Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2020/C 191/01)

Jaunākā publikācija

OV C 175, 25.5.2020.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 162, 11.5.2020.

OV C 161, 11.5.2020.

OV C 137, 27.4.2020.

OV C 129, 20.4.2020.

OV C 114, 6.4.2020.

OV C 103, 30.3.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. decembrī iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu (Polija) – Grupa Warzywna Sp. z o.o./Dyrektor Izby Administracji Skarbowej we Wrocławiu

(Lieta C-935/19)

(2020/C 191/02)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Grupa Warzywna Sp. z o.o.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Administracji Skarbowej we Wrocławiu

Prejudiciālais jautājums

Vai tāds papildus nodokļa aprēķins, kāds ir paredzēts Likuma par PVN 112.b panta 2. punktā, atbilst Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) normām (it īpaši 2., 250. un 273. pantam), Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam, LESD 325. panta normām un samērīguma principam?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 31. decembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – M.A./Konsul Rzeczypospolitej Polskiej w N.

(Lieta C-949/19)

(2020/C 191/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: M.A.

Atbildētājs: Konsul Rzeczypospolitej Polskiej w N.

Prejudiciālais jautājums

Vai Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1), 21. panta 2.a punkts, skatīts kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kuram tika atteikta ilgtermiņa vīza un kurš nevar izmantot tiesības brīvi pārvietoties citu dalībvalstu teritorijā, kuras izriet no Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 21. panta 1. punkta, ir jānodrošina tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā?

---

(1)  OV 2000, L 239, 19. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. janvārī iesniedza Sąd Okręgowy w Gdańsku (Polija) – I.W., R.W./Bank BPH S.A.

(Lieta C-19/20)

(2020/C 191/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Gdańsku

Pamatlietas puses

Prasītāji: I.W., R.W.

Atbildētāja: Bank BPH S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 3. panta 1. un 2. punkts, skatīti kopā ar tās 4. panta 1. punktu, skatīts kopā ar tās 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai ir pienākums atzīt ar patērētāju noslēgta līguma noteikumu par negodīgu (Direktīvas 3. panta 1. punkta nozīmē) arī tad, ja nolēmuma pieņemšanas dienā, līgumslēdzējām pusēm grozot līguma redakciju pielikuma veidā, noteikums tika grozīts tādējādi, ka tas vairs nav negodīgs, bet noteikuma sākotnējā redakcijā uzskatīšana par negodīgu var izraisīt līguma atcelšanu kopumā?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, skatīts kopā ar tās 3. panta 1. punktu un 2. punkta otro teikumu, kā arī tās 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj valsts tiesai par negodīgiem atzīt tikai atsevišķus tāda līguma noteikuma elementus, kurš attiecas uz bankas noteiktu valūtas maiņas kursu, pēc kura tiek indeksēts patērētājam izsniegtais kredīts (kā tas ir pamatlietā), proti, izsvītrojot ierakstu par vienpusēji un neskaidrā veidā noteiktu bankas uzcenojumu, kurš ir valūtas maiņas kursa sastāvdaļa, bet atstājot viennozīmīgu noteikumu par centrālās bankas (Polijas Nacionālās bankas) vidējo kursu, kas nerada nepieciešamību aizstāt izsvītroto noteikumu ar jebkādu tiesības normu, [..] tas atjaunos faktisku līdzsvaru starp patērētāju un uzņēmēju, kaut arī tas patērētajam labvēlīgi mainīs tāda noteikuma būtību, kurš attiecas uz patērētāja saistību izpildi?

3)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, skatīts kopā ar tās 7. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pat situācijā, kad valsts likumdevējs ir ieviesis tādus pasākumus kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem tiek novērsta negodīgu līguma noteikumu pastāvīga izmantošana, nodrošinot tiesību normas, kurās bankām paredzēts pienākums detalizēti norādīt tāda valūtas maiņas kursa noteikšanas veidus un termiņus, ko izmanto, lai aprēķinātu kredīta summu, kredīta pamatsummas un procentu atmaksu, kā arī norādīt kārtību, kādā tiek pārrēķināta kredīta izmaksas vai atmaksas valūta, sabiedrības intereses liedz par negodīgiem atzīt tikai atsevišķus līguma noteikuma elementus otrajā jautājumā aprakstītajā veidā?

4)

Vai līguma saistošā spēkā neesamība atbilstīgi Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punktam, kura rodas saistībā ar Direktīva 2. panta a) punktā, skatot to kopā ar tās 3. pantu, norādīto līguma negodīgu noteikumu izslēgšanas rezultātā, ir jāinterpretē tādējādi, kā tā ir sankcija, kura var rasties konstitutīva tiesas nolēmuma rezultātā, kurš tika pieņemts pēc patērētāja skaidra pieprasījuma, ar sekām, kuras ir spēkā no līguma noslēgšanas brīža, t.i. ex tunc, un patērētāja un uzņēmēja restitūcijas prasījumi kļūst maksājami dienā, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā?

5)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2010. gada 30. marts) 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstīgi tam valsts tiesai ir jāinformē patērētājs, kurš ir pieprasījis atzīt līgumu par spēkā neesošu saistībā ar negodīgu noteikumu izslēgšanu, par šāda nolēmuma tiesiskajām sekām, tostarp par iespējamiem uzņēmēju (bankas) restitūcijas prasījumiem, arī par tādiem, kuri netika pieteikti konkrētajā tiesvedībā vai tādiem, kuru pamatotība nav garantēta, un pat situācijā, kad patērētāju pārstāv profesionāls pārstāvis?

---

(1)  OV 1993, L 95, 29. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 23. janvārī iesniedza Oberlandesgericht Köln (Vācija) – Biofa AG/Sikma D. Vertriebs GmbH und Co. KG

(Lieta C-29/20)

(2020/C 191/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Biofa AG

Atbildētāja: Sikma D. Vertriebs GmbH und Co. KG

Prejudiciālais jautājums

Vai tāpēc, ka aktīvā viela ir apstiprināta ar īstenošanas regulu atbilstoši Regulas (ES) 528/2012 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, tiesvedības ietvaros dalībvalstī par saistošu faktu ir jāuzskata tas, ka vielai Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir paredzēts iedarboties citādā veidā, kas nav vienīgi fiziska vai mehāniska iedarbošanās, vai arī pat pēc tam, kad ir pieņemta īstenošanas regula, faktiskie konstatējumi par to, vai ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, ir jāizdara dalībvalsts tiesai, kurai ir jāpieņem nolēmums lietā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. janvārī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – E/Finanzamt N

(Lieta C-45/20)

(2020/C 191/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītājs: E

Atbildētāja: Finanzamt N

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 167. panta a) punktam, lasot to kopā ar šīs direktīvas 167. pantu, ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiesību atskaitīt priekšnodokli nav gadījumos, kad pastāv tiesības izvēlēties, kādā īpašumā iekļaut saņemtus pakalpojumus, ja līdz tiesību aktos paredzētā PVN gada deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām nav iesniegts neviens nodokļu iestādēm identificējams lēmums par šādu iekļaušanu?

