ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 370

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

62. gadagājums
2019. gada 31. oktobris


Saturs

Lappuse

 

II   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Eiropas Komisija

2019/C 370/01

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES, 2014/25/ES un 2009/81/EK paredzētās atbilstošās robežvērtības ( 1 )

1


 

IV   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Padome

2019/C 370/02

Padomes Lēmums (ES) (2019. gada 24. oktobris) par Eiropola izpilddirektora vietnieka iecelšanu

4

 

Eiropas Komisija

2019/C 370/03

Euro maiņas kurss — 2019. gada 30. oktobris

6

2019/C 370/04

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

7

 

Eiropas Ārējās darbības dienests

2019/C 370/05

Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmums (2019. gada 1. oktobris) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz personas datu aizsardzību, ko veic Eiropas Ārējās darbības dienests, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu

9

2019/C 370/06

Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmums (2019. gada 1. oktobris) par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz datu subjektu zināmu tiesību ierobežošanu attiecībā uz personas datu apstrādi Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības ietvaros

18

 

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

2019/C 370/07

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par ES regulu par dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu civillietu un komerclietu tiesvedībā pārskatīšanu (Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

24

 

INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

 

EBTA Uzraudzības iestāde

2019/C 370/08

EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2019. gada 1. oktobra (Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL 10. pantu)

28


 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Eiropas Komisija

2019/C 370/09

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atbalstu 2020. gadam plānotajiem informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā

29

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Eiropas Komisija

2019/C 370/10

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9568 – Marcegaglia Planes / Evraz Palini Bertoli) Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )

30

 

CITI TIESĪBU AKTI

 

Eiropas Komisija

2019/C 370/11

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

32


 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

 


II Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Komisija

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/1


Komisijas paziņojums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/23/ES, 2014/24/ES, 2014/25/ES un 2009/81/EK paredzētās atbilstošās robežvērtības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 370/01)

Direktīvās 2014/23/ES (1) , 2014/24/ES (2) , 2014/25/ES (3) un 2009/81/EK (4) paredzētās atbilstošās robežvērtības valstu valūtās, kas nav euro, ir šādas:

80 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

156 464

 

CZK

Čehijas krona

2 054 080

 

DKK

Dānijas krona

596 408

 

GBP

Sterliņu mārciņa

70 778

 

HRK

Horvātijas kuna

594 576

 

HUF

Ungārijas forints

25 484 800

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

341 544

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

374 040

 

SEK

Zviedrijas krona

821 512


139 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

271 856

 

CZK

Čehijas krona

3 568 964

 

DKK

Dānijas krona

1 036 259

 

GBP

Sterliņu mārciņa

122 976

 

HRK

Horvātijas kuna

1 033 076

 

HUF

Ungārijas forints

44 279 840

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

593 433

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

649 895

 

SEK

Zviedrijas krona

1 427 377


214 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

418 541

 

CZK

Čehijas krona

5 494 664

 

DKK

Dānijas krona

1 595 391

 

GBP

Sterliņu mārciņa

189 330

 

HRK

Horvātijas kuna

1 590 491

 

HUF

Ungārijas forints

68 171 840

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

913 630

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

1 000 557

 

SEK

Zviedrijas krona

2 197 545


428 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

837 082

 

CZK

Čehijas krona

10 989 328

 

DKK

Dānijas krona

3 190 783

 

GBP

Sterliņu mārciņa

378 660

 

HRK

Horvātijas kuna

3 180 982

 

HUF

Ungārijas forints

136 343 680

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

1 827 260

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

2 001 114

 

SEK

Zviedrijas krona

4 395 089


750 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

1 466 850

 

CZK

Čehijas krona

19 257 000

 

DKK

Dānijas krona

5 591 325

 

GBP

Sterliņu mārciņa

663 540

 

HRK

Horvātijas kuna

5 574 150

 

HUF

Ungārijas forints

238 920 000

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

3 201 975

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

3 506 625

 

SEK

Zviedrijas krona

7 701 675


1 000 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

1 955 800

 

CZK

Čehijas krona

25 676 000

 

DKK

Dānijas krona

7 455 100

 

GBP

Sterliņu mārciņa

884 720

 

HRK

Horvātijas kuna

7 432 200

 

HUF

Ungārijas forints

318 560 000

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

4 269 300

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

4 675 500

 

SEK

Zviedrijas krona

10 268 900


5 350 000 EUR

BGN

Jaunā Bulgārijas leva

10 463 530

 

CZK

Čehijas krona

137 366 600

 

DKK

Dānijas krona

39 884 785

 

GBP

Sterliņu mārciņa

4 733 252

 

HRK

Horvātijas kuna

39 762 270

 

HUF

Ungārijas forints

1 704 296 000

 

PLN

Jaunais Polijas zlots

22 840 755

 

RON

Jaunā Rumānijas leja

25 013 925

 

SEK

Zviedrijas krona

54 938 615


(1)  OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(3)  OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.

(4)  OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.


IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Padome

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/4


PADOMES LĒMUMS (ES)

(2019. gada 24. oktobris)

par Eiropola izpilddirektora vietnieka iecelšanu

(2019/C 370/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (1), un jo īpaši tās 54. un 55. pantu,

rīkojoties kā iestāde, kura ir pilnvarota iecelt Eiropola izpilddirektoru un Eiropola izpilddirektora vietniekus,

tā kā:

(1)

Viena pašreizējā Eiropola izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņš beigsies 2019. gada 31. oktobrī. Tādēļ ir jāieceļ jauns Eiropola izpilddirektora vietnieks.

(2)

Eiropola valdes 2017. gada 1. maija lēmumā ir paredzēti noteikumi par Eiropola izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku atlasi, amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata.

(3)

Viena no Eiropola izpilddirektora vietnieka amata vietām tiek uzskatīta par brīvu kopš 2019. gada 31. janvāra – deviņus mēnešus pirms viena pašreizējā Eiropola izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņa beigām – saskaņā ar Eiropola valdes 2017. gada 1. maija lēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Paziņojums par vakanci Eiropola izpilddirektora vietnieka amata vietai tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2019. gada 23. janvārī (2).

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punktu valdes izveidota atlases komiteja (“atlases komiteja”) ir sastādījusi kandidātu sarakstu. Atlases komiteja 2019. gada 8. maijā sagatavoja pienācīgi motivētu ziņojumu.

(5)

Balstoties uz atlases komitejas ziņojumu un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un valdes 2017. gada 1. maija lēmumu, valde 2019. gada 23. maijā sniedza motivētu atzinumu par Eiropola izpilddirektora vietnieka iecelšanu, kurā tā ierosināja Padomei sarakstu ar trim amata vietai piemērotiem kandidātiem.

(6)

Padome 2019. gada 18. jūlijā izraudzījās Jürgen EBNER kungu par nākamo Eiropola izpilddirektora vietnieku un par viņa izraudzīšanu Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punkta ceturtās daļas nolūkā informēja atbildīgo Eiropas Parlamenta komiteju.

(7)

Izraudzītais kandidāts 2019. gada 5. septembrī uzstājās Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (“LIBE komiteja”), un ar 2019. gada 18. oktobra vēstuli Padome tika informēta par LIBE komitejas pieņemto atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 54. panta 2. punkta ceturto daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Jürgen EBNER kungs tiek iecelts par Eiropola izpilddirektora vietnieku laikposmam no 2019. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim AD 14 pakāpē.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2019. gada 24. oktobrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētāja

A.-K. PEKONEN


(1)  OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.

(2)  OV C 28 A, 23.1.2019., 1. lpp.


Eiropas Komisija

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/6


Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 30. oktobris

(2019/C 370/03)

1 euro =


 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1106

JPY

Japānas jena

120,99

DKK

Dānijas krona

7,4709

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,86200

SEK

Zviedrijas krona

10,8010

CHF

Šveices franks

1,1032

ISK

Islandes krona

138,10

NOK

Norvēģijas krona

10,2488

BGN

Bulgārijas leva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,512

HUF

Ungārijas forints

329,72

PLN

Polijas zlots

4,2629

RON

Rumānijas leja

4,7577

TRY

Turcijas lira

6,3615

AUD

Austrālijas dolārs

1,6199

CAD

Kanādas dolārs

1,4534

HKD

Hongkongas dolārs

8,7080

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,7504

SGD

Singapūras dolārs

1,5141

KRW

Dienvidkorejas vona

1 297,21

ZAR

Dienvidāfrikas rands

16,5609

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

7,8371

HRK

Horvātijas kuna

7,4606

IDR

Indonēzijas rūpija

15 600,04

MYR

Malaizijas ringits

4,6423

PHP

Filipīnu peso

56,591

RUB

Krievijas rublis

70,9556

THB

Taizemes bāts

33,580

BRL

Brazīlijas reāls

4,4611

MXN

Meksikas peso

21,2538

INR

Indijas rūpija

78,7705


(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/7


Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2019/C 370/04)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi.

412. lappusē:

9503 00 70 Citādas rotaļlietas komplektos vai grupā

Ceturtajā rindkopā kā otro ievilkumu iekļauj šādu tekstu (pēc vārda “krītiņi,”):

“—radošuma komplekti, kas paredzēti bērniem mozaīku veidošanai. Tie sastāv no iespiesta kartona papīra/kartītēm un dažādiem pašlīmējošiem ornamentiem, ko piestiprina pie kartītēm (piemēram, nelieli krāsaini putuplasta gabaliņi un krāsaini plastmasas vizuļi). Tajos var būt arī citi mazi priekšmeti, piemēram, statnis. Tie ir paredzēti bērnu rotaļām, kā arī krāsu un formas uztveres un smalkās motorikas prasmju attīstīšanai.

Izstrādājumu paraugi:

Image 1

Image 2


(1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.


Eiropas Ārējās darbības dienests

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/9


Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmums

(2019. gada 1. oktobris)

par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz personas datu aizsardzību, ko veic Eiropas Ārējās darbības dienests, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanu

(2019/C 370/05)

SAVIENĪBAS AUGSTĀ PĀRSTĀVE ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS,

ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (1) (“Padomes Lēmums par EĀDD”), un jo īpaši tā 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (2) (turpmāk – “Regula”), un jo īpaši tās 43., 44. un 45. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā noteiktā datu pārziņu plašākā atbildība liek pieņemt jaunu īstenošanas lēmumu, ar ko aizstāj Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. decembra Lēmumu PROC HR (2011) 016 par noteikumiem attiecībā uz datu aizsardzību EĀDD.

