK aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu popularizēt bezoglekļa enerģijas avotus, vienlaikus ievērojot tehnoloģisko neitralitāti. Komiteja aicina arī atbalstīt darbu, kas veikts starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektā, lai pēc 2050. gada panāktu tīru enerģiju par visiem pieņemamu cenu. Komiteja aicina izstrādāt projektus, kuru mērķis būtu radīt priekšnoteikumus ūdeņraža un kodolsintēzes laikmetam.

1.4.

EESK aicina piešķirt prioritāti inovācijām un enerģētikas tīklu izveidei, lai samazinātu ar energopārvadi saistītos enerģijas zudumus.

1.5.

Attiecībā uz jūras vēja enerģiju EESK aicina piešķirt prioritāti radiālu savienojumu projektiem un veikt vispārēju novērtējumu par šīs tehnoloģijas ietekmi uz vidi.

1.6.

EESK vēlas, lai projekti, kas attiecas uz dabasgāzes transportēšanas infrastruktūru, netiktu izslēgti no regulā noteiktajiem kopīgu interešu projektu vai savstarpēju interešu projektu attiecināmības kritērijiem.

1.7.

Komiteja vēlētos, lai regulas priekšlikumā minētajos kopīgu interešu projektu (KIP) un savstarpēju interešu projektu (SIP) attiecināmības kritērijos tiktu izmantots formulējums “atjaunīgs un/vai dekarbonizēts”, nevis “atjaunīgs”.

1.8.

EESK aicina iekļaut regulā skaidru atsauci uz Kopienas mērķiem: nodrošināt visiem iedzīvotājiem enerģiju par pieņemamu cenu un garantēt augstu kvalitātes un drošības līmeni, kā arī īstenot vienlīdzīgu attieksmi un atbalstīt vispārēju piekļuvi un lietotāju tiesības.

1.9.

Attiecībā uz apsaimniekošanu EESK aicina līdz striktam minimumam samazināt Komisijas deleģēto aktu izmantošanu un ieviest daudzpusīgu apsaimniekošanu, kurā iesaistās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji – profesionālās nozares, darbinieku arodbiedrības, lietotāju apvienības utt.

1.10.

EESK ierosina, lai ar minēto regulu tiktu īstenota Kopienas atbildība par kopīgu interešu projektu (KIP) finansēšanu, apvienojot dažādas finansēšanas metodes un nenosakot tām hierarhiju.

1.11.

Lai ES līmenī nodrošinātu sistēmas vispārīgo līdzsvaru un īpaši augsta sprieguma pārvades tīklu piegādes nepārtrauktību, EESK aicina Komisiju izpētīt iespēju izraudzīt vienu Eiropas mēroga operatoru īpaši augsta sprieguma elektrības pārvades tīkliem, lai tie būtu gan integrēti, gan decentralizēti.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisija ierosina pārskatīt noteikumus par Eiropas enerģētikas tīkliem (TEN-E).

2.2.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (1), kas pieņemta 2013. gadā, paredz noteikumus Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un savietojamībai. Komisija savā priekšlikumā uzsver, ka minētā regula ir sekmējusi ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, tiecoties paplašināt enerģētikas starpsavienojumus visā Savienībā.

2.3.

Tomēr Komisijas veiktajā novērtējumā tiek secināts, ka “pašreizējā sistēma nav spējusi arī izrādīt pietiekamu elastību, pielāgojoties Savienības rīcības mērķu izmaiņām”, un tas liek ierosināt minētās regulas pārskatīšanu.

2.4.

Šajā atjaunināšanā paredzēts mainīt arī nosacījumus kopīgas intereses projektu (KIP) atlasei, lai saņemtu ES finansējumu, piemēram, paredzot pienākumu izpildīt ilgtspējas kritēriju un ievērot principu “nekaitēt”, kas noteikts zaļajā kursā.

2.5.

Atceļot atbalstu naftas un gāzes infrastruktūrai, priekšlikumā tiek mainītas infrastruktūras kategorijas, kurām var saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar TEN-E politiku.

2.6.

Izveidojot vienas pieturas aģentūru, īpašs uzsvars priekšlikumā tiek likts uz atkrastes elektrotīkliem un to integrāciju sauszemes infrastruktūrās.

2.7.

Priekšlikuma mērķis ir plašāk ņemt vērā tādu infrastruktūru, kurā izmanto ūdeņradi, tostarp transportam un dažiem elektrolīzeru veidiem.

2.8.

Regulas projekts atbalsta viedo elektrotīklu attīstību, lai veicinātu ātru elektrifikāciju un paplašinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgo energoresursu enerģijas.

2.9.

Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts veicināt ieguldījumus viedajos tīklos, lai pašreizējos tīklos integrētu arī tīro gāzi (piemēram, biogāzi un ūdeņradi no atjaunojamo energoresursu enerģijas). Uzmanība tiek pievērsta elektrotīklu, kā arī oglekļa uzglabāšanas un transportēšanas tīklu, modernizācijai.

2.10.

Tiek ierosināti jauni noteikumi, kuru mērķis ir plašāk atbalstīt starpsavienojumu projektus ar trešām valstīm, piemēram, Rietumbalkāniem,– savstarpējas intereses projektus (SIP), kas apliecina, ka veicina Savienības vispārējo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu elektroapgādes drošības un dekarbonizācijas jomā.

2.11.

Priekšlikumā tiek pārskatīta apsaimniekošanas sistēma, lai uzlabotu infrastruktūras plānošanu un nodrošinātu tās atbilstību ES klimata mērķiem un enerģētikas sistēmas integrācijas principiem. Tajā tiek plānots nodrošināt lielāku ieinteresēto personu līdzdalību visā procesā, kā arī nostiprināt Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (ACER) nozīmi un pastiprināt Komisijas uzraudzību.

2.12.

Tiek ierosināti arī dažādi pasākumi, ar kuriem vienkāršot administratīvās procedūras un paātrināt projektu īstenošanu.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Izskatāmais priekšlikums iekļaujas Eiropas enerģētikas politikā, kā noteikts Līgumos (2), regulā par Enerģētikas savienības pārvaldību (3), noteikumos par Eiropas tīklu attīstību (4), kā arī plašā tiesību aktu kopumā, kas nosaka jauno Eiropas Savienības stratēģiju, kura “tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku (5)”. Tādējādi ES mērķis ir apvienot Kopienas mērķus – enerģijas tirgus darbību, energoapgādes drošību, enerģijas taupīšanu, energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām un tīklu savstarpēju savienošanu, vienlaikus “neietekmējot dalībvalsts tiesības paredzēt energoresursu izmantošanas nosacījumus, izvēlēties dažādus enerģijas avotus un energoapgādes vispārējo struktūru”. Tādēļ EESK aicina regulas juridiskā pamata priekšlikumu papildināt ar skaidru atsauci uz LESD 194. pantu.

3.2.

EESK atbalsta Eiropas noteikumu pielāgošanu zaļā kursa mērķiem, proti, nodrošinot “tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu”, īpaši saistībā ar enerģētikas sistēmas dekarbonizāciju, pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību, energoefektivitāti un energoapgādes nestabilitātes riska novēršanu.

3.3.

EESK atbalsta mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un augstāku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas līmeni līdz 2030. gadam. Tādēļ EESK ņem vērā to, ka Eiropai ir vajadzīga tāda energosistēma, kas garantē energoapgādes drošību visās ES valstīs, visiem pieejamu enerģiju par pieņemamu cenu, balstoties uz ātru elektrifikāciju un vienlaikus dubultojot to elektroenerģijas apjomu, ko saražo no atjaunojamo energoresursu enerģijas, nodrošinot arī gāzes nozares dekarbonizāciju un vairāk izmantojot novatoriskus risinājumus.

3.4.