2)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punktam ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka manta ir iekļauta privātīpašumā, proti, pastāv šāds pieņēmums, ja nav (pietiekamu) norāžu par iekļaušanu uzņēmuma īpašumā?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. janvārī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Z/Finanzamt G

(Lieta C-46/20)

(2020/C 191/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Z

Atbildētāja: Finanzamt G

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 167. panta a) punktam, lasot to kopā ar šīs direktīvas 167. pantu, ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiesību atskaitīt priekšnodokli nav gadījumos, kad pastāv tiesības izvēlēties, kādā īpašumā iekļaut saņemtus pakalpojumus, ja līdz tiesību aktos paredzētā PVN gada deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām nav iesniegts neviens nodokļu iestādēm identificējams lēmums par šādu iekļaušanu?

2)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punktam ir pretrunā valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka manta ir iekļauta privātīpašumā, proti, pastāv šāds pieņēmums, ja nav (pietiekamu) norāžu par iekļaušanu uzņēmuma īpašumā?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. janvārī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – UAB “P”/Dyrektori Izby Skarbowej w Białymstoku

(Lieta C-48/20)

(2020/C 191/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: UAB “P”

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Białymstoku

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 203. pants un samērīguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā tie liedz piemērot tādu valsts tiesību normu, kāda ir noteikta 2004. gada 11. martaustawa o podatku od towarów i usług (Likums par preču un pakalpojumu nodokli) (2) 108. panta 1. punktā, rēķiniem ar kļūdaini norādītu PVN, kurus labticīgi izsniedzis nodokļa maksātājs, ja:

—

nodokļa maksātāja rīcība nebija saistīta ar krāpšanos nodokļu jomā, bet gan izrietēja no kļūdainas tiesību normu interpretācijas, kuru veikušas darījuma puses un kura pamatojās uz nodokļu iestāžu sniegtu tiesību normu interpretāciju un darījuma veikšanas laikā esošo vispārpieņemto praksi, saskaņā ar kuru kļūdaini tika pieņemts, ka rēķina izsniedzējs piegādā preces, lai gan tas faktiski sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, kuri ir atbrīvoti no PVN, un

—	rēķina, kurā kļūdaini ir norādīts PVN, saņēmējam būtu tiesības pieprasīt nodokļa atmaksu, ja nodokļa maksātājs, kurš faktiski veic viņam preču piegādi, izsniegtu pareizu rēķinu par darījumu?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

(2)  2011. gada Dz. U., Nr. 177, 1054. pozīcija, ar grozījumiem.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 31. janvārī iesniedza Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie (Polija) – Ministerstwo Sprawiedliwości/R.G.

(Lieta C-55/20)

(2020/C 191/09)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Dyscyplinarny Izby Adwokackiej w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ministerstwo Sprawiedliwości

Atbildētājs: R.G.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai tiesvedībām par ārvalstu advokātu un juristu, kuri ir iekļauti advokātu sarakstā, disciplināro atbildību, par ko advokātam var piemērot naudas sodu, apturēt tā profesionālo darbību vai izraidīt no advokatūras, bet ārvalstu juristam var jo īpaši piemērot naudas sodu, apturēt tā tiesības sniegt juridisko palīdzību Polijas Republikā vai aizliegt tam sniegt juridisko palīdzību Polijas Republikā, ir piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) (turpmāk tekstā – “Pakalpojumu direktīva”) III sadaļas, tostarp Pakalpojumu direktīvas 10. panta 6. punkta, noteikumi? Ja tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai iepriekš minētajai tiesvedībai, kura tiek izskatīta advokātu tiesās lietās, kurās šo tiesu nolēmumus nevar pārsūdzēt valsts tiesās, vai kurās šādiem spriedumiem ir paredzēta tikai ārkārtas pārsūdzība, proti, kasācijas sūdzība Sąd Najwyższy [Augstākajā tiesā], ir piemērojami Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”), tostarp tās 47. panta, noteikumi, arī lietās, kuru visi būtiskie elementi ir saistīti ar vienu vienīgu dalībvalsti?

2)

Vai lietā, kurā – pirmajā jautājumā norādītajā tiesvedībā – iestāde, kuras kompetencē ir izskatīt kasācijas sūdzību par advokātu disciplinārtiesas spriedumu vai lēmumu, vai lēmuma par atteikumu pieņemt šādu kasācijas sūdzību pārsūdzību atbilstīgi valsts tiesību aktiem, ir tā iestāde, kura saskaņā ar iesniedzējtiesas nostāju, kas atbilst Sąd Najwyższy novērtējumam, kuru tā paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē, būtu jāatstāj nepiemēroti valsts tiesību akti, ar kuriem tiek noteikta šādas iestādes jurisdikcija, un advokātu disciplinārtiesas pienākums ir nodot šādu kasācijas sūdzību vai sūdzību tādai tiesas struktūrai, kurai būtu šāda kompetence, ja minētajās tiesību normās tas nebūtu bijis liegts?

3)

Vai lietā, kurā – pirmajā jautājumā norādītajā tiesvedībā – kasācijas sūdzību par advokātu disciplinārtiesas spriedumu vai lēmumu, saskaņā ar šīs tiesas nostāju, nevar iesniegt ne ģenerālprokurors, ne ombuds, un šī nostāja: a) ir pretrunā nostājai, kuru 2019. gada 27. novembra 7 tiesnešu sastāva lēmumā lietā Nr. II DSI 67/18, Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i., struktūra, kurai saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir kompetence izskatīt lēmuma par atteikumu pieņemt kasācijas sūdzību pārsūdzību, bet kas atbilstīgi advokātu disciplinārtiesas nostājai, kura atbilst Sąd Najwyższy novērtējumam, kuru tā ir paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē, b) atbilst nostājai, ko iepriekš paudusi Sąd Najwyższy Krimināllietu palāta, t.i., tiesu struktūra, kurai būtu kompetence izskatīt šādu sūdzību, ja vien minētajās tiesību normās tas nebūtu bijis liegts, advokātu disciplinārtiesa var (vai, iespējams, tai vajadzētu) neņemt vērā Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palātas pausto nostāju?

