Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 255/01)

Jaunākā publikācija

OV C 246, 22.7.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 238, 15.7.2019.

OV C 230, 8.7.2019.

OV C 220, 1.7.2019.

OV C 213, 24.6.2019.

OV C 206, 17.6.2019.

OV C 187, 3.6.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 14. maija spriedums (Nejvyšší správní soud, Conseil du Contentieux des Étrangers (Čehijas Republika, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M/Ministerstvo vnitra (C-391/16), X (C-77/17), X (C-78/17)/Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

(Apvienotās lietas C-391/16, C-77/17 un C-78/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Patvēruma politika - Starptautiska aizsardzība - Direktīva 2011/95/ES - Bēgļa statuss - 14. panta 4. - 6. punkts - Atteikums piešķirt bēgļa statusu vai tā atcelšana draudu uzņemošās valsts drošībai vai sabiedrībai gadījumā - Spēkā esamība - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants - LESD 78. panta 1. punkts - LES 6. panta 3. punkts - Ženēvas konvencija)

(2019/C 255/02)

Tiesvedības valoda — čehu un franču

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud, Conseil du Contentieux des Étrangers

Pamatlietas puses

Prasītāji: M (C-391/16), X (C-77/17), X (C-78/17)

Atbildētāji: Ministerstvo vnitra (C-391/16), Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides (C-77/17), (C-78/17)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu 14. panta 4.–6. punkta pārbaudē nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā LESD 78. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantu.

---

(1)  OV C 350, 26.9.2016.

OV C 144, 8.5.2017.

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 21. maija spriedums — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-235/17) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants - Tiesības uz īpašumu - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek izbeigtas ex lege un bez atlīdzības lauksaimniecības un mežu zemes lietojuma tiesības, ko agrāk ieguvušas juridiskas personas vai fiziskas personas, kuras nevar pierādīt tuvu radniecību ar īpašnieku)

(2019/C 255/03)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Malferrari un L. Havas)

Atbildētāja: Ungārija (pārstāvis: M.Z. Fehér)

Rezolutīvā daļa

1)

Pieņemdama mező- és erdőgazdasági földek forgalmáról szóló 2013. évi CXXII. törvénnyel összefüggő egyes rendelkezésekről és átmeneti szabályokról szóló 2013. évi CCXII. törvény (2013. gada Likums Nr. CCXII par dažādiem noteikumiem un pārejas pasākumiem saistībā ar 2013. gada Likumu Nr. CXXII par lauksaimniecības un mežu zemes pārdošanu) 108. panta 1. punktu un ar to izbeigdama ex lege lietojuma tiesības uz Ungārijā esošu lauksaimniecības zemi, kas tieši vai netieši pieder citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti LESD 63. pantā, to skatot kopā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartas 17. pantu.

2)	Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 412, 4.12.2017.

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums — Grieķijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-341/17 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Grieķijas Republikas izdevumi - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - Regula (EK) Nr. 796/2004 - Platībatkarīgā atbalsta shēma - Jēdziens “pastāvīgās ganības” - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Iepriekšējas korekcijas atskaitījums)

(2019/C 255/04)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, A. Vasilopoulou un E. Leftheriotou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou un A. Sauka)

Persona, kas iestājusies lietā otras lietas dalībnieces prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: M. A. Sampol Pucurull)

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 30. marta sprieduma Grieķija/Komisija (T-112/15, EU:T:2017:239) rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu, ciktāl, pirmkārt, Vispārējā tiesa Grieķijas Republikas prasību noraidīja, savā izvērtējumā aplūkojot tikai uz 2009. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otro pīlāru saistītajam atbalstam, un neizvērtējot uz 2010. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu 5 496 524,54 EUR apmērā attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto KLP otro pīlāru saistītajam atbalstam, un, otrkārt, ciktāl tā pieņēma lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

2)	Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt.

3)

Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES (2014. gada 19. decembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/214/ES (2013. gada 2. maijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ņemšanu vērā, aprēķinot korekciju 5 496 524,54 EUR apmērā, atskaitījumu 270 175,45 EUR apmērā un finansiālo ietekmi 5 226 349,09 EUR apmērā, kuri attiecas uz Grieķijas Republikas izdevumiem atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros un tika piemēroti 2009. finanšu gadā par nepilnībām zemesgabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads).

4)	Grieķijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē un apelācijas tiesvedību pašas.

5)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 249, 31.7.2017.

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 16. maija spriedums (Arbeidshof te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Christa Plessers/PREFACO NV, Belgische Staat

(Lieta C-509/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Uzņēmumu pāreja - Direktīva 2001/23/EK - 3. līdz 5. pants - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Izņēmumi - Maksātnespējas process - Tiesas ceļā veicamas reorganizācijas procedūra ar tiesas pārraudzībā notiekošu īpašumtiesību pāreju - Uzņēmuma pilnīga vai daļēja saglabāšana - Valsts tiesību akti, kas ļauj īpašumtiesību saņēmējam pēc īpašumtiesību pārejas pārņemt darbiniekus pēc savas izvēles)

(2019/C 255/05)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Christa Plessers

Atbildētājas: PREFACO NV, Belgische Staat

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, proti, tās 3.–5. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tādi valsts tiesību akti kā pamatlietā aplūkotie, kuros — gadījumā, ja uzņēmuma īpašumtiesību pāreja notiek tiesas ceļā veicamas reorganizācijas procedūrā ar tiesas pārraudzībā notiekošu īpašumtiesību pāreju, kas tiek īstenota tālab, lai pilnībā vai daļēji saglabātu īpašumtiesības nododošo personu vai tās darbību, — īpašumtiesību saņēmējam ir paredzētas tiesības izvēlēties, kurus darbiniekus tas vēlas pārņemt.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums — VM Vermögens-Management GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), DAT Vermögensmanagement GmbH

(Lieta C-653/17 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Regula (ES) 2015/2424 - Spēkā neesamības atzīšanas process - Vārdiska preču zīme “Vermögensmanufaktur” - Atzīšana par spēkā neesošu - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Atpakaļejošs spēks - Vispārējās tiesas kompetence - Spriedumu pamatojums)

(2019/C 255/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: VM Vermögens-Management GmbH (pārstāvji: T. Dolde un P. Homann, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: S. Hanne), DAT Vermögensmanagement GmbH

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	VM Vermögens-Management GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 94, 12.3.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Çoban/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-677/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EEK un Turcijas asociācijas nolīgums - Papildprotokols - 59. pants - Lēmums Nr. 3/80 - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Noteikumu par dzīvesvietu nepiemērošana - 6. pants - Invaliditātes pabalsts - Atcelšana - Regula (EK) Nr. 883/2004 - Īpaši naudas pabalsti, kas nav balstīti uz iemaksām - Nosacījums par dzīvesvietu - Direktīva 2003/109/EK - Pastāvīgā iedzīvotāja statuss)

(2019/C 255/07)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītājs: Çoban

Atbildētāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

Rezolutīvā daļa

Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 3/80 par Eiropas Kopienu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem no Turcijas un viņu ģimenes locekļiem 6. panta 1. punkta pirmā daļa, lasot kopā ar Papildu protokola, kurš 1970. gada 23. novembrī parakstīts Briselē un kurš Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72, 59. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, atbilstoši kurai Turcijas pilsonis, kurš atgriežas savā izcelsmes valstī un kuram izceļošanas brīdī ir uzņemošās dalībvalsts pastāvīgā iedzīvotāja statuss atbilstoši Padomes Direktīvai 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, vairs nevar saņemt papildu pabalstu.

---

(1)  OV C 94, 12.3.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 16. maija spriedums (Landgericht München I (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Conti 11. Container Schiffahrts-GmbH & Co. KG MS “MSC Flaminia”/Land Niedersachsen

(Lieta C-689/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Atkritumu sūtījumi - Regula (EK) Nr. 1013/2006 - Atkritumi, uz kuriem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra - Sūtījumi Eiropas Savienības iekšienē - 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts - Izslēgšana no piemērošanas jomas - Atkritumi, kas radušies uz kuģu klāja - Atkritumi, kas uz kuģa klāja radušies pēc avārijas)

(2019/C 255/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Pamatlietas puses

Prasītājs: Conti 11. Container Schiffahrts-GmbH & Co. KG MS “MSC Flaminia”

Atbildētāja: Land Niedersachsen

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tādas atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kādas tiek aplūkotas pamatlietā un kas ir radušās uz kuģa notikušas avārijas rezultātā, ir jāuzskata par atkritumiem, kas ir radušies uz kuģiem šīs tiesību normas izpratnē un kas tādējādi ir izslēgti no šīs regulas piemērošanas jomas līdz brīdim, kad tie tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā.

---

(1)  OV C 94, 12.3.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AB “Achema”, AB “Orlen Lietuva”, AB “Lifosa”/Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija (VKEKK)

(Lieta C-706/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Jēdziens “valsts piešķirts atbalsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts” - Sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē sniedzējiem paredzētie kompensācijas pasākumi - Jēdziens “atbalsts, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm” un “kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci” - Jēdziens “selektīva priekšrocība” - Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi saistītu izmaksu kompensācija)

(2019/C 255/09)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītājas: AB “Achema”, AB “Orlen Lietuva”, AB “Lifosa”

Atbildētāja: Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija (VKEKK)

Piedaloties: Lietuvos Respublikos energetikos ministerija, UAB “Baltpool”

Rezolutīvā daļa

1)	LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrisko interešu pakalpojumu, piemēram, sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē, režīma finansēšanai paredzētie līdzekļi ir valsts līdzekļi šīs tiesību normas izpratnē.

