Padomes Rezolūcija par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā: nodrošināt uz informāciju balstītas debates par reformām un ieguldījumiem

(2020/C 64/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

atgādinot par šā jautājuma politisko kontekstu, kā izklāstīts pielikumā,

UZSVEROT, KA:

—

Eiropas pusgads ir pārvaldības process, kas dalībvalstīm galvenokārt palīdz koordinēt to ekonomikas, nodarbinātības un fiskālo politiku; tāpēc tas – saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršas arī strukturālām reformām citās politikas jomās, piemēram, izglītībā un apmācībā, kuras var veicināt nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju un kurām var būt pozitīva plašāka ietekme;

—	drīz pēc Eiropas pusgada sistēmas izveides izglītības ministri uzsvēra savu gatavību sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un Eiropas pusgada īstenošanā. Pēdējo desmit gadu laikā ieguldījumam ir bijušas dažādas formas un tas ir izpaudies dažādos veidos;

—

2020. gada stratēģiskā perioda beigās un raugoties nākotnē, ir svarīgi palielināt izglītības un apmācības nozares ieguldījumu Eiropas pusgada diskusijās, lai nodrošinātu uz faktiem balstītas debates par reformām un ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, nepadarot procesu pārāk sarežģītu un administratīvā ziņā stingrāku;

—	ar Eiropas sadarbību, ko īsteno izglītības un apmācības jomā, tiek risināti kopīgi ar izglītību un apmācību saistīti problēmjautājumi, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci, kas līdzīgi ir jāatspoguļo Eiropas pusgada procesā;

UN ŅEMOT VĒRĀ:

—	jauno izaugsmes stratēģiju – Eiropas zaļo kursu –, ar kuru ilgtspējības aspektu integrē visās Savienības politikas jomās, tostarp izglītībā un apmācībā;

—

2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kura paredz Eiropas pusgada pārorientēšanu uz ilgtspējīgu attīstību un kurā uzmanība ir pievērsta: — izglītības un apmācības sistēmu iekļautības un kvalitātes uzlabošanai, lai veicinātu visu cilvēku iekļaušanu nākotnes sabiedrībā; — digitālo prasmju trūkuma novēršanai; — reformām sākotnējās izglītības un apmācības jomā, kuras ir vajadzīgas, lai apgrieztu tendenci, ka aizvien vairāk pieaug sliktas sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs; — visaptverošu prasmju stratēģiju izstrādei, kuras ir vērstas uz individuālām kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas vajadzībām; — pieaugušo darba ņēmēju atbalstam, lai viņi varētu attīstīt plašākus prasmju kopumus augstākā līmenī; — mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas samazināšanai un profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes un pievilcības palielināšanai; — ieguldījumiem prasmju attīstībā un kvalitatīvā izglītībā un apmācībā, lai panāktu augstāku ražīgumu un inovāciju, kā arī to nozīmei taisnīguma veicināšanā, iekļaušanas sekmēšanā un kohēzijas nodrošināšanā Savienībā; — publisko finanšu kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši jomās, kuras veicina ilgtermiņa izaugsmi, tostarp izglītībā;

—

pirmās finanšu un izglītības ministru kopīgās politikas debates par tematu “Spēcīga Eiropas ekonomikas bāze: nodrošināt izglītības un apmācības lietderību, efektivitāti un kvalitāti”, kuras 2019. gada 8. novembrī notika Briselē un kurās ministri: — uzsvēra, ka cilvēkkapitāls ir būtisks faktors, kas veicina ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, nodarbināmību, sociālo kohēziju un iekļaušanu, kā arī sabiedrības noturību; — uzsvēra, ka ir jāpalielina efektīvi un lietderīgi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, prasmēs un kompetencēs attiecībā uz to kvalitāti, kvantitāti, iekļautību un taisnīgumu; — norādīja uz plašāko blakusietekmi, kuru rada ieguldījumi izglītībā un apmācībā, kam ir pozitīva ietekme uz pašreizējiem un turpmākajiem izdevumiem tādās jomās kā nodarbinātība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi, tādējādi veicinot sociālo taisnīgumu un labklājību;

ATZĪST, KA:

1.

Runājot par progresu, kas panākts virzībā uz izglītības un apmācības 2020. gada (ET 2020) kritērijiem (1), tie kritēriji, kuri attiecas uz terciāro izglītību un pirmsskolas izglītību un aprūpi, Savienībā vidējā līmenī jau ir izpildīti. Turklāt gandrīz ir sasniegti kritēriji attiecībā uz nodarbinātiem nesenajiem absolventiem un to personu īpatsvara samazināšanu, kuras ir priekšlaicīgi pārtraukušas mācības. Tomēr joprojām ir grūtības izpildīt kritērijus, kuri saistīti ar 15 gadus vecu skolēnu nepietiekamajiem sasniegumiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) testā, kā arī ar pieaugušo izglītību (2).

2.	Progress, ko Savienība panākusi virzībā uz savu “ET 2020” kritēriju izpildi, ir vērtīgs ieguldījums Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmā principa (3), kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa (4) sasniegšanā.

ATZĪMĒ, KA:

3.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas pusgada politikas saturā pastiprināta uzmanība ir pievērsta problēmjautājumiem un mērķiem, kuri saistīti ar izglītību un apmācību, un to atspoguļo lielāks skaits attiecīgu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu (KVAI) (5). Arī to dalībvalstu skaits, kuras saņem šādus KVAI, ir pakāpeniski palielinājies, un 2019. gada Eiropas pusgada ciklā ietvēra visas 28 dalībvalstis.

4.

2019. gada Eiropas pusgada ciklā ziņojumos par valstīm tika iekļauts jauns pielikums, kurā izklāstīti Komisijas dienestu sākotnējie viedokļi par Eiropas pusgada prioritārajām ieguldījumu jomām un kohēzijas politikas finansējumu 2021.–2027. gadam, cita starpā atspoguļojot nepieciešamību par prioritāti noteikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā.

5.	Dažas tendences izglītībā un apmācībā, kas saistītas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tiek uzraudzītas, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu.

UZSKATA, KA:

6.

Izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme saistībā ar turpmāku ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību un ka pamatkompetenču attīstīšana (6), kā arī mobilitātes un mūžizglītības veicināšana ir svarīga cilvēkkapitāla attīstīšanas nolūkā. Turklāt ar kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības palīdzību ne tikai reaģē uz darba tirgus vajadzībām, bet arī sekmē personīgo pilnveidi, sociālo kohēziju un iekļaujošu sabiedrību.

7.

Ir svarīgi izmantot holistisku pieeju un izstrādāt un īstenot visaptverošas mūžizglītības stratēģijas un politiku, ņemot vērā mācīšanos visos kontekstos un apstākļos – gan formālo, gan neformālo vai ikdienējo mācīšanos – un visos līmeņos, proti, no pirmsskolas izglītības un vispārējās izglītības līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai.

8.	Ieguldījumi izglītībā un apmācībā ir visiedarbīgākie ieguldījumi, ko var veikt cilvēkos un nākotnē, un nenoliedzami ir sociālie un ekonomiskie ieguvumi, kurus indivīdiem, darba devējiem un sabiedrībai kopumā sniedz efektīvi un lietderīgi ieguldījumi izglītībā un apmācībā.

9.

Stratēģiskā sadarbības sistēma “ET 2020” paredz iespējas analītiskai zināšanu apmaiņai ekspertu līmenī starp dalībvalstīm. Tā ir arī pamatā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, šajā sakarā nodrošinot uz informāciju balstītas politikas debates par problēmām un prioritātēm, kas saistītas ar izglītību un apmācību, tostarp tām, kas noteiktas Eiropas pusgadā.

10.

Izglītībai un apmācībai ir bijusi nozīmīga loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo divi “ET 2020” kritēriji atspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos pamatmērķus izglītības jomā (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un augstākās izglītības iegūšanas palielināšana). Turklāt “ET 2020” process Eiropas pusgadā iekļaujas ar visaptverošiem tematiskajiem datiem un datiem par konkrētām valstīm, kurus katru gadu piedāvā ar Izglītības un apmācības pārskata starpniecību.

11.

“ET 2020” kritērijus var uzskatīt par vērtīgiem politikas virzītājspēkiem, un kopā ar paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm tie var kalpot par iedvesmu un radīt stimulu tādu izglītības un apmācības reformu izstrādei un īstenošanai, kuru rezultātā tiek mainīta politika. “ET 2020” pasākumi saistībā ar mācīšanos no līdzbiedriem, salīdzinošā izvērtēšana un līdzbiedru konsultēšana, kas nodrošina vērtīgas mācīšanās un politikas pārskatīšanas iespējas, var noderēt, sniedzot atbalstu konkrētām valstīm vai dalībvalstu kopām, lai tādējādi reaģētu uz problēmām, kas apzinātas arī Eiropas pusgada kontekstā.

12.	Komisijas faktu vākšanas misijas var sniegt papildu iespējas nolūkā palīdzēt Komisijai faktu un analītiskajā ziņā izprast izglītības un apmācības prioritātes, īpatnības un politikas norises dalībvalstīs, lai tādējādi precīzāk atspoguļotu reālo situāciju.

UZSVER, KA:

13.

Ir gūti daudzsološi, bet nevienmērīgi panākumi ceļā uz “ET 2020” kritēriju īstenošanu Savienības līmenī, dalībvalstīm virzoties uz priekšu dažādā tempā un dažādā mērā. Lai nostiprinātu panākumus un veiktu turpmākus uzlabojumus, būs vajadzīgi papildu un atjaunoti centieni – atkarībā no situācijas valstīs. Ir būtiski, lai dalībvalstis turpinātu savus centienus vēl vairāk uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un nozīmīgumu.

14.

Lai sekmīgi īstenotu izglītības un apmācības reformas un lai to rezultāti kļūtu jūtami, ir vajadzīgs pietiekams laiks, kas bieži vien ir ilgāks nekā ikgadējais uzraudzības cikls Eiropas pusgada ietvaros. Gatavojot KVAI, ir būtiski atzīt dalībvalstu atbildību un paredzēt rīcības brīvību dalībvalstu reformu izstrādē, kā arī pietiekamu laiku un iespējas tās īstenot un izvērtēt.

15.

Eiropas pusgada ietvaros notiekošajās diskusijās par izglītības un apmācības reformām ir svarīgi nodrošināt pienācīgu kontekstualizāciju, kā arī izpratni par valstu problēmjautājumiem un tajās jau veiktajiem reformu pasākumiem. Tomēr, faktu vākšanas misijās analizējot valstu izglītības un apmācības sistēmas un attiecīgos politikas risinājumus, divpusējo informēšanas procesu un turpmākās ziņošanas tvērumam vajadzētu būt koncentrētam un ne pārāk izvērstam, lai izvairītos no papildu administratīvā sloga radīšanas.

16.

Ir vajadzīgi pietiekami un efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, lai saglabātu Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinātu tās iedzīvotāju labklājību un ļautu viņiem īstenot savu potenciālu. Lai pamatotu ar izglītību un apmācību saistītos ekonomiskos un sociālos argumentus, ir vajadzīga labāka datu pieejamība un salīdzināmība, kā arī turpmāki centieni izstrādāt kopīgus kritērijus un stabilas metodes ieguldījumu efektivitātes mērīšanai.

17.

Savienības fondiem arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam instrumentam, ar ko atbalsta izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju un reaģē uz valstu un reģionālajiem problēmjautājumiem, kas apzināti Eiropas pusgada procesā, kā arī uz citiem problēmjautājumiem un vajadzībām, ko apzinājušas dalībvalstis.

PIEKRĪT, KA:

18.

ES Padomes rotējošajai prezidentvalstij, savlaicīgi sagatavojot ieguldījumu, būtu jānodrošina nepārtraukts darbs izglītības un apmācības nozarē attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas pusgadu, ciktāl tie attiecas uz izglītību un apmācību un ir relevanti, tostarp: — veicinot dialogu gan politiskā, gan tehniskā līmenī, tostarp iespējamas kopīgas ministru sanāksmes ar politikas debatēm par transversāliem jautājumiem, kas attiecas uz izglītību un apmācību, piemēram, jautājumiem, kas saistīti ar pētniecību, nodarbinātību vai ieguldījumiem cilvēkkapitālā un izglītības infrastruktūrā; — izskatot iespēju Augsta līmeņa grupas izglītības un apmācības jautājumos sanāksmes izmantot kā forumu neoficiālām diskusijām par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas pusgadu. Diskusijas par panākumiem, kas gūti, reaģējot uz KVAI, varētu rīkot arī Izglītības komitejā, galveno uzmanību pievēršot transversāliem jautājumiem, kas ir kopīgi vairākām dalībvalstīm, un ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu; — aicinot Komisiju regulāri un savlaicīgi sniegt informāciju ar izglītību un apmācību saistītos jautājumos attiecībā uz konkrētiem Eiropas pusgada starpposma mērķrādītājiem, piemēram, kā atspoguļots gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā un ziņojumos par valstīm.

19.

