a)

veicināt un atvieglot taisnīgu attieksmi pret jauniešiem darba tirgū un censties izskaust visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba vietā;

b)

nodrošināt, ka tiek sniegtas vienlīdzīgas iespējas attīstīt darba tirgus vajadzībām nepieciešamās prasmes, lai radītu labāku piekļuvi kvalitatīvām un ilgtspējīgām darbvietām ar taisnīgiem un veselīgiem darba apstākļiem;

c)

veicināt jauniešu un attiecīgo darba tirgus dalībnieku īpašo izglītošanu un informēšanu par gados jaunu darba ņēmēju tiesībām;

d)

veicināt un saglabāt jauniešu veselīgu dzīvesveidu (tostarp garīgo veselību), veidojot apstākļus izturētspējai darba tirgū un jauniešu labjutībai darbā;

e)

veicināt pienācīgus darba apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā elastīgu darba režīmu, lai panāktu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru (10);

f)

veikt pasākumus, lai novērstu darba attiecības, kas var radīt nedrošus darba apstākļus un gados jaunu darba ņēmēju neaizsargātību un nedrošību;

g)

apņemties aizsargāt jauniešu darba tiesības, ņemot vērā darba mainīgo raksturu, un veicināt jauniešu piekļuvi pienācīgai sociālajai aizsardzībai, vienlaikus paturot prātā viņu atšķirīgo izcelsmi un dzīves apstākļus;

h)

turpināt iekļaut savā valsts izglītības un prasmju politikā pamatprasmes mūžizglītībai, kā arī dažādas jauniešu praktiskās, profesionālās un transversālās prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām;

i)

nodrošināt jauniešiem – tostarp tiem, kuriem šīs iespējas nav pieejamas finansiālu ierobežojumu dēļ –, labāku piekļuvi mācīšanās darbavietā iespējām, piemēram, stažēšanās iespējām, māceklībai, starptautiskajai apmācībai un “ēnošanai” darbā, vienlaikus sniedzot pienācīgu atbalstu mācību programmu laikā;

j)

sadarbībā ar darba devējiem un izmantojot dažādas mentoru programmas, piemēram, tās, kuras īsteno saistībā ar gados jauniem sociālajiem uzņēmējiem, veicināt uzlabotas jauniešu profesionālās orientācijas, ievirzes, pakalpojumu un profesionālās pārkvalifikācijas iespējas pirms profesionālās karjeras un tās laikā;

k)

veicināt piekļuvi beztermiņa darba līgumiem, īstenojot ES un valstu ilgtermiņa projektus, kuru mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību, lai nodrošinātu pienācīgas nodarbinātības iespējas;

a)

veicināt labāku piekļuvi pētniecībai, zināšanām un speciālajām zināšanām par darbu ar jaunatni un īstenot principus un pasākumus, kas ierosināti dažādos Eiropas politikas dokumentos darba ar jaunatni jomā, lai turpinātu uzlabot tā kvalitāti, pieejamību un atzīšanu visos līmeņos;

b)

atbalstīt un atvieglot piekļuvi kvalitatīvam darbam ar jaunatni, turpinot sadarbību starp neformālās mācīšanās un formālās izglītības iestādēm, kā arī palielinot tā pamanāmību;

c)

veicināt kvalitātes standartus darbam ar jaunatni un citas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbam ar jaunatni;

d)

veicināt starpnozaru un dažādu nozaru profesionāļu sadarbību starp jaunatnes jomu un citām nozarēm, kas ir būtiskas jauniešu dzīvei, vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

e)

turpināt veicināt digitālo darbu ar jaunatni, tostarp digitālās platformas un viedus risinājumus, kas var palīdzēt uzlabot jauniešu digitālo prasmju un kompetenču vispārējo līmeni; kā arī citus darba ar jaunatni veidus un struktūras, piemēram, jaunatnes centrus, informācijas punktus, darba ar jaunatni stūrīšus skolās un augstākās izglītības iestādēs;

f)