2)

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja sadales un piegādes tīklu operatori saņem sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē finansēšanai paredzētos līdzekļus, lai kompensētu zaudējumus, kas tiem radušies pienākuma dēļ pirkt elektroenerģiju no atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem par fiksētu cenu un līdzsvarot elektroenerģiju, šī kompensācija ir elektroenerģijas ražotājiem piešķirta priekšrocība šīs tiesību normas izpratnē.

3)

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kāda ir pamatlietā, ir uzskatāms, ka tādi līdzekļi, kādi ir atsevišķiem sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē sniedzējiem paredzētie, piešķir tiem selektīvu priekšrocību šīs normas izpratnē un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

4)

LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu valsts iejaukšanos kā sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē režīms nedrīkst uzskatīt par kompensāciju, kas atbilst atlīdzībai par pakalpojumiem, kurus sniedz šīs kompensācijas saņēmēji uzņēmumi, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības 2003. gada 24. jūlija sprieduma Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (C-280/00, EU:C:2003:415) izpratnē, izņemot, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka atsevišķi sabiedrisko interešu pakalpojumi elektroenerģijas nozarē faktiski atbilst četriem minētā sprieduma 88.–93. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5)	LESD 107. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir uzskatāms, ka tāda valsts iejaukšanās kā sabiedrisko interešu pakalpojumu elektroenerģijas nozarē režīms izkropļo vai draud izkropļot konkurenci.

---

(1)  OV C 94, 12.3.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 23. maija spriedums (Amtsgericht Norderstedt (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Christian Fülla/Toolport GmbH

(Lieta C-52/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 1999/44/EK - Piegādātās preces neatbilstība - 3. pants - Patērētāja tiesības uz preces atbilstības nodrošināšanu bez maksas, pieņemamā laikā un bez ievērojamām neērtībām - Vietas, kur patērētājam tālpārdošanā nopirktās preces ir jādara pieejamas pārdevējam, lai tas nodrošinātu atbilstību, noteikšana - Jēdziens preces atbilstības “bez atlīdzības” nodrošināšana - Patērētāja tiesības atcelt līgumu)

(2019/C 255/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Norderstedt

Pamatlietas puses

Prasītājs: Christian Fülla

Atbildētāja: Toolport GmbH

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 3. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, dalībvalstu kompetencē joprojām ir noteikt vietu, kur patērētājam tālpārdošanā nopirktā prece ir jānodod pārdevēja rīcībā, lai tas, piemērojot šo tiesību normu, varētu nodrošināt tās atbilstību. Šai vietai ir jābūt piemērotai preces atbilstības nodrošināšanas garantēšanai bez maksas, pieņemamā laikā un nesagādājot ievērojamas neērtības patērētājam, ņemot vērā preču raksturu un nolūku, kādam patērētājs preci ir pieprasījis. Šajā ziņā valsts tiesai ir jāveic interpretācija, kas atbilst Direktīvai 1999/44, tostarp vajadzības gadījumā jāmaina iedibinātā judikatūra, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar šīs direktīvas mērķiem.

2)

Direktīvas 1999/44 3. panta 2.–4. punkts ir interpretējami tādējādi, ka patērētāja tiesības uz to, ka “bez maksas” tiek nodrošināta tālpārdošanā nopirktas preces atbilstība, neaptver pārdevēja pienākumu avansā izmaksāt šīs preces transportēšanas uz šī pārdevēja uzņēmējdarbības vietu izdevumus, lai nodrošinātu šo atbilstību, ja vien tas, ka šis patērētājs ir samaksājis šīs izmaksas, nerada tādu apgrūtinājumu, kas viņu atturētu no savu tiesību izmantošanas; tas ir jāizvērtē valsts tiesai.

3)

Direktīvas 1999/44 3. panta 3. punkts, lasot to kopsakarā ar 3. panta 5. punkta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā patērētājam, kurš informējis pārdevēju par tādas tālpārdošanā nopirktas preces neatbilstību, kuras transportēšana uz pārdevēja uzņēmējdarbības vietu varētu radīt viņam ievērojamas neērtības, un kurš šo preci pārdevēja rīcībā, lai panāktu tās atbilstību, ir nodevis savā dzīvesvietā, ir tiesības uz līguma atcelšanu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemamā laikā nepiemērošanas dēļ, ja pārdevējs nav veicis nevienu atbilstošu pasākumu, lai nodrošinātu minētās preces atbilstību, tostarp informējot patērētāju par vietu, kur šī pati prece būtu jānodod pārdevēja rīcībā, lai tiktu nodrošināta šī atbilstība. Šajā ziņā iesniedzējtiesai, veicot Direktīvai 1999/44 atbilstošu interpretāciju, ir jānodrošina šī patērētāja tiesību uz līguma atcelšanu izpilde.

---

(1)  OV C 152, 30.4.2018.

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 14. maija spriedums (Audiencia Nacional (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE

(Lieta C-55/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - 3. un 5. pants - Ikdienas un iknedēļas atpūta - 6. pants - Maksimālais nedēļas darba laiks - Direktīva 89/391/EEK - Darba ņēmēju drošība un veselība darbā - Pienākums izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu)

(2019/C 255/11)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional

Pamatlietas puses

Prasītāja: Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)

Atbildētāja: Deutsche Bank SAE

piedaloties: Federación Estatal de Servicios de la Unión General de Trabajadores (FES-UGT), Confederación General del Trabajo (CGT), Confederación Solidaridad de Trabajadores Vascos (ELA) un Confederación Intersindical Galega (CIG)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 3., 5. un 6. pants, kas aplūkoti kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar interpretāciju, kāda tam ir sniegta valsts judikatūrā, darba devējiem nenosaka pienākumu izveidot sistēmu, kura ļauj uzskaitīt katra darbinieka nostrādātā ikdienas darba laika ilgumu.

---

(1)  OV C 152, 30.4.2018.

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums — Eiropas Komisija/Sabine Tuerck

(Lieta C-132/18 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pensijas - Valsts pensiju sistēmā iegūtu tiesību uz pensiju pārskaitījums uz Eiropas Savienības pensiju shēmu - Tādas vērtības maiņas pieaugums, kas radies laikposmā starp pārskaitīšanas pieprasījumu un faktisko pārskaitīšanu)

(2019/C 255/12)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara, B. Mongin un L. Radu Bouyon)

Otra lietas dalībniece: Sabine Tuerck (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, avocats)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 16. maija spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skatteministeriet/Estron A/S

(Lieta C-138/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Savienotāji dzirdes aparātiem - Daļas un piederumi - Kombinētā nomenklatūra - Apakšpozīcijas 85444290, 90214000 un 90219010)

(2019/C 255/13)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skatteministeriet

Atbildētāja: Estron A/S

Rezolutīvā daļa

1)

Kombinētās nomenklatūras, kas ir iekļauta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījusi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1031/2008, I pielikumā, 90. nodaļas 2. piezīmes a) punkts, lasot to kopsakarā ar vispārīgajiem kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā punktā ietvertā frāze “daļas un piederumi, kas ir kādā šīs nodaļas pozīcijā vai 84., 85. vai 91. nodaļā” attiecas tikai uz šo nodaļu četru ciparu pozīcijām.

2)	Pamatlietā aplūkojamo savienotāju dzirdes aparātiem tarifu klasifikācija ir jāveic iesniedzējtiesai, ņemot vērā norādes, ko Tiesa ir sniegusi, atbildot uz iesniedzējtiesas tai uzdotajiem jautājumiem.

3)	Kombinētās nomenklatūras, kas ir iekļauta Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījusi ir izdarīti ar Regulu Nr. 1031/2008, I pielikumā, XVI sadaļas 1. piezīmes m) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja prece ir ietverta Kombinētās nomenklatūras 90. nodaļā, tā nevar tikt ietverta arī tās 84. un 85. nodaļā.

---

(1)  OV C 166, 14.5.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums — CJ/Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

(Lieta C-170/18 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieks - Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Līguma izbeigšana - Eiropas Savienības Civildienesta tiesas sprieduma izpilde - Sprieduma, ar kuru ir atcelts tiesību akts, res judicata spēks - Ierobežojumi)

(2019/C 255/14)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: CJ (pārstāvis: V. Kolias, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) (pārstāvji: J. Mannheim un A. Daume, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	CJ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 27.8.2018.

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 16. maija spriedums — Asociación de la pesca y acuicultura del entorno de Doñana y del Bajo Guadalquívir (Pebagua)/Eiropas Komisija

(Lieta C-204/18 P) (1)

(Apelācija - Vide - Invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakse un pārvaldība - Regula (ES) Nr. 1143/2014 - Īstenošanas regula (ES) 2016/1141 - Invazīvo svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, saraksta pieņemšana - Sugas Procambarus clarkii iekļaušana)

(2019/C 255/15)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Asociación de la pesca y acuicultura del entorno de Doñana y del Bajo Guadalquívir (Pebagua) (pārstāvis: A. Uceda Sosa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Němečková un C. Hermes)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Asociación de la pesca y acuicultura del entorno de Doñana y del Bajo Guadalquívir (Pebagua) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 268, 30.7.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 22. maija spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Krohn & Schröder GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Hafen

(Lieta C-226/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 212.a pants - Importa procedūras - Muitas parāds - Atbrīvojums no nodokļa - Dempings - Subsīdijas - Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (elementu) imports - Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 un (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu - Atbrīvojumi no nodokļa)

(2019/C 255/16)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Krohn & Schröder GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Hafen

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (2005. gada 13. aprīlis), 212.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams atbrīvojumiem no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas attiecīgi paredzēti Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas, 2. panta 1. punktā.

