ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 212I

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

63. gadagājums
2020. gada 26. jūnijs


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Padome

2020/C 212 I/01

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 7. cikla rezultātiem Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2020/C 212 I/02

Padomes Lēmums (2020. gada 24. jūnijs), ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 projektu

7

2020/C 212 I/03

Padomes secinājumi par Covid-19 krīzes pārvarēšanu izglītības un apmācības jomā

9


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Padome

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CI 212/1


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 7. cikla rezultātiem

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

(2020/C 212 I/01)

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT, KA:

1.

Rezolūcijā par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (1) ir noteikti vispārējie mērķi, pamatprincipi un pamats turpmākai sadarbībai jaunatnes jomā ES līmenī, īpašu uzmanību pievēršot ES jaunatnes dialogam, valsts turpmāko darbību plānotājam, Eiropas Jaunatnes mērķiem un ES darba plānam 2019.–2021. gadam, pēdējā no minētajiem uzrādot pašreizējo un nākamo triju prezidentvalstu komandas darbības;

2.

stratēģijā tiek atzīts jauniešu lielais potenciāls; tiecas dot iespējas jauniešiem būt savas dzīves veidotājiem; rosina jauniešus un nodrošina viņus ar vajadzīgajiem resursiem, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem, kā arī sniegt ieguldījumu politikas veidošanā un pozitīvu pārmaiņu radīšanā jaunatnes politikā un citās attiecīgās politikas jomās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

3.

rezolūcijā, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai (2), ir apzināti galvenie dalībnieki, viņu loma, kā arī organizatoriskā struktūra;

ATZĪSTOT, KA:

4.

ES jaunatnes dialoga 7. cikls Rumānijas, Somijas un Horvātijas prezidentūru laikā saskaņā ar kopīgo tematu “Radīt iespējas jauniešiem” ir ļoti līdzdalīgs process, kura rezultāti balstās uz atsauksmēm, kas gūtas valstu un Eiropas mēroga konsultācijās, kā arī ES jaunatnes konferencēs;

5.

šajā rezolūcijā atspoguļoti jauniešu viedokļi un vēlmes, kas paustas ES jaunatnes dialoga 7. cikla laikā, un ierosināti konkrēti politikas pasākumi. Šajā sakarā ir jāņem vērā sociālo partneru loma un autonomija katrā dalībvalstī, ievērojot valstu praksi;

6.

prezidentvalsts Rumānija galveno uzmanību pievērsa to problēmu izpētei, ar kurām jaunieši saskaras saistībā ar darba nākotni apakštematā “Kvalitatīva nodarbinātība visiem”, kas ir tieši saistīts ar Eiropas jaunatnes mērķi Nr. 7 “Kvalitatīva nodarbinātība visiem”. Tajā pašā laikā prezidentvalsts Rumānija izstrādāja metodiku ar tematisku satvaru darba grupām to vietējo, valsts un Eiropas mēroga dialogu izveides vajadzībām. Lai izmantotu par pamatu turpmākām valstu konsultācijām, pēc delegātu diskusijām ES jaunatnes konferencē Bukarestē (2019. gada martā) tika izstrādāti orientējoši jautājumi, kurus galīgajā redakcijā izstrādāja Rumānijas, Somijas un Horvātijas prezidentvalstu trijotne sadarbībā ar Eiropas koordinācijas grupu (3). Padome 2019. gada maijā pieņēma secinājumus par jauniešiem un nodarbinātības nākotni (4);

7.

prezidentvalsts Somija uzsvēra, ka ir jāuzlabo darba ar jaunatni kvalitāte apakštematā “Kvalitatīvs darbs ar jaunatni visiem”. Organizējot ES jaunatnes konferenci Helsinkos (2019. gada jūlijā), tā turpināja izstrādāt vairākas prasības jaunatnes darbiniekiem, lai dažādos kontekstos nodrošinātu kvalitatīvu darbu ar jaunatni, pievēršoties dažādiem Eiropas jaunatnes mērķiem (5). Turklāt jautājums par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību tika izskatīts arī secinājumos par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību (6), ko Padome pieņēma 2019. gada novembrī;

8.

saistībā ar prezidentvalsts Horvātijas apakštematu tika pētītas dažādas iespējas lauku jauniešiem, to darot atbilstīgi Eiropas jaunatnes mērķim Nr. 6 “Atbalstīt lauku jaunatni”. ES jaunatnes konferencē Zagrebā (2020. gada martā) turpināja apspriest un ierosināt ES jaunatnes dialoga konsultāciju konstatējumus, kā arī ieteikumus turpmākai īstenošanai katrā no trim apakštematiem. Konferences rezultāti tika iestrādāti secinājumos par iespēju vairošanu jauniešiem lauku un attālos apgabalos (7);

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR:

9.

to, ka valstu darba grupu un Eiropas darba grupas rīkoto ES jaunatnes dialoga plašo konsultāciju rezultātā visā Eiropas Savienībā aktīvi piedalījās vairāk nekā 56 000 jauno respondentu. Konsultācijās tika izmantoti apsekojumi, mērķgrupas, lieli jaunatnes dialoga pasākumi, semināri, līdzdalīga rīcības izpēte un līdzdalīgas vizuālās metodes. Novatoriskā pieeja palīdzēja veicināt līdzdalību;

10.

triju prezidentūru – Rumānijas, Somijas un Horvātijas – laikā notikušo ES jaunatnes konferenču rezultātiem, kā arī ES jaunatnes dialoga 7. cikla konstatējumiem ar nosaukumu “Radīt iespējas jauniešiem” (8), tostarp apakštematiem “Kvalitatīva nodarbinātība visiem”, “Kvalitatīvs darbs ar jaunatni visiem” un “Iespējas lauku jauniešiem”, kas ietver vairākus svarīgus ieteikumus, kurus formulējuši jaunieši un kuri attiecīgā gadījumā iestrādāti turpmāk izklāstītajos aicinājumos (9).

AICINA DALĪBVALSTIS SAVĀS ATTIECĪGO KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU PIEVĒRSTIES ŠĀDIEM JAUTĀJUMIEM:

11.

