18.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/1

Komisijas paziņojums

Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu

(2021/C 58/01)

Šā dokumenta pamatā ir Regulas par Atveseļošanas un noturības mehānismu teksts, par ko Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada decembrī panāca politisku vienošanos (2020/0104 (COD)) (1).

Šo tehnisko norādījumu mērķis ir palīdzēt valstu iestādēm sagatavot Atveseļošanas un noturības plānus (ANP) saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu . Autoritatīva Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), ir noteikts, ka atveseļošanas un noturības plānā (ANP) iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Taksonomijas regulas 17. panta nozīmē (2) (3). Saskaņā ar ANM regulu ANP novērtējumam būtu jānodrošina, ka ikviens plānā paredzētais pasākums (t. i., ikviena reforma un ikviena investīcija) atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK) (4).

ANM regulā arī noteikts, ka Komisijai būtu jāsniedz tehniski norādījumi par to, kā ANM kontekstā būtu jāpiemēro NBK (5). Šis dokuments ietver minētos tehniskos norādījumus. Šie norādījumi ir sniegti tikai attiecībā uz NBK piemērošanas nosacījumu noteikšanu ANM kontekstā, ņemot vērā ANM īpatnības, un tie neskar Taksonomijas regulas un citu tādu tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, kuri pieņemti saistībā ar citiem ES fondiem. Šo norādījumu mērķis ir precizēt, ko nozīmē NBK un kā tas būtu jāpiemēro ANM kontekstā, un kā dalībvalstis var pierādīt, ka pasākumi, kurus tās ierosinājušas ANP, atbilst NBK. Šo norādījumu IV pielikumā ir minēti konkrēti izstrādāti piemēri par to, kā plānos būtu jāpierāda atbilstība NBK.

1. Ko nozīmē “nenodarīt būtisku kaitējumu”?

ANM regulas kontekstā NBK ir jāinterpretē Taksonomijas regulas 17. panta nozīmē. Šajā pantā ir definēts, kas ir “būtisks kaitējums” sešiem vides mērķiem, uz kuriem attiecas Taksonomijas regula:

1.	darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai, ja tā rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;

2.	darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, ja tā izraisa pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem (6);

3.	darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja tā kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim;

darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, ja tā rada būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai ja tā būtiski palielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi;

5.	darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja tās rezultātā būtiski pieaug piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē;

6.	darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja tā būtiski kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai kaitē dzīvotņu un sugu, t. sk. Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam.

2. Kā NBK būtu jāpiemēro ANM kontekstā?

Šajā iedaļā sniegti norādījumi par svarīgākajiem jautājumiem, uz kuriem pamatojas NBK novērtējums: par to, ka NBK novērtējumā jāņem vērā visi pasākumi (2.1. iedaļa), lai gan dažiem pasākumiem NBK novērtējumu var vienkāršot (2.2. iedaļa); vai uz to attiecas ES vides tiesību akti un ietekmes novērtējums (2.3. iedaļa); par novērtējuma pamatprincipiem (2.4. iedaļa); un par Taksonomijas regulas tehniskās pārbaudes kritēriju piemērojamību (2.5. iedaļa).

2.1 NBK novērtējumā jāvērtē visi pasākumi.

Dalībvalstīm jāsniedz NBK novērtējums par ikvienu savā ANP ietverto pasākumu (7). Saskaņā ar ANM regulu nevienam ANP ietvertam pasākumam nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem, un Komisija nevar ANP novērtēt pozitīvi, ja viens vai vairāki pasākumi neatbilst NBK. Tāpēc dalībvalstīm jāsniedz atsevišķs NBK novērtējums par katru pasākumu katrā plāna komponentā (8). Tādējādi NBK novērtējums nav jāveic plāna vai atsevišķu plāna komponentu līmenī, bet gan pasākuma līmenī. Tas attiecas gan uz pasākumiem, kurus uzskata par tādiem, kas veicina zaļo pārkārtošanos, gan uz visiem pārējiem pasākumiem, kuri ietverti ANP (9).

Dalībvalstīm jānovērtē gan reformas, gan investīcijas. Saskaņā ar ANM dalībvalstīm ir jāiesniedz saskanīgu pasākumu kopums, kas ietver gan reformas, gan investīcijas (atbilstīgi ANM regulas 14. panta 1. punktam). NBK novērtējums jāveic ne vien par investīcijām, bet arī par reformām. Dažās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, transporta un enerģētikas nozarē, reformas varētu būtiski veicināt zaļo pārkārtošanos, taču tās var arī būt saistītas ar būtiska kaitējuma risku vairākiem vides mērķiem atkarībā no tā, kā tās ir izstrādātas (10). No otras puses, citās nozarēs, piemēram, izglītībā un apmācībā, valsts pārvaldē un mākslā un kultūrā, risks, ka reformas varētu nodarīt kaitējumu videi, visticamāk, būs ierobežots (sk. par vienkāršoto pieeju 2.2. un 3. iedaļā), neatkarīgi no šo nozaru potenciālā ieguldījuma zaļās pārkārtošanās veicināšanā, kas tik un tā varētu būt nozīmīgs. Šo norādījumu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm veikt NBK novērtējumu gan par investīcijām, gan reformām. Tas, ka reformām jāveic NBK novērtējums, nebūtu jāuzskata par apstākli, kura dēļ ANP nevajadzētu ietvert svarīgas reformas rūpniecības, transporta un enerģētikas jomā, ņemot vērā, ka šādiem pasākumiem ir liels potenciāls veicināt zaļo pārkārtošanos un sekmēt atveseļošanu.

2.2 Dažiem pasākumiem var veikt vienkāršotu NBK novērtējumu.

Lai gan visiem pasākumiem ir nepieciešams NBK novērtējums, pasākumiem, kuriem nav paredzamas ietekmes uz visiem vai dažiem no sešiem vides mērķiem vai tā ir nebūtiska, var izmantot vienkāršotu pieeju. Daži pasākumi var būt izstrādāti tā, ka to ietekme uz vienu vai vairākiem vides mērķiem ir ierobežota Tādā gadījumā dalībvalstis var sniegt īsu pamatojumu par minētajiem vides mērķiem un veikt padziļināto NBK novērtējumu par tiem vides mērķiem, kuri var tikt būtiski ietekmēti (sk. 3. iedaļu, 1. posmu). Piemēram, darba tirgus reformai, kuras mērķis ir palielināt pašnodarbināto personu vispārējo sociālās aizsardzības līmeni, nebūtu paredzamas ietekmes uz kādu no sešiem vides mērķiem vai tā būtu nebūtiska, tādēļ par visiem sešiem mērķiem varētu sniegt īsu pamatojumu. Arī dažiem vienkāršiem energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, esošo logu nomaiņai pret jauniem, energoefektīviem logiem, varētu izmantot īsu pamatojumu par atbilstību NBK attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi. Taču šādu vienkāršotu pieeju, visticamāk, nevarētu piemērot dažām investīcijām un reformām vairākās jomās (piemēram, enerģētika, transports, atkritumu apsaimniekošana, rūpniecība), kurām ir lielāks risks ietekmēt vienu vai vairākus vides mērķus.

Ja pasākums ir identificēts par tādu, kas 100 % apmērā atbalsta vienu no sešiem vides mērķiem, uzskata, ka minētais pasākums attiecībā uz šo mērķi atbilst NBK (11). Saskaņā ar ANM regulas pielikumā pievienoto klimata jomas izdevumu izsekošanas metodiku daži pasākumi ir identificēti par tādiem, kas atbalsta klimata pārmaiņu vai citus vides mērķus ANM kontekstā. Ja pasākums ir identificēts ar 100 % koeficientu attiecībā uz atbalstu klimata pārmaiņu mērķiem, uzskata, ka attiecībā uz konkrēto klimata pārmaiņu mērķi (t. i., klimata pārmaiņu mazināšana vai pielāgošanās tām) minētais pasākums atbilst NBK (12). Ja pasākums ir identificēts ar 100 % koeficientu attiecībā uz atbalstu vides mērķiem, izņemot ar klimatu saistītos mērķus, uzskata, ka attiecībā uz konkrēto vides mērķi (t. i., ūdens un jūras resursi, aprites ekonomika, piesārņojuma novēršana un kontrole vai bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas) minētais pasākums atbilst NBK. Dalībvalstīm būs katrā gadījumā jānosaka un jāpamato, kurus no Taksonomijas regulas sešiem vides mērķiem pasākums atbalsta. Tomēr dalībvalstīm būtu jāpierāda, ka pasākums nenodara būtisku kaitējumu pārējiem vides mērķiem (13).

Tāpat, ja pasākums saskaņā ar Taksonomijas regulu “būtiski sekmē” (14) vienu no sešiem vides mērķiem, uzskata, ka minētais pasākums attiecībā uz šo mērķi atbilst NBK (15). Piemēram, dalībvalstij, kas ierosina pasākumu, ar ko atbalsta ēku energoefektivitātes ierīču (piemēram, apgaismojuma sistēmām domātu klātbūtnes un dienas gaismas izmantošanas kontroles ierīču) ražošanu, nebūtu jāveic padziļināts NBK novērtējums par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, ja dalībvalsts var pierādīt, ka ierosinātais pasākums “būtiski sekmē” minētā vides mērķa sasniegšanu saskaņā ar Taksonomijas regulu. Tādā gadījumā dalībvalstīm būtu tikai jāpierāda, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums pārējiem pieciem vides mērķiem.

2.3 ES tiesību un ietekmes novērtējumu nozīme

Piemērojamo ES un nacionālo vides tiesību ievērošana ir atsevišķs pienākums un neatbrīvo no nepieciešamības veikt NBK novērtējumu. Visiem ANP ierosinātajiem pasākumiem ir jāatbilst attiecīgajiem ES tiesību aktiem, ieskaitot attiecīgos ES tiesību aktus vides jomā. Lai gan atbilstība spēkā esošajiem ES tiesību aktiem skaidri norāda, ka pasākums nenodara kaitējumu videi, tas automātiski nenozīmē, ka pasākums atbilst NBK, it īpaši tādēļ, ka daži no 17. pantā minētajiem mērķiem vēl nav pilnībā atspoguļoti ES vides tiesību aktos.

NBK novērtējumā būtu jāņem vērā ietekmes novērtējumi, kas saistīti ar pasākuma vidiskajām dimensijām vai pasākuma drošināšanu ilgtspējas aspektā. Lai gan tie automātiski nepierāda, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums, tie pārliecinoši norāda uz to, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums vairākiem attiecīgajiem vides mērķiem. Tāpēc tas, ka dalībvalsts attiecībā uz konkrētu ANP iekļautu pasākumu ir veikusi ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, stratēģisku vides novērtējumu (SVN) saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK (16) vai drošināšanu ilgtspējas aspektā / klimatdrošināšanu, kā noteikts Komisijas norādījumos par drošināšanu ilgtspējas aspektā saskaņā ar InvestEU regulu, kalpos par pamatojumu argumentiem, kurus dalībvalsts minējusi NBK novērtējuma kontekstā. Piemēram, atkarībā no tā, kā izstrādāts konkrētais pasākums, dažos gadījumos un jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā IVN veikšana un vides aizsardzībai vajadzīgo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana varētu būt pietiekama, lai dalībvalsts pierādītu atbilstību NBK attiecībā uz dažiem attiecīgajiem vides mērķiem (jo īpaši ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību (17), kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu (18)). Tomēr tas neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma veikt NBK novērtējumu par minēto pasākumu, jo IVN, SVN vai drošināšana varētu neaptvert visus NBK novērtējuma aspektus (19). Tas ir tādēļ, ka ne IVN direktīvā, ne SVN direktīvā ietvertie juridiskie pienākumi, ne arī attiecīgajās Komisijas vadlīnijās par drošināšanu paredzētā pieeja, nav tie paši, kas minēti Taksonomijas regulas 17. pantā (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”) (20).

2.4 NBK novērtējuma pamatprincipi

ANM kontekstā NBK novērtējumam nozīmīgas ir pasākuma tiešās un primārās netiešās sekas (21). Tiešās sekas var atspoguļot pasākuma ietekmi projekta līmenī (piemēram, ražotnē, aizsargātā teritorijā) vai sistēmas līmenī (piemēram, dzelzceļa tīklā, sabiedriskā transporta sistēmā), un tās iestājas pasākuma īstenošanas laikā. Primārās netiešās sekas var atspoguļot ietekmi, kas rodas ārpus šiem projektiem vai sistēmām un var iestāties pēc pasākuma īstenošanas vai ārpus ANM laika grafika, taču ir pamatoti paredzamas un būtiskas. Tiešo seku piemērs autotransporta jomā būtu materiālu izmantošana ceļa būvniecībā. Primāro netiešo seku piemērs būtu nākotnē paredzamās SEG emisijas, ko izraisītu vispārējs satiksmes intensitātes pieaugums ceļa izmantošanas fāzē.

NBK novērtējumā jāņem vērā no pasākuma izrietošās darbības aprites cikls. Pamatojoties uz Taksonomijas regulas 17. pantu (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”), “būtisku kaitējumu” ANM kontekstā novērtē, ņemot vērā aprites ciklu. Lai veiktu NBK novērtējumu ANM kontekstā, pietiek, ka tiek ņemti vērā aprites cikla apsvērumi, un aprites cikla novērtējums nav jāveic (22). Novērtējumā būtu jāietver ražošanas, izmantošanas un aprites cikla beigu fāze tur, kur paredzams vislielākais kaitējums. Piemēram, novērtējot pasākumu, ar ko atbalsta transportlīdzekļu iegādi, novērtējumā cita starpā būtu jāņem vērā piesārņojums (piemēram, emisijas gaisā), kas rodas transportlīdzekļu montāžas, pārvadāšanas un izmantošanas procesā, un transportlīdzekļu pareiza apsaimniekošana ekspluatācijas laika beigās. Jo īpaši akumulatoru un elektronisko elementu apsaimniekošanai ekspluatācijas laika beigās (piemēram, to atkalizmantošana un/vai to sastāvā esošo kritiski svarīgo izejvielu reciklēšana) būtu jānodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums aprites ekonomikas vides mērķim.

Pasākumus, kas veicina lielāku elektrifikāciju (piemēram, rūpniecībā, transportā un ēkās), uzskata par saderīgiem ar NBK novērtējumu attiecībā uz vides mērķi par klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai varētu pāriet uz patiesi klimatneitrālu ekonomiku, pasākumi, kas nodrošina lielāku elektrifikāciju tādās svarīgās nozarēs kā rūpniecība, transports un būvniecība (piemēram, investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūrā, ceļu elektroinfrastruktūrā, elektroenerģijas uzglabāšanā, mobilitātes lietojumiem paredzētos akumulatoros, siltumsūkņos), būtu atbalstāmi. Elektroenerģijas ražošana pagaidām vēl nav klimatneitrāla darbība visā ES (CO2 emisiju intensitāte dalībvalstu elektroenerģijas resursu struktūrā atšķiras), un principā oglekļietilpīgas elektroenerģijas patēriņa pieaugums ir šādu pasākumu primārā netiešā ietekme (vismaz īstermiņā). Tomēr klimatneitrālai ekonomikai ir nepieciešama iepriekš minētās tehnoloģijas un infrastruktūras ieviešana, tāpat kā pasākumi 2030. un 2050. gada SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanai, un ES jau ir ieviests politikas satvars elektroenerģijas dekarbonizācijai un atjaunojamo energoresursu attīstībai. Šajā kontekstā būtu jāuzskata, ka šādas investīcijas atbilst NBK klimata pārmaiņu mazināšanas jomā ANM kontekstā, ar nosacījumu, ka dalībvalstis pamato to, ka lielāku elektrifikāciju papildina atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas palielināšana valsts līmenī. Turklāt dalībvalstīm būtu arī jāpierāda, ka minētie pasākumi nenodara būtisku kaitējumu pārējiem pieciem vides mērķiem.

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kurām ir tehnoloģiski un ekonomiski realizējama alternatīva ar nelielu ietekmi uz vidi, katra pasākuma negatīvās ietekmes uz vidi novērtējums būtu jāveic salīdzinājumā ar scenāriju “bez iejaukšanās”, ņemot vērā pasākuma ietekmi uz vidi absolūtā izteiksmē (23). Šī pieeja paredz apsvērt pasākuma ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar situāciju, kad nav negatīvas ietekmes uz vidi. Pasākuma ietekme netiek novērtēta salīdzinājumā ar kādas citas notiekošas vai plānotas darbības ietekmi, kuras vietā tiktu veikts attiecīgais pasākums (24). Piemēram, ja tiktu novērtēta hidroelektrostacija, kurā jābūvē dambis neskartā teritorijā, dambja ietekme tiktu novērtēta salīdzinājumā ar scenāriju, kad attiecīgā upe paliek dabiskā stāvoklī, nevis tiktu apsvērta cita iespējama alternatīva šīs teritorijas izmantošana. Tāpat, ja nodošanas lūžņos shēmas mērķis ir neefektīvus automobiļus aizstāt ar efektīvākiem automobiļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinējs, tā vietā, lai jauno, ar iekšdedzes dzinēju darbināmo automobiļu ietekmi salīdzinātu ar aizstājamo neefektīvo automobiļu ietekmi, šī ietekme tiks novērtēta absolūtā izteiksmē, jo pastāv tādas mazietekmējošas alternatīvas kā bezemisiju automobiļi (sk. IV pielikumu, 5. piemēru, kas ilustrē gadījumu, kad nav panākta atbilstība NBK).

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski (25) realizējamas alternatīvas ar nelielu ietekmi uz vidi, dalībvalstis var pierādīt, ka pasākums nenodara būtisku kaitējumu, piemērojot labākos nozarē pieejamos vidiskā snieguma līmeņus. Tādos gadījumos NBK tiktu novērtēts, salīdzinot ar labākajiem nozarē pieejamajiem vidiskā snieguma līmeņiem. Lai izmantotu šo pieeju, jāpiemēro vairāki nosacījumi, ieskaitot to, ka darbībai jānodrošina vidiskais sniegums, kas ir ievērojami labāks par pieejamajām alternatīvām, jānovērš videi kaitīga iesīkste, un tā nekavē mazietekmējošu alternatīvu izstrādi un izmantošanu (26) , (27). Šī pieeja būtu jāpiemēro nozares līmenī, t. i., jāizpēta visas alternatīvas attiecīgajā nozarē (28).

Ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus, pasākumus, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, izmantojot fosilo kurināmo, kā arī ar saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, ANM kontekstā parasti nevajadzētu uzskatīt par atbilstīgiem saskaņā ar NBK, ņemot vērā mazoglekļa alternatīvu esamību. Klimata pārmaiņu mazināšanas aspektā atsevišķos gadījumos atsevišķus izņēmumus var izdarīt attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, izmantojot dabasgāzi, kā arī ar saistīto pārvades un sadales infrastruktūru. Tas it īpaši attiecas uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar ievērojamām grūtībām pārejā no oglekļietilpīgākiem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm, lignīta vai naftas, un kurās pasākums vai pasākumu komplekss tādējādi var radīt īpaši lielu un strauju SEG emisiju samazinājumu. Lai izvairītos no oglekļietilpīgas iesīkstes un ievērotu ES dekarbonizācijas mērķus 2030. un 2050. gadam, minētajiem izņēmumiem būs jāpiemēro vairāki III pielikumā paredzētie nosacījumi. Turklāt dalībvalstīm būs jāpierāda minēto pasākumu atbilstība NBK attiecībā uz pārējiem pieciem vides mērķiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākumi ir nākotnes prasībām atbilstoši un nerada kaitējošu iesīksti, un lai veicinātu labvēlīgu dinamisku ietekmi, var būt nepieciešamas papildu reformas un investīcijas. Šādu papildu pasākumu piemēri ir, piemēram, ceļu aprīkošana ar mazoglekļa infrastruktūru (piemēram, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām vai ūdeņraža uzpildes stacijām) un atbilstošas maksas noteikšana par piekļuvi ceļiem vai par iebraukšanu satiksmes sastrēgumiem pakļautās zonās, vai plašākas reformas un investīcijas ar mērķi dekarbonizēt valstu elektroenerģijas resursu struktūras vai transporta sistēmas. Lai gan šīs papildu reformas un investīcijas varētu nodrošināt ar vienu un to pašu pasākumu, ieviešot tam apakšpasākumu, tas ne vienmēr var būt iespējams. Tāpēc būtu jāparedz elastība, lai dalībvalstis ierobežojumu apstākļos un katrā gadījumā atsevišķi varētu pierādīt, ka tiks novērsta negatīva iesīkste, ieviešot papildu pasākumus ANP.

Atbilstība NBK un šie pamatprincipi būtu jāintegrē pasākumu izstrādē, t. sk. starpposma un galīgo mērķrādītāju līmenī. ANP pasākumu aprakstā jau no sākuma būtu jāatspoguļo attiecīgie NBK apsvērumi. Tas var nozīmēt, ka NBK apsvērumi un ietekmes mazināšanas pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību, jāintegrē attiecīgajos starpposma un galīgajos mērķrādītājos vai konkursu un iepirkumu procesā (29). Piemēram, pasākumā, ar ko paredz investīcijas lielā ceļu infrastruktūras projektā, kuram pirms attiecīgo atļauju izsniegšanas jāveic IVN, par starpposma mērķrādītāju varētu norādīt IVN konstatēto vides aizsardzībai nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Attiecībā uz konkursa vai iepirkuma procesu šādiem projektiem, izstrādājot pasākumu, varētu noteikt, ka konkursa vai iepirkuma specifikācijās būs ietverti īpaši nosacījumi saistībā ar NBK. Tie varētu ietvert, piemēram, tādu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu minimālo procentuālo īpatsvaru, kuri tiks sagatavoti atkalizmantošanai un reciklēšanai. Pasākuma aprakstā būtu arī jāiekļauj papildu pasākumi, kas atbalsta pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, piemēram, reformas, kas saistītas ar ceļu maksas noteikšanu, investīcijas, ar kurām atbalsta pārvadājumu novirzīšanu uz dzelzceļa transportu un/vai iekšzemes ūdensceļiem, vai stimuli sabiedriskā transporta izmantošanai. Vispārīgāki pasākumi, piemēram, plašas nozares atbalsta shēmas (piemēram, finanšu instrumenti, kas aptver investīcijas dažādu sektoru uzņēmumos), būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu attiecīgo investīciju atbilstību NBK.

2.5 Taksonomijas regulas tehniskās pārbaudes kritēriju piemērojamība

Dalībvalstīm nav jāatsaucas uz saskaņā ar Taksonomijas regulu noteiktajiem “tehniskās pārbaudes kritērijiem” (kvantitatīvie un/vai kvalitatīvie kritēriji), lai pamatotu atbilstību NBK. Saskaņā ar ANM regulu (30) tam, ka stājas spēkā deleģētie akti, kuros ietverti tehniskās pārbaudes kritēriji (31), nebūtu jāietekmē Komisijas sniegtie tehniskie norādījumi. Tomēr, novērtējot atbilstību NBK, dalībvalstīm ir iespēja izmantot tehniskās pārbaudes kritērijus, kas noteikti Taksonomijas regulas deleģētajos aktos. Tās var atsaukties arī uz deleģēto aktu projekta versiju.