pastiprināt centienus, lai vēl vairāk nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas un motivētu jaunatnes darbiniekus, uzlabojot viņu darba apstākļus un nodrošinot taisnīgu atalgojumu (11);

g)

turpināt veicināt svarīgo nozīmi, kāda darbam ar jaunatni ir aktīvas jauniešu līdzdalības atbalstīšanā;

h)

mudināt jauniešus iesaistīties un veidot dažāda veida darbu ar jaunatni;

i)

veicināt iekļaujošāku darbu ar jaunatni, izmantojot mērķtiecīgu, dažādotu un nepārtrauktu izglītību un apmācību jaunatnes darbiniekiem, tostarp par dažādu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vajadzībām. Vajadzības gadījumā to var papildināt ar tādu darbu ar jaunatni, kas ir vērsts uz jauniešu sasniegšanu;

a)

uzlabot savienojamību, lai veicinātu jauniešu piekļuvi izglītības un darba iespējām, kā arī citiem nepieciešamiem pakalpojumiem, tostarp brīvā laika aktivitātēm, piemēram, uzlabojot sabiedriskā transporta veidus, tostarp videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, un, ja iespējams, privātā transporta kopīgu izmantošanu;

b)

veicināt profesionālo karjeru un mūžizglītības programmas, kas atbilst vietējo kopienu vajadzībām, piemēram, piedāvājot stipendijas, programmas vai sniedzot būtisku papildu informāciju;

c)

izpētīt dažādas darba formas un popularizēt lauku apvidus kā piemērotas vietas jauniem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un zaļajām darbavietām (13) , tostarp ilgtspējīgai lauksaimniecībai un ar to saistītām lauksaimnieciskām darbībām. Attiecīgā gadījumā meklēt labāku saikni starp izglītības un apmācības iespējām un lauksaimniecības jautājumiem, piemēram, izmantojot stažēšanās un uzņēmējdarbības programmas;

d)

apsvērt stimulus un atbalstu jauniešiem, kura mērķis ir atvieglot izvēli palikt vietējās kopienās studiju laikā un pēc tam un atvieglot viņu pāreju no izglītības/apmācības uz nodarbinātību;

e)

uzlabot piekļuvi informācijai par nodarbinātības, izglītības un apmācības iespējām, tostarp tām, kas saistītas ar jauniešu uzņēmējdarbības programmām, kā arī par attiecīgajām ES programmām, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusu un Erasmus+, lai radītu papildu iespējas personīgajai un profesionālajai izaugsmei;

f)

palielināt jauniešu līdzdalības iespējas, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, darbu ar jaunatni vietējā un reģionālā līmenī, brīvprātīgo darbu, jaunatnes telpu izveidi un piekļuvi digitālajiem rīkiem;

g)

veicināt dažādus ar jaunatni saistītus mehānismus, attiecīgā gadījumā izmantojot decentralizētākus jaunatnes darba dienestus, telpas un informācijas punktus jauniešiem;

h)

veicināt pozitīvus priekšstatus un vēstījumus par lauku apvidiem, lauku ieražām un tradīcijām.

a)

veicināt neformālās mācīšanās metodes un izpētīt veidus, kā nodrošināt neformālās izglītības/mācību un brīvprātīgā darba oficiālu atzīšanu. Piemēram, var uzlabot Youthpass un līdzīgus pieejamos instrumentus;

b)

turpināt atbalstīt un veicināt jauniešu jēgpilnu līdzdalību darba tirgus politikas izstrādē un izvērtēšanā, uzsvaru liekot uz Garantijas jauniešiem izstrādi un īstenošanu;

a)

apsvērt pasākumus, lai turpinātu attīstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni, izmantojot, piemēram, kvalitātes standartus un citas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lielāku atzīšanu, jaunatnes pētniecības un digitālo prasmju un kompetenču veicināšanu;

b)

turpināt veicināt un apmainīties ar pieredzi par labu praksi darbā ar jaunatni visā ES, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, tostarp attiecīgās ES programmas, piemēram, Erasmus+;