“Kvalitatīva nodarbinātība visiem”

a)

veicināt un atvieglot taisnīgu attieksmi pret jauniešiem darba tirgū un censties izskaust visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba vietā;

b)

nodrošināt, ka tiek sniegtas vienlīdzīgas iespējas attīstīt darba tirgus vajadzībām nepieciešamās prasmes, lai radītu labāku piekļuvi kvalitatīvām un ilgtspējīgām darbvietām ar taisnīgiem un veselīgiem darba apstākļiem;

c)

veicināt jauniešu un attiecīgo darba tirgus dalībnieku īpašo izglītošanu un informēšanu par gados jaunu darba ņēmēju tiesībām;

d)

veicināt un saglabāt jauniešu veselīgu dzīvesveidu (tostarp garīgo veselību), veidojot apstākļus izturētspējai darba tirgū un jauniešu labjutībai darbā;

e)

veicināt pienācīgus darba apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā elastīgu darba režīmu, lai panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru (10);

f)

veikt pasākumus, lai novērstu darba attiecības, kas var radīt nedrošus darba apstākļus un gados jaunu darba ņēmēju neaizsargātību un nedrošību;

g)

apņemties aizsargāt jauniešu darba tiesības, ņemot vērā darba mainīgo raksturu, un veicināt jauniešu piekļuvi pienācīgai sociālajai aizsardzībai, vienlaikus paturot prātā viņu atšķirīgo izcelsmi un dzīves apstākļus;

h)

turpināt iekļaut savā valsts izglītības un prasmju politikā pamatprasmes mūžizglītībai, kā arī dažādas jauniešu praktiskās, profesionālās un transversālās prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām;

i)

nodrošināt jauniešiem – tostarp tiem, kuriem šīs iespējas nav pieejamas finansiālu ierobežojumu dēļ –, labāku piekļuvi mācīšanās darbavietā iespējām, piemēram, stažēšanās iespējām, māceklībai, starptautiskajai apmācībai un “ēnošanai” darbā, vienlaikus sniedzot pienācīgu atbalstu mācību programmu laikā;

j)

sadarbībā ar darba devējiem un izmantojot dažādas mentoru programmas, piemēram, tās, kuras īsteno saistībā ar gados jauniem sociālajiem uzņēmējiem, veicināt uzlabotas jauniešu profesionālās orientācijas, ievirzes, pakalpojumu un profesionālās pārkvalifikācijas iespējas pirms profesionālās karjeras un tās laikā;

k)

veicināt piekļuvi beztermiņa darba līgumiem, īstenojot ES un valstu ilgtermiņa projektus, kuru mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību, lai nodrošinātu pienācīgas nodarbinātības iespējas;

12.

“Kvalitatīvs darbs ar jaunatni visiem”

a)

veicināt labāku piekļuvi pētniecībai, zināšanām un speciālajām zināšanām par darbu ar jaunatni un īstenot principus un pasākumus, kas ierosināti dažādos Eiropas politikas dokumentos darba ar jaunatni jomā, lai turpinātu uzlabot tā kvalitāti, pieejamību un atzīšanu visos līmeņos;

b)

atbalstīt un atvieglot piekļuvi kvalitatīvam darbam ar jaunatni, turpinot sadarbību starp neformālās mācīšanās un formālās izglītības iestādēm, kā arī palielinot tā pamanāmību;

c)

veicināt kvalitātes standartus darbam ar jaunatni un citas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbam ar jaunatni;

d)

veicināt starpnozaru un dažādu nozaru profesionāļu sadarbību starp jaunatnes jomu un citām nozarēm, kas ir būtiskas jauniešu dzīvei, vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

e)

turpināt veicināt digitālo darbu ar jaunatni, tostarp digitālās platformas un viedus risinājumus, kas var palīdzēt uzlabot jauniešu digitālo prasmju un kompetenču vispārējo līmeni; kā arī citus darba ar jaunatni veidus un struktūras, piemēram, jaunatnes centrus, informācijas punktus, darba ar jaunatni stūrīšus skolās un augstākās izglītības iestādēs;

f)

pastiprināt centienus, lai vēl vairāk nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas un motivētu jaunatnes darbiniekus, uzlabojot viņu darba apstākļus un nodrošinot taisnīgu atalgojumu (11);

g)

turpināt veicināt svarīgo nozīmi, kāda darbam ar jaunatni ir aktīvas jauniešu līdzdalības atbalstīšanā;

h)

mudināt jauniešus iesaistīties un veidot dažāda veida darbu ar jaunatni;

i)

veicināt iekļaujošāku darbu ar jaunatni, izmantojot mērķtiecīgu, dažādotu un nepārtrauktu izglītību un apmācību jaunatnes darbiniekiem, tostarp par dažādu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vajadzībām. Vajadzības gadījumā to var papildināt ar tādu darbu ar jaunatni, kas ir vērsts uz jauniešu sasniegšanu;

13.

“Iespējas lauku jauniešiem” (12)

a)

uzlabot savienojamību, lai veicinātu jauniešu piekļuvi izglītības un darba iespējām, kā arī citiem nepieciešamiem pakalpojumiem, tostarp brīvā laika aktivitātēm, piemēram, uzlabojot sabiedriskā transporta veidus, tostarp videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, un, ja iespējams, privātā transporta kopīgu izmantošanu;

b)

veicināt profesionālo karjeru un mūžizglītības programmas, kas atbilst vietējo kopienu vajadzībām, piemēram, piedāvājot stipendijas, programmas vai sniedzot būtisku papildu informāciju;

c)

izpētīt dažādas darba formas un popularizēt lauku apvidus kā piemērotas vietas jauniem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un zaļajām darbavietām (13) , tostarp ilgtspējīgai lauksaimniecībai un ar to saistītām lauksaimnieciskām darbībām. Attiecīgā gadījumā meklēt labāku saikni starp izglītības un apmācības iespējām un lauksaimniecības jautājumiem, piemēram, izmantojot stažēšanās un uzņēmējdarbības programmas;

d)