(2)

Ir skaidri jānosaka datu aizsardzības speciālista funkcijas un datu pārziņa pienākumi Eiropas Ārējās darbības dienestā un jāpielāgo tie regulas prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Saskaņā ar regulas 45. panta 3. punktu šajā lēmumā noteikti datu aizsardzības speciālista (turpmāk “DAS”) uzdevumi, pienākumi un pilnvaras Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD).

2.   Šajā lēmumā arī precizētas iekšējās procedūras un datu pārziņu un apstrādātāju pienākumi, kā arī datu aizsardzības koordinatoru un korespondentu loma, uzdevumi un pienākumi, jo īpaši saskaņā ar regulas 26. un 29. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā, neskarot regulā ietvertās definīcijas:

a)

“datu pārzinis” ir EĀDD vai tā struktūrvienības, tostarp ES delegācijas, kas vienas pašas vai kopā ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus;

b)

“datu pārziņa pārstāvis” ir EĀDD vai tā struktūrvienību vadības locekļi, kas uzrauga a) punktā minētos datu pārziņus un ir atbildīgi un atskaitās par personas datu apstrādi;

c)

“deleģēts pārzinis” ir dienests vai personāls datu pārziņa struktūrvienībā, kas ir pilnvarots pārvaldīt personas datu apstrādes darbību;

d)

“kopīgie pārziņi” ir divas vai vairākas struktūrvienības, kas kopā nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus un pārziņu uzdevumus un pienākumus, tostarp to pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesību īstenošanu, jo īpaši, ja EĀDD kontrolē apstrādi kopīgi ar citām ES iestādēm, struktūrām, aģentūrām, birojiem vai jebkurām citām vienībām;

e)

“datu aizsardzības speciālists (“DAS”)” ir EĀDD iecelts EĀDD darbinieks, kurš saskaņā ar regulas 43. pantu atbalsta, informē un konsultē datu pārziņus;

f)

“datu aizsardzības koordinators un korespondents (DAK)” ir darbinieki attiecīgi EĀDD galvenajā mītnē un ES delegācijās, kam uzdots palīdzēt datu pārziņiem datu aizsardzības jautājumos;

g)

“apstrādātājs” ir struktūra EĀDD iekšienē vai ārpus tā, kas datu pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

h)

“paziņojumi par datu aizsardzību” ir paziņojumi (piemēram, paziņojumi par privātumu), ar kuriem datu pārzinis sniedz informāciju datu subjektiem saskaņā ar regulas 15. un 16. pantu;

i)

“EĀDD darbinieki” saskaņā ar Padomes lēmuma par EĀDD 6. pantu ir ES ierēdņi un pārējie darbinieki, kas strādā EĀDD, tostarp ES dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, valstu norīkotie eksperti un stažieri.

2. IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBAS SPECIĀLISTS

3. pants

Datu aizsardzības speciālista iecelšana

1.   EĀDD ģenerālsekretārs saskaņā ar regulas 43. pantu ieceļ DAS no EĀDD personāla un reģistrē viņu pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (turpmāk “EDAU”).

2.   Papildus regulas 43. panta 3. punktā ietvertajām prasībām DAS labi pārzina EĀDD dienestus un to struktūras, informācijas sistēmas, kā arī administratīvos noteikumus un procedūras. DAS piemīt prasmes datu aizsardzībā, labas spriešanas spējas un spēja būt neitrālam un objektīvam saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3.   DAS ieceļ uz piecu gadu termiņu, un viņu var iecelt amatā atkārtoti.

4.   DAS var atlaist no amata tikai ar EDAU piekrišanu, ja viņš/viņa vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami pienākumu pildīšanai.

5.   DAS ir administratīvi piesaistīts ģenerālsekretāram.

6.   DAS kontaktinformāciju publicē EĀDD iekštīklā un EĀDD ārējā tīmekļa vietnē un paziņo EDAU.

4. pants

Datu aizsardzības speciālista statuss

1.   DAS rīkojas neatkarīgi un sadarbībā ar EDAU. EĀDD neizdod nekādus norādījumus DAS attiecībā uz viņa uzdevumu izpildi.

2.   Datu aizsardzības speciālistu nevar atbrīvot no amata vai sodīt par viņa/viņas pienākumu izpildi.

3.   DAS tiek informēts par visiem kontaktiem ar ārējām personām par regulas un šā lēmuma piemērošanu, jo īpaši par jebkādu mijiedarbību ar EDAU un DAS tīkla dalībniekiem ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

4.   Datu subjekti var sazināties ar DAS par jautājumiem, kas saistīti ar viņu personas datu apstrādi vai viņu tiesību īstenošanu saskaņā ar regulu.

5.   Datu pārzinis vai viņa pārstāvis, Personāla komiteja un jebkurš darbinieks var apspriesties ar DAS par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz regulas interpretāciju vai piemērošanu, un viņiem nav jāizmanto oficiālie informācijas kanāli. Neviens nedrīkst ciest tāpēc, ka ir vērsies pie DAS kādā jautājumā.

5. pants

Datu aizsardzības speciālista uzdevumi

Datu aizsardzības speciālists:

a)

ir persona, ar ko konsultējas par visiem jautājumiem saistībā ar personas datu aizsardzību;

b)

sniedz norādījumus un proaktīvi konsultē EĀDD struktūras un to darbuzņēmējus, kas veic personas datu apstrādi, par to, kā īstenot regulu un šo lēmumu, tostarp konsultē par paziņojumiem par datu aizsardzības pārkāpumiem, ietekmes novērtējumiem un nepieciešamību iepriekš apspriesties ar EDAU;

c)

regulāri sazinās ar datu pārziņiem, lai uzraudzītu datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un sniegtu viņiem atbalstu darba uzdevumu izpildē, jo īpaši palīdz sagatavot un publicēt datu aizsardzības paziņojumus un atbildēt uz datu subjektu pieprasījumiem;

d)

regulāri sazinās ar EĀDD galvenās mītnes un ES delegāciju datu pārziņiem un pārvalda datu pārziņu tīklu EĀDD iekšienē;

e)

uzlabo vispārējo informētību par datu aizsardzību, organizē mācības un informatīvas sanāksmes;

f)

sadarbojas ar citu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru datu aizsardzības speciālistiem, jo īpaši apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi;

g)

uztur centrālo reģistru par apstrādes darbībām, ko veic EĀDD, pamatojoties uz datiem, ko sagatavojuši datu pārziņi saskaņā ar regulas 31. pantu, un padara reģistru publiski pieejamu;

h)

palīdz nodrošināt Augstā pārstāvja vai EĀDD pārstāvību starptautiskā līmenī visos ar datu aizsardzību saistītajos jautājumos.

6. pants

Pilnvaras

Pildot savus uzdevumus, datu aizsardzības speciālists:

a)

jebkurā laikā var piekļūt datiem, ko apstrādā EĀDD struktūras un to darbuzņēmēji, un visiem birojiem, datu apstrādes centriem un datu nesējiem;

b)

sniedz savu atzinumu iecēlējinstitūcijai pirms jebkura lēmuma pieņemšanas par jautājumiem, kas saistīti ar datu aizsardzības noteikumu piemērošanu;

c)

var ierosināt administratīvus pasākumus un sniegt vispārējus ieteikumus par regulas un šā lēmuma pienācīgu piemērošanu;

d)

var sniegt ieteikumus EĀDD vadībai, personālam un jebkurai attiecīgai ārējai personai par to, kā praktiski uzlabot datu aizsardzību;

e)

var izmeklēt datu aizsardzības jautājumus un var ziņot par izmeklēšanas rezultātiem ne tikai personai, kas pieprasījusi izmeklēšanu vai iesniegusi sūdzību, bet arī datu pārzinim un attiecīgajam EĀDD vadības loceklim;

f)

var izstrādāt dokumentu paraugus un iekšējās procedūras, norādījumus vai politikas nostādnes, lai sniegtu norādes datu pārziņiem un apstrādātājiem;

g)

var izmantot ārējo ekspertu pakalpojumus, ieskaitot IT speciālistus;

h)

var vērst EĀDD iecēlējinstitūcijas uzmanību uz to, ka kāds darbinieks neievēro regulā un šajā lēmumā noteiktos pienākumus, un ierosināt sākt administratīvu izmeklēšanu;

i)

var izdot datu aizsardzības iekšējās vadlīnijas (DAS norādes), kas jāņem vērā, apstrādājot personas datus.

7. pants

Resursi

1.   Datu aizsardzības speciālistam tiek nodrošināts šā lēmuma 5. pantā minēto uzdevumu veikšanai nepieciešamais personāls un resursi.

2.   Visi EĀDD darbinieki atbalsta DAS šā lēmuma 5. pantā minēto uzdevumu veikšanā, jo īpaši datu pārziņi un apstrādātāji sniedz pieprasīto informāciju par datu apstrādes darbībām, piekļuvi personas datiem un sagatavo atbilžu projektus DAS saņemtajiem pieprasījumiem no datu subjektiem, kuri izmanto savas tiesības piekļūt datiem vai pieprasīt to grozīšanu un dzēšanu, bet ir saistīti ar apstrādes darbībām, par kurām ir atbildīgi datu pārziņi.

3.   Vajadzības gadījumā DAS var būt vietnieks vai palīgs, kā arī administratīvais personāls un sekretariāts. DAS var izmantot arī citas EĀDD vai tā darbuzņēmējas struktūras un ārējos ekspertus.

4.   Ja DAS ir iecelts vietnieks vai palīgs, viņš palīdz DAS veikt savus uzdevumus un var pārstāvēt DAS viņa prombūtnes gadījumā. Šā lēmuma 4., 5. un 6. pants attiecas arī uz DAS vietnieku vai palīgu.

5.   DAS ir atbilstošas telpas, kurās var garantēt informācijas, tostarp personas datu, drošību un konfidencialitāti, kā arī var nodrošināt datu un dokumentu pienācīgu glabāšanu un arhivēšanu.

6.   DAS rīcībā ir elektronisks rīks, ar ko var i) pārvaldīt personas datu apstrādes darbību reģistrus saskaņā ar regulas 31. pantu un ii) uzglabāt datu aizsardzības paziņojumus, paziņojumus par datu aizsardzības pārkāpumiem, datu aizsardzības ietekmes novērtējumus, datu subjektu pieprasījumus un datu pārsūtīšanas ierakstus.