c)

popularizēt praksi un instrumentus, ko izmanto dažādās dalībvalstīs valsts vai reģionālā līmenī;

a)

atbalstīt jauniešu jēgpilnu līdzdalību, izmantojot dažādus līdzekļus, kas pieejami visos līmeņos, piemēram, atbalstot vietējās jaunatnes padomes vai lauku jauniešu pārstāvības tīklus un radot sinerģijas ar attiecīgajām ES programmām, piemēram, LEADER (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (14) , Eiropas Solidaritātes korpusu un Erasmus+, kā arī ar ES strukturālajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu;

a)

nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, lai veicinātu jauniešu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, izmantojot (vēlams, apmaksātu) stažēšanos, labāku sadarbību starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem, un to iesaistīšanos;

a)

pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību un tādējādi uzlabotu darba ar jaunatni kvalitāti Eiropā;

a)

pētot sinerģijas starp attiecīgajām politikas un programmu jomām, piemēram, lauksaimniecības un jaunatnes politiku, ņemt vērā Eiropas jaunatnes mērķus un ES jaunatnes dialoga konstatējumus, piemēram, izveidojot daudznozaru pilotprogrammas, lai palielinātu jauniešu iespējas dažādos reģionos;

—

izstrādājušas un dalījušās ar kvalitatīvu mācību saturu, materiāliem un paņēmieniem, kas pielāgoti attālināto mācību situācijai valsts un/vai iestāžu līmenī,

—

atbalstījušas virtuālas mācību vides, dodot iespēju lietot esošās tiešsaistes mācību platformas (vai izstrādājot jaunas) un komandu sadarbības instrumentus,

—

mācību satura pasniegšanai izmantojušas televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu apraidi,

—

sagatavojušas dažādus norādījumus un instrukcijas par piedalīšanos attālinātajās mācībās un mācīšanu attālināti, piemēram, par digitālo rīku drošu lietošanu un par vērtēšanu tiešsaistē,

—

nodrošinājušas mērķtiecīgas profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem un pasniedzējiem, un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem,

—

apzinājušas izglītojamos, kas nespēj piedalīties attālinātajās mācībās, un tiem – jo īpaši izglītojamajiem, kas nāk no ģeogrāfiskā ziņā izolētiem vai sociālekonomiskā ziņā nelabvēlīgiem apgabaliem un vides – palīdzējušas, nodrošinot vajadzīgo aprīkojumu un interneta piekļuvi, kā arī vajadzības gadījumā izplatījušas drukātus mācību materiālus,

—

nodrošinājušas mērķtiecīgu atbalstu izglītojamajiem, kam vajadzīga speciālā izglītība,

—

atvieglojušas piekļuvi digitālajam saturam bibliotēkās,

—

nodrošinājušas maltītes izglītojamajiem, kas nāk no sociālekonomiskā ziņā nelabvēlīgas vides,

—

izglītojamajiem, ģimenēm, skolotājiem un pasniedzējiem piedāvājušas dažāda veida psiholoģisku atbalstu,

—

nodrošinājušas dienas aprūpi mazākajiem bērniem, kuru vecāki un aprūpētāji – īpaši nozīmīgākie darbinieki vitāli svarīgās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, – nav varējuši strādāt no mājām,

—

nodrošinājušas dažāda veida atbalstu izglītojamajiem, kas piedalās ienākošās vai izejošās mobilitātes programmās,

—

regulāri informējušas izglītojamos, skolotājus un pasniedzējus, izglītības un apmācības iestādes, ģimenes, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas,

—

attīstījušas sadarbību ar vietējām un reģionālām iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kā arī ar uzņēmumiem, tai skaitā telekomunikāciju uzņēmumiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem un izdevniecībām, kas dažos gadījumos materiālus un rīkus nodrošināja bez maksas,

—

ja iespējams, atbalstījušas un veicinājušas fizisko audzināšanu un fiziskās aktivitātes, ievērojot drošību un piesardzību;