3. Kā dalībvalstīm savos plānos būtu konkrēti jānorāda, ka pasākumi atbilst NBK?

Lai atvieglotu dalībvalstīm NBK novērtēšanu un izklāstu ANP, Komisija ir sagatavojusi kontrolsarakstu (sk. I pielikumu), kas dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai pamatotu analīzi par to, kā katrs pasākums ir saistīts ar NBK. Pēc tam Komisija šo informāciju izmantos, lai saskaņā ar ANM regulā noteiktajiem kritērijiem novērtētu, vai un kā katrs ANP pasākums atbilst NBK.

Komisija aicina dalībvalstis katra pasākuma aprakstā atbildēt uz kontrolsarakstā ietvertajiem jautājumiem un iekļaut atbildes savos ANP (sk. 2. daļas 8. iedaļu Komisijas veidnē, kas veltīta principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”). Dalībvalstis tiek arī aicinātas, ja tas vajadzīgs kontrolsarakstā prasītā novērtējuma pamatojumam, mērķtiecīgi un ierobežotā mērā sniegt papildu analīzi un/vai apliecinošus dokumentus, lai sīkāk pamatotu uz saraksta jautājumiem sniegtās atbildes.

Kontrolsaraksts ir balstīts uz tālāk pievienoto lēmumu pieņemšanas shēmu, kas būtu jāizmanto katram ANP pasākumam. Tālāk iedaļā sniegta plašāka informācija par diviem lēmumu pieņemšanas shēmas posmiem.

Lēmuma pieņemšanas shēma

1. posms. Izskata visus sešus vides mērķus, lai noteiktu, par kuriem no tiem jāveic padziļināts novērtējums.

Pirmajā posmā dalībvalstis tiek aicinātas aizpildīt kontrolsaraksta 1. daļu (sk. I pielikumu), lai noteiktu, attiecībā uz kuru no sešiem vides mērķiem pasākumam vajadzīgs padziļināts NBK novērtējums. Šī pirmā virspusējā pārbaude atvieglos analīzi, ko veic dalībvalstis, jo tajā noskaidro, kuriem vides mērķiem būs vajadzīgs padziļināts NBK novērtējums un kuriem pietiks ar vienkāršotu pieeju (sk. 2.2. iedaļu).

Kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība
Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Ja atbilde ir “nē”, dalībvalstis tiek aicinātas sniegt īsu pamatojumu (labajā slejā), kāpēc attiecībā uz šo vides mērķi nav vajadzīgs padziļināts NBK novērtējums, pamatojoties uz vienu no šādiem gadījumiem (norāda dalībvalstis) (sk. 2.2. iedaļu):

a.	pasākumam nav paredzamas ietekmes uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi;

b.	pasākums ir identificēts par tādu, kas ar koeficientu 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi vai vides mērķi, un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi;

c.	pasākums saskaņā ar Taksonomijas regulu “būtiski sekmē” vides mērķa sasniegšanu un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.

ANP pasākumiem, kuriem pietiktu ar vienkāršoto pieeju, prasītajos paskaidrojumos (labajā slejā) var norādīt pašu minimumu un, ja tas ir lietderīgi, sagrupēt kopā, lai dalībvalstis varētu koncentrēties uz NBK novērtējumu tiem pasākumiem, kuriem ir nepieciešama iespējamā būtiskā kaitējuma padziļināta analīze.

Ja atbilde ir “jā”, dalībvalstis tiek aicinātas pāriet uz kontrolsaraksta 2. posmu attiecībā uz attiecīgajiem vides mērķiem.

Šim posmam izstrādātos piemērus sk. IV pielikumā.

2. posms. Sniedz padziļinātu NBK novērtējumu attiecībā uz tiem vides mērķiem, kur tas nepieciešams.

Otrajā posmā katram plānā iekļautajam pasākumam dalībvalstis tiek aicinātas izmantot kontrolsaraksta 2. daļu (sk. I pielikumu), lai veiktu padziļinātu NBK novērtējumu attiecībā uz tiem vides mērķiem, kas 1. posmā izvēlēti ar atbildi “jā”. Kontrolsaraksta 2. daļā par katru no sešiem mērķiem ir apkopoti jautājumi, kas atbilst NBK novērtējuma juridiskajām prasībām. Lai pasākumus varētu iekļaut plānā, tiem ir jāatbilst NBK. Tāpēc atbildei uz kontrolsaraksta 2. daļā uzdotajiem jautājumiem ir jābūt “nē”, kas norāda, ka konkrētajam vides mērķim netiek nodarīts būtisks kaitējums.

Kontrolsaraksta 2. daļa. Piemērs vides mērķim “klimata pārmaiņu mazināšana”

Jautājumi	Nē	Detalizēts pamatojums
Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

Dalībvalstis tiek aicinātas apstiprināt, ka atbilde ir “nē”, un sniegt plašāku paskaidrojumu un pamatojumu labajā slejā, pamatojoties uz attiecīgajiem jautājumiem. Dalībvalstis tiek arī aicinātas vajadzības gadījumā kā papildinājumu tabulai mērķtiecīgi un ierobežotā mērā sniegt papildu analīzi un/vai apliecinošus dokumentus, lai sīkāk pamatotu uz saraksta jautājumiem sniegtās atbildes.

Ja dalībvalstis nevar sniegt pietiekami detalizētu pamatojumu, Komisija var uzskatīt, ka attiecīgais pasākums ir saistīts ar iespējamu būtisku kaitējumu kādam no sešiem vides mērķiem. Tādā gadījumā Komisijai saskaņā ar ANM regulas II pielikuma 2.4. punktā noteikto kritēriju ANP būtu jānovērtē ar atzīmi “C”. Tas neskars ANM regulas 16. un 17. pantā aprakstīto procedūru un jo īpaši 16. panta 1. punktā paredzēto turpmākas informācijas apmaiņas iespēju starp dalībvalsti un Komisiju.

Šim posmam izstrādātos piemērus sk. IV pielikumā.

Ja tas ir lietderīgi, veicot padziļinātu NBK novērtējumu saistībā ar kontrolsaraksta 2. posmu, dalībvalstis var izmantot II pielikumā norādīto apliecinošo pierādījumu elementu sarakstu.Šo sarakstu Komisija nodrošina, lai atvieglotu dalībvalstij katra atsevišķā gadījuma vērtēšanu, veicot padziļinātu novērtējumu saistībā ar kontrolsaraksta 2. daļu. Šā saraksta izmantošana nav obligāta, taču dalībvalstis var to lietot papildus vispārīgajiem jautājumiem kontrolsaraksta 2. daļā, lai noteiktu, kādi pierādījumi ļauj pamatot to, ka pasākums atbilst NBK.

(1) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14310-2020-INIT/en/pdf. Īstenošanas noteikumu numerācija un formulējums pašreizējās juridiskās pārskatīšanas procesā var tikt mainīts.

(2) Sk. ANM regulas 4.a pantu (“Horizontālie principi”) (kurā noteikts, ka ANM var atbalstīt vienīgi tādus pasākumus, kuri atbilst NBK) un 15. un 16. pantu (“Atveseļošanas un noturības plāns” un “Komisijas novērtējums”) (kuros noteikts, ka pašos ANP jāpaskaidro un arī novērtējumā jāņem vērā tas, “kā plāns nodrošinās to, ka neviens plānā iekļautais reformu un investīciju īstenošanas pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”).

(3) “Taksonomijas regula” attiecas uz Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, jo tā nosaka vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu (jeb “taksonomiju”).

(4) ANM regulas pielikumā pievienotajās “Mehānisma novērtēšanas vadlīnijās” ir paredzēta virkne novērtēšanas vadlīniju, pamatojoties uz kurām Komisija novērtē dalībvalstu iesniegtos ANP priekšlikumus. Tajās Komisija tiek aicināta izmantot atzīmju sistēmu no A līdz C attiecībā uz visiem regulas 16. panta 3. punktā uzskaitītajiem “Komisijas novērtējuma” kritērijiem. Novērtējuma kritērijs d) precizē, ka NBK novērtēšanai Komisijai ir tikai divas iespējamās atzīmes: A vai C. “A”, ja neviens ANP paredzētais pasākums nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem, un “C”, ja viens vai vairāki pasākumi nodara būtisku kaitējumu vides mērķiem (Taksonomijas regulas 17. panta (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”) nozīmē). Minētajā pielikumā ir noteikts, ka ANP nav sekmīgi izpildījis novērtēšanas kritērijus, ja tam piemērots kaut viens “C” vērtējums. Tādā gadījumā Komisija nevarēs plānu apstiprināt.

(5) Šis tehnisko norādījumu dokuments papildina sākotnējos norādījumus, ko Komisija jau sniegusi 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, kā arī tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu un tā atjauninājumus.

(6) Tas jo īpaši nozīmē, ka būtisku kaitējumu attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām” var nodarīt vai nu i) nepielāgojot darbību klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei, ja minētā darbība ir pakļauta šādas ietekmes riskam (piemēram, celtne plūdu apdraudētā teritorijā), vai ii) to nepietiekami pielāgojot, kad tiek ieviests pielāgošanās risinājums, kas aizsargā vienu teritoriju (“cilvēki, daba vai aktīvi”), vienlaikus palielinot riskus citā teritorijā (piemēram, dambja izbūve ap zemes gabalu palienē, kuras rezultāts ir postījumu novirzīšana uz blakusesošo zemes gabalu, kas nav aizsargāts).

(7) Saskaņā ar ANM regulas 14. pantu (“Atbalsttiesīguma kritēriji”): “Atveseļošanas un noturības plānos, kas tiesīgi uz finansējumu šā Mehānisma ietvaros, ir iekļauti pasākumi reformu un publisko investīciju īstenošanai”.

(8) Atbilstība NBK tiek novērtēta katra pasākuma līmenī ANM kontekstā, savukārt Taksonomijas regulas 17. pants (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”) attiecas uz saimnieciskām darbībām. Pasākums saskaņā ar ANM (t. i., ieguldījums vai reforma) ir intervence, kas var būt saimnieciska darbība vai kas var izraisīt saimnieciskas darbības (to izmaiņas). Tāpēc ANM kontekstā saimnieciskās darbības, kas noteiktas Taksonomijas regulas 17. pantā, šajos norādījumos tiek interpretētas kā pasākumi.

(9) To darbību joma, uz kurām attiecas NBK novērtējums saskaņā ar ANM regulu, ir atšķirīga un ievērojami plašāka nekā Taksonomijas regulā paredzētā joma, kuras mērķis ir noteikt vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Tādējādi tajā ir izveidota klasifikācija un noteikti kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, kuras būtiski veicina minētās regulas 10.–15. pantā uzskaitīto vides mērķu sasniegšanu un nenodara būtisku kaitējumu minētajiem mērķiem. Tas atšķiras no ANM regulas mērķa pierādīt, ka plašs pasākumu klāsts nenodara būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem.

(10) Piemēram, varētu uzskatīt, ka ir risks, ka reforma, pēc kuras var palielināties finansējums fosilajam kurināmajam no valstij piederošām bankām un finanšu iestādēm vai palielināties tiešas vai netiešas subsīdijas fosilajam kurināmajam, var nodarīt būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanas un piesārņojuma novēršanas un kontroles mērķiem. Šie apsvērumi būtu jāatspoguļo NBK novērtējumā.

(11) Lai atspoguļotu to, cik lielā mērā pasākums veicina ANM regulā noteikto vispārējo klimata mērķrādītāju sasniegšanu, un aprēķinātu plāna kopējā piešķīruma daļas, kas attiecas uz klimatu, dalībvalstīm būtu jāizmanto metodika, intervences jomas un saistītie klimata jomas izdevumu izsekošanas koeficienti saskaņā ar ANM regulas pielikumā pievienoto klimata jomas izdevumu izsekošanas metodiku. Ja Komisija nav apstiprinājusi dalībvalsts ierosināto intervences jomu un koeficientu, pasākums netiks automātiski uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo(-ajiem) mērķi(-iem) un NBK novērtējums tik un tā būs jāveic.

(12) Piemēram, šajā kategorijā varētu ietilpt atbalsta shēma / atjaunošanas shēma novecojuša ritošā sastāva nomaiņai uz nulles izplūdes emisiju ritošo sastāvu.

(13) Šajā rindkopā minētā pieeja nav piemērojama pasākumiem, kuriem piemēro 40 % koeficientu. Attiecībā uz šādiem pasākumiem dalībvalstīm būs jāsniedz paskaidrojums par to, kāpēc pasākums atbilst NBK, ņemot vērā šā norādījumu dokumenta pārējā daļā aprakstītos vispārējos principus (piemēram, dalībvalstīm būs jāapstiprina, ka netiks piesaistīts fosilais kurināmais vai ka attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir ievēroti III pielikumā noteiktie kritēriji). Gadījumos, kad pasākumiem, kuriem piemēro 40 % koeficientu, nav paredzamas ietekmes uz konkrētu vides mērķi vai tā ir nebūtiska, vai ja tie “būtiski veicina” konkrēta vides mērķa sasniegšanu saskaņā ar Taksonomijas regulu, dalībvalstis attiecībā uz minēto vides mērķi tomēr varēs piemērot vienkāršotu pieeju (kā aprakstīts 2.2. iedaļas pirmajā un trešajā rindkopā).

(14) Taksonomijas regulas 10.–16. pantā ir definēts, ko nozīmē “būtiska sekmēšana” attiecībā uz katru no sešiem vides mērķiem, kā arī jēdziens “veicinošas darbības”. Lai izmantotu šajā iedaļā aprakstīto vienkāršoto pieeju, dalībvalstīm būtu jāpierāda, ka pasākums “būtiski sekmē” viena vai vairāku vides mērķu sasniegšanu saskaņā ar Taksonomijas regulas 10.–16. pantu (sk. arī 2.5. iedaļu).

(15) Šis risinājums it īpaši attiecas uz darbībām, kuras saskaņā ar Taksonomijas regulu ir atzītas par tādām, kas būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, taču nav identificētas par tādām, kas 100 % apmērā atbalsta klimata vai vides mērķus saskaņā ar ANM regulas pielikumā pievienoto klimata jomas izdevumu izsekošanas metodiku. Klimata pārmaiņu mazināšanas jomā šādas darbības ietver, piemēram: konkrētus mazemisiju un bezemisiju mazas noslodzes transportlīdzekļus, konkrētus bezemisiju vai mazemisiju ūdens transporta kuģus, konkrētus mazemisiju un bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus, elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru, ūdeņraža pārvades un sadales tīklus, konkrētas atkritumu apsaimniekošanas darbības (piemēram, dalīti savāktus nebīstamos atkritumus, kas tiek segregēti rašanās vietā un sagatavoti atkalizmantošanai/reciklēšanai), un revolucionāru aprites ekonomikas pētniecību, attīstību un inovāciju.

(16) Vidiskais novērtējums ir procedūra, kas nodrošina, ka pirms lēmumu pieņemšanas tiek ņemta vērā plānu/programmu/projektu ietekme uz vidi. Vidiskos novērtējumus var veikt atsevišķiem projektiem, piemēram, dambim, automaģistrālei, lidostai vai rūpnīcai, pamatojoties uz Direktīvu 2011/92/ES (tā dēvētā “ietekmes uz vidi novērtējuma” jeb IVN direktīva), vai publiskiem plāniem vai programmām, pamatojoties uz Direktīvu 2001/42/EK (tā dēvētā “stratēģiskā vides novērtējuma” jeb SVN direktīva).

(17) Ja IVN ietver ietekmes uz ūdens resursiem novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un konstatētie riski ir risināti, izstrādājot pasākumu.

(18) Neskarot Direktīvā 2009/147/EK un Direktīvā 92/43/EEK prasītos papildu novērtējumus, ja darbība notiek bioloģiskās daudzveidības īpaši aizsargājamajās teritorijās vai to tuvumā (t. sk. Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un būtiskās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamajās teritorijās).

(19) Tomēr NBK novērtējums neatbrīvo no pienākuma veikt IVN/SVN, klimatisko vai vidisko drošināšanu, vai drošināšanu ilgtspējas aspektā, ja to paredz spēkā esošie ES tiesību akti, piemēram, projektiem, kurus finansē no InvestEU vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

(20) Piemēram, IVN ir jāveic jēlnaftas pārstrādes rūpnīcu, ar oglēm darbināmu termoelektrostaciju būvniecībai un projektiem, kas saistīti ar naftas vai dabasgāzes ieguvi. Tomēr šādi pasākumi nebūtu atbilstoši NBK attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, kas minēta Taksonomijas regulas 17. pantā (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”), kurā noteikts, ka būtisks kaitējums tiek nodarīts, ja darbības “rezultātā rodas ievērojamas SEG emisijas”. Tāpat, lai gan pirms jaunas lidostas būvniecības ir jāveic IVN, pamatojoties uz NBK attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, visticamāk, ka atbilstīgi būs tikai pasākumi, kas saistīti ar mazoglekļa lidostu infrastruktūru, piemēram, ieguldījumi energoefektīvās lidostu ēkās, lidostas infrastruktūras vietējo atjaunojamo energoresursu tīkla pieslēguma atjauninājumi un ar tiem saistītie pakalpojumi.

(21) Šī pieeja atbilst Taksonomijas regulas 17. pantam (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”), kurā noteikts, ka jāņem vērā darbības un šīs darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi visā to aprites ciklā.

(22) Praksē tas nozīmē, ka nav nepieciešams veikt aprites cikla analīzi attiecināšanas vai seku aspektā (piemēram, analizēt pasākuma radīto tehnoloģisko, ekonomisko vai sociālo pārmaiņu netiešo ietekmi uz vidi). Tomēr esošo aprites cikla analīžu datus varētu izmantot, lai pamatotu NBK novērtējumu.

(23) Šī pieeja jo īpaši attiecas uz ANM pasākumiem, kas ir saistīti ar publiskajām investīcijām vai tieši paredz valdības izdevumus. Pasākumiem, kas saistīti ar reformu īstenošanu, NBK novērtējums parasti būtu jāveic, atsaucoties uz status quo pirms pasākuma īstenošanas.

(24) Šī pieeja atbilst Taksonomijas regulas loģikai: saskaņā ar deleģētā akta projektu vairāki NBK tehniskās pārbaudes kritēriji ir balstīti uz absolūtiem kritērijiem, piemēram, īpatnējo emisiju robežvērtībām (piemēram, CO2 robežvērtības adaptācijas risinājumiem elektroenerģijas ražošanas darbībās vai pasažieru transportlīdzekļiem). Šī pieeja ir balstīta arī uz piesardzības principu, kas ir viens no ES vides tiesību aktu, t. sk. Taksonomijas regulas (40. apsvērums un 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts), pamatprincipiem un izriet no fakta, ka kaitējums videi ir jāskata absolūtā, nevis relatīvā aspektā (piemēram, globālā sasilšana rodas SEG emisiju uzkrājuma absolūtā līmeņa dēļ).

(25) Lai pierādītu, ka alternatīva ar nelielu ietekmi uz vidi nav ekonomiski realizējama, dalībvalstīm jāņem vērā izmaksas, kas rodas visā pasākuma darbības laikā. Šīs izmaksas ietver negatīvas vidiskās eksternalitātes un investīcijas, kas nākotnē būs vajadzīgas, lai pārietu uz alternatīvu ar nelielu ietekmi uz vidi, kas ļauj izvairīties no iesīkstes vai nekavē mazietekmējošu alternatīvu izstrādi un izmantošanu.

(26) Taksonomijas regulas 39. un 41. apsvērumā, kā arī 10. panta 2. punktā ir noteikta “pārejas darbību” definīcija. Šeit aprakstītie nosacījumi izriet no minētās definīcijas, taču nav tādi paši, ņemot vērā to, ka Taksonomijas regulā ir definēti kritēriji pārejas darbībām, kuras dod būtisku ieguldījumu, savukārt šajos norādījumos ir noteikti kritēriji tikai NBK, un tādējādi tie ir piemērojami plašākam pasākumu kopumam un izmanto citu padziļināto pārbaudi.

(27) Šī pieeja un NBK novērtējums kopumā neskar citus apsvērumus, kas ietekmē pasākumu novērtēšanu ANP kontekstā, ieskaitot apsvērumus, kas saistīti ar valsts atbalsta kontroli, saskanību ar citiem ES fondiem un iespējamo privāto investīciju izspiešanu. Attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta darbības, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), jo īpaši, lai nepieļautu ETS ieviesto tirgus signālu izkropļojumus, un saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda pieeju, darbības ar prognozēto CO2 ekvivalenta emisiju apjomu, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajiem etalonrādītājiem, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai, parasti nebūtu jāatbalsta saskaņā ar ANM.

(28) Gadījumos, kad pat labākie pieejamie vidiskā snieguma līmeņi tomēr radītu videi kaitīgu iesīksti, būtu jāapsver pasākumi, kas atbalsta mazāk ietekmējošu alternatīvu izpēti un izstrādi, saskaņā ar intervences jomām 022. un 023., kas aprakstītas ANM regulas pielikumā pievienotajā klimata jomas izdevumu izsekošanas metodikā.

(29) Uz starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, ieskaitot tos, kas atspoguļo atbilstību NBK, tāpat kā uz visiem citiem starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem attiecas ANM regulas 19.a pants (“Noteikumi par izmaksām, apturēšanu un nolīgumu izbeigšanu saistībā ar finanšu iemaksām un aizdevuma atbalstu”).

(30) ANM regulas 11.b apsvērums.

(31) Pamatojoties uz Taksonomijas regulas 3. panta d) punktu (“Kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām”), Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros ietverti sīki izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji (kvantitatīvie un/vai kvalitatīvie kritēriji), ar ko nosaka apstākļus, kādos konkrētu saimniecisko darbību var i) uzskatīt par tādu, kas būtiski sekmē kādu no sešiem vides mērķiem un ii) nenodara būtisku kaitējumu nevienam no pārējiem vides mērķiem. Līdz šim apspriešanai ir publicēts viens deleģētais akts, kas saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas atrodams šeit: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12302-Climate-change-mitigation-and-adaptation-taxonomy#ISC_WORKFLOW.

I PIELIKUMS

NBK kontrolsaraksts

1. 1. daļa. Dalībvalstīm būtu jāizskata seši vides mērķi, lai noteiktu, par kuriem no tiem jāveic padziļināts novērtējums. Attiecībā uz katru pasākumu norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem, kas noteikti Taksonomijas regulas 17. pantā (“Būtisks kaitējums vides mērķiem” ), prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa:

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

2. 2. daļa. Dalībvalstīm būtu jāsniedz padziļināts novērtējums no NBK viedokļa attiecībā uz tiem vides mērķiem, kur tas nepieciešams. Attiecībā uz katru pasākumu, lūdzu, atbildiet uz turpmākajiem jautājumiem par tiem vides mērķiem, par kuriem saskaņā ar 1. daļu jāveic padziļināts novērtējums:

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs:

(i)	ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai

(ii)	jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?

Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai

(ii)	dabas resursu (1) tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem (2); vai

(iii)

radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku (3)?

Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju (4) emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim (5) un noturībai; vai

(ii)	kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?