2)

Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 648/2005, 212.a punkts ir jāinterpretē tādējādi — ja tas ir piemērojams muitas parādam, kas radies saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 2913/92 204. panta 1. punktu, jo ir pārsniegts šis regulas 49. panta 1. punktā paredzētais termiņš, Īstenošanas regulas Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Īstenošanas regulas Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais nosacījums nav izpildīts, ja uzņēmums, kas ir saistīts ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā, pielikumā norādīto uzņēmumu, kas ražoja un nosūtīja attiecīgās preces un izrakstīja rēķinu par tām, nedz darbojās kā attiecīgo preču importētājs, nedz nodrošināja preču laišanu brīvā apgrozībā, pat ja tam bija nodoms to darīt un tas bija uzņēmums, kuram preces faktiski tika piegādātas.

---

(1)  OV C 268, 30.7.2018.

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vega International Car Transport and Logistic — Trading GmbH/Dyrektor Izby Skarbowej w Warszawie

(Lieta C-235/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču piegāde - Atbrīvojumi citām darbībām - Kredītu piešķiršana un kredītu starpniecība - Degvielas kartes)

(2019/C 255/17)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vega International Car Transport and Logistic — Trading GmbH

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Warszawie

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie to, ka mātesuzņēmums savu meitasuzņēmumu rīcībā nodod degvielas kartes, kas pēdējiem minētajiem dod iespēju uzpildīt degvielu transportlīdzekļos, kuru nogādāšanu tie nodrošina, var kvalificēt kā kredītu piešķiršanas pakalpojumu, kas atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa, minētās normas izpratnē.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 15. maija spriedums (Krajský soud v Ostravě — pobočka v Olomouci (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — KORADO, a.s./Generální ředitelství cel

(Lieta C-306/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Metinātas tērauda detaļas - Centrālapkures radiatori, kuriem neizmanto elektrisko sildīšanu - Pozīcijas 7307 un 7322 - Jēdzieni radiatoru “daļas” un “savienotājelementi caurulēm” - Īstenošanas regula (ES) 2015/23 - Spēkā esamība)

(2019/C 255/18)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Ostravě — pobočka v Olomouci

Pamatlietas puses

Prasītāja: KORADO, a.s.

Atbildētājs: Generální ředitelství cel

Rezolutīvā daļa

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris), I pielikumā, ir interpretējama tādējādi, ka pamatlietā aplūkotās metinātās tērauda detaļas, — ņemot vērā, ka iesniedzējtiesai ir jāveic vērtējums atbilstoši visiem tās rīcībā esošajiem faktiem, — ir jāklasificē kombinētās nomenklatūras pozīcijā 7307 kā “savienotājelementi caurulēm”.

---

(1)  OV C 240, 9.7.2018.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 18. decembrī FCA US LLC iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-109/17 FCA US/EUIPO — Busbridge

(Lieta C-795/18 P)

(2019/C 255/19)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: FCA US LLC (pārstāvis: C. Morcom QC)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Tiesa (septītā palāta) ar 2019. gada 20. jūnija rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 18. decembrī Saga Furs Oyj iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 12. oktobra rīkojumu lietā T-313/18 Saga Furs/EUIPO — Support Design

(Lieta C-805/18 P)

(2019/C 255/20)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Saga Furs Oyj (pārstāvis: J. Kaulo, luvan saanut oikeudenkäyntiavustaja)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Support Design AB

Ar 2019. gada 12. jūnija rīkojumu Tiesa (astotā palāta) ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrī OY iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 16. oktobra spriedumu lietā T-605/16 OY/Komisija

(Lieta C-816/18 P)

(2019/C 255/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: OY (pārstāvis: S. Rodrigues un N. Flandin, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Ar 2019. gada 12. jūnija rīkojumu Tiesa (astotā palāta) ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. decembrī Linak A/S iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-368/17 Linak/EUIPO — ChangZhou Kaidi Electrical

(Lieta C-820/18 P)

(2019/C 255/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Linak A/S (pārstāvji: V. von Bomhard, advokāte, un J. Fuhrmann, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Tiesa (desmitā palāta) ar 2019. gada 19. jūnija rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. decembrī Linak A/S iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-367/17 Linak/EUIPO — ChangZhou Kaidi Electrical

(Lieta C-821/18 P)

(2019/C 255/23)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Linak A/S (pārstāvji: V. von Bomhard, advokāte, un J. Fuhrmann, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Tiesa (desmitā palāta) ar 2019. gada 19. jūnija rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. decembrī Aldo Supermarkets iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 25. oktobra spriedumu lietā T-359/17 Aldo Supermarkets/EUIPO — Aldi Einkauf

(Lieta C-822/18 P)

(2019/C 255/24)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aldo Supermarkets (pārstāvis: M. Thewes, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG

Tiesa (sestā palāta) ar 2019. gada 4. jūnija rīkojumu ir atzinusi apelācijas sūdzību par nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 15. aprīlī Boudewijn Schokker iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 8. februāra rīkojumu lietā T-817/17 Schokker/EASA

(Lieta C-310/19 P)

(2019/C 255/25)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Boudewijn Schokker (pārstāvji: T. Martin, S. Orlandi, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Prasījumi

—	atcelt 2019. gada 8. februāra rīkojumu lietā T-817/17 Schokker/EASA;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa, pirmkārt, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot prasību pēc savas ierosmes izvirzīta iemesla dēļ, ko tā kļūdaini bija kvalificējusi kā “acīmredzamu”. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ievērojusi sava Reglamenta 126. pantu un apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka, otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka nav vajadzības pārbaudīt apstrīdētā darba piedāvājuma atsaukšanas iemeslus, jo darba piedāvājumu varot atsaukt jebkurā brīdī un bez nosacījumiem.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 19. aprīlī iesniedza Finanzgericht Hamburg (Vācija) — eurocylinder systems AG/Hauptzollamt Hamburg

(Lieta C-324/19)

(2019/C 255/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: eurocylinder systems AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 926/2009 (2009. gada 24. septembris), ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (1)?

---

(1)  OV 2009, L 262, 19. lpp..

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. aprīlī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/X

(Lieta C-331/19)

(2019/C 255/27)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai 2006. gada PVN direktīvas (1) III pielikuma 1. punktā izmantotais jēdziens “pārtika cilvēku patēriņam” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (2), 2. pantam ir jāsaprot jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā? Ja uz jautājumu atbilde ir noliedzoša, kā attiecīgais jēdziens izskatāmajā lietā ir konkretizējams?

2)	Ja ēdieni vai dzērieni nav uzskatāmi par pārtiku cilvēku patēriņam, balstoties uz kādiem kritērijiem šajā gadījumā ir jāizvērtē, vai šādi produkti ir uzskatāmi par ražojumiem, kurus parasti izmanto pārtikas produktu papildināšanai vai aizstāšanai?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 25. aprīlī iesniedza Curte de Casație și Justiție (Rumānija) — SC Romenergo SA, Aris Capital SA/Autoritatea de Supraveghere Financiară

(Lieta C-339/19)

(2019/C 255/28)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curte de Casație și Justiție

Pamatlietas puses

Prasītājas: SC Romenergo SA, Aris Capital SA

Atbildētāja: Autoritatea de Supraveghere Financiară

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 63. un nākamie panti, aplūkojot tos kopā ar Direktīvas 2004/25/EK (1) 2. panta 2. punktu un ar Direktīvas 2001/34/EK (2) 87. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu (šajā lietā CNVM Noteikumu Nr. 1/2006 2. panta 3. punkta j) apakšpunkts), kurā ir noteikta likumiska prezumpcija par saskaņotu dalību tādos uzņēmumos, kuru akcijas var tikt tirgotas regulētā tirgū un kas tiek pielīdzināti alternatīviem investīciju fondiem (saukti par finanšu investīciju uzņēmumiem, turpmāk tekstā — “FIU”), saskaņošanu attiecībā uz:

1.	personām, kas kopīgi ir veikušas vai veic saimnieciskos darījumus ar vai bez saistības ar kapitāla tirgu, un

2.	personām, kuras saimnieciskajos darījumos izmanto finanšu līdzekļus, kuriem ir tā pati izcelsme vai kas nāk no citām organizācijām, kuras ir iesaistītie tiesību subjekti?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV 2004, L 142, 12. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV 2001, L 184, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. aprīlī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — MH Müller Handels GmbH/MJ

(Lieta C-341/19)

(2019/C 255/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: MH Müller Handels GmbH

Atbildētāja: MJ

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā noteikumos paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ Direktīvas 2000/78/EK (1) 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, var būt piemērota tikai tad, ja saskaņā ar šiem noteikumiem ir aizliegta jebkādu redzamu simbolu nēsāšana un ne tāpēc, ka tiek aizliegta tikai uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšana?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: a) Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta un ECK 9. panta, var tikt ņemtas vērā, lai pārbaudītu, vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, ir piemērota? b) Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts konstitucionālo tiesību normas, kas aizsargā ticības brīvību, kā labvēlīgāki noteikumi Direktīvas 2000/78/EK 8. panta 1. punkta izpratnē var tikt ņemti vērā, lai pārbaudītu, vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, ir piemērota?

