Lietas ierosināšana

(Lieta M.9489 – Air Canada / Transat)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 180/01)

Komisija 2020. gada 25. maijā nolēma ierosināt lietu par augstāk minēto koncentrāciju, tā kā Komisija ir konstatējusi, ka paziņotā koncentrācija rada pamatotas šaubas par atbilstību kopējam tirgum. Lietas ierosināšana uzsāk izmeklēšanas otro posmu attiecībā uz paziņoto koncentrāciju, un tā neskar galīgo lēmumu šajā lietā. Lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Komisija uzaicina ieinteresētās puses iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto koncentrāciju.

Lai nodrošinātu procedūras ievērošanu, apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauci M.9489 – Air Canada / Transat uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9461 – AbbVie/Allergan)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 180/02)

Komisija 2020. gada 10. janvārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopā ar 6. panta 2. punktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9461. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

DIebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9780 – BNP Paribas/Bank of Baroda/JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 180/03)

Komisija 2020. gada 15. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9780. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2020. gada 20. maijs)

par grozījumiem Eiropas Savienības prudenciālās uzraudzības regulējumā, reaģējot uz COVID-19 pandēmiju

(CON/2020/16)

(2020/C 180/04)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 6. maijā un 12. maijā saņēma Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz COVID-19 pandēmiju (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ietver noteikumus, kas skar 1) Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, 2) ECB uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu un 3) Līguma 127. panta 5. punktā minēto ECBS palīdzību sekmīgi īstenot kompetento iestāžu politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Koronavīrusa izraisītās slimības (COVID-19) pandēmijas rosinātās globālās krīzes nepieredzētās sekas mudinājušas valsts iestādes visā pasaulē ātri un izlēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes var turpināt pildīt savu lomu reālās tautsaimniecības finansēšanā un var atbalstīt tautsaimniecības atveseļošanos, neraugoties uz to, ka krīzes dēļ varētu palielināties tām radušies zaudējumi.

ECB izmantojusi pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros pieļauto uzraudzības elastību, lai palīdzētu kredītiestādēm turpināt kreditēt mājsaimniecības un dzīvotspējīgus uzņēmumus, kurus pašreizējās negatīvās sekas tautsaimniecībai skārušas vissmagāk (2). Šajā sakarā ECB nodrošināja pagaidu kapitālu un darbības atvieglojumus (3) un paziņoja par turpmāku prudenciālās uzraudzības režīma elastību attiecībā uz aizdevumiem, kurus nodrošina valsts garantijas (4). ECB arī aicinājusi iestādes izvairīties no pārmērīgas procikliskas ietekmes, piemērojot 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) (5), uz laiku samazinājusi kvalitatīvo tirgus riska multiplikatoru, lai ņemtu vērā tirgus svārstīguma ārkārtējos līmeņus (6), un sniegusi ieteikumu par dividenžu sadali, kura mērķis ir saglabāt kapitāla resursus banku sistēmā, lai uzlabotu tās spēju atbalstīt reālo tautsaimniecību (7). Šie pasākumi snieguši ļoti būtisku atbalstu pašreizējās krīzes pārvarēšanai, nodrošinot būtisku sinerģiju starp ECB kā banku uzraudzības iestādes veiktajiem pasākumiem un tās kā centrālās bankas īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem.

Arī citas iestādes, jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) un Eiropas Banku iestāde (EBI), veikušas darbības ar prudenciālās uzraudzības papildu pasākumu palīdzību, izmantojot ieguvumus no starptautiskas koordinācijas. Turklāt nacionālās valdības uzsākušas ļoti nozīmīgas atbalsta programmas, tostarp sniedzot valsts garantijas un nosakot kredītsaistību maksājumu moratorijus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB pilnībā atbalsta Komisijas iniciatīvu palielināt kredītiestāžu spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt ar COVID-19 pandēmiju saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot kredītiestāžu ilgstošu noturību (8). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (9) (KPR) mērķtiecīgās korekcijas vērtējamas atzinīgi, jo tās vēl vairāk palielina banku sistēmas spēju mazināt pandēmijas ekonomisko ietekmi un atbalstīt atveseļošanos, vienlaikus saglabājot prudenciālās uzraudzības regulējuma galvenos elementus. Turklāt daži ierosinātās regulas elementi papildina ECB veiktos pandēmijas ietekmi mazinošos uzraudzības pasākumus, bet, lai sāktu darboties daži pasākumi, par kuriem nesen panākta vienošanās BBUK, jāveic grozījumi Savienības tiesiskajā regulējumā. Jebkādām turpmākām korekcijām ierosinātajā regulā nevajadzētu būtiski mainīt prudenciālās uzraudzības regulējumu, kam būtu jāturpina ievērot Bāzeles standarti, par kuriem panākta vienošanās, un jānovērš turpmāka vienotā Eiropas noteikumu kopuma sadrumstalotība.

Kā vēl vienu vispārīgu apsvērumu attiecībā uz gatavību piešķirt aizdevumus tautsaimniecībai ECB norāda uz turpmāk minēto. Ja kredītiestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs kļūst zemāks par apvienoto rezervju prasības līmeni, kredītiestādes var sadalīt resursus tikai maksimālās sadalāmās summas robežās (10). Peļņa kļūstot negatīvai, peļņas sadali atceļ neatkarīgi no pārkāpuma apmēra. Kredītiestādes varētu nevēlēties izmantot savas rezerves papildu kreditēšanai, pastāvot bažām par to, ka tām ir pienākums atcelt pirmā līmeņa papildu kapitāla kuponus un saskarties ar tirgus dalībnieku potenciāli negatīvu reakciju. Šāda rīcība vājinātu rezervju regulējuma plānoto labvēlīgo ietekmi.

Īpaši apsvērumi

1.   Pārejas kārtība, lai mazinātu 9. SFPS noteikumu ietekmi uz regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu

1.1.

KPR 473.a pantā ir ietverta pārejas kārtība, kas ļauj iestādēm savam CET1 kapitālam pievienot atpakaļ daļu no jebkāda uzkrājumu palielinājuma saistībā ar paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) uzskaites ieviešanu saskaņā ar 9. SFPS. Pārejas kārtību veido divi komponenti, proti, statisks un dinamisks komponents. Statiskais komponents ļauj kredītiestādēm daļēji neitralizēt grāmatvedības rezervju palielinājuma “pirmās dienas ietekmi” uz CET1 kapitālu saistībā ar 9. SFPS ieviešanu. Dinamiskais komponents ļauj kredītiestādēm daļēji neitralizēt ietekmi, ko rada papildu (t. i., pēc pirmās dienas) palielinājums to riska darījumu uzkrājumos, kuriem nav samazināta kredītvērtība. Spēkā esošie pārejas noteikumi attiecas uz periodu no 2018. gada līdz 2022. gadam (11).

