—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9709. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

—

Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9742. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(1)

Ar Lēmumu 2009/427/EK Komisija ir izveidojusi bioloģiskās ražošanas tehnisko konsultantu ekspertu grupu (“grupa”).

(2)

To ekspertu saraksts, kuri ar Komisijas Lēmumu 2017/C 287/03 (2) iecelti par grupas ekspertu kandidātiem, tika izveidots saskaņā ar Lēmuma 2009/427/EK 4. panta 2. punktu un atbilstīgi darbības jomai, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (3).

(3)

Regula (EK) Nr. 834/2007 tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (4). To, citstarp, piemēro jūras sālim un citiem pārtikā un barībā lietojamiem sāļiem, kas Regulas (EK) Nr. 834/2007 darbības jomā nebija iekļauti.

(4)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 21. panta 1. punktu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko pievieno sīki izstrādātus ražošanas noteikumus attiecībā uz jūras sāli un citiem pārtikā un barībā lietojamiem sāļiem. Ekspertu grupa saskaņā ar Lēmuma 2009/427/EK 2. panta b) punktu palīdz Komisijai izstrādāt jaunus ražošanas noteikumus.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma 2009/427/EK 5. panta 2. punktu būtu jāizveido sāls ražošanas ekspertu apakšgrupa, kas palīdzēs Komisijai izstrādāt jūras sāls un citu pārtikā un barībā lietojamu sāļu ražošanas noteikumus. Sāls ražošanas eksperti būtu jāiekļauj rezerves sarakstā, kas izveidots ar Lēmumu 2017/C 287/03.

(6)

Saskaņā ar Lēmuma 2009/427/EK 4. panta 2. punktu un atbilstīgi Komisijas pārskatāmības politikai aicinājums pieteikties par ekspertiem tika publicēts Komisijas Ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā. Pieteikuma iesniedzēju dokumentācija tika izvērtēta, un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, tika veikta atlase, kuras rezultātā četrus sāls ražošanas ekspertus var iekļaut par ekspertu kandidātiem iecelto ekspertu sarakstā.

(7)

Lai pabeigtu atlases procedūru, Komisijai šie eksperti būtu jāiekļauj kandidātu rezerves sarakstā,

1.

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb VDAR), vai no citas EEZ tiesību normas izriet, ka vispārējo pretrunu procedūru sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR var veikt, sūdzības procedūrā neizpaužot sūdzības iesniedzēja vārdu un adresi?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai šādā gadījumā ir nepieciešams, lai vismaz prima facie tiktu pierādīts likumīgs iemesls anonimitātes nodrošināšanai, vai arī anonimitātes nodrošināšanai nav nepieciešami nekādi iemesli?

2.

Vai dalībvalstij valsts procesuālajos tiesību aktos ir jānodrošina, ka procedūrā sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR 77. pantu visas turpmākās valsts apelācijas institūcijas savus uzdevumus attiecībā uz datu subjektu veic bez maksas un ka datu subjektam arī nevar piespriest atlīdzināt izmaksas?

3.

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, proti, ja vispārējo pretrunu procedūru sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR var veikt, sūdzības procedūrā neizpaužot sūdzības iesniedzēja vārdu un adresi, un valsts procesuālajos tiesību aktos nav jānodrošina, ka procedūrā sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR 77. pantu visas turpmākās valsts apelācijas institūcijas savus uzdevumus attiecībā uz datu subjektu veic bez maksas, tad rodas jautājums par to, kā var īstenot sūdzības procedūrā pieņemtu lēmumu, kurā datu subjektam, kurš paliek anonīms, piespriež atlīdzināt izmaksas?

1.

Kā ir jāinterpretē tiesību norma, saskaņā ar kuru inkorporētām un citām juridiskām vienībām tiek prasīts iegūt adekvātu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem? Vai parasti pietiek ar to, ka atbildīgajam subjektam tiek paziņots, kas ir faktiskais īpašnieks, vai papildus ir jāiesniedz arī apliecinošie dokumenti, kam ir pierādījuma spēks (statūti utt.)?