Paziņojumā “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” (6) Komisija uzsver: “Ceļš uz sekmīgu un pamatīgu, bet ne pārmērīgi dārgu Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju (..) ir (..) koordinēta visas energosistēmas kā viena veseluma plānošana un ekspluatēšana, aptverot dažādus enerģijas nesējus, infrastruktūras un patēriņa sektorus”. Turklāt Komisija pauž bažas, ka “[pašreizējās] energosistēmas pamatā joprojām ir vairākas paralēlas vertikālas enerģētikas vērtības ķēdes, kas konkrētus energoresursus neelastīgi sasaista ar konkrētiem tiešā lietojuma sektoriem,” un ka “[ar] šādu savstarpēji nesaistītu ķēžu modeli panākt klimatneitrālu ekonomiku nav iespējams”.

3.5.

Laikā no 20. gadsimta 50. gadiem līdz 70. gadiem visās Eiropas valstīs nacionālā vai reģionālā, nozaru vai vispārējā līmenī bija integrētas enerģētikas sistēmas (ražošana – pārvade – sadale). Lai patērētāju labad paaugstinātu kvalitāti un efektivitāti, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Eiropas iekšējā tirgus izveide, balstoties uz četrām aprites/pārvietošanās pamatbrīvībām, izraisīja plašu “dezintegrāciju” un atvēršanu konkurencei.

3.6.

EESK atbalsta integrācijas stratēģiju, kurai jāaptver visas Eiropas enerģētikas politikas dimensijas. Tas nozīmē pakāpeniski atjaunot integrāciju un apturēt jebkuru jaunu dezintegrācijas iniciatīvu, kas novestu pie izolētu “ķēžu” izveides, jo mērķis ir nodrošināt koordinētu enerģētikas sistēmas plānošanu un darbību. Komiteja aicina iekļaut šo regulu enerģētikas sistēmas integrācijas dinamikā un apturēt jebkurus dezintegrācijas centienus.

3.7.

EESK atgādina par nepieciešamību sasniegt visus ar TEN-E regulu īstenotās enerģētikas politikas mērķus. Enerģijas tīkli nodrošina ražotāju un lietotāju mijiedarbību. Savā ziņā tie veido enerģētikas sistēmas “reaktora kodolu”. Arī izskatāmajam regulas priekšlikumam ir ciešāk jāiekļaujas šajā integrācijas dinamikā, tostarp paredzot attīstīt “ražojošus patērētājus” un kooperatīvus, nevis tikai kautrīgi atsaucoties uz 13. apsvērumu (atsaucoties uz “energosistēmu integrāciju”, projekts neparedz mainīt Eiropas enerģētikas infrastruktūras vietu šajā koordinētās plānošanas un darbības stratēģiskajā dinamikā), lai sasniegtu būtiskos mērķus: enerģētikas sistēmas līdzsvarotību, noturību un attīstību. Paturot prātā šo mērķi, ir jāprecizē visu dalībvalstu starpsavienojumu jaudas attīstība, kurā būtu vairāk jākoncentrējas uz problemātiskajiem posmiem, nevis uz vidējiem rādītājiem (10 % 2020. gadā, 15 % 2030. gadā). EESK uzskata, ka tai iesniegtajam priekšlikumam pietrūkst vēriena un resursu.

3.8.

EESK aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu veicināt bezoglekļa enerģijas avotus, vienlaikus ievērojot tehnoloģisko neitralitāti. Komiteja atbalsta arī darbu, kas veikts saistībā ar starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektu, lai pēc 2050. gada sasniegtu tīru enerģiju par visiem pieņemamu cenu. Projektējot enerģētikas tīklus, par prioritāti jāizvirza infrastruktūras inovācijas un efektivitāte, kā arī ar pārvadi saistīto enerģijas zudumu radīto augsto izmaksu samazināšana.

3.9.

EESK izprot, kāpēc regulas priekšlikumā tik liela nozīme bija jāierāda atkrastes vēja parkiem. Komiteja vēlētos, lai prioritāte tiktu piešķirta radiālo savienojumu projektiem. EESK vēlas, lai tiktu veikts visaptverošs vides novērtējums par visiem atkrastes vējiem, ņemot vērā vēja ģeneratoru demontāžu un pārstrādi. Turklāt vienas pieturas aģentūras izveidošana atkrastes vēja enerģētikas jomā, visticamāk, radīs lielu administratīvo slogu, nedodot nekādas priekšrocības, jo to projektu skaits, kuriem vajadzīgi pieteikumi atļaujām no vairākām dalībvalstīm, ir ļoti ierobežots. Arī atzinīgi vērtējamā vēlme plānot atkrastes vēja enerģētiku izpaužas kā nevajadzīgi ierobežojošs mehānisms jaudas mērķu noteikšanai, un tas ir pretrunā ar valstu enerģētikas un klimata plānos iekļautajiem mērķiem, kā arī ar Līgumā paredzēto enerģijas veidu izvēles brīvību.

3.10.

EESK ir dalītās domās par Komisijas vēlmi pilnīgi atteikties no atbalsta gāzes infrastruktūrai, kaut arī tā pašreiz ir būtiska energoapgādes drošībai vairākās ES teritorijās un šķiet, ka dabasgāze ir pārejas posma enerģija (7), kas ir mazāk kaitīga nekā ogles vai nafta. EESK jau iepriekšējos atzinumos ir norādījusi, ka īpaša dabasgāzes infrastruktūra var būt atkārtoti izmantojama gāzes iegūšanai no atjaunojamo energoresursu enerģijas, tādēļ tajā ir svarīgi arī turpmāk veikt ieguldījumus (8). Šo iemeslu dēļ Komiteja vēlas, lai dabasgāze netiktu izslēgta līdz brīdim, kamēr to faktiski neaizstās citi enerģijas avoti par salīdzināmām cenām. Komiteja aicina projektus, kuri attiecas uz dabasgāzes transportēšanas infrastruktūru, noteikt par tādiem, kas atbilst regulas kritērijiem un var tikt izvēlēti kā kopīgu interešu projekti vai savstarpēju interešu projekti.

3.11.

EESK norāda, ka atkārtotā atsaukšanās uz “atjaunīgo” raksturu projektu atlases kritērijos (9) nekliedē šaubas par to, vai tiek ņemti vērā energopārvades projekti, kas nerada oglekļa dioksīda emisijas un ir ļoti nepieciešami, lai ES sasniegtu savus klimata jomas mērķus. Tādēļ Komiteja vēlas, lai regulas priekšlikumā priekšroka tiktu dota formulējumam “atjaunīgu energoresursu un/vai dekarbonizēta enerģija”.

3.12.

EESK nepiekrīt “trīspakāpju loģikai”, kas regulē ieguldījumu finansēšanu kopīgu interešu projektos, kā minēts 46. apsvērumā, kas paredz “lielākoties piedāvāt tirgū”, kaut arī runa ir par ES mērķu sasniegšanai būtisko infrastruktūru, kurai tādēļ jābalstās uz Kopienas solidaritātes vai izlīdzināšanas pasākumiem, apvienojot dažādas finansēšanas metodes un nenosakot tām hierarhiju. Komiteja ierosina ar minēto regulu īstenot Kopienas atbildību par KIP finansēšanu, apvienojot dažādas finansēšanas metodes un nenosakot tām hierarhiju.

3.13.

EESK kā organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvei īpaši svarīgas ir lietotāju, it sevišķi iedzīvotāju, tiesības, kā arī demokrātiska pārvaldība.

3.14.