1.2.

BBUK 2020. gada 3. aprīlī vienojās par grozījumiem (12) spēkā esošajos pārejas noteikumos attiecībā uz PKZ regulatīvo režīmu, ņemot vērā COVID-19 krīzi. BBUK arī precizēja, ka jurisdikcijas, kas jau īstenojušas pārejas pasākumus (tostarp Eiropas Savienība), var cita starpā izvēlēties 2020. un 2021. gadā pieskaitīt atpakaļ mazāk nekā 100 % vai veikt citus pasākumus, lai novērstu, ka pieskaitījumā tiek iekļautas PKZ summas, kas noteiktas pirms COVID-19 uzliesmojuma (13). Lai atspoguļotu šos apsvērumus, ierosinātajā regulā paredzēts tikai attiecībā uz dinamisko komponentu mainīt piecu gadu pārejas periodu, kas sākās 2018. gadā.

1.3.

ECB atbalsta KPR 473.a panta grozījumu, lai ļautu kredītiestādēm pēc 2019. gada 31. decembra pieskaitīt atpakaļ savam CET1 kapitālam summu, kas nepārsniedz palielinājumu, kurš attiecināms uz PKZ rezervju dinamisko komponentu. Pirmkārt, šis risinājums ļautu pielāgot papildu pasākumu darbības jomu, lai novērstu ar COVID-19 saistīto ietekmi, nošķirot to no pirmās dienas ietekmes, kāda uzkrājumu pieaugumam bija uz CET1 kapitālu 9. SFPS ieviešanas dēļ. Otrkārt, šis risinājums pilnībā atbilstu BBUK 2020. gada 3. aprīļa lēmumam.

2.   Valsts garantētiem aizdevumiem piemērotais režīms saskaņā ar INRD prudenciālo aizsargmehānismu

2.1.

Saskaņā ar KPR 47.c panta 4. punktu ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem (INRD), ko garantējušas oficiālas eksporta kredīta aģentūras, piemēro preferenciālu režīmu attiecībā uz atskaitījuma prasībām saskaņā ar KPR 47.c panta 3. punktu (tā sauktais prudenciālais INRD aizsargmehānisms). Eksporta kredīta aģentūru garantēto INRD gadījumā riska darījuma daļa, ko sedz šāda garantija, pilnībā jāatskaita tikai pēc septiņiem gadiem INRD statusā, kamēr pirms tam atskaitīšanas prasība nav paredzēta. Visiem pārējiem INRD, kuri pilnībā vai daļēji nodrošināti ar atbilstīgu nodrošinājumu, minimālā atskaitījuma prasības laika gaitā pakāpeniski palielinās līdz brīdim, kad tiek pilnībā segti attiecīgie INRD.

2.2.

Ierosinātā regula paredz uz laiku paplašināt eksporta kredīta aģentūru garantēto INRD īpašo režīmu, attiecinot to arī uz INRD, ko garantē nacionālās valdības vai citas publiskas struktūras, kuras saskaņā ar kredītriska mazināšanas noteikumiem (14) ir atbilstīgi kredīta aizsardzības nodrošinātāji, ar nosacījumu, ka garantija vai pretgarantija tiek sniegta kā daļa no atbalsta pasākumiem, palīdzot aizņēmējiem COVID-19 pandēmijas laikā (15).

2.3.

ECB atzinīgi vērtē priekšlikumu KPR 47.c panta 4. punktā paredzēto labvēlīgāku režīmu uz laiku attiecināt arī uz INRD, ko garantē nacionālā valdība vai citas publiskas struktūras, kas atbilst arī ECB ierosinājumam (16). Priekšlikums novērš nepamatotu atšķirību starp garantijām, ko sniedz dažādas publiskas struktūras ar līdzīgu kredītstāvokli.

3.   Sviras rādītāja rezervju piemērošanas datums

3.1.

BBUK pārraugošā Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa 2020. gada 27. martā apstiprināja, ka Bāzeles III reformas pēdējo elementu īstenošanas grafiks tiek atlikts par vienu gadu, tostarp attiecībā uz sviras rādītāja rezervi sistēmiski nozīmīgām pasaules mēroga bankām, kas Savienībā stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ierosinātajā regulā paredzēts KPR piemērojamo grafiku saskaņot ar Centrālo banku un uzraudzības iestāžu vadītāju grupas apstiprināto jauno grafiku, t. i., 2023. gada 1. janvāri, nevis 2022. gada 1. janvāri (17).

3.2.

ECB atbalsta lēmumu izmantot starptautiskā līmenī saskaņoto pagarināto grafiku Bāzele III reformu pabeigšanai, lai tās transponētu Savienības tiesību aktos. Sviras rādītāja rezerves piemērošanas atlikšana sistēmiski nozīmīgām pasaules mēroga bankām ļaus kredītiestādēm veikt vienmērīgākas korekcijas, vienlaikus saglabājot pilnīgu atbilstību būtībai un grafikam, par ko panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Tas ļaus kredītiestādēm savas operacionālās spējas koncentrēt attiecībā uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai risinātu pašreizējo krīzi un veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos.

4.   Atsevišķu riska darījumu izslēgšanas no sviras rādītāja aprēķina ietekmes kompensēšana

4.1.

2017. gada decembrī BBUK publicētais galīgais sviras rādītāja standarts (18) paredz, ka izņēmuma makroekonomiskos apstākļos, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu, jurisdikcija var uz laiku no sviras rādītāja riska darījuma pasākuma atbrīvot centrālās bankas rezerves. Ja šī rīcības brīvība tiek izmantota, Bāzeles standarti paredz sviras rādītāja prasības pārkalibrēšanu (t. i., palielināšanu), lai kompensētu centrālās bankas rezervju izslēgšanu. Šī Savienības tiesību aktos ieviestā rīcības brīvība (19) stāsies spēkā 2021. gada 28. jūnijā.

4.2.

ECB norāda, ka pasaules finanšu krīzes pieredze skaidri parādīja, ka 1. pīlārā nepieciešama obligāta sviras rādītāja prasība. Ir plaši atzīts, ka pārmērīga aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanās banku sistēmā bija globālās finanšu krīzes pamatā. Tādēļ ECB uzskata, ka ir svarīgi pilnībā saglabāt sviras rādītāja kā uzticama ar risku nesaistīta aizsargmehānisma nozīmi un izvairīties no tā galveno komponentu izslēgšanas.

4.3.

