Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.10038 — Allied Universal Topco/G4S)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 20/01)

Komisija 2021. gada 13. janvārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32021M10038. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9974 — Groupe Crédit Agricole/Groupe Generali/Europ Assistance France/Viavita)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 20/02)

Komisija 2020. gada 8. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem;

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9974. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2021. gada 18. janvāris

(2021/C 20/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2064
JPY	Japānas jena	125,18
DKK	Dānijas krona	7,4393
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89073
SEK	Zviedrijas krona	10,1540
CHF	Šveices franks	1,0747
ISK	Islandes krona	156,80
NOK	Norvēģijas krona	10,3858
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,185
HUF	Ungārijas forints	360,39
PLN	Polijas zlots	4,5389
RON	Rumānijas leja	4,8743
TRY	Turcijas lira	9,0546
AUD	Austrālijas dolārs	1,5721
CAD	Kanādas dolārs	1,5413
HKD	Hongkongas dolārs	9,3538
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6975
SGD	Singapūras dolārs	1,6078
KRW	Dienvidkorejas vona	1 335,05
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,4919
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8359
HRK	Horvātijas kuna	7,5535
IDR	Indonēzijas rūpija	17 053,67
MYR	Malaizijas ringits	4,8883
PHP	Filipīnu peso	57,989
RUB	Krievijas rublis	89,5913
THB	Taizemes bāts	36,361
BRL	Brazīlijas reāls	6,3910
MXN	Meksikas peso	23,9785
INR	Indijas rūpija	88,4365

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2021/C 20/04)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Vācija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Vācija

Piemiņas monētas tematika: Vācijas federālo zemju sērija – Saksija-Anhalte

Dizainparauga apraksts: Dizainparaugā attēlota Magdeburgas katedrāle – pirmā gotiskā stila katedrāle, kas uzcelta uz Vācijas zemes. Monētas iekšējā daļā ir arī uzraksts “SACHSEN-ANHALT” un apakšā redzams emitentvalsts kods “D”, kreisajā pusē ir redzama attiecīgās naudas kaltuves zīme (“A”, “D”, “F”, “G” vai “J”) un gadskaitlis “2021”, bet labajā pusē – graviera zīme.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 30 000 000

Emisijas datums: 2021. gada 26. janvāris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2021/C 20/05)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Latvija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Latvija

Piemiņas monētas tematika: 100 gadi kopš Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas

Dizainparauga apraksts:1921. gada 26. janvārī Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pasaules lielvaras atzina Latvijas valsts de iure pastāvēšanu. Lai gan Latvija neatkarību bija pasludinājusi 1918. gada 18. novembrī, jaunā nācija tika atzīta tikai 1920. gadā pēc neskaidra cīņu perioda.

Dizainparaugu rotā māksliniecisks uzraksts “100 LATVIJA DE IURE 2021”, kurā ietverts arī valsts nosaukums (Latvija) un izdošanas gads (2021).

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas apjoms: 412 000

Emisijas datums: 2021. gada pirmais ceturksnis

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

(2021/C 20/06)

Valsts puse jaunajai 2 euro piemiņas monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Luksemburga

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visu jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kuras ar Eiropas Savienību noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Luksemburga

Piemiņas monētas tematika: Lielhercoga Anrī laulības 40. gadadiena

Dizainparauga apraksts: Dizainparaugā attēlotas lielhercoga Anrī un lielhercogienes Marijas Terēzes ģīmetnes. Zem šīm ģīmetnēm ir divi laulības gredzeni; pirms tiem ir kāzu datums “14. FEBRUAR 1981”, kam seko gadskaitlis “2021”. Vārds “LETZEBUERG”, kas apzīmē emitentvalsti, ir attēlots zemāk.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas lēstais apjoms: 500 000

Emisijas datums: 2021. gada februāris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10086 — Cerberus Group/Dorel Industries)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 20/07)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013. 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10145 — American Industrial Partners/Domtar personīgās higiēnas produktu nodaļa)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 20/08)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10095 — Crédit Agricole Italia/Credito Valtellinese)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 20/09)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 20/10)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“Ennstaler Steirerkas”