7.   EĀDD atbalsta DAS tā īpašo zināšanu uzturēšanā un paplašināšanā, piemēram, veicinot viņa dalību starpiestāžu vai ārējos mācību kursos, konferencēs vai pasākumos, kas saistīti ar datu aizsardzību, sanāksmēs un mācībās, ko organizē EDAU un ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru DAS sadarbības tīkls.

3. IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBAS PROCEDŪRĀS IESAISTĪTIE DALĪBNIEKI

8. pants

Datu pārziņi un datu apstrādātāji

1.   Deleģētie pārziņi – pārziņu un apstrādātāju pārstāvji – datu pārziņa vārdā ir atbildīgi par to, lai visas to kontrolē veiktās apstrādes darbības notiktu saskaņā ar regulu, un jo īpaši tās 26. pantu, un šā lēmuma noteikumiem. Saskaņā ar regulas 29. pantu viņi vajadzības gadījumā var uzticēt datu apstrādes uzdevumus EĀDD personālam, kas strādā viņu pārziņā, vai darbuzņēmējām struktūrām.

2.   Datu pārziņi:

a)

ir atbildīgi, nodrošina un pierāda, ka apstrāde tiek veikta saskaņā ar regulu un šo lēmumu;

b)

reģistrē visas apstrādes darbības un visas būtiskās izmaiņas esošajās apstrādes darbībās;

c)

nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par viņu datu apstrādi saskaņā ar regulas 15. un 16. pantu, padarot pieejamus datu aizsardzības paziņojumus;

d)

sadarbojas ar DAS un EDAU, jo īpaši, sniedzot informāciju atbildē uz viņu pieprasījumiem 14 kalendāro dienu laikā no pieprasījuma dienas;

e)

informē DAS, ja personas datus datu pārziņa vārdā apstrādā darbuzņēmējs;

f)

ieceļ DPK, palīdz viņiem veikt to pienākumus un informē DAS par DPK personas vai funkciju izmaiņām;

g)

apspriežas ar DAS par to, vai apstrādes darbības atbilst regulai un šim lēmumam. Viņi var apspriesties ar DAS vai citiem ekspertiem par jautājumiem, kas saistīti ar apstrādes darbību konfidencialitāti, pieejamību un integritāti, un par drošības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar regulas 33. pantu.

3.   Datu pārziņi var izmantot citas EĀDD struktūrvienības vai darbuzņēmējas struktūras kā apstrādātājus, ievērojot regulas noteikumus, ja vien tie reģistrē, kas ir apstrādātājs, un precizē tiem uzticētos uzdevumus un veiktos drošības pasākumus.

4.   Datu pārzinis nodrošina, ka DAS tiek bez kavēšanās informēts:

a)

par visiem jautājumiem, kuriem ir vai varētu būt ietekme uz datu aizsardzību;

b)

par visiem EĀDD vadības paziņojumiem un lēmumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz mijiedarbību ar EDAU.

9. pants

Datu aizsardzības koordinators un korespondents

1.   EĀDD struktūrvienībām atkarībā no to lieluma un apstrādāto personas datu veida ir DAK, kas darbojas kā datu aizsardzības kontaktpunkts. Katrs izpilddirektorāts un direktorāts EĀDD galvenajā mītnē un katra ES delegācija ieceļ datu aizsardzības koordinatoru vai datu aizsardzības korespondentu. Visas nodaļas, kas regulāri apstrādā lielu daudzumu personas datu, īpašu kategoriju datus vai sensitīvus personas datus, kuru apstrāde rada augstu risku, arī ieceļ savu DAK. DAK funkcijas piešķir darbiniekam, kas pārzina struktūrvienības darbību.

2.   DAK ir jābūt nepieciešamajām prasmēm un jāapgūst zināšanas par datu aizsardzību. Viņi saņem datu aizsardzības ievadapmācību un var apmeklēt informatīvās sanāksmes un DAK tīkla sanāksmes.

3.   DAK pienākumi:

a)

neskarot DAS atbildību, palīdzēt datu pārziņiem pildīt savus pienākumus;

b)

sekmēt saziņu starp DAS un datu pārziņiem;

c)

būt kontaktpunktam datu aizsardzības jautājumos savā dienestā un sadarboties ar DAS;

d)

informēt un atbalstīt savus kolēģus jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi;

e)

nosūtīt personālam informāciju par izpratnes veidošanas pasākumiem un mācību kursiem;

f)

sadarbībā ar DAS izveidot un atjaunināt esošo un jauno personas datu apstrādes darbību sarakstu;

g)

sazināties ar DAS un informēt par personas datiem, kas apstrādāti attiecīgā dienesta ietvaros;

h)

palīdzēt identificēt atbilstošos deleģētos datu pārziņus un apstrādātājus;

i)

sagatavot reģistrus savā kompetences jomā;

j)

atbalstīt datu pārziņus reģistru sagatavošanā un pārskatīšanā un datu aizsardzības paziņojumu sastādīšanā;

k)

piedalīties atbilstības pārbaudēs un ietekmes novērtējumu sagatavošanā;

l)

nodrošināt, ka attiecīgais dienests publicē un pareizi izmanto datu aizsardzības paziņojumus;

m)

informēt DAS par visiem datu aizsardzības pārkāpumiem;

n)

sadarbībā ar DAS sagatavot atbildes uz pieprasījumiem no datu subjektiem, kuri īsteno savas tiesības, izskatīt sūdzības un jautājumus, kas saistīti ar datu apstrādes darbībām attiecīgajā dienestā.

4.   DAK ir tiesības iegūt nepieciešamo informāciju, lai identificētu personas datu apstrādes darbības, un apspriesties ar DAS attiecīgā dienesta vārdā. Tas neietver tiesības piekļūt personas datiem, par kuru apstrādi atbild datu pārzinis.

10. pants

Iecēlējinstitūcija

Iecēlējinstitūcija apspriežas ar DAS par jebkuru pieprasījumu vai sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu saistībā ar regulas piemērošanu.

11. pants

EĀDD personāls

1.   Viss EĀDD personāls piemēro konfidencialitātes un drošības noteikumus attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts regulas 33., 34. un 35. pantā. EĀDD darbinieki, kam ir piekļuve personas datiem, apstrādā datus tikai pēc datu pārziņu norādījumiem.

2.   Visi EĀDD darbinieki, kam ir jāapstrādā personas dati, informē par to savu tiešo vadītāju, lai datu pārziņi varētu dokumentēt šo apstrādi datu aizsardzības reģistros un sagatavot nepieciešamos paziņojumus par datu aizsardzību.

3.   Jebkurš EĀDD darbinieks var iesniegt datu aizsardzības speciālistam pieprasījumu vai paust bažas, tostarp par iespējamu datu aizsardzības pārkāpumu, vai iesniegt sūdzību EDAU saistībā ar iespējamu regulas vai šā lēmuma pārkāpumu bez nepieciešamības informēt par to savus augstākstāvošos vadītājus.

4.   Ja darbinieks uzskata, ka trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori trešā valstī, vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/679 (3) 45. panta 3. punkta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (4) 36. panta 3. punkta nozīmē, tās par to paziņo DAS.

4. IEDAĻA

PASĀKUMI UN PROCEDŪRAS

12. pants

Drošības pasākumi un integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma

1.   Aizsardzības pasākumi, tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas ļauj izvairīties no datu aizsardzības pārkāpumiem, noplūdēm vai neatļautas izpaušanas, ietver:

a)

atbilstošu lomu, pienākumu un procedurālo pasākumu noteikšanu;

b)

drošu elektronisko vidi, kas nepieļauj nelikumīgu vai nejaušu piekļuvi elektroniskiem datiem vai to pārsūtīšanu nepilnvarotām personām, izmantojot drošības pasākumus, kuri iestrādāti dažādās izmantotajās IT lietojumprogrammās;

c)

papīra dokumentu drošu apstrādi un glabāšanu;

d)

elektronisku un fizisku piekļuvi tikai pilnvarotiem darbiniekiem ar individuāli piešķirtām piekļuves tiesībām.

2.   Pirms datu apstrādes darbību izstrādes datu pārziņi ievieš integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, kā minēts regulas 27. pantā. Lai ieviestu integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, datu pārzinis var apspriesties ar DAS un citiem attiecīgiem dienestiem, tostarp IT un IT drošības dienestu.

13. pants

Paziņojumi par datu aizsardzības pārkāpumiem

Ja datu pārzinis vai apstrādātājs ir uzzinājis par kādu incidentu, īpaši par drošības pārkāpumu, kas izraisa personas datu, kas tiek pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti, nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, pazaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem (“personas datu aizsardzības pārkāpums”), viņš nekavējoties par to informē DAS un 72 stundu laikā – EDAU un pienācīgi dokumentē šo incidentu.

14. pants

Datu aizsardzības speciālista veikta izmeklēšana, pieprasījumi un sūdzības

1.   DAS pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma var uzsākt izmeklēšanu attiecībā uz regulas prasību iespējamu pārkāpumu. Pieprasījumus datu aizsardzības speciālistam adresē rakstiski.

2.   DAS var pieprasīt rakstisku ziņojumu par šo jautājumu datu pārzinim, kas atbild par attiecīgo datu apstrādes darbību. Datu pārzinis atbild DAS 14 kalendāro dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. DAS var pieprasīt piekļuvi papildu informācijai, dokumentiem, datu nesējiem, datu centriem, telpām un sistēmām citos EĀDD dienestos, īpaši IT nodaļā, Drošības direktorātā un ģenerāldirektorātā, kas nodarbojas ar administratīvo izmeklēšanu un disciplinārajām procedūrām. Informāciju vai atzinumu datu aizsardzības speciālistam sniedz 14 kalendāro dienu laikā.

3.   Acīmredzami nepamatotu, ļaunprātīgu un pārmērīgu pieprasījumu gadījumā, īpaši gadījumos, kad viens un tas pats datu subjekts ir iesniedzis atkārtotu pieprasījumu, DAS saskaņā ar regulas 14. pantu var atteikties izpildīt attiecīgo pieprasījumu. Par to attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju.

5. IEDAĻA

DATU SUBJEKTU TIESĪBU ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRA

15. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Datu subjekti var sazināties ar datu pārzini vai DAS, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar regulas 14.–24.pantu.

2.   Pieprasījumus datu subjektu tiesību īstenošanai sagatavo rakstiski. Vajadzības gadījumā DAS palīdz datu subjektam noskaidrot attiecīgo datu pārzini. DAS nosūta visus saņemtos pieprasījumus attiecīgajam datu pārzinim, kurš var apspriesties ar DAS.