Ierosinātajā regulā paredzētas izmaiņas KPR pašlaik noteiktajā pārkalibrēšanas mehānismā. Konkrēti, kredītiestādei koriģētais sviras rādītājs būs jāaprēķina tikai vienu reizi, pamatojoties uz iestādes atbilstīgo centrālās bankas rezervju vērtību un kopējo riska darījumu vērtības mēru dienā, kad iestādes kompetentā iestāde paziņo, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato rīcības brīvības izmantošanu. Koriģēto sviras rādītāju piemēros visā periodā, kurā tiek īstenota rīcības brīvība, un, atšķirībā no pašlaik noteiktā pārkalibrēšanas mehānisma, tas nemainīsies.

4.4.

ECB atzinīgi vērtē to, ka ar ierosināto regulu tiek īstenota centrālās bankas rezervju palielinājuma mērķtiecīga izslēgšana, kas var atbalstīt monetārās politikas pasākumu raitu īstenošanu un transmisiju. ECB atzīmē, ka, monetārās politikas īstenošanas rezultātā palielinoties centrālās bankas likviditātei, palielināsies banku sistēmas rezervju daudzums, kā tas ir saistībā ar COVID-19 krīzi nesen izziņoto monetārās politikas pasākumu gadījumā. Lai gan atsevišķas kredītiestādes var pārvietot šīs rezerves, banku sistēma nespēs izvairīties no šo papildu rezervju turēšanas un ar to saistītā sviras rādītājā izmantotā kopējās riska darījumu vērtības mēra palielināšanas. Lai izslēgšana būtu pilnībā efektīva, ECB ierosina šādas korekcijas.

4.5.

Izmaiņas pārkalibrēšanas mehānismā piemēro ar 2021. gada 28. jūniju. Tomēr laikā, kurā kompetentā iestāde īsteno savu rīcības brīvību, kas varētu būt 2021. gada 28. jūnijs vai vēlāk, kredītiestādes turēto centrālās bankas rezervju apjoms jau var būt ievērojami palielināties monetārās politikas pasākumu dēļ. Pārkalibrēšana, pamatojoties uz centrālās bankas rezervēm, kas ir kredītiestādes rīcībā dienā, kurā kompetentā iestāde izmanto savu rīcības brīvību, varētu pilnībā neatvieglot monetārās politikas pasākumu īstenošanu un efektīvu transmisiju. Tas tāpēc, ka sagaidāms, ka šajos pasākumos paredzētais centrālās bankas rezervju pieaugums lielā mērā būs noticis līdz minētajam datumam. Tāpēc minētajā datumā aprēķināto centrālās bankas rezervju izslēgšana mazinās banku spēju potenciāli palielināt reālās tautsaimniecības kreditēšanu. Turklāt, pastāvot vajadzībai atjaunot izslēgšanu tā perioda beigās, kurā tiek īstenota rīcības brīvība (sākotnēji ne vairāk kā viens gads), pārkalibrēšana balstītos uz atjaunošanas dienā turēto rezervju summu, kas starplaikā varētu būt vēl vairāk palielinājusies. Ņemot vērā nenoteiktību par ārkārtas apstākļu ilgumu, pārkalibrēšanas mehānisms var būtiski kaitēt pasākuma efektivitātei, veicinot monetārās politikas pienācīgu īstenošanu un transmisiju.

4.6.

Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt pārkalibrēšanas atsauces datumu tā, lai ārkārtas apstākļu periodā pārkalibrēšana paliktu stabila. Tas ļautu kompetentajām iestādēm, apspriežoties ar centrālajām bankām, izvēlēties datumu, kas iezīmē ārkārtas apstākļu perioda sākumu, par ko liecina galvenie monetārās politikas lēmumi (20). Tas nodrošinātu noteiktību un skaidrību tirgus dalībniekiem un atbalstītu monetārās politikas raitu īstenošanu un transmisiju.

4.7.

Turklāt kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pārkalibrēšanas iespējai pamatojoties uz atsauces periodu, nevis atsauces datumu. Pēc tam, veicot pārkalibrēšanu, tiktu ņemts vērā vidējais atbilstošo centrālās bankas rezervju apjoms attiecīgajā periodā. Tas ļautu kompetentajām iestādēm, nosakot jauno obligāto prasību katrai iestādei, neņemt vērā centrālās bankas rezervju ikdienas izmaiņas.

5.   Iespējamas turpmākas izmaiņas dažos tirgus riska prasību aspektos

5.1.

Kopš COVID-19 uzliesmojuma finanšu tirgos konstatētie ārkārtējie svārstīguma līmeņi ietekmē tirgus risku kapitāla prasības iestādēm, kas iekšējā modeļa pieeju attiecībā uz tirgus risku izmanto šādos divos veidos: a) valūtas riska kvantitatīvie rādītāji palielinās novērotā augstākā svārstīguma rezultātā, un b) kvantitatīvie tirgus riska multiplikatori atspoguļo atpakaļejošo pārbaužu pārsniegumu skaita pieaugumu (21). Šīs norises ietekmē kredītiestāžu CET1 rādītājus un var ietekmēt arī kredītiestāžu spēju turpināt tirgus uzturēšanas darbības un spēju nodrošināt tirgus likviditāti, nelabvēlīgi ietekmējot tirgus pienācīgu darbību. Turklāt pārmērīgs tirgus risku kapitāla prasību palielinājums negatīvi ietekmētu mērķi atbrīvot kapitālu, lai atbalstītu reālās tautsaimniecības kreditēšanu.

5.2.

BBUK tirgus riska iekšējo modeļu standarts paredz pietiekamu elastību kompetentajām iestādēm attiecībā uz atpakaļejošo pārbaužu pārsnieguma regulējumu ārkārtas apstākļos (22). Jo īpaši BBUK standarts atzīst, ka pat labi izstrādāti modeļi var nespēt prognozēt negaidītu lielu svārstīgumu tirgos. Šādos ārkārtas apstākļos pat precīzs modelis salīdzinoši īsā laikā varētu radīt daudzus izņēmumus.

5.3.

Lai gan KPR nav skaidras atsauces uz BBUK tekstā aprakstītajiem ārkārtas apstākļiem, kompetentajai iestādei atļauta zināma elastība atpakaļejošo pārbaužu rezultātu novērtēšanā. Jo īpaši KPR 366. panta 4. punktā paredzēts, ka uzraudzības iestādei ir rīcības brīvība neskaitīt pārsniegumus, kas izriet no faktiskajiem zaudējumiem, ja tos izraisa faktori, kas nav modeļa trūkumi, piemēram, ārkārtēji apstākļi tirgos. Tomēr KPR neļauj kompetentajai iestādei piemērot līdzīgu režīmu hipotētiskiem pārsniegumiem un neņemt tos vērā, aprēķinot atpakaļejošās pārbaudes papildinājumu. Paredzams, ka COVID-19 izraisītie tirgus traucējumi hipotētisko pārsniegumu skaitu ietekmēs līdzīgi faktisko pārsniegumu skaitam.