2.

Gadījumā, ja nepietiek tikai ar informācijas sniegšanu, bet parasti ir jāiesniedz arī apliecinošie dokumenti (statūti utt.): vai šī situācija jebkādā veidā mainās, ja faktiskais īpašnieks ir juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā EEZ valstī, un tādējādi uz to attiecas arī Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumi? Vai vismaz šajā gadījumā pietiek tikai ar informācijas sniegšanu?

3.

Ja uz otro jautājumu atbilde ir noliedzoša: vai šī situācija jebkādā veidā mainās, ja faktiskā īpašnieka padome ir jurists, notārs vai (uzņēmuma) pilnvarotā persona, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pienākums sniegt pilnīgu un pareizu informāciju un kura valsts tiesību sistēmā ir uzskatāma par īpaši uzticamu, un kurai pienākuma nepildīšanas gadījumā draud bargs sods vai, iespējams, aizliegums praktizēt?

4.

Ja atbilde uz trešo jautājumu arī ir noliedzoša un tādējādi visos gadījumos ir pienākums iesniegt apliecinošos dokumentus (statūtus utt.):

1.

Kā subjektam, kam ir pienākums iegūt attiecīgo informāciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 1. punktu, ir jārīkojas, ja faktiskais īpašnieks atsakās sniegt informāciju un/vai – atkarībā no atbildēm uz I iedaļā izklāstītajiem jautājumiem – iesniegt apliecinošus dokumentus vai nesniedz pareizu un aktuālu informāciju? Vai tādā gadījumā atbildīgajam subjektam uz savu risku un par saviem līdzekļiem ir jāvēršas tiesā pret faktisko īpašnieku saistībā ar informācijas sniegšanu vai, ja iespējams, jāceļ līdzīga valsts tiesību aktos paredzēta prasība, vai arī tas var būt apmierināts ar faktiskā īpašnieka sniegto informāciju vai atteikumu to izpaust? Vai šajā gadījumā Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, kurā minēta “visu iespējamo līdzekļu izmantošana”, ir jāpiemēro mutatis mutandis, proti, vai visu iespējamo līdzekļu izmantošana ir jāsaprot kā tāda, kas ietver vēršanos tiesā uz savu risku un par saviem līdzekļiem?

2.

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša (proti, ir pienākums vērsties tiesā): vai tādā gadījumā minētās direktīvas 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) punkts ir jāpiemēro mutatis mutandis, proti, ka ir pienākums vērsties tiesā uz savu risku un par saviem līdzekļiem gadījumā, ja ir pamats aizdomām vai pastāv šaubas (pat ja tikai vismazākās) par sniegto informāciju?

1.

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb VDAR), vai no citas EEZ tiesību normas izriet, ka vispārējo pretrunu procedūru sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR var veikt, sūdzības procedūrā neizpaužot sūdzības iesniedzēja vārdu un adresi?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša: vai šādā gadījumā ir nepieciešams, lai vismaz prima facie tiktu pierādīts likumīgs iemesls anonimitātes nodrošināšanai, vai arī anonimitātes nodrošināšanai nav nepieciešami nekādi iemesli?

2.

Vai dalībvalstij valsts procesuālajos tiesību aktos ir jānodrošina, ka procedūrā sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR 77. pantu visas turpmākās valsts apelācijas institūcijas savus uzdevumus attiecībā uz datu subjektu veic bez maksas un ka datu subjektam arī nevar piespriest atlīdzināt izmaksas?

3.

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, proti, ja vispārējo pretrunu procedūru sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR var veikt, sūdzības procedūrā neizpaužot sūdzības iesniedzēja vārdu un adresi, un valsts procesuālajos tiesību aktos nav jānodrošina, ka procedūrā sūdzības izskatīšanai saskaņā ar VDAR 77. pantu visas turpmākās valsts apelācijas institūcijas savus uzdevumus attiecībā uz datu subjektu veic bez maksas, tad rodas jautājums par to, kā var īstenot sūdzības procedūrā pieņemtu lēmumu, kurā datu subjektam, kurš paliek anonīms, piespriež atlīdzināt izmaksas?