(1) Dabas resursi ir enerģija, materiāli, metāli, ūdens, biomasa, gaiss un zeme.

(2) Piemēram, neefektivitāti var samazināt, ievērojami palielinot ražojumu ilgizturību, remontējamību, modernizējamību un atkalizmantojamību vai ievērojami samazinot resursus, izstrādājot un izvēloties materiālus, atvieglojot pārprofilēšanu, demontāžu un dekonstrukciju, sevišķi lai samazinātu būvmateriālu izmantošanu un veicinātu būvmateriālu atkalizmantošanu. Kā arī pārejot uz uzņēmējdarbības modeļiem “produkts kā pakalpojums” un aprites vērtības ķēdēm ar mērķi pēc iespējas ilgāk saglabāt produktus, komponentus un materiālus to vislielākajā lietderīguma un vērtības pakāpē. Tas ietver arī bīstamo vielu satura būtisku samazinājumu materiālos un produktos, t. sk. aizstājot tos ar drošākām alternatīvām. Turklāt te jāmin arī pārtikas izšķērdēšanas būtisks samazinājums pārtikas ražošanā, apstrādē, pārstrādē, vai izplatīšanā.

(3) Sīkāku informāciju par aprites ekonomikas mērķi sk. Taksonomijas regulas 27. apsvērumā.

(4) Piesārņotājs ir viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits gaisa, ūdens vai zemes piesārņojums, kas var būt kaitīgs cilvēku veselībai vai videi.

(5) Saskaņā ar Taksonomijas regulas 2. panta 16. punktu ““labs stāvoklis” attiecībā uz ekosistēmu nozīmē, ka ekosistēma ir labā fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā stāvoklī vai ka tai ir laba fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā kvalitāte ar spēju reproducēties vai atjaunoties, kurā nemazinās sugu sastāvs un nepasliktinās ekosistēmas struktūra un ekoloģiskās funkcijas”.

II PIELIKUMS

Apstiprinoši pierādījumi padziļinātam novērtējumam no NBK viedokļa saistībā ar kontrolsaraksta 2. daļu

Ja tas ir lietderīgi, veicot padziļinātu novērtējumu no NBK viedokļa pasākumam saistībā ar kontrolsaraksta 2. daļu (sk. 3. iedaļu), dalībvalstis var izmantot turpmāk norādīto apliecinošo pierādījumu elementu (neizsmeļošo) sarakstu. Šo sarakstu Komisija nodrošina, lai atvieglotu dalībvalstij katra atsevišķā gadījuma vērtēšanu, veicot padziļinātu novērtējumu saistībā ar kontrolsaraksta 2. daļu. Šā saraksta izmantošana nav obligāta, taču dalībvalstis var to lietot papildus vispārīgajiem jautājumiem kontrolsaraksta 2. daļā, lai noteiktu, kādi pierādījumi ļauj pamatot to, ka pasākums atbilst NBK principam.

Transversāli apliecinošie pierādījumi

—	Ir ievērota atbilstošā ES vides tiesību aktu daļa (jo īpaši ietekmes uz vidi novērtējums) un ir izsniegtas attiecīgas atļaujas/licences.

—	Pasākums ietver elementus, kas prasa uzņēmumiem ieviest atzītu vides vadības sistēmu, piemēram, EMAS (vai arī ISO 14001 vai līdzvērtīgu), vai izmantot un/vai ražot preces vai pakalpojumus, kam piešķirts ES ekomarķējums (1) vai cits I tipa vides marķējums (2).

—	Pasākums attiecas uz vidiskās paraugprakses īstenošanu vai izcilības kritēriju sasniegšanu, kas noteikti nozaru atsauces dokumentos (3), kuri pieņemti saskaņā ar 46. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS).

—	Publisko ieguldījumu gadījumā pasākumā ir ievēroti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji (4).

—	Infrastruktūras ieguldījumu gadījumā investīcijām ir veikta klimatnoturības un vides drošināšana.

Klimata pārmaiņu mazināšana

—	Pasākumam, kas saistīts ar jomu, uz kuru neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas etalonrādītāji, pasākums ir saderīgs ar SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam un ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

—	Pasākumam, kas veicina elektrifikāciju, pasākums ir papildināts ar pierādījumiem, ka energoresursu struktūra ir ceļā uz dekarbonizāciju saskaņā ar SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. un 2050. gadam, un to papildina lielāka atjaunojamo energoresursu ražošanas jauda.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām

—	Ir veikts samērīgs klimata riska novērtējums.

—	Ja ieguldījuma vērtība pārsniedz 10 miljonus euro, ir veikts vai plānots veikt klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu (5), kā rezultātā tiek apzināti, novērtēti un īstenoti attiecīgie pielāgošanās pasākumi.

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

—	Vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens trūkuma novēršanu, ir apzināti un novērsti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām un upes baseina apsaimniekošanas plānu.

—	Ja pasākums attiecas uz piekrastes un jūras vidi, pasākums neatgriezeniski neliedz vai neapdraud laba vidiskā stāvokļa sasniegšanu saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu attiecīgā jūras reģiona vai apakšreģiona līmenī vai citu dalībvalstu jūras ūdeņos.

—

Pasākums būtiski neietekmē ne i) skartos ūdensobjektus (kā arī netraucē ne konkrētajam ūdensobjektam, uz kuru tas attiecas, ne citiem ūdensobjektiem tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai labu potenciālu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām), ne ii) aizsargājamas dzīvotnes un sugas, kas ir tieši atkarīgas no ūdens.

Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana

—	Pasākums saskan ar attiecīgo valsts vai reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas programmu atbilstoši 28. pantam Direktīvā 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851, un attiecīgo valsts, reģionālo vai vietējo aprites ekonomikas stratēģiju, ja tāda pastāv.

—	Pasākums ir saskaņā ar ilgtspējīgas produktu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principiem, prioritāti piešķirot atkritumu rašanās novēršanai.

—	Pasākums nodrošina svarīgāko izmantoto resursu resursefektivitāti. Tiek novērsta resursu neefektivitāte (6), t. sk. nodrošinot, ka produkti, ēkas un aktīvi tiek efektīvi izmantoti un ir ilgi lietojami.

—	Pasākums nodrošina atkritumu efektīvu un lietderīgu dalītu savākšanu izcelsmes vietā un to, ka avotā segregētas frakcijas tiek nosūtītas uz sagatavošanu atkalizmantošanai vai reciklēšanai.

Piesārņojuma novēršana un kontrole

—	Pasākums atbilst esošajiem globālajiem, valsts, reģionālajiem vai vietējiem piesārņojuma mazināšanas plāniem.

—	Pasākums atbilst attiecīgajiem nozares secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentiem (BREF) (7).

—	Tiks ieviesti alternatīvi risinājumi bīstamu vielu (8) izmantošanai.

—	Pasākums atbilst pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai (9).

—	Pasākums atbilst paraugpraksei cīņā pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (10).

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

—	Pasākums atbilst ietekmes mazināšanas hierarhijai (11) un citām attiecīgām prasībām saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu.

—	Ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un īstenoti tā secinājumi.

(1) ES ekomarķējuma sistēma ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 66/2010. To produktu grupu saraksts, kurām ir noteikti ES ekomarķējuma kritēriji, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/environment/ecolabel/products-groups-and-criteria.html

(2) I tipa vides marķējums ir noteikts ISO standartā 14024:2018.

(3) Sk. vietni https://ec.europa.eu/environment/emas/emas_publications/sectoral_reference_documents_en.htm

(4) Eiropas Komisija ir noteikusi ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus daudzām produktu grupām: https://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

(5) Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot Komisijas norādījumus par ieguldījumu drošināšanu ilgtspējas aspektā InvestEU ietvaros, t. sk. norādījumus par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gadam. Tomēr dalībvalstīm ir atļauts drošināšanai ilgtspējas aspektā piemērot savus kritērijus un marķierus, ja to pamatā ir ES klimata mērķrādītāji un tie būtiski veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 izpratnē.

(6) Sk. šo norādījumu I pielikuma 2. zemsvītras piezīmi.

(7) Apstiprinošo pierādījumu veids ir piemērojams darbībām, kas ietilpst Direktīvas 2010/75/ES (“Rūpniecisko emisiju direktīva”) darbības jomā. Pieejamo LPTP secinājumu un atsauces dokumentu (BREF) saraksts ir atrodams šeit: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference

(8) Šis jautājums attiecas uz rūpnieciskās darbības radītā piesārņojuma novēršanu un kontroli. Direktīvas 2010/75/ES (“Rūpniecisko emisiju direktīva”, RED) 3. panta 18. punktā “bīstamas vielas” ir definētas kā: “vielas vai maisījumi kā noteikts 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu”. Turklāt RED 58. pantā ir noteikts: “Vielas vai maisījumus, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Regulu (EK) 1272/2008, un kurām piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, iespējami īsā laikā, aizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.”

(9) Kā noteikts Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvā (Direktīvā 2009/128/EK).

(10) Padomes secinājumi par turpmākajiem pasākumiem ceļā uz to, lai padarītu ES par paraugprakses reģionu cīņā ar antimikrobiālo rezistenci (2019/C 214/01).

(11) Saskaņā ar Metodiskajām vadlīnijām par Dzīvotņu direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punkta noteikumiem.

III PIELIKUMS

Īpaši nosacījumi attiecībā uz atbilstību NBK principa klimata pārmaiņu seku mazināšanas mērķim saskaņā ar ANM attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, kā arī ar saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi

—

Atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, izmantojot dabasgāzi, izņēmuma kārtā var sniegt atsevišķos gadījumos tajās dalībvalstīs, kuras saskaras ar ievērojamām grūtībām pārejā no oglekļietilpīgiem enerģijas avotiem, ar nosacījumu, ka šis atbalsts palīdz sasniegt ES dekarbonizācijas mērķus 2030. un 2050. gadam, ja:

—	pasākumi attiecas uz nākotnes prasībām atbilstošu, elastīgu un efektīvu ar gāzi darbināmu elektroenerģijas ražošanu vai ar gāzi darbināmu koģenerāciju, kuras SEG emisijas iekārtas ekspluatācijas laikā ir mazākas par 250 g CO2e/kWh; vai

—

pasākumi attiecas uz nākotnes prasībām atbilstošu, elastīgu un efektīvu ar gāzi darbināmu elektroenerģijas ražošanu vai ar gāzi darbināmu koģenerāciju, kas ļauj izmantot atjaunīgas un mazoglekļa gāzes, un

—	ANP ietver ticamus plānus vai saistības palielināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu izmantošanu; kā arī

—	vienlaikus tiek slēgta ievērojami oglekļietilpīgāka elektrostacija un/vai siltuma ražošanas iekārta (piemēram, ogles, lignīts vai mazuts) ar vismaz tādu pašu jaudu, tādējādi ievērojami samazinot SEG emisijas; kā arī

—	attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka tai ir reālistiski plāni, kā palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru virzībā uz 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju; kā arī

—	ANP ietver konkrētas reformas un ieguldījumus atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai.

—

Izņēmuma kārtā var sniegt atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras izmanto dabasgāzi, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās, ja iekārta atbilst “efektīvu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas” sistēmu prasībām (kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā) un atbilst šā pielikuma pirmajā ievilkumā aprakstītajiem nosacījumiem par siltuma/elektroenerģijas ražošanu, izmantojot dabasgāzi.

—

Izņēmuma kārtā var sniegt atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīkliem, kuri iegūst siltumu/aukstumu no iekārtām, kurās izmanto dabasgāzi, ja:

—

tās ir daļa no “efektīvām centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas” sistēmām (kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā), kuras iegūst siltumu/aukstumu no esošām iekārtām, kas atbilst pirmajā ievilkumā aprakstītajiem nosacījumiem par siltuma/elektroenerģijas ražošanu, izmantojot dabasgāzi;

vai

—

ieguldījumi siltuma/elektroenerģijas ražošanas iekārtā tiek uzsākti trīs gadu laikā pēc tīkla modernizācijas, to mērķis ir padarīt visu sistēmu efektīvu (kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā), un atbilst pirmajā ievilkumā aprakstītajiem nosacījumiem par siltuma/elektroenerģijas ražošanu, izmantojot dabasgāzi.

—	Atbalsts pasākumiem, kas saistīti ar gāzveida kurināmā pārvades un sadales infrastruktūru, ir iespējams, ja tie būvniecības laikā ļauj transportēt (un/vai uzglabāt) atjaunīgo un mazoglekļa gāzi.

—

Izņēmuma kārtā atsevišķos gadījumos var atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar katliem un apkures sistēmām, kurās izmanto dabasgāzi (un saistīto sadales infrastruktūru), ja:

—

tie vai nu atbilst Energomarķējuma pamatregulas (ES) 2017/1369 (1) 7. panta 2. punktam, vai tiek uzstādīti ēkās, kas ir daļa no plašākas energoefektivitātes vai ēku renovācijas programmas atbilstoši ilgtermiņa renovācijas stratēģijām saskaņā ar Direktīvu par ēku energoefektivitāti, tādējādi būtiski uzlabojot energoefektivitāti, un

—	ievērojami samazina SEG emisijas; kā arī

—

būtiski uzlabo vidi (proti, piesārņojuma samazināšanas dēļ) un sabiedrības veselību, sevišķi jomās, kurās ES gaisa kvalitātes standarti, kas noteikti Direktīvā 2008/50/ES, tiek pārsniegti vai var tikt pārsniegti, piemēram, ja tiek aizstātas apkures sistēmas un apkures katli, kuros izmanto ogles vai mazutu.

(1) Energomarķējuma pamatregulas (Regulas (ES) 2017/1369) 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstu nodrošinātajiem stimuliem jābūt vērstiem uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai augstākām klasēm, kā noteikts deleģētajā aktā. Telpu un ūdenssildītāju gadījumā šajās klasēs parasti neietilpst ar fosilo kurināmo darbināmi ražojumi, iespējams, izņemot ar gāzi darbināmus mikrokoģenerācijas ražojumus.

IV PIELIKUMS

Izstrādāti novērtējuma no NBK viedokļa īstenošanas piemēri

Šajā iedaļā ir sniegti izstrādāti hipotētisku pasākumu piemēri un vispārīgi elementi, kas varētu būt novērtējuma no NBK viedokļa daļa, izmantojot 3. iedaļā aprakstītā kontrolsaraksta divus posmus. Šie piemēri ir sniegti, nepretendējot uz precīzu atbilstību detalizācijas pakāpei vai saturam, kas nepieciešams pasākuma aprakstā un faktiskajā novērtējumā no NBK viedokļa, kurš jāveic ANP ietvaros. Novērtējums no NBK viedokļa, kas faktiski būs nepieciešams, ir atkarīgs no katra pasākuma rakstura un īpatnībām, un to nevar izsmeļoši atspoguļot šā dokumenta ietvaros.

1. piemērs. Energoefektivitātes pasākumi esošās ēkās, t. sk. apkures un dzesēšanas sistēmu nomaiņa

Pasākuma apraksts

Ieguldījumi plašā ēku energoefektivitātes renovācijas programmā, kuras rezultātā būtiski uzlabosies energosniegums un kuras mērķis ir esošo dzīvojamo māju renovācija, izmantojot dažādus energoefektivitātes pasākumus, t. sk. izolāciju, efektīvus logus, apkures un dzesēšanas sistēmu nomaiņu, zaļos jumtus un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu (piemēram, saules fotoelementu paneļu) uzstādīšanu.

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana	X
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	X
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība		X	Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Nav konstatēti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, jo netiek uzstādīta ūdensapgādes armatūra vai iekārtas, kas izmanto ūdeni.
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana	X
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole	X
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana		X	Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Ēku renovācijas programma neattiecas uz ēkām, kas atrodas bioloģiski jutīgās teritorijās vai tuvu tām (tostarp aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklam, UNESCO pasaules kultūras mantojuma objektiem un galvenajām bioloģiskās daudzveidības teritorijām, kā arī citām aizsargājamām teritorijām).

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

Šis apakšpasākums var pretendēt uz finansējumu ANM regulas pielikumā izklāstītās intervences jomas 0377 ietvaros, piemērojot klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalsta aprēķināšanai paredzēto koeficientu 40 % apmērā.

Nav paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas, jo:

—	Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā ieguvei, glabāšanai, transportēšanai vai ražošanai.

—

renovācijas programmai ir potenciāls samazināt enerģijas patēriņu, palielināt energoefektivitāti, būtiski uzlabojot attiecīgo ēku energosniegumu, un būtiski samazināt SEG emisijas (sk. pasākuma specifikācijas ANP X. lappusē un specifikācijas nākamajā punktā). Tādējādi tas palīdzēs sasniegt valsts energoefektivitātes palielināšanas gada mērķrādītāju, kas noteikts saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES) un nacionāli noteikto devumu Parīzes klimata nolīgumam.

—	Šis pasākums ievērojami samazinās SEG emisijas, t. i., aptuveni par XX kt SEG emisiju gadā, kas atbilst X % no valsts SEG emisijām dzīvojamo ēku sektorā (sk. analīzi ANP X. lappusē).

—

Renovācijas programmā citstarp paredzēta ogļu/mazuta apkures sistēmu aizstāšana ar gāzes kondensācijas katliem:

—

šie apkures katli atbilst A klasei, kas ir zemāka par divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm šajā dalībvalstī. Tika apsvērtas iespējas izmantot mazoglekļa un efektīvākas alternatīvas (proti, A++ un A+ klases siltumsūkņus), bet programmas aptverto ēku arhitektūras dēļ nav iespējams uzstādīt kopējus siltumsūkņus, un A klases gāzes kondensācijas katli ir vislabākā tehnoloģiski iespējamā alternatīva.

—	Turklāt ieguldījumi gāzes kondensācijas katlos ir daļa no plašākas ēku energoefektivitātes renovācijas programmas atbilstoši ilgtermiņa renovācijas stratēģijām saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu, un tās rezultātā būtiski uzlabojas energosniegums.

—	Pasākums ietver ne tikai apkures katlu uzstādīšanu, bet arī saules fotoelementu paneļu uzstādīšanu šīs ēku renovācijas ietvaros.

—	Lai nekavētu mazoglekļa alternatīvu, sevišķi siltumsūkņu, ieviešanu visā dalībvalstī, šā komponenta reforma X (sk. ANP Y. lappusi) novedīs pie relatīvās degvielas cenu pārskatīšanas.

Fiziskie klimata riski, kas varētu būt būtiski šim pasākumam, tika novērtēti ekspozīcijas analīzē, aptverot pašreizējo un nākotnes klimatu, un tā liecināja, ka ēkas mērķa klimata zonā būs pakļautas karstuma viļņiem. Pasākums paredz, ka ekonomikas dalībniekiem ir jānodrošina, ka renovēto ēku inženiertehniskās sistēmas tiek optimizētas tā, lai nodrošinātu iemītniekiem siltumkomfortu pat šādās ārkārtējās temperatūrās. Tādējādi nav pierādījumu par nozīmīgu tiešo un primāro netiešo ietekmi uz šo vides mērķi visā pasākuma aprites ciklā.

Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai

(ii)	dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai

(iii)

radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?

Pasākumā paredzēts, ka ekonomikas dalībniekiem, kuri veic ēku renovāciju, jānodrošina, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas radušies būvlaukumā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, reciklēšanai un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.

Pasākums ietver tehniskās specifikācijas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām, kuras var uzstādīt, par to ilgizturību, remontējamību un pārstrādājamību, kā norādīts ANP X. lappusē. Konkrēti, ekonomikas dalībnieki ierobežos atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. Ēku projekti un būvniecības paņēmieni veicinās apritīgumu un jo īpaši, atsaucoties uz ISO 20887 vai citiem standartiem ēku demontāžas vai pielāgojamības novērtēšanai, demonstrēs, ka tās ir projektētas tā, lai būtu resursefektīvākas, pielāgojamas, elastīgākas un demontējamas, un nodrošinātu to atkalizmantošanu un reciklēšanu.

Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

Nav paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, jo:

—	sevišķi mazuta apkures sistēmu aizstāšana būtiski samazinās emisijas gaisā un attiecīgi uzlabos sabiedrības veselību jomā, kurā ES gaisa kvalitātes standarti, kas noteikti Direktīvā 2008/50/ES, ir pārsniegti vai, iespējams, tiks pārsniegti.

—	Kā aprakstīts klimata pārmaiņu mazināšanas mērķa pamatojumā, tika apsvērtas alternatīvas ar mazāku ietekmi, bet šīs programmas ietvaros tās nav tehnoloģiski īstenojamas. Turklāt uzstādīšanai paredzēto apkures katlu paredzamais vidējais kalpošanas laiks ir 12 gadi.

—

Ekonomikas dalībniekiem, kas veic renovāciju, ir jānodrošina, ka ēku renovācijai izmantotie būvelementi un materiāli nesatur ne azbestu, ne vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā noteikts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā iekļauto vielu sarakstu, uz kurām attiecas licencēšana.

—

Ekonomikas dalībniekiem, kas veic renovāciju, ir jānodrošina, ka ēku renovācijai izmantotie būvelementi un materiāli, kas var nonākt saskarē ar iemītniekiem, pēc testēšanas saskaņā ar CEN/TS 16516 un ISO 16000-3 vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un izpētes metodiku emitē mazāk nekā 0,06 mg formaldehīda uz m3 materiāla vai sastāvdaļas un mazāk nekā 0,001 mg 1.A un 1.B kategorijas kancerogēno gaistošo organisko savienojumu.

—	Renovācijas darbu laikā tiks veikti pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai, kā aprakstīts ANP X. lappusē.

2. piemērs. Atkritumu apsaimniekošana (būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu pārstrāde)

Pasākuma apraksts

Šis pasākums ir ieguldījums būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumu reciklēšanas iekārtu būvniecības atbalstam. Konkrētāk, šajās iekārtās šķiro un apstrādā dalīti savāktu, nebīstamu un cietu atkritumu plūsmas, t. sk. no ANP ēku renovācijas komponenta. Iekārtās nebīstamos un cietos atkritumus pārstrādā otrreizējās izejvielās, izmantojot mehānisku transformācijas procesu. Pasākuma mērķis ir pārvērst vairāk nekā 50 % dalīti savākto, nebīstamo un cieto atkritumu svara otrreizējās izejvielās, kas ir piemērotas primāro būvmateriālu aizstāšanai.