3.   Datu pārziņi apstrādā pieprasījumu un atbild tieši datu subjektam.

16. pants

Datu subjektu tiesību īstenošanas pieprasījumu apstrāde

1.   Datu pārziņi rīkojas pēc pieprasījuma tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta pieprasījuma iesniedzēja identitāte vai, ja pieprasījuma iesniedzējs ir datu subjekta pārstāvis, ir saņemta datu subjekta atļauja.

2.   Par datu apstrādi atbildīgais datu pārzinis nosūta pieprasītājam saņemšanas apstiprinājumu 14 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas EĀDD. Ja nav noteikts citādi, datu pārzinis atbild uz pieprasījumu viena mēneša laikā pēc pieprasījuma reģistrācijas. Datu pārzinis vai nu sniedz pozitīvu atbildi uz pieprasījumu, vai rakstiski informē par pilnīga vai daļēja atteikuma iemesliem. Atbildes sniegšanas termiņu saskaņā ar regulas 14. panta 3. punktu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un iesniegto pieprasījumu skaitu.

3.   Datu subjekta pieprasījumu var noraidīt, ja:

a)

pieprasījums ir nepamatots;

b)

ir piemērojams regulā noteikts izņēmums;

c)

ir piemērojams ierobežojums saskaņā ar iekšējiem noteikumiem (5), kas pieņemti, pamatojoties uz regulas 25. pantu.

4.   Acīmredzami nepamatotu, ļaunprātīgu un pārmērīgu pieprasījumu gadījumā, īpaši gadījumos, kad viens un tas pats datu subjekts ir iesniedzis atkārtotu pieprasījumu, datu pārzinis pēc apspriešanās ar DAS saskaņā ar regulas 14. pantu var atteikties izpildīt attiecīgo pieprasījumu. Par to attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju.

17. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

Ierobežojumus saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz regulas 25. pantu, un izņēmumus, kas noteikti regulas 15.–19. pantā un 21.–24. pantā, piemēro tikai pēc apspriešanās ar DAS.

6. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Paziņošana par šo lēmumu

1.   Saskaņā ar regulas 41. pantu par šo lēmumu informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

2.   Šo lēmumu padara pieejamu EĀDD darbiniekiem, izmantojot atbilstošus līdzekļus, proti, to publicē EĀDD iekšējā tīmekļa vietnē.

19. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atcelts Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. decembra Lēmums PROC HR (2011) 016 par datu aizsardzības noteikumiem.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2019. gada 1. oktobrī

Augstā pārstāve

Federica MOGHERINI


(1)  OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(2)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(5)  Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos lēmums par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz konkrētu datu subjektu tiesību ierobežošanu saistībā ar personas datu apstrādi Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības ietvaros (ADMIN(2019) 10)


31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/18


Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmums

(2019. gada 1. oktobris)

par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz datu subjektu zināmu tiesību ierobežošanu attiecībā uz personas datu apstrādi Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības ietvaros

(2019/C 370/06)

SAVIENĪBAS AUGSTĀ PĀRSTĀVE ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (2) (“Regula (ES) 2018/1725”), un jo īpaši tās 25. pantu,

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2019. gada 28. jūnija atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 41. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) darbojas saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

(2)

Saskaņā ar 25. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725 ierobežojumi šīs regulas 14. līdz 21., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanai, ciktāl tās noteikumi atbilst tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti 14. līdz 21. pantā, ir jānosaka EĀDD pieņemtos iekšējos noteikumos gadījumos, kad tie nav balstīti uz tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem.

(3)

Šie iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi par ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, nav jāpiemēro, ja tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, ir paredzēts datu subjektu tiesību ierobežojums.

(4)

Kad EĀDD pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tas apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

(5)

Šādi ierobežojumi var attiekties uz dažādām datu subjekta tiesībām, tostarp uz informācijas sniegšanu datu subjektiem, piekļuves tiesībām, datu labošanu, dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu vai saziņas konfidencialitāti.

(6)

Savas organizācijas un darbības ietvaros EĀDD veic darbības, kas saistītas ar personas datiem, līdz ar to demokrātiskā sabiedrībā var būt nepieciešami un samērīgi piemērot ierobežojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punktu, lai aizsargātu likumīgas intereses, vienlaikus ievērojot datu subjektu pamattiesību un brīvību būtību.

(7)

Šādi ierobežojumi var attiekties uz vairākām personas datu kategorijām, tostarp uz faktiem un novērtējuma datiem.

(8)

Novērtējumi, novērojumi un atzinumi tiek uzskatīti par personas datiem Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 1. punkta nozīmē. Šajās īpašajās administratīvajās procedūrās ir paredzēti ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz šādu novērtējumu, apsvērumu vai atzinumu pieejamību, labošanu un dzēšanu personāla atlases un izvērtēšanas procedūru kontekstā, kā arī Medicīniskās aprūpes dienesta, mediācijas dienesta un Savienības delegāciju un biroju iekšējās revīzijas un pārbaudes dienestu darbības kontekstā.

(9)

Attiecībā uz atlases un darbā pieņemšanas procedūrām, personāla novērtēšanas un publiskā iepirkuma procedūrām tiesības uz piekļuvi, labošanu, dzēšanu un ierobežošanu var īstenot tikai noteiktos laika nogriežņos, kā paredzēts attiecīgajā procedūrā, lai aizsargātu citu datu subjektu tiesības un ievērotu vienlīdzīgas attieksmes un apspriežu slepenības principus.

(10)

Datu subjekts var izmantot tiesības labot EĀDD medicīnas darbinieku un padomdevēju novērtējumus vai atzinumus, iesniedzot savus vai sevis izvēlēta ārsta komentārus.

(11)

Attiecībā uz atlases un darbā pieņemšanas procedūrām nav iespējams mainīt atlases komisijas atzinumu vai novērtējumu. Šīs tiesības var īstenot, pārsūdzot atlases komisijas lēmumu. Atsevišķu atlases komisijas locekļu novērtējumus un atlases komisijas iekšējo apspriežu saturu aizsargā apspriežu slepenības princips.

(12)

Attiecībā uz personāla vērtējumu, tostarp novērtēšanas procedūrām, nav iespējams mainīt novērtēšanas procedūrā iesaistīto dažādo dalībnieku novērtējumu vai atzinumu. Datu subjekti var izmantot tiesības labot datus, iesniedzot savus komentārus vai iesniedzot apelāciju saskaņā ar personāla novērtēšanas procedūru.

(13)

Ierobežojumus attiecībā uz personas datu tiesībām un pienākumiem piemēro katrā gadījumā atsevišķi un saglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams ierobežojuma mērķa sasniegšanai.

(14)

EĀDD apņemas, ciktāl iespējams, ievērot datu subjektu pamattiesības, ieskaitot tiesības saņemt informāciju, piekļūt datiem un labot tos, tiesības uz dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesības uz informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725. Tomēr EĀDD var arī būt nepieciešams ierobežot tiesības un pienākumus nolūkā aizsargāt savas darbības un citu personu pamattiesības un brīvības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 (“regula”) 25. pantu šajā lēmumā paredzēti noteikumi par nosacījumiem, kādos EĀDD savu 2. punktā minēto darbību ietvaros var ierobežot tiesību un pienākumu piemērošanu saskaņā ar Regulas 14.–21., 35. un 36. pantu, kā arī 4. pantu, ciktāl tās noteikumi atbilst tajā pašā 14. līdz 21. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

2.   Šis lēmums attiecas uz personas datu apstrādi, ko EĀDD veic šādu darbību nolūkā:

i)

iekšējā izmeklēšana, tostarp drošības izmeklēšana, administratīva izmeklēšana, tostarp par personas aizskaršanu vai ziņošanu par pārkāpumiem, disciplinārlietas un atstādināšana no amata;

ii)

paziņošana un lietu nodošana Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam (IDOC) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF);

iii)

drošības analīze, kas saistītas ar kiberdrošības incidentiem vai IT sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp CERT-EU ārējo iesaistīšanu, iekšējās drošības nodrošināšana, izmantojot videonovērošanu, piekļuves kontroli un izmeklēšanu, sakaru un informācijas sistēmu nodrošināšana un tehnisku drošības pretpasākumu veikšana;

iv)

izmeklēšana jautājumos, kas tieši saistīti ar EĀDD datu aizsardzības speciālista (turpmāk “DAS”) uzdevumiem;

v)

iekšējās revīzijas;

vi)

ES delegāciju un biroju inspekcijas;

vii)

Medicīniskās aprūpes dienesta un EĀDD piesaistītu medicīnas konsultantu darbība;

viii)

Mediācijas dienesta darbība;

ix)

publiskā iepirkuma procedūras:

x)

personāla atlases procedūras un personāla novērtējums;

xi)

datu vākšana izlūkošanas vajadzībām, tostarp nodrošinot situācijas apzināšanos, pretizlūkošanu, agrīnās brīdināšanas un izlūkdatu analīzi, kas atbalsta dažādas ES lēmējiestādes kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP), terorisma apkarošanas un hibrīddraudu apkarošanas jomā;

xii)

ierobežojošu pasākumu (sankciju) procedūras, kas tiek veiktas nolūkā sasniegt konkrētus Savienības ārpolitikas un drošības politikas mērķus;

xiii)

darbības nolūkā aizsargāt citus svarīgus mērķus, kas ir Savienības vai dalībvalsts vispārējās sabiedrības interesēs, jo īpaši KĀDP mērķus.

Šajā lēmumā iepriekš minētās darbības ietver sagatavošanos un turpmākās darbības, kas ir tieši saistītas ar minētajām darbībām.

3.   Ar iepriekš minētajām darbībām saistīto personas datu kategorijas var ietvert faktiskos datus un novērtējuma datus. Faktiskie dati ietver datus, kas saistīti ar personas identifikāciju, un citas administratīvās ziņas, metadatus, kas saistīti ar elektroniskajiem sakariem un informācijas plūsmas datus. Novērtējuma dati ietver situāciju un apstākļu aprakstu un novērtējumu, atzinumus, novērojumus saistībā ar datu subjektiem, datu subjektu darbības vai veiktspējas novērtējumu un atsevišķu lēmumu pamatojumu saistībā ar EĀDD administratīvo darbību.

2. pants

Pārziņa un aizsardzības pasākumu apraksts

1.   EĀDD ievieš īpašus aizsardzības pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus, noplūdi vai tādu datu neatļautu izpaušanu, uz kuriem attiecas ierobežojums, piemēram:

a)

pastiprināti drošības pasākumi personas datu fizisko datu nesēju uzglabāšanai;

b)

īpaši drošības pasākumi elektroniskajām datubāzēm un rīkiem;

c)

piekļuves un žurnālfailu izmantošanas ierobežojumi.

