Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9825 – CPPIB / Téthys Invest / Galileo Global Education)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 205/01)

Komisija 2020. gada 15. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9825. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9587 – ENGIE / EDP Renováveis / EDPR Offshore España)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 205/02)

Komisija 2020. gada 25. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9587. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Padomes secinājumi “Demogrāfiskās problēmas: skatījums uz nākotni”

(2020/C 205/03)

ATZĪSTOT, KA:

1.

Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam ir noteikts, ka jāatjauno pamats ilgtermiņa ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un jāstiprina kohēzija Eiropas Savienībā. Šajā nolūkā ir jāpanāk mūsu ekonomiku augšupējā konverģence un jārisina virkne problēmu, tai skaitā demogrāfiskās problēmas.

2.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs rāda, kā panākt labus rezultātus nodarbinātības un sociālajā jomā, lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas noritētu sociāli taisnīgā un godīgā veidā.

3.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums un izplatīšanās ir bezprecedenta globāla problēma, kas dažādos veidos ietekmēs dažādās mūsu sabiedrību, ekonomiku un darba tirgu jomas, veselības un sociālās aprūpes sistēmas, ģimeņu budžetus un mūsu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un, iespējams, izraisīs jaunas demogrāfiskās problēmas.

4.

Klimata, tehnoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas iespaido un maina mūsu sabiedrības un dzīvesveidu (1). Ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumi ir cilvēkkapitāls un jauni, novatoriski risinājumi, visās dalībvalstīs ir jāatbalsta sabiedrības atjaunošanās, un ES līmenī tā būtu jānosaka par tikpat svarīgu prioritāti kā klimatneitralitāte un digitalizācija. Visās turpmākajās Komisijas iniciatīvās būtu transversālā veidā jāpievēršas šā jautājuma risināšanai un analīzei.

5.

ES darbaspēka iekšējā mobilitāte un demogrāfiskās pārmaiņas ir savstarpēji saistītas parādības, kuru mijiedarbības rezultātā demogrāfiskais spiediens dažos reģionos mazinās, savukārt citos – pieaug. Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām, un tā tam vajadzētu būt arī turpmāk. Lai gan tā ir atvieglojusi ES darbaspēka iekšējo mobilitāti, vienlaikus tā ir izraisījusi dažādu veidu sekas dažādos Savienības reģionos: intelektuālā darbaspēka emigrāciju, intelektuālā darbaspēka imigrāciju, intelektuālā darbaspēka remigrāciju, intelektuālā darbaspēka apriti un iedzīvotāju skaita samazināšanos kopumā. Ir svarīgi atpalikušajiem reģioniem nodrošināt tādus nosacījumus, kuru rezultātā tie kļūst aktīvāki un atraktīvāki un kuri tādējādi veicina to ilgtspējīgu attīstību.

6.

Covid-19 globālās pandēmijas laikā būtu pilnībā jāsaglabā iespēja darba ņēmējiem brīvi pārvietoties un vienlaikus jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos un nodrošinātu neaizsargātu darba ņēmēju tiesību un veselības aizsardzību.

7.

Saskaņā ar prognozēm Eiropas darbaspēka apjoms (20–64 gadus veci iedzīvotāji) no 2023. līdz 2060. gadam samazināsies par 8,2 % (par aptuveni 19 miljoniem iedzīvotāju). Tiek sagaidīts, ka šis sarūkošais darbspējas vecuma iedzīvotāju kopums nodrošinās līdzekļus pensijām un veselības aprūpes pakalpojumiem arvien augošajam pensionāru skaitam – un tas apdraud pensiju sistēmu ilgtspēju un adekvātumu (2). Turpmākas ekonomiskās izaugsmes labad ir svarīgi investēt prasmēs, lai veicinātu ražīguma pieaugumu un, integrējot sievietes un patlaban nepietiekami pārstāvētās grupas, īpaši jauniešus, vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar invaliditāti, pilnībā izmantotu pieejamo darbaspēku, kā arī, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, apsvērt iespējas ar likumīgu migrāciju mazināt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukšanu, vienlaikus ievērojot valstu kompetenci.

8.

Demogrāfiskās tendences ES nepārprotami liecina par iedzīvotāju novecošanu, un dzimstības koeficients reizēm ir ievērojami mazāks par atjaunošanās līmenim nepieciešamo koeficientu 2,1 (3). Gandrīz piektā daļa (19,7 %) ES iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem, un sagaidāms, ka 2050. gadā šī iedzīvotāju grupa būs palielinājusies līdz 28,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita (4). Tas liecina, ka pastāvīgi pieaug apgādājamo īpatsvara koeficients. Novecojoša sabiedrība rada problēmas, tomēr vienlaikus tā rada iespējas gan ekonomikas un sabiedrības attīstībai, gan sabiedrībai kopumā. Tai varētu būt svarīga loma darbvietu veidošanā, un tā varētu atbalstīt aktivitātes dažādās nozarēs. Laika gaitā, kamēr mēs – pateicoties progresam, kas panākts tostarp, bet ne tikai, tādās jomās kā medicīna un sabiedrības veselības aprūpe, sociālais nodrošinājums un nabadzības izskaušana – dzīvojam ilgāk un veselīgāk, senioru un aprūpes ekonomikā parādīsies jaunas iespējas. “Senioru ekonomiku”, līdztekus tās ekonomiskās nozīmes atzīšanai, vajadzētu uzskatīt par apliecinājumu sabiedrības un kultūras progresam un to asociēt ar tādu Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku tēlu, kam raksturīgs pozitīvisms un sociāla iekļautība. Lielāks paredzamais mūža ilgums un dzīves kvalitāte ir jāuzskata par ES pamatvērtībās balstītā sociālā modeļa panākumu. Tādējādi saistībā ar iedzīvotāju novecošanu pirmām kārtām ir jākoncentrējas uz mērķtiecīgu politiku un visaptverošas, vecumam atbilstošas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanu visa mūža garumā, jo īpaši aprūpējamo personu gadījumā.

9.

Vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp tie, kam ir invaliditāte, ir vērtīga sabiedrības daļa, un tāpēc viņiem būtu visā pilnībā faktiski jāpiedalās sabiedrības dzīvē un jādzīvo cieņpilna un pēc iespējas neatkarīga dzīve. Demogrāfiskās tendences, tai skaitā strauji novecojoša sabiedrība un lielāks paredzamais mūža ilgums, nozīmē, ka Eiropā arvien vairāk būs jāsekmē veselība un labjutība, ilgtermiņa aprūpe, kā arī pieaugs spiediens uz veselības aprūpes un pensiju sistēmām. Šī problēma būtu jāuztver gan kā iespēja attīstīt jaunus pakalpojumus, jaunas darbvietas un jaunus sadarbības veidus, gan kā sabiedrības attīstības iespēja. Šīs problēmas risināšanā var palīdzēt piekļūstamas labjutības tehnoloģijas un digitalizācija.