1.

Vai līgums, ko ministrija noslēdz ar struktūru, kurai ir atļauja darboties kā vidējās izglītības iestādei, un saskaņā ar ko attiecīgā struktūra apņemas nodrošināt skolēniem un skolotājiem tādus pakalpojumus un telpas, kuri parasti tiek nodrošināti vidējās izglītības līmenī, un kas paredz finanšu iemaksas, ir uzskatāms par publisku pakalpojumu līgumu Direktīvas 2014/24/ES izpratnē (sal. jo īpaši 2. panta 9. punktu)?

2.

Vai 1. jautājumā minētie pakalpojumi ir sociālie pakalpojumi vai citi īpaši pakalpojumi Direktīvas 2014/24/ES 74. panta izpratnē un, ja tā, vai attiecībā uz iepirkuma režīmu ir piemērojami direktīvas III sadaļas I nodaļas noteikumi?

3.

Vai, lai sniegtu atbildi uz 1. un 2. jautājumu, ir svarīgi, vai atlīdzība par attiecīgajiem pakalpojumiem ir noteikta Islandes parlamenta budžeta tiesību aktos vai saskaņā ar ministra lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem un noteikumiem?

4.

Vai izglītības, zinātnes un kultūras ministram tādu pakalpojumu iepirkumam, kas attiecas uz skolu darbību un mācībām vidējās izglītības līmenī un kas tiek veikti apmaiņā pret finanšu iemaksām, ir jāpiemēro iepirkuma procedūra, pamatojoties uz Direktīvu 2014/24/ES?

☒

iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☐

ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

☒

ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☐

identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

1.

Milti: baltie kviešu milti

2.

Piens: govs piens

3.

Biezpiens: pilnpiena, graudains vai viendabīgas masas

4.

Valriekstu kodoli: malti

5.

Vaniļa: dabisks vaniļas cukurs, vaniļas pāksts, pulveris vai šķidrums. Rozīņu pildījumā jābūt vaniļas pākstij jebkurā formā (malta, sasmalcināta utt.)

6.

Estragons – svaigs vai žāvēts (sasmalcinātas lapas) vai saldēts

7.

Rums (38–40 % tilp.)

8.

Olas: jēlas vistas olas

9.

Govs piena sviests: svaigs

10.

Cukurs: granulēts vai pūdercukurs/malts cukurs

11.

Rozīnes

12.

Saldais krējums

13.

Skābais krējums (pilnpiena)

14.

Kanēlis

15.

Sāls

16.

Raugs

a)

izrullēt kā 0,4–1,5 cm biezu taisnstūri, to pārklāt ar pildījumu un cieši sarullēt vai

b)

vispirms atstāt uzrūgt un tikai pēc tam izrullēt kā 0,4–1,5 cm biezu taisnstūri, to pārklāt ar pildījumu un cieši sarullēt.

1.

Maltus valriekstus iemērc karstā pienā un atstāj atdzist.

2.

Vispirms piena un valriekstu maisījumam pievieno vaniļas cukuru, cukuru, kanēli un mīkstas konsistences sviestu, pēc tam saputotus olu baltumus. Olu baltumus var saputot ar cukuru. Pildījumam jābūt viegli izklājamam, lai mīkla nesaplaisātu.

3.

Mīklu izrullē līdz mazā pirkstiņa biezumam, t. i., 0,4–1,5 cm.

4.

Uz katru mīklas kilogramu jāizmanto vismaz viens kilograms valriekstu pildījuma. Ja cep veidnē ar diametru līdz 29 cm, “potica” kārtojumam jābūt vismaz trīs vai četros liekumos; ja cep lielākā traukā, tam papildus var būt vēl viens vai divi liekumi.

5.

Pildījumu izklāj uz mīklas, un to var pārkaisīt ar maltiem, sausiem valriekstiem.