Pašreizējās Eiropas pusgada pārvaldības sistēmas ietvaros būtu jāuzlabo sadarbība starp izglītību un apmācību un citām nozarēm, ar kurām politikas jautājumi savstarpēji pārklājas, lai tādējādi sekmētu jēgpilnākas un informētākas diskusijas par reformām un ieguldījumiem izglītības un apmācības jomā. To var atbalstīt, veicinot labāku dialogu starp Izglītības komiteju un Nodarbinātības komiteju un – attiecīgā gadījumā un atkarībā no politikas jautājuma, kas pārklājas, – citām vadošajām Eiropas pusgada komitejām. Šajā sakarā ES Padomes rotējošajai prezidentvalstij būtu jāturpina (un jāizskata turpmākas iespējas): — attiecīgā gadījumā nodrošināt Izglītības komitejas un Nodarbinātības komitejas sadarbību attiecībā uz to KVAI daudzpusējiem pārskatiem, kuri saistīti ar izglītību un apmācību, un to sadarbību savstarpēji interesējošos jautājumos, kuri attiecas uz Eiropas pusgada procesu; — radīt iespējas Izglītības komitejai sniegt atbalstu Nodarbinātības komitejai KVAI projektu izskatīšanā, ņemot vērā pievienoto vērtību, ko rada dziļāka ieskata sniegšana dalībvalstu izglītības un apmācības politikā; — vajadzības gadījumā un ja tas ir lietderīgi, sagatavot Izglītības komitejas rakstiskus komentārus Nodarbinātības komitejai par nodarbinātības pamatnostādnēm attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar izglītību un apmācību; — nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu un kopīgu plānošanu attiecībā uz prioritātēm un paredzētajām darbībām, kā arī komiteju sasniegtajiem rezultātiem, jo īpaši starp Izglītības komitejas un Nodarbinātības komitejas priekšsēdētājiem, ņemot vērā Eiropas pusgada procesa grafiku; — mudināt Eiropas pusgada vadošo komiteju priekšsēdētājus, jo īpaši Nodarbinātības komitejas priekšsēdētāju, attiecīgā gadījumā piedalīties Izglītības komitejas sanāksmēs, piemēram, Eiropas pusgada cikla sākumā un beigās, lai informētu par stāvokli attiecīgajā brīdī un norisēm, kas ir būtiskas izglītības un apmācības jomā.

UN PAUŽ APŅEMŠANOS:

20.	Turpināt centienus uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp – vajadzības gadījumā un atbilstīgi valstu apstākļiem – izstrādājot visaptverošas prasmju un mūžizglītības stratēģijas.

21.

Turpināt sniegt ieguldījumu Eiropas pusgadā un jaunās izaugsmes stratēģijas – Eiropas zaļā kursa – īstenošanā, ciktāl tas attiecas uz izglītības un apmācības jautājumiem, lai tādējādi palielinātu izglītības un apmācības jomas pamanāmību un vēl vairāk atzītu šīs jomas kā veicinošas struktūrpolitikas nozīmi.

22.	Turpināt uzraudzīt progresu virzībā uz Savienības līmenī kopīgi saskaņotiem mērķiem izglītības un apmācības jomā, kuru rezultātus attiecīgā gadījumā var iekļaut Eiropas pusgada procesā.

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR TĀS ATTIECĪGAJĀM KOMPETENCĒM UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

23.	Informēt Izglītības komiteju par Eiropas pusgada procesa grafiku, tostarp tā dažādajiem starpposma mērķrādītājiem.

24.

Turpināt popularizēt Izglītības un apmācības pārskatu, tostarp tā ieguldījumu ar izglītību un apmācību saistītās faktu bāzes stiprināšanā Eiropas pusgada procesa ietvaros, vienlaikus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošinot, ka Izglītības un apmācības pārskata pamatā ir faktos balstīti konstatējumi un stabilas metodes.

25.	Ikgadējā Izglītības un apmācības pārskata sagatavošanā nodrošināt savlaicīgu sadarbību ar dalībvalstīm, kā arī to, ka Izglītības un apmācības pārskats precīzi atspoguļo veiktās reformas un valstu izglītības un apmācības sistēmu specifiku.

26.	Izskatīt iespēju attiecīgā gadījumā pieņemt Komisijas paziņojumu, ko pievieno Izglītības un apmācības pārskatam, lai tas kalpotu par pamatu Padomes politisko vēstījumu sagatavošanai saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem, kas apzināti Izglītības un apmācības pārskatā.

27.	Censties panākt sinerģiju un papildināmību starp dažādiem analītiskiem pasākumiem, kuri attiecas uz izglītības un apmācības jomu, jo īpaši nodrošinot Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas labāku iesaisti darbā, kas saistīts ar Eiropas pusgadā izmantotajiem rādītājiem.

28.

Nākt klajā ar paziņojumu par Eiropas izglītības telpu, tostarp stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmam pēc 2020. gada, no mūžizglītības perspektīvas aptverot visus izglītības un apmācības līmeņus un nozares. Tajā būtu jāiekļauj kritēriji un rādītāji, kas atspoguļo dalībvalstu noteiktās prioritātes, ņemot vērā datu pieejamību un salīdzināmību starp dalībvalstīm un iepriekšējo apspriežu rezultātus.

29.	Atjaunināt Digitālās izglītības rīcības plānu un Prasmju programmu Eiropai, lai reaģētu uz pašreiz aktuālajiem izaicinājumiem prasmju jomā, kā arī, ņemot vērā tehnoloģiskās un sociālās pārmaiņas, apmierinātu nākotnes vajadzības.

30.	Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt to, kā salīdzināmāk izmērīt dažādo ekonomisko un sociālo atdevi no ieguldījumiem, izstrādājot mērījumu metodes un rādītājus attiecībā uz publiskajiem izdevumiem izglītības un apmācības jomā.

31.	Cieši sadarboties ar ESAO un UNESCO, lai stiprinātu faktos balstītas analīzes kvalitāti un, ja iespējams un ja vajadzīgs, uzlabotu vispārējo uzraudzības un ziņošanas procesu.

32.	Turpināt veicināt atklātu dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm par tādiem KVAI, kuri saistīti ar izglītību un apmācību, ņemot vērā valstu izglītības un apmācības sistēmu specifiku.

---

(1)  Saskaņā ar jaunākajiem 2019. gada Izglītības un apmācības pārskata (ET Monitor) datiem to 30–34 gadus veco personu īpatsvars, kuras ir sekmīgi ieguvušas terciāro vai līdzvērtīgu izglītību, ir sasniedzis 40,7 % (izvirzītais mērķis – 40 %). Attiecībā uz to bērnu īpatsvaru vecumā no četriem gadiem līdz obligātās izglītības sākuma vecumam, kuri piedalās pirmsskolas izglītībā, ir sasniegts 95,4 % rādītājs (izvirzītais mērķis – 95 %). Priekšlaicīgi mācības pārtraukušo īpatsvars pašlaik ir 10,6 % (izvirzītais mērķis – zem 10 %). Attiecībā uz nodarbinātiem nesenajiem absolventiem – to īpatsvars pašlaik ir 81,6 % (izvirzītais mērķis – 82 %). Ja runa ir par pieaugušo līdzdalības izglītībā īpatsvaru, tas ir pieaudzis tikai līdz 11,1 %, nesasniedzot izvirzīto mērķi, proti, 15 %.

(2)  Saskaņā ar jaunāko PISA 2018. gada pētījumu joprojām ir liels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir nepietiekami sasniegumi lasīšanā (21,7 %), matemātikā (22,4 %) un dabaszinātnēs (21,6 %), kas liecina par to, ka Eiropas Savienībā katra piektā 15 gadus veca jaunieša sekmes joprojām ievērojami atpaliek no attiecīgā ES mērķa.

(3)  “Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.” (Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips (2017)).

(4)  “Nodrošināt iekļaujošu, vienlīdzīgi pieejamu, kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem” (ANO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķis).

(5)  Saskaņā ar Nodarbinātības komitejas (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) kopīgo ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” novērtējumu (2019) KVAI skaits nodarbinātības un sociālās politikas jomā salīdzinājumā ar KVAI kopējo skaitu ir pastāvīgi pieaudzis. 2018. gadā nodarbinātības vai sociālie jautājumi bija iekļauti vairāk nekā pusē KVAI. Visā 2011.–2018. gada laikposmā tie KVAI, kuri ietvēra nodarbinātības un sociālos elementus, galvenokārt bija saistīti ar prasmēm, izglītību un apmācību (20 %).

(6)  Kā noteikts Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā.

Neprieštaravimas koncentracijai, apie kurią pranešta

(Byla M.9707 — Aperam Alloys Imphy/Tekna Plasma Europe/ImphyTek Powders)

(Tekstas svarbus EEE)

(2020/C 64/02)

2020. gada 20. februārī Komisija nusprendė neprieštarauti pirmiau nurodytai koncentracijai, apie kurią pranešta, ir pripažinti ją suderinama su vidaus rinka. Šis sprendimas priimtas remiantis Tarybos reglamento (EB) Nr. 139/2004 (1) 6 straipsnio 1 dalies b punktu. Visas sprendimo tekstas pateikiamas tik anglų kalba ir bus viešai paskelbtas iš jo pašalinus visą konfidencialią su verslu susijusią informaciją. Sprendimo tekstą bus galima rasti:

—	Komisijos konkurencijos svetainės susijungimų skiltyje (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šioje svetainėje konkrečius sprendimus dėl susijungimo galima rasti įvairiais būdais, pavyzdžiui, pagal įmonės pavadinimą, bylos numerį, sprendimo priėmimo datą ir sektorių,

—	elektroniniu formatu EUR-Lex svetainėje (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lt). Dokumento Nr. 32020M9707. EUR-Lex svetainėje galima rasti įvairių Bendrijos teisės aktų.

---

(1)  OL L 24, 2004 1 29, p. 1.

Padomes secinājumi par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

(2020/C 64/03)

ATGĀDINOT:

—	Padomes 2016. gada 25. maija secinājumus par ārējo stratēģiju nodokļu uzlikšanai un pasākumiem pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu,

—	Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumus par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

—	Padomes 2017. gada 5.decembra secinājumus par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

—	Padomes 2019. gada 12. marta secinājumus par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

—	Padomes 2019. gada 5. decembra secinājumus par Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) panākto progresu Somijas prezidentūras laikā,

Padome,

1.	ATZINĪGI VĒRTĒ sekmīgo sadarbību nodokļu jautājumos, kas izveidota starp ES Rīcības kodeksa jautājumu grupu uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos (“Rīcības kodeksa jautājumu grupa”) un vairumu jurisdikciju visā pasaulē;

2.

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka vairums attiecīgo jurisdikciju jau ir spērušas aktīvus soļus virzībā uz to, lai apstiprinātajā termiņā novērstu trūkumus, ko Rīcības kodeksa jautājuma grupa ir konstatējusi nodokļu pārredzamības un taisnīgas nodokļu politikas jomā, un UZSKATA, ka šīs jurisdikcijas ir izpildījušas savas saistības;

3.	tomēr PAUŽ NOŽĒLU par to, ka vairākas jurisdikcijas nav pietiekami daudz paveikušas, lai līdz apstiprinātajam termiņam īstenotu savas saistības, un tās nav arī iesaistījušās jēgpilnā dialogā, kura rezultātā šādas saistības varētu rasties;

4.	attiecīgi APSTIPRINA I pielikumā izklāstīto pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (“ES saraksts”);

5.	APSTIPRINA II pielikumā izklāstīto pašreizējo stāvokli attiecībā uz saistībām, kuras jurisdikcijas, kas sadarbojas, uzņēmušās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus;

6.	ATGĀDINA vienošanos, kuru panākusi Rīcības kodeksa jautājumu grupa, attiecībā uz saskaņotiem aizsardzības pasākumiem;

7.	ATGĀDINA, ka turpmāk I un II pielikums tiks atjaunināts ne vairāk kā divas reizes gadā, un šādā garā PAREDZ abus pielikumus atjaunināt 2020. gada oktobrī;

8.

AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu ar Padomes Ģenerālsekretariāta atbalstu un ar Eiropas Komisijas dienestu tehnisko palīdzību turpināt: — pārraudzīt to saistību izpildi, ko jurisdikcijas uzņēmušās, lai īstenotu labas nodokļu pārvaldības principus, un izvērtēt attiecīgajos ESAO forumos paveikto darbu, — aicināt uzņemties saistības tām jurisdikcijām, kuras vēl nav tās uzņēmušās, lai novērstu konstatētos trūkumus, — iesaistīties atklātā un konstruktīvā dialogā ar visām attiecīgajām jurisdikcijām;

9.

UZSKATA, ka šķēršļus – kurus dažas jurisdikcijas norādījušas par iemeslu tam, ka, neraugoties uz konkrētiem viņu valdību centieniem, tās nav pilnībā īstenojušas visus pasākumus, ko tās bija apņēmušās veikt, – dažos gadījumos varētu uzskatīt par pamatotiem, un PIEKRĪT, ka šo saistību izpildes termiņš būtu jāpagarina, kā izklāstīts II pielikumā;

10.