10.

Ir svarīgi darba tirgū un kopumā sabiedrībā iekļaut jauniešus. Jaunieši var būt īpaši neaizsargāti, tāpēc ka viņu dzīvē ir pārejas periods, viņiem trūkst profesionālās pieredzes vai pat pamatprasmju, nav pietiekamas izglītības vai apmācības, ir ierobežots sociālās aizsardzības segums un piekļuve finanšu resursiem un nav stabila darba (5).

11.

Bērnu audzināšana ir ilgtermiņa pienākums, un, lai demogrāfiskajai politikai būtu labi rezultāti, tai ir jābūt uzticamai un pastāvīgai. Ar investīcijām cenas ziņā pieņemamā un kvalitatīvā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var veicināt sabiedrības atjaunošanos un – jo īpaši attiecībā uz bērniem, kuru sociālekonomiskā situācija ir nelabvēlīgāka – gūt nozīmīgus panākumus, tādējādi demogrāfisko problēmu kontekstā palīdzot veidot izturīgāku nākotnes darbaspēku, kā arī panākot labākus sociālos rezultātus visā dzīves ciklā.

12.

Dalībvalstīm, kas vēl nav pilnībā īstenojušas Barselonas mērķus – kuri attiecas uz kvalitatīvu un cenas ziņā pieņemamu bērnu aprūpes iestāžu pieejamību pirmsskolas vecuma bērniem (90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un 33 % bērnu vecumā līdz trim gadiem apmeklē bērnu aprūpes iestādes) – būtu jāturpina censties tos īstenot, lai panāktu augšupēju konverģenci.

13.

Būtu jāizstrādā sabiedriskā politika, lai nodrošinātu tādus apstākļus, tostarp ekonomikas vidi, kas indivīdiem un ģimenēm ļauj īstenot vēlmi pēc bērniem un vienlaikus baudīt labāku dzīves kvalitāti, dzīvot drošībā un līdzsvarot darbu, ģimeni un aprūpes pienākumus.

14.

Ar 2019. gada Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu ir iecerēts panākt sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā, ļaujot darba ņēmējiem, kas ir vecāki vai aprūpētāji, vieglāk saskaņot darbu, ģimenes dzīvi un aprūpes pienākumus un veicinot vienlīdzīgu šo pienākumu sadali, kā paredzēts arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra 9. principā.

15.

Urbanizācija, nepietiekamas darba iespējas, mazi ienākumi un nepietiekami pakalpojumi ir iemesli, kāpēc samazinās iedzīvotāju skaits daudzos lauku apvidos un salu reģionos – tas palielina plaisu starp pilsētām un laukiem un liek izmantot integrētu stratēģiju, lai, balstoties uz konkrēto reģionu iespējām, veicinātu to ilgtspējīgu attīstību.

16.

Transporta savienojumu pilnveidošana un sabiedriskā transporta tālāka attīstība ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties, uzlabo savienojamību un tādējādi veicina sociālo kohēziju.

17.

Demogrāfiskās pārmaiņas dod iespēju pielāgot pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas. Svarīgi elementi sociālā nodrošinājuma un aprūpes sistēmu ilgtspējas nodrošināšanā ir aktivitāte un laba veselība vecumdienās, ko palīdz panākt efektīvas veselības aprūpes sistēmas, elastīgi, piemēroti un vajadzībām pielāgoti aprūpes modeļi, kā arī novecojošas sabiedrības nodarbināmība. Lai modernizētu sociālās aizsardzības sistēmas (6) un uzlabotu to spēju izturēt veselības un sociālās sistēmas krīzes, tādas kā Covid-19 globālā pandēmija, ir jāuzlabo šo sistēmu tvērums, pieejamība, adekvātums un ilgtspēja.

18.

Eiropas Savienībā patlaban veidojas sabiedrības, kam raksturīgs ilgāks mūžs, mazāka dzimstība un labāka izglītība. Visaptverošu, precīzu, uz faktiem balstītu priekšstatu par pašreizējo situāciju un nākotnes prognozes var veidot, ja datus par migrāciju, dzimstību un mirstību (7) analizē kopā ar datiem par iegūto izglītības līmeni un faktisko prasmju līmeni, ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni un citiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem. Lai veidotu uz faktiem balstītu politiku, ir vajadzīgi derīgi, atbilstoši un aktuāli dati, kas sadalīti pēc dzimuma un vecuma. Pastāvīgi atjaunināti dati par demogrāfiskajiem procesiem un faktoriem, kas tos ietekmē, kā arī par visu vecuma grupu sieviešu un vīriešu specifiskajām vajadzībām un vēlmēm ir instruments, kam ir būtiska nozīme demogrāfiskās politikas izstrādē un tās rezultātu izvērtēšanā.

19.

Lai izstrādātu demogrāfisko politiku, ir ļoti nepieciešama starpnozaru koordinācija, aptverot arī visas ekonomikas nozares, un sadarbība starp dienestiem, kas nodarbojas ar sociālajiem, ģimenes, veselības, nodarbinātības, izglītības un aprūpes jautājumiem, un vienlaikus ir jāņem vērā katras dalībvalsts ekonomiskie apstākļi.

20.

Panākumu atslēga ir sekmīga koordinēšana un sadarbība starp visiem pārvaldības līmeņiem – valsts, reģionālo un vietējo –, kā arī sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaistīšana, un labus rezultātus nodrošinās sadarbība visos līmeņos.

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

21.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izpētes atzinumā “Demogrāfijas problēmas Eiropas Savienībā, ņemot vērā nevienlīdzību ekonomikas un attīstības jomā” uzsvērts: lai risinātu demogrāfiskās problēmas un sekmētu iedzīvotāju skaita pieaugumu, izšķiroša nozīme ir kvalitatīvai, pieejamai un cenas ziņā pieņemamai aprūpei un palīdzībai (bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem) (8).

22.

Aktualitāti nav zaudējis Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada (2012) vēstījums – paaudžu solidaritāte var izturēt pārbaudījumus, kuru iemesls ir sabiedrības novecošana.

23.

Padomes secinājumos par labklājības ekonomiku (2019) ir uzsvērti vairāki elementi, kas ir svarīgi mūsu ekonomiku un sabiedrību izturētspējai un turpmākajai labklājībai, tostarp pieejama un kvalitatīva izglītība un apmācība, kā arī mūžizglītība, taisnīga darba dzīves politika, adekvātas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, piekļuve pakalpojumiem, digitalizācija un citas tehnoloģiju attīstības tendences,

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

AICINA DALĪBVALSTIS:

24.

IZSTRĀDĀT un ATJAUNINĀT demogrāfiskās politikas satvaru, iesaistot sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un citas attiecīgas ieinteresētās personas atbilstoši to kompetencei;

25.