6.

Pēc tam mīklu cieši sarullē un liek veidnē “potičnik”, kas var būt ietaukota un pārkaisīta ar miltiem. Abiem ruļļa galiem ir jābūt cieši savienotiem.

7.

“Potica” mīklu atstāj rūgt veidnē “potičnik”.

8.

Pirms cepšanas “potica” var glazēt ar sviesta, piena un olu dzeltenumu maisījumu vai ar kādu no šīm sastāvdaļām. Pirms ievietošanas cepeškrāsnī to vajadzētu arī caurdurt vairākās vietās. Ieteicamais “potica” cepšanas laiks ir vismaz 40 minūšu 160–180 °C temperatūrā. Neatkarīgi no ieteiktās temperatūras un cepšanas laika šos lielumus var mainīt atkarībā no cepeškrāsns tipa un “potica” lieluma.

9.

Kad “potica” izcepta, to izņem no veidnes “potičnik”, to apvēršot, un atstāj atdzist.

10.

To var pārkaisīt ar pūdercukuru, sagriezt šķēlēs un pasniegt.

1.

Maltus valriekstus iemērc karstā pienā un atstāj atdzist.

2.

Vispirms piena un valriekstu maisījumam pievieno vaniļas cukuru, cukuru, kanēli un mīkstas konsistences sviestu, pēc tam ar cukuru saputotus olu baltumus. Pildījumam jābūt viegli izklājamam, lai mīkla nesaplaisātu.

3.

Mīklu izrullē līdz mazā pirkstiņa biezumam, t. i., 0,4–1,5 cm.

4.

Pildījumu izklāj uz mīklas, un to var pārkaisīt ar maltiem, sausiem valriekstiem un rozīnēm (atlasītām un mazgātām), kas izmērcētas rumā (mērcēšana rumā nav obligāta).

5.

Uz katru mīklas kilogramu jāizmanto vismaz 900 g valriekstu pildījuma un 100 g sausu rozīņu.

6.

Ja cep veidnē ar diametru līdz 29 cm, “potica” kārtojumam jābūt vismaz trīs vai četros liekumos; ja cep lielākā traukā, tam papildus var būt vēl viens vai divi liekumi.

Pēc tam mīklu cieši sarullē un liek veidnē “potičnik”, kas var būt ietaukota un pārkaisīta ar miltiem. Abiem ruļļa galiem ir jābūt cieši savienotiem.

7.

“Potica” mīklu atstāj rūgt veidnē “potičnik”.

8.

Pirms cepšanas “potica” var glazēt ar sviesta, piena un olu dzeltenumu maisījumu vai ar kādu no šīm sastāvdaļām. Pirms ievietošanas cepeškrāsnī to vajadzētu arī caurdurt vairākās vietās. Ieteicamais “potica” cepšanas laiks ir vismaz 40 minūšu 160–180 °C temperatūrā. Neatkarīgi no ieteiktās temperatūras un cepšanas laika šos lielumus var mainīt atkarībā no cepeškrāsns tipa un “potica” lieluma.

9.

Kad “potica” izcepta, to izņem no veidnes “potičnik”, to apvēršot, un atstāj atdzist.

10.

To var pārkaisīt ar pūdercukuru, sagriezt šķēlēs un pasniegt.

1.

Rozīnes atlasa un izmērcē rumā.

2.

Olas dzeltenumus saputo līdz gaisīgām putām, pēc tam pievieno cukuru, vaniļu, saldo krējumu un saputotus olas baltumus.

3.

Mīklu izrullē līdz mazā pirkstiņa biezumam, t. i., 0,4–1,5 cm.

4.

Pēc tam mīklu pārklāj ar pildījumu un pārkaisa ar rumā izmērcētām rozīnēm. Uz katru mīklas kilogramu pildījumā jābūt vismaz 500 g sausu rozīņu.

5.

