Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 163/01)

Jaunākā publikācija

OV C 148, 26.4.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 138, 19.4.2021.

OV C 128, 12.4.2021.

OV C 110, 29.3.2021.

OV C 98, 22.3.2021.

OV C 88, 15.3.2021.

OV C 79, 8.3.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-664/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - 13. panta 1. punkts un XI pielikums - Slāpekļa dioksīda (NO2) robežlielumu sistemātiska un ilgstoša pārsniegšana noteiktās Apvienotās Karalistes teritorijās un aglomerācijās - 23. panta 1. punkts - XV pielikums - “Pēc iespējas īsāks” pārsniegšanas laiks - Atbilstīgi pasākumi)

(2021/C 163/02)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji – J. Norris un K. Petersen, vēlāk – E. Manhaeve un J. Norris)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvis F. Shibli, kam palīdz J. Morrison, Barrister)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji – T. Henze un S. Eisenberg, vēlāk – J. Möller un S. Eisenberg, kuriem palīdz U. Karpenstein, F. Fellenberg un K. Dingemann, Rechtsanwälte)

Rezolutīvā daļa

1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste no 2010. gada 1. janvāra līdz 2017. gadam, ieskaitot, sistemātiski un turpināti pārsniedzot slāpekļa dioksīda (NO2) noteikto gada robežlielumu sešpadsmit Lielbritānijas teritorijās, proti, UK0001 (Greater London pilsētas teritorija), UK0002 (West Midlands pilsētas teritorija), UK0003 (Greater Manchester pilsētas teritorija), UK 0004 (West Yorkshire pilsētas teritorija), UK0013 (Teesside pilsētas teritorija), UK0014 (The Potteries), UK0018 (Kingston upon Hull), UK0019 (Southampton pilsētas teritorija), UK0024 (Glasgow pilsētas teritorija), UK0029 (Eastern), UK0031 (South East), UK0032 (East Midlands), UK0033 (North West un Merseyside), UK0034 (Yorkshire un Humberside), UK0035 (West Midlands) un UK0036 (North East), kā arī NO2 stundas robežlielumu UK0001 (Greater London pilsētas teritorija), nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar tās XI pielikumu, paredzētos pienākumus, un, no 2010. gada 11. jūnija neparedzot atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu slāpekļa dioksīda (NO2) noteikto gada robežlielumu ievērošanu šajās teritorijās, nav izpildījusi Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktā, lasot tos atsevišķi, kā arī kopsakarā ar tās XV pielikuma A iedaļu, paredzētos pienākumus un it īpaši pienākumu, kurš paredzēts šīs pašas direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā, – nodrošināt, lai robežlielumu pārsniegšanas periods būtu pēc iespējas īsāks.

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīva Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 445, 10.12.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums (Förvaltningsrätten i Malmö (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A/Migrationsverket

(Lieta C-193/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Robežkontrole, patvērums un imigrācija - Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu - Informācijas meklēšana Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), izskatot tāda trešās valsts valstspiederīgā iesniegtu uzturēšanās atļaujas pieteikumu, par kuru ir izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu - 25. panta 1. punkts - Šengenas Robežu kodekss - Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi - 6. panta 1. un 5. punkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 7. pants un 24. panta 2. punkts - Atteikums pagarināt uzturēšanās atļauju atkalapvienošanās nolūkā, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzēja identitāte nav skaidri pierādīta)

(2021/C 163/03)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Malmö

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētājs: Migrationsverket

Rezolutīvā daļa

Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīts Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā un stājies spēkā 1995. gada 26. martā un kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 265/2010 (2010. gada 25. marts), 25. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir atļauts izsniegt, pagarināt vai atjaunot uzturēšanās atļauju ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, kuru, atrazdamies šīs dalībvalsts teritorijā, ir pieprasījis trešās valsts valstspiederīgais, par kuru Šengenas informācijas sistēmā ir izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu Šengenas telpā, un kura identitāti nav varēts pierādīt ar derīga ceļošanas dokumenta palīdzību, ja, iepriekš konsultējoties, ir tikušas ņemtas vērā brīdinājumu izdevušās dalībvalsts intereses un ja uzturēšanās atļauja ir izdota, pagarināta vai atjaunota tikai “nopietnu iemeslu dēļ” šīs tiesību normas izpratnē.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), un it īpaši tā 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir šādā situācijā.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 3. marta spriedums (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Promociones Oliva Park SL/Tribunal Económico Administrativo Regional (TEAR) de la Comunidad Valenciana

(Lieta C-220/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/118/EK - Akcīzes nodokļa vispārējais režīms - 1. panta 2. punkts - Papildu netiešie nodokļi akcīzes precēm - Direktīva 2009/28/EK - No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanas sekmēšana - 1. pants un 3. panta 1. un 2. punkts, kā arī 3. punkta a) apakšpunkts, to interpretējot kopā ar 2. panta k) punktu - Direktīva 2009/72/EK - Kopīgie noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu - Saražotās elektroenerģijas vērtības nodoklis - Nodokļa raksturs un struktūra - Nodoklis, kas vienādi attiecas uz elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot neatjaunojamos energoresursus)

(2021/C 163/04)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Valenciana

Pamatlietas puses

Prasītāja: Promociones Oliva Park SL

Atbildētāja: Tribunal Económico Administrativo Regional (TEAR) la Comunidad Valenciana

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 1. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts iekasēt nodokli, ar ko apliek elektroenerģijas ražošanu un iekļaušanu elektrotīklā valsts teritorijā, un kura bāzi veido nodokļu maksātāja kopējā ienākumu summa, kas gūta no šo darbību veikšanas, neņemot vērā faktisko saražotās un šajos elektrotīklos iekļautās elektroenerģijas daudzumu.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 1. pants un 3. panta 1. un 2. punkts, kā arī 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts, šo pēdējo apakšpunktu aplūkojot kopā ar šīs direktīvas 2. panta otrās daļas k) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts iekasēt nodokli, ar ko pēc vienotas likmes apliek elektroenerģijas ražošanu un iekļaušanu elektrotīklā, – tostarp gadījumos, kad elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, – un kura mērķis ir nevis dabas aizsardzība, bet budžeta ieņēmumu līmeņa paaugstināšana.

3)

LESD 107. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 32.–34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts iekasēt valstī nodokli, ar ko apliek elektroenerģijas ražošanu un iekļaušanu elektrotīklā dalībvalsts teritorijā, un šis nodoklis nav piemērojams citās dalībvalstīs saražotās elektroenerģijas iekļaušanai šajā tīklā.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums – Eiropas Komisija/Fútbol Club Barcelona, Spānijas Karaliste

(Lieta C-362/19 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Valsts atbalsts - Atbalsts konkrētu profesionālā futbola klubu labā - LESD 107. panta 1. punkts - Jēdziens “priekšrocība” - Valsts atbalsta shēma - Regula (ES) 2015/1589 - 1. panta d) punkts - Samazināta nodokļu likme - Bezpeļņas organizācijas - Mazāk labvēlīgs nodokļu atskaitījums - Ietekme - Pretapelācijas sūdzība - Tiesas Reglamenta 169. un 178. pants)

(2021/C 163/05)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Němečková, B. Stromsky un G. Luengo)

Pārējie lietas dalībnieki: Fútbol Club Barcelona (pārstāvji: R. Vallina Hoset, J. Roca Sagarra, J. del Saz Cordero, A. Sellés Marco un R. Salas Lúcia, abogados), Spānijas Karaliste (pārstāvji: S. Centeno Huerta, J. Ruiz Sánchez un A. Rubio González)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 26. februāra spriedumu Fútbol Club Barcelona/Komisija (T-865/16, EU:T:2019:113) atcelt daļā, ciktāl ar to ir apmierināts pirmajā instancē izvirzītais otrais pamats un atcelts Komisijas Lēmums (ES) 2016/2391 (2016. gada 4. jūlijs) par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko īstenojusi Spānija konkrētu futbola klubu labā.

2)	Noraidīt prasību, kuru Fútbol Club Barcelona ir cēlis lietā T-865/16 un ar ko tiek lūgts atcelt Lēmumu 2016/2391.

3)	Fútbol Club Barcelona sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai saistībā ar tiesvedību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Komisija pati sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas tiesvedību.

5)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 3. marta spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Poste Italiane SpA (C-434/19), Agenzia delle entrate – Riscossione (C-435/19)/Riscossione Sicilia SpA agente riscossione per la provincia di Palermo e delle altre provincie siciliane (C-434/19), Poste Italiane SpA (C-435/19)

(Apvienotās lietas C-434/19 un C-435/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Konkurence - LESD 107. panta 1. punkts - Piemērošanas nosacījumi - LESD 106. panta 2. punkts - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi - Pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai paredzēta pasta norēķinu konta pakalpojuma pārvaldība - Uzņēmumi, kuriem dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības - Saņēmējuzņēmuma vienpusēji noteiktas komisijas maksas - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - LESD 102. pants - Nepieņemamība)

(2021/C 163/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāji: Poste Italiane SpA (C-434/19), Agenzia delle entrate – Riscossione (C-435/19)

Atbildētāji: Riscossione Sicilia SpA agente riscossione per la provincia di Palermo e delle altre provincie siciliane (C-434/19), Poste Italiane SpA (C-435/19)

piedaloties: Poste italiane SpA – Bancoposta (C-435/19)

Rezolutīvā daļa

LESD 107. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par “valsts atbalstu” šīs tiesību normas izpratnē ir atzīstams valsts pasākums, ar kuru koncesionāriem, kas ir atbildīgi par imposta comunale sugli immobili (pašvaldības nekustamā īpašuma nodoklis) iekasēšanu, ir noteikts pienākums uzturēt norēķinu kontu, kas uz to vārda ir atvērts Poste Italiane SpA, lai nodokļu maksātāji varētu samaksāt šo nodokli, un samaksāt komisijas maksu par šī norēķinu konta pārvaldību, ja šis pasākums ir attiecināms uz valsti, ja tas piešķir selektīvu priekšrocību Poste Italiane ar valsts līdzekļu palīdzību un ja tas var izkropļot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, tomēr tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums (Vänersborgs tingsrätt, mark- och miljödomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Föreningen Skydda Skogen (C-473/19), Naturskyddsföreningen i Härryda, Göteborgs Ornitologiska Förening (C-474/19)/Länsstyrelsen i Västra Götalands län, B.A.B. (C-473/19), U.T.B. (C-474/19)

(Apvienotās lietas C-473/19 un 474/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - 12. panta 1. punkts - Direktīva 2009/147/EK - Savvaļas putnu aizsardzība - 5. pants - Mežkopība - Aizliegumi, kuru mērķis ir aizsargājamo sugu aizsardzība - Galvenās cirtes projekts - Teritorija, kurā sastopamas aizsargājamas sugas)

(2021/C 163/07)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Vänersborgs tingsrätt, mark- och miljödomstolen

Pamatlietas puses

Prasītājas: Föreningen Skydda Skogen (C-473/19), Naturskyddsföreningen i Härryda, Göteborgs Ornitologiska Förening (C-474/19)

Atbildētāji: Länsstyrelsen i Västra Götalands län, B.A.B. (C-473/19), U.T.B. (C-474/19)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta valsts prakse, saskaņā ar kuru šajā tiesību normā paredzētie aizliegumi attiecas tikai uz tām sugām, kas ir uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā, ir pakļautas noteiktam riskam vai ilgtermiņā cieš no populācijas samazināšanās.