CENSTIES novērst esošo un turpmāko neatbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu – tā kā digitālās pārveides, globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu iespaidā mainās darba tirgus prasības, jo rodas un izzūd darbvietas, kā arī mainās esošo profesiju raksturs – ņemot vērā demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz darba tirgus procesiem, lai izmantotu ieguvumus, ko sniedz digitālā pārveide un globalizācija saistībā ar jaunu darba iespēju radīšanu visos reģionos;

26.

Ar cenas ziņā pieņemamas, pieejamas, iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības un apmācības un arī mūžizglītības, tostarp digitālo prasmju, palīdzību MUDINĀT paaugstināt prasmju līmeņus, lai palīdzētu paplašināt piekļuvi darba tirgum un nodrošināt turpmāku ekonomisko izaugsmi, sociālo iekļaušanu un personīgu piepildījumu gan sievietēm, gan vīriešiem;

27.

IEDROŠINĀT un SEKMĒT to, ka tiek iegūtas prasmes STEM nozarēs (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika), motivējot jauniešus, īpaši jaunietes, izvēlēties darbu STEM nozarēs, un to, ka tiek veiktas investīcijas izglītībā un apmācībā, pētniecībā, inovācijā un mākslīgajā intelektā, kas Eiropas Savienībai var palīdzēt risināt demogrāfiskās problēmas un paaugstināt ražīgumu un nodrošināt ekonomisko izaugsmi apstākļos, kad samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un vienlaikus radīt kvalitatīvas darbvietas, kas piesaista talantīgus cilvēkus;

28.

PALIELINĀT informētību par to, cik svarīgi ir iekļaut sievietes un nepietiekami pārstāvētas grupas, īpaši jauniešus, vecāka gadagājuma darba ņēmējus un cilvēkus ar invaliditāti, un uzlabot visu vecumu un grupu personu dalību darba tirgū, lai palīdzētu mazināt sabiedrības novecošanas ietekmi uz sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju un veicinātu līdztiesību;

29.

ĪSTENOT iekļaujošu sociālo un darba tirgus politiku, kam pamatā ir vienlīdzīgas iespējas, un jo īpaši darba un privātās dzīves līdzsvara politiku, veicinot sieviešu dalību darba tirgū, elastīgu darba režīmu gan sievietēm, gan vīriešiem, pieejamu un cenas ziņā pieņemamu kvalitatīvu bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī mājas un aprūpes pienākumu vienlīdzīgu sadali starp sievietēm un vīriešiem, lai vecāki vai personas, kam ir aprūpes pienākumi, varētu iesaistīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē;

30.

VIRZĪTIES uz principa “vienāda darba samaksa par vienādi vērtīgu darbu sievietēm un vīriešiem” īstenošanu un ievērošanu ar mērķi mazināt dzimumu nevienlīdzību nodarbinātībā, darba samaksas un pensiju jomā;

31.

MUDINĀT veikt investīcijas bērnos, uzskatot to par sociālām investīcijām, kas vislielāko atdevi nesīs nākotnē. Tas nozīmē arī to, ka ar mērķtiecīgām investīcijām tiek mazināta bērnu nabadzība, lai censtos izbeigt nabadzības pārmantošanu no paaudzes paaudzē;

32.

VEICINĀT un UZSVĒRT, ka svarīga ir atbilstoša un saskaņota politika, kas nodrošina dažādu veidu finansiālu un citu atbalstu ģimenēm, īpaši tām, kas audzina bērnus (piemēram, apmaksāts atvaļinājums, bērnu pabalsti, piemērotas nodokļu un pabalstu sistēmas, subsidēta mājokļa risinājumi un atbalsts studentiem), tostarp novatoriski risinājumi;

33.

UZSVĒRT, ka svarīga ir paaudžu solidaritāte, VEICINĀT aktivitāti un labu veselību vecumdienās un NODROŠINĀT piekļuvi atbalstam, kas nepieciešams novecojošai sabiedrībai un tās ģimenēm, tostarp dzīves telpu pielāgošanas iespējas, e-veselību un mākslīgo intelektu, ņemot vērā to iespējas risināt problēmas, kas saistītas ar novecošanu un autonomijas zaudēšanu;

34.

UZLABOT sabiedrības informētību par vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām dzīvot autonomi, cieņpilni un pašiem pieņemt lēmumus un par viņu tiesībām piedalīties sabiedrības dzīvē – arī tādas krīzes laikā kā pašreizējā Covid-19 globālā pandēmija,– šādā nolūkā sekmējot veselīgas un aktīvas vecumdienas, investējot sociālajā aizsardzībā un pievēršot uzmanību labai attieksmei – visās tās nozīmēs – pret vecāka gadagājuma cilvēkiem;

35.

VEICINĀT tādu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, kam ir invaliditāte, nodrošinot pienācīgus dzīves apstākļus un iespējas pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē, un IZPĒTĪT invaliditātes un izdienas pensiju atbilstību;

36.

RISINĀT problēmas un IZMANTOT iespējas, kas izriet no novecošanas izraisītā augošā pieprasījuma pēc ilgtermiņa aprūpes, un IZPĒTĪT, kā digitalizācija un labjutības tehnoloģijas labāk integrēt aprūpes pakalpojumos, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un sniegšanu;

37.

APZINĀT apvidus un reģionus, kam var būt nepieciešams atbalsts transporta pieejamības ziņā, jo transporta trūkums daudzos gadījumos nozīmē, ka trūkst iespēju piekļūt kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, kultūrai, darba tirgiem vai veselības aprūpes pakalpojumiem;

38.

Ņemot vērā apstākļus valstī, visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no darba tiesisko attiecību veida un ilguma un – uz salīdzināmiem nosacījumiem – pašnodarbinātajiem NODROŠINĀT piekļuvi adekvātai sociālajai aizsardzībai (9) (10);

39.

Ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, APSVĒRT likumīgas migrācijas iespējas, lai mazinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukšanu, vienlaikus ievērojot valstu kompetenci;

AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SAVU ATTIECĪGO KOMPETENCI, ŅEMOT VĒRĀ SITUĀCIJU KONKRĒTAJĀ VALSTĪ UN IEVĒROJOT SOCIĀLO PARTNERU LOMU UN AUTONOMIJU:

40.

VEICINĀT Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu kā vienu no priekšnoteikumiem ceļā uz to, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba nosacījumus, kā arī sociālo aizsardzību un iekļautību;

41.

ĪSTENOT uz faktiem balstītus un efektīvus politikas pasākumus valsts un Savienības līmenī, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu izraisītas kopīgas problēmas, tostarp tās, kas saistītas ar kvalitatīvas ilgtermiņa aprūpes pieejamību un ilgtspēju un sociālās aizsardzības sistēmu adekvātumu;

42.