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana		X	Pasākums var pretendēt uz finansējumu ANM regulas pielikumā izklāstītās intervences jomas 045 bis ietvaros ar klimata pārmaiņu koeficientu 100 %, jo reciklēšanas rūpnīcām sniegtā atbalsta tehniskās specifikācijas ir atkarīgas no 50 % konversijas koeficienta sasniegšanas. Pasākuma mērķis un intervences jomas raksturs tieši atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	X
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība		X	Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Vides degradācijas riski saistībā ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi nav konstatēti. Saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES ietekmes uz vidi novērtējuma procesa izvērtēšanas posmā tika secināts, ka būtiska ietekme nav sagaidāma. Ja būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi tiks uzglabāti, gaidot pārstrādi, tie būs jāapsedz un jānodrošinās pret ūdens infiltrāciju uz vietas, lai izvairītos no tā, ka lietus gadījumā apstrādāto atkritumu piesārņotāji var tikt ieskaloti vietējā ūdens nesējslānī.
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana		X	Pasākums var pretendēt uz finansējumu ANM regulas pielikumā izklāstītās intervences jomas 045 bis ietvaros ar vides koeficientu 100 %, jo reciklēšanas rūpnīcām sniegtā atbalsta tehniskās specifikācijas ir atkarīgas no 50 % konversijas koeficienta sasniegšanas. Pasākuma mērķis un intervences jomas raksturs tieši atbalsta aprites ekonomikas mērķi. Pasākums atbilst [valsts/reģionālajam/vietējam] atkritumu apsaimniekošanas plānam.
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole		X	Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pārbaudes posmā tika secināts, ka, ņemot vērā pasākumus, kas veikti, lai samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas pārstrādes rūpnīcas būvēšanas un darbības (atkritumu šķirošana un apstrāde) laikā, būtiska ietekme nav sagaidāma. Ar pasākumu atbalstītās iekārtas izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas aprakstīti atsauces dokumentā par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (BREF) atkritumu apstrādes nozarē. Būvniecības darbu laikā veiktie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai ir aprakstīti ANP X. lappusē.
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana		X	Ņemot vērā gan tiešo, gan primāro netiešo ietekmi visā aprites ciklā, pasākuma atbalstītās darbības paredzamā ietekme uz šo vides mērķi ir nebūtiska. Objekts neatrodas bioloģiski jutīgās teritorijās vai tuvu tām (tostarp aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklam, UNESCO pasaules kultūras mantojuma objektiem un galvenajām bioloģiskās daudzveidības teritorijām, kā arī citām aizsargājamām teritorijām). Saskaņā ar Direktīvām 2011/92/ES un 92/43/EEK ietekmes uz vidi novērtējuma procesa izvērtēšanas posmā tika secināts, ka būtiska ietekme nav sagaidāma.

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Tā kā pasākums attiecas uz divām iekārtām, kas tiek būvētas plūdu apdraudēto teritoriju tuvumā, un iekārtu paredzamais darbmūžs pārsniedz 10 gadus, ir veikts rūpīgs klimata riska un neaizsargātības novērtējums, izmantojot augstas detalizācijas visjaunākās prognozes par klimatu saskaņā ar virkni nākotnes scenāriju, kas atbilst paredzamajam objekta darbmūžam. Novērtējuma secinājumi ir iekļauti pasākuma projektā (sk. ANP X. lappusi).

Turklāt pasākums precizē ekonomikas dalībnieku pienākumu izstrādāt pielāgošanās risinājumu plānu, lai samazinātu būtiskos fiziskos klimata riskus reciklēšanas iekārtām (sk. ANP X. lappusi). Saskaņā ar minēto pienākumu arī noteikts, ka pielāgošanās risinājumi negatīvi neietekmē pielāgošanās centienus vai citu cilvēku, dabas, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības pakāpi pret fiziskiem klimata riskiem un atbilst pielāgošanās centieniem, kurus veic vietējā, nozaru, reģionālā vai valsts līmenī

3. piemērs. Atkritumu incinerācijas iekārta (NBK principa neievērošanas piemērs)

Pasākuma apraksts

Šis pasākums ir ieguldījums jaunu atkritumu incinerācijas iekārtu būvniecības atbalstam ar nolūku palielināt valstī esošo jaudu. Pasākuma mērķis ir samazināt nebīstamu cieto sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos un ražot enerģiju ar atkritumu incinerācijas palīdzību (atkritumu pārvēršana enerģijā).

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana	X
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	X
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība		X	Šajā konkrētajā gadījumā darbībai, ko atbalsta ar pasākumu, ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Ir pierādījumi, ka pasākums neizraisīs vides degradācijas riskus, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (2000/60/EK). Saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa skrīninga posmā tika secināts, ka būtiskas sekas nav gaidāmas.
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana	X
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole	X
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana	X

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Klimata pārmaiņu mazināšana — vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

Ar pasākumu atbalstīto iekārtu mērķis ir līdz minimumam samazināt fosilas izcelsmes CO2 emisijas. Tas tiek nodrošināts tādējādi, ka tiek incinerēti tikai biomasas (nevis fosilie) materiāli. Tas ir pamatots (sk. ANP X. lappusi) un iestrādāts attiecīgajos mērķrādītājos saistībā ar Y komponentu.

Ir ieviests monitoringa plāns SEG emisiju noplūdei katrā iekārtā (it īpaši no pārstrādei paredzētajiem uzglabātajiem atkritumiem), kā atspoguļots pasākuma struktūrā ANP X. lappusē.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām — vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?

Tā kā tās trīs atkritumu incinerācijas iekārtas, ko plānots atbalstīt ar pasākumu, atrodas zemes nogruvumu apdraudētos apgabalos, un to paredzamais darbmūžs ir 25–30 gadi, tika veikts pamatīgs klimata riska un neaizsargātības novērtējums, izmantojot augstas detalizācijas, visjaunākās prognozes par klimatu saskaņā ar virkni nākotnes scenāriju, kuri atbilst iekārtu paredzamajam darbmūžam. Novērtējuma secinājumi ir iestrādāti pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi).

Turklāt pasākumā tiek precizēts ekonomikas dalībnieku pienākums izstrādāt plānu, ar ko īsteno pielāgošanās risinājumus, kuru mērķis ir samazināt būtiskus fiziskos klimata riskus, kas apdraud atkritumu incinerācijas iekārtas (sk. ANP X. lappusi). Saskaņā ar minēto pienākumu arī noteikts, ka pielāgošanās risinājumi negatīvi neietekmē pielāgošanās centienus vai citu cilvēku, dabas, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības pakāpi pret fiziskiem klimata riskiem un atbilst pielāgošanās centieniem, kas veikti vietējā, nozaru, reģionālā vai valsts līmenī.

Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu — vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju, vai

(ii)	dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem, vai

(iii)

radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi saistībā ar aprites ekonomiku?

NBK principa neievērošanas piemērs

Kaut gan šā pasākuma mērķis cita starpā ir novirzīt sadedzināmus, nereciklējamus atkritumus no poligoniem, Komisija turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ, visticamāk, uzskatīs, ka šā pasākuma rezultāts būs vai tas “būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nereciklējamu bīstamo atkritumu incinerāciju”.

Tādu jaunu atkritumu incinerācijas iekārtu būvniecība, kuru mērķis ir palielināt valstī esošo incinerācijas jaudu, būtiski palielina atkritumu incinerāciju, kas neietilpst nereciklējamu bīstamo atkritumu kategorijā. Tādēļ tas ir tiešs Taksonomijas regulas 17. panta (“Būtisks kaitējums vides mērķiem”)1. punkta d) apakšpunkta ii) punkta pārkāpums.

Pasākums kavē tādu pieejamu, mazietekmējošu alternatīvu izstrādi un ieviešanu, kuras nodrošina augstāku vidiskā veikuma līmeni (piemēram, atkalizmantošana, reciklēšana), un šis pasākums varētu izraisīt iesīksti aktīvos, kam, ņemot vērā to darbmūžu un jaudu, ir liela ietekme. Ievērojami daudzumi nebīstamo atkritumu (gan reciklējamu, gan nereciklējamu) varētu tikt izmantoti kā izejvielas, tādējādi – reciklējamu atkritumu gadījumā – apdraudot apstrādes iespējas, kuras atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir augstāk, tostarp reciklēšanu. Tas apdraudētu reciklēšanas mērķrādītāju sasniegšanu valsts/reģionālā līmenī, kā arī valsts/reģionālā/vietējā mēroga atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu, kurš pieņemts saskaņā ar grozīto Atkritumu pamatdirektīvu.

Piesārņojuma novēršana un kontrole — vai paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

Saskaņā ar pasākumu ir noteikts, ka atbalstītajās iekārtās ir jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas izklāstīti LPTP secinājumos par atkritumu incinerāciju (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2010). To nodrošina pasākuma struktūra (sk. ANP X. lappusi).

Iekārtām, ko atbalsta ar pasākumu, ir piešķirta attiecīgā vides atļauja, un tiek mazināta un uzraudzīta ietekme uz vidi, pamatojoties uz pasākumiem, kurus veic, lai būvniecības, tehniskās apkopes un ekspluatācijas laikā samazinātu un kontrolētu trokšņa, putekļu un citu piesārņotāju emisiju līmeni (sk. ANP X. lappusi).

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana — vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai

(ii)	kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai skrīnings ir pabeigts saskaņā Direktīvu 2011/92/ES, un vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi ir/tiks īstenoti un atspoguļoti X pasākuma Y komponenta starpposma un galīgajos mērķrādītājos (sk. ANP X. lappusi).

Incinerācijas iekārtas neatradīsies bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai tuvu tām (tostarp aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000, UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās).

4. piemērs. Transporta infrastruktūra (autoceļi)

Pasākuma apraksts

Šo pasākumu veidotu ieguldījumi šādos divos apakšpasākumos:

—	jaunas automaģistrāles (kas ir daļa no TEN-T pamattīkla) būvniecība, kuras mērķis ir i) labāk savienot attālu dalībvalsts reģionu ar valsts pārējo teritoriju un ii) uzlabot ceļu satiksmes drošību;

—	elektriskās uzlādes staciju (viens uzlādes punkts uz desmit transportlīdzekļiem) un ūdeņraža uzpildes punktu (viens uzpildes punkts katros X kilometros) būvniecība gar jauno automaģistrāli.

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa		Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana	Jaunās automaģistrāles būvniecība	X
Klimata pārmaiņu mazināšana	Uzlādes un uzpildes infrastruktūras būvniecība		X	Šis apakšpasākums var pretendēt uz finansējumu ANM regulas pielikumā izklāstītās intervences jomas 077 ietvaros, piemērojot klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalsta aprēķināšanai paredzēto koeficientu 100 % apmērā. Turklāt elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūra (kuras pamatā būs zaļais ūdeņradis, kas tiek ražots elektrolīzeros) veicina elektrifikāciju, un tāpēc to var uzskatīt par ieguldījumu, kurš ir vajadzīgs, lai varētu pāriet uz efektīvu klimatneitrālu ekonomiku. Pamatojums un pierādījumi atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas palielināšanai valsts līmenī ir sniegti X komponentā, ANP Y.–Z. lappusē.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām		X
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība		X
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana		X
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole		X
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana		X

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Klimata pārmaiņu mazināšana — vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

(Tikai attiecībā uz jaunas automaģistrāles būvniecības apakšpasākumu:)

Nav paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas, jo jaunā automaģistrāle ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā (1), kura mērķis ir transporta nozares dekarbonizācija saskaņā ar 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem. Jo īpaši to panāk, pateicoties šādiem papildu pasākumiem:

—	autoceļā veikto ieguldījumu sasaiste ar elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūru;

—	šā komponenta X reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru ievieš nodevu par šā un citu autoceļu izmantošanu;

—	šā komponenta Y reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru paaugstina konvencionālajai degvielai piemērojamos nodokļus;

—	šā komponenta Z reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru ievieš stimulus bezemisiju transportlīdzekļu iegādei;

—	un šā komponenta XX un XY pasākumi (Y.–Z. lappuse), ar kuriem atbalsta pārvadājumu novirzīšanu uz dzelzceļa transportu un/vai iekšzemes ūdensceļiem.

Tā kā pasākums attiecas uz autoceļa un saistītās uzlādes un uzpildes infrastruktūras būvniecību apgabalā, kas pakļauts karstuma stresam un temperatūras svārstībām, un aktīvu paredzamais darbmūžs pārsniedz 10 gadus, tika veikts klimata riska un neaizsargātības novērtējums, izmantojot prognozes par klimatu saskaņā ar virkni nākotnes scenāriju, kuri atbilst iekārtu paredzamajam darbmūžam. Konkrēti – tika veikta plūdu riska analīze un apzināti divi segmenti, kuros jāīsteno specifiski pielāgošanās risinājumi. Īpaša uzmanība ir veltīta tādiem sensitīviem elementiem kā tilti un tuneļi. Novērtējuma secinājumi ir iestrādāti pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi).

Turklāt pasākumā tiek precizēts ekonomikas dalībnieku pienākums izstrādāt plānu, ar ko īsteno pielāgošanās risinājumus, kuru mērķis ir samazināt būtiskus fiziskos klimata riskus, kas apdraud autoceļu un saistīto uzlādes un uzpildes infrastruktūru (sk. ANP X. lappusi). Saskaņā ar minēto pienākumu arī noteikts, ka pielāgošanās risinājumi negatīvi neietekmē pielāgošanās centienus vai citu cilvēku, dabas, aktīvu un citu saimniecisko darbību noturības pakāpi pret fiziskiem klimata riskiem un atbilst pielāgošanās centieniem, kurus veic vietējā, nozaru, reģionālā vai valsts līmenī.

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība — vai paredzams, ka pasākums kaitēs:

(i)	ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai

(ii)	jūras ūdeņu labam vidiskajam stāvoklim?

Attiecībā uz autoceļa būvniecību un saistītās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ierīkošanu tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, un tas ir atspoguļots pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi). IVN ietvēra novērtējumu par ietekmi uz ūdeni saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, un apzinātie riski tika ņemti vērā pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi).

Vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, ir apzināti un ņemti vērā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) prasībām un atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam, kurš pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts attiecībā uz potenciāli skarto ūdensobjektu vai ūdensobjektiem (sk. ANP X. lappusi).

Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu — vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju, vai

(ii)	dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem, vai

(iii)

radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi saistībā ar aprites ekonomiku?

Pasākumā paredzēts, ka ekonomikas dalībniekiem, kuri veic autoceļa būvniecību, jānodrošina, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies autoceļa un saistītās uzlādes un uzpildes infrastruktūras būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, reciklēšanai un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.

Būvniecības laikā ekonomikas dalībnieki ierobežos atkritumu rašanos saskaņā ar ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņems vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglos atkalizmantošanu un augstas kvalitātes reciklēšanu, kas panākams, ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.

Piesārņojuma novēršana un kontrole — vai paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

Nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo tas ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst gaisa piesārņojuma ierobežošanas valsts programmai. Jo īpaši to panāk, pateicoties šādiem papildu pasākumiem:

—	autoceļā veikto ieguldījumu sasaiste ar elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūru;

—	šā komponenta X reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru ievieš nodevu par šā un citu autoceļu izmantošanu;

—	šā komponenta Y reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru paaugstina konvencionālajai degvielai piemērojamos nodokļus;

—	šā komponenta Z reforma (Y.–Z. lappuse), ar kuru ievieš stimulus bezemisiju transportlīdzekļu iegādei;

—	un šā komponenta XX un XY pasākumi (Y.–Z. lappuse), ar kuriem atbalsta pārvadājumu novirzīšanu uz dzelzceļa transportu un/vai iekšzemes ūdensceļiem.

Turklāt troksnis un vibrācijas, kas rodas autoceļa un saistītās uzlādes un uzpildes infrastruktūras izmantošanas rezultātā, tiks mazināti, ieviešot sienas barjeras, kuras atbilst Direktīvas 2002/49/EK prasībām.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana — vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai

(ii)	kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?

Attiecībā uz autoceļa un saistītās uzlādes un uzpildes infrastruktūras būvniecību tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un Direktīvu 92/43/EEK. Vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir zemes fragmentācijas un degradācijas samazināšana (it īpaši zaļie koridori un citi dzīvotņu savienotības pasākumi, kā arī attiecīgās aizsargājamās dzīvnieku sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā), ir balstīti uz izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem un ir īstenoti, un tas ir atspoguļots pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi).

5. piemērs. Shēma automobiļu nodošanai lūžņos (NBK principa neievērošanas piemērs)

Pasākuma apraksts

Šis pasākums ir nodošanas lūžņos shēma, ar ko paredzēts aizstāt pašlaik lietotus automobiļus, kurus darbina iekšdedzes dzinējs, ar efektīvākiem automobiļiem, ko arī darbina iekšdedzes dzinējs (t. i., ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināms iekšdedzes dzinējs). Stimuls izpaužas kā vienota dotācija par katru lūžņos nodoto un iegādāto automobili, taču to var piešķirt arī sarežģītākā veidā (kā nodokļu atskaitījumus).

Pasākuma mērķis ir aizstāt vecākus transportlīdzekļus, kuri rada lielāku piesārņojumu, ar jaunākiem un tādējādi mazāku piesārņojumu radošiem transportlīdzekļiem. Šajā piemērā tiek pieņemts, ka šīs shēmas ietvaros paredzēta tikai pāreja uz jaunu ražojumu paaudzi (piemēram, “Euro” standartu secīgu līmeni) vienas un tās pašas tehnoloģijas ietvaros.

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana	X
Pielāgošanās klimata pārmaiņām		X	Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība		X	Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana	X
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole	X
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana		X	Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Klimata pārmaiņu mazināšana — vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?

NBK principa neievērošanas piemērs

Automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem rada CO2 emisijas (un daļiņu emisijas, slāpekļa oksīda (NO) un gaistošo organisku savienojumu emisijas, kā arī dažādu citu bīstamu gaisa piesārņotāju, tostarp benzola, emisijas). Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu jāatzīmē, ka jaunu automobiļu iegāde (lai aizstātu vecos) samazinātu emisijas, taču tik un tā radītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas (kā liecina laboratorijās veikti testi, jaunu Eiropas Savienībā un Islandē 2018. gadā reģistrēto vieglo automobiļu vidējās CO2 emisijas bija 120,8 grami CO2 uz kilometru).

Komisija, visdrīzāk, noraidītu argumentu par to, ka jaunās paaudzes automobiļi ar dīzeļdzinējiem vai benzīna dzinējiem esot labākā alternatīva, kas pieejama šajā nozarē, un ka ieguldījums tādēļ nepārkāpj NBK principu. Elektrotransportlīdzekļi ir labāka alternatīva ar augstāku vidiskā veikuma līmeni (t. i., zemāku aprites cikla emisiju līmeni), kura klimata pārmaiņu mazināšanas ziņā ir pieejama šajā nozarē.

Tāpēc Komisija, visticamāk, uzskatīs, ka nodošanas lūžņos shēma nodarīs būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai.

Aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana — vai paredzams, ka pasākums:

(i)	būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju, vai

(ii)	dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem, vai

(iii)

radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi saistībā ar aprites ekonomiku?

Ir ieviesti pasākumi, lai apsaimniekotu atkritumus gan lietošanas posmā (apkope), gan flotes ekspluatācijas laika beigās, tostarp nodrošinot akumulatoru un elektronikas (it īpaši tur izmantoto kritiski svarīgo izejvielu) atkalizmantošanu un reciklēšanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Tiek ņemta vērā ietekme uz ražošanu, un shēma neveicinās darbderīgu transportlīdzekļu priekšlaicīgu nodošanu lūžņos. Konkrēti, shēmā ir noteikts, ka visus lūžņos nodotos automobiļus pārstrādā licencēts apstrādes punkts saskaņā ar Direktīvu par nolietotiem transportlīdzekļiem (2000/53/EK), ko apliecina sertifikāts, kurš nepieciešams, lai varētu piedalīties shēmā.

Turklāt pasākumu papildina darbība, ar kuru sekmē detaļu savākšanu licencētos apstrādes punktos, lai nodrošinātu šo detaļu atkalizmantošanu un atjaunošanu.

Piesārņojuma novēršana un kontrole — vai paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju (2) emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

NBK principa neievērošanas piemērs

Automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem cita starpā rada oglekļa monoksīda (CO), cieto daļiņu (PM), slāpekļa oksīdu (NOx) un nesadegušo ogļūdeņražu (HC) emisijas. Ņemot vērā ierasto praksi un regulatīvās prasības nozarē (3) , ir maz ticams, ka Komisija – līdzīgu apsvērumu dēļ, kā tas bija klimata pārmaiņu mazināšanas gadījumā, – uzskatītu, ka pasākums būtiski nepalielina piesārņotāju emisijas gaisā.

6. piemērs. Zemes apūdeņošana

Pasākuma apraksts

Pasākuma ietvaros galvenokārt paredzēts veikt ieguldījumus esošā un šobrīd lietojamā apūdeņošanas sistēmā X reģionā, lai izmantotu efektīvākas apūdeņošanas metodes un veicinātu pārgūtā ūdens drošu atkalizmantošanu. Mērķis ir kompensēt sausuma izraisīto ūdens trūkumu augsnē un tādējādi veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības kultūrām. Pasākumu papildinās ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšana un atbalstīšana, it īpaši ilgtspējīgāku un efektīvāku apūdeņošanas sistēmu un dabīgas ūdens aiztures pasākumu veicināšana un atbalstīšana, kā arī pāreja uz kultūraugiem un apsaimniekošanas praksi, kam vajadzīgs mazāk ūdens, un ilgtspējīgākas mēslošanas paņēmieni.

NBK kontrolsaraksta 1. daļa

Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa	Jā	Nē	Pamatojums, ja izvēlēts “Nē”
Klimata pārmaiņu mazināšana		X	Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Tas tiek nodrošināts tādējādi, ka jaunā sistēma/iekārta būs energoefektīva un līdz ar to absolūtās emisijas nepieaugs, neraugoties uz apūdeņotās teritorijas nelielu palielinājumu, un/vai tāpēc, ka iekārtas darbināšanai vajadzīgā elektroenerģija tiks ražota no vēja vai saules enerģijas. Apūdeņošana var netieši sekmēt tādas lauksaimniecības prakses turpināšanu, kas apdraud oglekļa piesaistītājfunkciju, kuru pilda lauksaimniecības augsne, vai pat pārvērš šo augsni par neto emitenti. Jēgpilna ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšana un atbalstīšana, kas ir daļa no pasākuma, nenorāda uz turpmāku pasliktināšanos šajā ziņā, un tai būtu jāpanāk situācijas uzlabošanās.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	X
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība	X
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana		X	Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nebūtiska paredzamā ietekme uz šo vides mērķi, ņemot vērā gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Pasākuma rezultātā neradīsies būtiski efektivitātes trūkumi resursu izmantošanā un netiks palielināta atkritumu rašanās.
Gaisa, ūdens vai zemes piesārņojuma novēršana un kontrole	X
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana	X

NBK kontrolsaraksta 2. daļa

Jautājumi

Nē

Pamatojums pēc būtības

Nav paredzams, ka turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ pasākums negatīvi ietekmēs pielāgošanos klimata pārmaiņām:

—

Pasākuma galvenā daļa ierobežotā mērā palīdz īstermiņā uzlabot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, jo tas veicina apūdeņošanu, nepalielinot ūdens ieguvi. Šis pozitīvais ieguldījums ir iespējams tikai tad, ja skarto ūdensobjektu pašreizējais un prognozējamais stāvoklis saglabāsies labs (vai saskaņā ar ticamām prognozēm nav pamata sagaidīt, ka tas pasliktināsies līdz sliktākam stāvoklim). Ja tas tā nebūtu, tad ūdens ieguves apmērs tādēļ nebūtu ilgtspējīgs un ieguldījums nebūtu kvalificējams kā pasākums ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām (un būtu nepareizas pielāgošanās pasākums, kas vērtējams negatīvi) pat tad, ja tas nepasliktinātu pamatā esošo situāciju, jo tas pagarinātu fundamentāli ilgtnespējīgas struktūras darbmūžu. Pasākums principā var pretendēt uz finansējumu ANM regulas pielikumā izklāstītās intervences jomas 040 ietvaros, piemērojot klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalsta aprēķināšanai paredzēto koeficientu 40 % apmērā, jo pasākums ir ūdens apsaimniekošanas pasākums, kura mērķis ir novērst ūdens trūkumu, ko pastiprina ar klimatu saistīti riski, t. i., sausums.