apsvērt stimulus un atbalstu jauniešiem, kura mērķis ir atvieglot izvēli palikt vietējās kopienās studiju laikā un pēc tam un atvieglot viņu pāreju no izglītības/apmācības uz nodarbinātību;

e)

uzlabot piekļuvi informācijai par nodarbinātības, izglītības un apmācības iespējām, tostarp tām, kas saistītas ar jauniešu uzņēmējdarbības programmām, kā arī par attiecīgajām ES programmām, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusu un Erasmus+, lai radītu papildu iespējas personīgajai un profesionālajai izaugsmei;

f)

palielināt jauniešu līdzdalības iespējas, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, darbu ar jaunatni vietējā un reģionālā līmenī, brīvprātīgo darbu, jaunatnes telpu izveidi un piekļuvi digitālajiem rīkiem;

g)

veicināt dažādus ar jaunatni saistītus mehānismus, attiecīgā gadījumā izmantojot decentralizētākus jaunatnes darba dienestus, telpas un informācijas punktus jauniešiem;

h)

veicināt pozitīvus priekšstatus un vēstījumus par lauku apvidiem, lauku ieražām un tradīcijām.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS ATTIECĪGO KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU PIEVĒRSTIES ŠĀDIEM JAUTĀJUMIEM:

14.

“Kvalitatīva nodarbinātība visiem”

a)

veicināt neformālās mācīšanās metodes un izpētīt veidus, kā nodrošināt neformālās izglītības/mācību un brīvprātīgā darba oficiālu atzīšanu. Piemēram, var uzlabot Youthpass un līdzīgus pieejamos instrumentus;

b)

turpināt atbalstīt un veicināt jauniešu jēgpilnu līdzdalību darba tirgus politikas izstrādē un izvērtēšanā, uzsvaru liekot uz Garantijas jauniešiem izstrādi un īstenošanu;

15.

“Kvalitatīvs darbs ar jaunatni visiem”

a)

apsvērt pasākumus, lai turpinātu attīstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni, izmantojot, piemēram, kvalitātes standartus un citas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lielāku atzīšanu, jaunatnes pētniecības un digitālo prasmju un kompetenču veicināšanu;

b)

turpināt veicināt un apmainīties ar pieredzi par labu praksi darbā ar jaunatni visā ES, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, tostarp attiecīgās ES programmas, piemēram, Erasmus+;

c)

popularizēt praksi un instrumentus, ko izmanto dažādās dalībvalstīs valsts vai reģionālā līmenī;

16.

“Iespējas lauku jauniešiem”

a)

atbalstīt jauniešu jēgpilnu līdzdalību, izmantojot dažādus līdzekļus, kas pieejami visos līmeņos, piemēram, atbalstot vietējās jaunatnes padomes vai lauku jauniešu pārstāvības tīklus un radot sinerģijas ar attiecīgajām ES programmām, piemēram, LEADER (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (14) , Eiropas Solidaritātes korpusu un Erasmus+, kā arī ar ES strukturālajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu;

17.

izstrādājot un īstenojot turpmāko jaunatnes politiku sinerģijā ar citām politikas jomām, kas skar jauniešus, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, sociālās lietas, kultūru, digitalizāciju, vidi, klimatu, sportu un veselību, ņemt vērā “ES jaunatnes dialoga 7. cikla konstatējumus no ES jaunatnes dialoga pasākumiem dalībvalstīs un visā Eiropā – Radīt iespējas jauniešiem” (15); un izpētīt vēl citus veidus, kā izstrādāt un sasniegt attiecīgos Eiropas jaunatnes mērķu uzdevumus;

18.

Piešķirt prioritāti un atpazīstamību ES jaunatnes dialogam un veicināt tā rezultātu īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalības iespējas tiešsaistē ar Eiropas Jaunatnes portāla palīdzību, ņemot vērā, ka jaunatnes dialogs ir svarīgs Eiropas līmeņa instruments, ar ko veicināt jauniešu ar dažādu izcelsmi un pieredzi jēgpilnu līdzdalību un veicināt labāku sadarbību starp jaunatnes organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem, tostarp ieinteresētajām personām no citām attiecīgām nozarēm;

19.

turpināt stiprināt sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ES jaunatnes dialoga īstenošanā, tostarp prezidentvalstu trijotni, Eiropas koordinācijas grupu, nacionālajām darba grupām, starptautiskām nevalstiskām jaunatnes organizācijām, lai vajadzības gadījumā pievienotu Eiropas perspektīvu, ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerības Eiropas jaunatnes pētnieku tīklu;

AICINA EIROPAS KOMISIJU PIEVĒRSTIES ŠĀDIEM JAUTĀJUMIEM:

20.

“Kvalitatīva nodarbinātība visiem”

a)

nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, lai veicinātu jauniešu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, izmantojot (vēlams, apmaksātu) stažēšanos, labāku sadarbību starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem, un to iesaistīšanos;

21.

“Kvalitatīvs darbs ar jaunatni visiem”

a)

pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību un tādējādi uzlabotu darba ar jaunatni kvalitāti Eiropā;

22.

“Iespējas lauku jauniešiem”

a)

pētot sinerģijas starp attiecīgajām politikas un programmu jomām, piemēram, lauksaimniecības un jaunatnes politiku, ņemt vērā Eiropas jaunatnes mērķus un ES jaunatnes dialoga konstatējumus, piemēram, izveidojot daudznozaru pilotprogrammas, lai palielinātu jauniešu iespējas dažādos reģionos;

23.

popularizēt un izmantot ES jaunatnes dialogu kā instrumentu konsultācijām ar jauniešiem ES līmenī, piemēram, saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, Eiropas zaļo kursu, Eiropas klimata paktu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM);

UN ŅEMT VĒRĀ ARĪ TO, KA:

24.

konsultāciju procesā būtu jāiekļauj daudzpusīgas līdzdalības metodes, lai panāktu attiecīgus rezultātus un uzlabotu jauniešu, jo īpaši jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, informēšanu. Kad konsultācijas notiek sarežģītos apstākļos, piemēram, pasaules mēroga krīzes apstākļos (piemēram, Covid-19), ir ļoti svarīgi papildus ES jaunatnes dialogam izmantot plašu metožu klāstu, lai izveidotu noturīgāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku sabiedrību. Vajadzības gadījumā būtu jāiesaista jaunatnes jomas pētnieki;

25.

nākamo prezidentvalstu trijotnei nākamajos ES jaunatnes dialoga ciklos attiecīgos gadījumos būtu jākoncentrējas uz Eiropas jaunatnes mērķu integrēšanu un daudzlīmeņu un pārnozaru īstenošanu, palielinot to pamanāmību kā iedvesmas avotu Eiropas jauniešiem;

26.

nākamās triju prezidentvalstu komandas – Vācijas, Portugāles un Slovēnijas – tematiskā prioritāte ir “Europe for YOUth – YOUth for Europe: Space for Democracy and Participation” (Eiropa jaunatnei – jaunatne Eiropai: Telpa demokrātijai un līdzdalībai).