PIEVĒRST UZMANĪBU ES iekšējās mobilitātes nelīdzsvarotībai, lai uzlabotu sociālo kohēziju un lai intelektuālā darbaspēka emigrāciju padarītu par intelektuālā darbaspēka apriti vai imigrāciju, un CENSTIES panākt, ka darbaspēks pastāvīgi ceļ kvalifikāciju un pārkvalificējas, ņemot vērā darba tirgus dinamisko raksturu un vides, tehnoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, ar mērķi novērst reģionālās atšķirības, lauku depopulāciju un pilsētu problēmas;

43.

UZLABOT zināšanu bāzi un izpratni par “senioru ekonomikas” nozīmīgumu un PALIELINĀT informētību gan par šo jautājumu, gan par iespējām, ko rada tās pozitīvā kopējā ietekme un kam pamatā būtu jāliek ekonomikas un cilvēku vajadzību līdzsvarošana;

44.

SEKMĒT novatoriskus risinājumus, kas atvieglo vecāka gadagājuma cilvēku dalību sabiedrības dzīvē un darba tirgū atbilstoši viņu spējām un vēlmēm un piešķir tai papildu vērtību un kas visās politikas jomās iedrošina un atbalsta veselīgas un aktīvas vecumdienas, un VEICINĀT vecāka gadagājuma cilvēku, kam ir invaliditāte, tiesības;

45.

PAPLAŠINĀT piekļūstamību cenas ziņā pieņemamiem, kvalitatīviem un attiecīgā gadījumā integrētiem sociālajiem, ģimenes, veselības, nodarbinātības, izglītības, mājokļa, aprūpes un transporta pakalpojumiem, tā kā tiem var būt svarīga nozīme pilsētas/lauku atšķirības mazināšanā;

46.

STIPRINĀT spēju mazināt jaunas demogrāfiskās problēmas, kas varētu rasties saistībā ar Covid-19 globālās pandēmijas uzliesmojumu, un NODROŠINĀT sabiedrības izturētspēju;

47.

SEKOT LĪDZI tam, kā tiek īstenots kopīgais Eiropas ceļvedis virzībai uz noturīgāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku Eiropu (11), kura mērķis ir izveidot saskaņotu un iekļaujošu stratēģiju Covid-19 globālās pandēmijas pašreizējā posma pārvarēšanai, un STIPRINĀT ekonomisko stratēģiju koordinēšanu, lai panāktu, ka atsākas ražošana un atgūstas darba tirgi;

AICINA EIROPAS KOMISIJU:

48.

TURPINĀT IZSTRĀDĀT kopīgu pamatu un interaktīvu ES mēroga resursu, lai iegūtu pēc dzimuma un vecuma sadalītus aktuālus, saskanīgus, uzticamus, salīdzināmus un pieejamus datus ar demogrāfisko tendenču saistīto problēmu risināšanai, un ATBALSTĪT demogrāfisko problēmu risināšanai izstrādātu valsts politiku, ņemot vērā demogrāfiskās prognozes un demogrāfisko pārmaiņu identificēto ietekmi uz Eiropas sabiedrību, kas īpaši svarīgi ir saistībā ar atgūšanos no Covid-19 pandēmijas;

49.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm, to lauku apvidiem, salām un citiem reģioniem, kurus iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma skar vissmagāk – īpaši tad, ja to ir izraisījušas nepietiekamas darba iespējas, pakalpojumu vai transporta savienojumu trūkums,– IZSTRĀDĀT atbilstošu un diferencētu stratēģiju, kurā varētu būt paredzēts mērķtiecīgs ES finansējums un kura būtu īpaši paredzēta tam, lai šiem reģioniem piesaistītu cilvēkus;

50.

NODROŠINĀT, ka visiem politikas priekšlikumiem un iniciatīvām tiek pievienots visaptverošs demogrāfiskās un teritoriālās ietekmes novērtējums, kuru sagatavo vienlaikus ar ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes novērtējumu un kura mērķis ir atpalikušos reģionus padarīt aktīvākus un atraktīvākus, tādējādi veicinot sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā;

51.

SĀKT visaptverošu pārdomu procesu par sabiedrības novecošanu un visām tās sekām, tostarp ilgtermiņa ietekmi uz ES ekonomiku un sabiedrību, kam sekotu konkrētas iniciatīvas, kurās pienācīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetenci, ar mērķi šo problēmu pārvērst par iespējām un tādējādi censties ilgtermiņā nodrošināt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un sociālās aizsardzības sistēmas;

52.

IEROSINĀT konkrētu ilgtermiņa aprūpes stratēģiju, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū ar mērķi turpināt iekļaujošu un nediskriminējošu ekonomisko izaugsmi un mazināt ar publisko finanšu un sociālo izdevumu jomām saistītos riskus un uz tām izdarīto spiedienu, kas plašākā nozīmē ir saistīti ar sabiedrības novecošanu, vienlaikus apzinoties nepieciešamību līdzsvarot darba un privāto dzīvi;

53.

savlaicīgi IESNIEGT priekšlikumu Eiropas Garantijai bērniem;

54.

IEROSINĀT 2023. gadu noteikt par Eiropas gadu bērnu nabadzības apkarošanai;

55.

Apzinot konkrētas darbības, ar kuru palīdzību var mazināt vislielāko ietekmi uz demogrāfiskajām tendencēm, un radot paņēmienus paraugprakses apmaiņai, tā lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu mācīties no pārējo pieredzes, NODROŠINĀT, ka investīcijas no ES fondiem ir jūtams ieguldījums demogrāfisko problēmu risināšanā valsts un reģionālā līmenī, ņemot vērā ES iekšējo mobilitāti;

56.

NODROŠINĀT, ka demogrāfiskās problēmas – īpaši to ietekme uz ekonomiku un uz sociālās aizsardzības sistēmām – tiek pienācīgi ņemtas vērā Eiropas pusgadā, ievērojot konkrētos apstākļus katrā dalībvalstī;

AICINA NODARBINĀTĪBAS KOMITEJU UN SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS KOMITEJU:

57.

CENSTIES izstrādāt un atjaunināt piemērotus un pēc dzimuma un vecuma sadalītus demogrāfisko rādītāju kopumus, kam pamatā ir patlaban lietotie rādītāji, un vajadzības gadījumā IZSTRĀDĀT jaunus rādītāju kopumus, atsaucoties uz darba tirgu un sociālekonomisko kohēziju un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārējām attiecīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kas ir kompetentas jo īpaši ekonomikas un finanšu jomā;

58.

MUDINĀT dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi jautājumos par to, kā risināt demogrāfiskās problēmas, atsaucoties uz darba tirgu un sociālekonomisko kohēziju;

AICINA KOMISIJU UN SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS KOMITEJU:

59.

VEIKT pētījumu par demogrāfisko tendenču ietekmi uz pensiju un ilgtermiņa aprūpes adekvātumu.

---

(1)  Politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024).