—

Savukārt ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un dabīgas ūdens aiztures pasākumu veicināšana tiktu iekļauta intervences jomā 037, kas tieši atbalsta mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām. Lai viss pasākums varētu pretendēt uz finansējumu intervences jomas 037 ietvaros, tam vajadzētu būt dominējošam vai vismaz pietiekami pārliecinošam lieluma, mēroga un atsevišķu elementu ziņā.

Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība — vai paredzams, ka pasākums kaitēs:

i)	ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai

ii)	jūras ūdeņu labam vidiskajam stāvoklim?

Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši veicot šādas darbības:

—	atbalstot lauksaimniekus, lai tie varētu pāriet uz kultūraugiem un apsaimniekošanas praksi, kam vajadzīgs mazāk ūdens; atbalstot lauksaimniekus, lai tie varētu īstenot pasākumus, ar kuriem palielina augsnes spēju aizturēt ūdeni un ūdens uzkrāšanu lauku saimniecību līmenī;

—

ieviešot apūdeņošanas sistēmu, kas nodrošina ūdens atkalizmantošanu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un nepalielina ūdens ieguvi. Pasākums ietvers ieguldījumus infrastruktūrās, kas ļaus nodrošināt pārgūtā ūdens drošu atkalizmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Pateicoties šiem ieguldījumiem, attīrītus komunālos notekūdeņus būs iespējams izmantot tuvumā esošo kultūraugu lauku apūdeņošanai un sagatavoties tam, lai piemērotu jauno regulu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (ES/2020/741);

—	veicot ieguldījumus ilgtspējīgākās un efektīvākās apūdeņošanas sistēmās, kurām vajadzīgs mazāk ūdens, piemēram, vietējā apūdeņošanā. Vienlaikus tas gādās par to, ka gruntsūdeņos, kā arī tuvumā esošajos iekšzemes ūdensobjektos noplūst mazāk barības vielu;

—

ja pasākuma ietvaros ir paredzēta ūdens ieguve, attiecīgā iestāde ir piešķīrusi ūdens ieguves atļauju, kurā precizēti nosacījumi ar nolūku nepieļaut pasliktināšanos un nodrošināt to, ka attiecīgajos ūdensobjektos saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām vēlākais līdz 2027. gadam tiek sasniegti labi kvantitatīvie rādītāji (gruntsūdeņu gadījumā) vai labi ekoloģiskās kvalitātes rādītāji vai ir potenciāls šādus rādītājus sasniegt (virszemes ūdeņu gadījumā);

—	ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar IVN direktīvu, un ir apzināti visi vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, kas atspoguļoti pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi).

Piesārņojuma novēršana un kontrole — vai paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?

Turpmāk minēto iemeslu dēļ nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē:

—	enerģijas patēriņa ziņā iekārtas ir īpaši efektīvas, vai tās izmanto elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem;

—	efektīvāku apūdeņošanas sistēmu ierīkošanas rezultātā (sk. iepriekš) tiks samazināta barības vielu notece no lauksaimniecības;

—	apūdeņošanai tiks izmantots mazāk ūdens, pateicoties tam, ka tiks sniegts atbalsts lauksaimniekiem, lai tie varētu pāriet uz kultūraugiem un apsaimniekošanas praksi, kam vajadzīgs mazāk ūdens, un ka lauku saimniecību līmenī būs palielinājusies ūdens pieejamība;

—	tiks atbalstīta ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, kas savukārt nozīmēs to, ka tiks izmantots mazāk pesticīdu, tādējādi samazinot ūdens un zemes piesārņojumu.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana — vai paredzams, ka pasākums:

i)	būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai

ii)	kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?

Pasākums nekaitēs bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām šādu iemeslu dēļ:

—

apūdeņošanas projekti, uz kuriem attiecas šis pasākums, neatrodas aizsargājamās teritorijās, un tiem nebūs negatīvas ietekmes uz šādu teritoriju saglabāšanas mērķiem. Gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā netiks pieļauti nekādi sugu iztraucējumi vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus minētajām teritorijām, veicot vajadzīgos ietekmes novēršanas un mazināšanas pasākumus, kas atspoguļoti pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi);

—	ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar IVN direktīvu, un ir apzināti visi vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, kas atspoguļoti pasākuma struktūrā (sk. ANP X. lappusi);

—

tas atbilst Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas prasībām; attiecībā uz pasākumu tika veikts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētais novērtējums (kas šajā konkrētajā gadījumā ir integrēts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā), kura gaitā tika izslēgta būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām;

—

pateicoties ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses atbalstīšanai, pasākuma rezultātā savukārt būs nepieciešams mazāk pesticīdu, tādējādi tiks mazināta negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību (kukaiņi, putni, dzīvība augsnē), un varētu tikt panākta lielāka kultūraugu daudzveidība, kas arī tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība.

(1) Vai, ja nav visaptveroša plāna ilgtspējīga transporta jomā – projekta līmenī ir tikusi veikta specifiska izmaksu un ieguvumu analīze, kas liecina par to, ka projekts visā tā aprites ciklā rada SEG emisiju samazinājumu / nerada SEG emisiju pieaugumu.

(2) Piesārņotājs ir viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants, kas atrodas gaisā, ūdenī vai zemē un kas var būt kaitīgs cilvēka veselībai vai videi.

(3) Minētās prasības ir atkarīgas no tā, vai runa ir par automobiļiem ar benzīna dzinējiem vai dīzeļdzinējiem. “Euro 5” un “Euro 6” regulā (Regulā 715/2007/EK) ir noteiktas emisiju robežvērtības vieglajiem automobiļiem attiecībā uz reglamentētajiem piesārņotājiem, jo īpaši slāpekļa oksīdiem (NOx, t. i., kopējās NO un NO2 emisijas), proti, 80 mg/km.

18.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/35

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (1)

(2021/C 58/05)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

VĀCIJA

OV C 43, 4.2.2019. 2. lpp., publicētās informācijas grozījumi

Ziemeļjūras ostas

Baltrum

Bensersiel

Borkum

Brake

Brunsbüttel

Büsum

Bützflether Sand

Buxtehude

Bremen

10.

Bremerhaven

11.

Carolinensiel (Harlesiel)

12.

Cuxhaven

13.

Eckwarderhörne

14.

Elsfleth

15.

Emden

16.

Fedderwardersiel

17.

Glückstadt

18.

Greetsiel

19.

Großensiel

20.

Hamburg

21.

Hamburg-Neuenfelde

22.

Herbrum

23.

Helgoland

24.

Hooksiel

25.

Horumersiel

26.

Husum

27.

Juist

28.

Langeoog

29.

Leer

30.

Lemwerder

31.

List/Sylt

32.

Neuharlingersiel

33.

Norddeich

34.

Nordenham

35.

Norderney

36.

Otterndorf

37.

Papenburg

38.

Spiekeroog

39.

Stade

40.

Stadersand

41.

Varel

42.

Wangerooge

43.

Wedel

44.

Weener

45.

Westeraccumersiel

46.

Wewelsfleth

47.

Wilhelmshaven

Baltijas jūras ostas

Eckernförde

Flensburg-Hafen

Greifswald-Ladebow Hafen

Jägersberg (Jūras spēku ostas iekārtas)

Kiel

Kiel (Jūras spēku osta)

Kiel-Holtenau (Jūras spēku ostas iekārtas)

Lubmin

Lübeck

10.

Lübeck-Travemünde

11.

Mukran

12.

Neustadt (Jūras spēku ostas iekārtas)

13.

Puttgarden

14.

Rendsburg

15.

Rostock-Hafen (ietver Warnemünde un Rostock-Überseehafen ostu)

16.

Sassnitz

17.

Stralsund

18.

Surendorf

19.

Vierow

20.

Wismar

21.

Wolgast

ODERAS LĪCIS

Ueckermünde

Pasažieru lidostas, lidlauki un nolaišanās zonas

BĀDENES-VIRTEMBERGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Aalen-Heidenheim-Elchingen

Bādenes lidosta Airport Karlsruhe Baden-Baden

Donaueschingen-Villingen

Freiburg/Brg.

Friedrichshafen-Löwental

Heubach (Schwäb. Gmünd apriņķis)

Lahr

Laupheim

Leutkirch-Unterzeil

10.

Mannheim-City

11.

Mengen

12.

Niederstetten

13.

Schwäbisch Hall

14.

Stuttgart

BAVĀRIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Aschaffenburg

Augsburg-Mühlhausen

Bayreuth-Bindlacher Berg

Coburg-Brandebsteinsebene

Giebelstadt

Hassfurth-Mainwiesen

Hof-Plauen

Ingolstadt

Landsberg/Lech

10.

Landshut-Ellermühle

11.

Lechfeld

12.

Memmingerberg

13.

München „Franz Joseph Strauß“

14.

Neuburg

15.

Nürnberg

16.

Oberpfaffenhofen

17.

Roth

18.

Straubing-Wallmühle

BERLĪNES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Berlin-Tegel

BRANDENBURGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Berlin Brandenburg „Willy Brandt“

Schönhagen

BRĒMENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Bremen

HAMBURGAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Hamburg

HESENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Allendorf/Eder

Egelsbach

Frankfurt/Main

Fritzlar

Kassel-Calden

Reichelsheim

MĒKLENBURGAS-PRIEKŠPOMERĀNIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Neubrandenburg-Trollenhagen

Rostock-Laage

LEJASSAKSIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Borkum

Braunschweig-Waggum

Bückeburg-Achum

Celle

Damme/Dümmer-See

Diepholz

Emden

Fassberg

Ganderkesee

10.

Hannover

11.

Jever

12.

Leer-Nüttermoor

13.

Norderney

14.

Nordholz

15.

Nordhorn-Lingen

16.

Osnabrück-Atterheide

17.

Wangerooge

18.

Wilhelmshaven-Mariensiel

19.

Wittmundhafen

20.

Wunstorf

ZIEMEĻREINAS-VESTFĀLENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Aachen-Merzbrück

Arnsberg

Bielefeld-Windelsbleiche

Bonn-Hardthöhe

Dortmund-Wickede

Düsseldorf

Essen-Mülheim

Bonn Hangelar

Köln/Bonn

10.

Marl/Loemühle

11.

Mönchengladbach

12.

Münster-Osnabrück

13.

Nörvenich

14.

Paderborn-Lippstadt

15.

Porta Westfalica

16.

Rheine-Bentlage

17.

Siegerland

18.

Stadtlohn-Wenningfeld

19.

Weeze-Lahrbruch

REINZEMES-PFALCAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Büchel

Föhren

Hahn

Koblenz-Winningen

Mainz-Finthen

Pirmasens-Pottschütthöhe

Ramstein (ASV gaisa spēku bāze)

Speyer

Spangdahlem (ASV gaisa spēku bāze)

10.

Zweibrücken

ZĀRAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Saarbrücken-Ensheim

Saarlouis/Düren

SAKSIJAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Dresden

Leipzig-Halle

Rothenburg/Oberlausitz

SAKSIJAS-ANHALTES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Cochstedt

Magdeburg

ŠLĒSVIGAS-HOLŠTEINAS FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Helgoland-Düne

Hohn

Kiel-Holtenau

Lübeck-Blankensee

Schleswig/Jagel

Westerland/Sylt

TĪRINGENES FEDERĀLAJĀ ZEMĒ

Altenburg-Nobitz

Erfurt-Weimar

LIETUVA

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp., publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

LIETUVA – BALTKRIEVIJA

Sauszemes robežas

Kena–Gudagojis (dzelzceļš)

Stasylos–Benekainys (dzelzceļš)

Lavoriškės–Kotlovka

Medininkai–Kamenyj Log

Šalčininkai–Benekainys

Raigardas–Privalka

Švendubrė–Privalka (upe)

Tverečius–Vidžiai

Šumskas–Loša

10.

Viļņas delzceļa stacija (dzelzceļš)

Vietējā pierobežas satiksme

Adutiškis–Moldevičiai

Papelekis–Lentupis

Norviliškės–Pickūnai

Krakūnai–Geranainys

Eišiškės–Dotiškės

Rakai–Petiulevcai

Latežeris–Pariečė

LIETUVA – KRIEVIJAS FEDERĀCIJA

Sauszemes robežas

Jurbarkas–Sovetsk (upe)

Kybartai–Černyševskoje

Kybartai–Nesterov (dzelzceļš)

Nida–Morskoje

Nida–Rybačyj (upe)

Rambynas–Dubki

Pagėgiai–Sovetsk (dzelzceļš)

Panemunė–Sovetsk

Ramoniškiai–Pograničnyj*

10.

Rusnė–Sovetsk (upe)

Atvērta vienīgi Lietuvas Republikas un Krievijas Federācijas iedzīvotājiem saskaņā ar 1995. gada 24. februāra Lietuvas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības Līgumu par robežšķērsošanas vietām starp Lietuvas Republiku un Krievijas Federāciju (1. panta 1. punkta 1.2. apakšpunkta d) punkts).

Jūras robežas

Klaipēdas valsts jūras osta (Molas, Pilis un Malkų įlanka robežšķērsošanas punkti)

Būtiņģes naftas terminālis

Gaisa robežas

Viļņas lidosta

Kauņas lidosta

Palangas lidosta

Zokniai lidosta

UNGĀRIJA

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp., publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

UNGĀRIJA – HORVĀTIJA

Sauszemes robežas

Barcs – Terezino Polje

Beremend – Baranjsko Petrovo Selo

Berzence – Gola

Drávaszabolcs – Donji Miholjac

Drávaszabolcs (upe, pēc pieprasījuma)*

Gyékényes – Koprivnica (dzelzceļš)

Letenye – Goričan

Letenye – Goričan II (automaģistrāle)

Magyarbóly – Beli Manastir (dzelzceļš)

10.

Mohács (upe)

11.

Murakeresztúr – Kotoriba (dzelzceļš)

12.

Udvar – Dubosevica

UNGĀRIJA – SERBIJA

Sauszemes robežas

Ásotthalom – Backi Vinograd*

Bácsalmás – Bajmok*

Hercegszántó – Bački Breg

Kelebia – Subotica (dzelzceļš)

Mohács (upe)

Röszke – Horgoš (Horgos) (ceļš gājēju un velosipēdistu satiksmei, kā arī tiem starptautiskajiem autopārvadājumiem, kurus nedrīkst veikt pa automaģistrāli)*

Röszke – Horgoš (automaģistrāle)

Röszke – Horgoš (dzelzceļš)

Szeged (upe)*

10.

Tiszasziget – Đjala (Gyála)*

11.

Tompa – Kelebija

12.

Kübekháza – Rabe*

13.

Bácsszentgyörgy – Rastina*

UNGĀRIJA – RUMĀNIJA

Sauszemes robežas

Ágerdőmajor (Tiborszállás) – Carei (dzelzceļš)

Ártánd – Borș

Battonya – Turnu

Biharkeresztes – Episcopia Bihorului (dzelzceļš)

Csanádpalota – Nădlac (automaģistrāle)

Csengersima – Petea

Gyula – Vărșand

Kiszombor – Cenad

Kötegyán – Salonta (dzelzceļš)

10.

Létavértes–Săcuieni**

11.

Lőkösháza – Curtici (dzelzceļš)

12.

Méhkerék – Salonta

13.

Nagylak–Nădlac (ceļš)

14.

Nyírábrány – Valea Lui Mihai (dzelzceļš)

15.

Nyírábrány – Valea Lui Mihai

16.

Vállaj – Urziceni

17.

Nagykereki – Borș II (automaģistrāle)

UNGĀRIJA – UKRAINA

Sauszemes robežas

Barabás – Kosino*

Beregsurány – Luzhanka

Eperjeske – Salovka (dzelzceļš)

Lónya – Dzvinkove***

Tiszabecs – Vylok

Záhony – Čop (dzelzceļš)

Záhony – Čop

Gaisa robežas

Starptautiskās lidostas

1.	Budapest Lista Ferenca starptautiskā lidosta

Debrecen

Sármellék

Mazās starptautiskās lidostas (pēc pieprasījuma)

1.	Békéscsaba

Budaörs

3.	Fertőszentmiklós

Győr-Pér

Kecskemét

6.	Nyíregyháza

Pápa

8.	Pécs-Pogány

9.	Siófok-Balatonkiliti

10.

Szeged

11.

Szolnok

*	7.00–19.00

**	6.00–22.00

***	7.00–18.00

ZVIEDRIJA

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Gaisa robežas

Starptautiskās lidostas

Lidosta	Pašvaldība
Arlanda	Sigtuna
Arvidsjaur	Arvidsjaur
Bromma	Stockholm
Dala Airport	Borlänge
Göteborg City Airport	Göteborg
Göteborg/Landvetter	Härryda
Halmstad	Halmstad
Jönköping	Jönköping
Kalmar	Kalmar
Karlstad	Karlstad
Kiruna	Kiruna
Kristianstad-Everöd	Kristianstad
Malmö-Sturup	Svedala
Norrköping	Norrköping
Linköping	Linköping
Luleå-Kallax	Luleå
Pajala-Ylläs	Pajala
Ronneby/Kallinge	Ronneby
Scandinavian Mountains Airport	Malung-Sälen
Stockholm-Skavsta	Nyköping
Sundsvall-Härnösand	Timrå
Umeå	Umeå
Visby	Gotland
Västerås-Hässlö	Västerås
Växjö	Växjö
Örebro	Örebro
Östersund	Östersund

Lidlauki

Lidosta	Pašvaldība
Rörberg	Gävle
Skellefteå	Skellefteå
Skövde	Skövde
Trollhättan/Vänersborg	Vänersborg
Ängelholm	Ängelholm
Örnsköldsvik	Örnsköldsvik

Jūras robežas

Osta	Pašvaldība
Bergkvara	Torsås
Borgholm	Borgholm
Ekenäs	Ronneby
Falkenberg	Falkenberg
Furusund	Norrtälje
Grönhögen	Mörbylånga
Gävle hamnar	Gävle
Göta kanal Söderköping	Söderköping
Göteborgs hamnar	Göteborg
Halmstad	Halmstad
Handelshamnen	Karlskrona
Hargshamn	Östhammar
Harnäs-Skutskär	Älvkarleby
Helsingborgs hamn	Helsingborg
Herrvik	Gotland
Holmsund	Umeå
Hudiksvalls hamnar	Hudiksvall
Husums hamn	Örnsköldsvik
Härnösands hamnar	Härnösand
Kalix hamn, Karlsborg	Kalix
Kalmar	Kalmar
Kapellskär	Norrtälje
Karlshamns hamnar	Karlshamn
Karlstad	Karlstad
Kramfors hamnar	Kramfors
Landskrona	Landskrona
Luleå hamn	Luleå
Lysekil	Lysekil
Malmö	Malmö
Mönsterås	Mönsterås
Norrköpings hamn	Norrköping
Nynäshamn	Nynäshamn
Oskarshamn	Oskarshamn
Oxelösund	Oxelösund
Piteå hamn	Piteå
Ronehamn	Gotland
Ronneby hamn	Ronneby
Saltö fiskhamn	Karlskrona
Sandhamn	Värmdö
Simrishamn	Simrishamn
Skelleftehamn	Skellefteå
Slite	Gotland
Sternö vindhamn	Karlshamn
Stillerydshamnen	Karlshamn
Stockholms hamnar	Stockholm
Strömstad	Strömstad
Sundsvalls hamnar	Sundsvall
Söderhamns hamnar	Söderhamn
Södertälje	Södertälje
Sölvesborgs hamn	Sölvesborg
Timrå hamnar	Timrå
Trelleborg	Trelleborg
Varberg	Varberg
Verköhamnen	Karlskrona
Visby	Gotland
Västervik	Västervik
Ystad	Ystad
Åhus	Kristianstad
Öregrund	Östhammar
Örnsköldsviks hamnar	Örnsköldsvik

ŠVEICE

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp. publicētās informācijas aizstāšana ar citu informāciju

Lidostās

Bâle-Mulhouse

Genève-Cointrin

Zurich

Saint-Gall-Altenrhein SG

Berne-Belp

Granges

La-Chaux-de-Fond-Les Eplatures

Lausanne-La Blécherette

Locarno-Magadino

10.

Lugano-Agno

11.

Samedan

12.

Sion

13.

Buochs*

14.

Emmen*

15.

Mollis*

16.

Saanen*

17.

St. Stephan*

*	Par robežšķērsošanas vietu var izmantot tikai izņēmuma gadījumos, ja iepriekš ir saņemta individuāla atļauja no uzraudzības iestādes, kas atrodas uz vietas.

Paskaidrojums:

Ar zvaigznīti (*) atzīmētajās robežšķērsošanas vietās robežkontroles iestāžu personāls neuzturas pastāvīgi. Tās var izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Šengenas zonā un izceļotu no tās, ja kompetentās kontroles iestādes iepriekš ir izsniegušas individuālu atļauju saskaņā ar Šveices 2018. gada 15. augusta rīkojuma par ieceļošanu un vīzu piešķiršanu 29. panta 3. punktu (OEV, RS 142.204).

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

OV C 484, 24.12.2016., 30. lpp.

OV C 32, 1.2.2017., 4. lpp.

OV C 74, 10.3.2017., 9. lpp.

OV C 120, 13.4.2017., 17. lpp.

OV C 152, 16.5.2017., 5. lpp.

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp.

OV C 31, 27.1.2018., 12. lpp.

OV C 261, 25.7.2018., 6. lpp.

OV C 264, 26.7.2018., 8. lpp.

OV C 368, 11.10.2018., 4. lpp.

OV C 459, 20.12.2018., 40. lpp.

OV C 43, 4.2.2019., 2. lpp.

OV C 64, 27.2.2020., 6. lpp.

(1) Iepriekšējo publikāciju sarakstu sk. šā atjauninājuma beigās.

(2) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

18.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/60

Paziņojums

par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kalcija silicīda importu

(2021/C 58/15)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību atbilstoši 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), kurā apgalvots, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kalcija silicīds (“CaSi”) tiek importēts par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts kaitējums (2) Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2021. gada 4. janvārī iesniedza Euroalliages (“sūdzības iesniedzējs”) – apvienība, kas pārstāv visus kalcija silicīda ražotājus Savienībā. Sūdzība tika iesniegta Savienības kalcija silicīda ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta sūdzības atklātā versija un analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts sūdzībai. Šā paziņojuma 5.6. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2. Izmeklējamais ražojums

Izmeklējamais ražojums ir sakausējums vai ķīmiskais savienojums, kurš pēc masas satur 16 % vai vairāk kalcija, 45 % vai vairāk silīcija, mazāk nekā 14 % dzelzs un ne vairāk kā 10 % jebkāda cita elementa; var būt ar taru vai bez tās, iepakots maisos vai tērauda mucās, tērauda loksnēs (vai kā stieple ar serdi) vai citādā veidā (“izmeklējamais ražojums”). To parasti dēvē par kalcija silicīdu (“CaSi”).