4)

Ja lietā, kura ir minēta trešajā jautājumā, advokātu disciplinārtiesai izskatīšanai tika nodota tieslietu ministra apelācijas sūdzība, bet: a) viens no faktoriem, kuri saskaņā ar Sąd Najwyższy nostāju, ko tā ir paudusi 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. III PO 7/18, kā arī atbilstīgi advokātu disciplinārtiesas nostājai, pamato pieņēmumu, ka Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i. struktūra, kas minēta trešā jautājuma a) punktā, nav neatkarīga un objektīva tiesa Hartas 47. panta nozīmē, ir izpildvaras, tostarp tieslietu ministra, ietekme uz tās sastāvu, b) ģenerālprokurora funkcijas, kurš saskaņā ar nostāju, ko ir paudusi Sąd Najwyższy Disciplinārlietu palāta, t.i., trešā jautājuma a) punktā minētā struktūra, būtu tiesīgs iesniegt kasācijas sūdzību par lēmumu, kurš tika pieņemts apelācijas sūdzības iesniegšanas rezultātā, bet kuram saskaņā ar nostāju, ko ir paudusi Sąd Najwyższy Krimināllietu palāta, t.i., trešā jautājuma b) punktā minētā struktūra, kā arī saskaņā ar advokātu disciplinārtiesas nostāju, nav šādu pilnvaru, atbilstīgi tiesību aktiem pilda tieslietu ministrs, advokātu disciplinārtiesai ir jāatstāj šī apelācijas sūdzība bez izskatīšanas, ja tikai šādā veidā tā var nodrošināt tiesvedības atbilsmi Hartas 47. pantam, jo īpaši tādējādi nepieļaujot, ka šajā tiesvedībā iejaucas struktūra, kura nav neatkarīga un objektīva tiesa minētās tiesību normas nozīmē?

---

(1)  OV 2006, L 376, 36. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 4. februārī iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – K/Finanzamt Linz

(Lieta C-58/20)

(2020/C 191/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: K

Atbildētāja: Finanzamt Linz

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar jēdzienu “īpašu ieguldījumu fondu vadīšana” ir jāsaprot arī pārvaldības sabiedrības trešajām personām uzticēti uzdevumi nodokļu jomā, kuru mērķis ir nodrošināt sertifikātu turētāju ienākumu no fonda aplikšanu ar nodokļiem likumam atbilstošā veidā?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 4. februārī iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – DBKAG/Finanzamt Linz

(Lieta C-59/20)

(2020/C 191/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: DBKAG

Atbildētāja: Finanzamt Linz

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai piemērotu šajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa, jēdziens “īpašu ieguldījumu fondu vadīšana” attiecas arī uz īpaši kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanai izstrādātas programmatūras lietošanas tiesību licencēšanu, kuru attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību īsteno licenciārs, kas ir trešā persona, ja šī īpašā programmatūra, kā pamatlietā, ir paredzēta tikai kopīgo ieguldījumu fondu pārvaldīšanai raksturīgu un būtisku darbību izpildei, tomēr tiek lietota, izmantojot ieguldījumu sabiedrības tehnisko infrastruktūru, un tās funkcijas var tikt īstenotas tikai ar ieguldījumu sabiedrības pakārtotu līdzdarbību un ieguldījumu sabiedrības sniegto tirgus datu pastāvīgu izmantošanu?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – ZM, kas rīkojas kā Oeltrans Befrachtungsgesellschaft mbH maksātnespējas procesa administrators /E. A. Frerichs

(Lieta C-73/20)

(2020/C 191/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzējs: ZM, kas rīkojas kā Oeltrans Befrachtungsgesellschaft mbH maksātnespējas procesa administrators

Atbildētājs revīzijas tiesvedībā: E. A. Frerichs

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (1) 13. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (“Roma I”) (2) 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesību akti, kas saskaņā ar pēdējo minēto regulu ir piemērojami līgumam, attiecas arī uz maksājumu, ko trešā persona veic, izpildot līgumslēdzējas puses līgumisku maksāšanas pienākumu?

---

(1)  OV 2000, L 160, 1. lpp.

(2)  OV 2008, L 177, 6. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 27. februārī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – RC/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-103/20)

(2020/C 191/13)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: RC

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai EKL 12., 18., 39., 43. un 56. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram kapitāla pieaugumam no dalībvalstī atsavināta nekustamā īpašuma, ja to ir īstenojis citas dalībvalsts rezidents, pēc noklusējuma tiek piemērota atšķirīga attieksme nodokļu ziņā salīdzinājumā ar attieksmi, kas tiktu piemērota šāda paša veida darījuma rezultātā gūtam kapitāla pieaugumam, ko ir īstenojis tās dalībvalsts rezidents, kurā šis nekustamais īpašums atrodas, bet kas nosaka iespēju, ka pēc nodokļa maksātāja-nerezidenta izvēles tas var maksāt nodokli tādā pašā veidā kā nodokļa maksātājs-rezidents?

2)

Konkrētāk, vai minētie Savienības tiesību noteikumi nepieļauj, ka vienlaikus pastāv: i) tiesību norma, kurā ir paredzēts, ka nerezidentu gūtajam kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma ir piemērojama īpaša nodokļa likme 28 % apmērā, ii) norma, kas nosaka, ka gada laikā gūtā kapitāla pieauguma summa, kas attiecas uz rezidentu veiktiem darījumiem, tiek ņemta vērā tikai 50 % apmērā, iii) un norma, kurā ir noteikts, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu rezidenti var izvēlēties aplikšanu ar nodokli saskaņā ar vispārējām rezidentiem piemērojamām nodokļa likmēm (nevis saskaņā ar īpašo nodokļa likmi, kas ir piemērojama nerezidentiem) ar nosacījumu, ka tiek saskaitīti visi ienākumi, tostarp tie ienākumi, kas ir gūti minētās valsts teritorijā un ārpus tās, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti rezidentiem?

3)

Proti, vai Savienības tiesību noteikumi nepieļauj to, ka nerezidentam ir jāizvēlas starp to, vai: i) maksāt nodokli 100 % apmērā saskaņā ar īpašo nodokļa likmi, vai ii) maksāt nodokli 50 % apmērā, tāpat kā rezidenti, saskaņā ar rezidentiem piemērojamām nodokļa likmēm, ar nosacījumu, ka tiek saskaitīti visi viņa ienākumi ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti rezidentiem?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. martā iesniedza Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg (Luksemburga) – XI/Caisse pour l'avenir des enfants

(Lieta C-129/20)

(2020/C 191/14)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation du Grand-Duché de Luxembourg