Atsauces

1.

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (16)

2.

Pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai (17)

3.

Secinājumi par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību (18)

4.

Secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni (19)

5.

ES jaunatnes dialoga 7. kārta: Konstatējumi, kas izdarīti ES jaunatnes dialoga aktivitātēs dalībvalstīs un visā Eiropā – “Radīt iespējas jauniešiem” (20)

6.

Radīt iespējas jauniešiem – ES jaunatnes dialoga 7. cikla rezultāti ES jaunatnes konferencē (Zagreba, 2020. gada 9.–11. marts) (21)


(1)  Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

(2)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.).

(3)  Sk. Rezolūciju par ES jaunatnes dialoga pārvaldību, 8. un 9. punkts (OV C 189, 5.6.2019., 2. lpp.).

(4)  OV C 189, 5.6.2019., 28. lpp.

(5)  Ziņojums par ES jaunatnes konferenci: “Darbs ar jaunatni (izglītība) nepārtrauktās pārmaiņās: mūsdienu izaicinājumi neparedzamā Eiropā” (Youth work (education) in flux: contemporary challenges in an erratic Europe), Tomi Kiilakoski un Marko Kovacic.

(6)  OV C 412, 9.12.2019., 12. lpp.

(7)  OV C 193, 9.6.2020., 3. lpp.

(8)  https://europa.eu/youth/sites/default/files/euyd_youth_dialogue_findings_-_version_for_general_release_24th_feb_2020_1.pdf

(9)  Tekstā atzīmēts ar slīprakstu.

(10)  Tādas darba metodes kā teledarbs, attālināts darbs un mājas birojs ir īpaši svarīgas situācijās, ko izraisījušas krīzes, piemēram, Covid-19.

(11)  Neskarot sociālo partneru lomu un autonomiju un ievērojot valstu praksi.

(12)  Minētā apakštēma ir sīkāk iztirzāta secinājumos par iespēju vairošanu jauniešiem lauku un attālos apgabalos.

(13)  “Zaļās darbavietas” ir darbs lauksaimniecībā, ražošanā, pētniecībā un izstrādē, administratīvajā un pakalpojumu jomā, kas būtiski palīdz saglabāt vai atjaunot vides kvalitāti (UNEP, 2018. gads).

(14)  https://enrd.ec.europa.eu/leader-clld_en#_edn1

(15)  Turpat, 8. zemsvītras piezīme.

(16)  OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

(17)  OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.

(18)  OV C 412, 9.12.2019., 12. lpp.

(19)  OV C 189, 3.6.2019., 28. lpp.

(20)  Turpat, 8. zemsvītras piezīme.

(21)  https://europa.eu/youth/sites/default/files/creating_opportunities_for_youth_-_outcomes_report_27mar2020_v3.pdf


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CI 212/7


PADOMES LĒMUMS

(2020. gada 24. jūnijs),

ar ko pieņem Padomes nostāju par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 projektu

(2020/C 212 I/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 44. pantu,

tā kā:

Savienības 2020. finanšu gada budžetu galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī (2),

Komisija 2020. gada 3. jūnijā iesniedza priekšlikumu, kurā ir ietverts 2020. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 5 projekts,

ir svarīgi rast iespēju ātri pieņemt budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu, lai varētu bez pārtraukumiem turpināt sniegt humāno palīdzību bēgļiem Jordānijā, Libānā un Turcijā. Tādēļ ir pamatoti saskaņā ar Padomes reglamenta 3. panta 3. punktu saīsināt Protokola Nr. 1 4. pantā paredzēto astoņu nedēļu termiņu valstu parlamentu informēšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Padomes nostāja par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5 projektu tika pieņemta 2020. gada 24. jūnijā.

Viss teksts informācijai vai lejupielādei ir pieejams Padomes tīmekļa vietnē http://www.consilium.europa.eu/.

Briselē, 2020. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. METELKO-ZGOMBIĆ


(1)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(2)  OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CI 212/9


Padomes secinājumi par Covid-19 krīzes pārvarēšanu izglītības un apmācības jomā

(2020/C 212 I/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

UZSVEROT, KA:

1.

Covid-19 pandēmija ir skārusi izglītības un apmācības sistēmas visā pasaulē un Savienībā un izraisījusi tajās bezprecedenta spriedzi. Krīze ir būtiski mainījusi to, kā notiek mācīšanās, mācīšana, sazināšanās un sadarbība gan katrā izglītības un apmācības kopienā, gan starp tām. To izjūt izglītojamie (1), viņu ģimenes, skolotāji, pasniedzēji, iestāžu vadītāji, kā arī plašāka sabiedrība;

2.

Lai turpinātu nodrošināt tiesības uz izglītību, jau kopš paša pandēmijas uzliesmojuma sākuma dalībvalstis un izglītības un apmācības iestādes ir enerģiski pūlējušās nodrošināt izglītojamo un personāla drošību un labjutību un mācīšanās un mācīšanas procesa nepārtrauktību;

3.