2)

Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tie nepieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru, ja cilvēka darbības – tādas kā mežsaimniecības pasākumi vai zemes attīstīšana – mērķis acīmredzami nav dzīvnieku sugu nonāvēšana vai traucēšana, šajā tiesību normā paredzētie aizliegumi ir piemērojami tikai tad, ja pastāv risks, ka tiks apdraudēts attiecīgo sugu aizsardzības statuss, un, otrkārt, ka šīs tiesību normas sniegto aizsardzību nebeidz piemērot sugām, kuru aizsardzības statuss ir kļuvis labvēlīgs.

3)

Direktīvas 92/43 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru, ja, neraugoties uz piesardzības pasākumiem, attiecīgās sugas dzīvotnes nepārtraukta ekoloģiskā funkcionalitāte tiek zaudēta kaitējuma, iznīcināšanas vai noplicināšanas dēļ (tieši vai netieši, attiecīgo darbību skatot individuāli vai kumulatīvi ar citām darbībām), šajā tiesību normā paredzētais aizliegums tiek piemērots tikai tad, ja attiecīgās sugas aizsardzības statuss, visticamāk, pasliktināsies.

---

(1)  OV C 288, 26.8.2019.

Tiesas (trešā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Frenetikexito – Unipessoal Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-581/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Ar PVN apliekamie pakalpojumi - Atbrīvojumi - 132. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Aprūpes pakalpojumu sniegšana, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās - Uztura uzraudzība un konsultācijas - Sporta, labsajūtas un fiziskās formas darbības - Jēdzieni “vienots komplekss pakalpojums”, “galveno pakalpojumu papildinošs pakalpojums” un “no pamatpakalpojuma neatkarīgs pakalpojums” - Kritēriji)

(2021/C 163/08)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Frenetikexito – Unipessoal Lda

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka – ar atrunu par iesniedzējtiesas veicamo pārbaudi – sporta iestādē sertificēta un pilnvarota profesionāļa sniegts uztura uzraudzības pakalpojums programmās, kas eventuāli ietver arī labsajūtas un fiziskās formas pakalpojumus, ir nodalīts un neatkarīgs pakalpojums un uz to neattiecas šīs direktīvas 132. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agrimotion S.A./ADAMA Deutschland GmbH

(Lieta C-912/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū - Regula (EK) Nr. 1107/2009 - 52. panta 1. punkts - Paralēlas tirdzniecības atļauja - Šīs atļaujas personiskais raksturs)

(2021/C 163/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agrimotion S.A.

Atbildētāja: ADAMA Deutschland GmbH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, 52. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai paralēlas tirdzniecības atļaujas turētājs var laist augu aizsardzības līdzekli tās dalībvalsts tirgū, kas ir izsniegusi šo atļauju.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Tiesas (astotā palāta) 2021. gada 4. marta spriedums – Carmen Liaño Reig/Vienotā noregulējuma valde (VNV)

(Lieta C-947/19 P) (1)

(Apelācija - Ekonomikas un monetārā savienība - Banku savienība - Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošana un noregulējums - Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) - Noregulējuma procedūra - Noregulējuma shēmas pieņemšana attiecībā uz Banco Popular Español SA - Regula (ES) Nr. 806/2014 - 24. pants - Uzņēmuma pārdošanas instruments - 21. pants - Kapitāla instrumentu norakstīšana un konvertācija - Otrā līmeņa kapitāla instrumenti - Prasība atcelt tiesību aktu - Daļēja atcelšana - Nenodalāmība - Nepieņemamība)

(2021/C 163/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Carmen Liaño Reig (pārstāvis: F. López Antón, abogado)

Otra lietas dalībniece: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāves: A. Valavanidou, S. Branca un J. King, kurām palīdz B. Meyring un T. Klupsch, Rechtsanwälte, kā arī F. B. Fernández de Trocóniz Robles, abogado)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Carmen Liaño Reig atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 3. marta spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VS/Hauptzollamt Münster

(Lieta C-7/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Savienības Muitas kodekss - Regula (ES) Nr. 952/2013 - 87. panta 4. punkts - Muitas parāda rašanās vieta - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkts - 70. un 71. pants - Importam piemērojamā PVN iekasējamības gadījums un iekasējamība - Nodokļu parāda rašanās vieta - Savienības muitas tiesību aktos paredzētā pienākuma neizpildes konstatējums - Prece, kas ir fiziski ievesta Savienības muitas teritorijā kādā dalībvalstī, bet nokļūst Savienības ekonomiskajā apritē dalībvalstī, kurā šis konstatējums ir veikts)

(2021/C 163/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītājs: VS

Atbildētāja: Hauptzollamt Münster

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 71. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka importam piemērojamais PVN par precēm, par kurām ir jāmaksā muitas nodokļi, rodas dalībvalstī, kurā ir konstatēts, ka nav izpildīti Savienības muitas tiesību aktos paredzētie pienākumi, ja attiecīgās preces, pat ja tās ir fiziski ievestas Savienības muitas teritorijā citā dalībvalstī, ir nokļuvušas Savienības ekonomiskajā apritē dalībvalstī, kurā šis konstatējums ir veikts.

---

(1)  OV C 137, 27.4.2020.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 26. augustā iesniedza CF, TB, LO S.A. un UM S.L. par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 25. jūnija rīkojumu lietā T-22/19 Noguer Enríquez u.c./Komisija

(Lieta C-403/20 P)

(2021/C 163/12)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: CF, TB, LO S.A. un UM S.L. (pārstāvji: J. Álvarez González un S. San Felipe Menéndez, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Ar 2021. gada 3. marta rīkojumu Tiesa (septītā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un piesprieda CF, TB, LO S.A. un UM S.L. pašiem segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 23. oktobrī iesniedza Tribunal correctionnel de Limoges (Francija) – kriminālprocess pret DS

(Lieta C-557/20)

(2021/C 163/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal correctionnel de Limoges

Pamatlietas puses

DS

piedaloties: Union française des maréchaux-ferrants

Ar 2021. gada 16. marta rīkojumu Tiesa (sestā palāta) ir atzinusi, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko ar 2020. gada 11. septembra lēmumu ir iesniegusi Tribunal correctionnel de Limoges (Francija), ir acīmredzami nepieņemams.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. oktobrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – AR/St. Vincenz-Krankenhaus GmbH

(Lieta C-727/20)

(2021/C 163/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: AR

Atbildētāja: St. Vincenz-Krankenhaus GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Direktīvas 2003/88 (1) 7. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesiskā regulējuma kā Bundesurlabsgesetz [Federālā likuma par atvaļinājumiem] 7. panta 3. punkta interpretācija, atbilstoši kurai līdz šim neizmantotās tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darba ņēmējam, kuram ar veselību saistītu iemeslu dēļ iestājas pilnīgs darbspēju zudums gadā, par kuru atvaļinājums ir piešķirts, kurš pirms darbspēju zuduma sākuma, vēl būtu varējis izmantot atvaļinājumu – vismaz daļēji –, nepārtraukta, nepārejoša, pastāvīga darbspēju zuduma gadījumā zūd 15 mēnešus pēc gada beigām, par kuru atvaļinājums ir piešķirts, arī tajā gadījumā, kad darba devējs faktiski ar attiecīgu uzaicinājumu un informēšanu faktiski nav devis darba ņēmējam iespēju izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai šādos apstākļos pastāvīga, pilnīga darbspēju zuduma gadījumā nav iespējams, ka termiņš beidzas vēlāk?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – flightright GmbH/Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd

(Lieta C-37/21)

(2021/C 163/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: flightright GmbH

Atbildētāja: Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tas, ka gaisa satiksmes vadība ir aizkavējusi pacelšanās atļauju, per se ir uzskatāms par ārkārtēju apstākli Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē, vai tomēr uz šo jautājumu ir jāatbild noliedzoši, jo gaisa satiksmes vadības kavēšanās dot pacelšanās atļauju, t.s. laiknišas pārbīde, ir nevis notikums, kas gaisa satiksmē “nav ikdienišķs”, bet gan viens no starptautiskajā gaisa satiksmē ierasto un sagaidāmo norišu un vides elementiem, jo runa ir par notikumu, kas raksturīgs gaisa pārvadātāja parastajai darbībai?

2)

Vai gaisa satiksmes vadības veiktā t.s. laiknišas pārbīde starptautiskajā gaisa satiksmē, kā jau vispārzināms, ir nevis apstāklis, kas nav ikdienišķs Tiesas judikatūras izpratnē, bet gan ierasta, ikdienišķa un sagaidāma gaisa satiksmes blakusparādība, vai tomēr lietā šajā ziņā ir nepieciešams lietpratēja atzinums kā pierādījums, kas tiktu sniegts vienīgi tad, ja starptautiskajā gaisa satiksmē laiknišas pārbīde būtu ļoti reta un neregulāra?

3)

Vai gaisa satiksmes vadības veiktā laiknišas pārbīde par ārkārtēju apstākli Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē ir uzskatāma vienīgi tad, ja tās iemesls ir apstākļi, kas paši var tikt kvalificēti kā ārkārtēji apstākļi 5. panta 3. punkta izpratnē, piemēram, satiksmes negadījums vai teroristu draudi, taču ne aplūkojamās norises laikā un vietā satiksmei raksturīgiem laikapstākļiem, kas īslaicīgi kavē gaisa satiksmi?

4)

Vai nelabvēlīgi laikapstākļi kā laiknišas pārbīdes iemesls par ārkārtēju apstākli Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē ir uzskatāmi vienīgi tad, ja, piemēram, šie nelabvēlīgie laikapstākļi paši par sevi ir uzskatāmi par ārkārtēju apstākli, tātad, ja nelabvēlīgie laikapstākļi attiecīgajā vietā un laikā “nav ikdienišķi”, tātad ir nevis “parasti un sagaidāmi laikapstākļi”, bet gan no tādiem atšķiras.