UZSKATA, ka: a) ņemot vērā, ka Turcijai ir savi tiesību akti, kas paredz iespējas automātiskai informācijas apmaiņai, un tā ir paziņojusi ESAO visas ES dalībvalstis, izņemot Kipru, būtu jādod tai vairāk laika atrisināt visus atlikušos jautājumus, lai automātisko informācijas apmaiņu efektīvi īstenotu ar visām ES dalībvalstīm. Ja Turcija neveic pasākumus, lai automātisko informācijas apmaiņu efektīvi īstenotu ar visām ES dalībvalstīm, nākamajā atjaunināšanas reizē tā būtu jāiekļauj I pielikumā; b) kā par to panākta vienošanās ECOFIN padomes sanāksmē 2019. gada 5. decembrī – tām jaunattīstības valstīm bez finanšu centra, kuru reitingu Pasaules forums ir pazeminājis attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma (EOIR) standartu (1.2. kritērijs) un kuras augstā politiskā līmenī Pasaules forumam ir pieprasījušas papildu pārskatīšanu 18 mēnešu laikā, būtu jāpaliek II pielikumā, līdz tās saņem šādu jaunu reitingu; c) tām jaunattīstības valstīm bez finanšu centra, kuras ir sasniegušas būtisku progresu savu saistību izpildē, arī būtu jādod vairāk laika 1.3. kritērija izpildei, kā izklāstīts II pielikumā. Ja līdz II pielikumā norādītajam termiņam šīs jurisdikcijas ESAO daudzpusējo Konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību (turpmāk – MAC) ar attiecīgiem grozījumiem nav parakstījušas, tās tiks iekļautas I pielikumā līdz ar tā nākamo atjaunināto redakciju. Turklāt šīm jurisdikcijām, kad tās paraksta minēto konvenciju, no augsta politiska līmeņa būtu jāsaņem konvencijas ratifikācijas grafiks, kas jāapstiprina Rīcības kodeksa jautājumu grupai. Ja vēlākais II pielikumā norādītajā termiņā jurisdikcijas MAC konvenciju neratificē, tās tiks iekļautas I pielikumā līdz ar tā turpmāko atjaunināto redakciju; d) pārraugot to saistību īstenošanu, ko jurisdikcijas uzņēmušās, lai grozītu vai atceltu savus kaitējošos nodokļu režīmus (2.1. kritērijs), būtu jāņem vērā procedurālās kavēšanās, kuru iemesls ir ESAO Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forums (FHTP);

11.

ATKĀRTOTI APSTIPRINA, ka jurisdikcijas, uz kurām attiecas 2.2. kritērijs, tiek mudinātas par plānotajām izmaiņām to leģislatīvajā satvarā vai saistītajos norādījumos paziņot Rīcības kodeksa jautājumu grupai pirms šo izmaiņu pieņemšanas, un ATGĀDINA, ka gadījumā, ja šādas izmaiņas rada bažas, leģislatīvais satvars vai saistītie norādījumi būtu jāgroza un būtu jāpanāk to atbilstība trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas;

12.

UZSKATA, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupai būtu jātiecas uz to, lai tās grafikos izvērtējumiem un tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar 2.1. kritēriju būtu ievērota konverģence ar esošo FHTP praksi un lai tiktu ņemtas vērā iespējamās kavēšanās FHTP procesā, kas var ieilgt pat līdz vienam papildu gadam, vai – ja vien tas nav par pamatu pārāk ilgam pagarinājumam – katrs gadījums būtu aplūkojams atsevišķi;

13.

AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu turpināt: — pārbaudīt jurisdikcijas, kurām ir ieviesti atbrīvojuma režīmi ārvalstu izcelsmes ienākumiem, ievērojot pieeju, par kuru ECOFIN padome vienojās 2019. gada 10. oktobrī un 5. decembrī, — pārraudzīt, kā tiek īstenota pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz minimālo BEPS apkarošanas standartu (3.2. kritērijs), — pārbaudīt tās trīs jurisdikcijas, kas 2019. gadā tika pievienotas ģeogrāfiskajai piemērošanas jomai, uz kuru attiecas iekļaušana ES sarakstā, nolūkā panākt lēmumu tad, kad notiks nākamā I un II pielikuma atjaunināšana;

14.

AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu 2020. gadā pārskatīt pieeju, kas tiek izmantota, lai izraudzītos jurisdikcijas tajā ģeogrāfiskajā piemērošanas jomā, uz kuru attiecas iekļaušana ES sarakstā, lai varētu koncentrēties uz visrelevantākajām jurisdikcijām, ņemot vērā darbu, par kuru panākta vienošanās attiecībā uz ģeogrāfisko piemērošanas jomu, kā noteikts 2018. gadā;

15.	AICINA Rīcības kodeksa jautājumu grupu strādāt pie tā, lai stiprinātu ES labas nodokļu pārvaldības principus, vajadzības gadījumā tos atjauninot, tostarp arī strādājot pie nākotnes kritērija 1.4. (apmaiņa ar faktisko īpašumtiesību informāciju) un ņemot vērā norises starptautiskā līmenī;

16.	AICINA attiecīgi ES iestādes un dalībvalstis ārpolitikā, ekonomiskajās attiecībās un attīstības sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm turpināt ņemt vērā pārskatīto I pielikumā izklāstīto ES sarakstu, neskarot attiecīgās dalībvalstu un Savienības kompetences jomas, kas izriet no Līgumiem.

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 26. februāris

(2020/C 64/04)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0875
JPY	Japānas jena	120,13
DKK	Dānijas krona	7,4710
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84150
SEK	Zviedrijas krona	10,5813
CHF	Šveices franks	1,0606
ISK	Islandes krona	139,30
NOK	Norvēģijas krona	10,2113
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,344
HUF	Ungārijas forints	339,28
PLN	Polijas zlots	4,3094
RON	Rumānijas leja	4,8050
TRY	Turcijas lira	6,6981
AUD	Austrālijas dolārs	1,6565
CAD	Kanādas dolārs	1,4469
HKD	Hongkongas dolārs	8,4742
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7273
SGD	Singapūras dolārs	1,5204
KRW	Dienvidkorejas vona	1 322,29
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,4555
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6329
HRK	Horvātijas kuna	7,4605
IDR	Indonēzijas rūpija	15 221,86
MYR	Malaizijas ringits	4,5952
PHP	Filipīnu peso	55,538
RUB	Krievijas rublis	71,2368
THB	Taizemes bāts	34,664
BRL	Brazīlijas reāls	4,7741
MXN	Meksikas peso	20,8060
INR	Indijas rūpija	77,9195

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2020. gada 1. martā.

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp .))

(2020/C 64/05)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 8, 13.1.2020., 4. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.3.2020	...	-0,31	-0,31	0,00	-0,31	2,25	-0,31	-0,05	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	0,26	0,30	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	1,84	-0,31	3,21	0,26	-0,31	-0,31	0,94
1.2.2020	29.2.2020	-0,31	-0,31	0,00	-0,31	2,25	-0,31	-0,07	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	0,26	0,30	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	1,84	-0,31	3,21	0,18	-0,31	-0,31	0,94
1.1.2020	31.1.2020	-0,31	-0,31	0,00	-0,31	2,25	-0,31	-0,12	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	0,26	0,30	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	-0,31	1,84	-0,31	3,21	0,11	-0,31	-0,31	0,94

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (1)

(2020/C 64/06)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta publicēšana pamatojas uz informāciju, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. pantu.

Papildus publikācijai Oficiālajā Vēstnesī regulārs atjauninājums ir pieejams Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

FRANCIJA

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp., publicētās informācijas grozījumi

ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETU SARAKSTS

Gaisa telpas robežas

(1)	Ajaccio‐Napoléon-Bonaparte

(2)	Albert-Bray

(3)	Angers-Marcé

(4)	Angoulême-Brie-Champniers

(5)	Annecy-Methet

(6)	Auxerre-Branches

(7)	Avignon-Caumont

(8)	Bâle-Mulhouse

(9)	Bastia-Poretta

(10)	Beauvais-Tillé

(11)	Bergerac‐Dordogne-Périgord

(12)	Béziers-Vias

(13)	Biarritz‐Pays Basque

(14)	Bordeaux-Mérignac

(15)	Brest‐Bretagne

(16)	Brive-Souillac

(17)	Caen-Carpiquet

(18)	Calais-Dunkerque

(19)	Calvi-Sainte-Catherine

(20)	Cannes-Mandelieu

(21)	Carcassonne-Salvaza

(22)	Châlons-Vatry

(23)	Chambéry-Aix-les-Bains

(24)	Châteauroux-Déols

(25)	Cherbourg-Mauperthus

(26)	Clermont-Ferrand-Auvergne

(27)	Colmar-Houssen

(28)	Deauville‐Normandie

(29)	Dijon-Longvic

(30)	Dinard-Pleurtuit‐Saint-Malo

(31)	Dôle-Tavaux

(32)	Épinal-Mirecourt

(33)	Figari-Sud Corse

(34)	Grenoble‐Alpes-Isère

(35)	Hyères-le Palivestre

(36)	Paris-Issy-les-Moulineaux

(37)	La Môle – Saint-Tropez (atvērta no 15. jūnija līdz 30. septembrim)

(38)	La Rochelle-Île de Ré

(39)	La Roche-sur-Yon

(40)	Laval-Entrammes

(41)	Le Castellet (no 2019. gada 9. jūnija līdz 30. jūnijam)

(42)	Le Havre-Octeville

(43)	Le Mans-Arnage

(44)	Le Touquet‐Côte ďOpale

(45)	Lille-Lesquin

(46)	Limoges-Bellegarde

(47)	Lorient-Lann-Bihoué

(48)

Lyon-Bron

(49)	Lyon-Saint-Exupéry

(50)	Marseille-Provence

(51)	Metz-Nancy-Lorraine

(52)	Monaco-Héliport

(53)	Montpellier‐Méditérranée

(54)	Nantes-Atlantique

(55)	Nice-Côte d’Azur

(56)	Nîmes-Garons

(57)	Orléans-Bricy

(58)	Orléans-Saint-Denis-de-l’Hôtel

(59)	Paris-Charles de Gaulle

(60)	Paris-le Bourget

(61)	Paris-Orly

(62)	Pau-Pyrénées

(63)	Perpignan-Rivesaltes

(64)	Poitiers-Biard

(65)	Quimper‐Pluguffan (atvērta no maija sākuma līdz septembra sākumam)

(66)	Rennes Saint-Jacques

(67)	Rodez‐Aveyron

(68)	Rouen-Vallée de Seine

(69)	Saint-Brieuc-Armor

(70)	Saint-Étienne Loire

(71)	Saint-Nazaire-Montoir

(72)	Strasbourg-Entzheim

(73)	Tarbes-Lourdes‐Pyrénées

(74)	Toulouse-Blagnac

(75)	Toulouse-Francazal

(76)	Tours‐Val de Loire

(77)	Troyes-Barberey

Jūras robežas

(1)

Ajaccio

(2)

Bastia

(3)

Bayonne

(4)

Bordeaux

(5)

Boulogne

(6)

Brest

(7)	Caen-Ouistreham

(8)

Calais

(9)	Cannes-Vieux Port

(10)

Carteret

(11)

Cherbourg

(12)

Dieppe

(13)

Douvres

(14)

Dunkerque

(15)

Granville

(16)

Honfleur

(17)	La Rochelle-La Pallice

(18)

Le Havre

(19)	Les Sables-d’Olonne-Port

(20)

Lorient

(21)

Marseille

(22)	Monaco-Port de la Condamine

(23)	Nantes-Saint-Nazaire

(24)

Nice

(25)	Port-de-Bouc-Fos/Port-Saint-Louis

(26)	Port-la-Nouvelle

(27)	Port-Vendres

(28)

Roscoff

(29)

Rouen

(30)	Saint-Brieuc

(31)	Saint-Malo

(32)

Sète

(33)

Toulon

Sauszemes robežas

(1)	Bourg-Saint-Maurice dzelzceļa stacija (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

(2)	Moûtiers dzelzceļa stacija (atvērta no decembra sākuma līdz aprīļa vidum)

(3)	Ashford International dzelzceļa stacija

(4)	Avignon-Centre dzelzceļa stacija

(5)	Cheriton/Coquelles

(6)	Chessy-Marne-la-Vallée dzelzceļa stacija

(7)	Fréthun dzelzceļa stacija

(8)	Lille-Europe dzelzceļa stacija

(9)	Paris-Nord dzelzceļa stacija

(10)	St-Pancras dzelzceļa stacija

(11)	Ebsfleet dzelzceļa stacija

(12)	Pas de la Case-Porta

Iepriekšējo publikāciju saraksts

OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.

OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.

OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.

OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.

OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.

OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.

OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.

OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.

OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.

OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.

OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.

OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.

OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.

OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.

OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.

OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.

OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.

OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.

OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.

OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.

OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.

OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.

OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.

OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.

OV C 183, 23.6.2012., 7. lpp.

OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.

OV C 394, 20.12.2012., 22. lpp.

OV C 51, 22.2.2013., 9. lpp.

OV C 167, 13.6.2013., 9. lpp.

OV C 242, 23.8.2013., 2. lpp.

OV C 275, 24.9.2013., 7. lpp.

OV C 314, 29.10.2013., 5. lpp.

OV C 324, 9.11.2013., 6. lpp.

OV C 57, 28.2.2014., 4. lpp.

OV C 167, 4.6.2014., 9. lpp.

OV C 244, 26.7.2014., 22. lpp.

OV C 332, 24.9.2014., 12. lpp.

OV C 420, 22.11.2014., 9. lpp.

OV C 72, 28.2.2015., 17. lpp.

OV C 126, 18.4.2015., 10. lpp.

OV C 229, 14.7.2015., 5. lpp.

OV C 341, 16.10.2015., 19. lpp.

OV C 84, 4.3.2016., 2. lpp.

OV C 236, 30.6.2016., 6. lpp.

OV C 278, 30.7.2016., 47. lpp.

OV C 331, 9.9.2016., 2. lpp.

OV C 401, 29.10.2016., 4. lpp.

OV C 484, 24.12.2016., 30. lpp.