Vairums dalībvalstu ir nolēmušas ārkārtas reaģēšanas pasākumu ietvaros fiziski slēgt izglītības un apmācības iestādes un vienlaikus ir strauji organizējušas alternatīvas iespējas un atbalstu attālinātām mācībām un mācīšanai, īpaši digitāliem risinājumiem. Lai gan šāda pārmaiņa ir radījusi dažādas problēmas izglītības un apmācības sistēmām un ieinteresētajām personām dalībvalstīs, jo īpaši izglītojamajiem un viņu ģimenēm, skolotājiem un pasniedzējiem, vienlaikus tā viņiem ir devusi vērtīgu mācīšanās pieredzi un paātrinājusi turpmākas digitālās pārveides procesu izglītības un apmācības iestādēs;

4.

Šajos ārkārtējos apstākļos dalībvalstu sadarbība ir bijusi atzīstama – krīzes situācijā tās ir bijušas solidāras un cita citu atbalstījušas, regulāri dalīdamās ar informāciju par to, kāda ir situācija attiecīgajā valstī, kādas ir problēmas, plānotie vai jau īstenotie pasākumi un plāni, kā arī, ja iespējams, atklāti darīdamas pieejamus savus izglītības resursus;

APZINOTIES, KA:

5.

Krīzes sākumā, kad vairumā dalībvalstu izglītības un apmācības iestādes turpināja strādāt kā ierasts, galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā, sadarbojoties valsts izglītības un veselības nozares iestādēm, nodrošināt izglītojamo un personāla drošību – tostarp ar aizsardzības un higiēnas pasākumu un informācijas un norādījumu palīdzību;

6.

Situācijai attīstoties, vairumā dalībvalstu fiziski slēgtas tika arvien vairāk izglītības un apmācības iestādes, tāpēc, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību, dalībvalstu izglītības un apmācības iestādes un attiecīgās ieinteresētās personas ir ieguldījušas lielas pūles mācību satura pielāgošanā un sagatavošanā un centienos nodrošināt tā lietošanu attālinātās mācībās. Kā atbalsts ir sagatavoti arī attiecīgi norādījumi un nodrošināta elastīga pārvaldība, pastāvīga novērošana, nepārtraukti uzlabojumi un leģislatīvi pielāgojumi atbilstoši apstākļiem konkrētajā valstī. Šajā ziņā dalībvalstīm, kā arī izglītības un apmācības iestādēm varbūt ir bijušas atšķirīgas izejas pozīcijas tādos jautājumos kā izglītības un apmācības sistēmu digitālā sagatavotība, tostarp digitālo mācību rīku un materiālu pieejamība un skolotāju un pasniedzēju gatavība mācīt attālināti;

7.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bijis nodrošināt iekļautību un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvas attālinātas mācīšanās iespējām. Iespējams, dažiem izglītojamajiem, kā arī skolotājiem, pasniedzējiem un ģimenēm trūkst digitālo prasmju, piekļuves tehnoloģijām vai internetam – un tas var būt nopietns šķērslis, īpaši izglītojamajiem no nelabvēlīgākas vides un no lauku, attāliem apgabaliem, kā arī no ļoti urbanizētām teritorijām. Turklāt ir izglītojamie, kam vajadzīga speciālā izglītība un kam mācībās nepieciešama palīdzība un papildu atbalsts. Jāpiebilst, ka izglītības un apmācības iestāžu slēgšana īpaši smagi ir ietekmējusi sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos, kuri daudz biežāk dzīvo mājoklī, kas nav piemērots mācībām mājās, vai parasti ir tiesīgi saņemt bezmaksas maltītes skolā, kā arī izglītojamos, kuriem ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības;

8.

Izglītības un apmācības iestādes nav tikai vieta, kur cilvēki mācās, māca un apmāca – tā ir arī droša vide un sniedz sakārtotības izjūtu, sajūtu par piederību kopienai un iespējas socializēties. Ņemot vērā trauksmi un stresu, ko izraisījušas bailes no pandēmijas un sociālā izolācija – kas īpaši smaga ir cilvēkiem, kuri piedzīvo vardarbību ģimenē vai kuriem pastāv risks šādu vardarbību piedzīvot,– ir bijis svarīgi sazināties, kā arī sniegt psiholoģisku un emocionālu atbalstu, lai nodrošinātu izglītojamo, kā arī viņu ģimeņu, skolotāju un pasniedzēju labjutību un fizisko un garīgo veselību;

9.

Skolotājiem un pasniedzējiem ir bijis strauji jāpārkārtojas no mācīšanas klātienē uz attālinātu mācīšanu. Tā kā ne visiem skolotājiem un pasniedzējiem (2) bija pieredze, pārliecība, zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas sekmīgai attālinātas mācīšanas organizēšanai un īstenošanai, bija jānodrošina papildu mērķtiecīga apmācība. Viņu pašaizliedzīgais darbs bieži nav aprobežojies ar stundu pasniegšanu vien, viņi ir pielikuši papildu pūles, lai panāktu, ka izglītojamie progresē un jūtas labi. Nepieciešamība ātri pielāgoties jaunajai darba videi var būt radījusi papildu slodzi un tādējādi ietekmējusi viņu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Šajos apstākļos skolotāji un pasniedzēji, un atbalsta personāls ir strādājuši apbrīnojami atdevīgi un radoši un bijuši gatavi sadarboties, līdzradīt un mācīties no kolēģiem;

10.

Lai gan pārejai uz digitālu mācīšanu un mācīšanos ir bijusi būtiska nozīme mācību procesa nepārtrauktības nodrošināšanā, ar digitālo izglītību nevar pilnībā aizvietot to kvalitāti, ko sniedz klātienes mācīšana un mācīšanās. Turklāt daudzos gadījumos pēkšņā pāreja uz digitālu mācīšanu un mācīšanos bija ārkārtas reakcija, nevis plānota plašas digitālās tālmācības optimāla nodrošināšana. Daži skolotāji un pasniedzēji tiešsaistē mācīja pirmo reizi mūžā, un tāpēc – lai gan ir jāuzteic viņu izturība un spēja pielāgoties – nebūtu noteikti jāuzskata, ka digitālā attālinātā mācīšana un mācīšanās Covid-19 kontekstā, lai arī vērtīga, ir vispārējs digitālās tālmācības standarts;

11.