(2)  Eiropas Parlaments, padziļinātā analīze: “Pārskats par Eiropas Savienības demogrāfisko stāvokli (2019)”.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, 2020. gada 14. janvāris.

(4)  “Eiropa noveco: vecāka gadagājuma cilvēku dzīve ES”, 2019. gada izdevums.

(5)  Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

(6)  Vienotais nodarbinātības ziņojums, 6346/20.

(7)  https://ec.europa.eu/eurostat/web/population/overview

(8)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/demographic-challenges-eu-light-economic-and-development-inequalities-exploratory-opinion-request-croatian-presidency.

(9)  Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01).

(10)  Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

(11)  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/communication_-_a_european_roadmap_to_lifting_coronavirus_containment_measures_0.pdf

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/849, un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/847 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

(2020/C 205/04)

Turpmāk izklāstītā informācija tiek darīta zināma to personu un vienību ievērībai, kas šobrīd ir iekļautas II pielikumā Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP (1), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/849 (2), un IX pielikumā Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/847 (4) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu.

Eiropas Savienības Padome pēc minētajos pielikumos šobrīd iekļauto personu un vienību saraksta pārskatīšanas ir secinājusi, ka Lēmumā 2010/413/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 267/2012 paredzētie ierobežojošie pasākumi joprojām būtu jāattiecina uz minētajām personām un vienībām.

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kā norādīts Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 X pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 26. pantu).

Attiecīgās personas un vienības pirms 2020. gada 31. decembra var Padomei iesniegt lūgumu, pievienojot apliecinošus dokumentus, pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumu nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

Belgique/België

e-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

---

(1)  OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.

(2)  OV L 196, 19.6.2020., 8. lpp.

(3)  OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 196, 19.6.2020., 1. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2010/413/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

(2020/C 205/05)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz šādu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1725 (1) 16. pantu.

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2010/413/KĀDP (2), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/849 (3), un Padomes Regula (ES) Nr. 267/2012 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/847 (5).

Šīs apstrādes darbības datu pārzinis ir RELEX.1.C nodaļa Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) RELEX ģenerāldirektorātā (Ārlietas, paplašināšanās un civilā aizsardzība), un ar šo nodaļu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

e-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar PĢS datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Data Protection Officer

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2010/413/KĀDP, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu (KĀDP) 2020/849, un Regulu (ES) Nr. 267/2012, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/847.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2010/413/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 267/2012 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Savāktie personas dati aptver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un citus ar to saistītus datus.

Savāktos personas datus var pēc vajadzības sniegt arī Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai.

Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā paredzētos ierobežojumus, atbilde datu subjektiem par viņu tiesību, piemēram, piekļuves tiesību, kā arī tiesību uz labošanu vai tiesību izteikt iebildumus, īstenošanu tiks sniegta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus saglabā piecus gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, vai ja ir beidzies pasākuma derīguma termiņš vai uz tiesvedības laiku, ja tāda bija sākta.

Neskarot tiesību aizsardzību tiesā, administratīvā vai ārpustiesas kārtā, datu subjekti var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.

(3)  OV L 196, 19.6.2020., 8. lpp.

(4)  OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 196, 19.6.2020., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 18. jūnijs

(2020/C 205/06)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1222
JPY	Japānas jena	120,00
DKK	Dānijas krona	7,4556
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,90028
SEK	Zviedrijas krona	10,5525
CHF	Šveices franks	1,0667
ISK	Islandes krona	153,50
NOK	Norvēģijas krona	10,7083
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,689
HUF	Ungārijas forints	345,94
PLN	Polijas zlots	4,4647
RON	Rumānijas leja	4,8393
TRY	Turcijas lira	7,6968
AUD	Austrālijas dolārs	1,6356
CAD	Kanādas dolārs	1,5218
HKD	Hongkongas dolārs	8,6972
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7420
SGD	Singapūras dolārs	1,5642
KRW	Dienvidkorejas vona	1 359,26
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,5334
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9545
HRK	Horvātijas kuna	7,5463
IDR	Indonēzijas rūpija	15 806,19
MYR	Malaizijas ringits	4,8008
PHP	Filipīnu peso	56,302
RUB	Krievijas rublis	78,2063
THB	Taizemes bāts	34,928
BRL	Brazīlijas reāls	5,9738
MXN	Meksikas peso	25,2628
INR	Indijas rūpija	85,6730

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS LĒMUMS

(2020. gada 2. jūnijs)

par noteiktu pārskatu atcelšanu par darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2014/1 un Ieteikumu ESRK/2015/2

(ESRK/2020/10)

(2020/C 205/07)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2014/1 (3) 2.3.1.–2.3.3. iedaļā minētā ieteikuma adresāti tiek lūgti katrus trīs gadus sniegt pārskatu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), ECB Padomei un Komisijai par pasākumiem, ko tie veikuši, lai atbilstu ieteikumam, vai pienācīgi pamatot savu bezdarbību. Pirmie katra adresāta pārskati bija jānosūta līdz 2016. gada 30. jūnijam. Pirmo saņemto pārskatu kopums kalpoja par pamatu ESRK pirmajam atbilstības novērtējumam par Ieteikuma ESRK/2014/1 īstenošanu. Novērtējuma secinājumus ESRK Valde apstiprināja 2019. gada 1. februārī, bet Kopsavilkuma atbilstības pārskats, kurā sniegts novērtējums par to, kā adresāti īsteno Ieteikumu ESRK/2014/1, tika publicēts ESRK interneta vietnē 2019. gada maijā.

(2)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2015/2 (4) 2.3.1. iedaļā attiecīgās iestādes tiek lūgtas reizi divos gados sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz minēto ieteikumu, vai pienācīgi pamatot savu bezdarbību. Pirmie katras attiecīgās iestādes pārskati bija jāsniedz līdz 2017. gada 30. jūnijam. Joprojām tiek veikts ieteikuma ievērošanas novērtējums.

(3)	Ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2019/15 (5) par vienu gadu līdz 2020. gada 30. jūnijam tika atlikti atbilstoši Ieteikumiem ESRK/2014/1 un ESRK/2015/2 noteikto otro pārskatu iesniegšanas termiņi.

(4)

ESRK dalībnieki un Ieteikumu ESRK/2014/1 un ESRK/2015/2 adresāti izvērtē koronavīrusa izraisītās slimības (COVID-19) sekas un veic virkni pasākumu, kuru mērķis ir tās ietekmes uz finanšu stabilitāti mazināšana. Ņemot vērā ievērojamos izaicinājumus, kas saistīti ar COVID-19 izplatīšanos, ir piemēroti, ka adresātiem vairs netiek lūgts atbilstoši Ieteikumiem ESRK/2014/1 un ESRK/2015/2 iesniegt otros pārskatus, kuru termiņš ir 2020. gada 30. jūnijs.