3)

Ja atbilde uz 2. a) un 2. b) jautājumiem ir noliedzoša:   Vai primāro Savienības tiesību dēļ ir jāatturas no valsts konstitucionālo tiesību normu, kas aizsargā ticības brīvību, piemērošanas, vērtējot saskaņā ar privāta uzņēmuma iekšējo kārtību izdotu rīkojumu, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, pat ja primārās Savienības tiesības, kā, piemēram, Hartas 16. pants, atzīst atsevišķus valsts tiesību aktus un praksi?

---

(1)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. aprīlī iesniedza Amtsgericht Düsseldorf (Vācija) — EUflight.de GmbH/Eurowings GmbH

(Lieta C-345/19)

(2019/C 255/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: EUflight.de GmbH

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 4., 5., 6. un 7. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieri, kuri ar rezervēto lidojumu vairāk nekā vienu stundu pirms paredzētās izlidošanas tiek nogādāti galamērķī, saņem kompensāciju, atbilstoši piemērojot šīs regulas 7. pantu?

2)	Vai saskaņā ar regulas 7. panta 2. punktu to var samazināt atkarībā no lidojuma attāluma, ja ielidošanas laiks ir agrāks par šajā normā minēto ielidošanas kavēšanos un pat par paredzēto ielidošanu?

3)	Vai samazināšanas iespējas nav, ja izlidošanas laiks ir agrāks par paredzēto izlidošanas laiku tikpat daudz kā 7. panta 2. punktā paredzētais kavēšanās slieksnis (tātad vairāk nekā divas, trīs vai četras stundas)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. maijā iesniedza Verwaltungsgericht Köln (Vācija) — Interseroh Dienstleistungs GmbH/Land Nordrhein-Westfalen

(Lieta C-353/19)

(2019/C 255/31)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interseroh Dienstleistungs GmbH

Atbildētāja: Land Nordrhein-Westfalen

Prejudiciālie jautājumi

1.

a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. Jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (1), it īpaši tās III pielikums, skatīts kopā ar Bāzeles nolīguma (2) IX pielikuma B 30 20 pozīciju, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pozīcijā ietvertie ievilkumi ir jāuzskata par atsevišķiem ierakstiem Regulas Nr. 1013/2006 izpratnē? b) Ja atbilde uz 1. jautājuma a) daļu ir noliedzoša:   Vai B 30 20 pozīcija ietver jauktus papīra un kartona atkritumus, kuros — kā pamatlietā aplūkoto atkritumu gadījumā — kopā ar viegliem iepakojumiem no papīra un kartona ir arī šķidrumiem paredzēts kartons no salīmēta/laminēta kartona?

2.

Ja atbilde uz 1) jautājuma b) daļu ir apstiprinoša: a) Vai B 3020 pozīcija vai, attiecīgi, tās ceturtais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīta pilnīga svešu vielu izslēgšana tādā nozīmē, ka atkritumu klasificēšana atbilstoši šai pozīcijai ir izslēgta, ja atkritumi — neatkarīgi no to daudzuma un draudu potenciāla — satur citas vielas, kas nav atkritumi un papīra un kartona atlikumi, (svešas vielas) ? b) Ja atbilde uz 2) jautājuma a) daļu ir noliedzoša:   Vai svešu vielu daļa atkritumos, tostarp to daudzuma dēļ, var liegt to klasificēt atbilstoši B 30 20 pozīcijai vai attiecīgi tās ceturtajam ievilkumam arī tad, ja nav izpildīti Regulas Nr. 1013/2006 III pielikuma tā dēvētā chapeau nosacījumi, tas ir, pamatojoties uz piesārņojumu ar citiem materiāliem, ar atkritumiem saistītie riski nav tik palielināti, ka, ievērojot Direktīvas 2008/98/EK (3)III pielikumā minētas bīstamās īpašības, šķiet piemērota rakstiskas paziņošanas un apstiprināšanas procedūras piemērošana un netiek kavēta atkritumu dabai draudzīga pārstrāde?

3.

Ja atbilde uz 1) jautājuma b) daļu ir noliedzoša: a) Vai Regulas Nr. 1013/2006 IIIA pielikuma 3. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīta pilnīga svešu vielu neesamību tādā nozīmē, ka atkritumu sajaukuma klasificēšana atbilstoši šai pozīcijai ir izslēgta, ja sajaukums — neatkarīgi no tā daudzuma un draudu potenciāla — satur citus atkritumus, kas nav minēti B 30 20 pozīcijas pirmajos trijos ievilkumos (svešas vielas)? b) Ja atbilde uz 3) jautājuma a) daļu ir noliedzoša:   Vai svešas vielas, ko katrā ziņā neliedz klasificēt Regulas Nr. 1013/2006 IIIA pielikuma 3. punkta g) apakšpunktā, var būt arī atkritumi, kas paši par sevi būtu jāklasificē atbilstoši B 30 20 pozīcijas ceturtajam ievilkumam?

---

(1)  OV 2006, L 190, 1. lpp.

(2)  1989. gada 22. marta Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 8. maijā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) — BOSOLAR EOOD/CHEZ ELEKTRO BULGARIA AD

(Lieta C-366/19)

(2019/C 255/32)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: BOSOLAR EOOD

Atbildētāja: CHEZ ELEKTRO BULGARIA AD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants, kurā ir noteikta darījumdarbības brīvība Savienības tiesību sistēmā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Prehodni i zaklyuchitelni razporedbi na Zakona za izmenenie i dopalnenie na zakona za energetikata (Likuma par Enerģētikas likuma grozījumiem un papildinājumiem pārejas un nobeiguma noteikumi, turpmāk tekstā — “PZR ZIDZE”) 18. pants, saskaņā ar kuru, neņemot vērā noslēgtu līgumu un pastāvošas līgumattiecības, uz ko attiecas spēkā esošās speciālās tiesību normas, ar leģislatīvu aktu par labu vienai līgumslēdzējai pusei tiek grozīta viena no līguma būtiskajām sastāvdaļām (cena)?

2)

Vai tiesiskās drošības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj jaunu tādu tiesisko attiecību regulējumu, kuras saskaņā ar speciālām tiesību normām ir jau radušās starp privātpersonām vai starp valsti un privātpersonām, ja šis jaunais regulējums negatīvi ietekmē privāttiesību subjektu tiesisko paļāvību un to jau iegūtās tiesības?

3)

Vai tiesiskā paļāvība kā Savienības tiesību pamatprincips, ņemot vērā Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumu Plantanol (C-201/08, EU:C:2009:539), ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalstij, pietiekami negarantējot paredzamību, ir aizliegts grozīt spēkā esošu tiesisko regulējumu par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, priekšlaikus atceļot likumā paredzētus pasākumus, ar ko veicina elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un kas ir saistīti ar ilgtermiņa līgumiem par elektroenerģijas iegādi, pretēji nosacījumiem, ar kuriem privātie ekonomikas dalībnieki ir veikuši investīcijas elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem un noslēguši ilgtermiņa līgumus par elektroenerģijas iegādi ar valsts regulētiem elektroapgādes uzņēmumiem?

4)

Vai Direktīvas 2009/28/EK (1) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 3. un 4. pants, ņemot vērā šīs direktīvas 8. un 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos dalībvalstīm ir noteikts pienākums ar valsts pasākumiem direktīvas transponēšanai garantēt investoriem tiesisko drošību elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem jomā, ieskaitot saules enerģiju? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar Direktīvas 2009/28 3. un 4. pantu apvienojumā ar tās 8. un 14. apsvērumu ir pieļaujama tāda valsts tiesību norma kā PRZ ZIDZE 18. pants, ar kuru būtiski tiek grozīti preferenciālie nosacījumi no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas iegādei arī attiecībā uz jau noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem par no šādiem resursiem iegūtas elektroenerģijas iegādi atbilstoši sākotnēji noteiktajiem valsts pasākumiem direktīvas transponēšanai?

5)

Kā, piemērojot Savienības tiesības valsts līmenī, ir jāinterpretē jēdziens “dalībvalsts”? Vai, ņemot vērā 1990. gada 12. jūlija Tiesas spriedumu Foster u.c. (C-188/89, EU:C:1990:313) un vēlākus Tiesas spriedumus šajā judikatūras virzienā, šis jēdziens ietver arī tādu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (elektroapgāde) sniedzēju kā atbildētājs uzņēmums izskatāmajā tiesvedībā, kuram ar likumā regulētiem nosacījumiem ir uzticēts sniegt šo pakalpojumu saskaņā ar valsts iestādes aktu un šīs iestādes uzraudzībā?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. maijā iesniedza International Protection Appeals Tribunal (Īrija) — R.A.T., D.S./Minister for Justice and Equality

(Lieta C-385/19)

(2019/C 255/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

International Protection Appeals Tribunal

Pamatlietas puses

Prasītāji: R.A.T., D.S.

Atbildētājs: Minister for Justice and Equality

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) (1) 15. pantā ir paredzētas atsevišķas “pieteikuma iesniedzēja” kategorijas?