Rūpējoties par to, lai neveidotos nevienlīdzīga enerģētikas savienība, un lai uzlabotu to iedzīvotāju stāvokli, kuri cieš no nestabilas enerģētikas un maziem ienākumiem, EESK vērš uzmanību uz saviem daudzajiem iepriekšējiem atzinumiem (10) par nepieciešamību piegādāt enerģiju visām iedzīvotāju grupām par pieņemamu cenu saskaņā ar Kopienas mērķiem “augsts kvalitātes un drošības līmenis par pieņemamu cenu, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšana” (11), kas ir prioritārais KIP atlases kritērijs. Komiteja aicina iekļaut regulā arī skaidru atsauci uz Kopienas mērķiem: nodrošināt visiem iedzīvotājiem enerģiju par pieņemamu cenu un garantēt augstu kvalitātes un drošības līmeni, cenas pieņemamību, kā arī vienlīdzīgu attieksmi un atbalstu vispārējai piekļuvei un lietotāju tiesībām.

3.15.

Attiecībā uz pārvaldību izskatāmajā priekšlikumā pārāk svarīga loma tiek piešķirta Komisijai – 3. pantā paredzēto deleģēto aktu izmantošana būtu jāsamazina līdz striktam minimumam – un ACER, vienlaikus neizvērtējot veidus, kā samazināt pašreizējo asimetriju informētības un prasmju jomā, lai izveidotu tādu pārvaldības modeli, kurā piedalās vairākas ieinteresētās personas, plašāk iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus: profesionālās nozares, darbinieku arodbiedrības, lietotāju apvienības utt., tostarp reģionālajās grupās. EESK aicina līdz striktam minimumam samazināt Komisijas deleģēto aktu izmantošanu un ieviest īstu daudzpusējo pārvaldību.

3.16.

Ņemot vērā elektrotīklu īpatnības, EESK ierosina Komisijai aptaujāt visas ieinteresētās personas un rīkot plašu apspriešanos, lai, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldību, izraudzītos vienu Eiropas līmeņa operatoru, kas būtu gan integrēts, gan decentralizēts: — integrēts, lai nodrošinātu sistēmas vispārējās līdzsvarotības pārvaldību un piegādes nepārtrauktību ļoti augsta sprieguma pārvades tīklos ES mērogā; atbildīgs par Eiropas sabiedrisko pakalpojumu/vispārējas nozīmes pakalpojumu uzdevumiem un pienākumiem, ņemot vērā to, ka šādam sabiedriskas nozīmes operatoram būs jāpaļaujas uz valstu un vietējiem operatoriem, un tādēļ — decentralizēts vispiemērotākā teritoriālā tīkla līmenī, ņemot vērā katras dalībvalsts īpatnības. EESK aicina Komisiju izpētīt iespēju izraudzīties vienu Eiropas mēroga operatoru ļoti augsta sprieguma elektropārvades tīkliem.

---

(1)  OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

(2)  OV C 326, 26.10.2012., 134. lpp.

(3)  OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(4)  OV C 115, 9.5.2008., 124. lpp., OV C 202, 7.6.2016., 125. lpp., OV C 202, 7.6.2016., 125. lpp.

(5)  COM(2019) 640 final.

(6)  COM(2020) 299 final.

(7)  Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 10. un 11. decembris.

(8)  COM(2020) 301 final (OV C 123, 9.4.2021., 30. lpp.).

(9)  Piemēram, COM(2020) 824 final 4. panta 3. punktā un arī IV pielikumā.

(10)  OV C 429, 11.12.2020., 77. lpp., OV C 47, 11.2.2020., 98. lpp., OV C 14, 15.1.2020., 105. lpp., OV C 353, 18.10.2019., 96. lpp., OV C 353, 18.10.2019., 79. lpp., OV C 282, 20.8.2019., 51. lpp., OV C 262, 25.7.2018., 86. lpp., EESK informatīvs ziņojums “Eiropas enerģētikas savienības novērtējums – enerģētikas pārkārtošanas sociālā un sabiedriskā dimensija”.

(11)  OV C 115, 9.5.2008., 308. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns””

(COM(2020) 581 final)

(2021/C 220/07)

Ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 11.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	259/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ļoti konkrēto rīcības plānu, ar kuru nākamajos piecos gados plānots atbalstīt valstu muitas dienestus. To īstenojot un veicot regulārus ietekmes novērtējumus, tiks patiesi modernizēta muitas darbība visā ES.

1.2.

Lai gan modernizācija sākās 2016. gadā ar Savienības Muitas kodeksa ieviešanu (1), nesenās tendences, piemēram, augošas tirdzniecības plūsmas, plaukstoša e-komercijas nozare, izvairīšanās no muitas nodokļu un PVN maksāšanas, nelikumīga tirdzniecība un preču vērtības samazināšana liek reaģēt nekavējoties un koordinēti. Apvienotās Karalistes izstāšanās no muitas savienības jau rada lielāku darba slodzi un īpašus sarežģījumus muitas dienestiem.

1.3.

Šādam vērienīgam plānam ir vajadzīgs atbilstošs kopīgs finansējums. EESK nav pārliecināta, ka visas dalībvalstis ir gatavas iekļauties ierosinātajā laika grafikā un ieguldīt savu daļu līdzekļu.

1.4.

Ir ātri jāuzlabo sadarbība un sadarbspēja starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm un administrācijām. Paraugprakses apmaiņa varētu arī uzlabot muitas dienestu produktivitāti, savukārt liela pieejamo datu apjoma pienācīga pārvaldība varētu ļaut gudri uzraudzīt ieviešamās piegādes ķēdes un uzlabot prognozēšanas spējas.

1.5.

Muitas dienestiem būtu jāsaņem pienācīgi resursi visu ar finansēm nesaistīto uzdevumu veikšanai, tajā pašā laikā ieviešot minimālos kontroles un vajadzīgo darbinieku skaita standartus. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt īstenošanas aktus tirgus uzraudzības regulai (2).

1.6.

Ārkārtīgi ilgais nākamās daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas process un ES 27 dalībvalstu vadītāju grūtības vienoties par ļoti svarīgām darbībām apdraud gan ES ekonomikas pienācīgu atveseļošanu, gan tūlītējo atbalstu, kas vajadzīgs iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.7.

EESK iesaka nekavējoties izskatīt iespēju ierosinātajā rīcības plānā ieviest blokķēdes tehnoloģiju. Turklāt tehnoloģiju progresu un esošos inovatīvos robotikas un mākslīgā intelekta risinājumus varētu viegli īstenot, radot tūlītējus, nozīmīgus rezultātus.

1.8.

EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst visneaizsargātākajiem ievešanas un izvešanas punktiem un atzinīgi vērtē to, ka muitas savienības stiprums tiek vērtēts pēc tās vājākā posma. Atbilstoša, koordinētāka un integrēta riska pārvaldības sistēma samazinātu atšķirības starp iestādēm un stiprinātu vājākos ķēdes posmus. Tāpēc jaunā riska pārvaldības stratēģija, kas paziņota 2021. gada 2. ceturksnim, ir vērtējama atzinīgi.

1.9.

Ir jānodrošina īpaši finanšu resursi, lai ICS2 savienotu ar citām elektroniskām sistēmām. EESK uzsver, ka ir svarīga šāda kompleksa tīkla pienācīga pārvaldība.

1.10.

EESK norāda uz vajadzību nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, kā arī darbinieku pienācīgu apmācību datu analītikas īstenošanā pirms kravu iekraušanas un pirms kravu ierašanās. Tā jau aicināja “izstrādāt kopējas apmācības sistēmas, pamatojoties uz “ES muitas kompetenču satvaru” (3)”.

1.11.

ES nodokļu informācijas centra izveide Eurofisc nodokļu krāpšanas apkarošanas tīkla ietvaros ir ievērojams uzlabojums, un EESK gaida Komisijas novērtējumu šajā saistībā.

1.12.

E-komercija ir ļoti svarīga nozare MVU. EESK pauž bažas par to, ka paziņojumā nekas nav minēts par MVU labvēlīga satvara izveidi šajā vērienīgajā rīcības plānā.

1.13.