5)

Vai nelabvēlīgi laikapstākļi, kas konkrētā vietā un laikā nav neikdienišķi un kas konkrētā vietā un laikā neatšķiras no parastajiem un sagaidāmajiem laikapstākļiem, ir notikumi, kuri raksturīgi gaisa pārvadātāju parastajai darbībai un gaisa satiksmes parastajai videi Tiesas interpretētā Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 1. februārī iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) – FK

(Lieta C-58/21)

(2021/C 163/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītājs: FK

Atbildētāja: Rechtsanwaltskammer Wien

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kā ir jāinterpretē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (1) 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts, ja attiecīgās personas darbības interešu centrs kvantitatīvā ziņā atrodas trešā valstī, kurā ir personas dzīvesvieta, un attiecīgā persona turklāt veic darbību divās dalībvalstīs (Vācijas Federatīvajā Republikā un Austrijā), turklāt viņas darbība abās dalībvalstīs ir sadalīta tādējādi, ka skaidri lielākā daļa tiek veikta vienā dalībvalstī (konkrētajā gadījumā – Vācijas Federatīvajā Republikā)? Gadījumā, ja no minētā noteikuma interpretācijas izriet Austrijas kompetence, tiek uzdots šāds jautājums:

2)

Vai saskaņā ar Savienības tiesībām ir pieļaujama norma, kas paredzēta Rechtsanwaltsordnung (2) [Advokatūras noteikumu] 50. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunkta aa) ievilkumā, un uz to balstītā norma, kas paredzēta 2018. gada statūtu A daļas 26. panta 1. punkta astotajā daļā, vai arī tās ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, kā arī Savienības tiesībās garantētajām tiesībām, jo tajās kā nosacījums vecuma pensijas piešķiršanai tiek prasīts neveikt advokāta profesionālo darbību Austrijā un ārvalstīs (50. panta 2. punkta [otrās daļas] c) apakšpunkta aa) ievilkums), tas ir, – nevienā valstī (2018. gada statūtu A daļas 26. panta 1. punkta astotā daļa)?

---

(1)  OV 2004, L 166, 1. lpp.

(2)  RGBl. Nr. 96/1868 BGBl I Nr. 10/2017. publicētajā redakcijā

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag, tiesas sēžu vieta Zwolle (Nīderlande) – O.T. E./Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-66/21)

(2021/C 163/17)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, tiesas sēžu vieta Zwolle

Pamatlietas puses

Prasītājs: O.T. E.

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

1)

a) Vai Direktīvas 2004/81 (1) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā Nīderlande savos tiesību aktos nav noteikusi šajā tiesību normā garantētā nogaidīšanas perioda sākumu, šis nogaidīšanas periods automātiski sākas dienā, kad trešās valsts valstspiederīgais ziņo (paziņo) Nīderlandes iestādēm par cilvēku tirdzniecību? b) Vai Direktīvas 2004/81 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā Nīderlande savos tiesību aktos nav noteikusi šajā tiesību normā garantētā nogaidīšanas perioda ilgumu, šis nogaidīšanas periods automātiski beidzas pēc tam, kad ir iesniegta sūdzība par cilvēku tirdzniecību vai kad attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir paudis nodomu atteikties no sūdzības iesniegšanas?

2)	Vai ar izbraukšanas rīkojumiem Direktīvas 2004/81 6. panta 2. punkta izpratnē ir jāsaprot arī pasākumi trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanai no dalībvalsts teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju?

3)

a) Vai Direktīvas 2004/81 6. panta 2. punkts nepieļauj pārsūtīšanas lēmuma pieņemšanu šīs direktīvas 6. panta 1. punktā garantētajā nogaidīšanas periodā? b) Vai Direktīvas 2004/81 6. panta 2. punkts nepieļauj jau pieņemta pārsūtīšanas lēmuma izpildi vai sagatavošanos tā izpildei šīs direktīvas 6. panta 1. punktā garantētajā nogaidīšanas periodā?

---

(1)  Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļauju, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (OV 2004, L 261, 19. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 4. februārī iesniedza Rechtbank Den Haag, tiesas sēžu vieta 's-Hertogenbosch (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-69/21)

(2021/C 163/18)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, tiesas sēžu vieta 's-Hertogenbosch

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai būtisks sāpju intensitātes pieaugums nesniegtas medicīniskās aprūpes un nemainīgas klīniskās ainas gadījumā var būt situācija, kas ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 19. panta 2. punktam, lasot to kopā ar Hartas 1. un 4. pantu, ja netiek apturēts no Direktīvas 2008/115/EK (1) (turpmāk tekstā – “Atgriešanas direktīva”) izrietošais izceļošanas pienākums?

2)

Vai tāda stingra termiņa noteikšana, kurā ir jāizpaužas nesniegtas medicīniskās aprūpes sekām, lai atzītu ar veselību saistītus šķēršļus no Atgriešanas direktīvas izrietošā atgriešanās pienākuma izpildei, ir saderīga ar Hartas 4. pantu, lasot to kopā ar Hartas 1. pantu? Ja stingra termiņa noteikšana nav pretrunā Savienības tiesībām, vai dalībvalsts drīkst paredzēt vienādu vispārēju termiņu visām iespējamām slimībām un visai iespējamai ietekmei uz veselību?

3)	Vai tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru izraidīšanas sekas ir jānovērtē vienīgi saistībā ar jautājumu, vai un ar kādiem nosacījumiem ārvalstnieks var ceļot, ir saderīgs ar Hartas 19. panta 2. punktu, lasot to kopā ar Hartas 1. un 4. pantu, kā arī Atgriešanas direktīvu?

4)

Vai Hartas 7. pantā, lasot to kopā ar Hartas 1. un 4. pantu un ņemot vērā Atgriešanas direktīvu, tiek prasīts, lai ārvalstnieka veselības stāvoklis un ārstēšana, ko viņš šajā ziņā saņem dalībvalstī, tiktu novērtēti saistībā ar jautājumu, vai uzturēšanās ir jāatļauj, pamatojoties uz privātās dzīves apsvērumiem? Vai Hartas 19. panta 2. punktā, lasot to kopā ar Hartas 1. un 4. pantu un ņemot vērā Atgriešanas direktīvu, tiek prasīts, lai novērtējumā, vai veselības problēmas var uzskatīt par izraidīšanas šķēršļiem, tiktu ņemta vērā privātā un ģimenes dzīve Hartas 7. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. februārī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

(Lieta C-88/21)

(2021/C 163/19)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puse

Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Lēmuma 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu 39. pants, it īpaši 39. panta 3. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas uzliek pienākumu aizliegt reģistrēt priekšmetus, par kuriem Šengenas Informācijas sistēmā ir izdots brīdinājums, neskatoties uz to, ka brīdinājums vairs nav aktuāls (transportlīdzeklis ir atrasts; kriminālprocess dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis tika atrasts, ir pārtraukts, jo šajā dalībvalstī nav izdarīts noziedzīgs nodarījums; brīdinājuma ievadīšanas valsts ir informēta, bet neveic pasākumus, lai brīdinājumu dzēstu no sistēmas)?

2)

Vai Padomes Lēmuma 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu 39. pants, it īpaši 39. panta 3. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas uzliek pienākumu dalībvalstij, kas ir atradusi priekšmetu, par kuru izdots brīdinājums saskaņā ar lēmuma 38. panta 1. punktu, valsts tiesību aktu paredzēt noteikumus, kas aizliedz jebkādu rīcību ar atrasto priekšmetu, izņemot rīcības, ar kurām varētu sasniegt 38. pantā minēto mērķi (konfiskācija vai izmantošana par pierādījumu kriminālprocesā)?

3)

Vai Padomes Lēmuma 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu 39. pants, jo īpaši 39. panta 3. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstīm pieņemt juridiskus noteikumus, kas paredzētu izņēmumus aizliegumam reģistrēt transportlīdzekļus, par kuriem SIS ir ievadīts brīdinājums saskaņā ar lēmuma 38. pantu, pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ir veikušas pasākumus, lai valsts, kas ievadījusi brīdinājumu, būtu informēta par atrasto priekšmetu?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. februārī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) – “Romega”UAB/Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba

(Lieta C-89/21)

(2021/C 163/20)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Romega” UAB

Atbildētājs: Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (1) (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem 1. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2) (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie piešķir dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm rīcības brīvību noteikt, ka svaiga mājputnu gaļa, kas atbilst Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. rindā paredzētajiem kritērijiem, neatbilst Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta prasībām gadījumā, ja pārtikas produkts, kas ietilpst minētajā pārtikas kategorijā, ir piesārņots ar salmonellas serotipiem, kas nav minēti Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. rindā, kā tas ir konstatēts izskatāmajā lietā?

---

(1)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV 2005 L 338, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002 L 31, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 16. februārī iesniedza Administrativen sad Blagoevgrad (Bulgārija) – МV – 98/Nachalnik na otdel “Operativni deynosti” – grad Sofia pret Glavna direktsia “Fiskalen kontrol” pri Tsentralno upravlenie na Natsionalna agentsia za prihodite

(Lieta C-97/21)

(2021/C 163/21)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Blagoevgrad

Pamatlietas puses

Prasītājs: МV – 98

Atbildētājs: Nachalnik na otdel “Operativni deynosti” – grad Sofia pret Glavna direktsia “Fiskalen kontrol” pri Tsentralno upravlenie na Natsionalna agentsia za prihodite

1.

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kas atļauj attiecībā pret vienu un to pašu personu kumulatīvi piemērot administratīvo procedūru ar rīkojumu par administratīvajiem piespiedu pasākumiem un administratīvā pārkāpuma procedūru ar mantisku sankciju piemērošanu par pārkāpumu, kas saistīts ar preču pārdošanas nereģistrēšanu un pirkumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu?

1.1.

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kas atļauj attiecībā pret vienu un to pašu personu kumulatīvi piemērot administratīvo procedūru ar rīkojumu par administratīvajiem piespiedu pasākumiem un administratīvā pārkāpuma procedūru ar mantisku sankciju piemērošanu par pārkāpumu, kas saistīts ar preču pārdošanas nereģistrēšanu un pirkumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu, ja ņem vērā, ka šis regulējums vienlaikus neuzliek iestādēm, kuru kompetencē ir abu procedūru īstenošana, un tiesām par pienākumu nodrošināt samērīguma principa efektīvu piemērošanu, samērojot visu kumulatīvo pasākumu kopējo smagumu ar konkrētā pārkāpuma smagumu?

2.

Ja tiek atzīts, ka Hartas 50. pants un 52. panta 1. punkts šajā lietā nav piemērojami, vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesību akts kā ZDDS [Zakon za danak varhu dobavenata stoynost (Pievienotās vērtības nodokļa likums)] 186. panta 1. punkts, kas paredz par pārkāpumu, kas saistīts ar preču pārdošanas nereģistrēšanu un pirkumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu, attiecībā pret vienu un to pašu personu līdztekus ZDDS 185. panta 2. punktā paredzētajām mantiskajām sankcijām piemērot administratīvo piespiedu pasākumu “uzņēmuma telpu aizzīmogošana” uz laiku līdz 30 dienām?

3.