5.4.

Tāpēc salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem ir ierobežoti kompetentajām iestādēm pieejamie uzraudzības pasākumi, kurus tās var izmantot, lai sasniegtu savu mērķi saglabāt kredītiestāžu spēju nodrošināt tirgus likviditāti un turpināt tirgus uzturēšanas darbības ārkārtas apstākļos, kam ir izšķiroša nozīme reālās tautsaimniecības atbalstīšanā. Šo mērķi labāk varētu sasniegt ar papildu pasākumu palīdzību, piemēram, ārkārtas apstākļos neņemot vērā (faktisko un hipotētisko zaudējumu rezultātā radušos) pārsniegumus. Tāpēc KPR būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka ārkārtas apstākļos kompetentās iestādes var veikt atbilstošus pasākumus, ievērojot BBUK standartu. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir lielāka elastība, kas tām ļautu uz laiku pielāgot (faktisko un hipotētisko zaudējumu rezultātā radušos) pārsniegumu skaitu vai veikt citus atbilstīgus pasākumus. Ņemot vērā to, ka ārkārtas tirgus apstākļi nav saistīti ar konkrētām atsevišķām iestādēm, bet gan ar visu tirgu, būtu arī svarīgi, lai kompetentā iestāde šīs pilnvaras attiecībā uz visām uzraudzītajām iestādēm īstenotu saistībā ar to attiecīgajiem iekšējiem modeļiem, nevis individuāli. Šo atzinumu publicēs ECB interneta vietnē.

---

(1)  COM(2020) 310 final.

(2)  Sk. ECB Uzraudzīibas valdes priekšsēdētāja Andrea Enria 2020. gada 27. marta emuāra ierakstu Flexibility in supervision: how ECB Banking Supervision is contributing to fighting the economic fallout from the coronavirus, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

Sk. arī FAQs on ECB supervisory measures in reaction to the coronavirus, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

(3)  Sk. ECB 2020. gada 12. marta paziņojumu presei ECB Banking Supervision provides temporary capital and operational relief in reaction to coronavirus, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

(4)  Sk. ECB 2020. gada 20. marta paziņojumu presei ECB Banking Supervision provides further flexibility to banks in reaction to coronavirus, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

(5)  Sk. ECB 2020. gada 20. marta paziņojumu presei ECB Banking Supervision provides further flexibility to banks in reaction to coronavirus, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

(6)  Sk. 2020. gada 16. aprīļa paziņojumu presei ECB Banking Supervision provides temporary relief for capital requirements for market risk, pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē www.bankingsupervision.europa.eu.

(7)  Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2020. gada 27. marts) par dividenžu sadali COVID-19 pandēmijas laikā un Ieteikuma ECB/2020/1 atcelšanu (ECB/2020/19) (OV C 102 I, 30.3.2020., 1. lpp.).

(8)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 1. iedaļu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(10)  Sk. 141. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(11)  Sk. ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 5. iedaļu.

(12)  Sk. 2020. gada 3. aprīļa paziņojumu presei Basel Committee sets out additional measures to alleviate the impact of Covid-19, pieejams https://www.bis.org/press/p200403.htm.

(13)  BBUK, Measures to reflect the impact of Covid-19, pieejams https://www.bis.org/bcbs/publ/d498.pdf.

(14)  KPR 201. panta 1. punkta a)–e) apakšpunkts attiecas uz a) centrālajām valdībām un centrālajām bankām; b) reģionālajām valdībām vai vietējām varas iestādēm; c) daudzpusējās attīstības bankām; d) starptautiskajām organizācijām, ar kurām veiktajiem riska darījumiem piešķir 0 % riska pakāpi, kā noteikts 117. pantā; e) publiskā sektora iestādēm, pret kurām vērsti prasījumi saskaņā ar 116. pantu.

(15)  Sk. ierosināto jauno KPR 429.a pantu.

(16)  Sk. FAQs on ECB supervisory measures in reaction to the coronavirus.

(17)  Sk. ierosināto 3. panta 5. punkta grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).

(18)  BBUK, Basel III: Finalising post-crisis reforms, 144. lpp, pieejams https://www.bis.org/bcbs/publ/d424.pdf.

(19)  Sk. KPR 429.a panta 1. punkta n) apakšpunktu un 7. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2019/876.

(20)  Sk. ECB 2020. gada 12. marta paziņojumu presei “Monetārās politikas lēmumi”, pieejams ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(21)  Sk. arī EBI Statement on the application of the prudential framework on targeted aspects in the area of market risk in the COVID-19 outbreak, 2020. gada 22. aprīlis, pieejams EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu.

(22)  BBUK, MAR Calculation of RWA for market risk, 99.65.–99.69. punkts, pieejams https://www.bis.org/basel_framework/standard/MAR.htm.

Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

(2020/C 180/05)

Šeit sniegtā informācija ir paredzēta to personu un vienību ievērībai, kas norādītas I pielikumā Padomes Lēmumam 2013/255/KĀDP (1), kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/719 (2), un II pielikumā Padomes Regulai (ES) Nr. 36/2012 (3), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2020/716 (4), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā.

Eiropas Savienības Padome pēc minētajos pielikumos iekļauto personu un vienību saraksta izskatīšanas ir secinājusi, ka Lēmumā 2013/255/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 36/2012 paredzētie ierobežojošie pasākumi joprojām būtu jāattiecina uz minētajām personām un vienībām.

Attiecīgo personu un vienību uzmanība tiek vērsta uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kā norādīts Regulas (ES) 36/2012 III pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 16. pantu).

Attiecīgās personas un vienības var iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par to iekļaušanu minētajā sarakstā, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus un pirms 2021. gada 1. marta to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Visi saņemtie komentāri tiks ņemti vērā, Padomei saskaņā ar Lēmuma 2013/255/KĀDP 34. pantu un Regulas (ES) Nr. 36/2012 32. panta 4. punktu veicot attiecīgo personu un vienību sarakstu nākamo pārskatīšanu.

---

(1)  OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

(2)  OV L 168, 29.5.2020., 66. lpp.

(3)  OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

(4)  OV L 168, 29.5.2020., 1. lpp.

Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2013/255/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/719, un Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/716, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

(2020/C 180/06)

Datu subjektu uzmanība tiek vērsta uz turpmāk izklāstīto informāciju saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (1).

Šīs apstrādes darbības juridiskais pamats ir Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2), kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/719 (3), un Padomes Regula (ES) Nr. 36/2012 (4), kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/716 (5).