Ja cep veidnē ar diametru līdz 29 cm, “potica” kārtojumam jābūt vismaz trīs vai četros liekumos; ja cep lielākā traukā, tam papildus var būt vēl viens vai divi liekumi. Pēc tam mīklu cieši sarullē un liek veidnē “potičnik”, kas var būt ietaukota un pārkaisīta ar miltiem. Abiem ruļļa galiem ir jābūt cieši savienotiem.

6.

“Potica” mīklu atstāj rūgt veidnē “potičnik”.

7.

Pirms cepšanas “potica” var glazēt ar sviesta, piena un olu dzeltenumu maisījumu vai ar kādu no šīm sastāvdaļām. Pirms ievietošanas cepeškrāsnī to vajadzētu arī caurdurt vairākās vietās. Ieteicamais “potica” cepšanas laiks ir vismaz 30 minūšu 160–180 °C temperatūrā. Neatkarīgi no ieteiktās temperatūras un cepšanas laika šos lielumus var mainīt atkarībā no cepeškrāsns tipa un “potica” lieluma.

8.

Kad “potica” izcepta, to izņem no veidnes “potičnik”, to apvēršot, un atstāj atdzist.

9.

To var pārkaisīt ar pūdercukuru, sagriezt šķēlēs un pasniegt.

1.

Sviestu sakuļ un sajauc ar cukuru un olas dzeltenumiem.

2.

Pievieno sasmalcinātas estragona lapas vai žāvētu estragonu.

3.

Mīklu izrullē līdz mazā pirkstiņa biezumam, t. i., 0,4–1,5 cm. Uz katru mīklas kilogramu jāizmanto 300–400 g sviesta un estragona pildījuma.

4.

Ja cep veidnē ar diametru līdz 29 cm, “potica” kārtojumam jābūt vismaz trīs vai četros liekumos; ja cep lielākā traukā, tam papildus var būt vēl viens vai divi liekumi. Pēc tam mīklu cieši sarullē un liek veidnē “potičnik”, kas var būt ietaukota un pārkaisīta ar miltiem. Abiem ruļļa galiem ir jābūt cieši savienotiem.

5.

“Potica” mīklu atstāj rūgt veidnē “potičnik”.

6.

Pirms cepšanas “potica” var glazēt ar sviesta, piena un olu dzeltenumu maisījumu vai ar kādu no šīm sastāvdaļām. Pirms ievietošanas cepeškrāsnī to vajadzētu arī caurdurt vairākās vietās. Ieteicamais “potica” cepšanas laiks ir vismaz 30 minūšu 160–180 °C temperatūrā. Neatkarīgi no ieteiktās temperatūras un cepšanas laika šos lielumus var mainīt atkarībā no cepeškrāsns tipa un “potica” lieluma.

7.

Kad “potica” izcepta, to izņem no veidnes “potičnik”, to apvēršot, un atstāj atdzist.

8.

To var pārkaisīt ar pūdercukuru, sagriezt šķēlēs un pasniegt.

1.

Biezpienu izberž caur sietu un sajauc ar olas dzeltenumiem un sasmalcinātu estragonu vai žāvētu estragonu, un olas baltumiem, kas saputoti ar cukuru.

2.

Mīklu izrullē līdz mazā pirkstiņa biezumam, t. i., 0,4–1,5 cm, un tās virsu pārklāj ar pildījumu. Uz katru mīklas kilogramu jāizmanto 300–500 g estragona un biezpiena pildījuma.

3.

Ja cep veidnē ar diametru līdz 29 cm, “potica” kārtojumam jābūt vismaz trīs vai četros liekumos; ja cep lielākā traukā, tam papildus var būt vēl viens vai divi liekumi. Pēc tam mīklu cieši sarullē un liek veidnē “potičnik”, kas var būt ietaukota un pārkaisīta ar miltiem. Abiem ruļļa galiem ir jābūt cieši savienotiem.

4.

“Potica” mīklu atstāj rūgt veidnē “potičnik”.

5.