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pantā minēto interešu nodrošināšanas nolūkā valsts likumdevēja ieviestie pasākumi, piemēram, administratīvā piespiedu pasākuma “komercdarbības telpu aizzīmogošana” pagaidu izpilde uz laiku līdz 30 dienām, ja tiesību aizsardzība tiesā aprobežojas ar tam pretrunā esošu, salīdzināmu privāto interešu izvērtēšanu?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. februārī iesniedza Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) – kriminālprocess pret IR

(Lieta C-105/21)

(2021/C 163/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija)

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

IR

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tas būtu atbilstīgi Hartas 6. pantam, skatot to kopsakarā ar ECPAK 5. panta 4. un 2. punktu, kā arī ar 1. punkta c) apakšpunktu, Hartas 47. pantam, tiesībām uz brīvu pārvietošanos, vienlīdzības principam, kā arī savstarpējas uzticēšanās principam, ja Pamatlēmuma 2002/584 6. panta 1. punktā noteiktā izsniegšanas tiesu iestāde neieguldītu nekādas pūles, lai pieprasīto personu informētu par faktisko un tiesisko pamatu tās aizturēšanai un tiesībām pārsūdzēt lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, kamēr šī persona atrodas izpildes dalībvalsts teritorijā?

2)

Ja atbilde ir apstiprinoša: vai Savienības tiesību pārākuma pār valsts tiesībām princips nosaka, ka izsniegšanas tiesu iestādei šī informēšana nav jāveic, un vai tas turklāt paredz, ka gadījumā, ja pieprasītā persona, neņemot vērā šīs informēšanas neesamību, lūdz atcelt valsts lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, izsniegšanas tiesu iestādei šis lūgums ir jāizskata pēc būtības tikai pēc pieprasītās personas nodošanas?

3)	Kādi Savienības tiesībās paredzēti juridiska rakstura pasākumi ir piemēroti šādas informēšanas veikšanai?

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 25. februārīOriol Junqueras i Vies iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 15. decembra rīkojumu lietā T-24/20 Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta C-115/21 P)

(2021/C 163/23)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Oriol Junqueras i Vies (pārstāvis: A. Van den Eynde Adroer, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestās palātas 2020. gada 15. decembra rīkojumu lietā T-24/20;

—	atzīt šo apelācijas sūdzību par pilnībā pieņemamu;

—	atgriezt šo lietu agrākā tiesvedības stadijā, lai pēc prasības atzīšanas par pieņemamu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sestā palāta turpinātu tās izskatīšanu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar iebildes par nepieņemamību procedūru un šo apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais: Tiesību kļūda, interpretējot un piemērojot šajā lietā 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta (1) 13. panta 3. punktu un 7. panta 3. punktu. Šajā lietā nevis tika atsaukts mandāts, bet gan tika piemērots kāds amata nesavienojamības pamats, kas nav pierādīts atbilstoši 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 7. panta 3. punktam. Eiropas Parlaments nevarēja pieņemt zināšanai nekādu Oriol Junqueras mandāta atsaukšanu, nedz arī kāda atbilstoši 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 7. panta 3. punktam pierādīta amata nesavienojamības pamata esamību, jo šajā lietā nav noticis ne viens, ne otrs; “pieņemot zināšanai” attiecīgo lēmumu, Eiropas Parlaments to apvelta ar tiesiskām sekām, kuras tam nevarētu būt, un tāpēc šis lēmums kļūst apstrīdams saskaņā ar LESD 263. pantu, jo ar to tiek pārkāptas Oriol Junqueras tiesības (konkrēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 39. pants un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants).

Otrais: Tiesību kļūda, interpretējot un piemērojot [Eiropas Parlamenta] Reglamenta 4. panta 7. punktu. Pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka Eiropas Parlamenta kompetencē nav atteikties atzīt amata nesavienojamības pamatus atbilstoši šim pantam. Tā kā ar Eiropas Parlamenta lēmumu netika piemērots Reglamenta 4. panta 7. punkts, šis lēmums groza Oriol Junqueras tiesisko stāvokli, skarot viņa tiesības (konkrēti tās, kas paredzētas Hartas 39. pantā un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantā), un tāpēc pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka minētais lēmums nav pārsūdzams saskaņā ar LESD 263. pantu.

Trešais: Kļūdaina 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 8. un 12. panta un Reglamenta 3. panta 3. punkta interpretācija, jo attiecībā uz Oriol Junqueras piemērotais amata nesavienojamības pamats nav saistīts ar vēlēšanu procesu. Nav secināms, ka valsts varētu noteikt minēto amata nesavienojamības pamatu atbilstoši tiesību aktiem par vēlēšanu procesu, kas paredzēti 1976. gada Eiropas Vēlēšanu aktā. Rīkojumā ir tiesību kļūda tāpēc, ka tajā par pretējiem Hartas 39. pantam (abiem tā punktiem), 41. pantam (tā 1. un 2. punktam) un 21. pantam (tā 2. punktam) netiek uzskatīti 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts un Reglamenta 4. panta 7. punkts, kuros ir paredzēti tiesību ierobežojumi pretēji Hartas 52. panta 1. un 3. punktam. Rīkojums ir kļūdains tāpēc, ka tajā nav ņemts vērā, ka normatīvo aktu hierarhijā Harta atrodas Eiropas Savienības primāro tiesību rangā. Tā kā apstrīdētajā aktā ir tikušas piemērotas Hartai pretrunā esošas tiesību normas, ir skaidri redzams, ka apstrīdētais akts ir lēmums, kas ietekmē Oriol Junqueras tiesisko stāvokli un ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam, un tāpēc pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda. Pakārtoti, 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts un Reglamenta 4. panta 7. punkts rīkojumā bija jāinterpretē atbilstīgi Hartā aizsargātajām tiesībām un Tiesas judikatūrai, ņemot vērā arī konkrētās lietas īpašos apstākļus un informāciju, kura jau bija Eiropas Parlamenta rīcībā. Pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā netiek uzskatīts, ka konkrētajā gadījumā patiesībā bija secināma būtiskas kļūdas esamība atbilstoši Reglamenta 4. panta 7. punktam, kas ļāva Eiropas Parlamentam atteikties izsludināt deputāta amata vietu par atbrīvojušos vai atzīt piemēroto amata nesavienojamības pamatu. Ievērojot iepriekš minēto, pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo apstrīdētais akts ir lēmums, kas rada tiesiskas sekas Oriol Junqueras un ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam.

Ceturtais: Apelācijā pārsūdzētajā rīkojumā ir tiesību kļūda, jo tajā tiek uzskatīts, ka Reglamenta 8. pantā paredzētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja iniciatīva saskaņā ar Savienības tiesībām nav saistoša. Tiesiskais regulējums ir jāinterpretē kopumā, un Hartas 39. pants (kas saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu dalībvalstīm ir obligāti jāpiemēro), lojālas sadarbības pienākums un Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pants, kā arī Reglamenta 6. pants padara par obligātu pienākumu ievērot Oriol Junqueras tiesības, ja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 8. pantu ir paziņojis dalībvalstij par attiecīgo situāciju. Apelācijā pārsūdzētajā rīkojumā ir kļūdaini interpretēts, ka šajā lietā nav īpašu apstākļu, kuru dēļ par apstrīdamu aktu ir kvalificējama Eiropas Parlamenta bezdarbība (vairāku iepriekšēju lūgumu aizsargāt Oriol Junqueras imunitāti atstāšana bez ievērības un pats galvenais – Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kurā viņš ir atzīts par ievēlētu [Eiropas Parlamenta locekli] un kas ļauj konstatēt viņa tiesību pārkāpumu ar to, ka nav pieteikuma atņemt viņa imunitāti). Pārsūdzētajā rīkojumā ir kļūdaini interpretēts, ka konkrētā gadījuma īpašajos apstākļos atteikums izskatīt pieteikumu par aizsardzību steidzamā kārtā saskaņā ar Reglamenta 8. pantu ir lēmums, ar kuru Oriol Junqueras tiek liegtas tiesiskās sekas saistībā ar viņa imunitātes aizsardzību, un līdz ar to tas ir apstrīdams atbilstoši LESD 263. pantam.

---

(1)  OV 1976, L 278, 5. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 25. februārīPlasticsEurope iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-207/18 PlasticsEurope/ECHA

(Lieta C-119/21 P)

(2021/C 163/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PlasticsEurope (pārstāvji: R. Cana, advokāts, E. Mullier, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, ClientEarth

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-207/18;

—	atcelt apstrīdēto aktu;

—	pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt tiesību aktu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā, un personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) piešķirto rīcības brīvību, novērtējot vielas ar mērķi identificēt tās, kas rada īpaši lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) (turpmāk tekstā – “REACH regula”) 57. panta f) punktu, nevarot interpretēt tādējādi, ka ECHA var pilnīgi brīvi un neapstrīdami pieļaut acīmredzamas kļūdas “zinātnes liecību” atlasē un novērtēšanā saskaņā ar šo 57. panta f) punktu. Tomēr Vispārējā tiesa esot to atzinusi, nospriežot, ka acīmredzamu kļūdu vērtējumā var konstatēt tikai tad, ja ECHA ir pilnībā un kļūdaini ignorējusi uzticamu zinātnisku pētījumu, kas, ja to ņemtu vērā, būtu tik lielā mērā mainījis pierādījumu vispārējo novērtējumu, ka galīgais lēmums zaudētu ticamību. Vispārējā tiesa esot arī atzinusi, ka ECHA varēja paļauties uz neuzticamu zinātnisku pētījumu rezultātiem un ka to zemā ticamība neliedz tos ņemt vērā. Vispārējā tiesa esot gājusi vēl tālāk, ļaujot atsaukties uz neuzticamiem un nepārliecinošiem zinātniskiem pētījumiem, kuru rezultāti apstiprina ECHA hipotēzi par vielas iespējamo bīstamību. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un zinātniskās izcilības principa pārkāpumu.

2.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un nepareizi interpretējusi REACH regulas 57. panta f) punktu, kā arī pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, nepareizi interpretējot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus attiecībā uz prasību noteikt, ka viela rada tādas bažas, kas ir līdzvērtīgas to vielu iedarbībai, kuras identificētas, pamatojoties uz REACH regulas 57. panta a) – e) punktu.

3.	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, novērtējot pierādījumus, kas saistīti ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem par zinātnisko pētījumu ticamību, un sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus.

4.	Uzskatot, ka ECHA zinātnisko pierādījumu pārbaudes pamatā ir piesardzības princips, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi šo principu un tādējādi pieļāvusi tiesību kļūdu.