Izglītojamo ģimenēm, skolotājiem un pasniedzējiem ir bijis vairāk jāsadarbojas un jāpieliek lielāks gribasspēks, lai attālināto mācīšanos īstenotu. Vecākiem un aprūpētājiem, strādājot no mājām, ir bijis grūti darba pienākumus apvienot ar mācību atbalsta sniegšanu bērniem un bērnu aprūpes pienākumiem. Tiem vecākiem un aprūpētājiem, kuri nav varējuši strādāt no mājām, papildu grūtības ir sagādājis uzdevums atrast dienas aprūpi mazākajiem bērniem;

12.

Mācot attālināti, īpaši sarežģīti ir pasniegt mācību programmas praktiskās daļas. Īpaši tas attiecas uz profesionālo izglītību un apmācību, kur praktiska mācīšanās ir liela mācību programmas daļa. Profesionālajā izglītībā un apmācībā iesaistītos izglītojamos šī situācija varētu būt iespaidojusi nelabvēlīgāk arī tāpēc, ka krīze ir skārusi daudzus darba devējus, kuri nodrošina mācīšanos darbavietā un māceklību. Ņemot vērā, ka dažos gadījumos mācekļi ir atkarīgi no darba devēju maksājumiem un atlīdzības, šī situācija ir ietekmējusi viņu iztikas līdzekļus;

13.

Pieaugušajiem, kas mācās, īpaši mazkvalificētajiem, reizēm trūkst digitālo prasmju, kuras ir priekšnoteikums, lai piedalītos digitālajās mācībās – un tas var ietekmēt viņu iespējas celt savu kvalifikāciju un pārkvalificēties;

14.

Viens no pašiem sarežģītākajiem uzdevumiem ir bijis izlemt, ko darīt ar vērtējumiem un atzīmēm, un dažas dalībvalstis šajā jautājumā iesaka koncentrēties uz formatīvu vērtējumu un ņemt vērā atšķirīgos mācīšanās apstākļus. Tas ir saistīts ar sarežģīto uzdevumu organizēt sekmīgu skolas un akadēmiskā gada pabeigšanu, kas īpaši svarīgi ir saistībā ar skolas nobeiguma eksāmeniem un grāda iegūšanu, tāpēc ka tie ietekmē iestāšanos dažādos izglītības un apmācības līmeņos. Šajā ziņā informācijas apmaiņa, sadarbība un dialogs starp attiecīgajām izglītības un apmācības jomas ieinteresētajām personām, kuru vidū ir arī kvalitātes nodrošināšanas un atzīšanas iestādes un sociālie partneri, var būt pamats, uz kura izveidot lietderīgu saskaņotu pieeju. Īpaši noderīgi tas varētu būt gadījumos, kad tiek lemts par prasībām uzņemšanai augstākās izglītības iestādēs – pienācīgi ņemot vērā to autonomiju un apstākļus konkrētajā valstī;

15.

Pandēmija ir iespaidojusi arī Eiropas un starptautiskās mācību mobilitātes iespējas. Daudzas izglītības un apmācības iestādes ir slēgtas, tāpēc izglītojamie, kas piedalās mobilitātes programmās, ir saskārušies ar dažādām grūtībām saistībā ar mobilitātes laikposma turpināšanu, mājvietas un veselības aprūpes pieejamību, tiesībām saņemt dotācijas un stipendijas vai atgriešanos savās piederības valstīs. Izglītojamie, kas piedalās mobilitātes programmās, iespējams, ir izjutuši arī sociālekonomiskas grūtības, kas saistītas ar ģimenes ienākumu zaudēšanu Covid-19 pandēmijas izraisītās darba tirgus krīzes rezultātā;

16.

Ir atliktas vai atceltas daudzas Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa projektu aktivitātes, un gadījumos, kad bija plānota mobilitāte, ir mudināts īstenot virtuālu sadarbību;

17.

Līdztekus ieguldījumiem, kas ir vajadzīgi, lai novērstu krīzes sekas veselības un sociālekonomiskajā jomā, ir svarīgi, lai pašreizējo ieguldījumu prioritātēs liela uzmanība tiktu veltīta izglītībai un apmācībai. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi atzīt, ka kvalitatīva izglītība un apmācība būtiski veicina iedzīvotāju labjutību un personīgo un profesionālo pilnveidošanos, kā arī sabiedrības un ekonomikas izturētspēju, un ka tai ir liela nozīme šo jomu atveseļošanā. To ir svarīgi ņemt vērā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē;

ATZĪSTOT, KA:

18.

Lai šīs grūtības pārvarētu, dalībvalstis un to izglītības un apmācības iestādes – atkarībā no savas konkrētās situācijas – ir strauji ieviesušas daudzus pasākumus, piemēram:

izstrādājušas un dalījušās ar kvalitatīvu mācību saturu, materiāliem un paņēmieniem, kas pielāgoti attālināto mācību situācijai valsts un/vai iestāžu līmenī,

atbalstījušas virtuālas mācību vides, dodot iespēju lietot esošās tiešsaistes mācību platformas (vai izstrādājot jaunas) un komandu sadarbības instrumentus,

mācību satura pasniegšanai izmantojušas televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu apraidi,

sagatavojušas dažādus norādījumus un instrukcijas par piedalīšanos attālinātajās mācībās un mācīšanu attālināti, piemēram, par digitālo rīku drošu lietošanu un par vērtēšanu tiešsaistē,

nodrošinājušas mērķtiecīgas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem un pasniedzējiem, un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem,

apzinājušas izglītojamos, kas nespēj piedalīties attālinātajās mācībās, un tiem – jo īpaši izglītojamajiem, kas nāk no ģeogrāfiskā ziņā izolētiem vai sociālekonomiskā ziņā nelabvēlīgiem apgabaliem un vides – palīdzējušas, nodrošinot vajadzīgo aprīkojumu un interneta piekļuvi, kā arī vajadzības gadījumā izplatījušas drukātus mācību materiālus,

nodrošinājušas mērķtiecīgu atbalstu izglītojamajiem, kam vajadzīga speciālā izglītība,