OV C 32, 1.2.2017., 4. lpp.

OV C 74, 10.3.2017., 9. lpp.

OV C 120, 13.4.2017., 17. lpp.

OV C 152, 16.5.2017., 5. lpp.

OV C 411, 2.12.2017., 10. lpp.

OV C 31, 27.1.2018., 12. lpp.

OV C 261, 25.7.2018., 6. lpp.

OV C 264, 26.7.2018., 8. lpp.

OV C 368, 11.10.2018., 4. lpp.

OV C 459, 20.12.2018., 40. lpp.

OV C 43, 4.2.2019., 2. lpp.

---

(1)  Iepriekšējo publikāciju sarakstu sk. šā atjauninājuma beigās.

(2)  OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.

Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antisubsidēšanas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Turcijas Republikas izcelsmes varavīksnes foreļu importam

(2020/C 64/07)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo konkrētu Turcijas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes varavīksnes foreļu importam noteikto antisubsidēšanas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (1), atbilstīgi 18. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (2) dalībvalstis (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

Dānijas Akvakultūras organizācija (“TDAO” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) 2019. gada 25. novembrī iesniedza pieprasījumu to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 40 % no varavīksnes foreļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

Dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta pieprasījuma atklātā versija, tostarp pieprasījuma iesniedzēja sniegtā un Komisijas izskatītā informācija, kā arī analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts pieprasījumam. Šā paziņojuma 5.6. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2.   Pārskatāmais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss):

—	dzīvas, kas katra sver 1,2 kg vai mazāk, vai

—	svaigas, dzesinātas, saldētas un/vai kūpinātas:

—	veselas (ar galvu), ar žaunām vai bez tām, ķidātas vai neķidātas, kas katra sver 1,2 kg vai mazāk, vai

—	bez galvas, ar žaunām vai bez tām, ķidātas vai neķidātas, kas katra sver 1 kg vai mazāk, vai

—	to filejas, kas katra sver 400 g vai mazāk,

ar izcelsmi Turcijas Republikā (“attiecīgā valsts”), patlaban klasificētas ar KN kodiem ex 0301 91 90, ex 0302 11 80, ex 0303 14 90, ex 0304 42 90, ex 0304 82 90 un ex 0305 43 00 (Taric kodi 0301919011, 0302118011, 0303149011, 0304429010, 0304829010 un 0305430011) (“pārskatāmais ražojums”).

3.   Spēkā esošie pasākumi

Patlaban ir spēkā galīgais kompensācijas maksājums, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/309 (3).

4.   Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

4.1.    Apgalvojums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka pārskatāmā ražojuma ražotāji attiecīgajā valstī ir saņēmuši un varētu arī turpmāk saņemt vairākas subsīdijas, ko piešķir attiecīgās valsts valdība.

Iespējamās subsidēšanas prakses citu starpā ietver (potenciālu) tiešu naudas līdzekļu nodošanu, piemēram, tiešās subsīdijas pārskatāmā ražojuma ražošanai, preferenciālus aizdevumus un preferenciālu apdrošināšanu, ko piešķir pārskatāmā ražojuma ražotājiem.

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka aprakstītie pasākumi ir subsīdijas, jo tās ietver attiecīgās valsts valdības finansiālu ieguldījumu un piešķir ieguvumu pārskatāmā ražojuma ražotājiem. Tiek apgalvots, ka šīs subsīdijas ir nozarei īpašas vai atkarīgas no eksporta rādītājiem, tāpēc kompensējamas.

Ņemot vērā pamatregulas 18. panta 2. punktu, Komisija ir sagatavojusi ziņojumu par pierādījumu pietiekamību, kurā ietverts visu to Komisijas rīcībā esošo pierādījumu novērtējums, uz kuru pamata Komisija sāk šo izmeklēšanu. Minētais ziņojums atrodams dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām.

Komisija patur tiesības izmeklēt citus attiecīgus subsidēšanas veidus, kas varētu tikt atklāti izmeklēšanas gaitā.

4.2.    Apgalvojums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgās valsts Savienībā ir saglabājies ievērojamos apjomos absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā.

Pieprasījuma iesniedzējs ir arī sniedzis pierādījumus tam, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa līmenis no attiecīgās valsts Savienībā varētu palielināties tādēļ, ka Turcijas izcelsmes importa cenas joprojām ir zemākas par ES pārdošanas cenām, ir notikusi Turcijas liras devalvācija un Savienības tirgus ir pievilcīgs. Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, no attiecīgās valsts būtiski palielinoties subsidētam importam, var tikt radīts papildu kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

5.   Procedūra

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami subsidēšanas un kaitējuma iespējamības pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

Termiņbeigu pārskatīšanā tiks noteikts, vai, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties ar attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmo ražojumu saistītā subsidēšana un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

Attiecīgās valsts valdība ir uzaicināta uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu.

Komisija arī atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (4) (TAI modernizācijas pakete), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā, ieviesa vairākas izmaiņas agrāk antisubsidēšanas procedūrās piemērotajos grafikos un termiņos. Termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, ir saīsināts – īpaši tas attiecas uz izmeklēšanas agrīno posmu.

5.1.    Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvers laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2.    Piezīmes par pieprasījumu un izmeklēšanas sākšanu

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas izteikt piezīmes par pieprasījumu (arī par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī to, cik lielā mērā šis pieprasījums tiek atbalstīts), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3.    Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Komisija termiņbeigu pārskatīšanā analizē eksportu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikts uz Savienību, un neatkarīgi no eksporta uz Savienību apsver, vai to uzņēmumu stāvoklis, kuri ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu attiecīgajā valstī, ir tāds, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, būtu iespējama eksporta par subsidētām cenām uz Savienību turpināšanās vai atkārtošanās.

Tāpēc visi pārskatāmā ražojuma ražotāji (5) neatkarīgi no tā, vai tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmo ražojumu ir eksportējuši (6) uz Savienību, tiek aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.3.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem attiecīgajā valstī

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai informāciju par saviem uzņēmumiem. Šī informācija jāsniedz, izmantojot elektronisko platformu TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi/form/769e6287-131e-a09f-10ea-8bb251e33089. Informācija par piekļuvi Tron ir pieejama turpmāk 5.6. un 5.9. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju atlasei, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju apvienībām attiecīgajā valstī.

Ja būs vajadzīga izlase, tad ražotāji tiks atlasīti, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem, attiecīgās valsts iestādēm un ražotāju apvienībām vajadzības gadījumā ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem attiecīgajā valstī, tā darīs pieejamas anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem, visām zināmajām ražotāju apvienībām un attiecīgās valsts iestādēm.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai tā ir izlēmusi šīs personas iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem triju dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Attiecīgās valsts ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (7).

Neskarot iespējamu pamatregulas 28. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji, kas sadarbojās”).

5.3.2.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (8) (9)

Šajā izmeklēšanā tiek aicināti piedalīties pārskatāmā ražojuma nesaistītie importētāji no attiecīgās valsts Savienībā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jāizdara septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas, sniedzot Komisijai šā paziņojuma pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā to Savienībā pārdoto pārskatāmā ražojuma lielāko reprezentatīvo apjomu no attiecīgās valsts, kuru paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajā personām, Komisija pievienos arī paziņojumu par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem triju dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā darīs pieejamas anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

Nesaistītiem importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (10).

5.4.    Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Lai noteiktu, vai varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo pārskatāmo ražojumu.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlase notiek saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

Komisija ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Sīkāka informācija atrodama dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt piezīmes par provizorisko izlasi. Turklāt citiem Savienības ražotājiem (vai pārstāvjiem, kas darbojas to vārdā), kuri uzskata, ka viņi jāiekļauj izlasē, ir jāsazinās ar Komisiju septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas. Ja vien nav norādīts citādi, visas piezīmes par pagaidu izlasi jāiesniedz septiņu dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visiem zināmajiem Savienības ražotājiem un/vai ražotāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (11).

5.5.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts, ka subsidēšana un kaitējums var turpināties vai atkārtoties, tad saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai kompensācijas pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, jāparāda, ka starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija par Savienības interešu novērtējumu jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Anketas, arī izmeklējamā ražojuma lietotājiem aizpildāmā anketa, ir iekļautas dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (12). Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 31. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6.    Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem attiecīgajā valstī, Savienības ražotājiem, importētājiem un to pārstāvju apvienībām, lietotājiem, arodbiedrībām un to pārstāvju apvienībām, arodbiedrībām un patērētāju pārstāvju organizācijām vispirms ir jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Ražotāji attiecīgajā valstī, Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, kuri darījuši pieejamu informāciju saskaņā ar 5.3., 5.4. un 5.5. punktā aprakstītajām procedūrām, tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām, ja būs objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Pārējās personas var piedalīties izmeklēšanā tikai ieinteresēto personu statusā no brīža, kad tās piesakās, un ar nosacījumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 28. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem dokumentiem var piekļūt elektroniskajā platformā TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā.

5.7.    Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.8.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Principā uzklausīšanā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta dokumentācijā. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jaunu faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.9.    Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Sensitive (13). Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Sensitive, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no attiecīgiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, sniegt elektroniskajā platformā TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu sūtāmai informācijai.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

TRON.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/tdi

E-pasta adreses: TRADE-R720-TROUT-SUBSIDY@ec.europa.eu,

TRADE-R720-TROUT-INJURY@ec.europa.eu

6.   Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 22. panta 1. punktu, izmeklēšanu parasti pabeidz 12 mēnešu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

7.   Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai termiņā, kas precizēts šā paziņojuma 5. punktā.

Lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija nepieņems dokumentus no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par papildus izpausto galīgo informāciju.

8.   Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas pārējās ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem galīgajiem konstatējumiem, sniegušas pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz piecu dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgajiem konstatējumiem. Ja galīgā informācija tiek izpausta papildus, tad piezīmes, reaģējot uz papildus izpausto informāciju, pārējām ieinteresētajām personām jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par minēto izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Noteiktais laikposms neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9.   Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Šajā paziņojumā noteiktos termiņus var pagarināt, ja ieinteresētās personas to pieprasa un pienācīgi pamato pieprasījumu.

Ikviena šajā paziņojumā noteikta termiņa pagarinājumu var pieprasīt tikai ārkārtas apstākļos, un pagarinājums tiek piešķirts tikai ar pienācīgu pamatojumu. Katrā ziņā pagarinājums termiņam, kurā jāsniedz atbildes uz anketu jautājumiem, parasti nepārsniedz trīs dienas, un nekādā gadījumā nepārsniedz septiņas dienas. Tā termiņa pagarinājums, kurā iesniedzama pārējā šajā paziņojumā par procedūras sākšanu norādītā informācija, nepārsniedz trīs dienas, ja vien netiek pierādīts, ka bijuši ārkārtas apstākļi.

10.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 28. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, visi pieprasījumi ir jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās būtu jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti, neievērojot noteikto laikposmu, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs arī šādu novēlotu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

12.   Iespēja pieprasīt pamatregulas 19. pantā paredzēto pārskatīšanu

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, tāpēc tās konstatējumu dēļ spēkā esošie pasākumi netiks grozīti, bet atbilstoši pamatregulas 22. panta 3. punktam tie tiks atcelti vai saglabāti.

Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tā, lai būtu iespējams grozīt pasākumus, attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu, kas notiktu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, kas tiktu veikta neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņbeigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

13.   Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (14).

Paziņojums par datu aizsardzību, kas informē visas personas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbībās, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

---

(1)  OV C 209, 20.6.2019., 34. lpp.

(2)  OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3)  Komisijas 2015. gada 26. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/309, ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts konkrētu Turcijas izcelsmes varavīksnes foreļu importam (OV L 56, 27.2.2015., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/825, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(5)  Ražotājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(6)  Ražotājs eksportētājs ir attiecīgās valsts uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(7)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2450

(8)  Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(9)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(10)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2450

(11)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2450

(12)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2450

(13)  Dokuments tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 29. pantu Regulā (ES) 2016/1037 un 12.4. pantu PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9689 — Apollo Management/Tech Data Corporation)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 64/08)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9717 — Bergé/Mitsubishi Corporation/Bergé Auto/JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 64/09)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9316 — Peab AB/YIT Oyj’s paving and mineral aggregates business)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 64/10)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9758 — Toyota Financial Services Corporation/Mitsui & Co/Kinto Brasil)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 64/11)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9745 — Sunsuper/Macquarie/PGGM/MAGL)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 64/12)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 64/13)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret grozījumu pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“BRIE DE MEAUX”

ES Nr.: PDO-FR-00110-AM01 – 2018. gada 26. septembris

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Nosaukums: Satrpnozaru apvienība Brie de Meaux un Brie de Melun aizsardzībai, pārvaldībai un kontrolei

Adrese: 13, rue des Fossés – 77000 Melun, FRANCE

Tel. +33 164371392|Fakss +33 164870427

Epasts: odgbriemeauxmelun@gmail.com

Sastāvs: grupas sastāvā ietilpst piena ražotāji, siera ražošanas saimniecības, pārstrādātāji un siera Brie de Meaux nogatavinātāji. Tai ir likumīgas tiesības ierosināt grozījumu pieteikumu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits: kontroles struktūras un grupas kontaktinformācija, valsts prasības.