2.   Datu apstrādes darbību pārzinis ir EĀDD. Struktūrvienības, kas var ierobežot 1. panta 1. punktā minētās tiesības un pienākumus, ir dienesti, kuri atbild par 1. panta 2. punktā aprakstīto darbību veikšanu.

3.   Ierobežojumi attiecībā uz personas datu tiesībām un pienākumiem būtu jāsaglabā ne ilgāk kā tas nepieciešams ierobežojuma mērķa sasniegšanai. Glabāšanas termiņu personas datiem, uz kuriem attiecas ierobežojums, nosaka, ņemot vērā apstrādes nolūku, un tajā ir iekļauts termiņš, kas nepieciešams administratīvai pārskatīšanai un pārsūdzībai tiesā.

3. pants

Ierobežojumi

1.   EĀDD var piemērot ierobežojumu saskaņā ar šo lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, lai nodrošinātu aizsardzību šādās jomās:

a)

dalībvalstu valsts drošība, sabiedriskā drošība vai aizsardzība, tostarp, bet ne tikai datu uzraudzība un apstrāde izlūkošanas vajadzībām vai cilvēku dzīvības aizsardzībai, jo īpaši reaģējot uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām un teroristu uzbrukumiem;

b)

noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana un saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde, tostarp, bet ne tikai aizsardzība pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem; šāda izmeklēšana var ietvert administratīvu izmeklēšanu, disciplinārlietas vai OLAF izmeklēšanu, ciktāl tas ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu vai izmeklēšanu;

c)

svarīgi mērķi, kas ir Savienības vai dalībvalsts sabiedrības vispārējās interesēs, jo īpaši KĀDP mērķi vai svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finanšu intereses, tostarp, bet ne tikai, monetārie, budžeta un nodokļu jautājumi, sabiedrības veselības aizsardzība un sociālais nodrošinājums, kā arī iepirkuma procedūras un izmeklēšanas, kas kalpo svarīgiem mērķiem Savienības sabiedrības interesēs;

d)

Savienības iestāžu un struktūru iekšējā drošība, tostarp, bet ne tikai, elektronisko sakaru un informācijas tīkli;

e)

tiesu iestāžu neatkarības un tiesvedības, tostarp juridisko konsultāciju, aizsardzība;

f)

reglamentētu profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu vai Civildienesta noteikumu (3) un Finanšu regulas (4) noteikumu pārkāpumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana un saukšana pie atbildības par tiem, tostarp lietās, kas nav saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem;

g)

uzraudzības, inspekcijas vai regulatīvās funkcijas, kas saistītas vai neregulāri saistītas ar valsts varas īstenošanu a) līdz c) apakšpunktā minētajos gadījumos, tostarp, bet ne tikai, mērķtiecīgas revīzijas, inspekcijas vai izmeklēšanas gadījumā;

h)

datu subjekta vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzība, tostarp, bet ne tikai, liecinieku, iztaujāto personu saistībā ar drošības izmeklēšanu, administratīvu izmeklēšanu, inspekcijām un revīzijām, trauksmes cēlēju un iespējamo uzmākšanās upuru aizsardzība;

i)

civilprasību izpilde.

2.   Ievērojot 4. līdz 8. pantu, EĀDD var ierobežot 1. panta 1. punktā minētās tiesības un pienākumus attiecībā uz personas datiem, kas iegūti no citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras vai biroja, kādas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajām iestādēm vai no starptautiskas organizācijas, šādos gadījumos:

a)

ja cita Savienības iestāde, struktūra, aģentūra vai birojs varētu ierobežot šo tiesību un pienākumu izmantošanu, pamatojoties uz to attiecīgajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar regulas 25. pantu vai IX nodaļu, vai to dibināšanas aktiem;

b)

ja dalībvalstu kompetentās iestādes varētu ierobežot minēto tiesību un pienākumu īstenošanu, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (5) 23. pantā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (6) 13. panta 3. punkts, 15. panta 3. punkts vai 16. panta 3. punkts;

c)

ja šo tiesību un pienākumu īstenošana var apdraudēt EĀDD sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, veicot savu darbību, ja vien datu subjektu intereses vai pamattiesības un brīvības neprevalē pār šo nepieciešamību sadarboties.

Pirms piemērot ierobežojumu saskaņā ar šo punktu, EĀDD apspriežas ar attiecīgo Savienības iestādi, struktūru, aģentūru, biroju, starptautisku organizāciju vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien nav nepārprotami skaidrs, ka ierobežojums ir paredzēts tiesību aktā, kas minēts šajā punktā, vai šāda apspriešanās varētu apdraudēt EĀDD darbības.

3.   Pirms ierobežojuma piemērošanas EĀDD apsver, vai tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs un vai neapdraud datu subjektu pamattiesību un brīvību būtību.

Novērtējot katra gadījuma nepieciešamību un proporcionalitāti, EĀDD:

i)

izvērtē datu subjekta tiesību un brīvību apdraudējumu pretstatā citu personu tiesību un brīvību apdraudējumam. Datu subjekta tiesību un brīvību apdraudējums galvenokārt ir saistīts ar viņa privātumu, reputāciju un brīdi, kad viņš var sākt izmantot savas tiesības uz aizstāvību; kā arī

ii)

apsver nepieciešamību aizsargāt EĀDD darbību mērķi saskaņā ar 1. panta 2. punktu, jo īpaši pierādījumu iznīcināšanas vai slēpšanas risku.

Šo nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējumu, kā arī ierobežojuma iemeslus dokumentē. Šajā nolūkā ikvienu ierobežojumu īpaši reģistrē datu pārziņa uzturētā reģistrā un norāda, kā 1. panta 1. punktā minēto ierobežoto tiesību un pienākumu īstenošana apdraudētu 1. panta 2. punktā minēto darbību mērķi vai kaitētu citu personu tiesībām un brīvībām. Reģistrē arī dokumentus, kas ietver ierobežojuma pamatā esošos faktiskos un juridiskos elementus. Šo reģistru pēc pieprasījuma padara pieejamu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

Piekļuvi reģistra ierakstiem, ieskaitot novērtējuma piezīmi, ierobežo tik ilgi, kamēr ir spēkā to pamatotais ierobežojums saskaņā ar 4. un 5. punktu.

4.   Ierobežojumu atceļ, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

5.   Nepieciešamību saglabāt ierobežojumu pārskata ik pēc atbilstoša laika posma, vismaz reizi sešos mēnešos pēc pieņemšanas un noteikti – slēdzot attiecīgo procedūru saistībā ar 1. panta 2. punktā minētajām darbībām.

4. pants

Datu aizsardzības speciālista veikta pārskatīšana

1.   Katra struktūrvienība bez liekas kavēšanās rakstiski informē DAS, kad tā ierobežo 1. panta 1. punktā minēto tiesību un pienākumu īstenošanu, kad veic ierobežojuma pārskatīšanu un kad ierobežojumu pagarina vai atceļ. Datu aizsardzības speciālistam ir piekļuve ierakstiem, kas sagatavoti saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

2.   DAS var rakstiski pieprasīt datu pārzinim pārskatīt ierobežojuma piemērošanu. Datu pārzinis rakstiski informē DAS par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

3.   Dokumentus, uz kuriem attiecas šis pants, pēc pieprasījuma padara pieejamus EDAU.

5. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem un informācija par ierobežojumiem

1.   EĀDD savā tīmekļa vietnē vai iekštīklā publicē paziņojumus par privātumu un datu aizsardzības paziņojumus, kas informē datu subjektus par EĀDD darbībām, kuras saistītas ar personas datu apstrādi, par viņu tiesībām un iespējamiem to ierobežojumiem.

2.   Datu pārzinis var ierobežot tiesības uz informāciju attiecībā uz darbībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta i), ii), iii), iv), v), vi), viii), xi), xii) un xiii) apakšpunktu. Neskarot 4. punktu, EĀDD attiecīgā gadījumā bez nepamatotas kavēšanās un rakstiski individuāli informē attiecīgos datu subjektus par ierobežojuma piemērošanu. Ja datu subjekta pieprasījums ir noraidīts ierobežojuma dēļ, datu subjektus informē par galvenajiem iemesliem, kas ir ierobežojuma pamatā, un par viņu tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

3.   Šajā pantā minēto ierobežojumu piemēro saskaņā ar 3. un 4. pantu.

4.   Informācijas sniegšanu par ierobežojumu saskaņā ar šo lēmumu var atlikt, neveikt vai atteikt gadījumos, kad informācijas sniegšanas rezultātā ierobežojums nebūtu iedarbīgs. Šo atlikšanu, neveikšanu vai atteikumu piemēro saskaņā ar 4. un 3. panta noteikumiem.

6. pants

Piekļuves tiesības

1.   Datu pārzinis var ierobežot tiesības uz informāciju attiecībā uz darbībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta i), ii), iii), iv), v), vi), vii), viii), x), xi), xii) un xiii) apakšpunktu.

2.   Ja datu subjekti pieprasa piekļuvi saviem personas datiem, kas apstrādāti saistībā ar konkrētu darbību, kā minēts 1. panta 2. punktā, EĀDD savā atbildē aprobežojas ar personas datiem, kas apstrādāti attiecībā uz konkrēto darbību.

3.   Ja EĀDD pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjektu tiesības piekļūt personas datiem, kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 17. pantā, tas rakstiski savā atbildē uz pieprasījumu par piekļuvi bez liekas kavēšanās informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un par tā galvenajiem iemesliem. Šā panta 1. punktā minēto informāciju par ierobežojuma iemesliem var aizkavēt, nesniegt vai atteikt tik ilgi, kamēr šīs informācijas sniegšana apdraudētu ierobežojuma mērķa sasniegšanu.

4.   EĀDD atsevišķos gadījumos var ierobežot datu subjektu tiesības tieši piekļūt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura informācijai, ja piekļuve šādiem datiem var radīt risku datu subjekta veselībai. Šis ierobežojums tiek samērots ar to, kas ir absolūti nepieciešams datu subjekta aizsardzībai. Šādos gadījumos piekļuvi informācijai sniedz datu subjekta izvēlētam ārstam.