Pamatlietas puses

Prasītāja: XI

Atbildētāja: Caisse pour l'avenir des enfants

Prejudiciālais jautājums

Vai Pamatnolīguma attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kas ir noslēgts 1995. gada 14. decembrī un iekļauts Padomes Direktīvā 96/34/EK (1996. gada 3. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (1) ( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, L 145, 19.6.96, 4. lpp.), 1. noteikuma 1. punkts, 1. noteikuma 2. punkts, 2. noteikuma 1. punkts un 2. noteikuma 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādas valsts tiesību normas piemērošanu kā grozītā 1979. gada 16. aprīļa Likuma par valsts ierēdņu vispārējo statusu, redakcijā, kuras pamatā ir 2006. gada 22. decembra likums (Mémorial, A, 2006, Nr. 242, 4838. lpp.), 29.bis pants, saskaņā ar kuru bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanai ir izvirzīti divi nosacījumi: darba ņēmējam ir jābūt likumīgi nodarbinātam un uz šī pamata – sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībniekam, pirmkārt, bez pārtraukuma vismaz divpadsmit mēnešus tieši pirms bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma, un, otrkārt, bērna vai bērnu piedzimšanas vai adopcijas brīdī; šis otrais nosacījums ir jāievēro arī tad, ja bērns vai bērni piedzima vai tika adoptēti vairāk nekā divpadsmit mēnešus pirms bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma?

---

(1)  OV 1996, L 145, 4. lpp.

Vispārējās tiesas 2020. gada 2. aprīļa spriedums – Isigny – Sainte Mère/EUIPO (Zeltīta trauka ar noteikta veida vilni forma)

(Lieta T-546/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Zeltīta trauka ar noteikta veida vilni forma - Absolūts atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība)

(2020/C 191/15)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isigny – Sainte Mère (Isigny-sur-Mer, Francija) (pārstāvis: D. Mallo Saint-Jalmes, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 22. maija lēmumu lietā R 1513/2017-5 attiecībā uz pieteikumu par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido zeltīta trauka ar noteikta veida vilni forma, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Isigny-Sainte Mère atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 26. marta rīkojums – AF/FRA

(Lieta T-31/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - AD 12 pakāpes administratora kā politiskā padomnieka pienākumi - Klasificēšana amata veidā “administrators” - 2014. gada Civildienesta noteikumi - Tiesību tikt paaugstinātam augstākā pakāpē neesamība - 2017. gada pārklasificēšana - Atteikums izvērtēt prasītāja pārklasificēšanu AD 13 pakāpē - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2020/C 191/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AF (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (pārstāvji: M. O’Flaherty, pārstāvis, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt FRA2018. gada 9. maija lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu to pagaidu darbinieku sarakstā, kuriem ir tiesības tikt pārklasificētiem AD 13 pakāpē 2017. gada pārklasificēšanas ietvaros, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas viņam esot nodarīts ar šī lēmuma pieņemšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) sedz savus, kā arī atlīdzina vienu ceturto daļu no AF tiesāšanās izdevumiem.

3)	AF sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

---

(1)  OV C 103, 18.3.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. marta rīkojums – Kipra/EUIPO – Filotas Bellas & Yios (“Halloumi Vermion”)

(Lieta T-60/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Preču zīmes, ar kuru ir pamatots pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, atcelšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2020/C 191/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un V. Marsland, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Filotas Bellas & Yios AE (Alexandreia, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 20. novembra lēmumu lietā 2296/2017-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kipras Republiku un Filotas Bellas & Yios.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Kipras Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 25.3.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 31. marta rīkojums – AP/EIF

(Lieta T-155/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Civildienests - EIF personāls - Darbinieka paziņojums par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ - Atvaļinājums saistībā ar smagu slimību, kas aizsākusies pirms darbinieka izvēlētā darba līguma beigu datuma - Lūgums atsaukt atkāpšanos no amata pēc darbinieka izvēlētā darba līguma beigu datuma - EIF atteikums pieņemt atkāpšanās no amata atsaukšanu ar atpakaļejošu spēku - Darba līguma beigu datuma pārcelšana slimības atvaļinājuma dēļ - EIF Personāla reglamenta 33. panta piemērojamība - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota)

(2020/C 191/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AP (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Investīciju fonds (pārstāvji: M. Leander, N. Panayotopoulos un F. Dascalescu, kam palīdz P. E. Partsch un T. Evans, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 50.a pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EIF 2018. gada 30. augusta un 3. oktobra vēstules, ar kurām noraidīts prasītājas 2018. gada 20. jūnija lūgums, otrkārt, piespriest EIF izmaksāt prasītājai EIF Personāla reglamenta 33. pantā paredzētās priekšrocības un, treškārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājai.

Rezolutīvā daļa:

1)	Noraidīt prasību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami juridiski nepamatotu.

2)	AP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 23. marta rīkojums – Highgate Capital Management/Komisija

(Lieta T-280/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Sūdzība - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2020/C 191/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Highgate Capital Management LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: M. Struys, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck, A. Bouchagiar un K.-Ph. Wojcik)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība par valsts atbalstu, kas esot prettiesiski piešķirts Eurobank Ergasias SA, iegādājoties Piraeus Bank Bulgaria (SA.53105), un kurš esot iekļauts Komisijas “Konkurences” ģenerāldirektorāta 2019. gada 8. marta vēstulē un par konkurenci atbildīgā Komisijas locekļa 2019. gada 20. marta publiskajā paziņojumā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Grieķijas finansiālās stabilitātes fonda iesniegto pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Piespriest Highgate Capital Management LLP atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, arī tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību, izņemot tos, kuri ir saistīti ar pieteikumu par iestāšanos lietā.

4)	Grieķijas finansiālās stabilitātes fonds savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pats.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 2. aprīļa rīkojums – Gerber/Parlaments un Padome

(Lieta T-326/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Savienības muitas teritorija - Regula (ES) 2019/474 - Direktīva (ES) 2019/475 - Campione d’Italia pašvaldības un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušana - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2020/C 191/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tibor Gerber (Campione d’Italia, Itālija) (pārstāvis: N. Amadei, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Visaggio un C. Biz) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Lo Monaco un E. Ambrosini)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/474 (2019. gada 19. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2019, L 83, 38. lpp.), daļā, kas attiecas uz Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 264. pantu un ar ko tiek lūgts atzīt, ka Padomes Direktīvai (ES) 2019/475 (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d'Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un Direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā (OV 2019, L 83, 42. lpp.), nav nekādu seku, un, treškārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus, lai apturētu Regulas 2019/474, Direktīvas 2019/475 un visu citu ar tām saistīto īstenošanas pasākumu izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Eiropas Komisijas un Itālijas Republikas pieteikumiem par iestāšanos lietā nelemt.