EESK uzskata, ka platformām ir ievērojami dati, ko muita varētu izmantot, taču būtu jāveic īpaši ieguldījumi IT programmatūrā, piemēram, automatizētās robotikas sistēmās. Tām būtu jāsaņem finansējums, lai vāktu datus, kas tām citādi nav vajadzīgi. Taču EESK atzinīgi vērtē pārskatīšanu, ko Komisija pašlaik veic par tiešsaistes tirdzniecības vietu lomu un pienākumiem.

1.14.

Steidzami ir vajadzīga visaptveroša analīze par Savienības starptautiskajām sistēmām sadarbībai un savstarpējai administratīvajai palīdzībai nodokļu jomā. Tā nodrošinātu labāku izpildi.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest ES vienloga sistēmas vidi un pauž tam pilnīgu atbalstu.

1.16.

EESK pauž bažas par to, ka gadījumā, ja dalībvalstis neapstiprinātu pretrunīgi vērtēto priekšlikumu par ES muitas savienības aģentūras projektu, šādas komplicētas un savstarpēji savienotas sistēmas pārvaldība radītu papildu slogu Komisijas struktūrvienībām.

1.17.

EESK stingri uzskata, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana palīdzēs šādu vērienīgu rīcības plānu īstenot, vienlaikus nodrošinot tā sniegto ieguvumu sabiedrībai un uzņēmumiem plašu izplatīšanu.

2.   Ievads

2.1.

ES muitas savienība pastāv kopš 1968. gada un nodarbojas ar preču tirdzniecības jautājumiem 27 dalībvalstīs. Ik gadu muitas savienība atvieglo preču tirdzniecību vairāk nekā 3,5 triljonu EUR vērtībā, un ik sekundi ES muitas dienestiem tiek deklarētas 27 vienības.

2.2.

Pēc tam, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen savu pilnvaru termiņa sākumā paziņoja politiskās pamatnostādnes, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada 28. septembrī publicēja vērienīgu rīcības plānu muitas savienības uzlabošanai, lai līdz 2025. gadam to padarītu gudrāku, vienkāršāku un efektīvāku digitālā ziņā. Tas labvēlīgi ietekmētu gan ES ieņēmumus, gan Eiropas iedzīvotāju drošību un drošumu. Turklāt vienkāršākas un ātrākās ziņošanas pienākumi sniegtu ieguvumus uzņēmumiem.

2.3.

EESK jau uzsvēra, ka “efektīva muitas savienība ir svarīgs Eiropas integrācijas priekšnoteikums brīvai preču apritei, kas ir efektīva, droša un pārredzama, un vienlaikus maksimālai patērētāju un vides aizsardzībai, kā arī veiksmīgai krāpšanas un viltošanas apkarošanai” (4).

2.4.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ļoti konkrēto rīcības plānu nākamajiem 5 gadiem, kurā iekļautas 30 plānotas un grafikā iekļautas darbības četrās stratēģiskās politikas sadaļās, lai atbalstītu valstu muitas dienestus: riska pārvaldība, e-komercijas pārvaldība, noteikumu ievērošana un muitas dienesti, kas darbojas vienoti.

2.5.

Pašreizējā muitas sistēmā ir nepilnības un vājie posmi, un liels daudzums datu, kas tiek nodoti starp muitas dienestiem visās dalībvalstīs, netiek izmantoti efektīvi. Eiropas Parlaments un Eiropas Revīzijas palāta jau ir pauduši bažas par to, ka importēto preču neefektīvas muitas kontroles dēļ tiek zaudēti ieņēmumi.

2.6.

Muitas nodokļi veido ievērojamu daļu no ES budžeta, radot aptuveni 14 % no kopējiem ieņēmumiem. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņoja, ka krāpšana muitas jomā ir plaši izplatīta, un ieteica par 2017.–2019. gada periodu muitas nodokļos atgūt vairāk nekā 2,7 miljardus EUR. No trešām valstīm importētu viltotu preču vērtība gadā tiek lēsta 121 miljarda EUR apmērā, savukārt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi rada pārdošanas ieņēmumus vairāk nekā 83 miljardu EUR apmērā un to rezultātā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi 15 miljardu EUR apmērā.

2.7.

Pozitīvi ir tas, ka gandrīz 100 % muitas deklarāciju tiek iesniegtas elektroniski.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Muitas savienībai ir vajadzīgi steidzami ieguldījumi koordinētiem programmatūras atjauninājumiem un cilvēku spēju uzlabošanai. Lai gan modernizācija sākās 2016. gadā ar Savienības Muitas kodeksa ieviešanu (5), augošas tirdzniecības plūsmas, plaukstoša e-komercijas nozare, izvairīšanās no muitas nodokļu un PVN maksāšanas, nelikumīga tirdzniecība un preču vērtības pazemināšana liek reaģēt nekavējoties un koordinēti. Turklāt muitai ir pienākums pārbaudīt preces daudzos ar finansēm nesaistītos nolūkos. EESK atzinīgi vērtē to, ka muitas savienības stiprums tiek vērtēts pēc tās vājākā posma, un tāpēc ierosina īpašu uzmanību pievērst visneaizsargātākajiem ievešanas un izvešanas punktiem. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jaunais finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, kas ir īpaši paredzēts, lai palīdzētu modernākā muitas aprīkojuma iegādē, uzturēšanā un nomaiņā.

3.2.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no muitas savienības jau rada lielāku darba slodzi un īpašus sarežģījumus muitas dienestiem. Gaidāms, ka muitas deklarāciju skaits ievērojami pieaugs, vienlaikus atjaunojot muitas kontroles.

3.3.

Ir ātri jāuzlabo sadarbība un sadarbspēja starp muitas dienestiem un citām tiesībaizsardzības iestādēm un administrācijām. EESK jau ir brīdinājusi, ka “sadarbība starp dažādām dalībvalstu iestādēm un struktūrām – policijas, izlūkdienestu, tiesu, muitas un nodokļu iestādēm – vēl ne tuvu nav optimāla” (6).

3.4.

Muita ir ļoti iesaistīta cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. 2019. gadā vien muita konfiscēja 400 tonnu narkotiku, 3699 šaujamieroču un 3,5 miljardus vienību tabakas un cigarešu. 11,5 % no visām skaidras naudas deklarācijām nebija pareizas, to summai sasniedzot aptuveni 331 miljonus EUR (7).

3.5.

Datu pārvaldība ir ārkārtīgi svarīga nozarei, kas gūst ieguvumus no ļoti daudzām deklarācijām, produktu informācijas, nodokļiem u. tml. Liela pieejamo datu apjoma veiksmīga pārvaldība radītu tūlītējus un nozīmīgus uzlabojumus pašreizējā muitas sistēmā un arī palīdzētu labāk un izlēmīgāk reaģēt uz augošajām problēmām. Tā arī ļautu gudri uzraudzīt piegādes ķēdes un uzlabot prognozēšanas spējas.

3.6.

EESK ir diezgan vīlusies par to, ka paziņojuma pēdējā teikumā Komisija aicina šo rīcības plānu atbalstīt TIKAI Eiropas Parlamentam un Padomei, nemaz neiekļaujot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Mēs esam stingri pārliecināti, ka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana palīdzēs šādu vērienīgu rīcības plānu īstenot, vienlaikus nodrošinot tā sniegto ieguvumu sabiedrībai un uzņēmumiem plašu izplatīšanu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK jau pašā sākumā atzinīgi vērtē vērienīgo ceļvedi un konkrētus termiņus darbību īstenošanai. Tas nepārprotami ir solis uz priekšu un pēc īstenošanas kopā ar regulāriem ietekmes novērtējumiem izraisīs reālu muitas modernizāciju visā ES.

4.2.