5.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka starpprodukti nav atbrīvoti no identifikācijas procesa saskaņā ar REACH regulas 57. un 59. pantu, pamatojoties uz to, ka šie noteikumi attiecas tikai uz vielas raksturīgajām īpašībām, nevis uz tās lietošanu (kas ietvertu jautājumu par to, vai viela ir vai nav starpprodukts), un ka šī ECHA pieeja bija samērīga.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 2006, L 396, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 26. februārīInternational Skating Union iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-93/18 International Skating Union/Eiropas Komisija

(Lieta C-124/21 P)

(2021/C 163/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: International Skating Union (pārstāvis: J.-F. Bellis, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Mark Jan Hendrik Tuitert, Niels Kerstholt, European Elite Athletes Association

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-93/18 International Skating Union/Eiropas Komisija, ciktāl ar to noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība;

—	atcelt Komisijas 2017. gada 8. decembra lēmumu lietā AT.40208 – Starptautiskās Slidošanas savienības atbilstības noteikumi un

—	piespriest Komisijai un personām, kas iestājušās lietā pirmās instances tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa, konstatēdama, ka ar ISU Atbilstības noteikumiem to mērķa dēļ tiek ierobežota konkurence, esot rīkojusies pretrunā LESD 263. pantam un Tiesas judikatūrai par LESD 101. pantu.

1. daļa: Vispārējā tiesa neesot izskatījusi nevienu no apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem, ar kuriem apšaubīts Komisijas vērtējums par faktiem, uz kuru balstīts Komisijas 2017. gada 8. decembra lēmumā lietā AT.40208 – Starptautiskās Slidošanas savienības atbilstības noteikumi (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) izklāstītais konstatējums par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ.

Visi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti, ar kuriem apšaubīts Komisijas vērtējums par faktiem, uz kura balstīts apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. pantā izklāstītais konstatējums, ka ISU, “pieņemdama un īstenodama” Atbilstības noteikumus, ir pārkāpusi LESD 101. pantu, esot kļūdaini atzīti par neiedarbīgiem vai nenozīmīgiem vai vienkārši neesot ņemti vērā.

2. daļa: Vispārējā tiesa esot pārkvalificējusi šajā lietā aplūkojamo konkurences ierobežojumu un tādējādi neesot izpildījusi savu pienākumu neaizstāt Komisijas argumentāciju ar savu argumentāciju, kā arī Komisijas apstrīdētā lēmuma 8.5. iedaļā izklāstīto informāciju esot nepareizi kvalificējusi kā nozīmīgu konstatēšanai, vai pastāv konkurences ierobežojums mērķa dēļ, un tas esot pretrunā Tiesas judikatūrai par LESD 101. pantu.

Tā vietā, lai pārbaudītu apstrīdētajā lēmumā pierādīto pārkāpuma konstatējumu, Vispārējā tiesa esot konstatējusi jaunu konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, balstoties uz: 1) ISU Atbilstības noteikumu abstraktu interpretāciju nošķirti no jebkādas pārbaudes par to, kā tie tika piemēroti praksē un 2) apstrīdētā lēmuma 8.5. iedaļā Komisijas izklāstīto informāciju, kas neietilpst konstatējumā par pārkāpumu mērķa dēļ (šā lēmuma 8.3. iedaļā).

3. daļa: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas savā izvērtējumā par četriem aspektiem, uz kuriem Komisija balstījusies, konstatējot, ka ISU Atbilstības noteikumi ir uzskatāmi par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ.

Atbilstības noteikumu saturs: To sankciju apmērs, ar kurām paredzēts nodrošināt šo noteikumu īstenošanu, nedod iespēju secināt, ka minēto noteikumu mērķis būtu ierobežojošs. Sankcijas nelabvēlīgi ietekmējot konkurenci vienīgi tad, ja atteikums atļaut pasākumu ir neattaisnojams. Sankciju apmērs pats par sevi neko neizsakot par noteikumu saturu.

ISU Atbilstības noteikumu mērķi: Balstoties uz savu atzinumu, ka ISU iepriekšēju atļauju piešķiršanas sistēmai ir leģitīms mērķis, Vispārējai tiesai esot bijis jāsecina, ka ISU Atbilstības noteikumi neierobežo konkurenci mērķa dēļ.

ISU Atbilstības noteikumu juridiskais un saimnieciskais konteksts: Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Cartes Bancaires (C-67/13), par nenozīmīgu atzīdama to, ka ISU atļauja ikvienam trešo personu rīkotam daiļslidošanas pasākumam tika piešķirta tādēļ, ka nepastāv “mijiedarbība” starp daiļslidošanas tirgu un konkrēto ātrslidošanas tirgu.

ISU nodoms ierobežot konkurenci: Tas, ka nodoms nav viens no faktoriem, kas nepieciešams izvērtējumam par aspektu “mērķa dēļ”, vēl neļauj Vispārējā tiesai noraidīt kā neiedarbīgus apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, ar kuriem apšaubīts apstrīdētā lēmuma 175.–178. apsvērumā izklāstītais Komisijas vērtējums par faktiem, uz kuru Komisija balstījusies, konstatējot, ka ISU, pieņemdama un īstenodama Atbilstības noteikumus, esot pārkāpusi LESD 101. pantu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo neesot izskatījusi prasības pieteikumā izklāstīto ceturto pamatu par to, ka ISU lēmums neatļaut rīkot 2014. gada pasākumu “Dubai Icederby” LESD 101. panta tvērumā neietilpst tādēļ, ka šim lēmumam ir leģitīms mērķis, kas atbilst ISU ētikas kodeksam, kurā aizliegts jebkādā veidā atbalstīt derību rīkošanu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo šo apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu esot nepareizi kvalificējusi kā abstraktu diskusiju par to, vai mērķis aizsargāt ātrslidošanas integritāti ir leģitīms. Ar šo pamatu tika iebilsts pret Komisijas atteikumu atzīt, ka pamatotas ir ISU bažas par ētikas aspektiem koncepcijā, ka ātrslidošanas sacensības tiktu apvienotas ar derību rīkošanu norises vietā, ko bija paredzēts izmēģināt Dubaijas pasākumā. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegtos pierādījumus, tostarp ziņojumu par debatēm Korejas parlamentā, kurās šī koncepcija tika noraidīta, ņemot vērā lielo risku, ka var notikt manipulēšana, un kuras tādējādi apliecināja, ka ISU bažas par ētikas aspektiem ir pamatotas. “Dubai Icederby” esot vienīgais trešo personu rīkots slidošanas pasākums, kuram ISU iepriekšēju atļauju piešķiršanas sistēmas ietvaros nav piešķirta atļauja.

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 26. februārīAmerican Airlines, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-430/18 American Airlines/Komisija

(Lieta C-127/21 P)

(2021/C 163/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: American Airlines, Inc. (pārstāvji: J.-P. Poitras, avocat, J. Ruiz Calzado, abogado, un J. Wileur, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Delta Air Lines, Inc.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt Komisijas 2018. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2018) 2788 final;

—	pakārtoti, ja nepieciešams, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai atbilstoši Tiesas spriedumam;

—	piespriest Komisijai segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā;

—	veikt jebkādus citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par piemērotiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja balstās uz vienu pamatu, proti, tiesību kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, akceptēdama Komisijas kļūdaino interpretāciju, ka American-US Airways apvienošanās saistību (turpmāk tekstā – “saistības”) 1.10. klauzulā paredzētais pārbaudes kritērijs par “pienācīgu izmantošanu” nozīmē tikai “nepareizas izmantošanas neesamību”, un ka tāpēc spriedumā ir nepareizi atstāts spēkā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa Lēmums C(2018) 2788 final, ar kuru Delta Air Lines tiek piešķirtas priekšgājēja tiesības (Lieta M.6607 – US Airways/American Airlines).

Prasības pamats ir sadalīts trīs daļās.

1.

Pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja koncentrējas uz pareizo juridisko pieeju, kas esot jāizmanto, interpretējot pārbaudes kritēriju par “pienācīgu izmantošanu”, lai piešķirtu saistību 1.10. klauzulā paredzētās priekšgājēja tiesības, un norāda, ka Vispārējās tiesas interpretatīvajā pieejā esot pieļauta tiesību kļūda.

2.	Otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, akceptējot Komisijas analīzi, ka “pienācīga izmantošana” nozīmē tikai “nepareizas izmantošanas neesamību”, tādējādi nepareizi akceptēdama to, ka Delta nebija izmantojusi 470 korektīvās laika nišas.

3.	Trešajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja skaidro, kādas vēl tiesību kļūdas ir pieļautas spriedumā, kad ir interpretēta saistību 1.9. klauzula, konkrēti, formulējums “izmantošana atbilstoši piedāvājumam”, pamatojoties uz kļūdainu RM formas juridisko analīzi.

Prasība, kas celta 2021. gada 5. martā – Eiropas Parlaments/Eiropas Komisija

(Lieta C-144/21)

(2021/C 163/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Visaggio, C. Ionescu Dima, M. Menegatti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmuma Nr. C(2020)8797 (2020. gada 18. decembris), ar ko daļēji tiek piešķirta atļauja konkrētai hroma trioksīda izmantošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (1) (Chemservice GmbH un citi) 1. panta 1. un 5. punktu, 2., 3., 4. 5., 7., 9. un 10. pantu, ciktāl tie attiecas uz 2., 4., 5. izmantošanu (un 1. izmantošanu saistībā ar maisījumiem formulēšanai 2., 4. un 5. izmantošanai) un kuriem ir numuri no REACH/20/18/0 līdz REACH/20/18/27;

—	pakārtoti, pilnībā atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2020)8797 (2020. gada 18. decembris);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu, kurā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot regulējumu, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 60. panta 4. un 7. punktā, un tādēļ tas esot jāatceļ, ciktāl tas attiecas uz atļauju 2., 4., 5. izmantošanai (un 1. izmantošanai saistībā ar maisījumiem formulēšanai 2., 4. un 5. izmantošanu) un kurām ir numuri no REACH/20/18/0 līdz REACH/20/18/27. Pakārtoti, ja Tiesa uzskatītu, ka atļaujas apstrīdētajā lēmumā 6. izmantošanai ar numuriem no REACH/20/18/28 līdz REACH/20/18/34 ir tik nesaraujami saistītas ar citiem izmantošanas veidiem, ka piešķirtās atļaujas 2., 4., 5. izmantošanai (un 1. izmantošanai saistībā ar maisījumiem formulēšanai 2., 4. un 5. izmantošanai) nav nošķiramas no apstrīdētā lēmuma, prasītājs uzskata, ka lēmums ir jāatceļ pilnībā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 2006, L 396, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – ViaSat/Komisija

(Lieta T-245/17) (1)

(Prasība sakarā ar bezdarbību un prasība atcelt tiesību aktu - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi - 2 GHz frekvenču spektra saskaņota izmantošana - Eiropas mēroga sistēmas, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP) - Lēmums 2007/98/EK - Saskaņota operatoru atlases procedūra - Atļaujas izraudzītajiem operatoriem - Lēmums Nr. 626/2008/EK - Aicinājums rīkoties - Brīdinājuma neesamība - Komisijas nostājas formulēšana - Nepieņemamība - Atteikšanās rīkoties - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība - Komisijas kompetence)