3)	Tibor Gerber sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

4)	Komisija un Itālijas Republika savus ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 31. marta rīkojums – ZU/EĀDD

(Lieta T-499/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienests - Ierēdņi - Slimības atvaļinājums - Medicīniskā dienesta negatīvs atzinums - Grozījumi personāla vadības informātikas sistēmā - Nepārsūdzami tiesību akti - Akti, kas nav nelabvēlīgi - Kļūdas pirmstiesas procedūrā - Priekšlaicīga prasība - Nepieņemamība)

(2020/C 191/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZU (pārstāvis: C. Bernard-Glanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: R. Spac un S. Marquardt)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt apgalvotos EĀDD 2018. gada 31. augusta un 2019. gada 10. janvāra lēmumus, kā arī Eiropas Komisijas 2018. gada 30. augusta piezīmi, ar ko paredzēts samazināt prasītāja slimības atvaļinājumu, un ciktāl nepieciešams Komisijas 2019. gada 1. aprīļa lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja 2018. gada 30. novembra sūdzība par minēto piezīmi un iespējamo sekojošo lēmumu samazināt prasītāja ikgadējo atvaļinājumu viņa prombūtnes no 2018. gada 28. līdz 31. augustam dēļ.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	ZU atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 348, 14.10.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 31. marta rīkojums – Merly/Parlaments

(Lieta T-505/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienests - Akreditēts deputāta palīgs - Īpašais atvaļinājums saistībā ar bērnu, kurus iznēsājusi surogātmāte, piedzimšanu - Atbilde uz informācijas pieprasījumu - Nelabvēlīga akta neesamība - Nepieņemamība)

(2020/C 191/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Grégory Merly (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: T. Oeyen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: M. Windisch un C. González Argüelles)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt apgalvoto Parlamenta 2018. gada 30. oktobra lēmumu par atteikumu piešķirt prasītājam īpašo atvaļinājumu, kas līdzvērtīgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam vai īpašajam atvaļinājumam, uz kuru ir tiesības adoptētājiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	G. Merly atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 305, 9.9.2019.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 13. marta rīkojums – Helsingin kaupunki/Komisija

(Lieta T-597/19 R)

(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2020/C 191/23)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Helsingin kaupunki (Somija) (pārstāvis: I. Aalto-Setälä, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Huttunen un F. Tomat)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvis: J. Heliskoski)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas lēmuma C(2019) 3152 final (2019. gada 28. jūnijs) par valsts atbalstu SA.33846 (2015/C) (ex 2014/NN) (ex 2011/CP), ko Somijas Republika piešķīrusi Helsingin Bussiliikenne Oy, piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Atcelt 2019. gada 19. septembra rīkojumu Helsingin kaupunki/Komisija (T-597/19 R, nav publicēts).

3)	Par Nobina Oy un Nobina AB pieteikumu par iestāšanos lietā, kā arī par Helsingin kaupunki pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu nav jālemj.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt, izņemot tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies Nobina Oy un Nobina AB, kuras sedz pašas savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar to pieteikumu par iestāšanās pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

Vispārējās tiesas 2020. gada 6. marta rīkojums – Nutravita/EUIPO – Pegaso (“nutravita Healthy Mind, Body & Soul.”)

(Lieta T-814/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2020/C 191/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nutravita Ltd (Maidenhead, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: H. Dhondt un J. Cassiman, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pegaso Srl (Negrar, Itālija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 11. septembra lēmumu lietā R 80/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pegaso Srl un Nutravita Ltd.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Nutravita Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 27, 27.1.2020.

Prasība, kas celta 2020. gada 20. februārī – Gruppe Nymphenburg Consult/EUIPO (“Limbic® Types”)

(Lieta T-96/20)

(2020/C 191/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gruppe Nymphenburg Consult AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Limbic® Types” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 316 469

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas paplašinātās padomes 2019. gada 2. decembra lēmums lietā R 1276/2017–G

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 6. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 96. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 24. februārī – IN/EASME

(Lieta T-119/20)

(2020/C 191/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: IN (pārstāvis: L. Levi, advokāts)

Atbildētāja: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt 2019. gada 15. aprīļa lēmumu, kuru EASME izpilddirektors ir pieņēmis kā amatpersona, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “AHCC”), un ar kuru tika nolemts nepagarināt prasītāja darba līgumu pēc tā termiņa beigām, proti, pēc 2019. gada 30. aprīļa;

—	atcelt prasītāja 2018. gada novērtējuma ziņojumu, kas tika pabeigts 2019. gada 3. jūnijā;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2019. gada 15. novembraAHCC lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt radīto kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts tiesību tikt uzklausītam pārkāpums, kā arī 2019. gada 4. februāra lēmuma “EASME Policy for Management of employment contracts” pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots rūpības pienākums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts tiesiskās drošības un tiesiskuma, saprātīga termiņa, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums, un neesot ievērots rūpības princips.

5.	Ar piekto pamatu, kas attiecas uz novērtējuma ziņojuma atcelšanu, tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

Turklāt prasītājs uzskata, ka par prettiesiskajām darbībām, kuru dēļ tiek prasīta administratīvo aktu atcelšana, esot vainojama vienīgi atbildētāja. Līdz ar to viņš prasa atlīdzināt morālo kaitējumu, kas ir ticis nodarīts ar apstrīdētajiem lēmumiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 27. februārī – Francija/ECHA

(Lieta T-127/20)

(2020/C 191/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères un E. Leclerc)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ECHA Apelācijas padomes 2019. gada 17. decembra lēmumu apvienotajās lietās A-003-2018, A-004-2018 un A-005-2018, ar kuriem tika atcelti trīs ECHA2017. gada 21. decembra lēmumi par alumīnija hlorīda, bāziskā alumīnija hlorīda un alumīnija sulfāta vielu novērtēšanu;

—	piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza divus pamatus par tiesību kļūdām.

1.

Pirmajā pamatā prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apstrīdētajā lēmumā nolemjot, ka ECHA esot bijis jāņem vērā Schönholzer (1997) pētījums, lai gan šis pats pētījums tai nav ticis paziņots novērtēšanas procedūras laikā. Šajā ziņā prasītāja norāda šādus trīs iebildumus: — pirmkārt, esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.) 47. panta 1. punkts; — otrkārt, neesot izpildīts ķīmisko vielu ražotāju un importētāju pienākums sniegt visu atbilstīgo un pieejamo informāciju par šo vielu bīstamību, kas ir viens no centrālajiem pienākumiem ar šo regulu ieviestajā aizsardzības sistēmā; — treškārt, kontroles līmenis, kas īstenots attiecībā uz trijiem ECHA lēmumiem par attiecīgo vielu novērtēšanu, esot bijis neatbilstošs.

2.

Otrajā pamatā prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apstrīdētajā lēmumā balstoties uz kļūdainu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūras interpretāciju, saskaņā ar kuru, lai pierādītu, ka ir vajadzīgs lūgums sniegt papildus informāciju par vielu, ECHA tostarp ir jāpierāda, ka pastāv reālistiska iespēja, ka prasītā informācija ļaus pieņemt uzlabotus risku pārvaldības pasākumus.