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt informāciju par ražojuma tvērumu, tas jāizdara 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas (3).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, kuru, kā apgalvo, importē par dempinga cenām, ir Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7202 99 80 un ex 2850 00 60 (TARIC kodi 7202998030 un 2850006091). KN un TARIC kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Lai pamatotu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz informāciju, kas ietverta Komisijas dienestu 2017. gada 20. decembra darba dokumentā par būtiskiem kropļojumiem ĶTR ekonomikā (4). Jo īpaši sūdzības iesniedzējs atsaucās uz konkrēto punktu par ražošanas faktoru kropļojumiem un uz punktu par izejvielām, piemēram, kaļķakmeni un kvarcu, un citiem materiālu resursiem, kā arī uz nodaļām par vispārējiem kropļojumiem attiecībā uz enerģiju un elektroenerģiju. Sūdzības iesniedzējs atsaucās arī uz nozares pētījumu par Ķīnas ferosakausējumu tirgu (5), kurā teikts, ka Ķīnas ferosakausējumu ražošanas nozare ir pakļauta stingriem valdības norādījumiem un diskrecionāriem iejaukšanās pasākumiem, un secināja, ka Ķīnas uzņēmumi šajā nozarē darbojas izkropļotā tirgus vidē, kurā konkurences spēkiem nav atļauts strukturēt iekšējo tirgu un saskaņot to ar pasaules tirgiem. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz konstatējumiem un secinājumiem, kas izklāstīti antidempinga termiņbeigu pārskatīšanas Regulā (ES) 2020/909 (2020. gada 30. jūnijs) par ferosilīciju, kurā konstatēts, ka Ķīnas ferosakausējumu nozare ir būtiski izkropļota. Šis konstatējums attiecas uz visu ferosakausējumu nozari, kas ietver CaSi (6).

Rezultātā, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, apgalvojums par dempingu ir balstīts uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, kam pamatā ir ražošanas un pārdošanas izmaksas, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, un izmeklējamā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad to pārdod eksportam uz Savienību. Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi, kas liek domāt, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ, kuri ietekmē cenas un izmaksas, nav atbilstoši izmantot iekšzemes cenas un izmaksas attiecīgajā valstī, un tādējādi ir pamatoti sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

Ziņojums par valsti ir ietverts lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (7). Visi pierādījumi par valsts iejaukšanos un kropļojumiem kalcija silicīda nozarē ir iekļauti sūdzības atklātajā versijā un ir ietverti lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām.

4. Apgalvojumi par kaitējumu, cēloņsakarību un izejvielu tirgus kropļojumiem

4.1. Apgalvojums par kaitējumu/cēloņsakarību

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts ir būtiski palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecina, ka importētā izmeklējamā ražojuma apjoms un cenas ir citustarp negatīvi ietekmējuši ES pārdevumus un Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finansiālo situāciju un nodarbinātības situāciju tajā.

4.2. Apgalvojums par izejvielu tirgus kropļojumiem

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, jo īpaši duālās cenas noteikšanas sistēmas veidā. Šie pierādījumi liecina, ka elektroenerģija veido 20 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām. Sūdzībā ir arī ietverts elektroenerģijas cenu salīdzinājums ĶTR ziemeļu provincēs, kur atrodas CaSi galvenie eksportētāji, ar elektroenerģijas eksporta cenām no tām pašām provincēm, kurš liecina, ka eksporta cena vienmēr ir ievērojami lielāka. Turklāt, sūdzības iesniedzējs norāda, ka šo kropļojumu rezultātā elektroenerģijas cena ĶTR tirgū ir ievērojami zemāka par cenām reprezentatīvā starptautiskā tirgū.

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu izmeklēšanā tiks pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku. Ja izmeklēšanas gaitā tiktu konstatēti citi kropļojumi, uz kuriem attiecas pamatregulas 7. panta 2.a punkts, izmeklēšanu var attiecināt arī uz šiem citiem kropļojumiem.

5. Procedūra

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta šīs nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, importē par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm saskaņā ar pamatregulas 21. pantu. Ja tiks piemērots pamatregulas 7. panta 2.a punkts, izmeklēšanā veiks pārbaudi attiecībā uz Savienības interesēm, ievērojot minētās regulas 7. panta 2.b punktu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (8) (TAI modernizācijas pakete), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā, ieviesa būtiskas izmaiņas agrāk antidempinga procedūrās piemērotajos grafikos un termiņos. Termiņi, kuros var pieteikties ieinteresētās personas, ir saīsināti, un īpaši tas attiecas uz izmeklēšanas agrīno posmu.

Komisija arī vērš ieinteresēto personu uzmanību uz to, ka pēc Covid-19 uzliesmojuma ir publicēts paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (9), kas varētu būt piemērojams šai procedūrai.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas sniegt piezīmes par sūdzību (arī par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī to, cik lielā mērā šī sūdzība tiek atbalstīta), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (10).

5.3.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.3.1.1. Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju izvēlei Ķīnas Tautas Republikā

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai informāciju par savu(-iem) uzņēmumu(-iem). Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi:

https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/ecba917e-c736-0124-915b-dee5fe7dca5e

Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai TRON ir pieejama 5.6. un 5.8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā ir sazinājusies arī ar ĶTR iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, ĶTR iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar ĶTR iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai ir izlēmusi tās iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514..

Anketa tiks darīta pieejama arī visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un ĶTR iestādēm.

Neskarot pamatregulas 18. panta piemērošanu, ražotāji eksportētāji, kuri piekrituši iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot 5.3.1.1. punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši neatlasītie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (11).

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem

Ievērojot pamatregulas 17. panta 3. punktu, izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, var pieprasīt, lai Komisija tiem nosaka individuālu antidempinga starpību. Ja vien nav norādīts citādi, ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāaizpilda anketa un, pienācīgi aizpildīta, tā jānosūta atpakaļ 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izveidoto izlasi. Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514.

Komisija pārbaudīs, vai izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, var noteikt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

Tomēr izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.3.2. Papildu procedūra attiecībā uz attiecīgo valsti, kas ir pakļauta nozīmīgiem kropļojumiem

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Komisija jo īpaši aicina visas ieinteresētās personas paziņot savu viedokli par sūdzībā norādītajiem resursiem un harmonizētās sistēmas (HS) kodiem, ierosināt izmeklējamā ražojuma reprezentatīvo(-ās) valsti(-is) un norādīt izmeklējamā ražojuma ražotājus šajās valstīs. Minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, Komisija tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas ar paziņojumu lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, informēs izmeklēšanā iesaistītās personas par attiecīgajiem avotiem, arī par attiecīgas reprezentatīvās trešās valsts izvēli, ko tā plāno izmantot, lai saskaņā ar 2. panta 6.a punktu noteiktu normālo vērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu izmeklēšanā iesaistītajām personām ir 10 dienas laika sniegt piezīmes par minēto paziņojumu. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju iespējamā atbilstošā reprezentatīvā trešā valsts ir Brazīlija.

Lai galu galā izvēlētos attiecīgu reprezentatīvo trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai šajās trešās valstīs ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenim ĶTR, vai minētajās trešās valstīs tiek ražots un pārdots izmeklējamais ražojums un vai attiecīgie dati ir viegli pieejami. Ja ir vairāk par vienu reprezentatīvo valsti, priekšroka attiecīgā gadījumā tiks dota valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

Šīs procedūras sakarā Komisija aicina visus ražotājus eksportētājus ĶTR 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas sniegt Komisijai informāciju par izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantotajiem materiāliem (nepārstrādātiem un apstrādātiem) un enerģiju. Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi:

https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/4848756d-ef04-defb-9797-7f02776792b7

Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai TRON ir pieejama 5.6. un 5.8. punktā.

Turklāt faktu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu izmaksas un cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, jāiesniedz 65 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šādai faktu informācijai jānāk tikai no publiski pieejamiem avotiem.

5.3.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (12) (13)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no ĶTR Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai šā paziņojuma pielikumā prasīto informāciju par savu(-iem) uzņēmumu(-iem).

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju izlases izveidei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamā ražojuma lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, kāds ir tās lēmums par importētāju izlasi. Lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem darīs pieejamas anketas. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514.

5.4. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Lai iegūtu informāciju par Savienības ražotājiem, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā darīs pieejamas anketas zināmajiem Savienības ražotājiem, proti:

—	OFZ, a.s., Istebné

—

Ferropem.

Ja vien nav norādīts citādi, iepriekšminētajiem Savienības ražotājiem aizpildīta anketa ir jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Savienības ražotāji, kas nav uzskaitīti iepriekš, ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas sazināties ar Komisiju, ieteicams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514.

5.5. Savienības interešu novērtēšanas procedūra tad, ja izvirzīti apgalvojumi par izejvielu tirgus kropļojumiem

Ja tiks konstatēti pamatregulas 7. panta 2.a punktā nosauktie kropļojumi izejvielu tirgū, Komisija veiks minētās regulas 7. panta 2.b. punktā minēto pārbaudi attiecībā uz Savienības interesēm. Ja Komisija, aprēķinot maksājumu apmēru atbilstīgi minētās regulas 7. pantam, nolemj piemērot minētās regulas 7. panta 2. punktu, tā veiks pārbaudi attiecībā uz Savienības interesēm saskaņā ar minētās regulas 21. pantu.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt visu attiecīgo informāciju, kas ļautu Komisijai noteikt, vai Savienības interesēs ir noteikt pasākumu apmēru saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Ieinteresētās personas jo īpaši tiek aicinātas sniegt visu informāciju par neizmantotajām jaudām attiecīgajā valstī, konkurenci par izejvielām un ietekmi uz piegādes ķēdēm Savienības uzņēmumiem. Ja sadarbība nenotiek, Komisija var secināt, ka Savienības interesēs ir piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

Ja Komisija izlems piemērot 7. panta 2. punktu, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kuras tos pārstāv, arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas attiecas uz Savienības interešu novērtējumu, jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Anketas, ieskaitot izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmo anketu, ir iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514. Informācija, kas iesniegta saskaņā ar 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6. Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem, importētājiem un apvienībām, kas tos pārstāv, lietotājiem un apvienībām, kuras tos pārstāv, arodbiedrībām un organizācijām, kas pārstāv patērētājus, vispirms jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Ja ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, snieguši informāciju saskaņā ar 5.3.1., 5.3.3. un 5.4. punktā aprakstītajām procedūrām, tie tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām ar noteikumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Citas personas varēs piedalīties izmeklēšanā tikai ieinteresēto personu statusā no brīža, kad tās piesakās, un ja pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 18. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem lietas materiāliem var piekļūt elektroniskajā platformā TRON.tdi:https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā (14).

5.7. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Uzklausīšanu laikposms ir šāds:

i)	lai uzklausīšanas notiktu pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa, 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 60 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas;

ii)

pēc pagaidu konstatējumu posma 5 dienu laikā no pagaidu konstatējumu vai informācijas pagaidu konstatējumu vai informācijas dokumenta izpaušanas dienas jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par informācijas izpaušanu, vai no informācijas dokumenta izpaušanas dienas;

iii)

galīgo konstatējumu posmā pieprasījums jāiesniedz 3 dienu laikā no galīgās informācijas izpaušanas dienas, un uzklausīšana parasti notiek laikā, kas atvēlēts piezīmju sniegšanai par galīgo izpausto informāciju. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad pieprasījums jāiesniedz tūlīt pēc tam, kad saņemta izpaustā galīgā papildinformācija, un uzklausīšana parasti notiek termiņā, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par šo izpausto informāciju.

Norādītais laikposms neskar Komisijas dienestu tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt uzklausīšanu ārpus minētā laikposma un Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos atteikt uzklausīšanu. Ja Komisijas dienesti noraida uzklausīšanas pieprasījumu, attiecīgā persona tiek informēta par šāda noraidījuma iemesliem.

Principā uzklausīšanā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta lietas materiālos. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jaunu faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.8. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visa rakstiski iesniegtā informācija, ieskaitot šajā paziņojumā prasīto informāciju, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai pieprasīts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Sensitive” (15). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu pieprasījumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Sensitive”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šim kopsavilkumam jābūt tik detalizētam, lai no tā varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā pieprasa saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, un pieprasījumus sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami informācijas elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami informācijai, kuru sūta elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts:

par dempinga jautājumiem

TRADE-AD679-CALCIUM-SILICON-DUMPING@ec.europa.eu

par kaitējuma jautājumiem

TRADE-AD679-CALCIUM-SILICON-INJURY@ec.europa.eu

6. Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 6. panta 9. punktu, izmeklēšana parasti tiek pabeigta 13 mēnešu, bet ne vēlāk kā 14 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt parasti ne vēlāk kā 7 mēnešu laikā, bet vēlākais 8 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija sniedz informāciju par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu 4 nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Ieinteresētajām personām tiek atvēlētas 3 darbdienas rakstisku piezīmju sniegšanai par aprēķinu precizitāti.

Ja Komisija neplāno noteikt pagaidu maksājumus, bet gan turpināt izmeklēšanu, 4 nedēļas pirms beidzas termiņš, kas noteikts pamatregulas 7. panta 1. punktā, ieinteresētās personas ar informatīvu dokumentu tiek informētas par maksājumu nenoteikšanu.

Ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām tiek atvēlētas 15 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu un 10 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par galīgajiem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā, izpaužot galīgo papildinformāciju, precizē termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski sniegt piezīmes.

7. Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai laikposmā, kas precizēts šā paziņojuma 5. un 6. punktā. Visa pārējā informācija, uz kuru minētie punkti neattiecas, jāiesniedz šādā laikposmā:

i)	ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, jāiesniedz 70 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas;

ii)

ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām nevajadzētu iesniegt jaunu faktu informāciju pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pagaidu konstatējumu posmā sniedz piezīmes par izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu. Pēc šā termiņa beigām ieinteresētās personas var iesniegt jaunu faktu informāciju tikai tad, ja šīs personas var pierādīt, ka šāda jauna faktu informācija ir vajadzīga, lai atspēkotu citu ieinteresēto personu faktu apgalvojumus, un ja šādu jauno faktu informāciju var pārbaudīt laikā, kas atlicis izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai;

iii)	lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems informāciju no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju.

8. Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Šādas piezīmes jāiesniedz šādā laikposmā:

i)	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa, jāiesniedz vēlākais 75. dienā no šā paziņojuma publicēšanas dienas;

ii)	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 7 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu;

iii)

Piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpausto galīgo informāciju, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 3 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgo izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto informāciju, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par šo izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9. Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Ikviena šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu var pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu, ja tam ir pamatots iemesls.

Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz 3 dienas un principā nepārsniedz 7 dienas.

Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā informācija, nepārsniedz 3 dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.

10. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var pieprasīt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietas materiāliem, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskatīs pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Principā 5.7. punktā paredzētie laikposmi, kad var iesniegt pieprasījumu uzklausīšanai Komisijas dienestos, mutatis mutandis attiecas uz pieprasījumiem uzklausīšanai pie uzklausīšanas amatpersonas. Ja uzklausīšanas pieprasījumi būs iesniegti, neievērojot noteiktos laikposmus uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē:http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

12. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (16).

Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē:http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Kā izklāstīts pamatregulas 3. panta 1. punktā, vispārīgais termins “kaitējums” nozīmē būtisku kaitējumu, būtiska kaitējuma draudus vai ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu.

(3) Atsauces uz šā paziņojuma publikāciju ir atsauces uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”, 20.12.2017., SWD(2017) 483 final/2, pieejams:http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156474.pdf.

(5) Think !Desk China Research & Consulting, Prof. M. Taube, Analysis of State-induced Market distortions in the Chinese Ferroalloys and Silicon industries – Ferroalloy focus, September 2018.

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/909 (2020. gada 30. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 208/2, 1.7.2020., 2. lpp.).

(7) Pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma iespējams iepazīties arī ar ziņojumā par valsti minētajiem dokumentiem.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(9) Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(10) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(11) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu neņem vērā nulles un de minimis starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(12) Šis punkts attiecas tikai uz importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda ražotājiem eksportētājiem paredzētā anketa, kas ir iekļauta lietas materiālos, kuri ir pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamahttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2514. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(13) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(14) Tehnisku problēmu gadījumā sazinieties ar Trade Service Desk pa e-pastu trade-service-desk@ec.europa.eu vai pa tālruni +32 2 297 97 97.

(15) Dokumentu ar norādi “Sensitive” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu antidempinga pamatregulā un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PIELIKUMS

☐	‘Sensitive’ version (Konfidenciāla informācija)
☐	Version ‘For inspection by interested parties’ (Kopsavilkums ieinteresētajām personām)
(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS IZCELSMES KALCIJA SILICĪDA IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem atbildēt uz pieprasījumu par atlases informāciju, kas iesniegts saskaņā ar 5.3.3. punktu.

Gan informācija ar norādi Sensitive, gan kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums
Adrese
Kontaktpersona
E-pasta adrese
Tālrunis

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Norādiet kopējo uzņēmuma apgrozījumu euro (EUR) un vērtību euro (EUR), kā arī apjomu tonnās paziņojumā par procedūras sākšanu definētā kalcija silicīda importam Savienībā un tālākpārdošanai Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas izmeklēšanas periodā (2020. gads).

	Tonnas	Vērtība euro (EUR)
Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)
Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamā ražojuma imports Savienībā
Izmeklējamā ražojuma imports Savienībā (jebkāda izcelsme)
Izmeklējamā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas no Ķīnas Tautas Republikas

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Precīzi aprakstiet uzņēmuma un visu to saistīto uzņēmumu (lūdzu, norādiet tos un to saistību ar jūsu uzņēmumu) darbības, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū). Šādas darbības varētu būt izmeklējamā ražojuma pirkšana vai ražošana uz apakšlīguma pamata, vai izmeklējamā ražojuma apstrāde vai tirdzniecība u. c.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta	Darbības	Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu citu attiecīgo informāciju, kas, pēc jūsu uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, jūsu uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

18.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/73

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importu

(2021/C 58/16)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un kurā apgalvots, ka Korejas Republikas izcelsmes importēti īpaši augstas absorbcijas polimēri tiek pārdoti par dempinga cenām, tādējādi nodarot kaitējumu (2) Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

2021. gada 4. janvārī Eiropas Īpaši augstas absorbcijas polimēru koalīcija, tālāk – “ESPC” jeb “sūdzības iesniedzējs”, iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, tiek definēts kā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes “īpaši augstas absorbcijas polimēri”, nešķīstoši ūdenī, iegūti ar šķērssaistītājiem polimerizējot akrila monomēru molekulas un tādējādi izveidojot šķērssaistītus polimēra tīklus ar lielu spēju absorbēt un aizturēt ūdeni un šķidrumus, kas satur ūdeni (“izmeklējamais ražojums”).

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt informāciju par ražojuma tvērumu, tas jāizdara 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas (3).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, ko, kā tiek apgalvots, pārdod par dempinga cenām, ir Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 3906 90 90 (Taric kodi 3906909017). KN un Taric kods ir norādīts vienīgi informācijai.

Apgalvojums par dempingu, ko īsteno Korejas Republika, balstīts uz eksportam uz Savienību pārdotā izmeklējamā ražojuma iekšzemes cenas salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī).

Šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajai valstij ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarību

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgās valsts kopumā ir palielinājies absolūtos skaitļos un tirgus daļas ziņā.

Sūdzības iesniedzēja izteiktie pierādījumi liecina, ka importētā izmeklējamā ražojuma apjoms un cenas ir citustarp negatīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozares cenu līmeni, tādējādi būtiski un nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finansiālo situāciju un situāciju nodarbinātības jomā.

5. Procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

Ja konstatējumi būs apstiprinoši, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (4) (TAI modernizācijas pakete), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā, ieviesa būtiskas izmaiņas agrāk antidempinga procedūrās piemērotajos grafikos un termiņos. Termiņš, kurā var pieteikties ieinteresētās personas, ir saīsināts, un īpaši tas attiecas uz izmeklēšanas agrīno posmu.

Komisija arī vērš ieinteresēto personu uzmanību uz to, ka pēc Covid-19 uzliesmojuma tika publicēts paziņojums (5) par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām, kas varētu būt piemērojams šai procedūrai.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laika posmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim(“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (6) no attiecīgās valsts.

5.3.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.3.1.1. Procedūra izmeklējamo ražotāju eksportētāju izvēlei Korejas Republikā

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Korejas Republikas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/52d341a5-57a8-b06e-7eaf-60d25569e1b2

Informācija par piekļuvi elektroniskajai platformai Tron ir pieejama 5.6. un 5.8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju eksportētāju izlases izveidei, tā sazinājās arī ar Korejas Republikas iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, Korejas Republikas iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām Komisija, vajadzības gadījumā ar Korejas Republikas iestāžu starpniecību, paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2516.

Anketa tiks darīta pieejama arī visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Korejas Republikas iestādēm.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, ražotāji eksportētāji, kuri ir piekrituši iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot 5.3.1.1. punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, ko varētu piemērot importam, kuru veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (7).

b) Individuāla dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem

Ievērojot pamatregulas 17. panta 3. punktu, izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, var pieprasīt, lai Komisija tiem nosaka individuālu dempinga starpību. Ja vien nav norādīts citādi, ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāaizpilda anketa un, pienācīgi aizpildīta, tā jānosūta atpakaļ 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izveidoto izlasi. Ražotājiem eksportētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2516. Komisija pārbaudīs, vai izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, var noteikt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

Tomēr izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un pieprasa individuālu dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu nenoteikt tiem individuālu dempinga starpību, ja, piemēram, izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ir tik daudz, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un liegtu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.3.2. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (8) (9)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no Korejas Republikas Savienībā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas par savu lēmumu attiecībā uz importētāju izlasi. Lietas materiāliem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos arī paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2516.

5.4. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šī procedūra skar lielu skaitu Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Turklāt citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka būtu pamatoti viņus iekļaut izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Ja vien nav norādīts citādi, visas piezīmes par provizorisko izlasi jāiesniedz 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2516.

5.5. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tikskonstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kuras tos pārstāv, arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, jāpierāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas attiecas uz Savienības interešu novērtējumu, jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Anketas, ieskaitot izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmo anketu, ir iekļautas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2516. Informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6. Ieinteresētās personas

Ja ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, snieguši informāciju saskaņā ar 5.3.1., 5.3.2. un 5.4. punktā aprakstītajām procedūrām, tie tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām ar noteikumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem lietas materiāliem var piekļūt elektroniskajā platformā TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā (10).

5.7. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti.