Pirms cepšanas “potica” var glazēt ar sviesta, piena un olu dzeltenumu maisījumu vai ar kādu no šīm sastāvdaļām. Pirms ievietošanas cepeškrāsnī to vajadzētu arī caurdurt vairākās vietās. Ieteicamais “potica” cepšanas laiks ir vismaz 30 minūšu 160–180 °C temperatūrā. Neatkarīgi no ieteiktās temperatūras un cepšanas laika šos lielumus var mainīt atkarībā no cepeškrāsns tipa un “potica” lieluma.

6.

Kad “potica” izcepta, to izņem no veidnes “potičnik”, to apvēršot, un atstāj atdzist.

7.

To var pārkaisīt ar pūdercukuru, sagriezt šķēlēs un pasniegt.

—

“(..) mūsu pavāri ceļos uz Hamburgu, Berlīni un Minheni par savu grūtā darbā nopelnīto algu, lai mācītu vāciešiem, kā pareizi pagatavot “žganci” ar speķi un Karniolas “potica”* (..)” (laikraksts “Slovenija”, 1849, Nr. 19, 74. lpp.),

—

“Medus vai valriekstu “potica”, kā arī sausi sālīta desa ir senās Karniolas** oriģinālie ēdieni, kurus iecienījuši ne tikai Karniolas iedzīvotāji.” (laikraksts “Kmetijske in rokodelske novice”, 35/1877, Nr. 11, 83. lpp.),

—

“UNESCO ir publicējusi rokasgrāmatu par pasaules kultūras mantojumu izglītībā un apmācībā. Tajā ir minēta Slovēnijas “potica”.”,

—

““Potica” Slovēnijai nozīmē to pašu, ko ābolu pīrāgs Amerikai.” (Betsy Oppenneer, Celebration Breads, Recipes, Tales and Traditions, Ņujorka, 2003, 117. lpp.),

—

“Bet mums ir zināmas daudzas citas akmens veidnes un podi. Saskaņā ar nostāstiem tajos tiek cepti trīs Slovēnijas kulinārijas īpašie ēdieni: “prekmurska gibanica”, “belokranjska povitica” un “Slovenska potica”” (laikraksta “Delo in Dom” papildinājums, 2007. gada jūlijs–decembris),

—

“Jums vēl ir jāiepazīst neaizstājamā Slovēnijas “potica” un idejas svētku ēdienkartei (..)” (žurnāls “Mag”, 2007. gada decembris),

—

“Noteiktiem “potica” veidiem ir būtiska loma Slovēnijas kā tūristu galamērķa un vispārējā popularizēšanā. Šeit jāizceļ “potica” ar estragona pildījumu, tipiskākā Slovēnijas “potica”.” (laikraksts “Slovenske Novice”, 2008. gada janvāris–jūnijs),

—

“Īstai slovēņu “potica” ir trīs vai četri kārtojuma liekumi, ko var panākt tikai ar bagātīgu pildījuma daudzumu.” (laikraksts “Slovenske Novice”, 2008. gada janvāris–jūnijs),

—

“Jādomā, ka Apvienotā Karaliste atklāj Slovēnijas “potica” piedāvāto saldumu un garšu daudzveidību. Nesen laikrakstā “The Daily Telegraph” tika publicēta “potica” jeb “Slovēnijas saldās maizes” recepte (..)” (laikraksts “Nedelo”, 19/2013, 3. marts, Nr. 9, 11. lpp.),

—

Teddy Bear Bakes a Slovenian Sweet: ‘Potica’ (“Lācītis cep slovēņu saldēdienu “Potica””) (Tina Orter, 2014), bilžu grāmata bērniem un vecākiem ar iekļautu “Slovenska potica” recepti, tulkota astoņās valodās (angļu, vācu, itāļu, franču, spāņu, krievu, zviedru un poļu),

—

Nuts About Potica (““Potica” saceltais trakums”) (“The Slovenia Times”, 2015. gada 3. aprīlis),

—

““Potica”, svētku galda centrālais elements” (Slovēnijas Tūrisma organizācijas tīmekļa vietne).