Prasība, kas celta 2020. gada 19. martā – BSH Hausgeräte/EUIPO (“Home Connect”)

(Lieta T-152/20)

(2020/C 191/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BSH Hausgeräte GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis: S. Biagosch, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Home Connect” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 077 851

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 10. janvāra lēmums lietā R 1751/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 19. martā – Bachmann/EUIPO (“LIGHTYOGA”)

(Lieta T-153/20)

(2020/C 191/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gabriele Bachmann (Bad Grönenbach, Vācija) (pārstāvis: C. Weil, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LIGHTYOGA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 054 218

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. decembra lēmums lietā R 2346/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt apelācijas sūdzību;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 19. martā – Bachmann/EUIPO (“LICHTYOGA”)

(Lieta T-157/20)

(2020/C 191/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gabriele Bachmann (Bad Grönenbach, Vācija) (pārstāvis: C. Weil, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LICHTYOGA” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 054 208

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 9. decembra lēmums lietā R 2317/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt apelācijas sūdzību;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 20. martā – TrekStor/EUIPO – Yuneec Europe (“Breeze”)

(Lieta T-158/20)

(2020/C 191/31)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor Ltd (Honkonga, Ķīna) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch, N. Willich un N. Achilles, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Yuneec Europe GmbH (Kaltenkirchen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Breeze” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 369 613

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 14. janvāra lēmums lietā R 470/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 2. aprīlī – Isopix/Parlaments

(Lieta T-163/20)

(2020/C 191/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isopix SA (Ixelles, Beļģija) (pārstāvji: P. Van den Bulck un J. Fahner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu, atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, kurš paziņots ar 2020. gada 24. marta vēstuli, ar ko prasītāja informēta, ka tās piedāvājums publiskajam iepirkumam COMM/DG/AWD/2019/854 nav ticis izraudzīts un ka attiecīgā līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam;

—	piespriest Parlamentam pārskatīt piedāvājumus; pakārtoti, piespriest Parlamentam samaksāt prasītājai to zaudējumu atlīdzību, kas radušies iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības zaudēšanas dēļ, kā arī tos maksājumus un izdevumus, kas saistīti ar dalību šajā iepirkumā;

—	likt Parlamentam iesniegt piedāvājumu analīzes ziņojumu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Prasītāja apgalvo, ka paziņojumi, ko nosūtījis Parlaments, nav pamatojums, kas atbilstu vispārējām Finanšu regulas prasībām, jo tajā nav norādītas skaitliski izteiktas priekšrocības saistībā ar izraudzīto piedāvājumu, nedz arī informācija par cenas kritēriju vai galīgo punktu skaitu, ko ieguvis prasītājas piedāvājums.

2.

Otrais pamats attiecas uz pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka tās piedāvājums, kas ir sagatavots speciāli atspoguļošanai uz ekrāna, tika vērtēts, pamatojoties uz papīra versiju, kas esot pretrunā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumiem. Tādējādi būtiska lietas materiālu daļa esot tikusi izslēgta no vērtējuma, pretēji pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes prasībām.

3.

Trešais pamats attiecas uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi. Prasītājas ieskatā, Parlaments neesot izpildījis savu rūpības pienākumu pārbaudīt, vai fotogrāfi, kuru curriculum vitæ tika iesniegti izraudzītā pretendenta piedāvājuma ietvaros, bija piekrituši strādāt Briselē, kā arī Strasbūrā.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko Parlaments esot pieļāvis, neizslēdzot izraudzītā pretendenta piedāvājumu, lai arī tas neatbilda atlases kritērijiem, atbilstoši kuriem pretendentam ir jābūt komandai, ko veido vismaz piecpadsmit personas – 1. daļai – un divpadsmit personas – 2. daļai.

Prasība, kas celta 2020. gada 20. martā – Creaton South-East Europe/EUIPO – Henkel (“CREATHERM”)

(Lieta T-168/20)

(2020/C 191/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Creaton South-East Europe Kft. (Lenti, Ungārija) (pārstāvji: J. Muyldermans un P. Maeyaert, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Henkel AG & Co. KGaA (Diseldorfa, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CREATHERM” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 481 011

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 15. janvāra lēmums lietā R 1090/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 23. martā – Marina Yachting Brand Management Company/EUIPO – Industries Sportswear Company (“MARINA YACHTING”)

(Lieta T-169/20)

(2020/C 191/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marina Yachting Brand Management Company Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl, C. Eckhartt un P. Böhner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Industries Sportswear Company SRL (Venēcija, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MARINA YACHTING” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 111 317

Informācija par procesu EUIPO: reģistra ieraksta atcelšana

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 10. februāra lēmums apvienotajās lietās R 252/2019-2 un R 253/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 103. panta 1. un 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 27. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 18. martā – Rochefort/Parlaments

(Lieta T-170/20)

(2020/C 191/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert Rochefort (Parīze, Francija) (pārstāvji: M. Stasi, J. Teheux un J. Rikkers, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu;

—	atcelt 2020. gada 22. janvāra paziņojumu par parādu Nr. 7000000069, ar ko uzdots atgūt 61 423,40 EUR;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pret Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu atgūt naudas summu, kas nepamatoti samaksāta kā parlamentārā palīdzība, kā arī pret saistīto paziņojumu par parādu vērstās prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts pietiekams pamatojums, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra argumentācija neesot nepārprotama un viņš neesot norādījis, kādā mērā iesniegtie dokumenti nav uzskatāmi par pierādījumiem par paveiktu darbu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pieļauta pierādīšanas pienākuma pāreja. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka viņam nav pienākuma sniegt pierādījumus par sava deputāta palīga paveikto darbu, bet – gluži pretēji – Parlamentam ir pienākums pierādīt pretējo.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra minētie fakti nav precīzi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, ciktāl no prasītāja atgūstamā summa liecinot par pieņēmumu, ka deputāta palīgs nekad nav strādājis prasītāja uzdevumā.