atvieglojušas piekļuvi digitālajam saturam bibliotēkās,

nodrošinājušas maltītes izglītojamajiem, kas nāk no sociālekonomiskā ziņā nelabvēlīgas vides,

izglītojamajiem, ģimenēm, skolotājiem un pasniedzējiem piedāvājušas dažāda veida psiholoģisku atbalstu,

nodrošinājušas dienas aprūpi mazākajiem bērniem, kuru vecāki un aprūpētāji – īpaši nozīmīgākie darbinieki vitāli svarīgās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, – nav varējuši strādāt no mājām,

nodrošinājušas dažāda veida atbalstu izglītojamajiem, kas piedalās ienākošās vai izejošās mobilitātes programmās,

regulāri informējušas izglītojamos, skolotājus un pasniedzējus, izglītības un apmācības iestādes, ģimenes, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas,

attīstījušas sadarbību ar vietējām un reģionālām iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kā arī ar uzņēmumiem, tai skaitā telekomunikāciju uzņēmumiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem un izdevniecībām, kas dažos gadījumos materiālus un rīkus nodrošināja bez maksas,

ja iespējams, atbalstījušas un veicinājušas fizisko audzināšanu un fiziskās aktivitātes, ievērojot drošību un piesardzību;

19.

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, Komisija deva iespēju Erasmus+ programmu īstenot vēl elastīgāk un sniedza praktiskus padomus Erasmus+ programmas dalībniekiem un valstu aģentūrām. Papildus Padomē īstenotajiem centieniem Komisija veicināja arī vēl citas iespējas sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;

20.

Situācijai attīstoties un ņemot vērā, ka pēc veselības nozares iestāžu ieteikuma varētu atcelt ierobežošanas pasākumus, rodas jauni jautājumi, kas saistīti ar izglītības un apmācības iestāžu, kā arī uzņēmumu, kas nodrošina mācīšanos darbvietā, atkalatvēršanu, tostarp attiecībā uz organizatoriskiem un drošības pasākumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar sociālo distancēšanos, sanitāriju un higiēnu. Šajā ziņā dažas no problēmām ir saistītas ar cilvēkresursu pietiekamību, kā arī ar izglītības un apmācības iestāžu sagatavotību un ilgtspēju, jo īpaši ar to piemērotību nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN ATBILSTOŠI APSTĀKĻIEM VALSTĪ:

21.

Turpināt savā starpā dalīties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi par to, kā – atkarībā no turpmākajām norisēm saistībā ar Covid-19 krīzi – izglītības un apmācības jomā var vislabāk pielāgoties situācijai, tostarp par dažādiem pasākumiem, kas saistīti ar izglītības un apmācības iestāžu atkalatvēršanu un ar to, kā nodrošināt izglītojamo un personāla vienlīdzību un veicināt viņu labjutību un viņiem sniegt psiholoģisku atbalstu. Šajā ziņā veicināt vienkāršotu un saskanīgu informācijas plūsmu un optimāli izmantot esošos tīklus;

22.

Attiecībā uz izglītības un apmācības iestāžu atkalatvēršanu – atbilstoši vietējiem, reģionāliem un valsts apstākļiem veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu izglītojamo un personāla drošību, tostarp atbilstošus sanitārus un higiēnas apstākļus, un atsāktu mācīšanos un mācīšanu klātienē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas;

23.

Balstoties uz Covid-19 krīzes kontekstā izdarītajiem secinājumiem un prognozējot šīs krīzes iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz izglītības un apmācības nākotni, izskatīt iespējas ieviest jauninājumus un vēl aktīvāk censties paātrināt izglītības un apmācības sistēmu digitālo pārveidi, un attiecīgos gadījumos palielināt izglītības un apmācības iestāžu digitālās spējas un samazināt digitālo plaisu;

24.

Ņemot vērā Covid-19 krīzes kontekstā izdarītos secinājumus, atbalstīt skolotāju un pasniedzēju digitālo prasmju un kompetenču pilnveidi, lai atvieglotu mācīšanu un vērtēšanu digitālo mācību vidēs;

25.

Pienācīgi ņemot vērā iestāžu autonomiju, izskatīt iespējas kvalitatīvu digitālo mācīšanos kā daļu no izglītības un apmācības piedāvājuma iestrādāt visos izglītības un apmācības līmeņos un veidos. Šajā procesā pievērst uzmanību tam, lai digitālie rīki būtu piemēroti izglītojamo vecumam un konkrētajām vajadzībām, kā arī tam, lai tiktu ievēroti datu aizsardzības noteikumi, privātums, ētiski apsvērumi, drošības un kiberdrošības prasības;

26.

Izskatīt iespējas mācīšanas un mācīšanās uzlabošanā izmantot novērošanu un izvērtēšanu, kam pamatā ir izglītības datizrace, kurā galvenā uzmanība ir veltīta esošajiem datiem, mācību analītiskajiem datiem un mākslīgā intelekta izmantošanai, pienācīgu uzmanību veltot tam, lai tiktu ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/679;

27.

Kad tiek dotas iespējas izmantot attālināto, digitālo un jaukta tipa mācīšanos, papildu uzmanību veltīt tam, lai visu vecumu izglītojamajiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un nepārtraukta piekļuve kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, garantējot kvalitāti un mudinot validēt un atzīt iegūtos mācību rezultātus. Apliecinot tiesības uz izglītību, īpašu uzmanību veltīt tam, lai nepieļautu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaita varbūtēju pieaugumu Covid-19 krīzes iespaidā;

28.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz fizisko pārrobežu mobilitāti un sadarbību, mudināt izmantot virtuālās iespējas mobilitātes un sadarbības jomā;

29.

Sadarboties, lai novērstu ar Covid-19 saistītos šķēršļus mācību pārrobežu mobilitātei, ņemot vērā iespējamās sekas, ko izraisa atšķirīgās pieejas vērtēšanai, iespējams, pārceltos vai atceltos eksāmenus un pārcelto uzņemšanu, kas var negatīvi ietekmēt mācību mobilitātes iespējas turpmākajos gados;

30.