(2021/C 163/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ViaSat, Inc (Karlsbāde, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: E. Righini, J. Ruiz Calzado, P. de Bandt, M. Gherghinaru un L. Panepinto, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Braun, L. Nicolae un V. Di Bucci)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvis: M. Bulterman), Eutelsat SA (Parīze, Francija) (pārstāvji: L. de la Brosse un C. Barraco-David, avocats)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EchoStar Mobile Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvis: A. Robertson, QC), Inmarsat Ventures Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: C. Spontoni, B. Amory, É. Barbier de La Serre, advokāti, un A. Howard, barrister)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar kuru tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies veikt noteiktus pasākumus saistībā ar noteikumu par mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) sniegšanu 2 GHz frekvenču joslā saskaņotu piemērošanu, un, pakārtoti, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 14. un 21. februāra vēstules, ar kurām tā atbildēja uz prasītājas aicinājumu rīkoties.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ViaSat, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eutelsat SA, Nīderlandes Karaliste, EchoStar Mobile Ltd un Inmarsat Ventures Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 213, 3.7.2017.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Ayuntamiento de Quart de Poblet/Komisija

(Lieta T-539/18) (1)

(Šķīrējklauzula - Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (2007. līdz 2013. gads) - Līgumi “Highly scalable Deployment model of Inclusive E-GOvern” (DIEGO) un “Speeding Every European Digital” (SEED) - Paziņojumi par parādu - Pieļaujamās izmaksas - Izmaksu pamatojums - Projektu īstenošanai veikto uzdevumu uzskaitījuma uzticamība)

(2021/C 163/29)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ayuntamiento de Quart de Poblet (Quart de Poblet, Spānija) (pārstāvji: B. Sanchis Piqueras un J. A. Rodríguez Pellitero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un M. Ilkova)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts būtībā konstatēt, ka Komisijai nav tās apgalvoto, uz dotāciju nolīgumiem “DIEGO” un “SEED balstīto līgumisko prasījumu pret prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ayuntamiento de Quart de Poblet sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Kerry Luxembourg/EUIPO – Ornua (“KERRYMAID”)

(Lieta T-693/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “KERRYMAID” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Kerrygold” - Relatīvs atteikuma pamats - Ģeogrāfiskais nosaukums - Dominējošais elements - Mierīga līdzāspastāvēšana - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Likuma piemērošana laikā)

(2021/C 163/30)

Tiesvedības valoda: – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kerry Luxembourg Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: F. Traub, advokāts, un I. Connor, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: H. O’Neill un S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā – Ornua Co-operative Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: E. Armijo Chávarri un A. Sanz Cerralbo, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 23. jūlija lēmumu lietā R 2473/2013-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kerry Luxembourg un Ornua.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kerry Luxembourg Sàrl sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ornua Co-operative Ltd. tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 413, 9.12.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – FI/Komisija

(Lieta T-694/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pārdzīvojušais laulātais - Apgādnieka zaudējuma pensija - Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18., 19. un 20. pants - Atbilstības nosacījumi - Laulības ilgums - Iebilde par prettiesiskumu - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums)

(2021/C 163/31)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FI (pārstāvis: F. Moyse, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin un T. Bohr)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Van Pottelberge un J. Steele), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 8. marta un 1. aprīļa lēmumus, ar kuriem ir noraidīts lūgums prasītājam piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 8. marta un 2019. gada 1. aprīļa lēmumus, ar kuriem ir noraidīts lūgums FI piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

2)	Komisija sedz savus un atlīdzina FI tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 24. februāra spriedums – Liga Nacional de Fútbol Profesional/EUIPO (“El Clasico”)

(Lieta T-809/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “El Clasico” - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts))

(2021/C 163/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Liga Nacional de Fútbol Profesional (Madride, Spānija) (pārstāvji: C. Casas Feu un C. J. Riesco Losa, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un A. Crawcour)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 1966/2018-2 attiecībā uz grafiskas preču zīmes “El Clasico” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Liga Nacional de Fútbol Profesional atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 27, 27.1.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 24. februāra spriedums – Bezos Family Foundation/EUIPO – SNCF Mobilités (“VROOM”)

(Lieta T-56/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VROOM” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “POP & VROOM” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 163/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bezos Family Foundation (Sietla, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: A. Klett, M. Schaffner un M. Lambert Maillard, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard–Monguiral un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: SNCF Mobilités, établissement public à caractère industriel et commercial (Saint-Denis, Francija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 20. novembra lēmumu lietā R 1288/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp SNCF Mobilités un Bezos Family Foundation.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bezos Family Foundation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 24. februāra spriedums – Sonova/EUIPO – Digitmarket (“B-Direct”)

(Lieta T-61/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “B-Direct” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “bizdirect” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 163/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sonova AG (Stäfa, Šveice) (pārstāvis: A. Sabellek, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Manea un A. Söder)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Digitmarket – Sistemas de Informação SA (Maia, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 28. novembra lēmumu lietā R 88/2019–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Digitmarket – Sistemas de Informação un Sonova.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sonova AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 87, 16.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Hauz 1929/EUIPO – Houzz (“HAUZ LONDON”)

(Lieta T-66/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “HAUZ LONDON” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HOUZZ” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 163/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hauz 1929 Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: N. Lyberis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Houzz, Inc. (Palo Alto, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 19. novembra lēmumu lietā R 884/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Houzz un Hauz 1929.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hauz 1929 Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Hauz 1929/EUIPO – Houzz (“HAUZ NEW YORK”)

(Lieta T-67/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “HAUZ NEW YORK” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HOUZZ” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 163/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hauz 1929 Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: N. Lyberis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Houzz, Inc. (Palo Alto, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 19. novembra lēmumu lietā R 886/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Houzz un Hauz 1929.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hauz 1929 Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Hauz 1929/EUIPO – Houzz (“HAUZ EST 1929”)

(Lieta T-68/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “HAUZ EST 1929” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HOUZZ” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 163/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hauz 1929 Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: N. Lyberis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Houzz, Inc. (Palo Alto, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 19. novembra lēmumu lietā R 885/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Houzz un Hauz 1929.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hauz 1929 Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 95, 23.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Puma/EUIPO – CAMäleon (“PUMA-System”)

(Lieta T-71/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PUMA-System” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PUMA” - Relatīvs atteikuma pamats - Reputācijas aizskārums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts))

(2021/C 163/38)

Tiesvedības valoda: – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: CAMäleon Produktionsautomatisierung GmbH (Dettenhausen, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 27. novembra lēmumu lietā R 404/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Puma un CAMäleon Produktionsautomatisierung.

Rezolutīvā daļa

1)

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) 2019. gada 27. novembra lēmumu lietā R 404/2019-1 tiktāl, ciktāl Apelācijas padome noraidīja Puma SE apelācijas sūdzību attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisko apzīmējumu “PUMA-System” kā Eiropas Savienības preču zīmi, kas apzīmē preces un pakalpojumus, kuri ietilpst 7., 9., 16. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un kuri attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam: — 7. klase: “elektriskie skrūvgrieži”; — 9. klase: “datoraparatūra”, “datori”, “datu apstrādes un datoru iekārtas”, “perifērijas datoraparatūra”, “datoru perifērijas ierīces”, “optiskie un magnētiskie datu nesēji”, “printeri datoriem”, “karstuma detektori” un “mēraparāti”; — 16. klase: “katalogi saistībā ar datoru programmatūru”, “datorprogrammatūras lietošanas pamācības”, “lietošanas instrukcijas”, “datoru, mobilo tālruņu, rokas datoru lietošanās instrukcijas” un “grāmatas”; — 42. klase: “datoru programmatūras un programmu atjaunināšana un uzturēšana”, “datoru aparatūras konfigurēšana, izmantojot programmatūru”, “datortīklu konfigurēšana, izmantojot programmatūru”, “datoru programmatūras konfigurēšana”, “konsultācijas datoru aparatūras un programmatūras jomā” un “datoru programmatūras tehniskās palīdzības pakalpojumi”.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Puma un EUIPO katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta spriedums – Golvabia Innovation/EUIPO (“MaxWear”)

(Lieta T-99/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MaxWear” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2021/C 163/39)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Golvabia Innovation AB (Anderstorp, Zviedrija) (pārstāvis: D. Thorbjörnsson, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. von Schantz un J. Crespo Carrillo)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 19. decembra lēmumu lietā R 888/2019-1 attiecībā uz pieteikumu vārdisko apzīmējumu “MaxWear” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Golvabia Innovation AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 4. marta rīkojums – Brand IP Licensing/EUIPO – Facebook (“lovebook”)

(Lieta T-728/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 163/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brand IP Licensing Ltd (Tortola, Britu Virdžīnu Salas) (pārstāvis: J. MacKenzie, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Facebook, Inc. (Menlo Park, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: Y. Zhou, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 2. oktobra lēmumu lietā R 2279/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Facebook un Brand IP Licensing.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Brand IP Licensing Ltd un Facebook, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 23. februāra rīkojums – Frutas Tono/EUIPO – Agrocazalla (“Marién”)

(Lieta T-587/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Otra procesa EUIPO apelācijas padomē dalībnieka iestāšanās lietā - Pēc termiņa beigām iesniegts atbildes raksts - Iestāšanās lietā atbilstoši Reglamenta 173. panta 1. punktam neatļaušana - Agrākas vārdiskas preču zīmes, uz ko ir balstīts apstrīdētais lēmums, atzīšana par spēkā neesošu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 163/41)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frutas Tono, SL (Benifairó de la Valldigna, Spānija) (pārstāvis: A. Cañizares Doménech, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Agrocazalla, SL (Lorca, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 25. jūnija lēmumu lietā R 171/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Agrocazalla un Frutas Tono.

Rezolutīvā daļa:

1)	Agrocazalla, SL nav atļauts piedalīties tiesvedībā.