Šīs apstrādes darbības datu pārzinis ir RELEX.1.C nodaļa Padomes Ģenerālsekretariāta (PĢS) ģenerāldirektorātā RELEX (Ārlietas, paplašināšanās un civilā aizsardzība), un ar šo nodaļu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

Ar PĢS datu aizsardzības speciālistu var sazināties, izmantojot šādu adresi:

Datu aizsardzības speciālists

data.protection@consilium.europa.eu

Apstrādes darbības mērķis ir izveidot un atjaunināt tādu personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Lēmumu 2013/255/KĀDP, kuru groza ar Lēmumu (KĀDP) 2020/719, un Regulu (ES) Nr. 36/2012, kuru īsteno ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/716.

Datu subjekti ir fiziskas personas, kuras atbilst Lēmumā 2013/255/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 36/2012 izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai sarakstā.

Savāktie personas dati aptver datus, kas vajadzīgi, lai pareizi identificētu attiecīgo personu, pamatojumu iekļaušanai sarakstā un citus ar to saistītus datus.

Savāktos personas datus var pēc vajadzības sniegt arī Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai.

Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā paredzētos ierobežojumus, atbilde datu subjektiem par viņu tiesību, piemēram, piekļuves tiesību, kā arī tiesību uz labošanu vai tiesību izteikt iebildumus, īstenošanu tiks sniegta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus glabā 5 gadus no brīža, kad datu subjekts ir svītrots no tādu personu saraksta, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, vai kad ir beidzies pasākuma derīguma termiņš, vai uz tiesvedības laiku, ja tāda bijusi sākta.

Neskarot tiesību aizsardzību tiesā, administratīvā vai ārpustiesas kārtā, datu subjekti var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 (edps@edps.europa.eu).

---

(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.

(3)  OV L 168, 29.5.2020., 66. lpp.

(4)  OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

(5)  OV L 168, 29.5.2020., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 28. maijs

(2020/C 180/07)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1016
JPY	Japānas jena	118,68
DKK	Dānijas krona	7,4544
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89728
SEK	Zviedrijas krona	10,5480
CHF	Šveices franks	1,0683
ISK	Islandes krona	150,80
NOK	Norvēģijas krona	10,8553
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,017
HUF	Ungārijas forints	349,74
PLN	Polijas zlots	4,4242
RON	Rumānijas leja	4,8435
TRY	Turcijas lira	7,5072
AUD	Austrālijas dolārs	1,6624
CAD	Kanādas dolārs	1,5155
HKD	Hongkongas dolārs	8,5407
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7776
SGD	Singapūras dolārs	1,5621
KRW	Dienvidkorejas vona	1 363,76
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,1981
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8804
HRK	Horvātijas kuna	7,5900
IDR	Indonēzijas rūpija	16 210,04
MYR	Malaizijas ringits	4,7980
PHP	Filipīnu peso	55,792
RUB	Krievijas rublis	77,9343
THB	Taizemes bāts	35,108
BRL	Brazīlijas reāls	5,8495
MXN	Meksikas peso	24,5580
INR	Indijas rūpija	83,4635

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2020/C 180/08)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi.

59. lappusē pēc KN apakšpozīcijas “0811 20 51 Sarkanās jāņogas ” skaidrojumiem iekļauj šādu daļu:

93. lappusē pēc KN apakšpozīcijas “2008 30 51 Greipfrūtu daiviņas, ieskaitot pomelo ” skaidrojumiem iekļauj šādu daļu:

93. lappusē pēc KN apakšpozīcijas “2008 30 71 Greipfrūtu daiviņas, ieskaitot pomelo ” skaidrojumiem iekļauj šādu daļu:

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2020/C 180/09)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) ( 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi.

102. lappusē aiz skaidrojuma par KN pozīciju “Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni ” un pirms skaidrojuma par KN pozīcijām “ 2208 30 11 līdz 2208 30 88 Viskijs”iekļauj šādu punktu:

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9619 – CDC / EDF / ENGIE / La Poste)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 180/10)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9759 – Nexi / Intesa Sanpaolo (Merchant acquiring business))

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 180/11)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2020/C 180/12)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas eAmbrosia datubāzē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“EMMENTAL DE SAVOIE”

ES Nr.: PGI-FR-0179-AM03 – 10.1.2020.

ACVN ( )AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Emmental de Savoie”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Sieri

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Emmental de Savoie” ir siers, kas pieder pie termiski apstrādātas presētas masas sieru saimes un ir pagatavots no govs svaigpiena.

To veido regulāra rituļa formā, un tā diametrs ir no 72 līdz 80 cm. Tas ir vairāk vai mazāk izliekts sānmalās, bet bez “bļodiņas” vai “vāciņa”. Tā augstums var būt no 14 cm (minimālais vertikālais augstums no apakšmalas izvirzījuma) līdz 32 cm (maksimālais vertikālais augstums visaugstākajā punktā). Nogatavināta rituļa svaram jābūt vismaz 60 kg.

Tauku saturs galaproduktā ir vismaz 28 %. Kopējais sausnas saturs siera bezmizas daļā 75 dienu laikā sasniedz vismaz 62 %.

Sāls saturs tajā nepārsniedz 0,4 gramus uz 100 gramiem siera.

Miza ir dzeltenīgi brūna vai dzeltena, bez plankumiem un citiem defektiem. Caurumi siera masā (tos sauc arī par “acīm”) ir brīvi izvietoti, regulāri, pilnībā atdalīti un vienmērīgi sadalīti. To lielums ir robežās no mazas ķiršogas līdz rieksta izmēram.

“Emmental de Savoie” garša ir patīkama un pikanta. Masa ir vienmērīgā krāsā, stingra un mīksta.

“Emmental de Savoie” laiž tirdzniecībā šādā veidā:

—	apaļos rituļos un rituļu daļās,

—	fasētu sagrieztā veidā vai mazumtirdzniecības vienībās (UVC) – uz paplātes, sagrieztu šķēlēs, rituļa daļās, rīvētā veidā vai kubiņos.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Atļauti ir dažādi barības veidi:

—	rupjā lopbarība (zāle, siens, atāls, zaļā kukurūza, sorgo, salmi un starpkultūras),

—	kukurūzas vālītes un mitrie kukurūzas graudi, kas pieļaujami tikai laikā no 1. oktobra līdz 1. maijam,

—	žāvētā rupjā lopbarība, žāvētā lucerna, žāvētu biešu mīkstums un lopbarības bietes, kas jāiebaro tīrā un veselā veidā,

—

šāda papildbarība un piedevas: — graudaugu graudi un no tiem iegūti produkti (klijas, atsijas, milti, žāvētas drabiņas), — eļļaugu un proteīnaugu graudi un rauši, — blakusprodukti – lucernas proteīna koncentrāts, neproteīna slāpeklis (cietes vai rauga ražošanas blakusprodukti), urīnviela < 3 % papildbarībā, — melase un augu eļļa, minerālvielas, vitamīni, mikroelementi un dabiskie augu ekstrakti.