2)	Kāda veida rīcība ir uzskatāma par novēlošanos pieteikuma iesniedzēja vainas dēļ Uzņemšanas nosacījumu direktīvas (pārstrādāta redakcija) 15. panta 1. punkta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180., 96. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 23. maijā — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-400/19)

(2019/C 255/34)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sipos, A. Lewis un E. Manhaeve)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

Atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (1), jo ir ierobežojusi lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības cenu noteikšanu, it īpaši ņemot vērā a mezőgazdasági és élelmiszeripari termékek vonatkozásában a beszállítókkal szemben alkalmazott tisztességtelen forgalmazói magatartás tilalmáról szóló, 2009. évi XCV. törvény (2009. gada Likums XCV, ar ko piegādātājiem tiek aizliegts saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem īstenot negodīgu tirdzniecības praksi) 3. panta 2. punkta u) apakšpunktu.

—	piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2009. gada Likumu XCV, ar ko piegādātājiem tiek aizliegts saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem īstenot negodīgu tirdzniecības praksi (turpmāk tekstā — “Tfmtv”), tika ieviesti īpaši nozares noteikumi saistībā ar attiecīgo produktu mazumtirdzniecības cenu noteikšanu.

Komisija uzskata, ka Tfmtv 3. panta 2. punkta u) apakšpunktā runa ir nevis par lauksaimniecības un pārtikas produktu īpašībām, bet gan tikai par to tirdzniecības noteikumiem, tāpēc tas ir jāuzskata par noteikumu, kas attiecas uz tirdzniecības nosacījumiem sprieduma Keck un Mithouard izpratnē (skat. spriedumu, 1993. gada 24. novembris, Keck un Mithouard, apvienotās lietas C-267/91 un C-268/91, EU:C:1993:905). Analizējot šī pasākuma iedarbību, ir jāatzīst, ka tas ir līdzvērtīgs kvantitatīvam ierobežojumam tirdzniecībai starp dalībvalstīm LESD 34. panta izpratnē.

Komisija uzskata, ka Tfmtv 3. panta 2. punkta u) apakšpunkts patiesībā neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret valsts un importēto produktu tirdzniecību un nav nedz atbilstošs, nedz samērīgs pasākums salīdzinājumā ar kādu ar to saistītu leģitīmu mērķi.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV 2013, L 347, 671. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 24. maijā iesniedza Cour du travail de Liège (Beļģija) — LM/Centre public d'action sociale de Seraing

(Lieta C-402/19)

(2019/C 255/35)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Liège

Pamatlietas puses

Prasītājs: LM

Atbildētājs: Centre public d'action sociale de Seraing

Prejudiciālie jautājumi

Vai Beļģijas 1976. gada 8. jūlija Likuma par valsts sociālās palīdzības centriem 57. panta 2. punkta, 1. daļas 1. apakšpunkts ir pretrunā Direktīvas 2008/115/EK (1) 5. un 13. pantam, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 2. punktu un 47. pantu, kā arī minētās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un [21.] pantu, kā to Jūsu Tiesa ir interpretējusi 2014. gada 18. decembra spriedumā lietā Abdida (C-562/13):

—

pirmām kārtām, ciktāl tā rezultātā ārvalstniekam, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais un uzturas kādas dalībvalsts teritorijā nelegāli, netiek segti viņa pamatvajadzību izdevumi laikposmā, kamēr tiek izskatīta viņa paša un viņa kā sava tolaik vēl nepilngadīgā bērna pārstāvja celtā prasība atcelt un apturēt izpildīt lēmumu, ar kuru viņiem ir uzdots atstāt dalībvalsts teritoriju;

—

otrām kārtām, apstākļos, kad pirmkārt, minētais bērns, kurš šobrīd ir pilngadīgs, cieš no smagas slimības un šī lēmuma izpilde var izraisīt nopietnu un neatgriezenisku viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos un, otrkārt, šī vecāka klātbūtni līdzās pilngadīgajam bērnam mediķi uzskata par obligāti nepieciešamu, jo bērns sava veselības stāvokļa — atkārtotas sirpjveida šūnu krīzes un nepieciešamība veikt operāciju, lai novērstu paralīzi, — dēļ ir neaizsargātā stāvoklī ?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 27. maijā iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — The Software Incubator Ltd/Computer Associates (UK) Ltd

(Lieta C-410/19)

(2019/C 255/36)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Pamatlietas puses

Prasītāja: The Software Incubator Ltd

Atbildētāja: Computer Associates (UK) Ltd

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja datorprogrammatūras kopija tiek piegādāta pilnvarotāja klientiem elektroniski, nevis fiziskā datu nesējā, vai tā ir uzskatāma par “preci” šī jēdziena izpratnē, kā tas ir noteikts tirdzniecības pārstāvja definīcijā Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (1) (turpmāk tekstā — “direktīva”) 1. panta 2. punktā?

2)	Ja pilnvarotāja klientiem tiek piegādāta datorprogrammatūra, piešķirot klientam beztermiņa licenci datorprogrammatūras kopijas izmantošanai, vai tas nozīmē “preču pārdošanu” tādā šī jēdziena izpratnē, kā tas ir noteikts tirdzniecības pārstāvja definīcijā direktīvas 1. panta 2. punktā?

---

(1)  OV 1986, L 382, 17. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 6. jūnijā Pometon SpA iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 28. marta spriedumu T-433/16 Pometon/Komisija

(Lieta C-440/19 P)

(2019/C 255/37)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pometon SpA (pārstāvji: E. Fabrizi, V. Veneziano un A. Molinaro, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

galvenokārt, atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā tajā ir noraidīti prasības pamati par apstrīdētā lēmuma atcelšanu pilnībā, un tādējādi — atcelt apstrīdēto lēmumu;

pakārtoti:

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa ir nepamatoti izslēgusi Pometon apgalvotās dalības strīdīgās aizliegtās vienošanas darbībā pārtraukumu laikā no 2005. gada 18. novembra līdz 2007. gada 20. martam, un līdz ar to, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt Pometon piemēroto naudas sodu;

—	katrā ziņā, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, samazināt Pometon piemēroto naudas sodu, jo Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu;

katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai radušies šajā instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.

1.	Pirmais pamats. Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi Eiropas Savienības tiesību sistēmas pamatā esošos pamatprincipus, proti, nevainīguma prezumpcijas principu un tiesvedības objektivitātes principu, jo tā nav konstatējusi, ka Komisija ir pārkāpusi minētos pamatprincipus.

2.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pierādīšanas pienākuma jomā pastāvošos principus un nav piemērojusi nevainīguma prezumpcijas principu, apstiprinādama Komisijas secinājumus, saskaņā ar kuriem Pometon esot piedalījusies apgalvotās aizliegtās vienošanās darbībā; tā turklāt šajā ziņā esot norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu. Vispārējā tiesa esot atzinusi apelācijas sūdzības iesniedzēju par vainīgu, pamatojoties uz pieņēmumiem un “varbūtībām”, turklāt ļoti vispārīgi atsaucoties uz dokumentiem, kas bija šādu prezumpciju pamatā.

3.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi pierādīšanas pienākuma jomā pastāvošos principus un nav piemērojusi nevainīguma prezumpcijas principu, atzīstot, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka Pometon nebija pārtraukusi savu dalību pārkāpumā aptuveni 16 mēnešu ilgā laikposmā no 2005. gada 18. novembra līdz 2007. gada 20. martam, lai gan tai saistībā ar šo laikposmu nebija pierādījumu par koluzīviem kontaktiem; tā turklāt šajā ziņā esot norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu.

4.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, nosakot Pometon piemērojamā naudas soda apmēru, un ir šajā ziņā ir norādījusi pretrunīgu un/vai nepietiekamu pamatojumu. Vispārējā tiesa tostarp ir pārskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzējai piemērotā soda apmēru, nosakot tādu sankcijas pamatsummas samazinājuma procentuālo īpatsvaru, kas nesaskan ar to samazinājuma procentuālo īpatsvaru, ko Komisija ir piešķīrusi darījuma pusēm, un nav norādījusi objektīvu šādas attieksmes pamatojumu.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūnija spriedums — Bank Saderat/Padome

(Lieta T-433/15) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojums attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā - Tā kaitējuma atlīdzināšana, kas prasītājai esot nodarīts pēc tās nosaukuma iekļaušanas un saglabāšanas to personu un vienību sarakstā, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2019/C 255/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Saderat plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Jeffrey, S. Ashley, A. Irvine, solicitors, M. Demetriou, QC, un R. Blakeley, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji — M. Bishop un N. Rouam, vēlāk — M. Bishop un H. Marcos Fraile)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji — M. Konstantinidis un D. Gauci, vēlāk — M. Konstantinidis, A. Tizzano un C. Zadra)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājai esot nodarīts ar to, ka tās nosaukums ir iekļauts Padomes Regulā (EK) Nr. 423/2007 (2007. gada 19. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2007, L 103, 1. lpp.), Padomes Regulā (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.), un Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV 2012, L 88, 1. lpp.) atrodamajā personu un vienību sarakstā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bank Saderat plc sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 320, 28.9.2015.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Dalli/Komisija

(Lieta T-399/17) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - OLAF izmeklēšana - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Morālais kaitējums - Cēloņsakarība)

(2019/C 255/39)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Dalli (St. Julians, Malta) (pārstāvji: L. Levi un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība, kura pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts saistībā ar Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) it kā prettiesisku rīcību, kura ir saistīta ar viņa kā Komisijas locekļa amata pilnvaru izbeigšanu 2012. gada 16. oktobrī.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	John Dalli sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 277, 21.8.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — EIB/Sīrija

(Lieta T-539/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Aizdevuma līgums “Al Thawra” Nr. 16405 - Līguma neizpilde - Avansu atmaksa - Nokavējuma procenti - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

(2019/C 255/40)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: sākotnēji P. Chamberlain, T. Gilliams, F. Oxangoiti Briones un J. Shirran, pēc tam F. Oxangoiti Briones, J. Klein un J. Shirran, kuriem palīdz D. Arts, advokāts, un T. Cusworth, solicitor)

Atbildētāja: Sīrijas Arābu Republika

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt naudas summas, kuras tā ir parādā saistībā ar aizdevuma līgumu “Al Thawra” Nr. 16405 un kurām pieskaitīti nokavējuma procenti.