Uzklausīšanas laikposms ir šāds:

—	lai pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa notiktu uzklausīšanas, 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 60 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas,

—	pēc pagaidu konstatējumu posma 5 dienu laikā no pagaidu konstatējumu vai informācijas dokumenta izpaušanas dienas jāiesniedz pieprasījums, un uzklausīšana parasti notiek 15 dienu laikā no dienas, kad paziņots par informācijas izpaušanu, vai no informācijas dokumenta izpaušanas dienas,

—

galīgo konstatējumu posmā pieprasījums jāiesniedz 3 dienu laikā no galīgās izpaušanas dienas, un uzklausīšana parasti notiek laikā, kas atvēlēts piezīmju sniegšanai par galīgo izpausto informāciju. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad pieprasījums jāiesniedz tūlīt pēc tam, kad saņemta izpaustā galīgā papildinformācija, un uzklausīšana parasti notiek termiņā, kas paredzēts, lai sniegtu piezīmes par izpausto informāciju.

5.8. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Visa rakstiski iesniegtā informācija, ieskaitot šajā paziņojumā prasīto informāciju, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai pieprasīts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (11). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu pieprasījumu saglabāt konfidencialitāti.

Personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, un pieprasījumus sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami informācijas elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts:

TRADE-AD681-SAP-Dumping@ec.europa.eu

TRADE-AD681-SAP-Injury@ec.europa.eu

6. Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 6. panta 9. punktu, izmeklēšana parasti tiek pabeigta 13 mēnešu, bet ne vēlāk kā 14 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus parasti var noteikt ne vēlāk kā 7 mēnešu, bet katrā ziņā ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija sniedz informāciju par plānoto pagaidu maksājumu noteikšanu 4 nedēļas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Ieinteresētajām personām tiks atvēlētas 3 darbdienas rakstisku piezīmju sniegšanai par aprēķinu precizitāti.

Ja Komisija neplāno noteikt pagaidu maksājumus, bet gan turpināt izmeklēšanu, 4 nedēļas pirms beidzas termiņš, kas noteikts pamatregulas 7. panta 1. punktā, ieinteresētās personas ar informācijas dokumentu tiek informētas par maksājumu nenoteikšanu.

Ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām tiks atvēlētas 15 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu un 10 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par galīgajiem konstatējumiem. Attiecīgā gadījumā, izpaužot galīgo papildinformāciju, tiks precizēts termiņš, kurā ieinteresētās personas var rakstiski sniegt piezīmes.

7. Informācijas iesniegšana

—	ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas vajadzīga pagaidu konstatējumu posmā, jāiesniedz 70 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas,

—

ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām nevajadzētu iesniegt jaunu faktu informāciju pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pagaidu konstatējumu posmā sniedz piezīmes par izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu. Pēc šā termiņa beigām ieinteresētās personas var iesniegt jaunu faktu informāciju tikai tad, ja tās var pierādīt, ka šāda jauna faktu informācija ir vajadzīga, lai atspēkotu citu ieinteresēto personu faktu apgalvojumus, un ja šādu jauno faktu informāciju var pārbaudīt laikā, kas atlicis izmeklēšanas savlaicīgai pabeigšanai,

—	lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems informāciju no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo papildinformāciju.

8. Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Šādas piezīmes jāiesniedz šādā laikposmā:

—	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko iesniegušas citas ieinteresētās personas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas termiņa, jāiesniedz vēlākais 75. dienā no šā paziņojuma publicēšanas dienas,

—	ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 7 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu,

—

ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpausto galīgo informāciju, sniegušas citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 3 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Ja tiek izpausta galīgā papildinformācija, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto informāciju, sniedz citas ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9. Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarinājumu var pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls.

Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz 3 dienas un principā nepārsniedz 7 dienas.

10. Nesadarbošanās

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

11. Uzklausīšanas amatpersona

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, pieprasījumi jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Principā 5.7. punktā paredzētais laikposms, kurā var iesniegt pieprasījumu uzklausīšanai Komisijas dienestos, mutatis mutandis attiecas uz pieprasījumiem uzklausīšanai pie uzklausīšanas amatpersonas. Ja uzklausīšanas pieprasījumi tiks iesniegti, neievērojot noteikto laikposmu, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

12. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (12).

Paziņojums par datu aizsardzību, ar ko visas personas tiek informētas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Kā izklāstīts pamatregulas 3. panta 1. punktā, vispārīgais termins “kaitējums” nozīmē materiālu (būtisku) kaitējumu, kā arī būtiska kaitējuma iespēju (draudus) vai ievērojamu kavējumu ražošanas nozares izveidē.

(3) Atsauces uz šā paziņojuma publikāciju ir atsauces uz šā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(5) Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(6) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(7) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu neņem vērā nulles un nelielās starpības, ne arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(8) Šis punkts attiecas tikai uz importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(9) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(10) Tehnisku problēmu gadījumā sazinieties ar Trade Service Desk pa e-pastu trade-service-desk@ec.europa.eu vai pa tālruni +32 22979797.

(11) Dokumentu ar norādi Sensitive uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

PIELIKUMS

☐	“Sensitive” version (Konfidenciāla informācija)
☐	Version “For inspection by interested parties” (Ieinteresētajām personām pieejamā informācija)
(atzīmēt attiecīgo aili)

ANTIDEMPINGA PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ KOREJAS REPUBLIKAS IZCELSMES ĪPAŠI AUGSTAS ABSORBCIJAS POLIMĒRU IMPORTU

INFORMĀCIJA NESAISTĪTU IMPORTĒTĀJU ATLASEI

Šī veidlapa ir paredzēta, lai palīdzētu nesaistītiem importētājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā minētajai atlasei.

Gan konfidenciālā informācija, gan ieinteresētajām personām pieejamā informācija jānosūta Komisijai, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

1. IDENTITĀTE UN KONTAKTINFORMĀCIJA

Norādiet šādu informāciju par uzņēmumu:

Uzņēmuma nosaukums
Adrese
Kontaktpersona
E-pasta adrese
Tālrunis

2. APGROZĪJUMS UN PĀRDOŠANAS APJOMS

Par izmeklēšanas periodu attiecībā uz paziņojumā par procedūras sākšanu definēto izmeklējamo ražojumu norādiet uzņēmuma kopējo apgrozījumu euro (EUR) un attiecībā uz importu Savienībā un tālākpārdošanu Savienības tirgū pēc importēšanas no Korejas Republikas – vērtību, izteiktu euro (EUR), un apjomu tonnās.

	Apjoms (tonnas)	Vērtība euro (EUR)
Kopējais uzņēmuma apgrozījums euro (EUR)
Korejas Republikas izcelsmes izmeklējamā ražojuma imports Savienībā
(Visu izcelsmju) izmeklējamā ražojuma imports Savienībā
Izmeklējamā ražojuma tālākpārdošana Savienības tirgū pēc importēšanas no Korejas Republikas

3. JŪSU UZŅĒMUMA UN SAISTĪTO UZŅĒMUMU DARBĪBAS (1)

Precīzi aprakstiet uzņēmuma un visu to saistīto uzņēmumu (lūdzu, norādiet tos un to saistību ar jūsu uzņēmumu) darbības, kuri iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgū). Šādas darbības varētu būt izmeklējamā ražojuma pirkšana vai ražošana uz apakšlīguma pamata vai izmeklējamā ražojuma apstrāde vai tirdzniecība u. c.

Uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta	Darbības	Saistība

4. CITA INFORMĀCIJA

Lūdzam sniegt visu citu attiecīgo informāciju, kas, pēc uzņēmuma ieskata, varētu būt noderīga Komisijai, veidojot izlasi.

5. APLIECINĀJUMS

Sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Izlasē iekļautam uzņēmumam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt sniegto atbilžu pārbaudei uzņēmumā. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē, tiek uzskatīts, ka tas nav sadarbojies izmeklēšanā. Komisijas konstatējumi par importētājiem, kuri nesadarbojās, ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, un izmeklēšanas rezultāts šim uzņēmumam var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tas būtu sadarbojies.

Pilnvarotās amatpersonas paraksts:

Pilnvarotās amatpersonas vārds, uzvārds un amats:

Datums:

(1) Saskaņā ar 127. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

18.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/86

Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana

(2021/C 58/18)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Willamette Valley”

PGI-US-02439

Pieteikuma iesniegšanas datums: 17.10.2018.

1. Reģistrējamais nosaukums

“Willamette Valley”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Willamette Valley” apzīmē nedzirkstošus vīnus (sarkanvīnus, sārtvīnus un baltvīnus), kā arī kvalitatīvus dzirkstošos vīnus.

Ar norādi “Willamette Valley” apzīmētos vīnus raksturo un atšķir izmantotās vīnogu šķirnes. Lielāko “Willamette Valley” produkcijas daļu veido “Willamette Valley” sarkanvīni, kurus galvenokārt ražo no ‘Pinot noir’ šķirnes vīnogām, “Willamette Valley” baltvīni – galvenokārt no ‘Chardonnay’, ‘Pinot gris’‘Riesling’ šķirnes vīnogām –, kā arī dzirkstošie vīni, kuros kombinētas ‘Pinot noir’ un ‘Chardonnay’ šķirnes vīnogas.

“Willamette Valley” vīni ir iegūti vēsā klimatā, tie ir vidēji miesīgi, parasti ar izteiktu skābumu un spilgtu, svaigu nogatavojušos augļu garšu un minerāliem tanīniem; dažādu veidu “Willamette Valley” vīniem piemīt turpmāk aprakstītās īpašības.

Nedzirkstošie vīni

Sarkanvīni

“Willamette Valley” sarkanvīni ir dzidri, vidēji tumši sarkanā līdz granātsarkanā krāsā, kas atkarībā no audzēšanas vietas un ražas gada dažkārt tuvojas tumši purpursarkanai un melnai; to aromātā jūtamas svaigu, nevis apstrādātu sarkano un tumšo ogu un augļu notis – no granātābolu, zemeņu, aveņu un ķiršu aromātiem līdz kazeņu un plūmju niansēm, un tādas pašas nianses jūtamas arī garšā; aromātu turklāt papildina sarkano un violeto ziedu notis, humusam raksturīga zemes smarža, kā arī tējas koka lapu, joda un dzelzs notis, garšvielu (sasafrasa, kolas) un minerālu nianses; palielinoties vīna vecumam, rodas kompleksākas pikantās šķiņķa, sēņu, ādas un garšaugu nianses. Garša un konsistence nobaudot ir izsmalcināta un daudzslāņaina, ar smalkgraudainiem tējas koka lapu un ķiršu tabakas tanīniem, noapaļotu, samtainu vidusgaršu, kura piešķir elegantu struktūru un piesātinājumu, kas atspoguļo gan augļainos, gan izteikti pikantos kulināros aromātus; garšas struktūrā var būt jūtami dažādi tanīni, no tējas koka lapām līdz koksnei raksturīgajiem, un spirgts skābums, kas garšu padara sīvāku un ilgstoši saglabā izteiktas nianses, kā arī ir savelkošs un tādējādi pasargā vīnu un padara to labi glabājamu.

Sārtvīni

“Willamette Valley” sārtvīnu krāsa ir no ļoti gaiši sārtpelēkas līdz gaiši granātsārtai, vīni ir dzidri un skaisti, tiem piemīt balto līdz sarkano ziedu (jasmīnu līdz rožu) aromāti; gan smaržā gan garšā jūtamas nianses, kas raksturīgas svaigiem augļiem – no sarkanajiem apelsīniem līdz meža zemenēm un avenēm; nobaudot garša var būt arī iesāļa un minerālu notīm bagātināta, krēmīga, dažkārt tajā jūtami atlikumcukuri. “Willamette Valley” sārtvīnu raksturīgā iezīme ir to dinamiskais skābums, kas arī ļauj tos vairākus gadus izturēt pudelēs.

Baltvīni

“Willamette Valley” baltvīni ir vienmērīgi dzidri, savelkoši skābi; to krāsa ir no platīnbaltas līdz gaiši citrondzeltenai, vēlīni novāktas ražas vai ozolkoka mucās izturētu baltvīnu gadījumā – no krēmkrāsas līdz zeltainai krāsai. Baltvīniem piemīt tikpat spilgts augļainums kā ‘Pinot noir’ vīnogām, bet to aromātā jūtami dažādi augļi, kā citrusaugļi un kauleņaugļi (persiki, bumbieri u. c.), un arī balto ziedu un ziedošu augļkoku notis; visu šo baltvīnu garšai raksturīga izteikta mineralitāte un sāļums (no pH, skābuma un smalka, izteiksmīga augļainuma); garšas pamats ir svaigas, tīras augļu nianses, ko papildina skābums, kurš paildzina garšas baudījumu un padara vīnus piemērotus ilgstošai uzglabāšanai. Palielinoties vīna vecumam, rodas sauso ziedu un citrusaugļu ievārījuma notis, kā arī medus un izteiktas minerālu nianses.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	16 %
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	7 %
Minimālais kopējais skābums	4 g/l (izteikts vīnskābē) pH – ne vairāk kā 4
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	23,31 mEq/l (sarkanvīniem) 19,98 mEq/l (baltvīniem un sārtvīniem)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150 mg/l Nesaistīts sēra dioksīds: 40 mg/l

Kvalitatīvi dzirkstošie vīni

“Willamette Valley” kvalitatīvie dzirkstošie vīni ir baltvīni un sārtvīni, tos gatavo no ‘Pinot noir’ un ‘Chardonnay’ šķirnes vīnogām, dažos gadījumos pievienojot ‘Pinot meunier’ šķirnes vīnogas. Tie ir viegli līdz vidēji putojoši, smalki, ar pērļainām burbulīšu virtenēm un izteiksmīgām, tīrām un skābenām augļu garšas niansēm, kas atgādina nenogatavojušos kauleņaugļus un rūgtenus citrusaugļus. Kvalitatīvie dzirkstošie baltvīni ir platīnbaltā krāsā, mirdzoši dzidri, tiem ir ābolu vai bumbieru aromāts, garšā tāpat jūtamas laima, kauleņaugļu vai minerālu nianses. Sārtvīnos jūtamas skābenas meža zemeņu nianses, izteikti stiprs skābums un daudzslāņaina spilgti sarkano augļu (ābolu/plūmju) garša. Izplatīta prakse ir turēt šos vīnus pudelēs ilgāk nekā desmit gadus. Šo sārtvīnu krāsa ir no dzidri ķiršsarkanas krāsas līdz maigi sārtai nokrāsai. Sārtvīnu aromāts ir no rožu ziedlapu aromāta līdz sarkano ābolu smaržai vai vieglai plūmju un zemeņu smaržai atkarībā no šķirņu salikuma un ogu gatavības pakāpes novākšanas brīdī. Bieži tajos jūtama arī raksturīgā garšvielu nots. Raksturojot šo vīnu smaržu un garšu, bieži tiek minētas meža zemenes un citas vasaras ogas, citrusaugļi (sarkanie apelsīni, mandarīni), āboli, mežāboli, garšvielas (kaltēti garšaugi un ingvers). Izteikti stiprais skābums ļauj turēt šos vīnus pudelēs ilgāk nekā desmit gadus.

No ‘Chardonnay’, ‘Pinot noir’ un ‘Pinot meunier’ šķirnes vīnogām ražotajiem sausajiem dzirkstošajiem vīniem piemīt daudzveidīgi aromāti – no balto ziedu aromāta līdz izskalotas austeres čaulas aromātam, ābolu/bumbieru vai citrusaugļu (balto greipfrūtu) notīm. Garša ir atkarīga no tā, kādās proporcijās izmantotas dažādu šķirņu vīnogas un kur tās audzētas. Iespējamie aromāti ir ziedu aromāti (no baltajiem ziediem līdz rozēm), garšvielu notis (no vaniļas līdz ingveram un kaltētiem garšaugiem), augļu (zaļo, dzelteno un sarkano ābolu, mežābolu, skābu ogu un Anžū tipa bumbieru) aromāti, citrusaugļu (balto greipfrūtu, karambolas, mandarīnu) aromāti. Vīniem piemīt izteikts un dinamisks skābums, to pēcgaršā jūtamas nogatavojušos augļu nianses, tā var būt diezgan paliekoša.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	14 %
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	7 %
Minimālais kopējais skābums	5 g/l (izteikts vīnskābē) pH – ne vairāk kā 4
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	<= 23,31 mEq/l
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150 mg/l Nesaistīts sēra dioksīds: 30 mg/l

5. Vīndarības metodes

a) Galvenās vīndarības metodes

Nav

b) Maksimālais ražas iznākums

‘Pinot noir’ un citiem sarkanvīniem: 7 850 kg/ha (45 hl/ha);

‘Chardonnay’: 10 100 kg/ha (60 hl/ha);

citiem baltvīniem: 12 330 kg/ha (70 hl/ha);

kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem: 15 700 kg/ha (90 hl/ha).

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vilamitas ieleja (Willamette Valley) ir Amerikas vīnkopības reģions; tā precīzs apraksts ir apstiprināts un reģistrēts ASV Nodokļu un tirdzniecības biroja noteikumos, kuru kopsavilkums ir šāds:

9.90. Vilamitas ieleja

Robežas. Vilamitas ielejas vīnkopības reģions atrodas Oregonas ziemeļrietumu daļā. Ziemeļos to norobežo Kolumbijas upe, rietumos – Piekrastes grēdas (Coast Range) kalni, dienvidos – Kalapujas (Calapooya) kalni, bet austrumos – Kaskāžu (Cascade) kalni, un tā platība ir aptuveni 5 200 kvadrātjūdžu (3,3 miljoni akru).

Vīnkopības reģiona precīzās robežas pēc atpazīstamām vietām un atsauces punktiem apstiprinātās kartēs ir šādas. Sākumpunkts ir Columbia apgabala un Multnomah apgabala robežas un Oregonas štata un Vašingtonas štata robežas krustpunkts.

Vīnkopības reģiona robeža turpinās 8,5 jūdzes rietumu virzienā pa Columbia apgabala un Multnomah apgabala robežu līdz krustpunktam ar Washington apgabala un Multnomah apgabala robežu,

tālāk 5 jūdzes dienvidu virzienā pa Washington apgabala robežu līdz krustpunktam ar 1 000 pēdu horizontāli.

No minētā krustpunkta tā turpinās ziemeļrietumu virzienā (15 jūdzes taisni uz ziemeļrietumiem) pa 1 000 pēdu horizontāli līdz krustpunktam ar štata 47. autoceļu 0,5 jūdzes uz ziemeļiem no Tophill;

tālāk tā turpinās taisni rietumu virzienā no štata 47. autoceļa ceturtdaļjūdzes punkta līdz 1 000 pēdu horizontālei, un tālāk uz dienvidiem, tad uz dienvidrietumiem pa 1 000 pēdu horizontāli līdz tās sadures punktam ar Siuslaw National Forest (šis punkts atrodas aptuveni 43 jūdzes uz dienvidiem un 26 jūdzes uz rietumiem no Tophill), vienu jūdzi uz ziemeļiem no štata 22. autoceļa.

Vīnkopības reģiona robeža turpinās 6,5 jūdzes taisni uz dienvidiem, līdz 1 000 pēdu horizontālei uz Lincoln apgabala un Polk apgabala robežas,

tad tā turpinās pa 1 000 pēdu horizontāli (aptuveni 23 jūdzes) austrumu virzienā, tad dienvidu un tad rietumu virzienā līdz punktam, kurā Polk apgabala robežu šķērso Lincoln apgabala un Benton apgabala robeža,

un tālāk 11 jūdzes dienvidu virzienā pa Lincoln apgabala un Benton apgabala robežu līdz tās krustpunktam ar Siuslaw National Forest robežu.

Tālāk vīnkopības reģiona robeža turpinās sešas jūdzes austrumu virzienā pa Siuslaw National Forest robežu, tālāk sešas jūdzes dienvidu virzienā pa Siuslaw National Forest robežu, līdz sasniedz štata 34. autoceļu un 1 000 pēdu horizontāli;

tālāk tā virzās uz dienvidiem pa 1 000 pēdu horizontāli līdz tās krustpunktam ar mērniecības rajonu township robežu T17S/T18S (31 jūdzi uz dienvidrietumiem un vienu jūdzi un rietumiem no štata 126. autoceļa),

4,5 jūdzes uz austrumiem pa T17S/T18S līdz mērniecības rajonu range robežai R6W/R7W, pa to 2,5 jūdzes uz dienvidiem līdz 1 000 pēdu horizontālei.

Tā turpinās ziemeļaustrumu, tālāk – dienvidaustrumu virzienā pa 1 000 pēdu horizontāli aptuveni 12 jūdzes līdz tās krustpunktam ar mērniecības rajonu range robežu R5W/R6W,

aptuveni 0,25 jūdzes dienvidu virzienā pa mērniecības rajonu range robežu R5W/R6W līdz krustpunktam ar 1 000 pēdu horizontāli.

Tālāk tā turpinās aptuveni dienvidaustrumu virzienā pa līkumoto 1 000 pēdu horizontāli, sasniedz Letz Creek un turpinās līdz 1 000 pēdu horizontāles punktam, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Siuslaw River Road un Fire Road krustojuma;

tā turpinās aptuveni 0,55 jūdzes dienvidu virzienā pa taisnu līniju, šķērso Siuslaw upi, sasniedz Siuslaw River Road un Fire Road krustojumu un 1 000 pēdu horizontāli,

tad turpinās aptuveni dienvidaustrumu virzienā pa līkumoto 1 000 pēdu horizontāli, sasniedz Roseburg pilsētu Oregonā un turpinās līdz 1 000 pēdu horizontāles krustpunktam ar Lane apgabala un Douglas apgabala robežu.

Tālāk vīnkopības reģiona robeža turpinās aptuveni 3,8 jūdzes austrumu virzienā pa Lane apgabala un Douglas apgabala robežu līdz tās krustpunktam ar 1 000 pēdu horizontāli nedaudz uz austrumiem no South Fork Siuslaw upes,

tālāk aptuveni ziemeļu virzienā, tad – ziemeļaustrumu virzienā par 1 000 pēdu horizontāli ap Spencer Butte, tālāk aptuveni dienvidu virzienā līdz punktam uz Lane apgabala un Douglas apgabala robežas, kas atrodas 0,5 jūdzes uz ziemeļiem no štata 99. autoceļa,

tad 1,25 jūdzes dienvidu virzienā pa Lane apgabala un Douglas apgabala robežu līdz 1 000 pēdu horizontālei

un pa 1 000 pēdu horizontāli ap Little River, Mosby Creek, Sharps Creek un Lost Creek ielejām līdz R1W/R1E un štata 58. autoceļa krustpunktam.

No šā punkta tā turpinās 6 jūdzes ziemeļu virzienā pa R1W/R1E līdz krustpunktam ar 1 000 pēdu horizontāli mazliet uz ziemeļiem no Little Fall Creek,

un tālāk pa 1 000 pēdu horizontāli ap Hills Creek, augšup pa McKenzie River Valley dienvidu nogāzi līdz Ben and Kay Dorris State Park, šķērso to un turpinās lejup pa ziemeļu nogāzi ap Camp Creek, Mohawk River un tās pietekām, Calapooia upi (trīs jūdzes uz dienvidaustrumiem no Dollar pilsētas), līdz sasniedz punktu, kur Wiley Creek šķērso R1E/R1W (aptuveni vienu jūdzi uz dienvidiem no T14S/T13S).