5.   Šajā pantā minēto ierobežojumu piemēro saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

7. pants

Tiesības uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu

1.   Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu saskaņā ar regulas 18. pantu, 19. panta 1. apakšpunktu un 20. panta 1. apakšpunktu var ierobežot attiecībā uz darbībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta i), ii), iii), iv), v), vi), vii), viii), ix), x), xi), xii) un xiii) apakšpunktu.

2.   Attiecībā uz medicīniskiem datiem datu subjekts var izmantot tiesības labot EĀDD medicīnas darbinieku vai padomdevēju novērtējumus vai atzinumus, iesniedzot savus vai sevis izvēlēta ārsta komentārus.

3.   Šajā pantā minēto ierobežojumu piemēro saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

8. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1.   Datu subjekta tiesības uz informāciju par personas datu aizsardzības pārkāpumu saskaņā ar regulas 35. pantu var ierobežot attiecībā uz darbībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta i), ii), iii), iv), v), vi), viii), xi), xii) un xiii) apakšpunktu.

2.   Šajā pantā minēto ierobežojumu piemēro saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

9. pants

Elektroniskās saziņas konfidencialitāte

1.   Pienākumu nodrošināt elektroniskās saziņas konfidencialitāti var ierobežot tikai attiecībā uz darbībām saskaņā ar 1. panta 2. punkta i), ii), iii), iv), xi), xii) un xiii) apakšpunktu šādos izņēmuma gadījumos:

a)

ja ierobežojums attiecībā uz pienākumu nodrošināt zvanītāja numura konfidencialitāti ir nepieciešams, lai izsekotu traucējošus zvanus;

b)

ja ierobežojums attiecībā uz pienākumu nodrošināt zvanītāja numura un atrašanās vietas datu konfidencialitāti ir nepieciešams, lai ļautu neatliekamās palīdzības dienestiem efektīvi veikt savus pienākumus;

c)

ja ierobežojums attiecībā uz pienākumu nodrošināt saziņas, satiksmes un atrašanās vietas datu konfidencialitāti ir vajadzīgs, lai aizsargātu dalībvalstu drošību, sabiedrisko drošību vai aizsardzību, Savienības iestāžu un struktūru iekšējo drošību, noziedzīgu nodarījumu, Civildienesta noteikumu un Finanšu regulas pārkāpumu vai elektroniskās saziņas sistēmas neatļautas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par to, kā minēts regulas 25. pantā.

2.   Šajā pantā minēto ierobežojumu piemēro saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2019. gada 1. oktobrī

Federica MOGHERINI

Augstā pārstāve


(1)  OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(2)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(3)  Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (konsolidētā versija, OV 45, 14.6.1962., 1385. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.)

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/24


Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par ES regulu par dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu civillietu un komerclietu tiesvedībā pārskatīšanu

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2019/C 370/07)

Eiropas Komisija 2018. gada 31. maijā izdeva divus priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp ES dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (1), un Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (2). Priekšlikumu mērķis bija galvenokārt uzlabot tiesu sadarbības netraucētu darbību šajās jomās, bet cita starpā arī nodrošināt dokumentu pārsūtīšanu un pierādījumu pieprasījumu saņemšanu, izmantojot decentralizētu IT sistēmu.

EDAU atzīst, ka personas datu apmaiņa ir nepieciešams elements tiesiskuma, brīvības un drošības jomas izveidē. Tāpēc tas atzinīgi vērtē priekšlikumu vispārējos mērķus uzlabot tiesu sadarbības efektivitāti civillietās vai komerclietās saistībā ar pierādījumu iegūšanu un dokumentu izsniegšanu, jo īpaši ar digitalizāciju un IT tehnoloģiju izmantošanu. Viņš piekrīt viedoklim, ka ierosinātie tiesību akti var faktiski ietekmēt ES pilsoņu ikdienas dzīvi.

Šajā atzinumā sniegti trīs galvenie ieteikumi, lai konstruktīvi palīdzētu likumdevējiem sasniegt šo ļoti svarīgo mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstību hartai un GDPR:

sniegt skaidru juridisko pamatu IT sistēmai, ko izmantotu dokumentu, pieprasījumu un paziņojumu pārsūtīšanai šo regulu nolūkos. Jo īpaši gadījumā, ja IT sistēma ietvertu ES iestādes, struktūras, aģentūras vai biroja iesaistīšanos, šis juridiskais pamats principā ir jāparedz ES tiesību aktā. Pat gadījumos, kad personas datu apstrāde notiktu jau esošā IT sistēmā, EDAU iesaka paredzēt šādas sistēmas izmantošanu pašā tiesību aktā. Tomēr esošā sistēma, ko paredzēts izmantot, pati par sevi ir pienācīgi jāiedibina, pamatojoties uz ES līmenī pieņemtu tiesību aktu, un pašreiz tas nav veikts attiecībā e-CODEX. Ja ES likumdevējs izvēlas e-CODEX risinājumu, ir nekavējoties jānovērš juridiska instrumenta, ar ko iedibina un regulē sistēmu, trūkums ES līmenī,

iekļaut pašos tiesību aktos IT sistēmas aspektu detalizētu aprakstu, piemēram, par datu aizsardzības pienākumiem vai attiecīgiem piemērojamajiem aizsardzības pasākumiem, kas sīkāk jādefinē īstenošanas aktos. Jo īpaši, ciktāl Komisija vai cita ES iestāde, struktūra, aģentūra vai birojs būtu iesaistīti jaunās sistēmas darbībā, tiesību aktā ideālā gadījumā ir jānosaka tās kā (kopīga) kontroles mehānisma vai apstrādātāja pienākumi,

veikt ietekmes novērtējumu par datu aizsardzību, sagatavojot īstenošanas aktus.

Sīkāk aprakstītus ieteikumus EDAU sniedz šajā atzinumā.

EDAU joprojām ir iestāžu rīcībā papildu ieteikumu sniegšanai likumdošanas procesa laikā un regulu īstenošanas posmā pēc to pieņemšanas.

1.   Ievads un pamatinformācija

1.

Eiropas Komisija 2018. gada 31. maijā izdeva divus priekšlikumus (3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas grozītu:

Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp ES dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā – “Regula par pierādījumu iegūšanu”),

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (turpmāk tekstā – “Regula par dokumentu izsniegšanu”).

2.

Ar Regulu par pierādījumu iegūšanu, ko piemēro kopš 2004. gada, paredz divus pierādījumu iegūšanas veidus starp dalībvalstīm: iegūt pierādījumus caur pieprasījumu saņēmušo tiesu un iegūt pierādījumus tieši, to darot pieprasījuma iesniedzējai tiesai.

3.

Ar Regulu par dokumentu izsniegšanu, ko piemēro kopš 2008. gada, paredz dažādus dokumentu pārsūtīšanas veidus no vienas dalībvalsts citai, izsniegšanas nolūkos šajā citā dalībvalstī, izmantojot pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras vai pārsūtot caur konsulāriem vai diplomātiskiem kanāliem. Tajā ir arī noteikti vienoti juridiskie nosacījumi, izsniedzot dokumentu pa pastu tieši aiz robežām, un paredzēta tieša izsniegšana, to veicot attiecīgās dalībvalsts kompetentajai personai, ja to atļauj šīs dalībvalsts tiesību akti. Tā ietver noteiktus minimālos standartus par aizsardzības tiesību aizsardzību. Regulas piemērošana “nav ierobežota tikai ar tiesvedību civiltiesās, jo tās darbības jomā ietilpst arī “ārpustiesas dokumenti”, kurus izsniedz dažādās ārpustiesas procedūrās (piemēram, mantošanas lietās, ko izskata valsts notārs, vai ģimenes tiesību lietās, ko izskata valsts iestādē), vai pat tad, ja tie nav saistīti ar kādu tiesvedību” (4).

4.

Priekšlikumi ir iekļauti Komisijas 2018. gada darba programmā saskaņā ar REFIT iniciatīvām tiesiskuma un pamattiesību jomā, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos (5). Priekšlikumiem ir pievienots ietekmes novērtējums (6).

5.

Abos priekšlikumos paredzēta dokumentu, pieprasījumu un paziņojumu pārsūtīšana, izmantojot obligātu decentralizētu IT sistēmu, ko veido valstu IT sistēmas, kuras savstarpēji savienotas ar komunikācijas infrastruktūru, kas veicina drošu un uzticamu informācijas pārrobežu apmaiņu starp valstu IT sistēmām. Tajos arī paredzēts piemērot Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (7).

6.

Eiropas Parlaments 2019. gada 13. februārī pieņēma tā normatīvās rezolūcijas par abiem priekšlikumiem pirmajā lasījumā (8), cita starpā piekrītot iedibināt decentralizētu IT sistēmu ar nosacījumu, ka šādas sistēmas pamatā ir e-CODEX un ka šādas sistēmas ieviešana tiek nodrošināta ar deleģētajiem aktiem.

7.

2019. gada 6. jūnijā Padomē norisinājās politiskās debates. Prezidentūra secināja, ka “Padome apstiprināja nepieciešamību modernizēt mūsu procesus attiecībā uz tiesu sadarbību civillietu un komerclietu tiesvedībā. Prezidentūra noradīja uz priekšroku, kas pausta attiecībā uz decentralizētu un drošu IT sistēmu. Tā piebilda, ka ministri varēja apstiprināt sistēmas obligātu lietošanu tikai ar konkrētiem nosacījumiem, tostarp ilgāku pārejas periodu un Komisijas nodrošinātu atsauces aizmugursistēmu. Būs jāapsver arī nepieciešamo izņēmumu saraksta izveide. Visbeidzot, prezidentūra norādīja, ka e-CODEX būtu jābūt programmatūras risinājumam, ko lietot šim nolūkam. Turpmākais darbs būs jāveic tehniskā līmenī” (9).

8.

Komisija 2019. gada 23. aprīlī iesniedza konsultācijas pieprasījumu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (turpmāk tekstā – “EDAU”), lai novērtētu abu priekšlikumu atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (turpmāk tekstā – “GDPR”). EDAU atzinīgi vērtē Komisijas konsultāciju.

3.   Secinājumi

24.

EDAU atzinīgi vērtē priekšlikumu vispārējos mērķus uzlabot tiesu sadarbības efektivitāti civillietās vai komerclietās saistībā ar pierādījumu iegūšanu un dokumentu izsniegšanu, jo īpaši ar digitalizāciju un IT tehnoloģiju izmantošanu. Tāpēc šā atzinuma mērķis ir sniegt konstruktīvu un objektīvu padomu ES iestādēm.

25.