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Investīciju banka (EIB), naudas summas 404 792,06 euro, 954 331,07 sterliņu mārciņu (GBP), 29 130 433,00 Japānas jenu (JPY) un 1 498 184,58 ASV dolāru (USD) apmērā.

2)	Par minētajām naudas summām, proti, par pamatsummām un līgumiskajiem procentiem, un par laikposmu no 2017. gada 9. augusta līdz samaksas dienai ir aprēķināmi nokavējuma procenti pēc likmes 4,52 % gadā.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Sīrijas Arābu Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — EIB/Sīrija

(Lieta T-540/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Aizdevuma līgums “Electricity Distribution Project” Nr. 20948 - Līguma neizpilde - Avansu atmaksa - Nokavējuma procenti - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

(2019/C 255/41)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: sākotnēji P. Chamberlain, T. Gilliams, F. Oxangoiti Briones un J. Shirran, pēc tam F. Oxangoiti Briones, J. Klein un J. Shirran, kuriem palīdz D. Arts, advokāts, un T. Cusworth, solicitor)

Atbildētāja: Sīrijas Arābu Republika

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt naudas summas, kuras tā ir parādā saistībā ar aizdevuma līgumu “Electricity Distribution Project” Nr. 20948 un kurām pieskaitīti nokavējuma procenti.

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Investīciju banka (EIB), naudas summas 52 657 141,77 euro apmērā.

2)

Par minēto naudas summu, proti, par pamatsummām un līgumiskajiem procentiem, un par laikposmu no 2017. gada 9. augusta līdz samaksas dienai ir aprēķināmi nokavējuma procenti — pēc metodes, kas paredzēta 2001. gada 5. februārī starp EIB un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā un ar 2003. gada 3. oktobra, 2006. gada 28. februāra, 2007. gada 9. maija un 8. oktobra un 2017. gada 9. augusta vēstulēm grozītā aizdevuma līguma “Electricity Distribution Project” Nr. 20948 3. panta 2. punktā.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Sīrijas Arābu Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — EIB/Sīrija

(Lieta T-541/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Aizdevuma līgums “Electricity Transmission Project” Nr. 20868 - Līguma neizpilde - Avansu atmaksa - Nokavējuma procenti - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

(2019/C 255/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Investīciju banka (pārstāvji: sākotnēji P. Chamberlain, T. Gilliams, F. Oxangoiti Briones un J. Shirran, pēc tam F. Oxangoiti Briones, J. Klein un J. Shirran, kuriem palīdz D. Arts, advokāts, un T. Cusworth, solicitor)

Atbildētāja: Sīrijas Arābu Republika

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar ko tiek lūgts piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt naudas summas, kuras tā ir parādā saistībā ar aizdevuma līgumu “Electricity Transmission Project” Nr. 20868 un kurām pieskaitīti nokavējuma procenti.

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Sīrijas Arābu Republikai atlīdzināt Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Investīciju banka (EIB), naudas summas 38 934 400,51 euro un 3 383 971,66 Šveices franku (CHF) apmērā.

2)

Par minētajām naudas summām, proti, par pamatsummu un līgumiskajiem procentiem, un par laikposmu no 2017. gada 9. augusta līdz samaksas dienai ir aprēķināmi nokavējuma procenti — pēc metodes, kas paredzēta 2000. gada 14. decembrī starp EIB un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā un 2004. gada 20. decembrī grozītā aizdevuma līguma “Electricity Transmission Project” Nr. 20868 3. panta 2. punktā.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Sīrijas Arābu Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Bonnafous/EACEA

(Lieta T-614/17) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Atlaišana pārbaudes laika beigās - Parastie pārbaudes laika nosacījumi - Psiholoģiska vardarbība - Labas pārvaldības princips - Rūpības pienākums - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Atbildība)

(2019/C 255/43)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laurence Bonnafous (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Blot, advokāti)

Atbildētājs:“Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras” izpildaģentūra (pārstāvji: H. Monet un V. Kasparian, pārstāvji, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EACEA2016. gada 14. novembra lēmumu par prasītājas atlaišanu, kā arī 2017. gada 2. jūnija lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītājas sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai esot radušies šo lēmumu rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Laurence Bonnafous atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūnija spriedums — Siragusa/Padome

(Lieta T-616/17 RENV) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Dienesta attiecību izbeigšanās - Pieteikums atļaut pensionēties - Civildienesta noteikumu grozīšana pēc pieteikuma iesniegšanas - Iepriekšējā lēmuma atsaukšana - Atbildība)

(2019/C 255/44)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sergio Siragusa (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Rantala un Í. Ní Riagáin Düro, pēc tam — I. Lázaro Betancor un C. González Argüelles)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes 2014. gada 12. novembra lēmumu par Padomes iepriekšējā lēmuma, ar kuru tika apmierināts prasītāja 2013. gada 11. jūlija pieteikums atļauj priekšlaicīgi pensionēties, atsaukšanu, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 12. novembra lēmumu par Padomes iepriekšējā lēmuma, ar kuru tika apmierināts Sergio Siragusa 2013. gada 11. jūlija pieteikums atļauj priekšlaicīgi pensionēties, atsaukšanu.

2)

Padome samaksā Sergio Siragusa summu 5 000 EUR apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši likmei, ko Eiropas Centrālas banka (ECB) ir noteikusi savām galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām, to palielinot par diviem procentpunktiem.

3)	Prasību par zaudējumu atlīdzību pārējā daļā noraidīt.

4)	Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Sergio Siragusa tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies lietās F-124/15 un T-678/16 P.

5)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, ieskaitot tos, kas radušies lietās F-124/15 un T-678/16 P.

---

(1)  OV C 414, 14.12.2015. (lieta sākotnēji bija reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-124/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Rietze/EUIPO — Volkswagen (Transportlīdzeklis “VW Bus T 5”)

(Lieta T-43/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots transportlīdzeklis “VW Bus T 5” - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 255/45)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rietze GmbH & Co. KG (Altdorfa, Vācija (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Volkswagen AG (Volfsburga, Vācija) (pārstāvis: C. Klawitter, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 21. novembra lēmumu lietā R 1204/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Rietze un Volkswagen.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rietze GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 104, 19.3.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Rietze/EUIPO — Volkswagen (Transportlīdzeklis “VW Caddy Maxi”)

(Lieta T-191/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots transportlīdzeklis “VW Caddy Maxi” - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas pamats - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja pierādīšanas pienākums - Prasības saistībā ar agrāka dizainparauga attēlu)

(2019/C 255/46)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rietze GmbH & Co. KG (Altdorfa, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Volkswagen AG (Volfsburga, Vācija) (pārstāvis: C. Klawitter, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1203/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Rietze un Volkswagen.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rietze GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Rietze/Volkswagen (Transportlīdzeklis “VW Caddy”)

(Lieta T-192/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo transportlīdzekli “VW Caddy” - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja pierādīšanas pienākums - Prasības saistībā ar agrāka dizainparauga attēlu)

(2019/C 255/47)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rietze GmbH & Co. KG (Altdorfa, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Atbildētāja: Volkswagen AG (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Volkswagen AG (Wolfsburga, Vācija) (pārstāvis: C. Klawitter, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1244/2016–3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Rietze un Volkswagen.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rietze GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Porsche/EUIPO — Autec (Mehāniskie transportlīdzekļi)

(Lieta T-209/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots mehāniskais transportlīdzeklis - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 255/48)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis: C. Klawitter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Autec AG (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 19. janvāra lēmumu lietā R 945/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Autec AG un Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 166, 14.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Porsche/EUIPO — Autec (Automašīnas)

(Lieta T-210/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota automašīna - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāla rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 255/49)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvis: C. Klawitter, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Autec AG (Nirnberga, Vācija) (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 19. janvāra lēmumu lietā R 941/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Autec AG un Dr.Ing. h.c. F. Porsche AG.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 166, 14.5.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Torrefazione Caffè Michele Battista/EUIPO — Battista Nino Caffè (“Battistino”)

(Lieta T-220/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “Battistino” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BATTISTA” - Daļējas spēkā neesamības atzīšana - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 57. panta 2. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. punkts))