Slaucamām govīm:

—	100 % rupjās lopbarības, kas iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā,

—	žāvētā lopbarība, kukurūzas vālītes, mitrie kukurūzas graudi un lopbarības bietes, kas nav iegūtas ģeogrāfiskajā apgabalā, gada laikā tiek ierobežotas līdz vidēji 4 kg sausnas dienā uz vienu govi laktācijas laikā.

Šie ierobežojumi ļauj nodrošināt, ka lielākajai daļai sausnas, ko uzņem slaucamās govis, izcelsme ir saistīta ar ģeogrāfisko apgabalu. Tie uzlabo arī saikni starp produktu un tā ģeogrāfisko izcelsmi.

Pārstrādātāju savāktais piens, kas paredzēts “Emmental de Savoie” ražošanai, tiek iegūts no kopējā piena govju ganāmpulka, kurā vismaz 75 % govju pieder pie Abondance, Montbéliarde vai Tarentaise šķirnes.

Tradicionālo Abondance, Montbéliarde un Tarentaise šķirņu audzēšanas tradīciju saglabāšanai ir pamats, jo tās ir apliecinājušas spēju pielāgoties vides fiziskajiem un klimatiskajiem ierobežojumiem: govju morfoloģiskās īpašības ir pielāgotas ganībām nogāžu pļavās, tās ir spējīgas paciest temperatūras svārstības, lietderīgi izmantot ganību zelmeni vasaras periodā, bet sauso lopbarību ziemā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošanas, savākšanas, pārstrādes un siera nogatavināšanas darbības notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

“Emmental de Savoie” gatavošanai paredzētā piena ražošanu ģeogrāfiskajā apgabalā pamato šā reģiona barības resursu lielā nozīmība, kas ir noderīga siera ražošanai.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Marķējot sieru, kuru apzīmē ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Emmental de Savoie”, jāievēro šādas prasības:

—	nosaukumu “Emmental de Savoie” norāda uz jebkura iepakojuma tajā pašā vizuālajā laukā, kurā tiek iekļauts Eiropas Savienības apzīmējums AĢIN,

—	ražotājam vai nogatavinātājam, vai sākotnējam fasētājam jānorāda savs nosaukums un adrese,

—	norāda sertificēšanas struktūras nosaukumu,

—	norādi par ģeogrāfisko izcelsmi piestiprina uz rituļa priekšpuses vai apakšā (izņemot noformējuma veidiem “kubiņos” vai “rīvēts”).

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Emmental de Savoie” ģeogrāfiskais apgabals ietver šādu pašvaldību teritorijas:

Augšsavojas [Haute-Savoie] departamentā:

Alby-sur-Chéran, Alex, Allèves, Allinges, Allonzier-la-Caille, Amancy, Ambilly, Andilly, Annecy, , Annemasse, Anthy-sur-Léman, Arbusigny, Archamps, Arenthon, Argonay, Armoy, Arthaz-Pont-Notre-Dame, Ayse, Ballaison, Balme-de-Sillingy (La), Balme-de-Thuy (La), Bassy, Beaumont, Bellevaux, Bernex, Bloye, Bluffy, Boëge, Bogève, Bonne, Bonneville, Bons-en-Chablais, Bossey, Bouchet-Mont-Charvin (Le), Boussy, Brenthonne, Brizon, Burdignin, Cercier, Cernex, Cervens, Chainaz-les-Frasses, Challonges, Champanges, Chapeiry, Chapelle-Rambaud (La), Chapelle-Saint-Maurice (La), Charvonnex, Châtillon-sur-Cluses, Chaumont, Chavannaz, Chavanod, Chêne-en-Semine, Chênex, Chens-sur-Léman, Chessenaz, Chevaline, Chevrier, Chilly, Choisy, Clarafond-Arcine, Clefs (Les), Clermont, Clusaz (La), Cluses, Collonges-sous-Salève, Contamine-Sarzin, Contamine-sur-Arve, Copponex, Cornier, Cranves-Sales, Crempigny-Bonneguête, Cruseilles, Cusy, Cuvat, Desingy, Dingy-en-Vuache, Dingy-Saint-Clair, Doussard, Douvaine, Draillant, Droisy, Duingt, Éloise, Entrevernes, Épagny-Metz-Tessy, Etaux, Étercy, Étrembières, Évian-les-Bains, Excenevex, Faucigny, Faverges-Seythenex, Feigères, Fessy, Féternes, Fillière, Fillinges, Franclens, Frangy, Gaillard, Giez, Glières-Val-de-Borne, Grand-Bornand (Le), Groisy, Gruffy, Habère-Lullin, Habère-Poche, Hauteville-sur-Fier, Héry-sur-Alby, Jonzier-Épagny, Juvigny, Larringes, Lathuile, Leschaux, Loisin, Lornay, Lovagny, Lucinges, Lugrin, Lullin, Lully, Lyaud (Le), Machilly, Magland, Manigod, Marcellaz, Marcellaz-Albanais, Margencel, Marignier, Marigny-Saint-Marcel, Marin, Marlioz, Marnaz, Massingy, Massongy, Maxilly-sur-Léman, Mégevette, Meillerie, Menthon-Saint-Bernard, Menthonnex-en-Bornes, Menthonnex-sous-Clermont, Mésigny, Messery, Mieussy, Minzier, Monnetier-Mornex, Mont-Saxonnex, Montagny-les-Lanches, Moye, Muraz (La), Mûres, Musièges, Nancy-sur-Cluses, Nangy, Nâves-Parmelan, Nernier, Neuvecelle, Neydens, Nonglard, Novel, Onnion, Orcier, Peillonnex, Perrignier, Pers-Jussy, Poisy, Présilly, Publier, Quintal, Reignier-Ésery, Reposoir (Le), Reyvroz, Rivière-Enverse (La), Roche-sur-Foron (La), Rumilly, Saint-André-de-Boëge, Saint-Blaise, Saint-Cergues, Saint-Eusèbe, Saint-Eustache, Saint-Félix, Saint-Ferréol, Saint-Germain-sur-Rhône, Saint-Gingolph, Saint-Jean-de-Sixt, Saint-Jean-de-Tholome, Saint-Jeoire, Saint-Jorioz, Saint-Julien-en-Genevois, Saint-Laurent, Saint-Paul-en-Chablais, Saint-Pierre-en-Faucigny, Saint-Sigismond, Saint-Sixt, Saint-Sylvestre, Sâles, Sallenôves, Sappey (Le), Savigny, Saxel, Scientrier, Sciez, Scionzier, Serraval, Sévrier, Seyssel, Sillingy, Talloires-Montmin, Taninges, Thollon-les-Mémises, Thônes, Thonon-les-Bains, Thusy, Thyez, Tour (La), Usinens, Vailly, Val-de-Chaise, Valleiry, Vallières-sur-Fier, Vanzy, Vaulx, Veigy-Foncenex, Vers, Versonnex, Vétraz-Monthoux, Veyrier-du-Lac, Villard, Villards-sur-Thônes (Les), Villaz, Ville-en-Sallaz, Ville-la-Grand, Villy-le-Bouveret, Villy-le-Pelloux, Vinzier, Viry, Viuz-en-Sallaz, Viuz-la-Chiésaz, Vougy, Vovray-en-Bornes, Vulbens un Yvoire;