Šādam vērienīgam plānam ir vajadzīgs atbilstošs finansējums. Lai gan dažām no ierosinātajām darbībām ir vajadzīgs kopīgs finansējums un ES ir gatava tajā uzņemties savu daļu, EESK šaubās, vai visas dalībvalstis ir gatavas iekļauties ierosinātajā grafikā un sniegt savu līdzekļu daļu. Tikai rūpīgi koordinēts finansējums un īstenošana nodrošinās priekšlikuma veiksmīgu izdošanos.

4.3.

Taču ES ir apliecinājusi, ka tās struktūras ir trauslas, un ir novēloti un nekoordinēti reaģējusi kritiskās situācijās, tostarp Covid-19 pandēmijā. Francijas prezidenta Emmanuel Macron aicinājums reorganizēt Šengenas zonu un prasība no jauna izvērtēt cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā ir jāuztver nopietni un rada pamatu satraukumam.

4.4.

Turklāt neticami ilgais nākamās daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas process apdraud gan ES ekonomikas pienācīgu atveseļošanu, gan tūlītējo atbalstu, kas vajadzīgs sabiedrībai un uzņēmumiem. Šķiet, ka ES 27 dalībvalstu vadītājiem ir arvien grūtāk vienoties par ļoti svarīgām darbībām, savukārt risinājumu ilgums un neizlēmīgais raksturs apliecina, ka ES pārvaldības sistēma ir novecojusi un neefektīva.

4.5.

Lai gan par blokķēdes tehnoloģiju jau 2018. gadā tika veiktas diskusijas un analīze, pašreizējais priekšlikums neietver nekādu blokķēdes tehnoloģiju izmantošanu. EESK uzskata, ka muitas sistēmai ir vajadzīgā struktūra, lai šādu attīstību pieņemtu, un iesaka nekavējoties apsvērt blokķēdes tehnoloģijas ieviešanu ierosinātajā rīcības plānā.

4.6.

EESK arī norāda, ka nav pilnīgi nekādas analīzes par robotikas un mākslīgā intelekta iespējamo izmantošanu muitas darbību atjaunināšanai. EESK uzskata, ka tehnoloģiju progresu un esošos inovatīvos risinājumus, ko piedāvā robotika un mākslīgais intelekts, šādā kompleksā rīcības plānā varētu viegli īstenot, radot tūlītējus un nozīmīgus rezultātus.

4.7.   Riska pārvaldība

4.7.1.

Kopš Savienības Muitas kodeksā 2005. gadā tika ieviesti drošības grozījumi, ES jau ir veikusi riska pārvaldības darbības, pamatojoties uz divām aizsardzības līnijām – novērtēšanu iepriekš un kontroli pirms un pēc preču ievešanas muitas teritorijā. EESK uzskata, ka lielāko problēmu rada procedūru nekoordinēta piemērošana dalībvalstīs un nepietiekama informācijas nodošana starp valstīm. Atbilstošas, koordinētākas un integrētas riska pārvaldības sistēmas nodrošināšana samazinātu atšķirības starp iestādēm un stiprinātu vājākos ķēdes posmus. Tāpēc jaunā riska pārvaldības stratēģija, kas paziņota 2021. gada 2. ceturksnim, ir ļoti daudzsološa.

4.7.2.

Digitalizācija un e-komercijas pieaugums atvieglo patērētāju iepirkšanos tiešsaistē visā pasaulē. Taču ne visi produkti atbilst Eiropas augstajiem produktu drošuma un/vai patērētāju aizsardzības standartiem. Patērētājiem tas nereti ir negaidīti. EESK atzinīgi vērtē mērķi stiprināt riska pārvaldības procesu, lai vienoto tirgu un īpaši iedzīvotājus labāk aizsargātu pret neatbilstošiem un nedrošiem produktiem.

4.7.3.

Priekšlikums uzsākt kopējās analītikas spēju iniciatīvu nepārprotami ir solis uz priekšu. Arī datu apmaiņa ar krāpšanas apkarošanas iestādēm ir vērtējama atzinīgi. Taču EESK interesē, vai būs pieejams vajadzīgais finansējums ICS2 savienošanai ar citām elektroniskām sistēmām. Nākamais izrietošais jautājums ir saistīts ar šāda kompleksa tīkla pārvaldību un vajadzīgajiem specializētajiem un pienācīgi apmācītajiem cilvēkresursiem.

4.7.4.

Turklāt EESK pauž bažas par to, ka gadījumā, ja dalībvalstis neapstiprinātu jauno ES muitas savienības aģentūras projektu, šādas kompleksas un savstarpēji savienotas sistēmas pārvaldība radītu papildu slogu esošajām Komisijas struktūrvienībām.

4.7.5.

EK ir ierosinājusi līdz 2024. gadam īstenot datu analītiku pirms kravu iekraušanas un pirms kravu ierašanās attiecībā uz visiem produktiem un visiem transporta veidiem. Taču nav skaidrs, kāda veida cilvēkresursi būs vajadzīgi katrā dalībvalstī vai kāda līmeņa un ilguma apmācības šādiem darbiniekiem būs nepieciešamas. Tas pats attiecas arī uz papildu riska pārvaldības procesu, kas ir plānots procedūrām “pēc ierašanās”. EESK jau ir aicinājusi “izstrādāt kopējas apmācības sistēmas, pamatojoties uz “ES muitas kompetenču satvaru”, kura mērķis ir saskaņot un uzlabot muitas darbības standartus visā ES” (8).

4.8.   E-komercijas pārvaldība

4.8.1.

E-komercija ir sniegusi lielus ieguvumus un iespējas gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem. Taču tā arī rada ievērojamus sarežģījumus attiecībā uz nodokļu un muitas prasību ievērošanu tirgotām precēm un attiecībā uz lielo skaitu muitošanas pieprasījumu dažādām kontrolēm, kas veiktas ar finansēm nesaistītos nolūkos, tostarp drošuma, drošības un intelektuālā īpašuma nolūkos. EESK atzīst muitas dienestu nozīmīgo lomu centienos nepieļaut, ka vienotajā tirgū nonāk neatbilstoši un/vai nedroši produkti, un secina, ka šādiem dienestiem ir jāsaņem pienācīgi resursi arī visu ar finansēm nesaistīto pienākumu veikšanai.

4.8.2.

Gaidāms, ka tiesību aktu kopuma par PVN e-komercijai (9) īstenošana no 2021. gada radīs vērā ņemamus ieņēmumus dalībvalstu budžetos un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbības vidē. ES nodokļu informācijas centra izveide Eurofisc nodokļu krāpšanas apkarošanas tīkla ietvaros tiek uzskatīta par ievērojamu uzlabojumu, lai muitas dienestiem sniegtu piekļuvi informācijai. EESK gaida Komisijas novērtējumu šajā saistībā.

4.8.3.

EESK uzskata, ka vislabākais veids, kā regulēt un pārvaldīt e-komerciju, ir uzlabota sadarbība ar citām ESAO un G20 valstīm. EESK jau ir uzsvērusi, ka “ekonomikas digitalizācijai un operatīvo instrumentu un risinājumu izstrādei piemērojamā fiskālā politika ir jākoordinē starptautiskā līmenī” (10).

4.8.4.

E-komercija ir ļoti svarīga nozare mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču dažādu esošo šķēršļu dēļ pārrobežu komercija jau ir sadrumstalota, un EESK pauž bažas par to, ka paziņojumā nav nekādas norādes uz MVU labvēlīga satvara radīšanu šajā vērienīgajā rīcības plānā. Saskaņā ar septembra Eirobarometra datiem tikai 4 % no MVU pārdod savas preces patērētājiem citās dalībvalstīs (11).

4.8.5.