(2019/C 255/50)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Torrefazione Caffè Michele Battista Srl (Triggiano, Itālija) (pārstāvji: V. Franchini, F. Paesan un R. Bia, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Battista Nino Caffè Srl (Triggiano, Itālija) (pārstāvis: D. Russo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 400/2017-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Battista Nino Caffè un Torrefazione Caffè Michele Battista.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2018. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 400/2017-5.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO un Battista Nino Caffè Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 6. jūnija spriedums — Torrefazione Caffè Michele Battista/EUIPO — Battista Nino Caffè (“BATTISTINO”)

(Lieta T-221/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “BATTISTINO” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BATTISTA” - Atzīšana par spēkā neesošu - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 57. panta 2. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 64. panta 2. punkts))

(2019/C 255/51)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Torrefazione Caffè Michele Battista Srl (Triggiano, Itālija) (pārstāvji: V. Franchini, F. Paesan un R. Bia, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Battista Nino Caffè Srl (Triggiano, Itālija) (pārstāvis: D. Russo, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 402/2017-5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Battista Nino Caffè un Torrefazione Caffè Michele Battista.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2018. gada 22. janvāra lēmumu lietā R 402/2017-5.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	EUIPO un Battista Nino Caffè Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūnija spriedums — Biolatte/EUIPO (“Biolatte”)

(Lieta T-229/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Biolatte” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 255/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Biolatte Oy (Turku, Somija) (pārstāvis: J. Ikonen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 6. februāra lēmumu lietā R 351/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Biolatte” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Biolatte Oy atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūnija spriedums — EBM Technologies/EUIPO (“MobiPACS”)

(Lieta T-272/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MobiPACS” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Sauklis - Konkrētas sabiedrības daļas uzmanības pakāpe - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 255/53)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EBM Technologies, Inc. (Taipeja, Taivāna) (pārstāvji: J. Liesegang, M. Jost un N. Lang, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 19. februāra lēmumu lietā R 2145/2017-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “MobiPACS” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 19. februāra lēmumu lietā R 2145/2017-2.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 221, 25.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. jūnija spriedums — Bernaldo de Quirós/Komisija

(Lieta T-273/18) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārie pasākumi - Cieņas pret amatu aizskārums - Administratīvā izmeklēšana - IDOC pilnvaras - Objektivitātes princips - Labas pārvaldības princips - Tiesības uz aizstāvību - Disciplinārlieta - Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips - Rājiens kā disciplinārsods - Samērīgums - Morālais kaitējums)

(2019/C 255/54)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Belén Bernaldo de Quirós (Brisele, Beļģija) (pārstāve: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Berscheid, B. Mongin un R. Striani)

Priekšmets

Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un kurā tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2017. gada 6. jūlija lēmumu, ar kuru, piemērojot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, prasītājai tika piemērots disciplinārsods — rājiens, un, ciktāl nepieciešams, 2018. gada 31. janvāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas sūdzība par iepriekš minēto lēmumu, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai ar šiem lēmumiem esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Belén Bernaldo de Quirós atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 240, 9.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūnija rīkojums — Dickmanns/EUIPO

(Lieta T-538/18) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums, kurā ir ietverta klauzula par līguma izbeigšanu - Nosacījums, saskaņā ar kuru līgums tiek izbeigts gadījumā, ja darbinieka vārds netiek iekļauts konkursa rezerves sarakstā - Apstiprinošs akts - Termiņš prasības celšanai - Nepieņemamība)

(2019/C 255/55)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sigrid Dickmanns (Gran Alacant, Spānija) (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Lukošiūtė, pārstāve, kurai palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EUIPO2017. gada 14. decembra lēmumu un — “vajadzības gadījumā” — 2013. gada 28. novembra un 2014. gada 4. jūnija lēmumus, ar kuriem 2018. gada 30. jūnijā tika izbeigts prasītājas darba līgums, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājai, kā tiek apgalvots, nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Sigrid Dickmanns sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 399, 5.11.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 12. jūnija rīkojums — Durand u.c./Parlaments

(Lieta T-702/18) (1)

(Prasība sakarā ar bezdarbību un prasība atcelt tiesību aktu - Lauksaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 1/2005 - Dzīvnieku labturība - Eiropas Parlamenta deputātu lūgums izveidot izmeklēšanas komisiju - Parlamenta nostājas formulēšana - Nepārsūdzams akts - Informējošs tiesību akts - Nepieņemamība)

(2019/C 255/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Pascal Durand (Parīze, Francija) un 7 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: O. Brouwer un E. Raedts, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz un S. Alonso de León)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība, kas pamatota ar LESD 265. pantu, un ar ko tiek lūgts atzīt, ka Parlaments ar Parlamenta Priekšsēdētāju konferences lēmumu esot prettiesiski atturējies lemt par 2018. gada 17. jūlija lūgumu izveidot izmeklēšanas komisiju, un, pakārtoti, prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 21. septembra vēstulē iekļauto lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Pascal Durand un pārējie pielikumā minētie prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 65, 18.2.2019.

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. jūnija rīkojums — Hebberecht/EĀDD

(Lieta T-171/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Atstādināšana no amata - Ieturējums no atalgojuma - Formas prasību neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2019/C 255/57)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chantal Hebberecht (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: K. Bicard, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (pārstāvji: S. Marquardt un R. Spac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt EĀDD lēmumu, kas prasītājai paziņots 2018. gada 20. septembrī un ar ko ir noraidīta viņas sūdzība par EĀDD lēmumu, ar kuru viņa ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas un ir piemērots ieturējums no viņas mēnešalgas, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājai apgalvoti nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	C. Hebberecht sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 172, 20.5.2019.

Prasība, kas celta 2019. gada 24. maijā — Gollnisch/Parlaments

(Lieta T-319/19)

(2019/C 255/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bruno Gollnisch (Villiers-le-Mahieu, Francija) (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 26. marta lēmumu, ar ko tas noraidīja pret pirmo minēto lēmumu vērsto iekšējo sūdzību;

—	atcelt pēc minētā lēmuma pieņemtos aktus, grozījumus, paziņojumus, lēmumus un veiktos ieturējumus;

—	izmaksāt prasītājam 6 500 EUR saistībā ar šo prasību radušos izdevumu atlīdzināšanai;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Deputātu nolikuma 27. panta pārkāpums. Ar minēto normu Prezidijam esot liegts aizskart tiesības, kuras parlamenta locekļi ir jau ieguvuši vai kuras pašlaik tiek iegūtas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 76. panta 3. punkta pārkāpums. Prasītājs uzskata, ka iepriekš minētā Deputātu nolikuma 27. panta mērķis ir nodrošināt Nolikuma īstenošanas noteikumu normu par pensiju fondu integritāti, novēršot jebkādas strukturālas izmaiņas tajā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots LES[D] 223. panta 2. punkta pārkāpums un Prezidija kompetences neesamība, jo Prezidijs esot noteicis nodokli bijušo deputātu pensiju maksājumiem, kuru tam nav tiesību noteikt, jo jebkādi Parlamenta locekļu nodokļu jomas jautājumi ir Padomes kompetencē.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpums. Apstrīdētais akts esot ticis pieņemts, pārkāpjot saistības un dokumentus, kuri veido uzticamas garantijas, ka brīvprātīgajā pensiju fondā vairs nekādas izmaiņas netiks veiktas.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums. Parlaments, kas ir vienīgais atbildīgais par radušos finansiālo situāciju, neesot veicis pietiekamus un taisnīgus pasākumus nolūkā situāciju labot.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums. Ar apstrīdēto lēmumu tiekot radīta nevienlīdzīga attieksme deputātu, kas veikuši iemaksas, un deputātu, kas tās nav veikuši, starpā, kā arī deputātu, kuri jau ir pensionējušies, un deputātu, kuri pensiju vēl nesaņem, starpā.

Prasība, kas celta 2019. gada 30. maijā — Mubarak/Padome

(Lieta T-327/19)

(2019/C 255/59)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamed Hosni Elsayed Mubarak (Kaira, Ēģipte) (pārstāvji: B. Kennelly QC, J. Pobjoy, Barrister, G. Martin, C. Enderby Smith, F. Holmey, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/468 (2019. gada 21. marts) (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/459 (2019. gada 21. marts) (2), ciktāl tie ir piemērojami prasītājam, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav pārliecinājusies par to, ka Ēģiptes iestādes to procesu un izmeklēšanu kontekstā, uz kurām atsaucas atbildētāja, ir ievērojušas Eiropas Savienības tiesībās paredzētās atbildētāja pamattiesības, tai skaitā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, uzskatot, ka Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP (3) 1. pantā un Padomes Regulas (ES) Nr. 270/2011 (2011. gada 21. marts) (4) 2. pantā paredzētais kritērijs prasītāja iekļaušanai sarakstā esot izpildīts.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/468 (2019. gada 21. marts), ar ko groza Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 80, 22.3.2019., 40. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2019/459 (2019. gada 21. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 80, 22.3.2019., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2011/172 (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 76, 22.3.2011., 63. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 270/2011 (2011. gada 21. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 76, 22.3.2011., 4. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 4. jūnijā — Google un Alphabet/Komisija

(Lieta T-334/19)

(2019/C 255/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Google LLC (Mountain View, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis), Alphabet, Inc. (Mountain View) (pārstāvji: C. Jeffs, advokāts, J. Staples, Solicitor, D. Beard, QC, un J. Williams, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	(pilnībā vai daļēji) atcelt Komisijas 2019. gada 20. marta lēmumu lietā COMP/AT.40411 — Google Search (AdSense);

—	līdz ar to vai pakārtoti, īstenojot Tiesas neierobežoto kompetenci, atcelt vai samazināt prasītājām noteikto naudas sodu un

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 20. marta lēmumu par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (AT.40411 — Google Search (AdSense)). Prasītājas lūdz atcelt trīs pārkāpuma konstatējumus, konstatējumu, ka tie ir kvalificējami kā viens turpināts pārkāpums, un naudas soda noteikšanu.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā saistībā ar tirgus noteikšanu un tādējādi — dominējošo stāvokli. Konkrēti apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini konstatēts, ka: — meklēšanas reklāma un ar meklēšanu nesaistīta reklāma [non-search ads] nekonkurē; — tieši tirgotā reklāma [directly sold ads] un starpniekreklāma [intermediated ads] nekonkurē.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google tā sauktajā ekskluzivitātes klauzulā (“Site-Exclusivity Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā: — Site-Exclusivity Clause esot nepareizi raksturota kā ekskluzīvas piegādes saistība; — esot kļūdaini konstatēts, ka lēmumā nebija jāanalizē, vai Site-Exclusivity Clause varētu būt pret konkurenci vērsta iedarbība; — neesot pierādīts, ka Site-Exclusivity Clause, neatkarīgi no tās raksturojuma, varētu ierobežot konkurenci.