Savojas [Savoie] departamentā:

Aiguebelette-le-Lac, Aiguebelle, Aillon-le-Jeune, Aillon-le-Vieux, Aiton, Aix-les-Bains, Albens, Albertville, Allondaz, Apremont, Arbin, Argentine, Arith, Arvillard, Attignat-Oncin, Avressieux, Ayn, Balme (La), Barberaz, Barby, Bassens, Bâthie (La), Bauche (La), Bellecombe-en-Bauges, Belmont-Tramonet, Betton-Bettonet, Billième, Biolle (La), Bonvillard, Bonvillaret, Bourdeau, Bourget-du-Lac (Le), Bourget-en-Huile, Bourgneuf, Bridoire (La), Brison-Saint-Innocent, Césarches, Cessens, Cevins, Challes-les-Eaux, Chambéry, Chamousset, Chamoux-sur-Gelon, Champagneux, Champ-Laurent, Chanaz, Chapelle-Blanche (La), Chapelle-du-Mont-du-Chat (La), Chapelle-Saint-Martin (La), Châteauneuf, Châtelard (Le), Chavanne (La), Chignin, Chindrieux, Cléry, Cognin, Cohennoz, Coise-Saint-Jean-Pied-Gauthier, Compôte (La), Conjux, Corbel, Crest-Voland, Croix-de-la-Rochette (La), Cruet, Curienne, Déserts (Les), Détrier, Domessin, Doucy-en-Bauges, Drumettaz-Clarafond, Dullin, Échelles (Les), École, Entremont-le-Vieux, Épersy, Épierre, Esserts-Blay, Étable, Flumet, Francin, Fréterive, Frontenex, Gerbaix, Giettaz (La), Gilly-sur-Isère, Gresin, Grésy-sur-Aix, Grésy-sur-Isère, Grignon, Hauteville, Jacob-Bellecombette, Jarsy, Jongieux, Laissaud, Lépin-le-Lac, Lescheraines, Loisieux, Lucey, Marches (Les), Marcieux, Marthod, Mercury, Méry, Meyrieux-Trouet, Mognard, Mollettes (Les), Montagnole, Montailleur, Montcel (Le), Montendry, Montgilbert, Monthion, Montmélian, Montsapey, Motte-en-Bauges (La), Motte-Servolex (La), Motz, Mouxy, Myans, Nances, Notre-Dame-de-Bellecombe, Notre-Dame-des-Millières, Novalaise, Noyer (Le), Ontex, Pallud, Planaise, Plancherine, Pont-de-Beauvoisin (Le), Pontet (Le), Presle, Pugny-Chatenod, Puygros, Randens, Ravoire (La), Rochefort, Rochette (La), Rognaix, Rotherens, Ruffieux, Saint-Alban-de-Montbel, Saint-Alban-des-Hurtières, Saint-Alban-Leysse, Saint-Baldoph, Saint-Béron, Saint-Cassin, Saint-Christophe, Saint-Franc, Saint-François-de-Sales, Saint-Genix-sur-Guiers, Saint-Georges-des-Hurtières, Saint-Germain-la-Chambotte, Saint-Girod, Sainte-Hélène-du-Lac, Sainte-Hélène-sur-Isère, Saint-Jean-d’Arvey, Saint-Jean-de-Chevelu, Saint-Jean-de-Couz, Saint-Jean-de-la-Porte, Saint-Jeoire-Prieuré, Saint-Léger, Saint-Marcel, Sainte-Marie-d’Alvey, Saint-Maurice-de-Rotherens, Saint-Nicolas-la-Chapelle, Saint-Offenge-Dessous, Saint-Offenge-Dessus, Saint-Ours, Saint-Paul-sur-Isère, Saint-Paul, Saint-Pierre-d’Albigny, Saint-Pierre-d’Alvey, Saint-Pierre-de-Belleville, Saint-Pierre-de-Curtille, Saint-Pierre-d’Entremont, Saint-Pierre-de-Genebroz, Saint-Pierre-de-Soucy, Sainte-Reine, Saint-Sulpice, Saint-Thibaud-de-Couz, Saint-Vital, Serrières-en-Chautagne, Sonnaz, Table (La), Thénésol, Thoiry, Thuile (La), Tournon, Tours-en-Savoie, Traize, Tresserve, Trévignin, Trinité (La), Ugine, Venthon, Verel-de-Montbel, Verel-Pragondran, Verneil (Le), Verrens-Arvey, Verthemex, Villard-d’Héry, Villard-Léger, Villard-Sallet, Villaroux, Vimines, Vions, Viviers-du-Lac, Voglans un Yenne;

Ēnas [Ain] departamentā:

Anglefort, Béon, Billiat, Ceyzérieu, Chanay, Corbonod, Cressin-Rochefort, Culoz, Flaxieu, Injoux-Génissiat, Lavours, Léaz, Massignieu-de-Rives, Parves et Nattages, Pollieu, Saint-Martin-de-Bavel, Seyssel, Surjoux-Lhôpital, Talissieu, Valserhône, Villes, Virignin un Vongnes;

Izēras [Isère] departamentā:

Entre-deux-Guiers, Miribel-les-Échelles, Saint-Christophe-sur-Guiers, Saint-Pierre-de-Chartreuse un Saint-Pierre d’Entremont.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Emmental de Savoie” saikni ar tā izcelsmi nosaka šā produkta īpašības.

Reljefa un ģeoloģisko apstākļu ziņā “Emmental de Savoie” ģeogrāfiskais apgabals ir diezgan kontrastains. Apgabals atrodas lielākoties no 200 līdz 1 500 metru augstumā virs jūras līmeņa, un dažas virsotnes sasniedz pat 2 200 metru augstumu. Apgabals ir izvietojies Alpu pakājē un augstkalnu apgabalus nesasniedz.

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes lielākoties ir veidojušās uz kvartāra nogulumiežiem un terciāriem smilšakmens iežiem. Tās ir pārsvarā dziļas un izteikti porainas, ļaujot audzēt tādus graudaugus kā kukurūzu.