ES Nr.: PDO-AT-02588 – 28.1.2020.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi (ACVN vai AĢIN)

“Ennstaler Steirerkas”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Ennstaler Steirerkas” ir skābpiena siers, kas izgatavots no nokrejota govs svaigpiena vai pasterizēta piena. Pienu pārstrādā, lai iegūtu nošķelta konusa formas sieru, kas sver līdz 4 kg. Tas sarecināts tikai ar skābju palīdzību, nepievienojot himozīnu. Sāls parasti ir vienīgā piedeva produkta sastāvā. Var pievienot arī ļoti nelielu daudzumu piparu, garšvielu, garšaugu un ogu. “Ennstaler Steirerkas” ir siers ar ļoti senu gatavošanas tradīciju; tas ir drupans siers ar zemu tauku saturu, specifisku aromātu un ļoti raksturīgu garšu. Garša ir skābena, spēcīga un pikanta, no vircotas līdz asai. Nogatavināšanas laikā siera smarža pastiprinās, un to raksturo robusts un pikants aromāts, ko papildina zemes smarža un viegla amonjaka nots. Smaržas aromātiskums un intensitāte var nedaudz atšķirties atkarībā no laikapstākļiem ražošanas laikā. Nogatavināšanas process ēdamās pelējuma sēnītes ietekmē ilgst vismaz trīs nedēļas; tas sākas produkta ārpusē un turpinās iekšpusē.

Virsma ir sausa, brūngana vai pelēcīga; to klāj dažāda biezuma zaļas vai baltas ēdamā pelējuma kārtas un plaisas, kas atgādina karti. Siera iekšpuse ir marmorēta, bāli brūnā līdz brūnpelēkā krāsā. Tā struktūra ir graudaina vai drupana līdz lipīgi drupana, un to vietām caurvij pelējuma dzīslojums.

“Ennstaler Steirerkas” maksimālais mitruma saturs ir 46 %, līdz ar to veidojas daudz zemāka MSBP vērtība (mitruma saturs uz beztauku pamata) nekā tā parasti ir skābajiem sieriem.

Citas “Ennstaler Steirerkas” ķīmiskās un fizikālās īpašības:

aprēķinātais tauku saturs sausnā: 0–12 %;

saussvars: vismaz 52 %, bet ne vairāk kā 62 %.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Barība

No maija beigām līdz septembra beigām vai oktobra sākumam slaucamās govis parasti ganās kalnu ganībās 500–1 800 m augstumā virs jūras līmeņa, kur tās pārtiek no dažādu veidu zāles. Ja ganības nenotiek, jānodrošina, ka govīm tiek izēdināti zālaugi, kas iegūti noteiktajā apgabalā (tā var būt arī skābbarība). Ziemā slaucamās govis tiek turētas telpās un barotas ar noteiktajā apgabalā iegūtu sienu un skābbarību. Govīm var izēdināt zāli un garšaugus kā svaigu zaļo lopbarību, sausu sienu vai pārstrādātu skābbarību. Lauksaimnieki galvenokārt izmanto barību, kas iegūta savā lauku saimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot lopbarības augu kvalitātei ražas novākšanas laikā.

Lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, ir nepieciešams un ir atļauts papildināt barību ar koncentrātu un rupjo lopbarību no citiem apgabaliem, gadā nepārsniedzot 40 % no sausnas. Tādējādi tiek nodrošināta līdzsvarota barības vielu piegāde un pienācīga barošana liela piena izslaukuma periodos vai ārkārtējos laika apstākļos, piemēram, sausuma periodos. Koncentrātu var iepirkt no citiem apgabaliem, jo noteiktais ģeogrāfiskais apgabals – tipisks kalnu reģions ar pļavām un seklu humusa slāni – nav labi piemērots kultūraugu audzēšanai. Līdz ar to šajā apgabalā gandrīz netiek audzēti vai ražoti graudaugi vai līdzīgi kultūraugi, tāpēc nepieciešami iepirkumi no citiem apgabaliem. Tomēr vismaz 60 % no sausnas gadā jābūt no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

Tādējādi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtās lopbarības (rupjā lopbarība, skābbarība un/vai zāle) procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 60 % no kopējās sausnas, ko katru gadu izēdina laktācijas periodā esošajām govīm. Līdz 40 % no katras devas sausnas var veidot koncentrāts/siens no citiem apgabaliem.