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	☐ Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

5.1.    Punkts “Produkta apraksts”

Teikums

ir aizstāts ar teikumu

Teikums

ir aizstāts ar teikumu

Produkta izskats ir aprakstīts precīzāk, norādot, ka Brie de Meaux ir tā saucamā “fleurie” miza, ko veido pelējuma sēne Penicillium candidum, un aizstājot apzīmējumu “pelējuma klāta virsa”, ko var novērot arī citiem siera veidiem.

Šis teikums pievienots arī vienotajā dokumentā, kopsavilkumā aizstājot teikumu “Siers no govs svaigpiena, ar mīkstu masu, miza klāta ar smalkām baltām pūkām [..]”.

Teikums

ir aizstāts ar teikumiem

Siera izmēru pārbaude var izrādīties neprecīza, jo siers nogatavināšanas laikā deformējas. Tāpēc ir pievienota prasība, ka lielums atbilst veidnes iekšējam diametram, un tiek noteikts lielumu intervāls, aizstājot divus atsevišķos lielumus – “no 36 līdz 37 centimetriem”. Siera biezums (2,5 centimetri) ir svītrots, jo siera rituļa augstums izriet no diametra un svara attiecības, tāpēc šāds precizējums nav nepieciešams.

Šis teikums ir pievienots arī vienotajā dokumentā, aizstājot kopsavilkuma terminu “plakans cilindrs”.

Jēdziens “vienmērīga krēmkrāsa” ir svītrots, jo masas krāsa atšķiras virzienā no centra uz malām, tāpēc tā nav vienmērīga. Turklāt šī krāsa nav nemainīga, tā var katru gadu mainīties atkarībā no govju barības.

Ir pievienota šāda daļa:

Masas izskatu apraksta atbilstoši siera nogatavināšanas pakāpei:

—	konsistence izmainās no drupanas (siers, kas nogatavināts četras nedēļas) uz elastīgu (siers 6.–8. nedēļā);

—

attiecībā uz organoleptiskajiem kritērijiem “Brie de Meaux” pēc minimālā nogatavināšanas perioda (4 nedēļas) ir pienaina garša, tas var būt nedaudz sāļš, ar nelielu rūgtuma piegaršu. No 4. līdz 6. nedēļai siera aromāts pakāpeniski attīstās. Sasniedzot 6.–8. nedēļu, sieram izveidojas izsmalcināts krējuma, sviesta un lazdu riekstu aromāts.

Šī daļa tiek pievienota arī vienotajā dokumentā.

Teikums:

ir aizstāts ar teikumu:

Tauku saturs ir izteikts gramos uz 100 gramiem siera sausā ekstrakta, nevis vairs procentos. Tāpat arī sausnas saturs ir izteikts sausnas gramos uz 100 g siera, nevis vairs procentos. Ir arī norādīts, ka šie rādītāji ir minimālie rādītāji posmā, kad siers nonāk tirdzniecībā, un tas ir darīts ar nolūku precizēt kontroles nosacījumus.

Šis teikums ir pievienots arī vienotajā dokumentā.

Teikums:

ir aizstāts ar teikumu

Nosakot šo intervālu, ir ņemts vērā tas, ka “Brie de Meaux” tiek laists tirdzniecībā dažādos nogatavināšanas posmos. Jo vairāk siers nogatavinās, jo vairāk ūdens tas zaudē, tāpēc tā svars samazinās. Ja svars ir mazāks par 2,5 kg, siers ir pārāk sauss un tam vairs nav ACVN īpašību. Vairs netiek precizēts, ka svars attiecas uz sieru, kas nogatavināts “vismaz 4 nedēļas”, jo šis parametrs ir noprotams pats par sevi, ņemot vērā to, ka 4 nedēļas ir minimālais “Brie de Meaux” nogatavināšanas laiks.

Šis teikums ir pievienots arī vienotajā dokumentā, aizstājot vārdus “vidējais svars ir 2,6 kg”.

Ir pievienots šāds teikums:

“Brie de Meaux” reti pārdod galapatērētājiem veselos gabalos, jo tas ir liela izmēra siers. Sadalīšanas noteikumi ir pievienoti tamdēļ, lai katrā gabalā būtu mizas maliņa, tādējādi atgādinot par siera noapaļoto formu un formātu; šāda ir pastāvošā siera sagriešanas prakse. Turklāt ir precizēts, ka sadalīšanu var veikt tikai pēc vismaz četrām nogatavināšanas nedēļām.

Šis teikums ir pievienots arī vienotajā dokumentā.

5.2.    Punkts “Ģeogrāfiskais apgabals”

Lai atvieglotu kontroli, ir pievienots ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksts. Šajā sarakstā, pamatojoties uz Francijas 2017. gada oficiālo ģeogrāfisko kodeksu, ir iekļautas visas ģeogrāfiskā apgabala pašvaldības, kurās var veikt visus piena ražošanas, siera izgatavošanas un siera nogatavināšanas posmus.

5.3.    Punkts “Izcelsmes apliecinājums”

Ir pievienoti operatoriem piemērojamie paziņošanas pienākumi. Šie grozījumi ir saistīti ar izmaiņām valsts administratīvajos un normatīvajos aktos. Ir ieviesti šādi elementi:

—	operatoru identifikācija, lai tos varētu apstiprināt, atzīstot viņu spēju izpildīt specifikācijas prasības;

—	pievienots punkts par uzskaiti reģistros un dokumentiem saistībā ar izsekojamību;

—	deklarācijas, kas vajadzīgas ražošanas pārzināšanai un uzraudzībai;

—	pievienots punkts par kontroli attiecībā uz to produktu īpašībām, kurus paredzēts laist tirdzniecībā ar cilmes vietas nosaukumu.

5.4.    Punkts “Ražošanas metodes apraksts”

Piena ražošanas nosacījumi

Lai reģistrētu tradicionālo praksi, specifikācijā ir pievienotas daļas par ganāmpulku, tā izmitināšanu, rupjo lopbarību, spēkbarību un barības pašpietiekamību (lopbarības platību iekopšanu un uzturēšanu).

Ganāmpulks

Ir pievienota slaucamo govju ganāmpulka definīcija – tās ir visas slaucamās govis saimniecībā, arī atšķirtās teles un cietstāvošās govis. Šīs definīcijas mērķis ir novērst sajaukšanu un atvieglot kontroli, skaidri nosakot, uz kādiem dzīvniekiem attiecas specifikācijā turpmāk lietotais termins “slaucamo govju ganāmpulks”.

Ir pievienots slaucamo govju ganāmpulka sastāvs – tie ir vismaz 80 % dzīvnieku, kas dzimuši saimniecībā vai iegūti no slaucamo govju ganāmpulkiem ģeogrāfiskajā apgabalā, lai govis būtu vairāk piemērotas vietējiem audzēšanas apstākļiem (audzēšanai uz salmu pakaišiem, lopbarības veidam) un svaigpiena pārstrādei. Šo piemērotību veicina arī pienākums telēm pēc atšķiršanas un pirms pirmās laktācijas nodrošināt vismaz piecu mēnešu ganīšanas periodu ģeogrāfiskajā apgabalā.

Izmitināšana

Punkts par izmitināšanu ir papildināts, norādot, ka salmu izmantošana slaucamo govju pakaišiem ir obligāta, jo slaucamo govju turēšana uz salmiem patiešām ir tradicionāla prakse ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds izmitināšanas veids ļauj uzturēt mikrobu ekosistēmu, kas ietekmē svaigpiena dabisko floru, veicinot “Brie de Meaux” īpatnības. Lai garantētu pakaišu kvalitāti, ir pievienoti minimālie izmantojamo salmu apjomi (0,5 kg uz govi dienā steliņģu sistēmā un 5 kg brīvas turēšanas režīmā). Salmus uzglabā pārsegtus, lai saglabātu to kvalitāti.

Slaucamo govju barošana

Ir pievienota kopējās barības devas definīcija “visa rupjā lopbarība (pamatbarības deva) un izbarotā spēkbarība”, lai kontroles laikā varētu labāk izprast specifikācijas prasības.

Ir pievienota prasība, ka 85 % sausnas ganāmpulka kopējā barības devā jāiegūst ģeogrāfiskajā apgabalā un 60 % – pašā saimniecībā, jo Brī apgabala lauku saimniecības tradicionāli izmanto pašas savus blakusproduktus, ko iegūst no pamatkultūrām (graudaugiem un bietēm), un tos, kas iegūti ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šī prasība ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Būtībā šīs saimniecības ir vairāku kultūru audzēšanas saimniecības, kuru rīcībā tādējādi ir dažādi produkti, ko var izmantot ganāmpulka barošanai. Tomēr slāpekļa spēkbarība bieži vien ir nepietiekamos daudzumos, lai apmierinātu slaucamo govju vajadzības laktācijas periodā. Tāpēc lopkopji izmanto lopbarību, kas nav iegūta šajā apgabalā, bet šādas lopbarības īpatsvars nepārsniedz 15 % sausnas kopējā barības devā.

Vietējās govju barošanas sistēmas pamatā ir daudzveidīga pamatbarības deva, un tajā izmanto pašas saimniecības un citu ģeogrāfiskā apgabala saimniecību blakusproduktus. Tāpēc ir pievienoti šādi elementi:

—

atļautās lopbarības saraksts (ganību zāle, ko izbaro svaigu vai konservētā veidā kā skābbarību vai sienu, iesaiņotu vai dehidrētu; nenobrieduši graudaugi un pākšaugi, ko izbaro svaigus vai konservētus kā skābbarību; kukurūza un sorgo, ko izbaro svaigu, konservētu kā skābbarību vai dehidrētu; graudaugu drabiņas; lopbarības bietes un citas saknes un bumbuļi, kā arī to mīkstums vai izspaidas svaigā vai dehidrētā veidā; graudaugu, pākšaugu un eļļaugu salmi);

—	prasība, ka pamatbarības devā jābūt vismaz trim sastāvdaļām, no kurām divas ir obligātas – svaiga vai konservēta zāle (4 kg sausnas uz katru ražojošo slaucamo govi dienā, kur 2 kg ir lopbarības pākšaugi), biešu mīkstums vai lopbarības bietes (vismaz 2 kg sausnas).

Šī prasība ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Ir pievienota prasība, ka, lai nodrošinātu daudzveidīgu pamatbarības devu, pamatkultūras nedrīkst pārsniegt 60 % no pamatbarības devas, kas izteikta sausnā, ja vien tā nav zāle.

Šī prasība ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Ja apstākļi atļauj, šo pamatbarības devu var aizstāt ar ganīšanu vismaz 150 dienas gadā, nodrošinot katrai ražojošai slaucamai govij vismaz 20 āru platības. Kad ganīšanas periods beidzas, pamatbarības devā ietilpst vismaz 3 kg sausnas, kuras pamatā ir zāle, un pamatkultūras nedrīkst pārsniegt 70 % pamatbarības devas, kas izteikta sausnā, ja vien tā nav zāle.

Šī prasība ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Ir pievienota prasība, ka spēkbarības uzņemšana jāierobežo ar 2000 kg sausnas uz vienu slaucamo govi gadā, lai apstiprinātu rupjās lopbarības nozīmi slaucamo govju uzturā un tādējādi stiprinātu saikni ar ģeogrāfisko apgabalu.

Šī prasība ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Ir pievienots atļauto spēkbarības veidu saraksts un to izbarošanas kārtība:

—	graudaugu graudi un atvasinātie produkti;

—	pākšaugu graudi un atvasinātie produkti;

—	eļļaugu graudi vai augļi un atvasinātie produkti;

—	biešu vai cukurniedru melase;

—	sūkalas (tikai attiecībā uz siera ražošanas saimniecībām);

—	barības piedevas, izņemot aizsargāto metionīnu, urīnvielu un tās atvasinājumus;

—	zootehniskās piedevas.

Lopbarības platību uzturēšana

Ir pievienots noteikums, ka ģenētiski modificētu kultūru audzēšana visās to saimniecību platībās, kurās ražo pienu pārstrādei par sieru ar cilmes vietas nosaukumu “Brie de Meaux”, ir aizliegta (šis aizliegums attiecas uz visām augu sugām, kuras var izmantot kā barību šīs saimniecības dzīvniekiem, un uz jebkuras sugas kultūrām, ar ko šo barību ir iespējams piesārņot). Tas nodrošina saikni ar vietējo apgabalu un apstiprina lopbarības tradicionālo raksturu (60 % sausnas kopējā barības devā, ko saņem saimniecībā izaudzētie liellopi).

Ir pievienoti nosacījumi organisko kūtsmēslu izkliedēšanai (vismaz 30 dienu pārtraukums laikā starp organisko mēslošanu un pļavas nopļaušanu vai lopu ganīšanu tajā; 21 diena komposta gadījumā; nelauksaimnieciskas izcelsmes kūtsmēslu kvalitātes uzraudzība; nosacījumi nelauksaimnieciskas izcelsmes organisko kūtsmēslu izkliedēšanai). Šo noteikumu mērķis ir novērst jebkuru piesārņošanas risku, jo “Brie de Meaux” tiek izgatavots no svaigpiena.

Ražošanas apstākļi

Specifikācijā ir pievienotas daļas par izmantoto pienu, pārstrādi (sarecināšanu, formēšanu veidnēs, notecināšanu, sālīšanu un žāvēšanu/sausināšanu), transportēšanu pirms nogatavināšanas, nogatavināšanu un nosūtīšanu.