EDAU atzinīgi vērtē sistēmas augsta līmeņa arhitektūras identifikāciju pašā tiesību aktā un pienākumu nodrošināt uzticamu informācijas apmaiņu, kā arī nepieciešamību izmantot uzticamības pakalpojumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.

26.

EDAU sniedz trīs galvenos ieteikumus, lai nodrošinātu atbilstību hartai un GDPR:

sniegt skaidru juridisko pamatu IT sistēmai, ko izmantotu dokumentu, pieprasījumu un paziņojumu pārsūtīšanai šo regulu nolūkos. Jo īpaši gadījumā, ja IT sistēma ietvertu ES iestādes, struktūras, aģentūras vai biroja iesaistīšanos, šis juridiskais pamats principā ir jāparedz ES tiesību aktā. Pat gadījumos, kad personas datu apstrāde notiktu jau esošā IT sistēmā, EDAU iesaka paredzēt šādas sistēmas izmantošanu pašā tiesību aktā. Tomēr esošā sistēma, ko paredzēts izmantot, pati par sevi ir pienācīgi jāiedibina, pamatojoties uz ES līmenī pieņemtu tiesību aktu, un pašreiz tas nav veikts attiecībā e-CODEX. Ja ES likumdevējs izvēlas e-CODEX risinājumu, ir nekavējoties jānovērš juridiska instrumenta, ar ko iedibina un regulē sistēmu, trūkums ES līmenī,

iekļaut pašos tiesību aktos IT sistēmas aspektu detalizētu aprakstu, piemēram, par datu aizsardzības pienākumiem vai attiecīgiem piemērojamajiem aizsardzības pasākumiem, kas sīkāk jādefinē īstenošanas aktos. Jo īpaši, ciktāl Komisija vai cita ES iestāde, struktūra, aģentūra vai birojs būtu iesaistīti jaunās sistēmas darbībā, tiesību aktā ideālā gadījumā būtu jānosaka tās kā (kopīga) kontroles mehānisma vai apstrādātāja pienākumi,

veikt ietekmes novērtējumu par datu aizsardzību, sagatavojot īstenošanas aktus.

27.

EDAU arī iesaka:

abos tiesību aktos paredzēt īstenošanas aktu, lai sīkāk aprakstītu IT sistēmu un to, ka īstenošanas akti aptver jaunus nosacījumus par elektroniskiem pakalpojumiem un par tiešu pierādījumu iegūšanu, izmantojot videokonferenci, lai tādējādi iekļautu specifiskus aizsardzības pasākumus arī šādās apstrādes darbībās,

kopīgas kontroles gadījumā īstenošanas aktos noteikt attiecības starp kopīgajiem kontrolieriem un viņu starpā esošo obligāto pasākumu saturu,

precizēt īstenošanas aktu aizsardzības pasākumus, kas nodrošina piekļuvi ierobežotam pilnvaroto lietotāju skaitam,

ciktāl iespējams, detalizētāk noteikt statistiskos elementus, kas jāapkopo īstenošanas aktos.

28.

Visbeidzot, EDAU arī turpmāk ir Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta rīcībā, lai sniegtu ieteikumus šā procesa turpmākajos posmos. Šā atzinuma ieteikumi neskar nevienas papildu piezīmes, ko EDAU varētu izteikt, ja rastos papildu jautājumi. Tas atgādina, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu Komisijai, gatavojot īstenošanas aktus vai deleģētos aktus, ir pienākums apspriesties ar EDAU gadījumos, kad ir ietekme uz personas tiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi. Tāpēc EDAU paredz, ka ar to šajā saistībā vēlāk apspriedīsies par īstenošanas vai deleģēto aktu projektu nosacījumiem.

Briselē, 2019. gada 13. septembrī

Wojciech Rafał WIEWIÓROWSKI

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs


(1)  OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.

(3)  Priekšlikums COM(2018)378 final (turpmāk tekstā – “priekšlikums par pierādījumu iegūšanu”) un priekšlikums COM(2018)379 final (turpmāk tekstā – “priekšlikums par dokumentu izsniegšanu”).

(4)  Paskaidrojuma raksts, 2. lpp.

(5)  Komisijas 2018. gada darba programma: vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma (COM(2017)650 final, 24.10.2017.), II pielikums, 10. un 11. punkts.

(6)  Komisijas dienestu darba dokumenti SWD(2018) 285 un SWD(2018) 287.

(7)  Priekšlikuma par pierādījumu iegūšanu paskaidrojuma raksta 3. lpp. un priekšlikuma par dokumentu izsniegšanu 4. lpp.: “[l]ai gan principā nekas neliedz dalībvalstīm digitalizēt veidu, kā tās komunicē, pagātnes pieredze un prognozes par to, kas notiks bez ES rīcības, liecina, ka progress būtu ļoti lēns un ka pat tad, ja dalībvalstis rīkojas, sadarbspēju nevar nodrošināt bez ES tiesību aktos balstītas sistēmas. Priekšlikuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi, to var sasniegt tikai Savienības līmenī”.

(8)  P8_TA(2019)0103 un P8_TA(2019)0104.

(9)  Padomes sanāksmes rezultāts (9970/19), 7. lpp., pagaidu versija pieejama: https://www.consilium.europa.eu/media/39709/st09970-en19.pdf.

Saskaņā ar prezidentūras dokumenta (9566/19) 8. un 13. punktu “Komisijas sagatavotajos ietekmes novērtējumos, kas pievienoti abiem priekšlikumiem, par vispiemērotāko IT sistēmu ir atzīts e-CODEX projekts, kurš turklāt ir vienīgais, kas pieejams jau tagad. Citas decentralizētas sistēmas izstrāde nozīmētu, ka tās pašas problēmas, kas jau ir atrisinātas saistībā ar e-CODEX izstrādi, būtu jārisina vēlreiz. “Viens no esošajiem risinājumiem ir e-CODEX – sistēma, kuru gandrīz 10 gadu laikā ar ES finansiālu atbalstu izstrādāja dalībvalstu konsorcijs. e-CODEX pašlaik izmanto šādos nolūkos: Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai (BRIS); valstu maksātnespējas reģistru savstarpējai savienojamībai; e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēmai. Tomēr, ciktāl ir runa par tiem lietošanas gadījumiem, kuru pamatā ir brīvprātīga sadarbība, e-CODEX vēl nav īstenots, un visas dalībvalstis to vēl nelieto. Šajā sakarībā diskusijās darba grupā tām dalībvalstīm, kurās patlaban nav IT sistēmu, kas atbalsta elektroniskās procedūras, Komisija varētu apsvērt iespēju – izstrādāt atsauces īstenošanas risinājumu valsts līmeņa aizmugursistēmai, ar noteikumu, ka delegācijas pauž pietiekami stingru un plašu atbalstu obligātai elektroniskajai saziņai. Visām sistēmām vajadzētu būt tehniski sadarbspējīgām, un tām būtu jāatbilst tam pašam tehnisko specifikāciju kopumam (protokoliem, standartiem, XML shēmām un darbplūsmām).”


INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU

EBTA Uzraudzības iestāde

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/28


EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko EBTA valstīm piemēro no 2019. gada 1. oktobra

(Publicēts saskaņā ar Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā minētajiem noteikumiem par atsauces un diskonta likmēm un Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmuma Nr. 195/04/COL (1) 10. pantu)

(2019/C 370/08)

Bāzes likmes aprēķina saskaņā ar nodaļu par atsauces un diskonta likmju noteikšanas metodi Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs, kurās grozījumi izdarīti ar Uzraudzības iestādes 2008. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 788/08/COL. Piemērojamās atsauces likmes iegūst, bāzes likmei pieskaitot attiecīgos uzcenojumus, kā noteikts Valsts atbalsta pamatnostādnēs.

Bāzes likmes ir noteiktas šādi:

 

Islande

Lihtenšteina

Norvēģija

1.10.2019.

4,93

–0,66

1,72


(1)  OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 26, 25.5.2006., 1. lpp.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Eiropas Komisija

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/29


Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atbalstu 2020. gadam plānotajiem informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā

(2019/C 370/09)

Ar šo tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atbalstu 2020. finanšu gadam plānotajiem informācijas pasākumiem KLP jomā.

Priekšlikumi iesniedzami, atsaucoties uz šādu uzaicinājumu: IMCAP – Atbalsts informācijas pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā 2020. gadam.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kā arī informācija par attiecīgajiem termiņiem un dažādām darbībām paredzētajiem budžetiem ir pieejama portālā Funding & tender opportunities (https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home); turpat ir atrodama informācija par saistītajiem pasākumiem un norādījumi kandidātiem par priekšlikumu iesniegšanu. Vajadzības gadījumā šī informācija portālā tiks atjaunināta.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Eiropas Komisija

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/30


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9568 – Marcegaglia Planes / Evraz Palini Bertoli)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 370/10)

1.   

Komisija 2019. gada 24. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu un pēc lietas nodošanas izskatīšanai atbilstoši 4. panta 5. punktam.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

Marcegaglia Plates S.p.A. (“Marcegaglia Plates”, Itālija). Marcegaglia Plates ir Marcegaglia Group (Itālija) pilnībā piederošs meitasuzņēmums,

Evraz Palini & Bertoli S.r.l. (“Evraz Palini”, Itālija).

Uzņēmums Marcegaglia Plates Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār Evraz Palini.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

2.   

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

Marcegaglia Plates: biezlokšņu (quarto lokšņu) velmēšana,

Marcegaglia Group: tērauda apstrāde (2),

Evraz Palini: biezlokšņu (quarto lokšņu) velmēšana.

3.   

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (3), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.   

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

Lieta M.9568 – Marcegaglia Plates / Evraz Palini Bertoli

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzam izmantot turpmāk norādīto kontaktinformāciju.

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  Marcegaglia Group ir lielākais neintegrētais tērauda piegādātājs Eiropā. Uzņēmums savās velmētavās un tērauda servisa centros apstrādā galvenokārt oglekļa tēraudu, bet arī nerūsošo tēraudu.

(3)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.


CITI TIESĪBU AKTI

Eiropas Komisija

31.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 370/32


Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2019/C 370/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“PAUILLAC”

PDO-FR-A0713-AM03

Paziņojuma datums: 9.8.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Noteiktais zemesgabalu apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punkta 2. ievilkumā iekļauj 2018. gada 6. septembra datumu.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas IV iedaļas 1. punktā:

pēc vārda “veikta” iekļauj vārdkopu “pamatojoties uz oficiālo 2018. gada 27. aprīļa ģeogrāfisko kodu”,

svītro Cissac-Médoc pašvaldības nosaukumu.