Sadarboties, lai – īpaši gadījumā, ja robežas būs slēgtas ilgāku laiku, – nodrošinātu izglītības iespējas tiem izglītojamajiem, kuri katru dienu braukā no vienas dalībvalsts uz citu;

31.

Digitālās infrastruktūras, kā arī digitālo prasmju un kompetenču pilnveidi atbalstīt, izmantojot finansējumu, kas pieejams Savienības programmās un fondos, jo īpaši Erasmus+ programmu, Eiropas Solidaritātes korpusu un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, Strukturālo reformu atbalsta programmu un to pēctečus, kā arī jauno programmu “Digitālā Eiropa”;

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR TĀS KOMPETENCĒM UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

32.

Veikt pētījumus gan par to, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi izglītību un apmācību dažādos līmeņos, galveno uzmanību pievēršot attālinātām mācībām un mācīšanai un dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu digitālajām spējām, gan par to, kādi ir secinājumi, un izplatīt to rezultātus – tas būs resurss, ar kura palīdzību nostiprināt uz faktiem balstītas politikas veidošanu valstīs un sadarbību Savienības līmenī, lai palielinātu noturību un sagatavotos turpmāk savlaicīgi, efektīvi un piemēroti reaģēt ārkārtas situācijās;

33.

Izstrādājot priekšlikumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, atzīt, ka izglītības un apmācības spēja veicināt pārmaiņas ir efektīvs dzinējspēks, kas veicina sekmīgu atveseļošanos, un ka ir jāveic ieguldījumi izglītībā un apmācībā, īpaši digitālajā izglītībā, tostarp infrastruktūrā un digitālajās prasmēs;

34.

Palīdzēt dalībvalstīm radīt iespējas veikt ieguldījumus ilgtspējīgā izglītības un apmācības infrastruktūrā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, papildus ņemot vērā spējas, kas vajadzīgas drošības un vajadzīgo organizatorisko pasākumu veikšanai saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 krīzi;

35.

Kad tiek veidota Eiropas izglītības telpa, kopā ar laikposmam pēc 2020. gada paredzēto stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, jauno Digitālās izglītības rīcības plānu un atjaunināto Prasmju programmu ņemt vērā secinājumus, kas saistībā ar Covid-19 krīzi izdarīti par izglītības un apmācības sistēmu digitālo pārveidi, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātei un sabiedrības problēmām, piemēram, iekļautības panākšanai, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, kohēzijas veicināšanai un dezinformācijas apkarošanai;

36.

Lai vieglāk būtu dalīties ar dažādām attālinātās mācīšanās metodēm, rīkiem un materiāliem, turpināt atvieglot informācijas apmaiņu par problēmām un dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, tostarp, savienojot atvērto izglītības resursu datubāzes, uzlabojot piekļuvi tām un to pieejamību. Šajā sakarā izmantot esošās iespējas, piemēram tās, kas pieejamas e-mērķsadarbībā, School Education Gateway un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā (EPALE). Lai atbalstītu skolu un augstākās izglītības iestāžu digitālās spējas un pārveidi, veicināt pašnovērtējuma rīku, piemēram, SELFIE un HEInnovate izmantošanu;

37.

Dalībvalstīm sniegt un izplatīt turpmāku praktisku informāciju par iespēju izglītības un apmācības sistēmu vajadzības, kas saistītas ar Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanu, finansēt no investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) un citiem piemērotiem finansēšanas mehānismiem;

38.

Arī turpmāk ar Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa ieinteresētajām personām un īstenošanas struktūrām regulāri dalīties informācijā par to, kādas ir iespējas Covid-19 krīzes kontekstā elastīgi pielāgot mācību mobilitāti un projektus;

39.

Kopā ar dalībvalstīm izskatīt paņēmienus, ar kādiem gadījumos, kad fiziska mobilitāte ir ierobežota, apmierināt pašas spiedīgākās vajadzības, attiecīgā gadījumā paredzot iespēju neizmantoto finansējumu pārdalīt starp Erasmus+ darbībām;

40.

Izmantojot pieejamās Erasmus+ iespējas, palīdzēt dalībvalstīm pilnveidot digitālās izglītības praksi un digitālās izglītības un apmācības iespējas un novērst sekas, ko Covid-19 krīze radījusi visneaizsargātāko izglītojamo grupām;

41.

Izplatīt attiecīgus materiālus un rīkus – tostarp virtuālās sadarbības pieredzi, kas izriet no Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa projektiem un Eiropas un valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīciju aktivitātēm – un veicināt to izmantošanu, kas dalībvalstu solidaritātes garā var izrādīties noderīgs papildu atbalsts reakcijā uz Covid-19 krīzi;

42.

Sadarbībā ar dalībvalstīm un pienācīgi ņemot vērā iestāžu autonomiju un konkrētos apstākļus valstī, sākt strādāt pie tā, lai novērstu ar Covid-19 saistītos šķēršļus un pēc Covid-19 krīzes beigām atsāktu izmantot pārrobežu mācību mobilitātes iespējas, tostarp sniegt skaidrus norādījumus par to, kā atvieglot mācību mobilitātes iespējas Erasmus+ programmā;

43.

Erasmus+ programmas ietvaros veicināt kvalitatīvu virtuālo mobilitāti un sadarbību un atbalstīt jauktas mobilitātes attīstību, ņemot vērā, ka virtuālajai mobilitātei – lai arī tā nevar aizstāt fizisku mobilitāti – ir svarīga papildinoša nozīme;

44.

Cieši sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, UNESCO un EDSO, lai sniegtu un izplatītu informāciju par Covid-19 ietekmi uz izglītību un apmācību.

(1)  Šajā dokumentā jēdziens “izglītojamie” ir lietots plašākā nozīmē, proti, tas apzīmē izglītojamos, kas iesaistīti visu veidu un līmeņu izglītībā un apmācībā, tostarp pirmsskolas izglītībā un aprūpē, vispārīgajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, pieaugušo izglītībā un augstākajā izglītībā.

(2)  Saskaņā ar EDSO TALIS 2018. gada apsekojumu mazāk nekā 40 % skolotāju uzskata, ka ir labi sagatavojušies mācīšanā izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.