Šī daļa ir papildināta arī tamdēļ, lai labāk raksturotu “Brie de Meaux” tehnoloģisko procesu. Tas darīts ar nolūku precizēt metodes, kuras izkopuši siera ražotāji, un vienlaikus noteikt sasniedzamos parametrus, kuri nodrošina šā produkta īpatnības.

Izmantotais piens

Ir pievienots piena savākšanas maksimālais termiņš un piena izmantošanas maksimālais termiņš – savākšana kā minimums reizi 48 stundās un ne vairāk kā 36 stundu atstarpe starp piena savākšanu un siera graudu apstrādi (sēnes izsēšanu), jo šo sieru izgatavo tikai no svaigpiena, tāpēc jāierobežo piena kvalitātes pasliktināšanās.

Ir pievienotas šādas prasības:

—	izmantoto govs svaigpienu standartizē attiecībā uz tauku saturu, veicot daļēju piena nokrejošanu ne vairāk kā 40 °C temperatūrā;

—

pienu nogatavina, veicot iepriekšēju nogatavināšanu un/vai nogatavināšanu. Iepriekšējas nogatavināšanas periods ir īsāks par 48 stundām, temperatūrai nepārsniedzot 22 °C, ar maksimālo siera graudu apstrādes robežu 3 % no ražošanā izmantotā piena daudzuma; pats nogatavināšanas posms ir īsāks par 2 stundām, temperatūrai nepārsniedzot 37 °C;

—	ražošanā atļautās sastāvdaļas, neskaitot piena izejvielas, ir šādas – himozīns, baktēriju kultūras, raugi, nekaitīgās pelējuma sēnes, kalcija hlorīds un sāls;

—	ir aizliegts izmantot šādus piena veidus:

—	pārveidotu pienu, atjaunotu pienu un atšķaidītu pienu; aizliegts pievienot piena pulveri, izņemot ieraugu;

—	pilnīgi vai daļēji koncentrētu pienu, neatkarīgi no procesa (ultrafiltrēšana, mikrofiltrēšana vai kāda cita metode). Līdz ar to olbaltumvielu pievienošana ir aizliegta, un izmantot drīkst tikai svaigpienu, kas standartizēts attiecībā uz tauku saturu, veicot nokrejošanu.

Ierauga pagatavošana no pulvera uz piena bāzes ir atļauta, ja tā pievienošanas proporcija nepārsniedz 3 % no ražošanā izmantotā piena daudzuma.

Termofilo kultūru iesēšana ir aizliegta, jo tās var ietekmēt “Brie de Meaux” organoleptiskās īpašības.

Tas atbilst “Brie de Meaux” ražotāju pašreizējai tehnoloģiskai kompetencei un praksei.

Pārstrāde

Ir pievienotas šādas prasības:

—	metodes, kas paredz izejvielu un ražošanā esošo produktu saglabāšanu temperatūrā, kas zemāka par 0 °C, vai modificētā atmosfērā, ir aizliegtas, lai nodrošinātu “Brie de Meaux” īpašību izveidošanos;

—	pārstrādes un nogatavināšanas posmos ir atļauts izmantot tradicionālos materiālus (koku, salmus un meldrus; tas jo īpaši attiecas uz sietiem, kuras izmanto siera notecināšanai un apgriešanai otrādi nogatavināšanas laikā).

—	Ir pievienota atsauce par ražošanas un nogatavināšanas ilguma uzskaiti – to skaita no sarecināšanas dienas.

Sarecināšana

Teikums:

ir aizstāts ar teikumu:

Praksē pienu pirmoreiz sasilda, lai varētu nokrejot, un pēc tam vēlreiz silda, lai sarecinātu. Tāpēc svītrots noteikums, kas atļauj sildīt pienu tikai vienreiz – galvenokārt tas bija paredzēts piena uzturēšanai svaigpiena stāvoklī. Sildīšanas temperatūra paliek zemāka vai vienāda ar 40 °C, lai nodrošinātu, ka tiek izmantots svaigpiens.

Ir pievienoti sarecināšanas mērķparametri (pH mazāks par 6,5 vai skābums, kas pārsniedz 19 °D, piena temperatūra zemāka par 37 °C vai vienāda ar 37 °C, koagulācijas laiks īsāks par 2 stundām), jo tie ļauj aprakstīt “Brie de Meaux” raksturīgo tehnoloģisko procesu.

Pievienota arī prasība par himozīna veidu. Tam jābūt liellopu cilmes, tādējādi aizliegts izmantot augu vai mikrobu cilmes himozīnu. Pievienota arī prasība par izmantotajām devām – maksimālā deva ir 28 mg uz 100 l piena, un himozīna maksimālais saturs ir 750 mg/l.

Formēšana veidnēs

Ir pievienots noteikums, ka pienu sarecina siera vannā un ka to nevar pakļaut nekādai ārējai iedarbībai, izņemot vertikālu sagriešanu vai vertikālu sadalīšanu ar nazi, kā arī veidošanu ar Brie siera lāpstiņu – tas atbilst horizontālai sagriešanai. Attiecībā uz siera sadalīšanu ar nazi norādi “izmantojot vienu asmeni” svītro kā nevajadzīgu, jo sagriešana ar nazi pēc definīcijas var notikt tikai ar vienu asmeni vai nazi.

Ir precizēts ar šo posmu saistītais parametrs, lai to labāk raksturotu – attālums starp divām vertikālām griezuma līnijām ir vismaz viens centimetrs. Sūknēšanas aizliegums ir svītrots, jo šāds precizējums nav lietderīgs, ņemot vērā aprakstu, kas izstrādāts par formēšanu veidnē.

Lai kontroli padarītu objektīvāku, ir pievienota prasība par 15 minūšu ilgu laikposmu starp sagriešanu šķēlēs un formēšanas sākumu, aizstājot kvalitatīvo apzīmējumu “pirms sūkalu daudzuma palielināšanās”.

Papildinot prasību par pārtraukumu laikā starp sagriešanu šķēlēs un formēšanu veidnē, ir pievienots noteikums, ka recekļa veidošanu siera vannā nedrīkst pārtraukt – šīs prasības mērķis ir ierobežot notecēšanu vannā, jo tā var ietekmēt siera īpašības, jo īpaši tā liptspēju. Tomēr attiecībā uz formēšanu, ko veic ar rokām, izmantojot Brie lāpstiņu un veidojot secīgās plānas kārtas, pievienota prasība, ka formēšana jāveic vienā piegājienā vai ar vienu uzpildi, tas ir, ar papildu iepildīšanu brīdī, kad siers ir sācis tecēt veidnē.

Ir pievienots Brie lāpstiņas apraksts, kas raksturo šo tradicionālo instrumentu – savdabīgu apaļu separatoru ar diametru no 28 līdz 32 cm, kas ir perforēts, lai sūkalas varētu izplūst. Tai ir raksturīgs rokturis, kas ir izvirzīts virs instrumenta apaļās daļas virzienā uz tās centru.

Notecināšana

Ir pievienots apraksts par apstākļiem, kādos veic notecināšanu – veidnes uz pārklātas paplātes ievieto kamerā, kur temperatūra ir zemāka vai vienāda ar 30 °C. Sierus vismaz divreiz apgriež otrādi, lai veicinātu notecēšanu.

Sālīšana

Ir iekļauts siera pH divdesmit četras stundas pēc izņemšanas no veidnes. Šis rādītājs var būt lielāks par 4,9, un tas ļauj nodrošināt “Brie de Meaux” sieram jaukta tipa pienskābumu ar himozīna piegaršu.

Transportēšana pirms nogatavināšanas

Ir pievienots noteikums, ka sierus, kas ražoti pirms mazāk nekā septiņām dienām, var nosūtīt nogatavinātājiem. Tiek pievienoti transportēšanas apstākļi, lai tā neradītu pārāk lielu pārtraukumu sieru attīstībā – pozitīvā temperatūrā līdz 12 °C un ne ilgāk kā 24 stundas ceļā. Jebkurš transportēšanas laiks, kas pārsniedz 24 stundas, jāpieskaita vismaz četrām nogatavināšanas nedēļām.

Nogatavināšana

Ir pievienots noteikums, ka vismaz četras nedēļas ilgo nogatavināšanas periodu uzskaita no siera sarecināšanas dienas, nevis vairs no saražošanas dienas, un tā ir precīzāka prasība, lai pārbaudes būtu objektīvākas.

Ir iekļauts nogatavināšanas apstākļu apraksts, kurā atspoguļota pašreizējā prakse:

—	nogatavināšanu veic divos posmos – iepriekšēja nogatavināšana un nogatavināšana;

—

katru posmu raksturo temperatūras intervāls (no 8 °C līdz 16 °C iepriekšējai nogatavināšanai un no 4 °C līdz 14 °C nogatavināšanai), higrometrija (kontrolējama higrometrija iepriekšējai nogatavināšanai un no 80 līdz 98 % nogatavināšanai) un ilgums (mazāk nekā 21 diena iepriekšējai nogatavināšanai un vismaz minimālais nogatavināšanas ilgums nogatavināšanas posmam);

—	sierus apgriež otrādi vismaz vienreiz nedēļā, lai nodrošinātu siera pelējuma vienmērīgu attīstību;

—	sierus nogatavina “vaļējā veidā” (nogatavināšana kastē vai kārbā ir aizliegta) vismaz līdz minimālajam nogatavināšanas termiņam, lai radītu apstākļus, kas labvēlīgi pelējuma attīstībai, un lai varētu uzraudzīt siera attīstību;

—	pagrabā visus darbus ar sieru, kas ir trausls plakanās formas dēļ, rūpīgi veic ar rokām.

Nosūtīšana

Lai nodrošinātu optimālus nogatavināšanas apstākļus “Brie de Meaux” aromātu attīstībai, ir pievienota prasība, ka iepakošanu nedrīkst veikt pirms minimālā nogatavināšanas perioda beigām un ka tai jānotiek ne vēlāk kā desmit dienas pirms izsūtīšanas no nogatavināšanas ražotnes. Atšķirībā no citiem vairāk rūpnieciskiem Brie produktiem, kurus iepako, tiklīdz miza sāk ziedēt, un kuri turpina attīstīties atdzesētās telpās, šo sieru nogatavina tradicionālā veidā, tas ir, novietojot to nogatavināšanas pagrabā bez jebkāda iesaiņojuma. Ir pievienots noteikums, ka “Brie de Meaux” iepako papīrā vai plastikāta plēvē, uz salmiem vai bez tiem, un piegādā kartona vai koka kastē vai transportēšanas kastē. Izmantotajam iepakojumam jāļauj rīkoties ar sieru, to nesalaužot.

Šie noteikumi ir pievienoti vienotā dokumenta 3.5. punktā “Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi”.

5.5.    Punkts “Saikne”

Punkts “Saikne” ir pilnībā pārrakstīts, lai skaidrāk parādītu saikni starp sieru “Brie de Meaux” un tā ģeogrāfisko apgabalu, būtiski neizmainot šo saikni. Šāds izklāsts īpaši izceļ piena ražošanas apstākļus, kuri ļauj izmantot svaigpienu, kas piemērots pārstrādei par sieru, un tam ir nepieciešama īpaša tehnoloģiskā kompetence, kā arī nogatavināšanas apstākļi. Punktā “Ģeogrāfiskā apgabala specifika” ir dots ģeogrāfiskā apgabala dabas apstākļu apraksts, kā arī raksturoti cilvēkfaktori, sniedzot īsu ieskatu vēsturē un uzsverot īpašo zinātību Punkts “Produkta specifika” vērš uzmanību uz dažiem produkta aprakstā iekļautiem elementiem. Visbeidzot, punktā “Cēloņsakarība” ir izskaidrota mijiedarbība starp produktu un dabas apstākļiem un cilvēkfaktoriem.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

5.6.    Punkts “Marķējums”

Atsauce uz INAO logotipu ir svītrota.

Ir pievienots šāds teikums: ““Brie de Meaux” marķējumā iekļauj:

—	cilmes vietas nosaukumu;

—	Eiropas Savienības apzīmējumu ACVN.”

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

Lai preču zīmes nosaukums netiktu pārmērīgi uzsvērts, salīdzinot ar cilmes vietas nosaukumu, ir pievienota prasība rakstīt cilmes vietas nosaukumu ar rakstzīmēm, kuru lielums ir vismaz vienāds ar divām trešdaļām no lielākajām rakstzīmēm marķējumā.

Lai nodrošinātu produkta uzraudzību un patērētāju informēšanu, ir piebilsts, ka gadījumā, ja preču zīme nav ražotāja vai nogatavinātāja preču zīme, marķējumā jānorāda ražotāja vai nogatavinātāja nosaukums.

Lai novērstu nepamatotus apgalvojumus, kas var maldināt patērētāju jautājumā par “Brie de Meaux” īpašībām, ir norādīts, ka ir aizliegts kopā ar minēto cilmes vietas nosaukumu izmantot jebkādu apzīmējumu vai citu norādi, izņemot preču zīmes.

5.7.    Punkts “Cits”

Ir atjaunināta dalībvalsts kompetentās iestādes adrese.

Tāpat atjaunināts grupas nosaukums un kontaktinformācija.

Punktā ar atsaucēm uz kontroles struktūrām ir atjaunināti oficiālo struktūru nosaukumi un kontaktinformācija. Šajā punktā ir norādīta kompetento kontroles iestāžu kontaktinformācija Francijas līmenī: Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūts (INAO) un Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcija (DGCCRF). Ir iekļauta piebilde, ka sertifikācijas iestādes nosaukums un kontaktinformācija ir pieejama INAO tīmekļa vietnē un Eiropas Komisijas datubāzē.