Iepriekšminētā atkāpe attiecībā uz barības piedevām neietekmē piena augsto un nemainīgo kvalitāti, jo lielākajai daļai rupjās lopbarības jābūt no noteiktā apgabala.

Izejviela

“Ennstaler Steirerkas” ražošanā izmanto tikai noteiktā ģeogrāfiskā apgabala govs pienu.

Pēc nokrejošanas pasterizētu pienu vai svaigpienu sarecina, nepievienojot himozīnu. Ja nepieciešams, paskābināšanas procesa stimulēšanai var izmantot pienskābes baktēriju kultūras. Nedrīkst pievienot ne krāsvielas, ne ķīmiskus konservantus.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visam ražošanas procesam (izejvielu ieguvei, pārstrādei un nogatavināšanai) ir jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Apgabals, kurā tradicionāli ražo “Ennstaler Steirerkas”, atrodas Štīrijas ziemeļrietumu daļā (Liezen apriņķī).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Nestabilais klimats, lielā iežu daudzveidība (jo īpaši vizlas slāneklis, kaļķakmens, dolomīts, marmors, zaļais slāneklis, amfibolīts un smilšakmens), kā arī dažādie reljefu un augsnes veidi padara vietējo dabu un laukus pārsteidzoši biodaudzveidīgus. Specifiskie vietējie apstākļi (klimats, reljefs un augsne) apvienojumā ar ekstensīvo ganīšanu veicina kalnu pļavām un kalnu ganībām raksturīgā augāja veidošanos – tā sastāvā, atšķirībā no ieleju ganībām, ir ievērojami augstāks zālaugu īpatsvars –, kā arī uztur īpašu biodaudzveidību, ko nosaka atrašanās vieta un izmantojums.

Piena tauku kvalitāti ietekmē sugu ziņā daudzveidīgā kalnu flora. Šā kalnu apgabala piena taukskābju struktūra ir ar augstāku nepiesātināto taukskābju (omega-3 taukskābju) un beta karotīna līmeni.

Šo vājpienu izmanto, lai ražotu skābpiena sieru ar ļoti zemu tauku saturu. Tas satur augstvērtīgas bioloģiskās olbaltumvielas, mikroelementus un vitamīnus, kuri lielā mērā nosaka “Ennstaler Steirerkas” pelēcīgās krāsas, aromātiskās smaržas un spēcīgās, daudzšķautņainās garšas veidošanos.

Par cilvēkfaktora un amatniecības nozīmi liecina fakts, ka produkta “Ennstaler Steirerkas” rūpnieciskā ražošana sākās tikai pirms dažām desmitgadēm. Vēl joprojām daudzi pārstrādes posmi ir roku darbs.

Ar “Ennstaler Steirerkas” gatavošanu saistītā zinātība bieži vien ģimenēs tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. Turklāt Enstāles siernieku vidū notiek intensīva zināšanu apmaiņa regulārajās tikšanās reizēs un kopīgajā mūžizglītībā, kurai jau izsenis bijusi nozīmīga loma “Ennstaler Steirerkas” gatavošanai nepieciešamo zināšanu saglabāšanā.

“Ennstaler Steirerkas” garšas pamatā ir vietējo lauksaimnieku tradicionālās un reģionālās zināšanas un viņu spēja pielāgoties vietējā mikroklimata īpatnībām, un tas tieši atspoguļojas ražošanas procesā. Pārzinot reģiona laikapstākļus, lauksaimnieki var līdzsvarot to ietekmi un nodrošināt konsekventu siera kvalitāti. Piemēram, lai uzturētu nemainīgi augstu barības kvalitāti, lauksaimniecības metodes ir pielāgotas klimatam un veģetācijai. Nelabvēlīgos laikapstākļos paskābināšanas procesi ir jāpapildina ar lielākām pienskābes baktēriju devām. Siera nogatavināšanas apstākļi mainās atkarībā no gaisa temperatūras un gaisa mitruma līmeņa. Tādēļ ir rūpīgi jāvēro visi ražošanas procesa posmi un jānosaka īstais brīdis katram posmam.