3.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google izdevīgākā izvietojuma [premium placement] un Google reklāmas minimuma [minimum Google ads] klauzulā (“Placement Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā: — Placement Clause esot nepareizi raksturota; — neesot pierādīts, ka Placement Clause varētu ierobežot konkurenci.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini konstatēts, ka Google līdzvērtīgas reklāmas atļaujas [authorising equivalent ads] klauzulā (“Modification Clause”) izpaudās ļaunprātīga izmantošana. Apstrīdētajā lēmumā: — neesot pierādīts, ka Modification Clause varētu ierobežot konkurenci; — pakārtoti — aplami neesot ņemts vērā, ka Modification Clause bija objektīvi pamatota, jo tā aizsargāja tīmekļa vietnes lietotājus, publicētājus, reklāmdevējus un Google, un/vai ka klauzulas sniegtās priekšrocības pārspēja izstumšanas iedarbību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini noteikts naudas sods, un šis naudas sods ir kļūdaini aprēķināts. Apstrīdētajā lēmumā: — neesot ņemts vērā, ka Google nav rīkojusies tīši vai nolaidīgi, un ka Komisija šo lietu izraudzījās saistību noteikšanai; — pakārtoti esot kļūdaini aprēķināts naudas sods; — turklāt vai pakārtoti neesot ievērots samērīguma princips.

Prasība, kas celta 2019. gada 31. maijā — BZ/Komisija

(Lieta T-336/19)

(2019/C 255/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BZ (pārstāvis: C. Mourato, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 25. jūlija lēmumu par prasītāja atlaišanu saistībā ar priekšlaicīgu ziņojumu par pārbaudes laiku;

—

piespriest Komisijai izmaksāt prasītājam šādas atsevišķas piemaksas: — 5 000 EUR par morālo kaitējumu, ko radīja lēmums par atlaišanu; — 5 000 EUR par kaitējumu reputācijai, ko radīja lēmums par atlaišanu; — 10 000 EUR par mantisko kaitējumu, ko saistībā ar prasītāja atlaišanu radīja negatīvā ietekme uz viņa veselību; — 58 900 EUR par mantisko kaitējumu, kas saistīts ar ienākumu zudumu viņa nelikumīgās atlaišanas dēļ;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots administratīvās un disciplinārās izmeklēšanas procesuālo garantiju pārkāpums, tiesību uz aizstāvību pārkāpums un nevainīguma prezumpcijas pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 1. un 3. punkta un ar pārbaudes laiku saistīto tiesību pārkāpums un tam sekojoša acīmredzama administrācijas kļūda vērtējumā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 2. punkta un samērīguma principa pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

5.	Piektais pamats attiecas uz īpašas atlīdzības prasību iepriekš minēto pārkāpumu dēļ.

Prasība, kas celta 2019. gada 6. jūnijā — Martínez Albainox/EUIPO — Taser International (“TASER”)

(Lieta T-341/19)

(2019/C 255/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Martínez Albainox, SL (Albacete, Spānija) (pārstāvis: J. Carbonell Callicó, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Taser International, Inc. (Scottsdale, Arizona, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “TASER” melnā, dzeltenā un sarkanā krāsā — Eiropas Savienības preču zīme Nr. 12 817 052

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 20. marta lēmums lietā R 1577/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, tieši atzīstot Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 12 817 052“TASER” (grafiska preču zīme) spēkā esamību attiecībā uz visām reģistrētajām precēm, kas ietilpst 8. klasē;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, Taser International, Inc., atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 5. punktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 6. jūnijā — Martínez Albainox/EUIPO — Taser International (“TASER”)

(Lieta T-342/19)

(2019/C 255/63)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Martínez Albainox, SL (Albacete, Spānija) (pārstāvis: J. Carbonell Callicó, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Taser International, Inc. (Scottsdale, Arizona, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “TASER” melnā, dzeltenā un sarkanā krāsā — Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 710 134

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 20. marta lēmums lietā R 1576/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, tieši atzīstot Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 11 710 134“TASER” (grafiska preču zīme) spēkā esamību attiecībā uz visām reģistrētajām precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, Taser International, Inc., atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar tās 8. panta 5. punktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 7. jūnijā — Decathlon/EUIPO — Athlon Custom Sportswear (“athlon custom sportswear”)

(Lieta T-349/19)

(2019/C 255/64)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Decathlon (Villeneuve-d’Ascq, Francija) (pārstāvis: A. Cléry un C. Devernay, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: Athlon Custom Sportswear P.C. (Kallithea, Grieķija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “athlon custom sportswear” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 16 162 596

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 27. marta lēmums lietā R 1724/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atstāt spēkā 2018. gada 6. jūlija lēmumu lietā Nr. B 002879164;

—	atteikt reģistrēt preču zīmi “athlon custom sportswear” ar Nr. 016162596;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. jūnijā — Bontempi u.c./EUIPO — Sand Cph (“WhiteSand”)

(Lieta T-350/19)

(2019/C 255/65)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Emanuela Bontempi (Montemarciano, Itālija) un 6 citi prasītāji (pārstāvji: S. Rizzo un O. Musco, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: Sand Cph A/S (Kopenhāgena, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji: prasītāji Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WhiteSand” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 16 416 596

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 2. aprīļa lēmums lietā R 1913/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 10. jūnijā — Gamma-A/EUIPO — Piejūra (Pārtikas iepakojums)

(Lieta T-352/19)

(2019/C 255/66)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SIA “Gamma-A” (Rīga, Latvija) (pārstāvis: M. Liguts, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: SIA “Piejūra” (Nīcas novads, Latvija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 2 022 772-0001 (Pārtikas iepakojums)

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2019. gada 25. marta lēmums lietā R 2516/2017-3

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā esošu;

—	piespriest EUIPO un spēkā neesamības pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 10. jūnijā — Gamma-A/EUIPO — Piejūra (Pārtikas iepakojums)

(Lieta T-353/19)

(2019/C 255/67)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SIA “Gamma-A” (Rīga, Latvija) (pārstāvis: M. Liguts, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: SIA “Piejūra” (Nīcas novads, Latvija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 1 819 558-0002 (Pārtikas iepakojums)

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2019. gada 12. marta lēmums lietā R 2543/2017-3

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā esošu;

—	piespriest EUIPO un spēkā neesamības pieteikuma iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. jūnijā — Palacio Domecq/EUIPO — Domecq Bodega Las Copas (“PALACIO DOMECQ 1778”)

(Lieta T-354/19)

(2019/C 255/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Palacio Domecq, SL (Madride, Spānija) (pārstāve: A. Otero Iglesias, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Domecq Bodega Las Copas, SL (Heresa de la Frontera, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PALACIO DOMECQ 17 78” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 11 499 506

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 28. marta lēmums lietā R 867/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību un grozīt apstrīdēto lēmumu, pilnā apmērā apmierinot šī lietas dalībnieka iesniegto apelācijas sūdzību par EUIPO Iebildumu nodaļas lēmumu un pilnībā noraidot pretējās puses iesniegto pretapelācijas sūdzību, līdz ar to pilnībā noraidot persona, kas iestājusies lietā, iebildumus;

—	pakārtoti, attiecīgā gadījumā, atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai EUIPO Apelācijas padomē, lai tā pieņemtu jauno lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā Apelācijas padomē;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt Palacio Domecq, SL izdevumus iebildumu procesā un procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Deleģētās regulas 25. panta 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 13. jūnijā — CE/Reģionu komiteja

(Lieta T-355/19)

(2019/C 255/69)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CE (pārstāvis: M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Atbildētāja: Reģionu komiteja

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt 2019. gada 16. aprīļa lēmumu un, pakārtoti, 2019. gada 16. maija lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt mantisko kaitējumu EUR 19 200 (bez PVN) apmērā un atlīdzināt morālo kaitējumu EUR 83 208,24 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi izmantota procedūra un pārkāpts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. un 49. pants, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. un 24. pants.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem un labas pārvaldības princips, kā arī jebkāda veida personas aizskaršanas darba vietā aizliegums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta būtiska neprecizitāte un acīmredzama kļūda vērtējumā.