Priekšlikums piemērot platformām muitas ziņošanas prasības potenciāli var radīt slogu likumīgiem uzņēmumiem. Platformām ir ievērojami dati, ko muita varētu izmantot, taču būtu jāveic īpaši ieguldījumi IT programmatūrā, kas šādus datus var apkopot un sniegt. Nekavējoties vajadzētu apsvērt automatizētu robotikas sistēmu izmantošanu, jo tās var būt ārkārtīgi vērtīgas ziņošanas prasības procesa atvieglošanā. Turklāt EESK uzskata, ka šādiem uzņēmumiem būtu jāsaņem nepieciešamais finansējums, ja tiem tiek lūgts vākt datus, kas tiem citādi nebūtu vajadzīgi. Pārvaldīt šādus datus ir ārkārtīgi svarīgi, lai mazinātu krāpniecību muitas un PVN jomā, preču vērtības pazemināšanu, nepatiesas izcelsmes deklarācijas u. tml. EESK jau ir paudusi aicinājumu, “lai tiktu izstrādāts Eiropas standarts to datu un informācijas vākšanai par platformu lietotājiem, kas platformām būs jāpaziņo” (12).

4.8.6.

Tomēr EESK atzinīgi vērtē Komisijas pašlaik veikto pārskatīšanu par tiešsaistes tirdzniecības vietu lomu un pienākumiem, kurām būtu jāuzņemas lielākas saistības un atbildība pārbaudīt, vai viņu platformās tirgotās preces atbilst prasībām un ir drošas.

4.9.   Noteikumu ievērošanas veicināšana

4.9.1.

Uzticami tirgotāji jau tiek atalgoti ar ieguvumu shēmu par ES muitas tiesību aktu ievērošanu. EESK atbalsta ierosināto pārraudzību esošajiem preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm; visaptveroša analīze par ES starptautiskajām sistēmām sadarbībai un savstarpējai administratīvai palīdzībai muitas jautājumos nodrošinātu labāku izpildi.

4.9.2.

Priekšlikums ieviest ES vienloga sistēmas vidi ir abpusēji izdevīgs projekts, un EESK to pilnībā atbalsta. Privātais sektors iegūtu no iespējas ziņot ar vienu darbību, savukārt dažādas iestādes varētu atlasīt vajadzīgos datus. Tas nepārprotami ir solis uz priekšu visām iesaistītajām pusēm, un ir gaidāms, ka pirmajos septiņos īstenošanas gados tas uzņēmumiem ļaus ietaupīt līdz 690 miljoniem EUR muitas administrācijā.

4.9.3.

Tomēr ir diezgan grūti saprast, kā ierosinātā Savienības Muitas kodeksa analīze varētu liecināt, ka elektroniskās sistēmas mazāk nekā četrus gadus pēc priekšlikuma pieņemšanas ir novecojušas.

4.9.4.

Sadrumstalotās sankcijas par atbilstības nenodrošināšanu, kas tiek piemērotas dalībvalstīs, rada konkurences kropļojumus vienotajā tirgū, vienlaikus ļaujot sistēmā parādīties vājākiem posmiem. Stabila un vienota satvara izveide stiprinātu muitas savienību kopumā. Lai gan teorētiski tas ir izcils, EESK interesē, kā EK plāno to integrēt, jo 2013. gada priekšlikums par to pašu tematu tika noraidīts.

4.9.5.

Turklāt ir sarežģīti nodrošināt vienādu kontroles līmeni, ja uz 100 000 iedzīvotāju atkarībā no dalībvalsts ir no 7 līdz 70 muitas ierēdņiem (13). EESK iesaka iekļaut minimālos kontroles un nepieciešamo darbinieku skaita standartus.

4.9.6.

Covid-19 krīze ir atklājusi muitas sistēmas trūkumus, neatbilstīgiem un nedrošiem produktiem vairākos gadījumos nonākot ES teritorijā. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk pieņemt īstenošanas aktus tirgus uzraudzības regulai (14).

4.9.7.

Turklāt EESK atbalsta priekšlikumu pievērst īpašu uzmanību preferenciālas izcelsmes noteikumu un procedūru piemērošanai 41 ES brīvās tirdzniecības nolīgumam. Attiecībā uz citiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Ķīnu, e-komercijas straujais pieaugums ir palielinājis esošos sarežģījumus muitai. Tāpēc bija vajadzīga pilnīgi saprotamā prasība izvērtēt un regulēt.

4.10.   Muitas dienesti, kas darbojas vienoti

4.10.1.

Analīze liecina, ka pārrobežu sadarbību ir iespējams būtiski uzlabot. EESK atbalsta to, ka vienīgais risinājums ir nodrošināt plašāku un labāku sadarbību starp dažādu dalībvalstu muitas dienestiem un starp muitu un citām valsts iestādēm. Paraugprakses apmaiņa varētu arī uzlabot muitas dienestu produktivitāti.

4.10.2.

Ir vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi, lai iepirktu nepieciešamo muitas kontroles aprīkojumu šādas sadarbības īstenošanai praksē. EESK norāda, ka sākotnējā priekšlikumā (15) Komisija piekrita segt tikai 80 % no vajadzīgajiem ieguldījumiem. Atlikušos 20 % segtu dalībvalstis. Ņemot vērā finansiālo situāciju, kurā valstis atrodas Covid-19 pandēmijas dēļ, EESK necer, ka visas 27 dalībvalstis 2021. gadā spēs ieguldīt attiecīgās summas.

4.10.3.

Visbeidzot, Komisija drosmīgi piedāvā pretrunīgi vērtēto priekšlikumu līdz 2023. gadam sagatavot ietekmes novērtējumu par ES muitas aģentūras izveidi. EESK šaubās, vai dalībvalstis tam piekritīs.

---

(1)  OV L 269 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(3)  EESK atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām” (OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.).

(4)  OV C 367, 10.10.2018., 39. lpp.

(5)  OV L 269 10.10.2013., 1. lpp.

(6)  OV C 246, 28.7.2017., 22. lpp.

(7)  2. divgadu ziņojums par ES muitas savienības izveidē un tās pārvaldībā gūto progresu.

(8)  OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp.

(9)  PVN modernizēšana pārrobežu e-komercijai.

(10)  OV C 364, 28.10.2020., 62. lpp.

(11)  Eirobarometra 486. zibensaptauja.

(12)  OV C 364, 28.10.2020., 62. lpp.

(13)  Union of Finance Personnel in Europe aptauja.

(14)  OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(15)  COM(2018) 321 final.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013”

(COM(2020) 673 final – 2020/306 (COD))

(2021/C 220/08)

Ziņotājs:

Athanasios IOANNIDIS

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.11.2020. Padome, 13.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 114. un 207. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	268/0/3

1.

Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības vienloga vides izveidi muitas jomā un Regulas (ES) Nr. 952/2013 grozīšanu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot sadrumstaloto sadarbspēju starp muitu un kompetentajām partneriestādēm preču muitošanas procedūrās.

1.2.

EESK uzskata, ka priekšlikums atbilst ES redzējumam un stratēģiskajiem mērķiem gan attiecībā uz Rīcības plānu muitas savienības pārejai uz nākamo līmeni – rīcības programma spēcīgai un mūsdienīgai muitas savienībai, gan attiecībā uz paziņojumu par ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu.

1.3.

EESK skatījumā priekšlikums atbalsta Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD ĢD) stratēģisko plānu 2016.–2020. gadam un Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam, kas paredzēts Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā (1), kura mērķis ir palielināt sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, novēršot esošos digitālos šķēršļus, samazinot birokrātismu un uzlabojot saziņas kvalitāti starp valstu iestādēm.

1.4.

EESK norāda, ka vienloga vides izveidošana muitas jomā ar vienkāršošanu un automatizāciju ievedīs preču tirdzniecību jaunā digitālā laikmetā. Tirdzniecība kopumā Eiropas Savienībā palielināsies, ES kļūs konkurētspējīgāka, muita tiks modernizēta, un būs vairāki rezultāti ieinteresētajām personām – dalībvalstu muitas dienestiem, kompetentajām partneriestādēm, ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem.