Tālāk tā turpinās 7,5 jūdzes ziemeļu virzienā pa R1E/R1W līdz T12S/T13S pie Cedar Creek,

tad 4 jūdzes rietumu virzienā pa T12S/T13S līdz 1 000 pēdu horizontālei,

tālāk aptuveni ziemeļu virzienā pa 1 000 pēdu horizontāli ap Crabtree Creek, Thomas Creek, North Santiam upi (līdz tās savienojumam ar Sevenmile Creek) un Little North Santiam upi līdz 1 000 pēdu horizontāles krustpunktam ar R1E/R2E (aptuveni 1 jūdzi uz ziemeļiem no štata 22. autoceļa).

Tālāk vīnkopības reģiona robeža turpinās 14 jūdzes ziemeļu virzienā pa R1E/R2E (caur nelielu Silver Falls State Park teritorijas daļu) līdz T6S/T7S,

tālāk – 6 jūdzes austrumu virzienā pa T6S/T7S līdz R2E/R3E,

6 jūdzes ziemeļu virzienā pa R2E/R3E līdz T5S/T6S,

8,5 jūdzes taisni uz ziemeļaustrumiem līdz T4S/T5S un R4E/R3E krustpunktam,

tālāk 6 jūdzes austrumu virzienā pa T4S/T5S līdz R4E/R5E,

6 jūdzes ziemeļu virzienā pa R4E/R5E līdz T3S/T4S,

6 jūdzes austrumu virzienā pa T3S/T4S līdz R5E/R6E,

10,5 jūdzes ziemeļu virzienā pa R5E/R6E līdz punktam, kur R5E/R6E šķērso Mount Hood National Forest robežu (aptuveni 3 jūdzes uz ziemeļiem no valsts 26. autoceļa).

Tālāk tā virzās 4 jūdzes rietumu virzienā un vienu jūdzi ziemeļu virzienā gar meža robežu līdz 1 000 pēdu horizontālei (mazliet uz ziemeļiem no Bull Run upes),

uz ziemeļiem pa 1 000 pēdu horizontāli Multnomah apgabala teritorijā līdz horizontāles krustpunktam ar R4E/R5E,

tālāk aptuveni 3 jūdzes taisni uz ziemeļiem līdz Oregonas štata un Vašingtonas štata robežai un

uz rietumiem, tad – uz ziemeļiem 34 jūdzes pa Oregonas štata un Vašingtonas štata robežu līdz sākumpunktam.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Willamette Valley” nedzirkstošos vīnus un kvalitatīvos dzirkstošos vīnus ražo no šādu šķirņu vīna vīnogām: ‘Pinot noir’, Pinot gris’, ‘Chardonnay’, ‘Riesling’, ‘Pinot blanc’, ‘Syrah’, ‘Cabernet sauvignon’, ‘Gamay noir’, ‘Pinot meunier’.

Mazāk izmanto šādu citu šķirņu vīna vīnogas: ‘Arneis’, ‘Albarino’, ‘Auxerrois’, ‘Cabernet Franc’, ‘Chenin blanc’, ‘Dolcetto’, ‘Gewurztraminer’, ‘Gruner veltliner’, ‘Merlot’, ‘Muller-Thurgau’, ‘Sangiovese’, ‘Sauvignon blanc’, ‘Tempranillo’, ‘Viognier’, ‘Zinfandel’.

8. Saiknes apraksts

Kā tas ir ar jebkuru sekmīgu darbu, kura rezultātā tiek gūta laba reputācija, saikne, kura ved uz labu kvalitāti, ir daudzējāda – to veido vairāki elementi, nevis tikai viens: lai gan ar Vilamitas ielejas atrašanās vietu saistītajiem dabas faktoriem droši vien ir vislielākā ietekme, jo ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās iezīmes un ražas gads būtiski ietekmē saražotā vīna kvalitāti, tomēr noteikti liela nozīme ir arī cilvēkfaktoriem, jo tieši cilvēki sistematizē vīnkopības, vīndarības un pārdošanas procesus, saglabā to konsekvenci, nodrošina uzticamību un kontroli un rada reģiona vīnu labo reputāciju.

Augsnes un ģeoloģija: “Willamette Valley” apgabalā kvalitatīvus, šai apkārtnei tipiskus vīnus ražo no vēsajam klimatam piemērotām vīnogām, kuru šķirnes minētas iepriekš, un gandrīz visi vīndārzi atrodas kalnainē ar vulkāniskām un/vai nogulumu augsnēm, kuras tektonisku kustību rezultātā stumtas augšup no ieplakas; tie atrodas 61–305 metru (200–1 000 pēdu) augstumā virs jūras līmeņa, un dažviet kalnaiņu virsotnēs sastopams less (putekļu saneši). Kalnu nogāžu augsnes nodrošina piemērotu sakņošanās dziļumu un ūdensaizturi, apgādā vīnogulājus ar barības vielām, tomēr nav pārlieku auglīgas (tas veicinātu vieglu zaļošanu un augšanu, nevis nepieciešamo prioritāti – ogu ražošanu, ko veicina stress), turklāt ir garantēta laba augsnes drenāža un aerācija, jo augsnes ir irdenas, un stādījumus mazāk apdraud salnas un slimības (piemēram, miltrasa). Kalnu nogāzēs sastopamas trīs tipu augsnes (vulkāniskās, nogulumu un morēnu lesa putekļu), kas nodrošina īpašus un paredzamus vīnogulāju augšanas apstākļus un no to ogām ražoto vīnu aromātus, garšas un mineralitāti. Piemēram, no vulkāniskajās augsnēs audzētām ‘Pinot noir’ šķirnes vīnogām iegūst vīnu ar spilgtu, svaigu sarkano ogu un augļu (aveņu, ‘Bing’ šķirnes saldo ķiršu, vēlās ievas ogu) aromātu un garšu, mērenu, smalku, elastīgu tanīnu struktūru un vidēji spilgtu krāsu; no nogulumu augsnēs audzētām vīnogām ražotajiem vīniem ir tumšāka krāsa – no sarkano augļu līdz melno augļu tonim, kā arī šiem augļiem raksturīgie aromāti un garšas (no vēlās ievas ogām līdz kazenēm, upenēm vai mellenēm) ar sēņu, garšvielu, kafijas, tumšā džema niansēm un vidēju līdz augstu tanīnu saturu; lesa augsnes nodrošina gaišāku vīna krāsu (no zemeņu līdz aveņu un skābo ķiršu tonim), šim vīnam raksturīga mazāk izteikta struktūra, mazs tanīnu saturs un svaigums. Visas minētās augsnes nodrošina, ka vīniem piemīt vidējs līdz augsts skābums un ka tie ir piemēroti izturēšanai.

Ģeogrāfija: “Willamette Valley” vīnu unikālās organoleptiskās īpašības, īpaši ‘Pinot noir’ vīniem, ir spirgtums un svaigu augļu nianses, to skābumu nodrošina vēsais klimats pasargātajā teritorijā. Dažādu tipu augsnes un ģeogrāfiskās iezīmes rada dažādas sarkano līdz melno augļu un ogu nianses vīnos un dažādu līmeņu struktūru fenolu vai tanīnu satura ziņā, savukārt vīndariem ir atšķirīgas un mainīgas idejas par ‘Pinot noir’ vīna raksturu, tādēļ viņi tam piešķir katrs savu raksturīgo stilu.

Vēsā klimata mērenību nodrošina lielās ūdenstilpes, piemēram, Klusais okeāns; diennakts laikā temperatūra var svārstīties no siltas dienā līdz ļoti vēsai naktī – okeāna piekrastes vēja pūsmas naktī atdzesē Vilamitas ieleju pat par 30–40 F (16,5–22 °C). Tas ietekmē augu respirāciju, ļauj tiem atdzist un saglabāt skābumu, kas raksturīgs “Willamette Valley” vīniem.

Stāvums, ko rada 244 metru (800 pēdu) augstuma starpība, nodrošina arī dažādus atšķirīgus nogatavošanās apstākļus, kas nepieciešami dažādu šķirņu vīnogām, kā arī papildu rīcības brīvību, kas vajadzīga, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; zemāk izvietotajos vīndārzos valda siltāka temperatūra, augstāk izvietotajos – vēsāka, tādējādi no zemākajos vīndārzos audzētajām vīnogām iegūst nobriedušākus un maigākus vīnus, bet no augstākajos vīndārzos audzētajām – spirgtākus vīnus ar svaigu augļu niansēm un lielāku skābumu. Vēl niansētākas atšķirības sniedz stādījumu vērsums – tie atrodas kalnu dienvidu, austrumu vai rietumu nogāzēs, lai saņemtu pietiekamu saulesgaismas daudzumu, kas šajā vēsturiski vēsajā reģionā izsenis bijis nozīmīgs ieguvums – lai panāktu pilnīgu nogatavošanos, vīndārzus veidoja tieši dienvidu vērsumā.

Lai gan stādījumu izvietojums kalnu nogāzēs ir ļoti svarīgs, jo nodrošina nogatavošanos, apūdeņošanu, garšas nianses un skābumu, izšķirīgi svarīgais faktors, kas veido “Willamette Valley” vīnu raksturu, ir ielejas bļodveida forma, kas nodrošina valdošos vēsos klimatiskos apstākļus, pateicoties aizvējam ielejā, kuru austrumos un rietumos pasargā attiecīgi Kaskāžu kalnu grēda un Piekrastes grēda, kas novērš attiecīgi karsta, sausa kontinentālā klimata un vēsa, mitra klimata ietekmi augšanas sezonā. Šajā pasargātajā vēsa klimata reģionā var panākt pilnīgu nogatavošanos, vienlaikus saglabājot skābumu, ko nodrošina vēsa augšanas un nogatavošanās sezona. Šis kvalitatīvo, izsmalcināto, spilgto un strukturāli pilnīgo vīnu skābums padara “Willamette Valley” vīnus izcili piemērotus tūlītējam patēriņam vai baudīšanai pēc vidēji ilga laika kopā ar ēdienu, bet arī piešķir tiem ilgas izturēšanas potenciālu.

Ģeogrāfisko apstākļu vispārējā ietekme uz nedzirkstošajiem vīniem un kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem: “Willamette Valley” apgabals atrodas pie 45° ziemeļu platuma paralēles. Šādos platuma grādos katras teritorijas floru un faunu ievērojami ietekmē atšķirīgais augstums virs jūras līmeņa. Vīndārza izvietojums pat tikai par 60 metriem atšķirīgā augstumā virs jūras līmeņa var nozīmēt, ka nogatavošanās ir par 10–14 dienām vēlāka. Vīnogulāju ziedēšana sākas vidēji trešajā jūnija nedēļā (ap vasaras saulgriežiem), bet bieži tā ir notikusi jūlijā (četras nedēļas pēc saulgriežiem). Tādējādi augstuma faktors un tuvums vēsajam Klusajam okeānam nodrošina daudzveidīgus laikapstākļus augšanas sezonā un arī ražas novākšanas laikā. “Willamette Valley” apgabala laikapstākļu daudzveidība ir unikāla, salīdzinot ar visiem pārējiem ASV rietumkrasta vīnkopības reģioniem. Turklāt diennakts gaišās daļas ilgums un tā izmaiņas pa diennaktīm rada pietiekami bargus apstākļus, lai izsauktu fotoperioda raisītu fizioloģisku reakciju lapu kokos, arī vīnkokos. “Willamette Valley” apgabala kopējais siltums un fotoperiods ierobežo platības, kurās ir iespējama stabila nogatavošanās. Piemēram, vien nedaudzi vīndārzi var sekmīgi ražot augstumā virs 240 metriem vai apvidos, kuros vidējais gada nokrišņu daudzums pārsniedz 1 300 mm, vai tad, ja tie vērsti uz ziemeļiem. Turklāt vīndārzi, kas sekmīgi nodrošina konsekventu kvalitāti, ir izvietoti kalnu nogāzēs tādā vērsumā, kas sekmē, ka saulesgaisma krīt uz vīnogulāju lapām un pavasarī sasilda augsnes. Šajā vīnkopības reģionā siltam klimatam piemērotu šķirņu vīnogas, piemēram, ‘Cabernet sauvignon’ vīnogas, ne vienmēr vienādi nogatavojas. Šis ir viens no nedaudzajiem vēsa klimata vīnkopības reģioniem, kuros stādījumi vispirms tikuši veidoti kalnu nogāzēs, nevis ieplakā, kur ir vēsāks.

Cilvēkfaktori un stilistiskās variācijas: “Willamette Valley” apgabals ir vistālāk ziemeļos esošā teritorija, kur ir iespējams stabili nogatavināt vēsam klimatam piemēroto šķirņu (piemēram, ‘Pinot noir’, ‘Pinot meunier’ un ‘Chardonnay’) vīnogas, kuras ir svarīgas nedzirkstošo un kvalitatīvu dzirkstošo vīnu ražošanā. Šīs īpašās atrašanās vietas dēļ nedzirkstošajiem vīniem un kvalitatīviem dzirkstošajiem vīniem piemīt pārsteidzošas, unikālas īpašības, un vīndari var izvēlēties svarīgos stilistiskos aspektus, veidojot savu vīnu raksturu. Vīnkoki vidēji uzzied ap vasaras saulgriežu laiku, tāpēc kvalitatīvu dzirkstošo vīnu darīšanai paredzēto vīnogu nogatavošanās notiek laikā no septembra vidus līdz septembra beigām, bet nedzirkstošo vīnu vīnogas nogatavojas no septembra beigām līdz oktobra vidum. Pateicoties stādījumu novietojumam piekalnēs, siltās temperatūras inversija pievakarē nodrošina vīnogulājiem respirācijas laiku, pirms iestājas nakts un agro rīta stundu vēsās vasaras temperatūras. Papildus vispārīgā vīndārzu izvietojuma atšķirībām to atrašanās kalnu nogāzēs nozīmē arī to, ka vīndari var ievākt ražu no dažādos vērsumos un augstumos esošiem stādījumiem, lai iegūtu vēl dažādākas augļu garšas nianses un pielāgotos katras unikālās augšanas sezonas īpatnībām.

Šajos tālajos ziemeļu platuma grādos garšas variācijas var panākt ar nelielām izmaiņām vīndārzā – atšķirīgiem kloniem un potcelmiem, dažādiem atstatumiem, atšķirīgu vērsumu un augstumu virs jūras līmeņa un pat atšķirībām paša vīnkopja darbā. Blakus esošu vīnkoku stādījumu atšķirības var radīt kvalitatīvu dzirkstošo vīnu un nedzirkstošo vīnu stilistisku daudzveidību.

Kvalitatīvu dzirkstošo vīnu darīšanai paredzētās vīna vīnogas, nogatavojoties “Willamette Valley” apgabalā, iegūst nobriedušu augļu garšas, nezaudējot lielu dabisko skābumu. Lielākā augstumā virs jūras līmeņa vīnogas var novākt pilnbriedā. Ja vīnogulājus audzē, vīnogas gandrīz pilnīgi nogatavinot, rodas izsmalcinātas, brīnišķīgas augļu garšas. Dzirkstošos vīnus no ‘Pinot noir’ un ‘Chardonnay’ šķirnes vīnogām “Willamette Valley” apgabalā ražo jau kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma. Mūsdienās vairāk nekā 100 ražotāju ar tradicionālajām metodēm ražo dzirkstošos vīnus, un turpina pieaugt gan ražotāju skaits, gan produkcijas apjoms.

No septembra vidū novāktajām vīna vīnogām ar nogatavojušos augļu garšu, lielu dabīgo skābumu un mazu spirta saturu iegūst izsmalcinātus, kvalitatīvus dzirkstošos un nedzirkstošos vīnus, kas ir piemēroti ilgai izturēšanai. Tā kā “Willamette Valley” apgabals atrodas tālu ziemeļos un tuvu vēsam okeānam, tā kā apgabala stāvie vīndārzi ir pasargāti no lietus un fotoperiods ir mainīgs un tā kā šajā apgabalā nav iespējams sekmīgi nogatavināt siltākam klimatam piemērotu šķirņu vīnogas, rodas unikāls “jauns” Ziemeļamerikas vīnu stils.

Rezumējot – lai gan ģeogrāfiskās izcelsmes norāde primāri pamatojama ar dabas faktoriem, kuri veido unikālu un īpašu reģionu, “Willamette Valley” apgabala savdabību papildus šīm fizikālajām īpašībām nosaka arī sekundāri aspekti, proti, cilvēkfaktori – īpaša mērķtiecība, sadarbība, tehniskā precizitāte un izpēte, kā arī organizatoriskās pieejas, kas ir piesaistījušas interesi un ļāvušas izveidot sadarbību pasaules mērogā, tai skaitā visas nozares mēroga sadarbību, piemēram, tādus notikumus kā pirmo starptautisko vēsā klimata vīnkopības simpoziju, kas notika 1984. gadā, un iecienītos starptautiskos ‘Pinot noir’ svētkus, kas norisinās jau 34 gadus un pulcē ‘Pinot noir’ ražotājus no visas pasaules. Aktīva sadarbība un konsekventi augsta produktu kvalitāte piesaista cienītājus un veicina reģiona labo slavu kopumā.

Ar citām šķirnēm šajā apgabalā tiek gūti panākumi līdzīgu iemeslu dēļ kā ar ‘Pinot noir’, tomēr tieši ‘Pinot noir’ ir tā reputācijas pamats. Prese, akadēmiskās aprindas, citi vīndari un patērētāji pazīst “Willamette Valley” vīnus tieši kā ‘Pinot noir’ nedzirkstošos un dzirkstošos vīnus. Tie ir guvuši plašu un starptautisku atzinību, piemēram, pirms diviem gadiem “Willamette Valley” izcelsmes vīnam piešķirts Pasaules Vīna balvas tituls Platinum Best of Show wine from Decanter; Roberts Pārkers (juniors) atzinis, ka “Oregonā beidzot tiek īstenots tās plašais potenciāls”; laikrakstā The New York Times Aizaks Asimovs norādījis, ka ““Willamette Valley” apgabalā ir iespējams pastāvīgi sasniegt ‘Pinot noir’ izsmalcinātības un elegances pilnību”.

9. Papildu nosacījumi

Saskaņā ar Oregonas štata normatīvajiem aktiem (Noteikumi OAR 845 OLCC) faktiski visus vīnus no “Willamette Valley” apgabala marķē ar šķirnes norādi un to sastāvā ir jābūt vismaz 90 % attiecīgās šķirnes vīnogu.

Izcelsme jānorāda precīzi – uz etiķetes jābūt norādītam Amerikas vīnkopības reģionam (AVA), un šādā pudelē esošam vīnam jābūt ražotam no vīnogām, no kurām vismaz 95 % cēlušās no attiecīgā AVA.

Visiem “Willamette Valley” apgabala vīniem jābūt ražotiem un sagatavotiem pildīšanai pudelēs Oregonā; šāda prasība aizsargā kvalitāti un vīnogu izcelsmi, jo ir svarīgi nodrošināt uzmanīgu apiešanos ar šiem smalkajiem vīniem un veicināt sadarbību, kā rezultātā vīns tiek “pabeigts” turpat, kur augušas vīnogas. Ja vīna etiķetē iekļauta izcelsmes norāde “Willamette Valley AVA”, federālie noteikumi par marķēšanu (Federālo noteikumu kodekss, CFR 27. sadaļa, 4.25(e)(3)(iv)) nosaka, ka vīnam ir jābūt “pilnībā pabeigtam” Oregonā. ASV Alkohola un tabakas nodokļu un tirdzniecības birojs (TTB) reglamentējošajos dokumentos ir definējis, ka “pilnībā pabeigts” (fully finished) vīns ir tāds vīns, kas ir “gatavs pildīšanai pudelēs, izņemot apstrādi pagrabā un maisījumu veidošanu, kas nemaina klasifikāciju vai tipu”.

Saite uz produkta specifikāciju

https://assets.simpleviewinc.com/simpleview/image/upload/v1/clients/willametteor/2020_02_GUIDELINES_FOR_PROTECTED_GEOGRAPHICAL_INDICATION_Willamette_Valley_091718_add_092519_100819_030520_7d32ebb7-96f1-4049-b608-d3838347b797.pdf

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 58

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 18. februāris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 58/01	Komisijas paziņojums – Tehniskie norādījumi par principa nenodarīt būtisku kaitējumu piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu	1
2021/C 58/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10142 — Pamplona Capital/Signature Foods) ( 1 )	31

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 58/03	Euro maiņas kurss — 2021. gada 17. februāris	32
2021/C 58/04	Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai – Vidējās izmaksas par pabalstiem natūrā	33
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2021/C 58/05	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums	35
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2021/C 58/06	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	50
2021/C 58/07	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	51
2021/C 58/08	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	52
2021/C 58/09	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	53
2021/C 58/10	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	54
2021/C 58/11	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	55
2021/C 58/12	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	56

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2060
JPY	Japānas jena	127,94
DKK	Dānijas krona	7,4368
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86960
SEK	Zviedrijas krona	10,0413
CHF	Šveices franks	1,0806
ISK	Islandes krona	155,80
NOK	Norvēģijas krona	10,2113
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,883
HUF	Ungārijas forints	359,03
PLN	Polijas zlots	4,5012
RON	Rumānijas leja	4,8750
TRY	Turcijas lira	8,4348
AUD	Austrālijas dolārs	1,5573
CAD	Kanādas dolārs	1,5304
HKD	Hongkongas dolārs	9,3493
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6786
SGD	Singapūras dolārs	1,6028
KRW	Dienvidkorejas vona	1 334,77
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,8247
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7886
HRK	Horvātijas kuna	7,5705
IDR	Indonēzijas rūpija	16 959,38
MYR	Malaizijas ringits	4,8702
PHP	Filipīnu peso	58,433
RUB	Krievijas rublis	89,0524
THB	Taizemes bāts	36,168
BRL	Brazīlijas reāls	6,4771
MXN	Meksikas peso	24,4836
INR	Indijas rūpija	87,7940

Lēmuma pieņemšanas datums	2020. gada 11. novembris
Lietas Nr.	85838
Lēmuma Nr.	131/20/COL
EBTA valsts	Norvēģija
Nosaukums	Reģionāli diferencētas sociālās apdrošināšanas iemaksas 2021. gadā (Regionally differentiated social security contributions 2021)
Juridiskais pamats	Ikgadējā Parlamenta rezolūcija par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēm utt., un 23-2. sadaļa 1997. gada 28. februāra Aktā Nr. 19, kas attiecas uz Valsts apdrošināšanas shēmu (Folketrygdloven)
Pasākuma veids	Shēma
Mērķis	Reģionālais atbalsts
Atbalsta veids	Nodokļu samazinājums
Atbalsta intensitāte	3,1 līdz 12,4
Atbalsta ilgums	1.1.2021.-31.12.2021.
Tautsaimniecības nozares	horizontālās. Visas nozares, uz kurām attiecas Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.-2021. gadam
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Norvēģijas valdība

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2021/C 58/13	Paziņojums par atklātu konkursu	57
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	EBTA Tiesa
2021/C 58/14	Borgarting apelācijas tiesas (Borgarting Lagmannsrett) lūgums EBTA Tiesai sniegt konsultatīvu atzinumu kriminālprocesā pret P (Lieta E-15/20)	58
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 58/15	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kalcija silicīda importu	60
2021/C 58/16	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importu	73
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 58/17	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10178 — Eni/Aldro EyS/Instalaciones MD) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	84
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 58/18	Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana	86


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.