Skābpienu “Ennstaler Steirerkas” ražošanai karsē siera tvertnēs 75–100 °C temperatūrā, līdz receklis atdalās no sūkalām. Šī metode ir būtisks priekšnoteikums kalnu ganībās tik svarīgajai siera ilgglabājamības nodrošināšanai. Vienlaikus piens ir apstrādājams saudzīgi, saglabājot tā aromātiskās un mikrobioloģiskās īpašības un sastāvdaļas un tādējādi arī nezaudējot piena specifiskās īpašības. Tā kā kalnu ganībās ir dabiski un mainīgi barības pieejamības apstākļi, pienam nav standarta īpašību un tā kvalitāte svārstās, piemēram, olbaltumvielu satura vai taukskābju sastāva ziņā. Siernieki, paļaujoties uz savu lielo pieredzi “Ennstaler Steirerkas” gatavošanā, prot teicami izlīdzināt šīs dabiskās svārstības.

Arī skābā recekļa rīvēšanai ir vajadzīga liela pieredze, jo šā darba rezultātā siera virsma kļūst lielāka, un tas vēl vairāk atvieglo žūšanas procesu. Tā rezultātā veidojas ļoti sausi graudi, kas nosaka “Ennstaler Steirerkas” unikāli drupano konsistenci.

Nogatavināšanas procesā izšķiroša loma ir tam, lai ar sieru apietos rūpīgi, jo tas ietekmē galaprodukta kvalitāti. Siera nogatavināšanas process ēdamās pelējuma sēnītes ietekmē notiek labi vēdināmās nogatavināšanas telpās vai pagrabos, kur siera rituļi tiek regulāri apvērsti, gaisa temperatūra ir no 6 °C līdz 14 °C un gaisa mitruma līmenis ir no 60 % līdz 85 %. Šāda nogatavināšana piešķir produktam “Ennstaler Steirerkas” raksturīgo sauso, poraino, brūngano līdz pelēcīgo virsmas krāsu ar zaļu vai baltu pelējuma slāni. Visbeidzot, nogatavināšanas laikā īpaša uzmanība jāpievērš siera rituļu uzmanīgai apstrādei, jo arī šis posms norit kalnu ganībās, zemas temperatūras apstākļos, pastāvot augstam un bieži vien mainīgam gaisa mitrumam. Siers bieži vien nogatavinās dabiskas vides pagrabos, kur nepieciešams, lai kalnu siernieki tos īpaši rūpīgi uzraudzītu, jo nogatavināšanas apstākļus tur nav iespējams standartizēt ar tehniskiem paņēmieniem. Nogatavināšanas laikā īpaši svarīgi ir regulāri apvērst siera rituļus tā, lai tie žūtu vienmērīgi. Meistars ar trenētu aci aplūko sierus un izlemj, kad rituļus vajadzētu apgrozīt, un tādējādi viņš ievērojami ietekmē siera kvalitāti. Jāņem vērā arī īpašie vietējie apstākļi un tehniskais aprīkojums.

Siera ciešo saikni ar tā ražošanas apgabalu apliecina arī tas, ka ražošanas laikā nenotiek gandrīz nekāda transportēšana. Pienu ražo noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un pārstrādā vai nu tieši uz vietas, vai pēc transportēšanas salīdzinoši nelielā attālumā.

Tādējādi “Ennstaler Steirerkas” ir uzskatāms par ražošanas apgabala identitātes sastāvdaļu un produktu ar izteikti reģionālām īpašībām.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.patentamt.at/herkunftsangaben/ennstalersteirerkas/

Tai var piekļūt arī tieši Austrijas Patentu biroja tīmekļvietnē (www.patentamt.at), izmantojot šādu navigācijas ceļu: Markenschutz/Schutzrechte/Herkunftsangabe (Zīmolu aizsardzība / aizsardzības tiesības / izcelsmes norāde). Specifikācija atrodama pie kvalitātes apzīmējumiem (Qualitätsbezeichnung).

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.