2)	Agrocazalla pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

3)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

4)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 363, 28.10.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 5. marta rīkojums – Aquind u.c./Komisija

(Lieta T-885/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Enerģētika - Eiropas enerģētikas infrastruktūras - Regula (ES) Nr. 347/2013 - Pilnvaru deleģēšana Komisijai - LESD 290. pants - Deleģēts akts, ar ko groza Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu - Akta raksturs termiņā, kurā Parlaments un Padome var izteikt iebildumus - Nepārsūdzams akts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2021/C 163/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Aquind Ltd (Wallsend, Apvienotā Karaliste), Aquind Energy Sàrl, (Luksemburga, Luksemburga), Aquind SAS (Rouen, Francija) (pārstāvji: S. Goldberg, C. Davis, J. Bille, solicitors un E. White, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: O. Beynet, Y. Marinova un B. De Meester)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs, S. Heimerl un S. Costanzo), Spānijas Karaliste (pārstāvis: J. Ruiz Sánchez), Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères, C. Mosser un A. Daniel)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/389 (2019. gada 31. oktobris), ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (OV 2020, L 74, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Aquind Ltd, Aquind Energy Sàrl un Aquind SAS sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Spānijas Karaliste un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 68, 2.3.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 4. marta rīkojums – NEC OncoImmunity/EASME

(Lieta T-132/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014 – 2020) - Vienošanās par subsīdiju - Vēstule par vienošanās darbības izbeigšanu - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un nav no tām nodalāms - Nepieņemamība - Regula (ES) Nr. 1290/2013 - MVU statusa zaudēšana)

(2021/C 163/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NEC OncoImmunity AS (Oslo, Norvēģija) (pārstāvji: T. Nordby, R. Bråthen un O. Brouwer, advokāti)

Atbildētāja: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (pārstāvji: G. Niddam un A. Galea, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Primāri, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt lēmumu, kuru ietverot EASME2019. gada 23. decembra vēstule Nr.oAres(2019)7905893 par pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014–2020) ietvaros noslēgtās vienošanās par subsīdiju darbības izbeigšanu, un – pakārtoti – prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, ka EASME ir pārkāpusi minētās vienošanās noteikumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	NEC OncoImmunity AS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 11.5.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 26. februāra rīkojums – Vulkano Research and Development/EUIPO – Ega (“EGA Master”)

(Lieta T-135/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 163/44)

Tiesvedības valoda: – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vulkano Research and Development, SL (Vitorija-Gasteisa, Spānija) pārstāvji: V. Wellens un C. Schellekens, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Walicka un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā – Ega sp. z o.o. sp.k. (Starogarda Gdaņska, Polija) pārstāvji: K. Błach Morysińska un K. Dobrowolski, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 13. decembra lēmumu lietā R 1038/2018-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ega un Vulkano Research and Development.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Vulkano Research and Development, SL un Ega sp. z o.o. sp.k. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, kā arī katra atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 161, 11.5.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 8. marta rīkojums – KG/Parlaments

(Lieta T-251/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Pensija - Korekcijas koeficienta izmantošana pensijas tiesību aprēķinā - Atteikums ieņemt nostāju par prasītāja pieteikumu - Nelabvēlīga akta neesamība - Nepieņemamība)

(2021/C 163/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: KG (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: T. Lazian un I. Terwinghe)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un kurā ir lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta 2019. gada 30. augusta vēstuli, ar kuru tas atsaka pieņemt lēmumu par korekcijas koeficienta piemērošanu, nākotnē aprēķinot prasītājas pensijas tiesības, kā arī lēmumu, ar kuru tiek noraidīta pret šo lēmumu iesniegtā sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kurš prasītājai esot nodarīts šī fakta dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020

Vispārējās tiesas 2021. gada 25. februāra rīkojums – Ultrasun/EUIPO (“ULTRASUN”)

(Lieta T-437/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ULTRASUN” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2021/C 163/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ultrasun AG (Cīrihe, Šveice) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 1453/2019-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “ULTRASUN” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ultrasun AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 279, 24.8.2020.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 23. februāra rīkojums – Symrise/ECHA

(Lieta T-655/20 R)

(Pagaidu noregulējums - REACH regula - Viela salicilāta 2-etilheksils - Reģistrācijas pieteikumu pareizības izskatīšana - Pienākums sniegt konkrētu informāciju, kuras dēļ ir nepieciešami izmēģinājumi ar dzīvniekiem - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība)

(2021/C 163/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Symrise AG (Holzminden, Vācija) (pārstāvji: R. Cana, E. Mullier un H. Widemann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: W. Broere, N. Knight un M. Heikkilä)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus, kuri vērsti uz to, lai, pirmkārt, panāktu ECHA Apelācijas padomes 2020. gada 18. augusta lēmuma A-010-2018 par prasītājas iesniegto salicilāta 2-etilheksila reģistrācijas pieteikumu izpildes apturēšanu un, otrkārt, uzdotu uz šīs izpildes apturēšanas laiku pagarināt izmēģinājumu rezultātu paziņošanai paredzēto termiņu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. marta rīkojums – El Corte Inglés/EUIPO – Kassl (“STUDIO KASSL”)

(Lieta T-7/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 163/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. F. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Kassl Holding BV (Amsterdama, Nīderlande)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 29. oktobra lēmumu lietā R 880/2020-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp El Corte Inglés un Kassl.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Katra lietas dalībniece sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 62, 22.2.2021.

Prasība, kas celta 2020. gada 7. decembrī – Kirimova/EUIPO

(Lieta T-727/20)

(2021/C 163/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nigar Kirimova (Minhene, Vācija) (pārstāve: A. Parassina, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto EUIPO izpilddirektora 2020. gada 30. septembra lēmumu;

—	uzdot EUIPO atbrīvot pieteicēju no valstspiederības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) (turpmāk tekstā –“ESPZR”) 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

—	uzdot EUIPO iekļaut prasītāju profesionālo pārstāvju sarakstā saskaņā ar ESPZR 120. pantu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un izmaksas.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītāja vēlas panākt EUIPO izpilddirektora 2020. gada 30. septembra lēmuma Nr. ER 93419-2020 attiecībā uz prasītājas pieteikumu par iekļaušanu profesionālo pārstāvju sarakstā saskaņā ar ESPZR 120. pantu un atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar ESPZR 120. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots par ESPZR 120. panta 4. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo tas neesot interpretēts un piemērots, ņemot vērā Eiropas Savienības pamatprincipus un diskriminācijas pamataizliegumu.

3.	Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots par labas pārvaldības principa pārkāpumu rīcības brīvības ļaunprātīgas izmantošanas dēļ.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots par ESPZR 94. un 97. panta pārkāpumu tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots par pierādījumu, kas pamato prasījumus attiecīgajā lietā, nepareizu novērtēšanu.

---

(1)  OV 2017, L 154, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 22. janvārī – Rumānija/Komisija

(Lieta T-33/21)

(2021/C 163/50)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji: E. Gane un L. Bațagoi)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

daļēji atcelt Komisijās Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1734 (2020. gada 18. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), ciktāl tas attiecas uz izdevumiem 18 717 475,08 apmērā, ko izmaksājusi akreditētā maksājumu aģentūra Rumānijā un kas ir deklarēti, tos attiecinot uz ELFLA, kā arī kuri ir vienotas likmes korekcija (25 %), kuru piemēro izdevumiem, kas veikti 2017., 2018. un 2019. finanšu gadā saistībā ar Valsts lauku attīstības programmas (VLAP) 2007.–2013. gadam 215. pasākuma 1.a apakšpasākumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot prettiesiski izmantojusi pilnvaras izslēgt šīs summas no Savienības finansējuma, pamatojoties uz Regulas Nr. 1306/2013 52. pantu, pārkāpdama Regulas Nr. 1605/2002 76.–78. pantu, Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktu, Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktu, kā arī tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus. — Pēc 1.a apakšpasākuma izdevumu aprēķināšanas metožu un to rezultātu apstiprināšanas, pieņemot Īstenošanas lēmumu C(2012)3529 final, ar ko apstiprina korekciju Rumānijas Lauku attīstības programmā 2007.–2013. gada plānošanas periodam, Komisijai būtu bijis pašai jāuzņemas atbildība, ja pēc turpmākas revīzijas tiktu konstatēts, ka tie ir pretrunā Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktam. — Tomēr Komisija, veicot revīzijas, esot kļūdaini secinājusi, ka 1.a apakšpasākuma cenu aprēķina metodes rezultātā saņēmējiem esot tikušas piešķirtas pārmērīgi augstas kompensācijas, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktu. — Komisija, nosakot korekciju piemērošanas iemeslu un attiecīgo korekciju veidu, esot nepareizi piemērojusi gan Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktu, gan savas Vadlīnijas finanšu korekciju aprēķināšanai. — Ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips tādējādi, ka Komisija, pieņemdama Īstenošanas lēmumu C(2012)3529 final, gan Rumānijas iestādēm, gan saņēmējiem ir radījusi tiesisko paļāvību attiecībā uz 1.a apakšpasākuma izdevumu aprēķināšanas metožu pareizību un tā rezultātiem. — Ar Komisijas rīcību, kas ir izpaudusies kā atšķirīgas nostājas paušana un Rumānijas iestādēm novēloti paziņota atbilde saistībā ar situāciju, kuru izraisīja pati Komisija, tā esot pārkāpusi tiesiskās drošības un labas pārvaldības principus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. — Komisija attiecībā uz 1.a apakšpasākumu nav sniegusi pietiekamu un atbilstošu pamatojumu tam, ka iespējami nepareizās aprēķina metodes ir gadījums, kas atbilst Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktā minētajām hipotēzēm, vai arī pārkāpums Komisijas finanšu korekciju aprēķināšanas pamatnostādņu izpratnē, kā arī attiecībā uz tās svārstīgo nostāju par iespējami nepareizu aprēķina metožu juridisko kvalifikāciju.

---

(1)  OV 2020, L 390, 10. lpp.

Prasība, kas celta 2021. gada 3. februārī – Sistem ecologica/Komisija

(Lieta T-81/21)

(2021/C 163/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: “Sistem ecologica” production, trade and services d.o.o. Srbac (Srbaca, Bosnija un Herzegovina) (pārstāvji: D. Diris, D. Rjabynina un C. Kocks, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka [Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)] attiecībā uz prasītāju prettiesiski nav veicis attiecīgajās tiesību normās paredzētos pasākumus, proti, paziņot prasītājai lēmumu sākt izmeklēšanas, kuras to skar tieši, informēt prasītāju par izmeklēšanām, kuras to var skart personiski, un atļaut prasītājai izteikt viedokļus par visiem faktiem, kuri uz to attiecas, pirms secinājumu attiecībā uz to izdarīšanas, pamatojoties uz šīm izmeklēšanām;

—	atcelt OLAF2020. gada 25. novembra lēmumu, ar kuru atteikts prasītājas lūgums piešķirt piekļuvi izmeklēšanas, kura to skar, lietas materiāliem;

—	atcelt OLAF2020. gada 25. novembra lēmumu prasītājas 2020. gada 16. oktobra apsvērumus uzskatīt par sūdzību;

—	atcelt OLAF2020. gada 27. novembra lēmumu, ar kuru noraidīta 2020. gada 16. oktobra sūdzība;

—	atcelt OLAF2020. gada 8. decembra lēmumu izbeigt izmeklēšanu attiecībā uz prasītāju;

—	atcelt OLAF2020. gada 21. decembra lēmumu prasītājas 2020. gada 14. decembra sūdzību neuzskatīt par sūdzību;

—	atzīt, ka informācija un dati attiecībā uz to un jebkādi atbilstošie pierādījumi, kas ir nosūtīti valsts iestādēm, tostarp OLAF2020. gada 16. janvāra misijas ziņojums, 2020. gada 9. jūnija paziņojums un 2020. gada 8. decembra gala ziņojums, ir nepieņemami pierādījumi;

—	atzīt visas izmeklēšanas procedūras, kas tika veiktas saistībā ar izmeklēšanām pēc iepriekš minēto lēmumu pieņemšanas, par prettiesiskām;

—	atzīt par prettiesiskiem visus secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz šīm izmeklēšanām;

—	atzīt visu valsts iestādēm nosūtīto informāciju, tostarp 2020. gada 9. jūnija paziņojumu un 2020. gada 8. decembra gala ziņojumu, par prettiesisku;

—

piespriest Komisijai samaksāt prasītājai provizoriski noteiktu summu 3 026 388,74 EUR apmērā kā zaudējumu atlīdzību, kurai pieskaitīti procenti ar likmi 8 % gadā no 2020. gada 15. jūnija līdz dienai, kad šī summa ir samaksāta pilnībā, jo OLAF esot rīkojusies prettiesiski un prasītājas profesionālajai darbībai esot nodarīti zaudējumi, kā arī esot nodarīts kaitējums tās reputācijai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrpadsmit pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots OLAF izmeklēšanu pārskatāmības un neatkarības principu pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots objektivitātes principa pārkāpums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesību neliecināt pret sevi pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību tikt informētam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (1) 7. panta 2. punktu pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesību tikt uzklausītam pirms nelabvēlīgu pasākumu pieņemšanas pārkāpums.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots tiesību uz nevainīguma prezumpciju pārkāpums.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots konfidencialitātes un datu aizsardzības principu, piemērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 10. pantu, pārkāpums.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots [Eiropas Savienības Pamattiesību] hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpums: prasītājas tiesību piekļūt lietas materiāliem un labas pārvaldības principa pārkāpums.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) pārkāpums.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots pienācīgas rūpības principa pārkāpums.