Šis grozījums izdarīts, ņemot vērā demarkācijas darba rezultātus, jo konstatēts, ka attiecībā uz Cissac-Médoc pašvaldībā izvietotiem zemesgabaliem nav pieprasījumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma lietošanu; šā iemesla dēļ minētā pašvaldība vairs nav iekļauta ģeogrāfiskajā apgabalā.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 1.6. punkts, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu.

3.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Specifikācijas X iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā svītro vārdkopu Cissac-Médoc.

Šis grozījums ir saistīts ar ģeogrāfiskā apgabala grozījumu.

Tas neietekmē vienoto dokumentu.

4.   Zemes gabali, kas neatrodas Pauillac pašvaldībā

Ņemot vērā demarkācijas darba rezultātus, tika atjaunināts pielikums, kurā noteikts tādu zemesgabalu saraksts, kas neatrodas Pauillac pašvaldībā, bet kas var pretendēt uz nosaukuma “Pauillac” izmantošanu.

Tas neietekmē vienoto dokumentu.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Pauillac”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1. Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Nosaukumu “Pauillac” izmanto tikai nedzirkstošajiem sarkanvīniem.

Šiem vīniem ir šādas īpašības:

spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 11 %,

pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir 13,5 %,

ābolskābes saturs ir ≤ 0,30 g/l,

fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 2 g/l,

gaistošā skābuma saturs vīnos, kurus līdz tā gada 31. jūlijam, kas seko ražas gadam, tirgo kā izlejamo vīnu, ir ≤ 13,26 m.ekv./l, savukārt vīnos, kurus kā izlejamo vīnu tirgo pēc minētā datuma: ≤ 16,33 m.ekv./l.

Vīniem “Pauillac” ir ļoti piesātināta krāsa. Pateicoties šķirņu apvienojumam, kurā īpaši dominē šķirne ‘Cabernet Sauvignon N’, šie vīni ir stipri un pilnīgi. Un tas savukārt nodrošina tanīnu struktūru, pateicoties kurai šie vīni lieliski padodas izturēšanai, lai darītu tos par veciem vīniem. Savukārt vīnu sātīgumu un augļainumu nosaka šķirnes ‘Merlot N’ klātbūtne. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina šķirne ‘Cabernet Franc N’ vai, retākos gadījumos, ‘Petit-Verdot N’. Pēc ilgstošas izturēšanas vīnu aromātu buķete kļūst īpaši niansēta.

Citi kritēriji atbilst spēkā esošajam regulējumam.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

a)    Galvenās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni (TSE) ūdens satura pazemināšanai, taču nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīniem nepārsniedz 13,5 %.

Audzēšanas prakse

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 7 000 vīnkoku stādu uz hektāru platības.

Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 1,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenz skalas).

Vīnkoku vainagus veido saskaņā ar turpmāk norādītajiem paņēmieniem, uz katra vīnogulāja atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem:

kokus veido pēc “Médoc” metodes, atstājot garus augļzarus, vai pēc īsās un garās apgriešanas metodes, proti, koku veido ar diviem augļzariem, uz katra augļzara atstājot ne vairāk par četriem pumpuriem (šķirņu ‘Cot N’, ‘Cabernet-Sauvignon N’, ‘Merlot N’ un ‘Petit Verdot N’ gadījumā) un ne vairāk par pieciem pumpuriem (šķirņu ‘Cabernet Franc N’ un ‘Carmenère N’ gadījumā). Atkārtotajā īsajā apgriešanā atstāj 2 vīnstīgu pumpurus,

kokus apgriež divkordonu augļzaru veidā vai četrzaru vēdekļa veidā.

Apūdeņošana vīnogulāju veģetācijas periodā var tikt atļauta saskaņā ar Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645–5. panta noteikumiem.

b)    Maksimālās ražas

63 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta Žirondas (Gironde) departamenta Pauillac pašvaldības teritorijā, kā arī specifikācijas pielikumā norādītajos zemesgabalos, kas atrodas turpmāk uzskaitīto pašvaldību teritorijā: Saint-Estèphe, Saint-Julien Beychevelle un Saint-Sauveur.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Petit Verdot N’

‘Cabernet Franc N’

‘Merlot N’

‘Carmenère N’

‘Cot N’ – ‘Malbec N’

‘Cabernet-Sauvignon N’

8.   Vīna vai vīnu apraksts

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pauillac” apzīmēta produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Žirondas (Gironde) departamentā un Medokas (Médoc) pussalas centrālajā daļā, estuāra kreisajā krastā 50 kilometrus no Bordo (Bordeaux) ziemeļiem. Apgabals ietver Pauillac pašvaldības teritoriju, kā arī daļu Saint-Estèphe, Saint-Julien-Beycherelle un Saint-Sauveur pašvaldību teritorijas.

Ar šo nosaukumu apzīmētajai teritorijai ir raksturīgs mērens okeāna piekrastes klimats. Šajā teritorijā valdošie klimatiskie apstākļi, kas saistīti ar Atlantijas okeāna un Žirondas ūdeņu radīto termoregulējošo efektu, ir labvēlīgi augstvērtīgu vīndārzu iekopšanai. Okeāna piekrastes klimats apvienojumā ar vairākiem zema gaisa spiediena un lietus periodiem, kas atsevišķos gados mēdz būt rudenī, vai – tieši otrādi – šis klimats apvienojumā ar siltu un ļoti saulainu rudeni rada apstākļus izcilai vīna ražai. Tomēr galvenās šā reģiona raksturīgās iezīmes saistītas galvenokārt ar šā nogulumiežu baseina tipiskajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, tā augšņu ģeoloģiskās vēstures īpatnībām, ainavu un reljefu, kā arī klimatiskajiem un augsnes apstākļiem, kādi šajos vīndārzos valda mūsdienās.

Produkta ražošanas apgabalā izmanto zemesgabalus ar oļainu augsni, ko veido grants vai grants un smilts ar nosacījumu, ka smalkas smilts (ko galvenokārt ir sanesis vējš) daudzums augsnē ir samērā neliels un ka augsnei ir nepieciešamā caurlaidība. Pauillac reģiona augsne ietilpst to augšņu sarakstā, kuras ir īpaši piemērotas šķirnes ‘Cabernet-Sauvignon N’ audzēšanai; arī šķirne ‘Merlot N’ ļoti labi izpaužas šāda tipa augsnē. Turpretī zemesgabali, kas atrodas uz jaunāko laiku alūvijiem, vēja sanestu smilšu slāņojumiem, kuri ir samērā lieli vai slikti drenēti, jo atrodas uz ūdensnecaurlaidīgas apakškārtas, šā produkta ražošanai izmantojamo zemesgabalu apgabalā neietilpst. Tāpat ir arī ar antropogēni veidotiem zemesgabaliem vai zemesgabaliem, kas ir apbūvēti vai izmantoti kalnrūpniecības vajadzībām. Vīnogulāju kopšana noris ļoti selektīvi, ievērojot noteikumos paredzētās rindstarpas un kontrolējot katra zemesgabala un katra vīnkoka maksimālo noslodzi.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pauillac” apzīmētā vīna kvalitāti un tipiskumu nosaka augsnes īpašības un topogrāfiskie apstākļi – apgabals atrodas estuāra tuvumā, kas vīndārzus pasargā no ekstremāliem laikapstākļiem.

Pauillac pašvaldības teritorijā ražotie cru kategorijas vīni ir saņēmuši vairāk atzinības nekā citi Medokas pussalā ražoto vīnu nosaukumi. Šīs atzinības pamatā ir dažādi vīndārzu klasifikatori, kas darbojas kopš 17. gadsimta beigām. Šajā pašvaldībā ražo visvairāk cru classés (izcilos vīndārzos ražoti sevišķas kvalitātes vīni) kategorijas vīnus – mūsdienās runa ir par 18 cru classés kategorijas vīniem (no kuriem pirmie cru classés bija vīni “Lafite-Rothschild” un “Latour”, kas šo kategoriju saņēma 1855. gadā, savukārt vīns “Mouton-Rothschild” – 1973. gadā).

Vīniem “Pauillac” ir ļoti piesātināta krāsa. Šie vīni ir stipri un pilnīgi, pateicoties šķirņu apvienojumam, kurā īpaši dominē šķirne ‘Cabernet Sauvignon N’. Un tas savukārt nodrošina tanīnu struktūru, pateicoties kurai šie vīni lieliski padodas izturēšanai, lai darītu tos par veciem vīniem. Savukārt vīnu sātīgumu un augļainumu nosaka šķirnes ‘Merlot N’ klātbūtne. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina šķirne ‘Cabernet Franc N’ vai, retākos gadījumos, ‘Petit-Verdot N’. Pēc ilgstošas izturēšanas vīnu aromātu buķete kļūst īpaši niansēta.

Vīnogulāju kopšanas veids, saskaņā ar kuru faktiska stādījumu biezība ir daudz vairāk nekā 7 000 vīnkoku stādu uz hektāru (ar attiecīgu nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijā noteiktā robežvērtība), ļauj iegūt labi nogatavojušās, veselas un ļoti koncentrētas vīnogas, kuru ražas apjoms tiek kontrolēts. Lai sasniegtu vīna izturēšanai vēlamo struktūru, ir vajadzīga ilgstoša macerācija un vīnogās, vīnogu miziņās un sēklās esošo vielu ekstrahēšana, ko veic vairākkārt. Tāpēc, lai veicinātu tanīnu un antociānu kombinācijas veidošanos, kas vajadzīga vīna krāsas stabilizēšanai un tanīnu mīkstināšanai, vīns jākopj vismaz sešus mēnešus.

9.   Citi būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums

 

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

 

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

 

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi vīnu vinifikācijai, gatavošanai un kopšanai veido šādu Žirondas departamenta pašvaldību teritorija (papildus pielikumā uzskaitītajiem zemesgabaliem): Cissac-Médoc, Saint-Estèphe, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Sauveur, Saint-Seurin-de-Cadourne un Vertheuil.

Tiesiskais regulējums

 

Valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids

 

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

 

Marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, piemēram, “Bordeaux-Médoc”, “Vin de Bordeaux-Médoc” vai “Grand Vin de Bordeaux-Médoc”.

 

Šajā nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tādiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-6d2525a4-0869-49f7-97bf-4a489bee5499


(1)  Komisijas 2018. gada 17. oktobra Deleģētā regula (ES) 2019/33, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu (OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.).