(5)	Šīm lēmumam nebūtu jāietekmē lūgumus sniegt jebkādus turpmākus pārskatus saskaņā ar Ieteikumiem ESRK/2014/1 un ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

---

(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(3)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2014/1 (2014. gada 18. jūnijs) par norādījumiem pretciklisko kapitāla rezervju normas noteikšanai (OV C 293, 2.9.2014., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2015/2 (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp.).

(5)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums ESRK/2019/15 (2019. gada 28. jūnijs) par noteiktu pārskatu atlikšanu par darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2014/1 un Ieteikumu ESRK/2015/2 (OV C 264, 6.8.2019., 2. lpp.).

Īpašais ziņojums Nr. 10/2020

“ES transporta infrastruktūra: lai savlaicīgi nodrošinātu tīkla ietekmi, megaprojekti jāīsteno ātrāk”

(2020/C 205/08)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts īpašais ziņojums Nr. 10/2020 “ES transporta infrastruktūra: lai savlaicīgi nodrošinātu tīkla ietekmi, megaprojekti jāīsteno ātrāk”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu.

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību par Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes juridiski kvalificētā valdes locekļa un juridiski kvalificēto aizstājēju / papildu locekļu iecelšanu

(2020/C 205/09)

Aģentūras apraksts

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (Aģentūra) tika izveidota 2007. gada 1. jūnijā un atrodas Helsinkos (Somija), un tai ir centrāla nozīme REACH, CLP, BPR un PIC regulu īstenošanā.

REACH (1) ir regula, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu. Tā stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā. REACH regulas 75.–111. panta normas reglamentē Aģentūras darbību un apraksta tās uzdevumus.

CLP (2) ir Regula par ķimikāliju klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu. Tā stājās spēkā 2009. gada 20. janvārī. Aģentūras uzdevumi aprakstīti minētās regulas 50. pantā.

BPR (3) ir Biocīdu regula, kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī un attiecas uz biocīdu laišanu tirgū un izmantošanu. Aģentūras lomu apraksta BPR 74. panta normas.

PIC (4) ir Regula par iepriekš norunātu piekrišanu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. martā un administrē dažu bīstamu ķimikāliju importu un eksportu, un nosaka pienākumus uzņēmumiem, kuri minētās ķimikālijas vēlas eksportēt uz valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Aģentūrai veicamos uzdevumus apraksta PIC 6. panta normas.

Konkrēti uzdevumi Aģentūrai nesen uzticēti arī Atkritumu Pamatdirektīvā (5) un Regulā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (6).

Papildu informāciju lūdzam meklēt vietnē http://www.echa.europa.eu/

Apelācijas padome

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 89.–94. pants paredz ar apelācijām saistītos noteikumus. Ar 89. pantu tiek izveidota Apelācijas padome. Padome ir atbildīga par lēmumiem, kas saistīti ar apelācijām pret dažiem Aģentūras lēmumiem, kā noteikts REACH regulas 91. pantā.

Apelācijas padome ir atbildīga arī par lēmumiem, kas saistīti ar Aģentūras lēmumu pārsūdzībām, kā noteikts Biocīdu regulas (ES) Nr. 528/2012 77. pantā.

Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un vēl divi locekļi. Tie ir Aģentūras darbinieki. Ir arī to aizstājēji, kas nav Aģentūras darbinieki, bet prombūtnes laikā tos aizstāj. Noteikumi, kas attiecas uz Apelācijas padomes locekļiem, pēc analoģijas attiecas arī uz aizstājējiem. Minēto locekļu kvalifikāciju nosaka Komisijas 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1238/2007, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes locekļu kvalifikāciju (7). Saskaņā ar šo Komisijas regulu Apelācijas padomes sastāvā jābūt locekļiem ar tehnisku un juridisku kvalifikāciju.

Priekšsēdētājam un citiem Apelācijas padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi. Viņiem Aģentūrā nav citu pienākumu.

Pieņemot lēmumus par apelācijām, Apelācijas padomes priekšsēdētājs un locekļi ievēro organizatoriskos noteikumus un procedūru, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 771/2008 (8), kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/823 (9).

Lai nodrošinātu netraucētu Apelācijas padomes darbību, Apelācijas padomi pienākumu izpildē atbalsta Kanceleja, ko vada sekretārs.

Piedāvātais amats

Juridiski kvalificētā Apelācijas padomes locekļa pienākumi ir šādi:

—	neatkarīgi un objektīvi izskatīt apelācijas un lemt par tām,

—	procedūrā ievērot juridiskos principus un noteikumus,

—	ja priekšsēdētājs locekli ieceļ par apelāciju ziņotāju, pildīt šo funkciju,

—	veikt apelāciju priekšanalīzi,

—	piedalīties norisēs, dodot ieguldījumu attiecīgu ar procedūru saistītu lēmumu (iejaukšanās u. tml.) pieņemšanā un ierosinot ar procedūru saistītus pasākumus (iesniegumu pieprasījumi, jautājumi pusēm u. tml.),

—	piedalīties mutiskās uzklausīšanās,

—	laikus sagatavot pienācīgi pamatotus apelāciju lēmumprojektus,

—	piedalīties lēmumu pieņemšanā par apelāciju izskatīšanas iekšējiem noteikumiem un par padomes un tās darba organizāciju,

—	piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pusēm adresētiem praktiskiem ar procedūru saistītiem norādījumiem.

Kandidātu atbilstības kritēriji

Lai kandidātu iekļautu atlases posmā, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām viņam/viņai jāatbilst šādiem formāliem kritērijiem:

—	jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija) valstspiederīgajam(-ai),

—

jābūt atzītam grādam tiesību zinātnēs vai nu: a) pēc studiju pabeigšanas augstskolā, kurā augstākās izglītības iegūšana parasti ilgst četrus vai vairāk gadu un dod iespēju piedalīties pēcdiploma studijās; vai b) pēc studiju pabeigšanas, ko apliecina grāda iegūšana augstskolā, kurā augstākās izglītības iegūšana parasti ilgst trīs gadus, un turklāt jābūt vienu gadu ilgai relevantai profesionālajai pieredzei (minētā viena gada pieredze nevar būt daļa no pēcdiploma profesionālās pieredzes, kura prasīta tālāk). Ja grāds nav iegūts tiesību zinātnēs, kandidātam jābūt arī tādai profesionālajai kvalifikācijai, kas viņam/viņai dod tiesības strādāt par juristu,

—

jābūt tādai vismaz 12 gadu profesionālajai pieredzei juridiskajā jomā (iegūtai pēc akadēmiska grāda iegūšanas), no kuras vismaz pieci gadi veltīti ES tiesībām vai vismaz pieci gadi ir saistīti ar tieslietām vai līdzīgu pieredzi starptautiskā un/vai nacionālā tiesā vai ar Apelācijas padomi salīdzināmā apelācijas institūcijā,

—	jābūt ļoti labai kādas Eiropas Savienības oficiālās valodas (10) prasmei un apmierinošai vismaz vēl kādas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasmei tādā apjomā, kāds vajadzīgs darba pienākumu pildīšanai,

—

pieteikumu iesniegšanas termiņa beigās kandidātam jābūt spējīgam pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas uzņemties pienākumus uz pieciem gadiem saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta a) punktu. ES pagaidu darbiniekiem, kas sāk pildīt darba pienākumus pēc 2014. gada 1. janvāra, pensionēšanās vecums tiek sasniegts tā mēneša beigās, kurā persona sasniedz 66 gadu vecumu (11).