Punktā par valsts prasībām ir pievienota tabula ar galvenajiem pārbaudāmajiem elementiem un novērtēšanas metodēm.

VIENOTS DOKUMENTS

“BRIE DE MEAUX”

ES Nr.: PDO-FR-00110-AM01 – 2018. gada 26. septembris.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Brie de Meaux”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Sieri

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Brie de Meaux” ir no govs svaigpiena izgatavots siers ar mīkstu masu.

Nogatavināšanas ilgums ir vismaz četras nedēļas, skaitot no sarecināšanas dienas.

Sieram ir plakana cilindra forma. Sieru veido cilindriskās veidnēs ar iekšējo diametru no 36 līdz 37 centimetriem. Brie de Meaux” ir plāna, balta miza, ko dēvē par “fleurie” un ko izraibina svītras vai sarkani plankumi, un siera masa ir viendabīga.

Pēc ceturtās nogatavināšanas nedēļas “Brie de Meaux” ir siers, kas nogatavināts par ceturtdaļu (vismaz par 25 % augstuma). Tam ir pienaina garša, un tas var būt nedaudz sāļš, ar nelielu rūgtuma piegaršu. No 4. līdz 6. nedēļai siers pakāpeniski nogatavinās virzienā no mizas uz centru, tā konsistence izmainās no drupanas uz elastīgu. Pakāpeniski attīstās siera aromāts. No 6. līdz 8. nedēļai “Brie de Meaux” nogatavinās līdz centram, un tā konsistence kļūst elastīga; tam izveidojas izsmalcināts krējuma, sviesta un lazdu riekstu aromāts.

Kad sieru laiž tirdzniecībā, tas satur vismaz 45 gramus tauku uz 100 gramiem kopējā sausā ekstrakta un vismaz 44 gramus sausnas uz 100 gramiem siera.

Siera svars ir robežās no 2,6 līdz 3,3 kilogramiem.

“Brie de Meaux” var sadalīt tikai uz pusēm vai trīsstūra gabalos (sagriežot to no centra līdz malai) ne agrāk kā ceturtās nogatavināšanas nedēļas beigās.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Vismaz 85 % sausnas slaucamo govju ganāmpulka kopējā barības devā tiek iegūta ģeogrāfiskajā apgabalā, no tās vismaz 60 % pašu saimniecībā.

Būtībā šīs saimniecības ir vairāku kultūru audzēšanas saimniecības, kuru rīcībā tādējādi ir dažādi produkti, ko var izmantot ganāmpulka barošanai. Tomēr slāpekļa spēkbarība bieži vien ir nepietiekamos daudzumos, lai apmierinātu slaucamo govju vajadzības laktācijas periodā. Tāpēc lopkopji izmanto lopbarību, kas nav iegūta šajā apgabalā, bet šādas lopbarības īpatsvars nepārsniedz 15 % sausnas kopējā barības devā.

To slaucamo govju pamatbarības deva, kuru piens tiek izmantots siera ražošanā, ietver vismaz trīs sastāvdaļas. Tā sastāv no vismaz 2 kilogramiem sausnas, kas iegūta no biešu mīkstuma vai lopbarības bietēm, un no vismaz 4 kilogramiem sausnas, kas iegūta no zāles, kur vismaz 2 kilogrami iegūti no lopbarības pākšaugiem.

Pamatbarība nedrīkst pārsniegt 60 % sausnas pamatbarības devā, ja vien tā nav zāle.

Slaucamām govīm, kuru piens tiek izmantots siera ražošanā un kuras tiek ganītas ganībās, šo trīs sastāvdaļu noteikumu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	ganīšanas periods – slaucamās govis, kuru piens tiek izmantots siera ražošanā, gana ganībās vismaz 150 dienas gadā. Ganību platība vienai slaucamai govij ir vismaz 20 āru;

—	ārpus ganīšanas perioda – pamatbarības deva sastāv no vismaz trim kilogramiem sausnas uz zāles bāzes. Pamatbarība nedrīkst pārsniegt 70 % sausnas pamatbarības devā, ja vien tā nav zāle.

Spēkbarības daudzums gadā ir ierobežots vidēji ar 2000 kg sausnas uz vienu slaucamo govi, kuras piens tiek izmantots siera ražošanā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošanu, siera izgatavošanu un nogatavināšanu veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Iepakošanu pirms nosūtīšanas var veikt tikai pēc vismaz četrām nedēļām, skaitot no sarecināšanas dienas. Siers no ražotnes jānosūta desmit dienu laikā pēc iepakošanas (pārdošanai paredzētā siera iesaiņošana, marķēšana un noformēšana).

“Brie de Meaux” iepako papīra vai plastikāta plēves iepakojumā, uz salmiem vai bez tiem. Sieru piegādā kartona vai koka kastēs vai kārbās, vai transportēšanas kastēs.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Cilmes vietas nosaukumu uzraksta ar rakstzīmēm, kuru lielums ir vismaz divas trešdaļas no vislielāko marķējumā lietoto rakstzīmju lieluma.

Gadījumā, ja preču zīme nav ražotāja vai nogatavinātāja preču zīme, marķējumā norāda ražotāja nosaukumu un ražošanas vietu vai nogatavinātāja nosaukumu un nogatavināšanas vietu.

Jebkādu apzīmējumu vai citu norāžu izmantošana kopā ar minēto cilmes vietas nosaukumu marķējumā, reklāmā, rēķinos vai tirdzniecības dokumentos ir aizliegta, izņemot īpašus tirdzniecības vai ražotāja zīmolus.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ēnas [Aisne] departamentā (02): Chezy-sur-Marne;

Obas [Aube] departamentā (10):

Nogent-sur-Seine rajonā: visas pašvaldības;

Allibaudieres, Arcis-Sur-Aube, Arrembecourt, Aubeterre, Aulnay, Avant-Les-Ramerupt, Bailly-Le-Franc, Balignicourt, Betignicourt, Blignicourt, Braux, Brillecourt, Chalette-Sur-Voire, Champigny-Sur-Aube, Charmont-Sous-Barbuise, Chaudrey, Chavanges, Coclois, Courcelles-Sur-Voire, Dampierre, Dommartin-Le-Coq, Donnement, Dosnon, Feuges, Grandville, Herbisse, Isle-Aubigny, Jasseines, Joncreuil, Lassicourt, Le Chene, Lentilles, Lesmont, Lhuitre, Longsols, Magnicourt, Mailly-Le-Camp, Mesnil-La-Comtesse, Mesnil-Lettre, Molins-Sur-Aube, Montmorency-Beaufort, Montsuzain, Morembert, Nogent-Sur-Aube, Nozay, Ormes, Ortillon, Pars-Les-Chavanges, Planty, Poivres, Pouan-Les-Vallees, Pougy, Ramerupt, Rances, Rosnay-L’hopital, Saint-Christophe-Dodinicourt, Saint-Etienne-Sous-Barbuise, Saint-Leger-Sous-Margerie, Saint-Nabord-Sur-Aube, Saint-Remy-Sous-Barbuise, Semoine, Soulaines-Dhuys, Torcy-Le-Grand, Torcy-Le-Petit, Trouans, Vaucogne, Vaupoisson, Verricourt, Villeret, Villette-Sur-Aube, Villiers-Herbisse, Vinets, Voue un Yevres-Le-Petit;

daļēji ietilpstoša pašvaldība: Aix-Villemaur-Palis;

Luarē [Loiret] departamentā (45):

Bazoches-Sur-Le-Betz, Chantecoq, Chateau-Renard, Chevannes, Chevry-Sous-Le-Bignon, Chuelles, Corbeilles, Courtemaux, Courtempierre, Courtenay, Dordives, Douchy-Montcorbon, Ervauville, Ferrieres-En-Gatinais, Fontenay-Sur-Loing, Foucherolles, Girolles, Gondreville, Griselles, Gy-Les-Nonains, La Chapelle-Saint-Sepulcre, La Selle-En-Hermoy, La Selle-Sur-Le-Bied, Le Bignon-Mirabeau, Louzouer, Melleroy, Merinville, Migneres, Mignerette, Nargis, Pers-En-Gatinais, Prefontaines, Rozoy-Le-Vieil, Saint-Firmin-Des-Bois, Saint-Germain-Des-Pres, Saint-Hilaire-Les-Andresis, Saint-Loup-De-Gonois, Sceaux-Du-Gatinais, Thorailles, Treilles-En-Gatinais un Trigueres;

Marnas [Marne] departamentā (51):

Allemanche-Launay-Et-Soyer, Ambrieres, Anglure, Anthenay, Arrigny, Arzillieres-Neuville, Bagneux, Bannay, Baslieux-Sous-Chatillon, Baudement, Baye, Beaunay, Belval-Sous-Chatillon, Binson-Et-Orquigny, Blaise-Sous-Arzillieres, Boursault, Brandonvillers, Breban, Chaltrait, Champaubert, Champlat-Et-Boujacourt, Champvoisy, Chapelaine, Chatelraould-Saint-Louvent, Chatillon-Sur-Broue, Chatillon-Sur-Marne, Clesles, Coizard-Joches, Conflans-Sur-Seine, Congy, Corbeil, Corribert, Courjeonnet, Courtagnon, Courthiezy, Cuchery, Cuisles, Dormans, Drosnay, Ecollemont, Esclavolles-Lurey, Etoges, Ferebrianges, Festigny, Giffaumont-Champaubert, Gigny-Bussy, Granges-Sur-Aube, Hauteville, Humbauville, Igny-Comblizy, Jonquery, La Caure, La Celle-Sous-Chantemerle, La Chapelle-Lasson, La Chapelle-Sous-Orbais, La Neuville-Aux-Larris, La Ville-Sous-Orbais, Landricourt, Le Baizil, Le Breuil, Les Rivieres-Henruel, Leuvrigny, Lignon, Marcilly-Sur-Seine, Mareuil-En-Brie, Mareuil-Le-Port, Margerie-Hancourt, Margny, Marsangis, Montmort-Lucy, Nanteuil-La-Foret, Nesle-Le-Repons, Oeuilly, Olizy, Orbais-L’abbaye, Outines, Passy-Grigny, Pleurs, Potangis, Pourcy, Reuil, Saint-Cheron, Sainte-Gemme, Sainte-Marie-Du-Lac-Nuisement, Saint-Just-Sauvage, Saint-Martin-D’ablois, Saint-Ouen-Domprot, Saint-Quentin-Le-Verger, Saint-Remy-En-Bouzemont-Saint-Genest-Et-Isson, Saint-Saturnin, Saint-Utin, Saron-Sur-Aube, Sompuis, Somsois, Suizy-Le-Franc, Talus-Saint-Prix, Troissy, Vandieres, Verneuil, Villers-Sous-Chatillon, Villevenard, Villiers-Aux-Corneilles, Vincelles un Vouarces;

Sezanne-Brie et Champagne apgabalā: visas pašvaldības;

Augšmarnas [Haute-Marne] departamentā (52):

Saint-Dizier-1, Saint-Dizier-3 un Wassy apgabalā: visas pašvaldības;

Aingoulaincourt, Annonville, Bayard-Sur-Marne, Chamouilley, Chevillon, Cirfontaines-En-Ornois, Domblain, Echenay, Effincourt, Eurville-Bienville, Fays, Fontaines-Sur-Marne, Germay, Germisay, Gillaume, Lezeville, Magneux, Maizieres, Mertrud, Montreuil-Sur-Thonnance, Narcy, Noncourt-Sur-Le-Rongeant, Nully, Osne-Le-Val, Pansey, Paroy-Sur-Saulx, Poissons, Rachecourt-Sur-Marne, Roches-Sur-Marne, Sailly, Saint-Dizier, Saudron, Sommancourt, Thonnance-Les-Moulins, Tremilly, Troisfontaines-La-Ville un Valleret;

daļēji ietilpstoša pašvaldība: Epizon;

Mēzas [Meuse] departamentā (55):

Bar-le-duc rajonā: visas pašvaldības;

Ancemont, Aubreville, Baudremont, Belrain, Bonnet, Bouquemont, Bovee-Sur-Barboure, Boviolles, Brabant-En-Argonne, Brocourt-En-Argonne, Broussey-En-Blois, Chauvoncourt, Chonville-Malaumont, Clermont-En-Argonne, Courcelles-En-Barrois, Courouvre, Cousances-Les-Triconville, Dagonville, Dombasle-En-Argonne, Dompcevrin, Dugny-Sur-Meuse, Erneville-Aux-Bois, Fresnes-Au-Mont, Froidos, Futeau, Gimecourt, Grimaucourt-Pres-Sampigny, Heippes, Jouy-En-Argonne, Julvecourt, Koeur-La-Grande, Koeur-La-Petite, Lahaymeix, Landrecourt-Lempire, Laneuville-Au-Rupt, Lavallee, Le Claon, Le Neufour, Lemmes, Lerouville, Les Islettes, Les Paroches, Les Souhesmes-Rampont, Levoncourt, Lignieres-Sur-Aire, Longchamps-Sur-Aire, Marson-Sur-Barboure, Meligny-Le-Grand, Meligny-Le-Petit, Menil-Aux-Bois, Menil-La-Horgne, Naives-En-Blois, Nancois-Le-Grand, Neuville-En-Verdunois, Neuvilly-En-Argonne, Nicey-Sur-Aire, Nixeville-Blercourt, Osches, Pierrefitte-Sur-Aire, Rambluzin-Et-Benoite-Vaux, Rarecourt, Recicourt, Recourt-Le-Creux, Reffroy, Rupt-Devant-Saint-Mihiel, Saint-Andre-En-Barrois, Saint-Aubin-Sur-Aire, Saint-Joire, Sampigny, Saulvaux, Sauvoy, Senoncourt-Les-Maujouy, Sivry-La-Perche, Souilly, Thillombois, Treveray, Vadelaincourt, Vadonville, Ville-Devant-Belrain, Villeroy-Sur-Meholle, Ville-Sur-Cousances, Villotte-Sur-Aire, Void-Vacon un Woimbey;

daļēji ietilpstošas pašvaldības: Bannoncourt, Belleray, Bislee, Boncourt-Sur-Meuse, Commercy, Dieue-Sur-Meuse, Euville, Han-Sur-Meuse, Maizey, Mecrin, Les Monthairons, Ourches-Sur-Meuse, Pagny-Sur-Meuse, Pont-Sur-Meuse, Saint-Mihiel, Sorcy-Saint-Martin, Tilly-Sur-Meuse, Troussey, Troyon, Verdun, Vignot un Villers-Sur-Meuse;