1.5.

EESK uzskata, ka Eiropas vienloga sistēmai, tāpat kā valstu sistēmām nevajadzētu būt tikai digitālai vārtejai datu vākšanas un informācijas apmaiņas procesos. Tā kā informācijas sistēmas un procesi attīstās, nākotnē ir arī jābūt iespējai – kā par to vienojušās dalībvalstis un Padome – virzīties uz komplicētākiem automatizētiem skaitļošanas procesiem, kas tiks izmantoti attiecībā uz preču daudzumu. Tas tirgotājiem ļaus gūt vispārēju priekšstatu par darījumu, un tāpēc tos varētu raksturot kā “viedus” procesus.

1.6.

EESK uzskata, ka ES nemuitas formalitāšu iekļaušanai ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmā (CSW-CERTEX) būs vajadzīga jauna IT infrastruktūra, lai izveidotu saites starp valstu vienloga vidēm muitas jomā un ES nemuitas sistēmām. Nododamie dati ir precīzi jānosaka.

1.7.

EESK iesaka Komisijai pievērst īpašu uzmanību sistēmu un logu kiberdrošībai, izveidojot drošības sistēmas ar augstiem standartiem, kas aizsargās pret uzbrukumiem, kuri varētu apdraudēt preču tirdzniecību Eiropas Savienībā un postoši ietekmēt ekonomiku.

1.8.

EESK piekrīt, ka vienloga programmas muitas jomā faktiskas īstenošanas un kavējumu novēršanas nolūkā būs īpaši jāpievērš uzmanība dalībvalstīm, kuras 2015. gadā nepiedalījās ES muitas vienloga kopējā veterinārā ievešanas dokumenta (EU SW-CVED) izmēģinājuma projektā un kuras tāpēc nav izveidojušas ar ES vienloga vidi saskaņotas valstu vienloga vides muitas jomā.

1.9.

Līdzīga problēma rodas ar vairākām dalībvalstīm, kuras ir izstrādājušas valsts līmeņa vienloga vides iniciatīvas, kuras ir izolētas un kurām raksturīgas dažādas modalitātes atkarībā no esošās muitas IT arhitektūras līmeņa, prioritātēm un izmaksu struktūras.

1.10.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ EESK atbalstītu detalizētāku grafiku ar mērķrādītājiem un pasākumiem dalībvalstīm, lai tās saskaņotu savas valsts vienloga vides muitas jomā ar Eiropas vienloga vidi.

1.11.

EESK atzīst sistēmas sarežģītību un to, ka gan dalībvalstīs, gan starp tām ir vajadzīga koordinācija tās īstenošanai. Tā ierosina sagatavot detalizētāku grafiku ziņojumu par vienloga vides darbību un izstrādi pārraudzībai un iesniegšanai, norādot mērķrādītājus un pasākumus dalībvalstīm un valsts dalībniekus sistēmas īstenošanai.

1.12.

EESK iesaka, lai programma tās darbības jomā palīdzētu stiprināt pamattiesību ievērošanu un datu aizsardzību.

1.13.

EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi sagatavot un apmācīt darbiniekus, kuri būs iesaistīti IT sistēmu, valstu vienloga vides un Eiropas vienloga vides muitas jomā izmantošanā. Tāpēc pašreizējā projektā būtu jāparedz darbinieku apmācības un prasmju pilnveidošanas programmas, kurām būtu jāsaņem valsts un/vai ES finansējums.

2.   Vispārīga informācija/Ievads

2.1.

Dalībvalstis un Komisija 2008. gadā apņēmās veicināt elektronisku muitas vidi ES, cenšoties izveidot vienloga pakalpojumu sistēmu. 2014. gada Venēcijas deklarācijā tika ierosināts progresīvs rīcības plāns, lai īstenotu ES vienloga vidi muitas jomā un izstrādātu tās tiesisko regulējumu. Tas tika atkārtoti uzsvērts Komisijas 2016. gada paziņojumā par ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu, kurā tika paziņots par Komisijas plāniem izpētīt praktiski īstenojamu risinājumu ES vienloga vides muitas jomā attīstībai un izveidei. Šī pieeja tika atbalstīta Ecofin padomes 2017. gada 23. maija secinājumos.

2.2.

Komisija 2015. gadā sāka izmēģinājuma projektu – ES muitas vienloga sistēmas kopējo veterināro ievešanas dokumentu (EU CSW-CVED). Projektu kopīgi pārvaldīja TAXUD ĢD un SANTE ĢD, lai muita varētu automatizēti pārbaudīt trīs nemuitas regulatīvas formalitātes, kas iesniegtas kopā ar muitas deklarāciju kā atbilstības apliecinājums. Sākotnēji šajā izmēģinājuma projektā brīvprātīgi piedalījās piecu dalībvalstu muitas administrācijas. Vēlāk izveidotajā ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmā (EU CSW-CERTEX) tika paplašināts regulatīvo prasību tvērums un ieviestas jaunas funkcionalitātes, piemēram, daudzuma pārvaldība. Iesaistīto dalībvalstu skaits ir pieaudzis no piecām līdz deviņām, un tiek aptverts vairāk politikas jomu.

2.3.

Covid-19 pandēmijas dēļ ir svarīgāk nekā jebkad agrāk izveidot stingrāku regulējumu muitas savienībai un vēl vairāk atvieglot muitas un ES nemuitas formalitāšu kārtošanu, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos. Lai to panāktu, aizvien lielāka starptautiskajai tirdzniecībai piemērojamo muitas un Savienības nemuitas regulatīvo formalitāšu digitalizācija paver jaunas iespējas dalībvalstīm uzlabot digitālo sadarbību.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Uz Savienības starptautisko tirdzniecību attiecas gan tiesību akti muitas jomā, gan Savienības tiesību akti ārpus muitas jomas. Iestādes, kas ir atbildīgas par Savienības nemuitas regulatīvajām formalitātēm (“kompetentās partneriestādes”), un muitas dienesti bieži vien strādā izolēti, radot sarežģītus un apgrūtinošus ziņošanas pienākumus tirgotājiem un neefektīvus preču administratīvās noformēšanas procesus, kas veicina kļūdas un krāpšanu. Lai novērstu muitas dienestu un kompetento partneriestāžu sadrumstaloto sadarbspēju preču administratīvās noformēšanas procesu pārvaldībā un lai nodrošinātu koordinētu rīcību šajā jomā, Komisija un dalībvalstis gadu gaitā ir uzņēmušās vairākas saistības izstrādāt vienloga vides iniciatīvas preču noformēšanas jomā.

3.2.

Komisijas priekšlikumā paredzēts izveidot Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā, sniedzot integrētu sadarbspējīgu elektronisko pakalpojumu kopumu ES un valstu līmenī, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu. Tas veicinās saziņu un informācijas apmaiņu starp valstu vienloga vidēm muitas jomā un priekšlikuma pielikumā minētajām Savienības nemuitas sistēmām.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Regulas priekšlikums ir viena no pirmajām un būtiski svarīgajām darbībām muitas dienestu sadarbības uzlabošanai, izmantojot vienotu elektronisku pieteikumu. Tas ir visaptverošs priekšlikums, kas sniedz plašu analīzi par rezultātiem, darbībām un pasākumiem saistībā ar Eiropas vienloga vides muitas jomā darbību.

4.2.