Turklāt pieteikumu iesniegšanas termiņa beigās kandidātam jāatbilst šādiem formāliem kritērijiem:

—	jābūt visām pilsoņa tiesībām,

—	jābūt izpildītām visām saistībām, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu,

—	jāuzrāda attiecīgas rekomendācijas par piemērotību pienākumu veikšanai (12),

—	jābūt fiziski spējīgam pildīt pienākumus (13).

Kandidātu atlases kritēriji

Kandidātam jāatbilst šādām prasībām:

—	pierādītas zināšanas par un pieredze ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķimikālijām vai citā analoģiskā regulatīvā jomā (14), kā arī attiecībā uz Apelācijas padomes kompetencē esošiem jautājumiem,

—	labas zināšanas un izpratne par REACH tehniskajiem aspektiem un ES tiesību aktiem par biocīdiem vai analoģiskām regulatīvām sistēmām,

—	spēja pieņemt lēmumus un strādāt kopā ar kolēģiem,

—	labas saskarsmes un attiecību veidošanas prasmes, spēja efektīvi un rezultatīvi diskutēt koleģiālā struktūrā un ar citām ārējām un iekšējām ieinteresētajām personām,

—	ļoti labas angļu valodas zināšanas (dominējošā saziņas valoda Aģentūrā ir angļu valoda), gan mutvārdu, gan rakstveida saziņas prasmes.

Turpmāk minēto uzskata par priekšrocību:

—	zināšanas un izpratne par procedūrām regulatīvu apelāciju un/vai arbitrāžās procedūru kontekstā,

—	pieredze ar regulatīvām vai tiesas procedūrām,

—	darba pieredze koleģiālā struktūrā,

—	darba pieredze multikulturālā vidē,

—	citu Eiropas Savienības valodu pārvaldīšana.

Atlase, iecelšana amatā un nodarbināšanas kārtība

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumiem par juridiski kvalificētā locekļa un juridiski kvalificēto aizstājēju / papildu locekļu iecelšanu lemj valde, pamatojoties uz Komisijas piedāvāto kvalificēto kandidātu sarakstu. Šā uzaicinājuma nolūks ir izveidot Komisijas kandidātu sarakstu, kas tiks iesniegts izskatīšanai valdē. Kandidātiem jāņem vērā, ka iekļaušana minētajā Eiropas Komisijas sarakstā negarantē iecelšanu amatā.

Apelācijas padomes juridiski kvalificētā locekļa un juridiski kvalificēto aizstājēju / papildu locekļu atlasi rīkos Eiropas Komisija. Šajā sakarā tā izveidos atlases komisiju, kas aicinās uz interviju kandidātus, kuri atbilst visām iepriekš minētajām atbilstības prasībām un kuri, balstoties uz iepriekšējiem sasniegumiem un iepriekš minētajiem kritērijiem, vislabāk atbilst īpašajām prasībām.

Pēc intervijas minētā atlases komisija izveidos sarakstu ar vispiemērotākajiem kandidātiem. Šo sarakstu pieņems Eiropas Komisija, un tas tiks iesniegts Aģentūras valdei.

Aģentūras valde intervēs Eiropas Komisijas sarakstā iekļautos kandidātus un izraudzīsies juridiski kvalificēto locekli un attiecīgus aizstājējus / papildu locekļus. Pirms intervijas ar Aģentūras valdi sarakstā esošie kandidāti uz juridiski kvalificētā locekļa amatu piedalīsies vērtēšanas centra pārbaudījumos, ko vada neatkarīgi personālatlases konsultanti.

Praktisku apsvērumu dēļ un tādēļ, lai kandidātu un Aģentūras interesēs atlases procedūru pabeigtu pēc iespējas ātri, atlases procedūra notiks tikai angļu valodā. To, vai kandidāts atbilst prasībai par otras ES oficiālās valodas prasmi pietiekamā līmenī, atlases komisija pārbaudīs intervijā(-ās).

Juridiski kvalificētais loceklis tiks iecelts amatā kā pagaidu darbinieks AD 10 pakāpē uz piecu gadu termiņu atbilstoši Aģentūras noteikumiem par vispārējo īstenošanas kārtību attiecībā uz procedūru, kuri reglamentē pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā un nodarbināšanu saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu, un šo termiņu var vienu reizi pagarināt uz vēl pieciem gadiem.

Juridiski kvalificētie aizstājēji / papildu locekļi netiks iecelti amatā kā pagaidu darbinieki; tā vietā Apelācijas padome apelācijas lietas izskatīt tos aicinās tikai juridiski kvalificētā locekļa prombūtnes laikā. Tātad aizstājējam nav jāpārtrauc pašreizējā profesionālā darbība, bet šai darbībai jāatbilst prasībai par to, ka Apelācijas padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem. Patlaban aizstājēja atalgojums par katru faktisku darba dienu ir 300 EUR (400 EUR, ja viņš/viņa kādā apelācijas lietā ir iecelts(-a) par ziņotāju), maksimālajai summai vienā lietā nepārsniedzot 4 500 EUR (6 000 EUR ziņotājam) (15), turklāt tiek arī atmaksāti visi ceļošanas izdevumi un izmaksāta dienasnauda par ēdināšanu un izmitināšanu gadījumos, kur vajadzīga klātbūtne Helsinkos.

Kandidātiem motivācijas vēstulē obligāti skaidri jānorāda amats, uz kuru viņi piesakās. Ja kandidāti piekrīt uzņemties arī aizstājēja vai papildu locekļa pienākumus uz nepilnu slodzi, viņi var pieteikties uz abiem amatiem. Tomēr kandidātus var iecelt tikai vienā no minētajiem amatiem.

Juridiski kvalificētajam loceklim un aizstājējiem / papildu locekļiem būs atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 90. panta 5. un 6. punktam jādeklarē visi interešu konflikti, kas var rasties, pildot pienākumus Apelācijas padomē.

Minēto amatu kandidātu saraksti būs derīgi piecus gadus no datuma, kurā valde pieņems lēmumu par padomes locekļu iecelšanu.

Nodarbināšanas vieta ir Aģentūrā Helsinkos.