Šīs teritorijas īpatnība ir gada nokrišņu daudzums, kas vidēji pārsniedz 900 mm gadā. Izņemot augstākās virsotnes, vairāk par 2 000 mm gadā izkrīt reti. Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, kas ir 900 mm, šī teritorija kopumā ir nokrišņiem bagātāka. Šāda ģeogrāfiskā apgabala īpašība, ko papildina augšņu daudzveidība, kopumā ir dažādu kultūru audzēšanai labvēlīga.

Ģeogrāfiskais apgabals augšņu sastāva un nokrišņu režīma dēļ ir teritorija, kas piemērota augstas kvalitātes zālaugu ražas iegūšanai. Gan noganāmās pļavas, gan pļaujamās pļavas izceļas ar bagātīgu augu valsti un lielu botānisko dažādību, kas ir Alpu kalnu apgabala raksturīga iezīme.

“Emmental de Savoie” iekļaujas termiski apstrādātas presētas siera masas gatavošanas tradīcijā, kuras attīstība ir cieši saistīta ar sierotavu attīstību. Tikai tajās, savācot lielu piena daudzumu, varēja jau izsenis sākt ražot sieru “Emmental de Savoie”.

Šim sieram, kura gatavošana turpinās visu cauru gadu, bija liela nozīme, un tas tika patērēts vairāk nekā citi sieri. Līdz pat 1980. gadiem tas bija galvenais Savojas siera produkts. Jau 1955. gadā H. Tournebise [Les fromages savoyards, izdevumā La France à table, Savoie, Nr. 57, 80. lpp.], rakstīja: “Grijēras tipa Ementāles siers ir izplatīts plašā teritorijā, un to izgatavo tikai šajā reģionā, kuru aizņem ielejas un priekškalnes”.

“Emmental de Savoie” gatavošanas pieaugums bija cieši saistīts arī ar to, ka ražošanā, kas bija grūti apgūstama, sāka izmantot slaukšanas aparātus, piena atdzesēšanu un siera graudu apstrādi ar dabiskiem fermentiem.

Tādējādi “Emmental de Savoie” ģeogrāfiskais apgabals aptver minēto Alpu priekškalnu apgabalu, kurā mūsdienās notiek gan piena ražošana, gan arī darbojas sierotavas. Lielajās kalnu grēdās Alpu ziemeļos nav lauku saimniecību, kas piegādātu pienu “Emmental de Savoie” ražošanai, jo vēsturiski tās ir saistītas ar citiem sieriem.

Arī mūsdienās “Emmental de Savoie” izgatavošanai paredzētā piena ražošanas pamatā ir ģeogrāfiskajā apgabalā pieejamo bagātīgo zālāju pienācīga izmantošana, kā arī tradicionālo govju šķirņu – Abondance, Montbéliarde un Tarentaise – audzēšanas tradīciju glabāšana. Tās ir pratušas pierādīt savas spējas pielāgoties vides fiziskajiem un klimata ierobežojumiem – govju morfoloģiskās īpašības ir pielāgotas ganībām nogāžu pļavās, tās ir spējīgas paciest temperatūras svārstības, lietderīgi izmantot ganību zelmeni vasaras periodā, bet sauso lopbarību ziemā. Piena govju barības pamatā ir rupjā lopbarība, kā arī graudaugi, kurus pārsvarā ražo ģeogrāfiskajā apgabalā.

“Emmental de Savoie” ir termiski apstrādātas presētas masas siers, kas pagatavots no govs svaigpiena.

To veido regulāra rituļa formā, un tā diametrs ir no 72 līdz 80 cm. Nogatavināta rituļa svaram jābūt vismaz 60 kg.

Siera miza ir dzeltenīgi brūna vai dzeltena.

“Emmental de Savoie” ir raksturīga stingra un mīksta masa ar caurumiem, kas ir brīvi izvietoti, regulāri un vienmērīgi sadalīti pa rituli, to lielums ir robežās no mazas ķiršogas līdz rieksta izmēram, un tos sauc arī par “acīm”. Garša ir patīkama un pikanta.

“Emmental de Savoie” ražo vienīgi no svaigpiena, un tas ļauj vislabāk atklāt šā piena (plašāk skatoties – arī teritorijas) tipiskās īpašības. Šādu mijiedarbību nodrošina galvenokārt piena govju barošanas īpatnības, jo izmantota tiek vienīgi AĢIN ģeogrāfiskajā apgabalā iegūta rupjā lopbarība.

Piena ganāmpulka audzēšanas sistēmās priekšroka tiek dota vietējo lopbarības resursu izmantošanai, kas ir tikpat daudzveidīgi kā ģeogrāfiskā apgabala vide. Piena ražošana ģeogrāfiskajā apgabalā ļauj ne tikai vislietderīgākajā veidā un ar sentēvu metodēm izmantot zāles resursus, bet arī likt lietā tradicionālo šķirņu govju pienu. Šis piens, kas, pateicoties īpašajai barošanai, tiek ražots lielā daudzumā, ir ražošanai piemērotāks nekā citu govju šķirņu piens, kas iegūts tādos pašos apstākļos, un tādējādi nodrošina konkrētas produkta īpašības – receklis, ko iegūst pēc himozīna pievienošanas, ir cietāks un palielina saražotā siera daudzumu.

Ražošanas tradīcijas ir ļāvušas selekcionēt ražošanā noderīgo mikrofloru. Laikā pēc 2000. gada paveiktais darbs ļauj grupai nodrošināt to, lai uzņēmēju rīcībā būtu labākie “Emmental de Savoie” ražošanai piemērotie mikroorganismu celmi. Viena no “Emmental de Savoie” īpatnībām ir saistīta arī ar paaugstinātu proteolīzes līmeni. Šī svarīgā hidrolīze var notikt, pateicoties gan proteīna iedarbībai, gan svaigpiena dabiskajai mikroflorai, gan dabiskajam ieraugam un sistemātiski izmantotajām termofīlajām laktobaktērijām. “Emmental de Savoie” peptīdu profils nav tāds pats kā no termiski apstrādāta piena gatavotā Francijas Ementāles siera peptīdu profils.

Tas ļauj iegūt mīkstu masu zem stingras siera mizas, un šai masai ir patīkama un pikanta garša.

Siera ievietošana siltā pagrabā uz 21 dienu ļauj “Emmental de Savoie” iegūt specifisko acojumu, ko rada kontrolēta propionskābes izdalīšanās.

“Emmental de Savoie” saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi ir cieši saistīta ar sierotavu attīstību – tādā veidā rituļi ieguva raksturīgo lielo izmēru.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-75d760a0-c997-4572-a852-4b6368fdd761

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.