Sēnas un Marnas [Seine-et-Marne] (77), Odesēnas [Hauts-de-Seine] (92), Sensendenī [Seine-Saint-Denis] (93) un Valdemarnas [Val-de-Marne] (94) departamentos un Parīzes [Paris] pilsētā (75): visas pašvaldības;

Jonas [Yonne] departamentā (89):

Brannay, Champigny, Chaumont, Cheroy, Courtoin, Cuy, Dollot, Domats, Evry, Foucheres, Gisy-Les-Nobles, Jouy, La Belliole, Lixy, Michery, Montacher-Villegardin, Nailly, Piffonds, Pont-Sur-Yonne, Saint-Agnan, Saint-Martin-Du-Tertre, Saint-Serotin, Saint-Valerien, Savigny-Sur-Clairis, Vallery, Vernoy, Villeblevin, Villebougis, Villemanoche, Villenavotte, Villeneuve-La-Dondagre, Villeneuve-La-Guyard, Villeperrot, Villeroy, Villethierry un Vinneuf.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Brī [Brie] dabas reģionam, kas ir “Brie de Meaux” šūpulis un daļēji aptver Ildefrānsu [Ile-de-France] un Šampaņu [Champagne] starp Marnas un Sēnas ielejām, ir raksturīga piemērotība graudaugu audzēšanai un izvietojums, kas aptver daļu no Parīzes aglomerācijas.

Kaut arī “Brie de Meaux” ražošanas apgabals ar laiku izpletās ārpus Brī dabas reģiona robežas, tas tomēr ir saglabājis ģeogrāfisko vienotību. Tādējādi ACVN “Brie de Meaux” ģeogrāfiskais apgabals ir izvietojies Sēnas baseina augštecē un centrālajā daļā, iekļaujot šīs upes lielāko pieteku gultnes (Luā [Loing], Jona [Yonne], Oba [Aube], Marna [Marne] un to pietekas). Ģeogrāfiskā apgabala ainavu veido plašas plakankalnes. Tā kā augsnes apakškārta ir ūdensnecaurlaidīga, ūdens tajā neiesūcas un ainavu šķērso daudzas ielejas.

Ar dzeltenzemi klātās plakankalnes ir auglīgas un piemērotas laukaugu audzēšanai. Mēreni dziļo ieleju nogāzes, kuras klāj māla slāņi, ir mazāk piemērotas graudaugu audzēšanai, un tajās izvietojušās pļavas, kas ir piemērotas ganībām, tāpat kā ieleju lejasdaļās.

Vēsturiski plakankalnēs tika audzētas graudaugu kultūras, bet lopkopība izvērsās ielejās un kalnu nogāzēs, kur atrodas arī Mo [Meaux] pilsēta.

18. gadsimtā agronomi ieteica pagaidu pļavas (trīsgadīgās augu rotācijas ietvaros) nevis atstāt papuvē, bet audzēt tajās pākšaugus. Šāda prakse ne tikai labvēlīgi ietekmēja graudaugu ražošanu, bet ļāva saražot arī lielu daudzumu lopbarības, ko izmantoja dzīvnieku barošanai.

No tā laika daudzas Brī apgabala graudaugu saimniecības pievērsās vairāku kultūru audzēšanai reizē ar lopkopību. Tomēr Brī nekļuva par šauri specializētu lopkopības zemi, un Brī sistēmas īpatnība bija lopkopības integrēšana augu rotācijas praksē, saglabājot orientēšanos uz graudaugu ražošanu. Šīs pamatprodukcijas – graudaugu – salmi tika izmantoti govju pakaišiem.

Attīstoties spirta un cukura rūpniecībai, arī cukurbiešu ražošana kļuva par būtisku Brī vairākkultūru prakses sastāvdaļu. Blakusproduktus izbaroja mājlopiem, un to uzskatīja par labāko veidu, kā izmantot visu saimniecībā saražoto un to, ko nevarēja pārdot.

Tāpēc ganāmpulka barībā bijis augsts graudaugu blakusproduktu īpatsvars (salmi, sasmalcināti salmi un klijas), kā arī eļļas rauši un bietes.

Piena ražošanas pārpalikumu acīmredzamais galamērķis bija pārstrāde sierā un Brī apgabalam šajā jomā jau bija laba reputācija; turklāt noieta tirgus atrašanu sekmēja Parīzes tuvums.

Brī sieru izgatavoja tieši saimniecībās, un veidnes lielums atbilda saimniecībā pieejamā piena daudzumam. 19. gadsimta beigās tika labāk apgūta himozīna izmantošana, kas līdz tam bija lielākoties nejauša, un tehnoloģija iezīmējās specializācija: lielformāta “Brie de Meaux” ražoja, izmantojot sarecināšanu ar himozīnu, bet mazāka izmēra sierus – pievienojot pienskābes baktērijas.

Ražotāji izmantoja arī Emīla Diklo [Emile Duclaux] un Žorža Rožē [Georges Roger] darba augļus – 1897. gadā viņi pirmo reizi no Brie siera izolēja Penicillium candidum un izstrādāja Rožē metodi, ar kuru sierā iesēj identificētos fermentus.

Pateicoties Parīzes tuvumam un uzlabotajiem transporta apstākļiem, Brī apgabala piena produkcija daļēji tika realizēta pārtikas piena un svaigo produktu tirgū. Tādējādi, sākot no 19. gadsimta vidus, nogatavinātāji varēja izmantot arī uzlaboto ceļu tīklu un jaunuzbūvēto dzelzceļu, lai piegādātu savus produktus, kā arī iegādātos “svaigi sālītos” sierus, kas nebija nogatavināti un tika ražoti Parīzes baseina austrumu daļā. Šādi viņi kompensēja produkcijas kritumu Sēnā un Marnā. Viņi tos nogatavināja un pārdeva kā “Brie de Meaux”.

Būtībā sarecināšana ar himozīnu ļauj iegūt viendabīgu recekli, ko ir iespējams transportēt, bet ar pienskābi iegūtais receklis “svaigi iesālītā” stāvoklī ir drupans un trausls. Siera ražošana attīstījās Marnā, Augšmarnā un Mēzā.

Mūsdienās šī bagātīgā zinātība tiek izmantota joprojām – pienam, kas ražots ģeogrāfiskajā apgabalā, ir samērā zems tauku saturs un tas ir bagāts ar olbaltumvielām, tādēļ labi piemērots pārstrādei sierā.

Ražošanas paņēmieni nav daudz mainījušies – tiek pievienota liela himozīna deva, lai receklis izveidotos ātri. Recekli sagriež šķēlēs un ar rokām ātri ievieto veidnē, izmantojot Brie lāpstiņu.

“Brie de Meaux” ir no govs svaigpiena izgatavots siers ar mīkstu masu un pelējuma klātu virsmu.

To izgatavo cilindriskās veidnēs ar diametru no 36 līdz 37 centimetriem, un tam ir pankūkas forma.

Pēc četrām nogatavināšanas nedēļām “Brie de Meaux” ir pienaina garša, un tas var būt nedaudz sāļš, ar nelielu rūgtuma piegaršu. No 4. līdz 6. nedēļai siers pakāpeniski nogatavinās virzienā no mizas uz centru, tā konsistence izmainās no drupanas uz elastīgu. Pakāpeniski attīstās siera aromāts. No 6. līdz 8. nedēļai tas nogatavinās līdz centram, un tā konsistence kļūst elastīga; tam izveidojas izsmalcināts krējuma, sviesta un lazdu riekstu aromāts.

Šajā pārsvarā uz graudaugiem orientētajā reģionā vairākkultūru audzēšanas saimniecībās ganāmpulku barošanai izmanto pākšaugus, bietes un dažādus uz vietas pieejamus produktus, kas iegūti no bietēm un graudaugiem. Šīs blakusproduktu barības devas nodrošina pienam salīdzinoši zemu tauku saturu, bet tas kļūst bagāts ar olbaltumvielām un tāpēc ir piemērots pārstrādei par sieru. Turklāt govju izmitināšana uz salmiem ļauj uzturēt mikrobu ekosistēmu, kas ietekmē svaigpiena dabisko floru. Būtībā, ja neskaita govju barošanas veidu, “Brie de Meaux” savu specifiku iegūst no tā, ka siera izgatavošanai tiek izmantots vienīgi svaigpiens, bet tam ir nepieciešama tehnoloģiskā kompetence, kuru ir apguvuši un saglabājuši ģeogrāfiskā apgabala ražotāji.

Sākotnēji šī kompetence veidojās saimniecībās, kurās izmantoja tādas ražošanas metodes, kas nebija darbietilpīgas vajadzīgo iekārtu un laika patēriņa ziņā, un tā jo īpaši izpaužas sarecināšanas posmā, lai iegūtu stingru recekli, kas ir piemērots siera izgatavošanai liela diametra veidnēs, siera sadalīšanas posmā, pielāgojot sadalīšanu šķēlēs recekļa īpašībām, un siera veidošanā, izmantojot veidņu aizpildīšanai Brie lāpstiņu. Šāda tipa recekļa notecināšana notiek dabiski, un nav vajadzības recekli smalki sagriezt – tas tiek sagriezts lielos gabalos vai sadalīts šķēlēs, bet pēc tam ar rokām tiek iepildīts veidnēs, izmantojot Brie lāpstiņu un veidojot plānas kārtas.

Visbeidzot, siera rūpīgā apstrāde, gan apkaisot to ar sausu sāli, gan visa nogatavināšanas procesa laikā, ļauj “Brie de Meaux” izpaust tam specifiskos aromātus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://extranet.inao.gouv.fr/fichier/CDCBrieMeaux190320.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Paziņojums par Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērojamību

Īstenošanas aktu pieņemšanas perioda pārtraukšana

(2020/C 64/14)

Komisija 2019. gada 6. jūnijā saņēma pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (1) 35. pantu. Pirmā darbdiena pēc pieprasījuma saņemšanas bija 2019. gada 7. jūnijā, un sākotnējais termiņš Komisijas lēmuma pieņemšanai par šo pieprasījumu bija 105 darbdienas.

Šis pieprasījums, ko iesniedzis Elta Courier S.A., attiecas uz kurjerpakalpojumiem Grieķijā. Attiecīgais paziņojums tika publicēts 2020. gada 17. februārī OV C 53, 8. lappusē.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES IV pielikuma 2. punktu Komisija var prasīt, lai attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais līgumslēdzējs, vai kompetentā neatkarīgā valsts iestāde, vai cita kompetenta valsts iestāde piemērotā termiņā sniedz visas nepieciešamās ziņas vai papildina vai precizē jau sniegtās ziņas. Komisija 2019. gada 26. augustā lūdza valsts iestādes sniegt papildu informāciju ne vēlāk kā līdz 2019. gada 9. septembrim. Komisija 2019. gada 6. septembrī lūdza valsts iestādes sniegt papildu informāciju ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. septembrim.

Nokavētu vai nepilnīgu atbilžu gadījumā sākotnējo termiņu aptur uz laiku no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai.

Tādējādi oficiālais termiņš beigsies pēc 40 darbdienām pēc pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanas.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

Paziņojums par pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2014/25/ES 35. pantam

Dalībvalsts iesniegts pieprasījums

(2020/C 64/15)

Komisija 2019. gada 19. decembrī saņēma pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (1) 35. pantu. Pirmā darbdiena pēc pieprasījuma saņemšanas ir 2019. gada 20. decembris.

Šo pieprasījumu ir izteikusi Dānijas Karaliste, un tas attiecas uz paku sūtījumiem no uzņēmuma patērētājam Dānijā. Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā noteikts, ka “šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 35. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā”. To, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, Direktīvas 2014/25/ES kontekstā var novērtēt, neskarot konkurences tiesību pilnvērtīgu piemērošanu.

Komisijai, sākot no iepriekš minētās darbdienas, ir 90 darbdienas, kurās pieņemt lēmumu par šo pieprasījumu. Tādējādi termiņš beidzas 2020. gada 11. maijā.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 5. punktu turpmākus pieprasījumus, kuri attiecas uz to pašu nozari vai darbību Slovēnijā un kuri iesniegti, pirms beidzas šā pieprasījuma izskatīšanai paredzētais termiņš, neuzskata par jaunu procedūru un izskata saistībā ar šo pieprasījumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).