Prasība, kas celta 2020. gada 18. martā – Rochefort/Parlaments

(Lieta T-171/20)

(2020/C 191/36)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert Rochefort (Parīze, Francija) (pārstāvji: M. Stasi, J. Teheux un J. Rikkers, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu;

—	atcelt 2020. gada 22. janvāra paziņojumu par parādu Nr. 7000000071, ar ko uzdots atgūt 27 241 EUR;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pret Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu atgūt naudas summu, kas nepamatoti samaksāta kā parlamentārā palīdzība, kā arī pret saistīto paziņojumu par parādu vērstās prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts pietiekams pamatojums, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra argumentācija neesot nepārprotama un viņš neesot norādījis, kādā mērā iesniegtie dokumenti nav uzskatāmi par pierādījumiem par paveiktu darbu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pieļauta pierādīšanas pienākuma pāreja. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka viņam nav pienākuma sniegt pierādījumus par sava deputāta palīga paveikto darbu, bet – gluži pretēji – Parlamentam ir pienākums pierādīt pretējo.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra minētie fakti nav precīzi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, ciktāl no prasītāja atgūstamā summa liecinot par pieņēmumu, ka deputāta palīgs prasītāja uzdevumā ir strādājis tikai dažas dienas.

Prasība, kas celta 2020. gada 18. martā – Rochefort/Parlaments

(Lieta T-172/20)

(2020/C 191/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert Rochefort (Parīze, Francija) (pārstāvji: M. Stasi, J. Teheux un J. Rikkers, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu;

—	atcelt 2020. gada 22. janvāra paziņojumu par parādu Nr. 7000000019, ar ko uzdots atgūt 60 499,38 EUR;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pret Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu atgūt naudas summu, kas nepamatoti samaksāta kā parlamentārā palīdzība, kā arī pret saistīto paziņojumu par parādu vērstās prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts pietiekams pamatojums, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra argumentācija neesot nepārprotama un viņš neesot norādījis, kādā mērā iesniegtie dokumenti nav uzskatāmi par pierādījumiem par paveiktu darbu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pieļauta pierādīšanas pienākuma pāreja. Šajā ziņā prasītājs uzskata, ka viņam nav pienākuma sniegt pierādījumus par sava deputāta palīga paveikto darbu, bet – gluži pretēji – Parlamentam ir pienākums pierādīt pretējo.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā, jo Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra minētie fakti nav precīzi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, ciktāl no prasītāja atgūstamā summa liecinot par pieņēmumu, ka deputāta palīgs nekad nav strādājis prasītāja uzdevumā.

Prasība, kas celta 2020. gada 23. martā – Henry Cotton’s Brand Management Company/EUIPO – Industries Sportswear Company (“Henry Cotton’s”)

(Lieta T-173/20)

(2020/C 191/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Henry Cotton’s Brand Management Company Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl, C. Eckhartt un P. Böhner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Industries Sportswear Company SRL (Venēcija, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Henry Cotton’s” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 821 769 un Nr. 2 580 728

Informācija par procesu EUIPO: reģistra ieraksta atcelšana

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 10. februāra lēmums apvienotajās lietās R 254/2019-2 un R 255/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 103. panta 1. un 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 27. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 30. martā – Sam McKnight/EUIPO – Carolina Herrera (“COOL GIRL”)

(Lieta T-176/20)

(2020/C 191/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sam McKnight Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Carolina Herrera Ltd (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “COOL GIRL” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 681 975

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 30. janvāra lēmums lietā R 689/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 30. martā – Himmel/EUIPO – Ramirez Monfort (“Hispano Suiza”)

(Lieta T-177/20)

(2020/C 191/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erwin Leo Himmel (Walchwil, Šveice) (pārstāvis: A. Gomoll, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gonzalo Andres Ramirez Monfort (Barselona, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Hispano Suiza” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 389 397

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 21. janvāra lēmums lietā R 67/2019–1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 6. aprīlī – Bavaria Weed/EUIPO (“BavariaWeed”)

(Lieta T-178/20)

(2020/C 191/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bavaria Weed GmbH (Herrsching am Ammersee, Vācija) (pārstāvis: J. Wolhändler, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 997 323

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 22. janvāra lēmums lietā R 1458/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums;

—	vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principa pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 31. martā – Griba/CPVO (Stark Gugger)

(Lieta T-181/20)

(2020/C 191/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft (Terlan, Itālija) (pārstāvis – G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Informācija par procesu CPVO

Kopienas augu šķirne, par kuru ir strīds: ābolu šķirne Stark Gugger – Kopienas Augu šķirnes tiesības Nr. 2011/1918

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2020. gada 24. janvāra lēmums lietā A 008/2018

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 76. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 8. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 57. panta 3. punkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 75. panta pārkāpums;

—	Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 31. martā – Griba/CPVO (Gala Perathoner)

(Lieta T-182/20)

(2020/C 191/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Griba Baumschulgenossenschaft landwirtschaftliche Gesellschaft (Terlan, Itālija) (pārstāvis – G. Würtenberger, advokāts)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Informācija par procesu CPVO

Kopienas augu šķirne, par kuru ir strīds: ābolu šķirne Gala Perathoner – Kopienas Augu šķirnes tiesības Nr. 2009/0353

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2020. gada 17. janvāra lēmums lietā A 004/2016.

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 76. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 8. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 57. panta 3. punkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (ES) Nr. 2100/94 75. panta pārkāpums;

—	Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 7. aprīlī – Schneider/EUIPO – Raths (“Teslaplatte”)

(Lieta T-183/20)

(2020/C 191/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christian Schneider (Leverkūzene, Vācija) (pārstāvis: R. Buttron, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Oliver Raths (Männedorf, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Teslaplatte” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 222 155

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 15. janvāra lēmums lietā R 247/2019-2

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai pilnībā tiktu noraidīta otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka 2019. gada 28. janvāra apelācijas sūdzība;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 31. martā – Tikal Marine Systems/EUIPO – Ultra Safety Systems (“Tikal Tef-Gel”)

(Lieta T-185/20)

(2020/C 191/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tikal Marine Systems GmbH (Norderstedt, Vācija) (pārstāvji: M. Mahnkopf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Ultra Safety Systems Inc. (Mangonia Park, Florida, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Tikal Tef-Gel” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 971 461

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 29. janvāra lēmums lietā R 2500/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2018. gada 28. novembra lēmumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt attiecīgo preču zīmi par spēkā esošu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 3. aprīlī – Chatwal/EUIPO – Timehouse Capital (“THE TIME”)

(Lieta T-186/20)

(2020/C 191/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chatwal Hotels & Resorts LLC (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: N. Hine, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Timehouse Capital GmbH (Grasbrunn, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “THE TIME” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 614 471

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 28. janvāra lēmums lietā R 2264/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt iebildumus;

—	apmierināt apstrīdēto pieteikumu;

—	piespriest EUIPO un/vai otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kuri radušies prasītājai.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 9. aprīlī – Davide Groppi/EUIPO – Viabizzuno (Lampas)

(Lieta T-187/20)

(2020/C 191/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Davide Groppi Srl (Pjačenca, Itālija) (pārstāvji: F. Boscariol de Roberto, D. Capra un V. Malerba, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Viabizzuno Srl (Bentivoglio, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Agrāks dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs Nr. 2 503 680-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 23. janvāra lēmums lietā R 126/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 6. aprīlī – Chiquita Brands/EUIPO – Fyffes International (“HOYA”)