Pieteikumu iesniegšana

Pirms pieteikuma iesniegšanas rūpīgi apsveriet, vai atbilstat visiem noteiktajiem atbilstības kritērijiem (sk. sadaļu “Kandidātu atbilstības kritēriji”), jo īpaši attiecībā uz prasītajiem diplomu veidiem un vajadzīgo profesionālo pieredzi, kā arī valodu prasmēm. Ja tiek konstatēta neatbilstība kādam no norādītajiem atbilstības kritērijiem, kandidāta pieteikums no atlases procedūras tiek automātiski izslēgts.

Jums ir vajadzīga derīga e-pasta adrese. Tā tiks izmantota reģistrācijas identificēšanai, kā arī lai sazinātos ar jums dažādos atlases procedūras posmos. Tāpēc lūdzam informēt Eiropas Komisiju, ja e-pasta adresi maināt.

Lai pabeigtu pieteikšanos, kandidātiem jānosūta CV un motivācijas vēstule uz šādu e-pasta adresi: GROW-ECHA-BOA-TQM@ec.europa.eu

Kandidāti saņems e-pastu ar apstiprinājumu, ka pieteikums ir reģistrēts.

Ja nepieciešama papildu informācija vai rodas tehniskas problēmas, lūdzam sūtīt e-pasta vēstuli uz adresi grow-d1@ec.europa.eu

Beigu datums

Pieteikumu pieņemšana tiks slēgta 2020. gada 14. augustā plkst. 12.00 dienā pēc Briseles laika. Jūs pats esat atbildīgs par to, lai pieteikumu aizpildītu un nosūtītu laikus. Nav vēlams pieteikšanos atlikt uz pēdējām pieteikuma iesniegšanas dienām. Ar novēlošanos iesniegti pieteikumi pieņemti netiks.

Svarīga informācija kandidātiem

Kandidātiem tiek atgādināts, ka atlases komiteju darbs ir konfidenciāls. Kandidāti nedrīkst tieši vai netieši sazināties ar šo komiteju locekļiem vai lūgt citai personai to darīt savā vārdā.

Lai pieteikums būtu derīgs, ieinteresētajām personām jānosūta CV un motivācijas vēstule (ne vairāk kā 8 000 rakstzīmju) PDF formātā. Motivācijas vēstulē kandidātiem jānorāda amats, uz kuru viņi piesakās.

CV vēlams veidot Eiropas CV formātā. Ja kāds no minētajiem dokumentiem nav angļu valodā, ir jānodrošina tulkojums šajā valodā. Šajā posmā nav jāsūta apliecinātās grādu/diplomu, rekomendāciju, pieredzes apliecinājumu u. c. dokumentu kopijas, bet tās pēc pieprasījuma būs jāiesniedz vēlāk procedūras gaitā.

Neatkarība un interešu deklarācija

Apelācijas padomes locekļi rīkojas neatkarīgi sabiedrības interesēs un deklarē jebkādu interešu konfliktu, kas var ietekmēt viņu neatkarību. Kandidātiem pieteikumā jāapstiprina piekrišana to darīt.

Veicamo pienākumu specifikas dēļ kandidātiem, kurus uzaicinās uz atlases intervijām, būs jāparaksta deklarācija par kādreizējām, pašreizējām vai turpmākām interesēm, kas varētu ietekmēt viņu neatkarību.

Kandidātiem jāatbilst arī kritērijiem, kuru nolūks ir aizsargāt Apelācijas padomes neatkarību un kurus ECHA valde iedibinājusi Potenciālu interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības procedūras 2. pielikumā (16).

Saskaņā ar 16. pantu Civildienesta noteikumos (17), kas analoģiski attiecas arī uz pagaidu darbiniekiem, uz juridiski kvalificēto Apelācijas padomes locekli pēc amata atstāšanas joprojām attiecas pienākums attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu ievērot godprātību un diskrētumu.

Tas ietver pienākumu laikus informēt ECHA valdi par nodomu divu gadu laikā pēc amata atstāšanas iesaistīties profesionālā darbībā, kas var būt algots vai nealgots darbs. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, kas veikts pēdējo trīs darba gadu laikā un kas varētu būt pretrunā Aģentūras likumīgajām interesēm, Aģentūras valde, ņemot vērā dienesta intereses, bijušajam loceklim šādu iesaistīšanos var aizliegt vai arī to atļaut, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

Vienlīdzīgas iespējas

Eiropas Savienība piemēro vienlīdzīgu iespēju un nediskriminēšanas politiku saskaņā ar Civildienesta noteikumu (18)1.d pantu. Tā īpaši rūpējas par to, lai savās darbā pieņemšanas procedūrās nepieļautu nekādu diskrimināciju, un aktīvi aicina pieteikties tieši sievietes.

Persondatu aizsardzība

Komisija un ECHA nodrošina, ka kandidātu persondatu apstrāde notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (19). Tas jo īpaši attiecas uz šo datu konfidencialitāti un drošību.

---

(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(5)  OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

(6)  OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.

(7)  OV L 280, 24.10.2007., 10. lpp.

(8)  OV L 206, 2.8.2008., 5. lpp.

(9)  OV L 137, 26.5.2016., 4. lpp.

(10)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:01958R0001-20130701&qid=1408533709461&from=LV

(11)  Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība: https://eur-lex.europa.eu/%20LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1962R0031:20140101:LV:PDF.

(12)  Pirms iecelšanas amatā izraudzītajiem pieteikumu iesniedzējiem būs jāuzrāda oficiāls dokuments, kas apliecina, ka attiecīgā persona nav iepriekš krimināli sodīta.

(13)  Pirms iecelšanas amatā izraudzītajiem pieteikumu iesniedzējiem tiks veikta medicīniska pārbaude, lai pārliecinātos, ka viņi atbilst Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 28. panta e) punkta prasībām.

(14)  Tās ir regulatīvas sistēmas, kas reglamentē augu aizsardzības līdzekļus, pārtikas piedevas, zāles vai kosmētiskus līdzekļus, Ūdens pamatdirektīva, Piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles direktīva, Sevezo direktīva vai administratīvas normas, kas ķimikāliju sakarā reglamentē darba aizsardzību.

(15)  Sk. attiecīgo valdes lēmumu (dokuments MB/10/2014, 20.3.2014.).

(16)  PRO-0067.04, valdes pieņemts 2019. gada 25. februārī: https://echa.europa.eu/documents/10162/13608/pro_0067_04_coi_management_en.pdf/c4082b12-5830-4647-abf7-47c4a0879c86

(17)  Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība: https://eur-lex.europa.eu/%20LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1962R0031:20140101:LV:PDF.

(18)  Turpat.

(19)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9779 – Alstom / Bombardier Transportation)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 205/10)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9868 – Raytheon Technologies Corporation / Saudi Arabian Oil Company / Middle East Cyber Services JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 205/11)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9874 – Tokyo Century Corporation / Nippon Telegraph and Telephone Corporation / JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 205/12)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.