11.	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

12.	Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

13.	Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvota OLAF lēmumu atcelšana.

14.	Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvota OLAF ārpuslīgumiskā atbildība par zaudējumiem, kas radušies prasītājai.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 5. februārī – Primagra/Komisija

(Lieta T-101/21)

(2021/C 163/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Primagra a.s. (Milín, Čehijas Republika) (pārstāvji: S. Sobolová un O. Billard, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt stipendiju piešķiršanas aizliegumu, kas noteikts ar atbildētājas 2020. gada 22. oktobra vēstuli ARES (2020) 5759350;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir gan tieši, gan netieši pārkāpusi prasītājas pamattiesības, jo prasītājai vispār neesot bijis iespējas izmantot savas tiesības tikt uzklausītai izmeklēšanas laikā, kuras noslēgumā ir noteikts apstrīdētais pasākums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājai nav kompetences veikt revīziju attiecībā uz konkrētām stipendijām un lemt par konkrētiem pieteikumiem stipendijām no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, jo atbildētajai esot tiesības izvērtēt tikai dalībvalstu ieviesto pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstību, bet neesot vispār nekādu pilnvaru veikt detalizētu revīziju un lemt par atsevišķu kompāniju iesniegtiem konkrētiem stipendiju pieteikumiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājai nav kompetences interpretēt un piemērot dalībvalstu iekšējās tiesības, jo tās kompetence esot strikti ierobežota ar Līguma par Eiropas Savienību 5. un 13. pantā paredzēto kompetences piešķiršanas principu, jebkāda atkāpe no šī principa esot strikti jāizvērtē un no kompetences piešķiršanas principa apvienojuma ar Līgumu normām skaidri izrietot, ka atbildētājai nav kompetences interpretēt un piemērot dalībvalstu iekšējās tiesības. Katrā ziņā Čehijas tiesību normas, uz kurām pamatojas atbildētāja nevarot tikt pārskatītas saskaņā ar Regulu Nr. 1303/2013 (1), kas ir tiesiskais pamats revīzijas procedūrai, kuras noslēgumā ir noteikts apstrīdētais pasākums.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pierādījusi Čehijas tiesību saturu un ir kļūdījusies tā interpretācijā un piemērošanā. Tā vietā, lai pierādītu Čehijas tiesību saturu, kā ir prasīts Tiesas judikatūrā, atbildētāja ir pieļāvusi rupjas kļūdas, interpretējot Čehijas tiesības un konkrēti Likuma par interešu konfliktu 4.c pantu, apzināti neņemdama vērā Čehijas tiesu judikatūru, kā arī galīgo, saistošo un izpildāmo Čehijas iestāžu lēmumu attiecībā uz revīzijas procedūru, kuras noslēgumā ir noteikts apstrīdētais pasākums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdījusies arī Savienības tiesību interpretācijā un piemērošanā, jo tā esot nepareizi secinājusi, ka ir pieļauts Finanšu regulas (2) 61. panta pārkāpums, un tā neesot apsvērusi, ka Čehijas tiesību normas par interešu konfliktu esot pretrunā ES tiesību pamatprincipiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 3. martā – Malacalza Investimenti un Malacalza/ECB

(Lieta T-134/21)

(2021/C 163/53)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Malacalza Investimenti Srl (Dženova, Itālija) un Vittorio Malacalza (Dženova) (pārstāvji: L. Boggio, S. Carbone un A. D’Angelo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt šādus zaudējumus:

—	Malacalza Investimenti s.r.l.870 525 670 EUR vai citu lielāku vai mazāku summu, kas pēc tiesas ieskatiem tiktu uzskatīta par taisnīgu;

—	Vittorio Malacalza4 546 022 EUR vai citu lielāku vai mazāku summu, kas pēc tiesas ieskatiem tiktu uzskatīta par taisnīgu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt abiem prasītājiem radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir lūgums, kas ir balstīts uz LESD 268. un 340. pantu un ar ko tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, kurus prasītājiem ir izraisījusi virkne ECB darbību, ko tā ir veikusi, īstenojot Banca Carige S.p.A. (turpmāk tekstā – “Carige”) uzraudzības funkcijas, un kas esot izpaudušās gan kā bezdarbība pienācīgi rīkoties, gan kā kaitējumu nodarīšana.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.

1.

Pirmkārt, tiek apgalvots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) esot piedalījusies Carige stāvokļa un perspektīvu atspoguļošanā, uz kuru paļaujoties, akcionāri ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus Carige akciju iegādē un kapitāla parakstīšanā un tā palielinājuma apmaksāšanā; vēlāk [ECB] šo paļāvību esot izjaukusi, rīkodamās pretrunīgi un pieņemdama pretrunīgus noteikumus, ar ko tika uzspiesti nepamatoti, nesamērīgi un arī citos aspektos prettiesiski pasākumi, kuri ir daļa no vispārējas prettiesiskas un kaitnieciskas rīcības. Šajā ziņā prasītāji tostarp un it īpaši norāda uz: i) paļāvību, kas radās attiecībā uz Carige situāciju un izrietēja no kapitāla palielināšanas 2014. un 2015. gadā; ii) šīs paļāvības turpmāku izjaukšanu, kas sekoja ECB rīcībai un pasākumiem; iii) šo pasākumu prettiesiskumu un kopējās rīcības, kurā tie ietilpst, prettiesiskumu; iv) paļāvību, kas radās saistībā ar Carige situāciju un kuras izrietēja no kapitāla palielināšanas 2017. gadā; v) šīs paļāvības turpmāku izjaukšanu, kura sekoja ECB rīcībai un pasākumiem; vi) šo pasākumu prettiesiskumu un kopējās rīcības, kurā tie ietilpst, prettiesiskumu; vii) ECB pasākumu – nopietna kaitējuma priekšvēstnešu, kas izpaudās kā Carige akcionāru akciju vērtības samazināšanās, – prettiesiskumu, tādējādi izraisot ienākumus nenesošu aizdevumu atsavināšanu, kas esot nepamatota, nesamērīga un pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kā arī citiem principiem.

2.

Papildus tiek apgalvots, ka ECB esot prettiesiski ietekmējusi Carige vadības procesus un prettiesiski iejaukusies tajos, veicinot izpilddirektoru autokrātisku vadības stilu, kas ir pretrunā sabiedrību tiesību normām un normālai domstarpību risināšanai koleģiālā pārvaldes institūcijā, tā rezultātā panākot, ka tiek īstenoti kļūdainie pasākumi, turklāt arī neļaujot reaģēt uz neatbilstošu un aizskarošu vadības praksi, kā arī radot Carige vājinošu faktoru.

3.

Tāpat tiek apgalvots, ka ECB esot veicinājusi tādu apstākļu radīšanu, kurus šī pati iestāde ir izvirzījusi par pamatu savam prettiesiskajam lēmumam par ārkārtas pārvaldīšanas piemērošanu Carige, un ka ar šo un turpmāko rīcību tā esot veicinājusi prettiesisku kapitāla palielināšanu, izslēdzot pirmpirkuma tiesības, par ko tika pieņemts lēmums 2019. gadā, kas ir izraisījusi akcionāru kapitāldaļu vērtības būtisku samazināšanos.

4.

Tiek apgalvots, ka ECB atbildība izrietot no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 340. panta 2. un 3. punktā noteiktās ģenerālklauzulas, kā arī no tā, ka ECB rīcība un pasākumi dažādos aspektos esot bijuši pretrunā tās uzraudzības funkcijām piemītošajiem pienākumiem, tostarp attiecībā uz banku stabilas un piesardzīgas pārvaldības nodrošināšanu, un no īpašuma aizsardzības, samērīguma, labas pārvaldības, vienlīdzības, objektivitātes un vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, labticības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpuma, it īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 20. un 41. pantu, LES 5. panta 4. punktu un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 16. pantu.

5.	Attiecībā konkrēti uz prasītāju Vittorio Malacalza tiek izvirzīti argumentēti apgalvojumi par viņa kā Carige bijušā vadītāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pildīšanas apstākļiem.

Prasība, kas celta 2021. gada 11. martā – El Corte Inglés/EUIPO – Rimex Trading (“UNK UNIK”)

(Lieta T-144/21)

(2021/C 163/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Rimex Trading (Sofija, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “UNK UNIK” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 940 710

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 10. decembra lēmums lietā R 2889/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to, noraidot iebildumu iesniedzējas apelācijas sūdzību, tika apstiprināts Iebildumu nodaļas lēmums noraidīt iebildumus B 3 069 013 un ļaut reģistrēt Eiropas Savienības (grafisku) preču zīmi Nr. 17 940 710 “UNK UNIK”.

—	piespriest lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 12. martā – Gugler France/EUIPO – Gugler (“GUGLER”)

(Lieta T-147/21)

(2021/C 163/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gugler France (Les Auxons, Francija) (pārstāvis: A. Grolée, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Alexander Gugler (Maksdorfa, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “GUGLER” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 324 902

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 9. decembra lēmums lietā R 893/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 3 324 902 par spēkā neesošu, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	piespriest EUIPO un/vai Alexander Gugler atlīdzināt Gugler France izdevumus, kas tai radušies procesos EUIPO un tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Labojums Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojumā lietā C-518/20

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 19, 2021. gada 18. janvāris )

(2021/C 163/56)

Oficiālajā Vēstnesī publicēta paziņojuma lietā C-518/20 Fraport redakcija tiek aizstāta ar šādu:

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).