(Lieta T-189/20)

(2020/C 191/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chiquita Brands LLC (Fort Lauderdale, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: W. Pors, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Fyffes International Unlimited Company (Dublina, Īrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “HOYA” dzeltenā, zilā un melnā krāsā – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 612 166

Process EUIPO: anulēšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 21. janvāra lēmums lietā R 962/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pilnībā apmierināt prasītājas pieteikumu par atcelšanu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkta pārkāpums;

—	reformatio in peius aizlieguma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 71. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 7. aprīlī – Almea/EUIPO – Sanacorp Pharmahandel (“Almea”)

(Lieta T-190/20)

(2020/C 191/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Almea Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: R. Furneaux un E. Humphreys, Solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Sanacorp Pharmahandel GmbH (Planegg, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Almea” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 030 126

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 15. janvāra lēmums lietā R 246/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pieņemt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 9. aprīlī – Tikal Marine Systems/EUIPO – Ultra Safety Systems (“Ultra Tef-Gel”)

(Lieta T-192/20)

(2020/C 191/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tikal Marine Systems GmbH (Norderstedt, Vācija) (pārstāvji: M. Mahnkopf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Ultra Safety Systems Inc. (Mangonia Park, Florida, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Ultra Tef-Gel” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 15 369 739

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 29. janvāra lēmums lietā R 2499/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2018. gada 28. novembra lēmumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt attiecīgo preču zīmi par spēkā esošu;

—	piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 6. aprīlī – Berebene/EUIPO – Consorzio vino Chianti Classico (“GHISU”)

(Lieta T-201/20)

(2020/C 191/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Berebene Srl (Roma, Itālija) (pārstāvis: A. Massimiani, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Consorzio vino Chianti Classico (Radda in Chianti, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsainas grafiskas preču zīmes “GHISU” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 232 571

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 23. janvāra lēmums lietā R 592/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	un līdz ar to uzlikt pienākumu reģistrēt Eiropas Savienības grafisku preču zīmi “GHISU” Nr. 17 232 571 arī attiecībā uz precēm, kas atbilstoši Nicas klasifikācijai ietilpst 33. klasē;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus iebildumu un apelācijas procesā.

Izvirzītais pamats

—	Konfliktējošo preču zīmju kļūdains salīdzinājums un kļūdains visaptverošais sajaukšanas iespējas un nepamatotu priekšrocību vērtējums.

Prasība, kas celta 2020. gada 9. aprīlī – JH/Eiropols

(Lieta T-208/20)

(2020/C 191/52)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: JH (pārstāvis: M. Quaas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par prettiesisku atbildētājas vadītājas 2019. gada 2. aprīļa lēmumu nekavējoties atbrīvot prasītāju no Eiropas Policijas biroja (Eiropols) Governance Directorate GDPT struktūrvienības (Personīgā aizsardzība) vadītāja amata un

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam pretium doloris Vispārējās tiesas noteiktajā apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojuma prasītājs ir izvirzījis šādus pamatus.

1.

Eiropola Nodarbināšanas noteikumu pārkāpums Prasītājs apgalvo, ka nav izpildīti Eiropola Nodarbināšanas noteikumos paredzētie nosacījumi strīdīgā disciplinārpasākuma noteikšanai. Atbildētāja neesot ņēmusi vērā piemērojamās Nodarbināšanas noteikumu normas un (tikai) pēc vairākiem mēnešiem esot mēģinājusi pamatot attiecīgo disciplinārpasākumu, balstoties uz lēmumu par iecelšanu citā amatā ar atpakaļejošu spēku un norādot uz reorganizāciju.

2.	Kaitējums veselībai un darba nespēja Prasītājs tāpat lūdz samaksāt pretium doloris, jo esot ticis pierādīts, ka attiecīgais prettiesiskais pasākums ir izraisījis kaitējumu viņa veselībai un tādējādi ir liedzis viņam turpināt profesionālo darbību.

Prasība, kas celta 2020. gada 17. aprīlī – Gaz-System/ACER

(Lieta T-212/20)

(2020/C 191/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Operator Gazociągów Przesylowych Gaz-System S.A. (Varšava, Polija) (pārstāji: E. Buczkowska, M. Trepka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt ACER Apelācijas valdes 2020. gada 7. februāra Lēmumu Nr. A-006-2019;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda Regulas (ES) 2019/942 (1) 28. panta 4. punkta interpretācijā, jo ACER Apelācijas valde nav veikusi pilnīgu ACER Lēmuma Nr. 10/2019 pārbaudi un kontroli. Šī nepamatotā pašierobežošanās, ko esot īstenojusi ACER Apelācijas valde, tieši ietekmēja apstrīdētā lēmuma rezolutīvo daļu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, pieņemot, ka ACER nav pārkāpusi pārskatāmības principu, kas ir paredzēts LESD 15. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 41. pantā, Regulas (ES) 2017/459 (2) 37. panta 3. punktā un Regulas (ES) 2019/942 6. panta 4. punktā, lai gan ACER i) patvaļīgi mainīja prasības, kuras ir saistītas ar tehnisko kvalitātes prasību kritēriju, kam ir jāatbilst iesniegtajiem piedāvājumiem, un ii) izvēlējās iespēju platformas izraudzīšanās procedūru atkārtot no paša sākuma, nekādā veidā nepamatojot šīs izmaiņas un izvēli.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, pieņemot, ka ACER nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, patvaļīgi nosakot uzdevuma B (i) un B (ii) gadījumu analīzes prasības, kas bija labvēlīgākas platformām, kuras piedāvājumu iesniegšanas brīdī neatbilda pamatprasībām.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, pieņemot, ka ACER nav pārkāpusi pārskatāmības principu, kas ir paredzēts LESD 15. pantā un Hartas 41. panta 1. punktā un 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā, rīkojoties patvaļīgi un gadījumu analīzes prasības, kas ietekmēja jaudas rezervācijas platformu piedāvājumu sagatavošanu, neizskaidrojot pirms šo piedāvājumu iesniegšanas.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda, pieņemot, ka ACER Lēmums Nr. 10/2019 ir pienācīgi pamatots un tāpēc nav acīmredzamā pretrunā LESD 296. pantam un Hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 47. pantam, kaut gan tajā sniegtais pamatojums neļauj saprast ACER argumentāciju, kas lika izvelēties RBP platformu, un būtiski apgrūtina prasītāja spēju apstrīdēt šo lēmumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2019, L 158, 22.–53. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (OV L 72, 17.3.2017., 1.–28. lpp.).