Vienloga vides īstenošana ļaus uzņēmumiem un tirgotājiem elektroniski iesniegt datus – gan pavaddokumentus, gan ES nemuitas formalitātes – elektroniskā vidē (valsts sistēma) katrā dalībvalstī, tādējādi samazinot dublēšanās risku un ietaupot laiku un darījuma izmaksas. Vienloga sistēma arī ļaus muitas dienestiem un citām iestādēm vākt iesniegtos datus, pamatojoties uz saskaņotu sistēmu preču muitošanas procedūrām. Tajā pašā laikā ES saņems pārskatu par produktiem, kas tiek ievesti tās teritorijā un no tās izvesti, kā arī spēs pārbaudīt preču daudzumus kvotu ievērošanas un krāpšanas novēršanas nolūkā.

4.3.

Kā precizēts Komisijas priekšlikumā, programmas īstenošana tiks finansēta no ES un valstu avotiem. Izmaksas saistībā ar EU CSW-CERTEX vienloga sistēmu segs Eiropas Savienība, savukārt dalībvalstis segs izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo valstu vienloga vides izstrādi, integrāciju un darbību, kā arī savienošanu ar EU CSW-CERTEX. Tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi finanšu krīzi visās ES dalībvalstīs, EESK vēlas zināt, kā Komisija plāno nodrošināt, ka dalībvalstis šo prasību ievēros un nodrošinās programmas īstenošanai paredzēto finansējumu no valsts budžeta.

4.4.

Lai vienloga iniciatīvu saskaņotu un ieviestu praksē, tās īstenošanai dalībvalstīs jābūt obligātai. Tas, kādi būs vienloga vides muitas jomā rezultāti, ir atkarīgs no visu dalībvalstu vienlaicīgas atbilstības nodrošināšanas, saskaņošanas un īstenošanas. EESK norāda uz risku, ka dažas dalībvalstis budžeta ierobežojumu (saistībā ar Covid-19 izraisīto finanšu krīzi) un citu politikas prioritāšu dēļ varētu neieviest vienloga vidi paredzētajā termiņā. Tas radīs daudzas problēmas ES muitas un tirdzniecības politikā, nemaz nerunājot par dalībvalstīm. EESK jautā Komisijai, vai ir paredzētas sankcijas gadījumā, ja kāda dalībvalsts neīsteno vienloga vidi vai neiekļaujas noteiktajā termiņā.

4.5.

Vienloga vides pasākumiem ir jābūt cieši saistītiem ar muitas un muitas dienestu modernizāciju. Būtu ārkārtīgi lietderīgi vispirms veikt pētījumu, raksturojot esošo situāciju ievades portālos dalībvalstīs, un izvērtēt vajadzību veikt ieguldījumus pakalpojumu uzlabošanā, lai tie varētu atbalstīt vienloga vidi. Tajā pašā laikā varētu noteikt orientējošu datumu valstu pienākumu pabeigšanai saistībā ar vienloga sistēmu.

4.6.

Regulas priekšlikumā Komisija norāda, ka katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas ir valsts koordinators Eiropas Savienības vienloga vidē muitas jomā. EESK vēlas noskaidrot, vai valsts koordinatora iecelšana ir ekskluzīvs katras dalībvalsts pienākums vai arī Komisija sniegs ieteikumus.

4.7.

Lai nodrošinātu datu aizsardzību, EESK uzskata, ka papildinošajā darbībā, kuras mērķis ir aizsargāt savāktos datus un visas muitas deklarācijas, ir jāņem vērā šādi aspekti: — kura publiskā sektora iestāde būs atbildīga par konfidencialitātes nodrošināšanu un kā katrā līmenī tiks noteikta tolerances pakāpe, — kāda pārliecība tirgotājiem tiks sniegta ar vienloga vidi un detalizēta informācija par garantijām.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

EESK uzskata, ka pašreizējo regulas priekšlikumu un punktu, kurā ir minēta subsidiaritāte, var uzskatīt par šī pasākuma, t. i., vienloga vides izveides, ieguldījumu Eiropas IKP un palielinātā konkurētspējā.

5.2.

EESK arī uzskata, ka ir būtiski svarīgi veikt ietekmes novērtējumu katrai dalībvalstij, uzsverot šīs politikas īstenošanas sniegtos ieguvumus, lai pārliecinātu dalībvalstis rīkoties bez kavēšanās. Tajā pašā laikā EESK aicina Komisiju ziņot par vienloga vides muitas jomā izmēģināšanas ietekmi katrā dalībvalstī, kura piedalās izmēģinājuma projektā.

5.3.

Pēc ietekmes novērtējuma ziņojuma, kas ir analizēts regulas priekšlikumā, EESK uzskata, ka risinājumu kopums 1.+6.+8ii. (2) ir vispiemērotākais.

5.4.

EESK uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu jāpieņem vienotas tehniskās specifikācijas valstu vienloga vides darbībai, kā noteikts regulas priekšlikuma 2. pantā.

5.5.

EESK norāda, ka Eiropas Komisijai būtu jāpieņem vienotas tehniskās specifikācijas valstu vienloga vides darbībai, kā noteikts 8. pantā, lai novērstu darbības traucējumus saistībā ar muitas deklarācijām. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot vienotu standartu.

5.6.

EESK uzskata, ka, lai vienloga vide muitas jomā darbotos veiksmīgi, valstu vidēm ir jādarbojas netraucēti, izmantojot pienācīgi apmācītus darbiniekus. Tā kā muitas ierēdņu skaits (3) uz 100 000 iedzīvotāju dažādās dalībvalstīs ir no 7 līdz 70, EESK iesaka noteikt minimālos standartus attiecībā uz sistēmas darbības nodrošināšanu un vajadzīgo darbinieku skaitu.

5.7.

EESK iesaka regulas priekšlikuma 1. pantā iekļaut piebildi “neskarot Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) noteikumus un šīs regulas 6. panta noteikumus”.

5.8.

EESK norāda, ka gan juridiski, gan pēc būtības 3. pants varētu ietvert pretrunu, ko izraisa tajā esošā atsauce uz Eiropas vienloga vidi muitas jomā, vienlaikus iekļaujot arī Eiropas Savienības nemuitas sistēmas. Lai šos aspektus aptvertu (kā arī lai veiktu vajadzīgās korekcijas atsaucēs), pantā varētu iekļaut atsevišķu daļu.

5.9.

EESK prasa precizēt, vai Eiropas Komisijas darba programma tiks pieņemta pirms regulas vai arī pēc tam, kad regula jau būs stājusies spēkā. Ja vispirms stājas spēkā regula, tad kāds būs laika grafiks rīcības plāna pieņemšanai?

5.10.

EESK uzskata, ka atsauce uz iespēju atsaukt pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kā minēts 21. panta 3. punkta pirmajā teikumā, ir pārāk neskaidra, un prasa precizēt, vai atsaukšana attiecas uz vienu vai uz visām 5. panta 4. punktā, 10. panta 3. punktā un 13. panta 4. punktā minētajām kategorijām. Nav arī skaidrs, vai tas attiecas uz vienu aktu minētajās kategorijās vai uz iespēju principā pieņemt aktus kādā no minētajām kategorijām. EESK norāda, ka likumdevējiem savā starpā būtu jāapspriežas par kārtību, kādā tie tiks informēti.

---

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lieto komitejai un Reģionu komitejai “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana”, COM(2016) 179 final, 2016. gada 19. aprīlis.

(2)  1. risinājums padara EU CSW-CERTEX obligātu un aptver ES regulatīvās prasības, par kurām attiecīgā ar muitu saistītā informācija ir ES līmenī pieejama visām dalībvalstīm, nodrošinot automatizētu daudzuma pārvaldības funkcionalitāti. Ar 6. risinājumu tiek izveidotas vienloga vides valstu līmenī, lai uzņēmējiem nodrošinātu saskaņotus vienotus kontaktpunktus muitas un nemuitas formalitāšu kārtošanai. 8ii. risinājums ir balstīts uz esošās uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) plašāku izmantošanu tikai apstiprināšanai. COM(2020) 673 final.

(3)  https://ufe-online.eu/wp-content/uploads/2020/04/2020-04-04.pdf